Gribīgo koalīcijā, Eiropā un citur pasaulē...

Japānā viena govs dienā no valsts saņem vairāk nekā mūsu bērni

Sarmīte Pelcmane, Kurzemes vārds   11/20/07    Nav tiesa, ka statistika esot sausa zinātne. Pētīt dažādus statistikas datus ir pat ļoti interesanti, var uzzināt pārsteidzošas lietas. Nu, piemēram, 2,5 ASV dolāru – tik liela ir valsts subsīdija, ko vidēji dienā saņem viena govs Japānā (pareizāk sakot, tās saimnieks). Bet 75 procenti Āfrikas iedzīvotāju ir spiesti dienā iztikt ar mazāku summu. Taču nevajag nemaz meklēt tik tālu – Āfrikā.

Tepat Latvijā mazāko pensiju saņēmēji nevar sagaidīt kaut cik lielāku summu, kaut arī pārpalikums valsts sociālajā budžetā ir mērāms miljonos latu. Vai atkal – Liepājā pašvaldība tikko paredzējusi noteikt vispārizglītojošo izglītības iestāžu audzēkņiem brīvpusdienu izmaksas 95 santīmus dienā iepriekšējo 60 santīmu vietā. Nav jau runa, ka summu nevajadzētu palielināt, gluži pretēji – tas ir jauki, ka deputāti raduši šo iespēju, tomēr statistika nepielūdzami rāda, ka viena japāņu govs vienalga tiek barota un kopta brangāk nekā mūsu valsts bērni.

Vai cits piemērs. Pētot, cik dīvaini gan sadalās ienākumi pasaulē atklājas, ka golfa zvaigzne Taigers Vuds par to vien, ka nēsā cepurīti ar firmas "Nike" simboliku, dienā saņem 55000 ASV dolāru. Tikmēr taizemietis, kurš šo cepurīti izgatavo, dienā iztiek ar 4 dolāriem.

Skatot tamlīdzīgas neskaitāmas ačgārnības globālajā mērogā, jāatzīst, mūsu valsts pretmeti sāk šķist krietni piezemētāki. Nu un, ka ministri, kas savu nozari salaiduši grīstē, saņem milzu kompensācijas, pametot posteni, ar ko netika galā. Nu un, ka vadītājs valdībai, kura diskreditējusies un zaudējusi tautas uzticības pēdējās kripatas, atkal atrotījis piedurknes un ķēries pie nākamās valdības bīdīšanas, kaut arī patiesībā šī amatpersona būtu jātur no procesa lielgabala šāviena attālumā. Nu un, ka, vietējā mērogā lūkojot, redzam, kā pašvaldība savulaik nogulējusi pilsētas īpašumu nostiprināšanu savā paspārnē un tāpēc tagad spiesta maksāt desmitkārt lielākas summas, lai atgūtu tos liepājniekiem, kā tikko gadījumā ar Dzimtsarakstu biroja ēku un visdrīzākajā nākotnē iespējams arī ar tā saukto Pētera I namiņu, ko atļāva nopirkt privātpersonām, bet tagad gribēs atgūt pilsētai.

Uz globālo norišu fona tas viss tikai tāds nieks vien šķiet. Un varbūt tiešām par daudz vērības pievēršam materiālas dabas jautājumiem? Tūlīt būs klāt decembris ar Ziemassvētku gaidīšanu. Tas ir laiks, kad sakārtot domas un meklēt atbildes garīgajā līmenī, saprotot, cik maz priekš mūžības nozīmē nauda un vara.

Eiropas Padome nolemj sūtīt uz Latviju misiju minoritāšu un imigrantu uzturēšanās apstākļu valstī noskaidrošanai

LETA  11/21/07    Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa birojs nolēmis drīzumā sūtīt uz Latviju misiju, lai noskaidrotu minoritāšu un imigrantu uzturēšanās apstākļus valstī, aģentūru LETA informēja kongresa Preses dienestā.

Iemesls lēmuma pieņemšanai ir bažas par minoritāšu un imigrantu stāvokli valstī.

Kongresa Preses dienests norāda, ka saskaņā ar Eiropas Savienības ziņojumu Latvijā ir vissliktākā integrācijas politika starp visām bloka valstīm.

2005.gadā Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress publiskoja ziņojumu par nepilsoņu stāvokli Latvijā un viņu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē. Kopš tā laika Latvijas valdībai nosūtīti vairāki ielūgumi apspriest šo jautājumu ar kongresu, taču šāda tikšanās vēl aizvien nav notikusi

Drīzumā varētu nomainīt ASV vēstnieci Latvijā

LETA  11/22/07    Iespējams, drīzumā tiks nomainīts ASV vēstnieks Latvijā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Nākamā gada februārī apritēs trīs gadi, kopš ASV vēstnieces pienākumus pilda Ketrīna Toda Beilija.

"Visi vēstnieki jebkurā valstī ir prezidenta izvirzīti, un viņi bauda šo privilēģiju pārstāvēt ASV katrā no valstīm," aģentūrai LETA norādīja ASV vēstniecības Preses un kultūras nodaļā, piebilstot, ka izvirzītā vēstnieka darba termiņš ir trīs gadi.

Tomēr vēstniecība nekomentē, vai drīzumā mainīsies ASV vēstnieks Latvijā. Savukārt Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis aģentūrai LETA sacīja, ka ministrijas rīcībā nav informācijas, ka tuvākajā laikā tiks nomainīts ASV vēstnieks.

Beilija ir piektā ASV vēstniece Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas. Pirms viņas šos pienākumus trīs gadus pildīja Braiens Karlsons.

Beilija par ASV vēstnieci Latvijā oficiāli kļuva 2005.gada februārī. No nominēšanas vēstnieces amatā 2004.gada 8.septembrī līdz brīdim, kad viņa iesniedza akreditācijas vēstuli toreizējai Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, pagāja vairāki mēneši.

"Tā ir ievērības cienīga pieredze, kuru esmu guvusi, strādājot zemē, kas ciena demokrātiju un brīvību un pēc nebrīves gadiem ir spējusi atjaunot savu valsti. (...) Atrazdamies tālu no savas zemes, esmu daudz iemācījusies, un šie trīs gadi kopā ar Latvijas ļaudīm un kultūru ir darījuši mani bagātāku. Varu teikt, ka tā ir privilēģija būt šeit, Rīgā," vērtējot nepilnus trīs Rīgā pavadītos gadus, iepriekš intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" sacīja Beilija.

Pirms kļūšanas par vēstnieci Latvijā Beilija darbojās Kentuki štata Republikāņu partijas Nacionālajā komitejā. Viņa bija arī Republikāņu padomes līdzpriekšsēdētāja. Beilija darbojās Vašingtonas Kenedija centra prezidenta konsultatīvās komitejas un Luisvilas universitātes Makkonela politiskās vadības un izcilības centra valdēs.

Īrija grasās deportēt simtiem iebraucēju aizdomās par laulību krāpšanu

LETA  11/24/07    Latvijas vēstniecība Īrijā kopā ar Polijas un Lietuvas vēstniecībām nākamā gada sākumā plāno vērsties pie visiem Eiropas Savienības (ES) valstu konsuliem ar lūgumu izvērtēt Īrijas politiku attiecībā uz uzturēšanās atļauju piešķiršanu trešo valstu pilsoņiem.

Kā raksta laikraksts "Diena", šogad Īrijā stājusies spēkā instrukcija, kuras mērķis ir novērst situāciju, kad trešo valstu pilsoņi, visbiežāk no Pakistānas, izmanto iespēju iegūt uzturēšanās atļaujas valstī uz fiktīvas laulības pamata ar ES pilsoni. Viņu vidū arī ir daudz meiteņu no Latvijas. Instrukcija gan skar arī pārus, kuru laulība ir īstas - tiem draud izšķiršana un ģimenes locekļa - trešās valsts pilsoņa - izraidīšana.

Saskaņā ar instrukciju uzturēšanās atļauja uz laulību pamata tiek atteikta, ja trešo valstu pilsonis pirms ierašanās Īrijā nav bijis kādas citas ES dalībvalsts pastāvīgais iedzīvotājs. Lai arī šī norma ir spēkā jau no gada sākuma, praktizēt to dzīvē Īrija sākusi šoruden. Ar šādu lēmumu Īrijas valdība plāno likumīgi ierobežot aprēķina laulību skaitu un uzturēšanās atļauju izkrāpšanu.

Tiesa, tajā pašālaikā, kā pārliecinājies laikraksts, Īrijas policija (garda) nekontrolē, vai laulība ir īsta, kā tas notiek, piemēram, ASV vai Latvijā. "Kontroli vajadzētu pastiprināt, nevis ieviest šādu likumdošanu un cerēt, ka ar to viss atrisināsies," sacījusi Latvijas vēstniecības Īrijā pārstāve Jeļena Lobzova.

Patlaban brīdinājuma vēstules izsūtītas 700 ģimenēm, daudzas vērsušās pie Īrijas varasiestādēm ar lūgumu lēmumu pārskatīt.

Pakistāna ir aptuveni 64 reizes nabadzīgāka nekā Īrija, tajā valda stingri islāma reliģijas ierobežojumi, nevalda miers, tāpēc nav nekāds brīnums, ka daudzi cilvēki labāku dzīvi meklē turīgajā Eiropā. Daudzi Āzijas valstu pilsoņi ir atklājuši citu ieejas punktu - ieprecēties ES un ir gatavi maksāt par to pat 10 000 eiro.

Īrija tajā pašā laikā ir kļuvusi par sava veida fiktīvo laulību centru - daudzi austrumeiropieši, tajā skaitā Latvijas pilsoņi, kuriem atvērtas durvis, te meklē iespēju piepelnīties, kas lieliski sader ar Āzijas pilsoņu vēlmi te ieprecēties. Sākumā tiek iegūta uzturēšanās atļauja, bet pēc pieciem gadiem var pretendēt pat uz pilsonību.

Kā stāstījis Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Ivars Lasis, līdz šim Latvijas vēstniecībā Īrijā bijuši četri gadījumi, kad personas sūdzējušās, ka pierunātas slēgt fiktīvu laulību. Iesniegumi pārsūtīti uz Valsts policiju. "Daudz biežāk Latvijas pilsones zvana un informē par savām aizdomām, taču pēc palīdzības nevēršas, jo, iespējams, baidās par sekām," stāstījis Lasis, aicinot ziņot ikreiz, kad rodas aizdomas par nelikumībām.

Kopš 2005.gada vēstniecībā ir oficiālas ziņas par 50 noslēgtajām laulībām, piemēram, ar Pakistānas pilsoņiem, taču, kā atzīst vēstniecības pārstāvji, tā ir tikai maza saujiņa - savas laulības pāri piesaka tikai tādā gadījumā, ja vēlas doties kopā uz Latviju.

Kā lēš laikraksts, kā sievas varētu būt pārdotas simtiem Latvijas meiteņu par 3000 līdz 10 000 eiro. Fiktīvo laulību biznesa aizkulises laikrakstam sīkāk skaidrojusi Jeļena (26), kura pati jau divarpus gadus precējusies ar pakistānieti, taču atšķirībā no citām - ne par samaksu. Ar nelegālo biznesu nodarbojas viņas vīra draugi, kas saistīti ar Lieni. Viņas uzdevums ir sameklēt meitenes, vīrs atrod maksātājus. Meitenes šādi tiek izprecinātas ne tikai no Latvijas, bet no citām Austrumeiropas valstīm - Polijas, Lietuvas un Igaunijas.

Pēc viņas teiktā, galvenie shēmā esot Lienes vīrs, kas pats ir pakistānietis, un Lienes māsasvīrs, kas par katru meiteni no nākamajiem vīriem saņemot 7000 līdz 10 000 eiro. Viens no galvenajiem organizatoriem esot vēl cits latvietis - Ainārs Āboliņš, kurš vēl nesen meitenes meklējis ar publisku sludinājumu starpniecību, piemēram, "draugiem.lv". Pats viņš kādreiz tiesāts par sutenerismu. "Katru nedēļu ar "airBaltic" uz Dublinu viņš piegādāja piecas līdz astoņas līgavas. Meitenes var saprast - daudzās ģimenēs vecāki dzer, ir nabadzība. Kāpēc lai neaizbrauktu?" stāstījusi Jeļena. Cik lielā mērā Āboliņš saistīts ar Lieni, Jeļenai neesot zināms.

Latvijas policijas redzeslokā ir gan Āboliņš, kas figurē Latvijas meiteņu stāstos kā aprēķina laulību organizētājs, gan arī citas personas, kas ar to saistītas, liecinot laikraksta rīcībā esošā informācija. Pierādīt, ka šajā gadījumā notikusi cilvēku tirdzniecība, nav izdevies.

Lai to pierādītu, nepieciešams atklāt, ka nauda, ko saņēmis starpnieks, maksāta tieši par meiteņu izprecināšanu, taču visbiežāk tie ir naudas pārvedumi, kas tiek noformēti kā samaksas par lidmašīnas biļetēm vai citādi. Otrs variants - ja tas būtu noticis, meitenes tajā iesaistot ar varu vai viltu, taču tā visbiežāk neesot. Piemēram, Āboliņš, kurš iepriekš tiesāts par sutenerismu, esot ļoti izglītots juridiski un zinot, kā apiet likumu.

Teorētiski tirdzniecības fakta pierādīšanai pietiktu ar kāda nākamā vīra atzīšanos, taču viņam pašam tas nozīmētu izraidīšanu no Īrijas, turklāt Īrijas policija neesot izrādījusi nopietnu interesi šādā kopīgā sadarbībā, raksta laikraksts.

Politikā un tiesu lietās...

Varētu mainīt akcentus nodokļu politikā

Anna Novicka,  Diena  11/17/07    Par citiem stabilizācijas pasākumiem tautsaimniecības glābējiem skaidrības joprojām nav

Iespējams, Finanšu ministrija (FM) tomēr sekos gan vairāku pašmāju ekonomistu, gan Latvijas Ārvalstu investoru padomes (ĀIP) ieteikumiem mainīt nodokļu politikas prioritātes un lielāku nastu uzlikt patēriņam, bet darba ņēmējiem ļaut uzelpot brīvāk - tas ir, paaugstināt pievienotās vērtības nodokli un samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Par šādām izmaiņām patlaban spriež FM ekonomikas stabilizācijas darba grupas dalībnieki. Tuvākā pusgada laikā tikšot veikti aprēķini par to, kādu ietekmi tas varētu atstāt uz tautsaimniecību, Dienai norādīja finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP).

Pie ekonomikas stabilizācijas pasākumu plāna izstrādes, ko oktobra sākumā rosinājis premjers Aigars Kalvītis (TP), pašreiz strādā divas darba grupas FM un Ekonomikas ministrijas (EM) paspārnē. Tiek plānots, ka decembrī eksperti ar sava darba augļiem iepazīstinās Ministru kabinetu. Gala apspriedes un konkrētu priekšlikumu apstiprināšana notiks 30.novembrī. Tiesa gan, pagaidām to dalībnieki par panāktajiem un iespējamajiem rezultātiem stāsta atturīgi.

Kā vēsta FM, viena no stabilizācijas plāna nozīmīgākām sadaļām būs izmaiņas nodokļu politikā - proti, tiek apsvērta iespēja mazināt darbaspēka nodokļus, vienlaikus palielinot neapliekamo minimumu un pievienotās vērtības nodokli.

Kā uzsver SEB Unibankas galvenais ekonomists Andris Vilks, par šādām izmaiņām "būtu priecīgi gan uzņēmēji, gan darba ņēmēji". Uz to, ka Latvijas nodokļu sistēma jāmodernizē saskaņā ar esošo ekonomisko situāciju, vairākkārt norādījuši gan ekonomisti, gan paši uzņēmēji, tajā skaitā ārvalstu investori. Jau vēstīts, ka ĀIP rosināja iedzīvotāja ienākuma nodokļa likmi pazemināt no 25% līdz 15%, kā arī apsvērt iespēju samazināt sociālo nodokli. Tajā pašā laikā PVN, pēc ĀIP skatījuma, būtu jāpaceļ no pašreizējiem 18% līdz 20%-22%, diferencējot likmi dažādām precēm.

Kā Dienai norādīja finanšu ministrs, investoru priekšlikumi tiks rūpīgi izpētīti un tuvākie mēneši veltīti aprēķiniem un konkrētu situāciju modelēšanai. "Šis ir ļoti jutīgs jautājums. Piemēram, ja mēs pazeminām iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, jādomā, kā kompensēt pašvaldību zaudējumus, jo šis nodoklis tiek ieskaitīts viņu budžetos," klāstīja ministrs.

Kas attiecas uz EM darba grupas iespējamo veikumu, tad tas pagaidām nav skaidrs. "Turpinās darbs pie iespējamo pasākumu identificēšanas," tā darba procesu raksturo Latvijas Bankas pārstāvis Uldis Rutkaste. Pēdējā darba grupas sēde tika veltīta administratīvi regulējamo cenu ietekmei uz ekonomiskiem rādītājiem, un, pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas padomnieka Mārča Dzelmes stāstītā, īpašas diskusijas par šo jautājumu nebija un sanāksme noslēdzās ar secinājumu, ka gāzes un elektroenerģijas tarifu kāpums tomēr esot neizbēgams. Arī citi EM darba grupas locekļi Dienai norādījuši, ka līdz konkrētam rezultātam vēl esot tālu, turklāt nepieciešamo pasākumu realizācijai finansējuma nākamā gada budžetā tik un tā nav, kā, piemēram, eksporta garantiju sistēmu ieviešanai, ko uzņēmēji uzskata par vienu no efektīvākiem eksporta atbalsta veidiem. "Problēma ir tā, ka visi priekšlikumi jau sen ir zināmi, bet nekas tik un tā nevirzās uz priekšu," secina M.Dzelme.

Politologi valsts prezidenta runu vērtē kā "pietiekami labu"

LETA   11/19/07    Valsts prezidenta Valda Zatlera valsts svētku runa pie Brīvības pieminekļa bija "pietiekami laba", turklāt krasi atšķirīga no iepriekšējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas teiktajām uzrunām šādos svētkos, jo bija tīri valstī notiekošo problēmu iztirzājoša, uzskata aptaujātie politologi.

Politologs Ivars Ījabs atzina, ka Zatlera runa atšķīrās no Vīķes-Freibergas līdzīga veida runām, kas varētu liecināt, ka jaunais prezidents veido pats savu, īpašo tēlu. Tiesa, grūti bijis šo runu uztvert kā svētku runu, jo Zatlers daudz runājis par problēmām valstī.

Būtu diskutējams, vai pie Brīvības pieminekļa jārunā par pārāk lielo ierēdņu skaitu valsts pārvaldē un slepenajām tāmēm Valsts prezidenta mītnei Jūrmalā, norādīja Ījabs, kurš uzskata, ka Zatleram tomēr līdz šim labāk izdodas no papīra nolasītas runas.

Vienlaikus politologs atzīst, ka runa "nebija zemē metama", jo Zatlers parādījis un pateicis to, ko gribējis vēstīt tautai. Gan Ījabs, gan politologs Valsts Kalniņš norādīja, ka nekur jau nav teikts, ka runām valsts svētkos jābūt apgarotām un patosa pilnām.

Kalniņš uzskata, ka Zatlers pietiekami veiksmīgi noformulējis vairākas problēmas, kas patlaban pastāv Latvijas sabiedrībā. "Šķiet, ka būtu bijis labi, ja prezidents savā runā vairāk būtu parunājis par savu atbildību šo problēmu risināšanā nākotnē," atzina Kalniņš.

Pēc Kalniņa domām, šāda veida runai jābūt atbilstošai konkrētā laika noskaņai, un tas šoreiz ir izdevies. Pagātnē jau daudz dzirdēts patosa pilnu runu, taču tās nekad katru konkrētu pilsoni īpaši nav skārušas. Kalniņš domā, ka valsts dzimšanas diena ir atbilstošs laiks nākotnes vīziju izteikšanai.

18.novembrī Doma baznīcā saimnieko Jaunā paaudze

Ģirts Kasparāns, Inga Spriņģe,  Diena  11/20/07    Alekseja Ļedjajeva vadītā draudze Jaunā paaudze (JP), kas līdz šim sprediķoja tādās vietās kā Rīgas sporta manēža, 18.novembra vakarā piepildīja Latvijas galveno dievnamu Doma baznīcu, kur notika ar JP saistīts pasākums. Tas tika reklamēts kā "labdarības koncerts" ar Rīgas gospelkora piedalīšanos, lai vāktu ziedojumus Doma rekonstrukcijai. Koncerta sākumā koris nodziedāja tikai dažas dziesmas, pēc tam uz skatuves kāpa JP uzaicinātais sludinātājs no Nigērijas, kurš uzstājās ar ilgstošu sprediķi. Atšķirībā no citiem JP pasākumiem, kuros nauda nereti tiek savākta baltos plastmasas spainīšos, šoreiz ļaudis tika aicināti pie Doma baznīcas altāra, kur uz grīdas cita pie citas tika samestas banknotes un monētas. "Tas bija garīgs akts, apliecinot, ka mēs varam nolikt naudu pie Dieva kājām un par to nav jākaunas," stāsta Rīgas gospeļkora vadītāja Railī Orrava, kas ir JP locekle, bet labdarības akciju rīkojusi neatkarīgi no draudzes. Viņa teic, ka ziedojumos savākti nedaudz vairāk kā 4000 latu.

Diena novēroja, ka pasākuma laikā līdzās A.Ļedjajevam sēdēja arhibīskaps Jānis Vanags, kurš iepriekš piedalījās JP rīkotā konferencē Sargi uz mūriem, ko ar savu klātbūtni pagodināja arī satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP) un parlamenta Cilvēktiesību komisijas vadītājs Jānis Šmits (LPP). A.Ļedjajeva preses sekretārs Rolands Bračs Dienai pastāstīja, ka koncerta ideja radusies konferences Sargi uz mūriem laikā. To akceptējis J.Vanags. Dienai pirmdien neizdevās sazināties ar J.Vanagu, lai noskaidrotu, kādēļ JP pasākums baznīcā notika tieši valsts svētku dienā.

Diena jau rakstīja, ka šoruden ASV respektablais radikālo organizāciju pētījumu centrs Southern Poverty Law centre atzinis A.Ļedjajevu par ekstrēmistu.

Zorro izrādījies Benders

Māris Krautmanis,  11/20/07    Mēnešiem ilgi dažām kriminālām personām ir izdevies vazāt aiz deguna sabiedrību, politisko vidi, jo acīmredzot viņiem ir piemitis nedaudz izdomas, kā arī spējas orientēties partiju politikā, tiesībsargājošo iestāžu sarežģītajās attiecībās un atsevišķu plašsaziņas līdzekļu vājībiņās.

No turienes tad arī aug kājas komiskajiem iecepieniem ap tādu personāžu kā bijušais Valsts prezidenta drošības dienesta darbinieks Edgars Gulbis. Vienbrīd jau šis vārds bija sasniedzis gluži tādu kā nācijas varoņa – jauna Kaupēna, Zorro vai Robina Huda tēla – pakāpienu, mitoloģizēšanos un folklorizēšanos. Par viņu mēļoja, ja ne gluži katrā būdiņā, tad katrā pilī noteikti.

Gulbja lieta daudziem sāka izskatīties apmēram šāda: ir viens šausmonis, VID Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks Vladimirs Vaškevičs, kurš dzīvo neprātīgi grezni, jo viņam mājās ir atrastas simts kurpju kastes, tāpēc nav nekas nosodāms, ja viņu kāds ir gribējis uzraut gaisā. Vaškevičam ir bijusī sieva Ināra Vilkaste, kura esot bijusi mīļākā kādam Raimondam Štālbergam, kurš savukārt tiek nepatiesi apsūdzēts par Vilkastes reketēšanu. Pavisam nejauši kāds ir mēģinājis uzspridzināt Vaškeviču, jo tā jau kriminālajās aprindās parasti darot – cits citu uzspridzinot (Jaunā laika politiķes Lindas Mūrnieces versija). Taču kādi ļaunie policisti šajā lietā ir iejaukuši pilnīgi nevainīgo, gādīgo dēlu mātei, brīnišķīgo cilvēku, izcilo apsardzes jomas un sprāgstvielu speciālistu, Štālberga draugu Edgaru Gulbi, kurš ir pašaizliedzīgi strādājis prezidenta pils apsardzē, pat nirstot likteņupes Daugavas dzelmē, lai pārliecinātos, vai tur nav atrodami kādi apdraudējumi valsts augstākajām amatpersonām. Simboliski tā ir sagadījies, ka Gulbi savās skavās likteņupe ir mēģinājusi glābt no drausmīgajiem spīdzinātājiem un sazāļotājiem, kad viņš mēģināja bēgt konvojēšanas laikā no policijas automašīnas, ielecot Daugavā.

Protestējot pret drausmo policejisko varu, kas vērsusies pret nabaga godīgo Gulbi, visa Jaunā laika frakcija vienreiz pat atstāja Saeimas plenārsēžu zāli.

Nekad citreiz šī partija nav tā – tik asi – reaģējusi vai par kāda indivīda tiesībām iestājusies, lai gan, ja tā atceras, iespēju ir bijis atliku likām – kaut vai gadījumā ar vienu puisi Latgalē, kuru policija piekāva, un viņš zaudēja redzi. Tāpēc ir acīm redzams, ka šo partiju ar Gulbi saista kādas īpašas saites, morāla tuvība un simpātijas. Vispār jau šī tuvība ir tik interesanta, ka, vai tikai parlamentam nevajadzēja par to painteresēties dziļāk, paveikt kādu nebūt izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kādā veidā tādiem indivīdiem, kā par

valsts ierēdņa automašīnas dedzināšanu un dokumentu viltošanu apsūdzētajam Gulbim un par izspiešanu jau vienreiz notiesātajam Štālbergam, var būt tik liela ietekme uz vienu no politiskajām partijām Jauno laiku? Ja bandīti regulē politiku, tad nevis suns pats, bet blusas diktē, kad viņam iet ārā no būdas un kad tajā atgriezties.

Kaut kas ar Holivudas grāvēju stilā ieturēto gulbju stāstu nupat ir sagājis šķībi, un izrādījies, ka visu pazemoto aizstāvis un bagātnieku drauds Zorro patiesībā ir Ostaps Benders. Policija konstatējusi, ka nekādā Afganistānā viņš nav dienējis un pat nemaz nav dienējis armijā, ka ir viltojis izglītības dokumentus, tā sagādājot milzu nepatikšanas Pilsrundāles vidusskolas direktoram, kurš aiz kauna, ka tiek turēts aizdomās par viltota atestāta izsniegšanu, jau atlūdzies no darba. Ļoti neērti tagad ir arī tām iestādēm, kuras atbild par valsts drošību, rūpējoties, lai amatos netiktu iecelti spiegi, viltvārži un blēži. Konstatēts arī, ka baumām par spīdzināšanu nav bijis nekāda pamata un arī apsūdzētā drausmīgais veselības stāvoklis būs laikam pietēlots, jo novērošanas kameras fiksējušas, ka Gulbis, tiklīdz nodomā, ka viņu neviens neredz, no salauzta gandrīz mirēja pārvēršas gluži jestrā vīriņā. Priecāties par visu šo gulbjošanu varbūt var vienīgi uzņēmējs Štālbergs, jo viņam tā der jebkurā variantā – ja Gulbis sanāk blēdis, tad arī Gulbja liecības pret Štālbergu, ja tādas parādīsies tiesas sēdē, var tikt apšaubītas.

Jājūt līdzi Gulbim, lai viņam pēc varoņtēla fabulas sabrukuma paliktu cerības uz taisnīgu tiesu, kurā tiktu vērtēti vien fakti un pierādījumi, nevis pretrunīgas teikas.

Saruna ar Valdi Dombrovski: Pārliecināts par Jaunā Laika nepieciešamību valdībai

Baiba Lulle,  NRA  11/20/07    Par Jaunā laika pozīciju jaunas valdības veidošanā Neatkarīgā sarunājās ar partijas premjera amata kandidātu, Eiropas Parlamenta deputātu Valdi Dombrovski.

– Jūs neesat ne partijas valdes, ne domes, ne frakcijas priekšsēdētājs, turklāt arī ne Saeimas deputāts, bet esat izvirzīts par partijas premjera kandidātu. Kā jums izdevies izkonkurēt līdzšinējos premjera amata pretendentus Einaru Repši un Krišjāni Kariņu?

Valdis Dombrovskis: – Mana kandidatūra tika izvirzīta jau 9. Saeimas vēlēšanu laikā, un partijas jaunā valde pārapstiprināja iepriekšējo lēmumu.

– Kādam jābūt premjeram situācijā, kad ir sabiedrības nemieri, ekonomiskas grūtības?

– Noteikti ar izpratni par ekonomiku, jo ekonomiskā krīze valstī ir viena no aktuālākajām problēmām. Svarīgi ir arī pārskatīt politikas veidošanas principus, sakārtot politisko vidi. Tie ir jautājumi, kas saistīti gan ar priekšvēlēšanu tēriņiem, gan tiesībsargājošajām iestādēm, lai nebūtu mēģinājumi tās politiski ietekmēt, ar sākumdeklarēšanu, kas tiek novilcināta. Galvenais – mazināt naudas un oligarhu lomu politikā.

– Jums ir finansista domāšana, bet nav dzirdēti viedokļi par vadītāja autoritātes, līdera spējām, varbūt ar stingrāku roku...

– Nākamajai valdībai būs jāspēj pieņemt nepopulāri lēmumi, tajā skaitā finanšu jomā, kur man zināma darba pieredze ir. Bet nedomāju, ka valstī būtu vajadzīga stingrā roka. Ir svarīgi panākt vienošanos starp partijām par risināmajiem jautājumiem un jāspēj rast kompromisi, kas ļautu rast Saeimas vairākuma atbalstu šiem lēmumiem, kas nebūs viegli.

– JL paziņojis, ka nākamajai valdībai jāpieņem Satversmes grozījumi, lai tauta varētu atlaist Saeimu, likumā jānostiprina KNAB neatkarība un jānosaka valsts finansējums politiskajām partijām. Esat gatavi no kāda principa atkāpties?

– Par šiem jautājumiem grasāmies otrdien runāt. Pagaidām varam tikai paust gandarījumu, ka koalīcijas partijas par to piekritušas runāt. Kā nepieņemamu tās pagaidām noraidījušas tikai priekšlikumu par Saeimas ārkārtas vēlēšanām un pārejas perioda valdības veidošanu līdz tām. Bet šis ir jautājums, kas virzās uz priekšu neatkarīgi no politiķu sarunām – jautājumu ierosinājušas arodbiedrības, un pirmo 10 000 parakstu vākšana referenduma ierosināšanai sekmīgi tuvojas noslēgumam.

– Un kas garantēs to, ka valsts finansējums nebūs tikai piešprice partijām, kas nemazinās lielo sponsoru ietekmi?

– Tas mazinās partiju atkarību no sponsoriem – valsts finansējumam jāveido lielākā daļa no partiju naudas. Publiskais finansējums partijām ļauj nodrošināt daudz lielāku neatkarību no sponsoriem.

– Nav tā drusku naivi domāt, ka līdz ar to kā uz burvju mājienu izzudīs visas naudas shēmas un ietekmes lielajās pašvaldībās, ministrijās, to padotības iestādēs?

– Neviens jau neapgalvo, ka kaut kas pazudīs uz burvju mājienu, un, protams, kaut kādas iestrādātas shēmas momentā nepazudīs. Bet tas ir viens no jautājumiem, kas vidējā termiņā ļaus uzlaboties politiskajai videi. Tas ir pārbaudīts daudzās Eiropas valstīs.

– Kas ir vidējais termiņš?

– Ekonomikā ar to parasti saprot kādus gadus trīs, piecus, septiņus. Uzreiz jau visas partijas nemainīsies, bet, ja šos lēmumu kompleksus pieņems, tad tas tomēr nodrošinās virzību uz lielāku partiju neatkarību no oligarhu un sponsoru naudām.

– Repše izteicies, ka Valsts prezidentam vai nu jāatlaiž Saeima, vai arī premjera amatam jāvirza Dombrovskis. Ja jau prasa atlaist Saeimu, tātad tai ir kāda neārstējama kaite. Bet, ja izvēlas Dombrovski, tad kaites nav. Šarlatānisms!

– Varu atsaukties vienīgi uz partijas valdes lēmumiem, kur pateikts, ka tas ir tas scenārijs, ko redzam. Saeimas ārkārtas vēlēšanas redzam kā iespējamu risinājumu situācijā, kad 60% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu un notiek masu protesti ar prasību to atlaist. Un viens no svarīgākajiem jautājumiem būs ekonomiskās krīzes pārvarēšana. Gan Saeimas vairākums, kas nebauda sabiedrības uzticību, gan valdība, ja tā saglabāsies esošajā partiju sastāvā, nez vai baudīs lielu sabiedrības uzticību, tām būs ļoti grūti pieņemt šos ekonomikas krīzes pārvarēšanai nepieciešamos lēmumus. Un tas var izrādīties lielāks nestabilitātes avots nekā ārkārtas vēlēšanas. Daudzās Eiropas Savienības valstīs pat vairākums no visām vēlēšanām ir ārkārtas, piemēram, Īrijā, Dānijā.

– Vienīgi, vai pētīts, vai sabiedrība no tām arī ko iegūst?

– Viens piemērs – Polija. Situācija bija samērā līdzīga – gan parlamenta vairākums, gan valdība vairs nebaudīja sabiedrības uzticību, valdību vajāja skandāli, tā bija diezgan lielā mērā diskreditējusies starptautiski, un šīs ārkārtas vēlēšanas kaut daļēji atjaunoja iedzīvotāju uzticību politiķiem un politikai un ļāva arī uzlabot Polijas starptautiskās pozīcijas un stabilitāti valstī.

– Un Ukraina?

– Piemēri ir ļoti dažādi. Ukrainā šī politiskā situācija ir ļoti sarežģīta, tur ir arī liela promaskavisko spēku ietekme, kas mums, par laimi, tik liela nav. Ja tā būtu, prognozēju, ka mums arī būtu tikpat lielas problēmas.

– Kariņš savulaik no tribīnes, runājot par mazākumvaldības balstīšanos uz Saskaņas centru, arī klāstīja par Maskavas roku, un nu JL runā ar Saskaņu par valdības veidošanu. Šī sadarbība joprojām ir aktuāla?

– Mēs ar Saskaņas centru esam sadarbojušies opozīcijā, kas nav nekas ārkārtējs. 2003. gadā TP un PCTVL, opozīcijā sadarbojoties pret toreizējo valdību, par 90% balsoja identiski. Bet tas nenozīmē, ka viņu ideologijas bija saplūdušas. Arī mums ar Saskaņu bijusi sadarbība opozīcijā, tajā pašā laikā uzskatām, ka politiskajām konsultācijām jānotiek vispirms starp labējām partijām. Nekādas lielas motivācijas veidot ideoloģiski samocītas koalīcijas situācijā, kad 3/4 Saeimā pārstāv labējās partijas, mums nav.

– Pieminējāt ekonomisko krīzi, ko bez ārkārtas vēlēšanām nevar pārvarēt. Vai tiešām ekonomikas izpratnē starp Saeimas un valdības partijām ir tik lielas pretrunas?

– Esošajai koalīcijai īsti nav sabiedrības atbalsta, un nepopulārie lēmumi izraisa asus sabiedrības protestus. Arī esošās koalīcijas ietvaros ir pretrunas sociālekonomiskajos jautājumos. Pārpalikums 2008. gada budžetā panākts uz sociālā budžeta rēķina, kur pārpalikums ir ļoti ievērojams – ap 250 miljoniem latu. Budžets faktiski ir salāpīts uz pensionāru rēķina, lielā mērā bloķējot iespējas straujāk palielināt pensijas. Un labklājības ministres demisija arī liecina par to, ka viņa nespēj pārliecināt koalīcijas partnerus par nepieciešamību straujāk paaugstināt pensijas situācijā, kad sociālajā budžetā nākamgad plānots 250 miljoni latu pārpalikums, bet uzkrātais pārpalikums pārsniedz jau apmēram 800 miljonus latu! Šajā situācijā tā ir sociāli bezatbildīga politika. Tas zināmā mērā bija arī koalīcijas škelšanās iemesls.

– Bet, vai atbildīgi būtu palielināt gan pensijas, gan sabiedriskajā sektorā strādājošo algas, veicinot inflāciju?

– Pareizi – jo vairāk palielinām algas, jo vairāk palielinām iekšzemes pieprasījumu, kas savukārt stimulē inflāciju. Šī cenu – algu spirāle Latvijā jau ir vairākus gadus. Procesu vajadzēja nobremzēt pirms vairākiem gadiem, bet toreiz valdība par to negribēja domāt. Tagad to tik vienkārši nevar apstādināt. Nevar sākumā uz ledus gāzēt līdz grīdai un tad spiest bremzi līdz grīdai. Šīs divas lietas ir jāsabalansē: pakāpenisks algu un pensiju pieaugums ar nepieciešamību bremzēt inflāciju, gan pārskatot valsts budžeta bāzes izdevumus, kas praktiski netika darīts, gan, ja nepieciešams, atliekot ieplānoto megaprojektu būvi. Pilnīgi šo sociālo aspektu mēs nedrīkstam aizmirst, jo vidējā pensija aizvien ir zem iztikas minimuma un arī pašreizējā indeksācija pilnībā dzīves dārdzību pensionāriem nenosedz, jo tā tiek veikta pēc patēriņa cenu indeksa, bet patēriņa grozs pensionāriem ievērojami atšķiras no vidējā mājsaimniecības groza.

– Kāda būtu ideālā koalīcija?

– Situācijā, kad esam aicinājuši uz sarunām visas labējās partijas, mēs nesāksim norādīt, kuras ir ideālākas.

– TP negrasoties arī partijas kongresā nosaukt premjera amata kandidātu un pat sākt runāt par to, ka varētu vadību atdot kādam citam. Cik vilinošs jums šķiet šis amats laikā, kad visi grib varu, bet ne atbildību, un premjera postenis nemaz nebūs tik populārs?

– Mums ir skaidrs, ka šis premjera postenis nebūs populārs. Lai runātu par to, kura partija varētu uzņemties premjera amatu, pirmām kārtām jāvienojas par veicamajiem darbiem un principiem. Un tie nevar būt tikai deklaratīvā formā, kā tas ir valdības deklarācijā. Jāparedz arī konkrētu darbu izpildes grafiks, liela daļa darbu veicami tuvākā pusgada laikā. Ja ir šāda vienošanās, JL ir gatavs uzņemties valdības veidošanu.

– Vai jums premjera amatu būtu svarīgi iegūt kopā ar kādām ministrijām?

– Neesam vēl sākuši sarunas un redzējuši koalīcijas partiju reakciju uz JL piedāvājumu, tāpēc tagad jau runāt par konkrētām ministrijām ir pāragri.

– Bet vismaz, kad Repše veidoja savu pirmo valdību, iepriekš jau bija priekšstats, kurām ministrijām jābūt komplektā ar premjera amatu.

– Ar laiku pie tā nonāksim, bet pašreiz šādi lēmumi nav pieņemti.

– Gan citas partijas, gan JL bilda, ka valdība būtu jāveido profesionāļiem, nevis politiķiem. Vai JL ir kādus noskatījis? Un jūs – neesat politiķis?

– Tas, ka JL varētu valdības darbā pieaicināt profesionāļus neatkarīgi no partijas piederības bijis mūsu uzstādījums jau kopš 8. Saeimas vēlēšanām. Šajā gadījumā mēs arī redzam, ka varbūt primārais ir profesionalitāte, nevis partijas piederība. Par konkrētām personālijām vēl neesam runājuši, jo neesam runājuši arī par ministriju sadalījumu. Kādus cilvēkus, pārsvarā no ekonomikas nozares, esam uzrunājuši, bet tās vēl nav konkrētas sarunas.

– Vai nebaidāties, ka tas varētu izraisīt neapmierinātību partijas iekšienē, jo tomēr cilvēkiem partijā ir savas ambīcijas.

– Šo jautājumu esam izdiskutējuši, un izpratne ir panākta, ka šādus profesionāļus mēs varētu pieaicināt. Repšes valdībā mēs jau pieaicinājām toreiz bezpartijisko Sandru Kalnieti ārlietu ministra amatā.

– Cik reāls ir bezpartijisks premjers?

– JL ir izvirzījis savu kandidātu, bet esam gatavi arī izskatīt bezpartijisku kandidātu.

– JL frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis 2006. gada vasarā izteicās, ka, aizejot no valdības, JL darīja pareizi, apgalvojot: "no paša sākuma Kalvīša valdībā darbojās mazā koalīcija, kurā mūsu nebija, un lielā koalīcija, kas sanāca pirmdienās un kur bieži vien vairs nebija ne par ko runāt, ne lemt. Pēdējo pusgadu mēs tur jutāmies pilnīgi lieki". Vai nebaidāties, ka situācija var būt līdzīga, ja jūs papildināt esošo koalīciju?

– Te jāskatās, kas ir mainījies. Pēc 9. Saeimas vēlēšanām valdošās partijas paziņoja, ka tas bijis referendums par viņu koalīciju, ka JL ir kašķīgs un vēl tur kāds, tās sarunas tiešām bija ļoti formālas, un beigās bez jebkādas konkrētas motivācijas JL šīs valdības darbā netika izvērtēts. Pašlaik problēmas ir pašā koalīcijā, un JL ir nepieciešams koalīcijai, jo skaidrs, ka pašas koalīcijas iekšienē nav vienprātības, koalīcija īsā laikā ir pazaudējusi trīs deputātus, un neizslēdzu, ka varētu tuvākajā laikā pazaudēt vēl vairākus. Tie ir iemesli, kāpēc koalīcija sākusi runāt ar JL. Plus vēl šī ekonomiskā krīze, līdz ar to valdībā ar JL būs jārēķinās, būs grūtāk mūs ignorēt.

– Kas liek domāt par to, ka šoreiz jūs uztvers nopietnāk?

– Ja vēlējās neaicināt, varēja arī neaicināt, turklāt ir bijuši publiski izteikumi, ka, ja jau ar kādu vēl, tad jau drīzāk ar Saskaņas centru, bet redzam, ka krīze koalīcijā attīstās, un, lai saglabātu daudzmaz darboties spējīgu valdību, koalīcijas partijas saprot, ka JL tai ir nepieciešams. Gan matemātisku aspektu dēļ – ja koalīcija zaudē deputātus –, gan sabiedrības uzticības aspekta dēļ. Tikai pārgrupējot sejas esošajā koalīcijā, uztaisot valdību Kalvītis 2, neatjaunosies sabiedrības uzticība. Ar JL varbūt ir vieglāk argumentēt, ka tā tiešām ir jauna koalīcija, kas vienojusies par jauniem principiem.

Arī no esošās koalīcijas tikai ZZS ir virs 5% barjeras. TB/LNNK un TP Latvijas faktu aptaujā bija zem 5%, SKDS – virs, LPP – abās aptaujās zem, līdz ar to viņi jūt, ka, turpinot pašreizējā stilā, ir problēmas.

– Jums irinformācija, kuri deputāti vēl varētu pamest koalīciju?

– Negribētu saukt konkrētus vārdus, bet, ja vairāki TP deputāti izplata paziņojumu, kurā aicina mainīt partijas vadītāju un izskatīt jautājumu par ierindas biedra atrašanos partijā, tas liecina, ka zināma neapmierinātība ar valdības darbu TP iekšienē ir.

– Kā domājat – tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, JL ir izdevīgi startēt no koalīcijas rindām?

– Pašreiz mēs domājam par politiskās vides sakārtošanu un ekonomiskās krīzes pārvarēšanu. Ja par šiem jautājumiem mums izdosies vienoties, tad tie darbi būs tie, kas vislabāk parādīs tās partijas, par kurām balsot.

Miljonāru nodokļa nebūs

Arnis Kluinis,  NRA  11/20/07    Apmēram astoņsimt Latvijas legālo eiromiljonāru var neuztraukties par dubultmiljonāra Aigara Štokenberga solījumiem palielināt nodokļu slogu bagātākajiem valsts iedzīvotājiem.

Jaunas politiskās partijas veidotāja Aigara Štokenberga bagātīgi plūstošie un arī atreferētie solījumi ir veidoti tā, lai dotu cerību valsts iedzīvotāju vairākumam uz viņu labklājības celšanu no bagātnieku papildu samaksātajiem nodokļiem. "Nulles nodokļu politika daudziem jo daudziem ir ļāvusi pelnīt miljonus, nemaksājot par to nekādus nodokļus vai maksājot mazāk, nekā pašam un citiem liktos taisnīgi," rakstīja A. Štokenbergs 15. novembra Dienā. Pēc tam dažādos atstāstījumos un sarunās tas tika vienkāršots kā solījums uzlikt īpašu nodokli vai nodokļus tieši tiem, kuriem līdzšinējā nodokļu politika "ļāvusi nopelnīt miljonus", t. i., miljonāriem. Šķiet gan, ka pats A. Štokenbergs tieši tā nav teicis. Viņš ir solījis divus nodokļus, par kuru maksātājiem principā var izrādīties jebkurš Latvijas iedzīvotājs. Tika solīts, pirmkārt, nodoklis par "neracionālu patēriņu" un, otrkārt, "spekulatīvas bagātības nodoklis". Abi solījumi tūlīt pat tika mīkstināti ar paskaidrojumu, ka "runa nav par procentiem, runa ir par principiem".

"Neviens nodoklis Latvijā nesaucas tik populistiski skaistos vārdos, bet reāli daudzas preces Latvijā jau ir apliktas ar nodokļiem tā, kā vēlas Štokenberga kungs," sakarā ar A. Štokenberga pamācībām Neatkarīgajai atgādināja finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Vislielākajā mērā tas attiecas uz alkoholu un tabakas izstrādājumiem. Šo preču pārdošanas cenā ražošanas izmaksas varētu dot labi ja 1/10 daļu, bet visu pārējo naudu iekasē valsts tieši tāpēc, ka šo preču patēriņš tiek atzīts par neracionālu. To pašu var teikt arī par izložu un azartspēļu nodokli un dārgmetālu provi. Automašīnu pircēji maksā īpašu nodokli, kura likme aug līdz ar automašīnas jaudu. Šo efektu pastiprina degvielas akcīzes nodoklis. Šādas nodokļu rindas turpināšanai būtu vēl jāuzliek nodoklis jahtām, kuras Latvijā ir izpriecu, nevis pārvietošanās līdzeklis.

Vissāpīgākais "neracionāla patēriņa" nodokļa veids būtu augsta nodokļa likme dzīvajamām telpām ar atrunu, ka pirmie 15 vai varbūt 50 dzīvojamās platības kvadrātmetri kļūst neapliekamais minimums līdzīgi kā ienākumu nodokļa gadījumā. Problemātiska šajā gadījumā varētu būt kontrole, vai telpas patiešām izmanto visi tie cilvēki, kuri uzrādījuši šīs telpas par savu dzīvesvietu.

Viena no parastajām populistu prasībām Latvijā ir tā sauktā "progresīvā" ienākumu nodokļa ieviešana. Proti, tad līdz ar cilvēka ienākumiem aug arī likme, pēc kādas viņam jāmaksā ienākuma nodoklis. Lai kādas partijas līdz šim ir bijušas pie varas Latvijā, tās šādu "progresu" ir noraidījušas, atsaucoties uz to, ka reāli tādējādi tikšot veicināta ienākumu slēpšana un valsts ieņēmumi nevis palielināti, bet samazināti. Pie tā paša ir palikusi arī tagadējā valdība. Finanšu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace dalījās ar informāciju, ka tagad Latvija kalpojot par paraugu citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras vēloties no "progresīvā" ienākumu nodokļa atteikties.

Precīzāk sakot, arī Latvijā iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme nav pilnīgi plakana 25% līmenī, bet ļoti lēzeni kāpjoša ar nodokli neapliekamā ienākumu minimuma dēļ. Ja šobrīd cilvēks pelna minimālo algu 120 latu mēnesī, tad ienākumu nodoklī viņam jāsamaksā 25% no 120–50=70 latiem, t. i., 17,5 lati, kas samazina viņa reālo nodokļa slogu līdz aptuveni 15,5%. Ja cilvēks nopelna 1200 latu, tad nodokļa maksājums ir 287,5 lati un reālā likme – 23,95%.

Pieņēmumi par Latvijai draudošo ekonomisko krīzi, kuru dēļ pajuka un apsolījās atkāpties Aigara Kalvīša valdība, ir likuši arī aizejošajai valdībai pievērsties nodokļu reformu apcerēšanai kārtējā darba grupā. Pagaidām tā attaisno savu Ekonomikas ilgtermiņa stabilizācijas plāna sastādītāju nosaukumu galvenokārt ar ilgo laiku starp paziņojumu, ka grupa tikšot veidota, un pirmo atskaiti, ka grupa esot vismaz sanākusi un atzinusi izmaiņas nodokļu politikā par sava plāna nozīmīgāko sastāvdaļu. Tika solīts samazināt darbaspēka nodokļus un palielināt neapliekamo minimumu, bet bez solījuma aizvietot ienākumu nodokļus ar īpašuma un/vai patēriņa nodokļiem, bet par šādu aizvietošanu nekas netika solīts. Darba grupas pagaidu rezultāti tika pasniegti līdzīgi kā A. Štokenberga gadījumā, ka runa jau pagaidām neesot par skaitļiem, bet par principiem.

Ar "spekulatīvās bagātības nodokli" varbūt tiek saprasts vismaz Skandināvijā lietotais kapitāla pieauguma nodoklis, kura ieviešanu solīja bijusī Hansabankas prezidente Ingrīda Blūma. Tagad viņa ir iekļāvusies A. Štokenberga pulciņā. Šis nodoklis varētu attiekties arī uz depozītprocentiem par noguldījumiem bankās, ja kāda valdība riskētu to ieviest apstākļos, kad jebkurš noguldījums faktiski rada noguldītājam zaudējumus rekordaugstās lata inflācijas dēļ. Šajā gadījumā noguldītājiem būtu nevis jāmaksā valstij nodoklis, bet jāsaņem kompensācija no valsts, kuras politikas dēļ inflācija šeit ir divreiz augstāka nekā kaimiņvalstīs. Par to jau esot domājusi ekonomikas stabilizatoru grupa, saucot šādas kompensācijas par uzkrājumu veicināšanas pasākumiem.

Laventam un Freimanim piespriež cietumsodus bez mantas konfiskācijas, Līdumu attaisno

LETA  11/20/07     Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta šodien bijušo "Bankas Baltija" (BB) Uzraudzības padomes priekšsēdētāju Aleksandru Laventu un bijušo BB prezidentu Tāli Freimani atzina par vainīgiem lielākajā daļā viņiem inkriminēto noziegumu un piesprieda reālus cietumsodus, taču nepiemēroja prokurora prasīto mantas konfiskāciju.

Savukārt bijušais SIA "Birojs L&A" direktors Alvis Līdums, kurš bija apsūdzēts par naudas piesavināšanos grupā ar Laventu, pilnībā attaisnots.

Tiesa apmierinājusi divas civilprasības pret Laventu par kopumā 20 miljoniem latu. Par labu AS "Latvenergo" no Laventa tiks piedzīti astoņi miljoni latu un par labu AS "Latvijas kuģniecība" (LK) - 12 miljoni latu.

Augstākā tiesa Laventam piesprieda septiņu gadu un septiņu mēnešu reālu brīvības atņemšanu jeb tikpat, cik iepriekš bija lēmusi Rīgas apgabaltiesa. Viņam arī piemērots aizliegums piecus gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību.

Freimanim Augstākā tiesa cietumsodu nedaudz samazināja, piespriežot piecu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu un aizliegumu trīs gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību.

Tiesa šodien paziņoja saīsināto spriedumu, bet pilns sprieduma teksts būs pieejams pēc vairāk nekā pusgada - sākot no 2008.gada 1.jūlija.

Prokurors Juris Pēda pēc sprieduma pasludināšanas žurnālistiem pieļāva, ka to varētu pārsūdzēt. Par sprieduma pārsūdzēšanu lems arī apsūdzēto aizstāvji, tomēr tas, iespējams, nenotiks ātrāk kā pēc gada, jo spriedums vēl būs jātulko.

Prokuroram liekoties dīvaini, ka iepriekšējās tiesas, kuras ir uzklausījušas simtiem liecinieku, Līduma vainu pierādījušas, taču šī tiesas instance, kas uz sēdēm neaicināja nevienu liecinieku, šo vainu nav saskatījusi. "Vai lietā ir pazuduši kādi pierādījumi," retoriski jautāja Pēda.

Prokurors uzskata, ka ar šo spriedumu tā dēvētās BB krimināllietas iztiesāšana nebeigsies.

Pēc viņa teiktā, Lavents kopumā apcietinājumā, tostarp atrodoties mājas arestā, pavadījis septiņus gadus un septiņus mēnešus, kas nozīmē, ka saskaņā ar šo spriedumu ne Laventam, ne Freimanim reāls cietumsods vairs nedraud.

Freimaņa advokāte Valentīna Oļhova pauda bažas, ka šajā lietā sekos vēl cita tiesas instance, tomēr sīkāk spriedumu viņa nevēlējās komentēt, kamēr nebūs pieejams pilns tā teksts.

Advokāte atzīmēja, ka iepriekšējās tiesas spriedums šajā lietā bija uz 400 lappusēm. Turklāt, ja tikai nākamā gada 1.jūlijā būs pilns sprieduma teksts, kas Laventam būs jātulko krieviski, tad tas aizņems vēl ļoti daudz laika.

Advokāte Oļhova pieļāva, ka spriedumu varēs pārsūdzēt tikai pēc aptuveni gada.

Pats Lavents šodien uz sprieduma pasludināšanu nebija ieradies, jo esot slims.

Viņa advokāte Irina Kauke aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban spriedums vēl nav stājies spēkā, jo to no nākamā gada būs iespējams pārsūdzēt Senātā. Līdz ar to šobrīd Laventam arī nav pienākuma maksāt tiesas piespriestos 20 miljonus latu.

Kauke apliecināja, ka spriedums Laventam būs jātulko krieviski un tas varētu prasīt vēl vismaz trīs mēnešus, skaitot no nākamā gada 1.jūlija, kad pilnais sprieduma teksts būs pieejams latviešu valodā.

Kauke sacīja, ka tikai pēc iepazīšanās ar sprieduma motīviem būšot iespējams pateikt, vai tas tiks pārsūdzēts.

Tiesa spriedumu pasludināja ar gandrīz stundas nokavēšanos, taču kavēšanās iemesli netika paskaidroti.

Kā ziņots, prokurors Pēda iepriekš pauda pārliecību, ka BB vadītāju darbības bija vērstas uz to, lai piesavinātos noguldītāju naudu. Prokurors uzsvēra, ka BB vadītāji vērsušies pie tā laika valdības, cenšoties panākt lata devalvāciju.

Pēda lūdza Laventam piemērot 13 gadu brīvības atņemšanu, bet Freimanim - deviņu gadu cietumsodu. Kā papildu sodus abiem prokurors prasīja piemērot mantas konfiskāciju un aizliegumu piecus gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību. Līdumam prokurors prasīja piespriest sešu gadu brīvības atņemšanu, konfiscējot mantu.

Civilprasītāji - "Latvenergo" un LK - uzturēja prasību par attiecīgi desmit miljonu latu un 12 miljonu latu piedziņu no apsūdzētajiem. Lavents LK līdzekļu pārskaitīšanai 1995.gadā norādījis viņam piederošās "Finhold" kontu, teikts civilprasītāja sūdzībā. LK veiktā maksājuma saņemšana netika uzskaitīta BB grāmatvedībā.

LETA jau ziņoja, ka 2005.gada 6.maijā Rīgas apgabaltiesa Laventam piesprieda septiņu gadu un septiņu mēnešu brīvības atņemšanu. Tiesa atzina Laventu par vainīgu gandrīz visās apsūdzības epizodēs. Kā papildu sodu tiesa Laventam noteica mantas konfiskāciju. Freimanim tiesa piesprieda sešu gadu brīvības atņemšanu, bet Līdumam - trīs gadu un trīs mēnešu brīvības atņemšanu. Freimanim un Līdumam arī tika piemērota mantas konfiskācija.

Protestu pret spriedumu iesniedza Pēda, kurš uzskata, ka tiesa nepamatoti attaisnojusi Laventu un Freimani apsūdzībā par kaitniecību, kā arī noteikusi nepamatoti mīkstu sodu visiem trim tiesājamiem. Savukārt apelācijas sūdzības iesniedza Lavents, Freimanis, Līdums un viņu aizstāvji, kas lūdza attaisnošanu. Apelācijas sūdzību iesniedza arī LK, kuras pieteikto civilprasību apgabaltiesa noraidīja.

Šis bija jau otrais apgabaltiesas spriedums BB lietā. Iepriekš apgabaltiesa BB krimināllietu skatīja ilgāk nekā četrus gadus, un tai nomainījās trīs tiesneši. Krimināllietu visbeidzot izskatīja tiesnese Ināra Šteinerte, kuras vadībā tiesa Laventam piesprieda deviņu gadu brīvības atņemšanu, Freimanim - sešu gadu brīvības atņemšanu, bet Līdumam - trīs gadu un trīs mēnešu brīvības atņemšanu.

Pēc sprieduma pasludināšanas Lavents iesniedza sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kas atzina, ka pārkāptas viņa tiesības pēc vairākiem Cilvēktiesību konvencijas pantiem. Pēc ECT sprieduma paziņošanas AT Senāts nolēma nodot BB krimināllietu atkārtotai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.

Jaunā sastāvā tiesa atkārtoti sāka skatīt lietu 2003.gada 20.oktobrī. To skatīt tika uzticēts tiesnesim Guntaram Kveskam. Spriedums tika pasludināts 2005.gada 6.maijā.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa ir apturējusi tiesvedību BB likvidatoru prasībā pret Latvijas Banku par 185,6 miljonu latu piedziņu līdz brīdim, kad AT pabeigs skatīt krimināllietu.

Izveido komisiju papildu pārbaudes veikšanai KNAB

LETA  11/20/07    Šodien valdība izveidoja komisiju papildu pārbaudes veikšanai, lai izvērtētu operatīvo līdzekļu izlietojumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Darba grupas vadība uzticēta Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurora pienākumu izpildītājai Mārai Usānei.

Tāpat darba grupā iekļauti Valsts kontroles, Informācijas analīzes dienesta, Valsts kases, Satversmes aizsardzības biroja, Drošības policijas un Finanšu ministrijas pārstāvji.

Komisijai uzdots veikt pārbaudi par operatīvo līdzekļu izlietojumu KNAB no 2004. līdz 2007.gadam. Ziņojums par pārbaudes rezultātiem jāsniedz Ministru prezidentam līdz 2008.gada 20.februārim.

LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar premjera Aigara Kalvīša (TP) rīkojumu Aleksejs Loskutovs ir atsācis pildīt KNAB priekšnieka pienākumus.

Premjers, pamatojoties uz disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ierosinājumu, Loskutovam izteicis rājienu.

KNAB priekšnieks joprojām uzskata, ka Valsts kontroles atklātie pārkāpumi biroja grāmatvedības uzskaitē nebija tik nopietni, lai viņš zaudētu amatu. Loskutovs jau iepriekš bijis pārliecināts, ka varēs turpināt strādāt un vadīt biroju.

Kalvītis iepriekš pauda viedokli, ka viņš neesot kļūdījies, pieņemot lēmumus saistībā ar Loskutovu, taču tos, iespējams, vajadzējis vairāk izskaidrot sabiedrībai. "Viņš ir pieļāvis trīs ļoti nopietnus pārkāpumus," savu viedokli pamatoja Kalvītis, uzsverot, ka neplāno Loskutovam atvainoties.

Kā ziņots, 16.oktobrī valdība nolēma rosināt no amata atbrīvot Loskutovu. Šāds lēmums tika pieņemts pēc iepazīšanās ar ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadītās izmeklēšanas komisijas ziņojumu par Loskutova darbību. Protestējot pret šo valdības lēmumu, pie Saeimas piketā pulcējās ap 5000 cilvēku.

Savukārt Saeima lēmumprojektu atdeva atpakaļ skatīšanai valdībai un uzdeva Ministru kabinetam līdz 20.novembrim izveidot komisiju papildu pārbaudes veikšanai par operatīvo līdzekļu izlietojumu KNAB. Šajā komisijā jāiekļauj arī Ģenerālprokuratūras, Valsts kontroles, Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji.

Ģenerālprokurors iepriekš Ministru prezidentam nosūtīja protestu par viņa septembrī izdotajiem rīkojumiem atstādināt no amata KNAB priekšnieku Loskutovu un šajā saistībā veidot disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju.

Loskutovs Administratīvajā rajona tiesā ir apstrīdējis premjera lēmumu par viņa atstādināšanu no amata, kas izriet no Kalvīša rezolūcijā Valsts kancelejas vadītājai Guntai Veismanei teiktā. Tiesā par to ierosināta lieta.

Tāpat Loskutovs arī vērsies pie ģenerālprokurora Jāņa Maizīša ar lūgumu izvērtēt Kalvīša rīcības atbilstību likumam "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Loskutovs uzskata, ka Kalvītis atradies interešu konflikta situācijā, jo uzdevumu viņu atstādināt no amata devis, vienlaikus būdams Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs. KNAB vadītājs ir pārliecināts, ka Kalvītis kā TP priekšsēdētājs ir personiski ieinteresēts, lai šī politiskā organizācija netiktu sodīta par pārkāpumiem saistībā ar priekšvēlēšanu izdevumiem.

Kalniete: TP un JL programmas ir ļoti tuvas, atšķiras tikai izpratne par tiesiskumu

LETA  11/20/07    Tautas partijas (TP) un partijas "Jaunais laiks" (JL) nostādnes gandrīz visos jautājumos ir ļoti tuvas, atšķiras tikai izpratne par tiesiskumu, šorīt intervijā Latvijas Radio norādīja JL pārstāve Sandra Kalniete.

Viņa uzsvēra, ka gan TP, gan JL ir labējas partijas, kas pragmatiski skatās uz ekonomiskiem jautājumiem. Tomēr abām partijām ir dažāda izpratne par tiesiskumu.

Piemēram, JL vēlas, lai tiktu stiprināta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja neatkarība un partijas finansētas no valsts budžeta, kas TP, Zaļo un zemnieku savienībai, kā arī Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas ceļš" apvienībai ļautu izvairīties no "oligarhu ietekmes".

JL pārstāve pauda viedokli, ka nākamajam premjeram nebūtu jānāk no TP. "Uzskatām, ka TP ir izmantojusi savas iespējas," sacīja Kalniete. "Tagad būtu jānāk citam premjeram."

Tai pašā laikā viņa lika noprast, ka JL nav kategoriski pret iesaistīšanos TP vadītā valdībā.

Kā uzsvēra Kalniete, premjera izvēle ir Valsts prezidenta Valda Zatlera kompetence. "JL rēķināsies ar Valsts prezidenta izvēli," solīja politiķe.

JL joprojām uzskata, ka vispiemērotākais kandidāts Ministru prezidenta amatam ir Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais finanšu ministrs Valdis Dombrovskis (JL). Tai pašā laikā galvenais nosacījums, lai sastrādātos ar pašreizējām koalīcijas partijām, būs viņu viedoklis par JL izvirzītajiem uzdevumiem situācijas stabilizācijai valstī.

"Mēs koalīcijai šodien esam vairāk vajadzīgi nekā koalīcija mums," sacīja Kalniete, norādot, ka trešo reizi veco valdību izveidot neizdosies.

Līdzīgu viedokli šorīt intervijā telekompānijai LNT pauda arī JL valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.

Kā sacīja Kariņš, arī pašreizējā koalīcija var nodrošināt balsojumus Saeimā - tai patlaban ir 52-54 balsis. Līdz ar to valdību varētu veidot tās pašas partijas, taču tā negūtu sabiedrības uzticību.

"Sabiedrība gaida pārmaiņas," akcentēja politiķis.

Viņš norādīja, ka nepieciešams nevis "mainīt ārējo fasādi", kas būtu tā pati koalīcija, tikai ar citu premjeru, bet gan veikt izmaiņas koalīcijas būtībā.

Kariņš arī apstiprināja, ka JL neuztur kategoriskas prasības un ir gatavs dialogam. "Mēs esam gatavi sarunām. Gatavi uz ļoti konstruktīvu darbu," sacīja JL pārstāvis, piebilstot, ka JL tomēr negribētu "stutēt" veco valdību.

Viņš arī pauda viedokli, ka nākamajā valdībā nevajadzētu būt nevienam no šī Ministru kabineta locekļiem.

Kalniete uzsvēra, ka ikvienas labējas partijas uzdevums pašreizējā situācijā, kas esot ekonomiskās krīzes priekšvakars, ir uzņemties atbildību un strādāt, lai novērstu tautsaimniecības problēmu sociālās sekas.

Šādā kontekstā viņa kritizēja Aigara Kalvīša (TP) valdību, kas, braucot pa ledu, pārmērīgi gāzējusi, bet tagad mēģina strauji bremzēt.

JL izvirzītais premjera amata kandidāts Dombrovskis intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" atzīst, ka "premjera postenis nebūs populārs".

"Lai runātu par to, kura partija varētu uzņemties premjera amatu, pirmkārt, jāvienojas par veicamajiem darbiem un principiem. Un tie nevar būt tikai deklaratīvā formā, kā tas ir valdības deklarācijā. Jāparedz arī konkrētu darbu izpildes grafiks, liela daļa darbu veicami tuvākā pusgada laikā. Ja ir šāda vienošanās, JL ir gatavs uzņemties valdības veidošanu," norāda politiķis.

JL esot gatavs izskatīt arī bezpartejisku kandidātu, uzsver Dombrovskis.

Godmanis aicina sākt ar ceļa karti

Ināra Egle,  Diena  11/20/07    Viens no Ministru prezidenta amata kandidātiem Ivars Godmanis (LPP/LC), kas ir jau vadījis valdību 90.gadu sākumā pēc neatkarības atjaunošanas, otrdien koalīcijas veidošanas sarunās, uz kurām uzaicināts arī opozīcijā esošais Jaunais laiks, rosinās vienoties par ceļa karti. Sarunas esot jāsāk, noskaidrojot katra politiskā spēka viedokli par, viņaprāt, valdībai svarīgiem jautājumiem. "Ja ceļa karti neapspriedīsim, varam nonākt situācijā, kad pretrunas ir nevis starp opozīciju un pozīciju, bet pašā valdībā, un tādā gadījumā tā nevarēs darboties," Dienai pagājušās nedēļas nogalē sacīja tagadējais iekšlietu ministrs I.Godmanis.

Viņš uzsvēra, ka partijām jātiek skaidrībā, vai valdība tiek veidota uz trim gadiem līdz šīs Saeimas pilnvaru beigām, kā arī katram vajadzētu paust skaidru atbildi uz jautājumu, cik ilgi šī Saeima strādās. Jaunais laiks kopā ar Saskaņas centru ir aicinājis Valsts prezidentu rosināt Saeimas atlaišanu. Tikpat svarīgs ir ārpolitisko jautājumu bloks, kurā ir arī Latvijas un Krievijas robežlīgums, "lai nebūtu tā, ka partijas, kas veido koalīciju, ir pret to", sacīja I.Godmanis. Viņš jautājumu blokā vēl minēja pretinflācijas pasākumus, darbaspēka migrāciju, Lattelecom privatizāciju, pašvaldību reformu, attiecības ar arodbiedrībām, kā arī politiski jutīgos partiju finansēšanas un Saeimas vēlēšanu likumus.

Savi priekšlikumi būs arī Jaunajam laikam, kas pirmo reizi piedalīsies valdības veidošanas sarunās. JL nominētais premjera kandidāts Valdis Dombrovskis Dienai sacīja, ka piedāvājums ir vērsts uz politiskās vides sakārtošanu un ekonomiskās krīzes pārvarēšanu. JL ierosinājumi par partiju finansēšanu, iedzīvotāju sākumdeklarācijām, tiesībsargājošo iestāžu neatkarību tiek piedāvāti, lai mazinātu "naudas un oligarhu lomu politikā". Uz vaicāto, vai JL turpina atbalstīt Saeimas atlaišanas ideju, V.Dombrovskis atbildēja, ka nav pamata par to nerunāt un sākt aģitēt pretējā virzienā, ja vairāk nekā 60% vēlētāju aptaujās atbalsta Saeimas atlaišanu.

No sarunas ar I.Godmani radās iespaids, ka politiķis ir noskaņojies uzņemties valdības vadītāja pienākumus, taču viņš aicināja jautājumu par nākamo premjeru atlikt līdz brīdim, kad būs noskaidrotas partiju pozīcijas šajos un vēl vairākos jautājumos. Tikai tad varēšot saprast, kurš ir situācijai piemērotākais kandidāts. LPP/LC nevirzīs savu premjera kandidātu, jo uzskata, ka ar 10 balsīm parlamentā nevajadzētu uzņemties šo amatu, taču - ja koalīcija vienojas par I.Godmani kā nākamo premjeru un Valsts prezidents Valdis Zatlers viņu aicina, LPP/LC neliks šķēršļus, Dienai sacīja partijas līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers. TP kā savus premjera kandidātus nosaukusi ministrus Helēnu Demakovu, Māri Riekstiņu un Edgaru Zalānu, kā arī Rīgas domnieku Edmundu Krastiņu. Piektdien TP pārstāvji norādīja, ka sarakstā, kur iepriekš figurēja arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdis Mareks Segliņš, TP līderis Aigars Kalvītis "ir atlicis atpakaļ finanšu ministru Oskaru Spurdziņu", kas valdes sēdē vairs netika apspriests.

Ļodzās Melngaiļa krēsls un Lattelecom privatizācijas piedāvājums

Baiba Rulle,  Diena  11/20/07    Valdības vilcināšanās izlemt, vai atbalstāms Lattelecom (LT) vadības jau pavasarī sagatavotais uzņēmuma privatizācijas priekšlikums, var novest pie loģiskas šī piedāvājuma atcelšanas. Proti, kā liecina informācija, kas ir Dienas rīcībā, kuluāros tiek pieļauts, ka netiks pagarinātas LT privatizācijas priekšlikuma virzītāja, uzņēmuma valdes priekšsēža Nila Melngaiļa un vēl divu N.Melngaiļa priekšlikumu atbalstošu LT valdes locekļu Ingrīdas Rones un Valda Vancoviča pilnvaras. Oficiāli tās beidzas 17.decembrī, taču lēmums par to pagarināšanu jāpieņem ātrāk.

No neoficiālu avotu ziņām noprotams, ka pret N.Melngaiļa pilnvaru pagarināšanu ir PA valdes loceklis, savulaik par Tautas partijas "tēva" Andra Šķēles "pastnieku" dēvētais bijušais Saeimas deputāts Mihails Pietkevičs.

Par privatizāciju atbildīgais ekonomikas ministra vietas izpildītājs, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) uzskata, ka LT privatizācijas jautājums jāizšķir jaunajai valdībai. Kad konkrēti tā sāks darbu, pagaidām nav zināms.

Lēmums par LT valdes locekļu pilnvaru termiņu ir uzņēmuma padomes kompetencē, kas savukārt savu rīcību saskaņo ar uzņēmuma valstij piederošo kapitāla daļu (51%) turētājas Privatizācijas aģentūras (PA) valdes viedokli. Aģentūras vadītājs Artūrs Grants piektdien Dienai atturējās vērtēt, kāds varētu būt PA valdes uzdevums LT padomes locekļiem balsojumā par N.Melngaiļa un abu pārējo uzņēmuma valdes locekļu pilnvarām. Tieši N.Melngailis ir LT privatizācijas piedāvājuma, kas paredz 90% uzņēmuma kapitāla pārdošanu amerikāņu investīciju fondam Blackstone Group (BS) un nepilnu 10% uzņēmuma akciju nonākšanu darbinieku un vadības rīcībā, virzītājs. Līdz ar to ir maz ticams, ka gadījumā, ja N.Melngaiļa pilnvaras LT valdē beigsies, valdība turpinās izskatīt viņa sagatavoto privatizācijas priekšlikumu.

Savukārt tieši ar A.Šķēles interesi "norakt" N.Melngaiļa piedāvāto LT privatizācijas priekšlikumu, jo amerikāņu fonda piesaiste nenodrošina iespēju par LT pircējiem kļūt arī citiem investoriem, kuluāru sarunās jau septembra beigās tika skaidrota Aigara Kalvīša (TP) valdības atkāpšanās no iepriekš noteiktā mērķa galīgo lēmumu par LT pārdošanu pieņemt septembrī.

Bez M.Pietkeviča un A.Granta, kurš tiek saistīts ar satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) ietekmi, PA valdē darbojas arī apvienības TB/LNNK (iestājas pret LT vadības ieteikto privatizāciju) pārstāve Vineta Stolere un bezpartejiskais, savulaik Ventspils ostas biznesos nodarbinātais Juris Vaskāns.

N.Melngailis iespēju, ka viņa valdes priekšsēža pilnvaras jau decembra sākumā varētu izbeigties, pagaidām atteicās komentēt. Viņš uzsvēra, ka LT vadība un piesaistītais finanšu investors aizvien cer, ka pēc jaunas valdības izveidošanas ministri izšķirsies par konkrētu lēmumu. "Mēs mudināsim jauno valdību nevilcināties ar lēmuma pieņemšanu," teica N.Melngailis. Viņš arī noraidīja izskanējušo pieļāvumu, ka LT un BS varētu vērsties starptautiskā šķīrējtiesā, sākot tiesvedību pret valsti, ja valdība vilcināsies ar konkrēta lēmuma pieņemšanu vai noraidīs LT vadības sagatavoto privatizācijas priekšlikumu. "Es domāju, ka BS tad vienkārši aizies no Latvijas tirgus un mēs būs zaudējuši lielu investoru," vērtēja N.Melngailis.

Diena rakstīja, ka LT vadības piedāvātā uzņēmumu iegādes cena ir 290 miljoni latu, 51% jeb 147,9 miljoni latu no šīs summas papildinātu valsts maku, atlikusī daļa būtu LT līdzīpašnieces skandināvu koncerna Telia Sonera rīcībā. Šovasar, kad valdība konceptuāli atbalstīja N.Melngaiļa piedāvājumu, tika plānots, ka LT privatizācijā gūto naudu valsts izmantos bibliotēkas būvei, reģionālas attīstības reformai un lauku ceļu atjaunošanai. N.Melngaiļa priekšlikuma mīnusi saistīti ar faktu, ka izslēgta konkurence LT pirkšanā, un bažām, ka, ņemot vēra BS darbību, LT pirkums būs spekulatīvs darījums un pēc pieciem gadiem uzņēmums tiks pārdots. Darījuma plusi ir iespēja palielināt konkurenci telekomunikāciju tirgū, kā arī skaidrība par privatizācijas ienākumiem un pircēja caurskatāmība.

Viedoklis: Brien purvā

Aivars Ozoliņš,  Diena  11/20/07    Tautas partija var, protams, uztaisīt to pašu vēžu valdību, taču šāda valdība neatgūs sabiedrības uzticību. Tāpēc no galīga norieta to var glābt tikai Jaunais laiks, un izskatās, ka krietna daļa tā vadošo biedru ar valdes priekšsēdētāju Kariņu priekšgalā ir tik ļoti nocietusies pēc varas, ka būtu ar mieru to darīt, pat ja tas maksātu partijas nākotni.

Ir interesanti, ka situācijā, kurā JL pārdomātas un tālredzīgas rīcības gadījumā varētu diktēt uz stingriem principiem un vērtībām balstītus spēles noteikumus Latvijas politikā, partijas politiķi grūstās rindā pēc visiem apnikušā Kalvīša labvēlības. "Viņiem ir jāpasaka, vai ir gatavi strādāt valsts labā," pieprasa realitātes sajūtu zaudējušais premjerministrs, kura vadītā valdība ar darbošanos dažu krusttēvu labā novedusi sevi līdz politiskam bankrotam. Un JL uzreiz būtu gatavs "kompromisam saistībā ar saviem iepriekš izvirzītajiem principiem", kā dzirdam no partijas Saeimas frakcijas vadītāja Zaķa. Kādēļ? Banāli - esot valdībā, varētu, piemēram, "izsist" finansējumu "savējām" pašvaldībām, cerēt uz sponsoru naudu vēlēšanām, nu, un, protams, pasēdēt vismaz laiku ministru krēslos.

Raugoties no TP viedokļa, rēķins ir vienkāršs: var uztaisīt vēl vienu katastrofāli nepopulāru valdību un cerēt, ka pusotra gada laikā līdz pašvaldību vēlēšanām sabiedrības viļņošanās pierims un lielākie ekonomiskie satricinājumi būs garām. Pēc tam jebkuru, kas tagad piekristu vadīt šādu pagaidu valdību, nomainītu ar stabilu "savējo" un turpinātu rullēt uz priekšu. Taču ideāli būtu, ja atbildību par jau sastrādāto un vēl gaidāmo uzņemtos valdība, kuru varētu puslīdz ticami uzdot par "jaunu" un "citādu". Ņemt Saskaņas centru "nacionāli konservatīvajai" TP būtu gala sākums, bet opozīcijā atstātajām JL un TB/LNNK tā būtu licence atdzimšanai. Tāpēc optimālais pagaidu risinājums ir ņemt nīsto JL, ko tuvāk vēlēšanām atkal izmestu laukā - nav pirmā reize.

Paņemot koalīcijā JL, TP sasniegtu uzreiz vairākus sev vēlamos mērķus. Pirmkārt, tā kā valdības "kodols" paliktu tas pats, lielā mērā būtu attaisnotas Kalvīša valdības sastrādātās cūcības. Otrkārt, JL uzņemtos līdzatbildību par augošo inflāciju, iespējamo ekonomikas krīzi un valdības neizbēgami nepopulāriem lēmumiem. Treškārt, sīvākais politiskais konkurents būtu iznīcināts - JL vairs nevarētu sevi piedāvāt kā alternatīvu valdošajiem.

Ceturtkārt, būtu pašā saknē novērsta iespēja opozīcijai paralizēt Saeimas darbu, 34 deputātiem prasot tautas nobalsošanu par jebkuru likumprojektu, līdz ar to atņemts iegansts prasīt Valsts prezidentam ierosināt Saeimas atlaišanu, kas pašlaik ir lielākais bieds un dzinulis pie varas esošajiem. Kāpēc Saeima būtu jāatlaiž, ja tajā "valstiskam darbam" spēj vienoties pat niknākie oponenti?

Diemžēl JL, šķiet, ir gatavs spēlēt pēc TP noteikumiem, nevis izmantot pret valdošo darbošanos sabiedrības attieksmē notikušo lūzumu un mēģināt mainīt politisko kultūru. Apstākļos, kad līdz šim valdošie ir gana satraukušies par savu politisko nākotni, taču runā lielākoties tikai par "lēmumu skaidrošanu" un "komunikāciju ar sabiedrību", JL piebiedrošanās viņiem nevis uzlabotu, bet gan pasliktinātu Latvijas politisko vidi.

Ja absurdajās sarunās par valdību, kuras nezin kāpēc vada demisionējušais premjerministrs, JL, kā izskatās, nav gatavs prasīt sev valdības vadītāja vietu, pilnīgi citus lēmumu pieņemšanas principus koalīcijā un tās partijās, reālu, nevis formālu atteikšanos no partiju līdzšinējo īpašnieku ietekmes (sākumam vismaz atņemot Šleseram Satiksmes ministriju), izmaiņas virknē likumu, kuras veicinātu partiju iekšējo demokrātiju un mazinātu naudas ietekmi, tad, piekrizdams "kompromisiem" apmaiņā pret dažām ministru vietām, JL sāktu pašiznīcināšanos un, kas būtu vēl ļaunāk, leģitimētu un padarītu bezcerīgāku pašreizējās "sistēmas" muklāju.

Aizdomas, ka Saeimas koalīcija neskaidro kritēriju aizsegā naudu sadala savējiem

Ilze Zālīte,  Diena  11/17/07    Saprotu, ka vajag sporta halles, skaistas kultūras iestādes, bet tās jau ir luksusa lietas. Mūsu skolā nav nodrošināti pat elementārie darba apstākļi un bērnu drošība, - nemierā ar veidu, kā sadalīta pašvaldību investīciju projektiem nākamgad atvēlētie Ls 20,08 milj., ir kāds skolas direktors, kas vēlējās palikt anonīms. Viņa pārvaldītās skolas projekts bija starp labākajiem speciāli izveidotas finansējuma sadales komisijas skatījumā, kas vērtēja atbalsta pretendentus pēc noteiktiem kritērijiem. Taču atbalsts vairākkārt samazināts, kad par galīgo investīciju naudas sadali, pieņemot 2008.gada budžetu, lēma Saeimas vairākums.

Līdzīgi cerēto summu nākamgad nesaņems vēl pāris desmiti izglītības, kā arī kultūras un veselības aprūpes iestāžu. Savukārt citas iestādes vispār palikušas bešā, jo to kopumā aptuveni 40 projektiem, kas atbalstīti minētajā komisijā, Saeimas vairākums nav iedevis ne santīma. Toties atbalstīts daudz vairāk citu projektu, kas komisijas vērtējumā nebija gana labi atbalsta piešķiršanai vai kas komisijā vispār nebija iesniegti. "Šeit ir daudzi investīciju projekti, ko ielika deputāti," Dienai atzīst Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis, kurš attaisno deputātu iejaukšanos, jo vien šajā gadā ieviestie kritēriji naudas sadalē neesot gana labi un "neizturot kritiku". Tas gan, pēc Dienas uzrunāto nozares zinātāju domām, ir aizsegs, lai pie varas esošie tautas kalpi naudu varētu sadalīt pēc partiju principa, tā teikt - savējiem. Kā liecina Dienas aplēses, vislielākie ieguvēji no Saeimas lēmuma būs Talsu un Valmieras pilsēta, kur saimnieko TP, bet vislielākie zaudētāji - dažādas skolas laukos.

Diskusijas par naudas sadales godīgumu virmojušas arī iepriekšējos gadus. Lai izvairītos no politiskiem uzstādījumiem un šaubu ēnas naudas sadalē, atbildīgā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) izstrādāja speciālus kritērijus. Pēc tiem nākamajā gadā un turpmāk bija plānots noteikt, kādiem pašvaldību investīciju projektiem nauda ir nepieciešama visvairāk. Speciāli izveidota komisija, kurā bija ne tikai RAPLM, bet arī Izglītības un zinātnes, Veselības un citu ministriju speciālisti, par kritērijiem atbilstošiem atzina 108 projektus. Kopumā atbalstam tika izsniegti 397 projektu pieteikumi par sešas reizes lielāku summu - Ls 120 milj.

Ministrijas priekšlikums arī guva atbalstu valdībā, taču, tā kā investīciju naudas sadales projekts bija iekļauts 2008.gada budžeta projekta paketē, tad galīgais lēmums par to bija jāpieņem Saeimai. Katrai frakcija iepriekš iesniedzot savus priekšlikumus, parlaments būtiski mainīja komisijas piedāvāto un valdības akceptēto sarakstu. Saeimas atbalstu guva vairāk nekā 170 pašvaldību projekti, taču tajā skaitā nebija vairāki desmiti komisijas virzīto, vairākiem atbalsts ievērojami samazināts, bet klāt nācis daudz jaunu, īpaši jaunām sporta būvēm.

"Personīgi es cīnījos par naudu Valmieras pamatskolai, kas ir objekts numur viens [šajā pilsētā]," atzīst M.Kučinskis, kurš pirms darba Saeimā bija Valmieras pilsētas domes vadītājs. Jautāts, vai tad citām pašvaldībām, kam naudu neiedeva, nav šādu objektu, deputāts noteica: "Naudas ir tik, cik ir." Viņš piekrīt, ka Saeimai nevajadzētu lemt par naudas sadali, taču tikai tad, kad kritēriji būs uzlaboti un "objektīvi". Bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, no TP izslēgtais Aigars Štokenbergs pašreizējos kritērijus uzskata par labiem, kuru izstrādē RAPLM darbinieki ieguldījuši milzu darbu. "Kritērijus atbalstīja valdība un, ja Kučinskis saka, ka tie neder, tad viņš uzskata, ka Ministru kabinets ir nekompetents un tam ir jāiet mājās."

Iestādēm, kas bija rēķinājušās ar atbalstu, bet kam to neiedeva vai neiedeva pietiekamā apmērā kā skolas direktora vadītajai iestādei, vēl ir cerība, proti, ja Valsts prezidents Valdis Zatlers budžetu ar investīciju sadali nosūta Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, kā to lūgusi Tukuma rajona padome.

Valdošās koalīcijas partijas vienojas turpināt sarunas ar JL

LETA  11/20/07    Līdzšinējās valdību veidojošās partijas šodien vienojās ar partiju "Jaunais laiks" (JL) turpināt sarunas par iespēju kopīgi strādāt jaunajā valdībā. "Ļoti pamatīgās diskusijās vienojāmies, ka turpināsim sarunas," sacīja Tautas partijas priekšsēdētājs un līdzšinējais premjers Aigars Kalvītis.

Kalvītis žurnālistiem pieļāva, ka jaunajā valdībā varētu strādāt piecas Saeimā pārstāvētās labējās partijas. "Mēs varētu sadarboties, strādāt kopā, taču, lai ģimenē būtu laba saskaņa, ir nepieciešama laba saziņa, un, lai tā būtu, ir nepieciešams runāt," sacīja Kalvītis.

Nākamā tikšanās partijām paredzēta šo piektdien, 23.novembrī.

JL izvirzītais premjera amata kandidāts Valdis Dombrovskis pēc tikšanās atzina, ka šīsdienas saruna bijusi par principiem un, pēc viņa domām, partijas varētu būt gatavas strādāt kopā. "Mēs esam gatavi piecu partiju sarunas turpināt tālāk un strādāt kopā," sacīja Dombrovskis.

Šīsdienas sarunas bijušas par principiem, uz kādiem partijas varētu sadarboties, taču šodien nav ticis runāts par personālijām.

Kā ziņots, JL šodien tikās ar esošās valdošās koalīcijas pārstāvjiem, lai runātu par jaunas valdības izveidošanu. JL uzskata, ka tai ir lielas cerības strādāt nākamajā valdībā, sacīja JL izvirzītais premjera amata kandidāts Valdis Dombrovskis. Viņaprāt, pašreiz valdošajai koalīcijai, lai tā atgūtu sabiedrības uzticību, valsts darbā ir nepieciešams iesaistīt JL.

Politiķis atzina, ka JL vairs obligāti neuzstās, lai Satversmē tiktu izdarīti grozījumi, kas vēlētājiem ļautu rosināt Saeimas atlaišanu. "Procedūra par Saeimas atlaišanu rit savu gaitu, un mēs obligāti neuzstāsim, ka Satversmē ir jāizdara grozījumi, jo process virzās uz priekšu tik un tā, neatkarīgi no politiķu vēlmēm," sacīja Dombrovskis.

"Mēs gribam dzirdēt JL uzstādījumu. Viņiem ir jāpasaka, vai ir gatavi strādāt valsts labā," iepriekš sacīja Kalvītis, uzsverot, ka nepieņemama var būt vienīgi JL nostāja par nepieciešamību izveidot pagaidu valdību. Savukārt Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis zemkopības ministrs Mārtiņš Roze norādīja, ka sarunas varētu apgrūtināt JL izvirzītais priekšnosacījums, kas paredz sagatavot Satversmē grozījumus par tautas tiesībām atlaist Saeimu.

«Ne labo vai kreiso, bet taisnīgo partiju!»

Rūta Lipska, Latvijas Avīze  11/20/07     "Lai visas partijas attīrās no dažādiem nevēlamiem biedriem."

No Tautas partijas izslēgtais Saeimas deputāts, bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs kopā ar domubiedriem nodibinājis jaunu nevalstisko organizāciju "Sabiedrība citai politikai tiesiskā valstī", kas varētu būt kā starpposms pirms jaunas partijas dibināšanas. Jautāju mūsu lasītājiem, kāds ir viņu viedoklis par to. Vai tautai ir svarīgi, kādi cilvēki būs tajā organizācijā, vai arī svarīgāk – kāda būs šīs organizācijas programma? Vai Latvijā vispār ir vajadzīgs jauns politisks spēks?

Vija Bērziņa Jelgavā: "Aigars Štokenbergs ir patīkams jauneklis. Taču nezinu, vai viņam ir vērts dibināt jaunu partiju. Drīzāk vajadzētu pieslieties kādai no tām partijām, kuras jau ir izveidotas. Varbūt var pievienoties "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK vai "Visu Latvijai!". Jau pašlaik ir ļoti daudz partiju. Pēdējās vēlēšanās redzējām, ka tautas balsis ļoti sadalās. Var teikt, ka visas tās balsis par partijām, kuras neiekļūst Saeimā, ir gājušas zudumā. Ja tomēr tiktu dibināta jauna partija, gribētu, lai tā būtu labēja, nacionāla, patriotiska, skaidri paužot savu nostāju šajā jomā. Lai partijas biedri būtu godīgi, akurāti. Lai parādītu savu nacionālismu tā, kā to dara "Visu Latvijai!", kuri atceras vienus un otrus karavīrus, represētos, piedalās dažādos pasākumos Lāčplēša dienā, Litenē, Lestenē un citur. Šīs partijas rindās labprāt redzētu Visvaldi Lāci, A. Kiršteinu, Ģ. V. Kristovski. Ja domā ņemt bijušo prezidenti, tad gan tā būtu tikai reklāma. V. Vīķe-Freiberga ir ļoti kompetenta ārpolitikā, taču ne pietiekami stingra iekšpolitikas jautājumos."

Pēteris Kavecs Augškalnē: "Jauna partija vispār ir vajadzīga. Vienīgi, ja skatāmies uz esošo partiju skaitu, tad gan tā kā būtu par daudz. Tas gan būtu vajadzīgs, lai visas partijas sevi attīrītu no dažādiem nevēlamiem biedriem. Un tas vēl ir jautājums, vai man A. Štokenbergs un citi bijušie tautpartijieši šķiet uzticami… A. Pabriks gan ir labi sevi parādījis. Taču, pilnīgi precīzi nezinot, kas vēl veidos jauno partiju, pašlaik grūti kaut ko pateikt. Vajadzētu jaunus kadrus, taču ar tiem ir grūtības. Bet vispār attiecībā uz partiju vajadzētu ne labo vai kreiso, bet taisnīgo partiju, kas būtu gatava pārskatīt nelikumīgos privatizācijas gadījumus, labotu līdzšinējo likumdošanu, kas pieņemta kādam par labu. Šīs partijas programmā vēlētos redzēt lietas, kuras apliecinātu, ka tā ir nacionālas pašcieņas un taisnīguma principa ievērotāja. Tam vajadzētu izpausties gan ārpolitikā, gan iekšpolitikā. Ir vajadzīga aktīva ārpolitika. Nevar nereaģēt uz to, ka Krievija regulāri izplata Latvijas valsti aizskarošus ziņojumus. Iekšpolitikā nebūtu pieļaujama muļļāšanās ar Valodas likumu. Kauns un negods, ka neko nedara, lai uzlabotu situāciju galvaspilsētā, kur krievu valoda daudzviet atkal dominē."

Dzintra Bērzkalne Rīgā: "Redzēju tās jaunās organizācijas dibinātājus televīzijas ziņās – nu jauni un smuki cilvēki! Un turīgi ar` izskatās! Tikai liekas tādi pārāk smalki – vai tik viņi nebūs savās domās un izjūtās tālu no vienkāršās tautas. Un, ja viņi gribēs taisīt partiju, tad kā izturēs veselus trīs gadus līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām? Ko darīs visu šo laiku? Grūti viņiem būs."

No premjera amata kandidātiem vispozitīvāk vērtē Dombrovski

LETA   11/20/07    No publiski minētajiem premjera amata kandidātiem iedzīvotāji vispozitīvāk vērtē "Jaunā laika" pārstāvi, Eiroparlamenta deputātu Valdi Dombrovski, liecina novembrī veiktā "Latvijas faktu" aptauja.

Dombrovska darbību pozitīvi vērtē 30,6%, bet daļēji pozitīvi - 18,7% aptaujas dalībnieku. Daļēji negatīvi Dombrovska kandidatūru vērtē 7,2%, bet negatīvi - 5,3% aptaujāto. Vēl 29,2% aptaujas dalībnieku nespēja formulēt savu attieksmi pret politiķi, savukārt 9,1% norādīja, ka nav par viņu neko dzirdējuši.

Kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) darbību pozitīvi vērtējuši 15,3%, daļēji pozitīvi - 23,9%, daļēji negatīvi - 14,4%, bet negatīvi - 30,6% aptaujāto. 12,4% respondentu nav varējuši formulēt savu viedokli par ministri, bet 3,3% aptaujas dalībnieku nebija par viņu neko dzirdējuši.

Rīgas domes deputāta Edmunda Krastiņa (TP) darbību pozitīvi novērtējuši 12,9%, daļēji pozitīvi - 20,6%, daļēji negatīvi - 9,6%, bet negatīvi - 12% respondentu. Vairāk nekā trešdaļa - 34,9% - nav spējuši formulēt viedokli par domnieku, bet 10% aptaujas dalībnieku nebija par viņu neko dzirdējuši.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Mareka Segliņa (TP) darbību pozitīvi vērtējuši 10%, daļēji pozitīvi - 21,1%, daļēji negatīvi - 15,8%, bet negatīvi - 20,6% aptaujas dalībnieku. 25,8% aptaujāto nespēja formulēt viedokli par deputātu, bet 6,7% aptaujas dalībnieku nebija par viņu neko dzirdējuši.

Bijušā veselības ministra Gundara Bērziņa (TP) darbību pozitīvi aptaujā novērtējuši 11%, daļēji pozitīvi - 15,8%, daļēji negatīvi - 23,4%, savukārt negatīvi - 23%. 23,9% aptaujāto nebija viedokļa par Bērziņa darbu, bet 2,9% aptaujas dalībnieku nebija par viņu neko dzirdējuši.

Savukārt visnegatīvāk aptaujas dalībnieki novērtējuši pašreizējā Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) darbību - to pozitīvi vērtējuši 6,7%, daļēji pozitīvi - 14,8%, daļēji negatīvi - 23,9%, bet negatīvi - 49,3% respondentu. 5,3% aptaujāto nav spējuši formulēt viedokli par Kalvīša darbu, bet nav atradušies tādi cilvēki, kuri par premjeru neko nebūtu dzirdējuši.

Aptauja tika veikta laikā no 13.novembra līdz 14.novembrim, telefoniski aptaujājot 530 Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Mediķu arodbiedrība nolemj valdību sūdzēt tiesā

TVNET/Latvijas radio  11/20/07    Latvijas Veselības aprūpes un sociālo darbinieku arodbiedrība (LVASDA) šodien vienbalsīgi nolēma sūdzēt valdību tiesā par pamatprasību nepildīšanu. Lēmums valdību sūdzēt tiesā esot pieņemts galvenokārt tāpēc, ka ir izsmeltas visas iespējas risinājumu rast sarunu ceļā.

Arodbiedrība norādīja, ka nevaino Veselības ministriju prasību nepildīšanā, jo tā prasības atzinusi par taisnīgām. Veselības ministrija ir atkarīga no valdības politikas.

Prasību administratīvajā tiesā iesniegsim līdz gada beigām, norādījis LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris.

Kā ziņots, par darba algas pieaugumu mediķiem 2008.gadam valdība un arodbiedrība nerada kompromisu.

Valsts budžets 2008.gadam paredz, ka plānotā vidējā mēneša darba samaksa ārstiem būs 654 lati jeb vidēji mēnesī par 80 latiem vairāk nekā šogad.

Šāds pieaugums atbilst programmas "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.-2015.gadam" paredzētās darba samaksas pieauguma grafikam veselības aprūpē nodarbinātajām personām.

Tomēr LVSADA uztur prasību, ka 2008.gadā darba samaksas paaugstinājumu jārēķina, par pamatu izmantojot rādītājus par šī gada maija vidējo darba samaksu tautsaimniecībā, kas bija 356 lati. Tas nozīmētu, ka nākamā gada plānotā vidējā mēneša darba samaksa ārstiem būtu 710 lati.

Arodbiedrību priekšlikums no valsts budžeta prasītu papildu 37 miljonus latu.

VNĪ lūdz oficiālu piekrišanu Jūrmalas rezidences remontdarbu tāmes publiskošanai

LETA  11/20/07    VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) lūguši Valsts prezidenta kanceleju dot oficiālu piekrišanu Jūrmalas rezidences pirmās remontdarbu kārtas tāmes publiskošanai, aģentūrai LETA sacīja VNĪ preses sekretārs Mārtiņš Kaprāns.

Kaprāns skaidroja, ka līdz šim rezidences remontdarbu tāmes publiskošanai Valsts prezidenta kanceleja devusi atbalstu publiskajā telpā, bet VNĪ tāmes publiskošanai nepieciešama oficiāla kancelejas piekrišana.

Valsts prezidents Valdis Zatlers, uzrunājot Latvijas iedzīvotājus 18.novembrī pie Brīvības pieminekļa, sacīja: «Nedrīkst būt tā, ka valsts prezidentu dzīvokļu un rezidenču tāmes kļūst slepenas.»

Rezidences remontdarbu tāmi publiskot iepriekš aicināja arī tiesībsargs Romāns Apsītis, kurš uzskata, ka, atsakoties publiskot ar Valsts prezidenta Jūrmalas rezidences remontu un iekārtošanu saistītos izdevumus un atsaucoties uz drošības apsvērumiem, nedrīkst pilnībā liegt sabiedrības tiesības uz informāciju par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu valsts amatpersonas darbības nodrošināšanai.

Kā ziņots, iepriekš VNĪ atteicās publiskot Jūrmalas rezidences remontdarbu pirmās kārtas tāmi, sakot, ka tā ir valsts noslēpums.

Valsts prezidenta preses sekretāre Inta Lase aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka visus nomāto telpu remonta un apsaimniekošanas darbus veic VNĪ, jo Jūrmalas rezidences īpašumtiesības Zemesgrāmatā nostiprinātas Latvijas valstij VNĪ personā.

«Valsts prezidenta kanceleja nav piedalījusies konkursa komisijā, kura izvēlējās uzņēmumu minēto remontdarbu veikšanai. Turklāt Valsts prezidenta kanceleja no VNĪ nav saņēmusi detalizētu remontdarbu tāmi, tā ir VNĪ kompetence,» stāstīja Lase.

LETA jau ziņoja, ka rezidences pirmā remontdarbu kārta kopumā izmaksāja 130 000 latu. Šobrīd Jūrmalas rezidencē VNĪ veikuši kosmētisko remontu trijās istabās un sanitārajās telpās, kā arī daļēji nomainīti logi un elektroinstalāciju sistēma.

Bankas «Baltija» izputinātāji atkal tiek cauri sveikā

Viesturs Radovics,  NRA  11/21/07    Augstākā tiesa (AT) otrdien vērienīgajā Bankas "Baltija" (BB) krimināllietā, atceļot pirmās instances spriedumu, apsūdzētajiem piemēroja septiņu un piecu gadu cietumsodu.

Tādējādi nevienam no apsūdzētājiem vairs nebūs jādodas cietumā, bet Bankas "Baltija" noguldītājiem cerības atgūt savu naudu arvien sarūk.

Bijušajam bankas Uzraudzības padomes vadītājam Aleksandram Laventam tiesa piesprieda septiņus gadus un septiņus mēnešus ilgu cietumsodu, kā arī piecu gadu aizliegumu nodarboties ar uzņēmējdarbību. A. Laventam gan mantas konfiskāciju nenoteica, bet nolēma par labu uzņēmumam Latvenergo no viņa piedzīt astoņus miljonus latu, bet par labu Latvijas kuģniecībai – aptuveni 12,3 miljonus latu, ziņo BNS. Bijušajam bankas vadītājam Tālim Freimanim piespriests piecu gadu un sešu mēnešu cietumsods ar aizliegumu trīs gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību. Savukārt biroja L&A vadītāju Alvi Līdumu tiesa attaisnoja.

Pilns sprieduma teksts būs pieejams nākamgad 1. jūlijā, un tad to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senātā. Turklāt spriedums, visticamāk, A. Laventam būs jātulko arī krievu valodā, kas arī var prasīt vairāku mēnešu darbu.

Jāatgādina, ka Rīgas apgabaltiesa ir apturējusi tiesvedību BB likvidatoru prasībā pret Latvijas Banku par 185,6 miljonu latu piedziņu līdz brīdim, kad Augstākā tiesa pabeigs skatīt krimināllietu. Civillietas izskatīšana, kas ir vienīgā cerība apkrāptajiem noguldītājiem atgūt savu naudu, varētu turpināties tikai pēc krimināllietas iztiesāšanas Augstākās tiesas Senātā, kas savukārt varētu notikt pēc vairākiem gadiem.

Vakar pēc tiesas prokurors Juris Pēda atzina, ka, pēc viņa aprēķiniem, esot spēkā šādam spriedumam, A. Laventam un T. Freimanim cietumā nebūs jāatrodas, jo apcietinājumā ieskaitīja iepriekš ieslodzījuma vietā un mājas arestā pavadīto laiku. "Daļā par Freimani un Laventu ir notiesājošs spriedums – tur vēl varētu skatīties, kāda būs tiesas motivācija. Attiecībā pret Līdumu šis ir tāds dīvains gadījums – divām pirmajām tiesu instancēm, kas sauca simtiem liecinieku, šaubas neradās par Līduma vainu, bet šajā gadījumā, kad Augstākā tiesa nesauca nevienu liecinieku, viņš ir attaisnots. Kaut kur ir pazuduši pierādījumi vai kas," savu neizpratni pauda prokurors.

Iespējams, šo Augstākās tiesas spriedumu par A. Laventu ietekmējis Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums, kurā atzīti A. Laventa cilvēktiesību pārkāpumi. Prokurors spriedumu, visticamāk, pārsūdzēs, taču precīzi tas būs zināms pēc iepazīšanās ar pilnu sprieduma tekstu.

T. Freimaņa advokāte Valentīna Oļhova teic, ka ir patīkami pārsteigta par spriedumu, jo tas ir daudz maigāks, nekā iepriekš tiesa piesprieda. Visticamāk, spriedumu viņas aizstāvamais pārsūdzēs, taču precīzi tas būs zināms pēc motivēta sprieduma saņemšanas. A. Lavents uz sprieduma nolasīšanu nebija ieradies. Pēc V. Oļhovas teiktā, viņš esot saslimis: "Tas jau nav brīnums – tik ilgu laiku dzīvot stresa situācijā neviens neizturētu."

Kā būtu jānotiek publiskām debatēm par nākamo premjera kandidātu?

Liene Barisa,  NRA  11/21/07

Māris Kučinskis (TP):

– Latvija neko specifisku neizgudros. Šis process jau šobrīd ir visnotaļ publisks, bez aizdomām, ka kaut kādā brīdī vilks kaut ko ārā. Vismaz man nav tāda apstiprinājuma. Drīz jāsākas debašu nākamajam posmam jau par konkrētām lietām. Iespējams, ka bez minētajiem parādās vēl kāds cilvēks. Galvenais nosacījums – lai nebūtu tā, ka pēdējā brīdī kāds premjera kandidāts uzrodas, lai būtu pietiekami laika parādīties sabiedrībā.

Ingmārs Līdaka (ZZS):

– Es domāju, ka tādas jau būs jebkurā gadījumā. Mediju interese ir pietiekami liela, un šeit vienīgais nosacījums – lai debates notiktu reāli, premjera kandidātam un konkrētām partiju nostādnēm ir jābūt laikus zināmām. Šobrīd es saredzu, ka tur ir gan Godmanis, gan Tautas partijas nosauktie, gan Dombrovskis. Līdz ar to praktiski jau šīs publiskās debates ir sākušās. Ja prezidenta kungs nosauks kādu pavisam citu – nepieminētu šajās debatēs, tad tā gan būtu pretruna.

Krišjānis Kariņš (JL):

– Formāts varētu būt ļoti dažāds. Valsts prezidentam tur arī būs ļoti aktīvi jāiesaistās, sakot, kāpēc, jo viņš ir arī aicinājis šo valdību demisionēt, kas ir tas, ko valdība nav darījusi labi, un kas ir tas, ko viņš kā prezidents sagaidītu no nākamās valdības un premjera. Tātad svarīgi, lai Valsts prezidents redzami iesaistītos šajā procesā. Pieļauju, ka arī kandidātu debates medijos būtu labas.

Andrejs Klementjevs (SC):

– Prezidentam, kuram ir tiesības izvirzīt premjeru, vajag tikties ar visām partijām, kas ir pārstāvētas parlamentā. Prezidents izvērtētu piedāvātos kandidātus un publiski pateiktu – kāpēc viens ir labāks vai sliktāks par citu. Piemēram, es nevaru pieņemt šo kandidātu, jo viņš nav profesionāls finansēs, nav valodas prasmes, es viņu noraidu. Bet, teiksim, no Tautas partijas ir ļoti labs pārstāvis utt.

Jaunajā valdībā grib strādāt piecatā

Zane Zālīte-Kļaviņa,  Diena  11/21/07    Nākamajā valdībā varētu strādāt piecas partijas. Pie šāda secinājuma nonākušas tagadējās koalīcijas partijas un opozīcijā esošais Jaunais laiks (JL), kas otrdien tikās pirmajā sarunu raundā par jaunveidojamās valdības uzdevumiem un salīdzināja redzējumu par valsts turpmākajai attīstībai būtiskiem jautājumiem. Pēc vairāk nekā divas stundas ilgās sanāksmes partiju pārstāvji bija atturīgi, runājot par uzskatu atšķirībām, drīzāk tiecoties uzsvērt kopējo un spēju nolīdzināt nesaskaņas.

"Lai ģimenē būtu laba saskaņa, ir vajadzīga laba saziņa un, lai nodrošinātu šo saziņu, ir jārunā, un tāpēc šīm sarunām jāturpinās," sacīja premjers Aigars Kalvītis (TP). Iespēju potenciāli strādāt kopā atzina arī JL oficiāli virzītais premjera amata kandidāts Valdis Dombrovskis. Pēc viņa teiktā varēja secināt, ka Satversmes grozīšana nolūkā atlaist Saeimu pašlaik vairs nav šī politiskā spēka darba kārtības jautājums. "Ārkārtas vēlēšanas neveicina stabilitāti - ja Jaunais laiks grib, tad nopietni jāstrādā, lai šo stabilitāti nodrošinātu," sacīja A.Kalvītis. Līdz ar to sarunas risinātas par stabilas, nevis pagaidu valdības veidošanu.

Šajā sarunu kārtā gan vēl neesot apspriestas konkrētas jaunveidojamās valdības aprises un personālijas, jo, kā uzsvēra A.Kalvītis, vēl darbojas pašreizējā valdība un par jaunu Ministru kabinetu varēšot runāt, kad Valsts prezidents Valdis Zatlers nosauks jaunā premjera vārdu. Kritēriji jaunā premjera izvēlei vēl nav formulēti, Dienai sacīja prezidenta preses sekretāre Inta Lase, taču solīja tos darīt zināmus trešdien. Gan valdības vadītāja izvēles principiem, gan valdības uzdevumiem esot jābūt nepārprotami noteiktiem "izmērāmiem lielumiem", lai vēlāk varētu spriest, vai izvirzītie mērķi sasniegti, sacīja I.Lase. Piektdien V.Zatlers sākšot konsultācijas ar visām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām, kā arī ar neatkarīgajiem deputātiem.

Jau rakstīts, ka A.Kalvītis demisionēs 5.decembrī. Otrdien sarunās tagadējais premjers tomēr piedalījās, būdams Tautas partijas priekšsēdētājs. Vaicāts, vai viņš vadījis šīs sarunas, A.Kalvītis teica: "Es domāju, ka visu partiju priekšsēdētāji bija vadītāji." A.Kalvītis atturējās detalizēti stāstīt par apspriesto, turpretī žurnālistu jautājumiem atvērts un runātīgs bija iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC), kuru kā iespējamo pēcteci premjera amatā agrāk minējis A.Kalvītis. Tikšanās laikā runāts par tiesiskuma jautājumiem, kuros partijām neesot fundamentālu atšķirību, kaut vēl otrdienas rītā intervijā Latvijas radio Sandra Kalniete (JL) akcentēja tieši JL un TP atšķirīgo izpratni par tiesiskumu. Skarti arī partiju finansēšanas jautājumi.

Nākamā sarunu kārta paredzēta piektdien, kad tikšot apspriests "ekonomiskais bloks" - gaidāmā importa energoresursu sadārdzināšanās, pretinflācijas pasākumi, sociālais atbalsts mazturīgajiem, dialogs ar arodbiedrībām, kā arī tādi jautājumi kā Lattelecom privatizācija un imigrācijas politika. I.Godmanis prognozēja, ka jaunā valdība tiks izveidota līdz gada beigām. Ja tajā strādās JL, TP, ZZS, LPP/LC un TB/LNNK, Saeimā valdības partijām būs stabils vairākums ar 73 deputātu balsīm.

Zatlers "paceļ balsi" un nosaka publiskas debates par jauno premjeru

TVNET/LETA   11/21/07    Par jaunās valdības veidošanu un premjera amata kandidātu Saeimā notiks publiskas debates, šodien vienojies Valsts prezidents Valdis Zatlers un Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS). "Valdības veidošana ir sākusies, un es uzskatu, ka Saeimā par šo jautājumu ir jābūt publiskām debatēm," sacīja Zatlers. Tikmēr koalīcijai pagaidām trūkst ideju debašu rīkošanai par jauno valdību.

Prezidents izvirzījis vairākas jautājumus, uz kuriem partijām būs jāsniedz publiskas atbildes, veidojot valdību un izvirzot premjera amata kandidātu.

Valdības veidošanas procesā ir svarīgi gan jaunajai valdībai, gan tās vadītājam dot uzdevumus un noteikt kritērijus, kuri ir skaidri izmērāmi un sabiedrībai saprotami, sacīja Zatlers.

Personai, kuru prezidents uzaicinās veidot nākamo valdību, ir skaidri jāatbild uz jautājumiem - kāds ir valdības plāns ekonomikas stabilizācijā un pēc kādiem kritērijiem sabiedrība varēs izvērtēt tā īstenošanu, kā nodrošināt sabiedrības uzticību politiskajiem lēmumiem un politiskajai varai kopumā un kā valstij nodrošināt tās iedzīvotājiem vienlīdzīgas iespējas saņemt kvalitatīvus valsts garantētos pakalpojumus.

Prezidents arī uzskata, ka, vērtējot nākamā valdības vadītāja personiskās īpašības, jaunā Ministru kabineta vadībā jābūt cilvēkam, kurš spēj izvēlēties ministrus pēc profesionalitātes, nevis tikai partejiskās piederības, ar savu līdzšinējo darbu pierādījis, ka spēj atbildīgi rīkoties un pieņemt lēmumus atbilstoši valsts interesēm un spēj saliedēt un mobilizēt izvēlēto profesionāļu komandu kopēja uzdevuma izpildei.

Par prezidenta minētajiem nosacījumiem Saeimā tiks rīkotas publiskas debates. Visticamāk, tās nenotiks plenārsēdē, taču par debašu formu vēl lems Saeimas Prezidijs, informēja Daudze.

"Jebkuras publiskas debates parlamentā ir demokrātijas izpausmes un palīdz saprast, kādēļ tiek pieņemts attiecīgais lēmums," sacīja Saeimas priekšsēdētājs.

Viņš piebilda, ka esošā "valdība strādā līdz 5.decembrim, un laika mums nav daudz".

Zatlers arī aicina partijas paskaidrot sīkāk, kā un kādos termiņos tiks paaugstināta konkurence iekšējā tirgū un samazināta inflācija, kā tiks atrisinātas darba tirgus problēmas. Partijām būs jāatbild arī, kā ilgtermiņā tiks risināts enerģētiskās neatkarības jautājums, kā un kādos termiņos valdība panāks eiro ieviešanu.

Partijām būs jāsniedz skaidra atbilde arī, kā tiks uzlabota pariju finansēšanas sistēma Latvijā, kādi būs partijām noteiktie priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi, kā turpmāk vēlēto valsts augstāko amatpersonu izvirzīšanas procedūru padarīt caurskatāmu un sabiedrībai saprotamu.

Zatlera izvirzītās prasības arī paredz sniegt atbildes, kad tiks pilnībā pabeigta struktūrplāna ieviešana veselības aprūpē, kāds būs izglītības sistēmas struktūrplāns un kā, kur un kādus valsts garantētos pakalpojumus iedzīvotājs varēs saņemt pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas.

Premjers Aigars Kalvītis (TP) žurnālistiem sacīja, ka jau ir sākusies iespējamās koalīcijas veidošana. Politiķa vērtējumā, prezidenta nosauktie jautājumi ir ļoti svarīgi un uz tiem ir jādod konkrētas atbildes.

"Ir skaidrs, ka premjers ir atbildīgs par lietām, ko minējis prezidents," sacīja Kalvītis un norādīja, ka valdības veidošana sāksies tikai pēc viņa atkāpšanās, kad tiks nosauktas konkrētas personālijas.

Premjers arī norādīja, ka jau pašlaik "publiskas debates par iespējamo valdības sastāvu notiek masu medijos".

Ļoti rūpīgi tiks lemts, kā Saeimā rīkot debates par nākamās valdības sastāvu un premjera amata kandidātu, šodien pēc koalīcijas padomes sēdes atzina apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK vadītājs Māris Grīnblats.

"Tā ir jauna ideja rīkot debates un tādēļ ļoti rūpīgi jāapsver, kā tas notiks. Liksim galvas kopā un domāsim," sacīja Grīnblats.

Politiķis atzina, ka pagaidām trūkst idejas, kā šādu pasākumu rīkot. "Pagaidām nav skaidrības, kā šādu pasākumu rīkot. Ideju pagaidām nav," sacīja Grīnblats.

Debates par jaunās valdības veidošanu un premjera amata kandidātu, visticamāk, notiks Saeimas telpās un tas būs "brīvprātīgs pasākums, jo Saeimas Kārtības rullis neparedz šāda pasākuma rīkošanu", aģentūru LETA informēja Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

Daudze informēja, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers ir izvirzījis prasības partijām, nevis Saeimai kā institūcijai, tādēļ debates varētu notikt Saeimas Sarkanajā zālē.

Daudze nolēmis jau rīt apspriesties ar Saeimas prezidiju un padomi, kur labāk minētais pasākums būtu rīkojams, taču debates notikšot kā diskusija, kurā partijas varēs nākt klajā ar savām idejām.

Saeimas Kārtības rullis neparedz šādu pasākumu rīkošanu, līdz ar to tā apmeklējums nevar būt obligāts, norādīja Daudze.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš informēja, ka Valsts prezidents vēstuli ir adresējis politiskajām partijām tādēļ, kādā formā tiks rīkots pasākums, vēl tiks lemts.

Zatlera prasības Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām

«Apollo»  11/21/07    Valdības veidošanas procesā ir svarīgi gan valdībai, gan jaunajam valdības vadītājam dot uzdevumus un noteikt kritērijus, kuri būtu skaidri izmērāmi un sabiedrībai saprotami, uzskata Valsts prezidents Valdis Zatlers. 

Personai, kuru Valsts prezidents uzaicinās veidot nākamo valdību, ir skaidri jāatbild uz šādiem jautājumiem:

1. Kāds ir valdības ilgtermiņa plāns ekonomikas stabilizācijā, un pēc kādiem kritērijiem sabiedrība varēs izvērtēt ekonomiskās stabilitātes plāna īstenošanu.

Ekonomikā skaidri jāatbild uz šādiem jautājumiem:

• Kā un kādos termiņos tiks paaugstināta konkurence iekšējā tirgū un samazināti inflācijas rādītāji?

• Kā tiks atrisinātas darba tirgus problēmas? Piemēram, kā tiks samazināta darba spēka aizplūšana no Latvijas un regulēta ekonomiskā migrācija uz Latviju?

• Kā ilgtermiņā tiks risināts Latvijas enerģētiskās neatkarības jautājums? Proti, kāda būs un kā tiks īstenota energoefektivitātes programma, un kāda būs enerģijas avotu struktūra?

• Kā valdība sagatavosies eiro ieviešanai un līdz 2012. gadam izpildīs Māstrihtas kritērijus?

• Kad un pēc kādiem kritērijiem tiks definētas Latvijas tautsaimniecības prioritārās nozares, un kā īstermiņa darbības tiks saskaņotas ar valsts ilgtermiņa attīstības plāniem?

• Kā un kādos termiņos tiks izlīdzināta IK struktūra un samazināts tekošā konta deficīts?

2. Kā nodrošināt sabiedrības uzticību politiskajiem lēmumiem un politiskajai varai kopumā?

Demokrātiskas valsts pārvaldes jomā jaunajai valdībai un tās veidotājam jāatbild uz šādiem jautājumiem:

• Kā tiks uzlabota partiju finansēšanas sistēma Latvijā, un kad spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā tiks novērstas konstatētās nepilnības?

• Kādi būs partijām noteiktie priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi, kā tiks kontrolēta to ievērošana, un kā tiks radīta efektīva sankciju piemērošana par pārkāpumiem?

• Kā turpmāku valsts augstāko amatpersonu izvēles procedūru padarīt caurskatāmu un sabiedrībai saprotamu — tādu, lai pats process nediskreditētu kandidātu?

3. Kā valstij nodrošināt tās iedzīvotājiem vienlīdzīgas iespējas saņemt kvalitatīvus valsts garantētos pakalpojumus?

• Kad tiks pilnībā pabeigta struktūrplāna ieviešana veselības aprūpes sistēmā?

• Kāds un kādos termiņos tiks izstrādāts izglītības sistēmas struktūrplāns, un kāds būs tā ieviešanas laika grafiks?

• Kā, kur un kādus valsts garantētos pakalpojumus (piemēram, drošība, izglītība un veselības aprūpe) iedzīvotājs varēs saņemt pēc administratīvi teritoriālas reformas pabeigšanas?

Vērtējot nākamā valdības vadītāja personiskās īpašības, jaunā Ministru kabineta vadībā būtu jābūt cilvēkam, kurš spēj izvēlēties valdības ministrus pēc profesionalitātes un kompetences, nevis tikai pēc partejiskās piederības, kurš ar savu līdzšinējo darbu pierādījis, ka spēj atbildīgi rīkoties un pieņemt lēmumus atbilstoši valsts interesēm, spēj saliedēt un mobilizēt izvēlēto profesionāļu komandu kopēja uzdevuma izpildei.

Par jaunās valdības veidošanu un premjeru Saeimā notiks publiskas debates

LETA  11/21/07    Par jaunās valdības veidošanu un premjera amata kandidātu Saeimā notiks publiskas debates, trešdien vienojies Valsts prezidents Valdis Zatlers un Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

«Valdības veidošana ir sākusies, un es uzskatu, ka Saeimā par šo jautājumu ir jābūt publiskām debatēm,» sacīja Zatlers.

Prezidents izvirzījis vairākus jautājumus, uz kuriem partijām būs jāsniedz publiskas atbildes, veidojot valdību un izvirzot premjera amata kandidātu. Valdības veidošanas procesā ir svarīgi gan jaunajai valdībai, gan tās vadītājam dot uzdevumus un noteikt kritērijus, kuri ir skaidri izmērāmi un sabiedrībai saprotami, sacīja Zatlers.

Personai, kuru prezidents uzaicinās veidot nākamo valdību, ir skaidri jāatbild uz jautājumiem, kāds ir valdības plāns ekonomikas stabilizācijā un pēc kādiem kritērijiem sabiedrība varēs izvērtēt tā īstenošanu, kā nodrošināt sabiedrības uzticību politiskajiem lēmumiem un politiskajai varai kopumā un kā valstij nodrošināt tās iedzīvotājiem vienlīdzīgas iespējas saņemt kvalitatīvus valsts garantētos pakalpojumus.

Prezidents arī uzskata, ka, vērtējot nākamā valdības vadītāja personiskās īpašības, jaunā Ministru kabineta vadībā jābūt cilvēkam, kurš spēj izvēlēties ministrus pēc profesionalitātes, nevis tikai partejiskās piederības, ar savu līdzšinējo darbu pierādījis, ka spēj atbildīgi rīkoties un pieņemt lēmumus atbilstoši valsts interesēm un spēj saliedēt un mobilizēt izvēlēto profesionāļu komandu kopēja uzdevuma izpildei.

Par prezidenta minētajiem nosacījumiem Saeimā tiks rīkotas publiskas debates. Visticamāk, tās nenotiks plenārsēdē, taču par debašu formu vēl lems Saeimas Prezidijs, informēja Daudze.

«Jebkuras publiskas debates parlamentā ir demokrātijas izpausmes un palīdz saprast, kādēļ tiek pieņemts attiecīgais lēmums,» sacīja Saeimas priekšsēdētājs. Viņš piebilda, ka esošā «valdība strādā līdz 5. decembrim un laika mums nav daudz».

Zatlers arī aicina partijas paskaidrot sīkāk, kā un kādos termiņos tiks paaugstināta konkurence iekšējā tirgū un samazināta inflācija, kā tiks atrisinātas darba tirgus problēmas. Partijām būs jāatbild arī, kā ilgtermiņā tiks risināts enerģētiskās neatkarības jautājums, kā un kādos termiņos valdība panāks eiro ieviešanu. Partijām būs jāsniedz skaidra atbilde arī, kā tiks uzlabota pariju finansēšanas sistēma Latvijā, kādi būs partijām noteiktie priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi, kā turpmāk vēlēto valsts augstāko amatpersonu izvirzīšanas procedūru padarīt caurskatāmu un sabiedrībai saprotamu. Zatlera izvirzītās prasības arī paredz sniegt atbildes, kad tiks pilnībā pabeigta struktūrplāna ieviešana veselības aprūpē, kāds būs izglītības sistēmas struktūrplāns un kā, kur un kādus valsts garantētos pakalpojumus iedzīvotājs varēs saņemt pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas.

«Izskatās, ka situācija nemainīsies...»

Jānis Urbanovičs, speciāli «Latvijas Avīzei»  11/21/07    Vispirms paldies M. Antoneviča kungam, ka viņš bez maksas uzņēmies tik grūtos apvienības «Saskaņas centrs» biogrāfa pienākumus («LA», 12. novembris). Šis darbs, izrādās, nav nemaz tik viegls, jo visi M. Antoneviča publicētie citāti ir vismaz gadu veci. Varbūt ir vērts izmantot «Saskaņas centra» mājas lapu, kur informācija ir krietni svaigāka? Par labajiem vārdiem par mani kā premjera amata kandidātu, protams, arī paldies.

Raksta virsraksts, zīmējums un teksta kopējā pamatdoma ir tā, ka «Saskaņas centrs» kā grieķu Trojas zirgu vēlas ievilkt valdībā pie trojiešiem (latviešiem) krievus un krievisko, kas, Antonevičaprāt, būtu gals visam latviskajam un Latvijas valstij kopumā, jo valsts tiktu iznīcināta no iekšpuses.

Protams, ja Latvijas valdībā pēc ilgiem laikiem atkal parādītos kāds etniskais krievs (pēdējais, šķiet, bija tēvzemietis Vladimirs Makarovs), būtu vienkārši lieliski, bet tā, liekas, nav problēmas būtība, jo ne jau etniskajās attiecībās šobrīd ir Latvijas galvenās problēmas.

Diemžēl M. Antonevičs nav pamanījis, ka Latvijas sabiedrībā tēvzemisko lozungu «Latvieti, nepadodies!» ir jau stabili nomainījis, manuprāt, daudz aktuālākais lozungs «Latvieti, nepārdodies!». Vienalga kam, vai tās būtu starptautiskās kooperācijas vai vietējie oligarhi, vai «pozitīvisma kampaņas». Un tautībai šeit nav nekādas nozīmes, jo korupcija pēc savas būtības ir internacionāla.

Tracināt tautu ar vietējo krievu radītajām «briesmām» apstākļos, kad mūs gaida plaša starptautiska darbaspēka migrācija (abos virzienos), ir vienkārši nožēlojami. Mums vairs nekad nebūs tik labi Latvijā integrēta cittautiešu daļa kā «vietējie krievi», kā to pamatoti atzīst Valsts prezidents.

M. Antonevičs ir sašutis, kā mēs iedrošināmies aizstāvēt savu vēlētāju, kas pārsvarā ir Latvijas pilsoņi – «vietējie krievi», intereses. Ko tad mums vajadzētu aizstāvēt – tēvzemiešu intereses vai «latviskā» lielkapitāla varu Latvijā? Priekš tā ir dibinātas citas partijas.

Un nav jau ne mazāko šaubu, ka Latvijas valsts mūsu vēlētājiem vēl ir vairākas lietas parādā.

Mazākumtautību skolu izglītības reforma ar tās slavenajām «60/40» proporcijām neapšaubāmi bija E. Repšes valdības sasteigts, nesagatavots un nepārdomāts solis. Šīs kļūdas tiek labotas lēnā un ilgā procesā. Maksa par kļūdām – pusizglītoti krievu jaunieši, kas papildina sabiedrības sociāli zemāko slāni. Vai tāds bija reformas autoru mērķis? Nu tad saņemiet rezultātu. Raksturīgi, ka valsts pārvaldē krievu jaunieši tikpat kā nestrādā. Vai kāds no valdošajiem ir padomājis, kā to veicināt? Valstij nevar būt vienaldzīgi, ko domā un kā izturas gandrīz 40% valsts iedzīvotāju.

Par valsts valodu un valodu oficiālajiem statusiem. «Saskaņas centrs» nekad nav pieprasījis Latvijā divas valsts valodas. Bet nacionālajām minoritātēm saskaņā ar konvenciju, kurai Latvija ir pievienojusies, ir tiesības savās kompakti apdzīvotajās teritorijās sazināties ar vietējo varu savā dzimtajā valodā. Latvija pagaidām šo konvencijas pantu uz papīra ir atrunājusi, bet tas nenozīmē, ka praksē gan Latgalē, gan Rīgā, gan citur nenotiek tieši tā, kā to prasa konvencija. Nu ko, turpināsim liegties un saņemt tradicionālus starptautisko organizāciju pārmetumus, ka mēs neievērojam konvencijas burtu. Konvencija rada neērtības slinkiem ierēdņiem, ne jau iedzīvotājiem – vai tie būtu krievi, vai latvieši.

Par valsts valodas lietošanu privātajā sfērā. Valsts valodas likums stingri nodala publisko un privāto sfēru, kurā valsts valodas lietošana reglamentēta minimāli. Tāda ir starptautiskā prakse. Tādēļ, ja latviešu jaunietim ir vēlme gūt panākumus daudznacionālos uzņēmumos, tad krievu un angļu valodas prasme tiks uzskatīta par priekšrocību. Šo patiesību var pieņemt vai nepieņemt, no tā jau nekas nemainīsies, cietīs vien jaunietis pats. Un savu kūtrumu mācīties valodas nevajag aizsegt ar nacionālu stāju. Bet ikdienas sarunvalodas izvēle uz ielas ir katra cilvēka kultūras jautājums – es, piemēram, neizlikšos nesaprotam vecāka gadagājuma krievu cilvēku. Un otrādi. Šīs lietas vienkārši nav iespējams reglamentēt.

Runājot par nepilsoņiem, ne jau «Saskaņas centrs» ir vainīgs, ka pašreizējā situācija ir tik nepatīkama. «Latviskās» partijas, sākot ar 1991. gadu, kad visi Latvijas iedzīvotāji tika sadalīti divās lielās grupās – pilsoņos un nepilsoņos –, ar savu tuvredzīgo politiku ir sistemātiski dzinušas sevi stūrī. Tagad stūris ir tik šaurs, ka paši nezina, kā tikt laukā. Paradoksāli, ka jebkurš bulgārs vai rumānis (moldāvs), kurš atbraucis šeit uz 6 mēnešiem strādāt, varēs vēlēt Latvijas pašvaldības, bet nepilsonis, kurš šeit dzīvo paaudzēs, nevarēs. Es bulgārus un rumāņus nebūt nepieminu noniecinošā nozīmē, jo vienkārši no vecajām ES dalībvalstīm uz Latviju acīmredzot masveidā cilvēki nebrauks – nav tas algu līmenis. Redzot šādas situācijas paradoksu, pilnīgi dabiski, ka daudzās starptautiskās cilvēktiesību organizācijās mūsu politiķus vienkārši nesaprot.

Par okupāciju. Man personīgi ir pilnīgi vienalga, kādā svešvārdā nosaukt Latvijas vardarbīgo iekļaušanu PSRS – vai tā būtu okupācija, aneksija vai inkorporācija, vai šo paņēmienu kombinācija, būtība no tā nemainās – iznācis slikti jebkurā gadījumā. Lai par apzīmējumiem strīdas starptautisko tiesību speciālisti un vēsturnieki. Mūsu oficiālā vēsture uzstāj uz vārdu «okupācija», citās valstīs domā savādāk, un tās ir viņu tiesības. Problēma šeit ir pavisam cita. Latvijas labējo politiķu leksikā pamatīgi ir iegājies termins «civilokupants» kā okupācijas rezultāts. Un šis vārds tiek attiecināts uz simtiem tūkstošiem cilvēku, kas ieceļoja Latvijā pēc 1940. gada. Šobrīd šis apzīmējums vairs netiek saistīts ar kādām juridiskām sekām, jo par «civilokupantu» deportācijām uz «etnisko dzimteni» vairs runā tikai A. Garda ar savām plintniecēm un atsevišķi «Visu Latvijai!» jaunekļi. Bet morālais fons no šīm runām ir ļoti nelabvēlīgs sabiedrības saliedēšanai. It sevišķi tādēļ, ka masveida izceļošana no Latvijas kļūst par būtisku un sāpīgu valsts problēmu. Speciālisti vērtē, ka tuvāko desmit gadu laikā mēs migrācijas dēļ vien varam zaudēt 200 tūkstošus iedzīvotāju. Mēs nevaram atļauties šķelt un zaudēt savus iedzīvotājus. Valstī valdošajai gaisotnei jābūt vienojošai, tādēļ pilnīga taisnība ir Valsts prezidentam V. Zatleram, kurš apgalvo, ka Latvijas krievi ir paši labākie krievi pasaulē.

Nobeigumā vēlreiz par Trojas zirgu jeb nodevīgo viltu, ar kuru «Saskaņas centrs» it kā vēloties nokļūt valdībā. Mums nav tāda mērķa – ne slepena, ne atklāta. Un ne jau tāpēc, ka mēs baidītos no atbildības par to, ka izniekotie «trīs treknie gadi» acīm redzami ir pārgājuši liesajos gados.

Ir tāds tautas teiciens, ka zivs pūst no galvas. Līdz šim sabiedriskā doma uzskatīja, ka šī galva pirmkārt ir valdība. Mēs vēlamies pierādīt, ka valsts kolektīvā galva ir parlaments – Saeima, kurā pūšanas procesi ir jāaptur. Ja nemainīsies klimats un procesi Saeimā, nemainīsies arī valsts politika. Mēs vēlamies, lai Saeima kļūtu par godīgu diskusiju vietu, kur publiski tiek izlemti valstij svarīgie jautājumi. Līdz šim tā nav bijis. Opozīcija var izstiepties vai sarauties, kliegt pilnā balsī, bet visus atbildīgos lēmumus valdošie pieņem šaurā lokā mierā un klusumā zvēru dārzos un citās līdzīgās vietās. Tādēļ mums ir daudz darāmā arī Saeimā. Izskatās, ka situācija nemainīsies un Saeimai draud pirmstermiņa atlaišana.

Valdošie pieņem «Jauno laiku» savā pulkā

Māra Libeka, Latvijas Avīze   11/21/07    Piecas labējās partijas vakar vienojās, ka spēs sastrādāties un turpinās sarunas par jaunās koalīcijas veidošanu.

Pēc divu stundu sarunas pie premjera Aigara Kalvīša Brīvības bulvāra namā Tautas partijas, Zaļo un zemnieku savienības, Latvijas Pirmās partijas/"Latvijas ceļa", "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un "Jaunā laika" pārstāvji sarunājuši, ka jau piektdien varētu sanākt uz otro sarunu raundu, lai pārrunātu veselu rindu jautājumu, kas būs jārisina jaunajai valdībai. Kaut gan visas piecas partijas tikās pie A. Kalvīša, premjers neuzskata, ka viņš esot galvenais jaunās koalīcijas veidotājs. "Visu partiju priekšsēdētāji šajās sarunās bija vadītāji," teica A. Kalvītis un piebilda, ka partiju pārstāvji pie kopīga galda pārliecinājušies, ka ir atvērti dialogam un konstruktīvai diskusijai.

Tam piekrita arī opozīcijas partijas "Jaunais laiks" deleģētie pārstāvji. Valdis Dombrovskis atzina, ka "JL" vairs obligāti neuzstās grozīt Satversmi, tādējādi ļaujot vēlētājiem rosināt Saeimas atlaišanu. Šis process ritot savu gaitu, un par to rūpējoties arodbiedrības. "JL" ņēmis vērā pārējo labējo partiju prasību, ja partija grib piedalīties jaunas valdības veidošanā, tad šai partijai nopietni jāstrādā, lai valstī nodrošinātu stabilitāti. Ārkārtas Saeimas vēlēšanas nekādi to neveicinās.

Partiju pārstāvji pārrunājuši galvenos principus, pēc kuriem būtu svarīgi veidot jauno valdību. Šajā sakarā esot runāts gan par tiesiskuma nostiprināšanu, gan politiskās vides sakārtošanu, kā arī apspriestas samilzušās ekonomiskās problēmas. Atgādināšu, ka bez Satversmes grozījumiem "JL" kā nākamos darbus tiesiskuma stiprināšanai izvirzījis likumā nostiprināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja neatkarību un noteikt valsts finansējumu politiskajām partijām. Bet šie jautājumi ir pārāk nopietni, lai par tiem izdiskutētu divās stundās. Piektdien notiks nākamās sarunas, kas, iespējams, būt konkrētākas.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pirmo pozīcijas un opozīcijas partiju tikšanos vērtēja kā ļoti uzmanīgu viedokļu taustīšanu jeb došanos uz priekšu pa cinīšiem — atraduši strīdīgos punktus un mēģinājuši ar tiem tikt galā. "JL" vairs neuzstāj ne tikai uz Satversmes grozīšanu, bet arī pagaidu valdības veidošanu. LPP/"Latvijas ceļa" pārstāvis iekšlietu ministrs Ivars Godmanis, raksturojot sarunu pragmatismu un konstruktīvismu, teica: "Viņi nespiedīs veidot pagaidu variantus un proklamēt savu pozīciju, ka jāatlaiž Saeima."

Starp citu, parasti pēc tikšanās pie A. Kalvīša LPP/"LC" runas vīrs ir Ainars Šlesers, bet šoreiz netipisku laipnību žurnālistiem izrādīja Ivars Godmanis, pat pagaidīdams, kamēr tiek izvaicāti topošās koalīcijas partneri, nevis steigā dodamies projām. Neoficiāli viņš tiek minēts kā viens no premjera kandidātiem, un, iespējams, tieši tas, ka neoficiāla nominēšana varētu kļūt par oficiālu, ir iemesls, lai jau laikus sāktu laipni uzsmaidīt preses pārstāvjiem.

I. Godmanis: "Nākamajās sarunās uzsvars tiks likts uz trim jautājumiem: mehānismi un ceļi, kā mazināt dzīves dārdzību, kādā veidā risināt dialogu ar arodbiedrībām šajā jautājumā, kā arī precīzi un racionāli sagatavoties importa energoresursu cenu kāpumam nākamā gada vasarā. Mums ir pieredze, kā to darīt."

Gulbja advokāts varētu tiesāties ar policiju par nepatiesajiem apgalvojumiem

DELFI  11/21/07    Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienesta atstādinātā virsnieka Edgara Gulbja advokāts Aleksandrs Ogurcovs apsver iespēju vērsties pret policiju tiesā par publiski izteiktajiem apgalvojumiem, ka Gulbis neesot profesionāls sapieris.

Advokāts trešdien žurnālistiem stāstīja, ka Gulbis sapiera profesiju ir apguvis Dānijā, Anglijā, Izraēlā un Vācijā un bijis viens no labākajiem atmīnētājiem Latvijā. Gulbis atmīnējis vairāk nekā 2000 objektus. Līdz ar to advokāts apsver iespēju vērsties tiesā pret policiju par Gulbja goda un cieņas aizskaršanu.

Advokāts žurnālistiem sacīja, ka vēl pārbaudīs policijas apgalvojumus, ka Gulbis nav dienējis Afganistānā. Viņš atzina, ka laikā, kad Afganistānā uzturējās padomju karaspēks, Gulbis nav bijis dienestā, taču pastāv iespēja, ka Gulbis tur dienējis vēlāk, ko advokāts grasās pārbaudīt Kara komisariātā.

Advokāts arī noraidīja policijas apgalvojumus par to, ka Gulbim bijis piespriests divu gadu reāls cietumsods, kuru viņš neesot izcietis. Ogurcovs skaidroja, ka Gulbim bija piespriests nosacīts sods, un viņš to ir izcietis. Pirms iestāšanās zemessargos 1992.gadā Gulbis vērsās Ģenerālprokuratūrā, kur viņam ir apstiprinājuši, ka viņš netiek uzskatīts par sodītu personu un var stāties dienestā.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā policija paziņoja, ka Nacionālie bruņotie spēki ir uzsākuši pārbaudi Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienestā, jo ir atklājies, ka šī dienesta virsnieks, smagos noziegumos apsūdzētais Edgars Gulbis dienestā iestājies ar viltotu pamatizglītības dokumentu, turklāt viņš pirms tam ir bijis tiesāts un, pretēji paša apgalvojumiem, nekad nav dienējis Afganistānā.

Ikstens: JL arī ar premjera amatu nebūtu liela ietekme nākamajā valdībā

DELFI  11/22/07    Latvijas Universitātes asociētais profesors Jānis Ikstens uzskata, ka Tautas partijai būtu izdevīgi atdot premjera amatu "Jaunajam laikam", jo lielajā koalīcijā nevienai partijai nebūšot zelta akcijas un ar JL premjeru "tagadējās koalīcijas partijas var turpināt izpildīt visādus manevrus un JL nebūs iespējas tos novērst", ceturtdien ziņo laikraksts "Diena".

Daļa JL deputātu to labi apzinās un uz jaunās valdības veidošanas sarunām raugās ar lielu piesardzību, uzskatot, ka tajā iespējams ieiet vienīgi tad, ja ir panākta vienošanās ar partneriem par partijai principiāliem jautājumiem, norāda laikraksts. "Visu noteiks tas, vai mēs vienosimies par JL būtiskiem jautājumiem - tiesiskuma nodrošināšana, politiskās vides sakārtošana, ekonomiskās krīzes pārvarēšana un sociālie jautājumi," uzskaita premjera kandidāts Valdis Dombrovskis. Pēc Dombrovska domām, premjera amata kandidātam vajadzētu nākt no otras lielākās partijas, kas ir JL ar 18 mandātiem, jo TP savu iespēju jau izmantojusi. Taču JL varot strādāt arī citas partijas vadītā valdībā.

Ikstens uzskata - "ja JL neiekļūst valdībā, nav zināms, kad būs nākamā iespēja". Ikstens arī uzsver - ja tiek izveidota lielā koalīcija ar JL, tad jaunajiem politiskajiem spēkiem būs vieglāk nostartēt nākamajās vēlēšanās.

"Ja valdība darbojas pēc vecajiem principiem un tā maz atšķiras no [premjera Aigara] Kalvīša valdības ģimenes bildes, tad jebkurš, kas ieies tādā, būs pagalam," atzīst Kārlis Šadurskis.

Jau ziņot, ka premjers Kalvītis paziņoja par atkāpšanos no amata 5.decembrī un pašreizējā koalīcija sākusi sarunas par nākamās valdības veidošanu, uz sarunām aicinot arī JL.

Noraida pieprasījumu Rivžai par Valsts valodas centra departamentu

DELFI  11/22/07    Saeima ceturtdien noraidīja "Jaunā Laika" deputātu pieprasījum izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai par Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts valodas politikas departamenta likvidēšanu reorganizācijas rezultātā.

Debatēs deputāts Kārlis Šadurskis (JL) norādīja, ka pēc publiski paustajām bažām Rivža apliecināja, ka valsts valodas departamentu nav plānots likvidēt. Šadurskis pauda gandarījumu par to, ka departamenta likvidācijas draudi ir novērsti, tomēr atzina, ka būtu labi, ja ministre varētu sniegt rakstisku apliecinājumu tam, ka tas nenotiks arī turpmāk.

"Saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nolikumu IZM ir tieši atbildīga par valsts valodas politikas izstrādi un īstenošanu. Šīs funkcijas veikšana tika uzdota 2005.gadā izveidotajam Valsts valodas politikas departamentam, kura plānotā likvidēšana reorganizācijas aizsegā var izraisīt pamatotas bažas par IZM atteikšanos no valstiski svarīgu un likumā noteiktu funkciju veikšanas, par soli, kuram ir noteiktas politiskas sekas," teikts pieprasījuma projektā.

Deputāti uzskata par nepieļaujamu veikt jebkādas strukturālas izmaiņas, kuru rezultātā tiktu vājināta IZM spēja veikt tai noteiktās funkcijas un radīts pamats šaubām par valsts valodas politikas nozīmīgumu. Tāpēc deputāti vēlējas noskaidrot kāds ir IZM administratīvās struktūras reorganizācijas plāns attiecībā uz valsts valodas politikas īstenošanā iesaistītajām struktūrvienībām un kāds ir pamatojums IZM Valsts valodas politikas departamenta likvidācijai.

Pieprasījumu parakstīja deputāti Ina Druviete, Visvaldis Lācis, Kārlis Šadurskis, Dzintars Zaķis, Sandra Kalniete, Ilma Čepāne, Silva Bendrāte, Uldis Grava, Solvita Āboltiņa un Krišjānis Kariņš.

Partijas skeptiskas par publisku valdības veidošanu

Agnese Margēviča,  NRA  11/22/07    Partijas ar lielu skepsi izturas pret prezidenta Valda Zatlera izvirzīto prasību par publisku debašu sarīkošanu Saeimā, kur tiktu apspriesti nākamās valdības uzdevumi un notiktu premjera kandidātu loka apspriešana.

Pamatā tiek piesaukts arguments par to, ka nav juridiskas kārtības, kā šādas debates rīkot, jo Saeimas Kārtības rullī tas nav paredzēts. Tautas partija (TP), no kuras, visticamāk, varētu nākt jaunās valdības vadītājs, ieņēmusi pozīciju, ka tās publiski nosauktie kandidāti tiks apspriesti, bet – partijas iekšienē.

Šosestdien gaidāmajā partijas kongresā ar ziņojumiem uzstāsies pieci iespējamie TP premjera kandidāti – pašvaldību ministrs, bijušais Kuldīgas mērs Edgars Zalāns, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, kultūras ministre Helēna Demakova, finanšu ministrs Oskars Spurdziņš un Rīgas domes deputāts, kādreizējais finanšu ministrs Edmunds Krastiņš, Neatkarīgo informēja TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis. Par vienu premjera kandidātu, ko tad virzīt publiskām debatēm, TP vēl kongresā nevienošoties. "Uz debatēm mēs visus piecus nevirzīsim, tur aizies tikai viens," teica politiķis, lēšot, ka tas, visticamāk, varētu notikt pāris nedēļu laikā pēc kongresa. Līdz 5. decembrim amatā vēl esošais premjers Aigars Kalvītis uz jautājumu, kuri TP politiķi pēc Aigara Štokenberga izslēgšanas no partijas tagad uzskatāmi par "nenormāli augošiem", Neatkarīgajai nosauca M. Riekstiņa un E. Zalāna vārdus. Vienlaikus viņš atteicās pagaidām konkretizēt, vai šie divi starp citiem nosauktajiem ir reālākie premjera kandidāti.

Valsts prezidents trešdien partijām izvirzītajās prasībās uzskaitīja arī trīs kritērijus, pēc kuriem būtu jāvērtē nākamā premjera personiskās īpašības. Ministru kabineta vadībā, pēc V. Zatlera ieskatiem, jābūt cilvēkam, kurš spēj izvēlēties valdības ministrus pēc profesionalitātes un kompetences, nevis tikai pēc partijiskās piederības; ar savu līdzšinējo darbu pierādījis, ka spēj atbildīgi rīkoties un pieņemt lēmumus atbilstoši valsts interesēm; spēj saliedēt un mobilizēt izvēlēto profesionāļu komandu kopīga uzdevuma izpildei. Personai, kuru Valsts prezidents uzaicinās veidot nākamo valdību, arī skaidri jāatbild uz vairākiem jautājumiem, kas sadalīti trīs blokos – ekonomikas stabilizācija, sabiedrības uzticības nodrošināšana politiskajai varai un lēmumiem, kā arī valsts garantēto pakalpojumu nodrošināšana iedzīvotājiem.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) norādīja, ka Saeimas Kārtības rullis neparedz šādu debašu rīkošanu, tādēļ to apmeklējums nevarot būt obligāts.

Nepārsūdz lēmumu apturēt Kalvīša rezolūciju par Loskutova atstādināšanu

LETA  11/22/07    Patlaban likumīgā spēkā stājies Administratīvās rajona tiesas novembra sākumā pieņemtais lēmums, ar kuru līdz administratīvās lietas izskatīšanai tiesā apturēta lēmuma darbība, ar kuru pēc Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) rezolūcijas no amata tika atstādināts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) šefs Aleksejs Loskutovs.

Kā ziņots, Loskutovs Administratīvajā rajona tiesā apstrīdēja premjera lēmumu par viņa atstādināšanu no amata, kas izriet no Kalvīša rezolūcijas Valsts kancelejas vadītājai Guntai Veismanei un kurā teikts, ka pret Loskutovu ierosināta disciplinārlieta un līdz tās izmeklēšanas procesa beigām KNAB priekšnieks tiek atstādināts no amata pienākumu izpildes. Tiesa pieteikumu pieņēma un ierosināja administratīvo lietu.

Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, kopā ar sūdzību tiesā par Ministru prezidenta lēmuma pamatotību Loskutovs bija lūdzis apturēt tā darbību. Tiesa 9.novembrī šo lūgumu apmierināja un līdz administratīvās lietas izskatīšanai apturēja lēmuma darbību, kas izriet no Kalvīša rezolūcijas.

Šo lēmumu par administratīvā akta darbības apturēšanu 10 dienu laikā bija iespējams apstrīdēt Administratīvajā apgabaltiesā, taču premjera sūdzība par to tiesā nav saņemta.

Pagaidām tiesa vēl nav noteikusi Loskutova pieteikuma izskatīšanas datumu. Tas tiks darīts pēc tam, kad no atbildētāja šajā lietā - Ministru prezidenta - tiks saņemti paskaidrojumi. Paskaidrojumi tiesā jāiesniedz līdz 23.novembrim.

LETA jau ziņoja, ka Loskutovs patlaban atsācis pildīt savus pienākumus, taču valdība izveidojusi komisiju papildu pārbaudes veikšanai, lai izvērtētu operatīvo līdzekļu izlietojumu KNAB. Tieši pārkāpumi operatīvo līdzekļu izlietojumā bija iemesls KNAB šefa atstādināšanai no amata.

KNAB vadītājs Loskutovs iepriekš atstādināšanu no amata vērtēja kā nepamatotu, norādot, ka tikušas pārkāptas vairākas likumdošanas normas.

Kā ziņots, ģenerālprokurors Jānis Maizītis uzskata, ka Loskutova pieļautie grāmatvedības pārkāpumi KNAB operatīvās darbības līdzekļu uzskaitē nebija tik būtiski un viņš nebija jāatstādina no amata.

LSDSP pārreģistrējušies 972 biedri no 2700

LETA  11/22/07    Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (LSDSP), kurā, spriežot pēc izsniegto biedra karšu skaita, bija 2700 biedri, pēc pārreģistrēšanās palikuši vairs 972 biedri, aģentūru LETA informēja LSDSP ģenerālsekretārs Ansis Dobelis.

Starp tiem, kas nav pārreģistrējušies, ir arī vairāki sabiedrībā pazīstami bijušie sociāldemokrāti. LSDSP rindās vairs nav neviena no trim Bojāriem - ne partijas ilggadējā priekšsēdētāja Jura Bojāra, ne viņa dēla, bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra, ne bijušā Saeimas deputāta Leona Bojāra.

Nav pārreģistrējies un līdz ar to no LSDSP ir izstājies arī bijušais Rēzeknes mērs Juris Začests, kura krimināllieta par balsu uzpirkšanu pašvaldību vēlēšanās nu jau nonākusi līdz Augstākajai tiesai.

Kalvītis: Saeima pati novēla atbildību uz valdību un klaji pakļāvās tās lēmumiem

LETA  11/23/07    Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) noraida kritiku, ka valdība Latvijas parlamentu ir padarījusi par savu piedēkli, jo uzskata, ka Saeima pati novēla atbildību uz valdību un klaji pakļāvās tās lēmumiem.

"Mēs ar "Jauno laiku" (JL) valdības veidošanas sarunās spriedām, ko tad nozīmē cita politika. Mēs, visa politiskā elite, varējām izdomāt tikai vienu lietu: kopš iepriekšējās Saeimas parlamentārās debates ir zemu kritušas kvalitātē. Parlaments, kam jāuzlabo politiskās vides kvalitāte, ir atteicies no atbildības un tikai spaida podziņas. Viņiem ir izdevīgāk - lai atbild tikai [JL līderis Einars] Repše vai Kalvītis, es tikai piespiedīšu pogu," intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" sacījis premjers.

Politiķa vērtējumā, parlaments pašlaik nepilda tās funkcijas, ko sabiedrība ir tam uzticējusi. "Saeima pati novēla atbildību uz valdību un klaji pakļāvās tās lēmumiem, neizdebatējot tos pēc būtības. Ja deputāti pieietu atbildīgi saviem pienākumiem, viņi izdebatētu kaut vai tos pašus drošības likumus. Vai tad nevajag koordināciju starp drošības iestādēm un parlamentāro uzraudzību? Vajag! Bet vai tad kaut viens punkts tika mainīts tajos likumprojektos, ko valdība nosūtīja uz Saeimu? Nē! Jo parlaments uzvēla atbildību valdībai! Sak, valdībai ar prezidenti šeit ir konflikts, nu, mēs tad paiesim malā," parlamenta darbu kritizējis Kalvītis.

"Vienīgais, ko spējām atrast, ka cita politika nozīmē parlamentārās debates pēc būtības - vai tas būtu par pozīcijas vai opozīcijas iniciētu likumu," iespējas mainīt situāciju norādījis politiķis.

Intervija ar Aigaru Kalvīti: «Es atkāpjos, lai neturpinātos sabiedrības šķelšana»

Agnese Margēviča,  NRA  11/23/07    Pirms Tautas partijas kongresa Neatkarīgā sarunā ar Tautas partijas priekšsēdētāju, 5. decembrī demisiju pieteikušo Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti.

– Valsts prezidents Valdis Zatlers grib rīkot publiskas debates par premjera kandidātiem. Vai jūs pieļaujat, ka šādā veidā ārpuspartiju viedokļu līderi mēģinās nodiktēt savu darba kārtību situācijas risinājumam ap nākamo valdību?

– Premjera kandidātiem, kurus virzīs partijas, jo diez vai politiski neitrāls kandidāts šobrīd tiek izskatīts, būs sabiedrība jāinformē par savām idejām un mērķiem, kā viņi redz turpmāko valdības darbu. Taču politika ir kompromisu māksla, un tādi būs jāatrod arī tādā ģimenē, kāda būs nākamā valdība. Jo vairāk tāpēc, ka tā sastāvēs no četriem, varbūt pieciem locekļiem. Tikai tāds cilvēks, kurš patiks visiem šīs ģimenes locekļiem, arī kļūs par premjeru, neatkarīgi no tā, vai sabiedrības viedoklis par viņu ir ļoti pozitīvs vai mazāk pozitīvs. Negatīvu es nepieļauju, jo tad būs problēmas ar uzticību valdībai.

Premjera izvēlei jānotiek koalīcijas, parlamenta iekšienē, jo parlamentam ir tauta devusi šādu mandātu – uzņemties atbildību par valsti. Visi citi var izteikt vērtējumus, bet ne principiāli ietekmēt procesu.

– Prezidents 18. novembrī teica, ka viņš atradīs visai sabiedrībai pieņemamu premjera kandidātu. Vai tas nenorāda uz to, ka viņš savu lomu tagad redz aktīvāku, nekā iepriekš pieredzēts?

– Viņam ir tiesības atrast un nominēt premjera kandidātu. Bet ja šis kandidāts negūst atsaucību otrā pusē – respektīvi, Saeimā un potenciālo ministru vidū, tad jau atkal nekas nevar sanākt. Te jābūt sinerģijai starp prezidentu, sabiedrību un politiskajām partijām.

– Vai jūs nebaidītu situācija, ka prezidents, saucot noteiktā viedokļu telpā apspriestus un akceptētus premjera kandidātus, bet tādus, kas ir nepieņemami Saeimai, par kuru darbību tā nevar uzņemties atbildību, var izraisīt parlamentāro krīzi? Jo Saeima līdz ar to nevarētu izveidot valdību un ar to pašu arī būtu atlaižama?

– Izraisīt krīzi var vienmēr, ja ir konflikts starp varas līmeņiem – prezidentu un parlamentu. Bet līdz tam nedrīkst nonākt. Taču jāsaprot, ka valdības vadītājam jābūt kā komandas kapteinim – viņam ir jābūt vienam no tās, viņš nevar būt kāds, kas atsūtīts no Marsa.

– Vai jums nešķiet, ka šajā kontekstā, attīstot iespējamo konfliktu, uz Valsts prezidentu mēģinās izdarīt spiedienu sabiedrības grupas, kuras kā savu mērķi jau ir definējušas Saeimas atlaišanu?

– Tas, ka būs sabiedrības daļa, kas ar premjera izvirzīšanas procesu mēģinās nevis stabilizēt situāciju valstī, bet gan padziļināt krīzi, par to es nešaubos.

– Ivars Godmanis (LPP/LC) sāk uzvesties teju kā premjers. Jūs pieļaujat, ka premjers nebūs no Tautas partijas?

– Tas jau būs politisks kompromiss. Ir pāragri runāt par premjera kandidātiem. Par to, ka TP izvirzīs savu premjera kandidātu, par to nav nekādu šaubu. Taču mēs runāsim arī par mērķiem un uzdevumiem, un spriedīsim, kurš tos var vislabāk realizēt. Lielākajai valdošajai partijai tomēr ir vienkāršāk panākt lēmumu pieņemšanu Saeimā. Mēs nevaram noraidīt tādu iespēju, ka premjers nenāktu no lielākās partijas, bet es tādu iespēju nevērtētu ļoti augstu...

– Jo...

– Tieši šā iemesla dēļ. Jo šobrīd ir visas iespējas izveidot valdību, ko vadīs lielākā parlamenta partija.

Nevajag pretnostatīt – šobrīd nav domstarpību starp TP un LPP/LC. LPP/LC ir pateicis, ka gadījumā, ja TP kaut kādu iemeslu dēļ nevirzīs savu premjera kandidātu, viņi ir gatavi uzņemties atbildību. Visādi var būt – mēs, piemēram, vienojamies, ka Godmanis vadīs valdību...

– Varbūt ir tā, ka TP, nojaušot, ka ekonomikā grūtie laiki ir vēl priekšā, grib tos pārlaist aiz Godmaņa muguras?

– Tas ir pilnīgi absurds apgalvojums, jo mēs šodien jau redzam, ka par visām problēmām Latvijā ir atbildīga Tautas partija. Pat, ja valdību vadīs premjers no citas partijas, vienalga lielākā atbildība gulsies uz TP, jo mums ir lielākais mandātu skaits parlamentā. Mēs nevairāmies no atbildības un netaisāmies pārlaist iespējami grūtos laikus aiz kāda muguras. Tas nav iespējams – tāpat mēs par visu atbildēsim.

– No TP tiek saukti premjeru uzvārdi, bet neviens līderis neizvirzās. Ja tiek saukts Kalvītis – nu, jā, tas ir premjers, bet ne par Demakovu, ne Spurdziņu, ne citiem tāda pārliecība nerodas. Ar Godmani ir citādi. Tas nerīvē TP godam kantes?

– Sabiedrībā veidojas ticība tiem cilvēkiem, kuri valdības jau ir vadījuši. Godmanis un Kalvītis ir ilgstošākie Latvijas jaunāko laiku premjeri, līdz ar to tas ir iesakņojies sabiedrības apziņā, ka šie cilvēki var vadīt valsti. Jebkurš jauns kandidāts, kurš nav vadījis valdību, ir daudz zemākā starta pozīcijā nekā Godmanis un Kalvītis. Tikai laiks parādīs, vai kāds no jauna nosauktajiem būs veiksmīgāks gan par Godmani, gan par Kalvīti. Neviens nav par premjeru piedzimis. Par premjeru izaug. Nepietiek tikai ar kompetenci vai harismu, šeit vajag arī cilvēku, kas spēj politiķiem radīt pārliecību, ka viņš ir krīzes līderis, spēj radīt kompromisus un nenodarboties ar intrigošanu un šķelšanu. Jāmeklē cilvēks, kurš spēj saliedēt koalīciju bez zemtekstiem – nevis celt sevi, gremdēt citus. Šīm īpašībām nemaz tik daudz cilvēku neatbilst.

– Šķiet, ka jautājums par to, vai Jaunais laiks būs valdībā vai nē, noteiks nākamā premjera izvēli.

– Jā, koalīcijas sastāvam ir liela nozīme. Saglabājoties esošajai koalīcijai, premjera izvēle būs vienkāršāka. Paplašinoties – sarežģītāka.

– Tad paskaidrojiet, kāpēc Jaunais laiks ir jāņem valdībā.

– Valdības veidošanas sarunās ir jāuztur plašāks politiskais laukums. Otrkārt, nākamgad mūs sagaida grūtāki laiki, tas prasa valdības lēmumiem plašāku politisko atbalstu Saeimā. Mēs pieņemam, ka grūti ir tagad. Bet īstenībā – tā kā tagad, tik labi vairs nebūs. To es jums kā premjers varu apliecināt – tik labu laiku kā tagad vairs valstī nebūs. Nebūs tā, kā bija – algas neaugs par 30–40% gadā, nevarēs pirkt jaunas mašīnas un būvēt mājas. Piezemēšanās, vai tā būs cietāka vai mīkstāka, vienalga būs sāpīga. Tāpēc jāizmanto plašāka politiskā spektra partijas, lai nonāktu pie kvalitatīvākiem lēmumiem.

– Varat pateikt vienā teikumā, kāpēc atkāpsieties 5. decembrī?

– Varu. Es šo lēmumu pieņēmu, nevis ārēju apstākļu ietekmē. Neviens uz mani nekādu spiedienu nav izdarījis, un es arī nekādam spiedienam nekad neesmu pakļāvies. Es ļoti pragmatiski vērtēju šo situāciju: šobrīd notiek ļoti nopietna konfrontācija Latvijas sabiedrībā, notiek sabiedrības šķelšana. Pagaidām tas notiek pēc pazīmes – patīk Kalvītis/nepatīk Kalvītis, patīk pašreizējie politiķi/nepatīk, atlaist Saeimu/neatlaist. Šī sašķeltība ir jāmazina, un to var izdarīt, atdodot Kalvīti. Tāpēc es pieņēmu lēmumu atkāpties 5. decembrī, lai noplok emocijas, lai visi saprastu, ka mums jāvienojas kopīgam darbam. Jaunai valdībai būs izdevīgākas starta pozīcijas grūtu lēmumu pieņemšanā, nekā paliekot strādāt Kalvītim. Es atkāpjos, lai neturpinātos konfrontācija.

– Vai esat aizvainots uz cilvēkiem, kuri 18. oktobrī un 3. novembrī stāvēja ar lietussargiem un plakātiem, kur tikāt kariķēts?

– Es neesmu no cilvēkiem, kas šīs lietas uztver emocionāli. Politika jau ir viena liela izrāde. Daļa no tiem cilvēkiem, kas tur kliedza Kalvītis – cūka, Kalvīti – nost, mani satiekot, runā pavisam citādi. Lomas katrreiz tiek piemeklētas.

Es šos saukļus uztvēru profesionāli, nevis personīgi.

– Vai tā bija tauta, kas tur stāvēja?

– Nē, tur bija cilvēki, kas katrs atnāca ar savu sāpi. Nevar to saukt viennozīmīgi par tautu. Situācija Latvijā ir atšķirīga Rīgā un ārpus tās, arī Rīgā ir atšķirīga situācija starp strādājošajiem, uzņēmējiem, kalpotājiem, pensionāriem. Es domāju, katrs cilvēks, kas bija atnācis, bija ar savu sāpi un gribēja atrast vainīgo, uz kuru novelt atbildību. Kas šobrīd ir lielākā sabiedrības problēma? Spēja uzņemties atbildību. Sabiedrība spēj sasniegt augstus mērķus tikai tad, kad katrs tās loceklis spēj uzņemties atbildību. Bet cilvēkam ir vieglāk neuzņemties atbildību un to par savām neveiksmēm novelt uz cita pleciem: kāpēc mans kaimiņš braukā labā mašīnā un ir uzbūvējis labu privātmāju, bet man nekā? Tā mēs mēģinām attaisnot savu bezatbildību.

Cilvēki, kas runāja Doma laukumā, lielā mērā savu personīgo atbildību gribēja novelt uz citu pleciem.

– Vai jūs nedarīja uzmanīgu tas, ka tur bija daudz cilvēku, kurus var uzskatīt par ietekmīgiem uzņēmējiem?

– Arī viņus es aicinu pirmām kārtām paskatīties uz sevi. Vai tad Doma laukumā nestāvēja denacionalizēto namu īrnieki, kuri ir izmesti no saviem dzīvokļiem? Stāvēja. Bet vai tur nerunāja daudzu denacionalizēto namu īpašniece (rakstniece Andra Neiburga, kas teica vienu no spilgtākajām runām, ir lielu nekustamo īpašumu, denacionalizēto namu Rīgas centrā īpašniece – aut.) par savu tiesību aizstāvību? Bet katram vajag atbildēt par savu rīcību!

Es pieņemu kritiku, kas izteikta man un politiskajai elitei. Bet man ir tikpat lielas tiesības pajautāt tiem cilvēkiem, vai viņi var ar tīru sirdsapziņu paskatīties to cilvēku acīs, kurus viņi ir izlikuši uz ielas. Vai tā nav atbildības novelšana uz citiem par savām problēmām?

Katrs atnāca runāt par savām problēmām, par vērtībām, kuras beigu beigās izkristalizējās divos jēdzienos – demokrātija un tiesiskums. Vai Latvijā nav demokrātijas? Man šķiet, tās ir vairāk, nekā pat Eiropas vecajās demokrātijās. Par tiesiskumu runājot – cilvēki runāja par to, ka tiesneši korumpēti, pieņem netaisnīgus spriedumus. Bet tajā pašā laikā tie runātāji paši spriež sabiedrisku tiesu bez tiesas sprieduma – raksta avīzēs, apvaino cilvēkus, apsaukā par noziedzniekiem bez tiesas sprieduma. Kas šādas tiesības ir devis? Vai šeit nav jārunā par tiesiskumu? Var būt šeit ir par to runāt vērts vairāk, nekā izlasot Tiesāšanās kā ķēķis.Es arī varu tiem organizētājiem pārmest, ka viņi grauj tiesiskumu, apsaukājot cilvēkus par noziedzniekiem bez tiesas sprieduma, un spriež sabiedrisko tiesu, lai gan viņiem nav nekādu tiesību to darīt.

Es kā Kalvītis Aigars, nevis kā premjers, uzskatu, ka tikai tad, kad katrs būs gatavs uzņemties atbildību par savu rīcību, savu izglītību, saviem bērniem un darbu, maksājot visus nodokļus, nevis krāpjot valsti, tikai tad valsts ies uz priekšu. Bet kamēr būs sabiedrības daļas, kas gribēs atbildību novelt uz citu pleciem, valsts tikai mīņāsies un tiks vēl lielākā purvā. Katram ir jāsāk no sevis. Es katram aicinātājam uz piketu un rezolūciju parakstītājam varu norādīt, kur viņš ir atteicies no atbildības un mēģinājis to uzvelt uz citu pleciem. Katram.

– Tagad no TP aizgāja divi biedri – Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks –taisīt citu politiku. Vai jums no viņiem nav ko mācīties?

– Nezinu, ko nozīmē jēdziens – cita politika. Lai kāds man nodefinē desmit punktus, kas tad jādara savādāk. Mēs ar Jauno laiku valdības veidošanas sarunās arī spriedām, ko tad nozīmē cita politika. Mēs, visa politiskā elite, varējām izdomāt tikai vienu lietu: kopš iepriekšējās Saeimas parlamentārās debates ir zemu kritušas kvalitātē. Parlaments, kam jāuzlabo politiskās vides kvalitāte, ir atteicies no atbildības un tikai spaida podziņas. Viņiem ir izdevīgāk – lai atbild tikai Repše vai Kalvītis, es tikai piespiedīšu pogu. Tātad parlaments nepilda tās funkcijas, ko sabiedrība ir tam uzticējusi. Vienīgais, ko spējām atrast, ka cita politika nozīmē parlamentārās debates pēc būtības – vai tas būtu par pozīcijas vai opozīcijas iniciētu likumu.

– Vai jūsu teiktajā nav pretruna – vai tad nav tā, ka valdība pati ir uzurpējusi lēmumu pieņemšanu un pazeminājusi parlamenta lomu!?

– Nē! Saeima pati novēla atbildību uz valdību un klaji pakļāvās tās lēmumiem, neizdebatējot tos pēc būtības. Ja deputāti pieietu atbildīgi saviem pienākumiem, viņi izdebatētu kaut vai tos pašus drošības likumus. Vai tad nevajag koordināciju starp drošības iestādēm un parlamentāro uzraudzību? Vajag! Bet vai tad kaut viens punkts tika mainīts tajos likumprojektos, ko valdība nosūtīja uz Saeimu? Nē! Jo parlaments uzvēla atbildību valdībai! Sak, valdībai ar prezidenti šeit ir konflikts, nu, mēs tad paiesim malā.

– Valdība gan pati uzreiz pagrieza kuģi par 180 grādiem, tikko ar prezidenti veidojās konflikts. Tāpat arī ar robežlīgumu, Loskutova jautājumu.

– Te jārunā par katru punktu atsevišķi – jā, mēs nevēlējāmies konfliktēt ar prezidenti, bet drošības likumi būs jāmaina šā vai tā. Par robežlīgumu ar Krieviju – iepriekšējā valdībā man nebija šajā jautājumā koalīcijas vairākuma atbalsta, tāpēc to nevarēja atrisināt tad. Tagad man bija – un jautājums ir atrisināts. Par Loskutovu – nekas jau nav beidzies. Viņa pārkāpumus nodzēst nevar. Mēs esam piekāpušies, bet manas domas nav mainījušās – nevar vadīt paraugiestādi valstī cilvēks, kurš nespēj tajā ieviest kārtību un novērst tajā pārkāpumus, par kuriem citus tiesā. Viņam arī pašam jātop par tiem tiesātam.

– Kur TP plāno rekrutēt jaunos resursus partijai? Daudzi uzņēmēji ir aizgājuši pie Štokenberga. Štokenbergs jums bija augošs politiķis. Kur tagad meklēsiet jaunos līderus? Kur redzat potenciālu?

– Mārī Riekstiņā un Edgarā Zalānā. Man nav šaubu par to.

– Zalāns uz Kuldīgu atpakaļ nebrauks?

– Nē.

Šķēle nolasa lekciju Kalvītim

Agnese Margēviča,  NRA  11/23/07    Tik daudz televīzijas kameru pēdējās dienās bija spējis piesaistīt tikai premjera Aigara Kalvīša nesenais iznāciens, paziņojot par lēmumu demisionēt.

Ekspremjers, Tautas partijas (TP) dibinātājs Andris Šķēle ceturtdienas vakarā bija ieradies Spīdolas balvas ekonomikā pasniegšanas ceremonijā, kur nolasīja gada lekciju ekonomikā. Šo lekciju, kas bija kritiska arī atsevišķiem valdības lēmumiem un nepadarītajiem darbiem, noklausījās arī TP šābrīža līderis, aizejošais premjers A. Kalvītis. Šis ir laiks, kad TP iekšienē jūtama diskusija par A. Šķēles ietekmes un tās sabiedriskā vērtējuma iespējamo vainu partijas nebūt ne vieglajā situācijā. Tieši ar šīs ietekmes legalizēšanu, liekot A. Šķēles ieteikumiem kļūt publiskiem, tātad sabiedrības un mediju vērtējumam pakļautiem, nevis TP dibinātāja lomas palielināšanu tiek skaidrots lēmums grozīt partijas statūtus, ļaujot A. Šķēlem ar padomdevēja tiesībām, bet bez tiesībām balsot piedalīties TP valdes sēdēs.

A. Šķēle ceturtdien, sev veltīto uzmanību acīmredzami izbaudīdams, laiku pirms pasākuma sākuma izmantoja sarunām par valstiskām lietām. "Labs premjers un spēcīgs finanšu ministrs!" šāds A. Šķēles uzstādījums netālu stāvošiem bija saklausāms no ekspremjera sarunas ar ekonomistu, kādreizējo finanšu ministru Uldi Osi. Vairāki uzstādījumi, kas apsteidz vēl neizstrādāto jaunveidojamās valdības mērķu programmu, izskanēja arī A. Šķēles lekcijā, kuru pats ekspolitiķis gan aicināja netulkot ne kā "norādījumu no mākoņiem", ne uztvert kā kādas "politiskas partijas pieteikumu". Bija redzams, ka vairāki prominenti vakara viesi, tostarp baņķieri un ekonomisti, A. Šķēles lekcijas laikā pierakstīja atsevišķas tēzes.

Latvijā pašlaik ir strauji pārticību ieguvušas valsts problēmas un pašreizējā situācijā ekonomika ir reāli pārkarsēta, savā lekcijā secināja A. Šķēle. Tiesa, viņš atzina, ka Latvijas ekonomikā šā brīža situācija ir nebijusi un neviens Latvijas uzņēmējs, tautsaimnieks vai politiķis līdz šim tādā vēl nav darbojies. Savā lekcijā A. Šķēle aicināja nekavējoties pārskatīt Eiropas Savienības fondu līdzekļu izsniegšanas principus, par galveno kritēriju ES līdzekļu saņemšanai nosakot konkurētspējīgu preču ražošanu un eksportu. Tāpat ekspremjers aicināja paātrināt eiro ieviešanu, kas kalpotu par stabilizējošu faktoru. Jau šobrīd, viņaprāt, būtu jāparedz iespēja visas cenas paralēli latiem uzrādīt arī eiro valūtā, šādu prasību nosakot likumā. A. Šķēle arī iestājās pret iespējamo lata devalvāciju, norādot uz negatīvajām sekām, ko tā varētu izraisīt. Ekspremjers arī piedāvāja tiesību aktos nākamajiem desmit gadiem nostiprināt normu, kas noteiktu, ka to ar nodokļiem apliekamo ienākumu daļu, kuru fiziska persona nogulda latos bankās un tur kontā naudu ne mazāk kā piecus gadus, sākot ar sesto gadu, samazina par attiecīgu proporciju. Savā runā viņš arī kategoriski iestājās pret lētā un mazkvalificētā darbaspēka ievešanu Latvijā, uzsverot, ka tā vietā valstij daudz vairāk jādomā par augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu.

Šķēle mēģina reabilitēt savu tēlu

Latvijas Avīze   11/23/07    "Iepriekš teiktais nav nevienas politiskas partijas pieteikums. Iepriekš paustais viedoklis nav tulkojams kā norādījums no "mākoņiem". Iepriekš minētais ir tikai mudinājums būt stipriem savā gribā un būt apņēmīgiem veicināt valsts tālāku izaugsmi." Šādi savu gada lekciju "Ekonomistu apvienības 2010" saietā vakar, kad apvienība arī piešķīra Spīdolas balvu Vairai Vīķei-Freibergai, noslēdza Tautas partijas biedrs, kādreizējais premjerministrs Andris Šķēle.

Runātājs, teikdams, ka "tā tas nedrīkst turpināties" un "ir nepieciešamas skaidras atbildes no topošās valdības", nāca klajā ar vairākiem priekšlikumiem, jo "mums šeit sistēmiskā veidā ar rūpīga saimnieka pieeju būtu daudzi aspekti caurskatāmi un jau nākamajā 2008. gadā maināmi". Lūk, daži no A. Šķēles ieteikumiem:

- "Aicinātu apsvērt un nostiprināt likumdošanā šādu normu nākamajiem 10 gadiem. Noteikt, ka to apliekamā ienākuma daļu, kuru nodokļu maksātājs – fiziskā persona – nogulda latos bankā un tur kontā naudu ne mazāk kā piecus gadus, ar sesto gadu sākot, samazina par attiecīgu proporciju."

- "Ažiotāžas iespēju mazināšanai ir jāsāk paralēli visas cenas uzrādīt eiro, to nosakot ar likumu. Uzņēmējiem, kuru eksports uz ES ir sasniedzis nozīmīgu apjomu, teiksim, 70% no preču pakalpojumu realizācijas, jāļauj valstij piekritīgos nodokļus maksāt eiro."

- "Mēs runājam par augstas pievienotās vērtības produktiem, bet Latvijā vēl arvien politiskā vara nav gatava piedāvāt risinājumus izejvielu eksporta apturēšanai."

- "Neļaujot ievest zemas kvalifikācijas un pieticīgu algu darbaspēku, Latvijai ir jāstimulē jaunu tehnoloģiju ieviešana un augstas pievienotās vērtības preču ražotāji."

Par bezpartejisku premjera kandidātu ne vārda

Jānis Krēvics, Apollo   11/23/07     Par bezpartejisku premjera kandidātu diskusijās par jauno valdību neviens no valdošās koalīcijas nav minējis ne vārda. Opozīcijas partijas apņēmīgi virza vai ir gatavas virzīt savus kandidātus. Tāda sajūta, ka bezpartejisks premjera kandidāts būtu kaut kas nepieņemams un nesaprotams, it kā mums nekad nav bijusi tāda situācija, bet, ja bijusi, tas acīmredzot bijis neiedomājams ļaunums, kas atstājis neaizmirstamas sekas.

Šonedēļ apkopotajā «Apollo» aptaujā vairākums balsotāju iestājas par bezpartejisku kandidātu. Lai cik objektīvi vai neobjektīvi vērtējama aptauja, skaidrs ir tas, ka valdošajā koalīcijā atrasts kandidāts, visticamāk, neapmierinās pat desmito daļu vēlētāju. Pat ja viņš izturēs gaidāmās ugunskristības pirms sēšanās augstākajā Ministru kabineta krēslā.

Kāpēc tad nepieļauj bezpartejiska kandidāta nokļūšanu tik «ērtā» krēslā? Tas tāpēc, ka partijām nepieciešams prognozējams cilvēks. Tāds, kurš, protams, darītu savu darbu, labi sabiedrībai skaidrotu valdības lēmumus, bet nerunātu tad, kad jārunā konkrētā lietā «kompetentiem cilvēkiem».

Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks. Divi bezpartejiski Saeimas deputāti, labi strādājuši savā iepriekšējā amatā, un viņu politiskā pieredze kopumā nemaz nav tik peļama. Vismaz politiskā izaugsme abiem ir straujāka atšķirībā no viena otra ministra, kas jau neskaitāmus gadus grozījušies pa Ministru kabinetu vai Saeimas gaiteņos.

Protams, tagad politologi un lasītāji sāk gānīties — kur tad tas pieredzēts, ka divus tikko no valdošās partijas izmestus cilvēkus kāds laidīs pie siles. Un vēl jo vairāk, ja apbižota ir Tautas partija. Jāatzīst, ka šāds risinājums liekas neiespējams, bet par ko tad pašlaik ir runa? Pastāvot šādai sabiedrības neuzticībai valdošajai varai, visi politiķi teic, ka jāatgūst uzticība, bet dara pretējo — visiem spēkiem grib saglabāt amatus un esošās vietas valdībā, sak, mūs ievēlēja, mums jāstrādā. Labi, lai tā būtu, bet Štokenbergu un Pabriku taču arī ievēlēja!

Valdošo politisko partiju kūrētāji apgalvo, ka partijās notiek «attīrīšanās», tiek domāts, kā atgūt tautas uzticību. Nekas tāds nenotiek. Tiek domāts, kā palikt pie varas vēl trīs gadus, bet pirms nākamajām vēlēšanām būs jaunas pozitīvisma kampaņas, kas saliks visu pa plauktiņiem. Viss sliktais būs aizmirsts.

Vēl nesen Latvijas Institūta vadītājs Ojārs Kalniņš sacīja, ka Latvijā partijās problēma ir tā, ka valdošo partiju «mazie brāļi» negrib, nevar vai nedrīkst runāt pretī «lielajiem brāļiem», nedrīkst kritizēt. Un tā arī ir, nav ne mazāko šaubu. Tāpēc arī nav iedomājama bezpartejiska kandidāta apspriešana, jo kura gan partija, kuras apakšējā gala ierindas biedrs nedrīkst neko teikt, atļautu vēl kādam svešam runāt pretī.

Prezidents pirms dažām dienām tikās ar dažādu plašsaziņas līdzekļu vadītājiem, lai pārrunātu šo sasāpējušo jautājumu par un ap veco un jau valdību. Pati vēlme valstī notiekošo pārrunāt ar žurnālistiem ir vērtējama pozitīvi, bet atsauksmes par sarunu ir pretrunīgas, lai neteiktu — dīvainas. Dažs teic, ka bijusi laba «papļāpāšana», no kuras tapis skaidrs, ka prezidentam vēl par maz pieredzes, lai būtu pārliecināts par sevi šādā sarežģītā situācijā, kad jāveido jauna valdība. Cits atkal teic, ka Zatlers klausījies, kaut ko pierakstījis, bet pēc tam nāca klajā ar uzskaitījumu, kādam jābūt premjeram.

Skaidrs ir tas, ka Zatleram nekas vēl nav skaidrs, bet pats nosaukt premjera kandidātu laikam viņš nevar vai negrib, kā to savulaik izdarīja eksprezidents Guntis Ulmanis. Varbūt tomēr vajadzētu pamēģināt koalīcijai parādīt, ka prezidents var pieņemt kādu lēmumu, neiesaistot koalīcijas spēkus.

Vilcinās atklāt Tautas sapulces izdevumus un finansētājus

Liene Barisa,  NRA  11/23/07    Sabiedrība par atklātību Delna līdz šim brīdim nav atklājusi, kas bija 3. novembra Tautas sapulces finansētāji, cik lieli ir bijuši izdevumi un kāda bijusi ziedotāju atsaucība.

Savu vilcināšanos organizācijas vadītājs Roberts Putnis skaidro ar aizņemtību, kuras dēļ nav izdevies apkopot šo informāciju. Delnas klusēšana politikas kuluāros jau ļāvusi vaļu dažādām spekulācijām par patiesajiem pasākuma finansētājiem un no tā izrietošajiem neviennozīmīgajiem sapulces mērķiem.

Pirms minētā pasākuma Delna, kas bija uzņēmusies Tautas sapulces organizēšanu, savā paziņojumā presei atzina, ka sabiedriskās kārtības nodrošināšanai bez

60 brīvprātīgajiem delniešiem ir nolīgti 30 apsardzes firmas Falck darbinieki, uz pasākuma dalībnieki tiks vesti ar autobusiem (vieta stāvlaukumā tika rezervēta 15 autobusiem), sapulce bija apdrošināta AAS Ergo, tāpat pāris dienas pirms sapulces Delna atzina, ka pasākumam joprojām ir nepieciešami līdzekļi, kas tiks tērēti skatuvei, apskaņošanai un gaismām, apsardzei, ātrās palīdzības dežūrai, apdrošināšanai, pārvietojamām labierīcībām, autostāvvietu rezervēšanai, teritorijas sakopšanai pēc pasākuma, skaļuma mērīšanai, kā arī citiem tehniskiem izdevumiem.

No kādiem līdzekļiem un vai tas organizētājiem ir izdevies, nav skaidrs. Sākotnēji 6. novembrī R. Putnis solīja sniegt šīs ziņas sekojošās nedēļas sākumā, jo aizņemtības dēļ pārskatu par ieņēmumiem un izdevumiem saistībā ar minēto pasākumu nevarēja paspēt iepriekš. Taču ziņas par pasākuma finansētājiem un saņemtajiem ziedojumiem tā arī nesniedza. "Solos, ka otrdien pēc svētkiem <20. novembrī> publiskosim visu sarakstu pilnība. Tiešām, biju Stokholmā, turklāt Tautas sapulces dēļ virkne darbu ir iekavējušies, taču pamats nogaidīšanai ir izdevumu un ienākumu tāmes noslēgšana. Joprojām neesam saņēmuši visus rēķinus un visus ziedojumus, kas vēl ir ceļā uz Delnas kontu," epasta vēstulē 16. novembrī rakstīja R. Putnis.

Jāatgādina, ka prezidenta vēlēšanām akcijai Tautas prezidents, kurā tika atbalstīts prezidenta kandidāts Aivars Endziņš, Delna iztērēja 14 000 latu, kurus ieguva, izmantojot kredītlīniju bankā.

Izglītības ministrijas smagais «mantu maiss»

Aisma Orupe, Žurnāls "Nedēļa"  11/23/07    Izglītības un zinātnes ministrija ir viena no tām valsts iestādēm, kurai pieder visvairāk īpašumu. Saistībā ar tiem ik pa laikam uzvilnī kāds skandāls, kas nereti beidzas ar atbildīgās amatpersonas "demisiju". Nedēļa skaidroja IZM, kā šobrīd veicas ar īpašumu pārraudzīšanu un ko paredzēts darīt, lai uzlabotu to apsaimniekošanu.

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) kopumā pieder 1841 objekts, kas valdījumā nodots izglītības vai zinātnes iestādēm mācību procesa nodrošināšanai. Ministrijas mājaslapa liecina, ka, piemēram, Zilupes arodvidusskolai vienai pašai pieder 34 objekti (mācību korpusi, ēdnīca, garāžas, dienesta viesnīca, liellopu ferma, mežaudze, zemes gabals u.c.). Tas pats saraksts informē, ka IZM pieder 116 objektu.

IZM Valsts sekretārs Mareks Gruškevics uzsver, visi šie īpašumi (ēkas, būves un zeme) ar laiku tiks nodoti Valsts aģentūras Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārziņā. Valdībai jau ir iesniegta pirmā pakete ar objektiem, kuri būtu jānodod VNĪ apsaimniekošanā pirmām kārtām.

IZM kā valsts iestādei ir vislielākais padotības iestāžu skaits. Katrai no tām kaut kas pieder vai ir nodots lietojumā vai valdījumā no valsts – tai skaitā gan administratīvā ēka, gan teritorija, gan bieži vien arī citi objekti. Tādējādi skaidrojams lielais nekustamo īpašumu skaits (visvairāk to pieder profesionālajām izglītības iestādēm), kas ir izvietots pa visu Latviju. "Ministrijai kā centrālajai vadībai ir jāsaskaņo apsaimniekošanas gadījumi par nomas tiesību vai civiltiesisko attiecību nodibināšanu. Visu šo jautājumu izskatīšana no ierēdniecības puses prasa lielu un skrupulozu darbu. Faktiski ir jāorientējas nomas tirgus situācijā, arī zemes jautājumos.

Lūk, privātais uzņēmējs piedāvā apsaimniekot lauksaimniecības zemi vai vairākus hektārus meža, un jānoskaidro, vai nomas cena, ko viņš nosaka, ir atbilstoša šim reģionam (saprotams, ka cenas Rīgā un laukos atšķirsies)," skaidro Gruškevics, uzsverot, ka naudas attiecības ir tikai starp privāto vai juridisko personu un skolu, bet ministrija neieņem ne latu no šāda nomas līguma, IZM pienākums – tikai atbilstoši likuma pantam pārraudzīt šīs attiecības. Pašai IZM ir tikai 15 nomas līgumu, pārējo sastāda padotības iestāžu līgumi, un ministrija seko līdzi, vai ir ievēroti Ministru kabineta noteikumi par minimālo nomas maksu.

Attiecībā uz nomas līgumiem – nereti izglītības iestādes tādējādi mēģina piepelnīties, lai varētu segt dažādus tēriņus. Tas dažkārt noved pie visai jocīgas situācijas, ka telpas sāk trūkt mācību procesa realizēšanai, jo daļa to ir iznomātas veikaliem vai birojiem. Skolas vadība argumentē to tā: mums tādējādi ir ļoti labi ieņēmumi, ko var izmantot pedagogu prēmijām vai skolēnu ekskursijām.

"Manuprāt, tas nav pareizi. Valstij ir jāmaksā par izglītības pakalpojumu tik, cik jāmaksā. Jāskatās, kāda ir dotācija, kāds finansējuma normatīvs, un nekustamā īpašuma apsaimniekošana ir jāatstāj profesionāļiem. Ir jau, protams, skolu direktori, kas ļoti veiksmīgi ar to tiek galā, bet tikpat daudz ir tādu, kas nepavisam netiek galā. Dažkārt, iznomājot telpas, var gadīties visādi kāzusi. Piemēram, parakstot līgumu, kur nomnieks pieprasa atdot naudu par telpu remontu gadījumā, ja tiek lauzts līgums. Un tad, kad nomnieku grib izlikt no telpām, viņš pieprasa atlīdzināt ieguldījumu. Turklāt dažkārt tās telpas nav pēc tam izmantojamas mācībām. Ja skolas vadībai nebūs jānodarbojas ar šīm lietām, tai paliks vairāk laika izglītības procesa organizēšanai. Galu galā ir jāsaprot, kāpēc mēs esam un ar ko mums būs jānodarbojas," saka valsts sekretārs, piebilstot, ka situācijas uzlabošanai ir sagatavots priekšlikums – iesniedzot ministrijā reģistrēšanai nomas līgumu, klāt jāpievieno sertificēta vērtētāja atzinums par nomas maksas lielumu. Tad turpmāk atkritīšot pārmetumi, ka kādam ir iznomātas telpas par neadekvāti zemām cenām un tiek izsaimniekota valsts manta.

Tāpat ir paredzēts rīkot seminārus skolu direktoriem par novitātēm nekustamā īpašuma tirgū, jo tās ir svarīgas lietas. Ne velti Valsts kontrole "ir uzņēmusi noteiktu kursu pret valsts mantas izsaimniekošanu".

Turpinot jautājumu par telpu nomu, Gruškevics kā problēmu min to, ka IZM padotības iestādes nomā telpas saviem birojiem dažādās Rīgas vietās. "Faktiski vajadzētu izsludināt otru konkursa procedūru, lai izvērtētu šīs nomas maksas un noskaidrotu, vai ir iespējams atrast kādu vietu Rīgā, kur visas šīs iestādes varētu salikt zem viena jumta. Tas uzlabotu informācijas apriti, jo visas šīs iestādes būtu vienuviet. Šobrīd auditori saka: vērtējot pieredzi, kāda ir Lattelecom, šādā veidā var ieekonomēt pat 1–2% no apgrozījuma, kas ir ļoti liela summa. Mans mērķis nav ieekonomēt, bet – ja bilance būs nulle, skaidrs, ka labāk iestādēm ir atrasties zem viena jumta," ir pārliecināts valsts sekretārs.

Viņš norāda, ka arī ēka, kurā atrodas IZM, Vaļņu ielā 2 ir jau gandrīz darba prasībām neatbilstoša (savulaik tajā atradās krājaizdevu sabiedrība, un tās kapacitāte bija 140 cilvēku), te strādā 240 darbinieku, kas ir par 100 vairāk, nekā paredzēts. Protams, par jauna administratīvā kompleksa celtniecību IZM vajadzībām par valsts naudu, zinot, ka valstī ir taupības politika, nevarot būt ne runas. Tam var izmantot gatavas ēkas, kuras ir piemērotas birojiem.

Visai sāpīgs ir arī jautājums par īpašumu, kas pieder augstākajām izglītības iestādēm un zinātniskajiem institūtiem. "Mūsu augstskolas ir ļoti bagātas ar nekustamajiem īpašumiem, bet man jāpiekrīt Valsts kontroles izteiktajam atzinumam, ka to apsaimniekošana nenorit raiti. Tāpēc šobrīd, no vienas puses, ir kritiski vērtējama augstskolu vēlme iegūt valsts nekustamo īpašumu savās rokās. Nevis lietojumā un ne apsaimniekošanā, bet – īpašumā, kas ļauj ar to rīkoties pilnīgi pēc saviem ieskatiem. Mums ir vajadzīga uzmanīga un prasmīga pieeja šim jautājumam – lai ēkas un teritorijas, kas ilgus gadus piederējušas valstij, nepārietu privāto rokās par naudu, kas neatbilst tirgus cenai," uzsver IZM valsts sekretārs, norādot, ka ir jau bijuši precedenti ne sevišķi saimnieciskai darbībai. "Minēšu piemēru. Nolēma atdot privatizācijai objektu, kas bija RTU lietojumā. Līdz šim ministrijai tika pausts, ka tā ir garāža ar piegulošo teritoriju. Pēc tās nodošanas privatizācijā ziņu aģentūrā LETA parādās raksts, ka valdība nodod privatizācijai šo objektu SIA Rīgas Akropole Baltijā lielākā tirdzniecības centra izbūvei. Tad man kā valsts pārstāvim rodas jautājums – vai šī zeme nebija nepieciešama valstij? Ar kādu mērķi tā tika iedota RTU? Šī teritorija tika piešķirta RTU ar mērķi attīstīt izglītības vai pētniecības funkcijas, bet universitāte kaut kādu iemeslu dēļ to neizdarīja. Tā vietā 2003. gadā tika noslēgts nomas līgums ar tolaik mazpazīstamu firmu VP Market par to, ka tā nomās zaļu pļavu par pietiekami lielu summu (apsveicami, ka tas netika izdarīts par santīmiem) – 60 tūkstošiem latu ceturksnī. Tagad RTU kasē ir ieplūduši vairāk nekā 600 000 latu. Bet privātajam tas kļuva par pilnīgu priekšnosacījumu, lai šo teritoriju saskaņā ar likumu noprivatizētu. Bet no valsts šis gabals ir aizgājis... Taču nekad nevajadzētu būt tā, ka īpašums no valsts aiziet bez atlīdzības. Šobrīd valsts par to neko nav saņēmusi, bet gan RTU," teic Gruškevics.

Tāpat arī skandalozais objekts Ezermalas ielā 6 un SIA Studentu centrs – tas ir līdzīgs gadījums. Valdība bija lēmusi, ka teritorijai jābūt valsts īpašumā un to, ko vajag universitātei, ir tai jāatdod izglītības funkciju īstenošanai. Bet kā izrādījās – vienā korpusā ir iekārtojušies tekstilrūpnieki un objekts veiksmīgi ir noprivatizēts ar RTU atļauju. "Mēs vaicājām RTU – jums tiešām to nevajag? Atbilde bija, ka nevajag. Tāpēc IZM trūkst pamata atteikt privatizācijas ierosinājumu. Ir sanācis tā, ka no tā, ko valsts tobrīd teica – lūdzu, universitāte, ņemiet –, RTU atsakās, jo tai vajagot tikai tik un ne vairāk. Sanāk, ka nu objekts ir jāpiedāvā citai valsts institūcijai vai privātajam uzņēmējam. Vai arī piemērs no mazliet citas puses – LU taisās būvēt viesnīcu. Vai tas ir augstskolas uzdevums? Manuprāt, universitātēm nav jābūt lielākajiem spēlētājiem nekustamā īpašuma laukā – tur lai spēlē privātie," savu viedokli pauž valsts sekretārs.

Valsts kontrole IZM ir vairākkārt atgādinājusi, lai īpašumi būtu precīzi uzskaitīti un tiem noteiktas kadastrālās vērtības, un nostiprināti uz valsts vārda Zemesgrāmatā. Bet, kā norāda Gruškevics, jāņem vērā lielo objektu skaits un tas, ka ierakstīšana Zemesgrāmatā maksā naudu, bet budžetā šim nolūkam esot paredzēta nulle latu. "Gada laikā mēs esam precīzi identificējuši to, kas mums ir jāizdara, un izsludinājām konkursu auditorkompānijām (uzvarēja Price Waterhouse), kas varētu izvērtēt mūsu īpašumu uzskaiti ar atbilstību dabā."

IZM ir mērķtiecīgi uzsākusi pildīt valdības pieņemto koncepciju par nekustamajiem īpašumiem, kas norāda – tos īpašumus, kas nav vajadzīgi valsts funkcijām vai kuros nenotiek izglītības process, nodot VNĪ. Ir izveidota darba grupa ar pārstāvjiem no ministrijas un VNĪ puses, un pirmo objektu pakete jau ir iesniegta valdībā ar lūgumu tos nodot VNĪ. Tādējādi ministrija gribot distancēties no nekustamo īpašumu apsaimniekošanas, lai vairāk pievērstos izglītības satura jautājumiem, kuru risināšanā vēl ir daudz darāmā. Gala termiņā, kas gan nav pāris gadu laikā izdarāms, ministrija kopumā varētu atdot visus tai piederošos īpašumus – ieskaitot savu ēku Vaļņu ielā 2.

Gruškevics apliecina, ka IZM ir bijusi ideja dibināt SIA, pamatkapitālā ieguldot valsts mantu: "Un tad atkal iznāks tā, ka viss būs atkarīgs, kādu politiķi ieliks par pārvaldnieku, kas uzraudzīs šo SIA darbību. Kam to vajag? Vai IZM vajag vēl vienu iestādi, ko pārraudzīt? Kontrolēt, kā tā rīkojas ar valsts mantu, ik pa brīdim mainīt SIA vadītāju? Ministrijai to nevajag, lai ar to nodarbojas jau izveidota struktūra – kāpēc tas ir jādublē?"

Kā vēl vienu pamatojumu nepieciešamībai atteikties no nekustamo īpašumu apsaimniekošanas valsts sekretārs min vairākus desmitus tiesvedību: "Šobrīd IZM Juridiskajam un arī Nekustamā īpašuma departamentam visa slodze un arī mana darba kārtība ir pakārtota ne tikai civiltiesisko attiecību, bet arī tiesvedību procesu vērtēšanai. Jāmaksā honorāri advokātiem par to, lai tie pārstāvētu ministrijas intereses tiesās. Kam mums tas vajadzīgs? Lai ar to nodarbojas profesionāļi VNĪ, nevis IZM ierēdniecība. Iepriekšējos gados ir pieļautas daudzas kļūdas nekustamo īpašumu apsaimniekošanā, jo kādam tas licies interesanti vai nav bijis cita ko darīt. Man kā finansistam bieži vien jākļūst par juristu un jāņem vērā, ka katrs mans paraksts attiecībā uz nekustamā īpašuma jomā attiecināmo dokumentu var man kļūt pēdējais, atceroties manu priekšgājēju pieredzi. Valsts sekretāram jānodarbojas ar to, lai administratīvais darbs ministrijā tiktu veikts pareizi, laikā, korekti, bet man jānoņemas ar kvadrātmetru uzskaiti un nomas parādnieku dzenāšanu," savu neapmierinātību ar esošo situāciju pauž Gruškevics.

Par laimi, dažos sarežģītajos objektos situācija sākot normalizēties. Kā piemēru viņš min Bulduru dārzkopības vidusskolu Jūrmalā: "Esam nomainījuši valdi, un beidzot viņi ir beiguši savā starpā kašķēties. Beidzot nekustamā īpašuma jautājumi ir izkustējušies no nulles punkta, un valde vairs nejūt aizdomas, ka ministrijas vēlas izkrāpt nekustamos īpašumus. Esam arī ieplānojuši piesaistīt labāko apsaimniekotāju, ja valde atzīs, ka dārzkopības vidusskolai ir cits ar ko nodarboties, nevis nomnieku meklēšana," skaidro valsts sekretārs.

Tiesa atceļ premjera rājienu Loskutovam par vilcināšanos atjaunot amatā Bodi

DELFI  11/23/07    Piektdien Administratīvā rajona tiesa atcēla ministru prezidenta Aigara Kalvīša rīkojumu par disciplinārsoda - rājiena piemērošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājam Aleksejam Loskutovam par vilcināšanos atjaunot amatā KNAB izmeklētāju Ilmāru Bodi, portālam "Delfi" apstiprināja tiesā.

Premjera 2006. gada 13. aprīļa rīkojums atcelts no tā pieņemšanas dienas.

Jau ziņots, ka Aigars Kalvītis pērnā gada aprīlī izteicis rājienu Loskutovam par vilcināšanos pildīt premjera rīkojumu un atjaunot amatā KNAB Izmeklēšanas nodaļas priekšnieku Ilmāru Bodi. Loskutovs toreiz kategoriski noraidīja apgalvojumu par Ministru prezidenta rīkojuma izpildes novilcināšanu, jo Ministru prezidenta rīkojums pats par sevi jau 2006. gada 9. martā atjaunoja tādu tiesisko stāvokli, kāds bija pirms Bodes discplinārsodīšanas. No Ministru prezidenta rīkojuma parakstīšanas brīža Bode uzskatāms par atjaunotu Izmeklēšanas nodaļas vadītāja amatā un viņš varēja uzsākt pildīt savus iepriekšējos pienākumus.

Premjers atcēlis Loskutova iepriekšējo lēmumu par Bodes pazemināšanu amatā uz trīs gadiem un nolēma atjaunot Bodi amatā. Savukārt Loskutovs vērsies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt Ministru prezidenta rīcību, atceļot Loskutova rīkojumu par Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Ilmāra Bodes disciplinārsodīšanu.

Sūdzībā Ģenerālprokuratūrai norādīts, ka Ministru prezidents Kalvītis, izdodot rīkojumu par KNAB amatpersonas disciplinārsoda atcelšanu, nav ievērojis normu, ka šādu lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Prokuratūra, izvērtējot Loskutova iesniegumu, norādīja, ka šī sūdzība neatceļ premjera rīkojumu par Bodes atjaunošanu amatā.

Kalvītis par šo spriedumu 20 dienu laikā var iesniegt apelācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Aigars Kalvītis: Vai valdībai būtu vairāk jāiejaucas ekonomikā inflācijas apstākļos?

Aigars Kalvītis,  NRA  11/24/07    Inflācija ir mūsdienu pasaules neizbēgama parādība. Latvija te nav unikāla. Pasaulē ir bijušas enerģētiskās krīzes, kas uzdzen inflāciju 20 un vairāk procentu apjomā. Situācija ir līdzīga šobrīd – pasaulē atkal ir vērojamas enerģētiskās krīzes pazīmes. Un Latviju tas arī ietekmē. Kad es sāku vadīt valdību, naftas cenas pasaulē bija ap 40 dolāru par barelu, tagad jau ir tuvu 100 dolāriem. Tas ir milzīgs sadārdzinājums, kas atstāj ietekmi uz cenām visos sektoros. Ir vēl otra unikāla parādība, par kuru maz runā, – pārtikas tirgus. Pārtikas cenas pasaules tirgos ir uzkāpušas debesīs un process ir tikai sācies. Rudens graudu raža nopirkta par divreiz augstāku cenu nekā iepriekš. Mēs varam tikai iedomāties, kas notiks ar pārtikas cenām šoziem, ja rēķinās, ka graudi ir pamatprodukts arī lopkopībai. Un te ir objektīvi apstākļi – Ķīnas milzīgā attīstība, naftas cenas, kas liek izmantot lauksaimniecības produktus etilspirta ražošanā, īpaši ASV. Lauksaimniecība tuvākajā laikā kļūs par pelnošu un perspektīvu nozari, bet tā atstāj katastrofālu iespaidu uz patēriņa tirgu.

Tas, ko es gribu teikt – inflācija būs neizbēgams blakusfaktors ekonomiskajai attīstībai. Tas, ko es gribu novēlēt nākamajai valdībai – nepieņemt nepārdomātus lēmumus, kas varētu radīt ekonomikas izaugsmes apstāšanos.

Prezidents konsultacijas sāk ar opozīciju

Liene Barisa,  NRA  11/24/07    Valsts prezidents Valdis Zatlers piektdien sāka pārrunas ar Saeimā pārstāvētajām partijām par nākamās valdības veidošanu un premjera izvirzīšanas principiem.

Pie prezidenta devās opozīcijā esošā Saskaņas centra frakcijas pārstāvji. Saskaņieši pauda atbalstu Valsts prezidenta Valda Zatlera izvirzītajām prasībām partijām saistībā ar jaunās valdības veidošanu. Vienlaikus Saskaņas centram esot bažas, vai partijas nepārvērtīs šo pasākumu par šovu. Sergejs Dolgopolovs sacīja, ka pēc sarunas ar V. Zatleru radies iespaids, ka prezidents ir tiešām ieinteresēts atrisināt politisko krīzi un panākt, ka partijas strādā sabiedrības labā. Pirmdien prezidentam paredzēta tikšanās ar otras lielākās opozīcijas partijas Jaunais laiks pārstāvjiem, kuri turklāt ir izvirzījuši arī savu premjera kandidātu. Pēc tam prezidents turpinās sarunas ar koalīcijas partijām.

Partiju koalīcijas sarunas buksē

Liene Barisa,  NRA  11/24/07    Otrā piecu partiju – Tautas partijas, Zaļo zemnieku savienības, LPP/LC, TB/LNNK un Jaunā laika – tikšanās vairs nebūt neesot atstājusi tik cerīgu iespaidu kā pirmā. Diskusiju forma, kad dažs politiķis runājot "par deviņiem mēmiem" un kopumā partiju pārstāvji vienu jautājumu apspriežot tik ilgi, ka beigās aizmirsts, ko runājuši sākumā, un pat nevarot vienoties par temata rezumējumu un panākto vienošanos formulējumu, atsevišķiem tās dalībniekiem notiekošo liek vērtēt kā "ne visai auglīgu", un, iespējams, vairāk vajagot pārdomāt sarunu formātu.

"Šobrīd ir vairāk jautājumu nekā atbilžu," atzina kāds sarunas dalībnieks no pašreizējās koalīcijas. Turklāt šoreiz atkal sāktas diskusijas par tām tēmām, kas it kā bijušas izrunātas jau iepriekš, un nebūtu brīnums, ja arī nākamreiz, kad notiks runāšana, atkal par to pašu spriedīšot, viņš teica. Turklāt aiz slēgtajām durvīm runātajam vēlāk izrādās var nebūt jēgas. "Iepriekšējo reizi runājām, ka atsākamies no ārkārtas vēlēšanām. Visi saka – jā, jā, jā. It kā jau izrunāts, bet tad atkal dzirdam, ka kuluāros te par to runā," sacīja politiķis.

Turklāt, tāpat kā iepriekšējo reizi, liela daļa no diskusijā patērētā laika (divarpus stundas) tika veltīts tiesiskuma jautājumiem, kas, pēc šā brīža opozīcijas partijas Jaunā laika domām, ir nākamās valdības galvenais uzdevums. Valdis Dombrovskis un Solvita Āboltiņa pēc sarunām uzsvēra, ka ar to jāsaprot ne tikai likuma burts, bet arī gars, vērtējot arī morāli ētiskos aspektus. Bet šajā ziņā jaunlaiciešu domas atšķiroties no pārējām koalīcijas partijām. Par kādiem tieši morāli ētiskajiem aspektiem ir runa un ko šajā ziņā JL sagaida no koalīcijas partijām, kas liecinātu par vienotu pozīciju, politiķi gan nekonkretizēja.

Runājot par tiesiskajiem jautājumiem, uz nākamo reizi atvirzīti lielākā daļa ekonomisko jautājumu. Piemēram, par Nacionālās bibliotēkas būvēšanu un Lattelecom privatizāciju, pēc V. Dombrovska teiktā, tikai pēdējā brīdī esot ieskicētas partiju pozīcijas, un par to sarunas būšot jāturpina. Neoficiāli zināms, ka Jaunā laika pozīcija par bibliotēkas celtniecības atlikšanu un aģentūras Jaunie Trīs brāļi likvidēšanas nepieciešamību ne pa jokam sadusmojusi kultūras ministri Helēnu Demakovu (TP).

Vai vakardienas sarunas liecinot, ka piecatā partijām būtu grūti sadarboties vienā koalīcijā, gan vēl esot pāragri runāt. Turklāt Ivars Godmanis (LPP/LC), kas jau tiek vērtēts kā viens no reālākajiem premjera kandidātiem, pēc sarunām gan apgalvoja, ka "varētu teikt, viedokļi partijām tuvinās" Prognozēt gan neko nevarot, jo, "pat tad, ja mēs par tiesisko bloku būsim atraduši kopēju viedokli, vēl būs ekonomiskais, sociālais. Un tikai tad, kad kopumā būsim par to vienojušies mēs varētu runāt par koalīciju", viņš sacīja.

Koalīcijas partijas jau iepriekš gan nav slēpušas, ka ir gatavas strādāt jaunajā valdībā kopā ar Jauno laiku, pat atzīstot šādu nepieciešamību. Taču tieši no JL daudz kas esot atkarīgs, bet situāciju apgrūtina viedokļu atšķirības šīs partijas iekšienē.

Viedoklis: Oligarhs pret izcilību

Pauls Raudseps,  Diena  11/24/07    Ekonomistu apvienībai 2010 ir talants uz pasākumiem, kas piesaista milzīgu uzmanību, uzrunājot Latvijas sarežģītākos politekonomiskos jautājumus. Ceturtdien Spīdolas balvas pasniegšanas ceremonijā bija sarūpēts tandēms, no kuru sadursmes bija gaidāmas šķīstam dzirksteles. Balvu piešķīra bijušai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, kuras pēdējais gads pilī iezīmējās ar centieniem samazināt oligarhu ietekmi uz Latvijas politiku. Savukārt gada lekciju ekonomikā, kuru apvienības prezidents Ojārs Kehris pieteica kā skatu uz Latvijas ekonomikas nākamajiem četriem gadiem, nolasīja 2004.gada balvas saņēmējs Andris Šķēle. "Mākoņtēvam" piedēvētās spējas mūsu valstī izkārtot visu pēc sava prāta un patikšanas piešķīra šādam pieteikumam sevišķu intrigu - ko tad Šķēle mums ir izplānojis? Un ko atbildēs Freiberga?

Ekonomistu apvienība 2010 sastāv no cilvēkiem, kas guvuši augstāko izglītību ekonomikā, un droši vien Šķēlem likās nepieciešams viņiem pierādīt, ka pats nav tikai praktiķis, bet kaut ko saprot arī no makroekonomiskajiem skaitļiem un teorijām un var uzstāties ar "akadēmisku" runu. Tikai tā var izskaidrot runas pārspīlēto aizraušanos ar statistiku un pārliek sīkumaino ielaišanos nodokļu politikas niansēs ("Kārtējo apliekamo ieņēmumu noguldītās daļas ekvivalents sākot ar 6-to gadu netiktu aplikts ar 25% likmi, bet gan efektīvā likme būtu "0" %, piemēram, desmitā uzkrājumu gada beigās"). Nav jau tā, ka zālē sēdošie visus šos skaitļus nesaprastu, taču to milzīgais daudzums neļāva ne runātājam, ne klausītājam koncentrēt uzmanību uz runas svarīgākajiem priekšlikumiem. Acīmredzot kopš atsvešināšanās no Liepnieka Šķēles kara draudzē nav parādījies jauns retorikas mākslā iesvaidīts šķēpnesējs.

Sava skarbā tēla uzturēšanai Šķēle gan nāca klajā ar dažiem nenoliedzami smagiem ierosinājumiem, no kuriem par galveno varētu uzskatīt priekšlikumu, ka Latvijai būtu jāpanāk budžeta pārpalikums - 5% no iekšzemes kopprodukta.

Protams, jājautā, cik no Šķēles runātā ir vienkārši blefs, lai maldinātu publiku. Tas, ka viņa publiskie izteicieni bieži neatbilst viņa faktiskām interesēm, jau sen ir zināms. Piemēram, viņa publiskais atbalsts Māra Riekstiņa kandidatūrai uz prezidenta amatu neradīja ne mazākās grūtības viņam slepus vienoties zoodārzā par Zatleru.

Tomēr, neraugoties uz minējumiem par Šķēles patiesiem mērķiem un konkrēto priekšlikumu vērtējumiem, galvenais iespaids, kas paliek pēc viņa runas, ir ka viņš nespēj piedāvāt pievilcīgu vīziju par Latvijas nākotnes ekonomisko attīstību, un šo trūkumu nevar noslēpt aiz neskaidra un iekšēji pretrunīga aicinājuma atbalstīt federālas Eiropas izveidi.

Būtu par daudz gaidīts, lai viņš izteiktos par vērtību prioritāti pār materiālām interesēm un par korupcijas kaitīgo ietekmi uz attīstību, kā to 18.novembrī darīja prezidents Zatlers. Taču Šķēle arī neuzrunāja divus ļoti nozīmīgus jautājumus, par kuriem gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan Latvijas Komercbanku asociācija, gan Ārvalstu investoru padome pēdējā gada laikā aizvien uzstājīgāk izsakās, tas ir, par nodokļu sistēmas fundamentālu pārveidi, pārnesot nodokļu smagumu no darba ņēmējiem uz kapitālu, un par valsts pārvaldes būtisku efektivizēšanu. Šie jautājumi ir cieši saistīti gan ar ekonomikas pārkaršanu, gan ar mūsu nākotnes eksportspēju un ilgtspējīgu izaugsmi. To nopietna risināšana iezīmētu būtisku mūsu ekonomiskā modeļa izmaiņu, un nevienā nopietnā priekšlikumā par Latvijas ekonomikas attīstību tos nedrīkstētu apiet.

Toties nākotnes ainu Šķēle zīmēja drūmu: ekonomika pārkarst, cilvēki brauc prom, mūsu nacionālā identitāte ir apdraudēta. Nebija skaidrs, kā daudzie konkrētie priekšlikumi šos draudus mazinātu, un caur skaitļu birumu bija skaidri redzams, ka Šķēle uzskata mūsu pašreizējo ekonomisko sistēmu par pamatā apmierinošu. Protams, kā jau jebkurā mehānismā, šis tas vēl nedaudz jānoregulē - te kāda skrūve jāpievelk, tur kāda detaļa jāuzspodrina.

Savukārt acīm redzami labi atpūtusies Vaira Vīķe-Freiberga nepretendēja uz visaptverošu Latvijas ekonomikas un tās nākotnes analīzi, tomēr viņas runa daudz tiešāk uzrunāja galveno patlaban sabiedrības uzmanības centrā esošo izaicinājumu. Ar labu vārdu pieminot 1802.gada Kauguru nemierus un uzsverot, ka vēlētājiem ir jājūt, ka politiķi viņos ieklausās, Vīķe-Freiberga uzmanību vērsa uz Latvijā pastāvošo negodīgo, izkropļoto konkurenci, kuru rada politisku interešu saaugšana ar biznesa interesēm, oligarhu ietekme un korupcijas sērga tieslietu sistēmā. Viņa atzina, ka godīgas konkurences ieviešana gan politikā, gan biznesā nebūs viegls uzdevums, taču pasvītroja, ka bez tās nav iespējama ilgtspējīga attīstība. Tomēr, balstoties uz līdzšinējām sekmēm pārejā no komunisma uz kapitālismu, bijusī prezidente paredzēja Latvijai spīdošu nākotni, kurā mūsu valsts vārds būs saistīts ar izcilību visās jomās.

Tā šīs divas runas savos kontrastos spēcīgi iezīmēja atšķirīgus nākotnes redzējumus. No vienas puses, Šķēles drūmā skrūvju pievilkšana esošajai oligarhiskās politekonomiskās varas mašinērijai, no otras - Freibergas uzburtais godīgās konkurences ceļš uz izcilību.

Starp šīm vīzijām mums būs jāizvēlas.

Latvijas problēmas Šķēle nepiemin

Arnis Kluinis,  NRA  11/24/07    Ekonomistu apvienības 2010 pasākumā vislabāk raksturo fakts, ka par tagadējo inflāciju Latvijā viņš nepilnas stundas laikā ieminējās tikai vienu reizi starp daudz ko citu.

Andris Šķēle par Latviju runāja jau kā par nelaiķi – labu vai neko. Runa sākās ar žēlošanos, "ka pasaules absolūti lielākā daļa tradicionālo energoresursu krājumu atrodas no mūsu demokrātijas izpratnes tālu stāvošās valstīs", un noslēdzās uz tās pašas nots, ka "ES potenciāls netiek izmantots un tās globālā konkurētspēja ir zema" un "Lisabonas stratēģijas mērķi tika pusceļā būtiski sašaurināti..."

Kāds gan tam visam sakars ar Latviju? Ar garu un plašu izrunāšanos par faktiem un procesiem, kurus Latvija nevar ietekmēt nemaz, A. Šķēle veidoja tieši tādu pašu attieksmi arī pret notikumiem Latvijā: ļausimies tik straumei, un kaut kur taču tā mūs aiznesīs.

Šāda straume mūs jau esot uznesusi salīdzinoši augstajā 64. vietā starp 229 valstīm un teritorijām Pasaules statistikas grāmatā (World Factbook) un pat 45. vietā pēc tautas attīstības indeksa (Human development index).

Savukārt Pasaules bankas izveidotajā valstu sarakstā ar 178 valstīm Latvija esot 22. labvēlīgākā uzņēmējiem un pat 20. – pēc sekmēm ēnu ekonomikas izskaušanā, bet "ļoti slikts rādītājs" esot īpašumtiesību reģistrēšanas procedūru Latvijas varianta 85. vieta pasaulē.

A. Šķēle iztēloja par patīkami kairinošu to, kā šī straume mūs mētā augšup un lejup pa dažnedažādu rangu un indeksu sarakstiem. Viņš piesauca arī kaut kādu "dzīves kvalitātes" rādītāju, kura "pieaugums Latvijā ir stabils", par spīti tam, ka kopējā indeksā ierēķinātie cilvēku veselības, izglītības un fiziskās drošības rādītāji pēdējo triju gadu laikā esot visu laiku samazinājušies. Tad uz kā rēķina palielinājās indeksa kopējā vērtība? Jā, cilvēki patiešām ir par aizlienētu naudu nopirkuši (maz)lietotas automašīnas un tagad vai nu sēž šajās automašīnās satiksmes sastrēgumos Rīgā, vai arī met kūleņus, iegāžoties Latvijas lauku ceļu bedrēs. Šādus faktus nosaukt par "dzīves kvalitātes" pieaugumu Latvijā ir iespējams tikai pēc tiem pašiem principiem, pēc kādiem tiek pārstāstīta nelaiķa dzīve pie viņa zārka.

Daudzās un gandrīz neko neizsakošās Latvijas vietas A. Šķēle uzskaitīja tāpēc, ka vienīgais pierādījums viņa un pārējo Latvijas politisko un saimniecisko vadītāju labajiem darbiem ir Latvijas atrašanās ne zemāk kā katra valstu saraksta augšējā, pozitīvāku vērtējumu izpelnījušos valstu, pusē. Viltība šeit ir tāda, ka visus A. Šķēles piesauktos sarakstus taču ir veidojuši kaut vai autotirgotāji, t. i., attīstīto rietumvalstu biznesa ideologi. Ja sarakstus sastādītu pēc afrikāņu priekšstatiem, tad Latvijai pienāktos ļoti zemas vietas pēc šejienes dzimtu rīcībā esošo tīģeru zobu skaita u. tml. lietiņām, kuras Āfrikā patiešām nodrošina cilvēkiem statusu, iztikas līdzekļus un laimi.

A. Šķēle ar savu runu rādīja piemēru, kā neapgrūtināt ne sevi, ne citus ar domāšanu un runāšanu par nepatīkamām lietām. Runāja viņš par jebko, bet ne, piemēram, par gandrīz divas reizes augstāko inflāciju Latvijā (13,2%) nekā Lietuvā (7,1%). Tad taču nāktos secināt, ka Latvijas valdošajām aprindām būtu kaut kas jādara citādi, nekā darīts līdz šim. Ne A. Šķēle kaut ko tādu spēja piedāvāt, ne arī viņa klausītāji gribēja to dzirdēt, ne darīt, tāpēc publika kavēja laiku ar papļāpāšanu par silto Lisabonu.

***

Ko Andra Šķēles runā sadzirdējis

Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris:

– A. Šķēles pieminētie ietaupījumi tiešām noderētu gan smagas, gan mazāk smagas ekonomiskās krīzes gadījumā, bet kā pie tiem tikt? Taupīt var tas, kuram jau pieder energoekonomisks ledusskapis, kurš dzīvo zem nosiltināta jumta un ir dabūjis tādu darbu, ko var darīt turpat mājās. Kam nekā no tā nav, tas arī neko neietaupīs.

Latvijas Bankas prezidentsIlmārs Rimšēvičs:

– Viena no pēdējo gadu interesantākajām runām par Latvijas ekonomikā darāmo. Īpaši svarīga ir aizvien lielākā vienprātība par eiro ieviešanu kā Latvijas stratēģisko mērķi. Simpātiska bija prasība pēc budžeta pārpalikuma, neizmantojot sociālo budžetu pamatbudžeta deficīta segšanai.

Pret Šķēles palikšanu TP nobalso tikai divi kongresa delegāti

LETA  11/24/07    Tautas partijas (TP) dibinātājs, pašlaik ierindas biedrs Andris Šķēle sestdien kongresā Valmierā pieprasīja balsojumu, vai viņam turpināt darbu partijā.

Par Šķēles aiziešanu no TP nobalsoja tikai divi kongresa delegāti - Saeimas deputāte Vaira Paegle un Aivars Broks no Daugavpils, kurš jau runājot debatēs aicināja Šķēli izstāties no TP. Apsvērt iespēju Šķēlem pārtraukt darbību TP debatēs izteica arī Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis, taču balsojumā pret Šķēli viņš nebalsoja.

Pārējie kongresa delegāti pauda atbalstu Šķēlem, pieceļoties kājās un aplaudējot.

Uzrunā kongresa dalībniekiem Šķēle plaši citēja kāda zviedru teorētiķa grāmatu, kurā aprakstīts, kā masu mediji cenšoties veidot iespaidu, ka sabiedrība nicina politiķus, lai panāktu savas diktatūras nodibināšanu. Līdzīgu stāvokli Šķēle saskata arī Latvijā.

Šķēle aicināja nākamo valdību izstrādāt tādu deklarāciju, kas nebūtu vājāka par iepriekšējo. Šķēle minēja vairākus konkrētus uzdevumus, piemēram, atstāt nākamajai Saeima budžetu ar 5% pārpalikumu, lai pēc Eiropas Savienības (ES) naudas pieplūduma apsīkšanas neiestātos krīze. Par prioritārām TP uzmanības sfērām gan Šķēle, gan citi kongresa delegāti nosauca izglītību, veselību un enerģētiku. TP ierindas biedrs uzsvēra, ka ir jāsāk īstenot Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu.

Šķēle uzrunā pievērsās arī politiskās ētikas jautājumiem. Šķēle atzina, ka neviens bijušais premjers, arī privātā sarunā, nedrīkstot izrunāt vārdu «kretīns», jo sarunu biedrs to varot izmantot savtīgos nolūkos, nevienam deputātam nevajadzētu rādīt «pie Saeimas sanākušajiem dienesta biedriem» specifiskus žestus, bet valdībai nevajadzētu iesniegt likumprojektus, kuri tiek «dzīti» cauri Saeimai, apelējot pie uzticības koalīcijai.

Kongresā vairāki delegāti tomēr izteica visai kritiskas piezīmes partijas vadītājam. Piemēram, Broks ierosināja sasaukt ārkārtas kongresu, lai pārvēlētu partijas vadību, kurai jāuzņemas atbildība par «kļūdu konsekvenču ķēdi». Savukārt Ivars Forands salīdzināja TP vadību ar «elitāru kaujas vienību», kas, cenšoties iekarot virsotni, nežēlo ne sevi, ne civiliedzīvotājus. Viņš uzsvēra, ka TP politikai jābūt ne vien profesionālai, bet arī publiskai.

Atraktīvu runu teica viens no TP dibinātājiem Gundars Bērziņš, kurš atklāja, ka pirms pirmā premjerēšanas termiņa Šķēle apsvēris kļūt par Latvijas Zemnieku savienības līderis, no kā viņu atturējusi tikai šīs partijas nesakārtotā struktūra.

«Politikā tiek pārdoti sapņi,» uzsvēra Bērziņš, pēc kura domām, vairāki redzamākie TP politiķi savus sapņus ir «iesaldējuši». Bērziņš aicināja partijas biedrus gulēt mierīgi, jo viss būšot kārtībā.

Viedoklis: Spēlējam prezidentos...

Aivars Tarvids,  Apollo  11/24/07    Valsts galva Valdis Zatlers apņēmies aktīvi iesaistīties cienīga valdības vadītāja kandidāta izraudzīšanā. Nostāsts vēsta, ka padomju rakstnieku priekšnieks Fadejevs reiz vadonim Staļinam taisnojies, ka amata brāļi, lūk, esot beztalantīgi, nenovīdīgi, mīlot glāzītē ielūkoties utt., tāpēc dvēseļu inženieriem nesokoties ar partijas paģērēto sociālistiskā reālisma šedevru tapināšanu. Noklausījies šīs žēlabas, diktators atbildējis — citu rakstnieku man nav, būs jāstrādā ar tiem pašiem...

Prezidenta Zatlera stāvoklis patlaban neapskaužams. Viena lieta «Mildai» pie kājām svinīgi pasolīt tautai atrast godīgu, kompetentu, sabiedrības uzticību baudošu premjera kandidātu, pavisam cita — šo solījumu patiesi izpildīt. Prezidentam nav citas Saeimas, nav citas politiskās elites. Ir konkrētas frakcijas parlamentā, ir nedaudzi valdības koalīcijas konfigurāciju varianti, ir daži premjera amatam pieteikti partiju smagsvari. Zatlera politisko manevru un rīcību strikti ierobežo prezidenta iecienītā grāmata. Ne Mario Pjuzo «Krusttēvs», bet Latvijas Republikas Satversme. Nav Zatlera spēkos politiskajai elitei «izteikt piedāvājumu, no kura neiespējami atteikties». Jācer, pašreizējais valsts galva un simbols apjēdz, ka gluži velti viņam nominēt Ministra prezidenta amatam, piemēram, Dombrovski, VVF, Štokenbergu, Pabriku, Loskutovu, Gulbi (Afganistānas veterānu) vai kādu citu goda vīru (sievu). Sauc, cik gribi «halva», bet mutē saldāks nekļūs. Nominē nācijas glābēju no šķīstas sirds, bet Kalvīša mantinieks viņš nebūs, ja tautas priekšstāvji Saeimā to negribēs...

Tālab nožēlas vērta prezidenta t. s. novatoriskā iniciatīva — rīkot premjera amata kandidātu debates, pretendentu personāliju sabiedrisko vētīšanu. Vai prezidents ir tik naivs, ka iedomājās, ka spēs ietekmēt partijas bosu lēmumu? Vai tik bezkaunīgs, ka tādējādi mēģina iegūt lētticīgo tautiešu cieņu un mīlestību? Ko vēlas Zatlers? Augstā nama Sarkanajā zālē TV starmešu gaismā sarīkot gladiatoru cīniņu, slapjo T kreklu skati vai erudīcijas spēli «Gribi būt miljonārs?»? Līdzīgas PR un tautvaldības glupības savulaik sastrādāja 8. Saeimas vēlēšanu čempions Repše, kam gribējās valdības taisīšanas saietus un valdības sēdes publikai par prieku on-line režīmā.

Piemēra pēc, renovētā koalīcija par nākamo premjeru izraudzīsies politikas veterānu Godmani. Tad pirmais atjaunotās Latvijas valdības vadītājs, bijušais finanšu un pašreizējais iekšlietu ministrs pēc Zatlera untuma kā skolas puika svīdīs eksāmenā? Atskaitīsies tautai par taupības krāsniņu un konfiscējošās naudas reformas grēkiem, skaidros kritiķiem policijas vardarbības faktus un minoritāšu tiesības rīkot praidus? Bet Saeimas spīkers Daudze kā sekundants gandarīts noskatīsies izrādē cerībā, ka šī nepieredzētā atklātības stunda līdzēs atjaunot likumdevēju prestižu vēlētāju acīs...

Debates starp partiju lokomotīvēm un potenciāliem premjeriem ir obligāta priekšvēlēšanu kampaņu sastāvdaļa. Topošo premjeru tirpināšana tiešajā ēterā patlaban šķiet lieka. Spriestspējīgie pilsoņi gaida (vai gluži pretēji, apjaušot varas intelektuālo kapacitāti un morālās kvalitātes, — negaida) konkrētu topošās valdības deklarāciju — rīcības programmu, kas atbildētu uz šīsdienas aktuālajiem jautājumiem. Vairākumam iedzīvotāju sekundāri, vai Šķēles kunga nozīme politikā jāminimalizē, dēmonisko oligarhu izslēdzot no TP un deportējot no valsts. Viņiem primāri, vai valdības varā kontrolēt monopolu patvaļu, iesaldējot elektrības, gāzes un siltuma tarifus. Iedzīvotājiem nebūtiski, vai vēlmē sadalīt politisko atbildību uz partiju «galviņām» JL «paņems» postkalvīša valdībā. Viņiem būtiski, vai valstī nesāksies mājsaimniecību masveida bankroti.

Prezidentam «dziesma pateikusi priekšā» (varbūt Stratēģiskās analīzes komisijas krīvi un vaidelotes?) populistiskus gājienus amatā. Kungs velti dauza valstsvīra pieri pret Saeimas mūriem — nāksies vien viņam strādāt ar šī parlamenta 99 gudrajām galvām un nosaukt valdības koalīcijas izraudzīto, ne paša atrasto premjera kandidātu. Ja Zatleru patiesi neapmierina šī lietu kārtība, iespējams rīkoties biedra Staļina tradīcijās. Pēdējais, kā zināms, regulāri varas nomenklatūrai sarīkoja «tīrīšanas», «represijas» un «lielo teroru». Zatlera gadījumā tas nozīmētu civilizēti un konstitucionāli rosināt 9. Saeimas pirmstermiņa atlaišanu.

Skumji lēst, cik pulka slimniekiem Dr. Zatlers būtu palīdzējis daudzajās dienās, kopš viņš nemākulīgi spēlē prezidentos Latvijas pilsoņiem par izklaidi. Protams, optimistiem atliek iedomās zīmēt cerīgu vīziju, kad Rīgas pilī uz paklāja miera stājā sarkst un bālē prezidenta izsauktie tautas kalpi un partiju līderi, bet Valdis Zatlers šajās politiskajās konsultācijās ir ciets un griezīgs kā ķirurga skalpelis, sak, neliksiet Valdiņu par premjeru, bļāviens, līdz Ziemassvētkiem visus atlaidīšu, varēsiet zvēru dārzā būrus mēzt!

Saimniecībā...

Saruna ar Uldi Cērpu: «Finanšu tirgus ir kā angļu mauriņš, kas ir jākopj 100 gadus»

Juris Paiders,  NRA  11/21/07    Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps.

– Vai šobrīd var teikt, ASV finanšu kontroles institūciju smagākie pārmetumi Latvijas bankām ir novērsti?

– Finanšu un kapitāla tirgus komisija parakstījusi līgumu ar Ņujorkas štata banku uzraudzības departamentu, un mums šobrīd ir iespēja apmainīties ar informāciju arī ar ASV Federālo rezervju banku. Manā skatījumā tas ir ļoti pozitīvs solis, kas veicinās tālāku izpratni par Latvijas finanšu tirgu un arī mūsu izpratni par to, kādā veidā strādā regulatori Amerikā. Savukārt tas, kas attiecas uz mūsu esošo dialogu ar ASV par klientu tālākas caurskatāmības veicināšanu, tad, protams, skaidrs ir tas, ka Latvija veidojas kā reģionāls finanšu centrs, kur daudzi klienti ir no augsta riska valstīm, kurās nav pietiekama cīņa ar finanšu noziegumiem. Paredzu, ka starp Latviju un ASV būs nepieciešama ļoti rūpīga sadarbība arī nākotnē, jo gan mūsu bankām, gan ASV bankām reputācija ir ļoti svarīga. Tikpat svarīgs ir arī regulārs dialogs starp abu valstu Finanšu ministrijām, starp abu valstu finanšu sektora uzraugošajām iestādēm.

– Tie, kas ir sašutuši par ASV uzraugu rīcību, apgalvo, ka ASV uzraugošās institūcijas soda par transakcijām, kuras veic ASV štatā Delavērā reģistrēti uzņēmumi. Vai šeit nav pretruna: ASV ļauj Delavērā izvietot uzņēmumus, kas slēpjas no nodokļiem savā valstī, bet pēc tam bankas tiek sodītas par transakcijām, ko veic ASV reģistrēti uzņēmumi?

– Pretrunas šeit nav. Vispirms jāteic, ka katras valsts pienākums ir ieviest likumdošanu attiecībā uz finanšu sistēmas caurskatāmību, kas balstās uz FATF (Financial Action Task Force on Money Laundering) jeb Finanšu darba grupas rekomendācijām cīņai pret nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu. Tādi pienākumi ir gan Latvijai, gan ASV. Tie ir pilnīgi identiski; nevar apgalvot, ka Latvijai šīs prasības būtu stingrākas. Latvija tika izvērtēta pirms pusotra gada, un tika konstatēts, ka no 48 rekomendācijām Latvija neatbilst sešām. Tās tiks novērstas līdz šā gada beigām līdz ar jaunā likuma pieņemšanu. Situācija ASV savukārt tika izvērtēta šogad, pirms pāris mēnešiem, un tika konstatēts, ka arī ASV pilnībā neatbilst vairākiem FATF ieteikumiem. Un tieši šī joma – uzņēmumu reģistrācija un patieso labuma guvēju jeb beneficiāru noskaidrošana – bija viena no tām, kurā ASV neatbilda pasaules standartam. Tas zināms arī ASV. Nebūtu nekādu morālu tiesību ne man, ne kādam citam no Latvijas kritizēt ASV par šīs rekomendācijas neievērošanu, jo šāds trūkums tika atrasts arī Latvijai, jo arī Latvijas Uzņēmumu reģistrs neprasa noskaidrot uzņēmumu īpašniekus – patiesos labuma guvējus (beneficiārus). Debate gan nav saistīta tikai ar Delavēras uzņēmumiem. Galvenā problēma un pārmetums ir tas, ka bankas nepārzina savus klientus un ka bankām nav pietiekamas informācijas par viņu korespondētājbanku procedūru kvalitāti.

Tāpēc par Delavēras jautājumu varu teikt: jums ir taisnība par to, ka ASV neatbilst šim standartam. Šajā jomā rekomendācijām neatbilst ne Latvija, ne ASV.

– Latvijas iedzīvotājiem netīrās naudas atmazgāšana šķiet tāla un viņus neskaroša problēma. Toties, tiklīdz kāds pieņēmuma formā izteicās par lata iespējamo devalvāciju, tūlīt uzvirmoja baumas par lata stabilitāti. Saistībā ar šīm baumām rodas jautājums par banku sektora veselīgumu. Ir dzirdēts apgalvojums, ka Latvijas bankas neievēro valūtas risku, ka tām ir atvērtas valūtas pozīcijas, ka tās nepieciešamo latu apjomu savāc tikai uz kontroles brīdi, bet pēc tam bankas strādā faktiski bez latu rezervēm. Vai ir pamatotas bažas, ka bankām ir grūtības ievērot latu rezervju lielumu?

– Centrālā banka pieprasa bankām turēt obligātās rezerves. Tās tiek izmantotas kā instruments naudas masas apgrozības koriģēšanai. Tomēr jāapzinās, ka obligāto rezervju prasība nav pilnīgi perfekts instruments, jo uz dažiem gadījumiem tās neattiecas. Piemēram, ja Latvijā reģistrēta banka sniedz aizdevumu Latvijas uzņēmumam, tad, protams, bankai ir jāievēro prasība par obligātajām rezervēm. Savukārt, ja Latvijas uzņēmums izmanto pārrobežu finanšu pakalpojumu, piemēram, Frankfurtes bankas pakalpojumus, un, ja mēs zinām, ka vienu Latvijas tiltu finansē viena banka no Frankfurtes, tad uz šīm bankām Latvijas bankas obligāto rezervju norma neattiecas, lai gan šis pārrobežu kredīts nepārprotami ietekmē Latvijā apgrozībā esošās naudas daudzumu.

Runājot par valūtas risku, galvenais riska faktors nav obligātajās rezervēs. Galvenais riska faktors ir jautājumā par tā saukto netiešo valūtas risku. Latvijas bankas būtisku valūtas risku klasiskajā izpratnē neuzņemas. Bankas pasīvus piesaista, piemēram, ar eiro obligācijām, sindicēto kredītu veidā vai kredītlīniju veidā no mātesbankām un attiecīgi aktīvos izdod aizdevumus eiro. Valūtas risks, protams, tiek pārnests uz klientiem. No banku viedokļa bankām ir minimāls valūtas risks, toties rodas papildu kredītrisks, ko Starptautiskais valūtas fonds sauc arī par netiešo valūtas risku, jo var gadīties, ka klients nespēs kredītu atmaksāt tieši tādēļ, ka klienta ienākumi ir latos, bet kredītsaistības – eiro. Iedomāsimies situāciju: kas notiek ar klientiem, kas ir paņēmuši aizdevumu valūtā, ja pēkšņi ļoti strauji pieaug procentu likmes vai arī pēkšņi mainās valūtas kurss. Tieši to kā vienu diskusijas tematu bija izvirzījis Starptautiskais Valūtas fonds. Ja esmu pareizi sapratis, viens ekonomikas eksperts Latvijā nāca klajā ar ideju, ka katra banka kredītbāzi varētu attīstīt tikai uz piesaistīto noguldījumu rēķina. Šāds uzskats principā ir analfabētisms, jo ir pilnīgā pretrunā ar ES brīvo finanšu tirgu – ja vienā dalībvalstī ir vairāk noguldījumu nekā iespējas izvietot resursus, tas nozīmētu, ka šādā veidā nauda nevarētu plūst starp ES dalībvalstīm un pāri ES robežām. Tas būtu krasā pretrunā ar vienu no četriem ES pamatprincipiem – kapitāla kustības brīvību.

- Ir izveidojusies situācija, ka īpašums bijis ieķīlāts par noteiktu summu, bet, krītoties īpašuma cenai, īpašuma vērtība samazinās. Tas nozīmē, ka varētu pienākt brīdis, kad ķīlas realizācija nesegs šā kredīta vērtību. Šīm tendencēm turpinoties, vieni šo kritisko punktu iezīmē martā, citi nosauc pat tuvākus datumus. Vai tas neapdraud banku sistēmas stabilitāti?

– Bankai primāri jāizvērtē, vai persona no saviem ikmēneša ienākumiem spēj segt ikmēneša maksājumus. Ķīla ir tikai sekundārais faktors. Klientam ir jāturpina atmaksāt bankas aizdevums neatkarīgi no tā, kāda ir ķīlas vērtība. Tāpēc var veidoties situācija, ka ķīlas pašreizējā vērtība pašlaik, piemēram, ir 100 000 latu, bet aizņēmums ir bijis 120 000 latu apmērā, jo tajā brīdī, kad kredīts tika izsniegts, ķīlas vērtība bija 140 000 latu. Protams, aizdevumu jāturpina atmaksāt. Vienīgais jautājums: kādas sekas tam varētu būt? Bankas var pieprasīt ieķīlāt vēl kādu īpašumu vai arī pārskatīt procentu likmi, jo kredīts kļūst riskantāks. Tas varētu sagādāt problēmas cilvēkiem, kam ieķīlātais īpašums ir bijis vienīgais un papildu ķīlas nav. Var būt arī tā, ka klients kļūst maksātnespējīgs, un, bankai realizējot ķīlu par 100 000 latu, viņš zaudē savu īpašumu, bet atlikušos 20 000 latu klients paliks bankai parādā ar visām no tā izrietošajām sekām.

– Zinu, ka daudziem nepatīk šis jautājums, bet tomēr: ja notiek lata devalvācija, vai tas var apdraudēt banku sektoru? Vai tas var izraisīt banku likviditātes samazināšanos vai arī nekas nemainīsies, tikai lats būs mazāk vērtīgs?

– Mans personiskais viedoklis ir tāds, ka lata devalvācija būtu absolūta muļķība un idiotisms, un es neredzu iemeslus, lai tas notiktu. Tomēr tas nenozīmē, ka no šādām debatēm būtu jābaidās. Būtu bezatbildīgi teikt, ka šāds gadījums neizraisītu nekādu ietekmi.

Iesaku visiem izlasīt tikko iznākušo Goldman Sachs pētījumu par Baltijas valstu ekonomiku; šā pētījuma autori neuzskata valūtu devalvāciju par Baltijas ekonomikas galveno scenāriju. Pētījumā teikts, ka pašreizējā situācijā valūtas devalvācija nav tehniski iespējama, jo valūtas kurss ir fiksēts. Vienīgais apstāklis, kad devalvācija būtu iespējama, būtu tad, ja nacionālās valūtas likmes būtu kļuvušas ārkārtīgi augstas, piemēram, simtos procentu.

Finanšu iestādēm lata devalvācija būtu ārkārtīgi nelabvēlīga, jo tas ietekmētu kredītrisku. Lielākā daļa kredītu ir eiro valūtā, tātad daudzām ģimenēm tas sagādātu grūtības atdot kredītus. Mēs jau tagad redzam, ka, paaugstinoties eiro procentu likmei par 1% vai 1,5%, cilvēki teic, ka jāsavelk jostas.

Es negribētu teikt, ka lata devalvācija būtu traģiska Latvijas banku finanšu stabilitātei, jo tomēr vairums lielākos Latvijā darbojošos banku ir lielu Eiropas finanšu komercsabiedrību meitasuzņēmumi, kuru operācijas trijos Baltijas valstu tirgos tām ir svarīgas, bet ne vitāli būtiskas. No šāda viedokļa raugoties, pat ja vajadzētu ciest zaudējumus, bankas tos spētu pilnībā nosegt. Tas, ka bankām tas sagādātu zaudējumus, arī ir pilnīgi skaidrs, turklāt tas radītu būtisku uzticības zaudēšanu finanšu sistēmai kopumā.

Taču tie, kas pavasarī gribēja spēlēties ar lata kursu, es domāju, mācību ir saņēmuši, respektīvi, cietuši reālus finanšu zaudējumus.

– Ir izskanējusi arī doma: vai ir vērts saglabāt 1% piesaisti vai varbūt ir vērts atgriezties pie plus/mīnus 15 piesaistes lata kursā?

– Piesaistes maiņu visi tāpat uzskatītu par identisku lata devalvācijai. Ikviens analītiķis starp piesaistes maiņu un devalvāciju liktu vienlīdzības zīmi. Ja reiz esam iegājuši ERM2 mehānismā, uzskatu, ka mums tur jāpaliek, kaut arī tas nozīmētu augstas procentu likmes. Tas, protams, nozīmē, ka tās personas, kurām būs jāuztur šīs augstās procentu likmes, varētu kļūt nepopulāras, un ar to ir jārēķinās. Protams, arī ERM2 pieļauj 15% koridoru, bet galvenais, ko gribu uzsvērt, ka brīdī, kad eksistē saviļņojumi un neskaidrības finanšu tirgū, visnepareizākais ir sākt eksperimentēt ar jauniem risinājumiem. Uzskatu, ka tas ir kaitīgi. Ir cilvēki, kas runā par nestabilitātes pieaugumu, tajā pašā laikā ir banku grupas, kas palielina savu ekspozīciju pret Latviju, ieskaitot pat tās, kuras ir ļoti kritiskas pret Latviju, kā, piemēram, Danske Bank, kuras meitasuzņēmuma Sampo Bankas kredītportfelis pēdējos 12 mēnešos ir audzis par vairāk nekā 90 procentiem. Tā ka tagad es īsti nezinu – vai klausīties viņu vārdos vai skatīties uz viņu darbiem. Latvijā šobrīd ienāk Zviedrijas Handelsbanken, Zviedrijas lielākā apdrošināšanas sabiedrība LänsfĻrsäkringar. Es ceru, ka mūsu atbilde uz diskusijām par ekonomikas nestabilitāti būs ļoti konsekventa, prognozējama politika un biznesa vides tālāka sakārtošana šā vārda labākajā nozīmē, bet ne jau spēles ar valūtas koridoru vai valūtas kursu.

– Cik lielā mērā Latviju apdraud ASV hipotekāro kredītu krīze? Citās zemēs, piemēram, Kazahijā, tā ir sagādājusi nopietnas problēmas?

– Latvijas bankas ir relatīvi maz tieši atkarīgas no pasaules tirgus. Protams, ka ASV hipotekārās krīzes dēļ var sadārdzināties kredītu cena, kas tiek saņemta no mātesbankām, bet tas dramatiski neietekmēs šo kredītu pieejamību, kā tas ir noticis pieminētajās valstīs.

– Bankas šobrīd mudina taupīt un noguldīt, sakot, ka tādā veidā var apsteigt inflāciju. Vai tam var ticēt?

– Jautājums nav par to, ka vajadzētu uzkrāt, lai apsteigtu inflāciju. Jautājums ir par to, ka uzkrājumu apjoms Latvijā joprojām ir katastrofāli mazs. Šobrīd Latvijā kopējais iedzīvotāju uzkrājumu lielums ir 11 miljardi latu. No tiem banku sektorā ir 82%, nebanku sektorā – 18%. Ja paskatāmies, cik ilgi cilvēki varētu izdzīvot no tā, ko viņi ir uzkrājuši pensijai, iznāk, ka trešajā līmenī (privātie pensiju fondi) uzkrājumi vidēji katram pensiju plāna dalībniekam (iesaistījušies 113 tūkstoši cilvēku) ir 550 latu. Cik ilgi cilvēks var izdzīvot ar šādu naudas summu? Varbūt trīs mēnešus. Otrajā līmenī ir 942 tūkstoši dalībnieku un uzkrājums ir 150 latu – tātad aptuveni mēnesi var izdzīvot, ļoti taupīgi dzīvojot. Latvijā katastrofāli nepietiek uzkrājumu. Galvenie uzkrājumi ir sakoncentrēti banku sistēmā. Ja mēs paskatītos, cik ilgi cilvēks, kam ir uzkrājumi, var izdzīvot ar saviem uzkrājumiem, tad vidēji tas ir gads, ieskaitot tos uzkrājumus, kas ir banku sistēmā.

Tie cilvēki, kuri vēl nav sasnieguši 40 gadus, situāciju varbūt vēl var vērst par labu, savukārt tiem, kuri ir vecāki, – visticamākais, būs jāpaļaujas uz ģimeni un valsti, turklāt tieši šādā secībā.

Atgādināšu vēlreiz, ko esmu daudzkārt teicis: finanšu tirgus ir kā angļu mauriņš, kas jākopj 100 gadus.

Pētījums: Latvijā ekonomikas izaugsmes līmenis joprojām ir pārāk augsts

LETA  11/21/07    Latvijā ekonomikas izaugsmes līmenis joprojām ir pārāk augsts, lai valsts politikas veidotāji varētu justies komfortabli, teikts "Nordea" bankas ekspertu publikācijā izdevumā "Baltic Rim Outlook".

Pētījumā secināts, ka Latvijā straujā kreditēšana palēninās, tomēr ļoti lielais tekošā konta deficīts labākajā gadījumā ir tikai stabilizējies. Lai gan nekustamā īpašuma cenas samazinās kopš pavasara, to dēvēt par vispārēju palēninājumu vēl ir pāragri, aģentūru LETA informēja "Nordea Latvija" preses sekretāre Dagnija Stuķēna.

Baltijas valstu vidū Igaunija ieņem galveno lomu savas ekonomiskās izaugsmes korekcijā uz noturīgāku līmeni. "Mēs uzskatām, ka pārkaršanas riski ir aiz muguras, pat ja inflācija turpinās paaugstināties, līdz tiks sasniegts tās pagrieziena punkts," sacījis "Nordea" bankas Baltijas valstu un Krievijas ekonomiku attīstības eksperts, vecākais analītiķis Mika Erkila.

Arī nekustamā īpašuma cenas Igaunijā ir sasniegušas savu pagrieziena punktu. Savukārt Lietuvā saskaņā ar pētījumu vismaz pagaidām nav vērojamas nopietnas ekonomikas pārkaršanas problēmas.

Kopumā Baltijas jūras valstu reģionā par galveno ekonomiskās izaugsmes virzītāju ir kļuvis privātais patēriņš. Patērētāju pirktspēju ir veicinājuši uzlabojumi darba tirgū, tādējādi paverot jaunas iespējas Ziemeļvalstu uzņēmumiem.

Pētījumā norādīts, ka Baltijas jūras reģiona valstu ekonomikās vērojama iespaidīga darba tirgus attīstība. Daudzējādā ziņā tā līdzinās Ziemeļvalstu darba tirgus attīstībai, taču norit daudz straujāk. Pārējās pētījumā apskatītājās Baltijas jūras reģiona valstīs - Krievijā un Polijā - arī vērojama ekonomiskā izaugsme.

"Krievijas fundamentāli cikliskā pozīcija ir stipra, un valstī vērojams investīciju bums pašā plaukumā," uzskata Erkila. Krievijas mājsaimniecību patēriņa līmenis jau ir divreiz augstāks nekā Polijā, un strauji augošā vidusšķiras pirktspēja paver jaunas iespējas Ziemeļvalstu uzņēmumiem. Lai gan tuvojas vēlēšanu laiks, "Nordea" banka nesaskata draudus ekonomikas stabilitātei.

Polijas ekonomikā ir vērojama spēcīga izaugsme, ko virza labvēlīga vietējā pieprasījuma dinamika. Darba tirgus attīstība ļauj saglabāties lielam pieaugumam mājsaimniecību ienākumu līmenī, savukārt uzņēmumi veic plašas investīcijas, lai spētu apmierināt nākotnes pieprasījumu, uzskata "Nordea" bankas Polijas ekonomikas analītiķis Anderss Svendsens. Tas liek domāt, ka izaugsme var saglabāties augstā līmenī. Parādās pārkaršanas pazīmes, tomēr riski saglabājas ierobežoti.

Ceturtdien, 22.novembrī, plkst.12 "Nordea" galvenajā birojā notiks "Baltic Rim Outlook" prezentācija. Tajā piedalīsies "Nordea" Latvija bankas vadītājs Valdis Siksnis, "Nordea Markets" vecākais analītiķis Rodžers Vesmans un "Nordea Markets" finanšu analītiķis Andris Lāriņš.

57,4% iedzīvotāju būtiskākais ienākumu avots ir darba samaksa

LETA  11/22/07    Lielākajai daļai jeb 57,4% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem būtiskākais ienākumu avots šā gada trešajā ceturksnī bijusi darba samaksa, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

29,3% iedzīvotāju atbalstu gan naudā, gan citādos veidos sniedza radi, draugi vai ģimenes locekļi, 22,3% iedzīvotāju saņēma pensiju.

Savukārt 13,6% saņēma kādu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajiem pabalstiem.

Eksperts: kā izmantot vājo USD?

Zigurds Vaikulis, PAREX Asset Management tirgus analīzes daļas vadītājs

Diena  11/24/07

Ierindas Latvijas patērētājam dolāra vērtības kritums ir pat izdevīgs. Naftas produktu cenas pasaulē tiek noteiktas dolāros, un tā krituma rezultātā degvielas cenu kāpums Latvijas benzīntankos nav tik straujš kā, piemēram, ASV uzpildes stacijās. Lata nostiprināšanās pret dolāru gada laikā par 11% ļāvusi mums ietaupīt aptuveni piecus santīmus uz litru degvielas. Gadā Latvijā patērē nedaudz vairāk par vienu miljardu litru degvielas, tātad kopējais gada degvielas izmaksu ietaupījums ir Ls 50—60 milj. Turklāt dolāra pavājināšanās pret eiro nozīmē arī to, ka eiro izteiksmē lētāki kļūst amerikāņu ražojumi, un paralēli tas mazina arī Eiropā saražotās produkcijas, piemēram, automašīnu, cenu kāpuma potenciālu. Kaut kādu šo procesu atblāzmu mēs izjūtam arī šeit, Latvijā. Jau gadiem esam skandējuši, ka dolārs neizskatās labi un to vajag pārdot.

Taču patlaban teiksim, ka dolāra vērtības krituma tendence, kura ilgst jau gandrīz sešus gadus, varētu būt tuva noslēgumam. Uz to norāda virkne strukturālu faktoru, turklāt patlaban ir pieaugusi arī dolāram pozitīvas īstermiņa korekcijas iespējamība. Kopumā tuvāko pāris gadu laikā mēs, visticamāk, redzēsim lielas amplitūdas svārstības aptuveni pašreizējos līmeņos. Tātad patlaban pārdot dolārus nu jau varētu būt par vēlu. Attiecīgi nav iemesla pieturēties pie dolāru kredītiem, kas līdz šim bija ļoti pievilcīgi, jo dolāra kritums samazināja atmaksājamās summas lielumu latos. Tomēr kopumā visiem, kam joprojām uzkrājumi vai kredīti ir dolāros, var rekomendēt naktsmiera vārdā mest mieru valūtas spekulācijām un pāriet uz eiro.

Krievijas nežēlastībā – kārtējais Latvijas šprotu ražotājs

Iveta Tomsone, Latvijas Avīze   11/24/07    Šonedēļ – 20. novembrī – Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis oficiālu vētījumu no Krievijas Veterinārā un fitosanitārā dienesta, kurā norādīts – paaugstināta benzpirēna līmeņa dēļ šprotu konservos no 10. novembra tiekot apturēts uzņēmuma "Līcis – 93" eksporta sertifikāts.

Eksporta sertifikāta apturēšana uzņēmumam "Līcis – 93" netieši liecina par Krievijas novēršanos no labo saimniecisko attiecību uzturēšanas ar Latviju. Kopš starpvalstu ekspertu komisijas nodibināšanas, kuras mērķis bija saskaņot ES un Krievijas benzpirēna normas, Krievijas dienesti Latvijas uzņēmumus īpaši neaiztika, labi zinot, ka ne vienmēr tie ievēro kaimiņvalsts prasības. Neoficiāli tika panākta labvēlība pret tiem uzņēmumiem, kuri strikti ievēro ES benzpirēna normas. Kā jau minēju, uzņēmuma "Līcis – 93" produkcijā ES normas ir ievērotas.

PVD ģenerāldirektors Mareks Samohvalovs atzīst, ka pēdējā laikā sarunas ar Krieviju par benzpirēna normu saskaņošanu kļuvušas par monologu no Latvijas puses. Tas ir – Latvija ir iesniegusi savus pierādījumus un argumentus, bet Krievija jau kopš augusta uz Latvijas vēstulēm neatbild.

M. Samohvalovs: "Šovasar mums bija vairākas tikšanās ar Krievijas pārstāvjiem, bet normu saskaņošanas jautājums tā arī no vietas nav izkustējies. Mūsu ražotāji, pagarinot dūmu ceļus un uzliekot papildu filtrus, ir spējuši ar uzlabotām tradicionālām metodēm saražot šprotes un citus kūpinājumus, nepārsniedzot Eiropas noteikto benzpirēna līmeni."

"Mēs Krieviju informējam par visiem šiem darbiem, bet diemžēl nekādas atbildes tā arī nesaņemam. Patlaban bumba ir Krievijas pusē. Jautājuma risināšanā ļoti aktīvi iesaistās Krievijas vēstniecība Latvijā, bet diemžēl kopš augusta beigām atbildes no Krievijas nav," turpina M. Samohvalovs.

Talsu rajonā reģistrētais uzņēmums, kas produkciju ražo zivapstrādes cehos Ģipkā un Kolkā, ir kārtējais uzņēmums, kurš kritis Krievijas Veterinārā un fitosanitārā dienesta nežēlastībā. Atgādināsim, ka pirms diviem gadiem Krievija apturēja eksporta sertifikātu diviem lielākajiem šprotu eksportētājiem a/s "Brīvais vilnis" un SIA "Gamma – A". Iemesls – tiek pārsniegtas Krievijas benzpirēna normas šprotu konservos, kas ir viens mikrograms uz kilogramu. ES benzpirēna norma ir pieci mikrogrami uz kilogramu.

PVD saņemtajā Krievijas Veterinārā un fitosanitārā dienesta vēstulē minēts, ka uzņēmuma "Līcis – 93" ražotajos divos šprotu konservu paraugos pārsniegtas benzpirēna normas, pārējie rādītāji esot normatīviem atbilstoši. PVD saņēmis arī Krievijā veikto analīžu rezultātu, kur vienā no ailēm sīkiem burtiem norādīts, ka vienā no konservu paraugiem benzpirēna daudzums ir 3 mikrogrami, bet otrā – 4 mikrogrami uz kilogramu. Tātad uzņēmuma ražotā produkcija atbilst ES prasībām. Diemžēl – ne Krievijas.

PVD ģenerāldirektors Mareks Samohvalovs atzīst, ka Krievijas atbildīgā dienesta rīcība, informējot par sertifikāta apturēšanu, ir nedaudz dīvaina – ziņas saņemtas desmit dienas pēc lēmuma pieņemšanas. Savukārt uzņēmumam vispār nekādas ziņas nav sniegtas. Uzņēmuma "Līcis – 93" vadītājs Einārs Ūdris vakar "Latvijas Avīzei" atzinās, ka viņam nav informācijas par sertifikāta apturēšanu un "viss notiekot".

"Varētu jau būt, bet mums informācijas nav. Kad būsim saņēmuši informāciju, varēšu sniegt sīkākus komentārus," īsi nosaka E. Ūdris. Uzņēmuma vadītājs skaidro, ka Krievijas eksporta sertifikāta apturēšana lielas problēmas uzņēmumam neradīšot, jo uz plašo kaimiņvalsti izvedot tikai 30% no saražotās produkcijas.

Jāpiebilst, ka arī a/s "Brīvais vilnis", kam vēl joprojām nav dota atļauja eksportēt produkciju uz Krieviju, ziņo par puslīdz veiksmīgu noieta tirgu pārorientēšanos. Kaut ražošanas apjomi uzņēmumā šogad samazinājušies, apgrozījums desmit mēnešos sasniedzis piecus miljonus latu un peļņa pārsniedz 100 tūkstošus latu.

Kultūrā...

Kas man ar tevi, latviešu valoda?

Maija Baltiņa, valodniece,  Diena  11/20/07    Notikumi. Nu jau pavisam drīz, kad lūkos pēc gada notikumiem, arī valodniekiem būs ko bilst. Tā ir nesen Rīgā notikusī Eiropas Nacionālo valodu institūciju federācijas (EFNJL) Ģenerālā asambleja un 5.gadskārtējā konference. Tas bija Eiropas valodnieku sammits. Notikuma svaru vairoja Valsts prezidenta uzruna, nozīmīgumu raksturoja valodniecības autoritāšu klātbūtne no 23 Eiropas valstīm. Brīžiem šķita, ka diskusijas skrien pa priekšu referātiem un ziņojumiem, jo par valodu situāciju ES runāja atklāti, bez rituālām frāzēm, akadēmiskā stilā un vienlaikus kaismīgi.

Eiropas valodu jautājuma aplūkojumam Latvijā ir jau sava vēsture. Pirmais lielais saiets bija 1994.gadā un tas notika LU Matemātikas un informātikas institūtā. Tā laika sarunu mērķis bija panākt, lai visu Eiropas valstu sabiedrība būtu informēta par to, kādu vēsturisku izdevību ikvienai tautai paver iesaistīšanās kopīgu lingvistisko infrastruktūru radīšanā Eiropā.

Ko par valodām XXI gadsimtā Eiroas Savienībā un Latvijā runāja asamblejā?

Šībrīža lingvistisko situāciju un vidi ES raksturo savstarpēji saistītas tendences. Pirmkārt, ES ir veidojusies un turpinās attīstīties kā multilingvāla vide. Otrkārt, ES ir nacionālo valstu kopums, un šis fakts valodu jautājumu Eiropā dara ļoti trauslu un jūtīgu. Treškārt, nevar ignorēt faktu, ka ne tikai konkrēta valsts izvēlas un izplāno vadlīnijas valodu politikā, bet arī katrs konkrēts ES indivīds izvēlas, izsaka un izplāno savu attieksmi pret valodām.

Par to, kas raksturīgs valodu jautājuma attīstības tendencēs Eiropā kopumā. Pirmkārt, tendences valodu jautājumu risinājumos ir līdzīgas daudzās ES valstīs. Otrkārt, notiek lingvistisko interešu polarizācija (piemēram, valodām ar zemu ekonomisko (tirgus) koeficientu nav izredzes pastāvēt un dominēt augstākajā izglītībā). Treškārt, (un tas vieš cerības, kaut arī pirmajā brīdī mulsina) globalizācijas sistēmas vēl nav aizvietojušas nacionālās sistēmas, un, ja globālās sistēmas iespējams izjust un pieņemt kā paralēlās sistēmas, tad tas var būt par stratēģisku atspēriena dēlīti arī konkrētas valsts valodu jautājumu risinājumā.

Ceturtkārt, gudra un stratēģiski izplānota valsts ekonomiskā politika ir cieši saistīta ar investīcijām izglītībā, kas vienlaikus kļūst par nodrošinājumu konkrētas valsts valodas pastāvēšanai un ilgtspējai.

Piektkārt, mērķtiecīgi ir domāt un strādāt pie valsts valodas stratēģijas, t.i., diplomātijas jautājumiem.

Par to, kas tika atklāti un bez izpušķojumiem pateikts par valodu jautājumiem Eiropas Savienībā.

Pastāv būtiskas pretrunas Eiropas Savienības lēmumos un konkrētu valstu lēmumos valodu jautājumā. Sliktas un zemas kvalitātes angļu valoda kļūst par normu un tiek uztverta kā totāla nenovēršamība. Mūsdienās konkrētu valodu (nacionālo) vārdu krājumi (korpusi) top Briselē, bet nevis kā domu izteikšanas/ domu valodu rezultāti, arvien biežāk vārdu krājums (korpuss) atrāda apgūto mašīntulkošanas tehniku un vairāk skatāms kā tulkošanas rīku darbināšanas rezultāts. Eiropiešiem jāapzinās dažādas jaunās tendences ES lingvistiskajā vidē, kuras nosaka pasaules ekonomiskās plūsmas. Viena no tām — apjausma par neeiropisko valodu klātbūtni ES.

Kas būtisks pēc šī, latviešu valodniecībai, latviešu valodai un Latvijas lingvistiskajai videi tik nozīmīgā notikuma?

Eiropas Nacionālo valodu institūciju federācijas Ģenerālajā asamblejā un 5.gadskārtējā konferencē skartās tēmas radījušas auglīgu vidi jaunām spekulācijām par valodu jautājumiem Latvijā.

Valodu jautājums Latvijā steidzamības kārtā risināms un izrunājams vispirms zinātniskajā vidē (pēc būtības) un tikai tad dodams izvērtējumam t.s. publiskajā telpā.

P.S. Vēlos darīt zināmu, ka stratēģiskā smaguma nastu par valodu jautājumiem Latvijā uzņēmusies nest Ina Druviete.

Danču uguņošana par godu Latvijai

Eriks Tivums,  NRA  11/21/07    Jau piekto gadu Latvijas universitātes Tautas deju ansamblis Dancis ar LU, biedrības Juventus un Rīgas domes atbalstu valsts dzimšanas dienā rīko lielus deju koncertus, kurā tradicionāli piedalās Danča draugi – Rīgas Dzintariņš un Daiļrade, Limbažu Jampadracis; tiem šogad pievienojušies arī deju modes noteicēji – Tautas deju ansambļi Līgo un Teiksma.

Šoreiz koncerta moto skanēja: "Es par bēdu nebēdāju", ņemtu no meistara Ata Spuras tāda paša nosaukuma dejas. Pirms 36 gadiem radītais darbs arī šodien skan pirmreizēji svaigi. Ne velti tautasdziesma Bēdu, manu lielu bēdu savulaik bijusi Annas Brigaderes pati mīļākā dziesma, apliecinot latvieša spīti, izturību un nesalaužamo optimismu.

Lielkoncerts būtībā bija kā nākotnes retrospekcija, rādot daļu no 2008. gada deju svētku repertuāra, kas taps izkārtots trīs dažādās programmās Daugavas stadionā, Ķīpsalas izstāžu hallē un Arēnā Rīga. No zelta klasikas, kas sākusi veidoties pirms

60 gadiem, kad deja pirmoreiz dziesmu svētkos ienāca kā pilntiesīga partnere, līdz nule tapušiem darbiem, kam pat grūti piemērot tautasdejas vārdu. Ne velti nerimst diskusijas kuluāros un plašsaziņas līdzekļos, kaut gan mainīt vairs neko nevar, visas nākamā gada norises apstiprinātas un apzieģelētas.

Latviešu skatuviskā deja izaugusi un sazarojusi, atbilst dažādām gaumēm, inscenē visdažādāko mūziku un spoži reprezentē tautas tērpu bagātību un krāšņumu. Vakarā tika izpildīti 11 dažādu paaudžu tautas horeogrāfu darbi; tur – gan aizsaulē esošie Harijs Sūna un Atis Spura, kam tika veltīta aizkustinošā (un pēdējā) Spuras deja Pie Dieviņa gari galdi, tur – Ulda Žagatas monumentālās Cielaviņa, Visapkārt Rīgai braucu un Jautrās dzirnavas, tur – viņa pats jaunākais sacerējums ar Artura Maskata mūziku, Jāņu dziesma, kas apvieno dejā savas trīs vai pat četras dejotāju paaudzes. Tur – publikas iemīļotie jaunlaiku darbi: Jāņa Ērgļa Pieci vilki kazu jāja, Lilitas Jansones Cūkas driķos un nevīstošais vecmeistara Viļa Ozola Klabdancis. Tur – darbiņi, kas nešķiet īpašas pieminēšanas vai sajūsmas vērti, kaut gan ansambļi tos izpilda perfekti.

Intriga saglabājas un pieaug. Kādi būs nākamie, četrpadsmitie Visas Latvijas deju svētki?

P. S. Vakaru drošu roku uz krāšņo finālu veda Danča mākslinieciskais vadītājs Rolands Juraševskis; viņš vienlaikus svinēja 20 gadus šajā postenī un nu ir ilggadējākais Latvijas Universitātes Danča komandkapteinis, atstājot aiz sevis Ati Spuru, Hariju Sūnu, Uldi Žagatu, latviešu dejas vecmāmuļu Mildu Lasmani, baletmeistarus Bruno Priedi un Arturu Ēķi, Voldemāru Novicki. 30 gadus kopā ar ansambli šajā vakarā svinēja arī atraktīvais Danča koncertmeistars Māris Šērs. Dancis pieprasa uzticību un maksā par to ar – mīlestību.

Latvijas teātru Ābolu ķocis

Diena  11/21/07

Tartifs. Ž.B.Moljērs. Latvijas Nacionālais teātris. Režisors Gijs Pjērs Kulo

Valda Čakare * * 1/2

Scenogrāfs Aigars Ozoliņš uz podesta kā uz mājas altāra novietojis milzīgu Tartifa (?) pēdu, pie kuras iedegtas sveces. Cilvēkiem raksturīgi pielūgt tos, kuri nospieduši viņus zem sava papēža.

Iespējams, ka blakus šai scenogrāfiski formulētajai vēstij viesrežisora Gija Pjēra Kulo galvenais nolūks bijis demonstrēt to, ka Moljēra komiskā metode ir intensīvi fiziska, jo pilnībā ļauj izpausties aktieru izveicībai, ko balsta vien kostīmi un meistarīgi savīts dialogs. Ivara Pugas melni ģērbtais Tartifs ir lokans kā zutis un atgādina kaut ko vidēju starp Mefistofeli un Drakulu, Jura Lisnera raženais Orgons nemitīgi pie kāda meklē patvērumu, Daigas Gaismiņas Dorīna sprēgā kā brīnumsvecīte, Ditas Lūriņas apburošā Marianna "no nerviem" bez apstājas ēd konfektes, Voldemāra Šoriņa Kleants šarmē ar virtuozu ātrrunu, Indras Rogas Elmīra uzstājas ar veselu valdzināšanas atrakciju parādi, bet Mārča Manjakova Valērs un Jāņa Āmaņa Damiss dīžājas kā divi gaiļi. Tikai jautājums par to, kāda saistība šīm dažbrīd pat visai košajām izpausmēm ar izrādes darbības kopīgo partitūru (ja tāda vispār ir), paliek neatbildams.

Henrieta Verhoustinska * * *

Tartifs bez Tartifa jeb galms, kas nospēlē karali — tā varētu definēt Kulo koncepciju, iestudējot Moljēra Tartifu uz NT skatuves. Varētu, ja vien izrādes laikā nepiezagtos aizdomas, ka Ivara Pugas Tartifs tik... vidējs, tik normāls (ja neņem vērā ekscentrisko grimu), tik tāls no lugas piedāvātajām galējībām ir nevis konceptuāli, bet režisora un aktiera pusceļā palikušas saprašanās dēļ. Tad nu uz pilnu klapi spēlē pārējie, kuriem nudien nav ko pārmest. Moljēra vīteņainie panti padarīti viegli uztverami. Aktieri pārspīlē gluži kā laukuma teātra komiķi, nepiemirstot Nacionālā teātra zīmola — psiholoģiskā reālisma piešprici. Kopumā Kulo gandrīz izdevies atbrīvot "nacionāļus" no daudz pārmestās smagnējības, taču neatstāj sajūta, ka iecerētais palicis pusratā — pārspīlējums par biklu, vai, gluži otrādi, par daudz... Vienkāršās baudas no gardas izsmiešanās — par maz, bet arī dziļu domu vai vismaz dzēlīgi zemtekstu — to nav vispār, un fināls ar deus ex machina — atpestījošo karali, kas glābj godīgos ļaudis no divkoša sagādātā posta un atmasko ļaundari — ir tik indiferents, ka liek vien paraustīt plecus (Moljērs to sarakstīja par godu savam draugam Luijam XIV, kas divreiz lika dramaturgam pārstrādāt divdomīgo lugu). Īpaši jautri sekot līdzi Jura Lisnera Orgonam un Voldemāra Šoriņa Kleonam, arī Ditas Lūriņas komiskās aktrises dotības ir patīkams pārsteigums.

Līga Ulberte * * *

Moljēram uz Nacionālā teātra skatuves principā ir īstā vieta. Gan tāpēc, ka klasiķis, gan tāpēc, ka aktuāls. Grūti iedomāties vēl piemērotāku laiktelpu Moljēra iestudēšanai par pašreizējo Latvijas sabiedrību, kurā ar mazāka vai lielāka mēroga tartifiem pilna politiskā skatuve un dzeltenās preses lappuses. Tieši tāpēc gaužām mulsina Nacionālā teātra versijas pilnīgais interpretācijas trūkums. Franču režisors Gijs Pjērs Kulo izrādi iecerējis kā rotaļīgi vieglu teatralitātes šampanieti, kurā dēmoniski izgrimētais Ivara Pugas Tartifs bez grūtībām, turklāt diezgan nevainīgi izmanto visai aprobežotu aristokrātu ģimenīti. Vietām ironijas elegance arī nostrādā, kad sacakotajos kostīmos un skruļļainajās frizūrparūkās iepakotie aktieri ļaujas asprātīgai pašironijai — kā I.Puga, J.Lisners un V.Šoriņš vai arī darbojas enerģiskā konkrētībā kā D.Gaismiņa. Tomēr lielākoties izrāde paiet kā smagnēji vienmuļa Moljēra teksta ilustrācija. No režisora puses nav doti ne vismazākie mājieni par to, kas, kāds un kāpēc ir šis Tartifs — 2007 un kāpēc viņam tik viegli izdodas realizēt savas velnišķās ieceres. Kaut kā neloģiski, bet visartistiskākā izrādes aina ir aktieru paklanīšanās finālā.

Šonedēļ, tā-

pat kā pagājušajā nedēļā,

laiks ir apmācies, miglains un drēgns.

Nokrišņi nav nekādi, bet arī saulīte nav spī-

dējusi. Debesis klāj bieza pelēku mākoņu kār-

ta.Gaisa temperatūra vēl arvien turas ap 0^oC.

Taču tiek solīts, ka nedēļas beigās kļūs vēl

siltāks, un sagaidāmi arī nokrišņi –

slapja sniega un lietus

veidā...

Anda Jansone, ceturtdien, 22. novembrī