Kas jauns Latvijā?

Nr. 508:  2007. g. 16. - 24. septembris

 

 

Gribīgo koalīcijā, Eiropā un citur pasaulē...

 

 

 

Vairākums Īrijā strādājošo naudu tērē nekustamā īpašuma iegādei Latvijā

DELFI  09/18/07    Īrijā strādājošie Latvijas iedzīvotāji lielāko daļu savas pelņas jeb 68% tērē tieši Latvijā, turklāt 23% no visiem aptaujātajiem pēdējais lielākais pirkums ir bijis nekustamais īpašums, liecina žurnāla "Latvīrija" veiktā aptauja.

Nākamajā vietā aiz nekustamā īpašuma ierindojas automašīnas un motocikli – tos iegādājušies 20% aptaujāto, bet 15% – televizoru vai datoru, savukārt 11% lielākais ieguldījums ir bērnu studiju maksas segšana.

Aptaujas ietvaros tika noskaidrots arī tas, kādi ir Īrijā strādājošo latviešu tuvākajā laikā iecerētie pirkumi Latvijā. Nekustamā īpašuma iegāde privātām vajadzībām un kā viens no naudas ieguldīšanas veidiem ieņem pirmo vietu ar 37%; 15% plāno doties ceļojumā, bet 14% – audu ieguldīt jau iegādātā īpašuma remontā.

Izdarītie pirkumi liecina par to, ka lielākā daļa no Īrijā strādājošajiem latviešiem plāno atgriezties Latvijā. Mērķis, dodoties strādāt uz ārzemēm, lielākoties ir tikai viens – izvairīties no smagā kredītu sloga, norāda žurnāls.

76% no aptaujātajiem vismaz pusi sava atvaļinājuma pavada Latvijā, šajā laikā izbaudot dažādas Latvijas tūrisma piedāvātās iespējas atpūsties.

"Aptauja tika veikta Rīgas un Dublinas lidostās, kā arī dažādās Īrijas pilsētās, apmeklējot latviešus viņu dzīves un darba vietās," stāsta žurnāla galvenā redaktore Rigonda Teibe. "Uz jautājumu, kas parasti tiek vests līdzi, dodoties atpakaļ uz Īriju, atbildes bija ļoti dažādas, sākot ar konfektēm "Gotiņa" un beidzot ar mammas ceptajām karbonādēm, tomēr visbiežāk tika minēta rudzu rupjmaize, konditorejas izstrādājumi, gaļas kūpinājumi un "Rīgas šampanietis."

 

Krievijas Federācijas padome ratificē Latvijas-Krievijas robežlīgumu

LETA  09/19/07    Krievijas parlamenta augšpalāta Federācijas padome trešdien ratificēja Latvijas-Krievijas robežlīgumu.

Krievijas parlamenta apakšpalāta Valsts dome robežlīgumu ratificēja 5.septembrī.

Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs un Latvijas premjerministrs Aigars Kalvītis (TP) Latvijas un Krievijas robežlīgumu parakstīja šī gada 27.martā Maskavā.

Latvijas Saeima robežlīgumu ratificēja jau 17.maijā, un 29.maijā parlamenta apstiprināto likumprojektu parakstīja toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Robežlīgums vēl jāparaksta Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.

Lai ratifikācija būtu pabeigta, abām līgumu parakstījušām pusēm būs jāapmainās ar ratifikācijas grāmatām.

 

Labdabīgais kapitālisma ierocis

Andis Sedlenieks, Žurnāls "Nedēļa" 09/19/07    Augusta pēdējā dienā tika oficiāli paziņots, ka Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektoru valde tuvākajā laikā izvēlēsies vienu no diviem kandidātiem nākamā fonda ģenerāldirektora amatam, kas ir viens no ietekmīgākajiem finanšu pasaulē. Šie kandidāti ir francūzis Dominiks Strauss–Kāns un čehs Josefs Tošovskis.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) tika nodibināts 1944. gada jūlijā ANO konferencē Bretonvudā (ASV), kad 45 valdību pārstāvji vienojās par tādas ekonomiskās sadarbības sistēmas izveidošanu, kura nepieļautu pagājušā gadsimta 30. gadu Lielo depresiju sekmējušās finanšu politikas atkārtošanos. (SVF tapa vienlaikus ar Pasaules Banku, kālab abas organizācijas tiek dēvētas par Bretonvudas institūcijām.)

Oficiāli SVF pastāv kopš 1945. gada 27. decembra, kad 29 valstis parakstīja Vienošanās līgumu. Pēdējā definēts, ka SVF mērķi ir nodrošināt starptautisko sadarbību monetārajā jomā, veicināt starptautiskās tirdzniecības paplašināšanos un atbilstošu izaugsmi, nodrošināt valūtas kursu stabilitāti un uzturēt sakārtotas attiecības starp dalībvalstīm monetārajā jomā, palīdzēt daudzpusējās maksājumu sistēmas izveidošanā, kā arī nodrošināt iespējas dalībvalstīm (ar atbilstošām garantijām) izmantot SVF resursus, ja tām ir problēmas ar maksājumu bilanci. Reālā fonda darbība sākās 1947. gadā.

Jāpiebilst, ka Bretonvudas konferencē tika izveidota arī starptautisko maksājumu sistēma, kur par pamatu tika ņemts ASV dolārs, pret kuru nofiksēja visas valūtas, savukārt dolāru nofiksēja pret zeltu (ko brīvi varēja mainīt pret dolāriem). Visi kursi Bretonvudas sistēmā bija savstarpēji fiksēti starp visām iesaistītajām valūtām. Sistēma pastāvēja līdz 1973. gadam, kad prezidents Niksons, atsaucoties uz ASV zelta rezervju izsīkšanu un zelta sadārdzināšanos, atcēla fiksēto kursu. (Pirms dolāra krīzes 1967. gadā sabruka britu sterliņu mārciņa.) Kopš tā laika pastāv līdzšinējā, "peldošo" valūtas kursu sistēma. (Interesants fakts — Bretonvudā tika noraidīts slavenā ekonomista Džona Meinarda Keinsa priekšlikums pārvērst SVF par virsnacionālu pasaules centrālo banku, kas emitētu zelta rezervēm nepiesaistītu pasaules valūtu, kuru Keinss aicināja nodēvēt par bankoru.)

Šobrīd SVF darbojas pēc principa — līdzīgi kā akciju sabiedrība. Fonda pamatkapitālu veido dalībvalstu iemaksas kapitāla parakstīšanas brīdī. Katrai valstij ir SDR (starptautiskais valūtu grozs) vienībās izteikta kvota, kas ir galvenais fonda un dalībvalstu attiecību elements. Tā norāda parakstītā kapitāla summu, SVF resursu izmantošanas limitus, valstij pienākošos SDR apjomus to kārtējās sadales gadījumos, kā arī valsts balsu skaitu un līdz ar to ietekmi lēmumu pieņemšanā. (Katrai valstij neatkarīgi no iemaksas ir 250 "bāzes" balsis, kā arī papildus pa vienai balsij par katriem 100 000 iemaksātajiem SDR. Tā kā vislielākās iemaksas fonda budžetā veikušas rietumvalstis, tās arī nosaka fonda politiku.)

Vienlaikus nav noslēpums, ka tieši SVF ir viens no galvenajiem antiglobālistu ienaidniekiem. Pēdējie nešaubās, ka SVF nepavisam nav tāda labdarības organizācija, par kādu uzdodas. Pēc viņu domām, SVF ir transnacionālo korporāciju (TNK), galvenokārt (ap 90% gadījumu) bāzētu ASV, ierocis, ar kura palīdzību valstis tiek piespiestas darboties TNK interesēs. Papildus tiek pieminēts arī lēmumu pieņemšanas nedemokrātiskais mehānisms, kad vairāk balstu ir tam, kas ieguldījis vairāk naudas.

Kā uzskata SVF pretinieki, pats pamatprincips, kad SVF piešķir aizņēmumus tikai ar nosacījumu, ka tiks izpildītas konkrētas prasības, liecina par to, ka fonds pārstāv lielā biznesa intereses (nereti tiek pieminēts arī jēdziens "Vašingtonas konsenss" — aizkulišu vienošanos pakete starp ASV finansistiem un šīs valsts Finanšu ministriju, kas pārstāv Savienotās Valstis SVF). Galvenie nosacījumu punkti ir brīva kapitāla kustība un vispārēja privatizācija (arī to nozaru, kur konkurence ir bezjēdzīga), augstas procentu likmes (veids kā bremzēt nacionālo rūpniecību attīstību, lai varētu tirgoties ar importētām precēm), nodokļu reformas (kuras palielina spiedienu uz iedzīvotāju trūcīgāko daļu, atvieglojot dzīvi bagātajiem) utt. — saraksts ir krietni garš.

Ka šie apgalvojumi nav tikai ekstrēmistu izdomājums, liecina kaut vai bijušās Dienvidslāvijas piemērs. Sanaidojusies ar Maskavu, šī valsts 1980. gadā vērsās pēc finansiālas palīdzības pie SVF. Fonds piešķirt aizdevumu piekrita tikai ar nosacījumu, ka Belgrada atsakās no sociālistiskās plānošanas — līdzekļu vienmērīgas sadales reģioniem. Vispirms jau tas bija ievērojams trieciens Kosovai — vistrūcīgākajai Dienvidslāvijas daļai, un noveda pie albāņu nacionālisma uzliesmojuma. Pēc 1986. gada, kad SVF jau faktiski kontrolēja visu valsts ekonomisko politiku, aizvien agresīvāk noskaņoti kļuva jau serbi, kas sāka izjust atpalicību no ekonomiski daudz attīstītākajām Slovēnijas un Horvātijas. Pretrunas bijušajā Dienvidslāvijā beidzās ar asiņainu pilsoņu karu, un, ja pavisam objektīvi, šiem slaktiņiem (kuros gāja bojā 600 000 cilvēku) rūpīgu pamatakmeni iemūrēja SVF. Jāpiebilst, ka pilsoņu kara laikā no bijušās Dienvidslāvijas uz rietumiem pārceļoja 80% valsts finanšu resursu un 70% šīs naudas iegūlās ASV bankās. Sīkums, bet patīkami. (Belgrada nav vienīgā, kur SVF darbība beidzas ar asinsizliešanu — SVF darbojās arī tādās valstīs kā, piemēram, Ruanda un Somālija, kur upuru skaits sniedzas miljonos.)

Piemēru tam, kā pēc SVF receptēm ir ekonomiski izpostītas veselas valstis, netrūkst, lai gan fonds, protams, vienmēr min kādus citus, ar tā darbību nesaistītus iemeslus, kamdēļ rezultāti ir tādi, kādi ir. Paši spilgtākie sabrukumu piemēri, kad SVF unificējošās receptes absolūti nav atbildušas vietējiem apstākļiem, ir kaut vai Argentīnas ekonomikas sabrukums 2001. gadā (Argentīna labu laiku tika minēta kā paraugvalsts SVF rekomendāciju ievērošanā) un Kenija. Pēdējās centrālā banka, piemēram, ierobežoja naudas plūsmu, taču, kad pēc SVF prasības ierobežojumi tika atcelti, visi, kam vien bija tāda iespēja, pārveda līdzekļus uz ārzemēm (dīvainas apstākļu sakritības dēļ atkal galvenokārt uz ASV), un valsts ekonomika vienkārši sabruka.

Pilnvarnieku valde (Board of Govenors) oficiāli ir galvenā SVF institūcija, kurā ikvienu no 185 dalībvalstīm pārstāv pilnvarnieks un tā vietnieks. Parasti šīs funkcijas pilda finanšu ministri un (vai) centrālo banku vadītāji. Pilnvarnieku kompetencē ir lēmumu pieņemšana par stratēģiskajiem jautājumiem (Vienošanās līguma grozīšana, dalībvalstu uzņemšana un izslēgšana, kapitāla daļu skaita jeb kvotu pārskatīšana, izpilddirektoru apstiprināšana). Pilnvarnieki tiekas reizi gadā SVF un Pasaules Bankas pilnvarnieku gadskārtējā sanāksmē, kas gan ir vairāk formalitāte, jo vienošanās tiek panāktas jau iepriekš. (SVF neietilpst vairākas ANO dalībvalstis — Ziemeļkoreja, Kuba, Monako, Nauru, Tuvalu, Andora un Lihtenšteina, bet organizācijas rindās ir ANO neietilpstošās Rietumsahāra, Taivana, Palestīniešu autonomija un Vatikāns.)

Par SVF ikdienas darbu atbildīgajā Izpilddirektoru valdē ir 24 izpilddirektori, kuri pārstāv visas 185 dalībvalstis (jaunākā ir Melnkalne, kas kļuva par SVF dalībnieci šā gada janvārī). Valde sanāk ne retāk par trim reizēm nedēļā, lai apspriestu aktuālos jautājumus. Katra izpilddirektora balss ir vienāda ar viņa pārstāvētās valsts vai valstu grupas balsu skaitu, taču izpilddirektoru valde reti pieņem lēmumus balsojot — vairākumā gadījumu tā balstās uz konsensusu. Šobrīd astoņi izpilddirektori pārstāv atsevišķas valstis: ASV (16,79% kapitāla daļu, 371 743 balsis), Japānu (6,02%, 133 378), Vāciju (5,88%, 130 332), Franciju (4,86%, 107 635), Lielbritāniju (4,86%, 107 635), Ķīnu (3,66%, 81 151), Krieviju (2,70%, 59 704) un Saūda Arābiju (3,17%, 70 105), bet pārējie 16 — atsevišķu valstu grupas. Latvija ietilpst no astoņām valstīm sastāvošajā Baltijas un Ziemeļvalstu grupā. Visas grupas kopējā "vērtība" ir 3,44% kapitāla daļu jeb 76 276 balsis. (Latvijas ieguldījums — 1518 balsu.)

Visbeidzot — Starptautiskajā monetārajā un finanšu komitejā tāpat ir 24 pilnvarnieki, kuri pārstāv valstis vai valstu grupas atbilstoši sadalījumam Izpilddirektoru valdē. Komiteja sanāk divas reizes gadā, lai sniegtu priekšlikumus SVF par starptautiskās monetārās sistēmas darbības pilnveidošanu.

Šobrīd aktuāls kļuvis SVF ģenerāldirektora amats — ģenerāldirektors, kuru ieceļ izpilddirektoru valde, ir šīs valdes priekšsēdētājs, nosacīti varētu teikt — SVF premjerministrs, kas ir viens no ietekmīgākajiem amatiem globālajā finanšu sistēmā, un ne tikai 3217 tonnu lielo zelta rezervju vai 450 miljardu dolāru lielā budžeta dēļ. Kopš 2004. gada 7. jūnija šo amatu ieņem bijušais Spānijas finanšu ministrs Rodrigo Rato — pēc skaita devītais SVF ģenerāldirektors. (Pēc neformālas vienošanās, Pasaules Banku vienmēr vada ASV pārstāvis, bet SVF — eiropietis.) Tomēr šā gada maijā Rato paziņoja, ka oktobrī amatu pametīs privātu iemeslu dēļ. Lai kā prese nomocījās minējumos par šiem privātajiem iemesliem, tie tā arī paliek nezināmi.

Uz vakanto vietu Eiropas Savienība pēc diezgan ilgām diskusijām izvirzīja vienu no Francijas sociālistu redzamākajiem politiķiem Dominiku Strausu–Kānu, kas vēl pavisam nesen tika minēts arī kā viens no partijas kandidātiem cīņā par Francijas prezidenta amatu. (Strauss–Kāns tikai pēdējā partijas iekšējo vēlēšanu kārtā zaudēja Segolēnai Rojālai.) 1949. gadā dzimušais Strauss–Kāns ir ekonomikas profesors, bijušais Francijas rūpniecības, ārlietu un finanšu ministrs. Pēdējo posteni (apvienotu ar ekonomikas un rūpniecības ministru amatiem) viņš ieņēma 1997.—1999. gadā, kad atkāpās no amata, jo radās aizdomas par viņa korumpētību — 1999. gadā Francijā notika plašs skandāls par krāpniecību veselības apdrošināšanas sfērā. Jāpiebilst, ka Strauss–Kāns pieder sociālistu centriskajam spārnam.

Strauss–Kāns kā ES kopējais kandidāts SVF ģenerāldirektora amatam tika izvirzīts šā gada 10. jūlijā, turklāt viņa kandidatūru personīgi atbalstīja Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, kas pārstāv sociālistu sīvākos konkurentus — konservatīvos. (Šā iemesla dēļ tiek uzskatīts, ka Sarkozī izmanto situāciju, lai aizdabūtu projām no valsts vienu no populārākajiem politisko pretinieku politiķiem.) Otrs ES pretendents uz izvirzīšanu bija bijušais Polijas premjerministrs Mareks Belka, kas atsauca savu kandidatūru pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka pārsvars ir Strausa–Kāna pusē.

Drīz pēc Strausa–Kāna izvirzīšanas viņam parādījās oponents, gan ar ne īpaši lielām izredzēm uzvarēt divcīņā, — bijušais Čehijas Centrālās bankas vadītājs un valsts premjers Josefs Tošovskis. Arī 1950. gadā dzimušais Tošovskis ir ekonomikas profesors, kurš 1990. gadā kļuva vispirms par Čehoslovākijas, bet vēlāk Čehijas Centrālās bankas vadītāju. 1997. gadā, kad Čehijā ilgu laiku valdīja politiskā krīze un nebija iespējams izveidot valdību, Tošovskis pieņēma prezidenta Vāclava Havela piedāvājumu un izveidoja tā dēvēto profesionāļu valdību, kas pie varas atradās nedaudz vairāk nekā pusgadu, vienlaikus saglabājot amatu bankā. Šobrīd Tošovskis vada Šveicē bāzētās Starptautisko norēķinu bankas Finanšu stabilitātes institūtu.

Pats interesantākais, ka Tošovska kandidatūru izvirzīja nevis Čehija, bet gan Krievijas pārstāvis SVF. Čehi uzreiz pēc izvirzīšanas paziņoja, ka neatbalstīs Tošovski, bet gan turpinās virzīt savienības kopīgo kandidātu. Neraugoties uz to, ka Tošovskis kā ekonomists nešaubīgi ir daudzkārt pārāks par Strausu–Kānu (čehs ir daudzu starptautisku organizāciju biedrs, apbalvojumu laureāts), attieksmi pret viņu nešaubīgi ietekmē gan komunistiskā pagātne, gan izteikti kreisie uzskati.

Iespēja, ka Tošovskis (kurš ir arī Bretonvudas komitejas Starptautiskās padomes biedrs) kļūs par SVF ģenerāldirektoru, ir salīdzinoši niecīga, taču pats par sevi princips, ka SVF vada tikai ES virzīts pārstāvis, nav iekalts akmenī. Ne tikai teorētiski, bet arī praktiski aizvien biežāk tiek apspriesta iespēja SVF vadībā izvirzīt kādas arābu valsts pārstāvi — lai cik lielas arī būtu rietumvalstu kvotas un balsstiesības, apvienojoties visiem pārējiem, tas ir iespējams. Tiesa, atbildēt uz jautājumu, kāda pēc šādas notikumu attīstības būs SVF nākotne, neviens neuzņemas.

 

Analizējot Sorosa medūzu

Ritums Rozenbergs,  NRA  09/19/07

Mārcis Bendiks: Soross ir nacionālo valstu nīdējs.

Finansistu un komunikāciju konsultantu Mārci Bendiku plašāka sabiedrība iepazina 1996. gadā, kad viņš kļuva par premjera Andra Šķēles padomnieku. Kopš tiem laikiem viņa padomā ieklausās daudzas augstas valsts amatpersonas un biznesa elites pārstāvji. Lai gan viņš pats labprātāk runā par melnbalto fotogrāfiju un zolītes turnīriem, nav šaubu, ka arī šobrīd viņa darba pienākumos ietilpst Latvijas politisko procesu analīze.

– Jūs bijāt viens no pirmajiem, kurš jau deviņdesmito gadu beigās sabiedrību publiski brīdināja, ka miljardieris Soross nav tikai labdaris – ka viņš labdarībai tērē miljonus, lai pelnītu miljardus. Jūs viens no pirmajiem arī norādījāt uz politisko nokrāsu Sorosa finansēto organizāciju darbībā. To atklājāt nejauši, vai tam pamatā ir rūpīgāks pētījums?

– Tas bija rezultāts pastāvīgiem pētījumiem par labdarības un politisko aktivitāšu saistību ar naudu. Tas bija mana darba pienākums, jo 1993.–1994. gadā es biju Tautsaimniecības pētniecības fonda vadītājs. Fonds nodarbojās ar atklātu lobismu un to neslēpa. Mēs strādājām pie tā, lai izveidotu modernu vērtspapīru un finanšu tirgus likumdošanu.

Tas, ka finanšu industrijas nauda cenšas iegūt politisku ietekmi, ir vismaz četrsimt gadu veca tradīcija. Tāpēc mans 1998. gada pētījums par tā laika Sorosa fonda darbību, kas tika publicēts žurnālā Klubs, noslēdzās ar aicinājumu: "Cilvēki, esiet modri!" Bet jāatceras, ka tobrīd Sorosam Latvijā nevarēja pārmest nekādu politisku darbību. Atšķirībā no daudziem Sorosa faniem esmu lasījis viņa darbus, arī lielās intervijas ar viņu. Esmu lasījis Rietumu pasaules analīzes un kritiku par Sorosa darbību un teoriju. Toreiz mani ārkārtīgi izbrīnīja, cik šis Soross ir bīstams, cik viņa idejas ir kaitīgas šā vārda pilnajā un visplašākajā nozīmē. Austrumeiropā viņš vienmēr ir atbalstījis vecos komunistus, Albānijas gadījumā bandītus un bandītiskos komunistus. Šķita, ka pret to nav zāļu, bet izrādījās, ka ir. Starptautiska autoritāte – Čehijas prezidents Vāclavs Klauss – Sorosa tīmekli izmeta no Prāgas ārā. Tāpēc, ka Sorosa idejas un darbība, ko attīsta viņa organizācijas, ir vērstas pret brīvo pasauli. Tās aizstāv komunismu, turklāt nevis nacionālo komunismu, bet gan kosmopolītisko. Tas arī man ir nepieņemami, un es uzskatu, ka tas ir ļoti bīstami.

– Bet Soross jau atbalsta opozīciju jebkādās tās izpausmēs. Vai tas nav skaidrojums, kāpēc lielburžujs atbalsta komunistus?

– Nē! Ungārijā, Rumānijā, Albānijā viņš atbalstīja pozīciju. Viņš ir atbalstījis tieši varas pozīcijas un tieši tādas, kuras vēršas pret nacionālu valsti. Tur, kur viņš spēja uzreiz sagrābt varu ar saviem noteikumiem, kā tas bija Ungārijā vai Albānijā, tur viņš atbalstīja pozīcijā esošos vecos komunistus, kuri vērsās pret nacionālo valsti.

– Tātad Soross ir nacionālo spēku ienaidnieks?

– Pilnīgi noteikti. Es viņam to nepārmetu. Viņš ir mucis no Budapeštas geto. Viņa zemapziņas līmenī nacionālists ar šauteni rokā droši vien ir ārkārtīgs drauds, un tā ir viņa personīga darīšana. Un kamēr tā ir viņa personīga darīšana, mēs varētu satikties pie vēlēšanu urnas un lemt, kuram no mums ir taisnība un kura bailes ir svarīgākas. Bet mēs jau godīgi nevaram satikties, jo var izrādīties, ka viņš vēlēšanas jau ir nopircis.

– Indulis Emsis savulaik pateica tikai divus vārdus – "tīklveida struktūras", bet par to sorosieši nebeidz viņu gānīt vēl tagad. Vai tie ir sorosiešu pašaizsardzības refleksi?

– Vienīgais, ko Emsis ar šo uznācienu panāca – zaudēja daļu no saviem atbalstītājiem. Secinājums – politika ir viena lieta, bet patiesība un taisnība – cita. To, ka Sorosa finansētā organizāciju saimniecība gandrīz pilnībā ir pārņēmusi varu Latvijā, mēs ļoti labi varam spriest pēc rezultātiem. Piemēram, politiskā elite, valsts vadība – ar to es saprotu valdību, Saeimu, politisko partiju līderus un ekonomiskās elites – bez iebildumiem pieņem vienas sorošiešu organizācijas amatpersonas paziņojumu, ka nākamajam valsts prezidentam jābūt apolitiskam. To neviens no politiskās valsts vadības nenolēma! To nolēma ārpus tās, bet valsts vadība kā cirka tīģeri, cits citu pārbļaujot, to izpildīja. Viņi visi nosēdās uz pakaļķepiņām un, priekšķepiņas izstiepuši, padevīgi dūca: "Uū." Tas, ka brīnumainā kārtā izdevās ievēlēt cilvēku, ko šā scenārija virzītāji galīgi negribēja, tas jau ir cits jautājums. Politiskā vadība to iztēloja kā savu uzvaru, bet tā labākajā gadījumā ir Pirra uzvara. Piekrišana kaujai ar sorosiešu noteikumiem jau pati par sevi uzrādīja totālu pastāvošās varas zaudējumu un impotenci.

– Kāpēc šī vara pieņem sorosiešu noteikumus?

– Tas ir sorosiešu ilgstoša darba rezultāts. Ja mēs paraugāmies vēsturē, kā notiek smadzeņu skalošana, lielisks piemērs bija 1930. gadu Vācija – toleranta sabiedrība pēkšņi izpildīja Kristāla nakts šausmas. Tāda pati metode ir iedarbināta, lai Latviju likvidētu kā nacionālu valsti.

– Kā šīs metodes iedarbināšana izpaužas reālā dzīvē?

– Sorosiešu organizācijas piesakās varai kaut ko pārbaudīt. Un kuri šīs organizācijas pieņem? Bojārs, Ždanoka vai kāds cits kreisais? Nē, labējie! Bērziņa valdība saka: "Jā, mīļie, nāciet, lūdzu!" Sorosieši vienmēr grib pārbaudīt svešas finanses. Reiz, kad Sarmīte Ēlerte televīzijā rupji samelojās, sakot, ka Sorosa fonds Latvija finansēšana ir pilnīgi atklāta, es Transparency International aizsūtīju vēstulīti ar lūgumu redzēt viņu finanses. Es saņēmu fantastiski rupju atbildi, par ko, protams, pastāstīju Latvijas Radio raidījumā Rīta rosme. Raidījums izskanēja ēterā, un neilgi pēc tam saņēmu epasta vēstuli, ko bija parakstījusi Delnas tā laika direktore Diāna Kurpniece. Vēstule sākās ar vārdiem: "Lai arī es jūsu raidījumu nedzirdēju, tomēr es vēlētos jums norādīt..." Šim teikumam sekoja četras secīgas muļķības, kurās norādīts, kā man bija jārīkojas. Cilvēks, kurš atļāvies uzrakstīt šādu vēstuli, pat nenoklausoties raidījumu, ir sovjetisks preteklis, kas neko nejēdz nedz žurnālistikā, nedz publiskajā komunikācijā. Bet šis cilvēks šobrīd ir KNAB preses sekretārs.

– Vai Latvijai ir iespējas pārvarēt sorosismu?

– Reducēt visas Latvijas nelaimes uz Sorosa nelietību ir aplami. Soross gan Latvijā, gan Igaunijā, gan ASV ir viens un tas pats. Vienīgi izrādījās, ka Latvijā Sorosam ir labvēlīga augsne, jo šeit ir impotenta vara. Jautājums – kādēļ cilvēki, kuriem uzticēta vara, šo varu nespēj realizēt? Valsts varas vājuma iemesls nav Soross. Iemesls ir valdošās elites tuvredzība, stulbums un pilnīga deģenerācija.Vissliktākā ir pašreizējā Aigara Kalvīša un Oskara Spurdziņa valdība – cik atceros, pat padomju laiku Jurija Rubeņa valdība bija labāka. Bet arī Andrim Bērziņam ir viena smaga piezīme, jo viņš bija tas, kurš leģitimizēja cirku ar sorosiešu aicināšanu uz valdības lietu pārbaudīšanu. No taktiskā viedokļa tas Bērziņam bija ērti. Viņš sorosiešus uzaicināja uz Latvijas kuģniecības privatizācijas pārbaudi. Tā kā tobrīd Sorosam interese par Latvijas kuģniecības privatizāciju jau bija pazudusi, tad arī tā pārbaude kā, zināms, beidzās ne ar ko.

– Latvijas sabiedrības vairākumam nav viegli saprast, ka Sorosa idejas un viņa finansēto organizāciju darbība ir kaitīga, viena iemesla dēļ – neviens īsti nespēj saskatīt, kādā veidā Soross grib atpelnīt šeit ieguldītos miljonus.

– Peļņa viņam šeit nav vajadzīga. Viņš realizē savas idejas, kuras sauc par atklātās sabiedrības idejām. Bet īstenībā, ja paraugāmies, kādu ideoloģiju viņš realizē Amerikā, tad ieraugām – tā ir narkotiku, pašnāvību un eitanāzijas legalizācija. Viņam ir milzīga darba kārtība, ko viņš vēlas realizēt. Tā ir pilnīgi pretēja mūsu sabiedrības vērtībām.

– Kādas ir Sorosa intereses Latvijā?

– Graut nacionālo valsti. Viņš ir nacionālo valstu pretinieks. Vajag palasīt viņa darbus, intervijas.

– Jūs sorosiešu bīstamību pamanījāt pirmais, bet plašāks cilvēku loks to pamanīja tikai tad, kad Sorosa organizācijas metās nežēlīgā politiskajā cīņā par eirokomisāra amatu. Vai tad šeit nav saskatāmas intereses amatā iebīdīt savu cilvēku? Vai tad eirokomisāra amats nav iztērēto miljonu vērts?

– Man viens cits aspekts šai notikumā šķita svarīgāks. Proti, cīņa par eirokomisāra amatu bija ļoti saskaņota Eiropas antikonservatīvā lobija darbība. Viņu mērķis nekādā ziņā nebija Latvijas kandidāts. Vienalga, vai mēs šai amatā būtu izvirzījuši Ingrīdu Ūdri vai Vairu Vīķi-Freibergu – šim kandidātam būtu jākrīt, tāpat kā toreiz bija jākrīt Butiljonem. Toreiz Eiropas liberālo, puskomunistisko un geju – lesbiešu lobijs savu panāca, viņi toreiz uzvarēja. Izrādījās, ka Latvijas pārstāvis ir nepareizais cilvēks nepareizā vietā.

– Bet mums zināmā mērā arī paveicās. Vairs mēs tādu amatu kā Eiropas komisārs enerģētikas jautājumos nedabūsim.

– Ja valstī turpināsies šīs nejēdzības, nekāds amats nebūs vajadzīgs, jo nebūs jau valsts. Valdības vietā būs komisija, kura lems par to, kā mainīties goda sardzei pie Brīvības pieminekļa.

Politiskās diskusijas izskaušana no publiskās telpas ir viens no virsuzdevumiem, ko sorosieši ir veikuši. Piemēram, priekšvēlēšanu uzraugu galvenais mērķis bija izspiest politiķus no publiskās telpas. Līdz ar to publiska diskusija politikā vairs nebija iespējama. Diskusija bija tikai par to, kuram avīzes redaktoram ir taisnība. Un taisnība, protams, izrādījās tam, kurš sevi bija pasludinājis par vistaisnīgāko.

– Tas nozīmē, ka sorosieši uzurpē politisko varu?

– Šī vara jau pieder viņiem. Tas, ka viņi šo varu reizēm nespēj realizēt līdz galam, konkrēti – gadījumā ar prezidenta vēlēšanām, ir viņu sapīkuma un ārdīšanās iemesls.

– Jūs jau pieminējāt 1998. gadu, līdz kuram Sorosam nevarēja pārmest jaukšanos politikā. Bet 1998. gads ir robežšķirtne, no kuras sākās līdzekļu guldīšana politiskās programmās. Varbūt 1998. gadā atnāca komanda, ka laiks atgūt Sorosa investīcijas?

– Jā, 1998. gadā sorosieši sāka politiskās darba kārtības apgūšanu. Es nezinu, vai tas bija plāns, vai sagadīšanās. Es novēroju, ka sorosiešu darba kārtība pavērsās uz to, ka neviena neievēlētu personu loks tika nosaukts par sabiedriskajām organizācijām, kas savukārt uzmetās par kontrolieriem visiem citiem. Un to pieļāva pašreizējā politiskā elite.

– Kāpēc jūs uzskatāt, ka šī ir vissliktākā Latvijas valdība?

– Kā var tāda organizācija, kāda ir Tautas partija, kuras rindās ir daudz vadītāju, saimnieciski domājošu cilvēku, un kuriem ar galvu viss ir kārtībā, gadiem ilgi pieciest šo situāciju? Igauņiem jau desmit gadus ir bezdeficīta budžets, un jau gadus trīs viņiem budžets ir ar pārpalikumu. Kāpēc mūsu cilvēki, kuri māk skaitīt, prot vadīt uzņēmumus, kļūst par mīkstčaulīgiem idiotiem? Mani pilnīgi satrieca intervija ar Andri Šķēli, kurā viņš teica: "Kamēr Kalvītis un Spurdziņš ir pie varas, tikmēr lats būs stabils. Esiet droši." Īstenībā Latvijas ekonomikai pirmie divi ienaidnieki ir Kalvītis un Spurdziņš. Valsts apdraudējums slēpjas valsts vadībā, tās nespējā uztaisīt budžetu.

– Varbūt viņiem reālā vara nemaz nepieder? Kur šobrīd slēpjas valsts varas centrs?

– Reālā vara valstī pieder neievēlētu personu lokam.

– Izskan viedoklis, ka aiz Sorosa finansētajām organizācijām patiesībā slēpjas ASV ārpolitika.

– Nav tik vienkārši. Šī Sorosa saimniecība, protams, ir proamerikāniska. Latvijā pirmie Sorosa fonda vadītāji bija ASV cilvēki, daži pat ar izlūkdienesta sakariem. Bet jāsaprot, ka cilvēki ar radikāli liberāliem uzstādījumiem labprātāk iegūst izglītību ASV nekā, piemēram, Itālijā. Tādējādi izskaidrojama arī viņu proamerikāniskā domāšana.

– Vai nevar būt situācija, ka tieši ASV vēstniecība dod komandas Sorosa tīklam, kā rīkoties?

– ASV vēstniecībai ir ļoti liels iespaids uz atsevišķiem cilvēkiem Sorosa finansētajās organizācijās. Bet es neticu, ka šai daudzgalvainajai Sorosa medūzai ir centralizēta vadība, jo nav tāda līmeņa vadītāja. Latvijai apdraudējums nenāk no opozīcijas. Latvijai apdraudējums nāk no pašu valdības.

 

Latvija nepietiekami palīdz postpadomju bloka valstīm

TVNET  09/19/07    Nepiešķirot visus Attīstības sadarbības politikai nepieciešamos līdzekļus, Latvija nepilda savas starptautiskās saistības un arī ievērojami atpaliek no citām Eiropas Savienības jaunajām dalībvalstīm, kuras sniedz daudz lielāku palīdzību postpadomju bloka valstīm. To šodien Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisiju kopējā sēdē atzina Ārlietu ministrijas un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Latvija noteikusi četras prioritārās bijušās Padomju Savienības valstis, kurām Attīstības sadarbības ietvaros sniegt palīdzību demokrātijas un ekonomikas stiprināšanai. Tās ir Gruzija, Moldova, Ukraina un Baltkrievija.

Ārlietu ministrija šai politikai nākamā gada budžetā bija pieprasījusi 1,6 miljonus latu, tomēr reāli piešķirti vien 500 tūkstoši latu, deputātus informēja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Maija Manika. Sadalot šo pusmiljonu latu jau esošajām saistībām, redzams, ka nepietiks naudas jauniem grantu konkursiem, ar kuriem Attīstības sadarbības politikā bija plānots iesaistīt nevalstiskās organizācijas.

Maija Manika norādīja, ka Latvija Attīstības sadarbības politikā atpaliek no mūsu tuvākajiem Baltijas kaimiņiem, jo Igaunijā un Lietuvā šai politikai atvēlēts daudz lielāks finansējums. “Šajā ziņā mēs esam pēdējie”, atzina diplomāte.

Palīdzība citām postpadomju telpas valstīm veicina mūsu valsts atpazīstamību, sēdē uzsvēra nevalstiskās organizācijas “Latvijas platforma Attīstības sadarbībai” padomes locekle Krista Baumane. “Attīstības sadarbība nenozīmē tikai to, ka mums jādod citiem nauda. Tā ir izdevība sekmīgi dalīties ar savām zināšanām un tas nāk par labu Latvijas tēlam pasaulē”. Krista Baumane atgādināja, ka deviņdesmito gadu sākumā Latvija bija pateicīga rietumu valstīm, kas palīdzēja demokrātijas un ekonomikas stiprināšanā.

Savukārt “Latvijas platforma Attīstības sadarbībai” valdes priekšsēdētājs Andris Gobiņš uzsvēra, ka Latvija ir apņēmusies līdz 2010.gadam Attīstības sadarbībai veltīt 0,17% no nacionālā kopprodukta. “Ar pašreizējo finansējumu to neizdosies realizēt”.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš vēlējās zināt, kāda ir minimālā summa, ar kuru tomēr varētu izsludināt plānotos grantu konkursus. Maija Manika atbildēja, ka tam būtu nepieciešams piešķirt aptuveni tikpat liela summu, cik šogad jau piešķirts, lai kopējais finansējums būtu vismaz viens miljons latu. Tomēr arī tas būtu mazāks par reāli nepieciešamajiem 1,6 miljoniem latu.

Andris Bērziņš informēja, ka Saeimas Ārlietu komisijas vārdā jau nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, kurā lūdz tomēr rast iespēju palielināt 2008.gadā Attīstības sadarbībai paredzēto finansējumu. Šo finansējumu iespējams rast no neatliekamām vajadzībām rezervētiem līdzekļiem, pauda Ārlietu komisijas priekšsēdētājs.

 

Viedoklis: Par iespēju paklusēt

Baiba Lulle,  NRA  09/21/07    Gribētu zināt, kas pilnvarojis Valsts prezidentu Valdi Zatleru uzaicināt uz Latviju Afganistānas prezidentu Hamīdu Karzaju un kāpēc?

Vai varbūt tā ir tikpat slepena informācija kā Zatlera ierašanās Afganistānā?

Izskatās, ka Zatlers pilnu krūti ņēmies izmantot Satversmē prezidentam dotās tiesības "nenest" politisko atbildību. Jo tik vienkārši izmest "brauciet ciemos" prezidentam no tādas valsts, kurai pievērsta pastiprināta teroristu uzmanība, turklāt laikā, kad valstī pieaug nemieri, ir vismaz vieglprātīgi un politiski bezatbildīgi. Vienalga, cik lielā slepenībā šī vizīte "drošības apsvērumu dēļ" tiks turēta. Riska palielināšanai nokļūt teroristu objektu sarakstos pietiek jau ar ziņu, ka Karzajs te ieradīsies vai ka bija ieradies. Un kā vārdā riskēt? Tikai tāpēc, ka Zatlers domāja, ka ir pieklājīgi izteikt šādus aicinājumus visur, kur viņš parādās? Vai tāpēc, ka Karzajs "ļoti labprāt pats personīgi apskatītu Latvijas galvaspilsētu Rīgu"? Vai tāpēc, lai Zatlers kaut kā nu varētu izcelties Baltijas valstu prezidentu vidū, jo, raugi, kā lielās viņa preses dienests, "Zatlers ir pirmais Baltijas valstu prezidents, kas vizītē apmeklē Afganistānu un tiekas ar tās politiskajiem līderiem".

Neesmu protokola eksperte, bet apšaubu, vai paslepus ierodoties apciemot un uzmundrināt mūsu karavīrus obligātā etiķete liek obligāti aicināt valsts prezidentu pie mums? Zatlers Afganistānā nebija oficiālā valsts vizītē! Vai varbūt Karzaju viņš neuzaicināja valsts vizītē, bet ciemos pie sevis uz mājām?

Un kas Zatleru pilnvaroja šādam solim? Prezidents nav valsts ārpolitikas veidotājs, noteicējs, bet tikai viens no tās īstenotājiem. Vai par šādu nopietnu uzaicinājumu ir lēmusi Saeima, spriedusi valdība vai Krīzes vadības padome, kam jāsekmē saskaņota sadarbība starp iesaistītajām institūcijām, "preventīvi vēršoties pret starptautiskā terorisma iespējamiem draudiem" (valdības deklarācija)? Nedz valdības deklarācijā, nedz kādā no valsts ārpolitikas dokumentiem nav mudinājuma šādai Zatlera rīcībai un nav apstiprinājuma tam, ka mums būtu īpaši svarīgi stiprināt ekonomiskās vai politiskās attiecības ar Afganistānu. Uzaicināt Karzaju nav tas pats, kas uzturēt misiju Afganistānā, pielabinoties Amerikas Savienotajām Valstīm. Turklāt, ja ņem vērā definēto Latvijas ārpolitikas pamatuzdevumu – stiprināt drošību, tad nez vai Valsts prezidents to pildījis.

Kā teiktu Žaks Širaks, "palaida garām labu iespēju paklusēt".

 

Latvija gatavojas atbalstīt ES tirgus atvēršanu ģenētiski modificētas kukurūzas produktiem

LETA  09/21/07    Latvija gatavojas atbalstīt Eiropas Savienības (ES) tirgus atvēršanu ģenētiski modificētas kukurūzas produktiem, par to Saeimas Eiropas lietu komisiju šodien informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.

ES tirgū paredzēts ielaist ģenētiski modificētās kukurūzas produktus, kurus iespējams lietot cilvēku pārtikā un dzīvnieku barībā. Veikto ģenētisko izmaiņu rezultātā kukurūza ieguvusi izturību pret dažādu veidu kaitēkļiem un herbicīdiem, aģentūru LETA informēja ES informācijas centrā.

Latvija gatavojas atbalstīt tirgus atvēršanu, jo Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde atzinusi, ka ģenētiski modificētā kukurūza nerada problēma cilvēku veselībai, deputātiem skaidroja Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš.

Viņš tomēr uzsvēra, ka mūsu valsts turpinās stingri iebilst pret ģenētiski modificētu organismu audzēšanu. Patlaban vēl ES nav izstrādāti stingri augu līdzāspastāvēšanas noteikumi, kas izslēgtu ģenētiski modificēto lauksaimniecības kultūru ietekmi uz bioloģisko lauksaimniecību.

Savukārt Vides ministrija neatbalsta iespējamo tirgus atvēršanu ģenētiski modificētai kukurūzai, deputātus informēja ministrijas pārstāve. Ministriju nepārliecina argumenti par ģenētiski modificētās kukurūzas nekaitīgumu, un tā uzskata, ka attiecībā pret šiem augiem ir piemērojams piesardzības princips, pat ja risks ir pavisam niecīgs.

Piesardzības princips ir definēts Vides aizsardzības likuma 3.pantā, un saskaņā ar to ir pieļaujams ierobežot darbību, kas var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, bet kuras ietekme vēl nav pietiekami zinātniski izvērtēta.

Kā deputātus informēja Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Uldis Augulis (ZZS), valdība šīs nacionālās pozīcijas vēl skatīs, tomēr jau tagad esot saņemts ministru atbalsts. Briselē ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē šie jautājumi tiks skatīti 26.septembrī un 27.septembrī.

 

Oktobra sākumā Jūrmalā tiksies Baltijas valstu un Beniluksa valstu ārlietu ministri

LETA  09/21/07    Oktobra sākumā Latvijā tiksies Baltijas valstu un Beniluksa valstu ārlietu ministri, aģentūru LETA informēja Latvijas ārlietu ministra Arta Pabrika (TP) preses sekretāre Inga Saleniece.

Tikšanās iniciators ir Latvijas ārlietu ministrs. Pagaidām gan vēl Saleniece neatklāja tikšanās sarunu tēmas, bet kā vienu no iespējamām tēmām minēja migrāciju.

Kā liecina Ārlietu ministrijas informatīvais paziņojums par iepirkuma veikšanu, saistībā ar paredzēto tikšanos tiks īrētas sešas vienādas markas, modeļa un krāsas limuzīnu klases automašīnas, septiņas vienādas markas, modeļa un krāsas biznesa klases vieglās automašīnas un astoņi vienādas markas, modeļa un krāsas mikroautobusi.

Automašīnu paredzamā īres cena ir aptuveni 4000 lati, un, ņemot vērā drošības apsvērumus, līgums tiks slēgts ar AS "Autobāze LVA".

Ministru tikšanās notiks 2.oktobrī un 3.oktobrī Jūrmalā.

 

Saruna ar EP deputātu Valdi Dombrovski

Auseklis  09/23/07    Kad pēc brauciena pagājušas jau pāris nedēļu, vaicāju sev - kādi ir spilgtākie iespaidi? Un atbildu - miers, nesteidzīgums. Gan Briseles lidostā, gan uz ielas, veikalos, metro. Parku zālājos sēž un gulšņā cilvēki. Arī slaveno Antverpenes zoodārzu var skatīt nesteidzoties - ik pēc dažiem metriem soliņi atpūtai, katrā stūrī - pa kafejnīcai, zālāji un puķu stādījumi, ko apbrīnot, rotaļu laukumi, atrakcijas bērniem. Ir, ko baudīt vai visas dienas garumā. Nesteidzīgi.

Steigu nemana arī Eiroparlamentā. Jo mūsu viesošanās laikā deputāti vēl tikai atgriežas no brīvdienām un gatavojas kārtējām plenārsesijām Strasbūrā. Bet Briselē mierīgā gaisotnē notiek plenārsēžu zāles remonts. Eiroparlamenta deputāts Valdis Dombrovskis, kurš uzlūdzis turpat trīs desmitus Latvijas iedzīvotāju, tostarp politikas zinību studentus, pedagogus, žurnālistus, iepazīstina ar Eiroparlamenta darbu un arī paša veikumu tajā. Tā sakot, saliek punktus uz "i" mūsu saprašanā par to, kādas īsti ir Eiropas Parlamenta, kādas Eiropas Komisijas un kādas - Eiropas Padomes funkcijas. Nepārstāstīšu, interesenti to visu var atrast mājaslapā http://www.europarl.europa.eu/news/public/default_lv.htm. Tāpat tur var uzzināt arī par ikvienu uzstāšanos. Bet dažus mūsu jautājumus un deputāta V. Dombrovska atbildes uz tiem pierakstīju.

- Vai Latvijas deputāti var ietekmēt Eiroparlamenta lēmumus?

- Mazām valstīm, arī mums, jāmeklē sabiedrotie. Ja ir runa par ES fondiem, runājam ar citām jaunajām dalībvalstīm, ja risināmi reģionālie jautājumi, mūsu sabiedrotie varētu būt Skandināvijā. Daudz jāstaigā, jārunā ar citu valstu pārstāvjiem.

- Vai Jums iznācis saskarties ar lobismu?

- Protams, lobisms ir interešu pārstāvēšana. Nāk sabiedriskās organizācijas, nozaru asociācijas un pauž savu viedokli par to, kādam vajadzētu būt tam vai citam risinājumam. Nereti tie ir pretēji viedokļi, un deputātiem, tos uzklausot, jāatrod vidusceļš, kompromiss starp atšķirīgajiem uzstādījumiem. Man žēl, ka Latvijā lobismam ir negatīva pieskaņa. Te tā nav. Tikai nejauciet - lobisms nav uzpirkšana! Man neviens nav mēģinājis dot aploksni, bet argumentēti pārliecināt gan. Ja kāds mēģina dot naudu par balsojumu, tad tā ir korupcija. Savukārt, ja deputātam pašam ir kādas finansiālas intereses apskatāmajā jautājumā, viņš tās deklarē, un tad viņam ir ierobežojumi jautājuma izskatīšanā.

- Vai, pieņemot lēmumus, kādreiz nerodas konflikts starp Valdi Dombrovski kā personību un Valdi Dombrovski kā EP deputātu?

- Latvijas Saeimas frakciju disciplīna ir daudz stingrāka nekā šeit, tāpēc te pašam pieņemt lēmumu par balsojumu ir vieglāk.

- Un kā ar Jūsu partijas - Jaunā laika - prasībām ?

- Esam ievēlēti no konkrētu partiju sarakstiem un darbojamies partiju programmatisko nostādņu ietvaros. Bet pats esmu piedalījies šo nostādņu veidošanā, līdzi ar to man tā nav problēma. Ikdienas balsojumos nekad nav tā, ka JL valde uzstātu uz vienu vai otru viedokli. Bet par deputātes Ždanokas ieteiktiem grozījumiem, es, protams, nebalsoju…

- Ko Jūs kā ekonomists domājat par lata stabilitāti?

- Birokrātiski es varētu atbildēt, ka tas nav EP kompetencē. Taču notikumus Latvijā, protams, vēroju. Redzu, ka fons ir labvēlīgs, lai rastos baumas par lata devalvāciju. Apzināti, organizēti izplatītas. Valdība pirmās baumas strikti noliedza. Tad sāka runāt par svārstību koridora paplašināšanu pret eiro. Tas varētu būt no 1% līdz 15%. Šai baumai atspēkojums bija krietni vājāks. Redzēsim, vai pārvēlēs Latvijas Bankas prezidentu, kurš solīja, ka latu nedevalvēs. Teorētiski banka latu nosargāt var, valūtas rezervju tam pietiek. Tālākais atkarīgs no politiskās gribas.

- Vēl viens jautājums saistībā ar Latviju - ko domājat par Jaunā laika iespējām atgriezties politikā?

- Neesam no politikas aizgājuši. Būt opozīcijā nenozīmē aiziet no politikas. Strādāt gan ir grūtāk. Manuprāt, JL ir izredzes atgriezties pozīcijā vēl šajā sasaukumā, ja sāksies lielāks politiskās attīrīšanas process. Pašreizējai koalīcijai ir nopietnas problēmas - gan ar ekonomisko situāciju, gan skandāliem. Daudz kas atkarīgs no tiesībsargājošo institūciju darba. Bet pagaidām partiju politiku nosaka aizkulišu darboņi.

- Vai Eiropā vēl kaut kur ir šāda prakse, ka valsts līdzekļus pārdala pēc partiju principa? Cesvainē domi vada JL pārstāvis, tāpēc jaunuzceltajai skolai valsts naudu nedod. Vai citur arī šādi mēģina tikt galā ar opozīciju?

- Diemžēl jā. Un galvenokārt jaunajās dalībvalstīs - Polijā, Lietuvā, Rumānijā. Vecajas dalībvalstīs tik traki nav, tur demokrātija vairāk nostiprinājusies.

- Vai Jums Eiroparlamentā nav garlaicīgi? Latvijas politikā tādas kaislības, vai nešķiet, ka te dzīve paiet garām?

- Īstenībā katru nedēļu braucu uz Latviju un sekoju politiskajiem procesiem. Pats esmu JL valdes loceklis, tāpēc sanāk nodarboties arī ar kaislībām. Bet, ja salīdzina darbu EP un Saeimā, EP tas ir krietni interesantāks. Pirmkārt, perspektīva plašāka, otrkārt - mazāk partiju politikas.

- Kur sevi redzat nākotnē - Briselē vai Latvijā?

- Nākotni paredzēt nevar, neizslēdzu iespēju arī kandidēt EP vēlēšanās. Bet, ja es būtu vajadzīgs Latvijas izpildvarā, labprāt strādātu tur.

 

 

 

Saeimas spīkera lietā...

 

 

 

Emsim “traktora nauda” vēl būšot jāatpelna

TVNET/Latvijas radio   09/17/07    Pašreizējo Saeimas priekšsēdētāju Induli Emsi daudzi viņa bijušie darba kolēģi un biznesa partneri dēvē par ļoti nosvērtu un prātīgu cilvēku, kuram negaidīta viedokļu maiņa nekad nav bijusi raksturīga. Tomēr daudz kas esot mainījies, kopš Indulis Emsis kļuva par premjeru. Pēc Latvijas radio aptaujāto Induļa Emša pazinēju domām, pēdējā laikā izskanējušie divdomīgie izteicieni un nesenais lēmums tomēr nepamest politiku liecina par to, ka Saeimas priekšsēdētājam Indulim Emsim savu nostāju ir nācies mainīt kāda nepārvarama ārēja spēka ietekmē.

Atgādinām, ka Ģenerālprokuratūra tuvākajās dienās, iespējams, pat šodien sola viest skaidrību par to, kādas pretenzijas tiesībsargājošajām iestādēm varētu būt attiecībā pret Induli Emsi. Līdz ar to varētu tikt konkretizētas detaļas par Emsim pērn nozagtās naudas izcelsmes likumību. Sākotnēji Saeimas priekšsēdētājs solīja atstāt amatu, bet vēlāk savas domas mainīja.

Pēdējā laika Saeimas priekšsēdētāja krāšņie izteicieni un rīcība radījusi neizpratni daudzos cilvēkos, ar kuriem viņš agrāk kopā strādājis, vēsta Latvijas radio. Pārsvarā Induli Emsi viņa laika biedri atceras kā gudru un nosvērtu cilvēku. Bijušais Saeimas priekšsēdētājs Alfrēds Čepānis viņu pat dēvē par latviešu mieramiku. Tomēr Indulis Emsis esot stipri mainījies, kad savulaik kļuvis par premjeru.

“Es viņu vairs nepazīstu”, tā telefonsarunā ar Latvijas radio Saeimas priekšsēdētāju Induli Emsi raksturoja “tēvzemietis” Guntars Krasts. Viņa vadītajā valdībā Emsis ieņēma Vides valsts ministra posteni. Šajā amatā viņš atradās arī Māra Gaiļa un Andra Šķēles valdībās. Vairāki cilvēki, kuri ar viņu tolaik kopā strādāja, Induli Emsi raksturoja kā ļoti prātīgu un nosvērtu. Tādēļ daudziem līdzīgi kā Aijai Počai, kura kopā ar Induli Emsi strādāja vairākās valdībās un pazina viņu arī pirms iesaistīšanās politikā, viņa šā brīža uzvedība rada izbrīnu.

Piemēram, Aija Poča uzskata, ka svārstīšanās attiecībā uz atkāpšanos no amata un vēlākā izšķiršanās tomēr palikt savā postenī, nav Induļa Emša paša lēmums, bet gan drīzāk kāds ir viņu uz šādu soli mudinājis. Sarunā ar Latvijas radio Aija Poča atzīst, ka viņai, sekojot presē pieejamajai informācijai, radies iespaids, ka Indulis Emsis personīgi jau bija nolēmis aiziet no politikas. Tas, ka viņš tomēr it kā atgriezās atpakaļ, viņu ļoti pārsteidz.

Arī “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK Eiroparlamenta deputātei Inesei Vaiderei jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Viņa 1998. gadā no Induļa Emša pārņēma Vides ministra krēslu. Inese Vaidere spriež, ka mulsinošs un neatbildēts joprojām paliekot jautājums, vai Indulis Emsis iecerēto traktoru galu galā ir nopircis, ja jau nozagto naudu viņš ir atguvis. Viņu arī mulsinot tas, ka netiek nosaukts cilvēks, kurš šo naudu ir aizdevis.

7. Saeimas laikā, kad “Zaļo partija” parlamentā neiekļuva, Induļa Emša politiskajā karjerā bija pārtraukums. To laiku viņš veltīja uzņēmumiem “Eirokonsultants” un “Eiroprojekts”, kuri sniedza vides novērtējumus dažādiem nozīmīgiem projektiem. Tajā laikā Indulis Emsis savu kabinetu dalīja ar vienu no bijušajiem Saeimas priekšsēdētājiem Alfrēdu Čepāni. Arī viņš neizprot Emša pašreizējo uzvedību.

Alfrēdam Čepānim nav saprotams, kādēļ prokuratūra ir jāuzskata par peli vai par tīģeri, ja jau politiķim ir tīra sirdsapziņa.

No visiem Latvijas radio aptaujātajiem cilvēkiem Induļa Emša pašreizējo nostāju pilnībā atbalsta tikai Arvīds Ulme. Viņš kopā ar pašreizējo parlamenta spīkeri strādāja gan vides aizsardzības jomā, gan iepriekšējā Saeimā. Arvīds Ulme ir pārliecināts, ka esošajā situācijā vienkārši nedrīkst atkāpties. Saeimas priekšsēdētāja “izsmērēšanas” kampaņa, pēc viņa domām, uz to jau esot vērsta, un, atkāpjoties no amatam, Indulis Emsis tikai izdarītu to, ko kampaņas organizētāji vēlas. Arvīds Ulme par nepamatotām uzskata aizdomas, ka Indulim Emsim nozagtā nauda varētu būt tā saucamā “Lemberga stipendija”.

 

Emsis atkāpjas no Saeimas priekšsēdētāja amata un noliek mandātu

DELFI 09/21/07    Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS) piektdien vēlu vakarā paziņoja par lēmumu atkapties no amata un nolikt deputāta mandātu. Lai valstī neradītu konstitucionālo krīzi, Emsis sestdien sasauc frakciju padomes un prezidija kopsēdi, kurai būs jalemj par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu tuvākajā laikā.

Par to piektdien vēlu vakarā ziņoja Latvijas Televīzijas ziņu dienests.

"Es, kā jau solīju, gribu rīkoties ļoti atbildīgi un es atkāpjos no Saeimas priekšsēdētāja amata un arī Saeimas deputāta amata," sacīja Emsis.

Viņš norādīja, ka saistībā ar Valsts prezidenta Valda Zatlera došanos ārvalstu vizīte un nepieciešamību nodot valsts vadītaja pienākumus uz laiku kādam citam sestdien plkst. 13 tiks sasaukta Saeimas prezidija un frakciju padomes kopsēde.

Emsis atkārtoti uzsvēra, ka nav melojis prokuratūrai. "Nekadas apzināti nepatiesas liecības neesmu sniedzis un ar to es tikšu gala," sacīja Emsis, pieļaujot, ka varētu arī atgriezties Saeimā un politikā, taču pašreizējā situācijā, lai Saeimai nebūtu jālemj par viņa izdošanu, viņš noliks arī deputāta mandātu.

Emsis skaidroja, ka prokuratūrā uzsaktais krimināprocess ir ierosinats saistība ar viņam nozagto naudu. Lai gan atkāpjoties Emsis dodot sabiedrībai signālu, ka ir vainīgs prokuratūras norādītajos pārkāpumos, viņs uzsver, ka nav, turklāt ir parliecināts, ka sabiedrība pareizi sapratīs notiekošo. "Viņi saprot, kāda ir Latvijā politiskā situācija..esmu pārliecinats, ka sabiedrība sapratīs pareizi," sacīja Emsis.

Pēc Emša teiktā, ZZS vēl pagaidām nav informēta par viņa lēmumu, taču tas apvienībai būšot jārespektē.

Jau vēstīts, ka Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS), sniedzot liecības Ventspils amatpersonu krimināllietā, iespējams, sniedzis nepatiesas liecības, tādēļ pret Saeimas priekšsēdētāju sākts kriminālprocess, portālu "Delfi" piektdien informēja Ģenerālprokuratūras preses centrā.

Prokuratūra norāda, ka veicot izmeklēšanu Ventspils amatpersonu lietā konstatēts, ka "pastāv reāla iespēja, ka Emsis sniedzis apzināti nepatiesu liecību" par faktiem, kas gan nav saistīti ar Ventspils krimināllietu.

Prokuratūra piektdien pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa sadalīšanu, uzsākot jaunu kriminālprocesu pret Emsi, jo pastāv reāla iespēja, ka Emsis ir apzināti nepatiesi liecinājis pirmstiesas kriminālprocesā.

Prokuratūra Saeimas priekšsēdētāju bija nopratinājusi kā liecinieku Emša portfeļa zādzības lietā.

Ģenerālprokuratūras lietvedībā ir kriminālprocess par noziegumiem un noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem atbildība paredzēta Latvijas Kriminālkodeksā un Krimināllikumā par saimnieciskiem noziegumiem, amatnoziegumiem, noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā un noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā. Emsis šajā kriminālprocesā pratināts kā liecinieks.

Kā ieprieks norādīja Maizītis, Emša un citu liecinieku liecības ir pretrunā ar citiem kriminālprocesā noskaidrotiem faktiem un joprojām tiek veiktas procesuālas darbības, lai noskaidrotu pretrunu rašanās cēloņus. Tādēļ pašlaik nav likumīga pamata pieņemt lēmumu saistībā ar Emša un citu liecinieku pretrunīgām liecībām.

 

Koalīcija sola atbalstu ZZS kandidātam Saeimas spīkera amatam

DELFI  09/22/07    Koalīcijas frakcijas sola atbalstīt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītu kandidātu Saeimas spīkera amatam, ja " tā būs profesionāla un pieņemama kandidatūra". Laika ierobežojumu dēļ patlaban tiek apšaubīta iespēja, ka ZZS šim amatam varētu virzīt līdz šim medijos pieminēto izglītības un zinātnes ministri Baibu Rivžu, tādēļ ZZS nākamais Saeimas priekšsēdētājs būšot jāmeklē starp pašreizējiem deputātiem.

Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis portālam " Delfi" sacīja, ka koalīcija jau iepriekš vienojusies – gadījumā, ja Emsis zaudē amatu, nākamo Saeimas priekšsēdētāju virza ZZS." Mēs esam vienojušies, ka "zemnieki" saglabā amatu," sacīja Kučinskis, norādot, ka kandidātu apvienībai jāatrod ļoti īsā laikā, turklāt tas jāmeklē starp Saeimas deputātiem, jo laika ierobežojumu dēļ būtu sarežģīti šajā amatā apstiprināt Rivžu, kas iepriekš neoficiāli minēta.

Arī Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa"(LPP/LC) Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš portālam "Delfi" sacīja, ka LPP/LC neiebildīs pret to, ka amatā tiek apstiprināts ZZS virzīts kandidāts. "Mēs atbalstīsim viņu kandidatūru, ja tā būs profesionāla," sacīja Bērziņš, uzsverot, ka, neskatoties uz laika ierobežojumu, LPP/LC vēlēsies iepazīties un izvērtēt ZZS kandidatūru šim amatam.

Līdzīgi arī apvienības " Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats portālam "Delfi" pauda apņemšanos pildīt koalīcijas vienošanos, norādot gan, ka " ir svarīgi zināt, kas ir šis kandidāts". " Tēvzemieši" esot ieinteresēti, lai amatu saglabā ZZS, jo pretējā gadījumā būtu jāpārskata viss Saeimas prezidija sastāvs, ko TB/LNNK nevēlas, skaidroja Grīnblats.

Jau vēstīts, ka Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS) piektdien vēlu vakarā paziņoja par lēmumu atkāpties no amata un nolikt deputāta mandātu. Lai valstī neradītu konstitucionālo krīzi, Emsis sestdien sasauc frakciju padomes un prezidija kopsēdi, kurai būs jālemj par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu tuvākajā laikā.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pēc Emša paziņojuma par atkāpšanos piektdien naktī portālam "Delfi" sacīja, ka ZZS pagaidam nav neviena konkrēta kandidāta Saeimas priekšsēdētāja amatam, taču tiek apsvērti vairāki varianti.

Pēc Brigmaņa teiktā, ZZS par piemērotām Saeimas spīkera amatam uzskata vairākas kandidatūras, tostarp izglītības un zinātnes ministri Baibu Rivžu, taču par konkrētas kandidatūras izvirzīšanu vēl esot jālemj.

 

Zatlers: Emsis atkāpjoties rīkojies kā valstsvīrs

DELFI  09/22/07    Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis(ZZS), atkāpjoties no amata, rīkojies kā īsts valstsvīrs, par Zatlera īsi pirms izlidošanas uz ASV teikto ziņo Latvijas Radio.

Zatlers sestdien pēcpusdienā lidostā "Rīga" sarīkotajā preses konferencē paziņoja, ka patlaban neuzskata, ka valstī ir konstitucionālās krīzes pazīmes, tādēļ vizītē uz ASV viņš tomēr došoties.

Nepieciešamības gadījumā gan Zatlers esot gatavs vizīti pārtraukt un atgriezties Latvijā.

Jau vēstīts, ka Emsis piektdien vēlu vakarā paziņoja par lēmumu atkāpties no amata un nolikt deputāta mandātu. Saeimas ārkārtas sēde, kurā formāli mandātu noliks demisionējušais Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS) un būs jāievēl jauns parlamenta vadītājs, notiks pirmdien plkst.15

Saeimas preses dienestā portālu " Delfi" informēja, ka sestdien notikusi Saeimas prezidija sēde, kurā Emsis informējis par savu lēmumu atkāpties no amata un nolikt deputāta mandātu ar brīdi, kad viņš būs beidzis pildīt valsts vadītāja pienākumus, kurus viņam jāuzņemas saskaņā ar Satversmi Zatlera prombūtnes laikā. Lai gan Valsts prezidents ārpus Latvijas būs līdz 28.septembrim, Emsis amata pienākumus beigs pildīt ātrāk, ja Saeima ārkārtas sēdē ievēlēs jaunu parlamenta priekšsēdētaju.

 

ZZS Saeimas spīkera amatam virzīs ārstu Gundaru Daudzi

DELFI  09/22/07    Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde sestdien Saeimas priekšsēdētāja amatam nolēma virzīt smagos noziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga vadītās partijas "Latvijai un Ventspilij" biedru, ārstu Gundaru Daudzi, portālam " Delfi" apstiprināja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Daudze pirms ievēlēšanas 9.Saeimā bija Ventspils domes deputāts un Ventspils slimnīcas galvenais ārsts.

Daudze 1989.gadā beidzis Rīgas Medicīnas institūtu, no 2005.gada bijis pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" galvenais ārsts.

ZZS valde Daudzi par piemērotu šim amatam atzina, jo viņš ir pierādījis sevi kā spējīgs vadītājs Saeimā, arī kā parlamentārais sekretārs, Latvijas Radio sestdien sacīja ZZS priekšsēdētājs Martiņš Roze.

Viņš norādīja, ka ZZS ir sazinājusies ar Daudzi un viņš ir piekritis šim amata piedāvājumam. Pēc Rozes domām, Daudzes piederība Lemberga vadītajai partijai nemetīšot ēnu uz Saeimu. " Mums nav nekādu ziņu, ka Daudze varētu būt saistīts ar Lembergam izvirzītajām apsūdzībām," sacīja Roze.

Savukārt Daudze Latvijas Radio sacīja, ka Saeimā viņš pārstāv ZZS un "cilvēka piederība vienai partijai nav tik būtiska kā citas kvalitātes". Runājot par savulaik bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas brīdinājumu par Damokla zobenu virs Saeimas deputātu galvām, Daudze sacīja, ka "nejūtu un neapzinos nekādu iespēju, kādā veidā šī doma vai vērtējums varētu attiekties uz mani."

Uz jautājumu, vai viņš var galvot, ka nav bijis tā dēvēto Lemberga "stipendiātu" sarakstā, Daudze atbildēja:" Viennozīmīgi varu apliecināt, ka neesmu."

Jau vēstīts, ka Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS) piektdien vēlu vakarā paziņoja par lēmumu atkāpties no amata un nolikt deputāta mandātu, lai netraucētu izmeklēšanu, kas ierosināta pret viņu saistībā ar pazudušajiem 10 000 ASV dolāriem.

 

Daudze nekad neesot ņēmis no pacientiem 'pateicības'

DELFI  09/22/07    Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izvirzītais kandidāts Saeimas priekšsēdētāja amatam Gundars Daudze nekad neesot ņēmis no pacientiem "pateicības", to intervijā Latvijas Radio sestdien atzina Daudze.

"Mana specialitāte ir anestezioloģija. Tā nav tā specialitāte, ko pacients un viņu radinieki pamana.. es nevienam neesmu prasījis un ne no viena neesmu saņēmis," sacīja Daudze.

Jau vēstīts, ka ZZS valde sestdien Saeimas priekšsēdētāja amatam nolēma virzīt Daudzi, kas ir smagos noziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga partijas biedrs. Saeimā viņš ievēlēts, jo ZZS vēlēšanās startēja kopa ar Lemberga vadītās " Latvijai un Ventspilij" biedriem. Daudze pirms ievēlēšanas 9.Saeimā bija Ventspils domes deputāts un Ventspils slimnīcas galvenais ārsts.

 

Daudze varētu atbalstīt Saeimas darbinieku algu paaugstināšanu

DELFI  09/23/07    Neskatoties uz lielo inflāciju un valdības solīto taupības režīmu valsts pārvaldē, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izvirzītais Saeimas priekšsēdētāja amata kandidāts Gundars Daudze varētu atbalstīt algu palielināšanu Saeimas darbiniekiem, ja tās ir zemākas nekā citur, godīgā jeb atklātā veidā, nevis slēpjoties aiz piemaksām un prēmijām.

Pēc ZZS lēmuma virzīt Daudzi Saeimas spīkera amatam viņš intervijā Latvijas Radio atzina, ka patlaban ir jāizanalizē, "kāds ir Saeimas darbinieku atalgojums uz kopējās sistēmas fona un, izejot no tā, jāvērtē, vai nepieciešama algu paaugstināšana".

" Ja ir atalgojums konkurētnespējīgs, ir jāmeklē iespējas paaugstināt atalgojumu, ņemot vērā ekonomiskās konsekvences un ekonomisko situāciju. Ja ceļam atalgojumu, tad godīgi jāpasaka, ka to darām," sacīja Daudze, norādot, ka neatbalsta atalgojuma celšanu netiešā veidā – uz prēmiju un piemaksu rēķina.

Jau vēstīts, ka nākamā gada valsts budžeta projektā Saeimas darbinieku un deputātu algām paredzēts 26% pieaugums, kas, pēc Saeimas kancelejas vadītāja Māra Steina domām, ļaus tās tikai kaut nedaudz pielīdzināt algām, kādas saņem citu valsts iestāžu darbinieki.

ZZS valde sestdien Saeimas priekšsēdētāja amatam nolēma virzīt Daudzi. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS) piektdien vēlu vakarā paziņoja par atkāpšanos no amata un deputāta mandāta nolikšanu. Emsis šādu lēmumu pieņēma, lai netraucētu izmeklēšanu, kas ierosināta pret viņu saistībā ar pazudušajiem 10 000 ASV dolāriem.

Koalīcijas frakciju vadītāji pirms ZZS vēl bija nominējusi kandidātu Saeimas spīkera amatam portālam "Delfi" atzina, ka atbalstīs ZZS virzīto kandidātu, jo šai partijai pienākas Saeimas spīkera amats. Tiesa, partijas solīja vēl arī vērtēt ZZS izvirzīto kandidātu.

 

Opozīcijas partijas neatbalstīs Daudzes ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāju

LETA  09/23/07    Saeimas opozīcijas partijas negrasās atbalstīt deputātu Gundaru Daudzi, kuru Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izvirzījusi Saeimas priekšsēdētāja amatam.

Apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) frakcijas priekšsēdētājs Jakovs Pliners uzsvēra, ka viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam nav nekādu pretenziju pret Daudzi kā pret cilvēku vai deputātu, tomēr apvienība neatbalsta to principu, ka šim augstajam amatam tiek izvirzīts politiķis, kas nāk no partijas, kuras vadītājs [Lembergs] atrodas mājas arestā un apsūdzēts smagos noziegumos.

Pēc Plinera domām tas ir amorāli, tāpēc PCTVL balsos pret Daudzi. Apvienība arī neizvirzīs savu kandidātu šim amatam un tai nav bijušas sarunas ar citiem politiskajiem spēkiem par kādas citas kandidatūras atbalstīšanu.

"Saskaņas centra" (SC) līderis Nils Ušakovs uzsvēra, ka pēc viņa domām, opozīcijai nevajadzētu atbalstīt pozīcijas virzītu kandidātu, tomēr kopējais SC viedoklis un nostāja sājā jautājumā būs zināma tikai rīt, 24.septembrī, kad plkst.14.30 paredzēta Saeimas frakcijas sēde, kurā arī tikšot pieņemts koleģiāls lēmums.

Partija "Jaunais laiks" deputāts Kārlis Šadurskis informēja, ka partija neatbalstīs Daudzi un šim augstajam amatam virzīs savu kandidātu, par kuru tiks izlemts frakcijas sēdē pirmdien.

Kā ziņots, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS) sestdien oficiāli paziņoja, ka atkāpjas no sava amata un noliek deputāta mandātu. Šādu lēmumu viņš pieņēmis pēc tam, kad saņēma informāciju no prokuratūras par kriminālprocesa ierosināšanu.

 

Saeimas priekšsēdētāja amatā ievēlēts Daudze

DELFI  09/24/07    Saeima pirmdien ārkārtas sēdē par jauno Saeimas priekšsēdētāju ievēlēja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzīto "Latvijai un Ventspilij" biedru Gundaru Daudzi.

Par Gundaru Daudzi balsoja 52 deputāti, pret 36, par "Jaunā laika" virzīto Ingrīdu Circeni balsoja 16 deputāti, pret 72, bet par "Saskaņas centra" virzīto Jāni Tutinu 20, bet pret šo kandidatūru 68, līdz ar to Saeimas priekšsēdētāja amatā ievēlēts Daudze.

Daudze pēc ievēlēšanas amatā īsā uzrunā solīja deputātiem darīt visu, lai viņu uzticību attaisnotu. Jaunais Saeimas priekšsēdētājs arī pateicās Indulim Emsim par viņa darbu 9.Saeimas labā, uz ko deputāti atbildēja ar aplausiem.

Jau vēstīts, ka Daudze pirms ievēlēšanas 9.Saeimā bija Ventspils domes deputāts un Ventspils slimnīcas galvenais ārsts.

Indulis Emsis (ZZS) piektdien vēlu vakarā paziņoja par lēmumu atkāpties no Saeimas priekšsēdētāja amata un nolikt deputāta mandātu, lai netraucētu izmeklēšanu, kas ierosināta pret viņu saistībā ar pazudušajiem 10 000 ASV dolāriem.

 

 

 

 

 

(Pret-)Korupcijas lietā...

 

 

 

Darba grupa izvērtēs iespējamos AT tiesnešu ētikas pārkāpumus

DELFI  09/17/07    Tiesnešu darba grupa, kuru pirmdien izveidoja Augstākās tiesas (AT) plēnums, strādās paralēli ģenerālprokuratūrai un izvērtēs iespējamos tiesnešu ētikas pārkāpumus saistībā ar izskanējušo informāciju par tiesnešu telefonsarunām ar zvērinātu advokātu Andri Grūtupu, žurnālistiem pavēstīja AT priekšsēdētājs Andris Guļāns.

AT priekšsēdētājs uzsvēra, ka rezultāta sasniegšanai darba grupai būs nepieciešama informācija un pauda cerību, ka visi AT tiesneši spēs sadarboties ar darba grupu.

Tāpat Guļāns informēja, ka ģenerālprokurors Jānis Maizītis apliecinājis, ka prokuratūra sniegs darba grupai tās rīcībā esošo papildus informāciju par tiesnešu un advokātu sarunām, jo ar grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" atspoguļotajiem sarunu atšifrējumiem esot par maz, lai darba grupa pilnvērtīgi spētu izvērtēt tiesnešu rīcību.

Guļāns norādīja, ka ģenerālprokuratūra pārbauda iespējamos kriminālnodarījumus tiesnešu rīcība, savukārt darba grupa vērtēs, iespējamos, tiesnešu ētikas pārkāpumus.

AT priekšsēdētājs noraidīja izskanējušos minējumus, ka darba grupas izveide veido konfrontāciju tiesnešu vidū.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka prokuratūra ir sākusi pārbaudi par žurnālista Lato Lapsas iesniegtajiem, iespējams, noklausīto advokātu un tiesnešu telefonsarunu atšifrējumiem.

Lapsa publicējis, iespējams advokāta Grūtupa sarunas ar daudziem tieslietu struktūras darbiniekiem, tostarp arī tiesnešiem. Publicētās sarunas liecina par iespējamiem nopietniem tiesnešu pārkāpumiem, iespējams, korumpētību.

Sarunu atšifrējumi iesniegti prokuratūrā. Savukārt Zvērinātu advokātu padome pagaidām nevērtēs iespējamos pārkāpumus publiskotajās sarunās.

 

ZAP nolemj izveidot Ētikas komisiju

Jānis Zvērs,  NRA  09/19/07    Zvērinātu advokātu padome, skatot jautājumu par advokātu Andri Grūtupu un grāmatu Tiesāšanās kā ķēķis, vakar nolēma izveidot Ētikas komisiju, kurai būs jārūpējas par ētikas ievērošanu advokātu darbībā.Zvērinātu advokātu padome (ZAP), skatot jautājumu par advokātu Andri Grūtupu un grāmatu Tiesāšanās kā ķēķis, vakar nolēma izveidot Ētikas komisiju, kurai būs jārūpējas par ētikas ievērošanu advokātu darbībā.

Padome pauda viedokli, ka nav pieļaujama nelikumīgi iegūtu ziņu izmantošana secinājumu izdarīšanai par personas rīcību, domājot ne tikai par advokātiem, bet jebkuru personu.

"Es neesmu neko sliktu darījis, būdams advokāts. Balstoties uz literāriem darbiem, kaut ko vērtēt būtu priekšlaikus un pārsteidzīgi, mani drīzāk uztrauc, ka valstī parādās tādi kompromati vai pierādījumi un uzreiz milzīgā nopietnībā tas tiek pārbaudīts," Neatkarīgajai sacīja advokāts Andris Grūtups. Viņš grāmatu Tiesāšanās kā ķēķis uzskata par "miksējumu un montāžu".

Advokāts paskaidroja, ka sēdē tika uzaicināti arī citi advokāti, kas minēti grāmatā Tiesāšanās kā ķēķis, – Erlens Kalniņš, Elvijs Vēbers, Zigurds Krastiņš.

"Esam konstatējuši, ka informācijas izplatīšana plašsaziņas līdzekļos par iespējamajām noklausītajām advokātu un tiesnešu telefonu sarunām ir radījusi būtisku kaitējumu justīcijai, kuras neatņemama sastāvdaļa ir advokatūra. Ētikas komisijai ir vieta ZAP. Līdz šim mums šādas komisijas nebija, dzīve rādīs, vai tas attaisnosies," vakar žurnālistiem norādīja ZAP pārstāvis Aivars Niedre. Viņš skaidroja padomes viedokli, ka personu sarunu noklausīšanās, pat ja tā ir sankcionēta, ir nopietns jebkuras personas tiesību aizskārums.

"Ja tiek izplatītas prettiesiskas rīcības rezultātā iegūtas ziņas, ar to tiek veicināta prettiesisku mērķu sasniegšana," bilda A. Niedre.

Secinājumus par tālākiem advokatūrā veicamajiem pasākumiem ZAP pieņems pēc tam, kad prokuratūra būs oficiāli paziņojusi par iespējamo telefonu sarunu noklausīšanās likumību vai nelikumību.

Par Ētikas komisijas sastāvu un darbības apjomu lēmumu pieņems 23. oktobrī, kad notiks kārtējā ZAP sēde.

 

Advokāti pievēršas sarunu iegūšanas veidam

Zane Zālīte–Kļaviņa,  Diena  09/19/07    Uz telefonsarunu noklausīšanās apšaubāmo likumību, nevis advokātu rīcības ētiku koncentrējusies Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP), vērtējot grāmatā Tiesāšanās kā ķēķis atainotās, iespējams, nelikumīgi noklausītās telefonsarunas, kas, iespējams, risinājušās starp advokātu Andri Grūtupu un dažādām amatpersonām.

Kaut gan kopš grāmatas iznākšanas pagājis mēnesis, LZAP (advokātu kolēģijas pārvaldes, uzraudzības un izpildu institūcija) vienotas nostājas formulēšanai sapulcējās tikai otrdien. Sēdē piedalījušies arī vairāki advokāti, viņu vidū A.Grūtups, kurš paudis viedokli, ka sarunas varētu būt montētas, kā arī apstrīd, vai tās vispār notikušas, Dienai pastāstīja LZAP priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs. "Padome netika sasaukta, lai pratinātu, bet lai noskaidrotu viedokli," sacīja LZAP locekle Guna Kaminska. Vairākumam padomes locekļu bijis vienots viedoklis, kas arī atainots padomes atzinumā — nelikumīgi iegūtu ziņu publiskošana par jebkuras personas rīcību nav pieļaujama. LZAP arī nolēmusi gaidīt, kad atzinumu noklausīto telefonsarunu sakarā paudīs Ģenerālprokuratūra. "Jānoskaidro, nav steigas. Nevar vērtēt rīcības ētiku pēc literāra darba," teica J.Grīnbergs, vaicāts, vai apspriest kolēģu rīcību nav iespējams jau tāpēc vien, ka pār advokatūru mesta šaubu ēna. LZAP vienojusies arī veidot ētikas komisiju, taču tā, visticamāk, nesāks vērtēt grāmatā minēto advokātu rīcību, iekams savu vārdu nebūs teikusi prokuratūra.

"Ja apstiprināsies (sarunu autentiskums – red.), varētu arī skatīt (kolēģu ētiku) — kaut gan laiks jau ir pagājis, varētu kādu fui pateikt," pieļāva J.Grīnbergs, kura vārds arī minēts izdevumā. Viņš izteicās, ka advokātam ir neētiski sarunājot panākt privileģētu stāvokli tiesas procesā iepretim pretējās puses advokātam, kurš nav licis lietā pazīšanos, lai nostiprinātu pozīcijas.

 

Nemierā par atteikšanos no pretkorupcijas konferences

Artūrs Andžs,  Diena  09/19/07    Valdība noraidījusi Ārlietu ministrijas (ĀM) pieprasījumu nākamā gada valsts budžetā paredzēt līdzekļus starptautiskas pretkorupcijas konferences rīkošanai, par ko ir neapmierināta sabiedrība par atklātību Delna.

Organizācija uzskata, ka konferences iezīmētais vadmotīvs būtu bijis Latvijai tik nozīmīgais enerģētikas temats. Konferences norise Eiropas Savienībā (ES) palīdzētu virzīt pretkorupcijas un atklātības iniciatīvas paplašinātās ES līmenī un ļautu Latvijai pozicionēties kā zinošai un aktīvai dalībvalstij.

Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis uzskata, ka šāda konference būtu valdības iespēja parādīt Latvijai un pasaulei, ka tai rūp korupcijas apkarošana. "Delna apsveic valdības rūpes par inflācijas apkarošanu, tomēr šis lēmums vieš bažas par vēl vienu papildu soli atpakaļ jau tā kopš pērnā gada vēlēšanām stagnējošajā pretkorupcijas politikā. Sabiedrībai ir jāapzinās, ka augsto inflāciju nosaka arī partiju pakļautība politiskajai korupcijai jeb atkarība no šaurām interešu grupām," komentēja R.Putnis.

Premjers Aigars Kalvītis (TP) aprīlī izteica atbalstu Starptautiskās pretkorupcijas konferences (IACC) rīkošanai Latvijā nākamā gadā septembrī. Vasarā ĀM solīja, ka lūgs piešķirt līdzekļus 2008.gada budžetā. Transparency International prezidente Hjugeta Labela šovasar slavēja A.Kalvīti par Latvijas valdības izvēli, norādot, ka rīkot IACC Latvijā ir "skaidra vēsts starptautiskajai sabiedrībai par valdības apņēmību apkarot korupciju".

IACC ir lielākais pretkorupcijas pasākums pasaulē, kurā piedalās aptuveni 1200 dalībnieku no visas pasaules.

 

Kalvītis: Lemberga 'stipendiātu' sarakstā nav neviena esoša Saeimas deputāta vai ministra

LETA  09/19/07    Tā sauktajā Ventspils mēra Aivara Lemberga "stipendiātu" lietā neparādās neviens esošais Saeimas deputāts vai valdības pārstāvis, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja premjers Aigars Kalvītis (TP).

Kalvītis uzsvēra, ka par pretējo viņš līdz šim neesot informēts.

Premjers norādīja, ka materiālos, par kuriem viņš ir informēts, gan parādoties ziedojumi partijām, kā arī sponsorēšanas pasākumi.

Iepriekš medijiem Kalvītis sacīja, ka dokumentos, kas saistīti ar "stipendiātu sarakstu", redzams, ka partijām sniegts liels finansiālais atbalsts, kas mērāms simtos tūkstošu latu. Premjers uzsvēra, ka nevar sīkāk komentēt izmeklēšanas gaitu, tomēr, ja dokumenti, ar kuriem viņš ir iepazinies, ir patiesi, tad atsevišķām partijām patiešām esot maksātas lielas naudas summas.

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savā pēdējā uzrunā Saeimai pauda viedokli, ka Latvijas politiskajām partijām būtu rūpīgi jāizvērtē sava pēdējo gadu darbība un finansēšanas avoti, bet prokuratūrai jāaktivizē darbs, lai līdz 10.Saeimas vēlēšanām viestu skaidrību par tautas priekšstāvju godprātību, darbojoties politikā, pretējā gadījumā var nodarīt nopietnu kaitējumu Latvijas demokrātijai.

"Pār [Saeimu] gulstas ļoti smaga aizdomu ēna par ilgstošu deputātu un partiju uzpirkšanu par ļoti iespaidīgām naudas summām. Tā ir pavisam cita un nopietna lieta," atzina politiķe, kas aicināja prokuratūru nopietni aktivizēt izmeklēšanas darbību un "atcerēties, ka attiecībā uz politiķiem viņu pienākums nav tikai savākt ugunsdrošus un ūdensdrošus pierādījumus, lai panāktu notiesājošus spriedumus tiesas priekšā".

"Nav arī viņiem tiesību tikai nopludināt mīklainas aizdomas, tā radot vispārēju neuzticības gaisotni vai augsni ķengu tiesām. Tomēr laikus, vismaz pirms 10.Saeimas vēlēšanām, prokuratūrai būtu nopietna atbildība darīt tautai zināmus tos faktus, pierādījumus un liecības, kuras tautai ļautu nonākt pie sava sprieduma, uz kā balstīt savu izvēli brīvās un demokrātiskās vēlēšanās. Ja tas tā nenotiks, tad tautai tiks liegtas pamattiesības saņemt to informāciju, kura nepieciešama, lai spētu izvēlēties savus priekšstāvjus, un tādā gadījumā būtu izdarīts nopietns kaitējums Latvijas demokrātijai," brīdināja Vīķe-Freiberga.

"Jau šobrīd pār dažām galvām karājas Damokla zobens. Tas karājas mata galā, un vēl mēs nezinām, kur un kad tas kritīs. Ja dzīvojam tiesiskā valstī, tad kaut kad tam būs jākrīt. Tamdēļ no šīs Saeimas augstās tribīnes es kā prezidente vēršos arī pie partijām un pie viņu deputātiem. Es aicinu visas partijas rūpīgi pārspriest un izvērtēt savu pēdējo gadu darbību un finansēšanas avotus," pie politiķiem vērsās prezidente.

Jau ziņots, ka Lemberga advokāta Aivo Leimaņa vērtējumā "stipendiātu saraksts" esot baumas. "Kur jūs ņēmāt informāciju, ka tāds saraksts ir?" žurnālistiem vaicāja Lembergs, norādot, ka runas par šāda saraksta esamību parādījās līdz ar viņa apcietināšanu.

Tā sauktajā Lemberga "stipendiātu" lietā nopratināti vismaz 16 Saeimas deputāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

 

Lembergs ievietots neiroķirurģijas nodaļā Gaiļezerā

Inga Paparde,  NRA  09/20/07    Kopš otrdienas Ventspils mērs Aivars Lembergs atrodas slimnīcas Gaiļezers neiroloģijas nodaļā, kur viņam jau veiktas vairākas diagnosticējošas un ārstnieciskas manipulācijas.

Pagaidām nav zināms, cik ilgi A. Lembergam slimnīcā būs jāuzturas. To noteiks ārstu konsīlijs, kas sanāks ceturtdien.

Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis Neatkarīgajai apstiprināja, ka A. Lembergs nogādāts slimnīcā pēc tam, kad Kuldīgas slimnīcā viņam veikta magnētiskā rezonanse, kuras rezultātus vērtējuši speciālisti gan Kuldīgā, gan Rīgā. "Konsultanti uzskatīja par vajdzīgu veikt specifiskas izmeklēšanas, tāpēc pacients ievietots neiroķirurģijas nodaļā Gaiļezerā, kur, pēc manām domām, pašlaik ir Latvijā vieni no labākajiem speciālistiem šajā jomā," sacīja P. Apinis. Viņš paskaidroja, ka attiecībā uz A. Lembergu viņš darbojas nevis kā ārstējošs ārsts, bet kā uzticības ārsts, kam ir plašas zināšanas par medicīnas iespējām Latvijā un kurš ar A. Lembergu ir pazīstams jau gandrīz 20 gadu.

P. Apinis arī ieteicis veikt šoreiz vajadzīgās medicīniskās manipulācijas Gaiļezera slimnīcā.

A. Lembergs jau otro reizi pēc atbrīvošanas no apcietinājuma ir ievietots slimnīcā. Iepriekš viņš vairākas dienas pavadīja P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā sirds asinsvadu koronogrāfijas veikšanai. "Viņu ir skatījuši vairāki nozīmīgi konsīliji, un viņa veselības stāvoklis ir rūpīgi novērtēts, turpmāko ārstēšanās plānu noteiks konsīlijs nodaļas vadītāja Jāņa Ozoliņa un neiroķirurga Ingus Gāršas vadībā," sacīja P. Apinis. Viņš gan atturējās sīkāk komentēt A. Lemberga veselības stāvokli.

Par pilnīgi nepamatotām P. Apinis nosauca bažas, ka Lembergs varētu iegulties slimnīcā līdzīgi kā savulaik Lavents. "Viņš vēlas drīzāk negulēt slimnīcā, jo tur nevar palasīt, pastrādāt, padomāt, tāpēc kā pacients viņš vēlas izmisīgi saīsināt stacionārā pavadāmo laiku," uzsvēra P. Apinis. A. Lembergam par drošības līdzekli ir piemērots mājas arests, tāpēc arī slimnīcā viņu uzrauga divi policisti.

 

Digitālgeitas izmeklēšana turpināsies

Ingars Kļaviņš,  NRA  09/21/07    Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa vakar līdz 1. oktobrim pagarināja pirmstiesas procesu digitālās televīzijas krimināllietā. Pa to laiku jau pavisam nemanāmi sākusies digitālās televīzijas ieviešana Latvijā.

Pēc Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas prokurora Edvīna Piliksera teiktā, šis termiņš iepriekš bija viņa plānots un 1. oktobrī digitālās televīzijas pamata lietu plānots nodot tiesai. Nākamās nedēļas beigās visi apsūdzētie tikšot aicināti uz prokuratūru, lai izsniegtu viņiem lietas materiālus, kas šobrīd apkopoti 87 sējumos, bet 16 mapes vēl neesot iesietas, ziņo LETA.

Kopumā šajā lietā apsūdzētas 19 personas, turklāt aizdomās turamā statuss lietā šobrīd ir bijušā premjera Andra Šķēles runasvīram Jurģim Liepniekam. Lai gan prokurors vakar tiesas sēdē tieši nenosauca J. Liepnieka vārdu, tomēr, pēc viņa teiktā, lēmums par aizdomās turamo personu būs jāpieņem jau tuvākajā laikā – līdz tam esot tikai viens solis. Runājot par A. Šķēles iespējamo saistību ar šo lietu un iespējamo viņa statusa maiņu no liecinieka uz kādu citu, E. Piliksers bija atturīgs, norādot, ka prokuroram nepieklājas runāt iespējamības formā. A. Šķēle šajā procesā kā liecinieks esot divas reizes nopratināts.

Jāpiebilst, ka prokurors vakar lūdza tiesnesi Raimondu Bulu izraidīt no tiesas zāles divus lietā apsūdzētos – advokātu Jāni Lozi un bijušo Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) māteskompānijas Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) valdes priekšsēdētāju Māri Pauderu. E. Piliksers teica, ka apsūdzēto atrašanās tiesas zālē apgrūtinātu sniegt pilnu argumentāciju termiņa pagarināšanai.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka E. Piliksers vērsās Centra rajona tiesā ar ierosinājumu pagarināt pirmstiesas procesu krimināllietā par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijā. 28. augustā izmeklēšanas tiesnese Dzintra Balta nolēma pagarināt pirmstiesas procesa termiņu krimināllietā par vienu mēnesi – līdz 1. oktobrim, taču 4. septembrī krimināllietā apsūdzētā J. Lozes aizstāvis zvērināts advokāts Māris Mezītis tiesas priekšsēdētājai Velgai Gailītei iesniedza sūdzību par minēto lēmumu, norādot, ka nav izsaukts uz sēdi, kurā lemts par kriminālprocesa termiņa pagarinājumu. Līdz ar to V. Gailīte atcēla minēto lēmumu procesuālo pārkāpumu dēļ, jo izmeklēšanas tiesnese prokurora ierosinājumu izskatījusi bez J. Lozes klātbūtnes. E. Piliksers aizvakar pieņēma lēmumu kriminālprocesu sadalīt, izdalot atsevišķā lietvedībā jaunu procesu par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Tas darīts, jo septembrī no kādas ārvalsts pēc prokurora lūguma saņemtajā dokumenta kopijā ir jaunas ziņas par lietā iesaistītās Kempmayer Media Limited (KML) līdzīpašnieces – firmas Ratcliff Limited – labuma guvējiem. Lai pārbaudītu jaunās ziņas un apstākļus, kas uz tām attiecas, būs nepieciešams apjomīgs izmeklēšanas darbs, arī lūgumi par procesuālo darbību veikšanu ārvalstīs.

Tikmēr KML savulaik iepirkto tehniku jau sākusi izmantot SIA Hannu Digital, kas vakar uzsāka digitālās virszemes televīzijas pārraidīšanu testa režīmā. Kabeļtelevīzijas operatora Baltkom TV un Hannu Digital vienošanās paredz, ka testu sekmīgas pabeigšanas gadījumā Baltkom TV kļūst par tehnikas īpašnieku. Tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā iesaistītais KML šā gada maijā tika pārdots Hannu-Pro, bet uzņēmuma nosaukums mainīts uz Hannu Digital, kam tagad pieder raidīšanai nepieciešamais risinājums un iekārtas. Hannu Digital vadītājs ir Gintars Kavacis, kurš uzsvēris, ka uzņēmumam mainīts nosaukums un darbinieki, tāpēc "KML ēra" ir beigusies un uzņēmumam vairs nav nekāda sakara ar skandalozo pagātni.

Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs Aivars Berķis aģentūru LETA informēja, ka aptuveni pirms trīs nedēļām padome devusi uzdevumu LTV sākt veidot digitālās televīzijas raidīšanu testa režīmā. Ierosinājums nāca no LVRTC.

A. Berķis izteica neapmierinātību par to, ka pārraidīšanu sākusi Baltkom TV, tādēļ šodien notiks visu ieinteresēto pušu tikšanās, kurā tiks izrunātas gan juridiskās lietas, gan neskaidrības, kas radušās saistībā ar digitālās televīzijas pārraidīšanu.

 

Viedoklis: Guļānam tiesu sistēmas attīrīšana jāsāk ar sevi

LETA  09/21/07    Augstākās tiesas priekšsēdētājam Andris Guļānam tiesu sistēmas attīrīšana būtu jāsāk ar sevi. To šodien laikrakstā "Telegraf" publicētajā intervijā norādījis advokāts Ainārs Platacis.

Komentējot advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunu noklausīšanās skandālu, Platacis skeptiski vērtē tiesu sistēmas pašattīrīšanos. Viņaprāt sistēmas attīrīšanās iespējama ja tiek izdarīts ārējs spiediens.

Advokāts uzskata, ka šis process būtu jāsāk Guļānam. "Viņam pirmajam būtu jārāda piemērs un jāattīra tiesa no savas personas, nevis jāsaņem nepelnīti ordeņi un jāsapņo par prezidenta krēslu," saka Platacis.

Viņaprāt ir jāaizdomājas, kādēļ izdota grāmata, kurā publicētas, iespējams, noklausītās sarunas. Platacis uzskata, ka grāmata ir vērsta nevis uz pagātni, bet gan uz tuvāko nākotni un šoruden mēs būsim liecinieki ļoti interesantiem notikumiem, svarīgiem tiesu procesiem un dažādām peripētijām tiesu sistēmā.

LETA jau ziņoja, ka, iespējams, tikušas noklausītas par ietekmīgu uzskatītā Latvijas advokāta Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam, un, iespējams, ka tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis".

Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā, arī visaugstākajā līmenī.

Grāmatā publicētie sarunu atšifrējumi varētu radīt aizdomas par "pareizo" tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, "pareizu" spriedumu gatavošanu - pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem u.c.

Kā ziņots, šodien plkst.10 Saeimas Sarkanajā zālē uz sēdi pulcēsies parlamentārā izmeklēšanas komisija, kura pētīs iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienests.

 

Kalvītis atstādina no amata KNAB vadītāju

DELFI  09/24/07    Par pērn konstatētiem finanšu pārkāpumiem operatīvo darbību līdzekļu izmantošanā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ierosināta disciplinārlieta pret KNAB priekšnieku Alekseju Loskutovu un uz izmeklēšanas laiku viņš ir atstādināts no amata.

Par to pirmdien pēc tikšanās ar ģenerāprokuroru Jāni Maizīti un valsts kontrolieri Ingrīdu Sudrabu žurnālistiem sacīja Kalvītis.

Pārkāpumi konstatēti 2006.gada pārskatā, taču premjers pieļauj, ka šie pārkāpumi bijuši arī iepriekšējos gados.

"Viņam kā iestādes vadītājam jānodrošina kārtība, un nav pieļaujami šādi pārkāpumi," sacīja Kalvītis

Sudraba žurnālistiem pirmdien atzina, ka Valsts kontrole pirmoreiz veic pārbaudi iestādē, kas veic operatīvas darbības, tādēļ patlaban neesot iespējams sniegt informāciju, vai šādi pārkāpumi notikuši arī iepriekš.

Šobrīd nekāda sīkāka informācija par pārkāpuma veidu un summām netiek sniegta, jo tā ir slepena. Kalvītim informācija par valsts kontroles revīzijas laikā atklātajiem pārkāpumiem iesniegta jau vasarā, taču premjers neatklāj, kādēļ tikai tagad ierosināta disciplinārlieta. Žurnālistu jautājumu, vai tā ir saistīta ar pēdējā laika notikumiem valstī, Kalvītis atteicās komentēt.

Loskutovs portālam "Delfi" sacīja, ka par savu atstādināšanu uzzinājis no medijiem un viņam nav ne jausmas, par kādiem pārkāpumiem pret viņu ierosināta disciplinārlieta. "Es esmu tikpat pārsteigts cik jūs," sacīja Loskutovs, uzsverot, ka katru gadu Valsts kontroles atzinumi par revīziju KNAB bijuši pozitīvi, turklāt līdz šim KNAB nav saņēmis nevienu aizrādījumu par kādiem pārkāpumiem.

Loskutovs arī noliedza, ka Valsts kontrole līdz šim nav pārbaudījusi KNAB operatīvās darbības līdzekļu izlietojumu.

Pagaidām nekādas informācijas no valdības par viņa atstādināšanu Loskutovs nav saņēmis, kā arī KNAB neesot lūgti nekādi paskaidrojumi.

Ņemot vērā notikuma apstākļus, Loskutovs pieļāva, ka notikušais saistīts ar skaļajām lietām, kas patlaban tiek izmeklētas tiesībsargājošajās iestādēs.

Loskutovs patlaban gaidīs oficiālu informāciju no valdības.

 

Loskutovs pārsteigts par atstādināšanu no amata

LETA  09/24/07    Sarunā ar aģentūru LETA Loskutovs atzina, ka līdz šim oficiāli nav informēts par atstādināšanu, kā arī par to, kāpēc pieņemts šāds lēmums.

"Tas man bija tikpat liels pārsteigums kā daudziem citiem, jo es par šādu faktu uzzināju tikai no žurnālistu jautājumiem. Turklāt iemesls, kāpēc esmu atstādināts, man absolūti nav saprotams," sacīja Loskutovs.

KNAB priekšnieks atzina, ka viņa amats ir "pastāvīgi saistīts ar bažām", jo daudzi ir neapmierināti ar biroja darbību, un "jebkuru mirkli vairāk vai mazāk jābūt gatavam uz šādiem pavērsieniem".

Patiesais atstādināšanas iemesls varētu būt saistīts "ar pietiekami efektīvu darbu korupcijas apkarošanā", norādīja Loskutovs.

Tā kā Loskutovs vēl nav oficiāli informēts par savu atstādināšanu, viņš nevarēja prognozēt, uz cik ilgu laiku viņš nepildīs KNAB priekšnieka pienākumus. Loskutovs pastāstīja, ka viņa pienākumus teorētiski vajadzētu uzņemties kādam no vietniekiem, kuru izvēlēsies Ministru prezidents.

"Līdz šim ne reizi neesam saņēmuši nopietnus pārmetumus par KNAB darbu, ir bijuši tikai ieteikumi par mūsu sistēmas pilnveidošanu," piebilda Loskutovs.

Kā ziņots, Kalvītis šodien uz izmeklēšanas laiku no amata atstādināja KNAB priekšnieku Loskutovu, jo Valsts kontroles (VK) revīzijā par viņa vadītā biroja darbu 2006.gadā konstatēti ilgstoši pārkāpumi operatīvajai darbībai paredzēto līdzekļu uzskaitē un izlietošanā.

Premjers, kura pārraudzībā atrodas KNAB, pret Loskutovu ierosinājis disciplinārlietu, un līdz izmeklēšanas beigām viņš atstādināts no amata.

Detalizētākas ziņas par pārkāpumu būtību netiek sniegtas, jo operatīvo līdzekļu izlietojums ir slepena informācija. Pēc Kalvīša teiktā, šādi pārkāpumi KNAB bijuši vairāku gadu garumā. Netiek arī atklāts, par kopumā cik lieliem finanšu līdzekļiem ir konstatētās nelikumības.

Pagājušajā nedēļā šis jautājums izskatīts Valsts prezidenta vadītās Nacionālās drošības padomes sēdē, un otrdien, 25.septembrī, par to lems arī valdībā.

Kalvītis uzsvēra, ka KNAB ir paraugiestāde un tās vadītājs ir atbildīgs par caurskatāmu finanšu izlietojumu. KNAB ir jārāda priekšzīme pārējām valsts iestādēm, un visa atbildība par pārkāpumiem esot jāuzņemas KNAB vadītājam.

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba žurnālistiem apstiprināja, ka veikta operatīvo līdzekļu izlietojuma pārbaude vairākās valsts iestādēs un par pārbaužu rezultātiem, kuri ir slepeni, Valsts kontrole informējusi iestāžu vadītājus un pārraugošās institūcijas.

Revīzija tika beigta maija beigās, un par KNAB pārbaudes rezultātiem Sudraba premjeru esot informējusi jau jūnijā.

Sudraba, pamatojoties uz slepenību, neatklāja, vai līdzīgi pārkāpumi tikuši konstatēti arī citās tiesībsargājošajās iestādēs.

Kā ziņots, Saeima 1962.gadā dzimušo Loskutovu par KNAB priekšnieku iecēla 2004.gada maijā uz pieciem gadiem.

 

Opozīcija mudina skaidrot un pamatot Loskutova atstādināšanu

LETA  09/24/07    Partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas deputāte Linda Mūrniece sacīja, ka pēc pirmās reakcijas premjera lēmums izskatās pēc "politiskas atriebības".

"Loskutovs bija tas, kurš atstāja spēkā Tautas partijas pārsūdzēto sodu, ka viņiem ir jāatmaksā valsts budžetā vairāk nekā pusmiljons latu, kas tika nelikumīgi iztērēta priekšvēlēšanu kampaņas laikā," sacīja Mūrniece.

Tomēr viņa uzsvēra, ka ir nepieciešams rūpīgi pārbaudīt faktus, kas bija premjera rīcībā, pieņemot šādu lēmumu.

JL frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš norādīja, ka "premjeram un valdībai kļūst pārāk neērta KNAB un Loskutova rīcība un izmeklēšana." Premjera lēmums, pēc Kariņa sacītā, ir orientēts uz KNAB darbības efektivitātes mazināšanu un saistīts ar KNAB rīcību tā saucamajā digitalizācijas lietā.

Kariņš arī sacīja, ka ir ne mazums nozaru, kuru darbībā Valsts kontrole (VK) konstatē pārkāpumus, taču tas nav bijis pamats premjeram vērsties pret nozaru vadītājiem.

Savukārt JL Saeimas frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis aģentūrai LETA sacīja, ka tuvākajā frakcijas sēdē rosinās pieprasīt Kalvīša valdības demisiju. Deputāts pieļāva, ka šāda sēde varētu notikt jau rīt, 25.septembrī. "Šis ir tas brīdis, kad vairs nedrīkst klusēt," sacīja Šadurskis.

Politisko organizāciju apvienības "Saskaņas centrs" (SC) Saeimas frakcijas deputāts Andrejs Klementjevs aģentūrai LETA sacīja, ka viņam pašreiz ir grūti komentēt premjera lēmumu, jo viņš vēl nav detalizēti iepazinies ar tā iemesliem.

Klementjevs atteicās no komentāriem, bet norādīja, ka nepieciešams vērtēt VK revīzijas pamatotību un premjera rīcību citos gadījumos, kad VK konstatē pārkāpumus amatpersonu darbībā.

 

Kā ziņots, VK revīzijā par KNAB darbu 2006.gadā konstatēti ilgstoši pārkāpumi operatīvajai darbībai paredzēto līdzekļu izlietošanā.

Premjers, kura pārraudzībā atrodas KNAB, pret Loskutovu ierosinājis disciplinārlietu, un līdz izmeklēšanas beigām viņš atstādināts no amata.

Detalizētākas ziņas par pārkāpumu būtību netiek sniegtas, jo operatīvo līdzekļu izlietojums ir slepena informācija. Pēc Kalvīša teiktā, šādi pārkāpumi KNAB bijuši vairāku gadu garumā.

 

 

 

 

Inflācijas (ne-)apkarošanā…

 

 

 

Stiprais: Prezidenta kancelejas darbinieku atalgojums nav konkurētspējīgs

LETA  09/17/07    Prezidenta kancelejas darbinieku atalgojums nav konkurētspējīgs, tāpēc arī nolemts prasīt papildu finansējumu nākamā gada valsts budžetā, šodien intervijā LTV 1 raidījumā "100. pants" norādīja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Eduards Stiprais. Lai arī cik pārsteidzoši tas nebūtu, prezidenta kancelejas darbiniekiem ir jākonkurē ar citām valsts pārvaldes iestādēm. Tehniskajiem darbiniekiem atalgojums ir zemāks nekā nozaru ministrijās un Saeimā, norādīja Stiprais.

Līdz ar prezidentu maiņu, nomainījies arī kancelejas darbinieku sastāvs un, lai piesaistītu jaunus darbiniekus, ir nepieciešams nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, skaidroja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs.

Stiprais uzsvēra, ka algu palielinājums vēl nav nolemts, tāpat, ja citas ministrijas pārskatīs savus tēriņus, arī Valsts prezidenta kanceleja varētu atteikties no algu palielināšanas, kas patlaban iecerēta 10%-20% apmērā.

Jau ziņots, ka Valsts prezidenta kanceleja, publiskojot savu lūgumu nākamā gada budžetā piešķirt tai 4,1 miljonu latu, ir rādījusi labu piemēru pārējām valsts institūcijām, parādot reālo plānoto savu darbinieku atalgojumu, šodien Latvijas Radio 1 raidījumā "Krustpunkti" sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Zatlers gan atzina, ka ierosinājumi iedzīvotājiem taupīt un tajā pašā laikā līdzekļu pieprasījumi algu palielināšanai ir problēma, ar kuru saskaras arī Valsts prezidenta kanceleja.

Prezidents arī pieļāva iespēju, ka šis, iespējams, ir labs brīdis, lai "iesaldētu algas" valsts sektorā strādājošajiem, tomēr uzsvēra, ka šāds lēmums ir jāpieņem tikai valdībai.

Kā iepriekš ziņoja laikraksts "Diena", pretēji mudinājumiem taupīt un iesaldēt atalgojumu valsts institūcijās, nākamgad paredzēts īstenot algu reformu Valsts prezidenta kancelejā, palielinot arī kancelejas vadības algas.

Šogad Valsts prezidenta kancelejas finansējums bija 2,9 miljoni latu. Pēc prezidentūras maiņas, pamatojot, ka jaunā prezidenta kancelejas vajadzībām atlicis maz naudas, valsts budžeta grozījumos tika pieprasīts un arī saņemts vēl aptuveni pusmiljons latu, kas lielākoties tiks izlietots darbinieku algām.

Kā laikrakstu informēja Valsts prezidenta preses sekretāre Inta Lase, kanceleja nākamā gada budžetā lūgusi 4,1 miljonu latu, no kuriem pusi plānots tērēt algām. Kancelejā iecerēta atalgojuma reforma, par pamatu nosakot minimālo algu 160 latus un to reizinot ar noteiktiem koeficientiem atbilstoši darbinieka kvalifikācijai.

Pēc reformas visiem darbiniekiem algas pieaugtu. Piemēram, kancelejas vadītājam Eduardam Stiprajam no pašreizējiem 3418 latiem ienākumi varētu kāpt līdz pat 4800 latiem. Viņa vietniekam Ērikam Ozolam no 3360 latiem līdz aptuveni 4480 latiem. Laikraksts nav guvis apstiprinājumu, ka būtu paredzēts lemt par algas pieaugumu arī Valsts prezidentam Valdim Zatleram. Pašlaik prezidenta ikmēneša ienākumi ir 3000 latu un vēl 20% piemaksa reprezentācijas izdevumiem.

Lase algu reformas nepieciešamību saista ar to, ka darbu kancelejā pametuši vairāki darbinieki un to vietā jāpieņem citi, kuriem nepieciešama atbilstoša kvalifikācija, konkurētspējīgs atalgojums un atbilstība valsts drošības prasībām. Nauda vajadzīga arī, lai maksātu vairāk zemāk atalgotajiem darbiniekiem. Pašlaik zemākā alga Valsts prezidenta kancelejā ir 140 lati. Pēc reformas tā paredzēta 320 lati.

 

Saeimas darbinieku algas paaugstinās līdz citu valsts iestāžu darbinieku algu līmenim

LETA  09/17/07    Nākamā gada valsts budžeta projektā plānotais 26% pieaugums, kas paredzēts Saeimas darbinieku un deputātu algām, ļaus tās tikai kaut nedaudz pielīdzināt algām, kādas saņem citu valsts iestāžu darbinieki, pirmdien žurnālistiem apgalvoja Saeimas kancelejas vadītājs Māris Steins.

Viņš skaidroja, ka ikgadējais deputātu algu pieaugums jau ir noteikts Saeimas kārtības rullī un paredzams, ka nākamgad pašreizējo 1120 latu vietā deputātu amata alga varētu būt ap 1280 latiem, taču Saeimas darbinieku atalgojums pieaugs par 10%-35% no pašreizējās algas.

"Mēs mēģinām panākt citu valsts iestāžu līmeni, lai saglabātu darbiniekus, taču mūsu algas tik un tā atpaliek no summām, kādas saņem citās valsts iestādēs," teica Steins.

Saeimas kancelejas vadītājs informēja, ka Saeimā neesot vadības līgumu, kādi, piemēram, tiek praktizēti citās iestādēs.

Steins atklāja, ka viņam pašam plānota alga 1900 lati pirms nodokļu nomaksas pašreizējo 1500 latu vietā. Salīdzinājumā Valsts prezidenta kancelejas vadītājs pelna 4257 latus, bet Ministru prezidenta biroja vadītāja - 2899 latus.

Steins arī informēja, ka nākamgad darbiniekiem ir plānotas prēmijas vienas darba algas apmērā, taču tās netiks piešķirtas automātiski visiem darbiniekiem.

Jau ziņots, ka premjers Aigars Kalvītis (TP) pirmdien kritizēja iecerēto algu paaugstinājumu un norādīja, ka valsts iestādēs strādājošo algu paaugstināšanu vajadzētu "iesaldēt".

 

Vienojas par visaptveroša Latvijas ekonomikas stabilizācijas plāna izstrādi

LETA  09/18/07    Augstā ekspertu līmenī un premjera Aigara Kalvīša (TP) vadībā tiks sākts darbs pie visaptveroša Latvijas ekonomikas stabilizācijas plāna izstrādes, otrdien tikšanās laikā Kalvītis vienojies ar ekonomikas sfēras ekspertiem un uzņēmēju organizāciju vadītājiem.

Kā žurnālistiem skaidroja Kalvītis, nolemts izstrādāt stabilizācijas pasākumu plānu, kas apzinātu problēmas un aptvertu eksporta veicināšanu, fiskālo politiku, inflācijas mazināšanu, tekošā konta deficīta samazināšanu, darba ražīguma palielināšanas un citus jautājumus.

Darba grupā tiks pulcināti Latvijas Bankas un uzņēmēju pārstāvošo organizāciju pārstāvji, ekonomisti, arodbiedrību pārstāvji, kā arī citi speciālisti.

Papildus pie Ekonomikas un Finanšu ministrijām tiks veidotas atsevišķas darba grupas, kas arī piedalīsies priekšlikumu izstrādē.

Otrdien plašās tikšanās laikā vairāk nekā divu stundu garumā tika runāts par ekonomikas stabilizācijas soļiem īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Izskanējuši daudzi priekšlikumi, kas nu esot apspriežami un diskutējami.

Kalvītis norādīja, ka nesen pieņemtais inflācijas mazināšanas plāns ir šaurāk orientēts, nekā vajadzētu ekonomikas stabilizācijai, tāpēc nepieciešams plašāks pasākumu un priekšlikumu kopums.

Arī Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Helmuts Ancāns norādīja, ka jau darbs pie inflācijas mazināšanas plāna parādījis, ka kompleksu pasākumu ieviešana var nostrādāt, kā jau tas ir noticis nekustamo īpašumu un finanšu sektorā. Virkne pasākumu jau ir zaudējusi aktualitāti, tāpēc ir nepieciešami jauni papildinājumi.

Nolemts, ka jau nākamnedēļ premjers ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un arodbiedrību pārstāvjiem sāks sarunas par iespējamu darba samaksas pieauguma tempa samazināšanu valstī. Mērķis ir panākt, lai darba samaksas pieaugums nepārsniedz darba ražīguma pieaugumu vai vismaz ir vienā līmenī ar inflācijas rādītājiem, nevis kā esošajā situācijā, kad darba samaksa ik gadu pieaug par 20%.

Tāpat darba samaksas pieauguma un izmaksu mazināšana tiks veikta valsts sektorā, bez jebkādiem izņēmumiem. Sarunas par atalgojuma palielināšanas samazināšanu notikšot arī ar valsts uzņēmumu vadību.

Kā vēl viens instruments ekonomikas uzlabošanai būšot 2008.-2010.gada budžeta izstrāde ar reālu pārpalikumu, kas būs lielāks par 1%. Pēc premjera teiktā, tas būs nopietns pasākums un nekas tāds līdz šim nav veikts.

Kalvītis arī apliecināja, ka valdība nākotnē neplāno būtiskas izmaiņas nodokļu politikā.

Tiek plānots, ka ekonomikas stabilizācijas plāns tiks izstrādāts līdz gada beigām un jau 2008.gada beigās varētu būt novērojami tā pirmie rezultāti.

Kalvītis uzsvēra, ka mērķis ir saglabāt 7%-8% iekšzemes kopprodukta pieaugumu ar inflāciju tuvu 3% un tekošā konta deficītu 10% robežās.

"Ekonomistu apvienības 2010" vadītājs Ojārs Kehris, komentējot valdības ieceri, norādīja, ka "labāk vēlāk nekā nekad". Pēc ekonomista domām, ir svarīgi, ka valdība sāk apzināties problēmas dziļumu un dramatiskumu.

Pēc Kehra domām, pozitīvs solis ir teritoriālā reforma, tomēr valdībai beidzot būtu jāveic arī visaptveroša veselības nozares reforma, jo pakalpojumiem beidzot būtu jāmaksā tik, cik tie maksā. Tāpat jāveic eksporta veicināšana.

Viņš uzsvēra, ka nav viena milzīga soļa situācijas uzlabošanai un būs jāveic daudzi mazi soļi, piemēram, jāsamazina nodokļi darbaspēka sfērā un jāpalielina patēriņš, kas veicinātu eksportu.

Kehris gan neatbalsta tūlītēju darba algas iesaldēšanu valstī. Tomēr šodienas sanāksmē izskanējuši priekšlikumi, piemēram, piemērot nodokli 100% apmērā jebkuriem atalgojuma palielinājumiem.

Savukārt ekonomists Uldis Osis norādīja, ka valstij tomēr vajadzētu apsvērt uz neilgu laiku veikt "algu iesaldēšanu". Pēc Oša domām, nodokļus valstī nevajadzētu palielināt, tomēr vajadzētu palielināt to administrēšanas efektivitāti.

Ekonomikas ministrs un ēdelīgā inflācija 2007.09.18 @ 00:00

Ekonomikas ministra Jurija Stroda atkāpšanās diez vai bija pārsteigums, jo šis solis vairāk vai mazāk netieši tika pieteikts jau pirms laba laika.

Ministra aiziešanas iemesls ir ģimenes lietas, lai gan nebūtu jau nekas neparasts, ja Latvijas ekonomikas apstākļos ministrs atkāptos, ne vien izvērtējis savas ģimenes stāvokli, bet arī ekonomikas stāvokli kopumā. Lai gan, protams, ne jau vienu Strodu varētu vainot Latvijas ekonomikas problēmās. Ministrs amatā bijis zemāks par zāli, un tāpēc dot jelkādu izvērtējumu viņa gandrīz gadu ilgajai darbībai ir pagrūti – viss ir noticis tā, it kā valstī ekonomikas ministra vispār nebūtu. Vai tas ir labi vai slikti – ļoti grūti pateikt. Vismaz vienu var teikt – nekompetents viņš nebija. Taču sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos prasījās arī pēc kāda visaptverošāka redzējuma valsts ekonomiskajai attīstībai, enerģētikas problēmu risinājumam.

Iespējams, ka izpausties šajā jomā Strodu traucēja kādreizējā ekonomikas ministra, tagadējā premjera Aigara Kalvīša sava pozīcija Ekonomikas ministrijas kompetences jomās. Bet varbūt arī ne. To nu tagad vairs neuzzināsim. Un diez vai arī vajag. Drīzāk jādomā par to, kāds būs jaunā iespējamā ministra Eināra Cilinska pienesums – un te nu ir ko padomāt. Politikā šur un tur nu jau vairāk nekā desmit gadus figurējošais Cilinskis neatstāj vis nekāda ekonomikas guru iespaidu. Otrkārt, šāda tēvzemiešu rotācija amatā vienalga nesniedz atbildi uz jautājumu, vai jauna ministra parādīšanās spēs izraut no letarģiskā miega valdību, kura spēj saņemties tik vien, lai izspertu kādu nepopulāru priekšlikumu, piemēram, "iesaldēsim algas valsts sektorā strādājošiem".

Ar šādu izteikumu Ministru prezidents, protams, mēģinājis nošaut divus zaķus un, liekas, nav trāpījis nevienam. Ja nu vienīgi tam trešajam, niknajam, kurš strādā valsts sektorā, un tagad ir gatavs visus burkānus dēvēt Kalvīša vārdā. Protams, ar šādas perspektīvas iezīmēšanu ir apmierināti tie, kas ne par ko nevēlējās redzēt palielinātas algas palielajai ministriju ierēdniecībai, Valsts, Prezidenta un Saeimas kanceleju darbiniekiem. Šīs iestādes kā pirmās bija nadzīgi saņēmušās plānot savu algu pieaugumus, un ir pelnīti dabūjušas (vismaz mutiski) pa nagiem. Taču vienlaikus sākuši plēst matus no galvas valsts sektora nabagajā galā strādājošie – skolotāji, medicīnas personāls utt. Ir izcila starpība – vai jostu pievelk ministrijas labi koptais ierēdnis vai medmāsa, vai ierindas policists. Turklāt visi minētie un ne tikai viņi zina, ka ar viņu algu ierobežošanu inflācija neapstāsies, viņiem tikai būs grūtāk paciešamas inflācijas sekas. Nu gluži tāpat kā pensionāriem. Tūlīt gaidāmais gāzes un degvielas cenu kāpums dos kārtējo inflācijas lēcienu un triecienu maciņiem. Vidējās algas pieaugums, kas it kā apsteidz inflāciju, ir vājš mierinājums tiem, kuri pēdējo gadu laikā šajā vidējības statusā nav ierūmējušies.

Un vēl – svaidīšanās ar izteikumiem par algu ierobežošanu nekādi nerada iespaidu, ka valstī būtu sakarīgs un plānveidīgs risinājums, kā tikt galā ar inflāciju. Ja tāda plāna nav, un, pēc dažu ekonomistu domām, to pat nav iespējams izveidot, tad tā arī vajadzētu pateikt. Vai arī jaunajam ekonomikas ministram varētu uzdot tādu izstrādāt. Vienīgi, ja ministrs šajā jomā joprojām būs no Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, tad jājautā, vai šī partija reizē ar ministru nebūs deleģējusi tos pašus sarežģītos nodokļu sistēmas pārveides plānus, kuri valdību ieveda nevajadzīgās polemikās, atturot no reālu jautājumu risināšanas. Otrkārt, ja ministrs atkal būs TB/LNNK, kā viņš spēs risināt dialogu ar Krieviju tik būtiskajos enerģētikas jautājumos? Iespējams, arī šis bija viens no faktoriem Stroda kuslumam energoresursu jomā. Jomā, kura šobrīd dod vislielāko barības vielu inflācijas ēdelībai.

 

Kaldinās ekonomikas glābšanas plānu

Ilze Zālīte, Anna Novicka,  NRA  09/18/07    Tie būs drastiskākie soļi Latvijas vēsturē, sola Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), kurš otrdien pēc vairāk nekā divu stundu ilgas un saspringtas diskusijas ar ietekmīgākajiem ekonomistiem vienojās par ekonomikas stabilizācijas plāna steidzamu sagatavošanu. Tas būšot plašāks nekā līdz šim daļēji iedarbinātais pretinflācijas plāns, jo arī riski ekonomikai saistībā ar satricinājumiem pasaules finanšu tirgos ir palielinājušies, skaidro Latvijas Bankas (LB) prezidenta vietnieks Helmuts Ancāns. "Problēmas ir noliktas uz galda. Ceru, ka tam sekos arī reāli darbi," saka Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris.

Pirmām kārtām iecerēts iedarbināt taupības cirvi, kas sākotnēji varētu skart valsts pārvaldes iestāžu darbinieku algas — tās, iespējams, drīkstēs pieaugt ne vairāk kā inflācija vai darba ražīgums. Premjers apņēmies aicināt uz solidāru rīcību arī valsts un pašvaldību uzņēmumus, kā arī Saeimu un Valsts prezidenta kanceleju. "Mēs nevaram iesaldēt cenas kā Zimbabvē, tāpēc jāķeras pie algām," pamato H.Ancāns. Valdība cer, ka valsts sektora piemēram sekos arī uzņēmēji, ar kuriem sarunas sāksies tuvākajās dienās. Jautāts, kā šie ierobežojumi saskan ar valdības solīto paaugstināt atalgojumu skolotājiem un mediķiem, premjers izvairījās no konkrētas atbildes.

Lai panāktu lielāku budžeta pārpalikumu, valdība jau ķērusies klāt bāzes izdevumu revidēšanai. Valsts civildienesta pārvalde sākusi nopietnus auditus ministrijās, lai likvidētu vakantās darba vietas. Premjera uzdevumā tiks veidotas divas darba grupas. Tām jau drīzumā jānāk klajā ar priekšlikumiem ekonomikas stabilizācijas plānam.

Premjers risinājumus gaida kārtējo maksājumu konta deficīta samazināšanai, eksporta konkurētspējas uzlabošanai, produktivitātes paaugstināšanai. Sanāksmē runāts arī par iespējamajām izmaiņām nodokļu politikā, par kurām premjers pagaidām izsakās atturīgi, vienīgi norāda, ka nākamgad šajā ziņā nekas nemainīsies. Pārējie sanāksmes dalībnieki Dienai stāsta, ka tika apspriesta iespēja palielināt nodokļus patēriņam, bet samazināt — darba devēja un ņēmēja nodokļu slogu.

Pirmie stabilizācijas plāna rezultāti, pēc A.Kalvīša sacītā, tiek gaidīti nākamā gada beigās. Situācija būšot stabila, kad iekšzemes kopprodukts augs par 7—8% gadā (patlaban 11,1%), inflācija tuvināsies Māstrihta kritērijos noteiktajam līmenim (triju labāko ES dalībvalstu vidējo rādītāju pārsniedzot par, maksimums, 1,5 procentpunktiem), bet kārtējo maksājumu konta deficīts samazināsies no pašreizējiem 25,7 līdz 10% no iekšzemes kopprodukta.

Ekonomikas un Finanšu ministrijas paspārnē tiks veidotas divas darba grupas, kuras izstrādās priekšlikumus visaptverošam ekonomikas stabilizācijas plānam.

Termiņš: 2007.gada beigas Galvenie iespējamie risinājumi:

Darba samaksas pieauguma ierobežošana, tās sasaiste ar inflācijas rādītājiem vai darba produktivitāti gan valsts, gan privātajā sektorā Vidējā termiņa budžeta veidošana 2008.—2010.gadam ar pārpalikumu 1—1,5% no IK

Pasākumu komplekss attiecībā uz eksportspējas uzlabošanu un kārtējo maksājumu konta deficīta samazinājumu

Iespējami nodokļu sloga atvieglojumi darba devējam un tā palielināšana — patēriņam

Rezultāti gaidāmi: 2008.gada beigās

 

'Dienas bizness' aicina prasīt politiķiem pildīt solījumu un samazināt nodokļus

DELFI  09/18/07    Laikraksts "Dienas bizness" aicina iedzīvotājus piedalīties akcija "Pieprasām politiķiem turēt solījumus un samazināt nodokļus!", parakstoties par solīto iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu no 25% līdz 15%. Laikraksts savāktos parakstus plāno iesniegt Saeimai.

Parakstīties par aicinājumu var, aizpildot anketu.

"Latvijā mēdz teikt, ka politika ir vienīgā sfēra, kuras pārstāvji var atļauties cilvēkiem, acīs skatoties, solīt burtiski jebko, bet, paejot zināmam laikam, solījumus nepildīt, neizjūtot nekādas sekas. Šim absurdam beidzot ir jāpieliek punkts! Pietiek muļkot uzņēmējus! Ir vismaz trīs jomas, kurās politiķiem būtu jāmaina sava piešreizējā nostāja, tādējādi saglabājot kaut cik konsekventu politiku, gan arī negraujot vietējo uzņēmējdarbību," teikts laikraksta paziņojumā.

Lai 2008. gadā bremzētu straujo izmaksu pieauguma tempu un to izraisīto cenu kāpumu, ir jāīsteno trīs būtiski pasākumi - ir jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodoklis ar 2008.gadu no 25% vismaz līdz 20%, bet nākamo divu gadu laikā to samazināt līdz politiķu solītajiem 15%, jāierobežo nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums 2008. gadā līdz 25% visiem maksātājiem, kā arī noteikt, ka "slimības" lapas ar 2008. gadu valsts apmaksā no darbinieka 10. slimošanas dienas, jo šobrīd tikai no 15. dienas, pauž laikraksts.

Jau ziņots, ka pretēji iepriekš solītajam, valdība arī šogad negrasās samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no 25% līdz 15% atzinis finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.

Pērn rudenī, pirms Saeimas vēlēšanām tika pieņemts likums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu līdz 15%, taču priekšvēlēšanu steigā pieņemtais likums izrādījās nekvalitatīvs, un tāpēc Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga to neizsludināja un nodeva to otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.

Taču pēc vēlēšanām Saeima nolēma tālāk likumu neizskatīt.

Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Leiškalns (LC) toreiz aicinājis kolēģus nenodarboties ar populismu un neatbalstīt projektu, ļaujot valdībai rūpīgi strādāt pie pakāpeniskas iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas. Viņš uzsvēris, ka valdošās koalīcijas partijas solīja atrisināt nodokļa atvieglojumu trīs gadu laikā, un tās to izdarīs, bet šobrīd priekšlikums neiekļaujas nākamā gada budžeta plānos.

Opozīcija atgādinājusi, ka trīs gadu laikā bija solīts samazināt nodokli pakāpeniski, sākot to darīt jau nākamgad, taču valdošā koalīcija nospriedusi, ka tas nesaskan ar budžeta iespējām.

 

Arodbiedrības ir neizpratnē par valdības ideju iesaldēt algas

LETA   09/18/07    Arodbiedrības ir neizpratnē par valdības ideju iesaldēt algas, informēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) sabiedrisko attiecību menedžere Sanita Lorence.

Šodien LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers piedalījās Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) organizētajā sanāksmē par ekonomisko situāciju valstī, kur saaicinātie tautsaimniecības eksperti apsprieda inflācijas ierobežošanas plāna realizāciju un valsts tautsaimniecības atveseļošanas iespējas kopumā. Speciālisti atzina, ka inflācijas ierobežošanas plāns šobrīd nav devis vēlamos rezultātus, par ko liecina inflācijas pieaugums līdz 10,1%.

LBAS priekšsēdētājs uzskata, ka pretēji publiskajā telpā paustajam viedoklim par inflācijas drīzu samazināšanos, pavasarī tā varētu būt sasniegusi jau 15%, kas neapšaubāmi pasliktinās Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni.

Kā galveno priekšnoteikumu inflācijas novēršanai valdības pārstāvji redz darba algu iesaldēšanu publiskajā sektorā. Tas nozīmē, ka darba algas valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem netiks palielinātas.

"Mēs nedrīkstam piekrist darba algu iesaldēšanai, jo darba algas bāze publiskajā sektorā ir pārāk zema un mēs jūtami atpaliekam no Eiropas Savienības valstu algu vidējā līmeņa," saka Krīgers.

Arodbiedrības uzskata, ka valdībai vairāk jāvērš uzmanība uz valsts patēriņa ierobežošanu, uz valsts budžeta izdevumu daļas saprātīgu samazināšanu, to saistot ar neracionālajiem valsts institūciju tēriņiem dažādiem grandioziem projektiem, kā arī atsevišķu kategoriju ierēdņu algu palielināšanu, prēmiju izmaksāšanu un dažādu privilēģiju noteikšanu.

"Arodbiedrības vienmēr ir bijušas atvērtas saprātīgam dialogam, ir izteikušas daudzas idejas valsts tautsaimniecības atveseļošanai un valsts budžeta sabalansēšanai, kas diemžēl nav uzklausītas, parādot valdības nevēlēšanos rēķināties ar tautu un reāli paaugstināt tās dzīves līmeni. Tā kā ar runām nekas netiek līdzēts, dažas LBAS dalīborganizācijas jau ķērušās pie darbiem - tiesāšanās ar valsti, streikiem un piketiem, un tikai loģiski būtu, ja proporcionāli valdības cinismam šādas arodbiedrību akcijas vērstos plašumā," stāsta Krīgers.

Jau ziņots, ka augstā ekspertu līmenī un Kalvīša vadībā tiks sākts darbs pie visaptveroša Latvijas ekonomikas stabilizācijas plāna izstrādes, šodien tikšanās laikā Kalvītis vienojies ar ekonomikas sfēras ekspertiem un uzņēmēju organizāciju vadītājiem.

Kā žurnālistiem skaidroja Kalvītis, nolemts izstrādāt stabilizācijas pasākumu plānu, kas apzinātu problēmas un aptvertu eksporta veicināšanu, fiskālo politiku, inflācijas mazināšanu, tekošā konta deficīta samazināšanu, darba ražīguma palielināšanas un citus jautājumus.

Darba grupā tiks pulcināti Latvijas Bankas un uzņēmēju pārstāvošo organizāciju pārstāvji, ekonomisti, arodbiedrību pārstāvji, kā arī citi speciālisti.

Papildus pie Ekonomikas un Finanšu ministrijām tiks veidotas atsevišķas darba grupas, kas arī piedalīsies priekšlikumu izstrādē.

Šodienas plašajā tikšanās vairāk nekā divu stundu garumā tika runāts par ekonomikas stabilizācijas soļiem īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Izskanējuši daudzi priekšlikumi, kas nu esot apspriežami un diskutējami.

Kalvītis norādīja, ka nesen pieņemtais inflācijas mazināšanas plāns ir šaurāk orientēts, nekā vajadzētu ekonomikas stabilizācijai, tāpēc nepieciešams plašāks pasākumu un priekšlikumu kopums.

Arī Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Helmuts Ancāns norādīja, ka jau darbs pie inflācijas mazināšanas plāna parādījis, ka kompleksu pasākumu ieviešana var nostrādāt, kā jau tas ir noticis nekustamo īpašumu un finanšu sektorā. Virkne pasākumu jau ir zaudējusi aktualitāti, tāpēc ir nepieciešami jauni papildinājumi.

Nolemts, ka jau nākamnedēļ premjers ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un arodbiedrību pārstāvjiem sāks sarunas par iespējamu darba samaksas pieauguma tempa samazināšanu valstī. Mērķis ir panākt, lai darba samaksas pieaugums nepārsniedz darba ražīguma pieaugumu vai vismaz ir vienā līmenī ar inflācijas rādītājiem, nevis kā esošajā situācijā, kad darba samaksa ik gadu pieaug par 20%.

Tāpat darba samaksas pieauguma un izmaksu mazināšana tiks veikta valsts sektorā, bez jebkādiem izņēmumiem. Sarunas par atalgojuma palielināšanas samazināšanu notikšot arī ar valsts uzņēmumu vadību.

Kā vēl viens instruments ekonomikas uzlabošanai būšot 2008.-2010.gada budžeta izstrāde ar reālu pārpalikumu, kas būs lielāks par 1%. Pēc premjera teiktā, tas būs nopietns pasākums un nekas tāds līdz šim nav veikts.

Kalvītis arī apliecināja, ka valdība nākotnē neplāno būtiskas izmaiņas nodokļu politikā.

Tiek plānots, ka ekonomikas stabilizācijas plāns tiks izstrādāts līdz gada beigām un jau 2008.gada beigās varētu būt novērojami tā pirmie rezultāti.

Kalvītis uzsvēra, ka mērķis ir saglabāt 7%-8% iekšzemes kopprodukta pieaugumu ar inflāciju tuvu 3% un tekošā konta deficītu 10% robežās.

"Ekonomistu apvienības 2010" vadītājs Ojārs Kehris, komentējot valdības ieceri, norādīja, ka "labāk vēlāk nekā nekad". Pēc ekonomista domām, ir svarīgi, ka valdība sāk apzināties problēmas dziļumu un dramatiskumu.

Pēc Kehra domām, pozitīvs solis ir teritoriālā reforma, tomēr valdībai beidzot būtu jāveic arī visaptveroša veselības nozares reforma, jo pakalpojumiem beidzot būtu jāmaksā tik, cik tie maksā. Tāpat jāveic eksporta veicināšana.

Viņš uzsvēra, ka nav viena milzīga soļa situācijas uzlabošanai un būs jāveic daudzi mazi soļi, piemēram, jāsamazina nodokļi darbaspēka sfērā un jāpalielina patēriņš, kas veicinātu eksportu.

Kehris gan neatbalsta tūlītēju darba algas iesaldēšanu valstī. Tomēr šodienas sanāksmē izskanējuši priekšlikumi, piemēram, piemērot nodokli 100% apmērā jebkuriem atalgojuma palielinājumiem.

Savukārt ekonomists Uldis Osis norādīja, ka valstij tomēr vajadzētu apsvērt uz neilgu laiku veikt "algu iesaldēšanu". Pēc Oša domām, nodokļus valstī nevajadzētu palielināt, tomēr vajadzētu palielināt to administrēšanas efektivitāti.

 

Inflācija kāps, valdība nogaida

Ilze Šteinfelde,  NRA  09/19/07    Par šā un nākamā gada budžetu valdība jau ir vienojusies bez kādiem ekspertiem.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis un viņa ministri sarunās ar Latvijas pazīstamākajiem ekonomistiem vakar nonāca līdz nodomam izveidot darba grupu, kas piedāvās priekšlikumus inflācijas samazināšanai un citiem ekonomikas stabilizācijas pasākumiem aiznākamgad.

A. Kalvītis vakar nosauca 10% inflāciju par "maģisko skaitli", kura pārsniegšana likusi pārskatīt līdzšinējo inflācijas ierobežošanas plānu un atzīt, ka to vajagot pārveidot par "plašāku" ekonomikas stabilizācijas plānu. Proti, vajagot ne tikai samazināt inflāciju, bet arī veicināt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu un samazināt tekošā konta deficītu, celt darba ražīgumu u. tml. Par visu šo uzdevumu izpildi domāšot darba grupa. No vienas puses, kā teica A. Kalvītis, tā "drīzā laikā nonāks pie rezultāta", bet, no otras puses, "ekspertu grupa nevar skart šā un nākamā gada budžetu", jo par tiem valdība jau ir vienojusies bez kādiem ekspertiem.

Pa to laiku inflācija draud sasniegt daudzus citus "maģiskus skaitļus", par ko liecina ziņas no dažādiem uzņēmumiem un nozarēm.

Piemēram, a/s Latvijas gāze (LG) plāno parakstīt līgumu par dabasgāzes piegādes cenu nākamajam gadam, paredzot dabasgāzes piegādes cenas pieaugumu aptuveni par 40%. LG preses sekretārs Vinsents Makaris Neatkarīgajai uzsvēra, ka gāzes iepirkuma cenu kāpums nenoliedzami paaugstinās arī gāzes cenu, par kādu tā tiks pārdota klientiem.

Gāzes cenas pieaugums veicinās arī elektrības un siltumenerģijas cenu kāpumu. Aprēķini liecina, ka, gāzes cenai pieaugot par desmit procentiem, elektrības cena pieaug par septiņiem, bet siltumenerģijas – par sešiem procentiem. Taču, tā kā līdz ar gāzi nākamgad dārgākas kļūs arī citas preces un pakalpojumi, iespējams, elektrība un siltums varētu sadārdzināties par 30%.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka līdz gada beigām maizes cena varētu pieaugt par 50%, piena cena – par 30%, bet augļu un dārzeņu cena – par 10%. Nākamgad vairāk varētu maksāt arī gaļa un desas. Iemesli tir vairāki, piemēram, graudu cenu kāpums. Šovasar graudi, salīdzinot ar iepriekšējo vasaru, maksā par 30% vairāk. "Patlaban pieaudzis pieprasījums pēc graudaugiem, bet graudaugu rezerves šogad ir ļoti niecīgas, vismazākās pēdējo 25 gadu laikā, tāpēc arī graudu cenas ir tik augstas," iepriekš skaidroja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Tuvākajā laikā pieaugs arī alus cenas. Dārgāka kļūst tara, iesals un gāze. Iesala cena nākamgad kāps par aptuveni 40%, Neatkarīgajai apliecināja a/s Aldaris sabiedrisko attiecību vadītājs Ilmārs Jargans. Tas neizbēgami sadārdzinās arī alus ražošanu.

Valdība vakar vienojās no nākamā gada atbilstoši Eiropas Savienības (ES) prasībām vidēji par 8% paaugstināt akcīzes nodokļa likmi naftas produktiem. Saskaņā ar valdības lēmumu akcīzes nodokļa likme svinu nesaturošam benzīnam par 1000 litriem būs 226 lati, kas ir par 17 latiem jeb 8,1% vairāk nekā patlaban spēkā esošā likme. Dīzeļdegvielai akcīzes nodokļa likmi par 1000 litriem plānots palielināt līdz 192 latiem, kas ir par 14 latiem jeb 7,8% vairāk nekā patlaban.

Šis nav pēdējais degvielas akcīzes nodokļa kāpums, kas paredzams nākotē. Ņemot vērā, ka Latvijai ir piešķirts pārejas periods pakāpeniskai nodokļu palielināšanai bezsvina benzīnam līdz 2011. gadam – 359 eiro (251 lats) par 1000 litriem, kā arī dīzeļdegvielai un petrolejai līdz 2013. gadam – 330 eiro (231 lats) par 1000 litriem, Ministru kabinetam un Saeimai būs jālemj par pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju palielināšanu turpmākajos gados, lai pārejas perioda beigās nebūtu straujš akcīzes nodokļa likmju pieaugums.

Akcīzes nodokļa kāpums sadārdzinās arī cigaretes. No 2008. gada 1. janvāra akcīze tabakas izstrādājumiem būs 17,8 lati (par 1000 cigaretēm) un 32% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas pašreizējo 10 latu un 25% vietā.

 

Eksperti: var mācīties no iepriekšējiem Latvijas ekonomikas satricinājumiem

Ilze Zālīte,  Diena  09/19/07    No iepriekšējās pieredzes iesaka pārņemt tēriņu mazināšanu un algu iesaldēšanu valsts sektorā.

Latvijas tautsaimniecības kontā jau ir trīs būtiski satricinājumi — teju 1000% inflācijas šoks 90.gadu sākumā, pēcāk banku krīze 1995.gadā un Krievijas krīze 1998.gadā. Iemesli un arī zāles ekonomikas atveseļošanai katrā gadījumā bija savas, no kurām vairums šodienas situācijā, pēc ekspertu teiktā, nederētu. Tas, ko būtu vērts pārņemt no iepriekšējās pieredzes, ir tēriņu mazināšana un arī algu iesaldēšana valsts sektorā. Nepieciešams arī būtisks atbalsts eksportam un kopējs pasākumu komplekss ekonomikas stabilizācijai, uzskata ekonomisti.

"Visi 90.gadu satricinājumi pārsvarā netika iepriekš paredzēti, un līdz ar to preventīvi pasākumi netika veikti. Patlaban situācija ir nedaudz citādāka — ir skaidrs, ka lielāka vai mazāka korekcija būs, jo tikai uz iekšzemes pieprasījumu un kredītlīdzekļiem balstīta attīstība nevar turpināties mūžīgi. Līdz ar to iespējams situāciju vadīt, lai vismaz palielinātu "mīkstās nosēšanās" varbūtību," Dienai sacīja ekonomists Andris Strazds.

"90.gadu sākums bija unikāls ar to, ka bija jāiedzīvina tirgus attiecības, jāveic naudas reforma, jāprivatizē valsts uzņēmumi utt.," atminas A.Strazds. Apgrozībā bija milzīgs daudzums nevērtīgas naudas, kas dzenāja nelielu preču un pakalpojumu apjomu. Tā kā pieprasījums bija lielāks nekā piedāvājums, cenas būtiski pieauga. Inflācija 1992.gadā, salīdzinot ar 1991.gadu, sasniedza rekordu — 951,2%, bet jau 1993.gadā tā nokritās līdz 109,2%, bet 1994.gadā — līdz 35,9%.

Situācijas stabilizācijā iesaistījās gan Latvijas Banka, gan arī valdība. Kā stāsta toreizējais finanšu ministrs Uldis Osis, centrālā banka nostabilizēja nacionālo valūtu, bet valdība uz pusgadu iesaldēja algas publiskajā sektorā. Lai valsts nebankrotētu, tā "gandrīz no visas pasaules" aizņēmās 300 miljonus ASV dolāru. Tā tajos laikos bija liela nauda, kas paredzēta kredītiem ražojošajiem uzņēmumiem. "Tie ir tie nelaimīgie G–24 kredīti, no kuriem daļa pazuda nepietiekamas kontroles dēļ," par ēnas pusēm klāsta ekonomists, paužot viedokli, ka liela daļa kredītresursu tomēr novirzīti mērķtiecīgi. Tas gan neglāba daudzus lielus rūpnieciskus uzņēmumus no bankrota, piebilst Latvijas Universitātes pasniedzēja Margarita Dunska.

Vēlāk ekonomikai stabilizējoties, cilvēkiem parādījās nauda, ko viņi sāka uzkrāt, izmantojot arī banku pakalpojumus. Solītie procenti par depozītiem tobrīd bija ļoti augsti — pat 90%, tāpat bija kredītiem. "Taču kreditēšana bija vāja un naudas pelnīšana izpalika," saka M.Dunska. Bankas tolaik neticēja, ka lats būs stabila valūta, un cerēja, ka tas tiks devalvēts. Tā rezultātā latu aktīvi kļūtu mazvērtīgāki, norāda U.Osis. Bankas ņēma kredītus Krievijas rubļos un pret tiem mainīja savus latu resursus. "Taču lats nostabilizējās, bet rublis turpināja brukt — bankās izveidojās milzu robi: par latiem vajadzēja pretim dot vairāk rubļu. Tā arī radās tā sauktā banku krīze," stāsta U.Osis. Nespējot pildīt saistības, vairākas bankas 1995.gadā nonāca uz bankrota sliekšņa, arī viena no tobrīd lielākajām — Banka Baltija (BB). "Banka viltoja dokumentus, nedeva informāciju par auditu, līdz ar to nebija iespējams noskaidrot reālo situāciju," saka U.Osis.

BB toreiz mēģināts glābt, taču nesekmīgi, un zaudējumi tika norakstīti uz noguldītāju rēķina. Pēc šīs krīzes Latvijas Banka būtiski pastiprināja banku uzraudzību, taču zaudēto cilvēku uzticību finanšu sektoram tik ātri neizdevās atgūt, atzīst ekonomisti.

Pēc banku krīzes ekonomikā bija nestabilitāte, tādēļ toreizējā valdība ievērojami samazināja budžeta deficītu un 1997.gadā pat panāca pārpalikumu, atminas U.Osis. "Jostas bija jāsavelk visiem," Dienai saka toreizējā premjera Andra Šķēles padomnieks Edmunds Krastiņš (TP). Vēl valdība pasteidzināja privatizācijas procesu, lai dotu iespēju privātajiem iegūt resursus un iesaistīt tos ekonomikā. Situācija stabilizējās, pieauga ārvalstu investīcijas un samazinājās inflācija — 1996.gadā tā bija 17,6%, bet 1997.gadā — 8,4%.

 Taču jau 1998.gadā Latvijas ekonomiku satricināja Krievijas krīze, kas lielā mērā saistīta ar tās nespēju norēķināties par saviem vērstpapīriem. Cieta ne tikai bankas, kas 1998.gada augustā bija Krievijā ieguldījušas apmēram 9,8% no aktīviem, bet arī eksporta sektors, ar kuru arī Krievija nevarēja norēķināties. "Eksports tobrīd lielā mērā bija atkarīgs no Krievijas tirgus. Vienlaikus tas bija labs stimuls uzņēmējiem pārorientēties uz ES tirgu, kas daudzos gadījumos prasīja būtiski uzlabot kvalitāti, piegādes laikus, darbības efektivitāti utt., taču šo prasību izpilde solīja izdzīvošanu nākotnē," saka A.Strazds. Pēc viņa teiktā, Krievijas krīzes dēļ Latvijā 1998.gada otrajā pusē un 1999.gadā bija vērojama stagnācija. Krīzi izjuta arī valsts budžets — tajā 1999.gadā bija būtisks deficīts. "Manuprāt, galvenā līdzība starp 1998.gadu un šodienu ir tā, ka uzņēmēji ir nosacīti iemidzināti — strauja attīstība, rezultāti ir labi — šķiet, ka tā būs vienmēr. Tikai pašlaik atkarību no Krievijas tirgus ir nomainījusi atkarība no iekšzemes pieprasījuma, kuru savukārt pamatā balsta ārzemju kredīti," saka A.Strazds.

 

Atzīst pretinflācijas plāna bezspēcību

Svetlana Leitāne, Latvijas Avīze  09/19/07    Premjers un ekonomisti atzīst, ka valdības iepriekš apstiprinātā inflācijas apkarošanas plāna pasākumi ir nepietiekami, tāpēc līdz gada beigām sagatavos citu "tautsaimniecības stabilizācijas pasākumu" plānu.

Vakar Aigars Kalvītis uz tikšanos aicināja ekonomikas ekspertus, lai diskutētu par ekonomisko situāciju valstī. Pēc vairāk nekā divu stundu ilgas diskusijas, kurā žurnālistiem bija liegts piedalīties, A. Kalvītis pastāstīja, ka ar ekspertiem apspriestas vairākas tautsaimniecības problēmas, tostarp inflācija, kas augustā sasniedza kārtējo rekordu – 10,1%. "Apspriedām gan ilgtermiņa, gan īstermiņa soļus, kuri būtu veicami inflācijas un tekošā konta samazināšanai, eksporta veicināšanai un citu problēmu risināšanai," teica Ministru prezidents, atzīstot, ka iepriekš apstiprinātā inflācijas apkarošanas plāna pasākumi ir nepietiekami.

"Atsevišķi inflācijas apkarošanas plāna pasākumi, kurus iedarbinājām, veiksmīgi nostrādāja. Patlaban ir vērojamas pozitīvas izmaiņas nekustamā īpašuma tirgū, kā arī samazinājās izsniegto kredītu apjomu temps. Jāatzīst, ka vienlaikus šajā inflācijas apkarošanās plānā ir virkne tādu pasākumu, kas jau ir zaudējuši savu aktualitāti, līdz ar to ir jādomā par citiem," norādīja Latvijas Bankas pārstāvis Helmūts Ancāns.

Runājot par īstermiņa pasākumiem, kurus valdība apņemas paveikt tuvākajā laikā, Ministru prezidents norādīja, ka nākamnedēļ sāks sarunu ar darba devējiem, aicinot tos samazināt darba samaksas kāpumu. Pēc A. Kalvīša teiktā, pēdējos trīs gados vidējais darba samaksas pieaugums valstī bijis 25% gadā un šis skaitlis krietni pārsteidz darba ražīguma kāpumu.

"Situācija ir jāmaina! Un algu pieaugums nedrīkst būt lielāks kā inflācija," uzskata premjerministrs. Kā vēl vienu svarīgu pasākumu viņš nosauca 2008. – 2010. gada budžeta apstiprināšanu, veidojot lielāku budžeta pārpalikumu, nekā tas sākotnēji plānots. Budžets esot viens no instrumentiem, kas nākotnē var būtiski ietekmēt makroekonomisko situāciju valstī, tāpēc pie tā ir nopietni jāstrādā. Bet, lai panāktu lielāku budžeta pārpalikumu un ne jau uz sociālā budžeta rēķina, vairākas iestādes, tostarp tās, kas jūtas suverēnas, valdība aicinās samazināt izdevumus, tai skaitā darba algu tempa pieaugumu, klāstīja A. Kalvītis.

Arī ar privātā sektora pārstāvjiem diskutēšot par algu pieaugumu samazināšanu. Cik efektīva būs šī saruna, Ministru prezidents nemācēja atbildēt.

Bet kā valdība plāno rosināt eksportu? "Te varētu veikt vairākus pasākumus – administratīvo barjeru, izmaksu un birokrātijas mazināšanu," uzsvēra premjerministrs.

Lai cīnītos ar ekonomiskām problēmām, kārtējo reizi veidos darba grupas un gatavos stabilizācijas pasākumu plānu. Kā solīja Kalvīša kungs, tuvākajā laikā rezultāts būšot. Taču vienlaikus viņš piebilda, ka tuvākais laiks nenozīmē nākamo mēnesi. Stabilas tautsaimniecības iezīmes varētu sākt parādīties vien nākamā gada beigās.

Tikmēr premjerministrs prognozēja, ka turpmāk inflācija varētu pieņemt vēl lielākus apgriezienus, bet ne tikai Latvijā. Notikumi pasaulē rosina inflācijas pieaugumu arī citās valstīs.

 

Inflācija kāps, valdība nogaida

Ilze Šteinfelde,  NRA  09/19/07    Par šā un nākamā gada budžetu valdība jau ir vienojusies bez kādiem ekspertiem.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis un viņa ministri sarunās ar Latvijas pazīstamākajiem ekonomistiem vakar nonāca līdz nodomam izveidot darba grupu, kas piedāvās priekšlikumus inflācijas samazināšanai un citiem ekonomikas stabilizācijas pasākumiem aiznākamgad.

A. Kalvītis vakar nosauca 10% inflāciju par "maģisko skaitli", kura pārsniegšana likusi pārskatīt līdzšinējo inflācijas ierobežošanas plānu un atzīt, ka to vajagot pārveidot par "plašāku" ekonomikas stabilizācijas plānu. Proti, vajagot ne tikai samazināt inflāciju, bet arī veicināt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu un samazināt tekošā konta deficītu, celt darba ražīgumu u. tml. Par visu šo uzdevumu izpildi domāšot darba grupa. No vienas puses, kā teica A. Kalvītis, tā "drīzā laikā nonāks pie rezultāta", bet, no otras puses, "ekspertu grupa nevar skart šā un nākamā gada budžetu", jo par tiem valdība jau ir vienojusies bez kādiem ekspertiem.

Pa to laiku inflācija draud sasniegt daudzus citus "maģiskus skaitļus", par ko liecina ziņas no dažādiem uzņēmumiem un nozarēm.

Piemēram, a/s Latvijas gāze (LG) plāno parakstīt līgumu par dabasgāzes piegādes cenu nākamajam gadam, paredzot dabasgāzes piegādes cenas pieaugumu aptuveni par 40%. LG preses sekretārs Vinsents Makaris Neatkarīgajai uzsvēra, ka gāzes iepirkuma cenu kāpums nenoliedzami paaugstinās arī gāzes cenu, par kādu tā tiks pārdota klientiem.

Gāzes cenas pieaugums veicinās arī elektrības un siltumenerģijas cenu kāpumu. Aprēķini liecina, ka, gāzes cenai pieaugot par desmit procentiem, elektrības cena pieaug par septiņiem, bet siltumenerģijas – par sešiem procentiem. Taču, tā kā līdz ar gāzi nākamgad dārgākas kļūs arī citas preces un pakalpojumi, iespējams, elektrība un siltums varētu sadārdzināties par 30%.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka līdz gada beigām maizes cena varētu pieaugt par 50%, piena cena – par 30%, bet augļu un dārzeņu cena – par 10%. Nākamgad vairāk varētu maksāt arī gaļa un desas. Iemesli tir vairāki, piemēram, graudu cenu kāpums. Šovasar graudi, salīdzinot ar iepriekšējo vasaru, maksā par 30% vairāk. "Patlaban pieaudzis pieprasījums pēc graudaugiem, bet graudaugu rezerves šogad ir ļoti niecīgas, vismazākās pēdējo 25 gadu laikā, tāpēc arī graudu cenas ir tik augstas," iepriekš skaidroja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Tuvākajā laikā pieaugs arī alus cenas. Dārgāka kļūst tara, iesals un gāze. Iesala cena nākamgad kāps par aptuveni 40%, Neatkarīgajai apliecināja a/s Aldaris sabiedrisko attiecību vadītājs Ilmārs Jargans. Tas neizbēgami sadārdzinās arī alus ražošanu.

Valdība vakar vienojās no nākamā gada atbilstoši Eiropas Savienības (ES) prasībām vidēji par 8% paaugstināt akcīzes nodokļa likmi naftas produktiem. Saskaņā ar valdības lēmumu akcīzes nodokļa likme svinu nesaturošam benzīnam par 1000 litriem būs 226 lati, kas ir par 17 latiem jeb 8,1% vairāk nekā patlaban spēkā esošā likme. Dīzeļdegvielai akcīzes nodokļa likmi par 1000 litriem plānots palielināt līdz 192 latiem, kas ir par 14 latiem jeb 7,8% vairāk nekā patlaban.

Šis nav pēdējais degvielas akcīzes nodokļa kāpums, kas paredzams nākotē. Ņemot vērā, ka Latvijai ir piešķirts pārejas periods pakāpeniskai nodokļu palielināšanai bezsvina benzīnam līdz 2011. gadam – 359 eiro (251 lats) par 1000 litriem, kā arī dīzeļdegvielai un petrolejai līdz 2013. gadam – 330 eiro (231 lats) par 1000 litriem, Ministru kabinetam un Saeimai būs jālemj par pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju palielināšanu turpmākajos gados, lai pārejas perioda beigās nebūtu straujš akcīzes nodokļa likmju pieaugums.

Akcīzes nodokļa kāpums sadārdzinās arī cigaretes. No 2008. gada 1. janvāra akcīze tabakas izstrādājumiem būs 17,8 lati (par 1000 cigaretēm) un 32% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas pašreizējo 10 latu un 25% vietā.

 

Ar draudiem skubina strādāt

Arnis Kluinis,  NRA  09/20/07    Ministru prezidents Aigars Kalvītis no otrdien saaicinātajiem ekonomikas ekspertiem mēģinājis savākt draudīgus saukļus, ar ko paskubināt Latvijas iedzīvotājus strādāt daudz vairāk un labāk.

Galvenais vadmotīvs – arī ekonomikā labas zāles ir rūgtas zāles. Līdzekļu klāstā – lata devalvācija, kredītprocentu likmju paaugstināšana, nekustamā īpašuma nodokļu palielināšana, algu iesaldēšana valsts iestādēs un 100–200% nodokļa uzlikšana algu pieaugumam privātajos uzņēmumos, kā arī izglītības un medicīnas padarīšana tikai un vienīgi par maksas pakalpojumiem. Tādā gadījumā Latvijas iedzīvotāji būšot spiesti gan strādāt vairāk (labāk, kvalitatīvāk), gan arī dzīvot taupīgāk.

Ar čaklu darbu tikšot saražots daudz labu un lētu, t. i., pasaulē konkurētspējīgu preču, kuru eksports nodrošinās naudas plūsmu uz Latviju un ļaus nomaksāt jau uzkrātos valsts, pašvaldību un privātos parādus.

Patēriņa samazināšana savukārt apturēšot šo parādu pieaugumu un samazināšot Latvijas tekošā konta deficītu.

Tādā gadījumā Latvija kļūšot par valsti, kurā iekšzemes kopprodukts daudzus gadus pēc kārtas pieaug par 7–8% gadā, inflācija nepārsniedz 3% gadā un tekošā konta deficīts – 10%. Par labāko līdzekli visu šo mērķu sasniegšanai pagaidām ir izvēlēts draudu uzskaitījums. Ja Latvijas iedzīvotāji tomēr nesāks strādāt vairāk un labāk, tad valsti gaidot ekonomiskā krīze, bet vēl pirms tās valdības uzliktie kolektīvie sodi iedzīvotājiem, sākot ar algu iesaldēšanu.

A. Kalvītis cer, ka valdībai nevajadzēs darīt neko citu, kā vien regulāri atgādināt par šādiem draudiem. Piemēram, uz Neatkarīgās jautājumu, kad valdība sabalansēs ieņēmumus un izdevumus valsts pamatbudžetā, Ministru prezidents atbildēja tikai to, ka viņš arī vēlētos, lai tas kaut kad notiek. Gan šā gada budžeta grozījumi, kuru pieņemšanu Saeimā valdība šodien centīsies panākt, gan nākamā gada budžeta projekts tiek bāzēti uz aizvien lielākas naudas summas aizņemšanos no sociālā budžeta. Šā budžeta ieņēmumi tiek nodrošināti, ar izšķērdīgu valsts pamatbudžeta tērēšanu panākot augstāku inflāciju un cenu pieaugumam sekojošu algu pieaugumu, kas palielina sociālā nodokļa maksājumus. Savukārt sociālā budžeta izdevumi kļūst aizvien mazāki, pārrēķinot pensiju un pabalstu izmaksas pēc latu reālās vērtības. Sociālajā budžetā pārpalikušās naudas masas ieskaitīšanu valsts kopbudžetā ļauj uzrādīt kopbudžeta pārpalikumu, ko A. Kalvītis nosauca par "nekad Latvijas vēsturē nebijušu panākumu".

Visi līdzšinējie valdības panākumi valsts budžeta izdevumu palielināšanā balstās uz aizvien augstāku inflāciju. Ļoti ticams ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja Pētera Krīgera vērtējums, ka līdz pavasarim inflācija sasniegs 15% līmeni. Viņš bija viens no dalībniekiem A. Kalvīša sarunā ar ekonomistiem. Pēc pasākuma viņš teica Neatkarīgajai, ka "valdība grib spert nevis mazus, bet milzu soļus, taču tā, lai neviens neko nemana".

Viens no P. Krīgera ironijas iemesliem ir oficiāli pasludinātā inflācijas samazināšanas uzdevuma pretstats reālajai valdības politikai inflāciju palielināt. Šā paša iemesla dēļ Neatkarīgā dzirdēja dažādas versijas, vai daudzi ekonomisti patiešām gribēs saistīties ar A. Kalvīša valdību.

Darba grupu – turklāt globālus uzdevumus saņēmušu grupu – veidošana ir viens no A. Kalvīša pamatnodarbošanās veidiem. Ja jaunā grupa tiks noformēta veicīgi, tad tā kļūs par 129. laikā, kopš A. Kalvītis ir kļuvis par Ministru prezidentu. Pirmā grupa pēc viņa stāšanās valdības vadītāja amatā tika radīta 2004. gada 16. decembrī, "lai izstrādātu koncepciju par stratēģiskās plānošanas un vidēja termiņa plānošanas ieviešanu". 100. darba grupa šā gada 11. janvārī tika pulcināta, "lai izstrādātu MK instrukciju par kārtību, kādā izstrādājama, aktualizējama un izvērtējama institūcijas darbības stratēģija", bet nupat 12. septembrī tika apstiprināta ne mazāk kā Valsts pārvaldes politikas attīstības padome.

Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds un A. Kalvīša preses sekretārs Arno Pjatkins kā vienā balsī apgalvoja, ka nevienas darba grupas locekļiem valsts neko nemaksājot. To Neatkarīgajai apstiprināja arī Hansabankas analītiķis Mārtiņš Kazāks. Viņš tika iesaistīts jau iepriekšējā – 97. pēc skaita – darba grupā, kurai pagājušā gada 21. decembrī tika uzdots "sagatavot priekšlikumus inflācijas samazināšanai". Viņš esot gatavs bez atlīdzības iesaistīties līdzīgā darba grupā vēlreiz, jo tas esot pagodinoši un interesanti, bet ar nosacījumu, ka darba grupas ieteikumi patiešām tiks ņemti vērā.

 

Iesaldējot deputātu algas, jāgroza likums

Ināra Egle,  Diena  09/21/07    Valsts prezidenta kancelejā algu celšana iesaldēta, aicina arī citus

Iesaldēt deputātu algu pieaugumu, lai stabilizētu ekonomisko situāciju, aicinājusi premjera pārstāvētās Tautas partijas Saeimas frakcija. Lai to izdarītu, jāgroza Saeimas Kārtības rullis, kas nosaka deputātu algu un atlīdzības aprēķināšanas kārtību. Tādu piedāvājumu TP vēl nesteidz iesniegt, lai neizjauktu izveidoto sistēmu. TB/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats pieļauj, ka risinājumu varētu paredzēt likuma pārejas noteikumos, uz laiku ierobežojot algu palielinājumu. Taču tēvzemiešu pārstāvis arī uzskata, ka par šo jautājumu ir jābūt sarunai koalīcijā, kurai vajadzētu nākt klajā ar kopēju viedokli. Par algu iesaldēšanu Valsts prezidenta kancelejā ceturtdien paziņoja valsts pirmā amatpersona. Kancelejas darbinieku atalgojums paliks 2007.gada līmenī, attiecīgi grozot arī nākamā gada budžeta pieprasījumu, informēja Valsts prezidenta preses sekretāre Inta Lase. Valdis Zatlers aicina arī visas valsts pārvaldes iestādes izvērtēt savu budžetu, rodot veidu samazināt ikdienas tēriņus. Prezidenta kancelejā bija iecerēta atalgojuma reforma, par pamatu nosakot minimālo algu un to reizinot ar noteiktiem koeficientiem, kā rezultātā darbinieki saņemtu vairāk.

Citu partiju pārstāvji vēl atturīgi vērtē TP ierosinājumu, aicinot to skatīt kontekstā ar pārējo valsts pārvalžu iestāžu strādājošo algām un mudinot īpašu uzmanību pievērst ministriju valsts sekretāru kopējiem ienākumiem, jo ne mazu to daļu veidojot arī atlīdzība par darbu uzņēmumu padomēs. Uz šī fona Saeimas deputātu atalgojums, kas nedaudz pārsniedz 1000 latu, par vairākiem tūkstošiem latu atpaliekot. Tiesa, nedaudziem deputātiem visi ienākumi kopā ar kompensācijām pārsniedz 2000 latu. Saeimas kancelejas vadītājs Māris Steins sola, ka algas Saeimā ne par santīmu nepārsniegšot to atalgojumu, ko saņem citās valsts pārvaldes iestādēs strādājošie. "Valdībai vajadzētu nākt ar piedāvājumu, kā to kompleksi risināt," uzskata LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Bērziņš. Ideju par algu iesaldēšanu atbalsta gan Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, gan opozīcijā esošās PCTVL frakcijas priekšsēdis Jakovs Pliners. JL frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš šo ieceri uzskata "par simbolisku žestu, kas neietekmēs tautsaimniecību kopumā". Premjers Aigars Kalvītis nākamajā nedēļā par atalgojumu iecerējis tikties ar Valsts civildienesta pārvaldes vadību, lielo valsts uzņēmumu pārstāvjiem un lielo pilsētu vadītājiem, informēja premjera pārstāvis Arno Pjatkins. Par parlamenta budžetu nākamajā nedēļā iecerēta saruna arī Saeimā.

Saeimas Kārtības rullis noteic, ka deputāta pamatalga piesaistāma Centrālās statistikas pārvaldes oficiāli paziņotajam sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apmēram, piemērojot koeficentu 3,2. Saeimas amatpersonām atkarībā no koeficenta ir piemaksas — Saeimas priekšsēdim tā šogad ir 700 latu mēnesī. Deputāti saņem arī atlīdzību par darbu komisiju un apakškomisiju sēdēs, kā arī kompensācijas par transporta, sakaru un dzīvojamās telpas īres izdevumiem.

Saeimas deputātu alga 2007.gadā ir 912 latu, bet kopā ar atlīdzību par komisijas sēžu apmeklējumiem vidēji 1094 lati. Saeimas kancelejas vadītāja vietnieks Valdis Ziemelis paskaidroja, ka nākamā gada budžeta pieprasījumā deputātu algas ir aprēķinātas 1280 latu, bet kopā ar piemaksām vidēji 1500 latu. Taču ir izmantoti statistikas pārvaldes dati par pirmo pusgadu, līdz ar to algas apjoms varētu būt lielāks. Informācija Saeimas interneta mājaslapā liecina, ka, piemēram, jūnijā, kad Saeima vēl nebija devusies vasaras brīvdienās, tikai 20 deputāti bija izmantojuši iespēju saņemt vienīgi reprezentācijas izdevumus (Ls 123) un sakaru izdevumus (Ls 70 katram). Vēl mazāk ir bijis to, kas atteikušies arī no sakaru izdevumiem. Taču 36 deputāti saņēmuši visas iespējamās kompensācijas — arī par transporta izdevumiem un dzīvojamo telpu īri, to apjoms ir atšķirīgs.

Saeimas kancelejas vadītāja alga šogad ir 1500 latu, bet nākamgad bija plānota 1900 latu, kas esot mazāk nekā, piemēram, Valsts kancelejas vadītājam, savukārt Saeimas Juridiskā biroja vadītājam — 1400 latu. Kā Diena jau rakstīja, nākamgad 15 reižu plānots paaugstināt Saeimas darbinieku prēmiju fonda apjomu.

 

 

 

"Gaismas pils" (ne-)finansēšanā…

 

 

 

Viedoklis: Celt vai necelt – tāds ir jautājums

Bens Latkovski,  NRA  09/16/07    Pēdējā laikā arvien stilīgāk ir uzstāties pret tā dēvētās Gaismas pils būvniecību. Projekts esot novecojis, no arhitektoniskā viedokļa atbaidošs, pati būve nejēdzīgi dārga un kalpošot vien kā treknas dziras piepildīta sile vietējiem taukmūļiem. Turklāt nicīgi saviebt degunu par ko jūsmo vietējie bāleliņi jau pats par sevi ir stilīgi.

Taču šoreiz stāsts nav par šiem nekaitīgajiem standartuzskatu noliedzējiem, bet gan par daudz nopietnākiem Nacionālās bibliotēkas būvniecības pretiniekiem. Un pat ne partiju "Saskaņas centrs", kuru latviskais esteblišments pat nepamana. Runa ir par tiem, kuri Gaismas pils, Akustiskās koncertzāles celtniecību vēlas bremzēt kā argumentu izmantojot cīņu pret inflāciju.

Šobrīd cīņa pret inflāciju Latvijā savā popularitātē apsteidz cīņu pret satiksmes sastrēgumiem un ziemā no sniega nenotīrītajām ielām abām kopā ņemtām. Ar tādu pašu azartu ar kādu ik pavasari Latvija seko mūsu hokejistu sasniegumiem pasaules čempionāta arēnās tiek sekots ikmēneša inflācijas rādītājiem. Ar rūdīta Volstrītas vilka izsmalcinātu uzmanību tiek izvērtēta katra procenta desmitdaļas izmaiņa.

Šādos apstākļos, kad inflācijas palielināšanās kaut par dažām procenta desmitdaļām tiek pasniegta kā nacionālā katastrofa, pēc kuras vainīgajiem jālec no Ministru kabineta jumta, Gaismas pils būve jau sāk izskatīties kā noziegums pret nāciju. Pilnā nopietnībā tiek ierosināts būvniecības sākšanu atlikt uz pāris gadiem, kad inflācijas līmenis būšot zemāks. Uz vispārējās pretinflācijas ažiotāžas fona šis arguments liekas pat loģisks. Taču mēs no šīs ažiotāžas abstrahēsimies un centīsimies izsvērt šo argumentu bezkaislīgi. Pieņemsim, ka būvniecības pretinieki gūst virsroku un Gaismas pils netiek celta.

Rezultātā mēs iegūstam inflācijas līmeņa samazināšanos par dažām procenta desmitdaļām un pārdesmit miljonus latu Valsts budžetā. Tik, cik būtu paredzēts ik gadus tērēt būvniecības un aprīkošanas gaitā. Vairāk ieguvumu nav. Ir skaidrs, ka uzsākot Nacionālās bibliotēkas būvi pēc vairākiem gadiem tā izmaksās vēl krietni dārgāk, tāpēc ir pamatotas bažas, ka tādā gadījumā tā netiks uzcelta nekad.

Un tagad iedomāsimies Rīgu pēc gadiem pieciem, desmit. Daugavas kreisajā krastā pamests būvlaukums, kurā svilpo vējš un ripinās vietējo žūpu izdzertie tukšie plastmasas alus baloni. Skats ne pārāk pievilcīgs, toties saviem bērniem ar lepnumu varam pavēstīt: zini, bērniņ, toreiz titāniskā cīņā mums izdevās samazināt inflācijas līmeņa pieaugumu par 0,2%. Šis bija viens no šīs cīņas svarīgākajiem kaujas laukiem. Smieklīgi, taču tiem, kuri apgalvo, ka inflācijas ierobežošanas dēļ Nacionālās bibliotēkas būvniecība jāaptur, smiekli nenāk. Viņi min šo argumentu ar akmens cietiem sejas vaibstiem un pilnīgu nopietnā balss intonācijā. Nekas neliecina, ka viņi jokotu.

Vēl varētu saprast, ja Gaismas pils vietā piedāvātu uzbūvēt sen gaidīto un pilsētai vitāli nepieciešamo Ziemeļu šķērsojumu, kas atslogotu Vanšu tiltu, taču atteikties no ikvienai sevi cienošai nācijai pašsaprotamas institucionālas celtnes par labu kaut kādiem abstraktiem, nenozīmīgiem cipariņiem, nešķiet nopietni.

Tiem, kuri grasās kliegt, ka tie nav nekādi abstrakti nenozīmīgi cipariņi, bet gan mani sviedriem slacītie santīmiņi kredītkartes magnētiskajā lentē ierakstīti, iesaku pašiem atbildēt uz jautājumu – cik ļoti jūs ikdienā uztrauc vai siers veikalā maksā 3,25 vai 3,35 kilogramā?

Dažkārt tā vien šķiet, ka kaut kāda savdabīga nekā necelšanas mānija ir latviešu mentalitātes neatņemama sastāvdaļa. Arēnu "Rīga" ar gariem zobiem uzcēla tikai tāpēc, ka nebija kur likties. Visi termiņi un starptautiskā hokeja federācija spieda un politiskie gumijas vilcēji ierastās tarkšķēšanas vietā bija spiesti pieņemt konkrētu lēmumu.

Nacionālās bibliotēkas gadījumā lēmums jau ir pieņemts un jācer, ka pēc dažiem gadiem ar šo ēku mēs varēsim lepoties tāpat kā citas nācijas ar saviem modernās arhitektūras šedevriem.

 

 Sabiedrībā dalās viedokļi par 'Gaismas pils' celtniecību

LETA  09/17/07    Domas par Latvijas Nacionālās bibliotēkas "Gaismas pils" celtniecību Latvijas sabiedrībā dalās, liecina pētījumu firmas "Latvijas fakti" (LF) veiktajā aptaujā šā gada augustā.

Viennozīmīgu atbalstu "Gaismas pils" celtniecībai pauda 15,7% aptaujāto, bet vēl 29,8% respondentu atbildēja, ka viņi drīzāk atbalsta nekā neatbalsta šī projekta īstenošanu, informēja sociologs Aigars Freimanis.

Kategoriski pret "Gaismas pils" celtniecību ir 29,3% aptaujas dalībnieku, bet vēl 15,4% aptaujāto ieņēma kritisku, bet ne tik krasi noraidošu pozīciju - drīzāk neatbalsta.

Tātad kopumā sabiedrībā "Gaismas pils" celtniecību atbalsta 45,5%, bet neatbalsta 44,7% iedzīvotāju. Salīdzinoši neliels ir to aptaujāto Latvijas iedzīvotāju skaits - 9,9%, kuriem nebija konkrēta viedokļa jautājumā par LNB būvniecību.

Lielākais atbalstītāju īpatsvars - 66,8% - LNB projekta īstenošanai vērojams jauniešu vidū vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Jo gados vecāki ir respondenti, jo lielāks ir LNB celtniecības pretinieku skaits.

Pretēji uzskati šajā jautājumā dominē latviešu un cittautiešu auditorijās. Ja latviešu vidū lielākā daļa jeb 56,4% respondentu pauda atbalstu LNB būvniecībai, tad cittautiešu vidū vairākums jeb 58,3% aptaujāto pauda noraidošu attieksmi pret šī projekta īstenošanu.

Aptaujas dalībnieki ar vidēju, vidēji augstu un augstu ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli mēnesī biežāk pauda atbalstu LNB celtniecībai, savukārt finansiāli mazāk nodrošināto respondentu vidū biežāk tika pārstāvēts noraidošs viedoklis.

Sieviešu vidū biežāk tika pausts atbalsts LNB projekta īstenošanai, savukārt vīriešu vidū biežāk tika pārstāvēta pretēja pozīcija.

Reģionos, kur latviešu īpatsvars ir lielāks, - Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē - lielākā daļa aptaujāto atbalstīja LNB projekta īstenošanu, savukārt Rīgā un Latgalē vairākumā gadījumu tika pausta negatīva attieksme.

Respondenti tika lūgti paskaidrot savu viedokli jautājumā par attieksmi pret LNB celtniecību. Tie respondenti, kas šī projekta īstenošanu atbalsta, savu viedokli visbiežāk argumentēja sekojoši - Latvijai ir vitāli nepieciešama moderna, liela bibliotēka, tā cels izglītības līmeni Latvijā, tā būs Latvijas nacionālais lepnums nākotnē.

Tomēr jānorāda, ka arī respondentu vidū, kas visumā atbalsta LNB celtniecību, vairākkārt izskanēja viedoklis, ka projekta pašreizējās izmaksas ir pārāk lielas, atzīst aptaujas veicēji.

Aptaujas dalībnieku vidū, kuri LNB celtniecību neatbalsta, kā arguments šai nostājai dominēja viedoklis, ka projekta īstenošana ir pārāk dārga - Latvija to nevar atļauties un tai paredzētos līdzekļus lietderīgāk būtu novirzīt aktuālāku problēmu risināšanai.

 

Nacionālās bibliotēkas celtnieku piedāvājums atbilst finanšu situācijai

Juris Paiders,  NRA  09/18/07    Neatkarīgā jau šā gada 13. augustā, kad no dalības Nacionālas bibliotēkas celtniecības konkursā atteicās būvkompānija Merks, norādīja, ka ar esošajiem noteikumiem Nacionālo bibliotēku uzbūvēt nav iespējams.

Nacionālās bibliotēkas kopējās izmaksas tiek lēstas apmēram 116 miljoni latu.

LNB ēkas būvdarbu veicēju konkursa nolikumā noteikts, ka uzņēmējam, kas iegūs tiesības būvēt, būs arī jānodrošina būvniecībai nepieciešamā naudas plūsma. Valsts būvuzņēmējam naudas līdzekļus atmaksās 20 gadu ilgā laika posmā, izmantojot valsts budžeta ilgtermiņa saistības – 6,9 miljonus latu no valsts budžeta nākamos 20 gadus.

Tobrīd RIGIBOR likme latu kredītiem uz gadu bija 8,24%. Ja konkursā pieteicies būvnieks augusta sākumā aizņemtos bankā 100 miljonus latu par RIGIBOR likmi, tad tikai procenti vien gada laikā būtu 8,24 miljoni latu. Tas ir par 1,34 miljoniem latu vairāk nekā valdības ikgadējais finansējums.

Secinājums bija, ka uz šādiem nosacījumiem var parakstīties tikai tāds būvnieks, kurš jau ir vienojies, ka tāme un finansējuma modelis nākotnē tiks izmainīts, bet Merks ne ar vienu nav vienojies un uzņēmuma vadība nevar parakstīties uz apzinātu bankrotu.

Tika uzdoti divi jautājumi. Kādu motīvu vadīti, no konkursa nav atteikušies pārējie būvnieki? Vai tiešām celtnieki tagad kļuvuši par absolūtiem filantropiem, kuriem peļņa vienaldzīga un kuri gatavi uz sava rēķina būvēt tumsas pārņemto vampīru pili?

Uz šiem jautājumiem 20. augusta Neatkarīgajā steidza atbildēt valsts aģentūras Jaunie "Trīs brāļi" direktors Zigurds Magone:

"Žurnālista uzburtā aina par procentu likmēm būvnieka piesaistītajam finansējumam varējusi rasties tikai tāpēc, ka raksta autors nav iepazinies ar konkursa nolikumu... Nolikumā teikts, ka piedāvājuma cena ir jānorāda latos, taču naudas plūsmas aprēķini un norēķini ar būvnieku notiks eiro, līdz ar to nav nekāda pamata atsaukties un veikt aprēķinus, pamatojoties tikai uz RIGIBOR likmēm."

Savu atspēkojumu procentu aprēķiniem Z. Magone nobeidza ar augstu noti: "Latvijas būvnieki, šķiet, apzinās, ka Latvijas nacionālā bibliotēka ir nozīmīgs nacionāls projekts, un uzskata par savu goda lietu gan piedalīties konkursā, gan vēlāk izcīnīt tiesības būvēt Gaismas pili."

Mēdz teikt, ka prakse ir jebkuras teorijas patiesuma pārbaude. 14. septembrī, atverot būvnieku priekšlikumus, kļuva skaidrs, ka Nacionālā būvkompāniju apvienība, kurā apvienojušās AS RBSSKALS, SIA Skonto būve un SIA Re&Re, nacionālo goda lietu novērtēja par 458 miljoniem latu, bet juridisko personu apvienība, kurā ir SIA PBLC, SIA Moduls Rīga un SIA PB Fasādes, – par 555 miljoniem latu.

Pirms mēneša, pateicoties Delnas algotņiem, Merks, kurš paziņoja, ka nevar uzcelt Gaismas pili ar esošajiem finansējuma noteikumiem, tika nozākāts kā vēl neviens. Korumpanti nobijušies no Delnas uzraudzības! Taču ar esošajiem noteikumiem un situāciju kredītu tirgū bibliotēku uzbūvēt nevar neviens. Tikai atšķirībā no Merka, kurš apzinājās, ka ar esošiem noteikumiem darboties nav jēgas, pārējie nerīkoja publiskus demaršus, bet nosauca konkrētu summu, kāda atbilst būvniecības un kreditēšanas reālajām izmaksām.

Z. Magone, komentējot būvnieku nosauktos kopējos nepieciešamos finanšu līdzekļus, vairs nelietoja vārdus "būvnieki, šķiet, apzinās, ka Latvijas nacionālā bibliotēka ir nozīmīgs nacionāls projekts, un uzskata par savu goda lietu gan piedalīties konkursā, gan vēlāk izcīnīt tiesības būvēt Gaismas pili", bet dvesa kaut ko par "astronomiskiem" un "pilnīgi neadekvātiem" skaitļiem. Z. Magone tikai 14. septembrī pamanīja, ka divu pretendentu piedalīšanās ir pietiekami lielas konkurences trūkums, un tikai 14. septembrī tika aptverts, ka būvnieki vēlas nevis godu, bet vēlas pelnīt, neuzņemoties risku.

Papildu risku nevēlas uzņemties arī bankas. ASV nekustamo īpašumu tirgus šā gada septembrī atgādina vulkānu pirms sprādziena. Lielbritānijā banku sektorā panika ir vēl trakāka nekā Latvijā 1995. gadā, un valdība spiesta aizdot bankām miljardus, lai būtu ko maksāt noguldītājiem, kas panikā grābj ārā no banku rēķiniem visu līdz pat pēdējam penijam.

Šādā brīdī valsts aģentūras Jaunie "Trīs brāļi" direktors Zigurds Magone neapzinās, ka principā nav lielas nozīmes, kādā valūtā būvnieks aizņemsies naudu. Valsts noteiktais finansējums 6,9 miljoni latu gadā 20 gadu ilgā periodā ir nepietiekams, lai uzceltu Gaismas pili. Par dažām detaļām būvnieku aprēķinos var debatēt, bet kopumā būvnieku aprēķini ir ekonomiski pamatoti.

Aplūkosim stāvokli kredītu tirgū trijās valūtās: Latvijas Banka aprēķina indeksu RIGIBID starpbanku noguldījumu procentu likmēm un RIGIBOR starpbanku kredītu procentu likmēm. Aprēķinos tiek izmantotas naudas tirgū aktīvāko banku (a/s Hansabanka, a/s Latvijas Krājbanka, a/s SEB Latvijas Unibanka, a/s Parex banka, a/s UniCredit Bank, a/s DnB NORD banka un Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle) kotētās naudas tirgus procentu likmes. RIGIBOR aprēķina, augstākās un zemākās procentu likmes atmetot, un no atlikušajām aprēķina vidējo aritmētisko procentu likmi.

Ietverot līgumā 3 vai 6 mēnešu LIBOR likmi, kredīta bāzes procents šobrīd būs 10,8–10,9%. Dolāru kredītiem parasti izmanto Britu baņķieru asociācijas noteikto LIBOR indeksu, kas ir pasaulē visplašāk izmantotais īstermiņa procentu likmju indekss. Londonas starpbanku tirgus likme (LIBOR, London Interbank Offered Rate) ir procentu likme, ar kādu bankas aizņemas līdzekļus Londonas starpbanku tirgū. To katru dienu nosaka, ņemot vērā vismaz astoņu banku procentu likmes. Ietverot līgumā 3 vai 6 mēnešu LIBOR likmi, kredīta bāzes procents šobrīd būs 5,7%.

Eiropas Banku federācijas noteiktais EURIBOR indekss ir likme, ar kādu bankas aizņemas līdzekļus Eiropas Savienības valstu starpbanku tirgū. Ietverot līgumā 3 vai 6 mēnešu EURIBOR likmi, kredīta bāzes procents šobrīd būs 4,7–4,8%.

Ņemot vērā saspringto situāciju starpbanku tirgū, kredītos tiek ielikta lielāka riska vērtība un dolāru, eiro un arī latu kredīti pat lieliem un drošiem aizņēmējiem tiek piedāvāti pēc formulas – mainīgā likme +1,5%, t.i., aizņemoties latus uz mainīgo likmi, normāls procents ir 12,4%, dolārus – 7,2%, bet eiro – 6,3%.

Lai uzceltu nacionālo bibliotēku, būvniekam ir jāaizņemas 100 miljoni latu. Aizņemoties šādu summu, procenti par kredīta pamatlikmi būs 12,4 miljoni latu gadā, bet valsts garantē tikai 6,9 miljonus latu. Ar valsts garantēto naudu nepietiek, lai samaksātu pat pusi no kredīta procentiem. Ja kredīts tiek ņemts dolāros un dolāra attiecība pret latu paliks nemainīga, tad, aizņemoties 100 miljonu latu ekvivalentu summu dolāros (197 miljonus dolāru), tikai kredīta procentos ik gadus būs jāmaksā 7,2 miljoni latu (14,2 miljoni dolāru). Valsts piešķirtie 6,9 miljoni ik gadu ir par maz, lai samaksātu procentus par kredītu, nemaz nerunājot par kredīta atmaksu. Protams, aizņemoties 100 miljonu latu ekvivalentu summu eiro (142 miljonus eiro), tikai kredīta procentos ik gadus būs jāmaksā 6,3 miljoni latu (8,9 miljoni eiro). Tas ir mazāk par valsts garantēto summu 6,9 miljoniem latu. Taču pirmajā gadā kredīta pamatsumma varētu tikt samazināta par 600 tūkstošiem latu (870 000 eiro). Vēl pēc gada kredīta pamatsumma būs vēl mazāka – un bez procentiem varēs pamatsummu dzēst par 930 000 eiro utt. Diemžēl valsts garantē 6,9 miljonu latu izmaksas tikai 20 gadu, un pēc divdesmit gadiem būvnieku kredīts tiks samazināts tikai līdz 112 miljoniem eiro. Ar šādu scenāriju, kad valsts savas saistības izbeigs, būvnieki paliks ar godu un 112 miljonu eiro lielu parādu nastu.

Turklāt valsts nosaka savus maksājumus latos, bet būvniekam kredīts ir jāņem eiro. Tas nozīmē, ka būvniekiem ir jāuzņemas viss devalvācijas risks.

Diemžēl Gaismas pils vadība, aizraujoties ar Delnas uzraudzību, ir palaidusi garām brīdi, kad projekts bija realizējams ar piešķirtajiem resursiem, un tagad, ja netiks mainīti nosacījumi, tad sabiedrības atmiņā paliks tikai būvlaukums, jau notrallinātie 20 miljoni un kārtējais nerealizētais projekts.

Var tikai atkārtot 13. augusta secinājumu. Gaismas pils sāk iegūt vaibstus, ka drīzāk piestāvētu tumsas varas pārņemtai vampīru un zombiju pilij.

 

Kalvītis: Jauno bibliotēkas ēku sāks būvēt tikai tad, kad tam būs līdzekļi

LETA   09/19/07    Jaunās Nacionālās bibliotēkas ēkas celtniecība notiks tikai tad, kad tam būs līdzekļi, nevis būs jāaizņemas, šodien žurnālistiem sacīja premjers Aigars Kalvītis (TP). ''Mēs neaizņemsimies naudu bibliotēkas celtniecībai, un to varēs celt tikai tad, kad parādīsies līdzekļi,'' sacīja Kalvītis.

Premjers arī norādīja, ka lielus projektus nevar būvēt par līdzekļiem, kas iegūti kā aizņēmums.

Kā jau ziņojām, pasūtītājs - valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi" - konkursa dokumentācijā ēkas būvniekiem izvirzīja noteikumus attiecībā uz piedāvājuma sagatavošanu. Bija jāiesniedz viens piedāvājums, cenā iekļaujot būvdarbu izmaksas, finanšu resursu piesaistes izmaksas un iespējamās būvniecības nozares inflācijas izmaksas, nedodot pretendentiem tiesības izdarīt izmaiņas šajos noteikumos un piedāvāt alternatīvus risinājumus.

Jau ziņojām, ka Nacionālā būvkompāniju apvienība, kurā apvienojušās AS "RBS Skals", SIA "Skonto būve" un SIA "Re&Re", "Gaismas pils" ēkas šīs dienas būvniecības cenu lēš 131,8 miljonu latu apmērā. Pierēķinot paredzamo būvniecības sadārdzinājumu 88,5 miljonus latu un konkursa nolikumā prasīto finanšu līdzekļu plūsmas nodrošināšanu, kas izmaksās 238 miljonus latu, kopumā nepieciešami 458,3 miljoni latu.

Juridisko personu apvienība, kurā ir SIA "PBLC", SIA "Moduls Rīga" un SIA "PB Fasādes", "Gaismas pils" ēkas nosauktā pašreizējā būvdarbu cena ir 189 450 865 lati. Iespējamais sadārdzinājums - 60 000 153 lati. Tādējādi kopējās ēkas būvdarbu izmaksas ir 249 451 018 lati. Par finanšu resursu piesaisti tiek prasīti 305 994 106 lati.

Līdz ar to kopumā ēkas būvniecība izmaksās 555 445 124 latus.

Kultūras ministrija iepriekš norādījusi, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas jauno ēku "Gaismas pili" nevarēs būvēt uz parāda, jo tas rada pilnīgi nepieņemamu sadārdzinājumu un par pilnīgi neakceptējamām summām.

Kultūras ministrija uzskata, ka no konkursa rezultātiem reāla nozīme ir tikai zemākajai piedāvātajai būvizmaksu cenai, proti, 139,5 miljoniem latu, kuri vēl ir jāpakļauj ekspertīzes izvērtējumam. Šī summa ir tuva tām budžeta ilgtermiņa saistībām, kas rezervētas "Gaismas pils" projektam.

 

KM: «Jaunais laiks» cenšas maldināt sabiedrību par «Gaismas pils» izmaksām

Apollo  09/19/07    Pēc ilgāka laika iespēju paust noraidošu attieksmi pret Nacionālās bibliotēkas projektu ir izmantojusi ne tikai kreiso spēku apvienība «Saskaņas centrs», bet arī partija «Jaunais laiks», kas uzsver — Nacionālās bibliotēkas projekts inflācijas apstākļos būtu «jāiesaldē».

Ņemot vērā jebkādas racionālas argumentācijas trūkumu «Jaunā laika» otrdienas paziņojumā, jākonstatē, ka šī partija vienkārši pieslejas Saeimas kreiso spēku nostājai pret bibliotēku. Kā zināms, kreisās partijas savu nostāju pret bibliotēku mēdz pamatot ar retoriku, ka šis projekts esot pārāk «latvisks» un «nacionāls», jo trimdas latvieša Gunara Birkerta radītās «Gaismas pils» arhitektūras iedvesmas avots patiešām ir latviešu folklora, literatūra un vēsture.

«Jaunais laiks» sev raksturīgajā populistiskajā garā mēģina iztēlot, ka bibliotēkas celtniecības izmaksas sasniegs daudzus simtus miljonu. Tā nav taisnība. Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veicēja konkursā lētākais iesniegtais piedāvājums ir uzbūvēt bibliotēku par 139 miljoniem latu, kas ir ļoti tuvu prognozētajām celtniecības izmaksām, taču arī šī summa tiks pakļauta būvekspertīzei un var tikai samazināties. Visas pārējās summas, kas tikušas minētas publiskajā telpā, ir aprēķini par iespējamiem kredītprocentiem, ja bibliotēku būvē «uz parāda» un tas jāatdod 20 gadu laikā, par maksimālajiem sadārdzinājumiem, kuri ir acīmredzami pārspīlēti, jo būvnieki nevēlas uzņemties risku, utt. Kultūras ministrija kā projekta pasūtītāja jau ir paziņojusi, ka šos aprēķinus noraida un nekad tos neakceptēs. Tāpat ministrija uzskata, ka bibliotēku nevarēs būvēt «uz parāda», tādēļ valdība meklēs alternatīvu finansējuma modeli, piemēram, veidojot uzkrājumu bibliotēkas celtniecībai no «Lattelecom» privatizācijas ieņēmumiem.

Ļoti iespējams, ka «Jaunais laiks», vēršoties pret bibliotēku, vēlas «notušēt» pats savas kādreizējās darbības saistībā ar Dienvidu tilta celtniecību. Kā zināms, vadot Rīgas Domi, «Jaunā laika» pārstāvji neiebilda ne pret Dienvidu tilta celtniecību «uz parāda», ne arī pret tā celtniecības sadārdzināšanos.

Autoritatīvi eksperti (ekonomikas doktors Kārlis Ketners, analītiķis Pēteris Strautiņš u. c.) ir norādījuši, ka Nacionālās bibliotēkas ietekme uz inflāciju būs minimāla vai pat nekāda. Arī Latvijas Banka neiebilst pret Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu. Salīdzinājumam — 2008. gadā bibliotēkas celtniecībai būs nepieciešami aptuveni 25 miljoni latu. Piemēram, būvniecības produkcija (apgrozījums) 2006. gadā Latvijā bija 1 miljards 124 miljoni latu. Tas nozīmē, ka pat uz 2006. gada būvniecības produkcijas apjoma fona bibliotēkas būvniecība «aizņem» mazāk nekā 2%. Bez tam šogad nekustamo īpašumu tirgū un būvniecības sektorā — saistībā ar hipotekārās kreditēšanas apjomu samazināšanos — ir paredzams attīstības tempu kritums, līdz ar to var prognozēt, ka Nacionālā bibliotēka nodrošinās nelielu «amortizāciju», lai novērstu pārāk strauju attīstības tempu samazinājumu būvniecības nozarē. Līdz ar to var secināt, ka runas par bibliotēkas projekta ietekmi uz inflāciju ir stipri pārspīlētas.

 

 

Ekonomikas ministrijā...

 

 

Personīgu iemeslu dēļ Strods atkāpjas no amata

TVNET  09/17/07    Šodien ekonomikas ministrs Jurijs Strods (TB/LNNK) ģimenes apstākļu dēļ ir iesniedzis atlūgumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (TP),informēja Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļā. Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) šodien ir pieņēmis ekonomikas ministra Jurija Stroda (TB/LNNK) atlūgumu. TB/LNNK ministra amatam virzīs Rīgas domnieku Eināru Cilinski.

"Esmu pieņēmis lēmumu atstāt ministra posteni. Lai arī varbūt kāds vēlētos saistīt šo manu rūpīgi pārdomāto soli ar profesionālām nesaskaņām vai viedokļu atšķirībām valdības ietvaros, gribu apgalvot - savai ģimenei tieši šobrīd esmu nepieciešams vairāk nekā citām reizēm un tas ir manas aiziešanas galvenais motīvs. Esmu izšķīries par labu vērtībām, kuras cilvēka dzīvē man šķiet būtiskākas," savu lēmumu skaidro Strods.

Pildot ekonomikas ministra pienākumus, Strods esot centies godprātīgi pieņemt lēmumus, aizstāvēt Latvijas valsts ekonomiskās intereses gan Eiropā, gan pasaulē un ikviena lēmuma pieņemšanas gaitā centies paraudzīties uz valsts attīstību ilgtermiņā.

"Ja mēs nespēsim ieraudzīt būtisko šodien, mēs nedzīvosim labi arī rīt. No Latvijas spējas konkurēt un ar esošajiem resursiem paveikt vairāk ir atkarīga mūsu valsts labklājība," teica Strods.

Nākamajam ekonomikas ministram, "lai kurš tas arī būtu", Strods novēl veiksmi darbā, neizsīkstošu gribasspēku risināt sarežģītas valsts ekonomiskās problēmas un stingru mugurkaulu, aizstāvot Latvijas valsts intereses.

Premjers uzsver, ka par nākamo ekonomikas ministru būs jālemj valdošo partiju koalīcijai. Līdz jauna ministra apstiprināšanai ekonomikas ministra pienākumus pildīs Kalvītis.

Jau ziņojām, ka jau iepriekš izskanēja iespēja, ka Strods personīgu iemeslu dēļ varētu atkāpties no amata. Taču šīs runas pats Strods vairākkārtīgi noliedza. Stroda vietā varētu tikt virzīts Vides ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Rīgas domes deputāts Einārs Cilinskis.

Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (TB/LNNK) valde šovakar lems par savu kandidātu ekonomikas ministra amatam šodien demisionējušā Jurija Stroda (TB/LNNK) vietā, informēja partijas valdes loceklis Juris Dobelis.

Dobelis apstiprināja, ka TB/LNNK reālākais kandidāts ministra amatam ir Rīgas domnieks Einārs Cilinskis. "Jā, viņš ir galvenais kandidāts," atzina Dobelis.

 

Kalvītis ekonomikas nozari uzticēs 'visprofesionālākajam ministram'

LETA  09/17/07    Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) pagaidām atturas pausts savu vērtējumu par to, kurš varētu ieņemt vakanto ekonomikas ministra amatu, norādot, ka atbalstīs tikai "visprofesionālāko ministru".

Kalvītis pēc valdību veidojošo partiju koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka tad, kad tiks izvirzīti kandidāti, viņš paudīšot savu vērtējumu.

"Es izvēlēšos visprofesionālāko ministru," sacīja Kalvītis.

Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) koalīcijas padomes sēdē premjeru informēja, ka vakantajam amatam virzīs Rīgas domnieku Eināru Cilinski, tomēr Kalvītis pagaidām nevēlējās komentēt Cilinska kandidatūru.

Savukārt TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle žurnālistiem norādīja, ka profesionālāku kandidātu par Cilinsku būtu grūti atrast, jo viņam ir ne tikai liela pieredze likumdošanā, bet arī ar darbu Vides ministrijā ir pierādījis, ka ir spējīgs un zinošs jautājumos par ekonomiku un Eiropas Savienības jautājumiem.

Saskaņā ar koalīcijas līgumu, ja atbrīvojas kāda ministra amats, tad arī pārējām koalīcijas partijām ir tiesības virzīt savu kandidātu. Līdz šim pārējās koalīcijas partijas nav pieteikušas savas pretenzijas ekonomikas ministra amatam, savukārt Kalvītis atturējās komentēt vai ministra amatam ir jāpaliek TB/LNNK pārziņā.

Kā ziņots, TB/LNNK valde pirmdien vienbalsīgi ekonomikas ministra amatam izvirzījusi 44 gadus veco Eināru Cilinski. Valdes lēmums vēl būs jāapstiprina partijas domei, kuras sēde paredzēta šo piektdien, 21.septembrī, Jelgavā.

Jau ziņots, ka ģimenes apstākļu dēļ līdzšinējais ekonomikas ministrs Jurijs Strods (TB/LNNK) pirmdien iesniedza atlūgumu.

 

Cilinskis pārliecināts par savām spējām pildīt ministra pienākumus

DELFI  09/18/07    Apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK izvirzītais ekonomikas ministra amata kandidāts Einārs Cilinsksi pārliecināts, ka viņa pieredze valsts pārvaldē un politikā ļaus viņam sekmīgi pildīt ministra pienākumus.

Cilinskis, kurš vairākus gadus strādājis Vides ministrija kā valsts sekretāra vietnieks, otrdien LNT raidījumam "900 sekundes" norādīja, ka desmit gadi Vides ministrijā ir pietiekams laiks, lai karjerā kaut ko mainītu.

Ja viņš tiks apstiprināts amatā, Cilinskis plāno pievērsties aktuālajām problēmām ekonomikā, arī attīstīt valsts un privāto partnerību un strādāt pie energoefektivitātes palielināšanas.

Cilinskis arī uzskata, ka valstij būtu jāveicina peļņā aizbraukušo, un pašlaik Latvijā nebūtu nepieciešams ievest no valstīm ārpus ES nekvalificētu darbaspēku, jo tas dos īslaicīgu risinājumu un vēlāk radīs vairāk problēmu. Viņš gan piekrīt, ka valsts varētu noņemt dažus šķēršļus kvalificēta darbaspēka ievešanai, jo tas neapdraudēs valsts nacionālo sastāvu.

Jau ziņots, ka pirmdien pēc pašreizējā ekonomikas ministra Juriija Stroda lēmuma ģimenes apstākļu dēļ atkāpties no amata apvienības TB/LNNK valde izvirzīja šim amatam Cilinskis.

Cilinskis saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu augstāko izglītību 1986.gadā ieguvis Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad - Rīgas Tehniskā universitāte), kur studēja Ķīmijas fakultātē. 1997gadā viņš RTU ieguva bakalaura grādu ekonomikā, bet 1999.gadā - maģistra grādu starptautisko ekonomisko sakaru vadīšanā.

Cilinskis bija Augstākās Padomes deputāts, bet 5.Saeimā netika ievēlēts un bija deputāta Eduarda Berklava palīgs.

1994.gadā viņš tika ievēlēts Rīgas domē, kur bija Vides aizsardzības komitejas un Pilsētas drošības un kārtības komitejas priekšsēdētājs.

Ne nākamajā Rīgas domes sasaukumā, ne 6.Saeimā Cilinskis netika ievēlēts, bet 1998.gadā kļuva par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieku. Viņu neievēlēja arī 7. un 8. Saeimā, ne Rīgas domē 2001.gada pašvaldības vēlēšanās, ne Eiropas Parlamentā.

Par Rīgas domes deputātu Cilinskis visbeidzot kļuva pēc 2005.gada vēlēšanām, bet 9.Saeimas vēlēšanas viņam atkal izrādījās neveiksmīgas.

 

«Tīrais» Cilinskis

Elmārs Barkāns, Žurnāls "Nedēļa"  09/21/07   Jau desmit gadus Einārs Cilinskis ir neveiksmīgi bīdīts uz dažādu ministriju vadītāja posteni, tāpat viņš ir nesekmīgi startējis gan Saeimas, gan Eiroparlamenta vēlēšanās. Tagad viņš tiek minēts kā viens no reālākajiem ekonomikas ministra kandidātiem.

Cilinskis uz politiskās skatuves parādījās Atmodas sākumā, kad bija aktīvs LNNK biedrs un piedalījās gan sankcionētos, gan arī neatļautos gājienos un mītiņos. Toreiz viņš tajos gāja ar stingru pārliecību un apņēmību, ko arī apliecināja 1990. gada 4. maijā, kad kā Augstākās Padomes deputāts balsoja par Neatkarības deklarāciju. Politikā Cilinskis iesaistījās, būdams tikko pārsniedzis 25 gadu slieksni, kas liecina, ka viņš jau no sākta gala par vienu no savas dzīves pamatpostulātiem izvirzīja aktīvu piedalīšanos sabiedriskajos procesos.

Varētu teikt, ka Cilinskis savā būtībā ir ideālists, jo atšķirībā no citiem redzamiem politiķiem atgūtās neatkarības laikā nav apaudzis ne ar lieliem īpašumiem, ne naudu, ja par tādiem, protams, neskaita automašīnu un bankās noguldītos pāris tūkstošus latu. Arī augstus amatus nav ieņēmis un skandālos nav bijis iesaistīts. Visu šo gadu laikā ir bijis tikai viens salīdzinoši mazs skandāliņš — nenoskaidrotos apstākļos viņa automašīnas caurlaide bezmaksas iebraukšanai Vecrīgā nonāca aiz Latvijas lielākā privātā zemes īpašnieka Gata Saknīša sievas Evijas spēkrata vējstikla. Cilinskis taisnojās, ka caurlaidi neesot izņēmis, jo viņam tolaik nebija automašīnas, caurlaidi viņa vietā esot izņēmis kāds cits.

Cilinska vārds plašākam sabiedrības lokam ir bijis "nepamanāms" — viņš vienkārši darīja savu darbu Rīgas domē un Vides ministrijā. Savā ziņā Cilinski var uzskatīt par politiķi ar "tīru biogrāfiju". Vai šoreiz viņam izdosies iesēsties Jurija Stroda krēslā, vēl īsti nav skaidrības, jo uz Ekonomikas ministrijas vadību pretendē arī Tautas partija, kura par ministra krēslu apmaiņā varētu dot garantijas, ka netiks sašūpots Rīgas mēra, tēvzemieša Jāņa Birka rātskunga beņķis. Šajā gadījumā Cilinskis atkal varētu izrādīties kā upuris un viņa nopelni tiks aizmirsti.

Savukārt ekonomikas ministra krēslā Cilinskis varētu būt diezgan šerps. Par to liecina kaut vai viņa ne visai glaimojošie "uzbraucieni" politiskajiem oponentiem Rīgas domē. Tad Cilinskis ierosināja no rātes vadības atkāpties Gundaram Bojāram, jo viņš nepārzina "domes slikto finansiālo situāciju", tad atkal Jauno laiku nodēvējis par murgu laikiem.

Ne velti Cilinskis tiek saukts par "tēvzemiešu veterānu". Viņam ir visas iespējas izsisties, jo politiķim piemīt sportista raksturs. Viņa uzvārdu, piemēram, regulāri var atrast Latvijas sporta veterānu sacensību tabulās, kuras vēsta par Cilinska sasniegumiem īso distanču skriešanā.

 

Ekonomikas ministra amata kandidāts rosina apsvērt ministriju skaita samazināšanu

LETA  09/24/07    Ekonomikas ministra amata kandidāts Einārs Cilinskis (TB/LNNK) atzīst, ka Latvijā ir nepieciešams aktivizēt cīņu pret inflāciju, ierobežojot valsts tēriņus. Domājot par tēriņu ierobežošanu, būtu lietderīgi apsvērt iespējas samazināt ministriju skaitu, šādu viedokli "tēvzemietis" paudis intervijā "Latvijas Avīzei".

"Pastāv dažādas taupības iespējas. Ne tikai ierobežojot ierēdņu skaitu, bet arī ministriju daudzumu. Kāpēc, piemēram, e-lietu ministrija nevarētu atrasties kā atsevišķa struktūra Satiksmes ministrijas paspārnē? Īsti nav attaisnojusies arī sabiedrības integrācijas lietu ministrijas pastāvēšana. Vai daļu no tās funkcijām nevarētu nodot Tieslietu ministrijai?" vaicā Cilinskis.

"Nav šaubu - valstij ir jāierobežo savi tēriņi un investīcijas. Vispirms jāizvērtē kopīgā investīciju projektu liste, jāizveido to prioritātes. Bet ir skaidrs, ka valsts finansētie būvniecības projekti, it īpaši tie, kas nav saistīti ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, ir jāierobežo. Iespējams, ka šajā inflācijas situācijā ir jāpadomā, vai nevajadzētu kādu daļu no Eiropas naudas novirzīt uz citiem sektoriem, kas nav saistīti ar būvniecību. Nevajadzētu aizmirst, ka tieši būvniecība un iekšējais patēriņš vislielākā mērā nosaka iekšzemes kopprodukta, kā arī inflācijas pieaugumu," teicis ministra amata pretendents.

Cilinska skatījumā, jādomā arī par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, ja peļņa tiek ieguldīta ražošanā. Ja uzņēmumi investē peļņu jaunās tehnoloģijās, "nodokli varētu atlaist" un tādējādi veicināt investīcijas tehnoloģijās un ražošanā. Viens no Igaunijas straujākas attīstības argumentiem ir tieši šis veiksmīgi atrisinātais nodokļu politikas jautājums, domā politiķis.

""Tēvzemiešu" uzstādījums ir, ka inflācijas apstākļos ir jāpanāk formāls nolīgums starp uzņēmējiem, arodbiedrībām un valsti. Ja valsts tikai strauji ierobežo algas savā sektorā un uzņēmēji ar to nerēķinās un neko nedara, valsts sektors var ciest būtiskus zaudējumus. Ja vēlamies ciešāk sajozt jostas, tad jācenšas to darīt visos sektoros," norādījis Cilinskis.

Algas nedrīkst iesaldēt primitīvi, uzsvēris ministra amata pretendents. "Daudzi speciālisti strādā ar Eiropas Savienības fondiem un saņem pietiekami labu algu, jo šiem speciālistiem ir jābūt ļoti izglītotiem - jāzina svešvalodas, ekonomika, Eiropas tiesības... Vides ministrijā šo speciālistu vidū ir desmit vakances. Ja viņiem nemaksāsim pieklājīgu algu, zaudēsim vēl vairāk. Vai, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu inspektori, kuri saņem ap 500 latiem un kuru vidū ir daudz vakanču. Ja iesaldēsim šo algu un nolikvidēsim brīvās štata vietas, rezultāts būs negatīvs, jo valsts pietiekami neiekasēs nodokļus. Tās ir jomas, kurās mēs nevaram atļauties taupīt. Gluži otrādi - iespējams, ka šīs algas ir jāceļ, neskatoties uz inflāciju," teicis politiķis.

"Visās ministrijās un citās lielākajās valsts pārvaldes iestādēs ir izveidotas iekšējā audita nodaļas. Vides ministrijā ir desmit štata vietas, no kurām četras ir neaizpildītas, kaut gan katru otro mēnesi notiek konkurss. Bet vai vajag šīs tukšās vietas aizpildīt? Vajag tur, kur tiek auditēta Eiropas Savienības nauda. Bet vai vajag visās ministrijās? Ministrijas revidē Valsts kontrole, un varbūt tieši šai iestādei būtu lietderīgi atdot daļu no ieekonomētās naudas," turpinājis Cilinskis.

Cilinskis atzinis, ka nepieciešams analizēt, kādi uzdevumi ir valsts pārvaldei un vai visi no tiem ir lietderīgi. "Es tūlīt varētu nākt ar priekšlikumiem, kas būtu pietiekami sarežģīti, lai tos aprakstītu detalizēti, kā varētu ievērojami samazināt ierēdņu skaitu ministrijās. Vispirms vajadzētu vienkāršot dokumentu apriti - noteikt, lai šie dokumenti apritē nokļūst nevis ar četru dažādu ierēdņu parakstiem, kuri jāsavāc pa kabinetiem, bet ar e-parakstu. Šis paraksts ir ieviests, bet lielākajā daļā jomu tikpat kā nedarbojas. E-paraksta lietošana valsts pārvaldē būtu nosakāma kā obligāta. Cita starpā ministrijas ietaupītu papīru un pasaudzētu dabu."

Pēc politiķa domām, daudz nopietnāk ir jāvēršas pret nodokļu nemaksātājiem un, iespējams, jāpārskata soda sankcijas par nodokļu nemaksāšanu. "Piemēram, Amerikā šīs sankcijas ir daudz bargākas un konsekvences nemaksātājiem daudz bēdīgākas."

 

 

 

 

 

 

Citādā ziņā valdībā un saimniecībā...

 

 

 

 

Štokenbergs aptur dabas pamatnes maiņu vairākās Jūrmalas teritorijās

DELFI  09/17/07    Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs pirmdien parakstījis rīkojumu par Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu apturēšanu daļā, kas attiecas uz septiņām teritorijām, kurās Jūrmalas pilsētas dome bija plānojusi dabas pamatnes maiņu, informēja ministrijā.

Ministra rīkojums, kas stāsies spēkā pēc publicēšanas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", attiecas uz Jūrmalas pilsētas teritorijām Bražciems 0701, Vaivari 1310, Kauguru iela 3, Avoti 52F, Mežotnes iela 4, Z.Meierovica prospekts 43 un Ērgļu iela 2a.

Štokenbergs lēmumu pieņēma, balstoties uz detalizētu Jūrmalas pilsētas domes šā gada 12.jūlijā pieņemto Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu izvērtēšanas, iepazīstoties ar Vides ministrijas, sabiedrisko organizāciju un privātpersonu izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) rīcībā ir informācija, ka Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu sabiedriskās apspriešanas laikā pēc būtības nav tikuši izvērtēti sabiedriskās apspriešanas dalībnieku sniegtie priekšlikumi.

Sabiedriskās apspriešanas laikā ir saņemti iebildumi pret vairāku Jūrmalas pilsētas teritoriju plānotās (atļautās) izmantošanas maiņu no "Dabas pamatnes teritorija" pret citu teritorijas plānoto izmantošanu, kas pieļauj teritorijas apbūvi. Tāpat sabiedriskās apspriešanas dalībnieki iesnieguši priekšlikumus par vairāku esošo teritoriju plānotas izmantošanas, kas pieļauj apbūvi, maiņu, pret teritorijas plānoto izmantošanu - "Dabas pamatnes teritorija".

Kopumā par Attīstības plāna grozījumu pilnveidotajām galīgajām redakcijām saņemti 11 164 parakstu, tai skaitā par otrreiz atkārtoti pilnveidoto redakciju 12 iesniegumi ar 265 parakstiem, no kuriem septiņi nav izskatīti, uzskatot, ka tie iesniegti pēc sabiedriskai apspriešanai paredzētā termiņa, ņemot vērā priekšlikumu reģistrēšanas, nevis nosūtīšanas pašvaldībai datumu.

No Jūrmalas pilsētas pašvaldības sagatavotajām tipveida atbildēm sabiedriskās apspriešanas dalībniekiem izriet, ka šie priekšlikumi nav izskatīti pēc būtības, un pašvaldība nav pienācīgi izvērtējusi sabiedriskajā apspriešanā iedzīvotāju izteiktos viedokļus un argumentus. Tāpat Jūrmalas pilsētas pašvaldība ir norādījusi, ka 791 persona nav Jūrmalas pilsētas pašvaldības iedzīvotāji, tāpēc to viedokļi Jūrmalas pilsētas pašvaldībai nav saistoši un izvērtējami, neskatoties uz to, ka Jūrmala ir valsts nozīmes tūrisma un cita veida atpūtas objekts.

Nav norādīta Jūrmalas pilsētas pašvaldības motivācija, kāpēc tika atbalstīts atsevišķu sabiedriskās apspriešanas dalībnieku viedoklis pieņemt lēmumu par teritorijas plānotās izmantošanas maiņu septiņās Jūrmalas pilsētas teritorijās: Bražciems 0701, Vaivari 1310, Kauguru iela 3, Avoti 52F, Mežotnes iela 4, Z.Meierovica prospekts 43 un Ērgļu iela 2a, situācijā, ka pretēju viedokli ir paudusi lielāka sabiedrības daļa.

Pienācīgi neveicot sabiedrisko apspriešanu un sabiedrībai neizskaidrojot piedāvātos Attīstības plāna grozījumus, kā arī pēc būtības neizskatot iesniegumus, Jūrmalas pilsētas pašvaldība ir pieļāvusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus, kā arī nav ievērojusi Satversmes tiesas iepriekš norādīto, ka plānošanas lēmuma pieņēmējam personu ierosinājumi ir rūpīgi jāizvērtē, vadoties no lietderības apsvērumiem.

Vienlaikus Jūrmalas pilsētas pašvaldība savās atbildes vēstulēs sabiedriskās apspriešanas dalībniekiem, kuri sniedza priekšlikumus sabiedrisko apspriešanu laikā, neietvēra informāciju par priekšlikumu ņemšanu vērā vai to noraidīšanu, kā arī neveica rīcības lietderības apsvērumu izvērtēšanu. Šāda sabiedrības līdzdalības gaitā izteikto viedokļu un priekšlikumu ignorēšana rada šaubas par lēmuma pieņēmēja objektivitāti, kas savukārt liek apšaubīt paša lēmuma tiesiskumu.

Par šādiem Jūrmalas pilsētas pašvaldības pieļautiem tiesību aktu pārkāpumiem RAPLM prasīja Vides ministrijas viedokli, kas, izvērtējot sabiedriskās apspriešanas nozīmi vides aizsardzībai nozīmīgu jautājumu risināšanā, norādīja, ka "sabiedrības līdzdalība videi nozīmīgu jautājumu risināšanā ir vides politikas veidošanas un realizēšanas stūrakmens".

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, pieņemot lēmumu par Jūrmalas attīstības plāna apturēšanu daļā, norāda, ka Attīstības plāna grozījumu apturēšana pilnībā radītu nesamērīgu ierobežojumu privātpersonu īpašumtiesībām, kā arī Jūrmalas pilsētas pašvaldības iedzīvotājiem un šī nozīmīgā tūrisma objekta apmeklētājiem kopumā.

Šādā gadījumā Attīstības plāna grozījumu izstrādes procedūra tiktu pagarināta uz nenoteiktu laiku, kas savukārt varētu radīt būtiskus zaudējumus privātpersonām. Tāpēc ir lietderīga Attīstības plāna grozījumu apturēšana daļā, atbilstoši RAPLM rīcībā esošajai informācijai, par strīdīgajām teritorijām, par kuru atļauto izmantošanu nav ticis pienācīgi izvērtēts sabiedrības viedoklis, par ko savā vēstulē ir norādījusi Vides ministrija.

 

Reizē ar ekonomikas ministru var tikt mainīti arī citi

Liene Barisa,  NRA  09/19/07   Taču viņa apstiprināšana šajā postenī, iespējams, būs jāgaida vēl ilgāk, jo A. Kalvīša vilcināšanās varētu nozīmēt nevis (vai ne tikai) nevēlēšanos redzēt E. Cilinski ekonomikas ministra krēslā, bet vēlmi realizēt arī citas izmaiņas valdībā, ko varētu veikt vienlaikus. Šādu scenāriju kā ļoti reālu sarunās ar Neatkarīgo izklāstīja vairāki politiķi, lai gan ne visi piekrītot tādai nepieciešamībai. Turklāt līdz šim vien aizkulisēs pausto politiķi pamazām sāk apliecināt arī publiski. Neatkarīgā jau rakstīja – arī A. Kalvītis atzinis, ka oktobrī paredzētas sarunas ar visiem ministriem par paveikto valdības deklarācijas izpildē un, ja būšot nepieciešams uzlabot darbu vai saliedēt komandu, varot notikt pārmaiņas.

TB/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats Neatkarīgajai atzina – no līdzšinējām neoficiālajām sarunām izriet, ka izmaiņas valdībā varētu skart, "sākot no diviem, un droši vien mazāk par pusi ministru". "To mēs varam diezgan droši pateikt," piebilda M. Grīnblats. Taču, kurā brīdī un vai šīs izmaiņas tiks ierosinātas, esot atkarīgs no premjera. "Lai valdība saņemtos un efektīvāk strādātu, it sevišķi tagad, kad vajadzīgi daudzi atbildīgi un ne tik populāri lēmumi ar budžetu, nodokļiem un citi, iespējams, izmaiņas ir vēlamas," sprieda parlamentārietis un atzina – ja šādi priekšlikumi no valdības vadītāja būšot, tēvzemieši tos uzklausīšot.

Premjera vilcināšanās akceptēt tēvzemiešu kandidātu ekonomikas ministra amatam M. Grīnblatam gan neliekot domāt, ka pārsteigumi gaidāmi arī šajā sakarā. "Mūsu statūtos paredzēts, ka kandidatūru apstiprina dome. Domes sēde mums būs tikai piektdien (..) Līdz ar to mēs saprotam, ka šo ceturtdien lemt par ministru būtu nereāli," sacīja M. Grīnblats. Arī tēvzemiešu līderis Roberts Zīle Neatkarīgajai atzina, ka pašlaik viņam nešķiet, ka premjera vilcināšanās būtu negatīvs signāls. "Es saprotu premjera situāciju," norādīja R. Zīle, pieminot gaidāmo pārējo ministru darba izvērtēšanu. Viņš gan atturējās prognozēt, vai tiešām būtu nepieciešama citu valdības vīru vai sievu nomaiņa. "Es nevaru būt objektīvs šajā ziņā – es nestrādāju valdībā. Tā ka – tā ir premjera kompetence," atzina R. Zīle. Taču, runājot arī par iespējamo partiju pārraudzībā esošo ministriju pārdali, viņš sprieda, ka tas nebūtu lietderīgi. "Nedomāju, ka no tā, ka kādu pārliks uz citu sektoru, kaut kas būs labāk. Premjeram ir tiesības mainīt ministru, ja kādā sektorā iet slikti vai neiet nemaz. Bet tādā gadījumā tai pašai partijai ir jāprasa, lai piedāvā citu ministru," sacīja R. Zīle.

Noraidošāks pret iespējamiem plāniem ir Zaļo un zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis, kura pārstāvētā politiskā spēka ministri joprojām tiek minēti kā vieni no pirmajiem, kurus var skart pārmaiņas. "Mēs netaisāmies nekādus ministrus mainīt. (..) Ja kāds domā, ka varēs spodrināt savu tēlu un uz mūsu pleciem pakāpties – tad viņš rūgti maldās," uzsvēra A. Brigmanis. Viņš gan norādīja, ka ar zaļajiem zemniekiem neviena koalīcijas partija, arī Tautas partija, nav sākusi sarunas.

Politiķi prognozē, ka lielāka skaidrība par izmaiņām valdībā varētu būt pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas, jo līdz tam koalīcijas partijām vajadzētu izvairīties no pārkārtojumu gadījumā gandrīz neizbēgamām nesaskaņām. Valdībai budžets jāizstrādā līdz septembra beigām un 1. oktobrī jāiesniedz Saeimā.

 

Saeima pieņem grozījumus šā gada valsts budžetā

LETA  09/20/07    Šodien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus šā gada valsts budžetā, paredzot, ka gads tiks noslēgts ar 0,4% budžeta pārpalikumu.

Budžeta pārpalikums 0,4% apmērā veidos 54,5 miljonus latu. Plānots, ka papildu līdzekļus valsts budžets iegūs no uzņēmumu ienākuma nodokļa - 40 miljonus latu, no pievienotās vērtības nodokļa - 5,2 miljonus latu un no ieņēmumiem no dividendēm - 9,3 miljonus latu.

Tādējādi kopumā 2007.gada valsts budžetā ir plānoti 4,4885 miljardu latu lieli ieņēmumi un 4,434 miljardu latu lieli izdevumi, veidojot valsts budžeta pārpalikumu 54,5 miljonu latu apmērā.

Tāpat nolemts, ka visi atlikušo mēnešu papildu budžeta ieņēmumi tiks novirzīti tikai budžeta pārpalikuma veidošanai un nekādi papildu izdevumi netiks pieļauti.

Šā gada valsts budžeta pārpalikums 0,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta būs pēc Latvijas valdības aprēķinu metodikas. Savukārt pēc "Eurostat" izmantotās aprēķinu metodikas Latvijas budžeta pārpalikums būs vēl lielāks un pietuvosies 1%.

Kopumā bija sagatavoti 89 finansējuma pieprasījumi, no kuriem 54 nāca no ministrijām, bet 35 - no Saeimas.

Saeima šodien noraidīja visus deputātu ierosinājumus par budžeta līdzekļu pārdali, kas bija ierosināti gan pensiju palielināšanai, gan medikamentu apmaksai, padomju armijas kritušo karavīru pieminekļu renovācijai un vairākām skolām.

50 000 latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tiks piešķirti Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par darbinieku virsstundu darbu.

Savukārt pusmiljons latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirti Cesvaines vidusskolā veikto remontdarbu izdevumu segšanai.

Saeima atbalstīja līdzekļu piešķiršanu Rēzeknes Kristīgās skolas būvniecības darbu apmaksai, jo iepriekš nauda tika piešķirta Rēzeknes domei, kurai likums liedza nodot dotācijas skolai, kas ir privāta iestāde.

Vairāk nekā 9000 latu tiks pārdalīti no Izglītības un zinātnes ministrijas programmu finansējuma, lai nodrošinātu atalgojumu Latvijas Zinātnes padomei, taču nākamgad Izglītības un zinātnes ministrijai padomes atalgojums būs jāsedz no sava bāzes budžeta.

Saeima neatbalstīja priekšlikumus piešķirt budžeta grozījumos līdzekļus pārdalīšanai Valsts civildienesta pārvaldei un Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Vislielākos līdzekļus - vairāk nekā 20 miljonus latu - šī gada budžeta grozījumos plānots atvēlēt valsts administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Eiropas Savienības fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības projektu īstenošanai paredzēti 18 miljoni latu, valsts sociālo pabalstu izmaksu nodrošināšanai - 16,5 miljoni latu, pedagogu darba samaksas paaugstināšanai - 9,44 miljoni latu, mērķdotācijās pašvaldībām - 9,28 miljoni latu, iemaksām Eiropas Savienības budžetā - deviņi miljoni latu, Valsts autoceļu fondam no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas pieaugumam - 4,5 miljoni latu, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam - 4,2 miljoni latu.

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem plānoti četru miljonu latu apmērā. Ar Ministru kabineta lēmumu sadalāmais finansējums - trīs miljoni latu, Liepājas Olimpiskā centra multifunkcionālajai hallei - 2,5 miljoni latu, Valsts prezidenta kancelejai - 533 000 latu, Saeimai - 255 000 latu, bet Ārlietu ministrijai vēstniecībām Slovēnijā un Portugālē - 113 000 latu.

LETA jau ziņoja, ka valsts budžetā šā gada septiņos mēnešos izveidojies 289,65 miljonu latu finansiālais pārpalikums.

 

300 latu bez pūlēm

Kristaps Ceplis, Ilze Zālīte,  Diena  09/21/07    Vismazāk var nopelnīt plaša patēriņa preču veikala pārdevēji, topā celtniecība.

Jums ir augstākā izglītība un pieredze administratīvajā darbā? Jums piemērots darbs būtu zemes rakšana, atkritumu aizvākšana, materiālu pienešana. Pārbaudes laikā uz rokas saņemsit Ls 300—400. Šādu darba piedāvājumu Dienas žurnālists saņēma pēc triju minūšu sarunas ar kādas būvfirmas pārstāvi, eksperimentā cenšoties noskaidrot reālo darba algas apjomu būvniecībā Latvijā. Jau citā firmā, uzdodoties par meistaru, kurš spējīgs mūrēt, apmest, krāsot, potenciālais darba devējs pārbaudes laikā solīja uz rokas maksāt no Ls 1000 mēnesī, uzsverot, ka tie nav griesti un iespējas nopelnīt ir daudz lielākas.

Eksperimenta laikā Dienas žurnālisti iejutās dažādu profesiju pārstāvju ādā, atsaucoties gan uz presē un internetā publicētiem darba sludinājumiem, gan arī paši izlases kārtībā sazinoties ar lielākiem un mazākiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem.

Apliecinot uzņēmēju satraukumu par mazāk kvalificētā darbaspēka trūkumu, eksperimenta gaitā šādu darbu iegūt izrādījās visvienkāršāk. Darba devējs izrādīja gatavību pieņemt cilvēku darbā uz pārbaudes laiku pēc pāris minūšu sarunas, reizēm aicinot ierasties darbā jau nākamajā dienā. Sarežģītāk bija pieteikties uz vakancēm, kuras prasa specifiskas zināšanas, piemēram, iekārtu regulētājs. Pieņemot darbā kvalificētus speciālistus, personāldaļās neizplūda sarunās par atalgojumu, nosacījumiem un uzdevumiem pirms tikšanās ar potenciālo darbinieku un kvalifikācijas pārbaudes.

Vismazāko algu piedāvā pārdevējiem plaša patēriņa preču veikalos. Tās apmērs svārstās no Ls 230 līdz 250 mēnesī pēc nodokļu samaksas. Līdzīgi saņem arī mīklas gatavotāji. Lielāku izpeļņu var gūt, strādājot par pārdevēju celtniecības preču tirdzniecības vietās, kur iesācējiem bez priekšzināšanām pārbaudes laikā sola Ls 280—300 mēnesī. Pēc mēneša alga varot būtiski pieaugt atbilstoši rezultātiem. Turklāt pārdevēji var nopelnīt vairāk, strādājot virsstundas.

Kokapstrādes uzņēmumos normāla iesācēja alga ir aptuveni Ls 300 mēnesī, turklāt vairāki uzņēmumi piedāvā arī transportu uz darbavietu, kā arī piemaksu par to, ka darbiniekam nav neattaisnotu kavējumu. Kāds liels kokapstrādes uzņēmums godprātīgajiem strādniekiem sola ikmēneša piemaksu Ls 20, kā arī Ls 50 ik ceturksni.

Pieklājīgu algu var nopelnīt, fasējot dārzeņus, tiesa, tas lielā mērā atkarīgs no roku un kāju veiklības. Kāds uzņēmums ārpus Rīgas dārzeņu fasētājiem piedāvā vismaz Ls 240 uz rokas, bet pārējā alga atkarīga no padarītā. Žiglākie var nopelnīt pat Ls 500 mēnesī. Iespējams, tāpēc uz šo darbavietu izveidojusies gara strādātgribētāju rinda. Toties kādā pārtikas uzņēmumā ražošanas operators var saņemt Ls 400, bet, ja viņam ir augstāka kvalifikācija, pat Ls 500. Tas ir tikai nedaudz mazāk par algu, uz kādu var pretendēt krāvēji, kuriem pēc nodokļu samaksas mēnesī tiek solīti Ls 350 un vairāk. Tiesa, krāvēju un ražošanas operatoru amatos darba devējs labprātāk vēlas redzēt vīriešus.

Mazāk kvalificētajiem darbiniekiem alga gada laikā augusi straujāk nekā augstāk kvalificētiem, kas gan lielā mērā saistīts ar iepriekš salīdzinoši mazo bāzi — tas secināts Latvijas Darba devēju konfederācijas un personālvadības risinājumu uzņēmuma Fontes pētījumā. Vadītājiem Rīgā alga gada laikā kāpusi par 17%, reģionos — par 8,5%. Toties gan Rīgā, gan reģionos strādnieku alga gada laikā kāpusi par vairāk nekā 20%. Kopējā mēnešalga gada laikā Latvijā pieaugusi par 21%, vairāk reģionos — par 24,2%. Darba devēji prognozē, ka darba alga turpmākā gada laikā kāps vidēji par 13%, turpmākajos trijos gados — par 12%.

 

Viedoklis: Raušam, puiši, vēlēšanas vēl tālu!

Dainis Lemešonoks,  Latvijas Avīze  09/21/07    Negaidot Saeimas koalīcijas uzvedības kritiķu korim pievienojās vēl viena skaļa un pagalam dusmīga balss.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis tagad pret paša gribu, bet neizbēgami ir iekļuvis opozīcijā pret valdošā vairākuma interesēm un viņa sašutums ir gluži pamatots. Inflācija pārsniedz desmit procentu atzīmi, bezjēdzīgā dārdzība kopā ar darba roku trūkumu deformē Latvijas ekonomiku, tauta un ārvalstu kredītreitingu veidotāji nemaz neslēpj šaubas par to, ka valdībai varētu nebūt spēka, apņēmības un līdzekļu, lai tiku galā ar šīm problēmām vai pat tās iegrožot, premjera vai Latvijas Bankas aicinājumi taupīt un nevairot parādus tikai uzjunda kārtējās baumas par lata devalvāciju un centienus tērēties.

Vienlaikus sabiedrība uzzina, kādas dižas «dzīres mēra laikā» nākamajam gadam tiek plānotas Valsts prezidenta kancelejas vai Saeimas algu fondā. Šāda uzvedība reizēm redzama it kā smalkās «pārtijās», kad tām tuvojas beigu stunda un viesi pie klātajiem galdiem steidz vēl pagūt, ko var. Cilvēki raugās uz notiekošo un īsti nevar saprast: šie nodokļu naudas rausēji netic savai politiskajai nākotnei vai arī tam, ka sabiedrība tuvākajā nākotnē spēs piepildīt valsts kasi tikpat pilnu kā patlaban? Vai arī viņi ir pārliecināti, ka turpmākajos trijos gados viss aizmirsīsies un «pozitīvisma» kampaņotāji atkal nopulēs vēlētājiem smadzenes līdz olas gludumam?

Valdības vadītājs, šķiet, jau ir pietiekami skaidri izpratis nelaimes, kas draud valstij, ja inflācija netiks nobremzēta, un viņa valdības krišana te būs mazākā bēda. Turklāt viņa sašutumam ir arī personiska aizvainojuma pieskaņa, jo algu un prēmiju palielināšana ir «sabiedroto» neslēpts demonstratīvs izaicinājums: ko gan tu un finanšu ministrs mums varat padarīt? Tā nu tauta ierauga, ka Ministru prezidentam nav īstas autoritātes paša koalīcijā, Rīgas pilī un valsts birokrātiskajā aparātā un viņš tiešām nevar tikt galā ar saviem izaicinātājiem. Bet visiem redzams premjera vājums ir vēl bīstamāks par divciparu inflāciju.

Tāpēc Kalvīša izteiktie draudi uz ilgāku laiku «iesaldēt» valsts maksātās algas ir vien kā vecas lauvas uzrūciens no alas dziļumiem, kas adresēts aušīgiem jaunuļiem. Kaut šāda rīcība būtu efektīgs un vērtīgs dārdzības slāpēšanas līdzeklis, tā ir kā nūja ar diviem galiem. Ne velti pats premjers vēlāk uzsvēra, ka patlaban neuzskata par lietderīgu šādi rīkoties — atšķirībā no finanšu ministra Oskara Spurdziņa, kas algas labprāt «piesaldētu» pie darba ražīguma. Pirmkārt, vienmēr daudz parocīgāk algas var «iesaldēt» tiem, kas paši sev tās nenosaka, — tādēļ, visticamāk, ciestu nevis ierēdņu elite, bet gan jau tā ne pārāk labi atalgotie skolotāji vai ugunsdzēsēji. Otrkārt, ja Kalvītim un Spurdziņam tiešām pietiktu apņēmības iegrožot šādus tēriņus (vēl paskatīsimies, kas iznāks no vakardienas solījumiem nepieļaut ministrijām gada beigās ierasti notērēt savus budžeta pārpalikumus), «apskādētie» ātri vien nomainītu viņus pret saprotošākiem cilvēkiem.

 

Kažociņš vēlas turpināt vadīt SAB

LETA  09/21/07    Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš vēlas turpināt vadīt SAB. To viņš atzinis šodien "Latvijas Avīzē" publicētajā intervijā.

Kažociņam pilnvaru termiņš beigsies aptuveni pēc pus gada. SAB vadītājs atzīst ka bijis ārkārtīgi interesanti strādāt, turklāt darbam bijušas arī sekmes. "Esmu strādājis valsts interesēs laukā, kuru esmu tīri labi iepazinis. Un es redzu, ka daudz kas vēl ir darāms. Tāpēc esmu ar mieru kandidēt vēlreiz, bet, vai saglabāšu šo amatu, ir atkarīgs vienīgi no Nacionālās drošības padomes un Saeimas viedokļa, kam es noteikti pakļaušos," saka Kažociņš.

Kā ziņots, Saeima Kažociņu SAB direktora amatā uz pieciem gadiem iecēla 2003.gada 2.maijā.

Pēc aģentūras LETA arhīvā pieejamās informācijas, darba gaitas Kažociņš uzsācis 1973.gadā un līdz 1989.gadam, kā viņš pats iepriekš norādījis savā dzīves gājuma aprakstā (CV), guvis arvien atbildīgākus komandējošus operāciju un mācību uzdevumus.

Kažociņš Notingemas universitātē ieguvis bakalaura grādu filozofijā, savukārt Sendhērstas militārajā akadēmijā ieguvis virsnieka pamatizglītību. 1984.gadā Kažociņš beidzis Lielbritānijas vecāko štāba virsnieku kursus, iegūstot Komandanta godalgu.

No 1995.gada līdz 1997.gadam Kažociņš bijis Latvijas Nacionālo bruņoto spēku priekšnieka vietnieks, no 1994.gada līdz 1995.gadam - pirmais Lielbritānijas militārais atašejs Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, no 1991.gada līdz 1993.gadam - britu 2.artilērijas pulka komandieris Vācijā un Ziemeļīrijā, no 1989.gada līdz 1991.gadam - britu Reinarmijas operācijas operāciju virsnieks Vācijā, Lielbritānijā un Vidējos Austrumos.

2002.gadā Kažociņš priekšlaicīgi atvaļinājies no Lielbritānijas bruņotajiem spēkiem brigādes ģenerāļa pakāpē. No 2001.gada līdz 2002.gadam viņš bijis britu militārais padomnieks Slovākijas bruņoto spēku komandierim, no 2000.gada līdz 2001.gadam - britu Centrāleiropas padomnieks un apmācības vienības komandieris Čehijā, no 1997.gada līdz 2000.gadam - britu 4.divīzijas štāba priekšnieks Anglijā.

Kažociņš bija Ministru prezidenta ārštata padomnieks pretkorupcijas jautājumos. Tāpat Kažociņš darbojās kā tehniskais padomnieks "Cubic Applications Inc" (ASV) un pētīja Austrumeiropas drošības sektora reformas jautājumus.

 

Algas neiesaldēt, bet piebremzēt

Iveta Tomsone, Latvijas Avīze  09/21/07    Gada laikā kopējās darba algas privātajā sektorā strādājošajiem esot pieaugušas par 21%, un tas ir straujākais kāpums pēdējo vienpadsmit gadu laikā. Darba devēji šādu pieauguma tempu ilgi turēt nespēšot.

Tādēļ esot jāmeklē valstiski risinājumi, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācija un SIA "Fontes". Līdz šim darba algas pieaugums ne vienmēr gājis roku rokā ar produktivitātes kāpumu – tā uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un personālvadības risinājumu SIA "Fontes" pārstāvji. Šīs nedēļas sākumā šīs organizācijas paziņoja, ka veikts vispārējais algu pētījums privātajā sektorā, un solīja ar rezultātiem iepazīstināt masu mediju pārstāvjus.

Konkrētus pētījuma rezultātus LDDK un "Fontes" gan neatklāja, jo tas esot jāsaskaņo ar uzņēmumiem un asociācijām, kas tajā piedalījušās. Atklātībā varot nodot vien vispārīgus datus. Tie ir – no pagājušā gada līdz šā gada jūnijam darba algas Latvijā, kā minēts ievadā, kāpušas par 21%. Šis pieauguma skaitlis attiecas uz kopējo darba samaksu, ieskaitot prēmijas, veselības apdrošināšanu un citus darba devēja piešķirtus "bonusus". Pamatalgas pieaugums bijis 18,5%, atlikušie 2,5% ir piemaksas.

Visstraujāk – par 24,7% – augušas algas speciālistiem un kvalificētiem strādniekiem, nedaudz lēnāk – par 20,9% – vecākajiem speciālistiem. Vienkāršiem strādniekiem algas kāpušas ne mazāk strauji – par 20,3%.

Jāteic, ka SIA "Fontes" un LDDK dati gan būtiski atšķiras no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācijas. Šomēnes CSP ziņoja, ka šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar tādu pašu laika periodu pērn Latvijā vidēji darbaspēka izmaksas augušas par 31,6%, tostarp sabiedriskajā sektorā – par 34,5%, bet privātajā – par 31,2%.

"Mums ir sava metodika, kas sastāv no 107 faktoriem. Pētījumā piedalījās 207 uzņēmumi ar 46 tūkstošiem strādājošo, par kuriem tiek maksāti nodokļi," saka SIA "Fontes" valdes priekšsēdētāja Inese Kamarūte.

Lai nu pētījumu metodika paliek pašu pētītāju ziņā, taču fakts ir neapstrīdams – algas Latvijā aug straujāk nekā inflācija. Turklāt algu pieaugums atsevišķos sektoros ne vienmēr ir pamatots, jo balstīts uz darba devēju bailēm zaudēt strādniekus, kas ārpus Latvijas var nopelnīt vairāk. Tā, piemēram, nav loģiski, ja metinātājs saņem lielāku algu nekā, piemēram, augsti kvalificēts pārtikas tehnologs. Vienkāršo strādnieku augstās algas pierāda, ka viņu trūkst. Tādēļ darba devēji gan savā starpā, gan kopā ar valsts institūcijām ir gatavi beidzot ieviest kārtību darba samaksas jautājumā un aicinās valdību pievērsties darbaspēka resursu prognozēšanai.

"Privātais sektors viens darba algu jautājumu sakārtot nevar, te risinājums jāmeklē kopā ar valsts iestādēm, jo mēs konkurējam vienā darbaspēka tirgū," Saka LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle.

Pavisam skaidrs ir tas, ka darba devēji negrasās piekrist valdības vadītājam Aigaram Kalvītim jautājumā par algu iesaldēšanu. Tās ir jāpalielina vismaz atbilstoši inflācijas pieaugumam. Vienlaikus nepieciešams celt darba ražīgumu. Diemžēl lielākajā daļā privāto uzņēmumu šīs lietas labā jau darīts ļoti daudz, ieskaitot investīcijas ražošanā.

Valsts sektorā gan darba ražīgums esot ļoti apšaubāms. Konkrēti – teju vai katrā valsts iestādes rajona filiālē ir galvenie grāmatveži un palīgpersonāls, kas rēķina algas utt. Lielas privātās iestādes, piemēram, bankas, šādu greznību sen vairs neatļaujas, tādēļ nodarbina vienotu centralizētu grāmatvedību. LDDK un "Fontes" aizrāda arī uz valsts iestāžu pārāk lielo "departamentu", dažādu "nodaļu", "aģentūru" un vēl citu struktūru skaitu, kuru darbības dublējas un ir neefektīvas.

"Kādēļ katrai valsts iestādei vajag savu informācijas tehnoloģiju nodaļu, kuras efektivitāte ļoti bieži ir apšaubāma? Kāpēc vajag savus grāmatvežus? Šīs lietas pavisam noteikti var uzticēt privātajam sektoram, kas strādā efektīvāk," uzskata informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "IS Klasteris" valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs.

Algu jautājumu risināšanā LDDK jau izstrādājusi rekomendācijas darba devējiem un pašvaldību institūcijām. Lūk, daži no ieteikumiem: jāizstrādā stratēģija cilvēkresursu nodrošināšanai, lai prognozētu iespējamo algas pieaugumu. Darbiniekiem jāizskaidro, kādas ir uzņēmuma attīstības iespējas un vienlaikus iespējas saņemt lielāku algu. Darba algas lielums jāsaista ar uzņēmuma ražošanas rādītājiem, tātad – jo lielāka pelņa, jo lielāka alga. Viens no veidiem, kā ieinteresēt darbiniekus ražīgi strādāt, ir, piemēram, uzņēmumu akciju piešķiršana. Darbības efektivitāti palielināt, izmantojot ārpuspakalpojumus, tas ir – grāmatvedības kārtošanai algot grāmatvedības firmas utt.

Līdzīgas rekomendācijas LDDK gatava pārrunāt arī ar valdības pārstāvjiem.

LDDK un "Fontes" pārstāvji ir vienprātīgi, ka algas jāceļ, bet ar apdomu. Jo īpaši valsts sektorā. Te pienācis laiks ieviest kārtību ministrijās un aģentūrās, kur izdevumus plāno ar domu – jātērē ātri un daudz, lai no valsts budžeta piešķirtie lati neiet zudībā.

 

Viedoklis: Raksts ilgtspējīgai Latvijas attīstībai

Jānis Ošlejs,  DELFI  09/21/07   

 

Igauņi latviešiem šķiet neatbalstāmi karstgalvji, kad runa ir par bronzas pieminekļiem, bet nesaprotami lēnuļi, kad jārūpējas par inflāciju. Kāpēc Igaunija neapkaro un pat negrasās sākt apkarot inflāciju, kura arī ir neapšaubāmi augsta un tikai nedaudz mazāka kā Latvijā?

Stratēģijas pamatlicējs, Senās Ķīnas karavadonis Sun Tzu savā klasiskajā darbā "Kara māksla" arvien un arvien atkārto: necīnies pret to, ko nevari uzvarēt, vienmēr izmanto ārējos apstākļus savā labā. Nostādi savu karaspēku kalna galā un uzbrūc pretiniekam izmantojot arī kalna spēku. Arī inflāciju uzvarēt mēs nevaram, tāpēc necīnīsimies pret Latvijas iedzīvotāju kredītu radīto naudas kalnu, kuru ierobežot nav mūsu spēkos; labāk izmantosim tās nesto naudu ilgtspējīgas un stabilas Latvijas radīšanai, liekot inflācijai kā vilnim aiznest mūs jaunā attīstības pakāpē.

Šī raksta mērķis ir parādīt, kāpēc inflācija nav galvenais, par ko būtu jālauza galvas avīžu virsrakstos un kāpēc daudz lielāka uzmanība jāpievērš ilgtspējīgas uzņēmējdarbības vides un infrastruktūras radīšanai, īpaši mainot sabiedrības nostāju pret nodokļu politiku.

Inflācija vienmēr ir naudas daudzuma pieauguma sekas

Ekonomikas teorijas klasiķis Miltons Frīdmans ir teicis: "Ilgtermiņā inflācija vienmēr un visur ir monetārs fenomens", citiem vārdiem, cenas tautsaimniecībā nevar pieaugt bez naudas daudzuma pieauguma. Latvijā naudas daudzumu ekonomikā palielina lielākoties straujš kredītu pieaugums. Latvijas iedzīvotāji aizņemas naudu eiro par aptuveni 6 procentiem un tūlīt tos pārvērš latos, kuru inflācija ir 10 procenti., tā faktiski bankas piemaksā 4 procentus gadā par aizņemšanos. Nav brīnums, ka kredītu apjoms strauji pieaug. Pieaug arī ārvalstu investīcijas un Īrijas latviešu pārvedumi, tāpēc Latvijā ļoti strauji pieaug apgrozībā esošās naudas daudzums – 2006. gadā vien par 1,5 miljardiem latu. Iedomāties, ka pie šāda naudas apjoma pieauguma strauji nepieaugs cenas, ir neiespējami.

Latvijā diezgan plaši izplatīts ir ekonomistu viedoklis: "lēnāk brauksi, tālāk tiksi". Viņi brīdina, ka kreditēšanas apjoms Latvijā pieaug pārāk strauji un mūsu straujā ekonomikas attīstība var novest pie krīzes. Tā kā krīzes ir sliktas, mums esot jāsamazina izaugsmes tempi.

Latvieši nav pirmie, kas atklājuši fiksēta valūtas kursa radītos kredīta arbitrāžas priekus. Latvieši arī nav pirmie, kas par to uztraucas. Pasaulē ir daudz valstu, kuras lai novērstu brīvi pieplūstošas naudas radīto kredītu ekspansiju un tās rādīto eventuālo burbuļa plīšanu, jau izsenis ir ieviesušas kapitāla kontroles mehānismus, piemēram, neļaujot atvērt ārvalstu banku filiāles, brīvi ievest vai izvest kapitālu vai pat brīvi konvertēt valūtu.

Nesen publicētā pētījumā Romēns Ransērs, no Pompeu Fabra Universitātes Barcelonā, Ārons Tornels no Kalifornijas Universitātes Losandželosā un Franks Vestermans no Minhenes Universitātes ("Crises and Growth: A Re-evaluation". NBER Working Paper No. 10073: pieejams www.nber.org/papers/w10073) salīdzināja 52 pasaules valstu pieredzi 20 gadu garumā, meklējot atbildi uz jautājumu, vai ātrāk attīstās finansiāli liberalizētas valstis, jeb valstis, kas kontrolē naudas apjomu ekonomikā. Viņu izvēlētais finansiālās liberalizācijas rādītājs bija kredītu apjoma pieauguma vienmērīgums. Gluži kā šodienas Latvijā, finansiāli liberalizētajās valstīs nevienmērīgi un strauji pieauga izsniegto kredītu apjoms, radot naudas apjoma pieaugumu ekonomikā, kas noveda pie inflācijas, tekošā konta deficīta un bieži vien – valūtas un ekonomikas krīzes, piemēram, Taizemē. Valstīs, kuru centrālās bankas cieši kontrolēja izsniegto kredītu apjoma pārmaiņas, piemēram, Indijā, krīzes nebija.

Laikā no 1980. līdz 2001. gadam Indijas kopprodukts pieauga par 100 procentiem, valsts ne reizi nepiedzīvoja ekonomisko krīzi, attīstība bija vienmērīga un droša. Labs sniegums – bet ne salīdzinot ar, piemēram, pilnībā liberalizēto Taizemi, kura laikā no 1980. līdz 2001. gadam palielināja kopproduktu par 150 procentiem, neraugoties uz ļoti dziļu valūtas krīzi 1997. gadā. Pētījuma secinājums – pieaugošs naudas apjoms rada straujāku ekonomisko izaugsmi, pat ja tas tiek saņemts pārāk strauji un pat ja jāpiedzīvo krīze – ilgtermiņā atmaksājas "gāzēt". Otrs secinājums – ļoti daudzas valstis ar liberalizētu finansu tirgu ir piedzīvojušas krīzes, bet parasti laika posmā no 1980. līdz 2001. gadam tikai vienu reizi. Trešais secinājums man šķiet visinteresantākais: krīzes nepiedzīvoja valstis ar labu, kvalitatīvu juridisko vidi, valstis, kuru Kaufmaņa un Krāla indekss, kas ir korupcijas un valsts pārvaldes kvalitātes subjektīvās uztveres vērtējums, līdzīgs Latvijā populārajam Transparency International lietotajam, bija virs 1,4.

Ja vairāk naudas (kam neizbēgami seko inflācija) ir labāk, nekā mazāk naudas ekonomikā, tad valdības prioritātei numur viens būtu jābūt nevis inflācijas apkarošanai, bet tiesiskuma stiprināšanai un korupcijas izskaušanai. Šāds secinājums ir viegli intuitīvi izprotams. Valstīs, kas saņem daudz ārvalstu finansējuma, krīze bieži sākas pārtrūkstot ienākošo kredītu straumei. Acīmredzot labi organizētās, drošās valstīs, kur var paļauties uz likuma varu, nevienam ārvalstu kreditoram nerodas šaubas par kredītu atmaksu nākotnē, tāpēc nenotiek pēkšņi pārrāvumi, līdz ar to nenotiek krīzes. Valstis ar vidi bez korupcijas saņem arī nesalīdzināmi vairāk tiešo ārvalstu investīciju rūpnīcu un citu kvalitatīvu uzņēmumu veidā, līdz ar to izveidojas drošs pamats ekonomikas pieaugumam.

Un tomēr, varbūt Latvija var iztikt bez tik sarežģītām un ilgtermiņa lietām kā korupcijas izskaušana un vienkārši, valdībai izmantojot kādus veiklus makroekonomiskus trikus, precīzi ievadīt ekonomiku ilgtermiņa līdzsvarā, panākot drošu un ilgtspējīgu attīstību?

Ekonomikas teorija, ko pazīst kā "neiespējamās trīsvienības" likumu, saka, noteikti nē. Fiksēts valūtas maiņas kurss, brīva kapitāla kustība un neatkarīga monetārā politika vienā valstī visi reizē nav īstenojami.

Lai nodrošinātu neapgāžamu valūtas maiņas kursu, LB ir stingra politika – tā izlaiž apgrozībā latus tikai tad, kad bankas kasē ir ienākusi ārzemju nauda, t.i. tās politika ir ļoti tuva t.s. valūtas padomei. Tas arī nozīmē, ka ikreiz ieplūstot ārvalstu kapitālam (piemēram, ieguldot zviedru naudu Hansabankā, vai jaunā austriešu investoru būvētā rūpnīcā), tiek izlaisti arvien jauni lati un pieaug apgrozībā esošais naudas apjoms. LB cer nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, kontrolējot inflāciju. Inflāciju nosaka naudas daudzums apgrozībā, kuru nosaka ieplūstošā ārvalstu kapitāla apjoms, jo Latvijas Banka, sekojot valūtas padomes stratēģijai, izlaiž 1 latu ikreiz, kad Latvijā ienāk 1,42 eiro vai 1,81 dolārs. Ieplūstošā kapitāla apjomu LB kontrolēt nevar – sekojoši tā nevar kontrolēt naudas apjomu, sekojoši tā nevar kontrolēt cenas.

Atšķirībā no Igaunijas centrālās bankas, kuras vienīgais pasludinātais mērķis nav vis inflācijas kontrole, bet valūtas kursa stabilitāte, un kura tāpēc pat nemēģina mainīt naudas masas apjomu, mūsu LB cenšas pārkāpt "neiespējamās trīsvienības" likumu, izdarot mēģinājumus regulēt latu apjomu - par šādas neapdomīgas rīcības negatīvajām sekām – Latvijas iedzīvotājiem uzspiestām augstām procentu likmēm latu kredītiem un potenciālu valūtas nestabilitātei skatīt Gata Kokina blogu Lietišķajā Dienā.

Bez Latvijas Bankas, kura faktiski ir bezspēcīga naudas apjoma kontrolē, otra mūsu valsts institūcija, kas varētu ierobežot monetāro ekspansiju, ir valdība.

Valdībai, atšķirībā no centrālās bankas, ir iespēja tieši regulēt naudas apjomu – tā var izņemt no apgrozības daļu naudas, izveidojot budžeta pārpalikumu. Latvijā apgrozībā ir aptuveni 5,7 miljardi latu, budžeta pārpalikums 1,4 procentu apmērā būtu 177 miljoni latu. No 2006. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim ekonomikā kopējais naudas (M2X) apjoms pieauga par 1,5 miljardiem un vēl par 249 miljoniem no janvāra līdz martam. Skaidrs, ka salīdzinot ar kopējām izmaiņām naudas masā, budžeta pārpalikums ir relatīvi sīks un nevar būt efektīvs instruments cīņai ar inflāciju.

Budžeta pārpalikumam ir tikai psiholoģiska nozīme. Tas gan nav maz, tāpēc Igaunijas valdība to izprot, un tai ir budžeta pārpalikums, kas sūta skaidru signālu investoriem - valsts dara visu tās spēkos esošo, lai kontrolētu makroekonomisko situāciju valstī un izveidotu rezervi nebaltām dienām . Investoriem patīk šāda drošību radoša naudas rezerve, tāpēc tie droši turpina investēt Igaunijā, turpinot palielināt naudas apjomu. Tāpēc Igaunijā apgrozībā ir būtiski vairāk naudas uz vienu iedzīvotāju, kā Latvijā un arī cenu līmenis ir augstāks.

Parastā ekonomikas teorija saka, ka valūtas kursa kāpums samazina konkurētspēju, jo tirgojamo preču pašizmaksa pieaug. Izprotot, ka Latvijas inflācija ir lata reālā kursa pieaugums, daži Latvijas ekonomisti aicina devalvēt latu, lai atgrieztu sākotnējo līdzsvaru. Patiesi, Latvijā ir uzņēmumi, kas cieš no naudas masas pieauguma. Vispirmām kārtām tie ir uzņēmumi, kas ražo eksportu radošas vai importu aizvietojošas preces ar zemu pievienoto vērtību un augstu darbietilpību. Mērot eiro, netirgojamā sektora izaugsmes dzītas, mūsu darba algas aug īpaši strauji, apgrūtinot vienkāršu fabriku darbu un paaugstinot to izdevumus. Un tomēr, devalvācija ir nepareiza atbilde.

Latvijas inflāciju izsauc pārliekas investīcijas iekšzemes sektorā. Rancēra un citu pētījums parādīja, ka investīcijas netirgojamo preču sektorā uzlabo darba ražīgumu tirgojamo preču sektorā. Jā, pārliecīgas investīcijas nestabilā vidē var izsaukt krīzi. Tomēr ātrums, ar kādu visas pētījumā apskatītās valstis atguvās pēc krīzes skaidri parāda, ka arī iekšzemes ekonomikā veiktās investīcijas ir radījušas drošu pamatu tālākai izaugsmei.

Ir grūti iedomāties augsto tehnoloģiju ražotni, ja nepastāv to apkalpojošas bankas, ja tās labi izglītotajiem un apmaksātajiem darbiniekiem nav tirdzniecības centru, dzīvokļu vai pat smalku restorānu, kur paēst biznesa pusdienas, vai operas pilnvērtīgai kultūras dzīvei – ja vien mēs nerunājam par investoru, kas gūst milzīgu virspeļņu ekspluatējot montāžas cehā Ķīnas strādniekus par ārkārtīgi zemu samaksu.

Daži pētnieki uzskata, ka drošs attīstības ātrums Latvijai būtu 7-8 procenti. Tomēr Rancērs un kolēģi secina, ka drošs līdzsvars, neveicot ieguldījumus iekšzemes sektorā ir daudz zemāks, varbūt 3 procenti gadā, jo drīz vien eksporta izaugsmi sāk kavēt iekšzemes servisu trūkums - bez efektīva iekšzemes servisa nav iespējama efektīva ražošana.

Vienkāršām fabrikām nevajag smalkus pakalpojumus un tāpēc tās negūst labumu no apkārtējās izaugsmes. Labumu no apkārtējās vides uzlabojumiem gūst sarežģītākas ražotnes. Tā uzņēmumus nozarēs ar augstu kapitālieguldījumu līmeni darbaspēka un citu pakalpojumu izmaksu pieaugums skar maz, jo darbaspēka izmaksas kopējā izmaksu struktūrā ir niecīgas. Vienlaikus šādiem uzņēmumiem paveras plašākas iespējas iepirkt vai izgudrot tehnoloģijas, varbūt pat nopirkt ārvalstu uzņēmumus. Tāpēc labiem uzņēmumiem patīk inflācija, jo tā nozīmē, ka valstī ir vairāk naudas, ko aizņemties un ieguldīt attīstībā.

Inflācija arī nozīmē, ka uzņēmumiem, kas ražo vienkāršas preces ar zemu pievienoto vērtību, naudas masas pieaugums rada iespējas aizņemties, lai modernizētu ražošanu un sāktu izlaist preces vai pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Strauji mainoties darba algām, tiek slēgtas vienkāršas šūšanas ražotnes. Tomēr mašīnbūves un metālapstrādes, elektroniskas eksports aug, jo šo nozaru uzņēmumi ir mazāk jūtīgi pret algu izmaiņām, tie gūst labumu no labākas apkārtējās ekonomikas. Tāpēc pētījumā apskatītās valstis, kas daudz aizņēmās, piedzīvoja ātrāku izaugsmi, pat ja ieguldīja tajā skaitā šķietami "nepareizajā" iekšzemes ekonomikas attīstībā.

Latvijas problēma nav pārlieku augstas cenas, vai pārmērīgs naudas daudzums. Abos šajos rādītājos absolūtā izteiksmē mēs vēl arvien atpaliekam no Eiropas un tāpēc, protams, izlīdzināsimies. Mums pat vajag vairāk naudas investīcijām.

Latvijas problēma ir jautājums par to, kā mēs atgriezīsim mūsu parādu ārvalstīm. Ik dienas Latvija importē vairāk preču kā eksportē, un starpību naudā sedz mūsu kreditori – laipnās zviedru bankas.

Tomēr arī šī parādība nav ļoti vienkārša: kā uzņēmējs es jautāju – kā man iespējams iegādāties iekārtas un modernizēt ražošanu, neizraisot tekošā konta deficītu? Kā iespējamas lielas ārvalstu investīcijas bez tekošā konta deficīta? Inflācijai un pat tekošā konta deficītam nebūtu nekādas vainas, ja vien mēs zinātu, ka nākotnē mūsu eksports strauji pieaugs, nosedzot šodienas tēriņus investīcijās.

Tekošā konta deficīts ir slikts tad, ja valstij pielīp "holandiešu slimība" – no ārpuses saņemtā nauda nerada Latvijā produktivitātes pieaugumu, bet tiek izkleķerēta BMW un Bentlijos. Valsts brīvā sabiedrībā nevar pavēlēt indivīdiem: "Tev būs būt patriotiski pieticīgam". Kā panākt vajadzīgo rīcību no brīviem indivīdiem? Kā panākt to, ka nauda tiek iztērēta nevis jaunākās paaudzes mersedesos dažiem, bet rada ilgtspējīgu labklājību visiem?

Holandiešu slimība ir ekonomisks termins valstij, kas pēkšņi saņem ļoti daudz naudas un nespēj ar to tikt galā. Holande 70-tajos atklāja lielas dabasgāzes krātuves, tomēr iegūtie milzu līdzekļi nevis stiprināja, bet iztukšoja Holandes ekonomiku, īpaši cieta rūpniecība, kas nespēja konkurēt ar brīvās naudas uzpūstajām algām pakalpojumu sektorā. Tāpēc visa dabasgāzes peļņa tika iztērēta importa precēs, neatstājot paliekošu labumu Holandei.

Arī Latvijā patlaban ieplūst - relatīvi pret iepriekšējo nabadzību - daudz naudas kredītresursu veidā. Latviešu jautājums ir, kā to efektīvi apsaimniekot, nesaslimstot ar holandiešu slimību.

Latvijas ekonomikas patiesās problēmas

Mazā, atvērtā tautsaimniecībā, ar brīvu kapitāla kustību un fiksētu valūtas kursu tieši samazināt naudas apjomu nevar neiespējamās trīsvienības likuma dēļ. Turklāt nauda mums ir nepieciešama tālākai attīstībai.

Tas nozīmē, ka Latvijai drīzāk ir nepieciešams tehnoloģiskā izrāviena un eksporta veicināšanas plāns, nevis inflācijas apkarošanas plāns. Lai arī valdības inflācijas apkarošanas plānā ir sadaļa par konkurētspējas paaugstināšanu, tomēr tā ir atbīdīta otrajā plānā un, piemēram, Ekonomikas ministrijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai piešķirtie līdzekļi ir vienkārši smieklīgi mazi. Tiek uzskatīts, ka Igaunija daudz vieglāk absorbē būtiski lielāko naudas masu, jo tajā ir labāka uzņēmējdarbības vide, sekojoši raitāk strādājoši vietējie uzņēmumi un vairāk tiešo ārvalstu investīciju.

Kad Latvijas laikraksti uztraukti ziņoja par ietekmīgā izdevuma The Economist publicēto iespējamās nākotnes krīzes situācijas aprakstu Latvijā, Baltijā un faktiski visā Austrumeiropā, tie dīvainā kārtā palaida garām, manuprāt, svarīgāko šī raksta teikumu: "Un vājās koalīcijas valdības izdzēš cerības, ka tiks panākta cieša fiskālā politika, vai ka tiks īstenotas ekonomiskās reformas, kas palīdzētu saglabāt konkurētspēju pieaugot izmaksām" Citi risinājumi iespējamās krīzes novēršanai šajā rakstā netiek piedāvāti. Citu risinājumu arī nav. Nav nepieciešams malt un malt par inflācijas apkarošanas plānu. Mums paliekot bagātākiem cenas pakalpojumiem pieaugs – nav nevienas valsts pasaulē, kuras cenu līmenis nebūtu atbilstošs tās labklājības līmenim – jo bagātāka valsts, jo augstākas cenas. Ir nepieciešama rīcība divās citās sfērās:

• Jānovērš "holandiešu slimība" uzliekot augstākus nodokļus patēriņam, šādi mazinot tekošā konta deficītu un nodrošinot naudas ilgtspējīgu ieguldīšanu bērnu un pieaugušo izglītībā, zinātnē, ražošanas un visas tautsaimniecības infrastruktūrā

• Steidzami jāveic reformas un jāiegulda konkurētspējas paaugstināšanai, izmantojot ar patēriņa nodokļiem paņemto naudu

• Valstij jāiedrošina investori, izveidojot budžetu ar pārpalikumu.

Latvija var augt ar ātrumu 12 procenti gadā, kāpēc gan ne. Tomēr tas ir viens no lielākajiem ātrumiem pasaulē. Ja mēs gribam augt ātrāk par citiem, mums jābūt labākiem par citiem. Mūsu uzņēmējdarbības videi, mūsu infrastruktūrai, mūsu izglītībai, mūsu pārvaldībai, mūsu likumdošanai jābūt labākajai pasaulē. Ja mēs būsim atzīti, līdzīgi Igaunijai, kā labi noorganizēta valsts, tad neviens neuztrauksies par mūsu kredītspēju, sekojoši mēs varēsim brīvi aizņemties un ieguldīt.

Es nesaprotu, kāpēc masu mediji uztraucas par inflāciju, bet daudz retāk diskutē par to, ko tieši mums vajadzētu darīt, lai mūsu valsts dažādos uzņēmējdarbības vides izvērtējuma reitingos neatrastos zemās pozīcijās. Ja Latvijas valdība ķertos pie steidzama reformu plāna, mēs varētu atļauties gan izaugsmi, gan inflāciju, neuztraucoties par valūtas stabilitāti.

Igauņu risinājums

Labs piemērs ir Igaunija: Uzņēmēji maksā vairāk kā 30 procentus ienākuma nodokļa, ja vēlas izņemt dividendes un iztērēt naudu. Tomēr, ja uzņēmējs izdara sabiedrības un savai nākotnei vajadzīgo un reinvestē peļņu uzņēmumā, nodokļu likme ir 0 procentu. Tādejādi Igaunija ar nodokļu politikas palīdzību veicina sabiedrībai vēlamu rīcību un stiprina uzņēmumu bilances. Tiesa, Igaunijai patlaban ir problēmas ar ES, kura vēlas, lai tiktu veiktas izmaiņas šajā peļņas nodokļa formulā, tomēr arī jaunā, topošā peļņas nodokļa formula būs līdzīga un Latvija tai varēs sekot.

Latvijai ir steidzami jāpaceļ nodokļu likmes, īpaši patēriņam, vispirmām kārtām bagātākajai sabiedrības daļai. Tad uzņēmēji tiks papildus stimulēti ieguldīt, ne tērēt, šādi samazinot tekošā konta deficīta bezjēdzīgā patēriņa daļu un radot pamatu ilgtspējīgai nākotnei. Labs sākums būtu pārņemt Igaunijas peļņas nodokļa sistēmu. Tālāk nepieciešamas diskusijas par to, kādi vēl patēriņa nodokļi sociālās vienotības un importa samazināšanas vārdā jāvērš pret bagātāko sabiedrības daļu, cilvēkiem, kas var atļauties pirkt dārgus nekustamos īpašumus un ekscentriskus auto. No šādu nodokļu palielināšanas gūtos ieņēmumus jānovirza budžeta pārpalikumam un attīstībai.

Diemžēl Latvijā, atšķirībā no lielākas daļas Eiropas valstu, ekonomiskā un sabiedriskā doma ir kvēli nostājusies mazu nodokļu piekritēju nometnē, tāpēc valdība līdz šim aprobežojās ar pieticīgām izmaiņām nodevās par nekustamā īpašuma un dārgu auto reģistrāciju. Ir nepieciešama tālāka diskusija par to kādus nodokļus un cik lielā apjomā nepieciešams palielināt. Var iebilst, ka bagātāko sabiedrības daļu nedrīkst mēģināt aplikt ar nodokļiem, jo tai pieejami resursi, kā izvairīties no to maksāšanas. Tad jāpalielina VID finansējums.

Man daudzi iebildīs, ka zemi nodokļi veicina izaugsmi. Tirdzniecībā, noteikti jā. Augstas pievienotas vērtības pakalpojumos – neesmu pārliecināts. Ja mēs noteiktu Angolā 0 procentu peļņas nodokļu likmi, cik biotehnoloģiju kompāniju tur atvērtu ražotnes? Cik augsto tehnoloģiju kompāniju ir Zviedrijā, kuras nodokļi ir ļoti augsti? Tehnoloģijas ir kā ziedi, tie aug tur, kur tiem ir piemērota augsne. Bez nodokļu naudas nav iespējama infrastruktūra, līdz ar to nav iespējama kvalitatīvas rūpniecības attīstība.

Hārvarda biznesa skolas pasniedzējs Kristiāns Ketels savā lieliskajā rakstā "Latvija: gatava nākamajam izaugsmes posmam?" (Diena, 13.06.07) saka, ka mums, lai nodrošinātu izaugsmi arī nākotnē, ir jau tūlīt jārada jauna, augstākas kvalitātes uzņēmējdarbības vide. Šo vidi ir jārada valstij, palielinot finansējumu zinātnei, izglītībai un attīstībai, ieguldot infrastruktūrā. Ir bērnišķīgi runāt, ka tas iespējams nepaaugstinot nodokļus. Kam tad samazināsim izdevumus – ārstiem?

Ārvalstu investoru padome runā par to, ka izaugsmi Rīgā kavē satiksmes sastrēgumi. Es domāju, ka satiksmes sastrēgumi kavē ekonomiku vairāk, kā nepieciešamais nodokļu paaugstinājums. Zemi nodokļi, protams, ir labi. Tomēr kāds prieks no pateicoties zemiem nodokļiem nopelnīta porša, ja tas stāv sastrēgumā? Kāds guvums investoram no ar zemiem nodokļiem ietaupītas naudas, ja tūlīt tā tiek iztērēta piegādes auto neefektīvi "strādājot" sastrēgumā?

Ketels savā rakstā saka, ka inflācija Latvijā ir dabisks augstas izaugsmes rezultāts. Neraugoties uz mūsu inflāciju, Latvijas cenas ir vēl arvien vienas no zemākajām Eiropā. Iedomāties, ka mūsu cenas būs un mūžos paliks zemākas, pat ja mūsu labklājība tuvosies Eiropai, ir neiespējami. Cīņa ar inflāciju augstas izaugsmes apstākļos ir tikpat jēgpilna, kā cīņa ar lietu vai vēju. Nevajag mēģināt samazināt lietus nākotnes gaidas, vajag nopirkt lietussargu. Tāpēc, ka ar inflāciju cīnīties nevar, Igaunija ar to necīnās. Tāpēc Igaunijas Bankas mērķis ir tikai un vienīgi valūtas stabilitāte un tā, atšķirībā no LB, nemēģina riskēt ar kronu, veicot uz cenu stabilizāciju vērstas intervences. Tāpēc Igaunija neplāno palielināt birokrātiju nekustamo īpašumu sfērā.

Tā kā cenas pieaugs un konkurēt kļūs arvien grūtāk, Igaunija jau izsenis ir pievērsusi lielu uzmanību uzņēmējdarbības vides uzlabojumiem. Igaunijas nodokļu politika ir vērsta uz investīcijām ekonomikā, uzliekot būtiski lielāku nodokli izņemtajām dividendēm, bet neapliekot ar nodokli reinvestēto peļņu. Mans ikdienas darbs ir vadīt SIA Primekss – augsto tehnoloģiju kompāniju celtniecībā, kas specializējusies īpaši sīksta betona izveidē. Pārvaldot meitas uzņēmumus Zviedrijā, Somijā, Igaunijā un Lietuvā man rodas iespēja ikdienā strādāt dažādās ekonomiskajās vidēs un salīdzināt tās ar notiekošo Latvijā. Mana pieredze ir, ka Skandināvijā notiek ļoti strauja ekonomiskā un celtniecības sektora izaugsme, neraugoties uz, bet drīzāk pateicoties ekonomiskajam modelim, kas ietver lielus nodokļus, bet arī perfektu infrastruktūru. Zemi nodokļi nozīmē, neapšaubāmi, zemas izmaksas. Tomēr saņemot Latvijas eksporta gada balvu pagājušajā gadā es domāju – vai Primekss to saņēma tāpēc, ka mēs esam radījuši inovatīvu produktu, vai pateicoties zemiem nodokļiem? Jautājums nav viegls, tomēr mana atbilde sakrīt Stokholmas Ekonomikas Augstskolas Rīgā EMBA kursa zviedru pasniedzēju teikto – tikai jauninājumi ir ilgtspējīgas saimniekošanas pamats.

Latvijā ir nepieciešama izpratne, ka arī pie mums īstā un vienīgā iespējamā cīņa ir par konkurētspēju. Inflācijas sekas nav atrisināmas ar vienu slepenu un veiklu makroekonomisku gājienu, tās dziedēt var tikai rūpīgs darbs pie daudziem, atsevišķi skatoties, sīkiem uzlabojumiem, kas kopsummā padarītu Latviju par uzņēmējdarbībai labvēlīgāko valsti pasaulē. Vienlaikus nepieciešams palielināt nodokļus patēriņam, ieviest budžeta pārpalikumu un palielināt mūsu konkurētspēju, iegūto naudu iztērējot izglītības, zinātnes un infrastruktūras uzlabošanai. Tad mēs spēsim ražot preces ar augstu pievienoto vērtību un, atbalstot eksportētājus, segt tekošā konta deficītu. Tad mēs kļūsim par Īriju, ne Portugāli.

Un tad mēs varēsim patiesi atļauties dzīvot tā, kā klājas eiropiešiem.

Latvijas inflācijas apkarošanas plāns Ja Latvijas galvenās problēmas ir pārlieku liels patēriņš, nepietiekams atbalsts eksportam un nepietiekama rūpniecības infrastruktūra, tad viegli ir izvērtēt valdības inflācijas apkarošanas plānu:

Naudas masas samazinājumam, pēc iespējas neapgrūtinot ražošanu un eksportu:

1.Prasība izsniegt kredītus tikai, ja nomaksāti nodokļi – ļoti labi, jo palielina nodokļus;

2.Aplikt ar nodokļiem peļņu no nekustamo īpašumu darījumiem – pareizi, un jādara nekavējoties un peļņas nodoklim jābūt vēl lielākam. Juristu vaimanas, ka viņu klienti esot tiesiski paļāvušies, ka viņiem nekad nebūs jāmaksā nodokļi ir absurdas, tad jau slēdzot ikvienu nodokļu apiešanas shēmu, valstij būtu jākompensē zaudējumi blēžiem;

3.Uzlikt lielu kadastrālo nodokli visiem – neprecīzi, jo cietīs arī ražotāji, kuru īpašumi būs dārgās vietās, mazinot rūpniecības konkurētspēju jau tā kritiskā brīdī un trūcīgie iedzīvotāji, kas dzīvo starp jaunbagātnieku mājām. Tāpēc jāuzliek kadastrālais nodoklis dzīvojamajām mājām, bet jāatceļ ražotnēm un sabiedriskajām ēkām;

4.Uzlikt patēriņa nodokli dārgiem auto ar lieliem dzinējiem – pareizi, un nevajag klausīties uz auto tirgotāju vaimanām, ka neviens vairs nevarēs atļauties Mercedes. Dānijā nodoklis visiem auto ir tikpat liels kā paša auto vērtība un neviens tur nebrauc ar vācu numura zīmēm (vairāk gan kā Latvijā redz veselīgus riteņbraucējus). Ja cilvēks grib sporta auto - lūdzu, bet, lai iegulda Latvijas ilgtspējīgā attīstībā un spējā atdot aizņemtos līdzekļus caur paaugstinātu akcīzes nodokli, nevis nodrošina luksus dzīvi tikai īstermiņā sev un ilgtermiņā Bavāriešiem;

5.Palielināt akcīzes nodokli tabakai, degvielai un spirtam, precēm, kuru iespaids uz labklājību mazinošo inflācijas komponenti ir minimāls, bet ar kuru aplikšanu ar nodokli varētu izņemot naudu no apgrozības. Turklāt pīpmaņi beidzot varētu sajusties kā derīgi sabiedrības locekļi, tā teikt, nevis stūra berzētāji, bet lata stutētāji;

6.Budžeta pārpalikumu pie izaugsmes tempa virs 11 procentiem gadā vajadzētu turēt virs 2 procentiem, pie budžeta deficīta pāriet izaugsmei nokrītot zem 3 procentiem gadā.

Ārējās konkurētspējas zuduma novēršanai un ilglaicīgas attīstības pamatu ielikšanai:

1.Iesaldēt algas – neprecīzi. Vajag piesaistīt algu kāpumu darba ražīgumam. Indeksācijai jālieto vienības darba izmaksa (ULC), mērvienība, kas salīdzina izmaiņas algā ar saražoto produktu. Pirms izvēlēties atbilstošu ULC absolūto līmeni, gan nepieciešama sabiedriska diskusija. Pie līdzšinējā darba ražīguma kāpuma mēs būtu varējuši atļauties 2006. gadā vairāk kā 25% algu pieaugumu, bez ietekmes uz konkurētspēju ;

2.Risināt darbaspēka efektivitātes problēmu, ieguldot papildus līdzekļus mūžizglītībā, reformējot un uzlabojot arodizglītību;

3.Risināt darbaspēka trūkuma problēmu, cīnoties ar viltus bezdarbiniekiem, nosakot, ka tiem noteikti jāpieņem darba devēja piedāvājums maksimums pēc mēneša bezdarbnieka statusā, jeb jāatsakās no bezdarbnieka pabalsta;

4.Atvieglot darbaspēka atlaišanas procedūru – kopā ar cīņu ar viltus bezdarbniekiem būs iespējams precīzāk sekot Dānijas Flexicurity modelim;

5.Izmainīt uzņēmumu peļņas nodokļa likmi – 0 procenti reinvestējot peļņu, 30 procenti – izņemot dividendes;

6.Uzņēmējdarbības vides uzlabošana – ļoti pareizi, tikai tas jādara daudz ātrāk un pamatīgāk, atvēlot tai centrālo vietu un resursus. Akcīzes nodokļa palielināšana dažiem automobiļiem par dažiem simtiem latu mūs neglābs. Pētījumi rāda, ka krīzes nenotiek tikai kārtīgās un drošās valstīs, ar labi izglītotu un konkurētspējīgu darbaspēku;

7.Uzbūvēt bibliotēku - pareizi, jo tas ir tieši tāds ieguldījums ilglaicīgas konkurētspējas attīstībā, kāds nepieciešams Latvijai, ja vēlamies pāriet pie dārgāku preču ražošanas;

8.Atlikt ES fondu izmantošanu – nepareizi. Ne visa nauda Latvijā ir bīstama, tikai tā, par kuru jāmaksā procenti un kura jāatdod ārzemniekiem – citiem vārdiem – banku aizdotie līdzekļi. ES fondu līdzekļi, kas ienāk kā vienvirziena subsīdija ir laba un droša nauda;

9.Palielināt naudu zinātnei – ļoti pareizi;

10.Koncentrēšanās uz eksporta atbalstu – nepieciešams.

Pirms dažiem gadiem mūsu premjers Kalvīša kungs emocionālā Jaungada uzrunā runāja par septiņiem treknajiem gadiem, kas gaida Latviju. Viņam bija taisnība, Latvija attīstās ar nebijušu ātrumu.

Tomēr vienmēr der atcerēties Bībeles sižetu par Jāzepu un viņa brāļiem, nu kura ņemts citāts par septiņiem treknajiem gadiem.

Jāzeps kļuva par Ēģiptes valdnieku pēc tam, kad iztulkoja faraona sapni. Septiņas treknas govis izkāpj no Nīlas, sapņoja faraons, kam seko septiņas liesas govis. Un tad tās liesās apēd tās treknās. Jāzeps paskaidroja faraonam, ka ekonomika vienmēr ir cikliska, un pēc septiņiem treknajiem gadiem nāk septiņi bada gadi, tāpēc, teica Jāzeps, norīko nodokļu ievācēju, kas daļu bagāto gadu graudu noglabās valdības apcirkņos un iztērē tos bada gados.

Faraons paklausīja un paaugstināja nodokļu slogu ekonomiskā cikla augšupejas laikā, lai varētu atļauties graudu budžeta deficītu lejupslīdes laikā, vienmērīgas pārticības nodrošināšanai. Mūsdienu graudi ir zinības un infrastruktūra plašā nozīmē, tie arī būtu graudi, kas mums jāiesēj tagad, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību ilgstoši.

 

Gaidis Bērziņš: valstij jāveido ciešāks dialogs ar latviešu lokālajām identitātēm

DELFI  09/21/07    Pašreizējā situācija nav normāla, jo dialoga veidošanai ar etniskajām minoritātēm darbojas īpaša ministrija, bet par dialoga veidošanu ar latgaliešiem, suitiem un citu latviešu lokālo identitāšu pārstāvjiem valsts līmenī nav atbildīgs neviens, uzskata tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

"Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts strādā ar krievu, ebreju, poļu un citu etnisko minoritāšu jautājumiem, kamēr latgaliešiem, suitiem un sēļiem valsts līmenī nav pie kā vērsties, lai kopīgi diskutētu par sadarbības jautājumiem", tā ministrs.

"Latgaliešu dialekta problēmas nevar skatīt mazākumtautību vai nacionālo minoritāšu jautājumu kontekstā, jo latgalieši nav mazākumtautība, bet ir latviešu tautas sastāvdaļa un veidotāja. Pie latviešu lokālajām identitātēm pieskaitāmi latgalieši, līvi, suiti, sēļi un visi citi Latvijas pamattautas pārstāvji, kam ir savas lokālās atšķirības un savdabība tradīcijās, dialektos, kultūrā, dzīvesveidā u.tml., un šī lokālo atšķirību un savdabību daudzveidība ir uzskatāma par latviešu kultūras bagātību. Tas ir nenovērtējams kultūrvēsturiskais mantojums, kuru mēs nedrīkstam pazaudēt, tādēļ uzskatu, ka valstij tās ir jāatbalsta vismaz tikpat lielā mērā, kā tiek atbalstītas Latvijas teritorijā esošās etniskās minoritātes", ir pārliecināts Bērziņš.

"Domāju, ka šis jautājums atrodas Kultūras ministrijas kompetencē un tai būtu jāpievērš lielāka uzmanība sadarbībai ar latviešu lokālo identitāšu pārstāvjiem, apsverot īpašas iestādes vai struktūrvienības izveidi, kuras pārziņā būtu šo identitāšu atbalsta jautājumi", norāda ministrs.

"Viens no pirmajiem būtiskajiem jautājumiem, kas jāatrisina, ir nepieciešamais atbalsts latgaliešu dialektam," uzskata tieslietu ministrs.

 

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo – 23,5% no IKP

DELFI  09/21/07    Latvijas maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo šī gada otrajā ceturksnī bija 795,6 miljoni latu jeb 23,5% no iekšzemes kopprodukta (pirmajā ceturksnī – 765,5 miljoni latu jeb 26,4% no IKP un iepriekšējā gada atbilstošajā periodā – 517,7 miljoni latu jeb 19,2% no IKP, liecina Latvijas Bankas informācija.

Tekošā konta negatīvā saldo pieaugumu noteica preču negatīvā saldo attiecības pret IKP kāpums, importa pieaugumam apsteidzot eksporta kāpumu, un ienākumu negatīvā saldo attiecības pret IKP pieaugums, turpinot augt nerezidentu saņemto ieguldījumu ienākumu apjomam.

Vienīgi kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP palielinājās, saņemto pārvedumu apjomam pieaugot. Tas kompensēja pakalpojumu pozitīvā saldo attiecības pret IKP samazināšanos, straujāk augot saņemto pakalpojumu apjomam.

Tekošā konta negatīvo saldo šī gada otrajā ceturksnī pilnībā sedza ilgtermiņa kapitāls, nozīmīgi tajā palielinoties ārvalstu tiešo investīciju daļai. Tiešo investīciju saldo sasniedza 10,7% no IKP, tikai nedaudz zemāks tā līmenis bija arī pirmajā pusgadā. Citu ieguldījumu pozitīvais saldo otrajā ceturksnī bija 770,4 miljoni latu, savukārt rezerves aktīvi pieauga par 156,8 miljoni latu.

Latvijas tautsaimniecībā joprojām saglabājas būtiski ar ekonomikas pārkaršanu saistīti riski, kas atsevišķos sektoros, īpaši inflācijas jomā, pat pastiprinājušies. Tomēr vienlaikus vērojamas arī pozitīvas iezīmes – otrajā ceturksnī tekošā konta deficīts bija par 2,9 procentu punktiem mazāks nekā pirmajā ceturksnī, lielākoties strauji palielinoties saņemto kārtējo pārvedumu apjomam un palēninoties preču importa pieauguma tempam, bet preču eksporta kāpumam saglabājoties noturīgam kopš gada sākuma, norāda Latvijas Banka.

Pēdējo sešu gadu laikā tā ir pirmā reize, kad gada otrajā ceturksnī tekošā konta negatīvā saldo attiecība pret IKP ir mazāks nekā pirmajā ceturksnī. Otrajā ceturksnī bija vērojams arī ļoti straujš tiešo investīciju Latvijā pieaugums (līdz 11,8% no IKP), ko lielākoties noteica banku pamatkapitāla palielināšana. Lēnāks kļuvis arī Latvijas banku ārējo aizņēmumu kāpums, atspoguļojot pretinflācijas pasākumu īstenošanu, ārvalstu banku mērenāku finansējumu un banku stingrāku kredītpolitiku īpaši ar nekustamo īpašumu saistītajos sektoros.

Turklāt otrajā ceturksnī banku ilgtermiņa aizņēmumu atlikums palielinājās straujāk nekā īstermiņa aizņēmumu atlikums. Vienlaikus arvien lielāka nozīme tekošā konta deficīta finansējumā ir citu sektoru aizņēmumiem, kas 2007. gadā būtiski auguši, galvenokārt palielinoties līzinga kompāniju no ārvalstu kredītiestādēm saņemto aizņēmumu atlikumam. Latvijas Bankas veikto valūtas intervenču rezultātā turpināja palielināties rezerves aktīvi, informēja banka.

Ārējās nesabalansētības mazināšanā tuvākā nākotnē liela nozīme būs visu iesaistīto pušu centieniem ierobežot iekšzemes pieprasījumu, stimulēt Latvijas ražotāju konkurētspēju un nodrošināt tautsaimniecības līdzsvarotāku attīstību. Valdības apņemšanās īstenot stingrāku fiskālo politiku, panākot lielāku budžeta pārpalikumu, un banku kredītpolitika, kas pēdējos mēnešos būtiski mazinājusi kredītu atlikuma pieauguma tempu, ir veiksmīgs problēmas risinājuma pieteikums. Valdības gatavība aktīvāk līdzdarboties tautsaimniecības stabilizācijā, risinot jautājumus kompleksi, ir pārdomāta izvēle, uzskata centrālā banka.

 

Izvirzīs kandidātus Spīdolas balvai ekonomikā

DELFI  09/24/07    Aicina iedzīvotājus iesaistīties Spīdolas balvas ekonomikā 2007 laureātu izvirzīšanā, portālu "Delfi" informēja pasākuma organizētāji.

Pasākuma organizētāji norāda, ka Spīdolas balva ekonomikā ir valsts mēroga balva, kas ikgadēji tiek piešķirta par ieguldījumu Latvijas ekonomiskās brīvības attīstībā. Izvērtējot šīs balvas kandidātus tiek ņemti vērā vairāki faktori. Vērā ieguldījumu brīvās iniciatīvas un brīvā tirgus paplašināšanā Latvijas tautsaimniecībā, konkurences nodrošināšanu un noteikta tirgus sektora vai tautsaimniecības paplašināšanu, ieviešot Latvijas tirgū jaunus produktus vai pakalpojumus un indivīda brīvību ekonomiskā palielināšanā, paaugstinot izglītības, zināšanu un prasmju līmeni.

Balvas kandidātu pieteikumu, norādot to vārdu, uzvārdu, amatu, kā arī pamatojot kandidāta ieguldījumu Latvijas ekonomikā, ir iespēja sūtīt uz "Ekonomistu apvienību 2010" Raiņa bulvārī 21-16, Rīgā, LV – 1050 ar norādi "Spīdolas balva ekonomikā 2007". Kandidātus var pieteikt arī "Ekonomistu apvienības 2010" mājas lapā www.ekonomisti.lv sadaļā "Izvirzi kandidātu Spīdolas balvai ekonomikā".

Spīdolas balvas ekonomikā kandidāta pieteikumus pieņems līdz 1.oktobrim. Tās laureāta vārdu "Ekonomistu apvienība 2010" nosauks oktobra beigās, bet apbalvošanas ceremonija paredzēta 14.novembrī.

Spīdolas balvas ekonomikā pasniedz kopš 1997.gada. 2003.gadā "Ekonomistu apvienība 2010" mainīja Spīdolas balvas tautsaimniecībā un ekonomikā koncepciju un formu, kā galveno balvas dominanti nosakot personas ieguldījumu ekonomiskās brīvības palielināšanā Latvijas tautsaimniecībā.

2004.gadā atjaunoto Spīdolas balvu ekonomikā saņēma Einars Repše – par lata atjaunošanu Latvijā 1993.gadā un turpmāko tā vērtības nelokāmu uzturēšanu par spīti neefektīvo saimniecisko struktūru politiskajam spiedienam un Andris Šķēle – par reformu programmas īstenošanu ekonomiski kritiskajos 1996. – 1997. gados, bezdeficīta budžeta filozofijas iedzīvināšanu.

Spīdolas balvu ekonomikā iepriekšējos gados saņēmis arī nacionālās aviosabiedrības "Air Baltic" prezidents un izpilddirektors Bertolds Martins Fliks. Kā arī "Hansabankas" prezidente Ingrīda Blūma.

 

Koalīcija vienojas par izmaiņām valdībā

LETA  09/24/07    Pirmdien koalīcijas padome pēc gandrīz divu stundu ilgām diskusijām pauda atbalstu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izvirzītajam kandidātam Saeimas priekšsēdētāja amatam Gundaram Daudzem, kā arī vienojās par strukturālām izmaiņām valdībā - premjeram būs tiesības pieprasīt vairāku ministru nomaiņu.

Koalīcijā nolemts, ka tuvākā mēneša laikā tiks veiktas strukturālas izmaiņas valdības sastāvā, lai uzlabotu Ministru kabineta darbu un tam izvirzīto mērķu sasniegšanu, pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem pastāstīja premjers Aigars Kalvītis (TP).

Pēc Ministru prezidenta teiktā, izmaiņas ļaus uzlabot valdības darbu. Sīkāk viņš nekomentēja izmaiņas ministru sastāvā, uzsverot, ka tagad tiks veikts nopietns darbs šajā jautājumā.

No premjera teiktā bija noprotams, ka koalīcijas atbalsts Daudzem ir saistīts ar gaidāmajām izmaiņām valdībā.

Kalvītis uzsvēra, ka uz Daudzes virzīšanu augstajam amatam ir uzstājusi ZZS, uzņemoties "lielu politisko atbildību".

Koalīcijas padomē arī panākta vienošanās nākamā gada budžetu veidot ar būtisku pārpalikumu, kā sasniegšanai partijām būs jāvelta maksimāli pūliņi un darbs. Līdz ar to budžeta sagatavošana varētu kavēties par aptuveni desmit dienām, salīdzinot ar sākotnēji plānoto.

Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis portālam "Delfi" sacīja, ka koalīcijas vienošanās patlaban neparedz kādu konkrētu ministru nomaiņu, taču premjeram būs tiesības izvērtēt un pieprasīt partijām atsevišķu ministru nomaiņu.

Kučinskis sacīja, ka TP nebija apmierināta ar ZZS izvirzīto kandidatūru Saeimas priekšsēdētāja amatam, jo Daudzem trūkst pieredzes, taču tā kā ZZS uz to uzstāja, panākta vienošanās, ka visa koalīcija atbalstīs Daudzes apstiprināšanu, taču Kalvītim turpmāk būs tiesības koalīcijas partneriem pieprasīt atsevišķu ministru nomaiņu un tām šī prasība būs jāpilda.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis portālam "Delfi" gan uzsvēra, ka patlaban neiet runa par neviena ministra nomaiņu, bet gan par ministru darba izvērtēšanu, kas notiks oktobrī.

Kučinskis savukārt sacīja, ka pašreizējos apstākļos, kad valdībai jāpieņem nākamā gada budžets ar pārpalikumu, turklāt jāveic inflācijas ierobežošanas pasākumi, aktuāls būs jautājums par ministriju un ministru spēju pildīt valdības uzdevumus un pieņemt nepopulārus lēmumus, tādēļ gadījumā, ja premjers prasīs atsevišķu ministru nomaiņu, partijām tas būs jādara.

Patlaban netiek pieminēti konkrētu ministru vārdi, kuru nomaiņu varētu prasīt premjers, taču iepriekš medijos neoficiāli minēts, ka "sašūpoties" varētu izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas (ZZS), iespējams, labklājības ministres Dagnijas Staķes (ZZS), kā arī vides ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) un "tēvzemiešu" ministru krēsli.

Jau ziņots, ka pirmdien plkst.15 paredzēta Saeimas ārkārtas sēde, kurā plānots vēlēt jauno parlamenta priekšsēdētāju.

Pašreizējais Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS) 22.septembrī ārkārtas prezidija sēdē oficiāli paziņoja, ka noliek parlamenta deputāta mandātu un atkāpjas no Saeimas spīkera amata ar brīdi, kad beigs pildīt Valsts prezidenta pienākumus, jo prezidents Valdis Zatlers devies darba vizītē uz ASV.

Kandidatūras Saeimas priekšsēdētāja amatam var izvirzīt līdz ārkārtas sēdes sākumam. Tiesības izvirzīt kandidatūru ir katram Saeimas deputātam. Priekšlikumi jāiesniedz rakstiski un tiem jāpievieno kandidāta rakstiska piekrišana.

Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanas saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli notiek aizklāti ar vēlēšanu zīmēm.

ZZS šim amatam izvirzīja ZZS ietilpstošās "Latvijai un Ventspilij" pārstāvi Daudzi.

Opozīcijas partijas jau ir paziņojušas, ka neatbalstīs Daudzes kandidatūru.

Partija "Jaunais laiks" (JL) plāno izvirzīt savu kandidātu. JL pirmdien plāno izlemt, kuru no trijiem iespējamiem partijas biedriem virzīt parlamenta priekšsēdētāja amatam. Viena no kandidātēm ir Ingrīda Circene.

 

Ikstens: Kalvīša valdība ir katastrofāla un steidzami jāmaina

TVNET/900 sekundes  09/24/07    Politologs Jānis Ikstens šorīt Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā "900 sekundes" izteicās, ka premjerministra Aigara Kalvīša valdība ir katastrofāla un tā steidzami jāmaina - valdības godu vairs neesot iespējams glābt.

Šodien Saeimas ārkārtas sēdē tiks lemts par Aivara Lemberga partijas "Latvijai un Ventspilij" pārstāvja Gundara Daudzes iecelšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā.

Jānis Ikstens uzskata, ka Daudzes izredzes tikt apstiprinātam ir pietiekami lielas - no lielāko partiju puses vērojama pozitīva attieksme, un neviens no koalīcijas partneriem neapstrīd Zaļo un zemnieku savienības tiesības virzīt šim amatam savu kandidātu - Daudzi.

Ikstens norāda, ka Daudze sevi labi pierādījis kā Ventspils slimnīcas vadītājs. Atbildot uz jautājumu, vai ir politiski korekti, ka otro augstāko valsts amatu varētu ieņemt apsūdzētā Aivara Lemberga partijas biedrs, Ikstens norāda, ka Latvijā nepastāv kolektīvās vainas princips, pie tam Daudze diez vai esot tieši iesaistīts Lemberga krimināllietā.

Ikstens paziņoja, ka Kalvīša valdība ir katastrofāla un esot skaidrs, ka valdībai jākrīt. Jautājums esot tikai, kad tas notiks. Vienīgais, ko Kalvītis valstij patlaban var garantēt, esot ilgstošas ekonomiskas un politiskas problēmas.

Kā vienu no ticamākajiem scenārijiem valdības krišanai Ikstens min novembri, kad gaidāma budžeta apstiprināšana, - šajā laikā valdību varētu būt viegli gāzt.

Ikstens uzsver, ka Kalvīša valdība ir sevi izsmēlusi, jo tā arī nav spējusi tikt galā ar augsto inflāciju - raidīt sabiedrībai un uzņēmējiem skaidrus signālus, ka notiek vērā ņemami pasākumi inflācijas mazināšanai.

Politologs arī skaidroja, ka patlaban vēl esot grūti prognozēt, kāds varētu būt scenārijs pēc valdības krišanas. Tomēr, kad valdība patiešām kristu, visdrīzāk sagaidāmas ievērojamas izmaiņas - tas noteikti būtu jauns premjers, tāpat ticams, ka koalīcijā tiktu iesaistīts kāds jauns dalībnieks, un saistībā ar to esot vairākas iespējas.

Lielākie Saeimā pārstāvētie spēki, iespējams, izvairīsies no savienības ar Zaļo un Zemnieku savienību, jo tā kā ilglaicīgs partneris saistībā ar pēdējo mēnešu notikumiem esot riskants, tādēļ valdošajā koalīcijā varētu iesaistīties Saskaņas centrs vai Jaunais laiks - ja tā notikšot, tad vēl neesot skaidrs, kādā formā, teica Ikstens.

Kalvīša valdība arī mērķtiecīgi esot gājusi uz to, lai politiski vājinātu Jauno laiku, un tagad būs interesanti pavērot, vai šāds uzstādījums joprojām būs spēkā. Ja būs, tad partijai iekļūt jaunajā valdībā būtu mazas izredzes. Tomēr, ja nē, tad Jaunais laiks varētu kļūt par koalīcijas dalībnieci, uzskata Ikstens.

Politologs norāda, ka jaunās valdības galvenais uzdevums būs kļūt tādai, kurai sabiedrība tic.

Ikstens paziņoja, ka Kalvīša valdības godu glābt vairs neesot iespējams.

"Ko nu tur vairs glābt. Tur jau nav vairs, ko glābt. Skaidrs, kuras partijas pēdējos divus gadus atradušās pie varas - un, manuprāt, tā atbildībai ir skaidri sazīmējama. Tautas partijai paiet malā nozīmē atzīt savu rīcības nespēju, bet nedomāju, ka tas partijai radītu godu un tā šādu lēmumu pieņems," teica Ikstens.

Ikstens arī norādīja, ka pēdējā laikā uz politisko norisi vērojama liela Ģenerālprokuratūras ietekme - visi skaļākie pēdējā pusgada notikumi saistīti tieši ar Ģenerālprokuratūras paziņojumiem vai atklājumiem - tā esot gan Emša, gan Lemberga lieta, kā arī digitālās televīzijas lieta, skaidroja Ikstens.

 

 

 

 

Izglītībā...

 

 

No studijām LU pagājušajā mācību gadā atskaitīti 17% studentu

LETA  09/16/07    No studijām Latvijas Universitātē (LU) 2006./2007.mācību gadā atskaitīti 17,6% studentu, kas ir par aptuveni 3% vairāk nekā 2005./2006.mācību gadā.

LU sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Vilcāne norādīja, ka pagājušajā mācību gadā kopumā no mācību procesa izslēgti aptuveni 4500 LU studentu. No tiem lielākā daļa - aptuveni 2040 - ir tie, kas studējuši pamatstudiju vecākajos kursos, tas ir, otrajā, trešajā, ceturtajā kursā. Pamatstudiju 1.kursā izslēgti aptuveni 1330 studenti.

Maģistrantūras studijas 1.kursā pametuši aptuveni 290 studentu, bet maģistrantūras vecākajos kursos - 830.

Vilcāne atzina, ka pagājušajā mācību gadā atskaitīto studentu skaita procents ir nedaudz lielāks, taču jāņem vērā, ka daļa atskaitīto nākamajā mācību gadā, tas ir, šogad atjaunosies studijām.

2005./2006.mācību gadā no studijām tika atskaitīti 14,14% studentu, 2004./2005.mācību gadā - 14,21%.

 

Skolotāji piketēs, bet streikot negrasās

Zane Stankeviča,  NRA    09/19/07

Lai arī nākamā gada budžetā pagaidām nav paredzēts izpildīt nevienu no skolotāju pamatprasībām, pedagogi pagaidām streikot netaisās un problēmas mēģinās risināt sarunu ceļā.

Saskaņā ar pedagogu darba algas paaugstināšanas programmu skolotāju algas par 60 latiem tiktu palielinātas no nākamā gada 1. septembra, bet izglītības darbinieki lielāku algu vēlas saņemt jau no nākamā gada 1. janvāra. Diemžēl šim nolūkam līdzekļi nav piešķirti.

Lai nopelnītu vairāk, skolotājiem jāstrādā vairāk par vienu slodzi. "Tas nekam neder. Viņi tikai atļauj strādāt vairāk, bet necīnās par kvalitāti," uzsver Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš.

Atalgojums nav vienīgais iemesls neapmierinātībai. Patlaban skolotāji saņem piemaksas par piecu, 10 un 15 gadu stāžu. "Tā kā jaunie pedagogi uz skolu strādāt nenāk, būtu ļoti vēlams stāžu diferencēt no paša sākuma sīkāk. Zināmā mērā tas ir arī jautājums par 2010. gadā paredzēto skolotāju iekļaušanu vienotajā ierēdņu darba samaksas sistēmā, kur diferenciācija ir ik pēc diviem gadiem," norāda J. Krastiņš.

Ne šīs, ne citas pamatprasības, kuras skolotāji izvirzījuši

2008. gadam, valdība izpildīt nepiedāvā, tāpēc pedagogi 25. septembrī pieteikuši piketu pie Ministru kabineta sakarā ar nākamā gada budžetu, kurā papildu naudas līdzekļi skolotāju vajadzībām nav paredzēti. "Piketu taisām pie Ministru kabineta, lai pievērstu uzmanību šiem jautājumiem," skaidro J. Krastiņš, taču iespēju rīkot streiku pašlaik noliedz. "Kāpēc jārada ažiotāža, ka būs streiks? Kad pienāks tas moments, mēs pateiksim. Mums vajadzīgs ir rezultāts, ne jau streiks. Tikai tad, kad nenotiek sarunas, pavisam tiek ignorētas mūsu prasības un nevar atrast kompromisu, tad varam runāt par streiku. Jā, Izglītības ministrija mums ir devusi priekšlikumus, bet pašreiz viņi tos ir tikai vārdos izteikuši, garantijas nav. Pikets ir par to, lai sāktu domāt par 2008. gada budžeta projektu un risinātu mūsu pamatprasības ministrijai," uzsver J. Krastiņš. Arī tad, ja valdība ignorēs piketu, LIZDA ar streiku nedraud, bet cer visu atrisināt ar sarunām.

 

Skolotāji zem ministrijas lupas

Zane Stankeviča,,  NRA  09/20/07    Ierēdņi nolēmuši izpētīt pedagogu darba ikdienu un brīvo laiku.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, cik un kādus darbus vēl pedagogi veic, nesaņemot par to atalgojumu. Rezultāti nākotnē tas varētu noderēt, iekļaujot skolotājus vienotajā ierēdņu darba atalgojuma sistēmā.

Atklāta konkursa kārtībā par pētījuma izpildītāju izvēlēts Baltijas Sociālo zinātņu institūts. Pētījums sāksies šā mēneša beigās un notiks divās kārtās, lai novērtētu skolotāju darba pienākumus mācību laikā un brīvlaikā. Izmantojot anonīmas anketas, pirmajā vilnī tiks aptaujāti 1600 pedagogi, otrajā – vismaz 1000, savukārt skolas, kuras piedalīsies aptaujā, tiks izvēlētas pēc nejaušības principa, ņemot vērā kopējo skolotāju skaitu valstī un katrā rajonā.

Patlaban jau ir izstrādāts pētījuma instrumentārijs un noteikts pētījuma lauks. Datu vākšana sāksies septembra beigās un oktobrī, savukārt datu analīze – novembrī. Pētījuma rezultāti un no tiem izrietošie secinājumi būs pieejami decembrī. "Pētījums ir vajadzīgs, lai sīki izvērtētu, no kā sastāv pedagogu ikdienas darbs, kādi ir veicamie pienākumi un cik lielu daļu no kopējā darba laika aizņem to izpilde," skaidro pētījuma koordinatore Oksana Žabko. Nākotnē pedagogu darba samaksu un slodzi paredzēts iekļaut Finanšu ministrijas izstrādātajā vienotajā sabiedriskajā sektorā nodarbināto darba samaksas sistēmā, tāpēc IZM ir jāsniedz konkrēti ieteikumi, lai skolotāju pienākumus atbilstoši varētu iekļaut vienotajā samaksas sistēmā. O. Žabko uzsver, ka dati, kas tiks iegūti pētījumā, vajadzīgi šo priekšlikumu izstrādāšanai.

Izpētot pedagogu darba pienākumus un tiem veltīto laiku, tiks izstrādāti vairāki scenāriji, kā pāriet no 21 kontaktstundas uz 40 stundu darba nedēļu. Šā uzdevuma izpildi pētnieki veiks tad, kad būs savākti dati. Tad arī būs iespējams spriest, vai un kā mainīsies skolotāja darba ikdiena; vai viens scenārijs būs piemērojams visiem skolotājiem un vai izglītības sistēmā būs sagaidāmi kādi uzlabojumi. Pagaidām zināms vien tas, ka arī turpmāk vasaras laikā skolotāji piedalīsies zinātniskās konferencēs un paaugstinās kvalifikāciju atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža skaidro: pētījums vajadzīgs, "lai mēs varētu zinātniski pamatot un parādīt visiem, kā sadalās skolotāju darba laiks. Jautājums ir par to, cik ilgu laiku skolotājs velta stundu sagatavošanai, cik ir tas darbs, ko skolotājs tiešām strādā, bet kas viņam netiek apmaksāts, lai veidotos 40 stundas nedēļā".

Pedagogi pētījumu atbalsta, taču izturas pret to neitrāli. "Nu lai viņi veic to pētījumu un tad lai secina. Nevar būt tā, ka skolotājs strādā 21 kontaktstundu un par gatavošanos stundām viņam nemaksā nemaz. Patlaban ir jānoskaidro, kas ir slodze, cik liela tā ir un kāds ir pedagoga amata apraksts," uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš, piebilstot, ka jebkurā gadījumā varbūt mainīsies vismaz IZM viedoklis un priekšstats par skolotāju darbu.

 

Pētījums: Gandrīz piektā daļa skolēnu darbadienās datorspēlēm un spēļu konsolēm velta līdz pat piecām stundām

LETA  09/20/07    Skolēni nepietiekami nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, tā vietā pavadot laiku pie televizora vai datora, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) veiktais pētījums.

46,3% Latvijas skolēnu pusaudžu vecumā ir pietiekami fiziski aktīvi. Palielinoties vecumam, fiziskās aktivitātes būtiski samazinās. Meiteņu īpatsvars ar pietiekamu fizisko aktivitāti 11 gadu vecumā ir 45,5%, bet 15 gadu vecumā - 35,8%.

Aptauja parādīja, ka fizisko aktivitāšu vietā liela daļa skolēnu savā brīvajā laikā labprātāk izvēlas televizora skatīšanos vai laika pavadīšanu pie datora. Vidējais pie televizora pavadīto stundu skaits darbadienās ir 4,78 stundas, bet nedēļas nogalēs 5,48 stundas. Spēlējot datorspēles, "čatojot" vai pildot mājasdarbus, skolēni pie datora vidēji pavada 3,25 stundas darbadienās un 3,51 stundu nedēļas nogalēs.

19,9% skolēnu darbadienās datorspēlēm un spēļu konsolēm velta līdz pat piecām stundām. Nedēļas nogalēs tik pat ilgu laiku datoram velta 27,9% aptaujāto skolēnu.

Pētījums veikts no 2002.-2006.gadam, izmantojot standartizētu anketu un aptaujājot 4245 piekto, septīto un devīto klašu skolēnus.

Skolēnu veselības paradumu pētījuma galvenais mērķis bija iegūt informāciju par skolas vecuma bērnu veselības paradumiem un dzīvesveidu. Pētījums tiek veikts ik pēc četriem gadiem.

Joprojām notiek debates par pietiekamas fiziskās aktivitātes līmeni skolas vecuma bērniem, taču esošās vadlīnijas noteic, ka visiem skolas vecuma bērniem jābūt fiziski aktīviem vismaz 60 minūtes dienā, ne mazāk kā piecas dienas nedēļā, ieskaitot gan mēreno, gan intensīvo fizisko slodzi.

SVA atgādina, ka pietiekama fiziskā aktivitāte pozitīvi ietekmē gan cilvēka fizisko, gan garīgo veselību, piemēram, stiprinot balsta - kustību sistēmu, samazinot sirds-asinsvadu slimību risku, kā arī sekmējot pozitīvas emocijas, savukārt mazkustīgums veicina aptaukošanos, kas ir vairāku saslimšanu riska faktors.

SVA informē, ka ir gūti apstiprinājumi, ka dzīvesveida paradumi bērnībā un skolas vecumā iespaido pieauguša cilvēka paradumus. Cilvēks, kas bērnībā un skolas gados brīvo laiku pavadījis pie televizora vai datora ekrāna, visticamāk, arī būdams pieaudzis, izvēlēsies brīvo laiku pavadīt mazkustīgi.

Pētījums "Fiziskā aktivitāte un sēdošs dzīvesveids skolas vecuma bērniem Latvijā" izdots 2000 eksemplāros. To izplatīs skolu administrācijām, sociālo zinību un sporta stundu skolotājiem, kā arī valsts un pašvaldību speciālistiem, kuri ir atbildīgi par sporta jautājumiem.

 

IZM plāno maksimāli samazināt finanšu resursus administratīvajai vadībai

LETA  09/21/07    Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) un tās padotības iestādēs divu mēnešu laikā tiks veikts funkcionālais un finanšu audits, kura mērķis ir IZM un tās padotības iestāžu optimizācija, kas nepieciešama, lai efektīvi izmantotu valsts budžeta līdzekļus un uzlabotu IZM funkciju veikšanu.

Auditu veiks SIA Latvijas - Lielbritānijas kopuzņēmums "Zygon Baltic Consulting", kas tika izvēlēts atbilstoši iepirkuma procedūrai. Audits tiks veikts atbilstoši funkcionālā audita metodikai, tā laikā izvērtēs IZM struktūrvienībām un padotības iestādēm normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un to īstenošanas kvalitāti, apjomu un funkciju veikšanai nepieciešamos cilvēkresursus un finanses, kā arī pārskatīs IZM budžeta sastādīšanas principus, aģentūru LETA informēja IZM Komunikāciju nodaļā.

"Šāda rīcība ir nepieciešama ne tikai tāpēc, ka to pieprasa pašreizējā Latvijas ekonomiskā situācija, bet arī tādēļ, ka no sakārtotas administratīvās vadības ir atkarīga iestādes darba un finanšu efektivitāte," norāda IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics.

Viņš pieļauj, ka audita rezultāti varētu būt pamatojums lēmumam samazināt IZM darbinieku skaitu vai lēmumam apvienot patstāvīgās struktūrvienības vai padotības iestādes.

Audita rezultāti būs zināmi 2007.gada novembra vidū, un, balstoties uz tiem, tiks izstrādāts IZM un tās padotības iestāžu optimizācijas plāns un noteikta tā ieviešanas gaita. Audita rezultātā tiks pārskatītas iespējas maksimāli samazināt administratīvajai vadībai tērētos finanšu resursus, lai pēc iespējas vairāk līdzekļu varētu novirzīt nozaru - izglītības, zinātnes, sporta un valsts valodas - vajadzībām.

 

 

 

 

Vēsturē...

 

Intervija ar Jāni Riekstiņu: Viņi visi tomēr bija latvieši

Viesturs Sprūde, Latvijas Avīze  09/16/07    Latvijas vēsturē nevajadzētu ignorēt 1937./1938. gada represijas staļiniskajā PSRS.

Cik ārpus dzimtenes dzīvojošo latviešu aizgāja bojā staļiniskā terora vilnī, kas Padomju Savienībā aizsākās 1937. gada vasarā un rudenī, nav noskaidrots. Dažkārt min, ka represēti 26 tūkstoši Krievijas latviešu, no kuriem 17 tūkstoši tika nobendēti. Tie ir aptuveni skaitļi, jo sākumā čekisti upuru tautību nereģistrēja.

Bet varbūt nemaz nevajadzētu pievērst šiem ļaudīm tik lielu uzmanību? Tas taču notika kaimiņos un viņu agrākās gaitas apzīmogoja uzticamā kalpošana padomju idejām, naids pret ''buržuāzisko'' Latviju un bieži vien arī līdzdalība represīvā aparāta radīšanā! Tā paša aparāta, kas pēc tam ''samala'' savus radītājus!

Šādiem uzskatiem nepiekrīt vēsturnieks un Latvijas Valsts arhīva darbinieks Jānis Riekstiņš. ''Dažkārt domā: ''Kāpēc par viņiem runāt? Viņi taču bija to pelnījuši!'' Tie ir stereotipi. Mana principiālā pozīcija ir tāda, ka neviens nav pelnījis, lai viņu pirmajā pratināšanā nosit ar tabureti vai nospīdzina kā Eihi, Rudzutaku, Knoriņu. Jā, mēs zinām, ka Vilis Knoriņš bija viens no boļševiku partijas vēstures ''īsā kursa'' autoriem, ka vairāki Latvijas izcelsmes cilvēki piedalījās surogāttiesās ''troikās'' un ir atbildīgi par simtu vai pat tūkstošu ļaužu nosūtīšanu uz nošaušanu. Bet nevar sacīt, ka to likteni bija pelnījuši, teiksim, Novosibirskā vai Usurijskā dzīvojošie ''mazie latvieši'', kurus ''nacionālajās operācijās'' iznīcināja etniskās piederības dēļ. Citās valstīs pēta arī tos savus tautiešus, kas bija Staļina līdzgaitnieki. Bet latviešus neviens mūsu vietā nepētīs,'' uzsver vēsturnieks.

– 1937. gada notikumi tomēr bija PSRS iekšējo procesu jautājums. Kādā veidā zem Staļina sitiena nonāca tik daudz latviešu?

J. Riekstiņš: – 1937. gada maijā arestēja un apsūdzēja ''militārfašistiskā sazvērestībā'' maršalu Tuhačevski. Jūnijā viņu nošāva. Safabricētajā lietā viens no apsūdzētajiem un nošautajiem bija sarkanās armijas (SA) korpusa komandieris Roberts Eidemanis. Tobrīd jau bija arestēts augstus amatus valsts pārvaldē ieņēmušais Jānis Rudzutaks, Tālo Austrumu gaisa karaspēka pavēlnieks Alberts Lapiņš, SA autobruņutanku pārvaldes priekšnieks Gustavs Boķis, SA militāro pārvadājumu pārvaldes priekšnieks Ernests Apogs un vēl citi augsta ranga militārie komandieri. Tad viņus nearestēja tautības dēļ. Etniskais moments līdz jūlijam neieskanējās. Interesanti, vēl maija sākumā aizsardzības tautas komisārs Vorošilovs bija iecerējis SA pavēlniecībā pārmaiņas. Bija paredzēts, ka Jēkabs Alksnis būs aizsardzības tautas komisāra vietnieks, bet Eidemanis – SA pretgaisa aizsardzības pavēlnieks. Staļins pat kādā sanāksmē slavēja SA Galvenās izlūkpārvaldes (GRU) priekšnieku Jāni Bērziņu, ka tas sevi labi parādījis Spānijas pilsoņu karā. Tostarp līdz martam jau bija arestēts ilggadējais Kremļa komandants Ilgvars Pētersons, arestēts un nošauts Ivars Smilga, Juris Gavens. Viņus uzskatīja par ''trockistiem'', ''kontrrevolucionāriem''. Bija arestēts arī kultūras biedrības ''Prometejs'' vadītājs Jūlijs Daniševskis, bet vēl nekādas ''etniskās nots'' tajā nebija.

Taču 1937. gada jūlijā notika pirmā etniskā operācija, kura vērsās pret PSRS dzīvojošajiem vāciešiem. Otrā operācija augustā vērsās pret poļiem – ''spiegiem'' un ''diversantiem''. Poļu operācijas laikā arestēja arī daudz latviešu – Latgalē dzimušos, ar poliskiem uzvārdiem. Daudzi no viņiem tobrīd dienēja Baltijas kara flotē. Augustā ar militāro pārvadājumu pārvaldes priekšnieku Apogu saistītais SA komandieris Fjodorovs rakstiski ziņoja PSRS iekšlietu tautas komisāram Nikolajam Ježovam, ka armijas rindās pastāvot ''latviešu militāro darbinieku sazvērestība''. Pēc tam Iekšlietu tautas komisariāts ļoti ātri to pārveidoja savienības mēroga latviešu militāro darbinieku ''sazvērestībā''. Par ''sazvērestības militārā centra'' vadītājiem pasludināja tos latviešus, kas SA ieņēma visaugstākos amatus. To pašu Alksni, Boķi, Ošleju no Maskavas kara apgabala un daudzus citus. Jāsaka, slepenie dienesti par SA nacionālajiem komandieriem vāca ziņas kopš 1929. gada. Piemēram, Tālajos Austrumos dienējušā vecākā leitnanta Zeiferta, iespējams, rakstnieka Teodora Zeiferta dēla, krimināllietā figurēja ļoti rūpīgi sarunu atstāsti jau no minētā gada.

– Brīdi agrāk Vorošilovs latviešus taču gatavojās celt vēl augstākos amatos. Kas tad bija noticis?

– Tuhačevska, Eidemaņa un citu augstāko armijas komandieru pratināšanās izskanēja daudz latviešu tautības virsnieku uzvārdu. Tas ir ļoti būtiski. Pieņemu, ka liecības tika falsificētas, vai tās no viņiem izsita, taču uzvārdi izskanēja. Tā ''Tuhačevska sazvērestība'' izraisīja lavīnu. Šo to bija liecinājuši arī poļi un vācieši. Ir versija, ka Maskavā bija iecerēta pat vesela ''latviešu prāva''.

Bez tam kopš 30. gadu sākuma bija ļoti mainījusies PSRS iekšlietu orgānu attieksme pret pārbēdzējiem un politemigrantiem. Viņus sāka uzskatīt par iesūtītiem spiegiem. Sekoja aresti, nošaušanas. Daudzi politemigranti nāca no Latvijas, Igaunijas. Jāņem vērā, ka Maskavas vadītās Komunistiskās internacionāles izpildkomiteja 1936. gadā pieņēma lēmumu par Latvijas komunistiskās partijas atlaišanu, jo tā kopš dibināšanas esot piesārņota ar ''neuzticamiem elementiem''. Kā zināms, gandrīz visa Latvijas kompartijas vadība tika arestēta un nošauta. Par spiegiem un sabotieriem pasludināja arī komunistiskajā internacionālē sastāvošos latviešus. Vēlāk iznīcināja pat tos latviešu koloniju iedzīvotājus, kas Latviju nekad nebija ne redzējuši.

– Tie arī bija tie ''mazie latvieši'', vienkāršie cilvēki, ne padomju funkcionāri?

– Kompartijas 20. kongresā Hruščova referātā par personības kultu apgalvotais, ka 1937./1938. gada terors iznīcināja tikai padomju elites pārstāvjus, ka pati komunistiskā partija terora organizēšanā turējusies malā un visa vaina par teroru un zvērībām uzveļama tikai Staļinam un drošības dienestiem, bija nepatiesība, kas tomēr tika iepotēta ļoti labi. Neviens dokuments par represijām, izsūtīšanām, spīdzināšanām nav pieņemts bez PSRS komunistiskās partijas vadības sankcijas!

Ļoti daudzi represijās cietušie ''mazie latvieši'' tā arī nesagaidīja savu reabilitāciju. Arhīvi palika slēgti, un pēc 20. kongresa iznākušajās, shematiskajās grāmatās pieminēja tikai ''īsto ļeņiniešu traģiskos likteņus''. Kas tieši ar viņiem noticis, tā arī skaidri neminēja. Līdz 1956. gadam par tādām lietām vispār neviens nerunāja. Tie, kuri tika no ''lēģeriem'' sveikā atpakaļ, uzvedās klusi un mierīgi. Daudzi parakstīja dokumentu par notikušā neizpaušanu. Es savulaik runāju ar latviešu strēlnieku korpusa komandieri Detlavu Brantkalnu. Kad tikām līdz 1937. gadam, viņš nosvīda un kļuva gluži zils, sakot, ka par to laiku nevar runāt. Toreizējo Amūras nocietinātā rajona priekšnieku Brantkalnu arī arestēja, spīdzināja, bet viņš, godavīrs, nevienu neapmeloja.

Mani, piemēram, pārsteidz, cik drausmīgi cilvēki tika spīdzināti. Izmeklētāji taču zināja, ka pratināmie nav ne spiegojuši, ne rīkojuši sabotāžas! Visa pasaule zina par gestapo metodēm, bet te, paskatoties tikai dažās krimināllietās, redzams, cik zvērīgi cilvēki tika nodauzīti, lai tikai dabūtu parakstu zem falsificētajiem pratināšanas protokoliem. Iedomājieties, pēc kāda laika vēsturiskais fons no atmiņām zudīs, bet falsificētie atzīšanās dokumenti paliks kā vēstures liecība. Ja sāks ticēt tikai tur rakstītajam vārdam, tad tās ir šausmas! Tad iznāks, ka latvieši to vien domājuši, kā uzspridzināt Kremli un piegādāt Latvijas izlūkdienestam slepenu informāciju.

Es uzskatu, ka represiju jautājumam tomēr jāpieiet no latviešu viedokļa. Proti, tā lieta jau nebeidzās tikai ar ģimenes galvas nogalināšanu. Nošāva arī daudzas sievietes. Gan no ''Prometeja'', gan latviešu kolonijām. Daļu no ''dzimtenes nodevēju'' bērniem taču asimilēja, aizsūtīja uz bērnunamiem un iedeva krievu uzvārdus.

– 1937. gada vasarā Latvijas prese daudz rakstīja par mīklainajām represijām padomju valstī. Kad parādījās informācija par apcietinātajiem latviešu komunistiem, avīzēs pat bija vērojama tāda kā ''roku berzēšana''. Daudzi vēl labi atminējās latviešu ''sarkano'' izdarības 1919. gadā...

– Protams, Tuhačevska un citu ''trockistu–buhariniešu'' paraugprāvas bija atklātas, tāpēc par tām varēja rakstīt. Taču šīm prāvām nebija tiešas saistības ar ''lielo teroru'', ar nacionālajām operācijām. Par tām cilvēki Latvijā zināja ļoti maz. 1940. gadā, sākoties okupācijai, daudzi rakstīja uz Augstāko Padomi (AP) un citām iestādēm un meklēja savus radiniekus Krievijā. Standarta atbilde skanēja: notiesāts uz 10 gadiem bez sarakstīšanās tiesībām.

Tie, kas dienēja padomju latviešu strēlnieku divīzijā, atceras, ka pirmo reizi par represijām kaut ko uzzinājuši tikai frontē no Krievijas latviešiem, kas bija atbrīvoti no apcietinājuma un iesaukti armijā.

1943. gadā Latvijas AP prezidijs rakstīja Berijam un citiem, lūdzot ''pārskatīt Linarda Laicena lietu''. Nevienam jau nepaziņoja, ka rakstnieks nošauts 1938. gadā. Augusts Kirhenšteins 1944. gadā arī rakstīja Berijam, lūdzot ziņas par brāli Rūdolfu, kas bija ieņēmis augstu amatu PSRS izlūkošanas pārvaldē, un otro brāli Arnoldu, kurš 30. gadu beigās bija saimnieciskā postenī Sibīrijā. Par daudziem līdz pat 20. kongresam mēdza teikt: viņš vienkārši kaut kur pazuda.

– Teoretizējot – ja 1937./1938. gadā neizkautu latviešu boļševiku eliti, vai 1940. gada notikumos Latvijā kas būtu ritējis citādi?

– Varbūt vēlāk ieplūstu mazāk cittautiešu…

Nebūtu slikti papētīt Latvijas kompartijas programmatiskos uzstādījumus un tās ārzemju biroja rīkošanos Maskavā. Protams, visi partijas vadošie darbinieki – Jānis Lencmanis, Jānis Krūmiņš [Pilāts] un ne tikai viņi uzskatīja, ka padomju vara Latvijā ''jāatjauno''. 1940. gadā viņi visi būtu šeit.

Te vajadzētu analizēt un atcerēties, kādām metodēm viņi darbojās Latvijā 1919. gadā. Tās gan nebija tādas kā 1937. gadā. Bez šaubām, visi SA komandieri jau kopš jaunības gadiem bija pārliecināti padomju varas piekritēji. Ir interesanti paskatīties, kā rīkojās tie represijās izdzīvojušie Krievijas latviešu funkcionāri, kurus te atveda pēc okupācijas. Izgājuši staļinisma skolu, viņi bija ārkārtīgi iebaidīti. Kolektivizācijā, labības un kokmateriālu sagādes kampaņās viņi rīkojās ar tādām pašām metodēm kā Krievijā.

Vai būtu bijušas izsūtīšanas? Vai kāds protestētu? Man ir izdevies atrast tikai vienu gadījumu, kad 1937. gada tīrīšanās, redzot represiju absurdumu, kāda no augstajām amatpersonām latviešiem protestēja. Tas bija Baltijas kara flotes kara prokurors Stūrmanis. Viņš uzdrīkstējās norādīt, ka attiecīgie cilvēki arestēti nevainīgi un tādas metodes nav lietojamas. Kad Stūrmanis par nelikumībām uzrakstīja PSRS ģenerālprokuroram Višinskim, pret viņu momentā safabricēja lietu, izslēdza no partijas, atcēla no darba, padarīja par vienu no ''latviešu sazvērestības'' vadītājiem Baltijas kara flotē un nošāva. Citi neprotestēja. Tiesa, Tālo Austrumu gaisa karaspēka pavēlnieks Alberts Lapiņš Habarovskas cietumā pakārās pēc tam, kad no viņa bija izsistas apmelojošas liecības. Arī tas bija protests. Tomēr nekādu iebilžu nav bijis ne pret 1941. gada 14. jūniju, ne 1949. gada 25. martu. Domāju, konkrētajos vēsturiskajos apstākļos viņi to politiku būtu realizējuši tāpat.

 

Pieteikums nacionālai vēstures izpratnei

Juris Paiders,  NRA  09/19/07    Nacionālais apgāds ir laidis klajā Jāņa Straumes darbu Latvija – zeme un valsts: īss ieskats vēsturē.

Vienlaikus iznākušas arī Jāņa Straumes brošūras Latvija Otrajā pasaules karā un Aizmirstais karš.

96 lappušu biezajā brošūrā Latvija – zeme un valsts ir konspektīvi, vienkārši un saprotami, vienlaikus ļoti bagātīgi ilustrējot, izklāstīta Latvijas vēsture no vissenākajiem laikiem līdz pat atmodai. Domājams, ka Straumes brošūras ilustratīvajā jomā aizpildīs šo Latvijas vēstures grāmatu trūkumu. Turklāt brošūras vienlaikus izdotas arī krievu, angļu un vācu valodā. No Latvijas – zeme un valsts ir atdalītas divas šaurākas tēmas: Latvija Otrajā pasaules karā un Aizmirstais karš. Visas trīs brošūras vieno gan vienādas ilustrācijas, gan daļēji vienādie teksti

Straumes variantā Latvijas vēstures izklāsts ir vienkāršs, konspektīvs un loģisks. Protams, par jebkuru vēstures interpretāciju varētu strīdēties. Piemēram, Straume apgalvo, ka 8–12. gadsimtā "neganti Austrumlatvijai uzmācās senslāvu tauta kriviči" (5. lpp.). Nez vai kriviči būtu tie negantākie, kas Latvijai uzmācās pirmskristiešu periodā. Igauņi un leiši siroja vēl negantāk. Par krivičiem dēvēja ciltis austrumos no Latvijas, kuriem līdzīgi kā baltiem augstākais reliģiskais virspriesteris bija krīvs. Krievijas pētnieki nedod viennozīmīgu atbildi, vai krivičus pilnībā var uzskatīt par slāviem. Hronikās kriviči tiek minēti atsevišķi no senkrievu ciltīm. Par kriviču valodu zināms ļoti maz; domājams, tā bija tuva gan senslāvu, gan baltu valodām. 20. gadsimta vēstures interpretācijā jūtams izteikti negatīvs slāvu, Krievijas, PSRS novērtējums. Ja tā var teikt, Straume ir radījis nacionālu (izprotot šo vārdu tā, kā to saprot Latvijas Avīze) vēstures interpretāciju. Tomēr jāatzīst, ka Straume, saglabājot nacionālu konceptu, ir objektīvs. Netiek noklusēts, ka PSRS komandētā partizānu vienība Sarkanā bulta izglābj kureliešus no pilnīga sagrāves, ka pēc kureliešu bataljona atlaišanas lielākā daļa kaujinieku pievienojas Sarkanajai bultai (Aizmirstais karš, 17., 18. lpp.). Straumes vēstures koncepts balstās uz tēzi, ka latvieši pretojās gan PSRS, gan Vācijas okupācijai. Šī brošūra ir pilnīgi pretēja Visvalža Lāča konceptam, ka SS leģionāri bijuši latviskuma un Latvijas neatkarības idejas nesēji. Straumem Latvijas neatkarības idejas nesēji ir Latvijas Centrālā padome, kurelieši un mežabrāļi, nevis SS leģionāri vai SS un SD soda ekspedīciju rīkļurāvēji.

 

 

Kultūrā...

 

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  09/19/07

- VKKF KULTŪRAS PROJEKTU KONKURSA REZULTĀTI. Noslēdzies šā gada trešais VKKF kultūras projektu konkurss, kurā ar 20 tūkstošiem latu atbalstīta kultūrnozīmīgas informācijas atspoguļošana Neatkarīgās iknedēļas pielikumā P.S. Kultūra. Tikpat piešķirts arī laikrakstu Diena un Latvijas Avīze kultūras pielikumu izdošanai. Finansējumu saņēmuši tādi kultūras izdevumi kā literatūras mēnešraksts Karogs, Kino Raksti, Mūzikas Saule, Rīgas Laiks, Kentaurs XXI, Dizaina Studija, Māksla Plus, Teātra Vēstnesis, Studija, Foto Kvartāls u.c. Kopumā starpnozarē atbalstīti 24 projekti par 507 700 latu.

- BACH – KAMĒR – PAULS. Latvijas Radio 1. studijā pabeigts darbs pie jaunā CD Bach – Kamēr – Pauls, kura tapšanas idejas autori ir komponists Raimonds Pauls un diriģents Māris Sirmais. Albumā iekļautas deviņas J. S. Baha prelūdijas un fūgas, kuru aranžējumu speciāli korim un džeza trio veidojis Raimonds Pauls. Ierakstā piedalījies jauniešu kamerkoris Kamēr... diriģenta Māra Sirmā vadībā, maestro Raimonds Pauls, Māris Briežkalns un igauņu kontrabasists Toivo Unts.

- RĪGAS 35. SEZONA. Rīt pulksten 19 Lielajā ģildē ar koncertu Dejas&drāma savu 35. jubilejas koncertsezonu atklās profesionālais pūtēju orķestris Rīga diriģenta Andra Pogas vadībā. Koncertā piedalīsies arī solisti Oskars Petrauskis (saksofons) un Raimonds Petrauskis (klavieres). Koncerta pirmajā daļā izskanēs Džeimsa Bārnesa Simfoniska uvertīra, Anrī Tomazī Balāde alta saksofonam un orķestrim un Jana van der Rosta simfoniskā poēma Spartacus (1988). Otrajā daļā Filipa Spārka Dance Movements (1996) ienesīs dejas inspirētu skanējuma vieglumu, kuru iedvesmojuši latīņamerikāņu deju ritmi, angļu country dance, klasiskā baleta mīlas dueti un Leonarda Bernsteina mūzikla Vestsaidas stāsts lappuses. Koncertu noslēgs Džordža Gēršvina Rapsodija blūza stilā amerikāņa D. Hansbergera aranžējumā klavierēm un pūtēju orķestrim.

- AUĻI ĶĪNĀ. Šodien dūdu un bungu mūzikas grupa Auļi dodas uz Ķīnu, kur Latvijas Republikas vēstniecības rīkoto Latvijas kultūras dienu laikā sniegs koncertu Pekinas koncertzālē The Star Live. Auļi pamatā spēlē instrumentālu mūziku, izmantojot Latvijā izgatavotus instrumentus – dūdas, dažādus bungu veidus un ģīgu, senajiem instrumentiem piešķirot mūsdienīgu skanējumu. Šis ir pirmais grupas brauciens uz citu kontinentu – līdz šim Auļi koncertējuši Baltijas valstīs un Polijā.

- DARBAĻAUŽU BALETS. Rīt pulksten 19 kino Rīga mazajā zālē Latvijas Kinematogrāfistu savienības projektā Latviešu filmu programma kinoteātrī "Rīga" ir iespēja noskatīties jaunas dokumentālās filmas pirmizrādi – Roberta Vinovska filmu Darbaļaužu balets, kurā filozofi, lingvisti, neiropsihologs un futbola treneris aplūko futbola un dzīves drāmas līdzības, veidojot neierastu stāstu par to, kas futbols ir vai varētu būt.

- JAUNA IZDEVNIECĪBA. Šomēnes Latvijas grāmatu tirgū sevi pieteikusi jauna izdevniecība – 1/4 Satori, kas ir loģisks turpinājums Latvijas mediju telpā četrus gadus pastāvošajam literatūras un filozofijas portālam www.satori.lv. Kā izdevniecības galvenie darbības virzieni formulēti jauno autoru darbu publicēšana un autoritatīvu ārzemju autoru tulkošana, kas varētu paplašināt izpratni par būtiskām filozofijas un kultūras tēmām. Izdevniecības direktors, portāla 1/4 Satori redaktors Reinis Tukišs uzsver, ka svarīgākā izdevniecības koncepcijas sastāvdaļa ir tā, ka tiks izdoti tikai tie autori un darbi, kas pašiem izdevējiem šķiet vērtīgi. Nupat klajā laista Ingmāras Balodes dzejas grāmata Ledenes ar kurām var sagriezt mēli, vēl šomēnes tiks izdots Ilmāra Šlāpina dzejas krājums Karmabandha un Saimona Blekbērna un Oxford University Press intelektuālais dižpārdoklis Domā. Neatvairāms ievads filozofijā.

Līvija Dūmiņa,  NRA  09/20/07    KULTŪRAS DARBINIEKU FORUMS. Šodien pulksten 10 J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas zālē sākas otrais Latvijas kultūras darbinieku forums, kam izvēlēta devīze Kultūras nākotne Latvijā.

Kultūras darbinieki aicināti atskatīties uz valdības padarīto kopš Kultūras darbinieku pirmā foruma, tomēr galvenokārt forumā paredzēts iezīmēt nākotnes perspektīvas kultūras nozares attīstībai. Forumā plānots runāt par nākotni, iezīmējot stratēģiju kultūras nozarēs, aplūkojot spilgtākos nākotnes projektus, kā arī analizējot darāmo radošo industriju jomā.

- AIZSPRIEDUMS. Vakar sācies, vēl arī rītdien Jelgavā norisināsies pirmais Mākslas simpozijs Aizspriedums, kurā piedalās 15 dažādas mākslas jomas pārstāvoši jaunie mākslinieki, kas vēlas izteikt savu viedokli par aizspriedumiem mūsdienu sabiedrībā. Simpozija dalībnieki Jelgavas pilsētvidē realizē ar simpozija tēmu saistītas akcijas un performances. Simpozija galvenais mērķis ir aicināt sabiedrību izskaust aizspriedumus, kā arī veicināt jaunu mākslas tradīciju nostiprināšanos, sniedzot iespēju jaunajiem māksliniekiem sevi pierādīt.

Līvija Dūmiņa,  NRA  09/21/07

- SIEVIETE DIZAINĀ UN ARHITEKTŪRĀ. Līdz 23. septembrim Sanktpēterburgā notiek Rīgas dienas, kuru laikā šodien viesnīcā Ambassador pulksten 14 notiks starptautiskās balvas Sieviete dizainā un arhitektūrā prezentācija. Šo profesionāļu novērtējumu plānots piešķirt katru gadu kādai arhitektei un dizainerei par sasniegumiem savā profesionālajā darbībā kādā no organizācijas FCEM (Les Femmes Chefs d"Entreprises Mondiales/The worldwide network of women entrepreneurs) 60 dalībvalstīm visā pasaulē. Nominācijas izvirza šogad savu darbību Latvijā sākusī FCEM Latvijas nodaļa sadarbībā ar Baltijas Arhitektūras centru.

 

Kultūrai ir nākotne, secina forumā

Vita Dreijere,  Diena  09/21/07    Forumā kultūras darbinieki pārrunā pēdējos gados paveikto un akcentē nākotnes iespējas.

No kultūras mantojuma saglabāšanas līdz digitalizācijas projektiem — tik plašā amplitūdā svārstījās kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) prioritātes, kuras viņa ceturtdien minēja otrajā Latvijas kultūras darbinieku forumā. Vai kultūrai ir nākotne? Ir. Par to ne mirkli nešaubījās foruma dalībnieki. Viņi tikās pēc divu gadu pārtraukuma, lai pārrunātu pēdējos gados paveikto, akcentētu nākotnes iespējas, kā arī iezīmētu septiņu kultūras tematikai veltītu konferenču cikla aizsākumu. Turklāt, kā norādīja H.Demakova, tas nepieciešams kaut tādēļ, ka Latvijā vienas kultūras jomas pārstāvji nemaz nezina, kas notiek citās.

Pirmajā forumā 2005.gadā tika parakstīts kopīgs memorands, kurā bija noteiktas vairākas valdības apņemšanās, kas, pēc amatpersonu teiktā, tiekot pildītas "bez novirzes". Gan H.Demakova, gan premjers Aigars Kalvītis (TP) uzsvēra kultūras darbinieku algu pieaugumu, taču tajā pašā laikā tika brīdinoši pieminēts inflācijas apkarošanas plāns. Kultūras darbinieku arodbiedrība atgādināja, ka daudzu pašvaldību pārziņā esošo kultūras iestāžu darbinieku algas joprojām ir nožēlojami mazas. Premjers arī šoreiz neskopojās ar solījumiem — piemēram, turpināt iesākto Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma ikgadēju pieaugumu par 10%, kas, kā konferencē tika norādīts, tuvāko gadu laikā gan neļaus pietuvoties līdzīga fonda Igaunijā finansējumam, arī atbalstīt radošās industrijas un latviešu literatūras klasikas un mūsdienu izcilāko paraugu tulkošanu mūsu reģionā nozīmīgajās valodās.

Foruma gaitā vairākkārt izskanēja pagājušajā nedēļā radušās aizdomas par Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celtniecības dārdzību. Kā ziņots, piektdien tika atvērti būvniecības konkursa pieteikumi, kuros bibliotēkas celtniecības maksa kopā ar būvnieku prognozēto sadārdzinājumu un kredīta procentiem sasniedz apmēram pusmiljardu latu. "Paši izvēlamies stikla kalnu un vēl brīnāmies, ka trīsreiz jājāj," noteica Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, vienīgais runātājs, kas šai lietai piegāja ar humoru. Helēna Demakova uzsvēra, ka lētākajā piedāvājumā tiešās būvniecības izmaksas bija

139 miljoni latu un, neņemot kredītu, ir iespējas iekļauties šim mērķim jau rezervētajos 150 miljonos latu. Viņasprāt, būvnieku nosaukto cenu, piesaistot būvniecības ekspertīzi, vēl iespējams pazemināt. Latvijas Universitātes profesore Maija Kūle gan uzsvēra — viņai bail, ka, cenšoties taupīt, jaunajai bibliotēkas ēkai pietrūks vēriena.

Foruma dalībnieku teiktais ļauj secināt: lai kultūrai patiesi būtu nākotne, vēl daudz darāmā. Piemēram, Dziesmu svētku biroja vadītājs Romāns Vanags norādīja, ka ir draudi, ka pēc 40 gadiem varētu izzust vīru kori, ja tik strauji kā pašlaik turpinās samazināties zēnu koru skaits Latvijas skolās. Tas ir akmens ne tikai Kultūras ministrijas (KM), bet arī Izglītības un zinātnes ministrijas dārziņā — tai likums liek izveidot programmu Dziesmu svētku tradīcijas saglabāšanai skolās, bet pagaidām no tā esot vien "balta lapa". Režisore Māra Ķimele aicināja mainīt garīgās un komerciālās kultūras finansiālā atbalsta proporcijas vairāk par labu garīgajai, paskaidrojot, ka komerciālie projekti jau paši pelna. Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktors Ints Dālderis ieteica veidot mārketinga programmu nopietnās mūzikas popularizēšanai. Nacionālā kino centra direktore Ilze Gailīte–Holmberga norādīja, ka, neskatoties uz nacionālā kino atdzimšanu pēdējos gados, arī filmu veidotāji joprojām ir globālās popkultūras ieskauti, tādēļ viņiem vēl jāstiprina savas spējas sasniegt skatītāju.

Turpmākajos gados Latvijas kultūrā iespējamas pārmaiņas saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas noslēgšanos. A.Jaunsleinis izteica bažas, ka pēc apvienošanās novados mazākajos pagastos varētu izzust kultūras centri, bet tas gan būšot atkarīgs no jauno pašvaldību deputātiem.

 

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  09/22/07    Huans Rulfo. Pedro Paramo. Tulkojis Guntis Valujevs. Atēna, 2007. Gabriels Garsija Markess šo darbu vērtējis šādi: «No stāstiem visskaistākais, kāds jebkad uzrakstīts spāņu valodā».

Ar to arī vajadzētu pietikt, lai nekavējoties ķertos pie lasīšanas, iztiekot bez visiem ierastās maģiskā reālisma piesaukšanas, kuru, starp citu, ir radījis tieši Huans Rulfo.

Austra Zīle. Sarunas aiz kadra. Atēna, 2007

Kino scenāriste un rakstniece Austra Zīle piedāvā "stāstus par desmitās mūzas kalpiem", kas atgādina par laikiem, kad tapa vecās labās latviešu filmas. Portretējumi, atmiņas intervijas: Gunārs Cilinskis, Viktors Riepša, Dzidra Ritenberga, Gunārs Piesis, Valda Sniedze, Viktors Šildknehts, Gļebs Korotejevs, Viktors Lorencs, Skaidra Deksne, Miks Zvirbulis, Visvaldis Treijs, Maija Indersone, Kalvis Zalcmanis – grāmata īstiem kinomīļiem.

Saimons Sebags Montefjore. Kņazs Potjomkins. Ķeizarienes Katrīnas Otrās mīla. Tulkojusi Māra Poļakova. Atēna, 2007

Aprakstīt Krievzemes vēstures personāžus pēdējā laikā kļuvis par modes lietu Rietumos, kur visi savējie jau sen iemūžināti pa vairākiem lāgiem. Saimons Sebags Montefjore pieder tiem autoriem, kura vārds kļuvis par savdabīgu kompetences sertifikātu, garantējot, ka šis rakstnieks ir reāli iedziļinājies tajā, ko dara.

Svens Gunnars Hokansons. No baļķa līdz namiņam. Tulkojusi Dace Deniņa. Tapals, 2007

Lai gan ekonomisti teic, tas mūs varot novest līdz ekonomikas pārkaršanai un inflācijas sprādzienam, latvieša sapnis par savu namu ir pašsaprotams un gēnos ielikts. Svena Gunnara Hokansona grāmata par guļbūvēm tāpēc nāk īsti laikā, jo tajā ir ne vien padomi, kā būvēt, bet arī tas, kā apkopt un lāpīt vecas guļbūves. Zviedru speciālista konsultācijas ir vērā ņemamas arī tāpēc, ka šīs valsts klimats mēdz būt skarbāks un pret ēkām nežēlīgāks par mūsējo.

Venedikts Jerofejevs. Maskava – Gailīši. Tulkojis Uldis Tīrons. Liepnieks&Rītups, 2007

Paziņot, ka šis ir kulta teksts, patiesībā nenozīmē nepasacīt neko. Grāmata ierindojama to darbu kategorijā, par kuru mēdz teikt – labāk vienreiz izlasīt nekā uzklausīt simt viedokļu no sērijas ah un oh. Kā atzīst tā varonis Veņečka – "pagājušo piektdien es biju nonācis līdz Indirai Gandijai, Moše Dajanam un Dubčekam. Tālāk vairs nebija kur..." Kāpēc nebija, par to pārliecinieties paši.

 

 

 

Citādā ziņā...

 

 

Brīvdabas muzejā veidos Latvijas gleznu no maizes

LETA   09/16/07    Maizes svētkos, kas šodien no plkst.11 līdz 17 notiks Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, veidos Latvijas gleznu no maizes, informēja mediju attiecību konsultants Ēriks Matulis.

Visu dienu svētku apmeklētāji varēs redzēt un degustēt dažādu maiznīcu un maiznieku maizes. Uz speciāli ierīkotās skatuves būs iespēja iepazīties ar dažādām rudzu maizes receptēm. Vidzemes sētā notiks izstāde "No grauda līdz maizei".

Informatīvi izklaidējošā programmā "Neba maize pate nāca!" visu dienu uzstāsies deju grupas "Jampadracis", "Zelta sietiņš", folkloras kopa "Ceiruleits" un grupa "Ilga". Maizes svētkiem par godu uzstāsies Latvijas maiznieku un draugu kopkoris.

 

Visu dienu darbosies bērnu laukums "Maizītes ceļš no lauka līdz veikalam", kurā bērni un arī pieaugušie varēs noskatīties maizes tapšanas procesā, iepazīties ar dažādām graudu šķirnēm, piedalīties graudu malšanā, maizes cepšanā, apskatīt dažādas maizes šķirnes, minēt mīklas un dziedāt dziesmas. Savukārt pie kalēja varēs izkalt īpašo Maizes svētku monētiņu.

Svētkus organizē "Maiznieku biedrība" sadarbībā ar Mārketinga padomi.

 

Jaunieši gatavi uzkrāt pensijai, vecākie cilvēki vēlas valsts atbalstu

DELFI  09/19/07    Vairākums - 62% iedzīvotāju pensijas gados vēlas baudīt vecumdienas sev neko neatsakot. Jaunāka gadagājuma respondenti norāda, ka, lai to varētu realizēt, viņi būtu gatavi laicīgi veidot uzkrājumus, bet vecākie cilvēki uzskata, ka par iedzīvotāju nodrošināšanu vecumdienās jārūpējas valstij, liecina Hansabanka un "OMD Latvia" veiktā aptauja.

Populārākā atbilde uz jautājumu, kā vēlas pavadīt savus pensijas gadus, ir vecumdienu baudīšana sev neko neatsakot (62%), kam seko vēlme pievērsties kādam hobijam (35%), rūpes par ģimenes locekļiem, dzīvošana mājās (32%) un ceļošana ārpus Latvijas (30%).

Pensijas vecumā turpināt strādāt vēlas 11% aptaujāto, turklāt, visbiežāk šādu vēlmi izteikuši turīgākie respondenti – 25 % ar augstiem (virs 500 Ls uz vienu ģimenes locekli) un pa 12% ar vidējiem (80 - 250 Ls) vai vidēji augstiem (250- 500 Ls) ienākumiem.

Tikai 2% domā, ka nekas nav jādara, lai nodrošinātu savas vecumdienas, turklāt tie lielākoties jau ir cilvēki ar augstiem ienākumiem. Bet 40% respondentu uzskata, ka valstij būtu jārūpējas par pensijas nodrošināšanu vecumdienās."

Aptauja liecina, ka, lai nodrošinātu savas vecumdienas, 34% ir gatavi laicīgi veidot uzkrājumus, 24% - sekot sava pensijas kapitāla pieaugumam un veicināt to. Savukārt, jo gados vecāks respondents, jo biežāk atbildējis, ka iedzīvotāju nodrošināšanu vecumdienās jārūpējas valstij. No 40% respondentu, kuri izvēlējušies šo variantu 54% ir vecāki par 40 gadiem, 43% ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem, 26% - 20 līdz 29 gadus veci un 16% - 15 līdz 19 veci jaunieši. 57% jauniešu un 47% vecumā no 20 līdz 29 gadus vecie izvēlas laicīgu uzkrājumu veidošanu.

Lai piepildītu savas vēlmes par pensijas gadiem, kā būtiskāko 51% min vispārējo finansiālo drošību un 40% pietiekamus ikmēneša ienākumus. Šajā jautājumā būtiski atšķiras Rīgā un laukos dzīvojošo viedoklis – vairākums rīdzinieku (62%) norāda, ka būtiskākais ir vispārējā finansiālā drošība, savukārt laukos iedzīvotāji (62%) labprātāk vēlētos saņemt regulārus ikmēneša ienākumus.

 

Tūristi no Latvijas ālējas Roņu salā

LETA  09/21/07    Vairāki tūristi no Latvijas pirms nedēļas pamatīgi ālējušies Roņu salā, šokējot vietējos iedzīvotājus, jo šāda iebraucēju uzvedība esot piedzīvota pirmo reizi.

Latvieši bez atļaujas izdzēruši salā strādājošo celtnieku alu, braukājuši ar viņiem piederošu kravas automašīnu un to sabojājuši, kā arī centušies nozagt ekskavatoru, pastāstīja Roņu salas pašvaldības vadītājs Āre Sinters.

Sestdien, 15.septembrī, Roņu salā ar katamarānu no Latvijas ieradušies 15 cilvēki. Daļa no viņiem naktī neatļauti iekļuvuši namiņā, kurā dzīvo celtnieki no Sāremā salas, kas Roņu salā būvē ceļu un brīvdienās bija devušies uz mājām.

Svešajā mājiņā viesi no Latvijas nakšņojuši un izdzēruši celtniekiem piederošu alus kasti. Tāpat viņi nozaguši celtnieku kravas automašīnu, ar kuru braukājuši pa salu un to sabojājuši. Jau vēlāk konstatēts, ka latvieši mēģinājuši iedarbināt arī ekskavatoru, taču pretaizdzīšanas sistēmas dēļ tas viņiem nav izdevies.

Iekarsušos viesus naktī ievērojis kāds vietējais. Zinot, ka celtnieki brīvdienās no salas aizbraukuši, un redzot viņu automašīnu braukājot pa salu, salinieks par notiekošo paziņojis robežsargiem, kuri pilda arī policijas funkcijas.

Kad ieradušies robežsargi, automašīna jau bijusi nolikta vietā, taču tai salauzts spogulis un sasists pagrieziena lukturis.

Jau svētdienas rītā, ap plkst.12 viesi no salas aizbraukuši, lai gan bijis plānots, ka viņi dosies projām tikai vakarā. Pagaidām nav izdevies noskaidrot, kuri no atbraucējiem piedalījās nakts jandāliņā.

Kad pirmdien salā atgriezās celtnieki, viņi amatpersonām ziņoja par nekārtībām mājiņā, kā arī konstatēja, ka Latvijas tūristi mēģinājuši nozagt ekskavatoru. To gan nav izdevies izdarīt, jo ekskavatoram bija ierīkota pretaizdzīšanas sistēma.

Pašvaldības vadītājs sacīja, ka pēc šī gadījuma viņa attieksme pret Latvijas tūristiem nav mainījusies, bet viņš nevar garantēt, ka tā nemainīsies vietējiem iedzīvotājiem.

Celtnieki pagaidām nav izlēmuši, vai pret latviešiem izvirzīs kādas pretenzijas.

Pēc Sintera teiktā, ja nākotnē kāds tūrists tiks aizturēts par līdzīgiem pārkāpumiem un tiks izsaukta policija no Igaunijas kontinentālās daļas, pārkāpējam nāksies segt izdevumus par likumsargu ierašanos ar helikopteru, kas izmaksā 80 000 Igaunijas kronu (aptuveni 3590 latus).

 

 

 

 

Visu nedēļu ir

ļoti lietains, bet joprojām

samērā silts – dienā gaiss sasilst

pat līdz +18C. Nezinu, vai pateico-

ties siltajam laikam, vai varbūt lietum,

taču kādā mazdārziņā Gulbenē ir uzzie-

dējusi ābele!!! Cerams, ka tā būs vienī-

gā, jo citādi, kas tad ziedēs pavasarī?!

...Ja nebūtu tik lietains, tad varētu

teikt, ka pašlaik ir jauka

a t v a s a r a ...

 

Anda Jansone,  trešdien, 18. septembrī