Gribīgo koalīcijā, Eiropā un citur pasaulē...

Ždanoka: Bez stipras Krievijas mūsu bērni savu tautību nesaglabās

LETA   12/02/07    Šodien politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) kongresā politiskā spēka līdzpriekšsēdētāja Tatjana Ždanoka norādīja, ka Latvijas krieviem ir svarīga stipra Krievija, lai saglabātu savu identitāti.

"Mums starptautiskajā arēnā ir ļoti svarīgs Krievijas imidžs, jo bez stipras Krievijas mūsu bērnu savu identitāti nesaglabās," sacīja politiķe.

Viņa arī norādīja, ka PCTVL kongresa datums nav izvēlēts nejauši, jo šodien Krievijā notiek parlamenta vēlēšanas. Ždanoka pauda cerību, ka šī saistība iezīmēs būtisku pavērsiena punktu partijas attīstībā.

"Sabiedrība Baltijas valstīs un Polijā sirgst ar rusofobiju un šī muļķīgā slimība ir aizgājusi pat uz Rietumeiropas valstīm," sacīja Ždanoka. "Mēs ar savu aktivitāti šo tendenci Eiropas Savienības valstīs varam mainīt."

Politiķe arī norādīja, ka PCTVL galvenais uzdevums ir krievu valodas statusa stiprināšana un izglītības krievu valodā nodrošināšana.

Šodien kongress notiek krievu valodā.

118 kongresa delegātiem izsniegti 92 mandāti.

Šodienas PCTVL kongress sasaukts, lai pieņemtu lēmumu par partijas pārreģistrēšanu saskaņā ar jaunā likuma prasībām.

Starp kongresa dalībniekiem notika arī diskusija par PCTVL darbību opozīcijā un sadarbošanos ar citām opozīcijas partijām, tai skaitā partiju "Jaunais laiks".

9.Saeimā PCTVL frakcijā ir seši deputāti.

Uz operāciju Afganistānā devušies Latvijas kontingenta karavīri

DELFI  12/03/07    Pirmdien Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotajā štābā uz starptautisko operāciju Afganistānā pavadīti Latvijas kontingenta karavīri, kuri turpmākos sešus mēnešus dienesta pienākumus pildīs NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) sastāvā, portālu "Delfi" informēja NBS Preses un informācijas daļas virsnieks, kapteinis Normunds Stafeckis.

Karavīrus misijā pavadīja aizsardzības ministrs Atis Slakteris, kurš kontingenta komandierim pulkvežleitnantam Gaidim Ošeniekam pasniedza Latvijas valsts karogu, kā arī NBS komandieris brigādes ģenerālis Juris Maklakovs. Viņa "ceļamaizi" – rudzu maizes klaipu – saņems kontingenta komandiera vietnieks kapteinis Māris Savickis.

Nākamā Latvijas kontingenta karavīri uz Afganistānu dosies vairākās grupās, pirmā no kurām uz operāciju rajonu dosies jau 4.decembrī, bet nākamās divas – 11.decembrī un 2008.gada 8.janvārī. Savukārt rotācijas kārtībā nomainītā kontingenta karavīru atgriešanās Latvijā plānota 12. un 19.decembrī, kā arī 2008.gada 16.janvārī.

Pēc rotācijas pabeigšanas ISAF sastāvā dienesta pienākumus pildīs 99 Latvijas karavīri, no kuriem divu karavīru dienesta vieta būs Kabulā, 84 – Meimenā, bet 13 – Mazerišarīfā. Patlaban dienesta pienākumus Afganistānā pilda 94 karavīri.

Arī Latvijas Ārlietu ministrija uzskata, ka vēlēšanas Krievijā neatbilda starptautiskajiem standartiem

LETA  12/05/07    Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) pievienojas Eiropas Savienības (ES) prezidentūras paziņojumam, ka Krievijas Valsts domes vēlēšanas, kas notika 2.decembrī, neatbilda starptautiskajiem standartiem.

Kā aģentūrai LETA skaidroja ĀM preses sekretārs Ivars Lasis, šis ES prezidentūras paziņojums sagatavots kopā arī ar Latvijas ĀM un atbilst ministrijas viedoklim.

LETA jau ziņoja, ka ES prezidentūras paziņojumā teikts, ka ES ir ņēmusi vērā vēlēšanu pagaidu rezultātus un apsveic faktu, ka vēlēšanas ir notikušas mierīgā un organizētā veidā.

Tomēr ES pauž nožēlu, ka tika saņemti daudzi ziņojumi un apgalvojumi par mediju ierobežošanu, kā arī opozīcijas partiju un nevalstisko organizāciju darbības ierobežošanu priekšvēlēšanu laikā un vēlēšanu dienā un ka vēlēšanu kampaņa nav noritējusi saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un saistībām, kuras Krievija ir brīvprātīgi uzņēmusies. ES cer, ka šie gadījumi tiks izmeklēti.

ES pauž nožēlu, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja ilgtermiņa novērošanas misija nevarēja sekot vēlēšanu kampaņai, un uzsver, ka EDSO biroja misija būtu radījusi labu pamatu vispusīgam vēlēšanu novērtējumam.

Lavrovs plāno apmeklēt Latviju 18.decembrī

LETA  12/05/07    Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs plāno apmeklēt Latviju 18.decembrī.

Šādu apstiprinājumu saņēmusi Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM), aģentūru LETA informēja ĀM preses sekretārs Ivars Lasis.

Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā masu medijiem teikts, ka Lavrova vizītes laikā Latvijā notiks viedokļu apmaiņa par plašu divpusējo attiecību jautājumu loku un aktuālām starptautiskajām problēmām.

Tāpat vizītes gaitā plānots apmainīties ar abu valstu robežlīguma ratifikācijas rakstiem, kā arī parakstīt līgumu par Latvijas apbedījumu statusu Krievijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijā un līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā.

LETA jau ziņoja, ka Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) ir nosūtījis uzaicinājumu Krievijas ārlietu ministram Lavrovam 18.decembrī ierasties vizītē Latvijā, lai apmainītos ar abu valstu robežlīguma ratifikācijas rakstiem.

Vizītes gaitā varētu tikt parakstītas arī divas citas vienošanās - par sadarbību sociālās drošības jomā un par Latvijas apbedījumu statusu Krievijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijā.

Gaidāmās vizītes laikā Latvijas puse vēlas pārrunāt Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību aktuālos jautājumus, Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas darbības rezultātus un vienoties par tālākās sadarbības prioritātēm, kā arī apspriest Eiropas Savienības un Krievijas sadarbības jautājumus, kā arī citas starptautisko attiecību aktualitātes.

Kā ziņots, Satversmes tiesa ir atzinusi, ka šā gada martā parakstītais Latvijas un Krievijas robežlīgums, kas paredz agrākā Latvijas Abrenes apriņķa iekļaušanu Krievijas Federācijā, atbilst Satversmes 3.pantam, līdz ar to valdībai nekas vairs netraucē pabeigt robežlīguma ratifikācijas procesu.

Riekstiņš norāda uz ārzemju latviešu atbalstu Latvijai svarīgu ārpolitisko mērķu īstenošanā

LETA  12/05/07    Vakar, 4.decembrī, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) sarunā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes priekšsēdētāju Jāni Kukaini pateicās viņam un apvienībai par ilggadējo sadarbību ar Ārlietu ministriju.

Ministrs uzsvēra ārzemju latviešu atsaucību un aktīvo atbalstu Latvijai svarīgu ārpolitisko mērķu īstenošanā, īpaši Latvijas ceļā uz NATO un Eiropas Savienību, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā.

Vienlaikus abas puses pauda ieinteresētību turpināt sadarbību, izmantojot ārvalstu latviešu organizāciju kontaktus un iespējas palīdzēt sasniegt izvirzītās Latvijas ārpolitikas prioritātes.

Kukainis PBLA valdes priekšsēža amata pienākumus pilda kopš 2002.gada.

Karavīriem pēc atgriešanās no starptautiskajām operācijām piešķirs 20 dienu papildatvaļinājumu

LETA  12/06/07    Turpmāk karavīriem pēc atgriešanās no starptautiskajām operācijām tiks piešķirts 20 dienu papildatvaļinājums, paredz šodien Saeimā otrajā lasījumā konceptuāli atbalstītie grozījumi Militārā dienesta likumā.

kumprojekts paredz, ka karavīram tiks segti ne tikai ceļa izdevumi, dodoties papildatvaļinājumā starptautiskās operācijas laikā, bet arī izdevumi par viesnīcu, ja tādi radīsies.

Karavīri, kas nosūtīti uz starptautiskajām operācijām no NATO štābiem, Eiropas Savienības (ES) militārajiem štābiem un šo organizāciju dalībvalstu daudznacionālajiem štābiem, papildatvaļinājuma laikā varēs doties atpakaļ uz savu dienesta vietu ārvalstī.

Kā skaidro likumprojekta autors - Aizsardzības ministrija (AM), patlaban Militārā dienesta likumā ir noteikts, ka karavīram piešķir apmaksātu papildatvaļinājumu līdz 15 kalendāra dienām vienas starptautiskās operācijas laikā, sedzot ceļa izdevumus uz Latviju un atpakaļ uz starptautiskās operācijas rajonu. Taču nevienā normatīvā aktā nav paredzēts, ka, dodoties papildatvaļinājumā, tiek segti arī viesnīcas izdevumi, kas varētu rasties ceļā, piemēram, reisu anulēšanās vai aizkavēšanās rezultātā.

Pašreiz spēkā esošās tiesību normas arī neparedz atvaļinājumu pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas. Dalība starptautiskajās operācijās ir ar ievērojami lielu riska pakāpi karavīru veselībai un dzīvībai, dienests ir intensīvs un ilgst sešus mēnešus, norāda AM.

Analizējot citu valstu pieredzi saistībā ar atvaļinājumu pēc starptautiskajām operācijām, konstatēts, ka dažās valstīs tiek piešķirts atvaļinājums, atgriežoties no starptautiskajām operācijām. To ilgums ir dažāds.

Ministrija uzsver, ka viesnīcas izdevumu apmērs tiks noteikts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darba braucieniem saistītie izdevumi". Izdevumus, ja tādi būs radušies, atlīdzinās karavīriem, kas dodas uz starptautiskās operācijas rajonu vai no tā. Izdevumus segs no valsts budžeta programmas "Nacionālie bruņotie spēki", papildu finansējuma piesaistīšana nebūs nepieciešama.

NBS vienības varēs iesaistīt terorisma draudu novēršanā

LETA  12/06/07     Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Nacionālo bruņoto spēku (NBS) likumā, kas nosaka, ka NBS vienības varēs iesaistīt terorisma draudu novēršanas vai pārvarēšanas uzdevumu izpildē.

NBS vienības varēs iesaistīt terorisma draudu novēršanā pēc iekšlietu ministra pieprasījuma ar aizsardzības ministra pavēli.

Ar grozījumiem tiks noteikta arī terorisma draudu novēršanas vai pārvarēšanas pasākumu vadītāja atbildība par operācijā iesaistītajām NBS vienībām izdotajām pavēlēm.

Likumā arī paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā NBS tiek iesaistīti sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanā valsts sauszemes teritorijā miera laikā.

NBS par vairākiem miljoniem eiro plāno iegādāties 15 bruņutransportierus

LETA  12/07/07    Nacionālie bruņotie spēki (NBS) tuvākajā laikā par vairākiem miljoniem eiro ir iecerējuši iegādāties 15 bruņutransportierus, kurus izmantos Latvijas karavīri starptautiskajā operācijā Afganistānā.

Šonedēļ valdība slēgtā sēdē akceptēja ieceri par bruņu tehnikas iegādi.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja NBS Mehanizācijas projektu vadītājs pulkvežleitnants Raimonds Žolubovskis, pagaidām notiek tirgus izpēte, no kā un par cik iegādāties šo bruņutehniku.

NBS pārstāvis norādīja, ka pagājuši tie laiki, kad Latvijas armijas "iegādājās kaut ko tikai tāpēc, ka jāiegādājas". "Tagad mums vajag vislabāko bruņojumu," teica Žolubovskis.

Visticamāk, ka NBS pirks jaunus bruņutransportierus, tomēr, ja lēmums būs par lietotu iegādi, tie būšot pilnībā atjaunoti un aprīkoti atbilstoši modernākajām tehnoloģijām.

Viena šādas bruņutransportiera cena ir no viena miljona līdz 2,5 miljoniem eiro, bet bāzes modelis maksājot aptuveni 500 000 eiro.

Bruņutehniku NBS cer iegādāties līdz nākamā gada beigām. Tie tiks izmantoti karavīru aizsardzībai neparedzētās situācijās, piemēram, nemiernieku uzbrukumos, lai izvairītos no mīnmetēju un pašizgatavotu ieroču šāviņiem.

Patlaban mūsu karavīri Afganistānā drošības ziņā ir slikti bruņoti, jo pārvietojas ar džipiem, kuri esot visai minimāli aprīkoti ar bruņutehnikas elementiem.

Kā aģentūrai LETA norādīja NBS preses virsnieks Uldis Davidovs, patlaban bruņotie spēki ir pabeiguši darbu pie karavīru individuālās aizsardzības, apgādājot tos ar moderniem formas tērpiem, modulārajām bruņu vestēm, jaunām ķiverēm, strēlnieku ieročiem.

Līdz ar to varot teikt, ka mūsu karavīri patlaban ir vieni no labāk apgādātajiem NATO valstu vidū.

Nākamā gada sauszemes spēku prioritāte ir mehanizācijas process, par galveno izvirzot kolektīvās aizsardzības paaugstināšanu operāciju rajonos.

Patlaban mūsu karavīri Afganistānā ir apgādāti ar tehniku, kas ir atbilstoša viņu operācijas uzdevumiem. Tomēr bruņutransportieru iegāde nav saistīta ar iespējamo mūsu karavīriem izvirzīto uzdevumu maiņu.

Valdības veidošanu saista arī ar Lavrova vizīti

Māra Libeka, Latvijas Avīze   12/07/07    Viens no jaunās valdības veidošanas scenārijiem ir saistīts ar Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vizīti Latvijā 18. decembrī.

Ja Valsts prezidents pasteigšoties, valdība varētu būt gatava jau līdz šim datumam, atklāja neoficiāli avoti.

Valsts prezidents Valdis Zatlers gan izteicies, ka ar premjera nominēšanu nesteigšoties, un aicināja masu saziņas līdzekļus iesaistīties plašā valdības vadītāja amata kandidātu apspriešanā. Vakar pie prezidenta uz eksāmenu bija ieradušies trīs premjera kandidāti – Valdis Dombrovskis ("JL"), Ivars Godmanis (LPP/"LC") un Edgars Zalāns (TP). Bet pievakarē Rīgas pilī viesojās Saeimas labējo partiju frakciju pārstāvji, lai apspriestos par nākamo koalīciju.

"Jaunā laika" premjera kandidāts Valdis Dombrovskis nosūtījis uzaicinājumu pārējiem diviem Ministru prezidenta kandidātiem Ivaram Godmanim un Edgaram Zalānam piedalīties kopīgās publiskās debatēs. V. Dombrovskis informēja, ka tās varētu notikt Saeimā nākamās nedēļas sākumā. Tiekot apsvērtas arī citas iespējas.

Vakar visi trīs Ministru prezidenta amata kandidāti devās uz Rīgas pili, kur Valsts prezidents Valdis Zatlers stundu iztaujāja katru.

Saruna notikusi par jau zināmajiem masu saziņas līdzekļos publicētajiem jautājumiem, bet lielu uzmanību V. Zatlers pievērsis arī kandidāta jaunās koalīcijas sastāva redzējumam un tam, vai kandidāts spēs iegūt Saeimas vairākuma atbalstu. V. Dombrovskis prezidentam izteicis cerību, ka par viņu varētu nobalsot arī Zaļo un zemnieku savienības, kā arī tēvzemiešu deputāti. Par Tautas partiju Dombrovskis gan nav tik pārliecināts, jo tā nav paudusi atbalstu "JL" veidotai valdībai, un savukārt "JL" nav paudis atbalstu valdībai TP vadībā.

V. Dombrovskis informēja, ka, iespējams, Valsts prezidents vēlreiz tikšoties ar visiem trim premjera kandidātiem. TP izvirzītais kandidāts E. Zalāns nākamajā valdībā vēlas redzēt visas piecas Saeimā pārstāvētās partijas. "Jo plašāka būs šī valdība, jo lielāka varbūtība, ka nebūs iekšējās opozīcijas un mēs spēsim vienoti strādāt sabiedrības labā," aģentūrai LETA sacījis Zalāns.

Politiķu aizkulisēs tiek runāts, ka TP valde, nosliecoties par labu E. Zalānam, esot panākusies pretī Valsts prezidentam, lai viņam nākamā valdības vadītāja nominēšana nesagādātu liekas grūtības. Kā zināms, jau ilgāku laiku tika rakstīts un runāts, ka valdes vairākums esot finanšu ministra Oskara Spurdziņa pusē, tomēr beigās valde vienbalsīgi nobalsoja par Zalānu. Valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis pēc balsojuma informēja, ka izšķirošie faktori bijuši Zalāna personīgās un profesionālās īpašības. Premjera kandidāts esot pilns enerģijas un svaiga redzējuma, bet tas, ka Zalāns pēdējos sešus gadus strādājis Kuldīgā, nevis atradies augstākās varas ešelonā, esot nevis viņa trūkums, bet gan priekšrocība.

Vakar preses konferencē žurnālistiem A. Kalvītis neslēpa, ka TP vēlētos paturēt atbildību pār Finanšu ministriju. Arī tad, ja premjera portfelis nenonāks TP rokās. TP vēloties saglabāt savu ietekmi arī Ārlietu ministrijā, jo neredzot nevienu politisko spēku, kas varētu uzņemties atbildību par ārpolitiku. Tā kā TP ir administratīvi teritoriālās reformas ieviesēja, tad, loģiski, ka arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai jāpaliek tautpartijiešu rokās.

Pēc neoficiālas informācijas, jaunajai valdībai jābūt apstiprinātai līdz 18. decembrim, kad Latvijā ieradīsies Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Latvija pievienosies Šengenas zonai 21. decembrī

DELFI  12/07/07    Ceturtdien Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padome atbalstīja lēmumu par Latvijas pievienošanos Šengenas zonai. Lēmums par personu kontroles atcelšanu uz iekšējām robežām stāsies spēkā 2007. gada 21. decembrī attiecībā uz sauszemes un jūras robežu.

Savukārt attiecībā uz gaisa robežu šis lēmums stāsies spēkā tikai 2008. gada 30. martā. Šis lēmums nozīmē, ka iedzīvotāji varēs brīvi, bez robežkontroles, pārvietoties 3,6 miljonus kvadrātkilometru plašajā Šengenas zonā

Līdz ar Latviju Šengenas zonai pievienosies arī Čehija, Igaunija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija.

Eiropas Parlaments 15. novembrī atbalstīja novērtēšanas rezultātus par deviņu valstu gatavību atcelt robežkontroli uz iekšējām robežām. Arī Eiropas Komisija 8. novembrī atzina, ka šīs deviņas jaunās dalībvalstis ir izpildījušas visas nepieciešamās prasības Šengenas acquis ieviešanai datu aizsardzībā, sauszemes, jūras un gaisa robežu jomā, policijas sadarbībā, Šengenas informācijas sistēmas un vīzu jomā.

Lūgs pagarināt Latvijas karavīru dalības termiņu misijā Irākā

LETA   12/08/07    Nākamnedēļ Aizsardzības ministrija (AM) valdībā plāno iesniegt Saeimas lēmumprojektu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalības misijā Irākā termiņa pagarināšanu.

AM valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs aģentūrai LETA sacīja, ka pašreizējais termiņš beigsies šā gada 31.decembrī un karavīru uzturēšanos šajā valstī plānots pagarināt vēl uz vienu gadu.

Irākā patlaban dien trīs NBS karavīri, arī nākamā pusgada laikā viņu skaits krasi netikšot palielināts. Pēc Rinkēviča teiktā, ja būtu tāda nepieciešamība, uz Irāku nosūtīto karavīru skaits nevarētu būt lielāks par 15.

Par Latvijas karavīru atrašanos Irākā vēl būs jālemj Saeimai.

Jau ziņots, ka Irākas valdība 4.decembrī nolēma pēdējo reizi lūgt ANO Drošības padomei uz gadu pagarināt mandātu ASV vadīto ārvalstu spēku misijai valstī.

ANO mandāts ļauj koalīcijas spēkiem veikt militārās operācijas Irākā. Pašreizējais militārās misijas viena gada mandāts beidzas 2007.gada beigās.

Pēc ANO mandāta beigām Irākas un ASV valdības sāks divpusējas sarunas par amerikāņu spēku paturēšanu Irākā.

Baltais nams ir pavēstījis, ka abas puses nākamā gada sākumā sāks divpusējās sarunas par abu valstu attiecību nākotni, arī par to, cik daudz amerikāņu spēku paliks Irākā un kāda būs viņu loma.

Irākā pašlaik atrodas aptuveni 160 000 amerikāņu karavīru.

Horizintālā taimkoda lietā...

Viedoklis: Kremļa tālvadības pults?

Aivars Ozoliņš,  Diena  12/02/07    Stāsts par saplīsušo kaseti ar filmu par Putina Krieviju, ko tāpēc sestdien, vienu dienu pirms Krievijas Domes vēlēšanām, Latvijas televīzija nav varējusi parādīt, digitālajā laikmetā izklausās nepārliecinoši. Vēl jo vairāk tāpēc, ka sākotnēji LTV 7.kanāla direktors apgalvoja, ka filmu "nepaspējām sagatavot" rādīšanai. Ja vainīgas nav vis kodes vai žurkas, kas apskādējušas kaseti, tad tas ir stāsts par atjaunotajā Latvijā nebijuši rupju politiskās cenzūras un vārda brīvības ierobežošanas gadījumu, kas noticis pēc Krievijas spiediena.

LTV 7.kanāls sestdien atcēla plānoto Francijas kinodokumentālistu veidotās filmas Putina sistēma pārraidīšanu. Pret filmas demonstrēšanu esot iebildusi Krievijas vēstniecība, un tai par labu neformāli iejaukusies arī LR Ārlietu ministrija, bet LTV ģenerāldirektoru Jāni Holšteinu iespaidojis Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs Ābrams Kleckins, liecina neoficiālas ziņas. Nosauktie personāži to noliedz. Taču viņu pretrunīgie izteicieni, kā arī fons, ko radījusi līdzšinējā darbošanās, versiju par tehnisku kļūmi dara maz ticamu.

Pirmām kārtām jau Krievijas arvien agresīvāki mēģinājumi ietekmēt kaimiņvalstu politiku diezin vai kādam palikuši nepamanīti. Krievijas vēstnieks Kaļužnijs regulāri ir sniedzis dažādākos paziņojumus, vērtēdams Latvijas valdības, prezidentes, atsevišķu valsts iestāžu un pašvaldību darbību un pamācīdams, kā būtu jārīkojas. Viņš noteikti nebūtu palicis nomaļus vērotājs konkrētās Kremlim neapšaubāmi ļoti nepatikušās filmas gadījumā, kuras izrādīšanu Krievijas ārlietu resors acīmredzot mēģinājis novērst vai iespaidot ne tikai Latvijā.

Oktobrī notikusī sarakste starp Krievijas vēstnieku Beļģijā un Beļģijas telekompānijas RTBF vadītāju (ko publiskojusi pati vēstniecība) var būt liecinājums, ka Latvijā notikušais ir daļa no koordinētas starptautiskas kampaņas. Vēstnieks protestēja pret RTBF lēmumu parādīt filmu Putina sistēma, ko dēvēja par zemas raudzes propagandas akciju pēc aukstā kara sliktākajiem paraugiem, un ka tajā esot pārpārēm "apmelojumu" Krievijas valdībai un "personīgi manas valsts prezidentam Vladimiram Putinam". Vēstnieks pieprasīja interviju tiešraidē, lai "ar faktiem parādītu šīs filmas autoru apgalvojumu melīgo dabu", taču saņēma atteikumu, par ko televīzija izpelnījās viņa pārmetumus par "demokrātijas deficītu" un necieņu pret Krievijas valdību un tautu.

LR ĀM apstiprina, ka Krievijas vēstniecība par filmas rādīšanu esot "interesējusies". "Sarunājāmies arī ar LTV," ministrijas pārstāvis sestdien atzina Latvijas radio. Izskatās, ka Krievijas vēstniecība Latvijā saņēmusi lielāku cieņu nekā vēstnieks Beļģijā un ka LTV nav pietrūcis "demokrātijas" Kremļa izpratnē. Filmas pārraidīšanu atcēla, toties, kā tika pieteikts piektdien, Kaļužniju intervēja raidījumam De facto, ko šogad pašmāju "pozitīvisti" no valdošajām partijām ar Holšteina, viņa vietnieka Kota un ziņu dienesta vadītāja Gailīša rokām sekmīgi izārstējuši no "nomelnošanas" un "apmelošanas" kaites un padarījuši sev pūkainu un baltu.

Kleckina sacītais, ka nekas briesmīgs nenotikšot, ja filmu parādīšot nedēļu vēlāk, tikai pastiprina iespaidu, ka, ja to arī parādīs, tad tomēr vispirms būs parādīta izpratne un pretimnākšana Kremlim un tā saimniekam pirms viņam tik svarīgajām vēlēšanām. Turklāt Kleckins gana skaidri pauž, ka viņam kaut kādā ziņā ir saistoši Krievijas likumi, kas dienu pirms vēlēšanām aizliedz jebkādu vēlēšanu aģitāciju. Viņš arī nenoliedz, ka ar Holšteinu ir "runājis".

Kleckinu NRTP ieteica Saskaņas centrs, kas par itin plašo pārstāvniecību Saeimā var pateikties Kremlim lojālajam Pirmajam Baltijas kanālam, no kura nāk arī apvienības priekšsēdētājs Ušakovs. Šķiet, ka iepriekšējo padomes vadītāju Berķi, kura izpratnē sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem jāziņo par tautsaimniecības sasniegumiem, nomainījis cits amatam nepiemērots cilvēks, kam svarīga Kremļa ideoloģisko iegribu apmierināšana. Un kārtējo reizi pārliecināmies, ka arī LTV vadībai nav priekšstata par demokrātiskas valsts sabiedriskās televīzijas uzdevumiem.

Diemžēl arī Ārlietu ministrijas ieinteresētību nevar noliegt, ņemot vērā, ka robežlīgums ar Krieviju gan ir ratificēts, taču vēl jānotiek ratifikācijas dokumentu apmaiņai, lai tas stātos spēkā. Robežlīgums šai valdībai manāmi atsaldējis kritiskumu pret Krievijā notiekošo, un būtu skandalozi nepieņemami, ja šis līgums būtu iemesls vārda brīvības ierobežošanai Eiropas Savienības valstī Latvijā.

Cilvēki, kuri ir gatavi ierobežot vārda brīvību Latvijā, lai izdabātu Krievijas augošajām autoritārajām tieksmēm, apdraud valsts demokrātisko iekārtu un drošību, un tiem nav vietas valsts dienestā vai sabiedriskajās raidorganizācijās. NRTP nekavējoties jāizvērtē Kleckina un Holšteina atbildība par notikušo, bet Ārlietu ministrijai ir skaidri un nepārprotami jāpaskaidro, kāpēc tā iesaistījās un ko pēc Kaļužnija "interesēšanās" runāja ar LTV

Zatlers lūdz paskaidrojumus Kleckinam par iespējamo spiedienu uz televīziju

Apollo/LETA  12/03/07    Valsts prezidents Valdis Zatlers pirmdien nosūtījis vēstuli Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdētājam Ābramam Kleckinam ar lūgumu izskaidrot «faktiskos apstākļus», kāpēc LTV 7.kanālā nedēļas nogalē netika parādīta filma «Putina sistēma», kuras demonstrēšana pārcelta uz laiku pēc Krievijas Valsts domes vēlēšanām.

Kā portālu «Apollo» informēja Valsts prezidenta preses dienestā, «ņemot vērā plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par iespējamo LTV programmas satura ietekmēšanu saistībā ar filmas «Putina sistēma» demonstrēšanu LTV 7.kanālā šā gada1.decembrī, lūdzu jūs mani informēt par šī jautājuma lietas faktiskajiem apstākļiem,» raksta Zatlers.

Ņemot vērā to, ka minētā informācija sabiedrībā var radīt nopietnas bažas par raidorganizāciju darbības prettiesisku ierobežošanu, Valsts prezidents uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi rast skaidrojumu notikušajam.

Kā ziņots, LTV atcēla 1.decembrī plānoto dokumentālās filmas «Putina sistēma» pārraidi, aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja LTV 7.kanāla direktors Arnis Kuprišs. Neoficiāla informācija liecina, ka pret filmas, kas vēsta par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, pārraidīšanu LTV ēterā iebildusi Krievijas vēstniecība un iejaukusies arī Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM).

Kuprišs aģentūrai LETA šādas aizdomas noliedza, apgalvojot, ka filmu nerādīs, jo ir saplīsusi kasete. Filma tikšot demonstrēta «kaut kad vēlāk».

ĀM preses sekretārs Ivars Lasis aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka ĀM nekādā veidā nav ietekmējusi lēmumu par filmas demonstrēšanu. «Latvijā masu mediji ir brīvi un neatkarīgi, un būtu brīnums, ja kāds LTV šādi varētu ietekmēt,» teica Lasis.

Portāla «politika.lv» galvenā redaktore Rita Ruduša aģentūrai LETA sacīja, ka saplēsta kasete izklausās nenopietns attaisnojums, bet nevar to automātiski izslēgt kā nepatiesu, ņemot vērā LTV tehniskās kļūmes pēdējā laikā.

Tomēr tas, ka kasete pēkšņi saplīsa vienu dienu pirms vēlēšanām Krievijā, ir tāda sakritība, kas prasās pēc paskaidrojuma, un šajā gadījumā LTV vadībai vajadzēja pateikt, kurā konkrēti datumā viņi sagaida, ka tiks novērstas tehniskas kļūmes un filma tiks rādīta, atzina eksperte.

LTV tā būtu jārīkojas, lai būtu skaidrs, ka tā patiešām ir tehniskā kļūme, un lai nerastos aizdomas, ka filmu nerāda tāpēc, ka, piemēram, viens no cilvēkiem, kas tajā intervēts, ir pasaules šaha čempions un Krievijas opozīcijas visskaļākā balss Garijs Kasparovs.

Katrā gadījumā no LTV vadības varētu sagaidīt paskaidrojumus, jo pašreizējā situācija tiešām liek uzdot jautājumus, kādēļ filma netiek rādīta. Lielākās pasaules televīzijas kompānijas, piemēram, Kanādas sabiedriskā televīzija, šo filmu ir rādījušas un reklamējušas, tāpēc būtu jāsaprot, kas ir tie iemesli, kāpēc filma netiek rādīta, uzsvēra Ruduša.

NRTP nav prasījusi LTV atcelt 1.decembrī plānoto dokumentālās filmas «Putina sistēma» pārraidi, aģentūrai LETA iepriekš norādīja Kleckins.

Savā blogā portālā «v-Diena» laikraksta «Diena» žurnāliste Gunta Sloga raksta, ka neoficiāla informācija «no LTV iekšienes» liecina, ka ar kaseti viss bijis kārtībā.

«Patiesais iemesls bijis zvans no NRTP. Zvanītājs pieprasījis atcelt filmas demonstrēšanu vai arī rēķināties ar nopietnām sekām. NRTP tā savukārt lūgusi rīkoties Krievijas vēstniecība, vēsta zinātāji,» norāda Sloga.

Savukārt Kleckins šo informāciju kategoriski noliedz. «Es varu 100% apgalvot, ka ne Latvijas, ne Krievijas pārstāvji pie mums nav vērsušies,» uzsvēra NRTP vadītājs.

Viņš skaidroja, ka filma nav demonstrēta tehnisku problēmu dēļ. «Putina sistēmu» varētu rādīt pēc nedēļas - «filma no tā nemainās». «Es tur nekādu problēmu neredzu,» uzsvēra NRTP priekšsēdētājs.

Filma vēsta par pašreizējā Krievijas prezidenta Putina neviennozīmīgi vērtēto ceļu no VDK virsnieka posteņa līdz valsts vadītāja amatam. Dokumentālās filmas režisors ir franču režisors Žans Mišels Karē sadarbībā ar Žilu Emerī. Dokumentālā filma «Putina sistēma» filmēta Francijā, Vācijā, Lielbritānijā, ASV un Krievijā.

Filmas «Putina sistēma» pirmo daļu bija paredzēts rādīt LTV 7.kanālā 1.decembrī, bet otro daļu - 8.decembrī.

Holšteins: «Putina sistēmas» kasetei bija bojāts horizontālais taimkods

LETA  12/03/07    Dokumentālās filmas «Putina sistēma» ētera kasetei bijis bojāts horizontālais taimkods, tādēļ nolemts filmas demonstrēšanu atcelt, aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Jānis Holšteins.

Pēc viņa teiktā, šajā kļūmē neviens darbinieks nav tieši vainojams, jo bojājums ir tehniskas izcelsmes, procesā, kas galvenokārt atkarīgs no aparatūras.

Holšteins pieļāva iespēju, ka, operatīvi rīkojoties, būtu varēts kļūmi pagūt novērst līdz plānotajam filmas ētera laikam, taču iespējams, ka kļūmi nevarētu tik ātri novērst, tādēļ tika pieņemts lēmums filmas demonstrēšanu pārcelt uz nākamo nedēļu.

LTV ģenerāldirektors norādīja, ka šis nav pirmais gadījums, kad LTV piemeklē tehniskas problēmas, tāpēc LTV vadība nemitīgi atgādinot par steidzamību, kādā būtu jārisina sabiedriskās televīzijas tehnoloģiskā renovācija. Viņaprāt, šo procesu visoptimālāk varētu veikt ar jauna televīzijas kompleksa būvi.

LTV 7.kanāls dokumentālo filmu «Putina sistēma» demonstrēs 8.decembra vakarā, aģentūru LETA informēja LTV Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Māra Šetlere.

Kā ziņots, filmu, kas vēsta par pašreizējā Krievijas prezidenta Vladimira Putina neviennozīmīgi vērtēto ceļu no VDK virsnieka posteņa līdz valsts vadītāja amatam, bija paredzēts rādīt LTV7 dienu pirms Krievijas Valsts domes vēlēšanām, 1.decembrī.

Neoficiāla informācija liecina, ka pret filmas pārraidīšanu LTV ēterā iebildusi Krievijas vēstniecība un jautājuma risināšanā bijusi iesaistīta arī Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM).

LTV7 direktors Arnis Kuprišs aģentūrai LETA noliedza, ka pret filmas pārraidīšanu LTV ēterā kāds būtu iebildis, un arī ĀM paziņoja, ka nekādā veidā nav ietekmējusi lēmumu par filmas demonstrēšanu.

Mediju eksperts Sergejs Kruks aģentūrai LETA atzina, ka, atceroties problēmas ar LTV raidījumu «De facto», nav jābrīnās, ka arī dokumentālās filmas demonstrēšanas atcelšana saistīta ar tehniskām problēmām, taču nevar nesaskatīt arī aizdomīgas sakritības.

«Šobrīd pat nevaru iedomāties tādu spēku, kurš būtu spējīgs ietekmēt filmas demonstrēšanu. LTV šajā gadījumā ir jāpaskaidro situācija, bet filma ir obligāti jāparāda,» sacīja Kruks.

Arī Rīgas Stradiņa universitātes Žurnālistikas studiju programmas vadītāja Anda Rožukalne aģentūrai LETA atzina, ka LTV vadībai būtu jāizskaidro, kāpēc filmas demonstrēšana pirms pāris dienām tehnisku iemeslu dēļ nebija iespējama, bet pēc dažām dienām viss ir atkal kārtībā.

Kā ziņots, filma «Putina sistēma» uzņemta 2007.gadā, tādēļ tajā atspoguļoti un analizēti jaunākie Krievijas notikumi. Putina darbību vērtē daudzi ārvalstu eksperti, laikabiedri, disidenti, politiskie pretinieki, esošie un bijušie kolēģi.

Dokumentālās filmas režisors ir francūzis Žans Mišels Karē sadarbībā ar Žilu Emerī. Filma uzņemta Francijā, Vācijā, Lielbritānijā, ASV un Krievijā.

JL aicina Riekstiņu un Kleckinu skaidrot iespējamo iejaukšanos LTV darbā

LETA  12/04/07    Partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas deputāti iesnieguši jautājumus ārlietu ministram Mārim Riekstiņam (TP), aicinot skaidrot iespējamo Ārlietu ministrijas (ĀM) iejaukšanos Latvijas sabiedriskās televīzijas darbā un mēģinājumu koriģēt televīzijas programmu, aģentūru LETA informēja JL frakcijas sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota.

tāti esot ar neizpratni uztvēruši publiski izskanējušo informāciju par izmaiņām Latvijas Televīzijas (LTV) programmā, atceļot savlaicīgi plānotās dokumentālās filmas "Putina sistēma" demonstrēšanu LTV 7.kanālā.

Turklāt JL pieejamā informācija liecinot, ka, iespējams, ārvalstu diplomāti un ĀM darbinieki ir centušies ietekmēt Latvijas sabiedriskās televīzijas programmu.

Tādēļ Riekstiņam adresētajos jautājumos JL vēlas noskaidrot, vai informācija, ka Krievijas vēstniecības diplomāti ir vērsušies ĀM ar lūgumu koriģēt Latvijas sabiedriskās televīzijas programmu, ir patiesa, kā arī vai ĀM vērsusies pie LTV vai Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) vadības ar lūgumu vai aicinājumu koriģēt Latvijas sabiedriskās televīzijas programmu.

Tāpat JL aicinājuši NRTP priekšsēdētāju Ābramu Kleckinu informēt deputātus par to, kādu apsvērumu dēļ pieņemts lēmums atcelt 1.decembrī plānoto dokumentālās filmas pārraidi un NRTP rīcību attiecīgajā situācijā.

Jau ziņots, ka filmu, kas vēsta par pašreizējā Krievijas prezidenta Vladimira Putina neviennozīmīgi vērtēto ceļu no VDK virsnieka posteņa līdz valsts vadītāja amatam, bija paredzēts rādīt LTV7 dienu pirms Krievijas Valsts domes vēlēšanām, 1.decembrī.

Viedoklis: Cenzori nedrīkst palikt amatā

Aivars Ozoliņš, Diena  12/05/07    Latvijas televīzijas vadītājs uzdod izņemt no programmas Kremlim netīkamu raidījumu; Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs to apsveic kā pareizu rīcību, ieteic Latvijā ievērot Krievijas likumus un uzskata vārda brīvību par iejaukšanos kaimiņvalsts iekšējās lietās; Ārlietu ministrija pilda Krievijas vēstniecības lūgumus prasīt sabiedriskajai televīzijai informāciju par konkrētas dokumentālas filmas pārraidīšanu. Biedējoši, ka tik daudz amatpersonu demokrātiskā republikā un Eiropas Savienības valstī rīkojas kā autoritārās Krievijas satelītvalstiņā.

Neizprotami, kādēļ Ārlietu ministrijai, kura tagad paziņo par savu "uzskatu", ka Latvijā prese ir brīva, ir jāreaģē uz Krievijas vai jebkuras citas valsts vēstniecības interesēšanos par brīva medija nodomiem pārraidīt kādu filmu tā vietā, lai ieteiktu pašiem zvanīt vai labāk sagaidīt un noskatīties. Piektdien pēc vēstnieka Kaļužnija zvana ministrijas valsts sekretāram Normanam Penkem un apvaicāšanās, vai viņš zinot, ka LTV gatavojas pārraidīt franču dokumentālistu filmu Putina sistēma, televīzijai piezvanījis ministrijas preses sekretārs un vaicājis, kurās vēl valstīs filma izrādīta un no kuras kompānijas iegādāta. Kāda Ārlietu vai jebkurai citai ministrijai gar to daļa? Skandalozais Kaļužnijs jau trīs gadus regulāri sūdzas, kam vien var, par konkrētām publikācijām Latvijas presē, un ir vienkārši nožēlojami, ka ārlietu resors turpina spēlēt pēc viņa noteikumiem, ka varas pārstāvji var zvanīt un "interesēties" par gatavotajiem raidījumiem.

Ministrija taisnojas, ka ne vienā brīdī neesot mēģinājusi televīzijai kaut ko ieteikt vai to citādi ietekmēt. Pieņemsim, ka tā ir. Taču rezultāts tik un tā ir demokrātiskā valstī pilnīgi nepieļaujams cenzūras gadījums. Un ne jau bez šīs valsts amatpersonu vai politiķu starpniecības Kaļužnijs to panāca. Ja tas nebija kāds no ĀM, tad kurš?

Tikai Latvijas televīzijas ģenerāldirektors Jānis Holšteins varētu pastāstīt, kas viņam lika vai lūdza izņemt filmu no LTV sestdienas programmas, taču viņš pinas melos, un ar to vien pietiek, lai nevarētu palikt amatā. Otrdien Holšteins jau skaidroja, ka viņa atsaukšanās uz "tehnisku kļūmi" esot bijis "nepareizs sabiedrisko attiecību gājiens" un ka viņš būtu varējis samelot pārliecinošāk jeb izdomāt "riktīgāko basņu", tomēr atlikšanas iemesls esot bijusi viņa vēlme pārbaudīt filmas tulkojumu. Abi ar NRTVP priekšsēdētāju Ābramu Kleckinu, "jūtot fonu par Krievijas vēlēšanām", nosprieduši, ka "nevajadzētu riskēt", un tas esot bijis "piesardzības diktēts lēmums". Proti, LTV vadītājs atzīst, ka filmas nerādīšanai bija politiski iemesli.

Latvijā cenzūra ir aizliegta ar likumu, un acīmredzamais likuma un Satversmes pārkāpums noticis ar Holšteina ziņu vai pēc viņa rīkojuma. Cilvēks, kas pieļauj vai pat pieprasa politisku cenzūru sabiedriskajā televīzijā, nevar būt šīs televīzijas vadītājs.

Pavisam šokējoši savu nepiemērotību demokrātiskas valsts sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu galvenā uzrauga darbam izpauž Kleckins, kas neslēpj gandarījumu par filmas neparādīšanu pirms vēlēšanām. Jo, pirmkārt, tas būtu "nedraudzīgs žests", bet "mums vajag stabilas attiecības ar Krieviju". (Nu mums ir arī šādas stabilitātes garants.) Otrkārt, viņš uzskata Latviju par Krievijas vēlēšanu apgabalu, uz kuru attiecas aģitācijas aizliegums pirmsvēlēšanu dienā. Treškārt, pret Putina režīmu kritiskas filmas demonstrēšana, viņaprāt, būtu "iejaukšanās viņu iekšējās lietās" - tas ir Krievijas arguments, ar ko tā parasti atbild uz Rietumvalstu kritiku par demokrātijas un cilvēktiesību pārkāpumiem.

Turklāt, lai kāda būtu bijusi Kleckina loma, viņš nu priecājas kā ienaidnieka diversiju novērsusi specvienība vai paštaisīts diplomāts. Viņaprāt, varētu būt sagrautas "kāda" cerības, ka filmas demonstrēšana pirmsvēlēšanu vakarā "pēdējā mirklī aizkavētu Latvijas un Krievijas robežu līguma stāšanos spēkā", taču tagad "vilciens jau ir aizgājis". Tātad arī NRTVP priekšsēdētājs atzīst šā cenzūras gadījuma politisko motivāciju.

Ja gribi iepazīt cilvēku, iedod viņam kaut mazliet varas. Līdzko amatā, Kleckins krāšņi izpauž nostalģiju pēc vilciena, kas aizgājis pirms septiņpadsmit gadiem.

Latvijā vairs neesot neviena nopietna medija, otrdien Saeimā sūdzējās Kleckins, kas uzskata, ka medijiem ir jāizdabā autoritārajam kaimiņvalsts režīmam. Netiekot sagatavoti profesionāli žurnālisti, gaužas LU profesors, kas daudzus gadus māca žurnālistiku. Ja sabiedrība ir neinformēta un neizprot procesus, ar to ir viegli manipulēt, vaimanā cilvēks, kas nevēlējās, lai informācija par Putinu "skalotu smadzenes" Domes vēlētājiem Latvijā. Un skumst, ka Latvijā vairs neesot tik augstvērtīgu raidījumu kā padomju laiku Globuss ar tā profesionālajiem čekistiem - smadzeņu skalotājiem. Tādam kā savulaik Globuss tagad vajadzētu būt "nacionālajam pasūtījumam", aprāda Kleckins. Nez, šis nacionālais pasūtījums jau ir saskaņots ar Krievijas vēstniecību?

Kleckins un Holšteins apdraud vārda brīvību, Latvijas demokrātisko iekārtu un valsts drošību, tāpēc nevar palikt amatā.

Kļūda un nedraudzīgs žests

Vita Dreijere, Zane Zālīte-Kļaviņa,  Diena  12/05/07

Kleckins: filmas izrādīšana, iespējams, varēja aizkavēt arī robežlīguma ratifikācijas pabeigšanu.

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums dienu pirms vēlēšanām Krievijā nerādīt filmu Putina sistēma varētu būt sašķobījis divus krēslus: atsevišķi Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTVP) locekļi apšauba gan LTV ģenerāldirektora Jāņa Holšteina, gan NRTVP priekšsēža Ābrama Kleckina atbilstību amatam. Pirmā krēsls līgojas, jo viņš atzinies melos sabiedrībai un, iespējams, sekmējis LTV pašcenzūru, otrais par to, ka atbalstījis filmas izņemšanu no ētera un vēl otrdien turpināja kritizēt filmas iekļaušanu programmā. "Es tiešām viņu ļoti cienu. Bet nevaru iedomāties citu veidu, kā šis cienījamais cilvēks vēl varētu saglabāt savu reputāciju, kā atkāpjoties no amata," par Ā.Kleckinu izsakās Rīgas Stradiņa universitātes žurnālistikas programmas vadītāja Anda Rožukalne.

Jau ziņots, ka sestdien LTV7 programmā iekļautā dokumentālā filma par Vladimiru Putinu tomēr netika demonstrēta un izskanējušās versijas rada aizdomas par LTV vadības un Ā.Kleckina pakļaušanos Krievijas vēstniecības vai pat politiskam spiedienam. No Dienas rīcībā nonākušās informācijas var secināt, ka, iespējams, spiedienu uz J.Holšteinu un Ā.Kleckinu pēc Krievijas vēstniecības zvana izdarījuši Ārlietu ministrijas vai premjera biroja darbinieki, taču gan premjera preses sekretārs Arno Pjatkins, gan ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) šādu informāciju noliedz, sakot, ka izpildvaras iejaukšanās mediju darbībā ir nepieņemama.

Ā.Kleckins joprojām atzīst, ka piektdien zvanījis J.Holšteinam, viņu necenties ietekmēt un bijis "gandrīz priecīgs", ka filmas demonstrēšana dienu pirms Krievijas Valsts domes vēlēšanām atcelta. Otrdien Saeimā viņš vēl norādīja, ka filmas iekļaušana LTV programmā bija kļūda, jo Krievija tās demonstrēšanu varēja uztvert kā nedraudzīgu žestu un tādējādi, iespējams, aizkavēt arī robežlīguma ratifikācijas pabeigšanu, ziņo BNS. "Mums vajag stabilas attiecības ar Krieviju," sacījis Ā.Kleckins.

Par Ā.Kleckina palikšanu amatā ironisks ir Latvijas Universitātes lektors Ingus Bērziņš, sakot, ka, "pavērojot viņa kustības amatā, mēs vēl piedzīvosim daudz jautru brīžu". Tiesa gan, Ā.Kleckins atzīst, ka pats atkāpties negrasās, viņa atstādināšanas jautājuma pagaidām nav arī NRTVP darba kārtībā. Vienīgā, kas Dienai skaidri pieļāvusi, ka, "ņemot vērā to divdomīgo un neērto situāciju", Ā.Kleckinam būtu jāatkāpjas, ir NRTVP locekle Dārija Juškeviča: "Es uzskatu, ka vispār nedrīkstēja nekādā veidā padomes priekšsēdētājs teikt - drīkst vai nedrīkst."

Pāris NRTVP biedru vēl nav definējuši savu viedokli, bet kopumā izplatītākā atbilde uz šo jautājumu padomē bija: Ā.Kleckins savu viedokli pauž kā privātpersona. Tieši tādēļ, ka "mediju speciālists drīkst paust savu viedokli", viņu atkāpties negrasās rosināt arī Saskaņas centra frakcija, kura Ā.Kleckinu izvirzīja darbam NRTVP.

Lielāku piekrišanu NRTVP locekļu vidū guvusi iespēja atstādināt J.Holšteinu. Viņš kopā ar LTV7 direktoru Arni Kuprišu otrdien izteica jaunu notikušā versiju, tādējādi nenoliedzot, ka iepriekš izplatīta nepatiesība. A.Kupriša dienesta ziņojumu, kas otrdien prezentēts NRTVP locekļiem kā LTV vadības oficiālā versija un nonācis Dienas rīcībā, vairs nav vainots horizontālais taimkods vai citas "eksakti tehniskas problēmas". Tagad LTV vadība aizbildinās ar neskaidrību par to, vai filmas tulkojums un balss teksts nav bijis tendenciozs. Jautāts, kāpēc iepriekš sabiedrībai melojis, J.Holšteins attaisnojas ar "publisko retoriku". Tiesa gan, kā noskaidroja Diena, arī otrdien izskanējusī LTV vadības versija var nebūt patiesa. LTV7 satura redaktore Jana Semjonova uzsver, ka laika filmas tulkojuma pārbaudīšanai LTV būtu pieticis: oriģinālā kasete atnākusi pagājušās nedēļas sākumā, DVD versija LTV jau bijusi, tāpēc filma iztulkota iepriekš un ierunāta jau ceturtdien. Turklāt neviens no LTV vadības pie viņas neesot interesējies par kasetes noskatīšanos, tāpēc LTV vadības taisnošanās esot "absolūta lirika".

Neoficiāla informācija liecina, ka par J.Holšteina atstādināšanu otrdien bija gatavi balsot četri no astoņiem sanākušajiem NRTVP locekļiem (lai J.Holšteinu atstādinātu, nepieciešamas sešas balsis). Tagad NRTVP no viņa pieprasījusi paskaidrojumu un gala lēmumu varētu pieņemt nākamnedēļ. Neapmierinātība ar J.Holšteinu samilzusi arī pašā LTV. Par LTV vadības rīcību šokēti esot pat agrāk vadībai lojāli darbinieki. Vairākas LTV "sejas" pat pieprasa sevi izgriezt no LTV svētku dziesmas videoklipa, kur uzstājušās kopā ar J.Holšteinu.

Filmas mērķis: parādīt režīma melus

Gunta Sloga,  Diena  12/05/07    Bažas par cenzūru LTV raisījusī filma Putina sistēma, kurā viena no tēmām ir kaimiņvalsts režīma vēršanās pret tam nepakļāvīgajiem žurnālistiem, nav pirmais tās režisora Žana Mišela Karē mēģinājums izprast, kas notiek šodienas Krievijā, un, iespējams, tieši tāpēc viņš izpelnījies nepatiku Maskavā. Jau pirms diviem gadiem kopā ar savu kolēģi Žilu Emerī, kas ir līdzautore otrdien LTV beidzot izrādītajai Putina sistēmai, viņi pabeidza darbu pie filmas par zemūdenes Kursk katastrofu 2000.gada augustā, kas sniedza drūmu ieskatu notikumos katastrofas dienās — to, cik vēlu varas iestādes sāka 118 jūrnieku glābšanas darbus slēpa patiesību un raisīja dažādu vērtējumu.

Gan vienas, gan otras filmas gadījumā Ž.M.Karē, Ž.Emerī un pārējai viņu komandai bijis tas, kā visvairāk ikdienā pietrūkst žurnālistiem — laiks. TV dokumentālo filmu radīšanā specializētā Ž.M.Karē komanda ar abām filmām strādājusi trīs gadu garumā, kas deva iespēju veikt desmitiem interviju un savākt plašu faktu materiālu. Tādēļ Putina sistēmā runā prezidenta skolotāja, asākie kritiķi, disidenti un augstas valsts amatpersonas. Filma mēģina rast atbildes, kādi apstākļi un notikumi veidojuši V.Putina personību, kas noteicis viņa nonākšanu prezidenta amatā un kādēļ viņš šodien jau tiek dēvēts par vienu no autoritārākajiem pasaules līderiem. Putina sistēma pēdējo mēnešu laikā tikusi izrādīta Beļģijā, Francijā, Lielbritānijā un starptautiskajā dokumentālo filmu festivālā Amsterdamā.

Lai nesadusmotu Krieviju...

Ģirts Zvirbulis, Latvijas Avīze   12/05/07    Filmas "Putina sistēma" iekļaušana Latvijas televīzijas programmā bijusi kļūda, vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem sacīja Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdētājs Ābrams Kleckins. Viņaprāt, Krievija filmas "Putina sistēma" demonstrēšanu varēja uztvert kā "klaji nedraudzīgu momentu un iejaukšanos savās iekšējās lietās" un tādējādi "zem sitiena tiktu nolikts robežlīguma jautājums".

Padomes priekšsēdētāja personīgais viedoklis esot, ka filmu nevajadzēja rādīt dienu pirms vēlēšanām Krievijā, ja gribot uzturēt stabilas starpvalstu attiecības. Taču viņa personīgais viedoklis nekādā gadījumā neesot ietekmējis filmas demonstrēšanas pārcelšanu. Tas gan nesakrīt ar "LA" rīcībā esošo neoficiālo informāciju, ka LTV7 direktors Arnis Kuprišs, atsaucoties uz zvanu no Nacionālās radio un televīzijas padomes, sestdien licis filmas rādīšanu atlikt, citādi LTV ģenerāldirektors Holšteins "lidošot".

Ā. Kleckina ciemošanās komisijā bija ieplānota jau pāris nedēļas iepriekš, lai runātu par viņa vadītās iestādes darba aktualitātēm. Taču gluži nejauši tā sakrita ar skandālu, kas nupat izcēlies filmas "Putina sistēma" demonstrēšanas sakarā. Tādēļ deputāti vispirms steidza noskaidrot NRTP priekšsēdētāja viedokli šajā jautājumā. "Manuprāt, kļūda bija jau tas vien, ka šī filma iekļuva programmā. Taču programmas sastādīšana nav NRTP kompetencē," teica Kleckins. Atgādinām, ka filmu, kas vēsta par pašreizējā Krievijas prezidenta Vladimira Putina neviennozīmīgi vērtēto ceļu no VDK virsnieka posteņa līdz valsts vadītāja amatam, bija paredzēts rādīt LTV7 dienu pirms Krievijas Valsts domes vēlēšanām, sestdien, 1. decembrī. Atbildot uz deputāta Paula Putniņa jautājumu, Ā. Kleckins pieļāva iespēju, ka pati filmas demonstrēšanas pārcelšana varētu būt provokācija "no vienas vai otras puses".

"Taču man neviens nav zvanījis ar lūgumu pārcelt filmas demonstrāciju. Tas gan neizslēdz iespēju, ka varētu būt zvanīts citur," apgalvoja Kleckins. Kā zināms, Ā. Kleckinu darbam padomē izvirzīja "Saskaņas centrs". Viņš darbojas arī "SC" līdera Jāņa Urbanoviča vadītās organizācijas "Baltijas forums" padomē, kas uztur ciešus sakarus ar Krievijas politiķiem un uzņēmējiem. Pats Ā. Kleckins "Baltijas foruma" konferencēs līdz šim vairākkārt kritizējis Latvijas ārpolitiku attiecībās ar Krieviju.

Arī Latvijas televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Jānis Holšteins noliedz, ka būtu bijusi kāda ietekme no malas. "Neesmu saņēmis ne Ārlietu ministrijas, ne Krievijas vēstniecības zvanus," vakar aģentūrai LETA teica Holšteins, gan atzīstot, ka ĀM sabiedrisko attiecību speciālisti zvanījuši LTV sabiedrisko attiecību speciālistei Mārai Šetlerei, lai uzzinātu, kad filma iepirkta un vai tā demonstrēta citās valstīs.

Vakar pēcpusdienā par "Putina sistēmu" tika spriests arī NRTP ārkārtas sēdē, kurā piedalījās gan J. Holšteins, gan LTV7 direktors Arnis Kuprišs. A. Kuprišs padomei iesniedza paskaidrojumu, kurā parādās pilnīgi jauna versija par notikušo – līdz šim J. Holšteins atgaiņājās ar apgalvojumu, ka translācija nav bijusi iespējama kasetes tehniska bojājuma dēļ. Taču A. Kuprišs savā paskaidrojumā visu vainu uzņemas pats. Translācija esot atlikta, jo viņš vēlējies pārliecināties, vai filmas tulkojums nav bijis tendenciozs. Neko tādu atrast nav izdevies, tādēļ pieņemts lēmums filmu pārraidīt jau vakar pēc ziņu raidījuma "Panorāma".

"Šī versiju maiņa droši vien saistāma ar to, ka pirmdien darbinieku sapulcē televīzijas tehniskie speciālisti aktīvi iebilda pret Holšteina apgalvojumu un bija gatavi sevis teikto apliecināt publiski," man teica padomes locekle Dzintra Geka. NRTP uzdeva Holšteinam līdz nākamajai padomes sēdei 6. decembrī sagatavot paskaidrojumu par notikušo un priekšlikumus tam, lai līdzīgas situācijas neatkārtotos. Pēc tā tiks lemts par soda sankcijām, bet jau vakardienas sēdē esot izskanējis ierosinājums Holšteinam atkāpties no LTV ģenerāldirektora amata. Par Ā. Kleckina atkāpšanos pagaidām nav runāts.

Sestdien LTV paziņoja, ka filmu nerādīs, "jo ir saplīsusi kasete" (LTV 7. kanāla direktors Arnis Kuprišs). Tad sekoja stāsts par "bojātu horizontālo taimkodu". Bet vakar jau bija citas versijas. Kā ziņo BNS, LTV ģenerāldirektors Jānis Holšteins atzinis, ka filmai problēmu ar digitālo laika kodu patiesībā nav bijis, kā teikts iepriekš. "Mums šķita, ka varētu būt neprecizitātes filmas tulkojumā vai retorikā. Parasti dokumentālās filmas, sevišķi tās, kuras var tikt dažādi interpretētas, pārskata satura redaktors, lai pārliecinātos, vai tulkojums precīzi atbilst tiešajam tekstam un kādā intonācijā teksts ierunāts. Tā kā filma "Putina sistēma" tika saņemta ļoti vēlu un nebija laika šim adaptācijas procesam, mēs nolēmām filmas pirmo daļu atlikt un pievienot otrajai, kuru paredzēts rādīt otrdien," sacīja Holšteins. "Ja mēs gribētu šo filmu atlikt kādu konkrētu iemeslu dēļ vai nerādīt vispār, mēs izdomātu "riktīgāko basņu", nevis tādus iemeslus, par kuriem ir runa tagad. Mēs atsaucāmies uz tehniskām problēmām, taču acīmredzot tas bijis nepareizs sabiedrisko attiecību gājiens."

Savukārt LTV7 satura redaktore Jana Semjonova, kura ir tieši tā persona, kas izvēlējusies franču režisora dokumentālo filmu par V. Putinu un jau trīs nedēļas iepriekš apzināti iekļāvusi sestdienas programmā, "LA" teica, ka gan ar pašu filmu, gan ar tās tulkojumu viss ir bijis kārtībā jau ceturtdien un, ja kāds gribējis pārliecināties par tās kvalitāti, tad laika tam bijis pietiekami. "Ja kāds grib apgalvot, ka filmas demonstrēšana ir apzināta provokācija, tad tās ir pilnīgas muļķības – mēs ar politiku nenodarbojamies. Un, ja kāds apšauba mūsu profesionalitāti programmas sastādīšanā, tad tikpat neprofesionāli kā LTV ir arī CNN un citas starptautiskās telekompānijas, kas šajā pašā dienā arī demonstrēja līdzīgas filmas par Putinu un Krieviju," sašutusi bija J. Semjonova.

Tiekoties ar Saeimas deputātiem, Ā. Kleckins skaidroja mediju lomu informētas sabiedrības veidošanā, norādot, ka Latvija ir to valstu starpā, kur sabiedrība ir visneinformētākā. Tam par iemeslu esot žurnālistu koncentrēšanās uz skandālu atspoguļošanu tā vietā, lai meklētu problēmu cēloņus un iespējamos risinājumus. Tādēļ NRTP plāno nacionālajā pasūtījumā iekļaut jaunu analītisku raidījumu. "Tas būtu līdzīgs padomju laika "Globusam", tikai veltīts iekšpolitikas jautājumiem," teica Ā. Kleckins. Potenciālie raidījuma vadītāji tikšot meklēti jauno žurnālistu vidū, kas prastu intervēt valsts amatpersonas, tās nepazemojot. Tajā pašā laikā NRTP vadītājs uzsvēra, ka neplāno ieteikt likvidēt nevienu no esošajiem informatīvajiem vai analītiskajiem raidījumiem.

Gan Kleckins, gan deputāti uzskata, ka vairākums žurnālistu Latvijā ir neprofesionāli, nepieklājīgi un atkarīgi no mediju īpašniekiem. Nepilnīga esot arī izglītības sistēma, kas gatavojot komunikācijas zinātņu teorētiķus, nevis praktiķus. "Kādreiz mēs bijām autoritātes, bet tagad mūs apsaukā par blēžiem, zagļiem un neliešiem," NRTP vadītājam sūdzējās Dzintars Ābiķis (Tautas partija). Arī komisijas priekšsēdētājam Jānim Strazdiņam esot žēl savu kolēģu, kas nokļuvuši "slikti audzinātu žurnālistu" nagos.

***

VIEDOKĻI

Kā politiķi vērtē NRTP priekšsēdētāja Kleckina izteikumus, kas faktiski liek televīzijai saprast, ka tā "politiski nepareizi" sastāda programmu un ka plašsaziņas līdzekļiem šobrīd nevajadzētu "kaitināt" Krieviju?

- Jānis Strazdiņš (ZZS), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs: "Manuprāt, tik tiešām nebūtu godīgi Rīgā aģitēt pirms pašām Krievijas domes vēlēšanām, jo arī pie mums dzīvo daudz krievu vēlētāju. Katram kaut cik nopietni domājošam diplomātam nav ne mazāko šaubu, ka šobrīd nav īstais brīdis kaitināt austrumu kaimiņu. Ko mēs iegūtu, parādot šo filmu? Pierādītu, ka mums ir visbrīvākā prese pasaulē? To jau tāpat visi zina. Ar diplomātiju var panākt daudz vairāk nekā ar šādiem lētiem gājieniem."

- Andris Bērziņš (LPP/"LC"), Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs: "Īsti negribu piekrist Kleckina un Strazdiņa viedoklim par to, ka "Putina sistēma" noliktu zem sitiena robežlīguma ratificēšanu. Neesmu gan dzirdējis Kleckina kunga izteikumus šajā sakarā un tie būtu jāvērtē kontekstā. Taču viens ir skaidrs – viņš ir Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvis. Nevis Krievijas. Tādēļ viņam būtu jādomā tikai par Latvijas interesēm. Filmas demonstrēšana nekādā veidā nevarētu apdraudēt robežlīguma ratifikāciju, jo tur faktiski atlikušas tikai tehniskas detaļas."

- Artis Pabriks, pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts: "Jebkādi mēģinājumi saistīt "Putina sistēmu" ar robežlīguma ratifikāciju ir pilnīgas muļķības. Ja viena dokumentāla filma var tikt uzskatīta par tik sensitīvu lietu, tad kaut kas nav kārtībā ar vērtību sistēmu. Un tām amatpersonām, kas ir vainojamas pie filmas atcelšanas, būtu jāatkāpjas no amata. Faktiski ir notikusi politisku motīvu vadīta cenzūra. Un esmu pārliecināts, ka aiz šīs cenzūras stāv nevis Krievijas vēstniecība, bet gan Latvijas amatpersonas."

- Gaidis Bērziņš ("TB"/LNNK), tieslietu ministrs: "Man nepieņemami ir NRTP priekšsēdētāja izteikumi, kuros norādīts, ka Latvijai būtu jāievēro Krievijas Federācijas tiesību akti, kas dienu pirms vēlēšanām nosaka priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegumu. Latvijas Republikas teritorijā spēkā ir Latvijas tiesību akti, un Latvijas valsts amatpersonām, tostarp NRTP priekšsēdētājam, būtu jāvadās tikai no tiem. Turklāt šādi aicinājumi ievērot svešu valstu tiesību aktus var tikt uzskatīti par pretvalstiskiem. Krievijas Federācija ļoti aktīvi izmanto savu ietekmi, lai mainītu Latvijas iekšpolitiskos procesus sev vēlamā virzienā – par to norāda gan Krievijas pārstāvju paustie viedokļi, kādai būtu jābūt nākamajai Latvijas valdībai, Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumi par apņemšanos cīnīties par krievu valodas statusa maiņu Latvijā, lai tā no svešvalodas kļūtu par valsts valodu, kā arī citas aktivitātes. Es uzskatu, ka Latvija nedrīkst gļēvulīgi pakļauties šādām provokācijām."

LTV ģenerāldirektors Holšteins filmas dēļ iesniedzis atlūgumu

LETA   12/05/07    Latvijas televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Jānis Holšteins šodien iesniedzis atlūgumu Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdētājam Ābramam Kleckinam.

To viņš šodien izdarījis pirms apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) Saeimas frakcijas sēdes, uz kuru bija uzaicināts gan viņš, gan arī Kleckins, lai sniegtu paskaidrojumus par lēmumu nedemonstrēt filmu "Putina sistēma" dienu pirms Krievijas Valsts domes vēlēšanām.

Holšteins norādīja, ka uzņemas atbildību par notikušo. Viņš neesot novērtējis situāciju, kāda varētu izveidoties, atceļot šīs filmas demonstrēšanu. Tādēļ LTV ģenerāldirektors nolēmis iesniegt atlūgumu.

Holšteins žurnālistiem atzina, ka motivācija iesniegt atlūgumu ir "nosacīti politiskā kļūda, nenovērtējot filmas atlikšanu".

"Radusies situācija met aizdomu ēnu uz sabiedrisko televīziju, un līdz ar to es šodien pēc zināmām pārdomām iesniedzu atlūgumu. Tagad ir jāgaida padomes lēmums, līdz kuram laikam es varēšu strādāt," sacīja LTV ģenerāldirektors.

Kleckins žurnālistiem apliecināja, ka pirms apvienības TB/LNNK sēdes ir saņēmis Holšteina atlūgumu. "Es domāju, ka viņš ir pārsteidzies, jo, manuprāt, ir svarīgi, lai cilvēks, kas guvis pieredzi, turpinātu strādāt. Atlūguma iesniegšana liecina par to, ka Holšteins spēj uzņemties atbildību," sacīja Kleckins.

Kā uzsvēra NRTP priekšsēdētājs, tas, ka Holšteins ir pārsteidzies ar atlūguma iesniegšanu, ir tikai un vienīgi viņa personīgais viedoklis. Tāpēc par šo jautājumu tiks runāts padomes sēdē, kas notiks rīt, 6.decembrī.

Kā ziņots, LTV atcēla 1.decembrī plānoto dokumentālās filmas "Putina sistēma" pārraidi. Neoficiāla informācija liecina, ka pret filmas, kas vēsta par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, pārraidīšanu LTV ēterā iebildusi Krievijas vēstniecība un iejaukusies arī Latvijas Ārlietu ministrija.

LTV ģenerāldirektors Jānis Holšteins filmas demonstrēšanas laika pārcelšanu gan saista ar tehniskām kļūmēm. Ņemot vērā vēlēšanu norisi Krievijā, LTV vadība vēlējusies pārbaudīt filmas tekstu tulkojumu, lai pārliecinātos, ka ar to nav nekādu problēmu, jo neprecīzs tulkojums varētu atstāt iespaidu uz skatītāju, iepriekš stāstīja Holšteins. Pēc LTV ģenerāldirektora teiktā, savlaicīgāk filmas tulkojumu neesot bijis iespējams izzināt, jo filma bijusi nesen saņemta.

Filma LTV ēterā tika demonstrēta vakar, 4.decembrī.

Viedoklis: Cenzūra paliek cenzūra

Juris Paiders,  NRA  12/06/07    Atceļot Francijas žurnālistu veidotās filmas Putina sistēma demonstrēšanu Latvijas Televīzijas 7. kanālā, Latvija ir iekūlusies starptautiskā skandālā.

Vispirms – filmas nedemonstrēšanā ir cenzūras pazīmes. Šo kauna traipu par cenzūras īstenošanu nenomazgās nedz LTV, nedz NRTVP neveiklā taisnošanās par ārlietu interesēm un tehniskām kļūmēm.

Filmas demonstrācijas aizliegums ir cenzūra. Tikai Latvija nav pirmā valsts un LTV nav pirmā televīzija, kas atteicās demonstrēt filmu Putina sistēma. Vairākas televīzijas ASV un Lielbritānijā attiecās demonstrēt (iepirkt) filmu Putina sistēma tās kvalitātes dēļ. ASV un Lielbritānijā šādi atteikumi netika uzskatīti par cenzūras izpausmēm. Televīzijai ir tiesības nerādīt zemas kvalitātes propagandiskas filmas.

Latvijas gadījumā mani daudz vairāk interesēja, kas un uz kādu dokumentu pamata pieņēma lēmumu un izvēlējās iegādāties un rādīt filmu. Jo pašu filmas ražotāju mātes televīzija France 2 šo filmu demonstrēja tikai 29. novembrī. Austrālijā un Beļģijā filma tika rādīta agrāk. Turklāt jau labu laiku internetā ir publiskota Beļģijas televīzijas RTBF vadītāja Žana Pola Filipo sarakste ar Krievijas vēstnieku Beļģijā Vadimu Lukovu par filmas Putina sistēma demonstrēšanu.

Pēc minētās filmas demonstrēšanas Beļģijā Krievijas vēstnieks aicināja RTBF piešķirt ētera laiku Krievijas vēstniekam, lai izskaidrotu filmas propagandistiski ideoloģisko raksturu. Demokrātiskās Beļģijas televīzijas vadība ļoti demokrātiskos izteicienos pasūtīja Krievijas diplomātu dēt un labi, labi tālu, atsakot piešķirt pat sekundi RTBF raidlaika Krievijas valdības un Ārlietu ministrijas pozīcijas atspoguļošanai.

Krievijas Ārlietu ministrija saraksti ir publiskojusi, tāpēc var tikai paust izbrīnu un apbrīnu par Latvijas sabiedriskās televīzijas vadības vēlmi pirms Krievijas parlamenta vēlēšanām demonstrēt nevis Latvijas žurnālistu sagatavotu pārraidi, bet gan stimulēt Latvijas importu un tērēt naudu, lai iepirktu filmu, par kuru ir labi zināms, ka tās demonstrēšana izraisījusi diplomātisku skandālu Beļģijā.

Ja nu vienīgi ir tā, ka LTV vadība par savu misiju ir izraudzījusies importēt filmas, kuru rādīšana nepatiks krieviem un Krievijai.

Taču, noskatoties šo filmu nu jau LTV1, radās trīs pretenzijas.

Vispirms par cenzūru LTV. Tas ir nepieņemami. No provokatīvi izaicinošas žurnālistikas viedokļa viss ir kārtībā. Tomēr filmas propagandiskais raksturs nemazina un neatceļ cenzūru. Cenzūra paliek cenzūra.

Otrs jautājums ir par LTV darba kvalitāti. Vai LTV vadība iepazīstas ar materiālu, kuru tā iepērk? Cik bija samaksāts par Putina sistēmu, kas ir tas talants, kurš ieteica LTV iepirkt tieši šo filmu?

Taču galvenais. Vai LTV redaktoriem nekļūst neērti, piekabinot vārdu dokumentālā pie filmas Putina sistēma nosaukuma? Propagandistiskā – jā, ideoloģiskā – jā, bet kāpēc pazemot vārdu dokumentālā?

Filma ir mākslinieciska, nežēlīga, taču tā nav dokumentāla. Tā pārpildīta ar aplamībām.

Filmas autori stāsta, ka bijušais Krievijas premjerministrs Primakovs bija tas, kurš nolēma sākt piegriezt skābekli oligarhiem. Primakovam uzticīgais Krievijas ģenerālprokurors metās atjaunot tiesiskumu. Tikai ļaunais Putins (tolaik kā FDD vadītājs) izglāba Borisu Jeļcinu un oligarhu pēcpuses, piespēlējot presei kompromatu par ģenerālprokuroru.

Stop! Sanāk, ka Putins pierunāja Krievijas ģenerālprokuroru uzsākt seksuālu orģiju ar divām prostitūtām vienlaikus?

Ai, ai, ai! Par kādiem auniem mūs uzskata franču propagandisti?

Tagad novērtēsim jebkuras demokrātiskas valsts tikumus. Kas notiktu, ja atklātos, ka ģenerālprokurors algo ielasmeitas grupveida seksam un piedalās orģijās? Vai ir kaut viena demokrātiska valsts, kurā šāds ģenerālprokurors varētu turpināt netraucēti pildīt savus pienākums? Pat ASV, Ķīnā un Latvijā pēc tādas atklāsmes ģenerālprokuroru palūgtu aiziet. Ja vēlies cīnieties pret noziedzību, tad pats esi draugos ar likumu un ievēro morālas normas. Putina sistēma nav dokumentāla filma. Tas ir aukstā kara stilā ieturēts ideoloģisks produkts.

Kad filmas autori sāka man apgalvot, ka Putins ir slikts, jo, lūk, kāds nelietis, panācis krievu nacionālās pašapziņas un lepnuma pieaugumu, vispār palika jokaini. Ja Putins panāktu, ka Krievijas iedzīvotāji izturētos ar pretīgumu un riebumu pret savu valsti, vai tad franču propagandisti viņu cildinātu kā izcilu valstsvīru un demokrātijas dižgaru?

Kļūda vai diversija bija šādu propagandas filmu iekļaut LTV programmā, bet vēl lielāka aplamība bija to pēc tam aizliegt demonstrēt.

Viedoklis: Nejauksim diplomātiju ar mediju brīvību

Sandra Veinberga,  NRA  12/06/07    Mediju brīvības dilemma šodien nav mazāk aktuāla kā Miltona laikā, kad dzima pirmās preses brīvības deklarācijas.

"Aizvien vairāk valdību pasaulē uzskata, ka jaunie mediji var būtiski ietekmēt politiskās varas sviras, un tāpēc izstrādā modernākas cenzūras metodes" (Reportieri bez robežām).

Šodien 64 cilvēki sēž cietumā par to, ka nepiedienīgi izteikušies savās publikācijās interneta čatā. Ķīnā "interneta disidentu ir visvairāk", nedaudz mazāk – astoņi – izcieš sodu Vjetnamā, Ziemeļkorejā un Turkmēnijā. 11 no tiem pērn nomira apcietinājumā. Tāpēc visas valstis civilizētā pasaulē vērtē un ciena, ne tikai ņemot vērā nacionālo kopproduktu, eksportu, importu, inflāciju u. c. eksaktās vērtības. Civilizācijas standartu nosaka arī preses brīvības līmenis.

Pirmajā vietā šobrīd pasaulē ir Īslande un Norvēģija, Amerikas Savienotās Valstis mediju brīvības tabulā atrodas tikai 48. vietā, Krievija – 144. vietā.

Piemēram, Zviedrija pērn bija noslīdējusi no 5. uz 14. vietu tikai tāpēc, ka latviešu izcelsmes ārlietu ministre Laila Freivalde atļāvās izmantot Zviedrijas Ārlietu ministrijas sviras, lai ar Drošības policijas starpniecību slēgtu neonacistu avīzes SD-kuriren mājaslapu, kas bija publicējusi tās pašas bēdīgi slavenās Muhameda karikatūras, kuru dēļ Tuvos Austrumos musulmaņu ekstrēmisti dedzināja Dānijas karogu. Laila Freivalde acīmredzot bija nobažījusies par Zviedrijas diplomātiskajām kolīzijām, kas varētu rasties minētās publikācijas sakarībā. Tieši tāpat kā Ābrams Kleckins, Latvijas Ārlietu ministrija un TV vadība "gribēja labu", tikko akceptējot franču dokumentālās filmas cenzēšanu LTV otrajā kanālā. Lailai Freivaldei pēc notikušā nācās atkāpties no amata.

Visiem Latvijas cenzoriem arī šonedēļ būtu jāatkāpjas no amatiem, ja vēlamies uzsvērt, ka esam brīva un neatkarīga valsts ne tikai mūsu pašmāju iedzīvotājiem, bet arī starptautiskajai sabiedriskajai domai.

Cenzūra ir ļoti viltīgs instruments un spēj ietekmēt notikumu attīstību, jo izmanto ļoti dažādas metodes. Kopš PSRS laika Latvijā pati iecienītākā ir noklusēšanas taktika – mēģinot ierobežot informācijas piegādi sabiedrībai, lai manipulētu ar sabiedriskās domas rīcību. Cenzori uzsver, ka "gribēja labu", taču veca patiesība ziņo, ka ar labo gribēšanu var nobruģēt ceļu uz elli.

Konservatīvisma tēvs Edmunds Bērks savulaik rakstīja, ka "sabiedrība reizēm pieprasa, lai cilvēku tieksmes tiktu apspiestas kopēju mērķu vārdā" (Reflections on the Revolution in France), uzsverot, ka cilvēkam jānodrošina ne tikai brīvība, bet arī iekšējie sociālie iemaukti. Bērka viedoklis daudziem arī šodien kalpo kā instrukciju grāmata.

Pērnās nedēļas nogales cenzūra LTV pierādīja, ka konservatīvisms Latvijā robežojas ar totalitārismu. Franču filmu nožņaudza klusi, izspiežot no ētera ieplānotajā dienā, (kad to no demokrātiskas sabiedrības interešu viedokļu parādīt bija svarīgāk nekā tagad), tik nemanāmi, ka joprojām nav atrasts "tas, kurš to pieprasīja" un tas "kurš, to izdarīja".

Tā bija cenzūra. Netīra un neakceptējama "nevēlamas" informācijas nožņaugšana.

Rīcība, par kuru jāsoda vainīgie, jo informācijas slepkavība ir krimināla noziedzība pret demokrātisku sabiedrību.

Tikai 38% no pasaules valstīm var lepoties ar brīviem medijiem. Cenzūra sit pa pirkstiem (draudot ar nāves sodu) ne tikai Ibrahīmam Isam Ēģiptē, Dāvidam Īsakam Eritrejā, Adanam Hasanpūram, Alī Akbaram Musāvi Teherānā un daudziem citiem Āzijā. Irākas kara sākumā cenzūra plosījās arī ASV tiešā un pārnestā nozīmē (piemēram, britu TV žurnālista Terija Loida nošaušanu Basrā 2003. gada 22. martā), Ķīnā turpina cenzēt pat TV sēriju Desperate Housewives, nedrīkst rādīt filmu Geišas memuāri un pat Goggle pieslēgusies Pekinas cenzūras fundamentam.

Tā neizzūd arī tad, kad politiķi publiski pasludina demokrātiju. Demagoģija par "objektīviem apstākļiem" liecina par dubulto morāli.

1766. gada zviedru preses brīvības postulāti, 1787. gada amerikāņu vai 1789. gada franču brīvības deklarācijas pasvītro pašu galveno – mūsu valsts ir labāka par visām citām tieši tāpēc, ka pie mums izteikšanās brīvība presē ir daudz pamatīgākā nekā citur pasaulē. Tas nozīmē – mēs tieši tāpēc esam labāki par citiem. Brīvāki, demokrātiskāki, progresīvāki.

Šie misijas motīvi kā karogi jānodrošina cilvēkiem, kuri atbild par valsts sabiedriskajiem medijiem. Šajā gadījumā Nacionālajai radio un televīzijas padomei un tās vadītājam Ābramam Kleckinam. Tāpēc jau šonedēļ gaidīsim no padomes reālu rīcību, lai noskaidrotu, kurš, kad kāpēc un ar kādu mērķi panāca franču filmas izņemšanu no ētera. Cerams, ka jau šonedēļ šie cilvēki atkāpsies no saviem amatiem.

Vienkārši tāpēc, ka uzbrēcieni medijiem demokrātiskajā sabiedrībā parasti beidzas ar brēcēju amata zaudēšanu. Un Latvija taču ir demokrātiska valsts?

Pirmais kauliņš kritis, efekta nav

Vita Dreijere,  Diena  12/06/07    Eksperti: demisionējušā LTV ģenerāldirektora piemēram jāseko arī NRTVP vadītājam.

KO TAD MĒS vēl sazināsimies pa tiešo ar Kremli? Par Latvijas televīzijas (LTV) vadības un Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTVP) priekšsēža Ābrama Kleckina rīcību filmas Putina sistēma atcelšanas kontekstā ir izbrīnīts mediju eksperts Ainārs Dimants. Viņš uzskata: tālāk vairs nav kur iet - šis gadījums, kas rada aizdomas par sabiedriskās televīzijas cenzūru, prasa arī amatpersonu atkāpšanos. Pirmā jau kritusi - LTV ģenerāldirektors Jānis Holšteins, uzņemoties atbildību par notikušo, trešdien iesniedzis atlūgumu, bet, pēc A.Dimanta domām, būtu jābūt domino kauliņu efektam - pēc J.Holšteina amats jāatstāj arī Ā.Kleckinam. Tam, ka viņš nav izdarījis nepieciešamo, lai nosargātu LTV redakcionālo neatkarību, piekrīt arī citi eksperti.

Jau ziņots, ka LTV izņēma no ētera filmu Putina sistēma, ko bija paredzēts rādīt dienu pirms vēlēšanām Krievijā. Tajā bija pretrunīga informācija par Vladimira Putina ceļu uz varu, un tās nerādīšana kombinācijā ar Dienas rīcībā nonākušo informāciju rada aizdomas par LTV vadības un Ā.Kleckina pakļaušanos Krievijas vēstniecības vai politiskam spiedienam. Izskanējušas aizdomas, ka spiedienu uz Ā.Kleckinu un J.Holšteinu izdarījuši Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji, kurus savukārt, iespējams, uz to mudinājis kāds no premjera biroja. Amatpersonas to noliedz. Taču Ā.Kleckins publiski atzinis, ka par filmu runājis ar J.Holšteinu un bijis "gandrīz priecīgs", ka tā atcelta. Filmas iekļaušana programmā bijusi kļūda un nedraudzīgs žests. "Saprotu, ka Kleckinam ļoti rūp Krievijas intereses, bet tas nav viņa uzdevums šajā amatā. Viņa uzdevums bija sargāt LTV redakcionālo autonomiju," kritisks par Ā.Kleckina izteikumiem ir A.Dimants.

"Visbūtiskākais ir tas, lai Latvijas valstī nebūtu cenzūras. Satversmes 100.panta pārkāpums ir ļoti nopietns pārkāpums, un es vienmēr stāvēšu par to, lai tas tiktu ievērots," uz jautājumu, vai Ā.Kleckinam būtu jāatkāpjas, trešdien žurnālistiem izvairīgi atbildēja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Ir pamatotas aizdomas par cenzūru sabiedriskajā televīzijā, uzsver portāla politika.lv galvenā redaktore Rita Ruduša. Viņasprāt, Ā.Kleckinam būtu jāatkāpjas, jo viņš nav pienācīgi pildījis savu uzdevumu uzraudzīt, lai sabiedriskā televīzija pildītu savas funkcijas, nevis kļūtu par valsts televīziju. Šajā situācijā viņam bija jābūt buferim, kas novērš ārējo spiedienu uz sabiedrisko televīziju, bet viņš pats nostājās pretējā pusē, norāda R.Ruduša.

Ā.Kleckins jau Dienai atzinis, ka atkāpties negrasās - ja reiz NRTVP viņam devusi šo uzticību, tad tikai tā var izlemt, vai viņam atkāpties. Šāda jautājuma pagaidām nav padomes darba kārtībā, jo tikai pāris locekļu uzskata, ka Ā.Kleckinam amats būtu jāpamet.

Saeimā, kas ievēlēja Ā.Kleckinu NRTVP, par viņu ir dažādi viedokļi. Viņa izvirzītāja Saskaņas centra (SC) frakcija savu kandidātu atkāpties nemudināšot. "Visi viņa vārdi bijuši pasvītrojot, ka tas ir viņa personīgais viedoklis. Kā cilvēks, kas ieņem šo amatu, viņš nav mēģinājis darīt neko tādu, kas varētu mest ēnu viņa piemērotībai," skaidro SC pārstāvis Nils Ušakovs. Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēža vietnieks Jānis Lagzdiņš atturas izteikt jebkādus vērtējumus, sakot, ka viņam kā likumdevējvaras pārstāvim liegts iejaukties NRTV P darbībā. Par Ā.Kleckina rīcību maz informēts esot LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Bērziņš, kurš norāda: "Lai NRTVP vispirms paši tiek skaidrībā." Kritiskāki ir TB/LNNK un Jaunā laika pārstāvji. TB/LNNK frakcijas priekšsēdis Māris Grīnblats, kuram arī pēc Ā.Kleckina un J.Holšteina uzklausīšanas paliekot aizdomas par ietekmi no Krievijas, viņu rīcību sauc par iztapību. Savukārt kādreizējais LTV ģenerāldirektors Uldis Grava (JL) domā, ka domino kauliņi krituši nepareizā secībā, jo vispirms bijis jāatkāpjas Ā.Kleckinam, jo "viņš bija tas, kurš iespaidoja Holšteina lēmumu", viņa nostāja un izteicieni esot "pilnīgi nepieņemami".

Sistēmas cilvēks

Diena  12/06/07    Otrdienas vakarā beidzot Latvijas TV parādītajā franču žurnālistu divdaļīgajā pētnieciskajā filmā Putina sistēma: no KGB līdz Kremlim/No Kremļa līdz KGB par Krievijas prezidenta Putina plānveidīgi izveidoto "sistēmu" demokrātijas iznīcināšanai paša pārvaldītajā teritorijā bija vērojama kāda zīmīga nianse. Proti, šīs kaimiņvalsts galvenā politiskā "oligarha" apziņā masu mediji ir būtisks varas iegūšanas un noturēšanas instruments, tādēļ ir vitāli svarīgi tos jebkuriem līdzekļiem pakļaut savai ietekmei. Tas, ka Krievijā valsts (lasi — Putina) pilnīgā kontrolē atrodas visi centrālie televīzijas kanāli, sen nav noslēpums nedz Krievijā, nedz pat šeit, Latvijā. Nosacīti liberāla, brīva un neatkarīga Krievijā vairs palikusi vienīgi drukātā žurnālistika (savas niecīgās ietekmes — tirāžu ierobežotības dēļ) un internetžurnālistika (kuru pagaidām vēl nav iespējams kontrolēt). Simboliski ekstrapolējot domu līdz tās loģiskajam galam, Putina apziņā valsts — tā ir televīzija. Valsts taču nekritizē pati sevi.

Tādēļ mani ārkārtā izbrīnīja Nacionālās radio un televīzijas padomes vadītāja Ābrama Kleckina vairākkārt gandrīz vai ietiepīgi paustais ne ta "personīgais", ne ta oficiālais viedoklis (dažādi mūsu TV kanāli demonstrēja Kleckina kunga interviju dažādas versijas), ka šīs franču filmas demonstrēšana Latvijā dienā pirms valsts Domes vēlēšanām Krievijā būtu Krievijai nedraudzīgs, tāpēc nepieļaujams žests. Izbrīnīja tādēļ, ka līdz šim nebiju zinājis, ka neatkarīgas valsts Latvijas NRTVP vada Latvijai acīmredzami naidīgās Putina sistēmas cilvēks Kleckins, kurš arī uzskata, ka televīzija — tā ir valsts.

Jo arī Latvijas Universitātes Žurnālistikas fakultātes mācībspēks, perestroikas simbola — skarbās sociālās dokfilmas Vai viegli būt jaunam? scenārija līdzautors Ābrams, tolaik, kad tapa Jura Podnieka filma, uzvārdā Kļockins, ar savu "privāto viedokli", kuru gan pauž kā NRTVP galva, identificē valsts varu/politiku ar tās masu medijiem, noliedzot neatkarīgas žurnālistikas profesionālās darbības ētikas pamatbausli — kalpot patiesības noskaidrošanai neatkarīgi no tā, kam šī patiesība var būt/nebūt "izdevīga".

Šķiet, Kleckina loģika ir — ja Latvijas valsts televīzija rāda kaimiņvalsts prezidentam Putinam kritisku filmu, tas nozīmē, ka Latvija kā valsts kritizē Krieviju kā valsti tās prezidenta veidolā. Un tā jau, mīlīši, kā teiktu Odesā, ir politika!

Vai šādas politiski angažētas — prokrieviskas žurnālistiskas gudrības tagad māca ātrajos kursos Krievijas vēstniecībā, kuras "runasvīra" Kaļužnija odiozos, lai neteiktu nicinošos, uzskatus par Latviju un tās tautas tiesībām traktēt savu vēsturi varējām spilgti redzēt svētdienas vakarā De facto, kur vēstnieks norādīja — "jūsu" Okupācijas muzejā neredz prieku par Sarkanās armijas uzvaru pār fašismu!

Visbeidzot — vislielākās skumjas raisa ne jau tas, ka šādi Putina ideoloģiskam režīmam iztapīgi kolaboranti kā Kleckins vada Nacionālo radio un televīzijas padomi, bet gan pagalam neveiklā pašas LTV vadības stomīšanās, kādēļ tad īsti franču—vācu—lietuviešu kolēģu filmu nedemonstrēja sestdienā. Versija par tulkošanas problēmām ir smieklīga — pietika noskatīties filmu, lai saprastu, ka nekādas literāri sarežģītas, grūti tulkojamas lingvistiskas pērles tajā netiek bērtas.

Visskumjākais ir apzināties, ka bailēm joprojām ir lielas acis: ko gan jaunu, šokējošu, līdz šim absolūti nezināmu šī filma atklāja Latvijā cilvēkiem, kas daudzmaz regulāri pēdējos desmit gadus seko līdzi politiskajām norisēm Krievijā? Par ko nebūtu lasīts, nu, kaut vai Latvijā izdotajā sējumā Putina Krievija vai Ļitviņenko pēcnāves grāmatā? Tā ka žurnālistikas pedagoga Kleckina piesardzīgais paziņojums norāda — bailes no politiskās atbildības "krievu lāča" priekšā joprojām ir dzīvas!

Holšteins aizies17.decembrī

LETA, BNS,  12/07/07   Jānis Holšteins Latvijas televīziju vadīs līdz 17.decembrim, tā viņš vienojies ar Nacionālo radio un televīzijas padomi (NRTVP). Šajā laikā J.Holšteinam padomē jāiesniedz LTV 2008.gada budžeta plāns un nacionālā pasūtījuma projekts. Pēc tam, kad līdzšinējais LTV vadītājs savu amatu pametīs, ģenerāldirektora pienākumus pildīs viņa pašreizējais vietnieks Edgars Kots.

Jauno LTV ģenerāldirektoru meklēs konkursa kārtībā, informēja NRTVP vadītājs Ābrams Kleckins. Par to, kad un kādā veidā viņu izvēlēsies, spriedīs NRTVP.

J.Holšteins iesniedza atlūgumu trešdien, šādi uzņemoties atbildību par lēmumu nedemonstrēt filmu Putina sistēma dienu pirms Krievijas Valsts domes vēlēšanām. J.Holšteins, kurš sacīja, ka filmas pārcelšana bijusi viņa "idiotiska kļūda", atzina, ka Ā.Kleckins mēģinājis viņu atrunāt no amata atstāšanas, taču lēmums esot galīgs un no televīzijas viņš aiziešot pavisam. J.Holšteina nākotnes plāni esot "dažādi", bet tie nav saistīti ar strādāšanu televīzijā.

Filmas Putina sistēma izņemšana no programmas radīja aizdomas par LTV vadības un Ā.Kleckina pakļaušanos Krievijas vēstniecības vai politiskam spiedienam. Kaut arī mediju eksperti izteikušies, ka arī Ā.Kleckinam būtu jāatkāpjas, Nacionālās radio un televīzijas padomes vadītājs to nedara.

Citur politikā un tiesu lietās...

Tautas partija atgūstas, Jaunais laiks krīt

Ināra Egle,  Diena  12/02/07    Premjera Aigara Kalvīša vadītā Tautas partija (TP), kas oktobrī veiktajā Latvijas faktu (LF) aptaujā bija piedzīvojusi reitinga kritumu zem 5% barjeras, novembrī atkal ir to pārvarējusi. Taču iegūtie 5,1% atbalstītāju vēl ne tuvu nav tam rezultātam, kāds partijai bija septembrī, kad par TP bija gatavi balsot 12,5% Latvijas pilsoņu. Novembrī kritumu piedzīvojis opozīcijā esošais Jaunais laiks, (JL)kas no 11% oktobrī noslīdējis uz 7,8% novembrī, joprojām saglabājot otro pozīciju aiz vairāku mēnešu līdera LF aptaujā - Saskaņas centra.

LF direktors Aigars Freimanis Dienai teica, ka, salīdzinot ar oktobri, būtisku pārmaiņu aptaujas tabulā nav, vienīgais ievērības cienīgais fakts esot JL reitinga nelielais kritums. Vienīgais skaidrojums, kas sociologam nākot prātā, ir tas, ka JL vēlētājs varbūt naivi cerēja uz aktīvāku partijas darbību krīzes situācijā. Acīmredzot sava loma ir arī tam, ka JL sāka sarunas ar koalīciju par iespējamo iekļaušanos tajā, sacīja A.Freimanis un pieļāva, ka tradicionālais JL vēlētājs varētu būt vīlies šādā partijas rīcībā.

LF aptaujā, kas veikta no 10. līdz 22.novembrim, Saskaņas centrs ierindojas pirmajā vietā ar 10,8%, kas ir mazāk nekā oktobrī, kad par SC bija gatavi balsot 12,5% vēlētāju. Zaļo un zemnieku savienības reitings tikpat kā nav mainījies un novembrī ir 6,2%. Pirmā zem 5% barjeras ir apvienība PCTVL, kuru atbalsta 4,5%, LPP/LC - 3,9%, kas ir vairāk nekā oktobrī. TB/LNNK reitings ir krities no 4,6% oktobrī uz 3,3% novembrī. Aiz tās ir LSDSP, kuru atbalsta 2,4% vēlētāju. Gandrīz puse aptaujāto, vai nu nepiedalītos vēlēšanās, - tā apgalvo 20,5%, vai arī nezina, par ko balsot - šādu atbildi snieguši 30,8% pilsoņu.

Viedoklis: Satversmes tiesa versus Satversme

Elīna Ozoliņa, studente  12/03/07     Tas nebūs daiļrakstīšanas paraugs, pa plauktiņiem salikts un skaisti noformēts. Jo nav laika. Patiesi, šķiet, ka nav laika. Šķiet, ka latvieši grimst kādā pastāvīgā līknē uz leju. Ne ekonomiski ( lai arī inflācijas termins nu ir kļuvis par tikpat pierastu vārdu kā "čau" vai "labu apetīti!") un labklājībiski, bet tieši morāli, pašcieniski.

Es nekļūdīšos, ja apgalvošu (nevis "minēšu" vai "pieļaušu"), ka Satversmes tiesas (ST) ceturtdienas spriedums ir kas ļoti gaidīti negaidīts. Līdzīgi kā mēs noskatāmies, kā glāze ripo no galda un ceram, ka nē, nu taču nē, varbūt paspēsim saķert? Bet esam kā nolēmēti un glāze ir zemē (lai jau uz laimi!). Lielākā daļa latviešu tautas gaidīja citu iznākumu. Nevis pat gaidīja, bet bija cieši pārliecināti, ka ST lems savādāk.

Gaidīja, ka ņemot vērā šīgada Latvijas politisko notikumu vētriņas un tautas atstumtības sajūtu, ST ar savu kādreizējo slavu kā patvaļas pretspars arī šoreiz "noliks visus vietās". Neviens neko īpaši nedarīja, bija vien pāris diskusijas, zinātniskas un ne tik, tomēr tauta vairs "neviļņojās", jo lieta uzticēta ST. Satversmes tiesa – tātad Satversmes aizstāve. Un Satversme taču ir Latvijas tautas aizstāve, mūsu valsts un iekšējās brīvības materializācija un lielākais stūrakmenis, kas visā savā pilnībā tapa izkalts 1922.gadā.

Un tagad – sprieduma diena. Neviens elpu neaiztur. Jo patiesība nav relatīva, tā varbūt nav uzrakstāma, izstāstāma, bet tā ir sajūtama, tā ir "gaisā". Un elpu neaizturējušie to it skaidri zina, kādam jābūt spriedumam. Tomēr …tas ir pretējs. Jā, spriedums saka, ka Abrene nav Latvijas daļa, nekad nav bijusi, jo jau leduslaikmetā tur bija tas un tas, bet 2.gs.p.m.ē. savukārt līvu un kuršu ciemi nav konstatēti… Satversme nenosauc robežpunktus. Satversme vispār ir nepilnīga. Satversme, ziniet, īsti nekam neder.

Klusums. Kur protestētāji? Un kāpēc pat iepriekšējie Abrenes aizstāvji skaļi gavilē? Neprāts? Vai masveida psihoze? Klusums no apstulbuma, vai gaviles kā Salomes tuviniecei, kas sajuka prātā no bēdām?

Un man šķiet, ka klusums turpināsies, ka tas nav klusums pirms vētras. Ka tas ir vienaldzības un bezspēcības un…apnicības, garlaicības, nevajadzības klusums. Mēs kaut kur savā ceļā no 1990.gada esam pazaudējuši savu identitāti. Sevis apzināšanos kā kādas tautas sastāvdaļu, kā nāciju, kā noteiktas zemes valstiskās esamības apdzīvotājus. Kā kādreizējos brīvības cīnītājus un auseklīšu audējus. Mēs esam kļuvuši savādāki. Vai varbūt slēpjamies? Jo skaļi runāt nav labi. Vēl aizvien nav labi.

Ja esi nostopējis mašīnu lietū, tu neteiksi, ka tev drausmīgi nepatīk, ka šofers smēķē kā skurstenis, bet logi nav attaisāmi un kāpēc viņš vēl to blašķīti velk ik pa brīdim laukā. Jo šofers vienkārši izsēdinās tādu dīcēju. Novērojot latviešus šinī laikā man tieši liekas, ka mēs esam tādi braucēji, kas apsedz galvu ar lupatu vai pufaiku un tik brauc tālāk, jo negribas lietū sēdēt. Ka mēs nespējam pateikt, lai tas šofers vienreiz beidz dzert un pakļaut briesmām sevi un citas mašīnas un lai attaisa vismaz logu, lai dūmi iziet. Mēs ļoti, pat paniski no tā baidāmies. Un paši neuzdodam sev šo jautājumu. Un ja kāda doma ielaužas prāta tīmekļos tā tiek ar mietiem aizdzīta, jo "vai tadmanbijalietūjāsēžunkurciturvēlkādamašīnabrauksitelaukos?".

Jā, cilvēki sāk mest to lupatu nost no galvas, Latvijā sāk parādīties organizācijas, sāk atšķelties personas. Bet vai viens ir cīnītājs? Un divi? Pat spartieši bija 300. Pati nācija ir iegrimusi klusā aizmiršanās miegā – sliktu neredzu, nedzirdu, nerunāju. Vispār neko nedzirdu, neredzu, nerunāju. Jo var pateikt ko sliktu nejauši, atvērt acis un – ieraudzīt nejauši ko sliktu.

Ceturtdien Latvijas valstij, un neatņemami visai tautai vēstures grāmatās ir parādījusies jauna lappuse. Heroiskos auseklīšus bildēs nomaina drūma klusēšana bez attēliem. Bērniem tas būs jālasa, jāšķirsta šīs lappuses. Bet tas nav galvenais, galvenais nav arī resursi, bagātības vai atradnes Abrenē. Bet runa ir par principiem. Saki, latvieti, kā Tu sevi identificē, kas ir Tavs pasaules skatījums, kas ir Tavas brīvības? Ja šodien būtu 1919.gads, bermontieši Rīgā, vai Tu būtu Rīgas sargs? Jā jā, KĀPĒC?

Šie jautājumi ir it derīgi, ja ievērojam, ka gudrs indivīds piekāpjas pamatotiem argumentiem. Ja Galileo dedzinātāju pieliek pie teleskopa, viņš ieraudzīs, ak, ieraudzīs, jā! Savu muļķību spoguļojamies Visumā. Lūk, tādēļ mēs mācāmies un pieņemam pretējo pat tad, ja mūsu pārliecība ir neglābjama. Tā notiktu ar visiem sarūgtinātajiem, ja ST ceturtdien savu vairāku mēnešu veikumu būtu parādījusi kā juridisko doktrīnu klinti, kuru nespēj sagraut pat El Ninjo. Bet veikums tā vietā ir uz maiga ķīselīša uzkleksēts vecs putukrējums…

Ko nu? Ēst vai saukt šefpavāru, lai nes normālu ēdienu? Ko nu, ko nu? Vai ar pufaiku uz galvas iesim vēl piepirkt hiper un megasupermārketos klāt kādu vināru vai aliņu? Un mierīgi notiesāsim un liksimies uz auss, lai brīvdienās izgulētos vismaz līdz kādiem 14? Un tad atkal slātu uz savu darba vietu, kur, Heses vārdiem runājot "nekas taču nemainīsies, ja apmainītu tevi ar tavu kaimiņu".

Es nezinu, kā lai vecu krējumu ēst negribošie var to "laipni" atgriezt pašam taisītājam. Kā lai uzraksta grafiti uz operas nama, ka ST bija jāvērtē vien līgumu spēkā esamība un robežu minēšana Satversmē kā nemainīga uz Satversmes pašas pieņemšanas brīdi? Ka citos gadījumos ir vajadzīga tautas nobalsošana? Tik vien kā referendums. Viens vienīgs referendums. Kā lai tiek radio uz 7 stundām, uzdodot vienu jautājumu visu laiku, kāds te sakars bija ar Abrenes veco leduslaikmeta iedzīvi? Vai Abrene ir res nullius? Jeb 1920.gada līgumā norādīta kā Latvijas, no kuras Krievija "mūžam noņem pretenzijas", teritorija?

Draugi, tas nav otrā kursa studenta kāzuss, tas nav kāzuss arī valsts eksāmenos. Tos visus var labot, iet pārrakstīt. Šis ir mūsu augstākās tiesas izsvērts spriedums par latviešu principiem. Šis spriedums ir latviešu principu rokasgrāmata. Bet kuru latviešu? Rakstīts, ka visu. Vai patiesi?

Es nezinu, ko es varu darīt, lai to labotu. Es iedomājos sevi ejam pa lauku un tālumā redzam Cēzaru šķērsojam Rubikonu. Vai ko pakliegt viņam? Vēsture iet mums blakus un mēs uz to noskatāmies. Mēs paši to neveidojam, vienmēr liekas, ka to veido citi. Šajā brīdī mēs ESAM blakus. Un vai dedzināsim Galileju vai glābsim to? Slāsim tālāk pa lauku, lai jau tas Cēzars iet.

Es vēlētos rosināt diskusiju par to, kā tomēr varētu panākt referenduma notikšanu, neskatoties uz šo kļūdaino lēmumu. Vai tad, ja latvieši saliedētos, ST varētu mainīt savu spriedumu? Vai tiešām viss jau ir noticis, pa pieri dabūjuši, tagad gulēsim un vaidēsim vai vispār izliksimies, ka nekas nav noticis?

Ja jūs esat dusmīgi, lūdzu, neklusējiet. Galilejs jau deg. Jāatnes teleskops. Bet vienam tas par smagu. Bet re, cik daudz cilvēku apkārt sārtam uz laukuma sanākuši! Kā lai viņus uzrunā?

Štokenbergs sola nepieļaut mežonīgā kapitālisma turpināšanos Latvijā

DELFI  12/03/07    Organizācija "Sabiedrība citai politikai tiesiskā valstī" dibinātāji Aigars Štokenbergs un Edgars Štelmahers sola nepieļaut mežonīgā kapitālisma turpināšanos Latvijā.

Intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" Štokenbergs atzīt: "Par mums daudz ko mēģina iestāstīt, bet lietas būtībā mēs negribam, lai turpinās mežonīgais kapitālisms. Negribam, lai turpinās primitīvs liberālisms. Mūsu piedāvājums ir, lai bagātie maksā vairāk un līdz ar to ir vairāk iespējas dot tiem cilvēkiem, kuri šobrīd dzīvo trūkumā."

Štokenbergs un Štelmahers intrevijā norāda uz, viņuprāt, vairākiem gadījumiem, kad valsts nauda izlietota neefektīvi. Piemēram, lieli līdzekļi tiks tērēti informatīvā kampaņā par bibliotēkās pieejamo internetu.

Štlemahers arī norāda un citiem neefektīviem naudas izmantošanas gadījumiem. "Kā uzņēmējam man ļoti žēl noskatīties, cik šausmīgi izšķērdē valsts naudu, un piemēru tam netrūkst. Dārgākais tilts, dārgākie ceļu kilometri. Nesen BMW pabeidza centrālā ofisa būvi Minhenē. Uzcēluši tiešām gadsimta projektu, modernāko pili. Cena – 100 miljoni eiro par tik grandiozu būvi, par veselu kvartālu. Nesalīdzināmi lētāk, nekā piestāda rēķinus un plāno izdevumus celtniecībai no Latvijas budžeta naudas. Šādos gadījumos, kad burtiski mati ceļas stāvus uz galvas, uzņēmējiem nerodas nekāda motivācija pildīt budžetu ar saviem nodokļiem. Tāpat "izķeņķelēs", " sacīja Štelmahers.

Pēc jaunās organizācijas pārstāvju teiktā, "Sabiedrība citai politikai tiesiskā valstī" patlaban apvieno 224 dalībniekus, lielākoties, uzņēmējus.

Ju vēstīts, ka novembra vidū tika izveidota "Sabiedrība citai politikai tiesiskā valstī", kuras dibinātāji sagatavos savu piedāvājumu gan politiskās, gan ekonomiskās situācijas uzlabošanai Latvijā, taču pagaidām par politiskās partijas izveidošanu netiek domāts.

KM: Štokenbergs dezinformē sabiedrību par 'Gaismas tīklu'

DELFI  12/03/07    Aigara Štokenberga apgalvojumi par Nacionālās bibliotēkas projekta "Gaismas tīkls" reklāmas kampaņas rīkošanu par nodokļu maksātāju naudu, neatbilst patiesībai, norāda Kultūras ministrijas (KM) pārstāvji.

Intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" Aigars Štokenbergs paudis, ka KM pakļautībā strādājošās aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" veiktā bibliotēku modernizācijas projekta jeb "Gaismas tīkla" reklāmas kampaņas rīkošanu apmaksā par nodokļu maksātāju līdzekļiem.

KM norāda, ka patiesībā kampaņu finansēs Bila un Melindas Geitsu fonds Latvijai piešķirtā 16 miljonu dolāru vērtā granta ietvaros un šāda apjoma publicitātes kampaņas rīkošana ir fonda prasība Latvijas pusei, kas ietverta līgumā par granta izmantošanu.

Latvijas valsts attiecības ar Bila un Melindas Geitsu fondu regulē 2006. gadā novembrī noslēgtais savstarpējais līgums. Viena no fonda prasībām ir, ka līgumā noteikta daļa fonda piešķirto līdzekļu ir jāveltī tam, lai cilvēki uzzina par jaunajām iespējām, ko piedāvā bibliotēkas. Reklāmas kampaņa, kura piecu mēnešu ilgumā plānota visā Latvijā, nodrošinot augstu mediju pārklājumu, izmaksās 755 tūkstošus latu, un to finansēs Bila un Melindas Geitsu fonds, bet tās īstenošanu Latvijā uzraudzīs aģentūra "Kultūras informācijas sistēmas". Par kampaņas plānu, reklāmas klipiem un citām detaļām kampaņas rīkotāji, kas uzvarēja konkursā, sabiedrību informēs tuvākajā laikā.

Ievestais darbaspēks – ieguvumi un zaudējumi

Jānis Ošlejs, Žurnāls "Nedēļa"   12/04/07     Pēdējā laikā diezgan bieži var dzirdēt runas par steidzamu nepieciešamību atvērt darba tirgu darbaspēkam no Ķīnas, Vjetnamas, Moldovas, Ukrainas vai Baltkrievijas, mainot Latvijas valdības līdzšinējo politiku.

Šādas prasības šķiet savādas, jo Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā (ES) – valstu kopībā ar gandrīz 500 miljoniem iedzīvotāju – un plaši atvērusi savas robežas darbaspēka ievešanai, ja vien kādam uzņēmumam būtu izdevīgi to veikt. Daudzi ES valstu pilsoņi jau strādā Rīgā, lielākoties par uzņēmumu vadītājiem, investoriem un speciālistiem.

Pamatojot nepieciešamību atvērt tirgu strādniekiem no bijušās PSRS valstīm, tiek uzsvērts, ka viņi izmaksās daudz lētāk nekā no ES valstīm potenciāli pievilināmie darbinieki.

Tādējādi, nedaudz vienkāršojot, var izšķirt divas potenciālo imigrantu grupas: augsti kvalificētus un labi apmaksātus Rietumu profesionāļus un lētus viesstrādniekus ar ierobežotām prasmēm no bijušās PSRS.

Ekonomikas teorijā tradicionāli ir atbalstīta brīva darbaspēka kustība. Tomēr vairākums bagāto valstu ir izveidojušas barjeras darbaspēkam no mazāk attīstītām valstīm. Esmu darba devējs 180 cilvēkiem, tāpēc man šķita profesionāli svarīgi izprast, kādu ekonomisko iespaidu atstāj imigrantu grupas ar dažādu kvalifikācijas līmeni un vai migrācijas ierobežojumiem ir ekonomisks pamatojums.

Latvijā nav pētījumu par imigrācijas ietekmi uz ekonomiku, bet ASV šis temats apspriests ilgstoši. Arī Amerikā ir divas imigrantu grupas – augsti kvalificēti, labi apmaksāti legālie imigranti un mazkvalificēti, slikti apmaksāti imigranti no Latīņamerikas, kuri lielākoties ieceļo nelegāli.

Nevienam ekonomistam, arī man, nav šaubu, ka augsti kvalificēti imigranti nes labumu ekonomikai. 20. gadsimta sākumā izglītoti imigranti no Eiropas izveidoja Holivudu, 21. gadsimtā ASV ir daudz ieguvusi no augsti kvalificēta imigranta Sergeja Brina idejas par Google dibināšanu. Vai ASV tikpat iegūst no vienkārša meksikāņu melnstrādnieka?

Es iztirzāšu šo problēmu, to analizējot gan no vispārēja valsts jeb makroekonomiskā skatījuma, gan izvērtējot imigrācijas sekas mikroekonomiskā, atsevišķa uzņēmuma līmenī.

Klasiskajā makroekonomikas teorijā uzskata: ja krītas pakalpojuma cena un sabiedrība var patērēt vairāk šā pakalpojuma, ir noticis ekonomiskais progress.

Gordons Hansons (2007), Kalifornijas universitātes (Sandjego) profesors, savā nesen publicētajā pētījumā izskaidroja, ka viesstrādnieki patiesi pazemina pakalpojumu cenas sektoros ar zemu darba ražību. Zemākas cenas ļauj nodrošināt lielāku patēriņu un šādi paātrina ekonomikas attīstību.

Tomēr viesstrādnieki nozīmē arī izmaksas un zaudējumus. Lielākie zaudētāji ir mazkvalificēti vietējie strādnieki. Džordžs Borjas (2003) no Hārvarda universitātes atklāja, ka ASV rajonos ar lielāku imigrantu īpatsvaru vietējo nekvalificēto strādnieku algas samazinās par 9%. Zaudētāji ir arī visi tie sabiedrības locekļi, kas tieši neizmanto lēto viesstrādnieku pakalpojumus. Zemas kvalifikācijas imigrantu nodokļu maksājumi ir nelieli, taču tie patērē sabiedriskos labumus – ugunsdzēsēju un policijas pakalpojumus, ceļus, skolas, sabiedrisko transportu, mājokļus, ūdensapgādi, kanalizāciju, elektrību un valsts pārvaldes pakalpojumus.

Amerikas Nacionālās pētījumu padomes pētījumos (Smits un Edmonstons, 1997) atklājas, ka katru gadu viens amerikānis lētā darbaspēka imigrantu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai tērē vidēji par 230 dolāriem vairāk, nekā imigrants samaksā nodokļos. Imigrācijas pētījumu centra (Kamarota, 2002) aprēķini rāda, ka amerikāņi, lai nodrošinātu sabiedriskos pakalpojumus zemas kvalifikācijas imigrantiem, gadā iztērē 10 miljardus dolāru no nodokļu maksātāju naudas.

Tātad ASV lētie viesstrādnieki nes labumu to nodarbinātājiem, bet ir finansiāls slogs pārējiem sabiedrības locekļiem.

Vienā kausā iesverot labumu dažiem darba devējiem, bet otrā – novietojot slogu visai sabiedrībai, Borjas secināja, ka kopējais ASV guvums no zemi kvalificētu strādnieku imigrācijas ir varbūt tikai 0,2% no iekšzemes kopprodukta.

ASV var izvēlēties piesaistīt papildu cilvēkus, pat ja tie kopumā nenes labumu, jo tā ir plaša, bagāta, ar augsti izglītotu darbaspēku un lielisku infrastruktūru apveltīta valsts.

Latvijas infrastruktūra pēdējo gadu straujās izaugsmes dēļ ir noslogota līdz maksimumam un bieži pat pārslogota. Zemu atalgoti, maz nodokļus maksājoši viesstrādnieki, kas papildus izmantos mūsu jau tā nospriegoto infrastruktūru, tikai pasliktinās šo situāciju. Latvijā viesstrādnieki palielinās arī jau tā kritisko tekošā konta deficītu, jo ievērojamu daļu algas nosūtīs uz savu dzimteni.

Tātad mazkvalificētie imigranti uzlabos to indivīdu finansiālo situāciju, kuri izmantos viņu pakalpojumus, bet vienlaikus visas sabiedrības kopējais fiskālais stāvoklis pasliktināsies, kā arī palielināsies tekošā konta deficīts un tiks piebērtas ogles jau tā pārlieku ātrajam Latvijas attīstības tempam.

Izpratni par šo jautājumu palīdzēs padziļināt mikroekonomisks skatījums uz ekonomisko progresu kapitālismā. To vislabāk apraksta bijušais Hārvarda universitātes profesors Jozefs Šumpēters (1934). Viņa metafora par creative destruction – kapitālismam piemītošo "radošo nojaukšanu", kas ir galvenais attīstības dzinulis, – ir mūsdienu mikroekonomikas teorijas mugurkauls. "Radošo", jo kapitālisms ar kredīta palīdzību ļauj radoši izpausties ikvienam, sniedzot iespēju radīt jaunus, labākus darba organizācijas un ražošanas veidus, jaunas preces un pakalpojumus. "Nojaukšanu", jo kapitālismā ir arī zaudētāji. Tie, kas reiz bija radījuši veiksmīgus uzņēmumus, nu pieredz, ka jaunie konkurenti noved tos līdz bankrotam.

Uzņēmumam, kurā ir slikti noorganizēts darbs vai kurš ražo veca parauga preces, ir lielāka pašizmaksa, un tas nespēj konkurēt ar labāk noorganizētu uzņēmumu. Drīz vien tas vairs nespēj nodrošināt tirgus līmeņa algas, un sākas darbinieku trūkums. Šādam uzņēmumam vai nu ir jāpielāgojas un jāceļ darba ražīgums, vai arī konkurenti to pārspēs. Diemžēl daudzu uzņēmumu spēja adaptēties ir ierobežota. Viginss un Ruefli (2002) pierādīja, ka tikai 5% uzņēmumu spēj būt labāki par konkurentiem ilgāk nekā 10 gadus no vietas, turklāt mūsdienās konkurence tikai pieaug un laikposms, kurā kāds uzņēmums ir nozarē vadošais, arvien saīsinās (2005). Hannans un Frīmans (1984), kā arī daudzi citi mūsdienu ekonomikas teoriju autori ir pierādījuši: uzņēmumi ir inerti un nepielāgojas izmaiņām vidē. Tāpēc progress Rietumu kapitālismā notiek, gluži kā aprakstīts Šumpētera teorijā – jaunpienācēji izspiež vecos uzņēmumus.

Nespējot samaksāt tirgus līmeņa algas saviem darbiniekiem, "vecais" uzņēmējs runā par "darbaspēka trūkumu" un izlūdzas no valdības subsīdiju – viesstrādniekus par zemāku samaksu nekā konkurentam. Tomēr kapitālisma pieredze rāda: neveiksminieku mākslīga stutēšana ne pie kā laba nenoved un bankrots sagaida agrāk vai vēlāk. Sabiedrībai ir labāk, ja šādi neveiksmīgi uzņēmumi bankrotē ātrāk. Lēto viesstrādnieku izmantošana nav godīga arī attiecībā pret uzņēmumiem, kas maksā tirgus līmeņa algas Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kamēr konkurents "pa lēto" nodarbina ārvalstniekus.

Ja radies jauns, labāk maksājošs uzņēmums, mums jāļauj kapitālisma radošajam spēkam nojaukt un likvidēt veco.

Tāpēc var teikt, ka lētais darbaspēks ir ekonomiski neizdevīgs, jo paildzina neveiksmīgi organizētu uzņēmumu darbību, uzliek papildu nodokļu slogu sabiedrībai, ekspluatē infrastruktūru un pazemina algu līmeni.

Darba devējam vienmēr būs vieglāk nevis investēt inovācijās, apmācībā, IT, motivācijas uzlabošanā, bet pieņemt darbā lētu darbaspēku – to var bez izdomas norīkot; dārgs darbaspēks prasa uzmanību, piepūli un labu sistēmu tā organizācijai. Pateicoties pārbaudītām un nostrādātām pārvaldības sistēmām, celtniecībā pašlaik vācu firmas izkonkurē latviešus. Mums vajag vairāk vācu menedžmenta, lai labāk organizētu darba veikšanu, nevis vēl vairāk bikstāmu un apmācāmu strādnieku jau tā pārslogotajiem latviešu būvfirmu vadītājiem.

Lielākā daļa Eiropas dalībvalstu neatvēra un vēl arvien nav atvērušas savus darba tirgus Austrumeiropas viesstrādniekiem, acīmredzot spriežot, ka liels viesstrādnieku daudzums pasliktinās ekonomisko situāciju. Latvijas brīvā tirgus piekritēji iebilda, ka šāda rīcība mazina konkurenci, tātad nav optimāla.

Varētu iebilst, ka mums jāieved strādnieki, lai aizstātu emigrējušos uz Īriju. Es zinu daudzus, kas strādā ārvalstīs. Zinu arī daudzus, kas atgriezušies. Laika posmā no 1996. līdz 2006. gadam nodarbināto skaits Latvijā pieaudzis no 945 tūkstošiem līdz 1 miljonam 88 tūkstošiem jeb par 143 tūkstošiem darbinieku. Iespējams, šāds nodarbinātības kāpums ir bijis iespējams, pateicoties tam, ka daudzi ir atgriezušies no Īrijas, Vācijas vai ASV. Jādomā, ka, Latvijas algām kļūstot lielākām, plūsma atpakaļ kļūs tikai straujāka. Nebūt nav izsmeltas arī darbaspēka rezerves Latvijā. Latvijas Bankas monetārās pārvaldes galvenais ekonomists Uldis Rutkaste ir aprēķinājis: ja Latvija samazinātu bezdarba un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju līmeni līdz piecu veiksmīgāko ES valstu vidējam līmenim, saglabājoties pašreizējam darbspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaitam, tas ļautu palielināt nodarbinātību par 167 tūkstošiem cilvēku.

Kritiku neiztur arī virspusējie argumenti, ka darbaspēks nepieciešams, lai samaksātu pensiju izdevumus. Pirmkārt, lētais darbaspēks saņem nelielas algas, līdz ar to arī maksā mazus nodokļus. Otrkārt, strādājošo attiecība pret pensionāriem, piemēram, ASV ir kritusies no 16:1 20. gadsimta 50. gados līdz 3:1 mūsdienās, vienlaikus spējot sagādāt arvien lielāku labklājību visiem. Domāt, ka tehnoloģijas un labāka darba organizācija mums nedos iespēju arī nākotnē uzlabot dzīves līmeni, vienlaikus palielinot pensionāru relatīvo īpatsvaru, ir pārlieks un nepamatots pesimisms, kas nebalstās vēsturiskajā pieredzē.

Un tomēr – varbūt Latvijas uzņēmēji ir izsmēluši pēdējās iespējas maksāt lielākas algas? Tā nešķiet, pavērojot auto kvalitāti Rīgas ielās, par to arī neliecina Lursoft dati: 2006. gadā uzņēmumu peļņa ir dubultojusies, sasniedzot 1,37 miljardus latu salīdzinājumā ar 617 miljoniem pirms gada. Acīmredzot lielākā daļa uzņēmumu spēj sekmīgi tikt galā ar darba algu palielināšanos.

Ekonomikai kļūstot bagātākai un ražīgākai, ir tikai dabiski, ja arī algas palielinās. Latvijas Centrālā statistikas pārvalde ik gadu aprēķina, kāda daļa no iekšzemes kopprodukta tiek iztērēta strādājošo algām, ietverot visus uz darba samaksu attiecināmos nodokļus, kāda IKP daļa paliek uzņēmumiem kā peļņa, amortizācijas atskaitījumi un ieguldījumi – t.s. kopieņēmums – un kādu daļu saņem valsts kopējais budžets nodokļu ieņēmumu veidā.

Pasaulē ir pieņemts sekot līdzi šo triju rādītāju attiecībām. Skaidrs: ja pieaug IKP, būtu tikai taisnīgi un ekonomiski pareizi, ja strādājošo algas palielinātos proporcionāli; gluži tāpat kā ir pareizi, ja nekrītas uzņēmumu kopieņēmumu daļa – no kā gan citādi lai tie veiktu investīcijas, kas nepieciešamas tālākam progresam.

Interesanti, ka, neraugoties uz pēdējos gados vērojamo straujo algu pieaugumu, to īpatsvars kopproduktā ir mainījies ļoti maz un, salīdzinot ar 1998. gadu, pat nedaudz krities!

Tiesa, pēdējos gados algu īpatsvars kopproduktā lēnām palielinās, un, ja esošā kāpuma tendence turpināsies, Latvijas izaugsmes temps patiesi varētu mazināties, jo uzņēmumiem varētu sākt trūkt naudas investīcijām. To nevajag pieļaut. Tomēr tas, ka proporcionāli svārstības ir bijušas nelielas, drīzāk ir pierādījums tam, ka Latvijā tirgus ekonomika labi pašregulējas – algas palielinās samērīgi ar darba ražīguma izmaiņām, un uztraukumam pagaidām nav pamata. Runas par darba algām, kas strauji apsteidz darba ražīgumu, šķiet, rodas no latviešu nespējas noticēt, ka viņu darbs patiesi strauji kļūst arvien efektīvāks.

Šeit man iebildīs medicīnas māsas un skolotāji, ka viņu algas jau nu gan ir palielinājušās lēnāk nekā darba ražīgums Latvijā, bet iepriekš minētais algas pieaugums ir vērojams citā, piemēram, nekustamo īpašumu nozarē. Protams, kapitālismā relatīvos ieņēmumus starp dažādām sabiedrības grupām un valsts un privāto sektoru regulē ar nodokļiem. Var izvēlēties, piemēram, paaugstināt neapliekamo minimumu un vienlaikus palielināt gan izņemto dividenžu nodokļu apmēru, gan nekustamā īpašuma nodokli, šādi līdzsvarojot atalgojuma pieaugumu tā, lai tas kāptu vienmērīgi visiem un lai nodokļu nasta negultos uz radošajām, bet drīzāk uz patērējošajām nozarēm, arī paredzot nodokļu atlaides reinvestētajai peļņai un palielinot PVN. Citiem vārdiem sakot, nevienmērīgs algu palielinājums ir nodokļu sistēmas, ne ražīguma pieauguma vai tā trūkuma jautājums.

Domājot par valsts budžetu, algām un samērīgu pieaugumu, var piebilst, ka algu īpatsvars ekonomikā nemainīsies, ja to palielināšanās būs vienāda ar IKP pieaugumu faktiskajās cenās, tātad, ja valdība prognozē IKP pieaugumu 2008. gadā salīdzināmās cenās par 7,5% un 6,3% inflāciju, tad algām būtu jāpalielinās vidēji par 13,8%.

Neapšaubāmi ir jādomā arī par to, kādu ietekmi iedzīvotāju pieplūdums atstātu uz mūsu dzīves vidi. Latvijas uzdevums nav par katru cenu patērēt arvien lielākus resursus un sabūvēt arvien vairāk māju, bet panākt pēc iespējas lielāku dzīvojamo platību uz cilvēku. Šajā ekoloģiski trauslajā laikmetā uzvarēs tās valstis, kas izveidos videi nekaitīgu ražošanu, kura patērētu pēc iespējas mazāk resursu. Šādas, augsti tehnoloģiskas ražotnes neievieš vietās ar lētu masveida darbaspēku.

Latvijai ir jādomā, kā ar esošajiem resursiem maksimizēt visu sabiedrības locekļu labklājību, nodarot minimālu postu apkārtējai videi.

Īstais ceļš nav arvien vairāk un lētāka darbaspēka ievešana; īstais Latvijas ceļš ir esošā darbaspēka nepārtraukta apmācība un reorganizācija aizvien labākas, bagātākas un videi draudzīgākas sabiedrības meklējumos.

Labākais risinājums mūsu gadījumā būtu maksimāli ierobežot mazkvalificēta darbaspēka imigrāciju, vienlaikus veicinot un atbalstot augsti kvalificēta, ar idejām bagāta darbaspēka plašu dalību Latvijas ekonomikā.

Es aicinu uzdrošināties izmantot ES priekšrocības – tikko aptrūkstas darbaspēks, tepat blakus ir milzīgs, augsti kvalificētu darbinieku pulks, gatavs par atbilstošu samaksu iemācīt uzturēt drošu, tīru vidi, precīzi plānot grafikus, materiālu patēriņu un nodrošināt labu saziņu. Tas viss celtu darba efektivitāti un atļautu paveikt vairāk ar tiem resursiem, kas mums jau ir. Tas bagātinātu Latviju ar cittautiešu nestajām idejām un kultūru, sniedzot idejas tālākai attīstībai. Šāda imigrācija mums ir vajadzīga un vēlama.

Lētu viesstrādnieku imigrācija nav vēlama, tāpēc Latvijai izdevīgi būtu saglabāt un pat pastiprināt esošās birokrātiskās barjeras imigrācijai no trešajām valstīm, kas nav ES valstis. Vienlaikus ir stingri jānoraida neveiksmīgu latviešu uzņēmēju prasība pēc "pēdējā salmiņa" – lēta darbaspēka. Neveiksminiekiem ir jāļauj bankrotēt, saskaņā ar Šumpētera radošo nojaukšanu šādi paverot patiesi kapitālistisku ceļu labklājības pieaugumam visiem.

Reālu draudu gadījumā trīs Baltijas valstis var nesagaidīt tūlītēju NATO atbalstu, šodien diskusijā par jauno Valsts aizsardzības koncepciju atzina aizsardzības ministra Atis Slakteris (TP).

Ministrs atzina, ka patlaban nav izstrādāts pilnvērtīgs mehānisms, kā reāli NATO ieradīsies un sniegs savu palīdzību Baltijas valstīm, ja tām tas būs nepieciešams. "Tas ir smags politisks jautājums, par kuru šobrīd notiek nopietnas sarunas," sacīja Slakteris.

Plašāku informāciju ministrs nedrīkst izpaust, jo tā ir klasificēta.

Šis jautājums diskusijas laikā tika pārrunāts, jo radās jautājumi, kādēļ jaunajā koncepcijā nav norādīti pašreizējie draudi Latvijā un pasaulē, pret kuriem būtu jācīnās un jāattīsta spējas to novēršanā.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks aizsardzības plānošanas jautājumos Jānis Sārts norādīja, ka regulāri tiek izstrādāta militāro draudu analīze, kas ir klasificēta informācija. Koncepcija ir atklāts dokuments, un tā sagatavota, ņemot vērā iespējamos draudus.

Rezerves virsnieks brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš atzīmēja, ka arī NATO štābos notiek nepārtrauktas apmācības un katrā krīzes situācijā tiek gūta kāda pieredze. Krēsliņš pieminēja ASV notikušo viesuļvētru, kad NATO palīdzība bija jāgaida nedēļu, jo saskaņošana daudzajos štābos ir sarežģīta.

Sārts uzskata, ka pagājušā gada NATO samits Rīgā bijušas kā liela mēroga mācības, kā mazā Latvija var uzņemt tik daudz augstu alianses pārstāvju.

Saeimas komisija atbalsta Brigmaņa izdošanu sodīšanai par sievas pieņemšanu darbā

DELFI  12/04/07    Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa izdošanu administratīvai sodīšanai par sievas pieņemšanu darbā par deputāta palīdzi.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs portālam "Delfi" sacīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdza Saeima izdot Brigmani sodīšanai par diviem pārkāpumiem – par sievas Elitas pieņemšanu darbā par deputāta palīgu, kā arī par viņam piederošās saimniecības tehnikas iznomāšanu. KNAB uzskata, ka deputāts nedrīkstēja iznomāt tehniku, jo ir norādījis, ka viņa zemnieku saimniecība nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu.

Pēc Dolgopolova teiktā, jautājumā par sievas nodarbināšanu komisija gandrīz vienprātīgi atbalstījusi Brigmaņa izdošanu sodīšanai, savukārt jautājumā, kas skar Brigmaņa zemnieku saimniecības darbu, domas dalījušās. Abās lietās par Brigmaņa izdošanu vēl būs jālemj Saeimai.

Tuvāko dienu laikā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīs vēl septiņas deputātu lietas, kurās KNAB parlamentāriešus vaino par savu tuvinieku pieņemšanu darbā. Pēc tam visas lietas tiks sūtītas skatīšanai Saeimā un prognozēts, ka deputāti lēmumu šajā jautājumā varētu pieņemt nākamceturtdien.

Dolgopolovs skaidroja, ka saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli deputāti likumu neesot pārkāpuši, taču, pēc KNAB domām, šie deputāti ir pārkāpuši likumu par interešu konflikta novēršanu.

"No vienas puses tuvāku un uzticamāku cilvēku par sievu ir grūti atrast, bet no otras puses ir likums," atzina Dolgopolovs.

Ja Saeima deputātus izdos sodīšanai un tiesa atzīs viņu vainu, tad viņiem var tikt noteiks sods no 50 līdz 250 latiem.

Valdība kritizē sagatavoto plānu par izbraukušo iedzīvotāju atgriešanu Latvijā

LETA  12/04/07    Valdība otrdien vēl neskatīja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta sagatavoto ziņojumu par nepieciešamo rīcību, lai veicinātu darba meklējumos izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos Latvijā.

Sagatavotais dokuments saņēma asu premjera Aigara Kalvīša (TP) un atsevišķu ministru kritiku, tāpēc tā izskatīšana tika atlikta uz nedēļu, lai dokuments tiktu atbilstoši sagatavots.

Kalvīša un iekšlietu ministra Ivara Godmaņa (LPP/LC) neizpratni izsauca plānā ietvertās prognozes par 200 000 iedzīvotāju, kas tuvākajos gados it kā plāno un apsvērtu iespēju doties darba meklējumos ārpus Latvijas. Šādas aplēses balstītas uz aptauju rezultātiem.

Tāpat neizpratni izsauca statistika par patlaban ārzemēs esošo iedzīvotāju skaitu un tās aprēķināšanas metodikām.

Pēc premjera lēmuma jautājuma izskatīšana tika atlikta, lai izvērtētu un plānā apkopotu visu pieejamo informāciju par izbraukušo iedzīvotāju apmēriem.

Sekretariāta sagatavotajā ziņojumā teikts, ka iedzīvotājus atgriezties Latvijā kavē sociālā vide un garantiju trūkums.

Secinājumi izdarīti, balstoties uz vairākiem pētījumiem par migrācijas un darbaspēka mobilitātes problēmām un organizējot trīs diskusiju grupas ar iedzīvotājiem, kuri paši strādājuši vai plāno strādāt ārzemēs un kuru radinieki strādā ārzemēs, ar zinātniekiem un ekspertiem, kā arī ar dažādu nozaru uzņēmējiem, valsts un pašvaldības institūciju pārstāvjiem.

Paužot viedokli par izbraukšanas un atgriešanās iemesliem, iedzīvotāji galvenokārt minējuši Latvijas sociālo vidi, norādot uz iesaistīšanās trūkumu un sociālo garantiju nepietiekamību ikdienas dzīvei Latvijā.

Tāpat iedzīvotājus nepamet sajūta, ka Latvija nav strādnieku un amatnieku valsts. Norādīts arī, ka Latvijā jaunai ģimenei nav kur dzīvot, dzīves vietas īres vai pirkšanas cenas ir nesalīdzināmi augstas, ja salīdzina ar ienākumu līmeni valstī. Iedzīvotāji arī pauduši neapmierinātību ar to, ka Latvijā pastāv liela birokrātija dažādu jautājumu risināšanai.

Savukārt runājot par ekonomisko vidi, iedzīvotāji norādījuši uz ienākumu nepietiekamību, nelegālā darba tirgus eksistenci un izglītību, kas ir neadekvāta darba tirgus prasībām.

Ziņojumā secināts, ka svarīgākais, aicinot Latvijas iedzīvotājus atgriezties, ir apzināties, ko cilvēki var darīt Latvijā, kādas ir darba iespējas, cik var nopelnīt un kāda ir valsts attieksme pret viņiem.

Arī zinātnieku un pētnieku diskusiju grupā par migrācijas jautājumiem sociālā sfēra minēta kā ļoti svarīgs apstāklis, lai mudinātu iedzīvotājus atgriezties valstī. Savukārt Darba devēju un valsts institūcijas pārstāvju grupas viedoklis par problēmām valstī saistībā ar emigrācijas problēmām bija vērsts uz ekonomiskiem faktoriem.

Ziņojumā teikts, ka Latviju darba meklējumos Eiropas Savienībā atstājuši ap 60 000 cilvēku. Pamatojoties uz neoficiāliem datiem un pētījumiem, izbraukušo skaitlis var svārstīties aptuveni par 30%. Visvairāk no Latvijas darbaspēks izbrauc uz Īriju, Lielbritāniju un Vāciju.

Ziņojumā minēta SKDS 2005.gada decembrī veikta aptauja, kurā 139 000 līdz 207 000 iedzīvotāju pauduši uzskatu, ka ir ļoti liela varbūtība, ka viņi tuvāko divu gadu laikā varētu doties strādāt uz ārzemēm.

Pēc migrācijas pētnieku prognozēm, tuvāko desmit gadu laikāno valsts pakāpeniski izbrauks 200 000 ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.

Kā emigrācijas negatīvās sekas eksperti nosaukuši ne vien nozaru attīstības traucējumus un zaudējumus, ko uzņēmumi cietīs, negūstot iecerēto peļņu darbaspēka trūkuma dēļ un meklējot jaunus darbiniekus, bet arī zaudētos ieguldījumus izglītībā un nodokļu maksājumus valstij. Bez ekonomiskajiem apsvērumiem masveidīga iedzīvotāju izceļošana negatīvi iespaido arī sociālpsiholoģisko klimatu valstī, teikts ziņojumā.

Izvērtējot izbraukušo iedzīvotāju sastāvu, pētījumi neapstiprina pieņēmumu, ka izbrauc pārsvarā nekvalificēts darbaspēks. Eksperti novērojuši, ka izglītots darbaspēks vairumā gadījumu strādā mazkvalificētu darbu, turklāt izbraucēji ir dažāda vecuma. Uz ārvalstīm strādāt dodas cilvēki no visiem Latvijas reģioniem un arī no galvaspilsētas.

Lēmuma pieņemšana par izbraukšanu parasti nenotiek pēkšņi. Lēmuma pieņemšanu nosaka vairāku faktoru kopums, piemēram, dzīves dārdzība, attiecības sabiedrībā, attieksme pret valdību, ekonomiskā un darba vide, savstarpējās attiecības, sociālās drošības trūkums, teikts ziņojumā.

Tajā arī norādīts, ka no visiem izbraukušajiem 10% iedzīvotāju domā, ka noteikti atgriezīsies Latvijā, viņi arī interesējas par Latvijas notikumiem, uztur ciešas saiknes ar Latvijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem, daļai Latvijā palikusi ģimene, daļa finansē nekustamā īpašuma iegādi.

10% izbraucēju dažādu apstākļu dēļ nevēlas atgriezties Latvijā, norobežojas no tās un vēlas iegūt citu valstu pilsonību. Savukārt 80% izbraucēju svārstās savās sajūtās pret Latviju, interesējas par notiekošu Latvijā, uztur kontaktus, kā arī palīdz citiem latviešiem izbraukt no Latvijas un iedzīvoties ārvalstīs.

Analizējot migrācijas un sociālo situāciju kopumā, secināts, ka masveidīgas iedzīvotāju izceļošanas un atgriešanas veicināšanas problēmu nevajadzētu risināt vienpusīgi, tikai radot atgriešanos motivējošus apstākļus, bet arī preventīvi, mazinot izceļošanu darba meklējumos, izglītojot sabiedrību par problēmām, kas var rasties izbraukušo tuviniekiem, jo īpaši bērniem, kā arī atvieglojot iekļaušanos sabiedrības dzīvē, darbā, izglītības iestādēs, kontaktos ar valsts iestādēm tiem iedzīvotājiem, kas atgriezušies Latvijā.

Informatīvo ziņojumu izstrādāja darba grupa, kuras sastāvā tika iekļauti sekretariāta pārstāvji, Pasaules Brīvo latviešu apvienības, Eiropas Latviešu apvienības, Valstiskās privātās partnerības asociācijas, Latviešu Apvienības latviešiem Īrijā, Labklājības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Ekonomikas ministrijas, Ārlietu ministrijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

Viedoklis: Kandidāts Cipariņš

Gunta Sloga Briselē,  Diena  12/05/07    Atšķirībā no citiem premjera amatam nominētajiem eiroparlamentārietim Dombrovskim nevelkas līdzi vecās politikas birka.

Ja vien paruna par trīs labajām lietām vienmēr piepildītos, tad Valdis Dombrovskis varētu būt diezgan drošs, ka viņš kļūs par nākamo Latvijas premjeru. Šī jau ir trešā reize, kad Jaunais laiks vienu no darbīgākajiem Latvijas eiroparlamentāriešiem min kā savu iespējamo premjeru. Ņemot vērā apstākli, ka patlaban ne uz viena no potenciālo koalīcijas partneru rezervistu soliņiem šī amata kandidāti nemudž, pastāv iespēja, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers viņam uzticēs jaunās valdības veidošanu. Ja ne, 36 gadus vecajam Dombrovskim nāksies gaidīt ceturto reizi.

Skaitļi fiziku un ekonomiku studējušajam Dombrovskim ir mīļš temats. Tie jeb darbošanās Budžeta komitejā ir galvenais V.Dombrovska interešu objekts arī Eiropas Parlamentā, kur viņš — vismaz savas partiju grupas EPP/ED ietvaros — nav ieplūdis nevienam nezināmo deputātu masā.

"Dombrovskis pieder pie labi ieredzētajiem un aktīvajiem tā saukto jauno valstu deputātiem," Dienai saka EP Budžeta komitejas vadītājs Reimers Boge (Vācija). Viņa aktivitāte un kompetence bijusi pamanāma jau no paša sākuma, un tagad viņš ir kļuvis par vieno no vadošajiem komitejas deputātiem, saka R.Boge, kurš, tāpat kā V.Dombrivskis, pārstāv parlamentā lielāko EPP/ED grupu. Bez iesaistīšanās budžeta izstrādē kā pēdējā laika panākumu pats deputāts, kurš EP savulaik centās aktualizēt tā dēvēto Zviedrijas celtnieku lietu, min panākto taupības režīma ieviešanu parlamentā. Tā rezultātā tikšot ietaupīts miljoniem papīra lapu. Briselē vides aizsardzība briestošo klimata izmaiņu un energoresursu krīzes apstākļos pašlaik ir populārs temats.

Tieši iedziļināšanos EP darbā daļa kolēģu viņa paša partijā dēvē par V.Dombrovska vājo punktu — zudusi cieša saikne ar Latvijā notiekošo. Viņš pats gan atgādina, ka eiroparlamentārietim visu laiku jāseko līdz norisēm paša mājās.

Jaunajā laikā viņš ir jau no tā dibināšanas brīža. Kad toreizējais Latvijas Bankas (LB) prezidents Einars Repše paziņoja, ka dibinās partiju, pie viņa atnāca LB monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists V.Dombrovskis. Viņam bija sava vīzija par to, kas valstī uzlabojamas budžeta un nodokļu lietās. E.Repšem tā iepatikās, un viņš aicināja padoto iesaistīties partijas darbā. Par to, ka "kaut ko iespējams mainīt", V.Dombrovskim pirmo reizi radies iespaids, kad viņš LB pārstāvēja valdības diskusijās par minimālās algas palielināšanu. Tur tolaik bija sīva cīņa starp finanšu ministru Gundaru Bērziņu (TP) un premjeru Andri Bērziņu (LC) par to, un galu galā LB nostājusies premjera pusē un algas tika palielinātas.

Pēc JL uzvaras 2002.gada parlamenta vēlēšanās V.Dombrovskis kļuva par finanšu ministru. Viņa darbošanās laikā ministrija spēra vairākus pretrunīgi vērtētus soļus. Kritiku raisīja viņa lēmums atstādināt no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) direktoru Andreju Sončiku. Galvenos JL pārmetumus VID tolaik raisīja nepietiekamā cīņa pret kontrabandu, bet jo īpaši – nepamatoti zemie degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumi un krāpšanās ar pievienotās vērtības nodokļa atmaksu. Kritiķi to dēvēja par izrēķināšanos ar JL nevēlamu ierēdni. V.Dombrovskis, kurš joprojām uzskata, ka spēra pareizo soli, toreizējos notikumus vērtē kā "TP histēriju". Viņa rīcības pareizību apliecinot tas, ka pret A.Sončiku tika ierosināta krimināllieta. Vēl V.Dombrovska kontā ir arī Valsts Nekustamā īpašuma aģentūras (VNĪA) ģenerāldirektora Kalvja Briča atstādināšana saistībā ar nesamērīgi dārgā "policijas kvartāla" izbūvi.

Kādā atklātības mirklī intervijas laikā V.Dombrovskis atzīst, ka viņa sirds palika Finanšu ministrijā. Politiķa pazinēji saka, ka šādu atklātības mirkļu ir maz. V.Dombrovskis ir uz iekšu vērsts cilvēks, kuram nav svarīgi, ko apkārtējie domā par viņu. "Kad satiekamies, pārsvarā runājam par partiju, par politiku, taču nekad par Valda interesēm vai ģimeni," saka viens no viņa JL kolēģiem. To, ka V.Dombrovskis pielaiž sev klāt tikai retos, atzīst arī bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis, ar kuru abi satuvinājušies E.Repšes valdības laikā. M.Gulbim tolaik kļuvis skaidrs, ka V.Dombrovskim ir maz tuvu draugu un ciešākais domubiedrs ir dzīvesbiedre. Pats V.Dombrovskis, jautāts par savu noslēgtību, saka, ka nodala politiku no privātās dzīves: "Man nepatīk zīmēties."

Iespējams, to veicinājis arī viņa līdzšinējais dzīves gājums — eksakto, Dombrovskaprāt, vienīgo "īsto" zinātņu studijas, darbs bankā, Finanšu ministrijā un nu arī darbs ar skaitļiem EP. Gan ārējais izskats — vienmēr kārtīgs, neuzkrītošs, apaļām brillēm, gan vēlme vienmēr būt līdz sīkumam precīzam un spēja paturēt prātā senu sarunu detaļas ne vienam vien licis domāt par V.Dombrovska atbilstību profesora Cipariņa tēlam. Viņa pazinēji saka, ka V.Dombrovskim nevajadzētu tik ļoti ieslīgt finansistam raksturīgajos sīkumos.

Taču V.Dombrovskim ne vienmēr esot drosme pieņemt ātrus lēmumus, labprātāk vispirms viņš ieklausās partijas valdes un domes viedokļos. Tas izrietot no vēlmes būt labam pret visiem, uzklausīt visus viedokļus, bet savējo neizteikt. Cits JL vecbiedrs Dants Titavs gan uzskata, ka premjeram nemaz nebūtu jābūt ātram lēmumu pieņemšanā, ko arī parādījuši pēdējā laika notikumi politikā.

Šīs īpašības, tāpat kā prombūšana, ir palīdzējušas V.Dombrovskim izvairīties no iepīšanās JL iekšējās intrigās. "Viņam ir vienādas attiecības ar citiem, Valdis nešķiro pēc grupējumiem," saka deputāte Linda Mūrniece (JL), atgādinot par partijas dalīšanos repšistos un kariņistos. V.Dombrovskis uzsver, ka partijā vairs nav divu grupējumu, tāpat JL vairs nav viena cilvēka partija.

"Viņš mums patlaban ir labākais iespējamais kandidāts. Viņam ir pieredze, analītiskums, kas nepieciešams premjeram, viņš ir partijā neitrāls un spējīgs ar visām pusēm runāt," saka V.Dombrovska partijas biedrs. Viens no plusiem ir V.Dombrovska reputācija — viņa skapjos līdz šim skeleti nav atrasti. LETA arhīvā atšķirībā no virknes citu Latvijas politiķu V.Dombrovska CV nav sadaļas "tiesu procesi un skandāli". Profesors Cipariņš noteikti ir arī pamatīgi pārdomājis, vai būtu gatavs mainīt daudz ērtāko un labāk nodrošināto deputāta dzīvi pret premjera amatu. "Viņš ir pozitīvā nozīmē karjeras politiķis. Viņš grib būt ģenerālis," saka deputāts Artis Kampars (JL). Ja tas nenotiks tagad, tad V.Dombrovskim ir potenciāls iegūt nozīmīgu lomu politikā nākotnē, uzskata D.Titavs. To, ka viņš ir gatavs kam vairāk, atzīst arī V.Dombrovskis: "Savulaik es nebūtu ticējis, ka būšu ministrs un pēc pieciem gadiem Eiropas Parlamenta deputāts, bet nu es tur esmu."

Kalvītis atkāpjas

LETA   12/05/07    Šodien Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) iesniedza Valsts prezidentam Valdim Zatleram demisijas rakstu, kurā teikts, ka valdība šodien atkāpjas. Demisijas raksts iesniegts arī parlamentā, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu sacīja premjers.

"Noteikts laika posms ir pavadīts," žurnālistiem sacīja Kalvītis.

Viņš izteica pateicību ministriem, kas ar viņu kopā strādāja.

Līdz jaunas valdības apstiprināšanai Kalvītis un viņa vadītā valdība turpinās pildīt savus pienākumus.

Zatlers žurnālistiem atzina, ka pirmo reizi ir izveidojusies unikāla situācija, ka valdība ir spiesta atkāpties tādēļ, ka tai nav sabiedrības uzticības, nevis tāpēc, ka tai būtu zudis vairākuma atbalsts Saeimā.

Prezidents atzina, ka valdības darbā ir bijuši vairāki gan labi, gan slikti darbi. Kā labos viņš minēja valsts budžeta ar pārpalikuma pieņemšanu, Latvijas un Krievijas robežlīguma ratificēšanu un administratīvi teritoriālās reformas "izkustināšanu".

Pie kļūdām Zatlers minēja valdības pieņemtos grozījumus drošības iestāžu likumos un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Alekseja Loskutova atstādināšanu, bet kā "ģenerālu neizdarību" prezidents minēja pārāk ilgi pieļauto inflācijas kāpumu.

Jau ziņots, ka pēc premjera amata atstāšanas Kalvītis ir nolēmis atgriezties Saeimā kā deputāts.

Par ieceri atkāpties no amata Kalvītis paziņoja 7.novembrī, tomēr līdz šim turpināja darbu, uzsverot, ka valdībai ir jāpabeidz svarīgākie sāktie darbi.

Kalvīša demisiju lielā mērā ietekmēja vairāki strīdīgi valdības lēmumi, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Alekseja Loskutova atstādināšana, pēc kuras pie Saeimas ēkas noritēja plaši sabiedrības protesti. Neapmierinātība ar valdības darbu tika pausta arī plašā mītiņā Doma laukumā, kurā piedalījās 7000-8000 iedzīvotāju.

Kalvītis Latvijā līdz šim bija vienīgais premjers, kurš savu amatu saglabāja arī pēc Saeimas vēlēšanām. Valdības vadītāja postenī viņš bija vairāk nekā 1000 dienas. Kalvītis valdību vada kopš 2004.gada 2.decembra.

Iepriekš valdības vadīšanas ilguma rekords piederēja Andrim Bērziņam (LPP/LC), un tas bija aptuveni 2,5 gadi.

Kā ziņots, pērn 7.novembrī Saeima ar balsu vairākumu apstiprināja Kalvīša veidoto jauno valdību, kurā premjera vadībā strādā 18 ministri.

Kalvīša vadīto valdību veido četri politiskie spēki - Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība, Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas ceļš" vēlēšanu apvienība un apvienība "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK.

Šī Kalvīša valdība ir 32.Ministru kabinets neatkarīgas Latvijas Republikas laikā. Līdz 1940.gadam kopumā bijušas 19 valdības, astoņas no tām vadījis Kārlis Ulmanis. Laikā no 1990.gada Latvijā bijušas 12 valdības, no kurām trīs vadīja Andris Šķēle (TP).

Tautas partijas svaigais piedāvājums — Zalāns

Ināra Egle,  Diena  12/06/07    Ivars Godmanis (LPP/LC) un Oskars Spurdziņš (TP) ir vakardiena no tās pašas komandas bildes, kurā ir Tautas partijas līderis Aigars Kalvītis, kas trešdien paziņoja par savas valdības atkāpšanos. TP vēlas pierādīt, ka tā skatās nākotnē un nāk ar svaigu piedāvājumu - ar šādu motivāciju premjera amatam nominētā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna izvirzīšanu argumentē viņa partijas biedri. A.Kalvīša pirms pāris dienām izteiktā apņemšanās pierādīt, ka TP kandidāts ir vislabākais un partija cīnīsies par viņa nominēšanu, trešdien jau šķita patiesa. Jauns un enerģisks puisis - par E.Zalānu izteikušies līdzšinējo valdības partiju pārstāvji, kas jau ir paudušas gatavību strādāt TP premjera valdībā.

>> Uzziņa - Edgara Zalāna biogrāfija

Atbalsts E.Zalānam ir bijis vienbalsīgs, un valdes loceklis Mareks Segliņš, kurš pārstāvējis viedokli, ka TP varbūt vajadzētu paiet malā un dot citai partijai iespēju nominēt premjeru, Dienai uzsvēra, ka debates sēdē un lēmuma pieņemšana notikusi patiešām demokrātiski. "Edgars Zalāns ir īsts demokrāts - to jums pateiks katrs kuldīdznieks," teica Helēna Demakova, kas, tāpat kā Oskars Spurdziņš, konkurēja ar bijušo Kuldīgas mēru, arhitektu, kādu laiku arī toreizējā premjera Andra Šķēles biroja vadītāju E.Zalānu uz šo amatu. "Zināms spirgtums ir vajadzīgs. Es jūtos noguris. Tā ir taisnība," Dienai atzina O.Spurdziņš, kas finanšu ministrs bijis trīs gadus un desmit mēnešus, ieejot vēsturē kā ilglaicīgākais finanšu ministrs. "Par premjeru nepiedzimst. Par premjeru kļūst," uzskata A.Kalvītis, kas šo atziņu smēlies arī pats savā dzīves pieredzē.

Vēl 12.novembrī, kad pirmo reizi izskanēja E.Zalāna kandidatūra, TP vadība apgalvoja, ka amatam jāvirza cilvēks ar valdības darba pieredzi, bet nule kā ministra postenī nonākušais E.Zalāns toreiz sacīja, ka tas ir elles darbs, kuram morāli viņš neesot gatavs. Trešdien E.Zalāns sacīja, ka tā ir milzīga atbildība visos līmeņos, bet viņš esot tai gatavs, par savu priekšrocību minot spēju strādāt komandā un vienot cilvēkus. Viņa acīs bija redzama iepriekš TP viedokļa veidotāju piesauktā degsme.

Kalvītis: Gada laikā izpildīta vairāk nekā puse no valdības deklarācijā paredzētā

LETA  12/06/07    Gada laikā ir izpildīta vairāk nekā puse no valdības deklarācijā paredzētajiem darbiem, šodien, uzrunājot Saeimu, teica demisionējušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

Par svarīgāko savas valdības sasniegumu Kalvītis uzskata bezdeficīta budžeta pieņemšanu. "Valdība pirmo reizi spējusi sabalansēt sociālās vajadzības un valsts ilgtermiņa intereses un izveidot budžeta plānu trim gadiem, paredzot pakāpenisku budžeta pārpalikuma palielināšanu," norādīja Kalvītis.

Viņš pauda pārliecību, ka "neviena vien nākamā valdība varēs pateikt paldies par šo pirmo soli, kas sperts stingrākas fiskālās politikas virzienā."

Kalvītis arī norādīja uz pirmajām pazīmēm, kas vēsta, ka valdības izvēlētā taktika inflācijas samazināšanā ir bijusi pareiza: ekonomikas stabilizācijas pasākumu ietvaros izdevies samazināt patēriņu valsts un privātajā sektorā, sākušas kristies nekustamā īpašuma cenas, samazinājušies kreditēšanas apjomi.

Pēc Kalvīša vārdiem, tas liecina par atveseļošanos, kas sākusies vairākās riskantās tautsaimniecības sfērās, taču tā pa īstam rezultātus varēs novērtēt pēc gada vai diviem.

Kalvītis norādīja, ka viņa vadītā valdība ir spējusi novest līdz atrisinājumam gadiem ieilgušas problēmas, dažas, no kurām bija atstātas malā kā neatrisināmas. Tāds bija "atvilktnē nogrūstais robežlīgums ar Krieviju - kā karsta kartupelis, ko ne izspļaut, ne norīt."

Šis jautājums ir novests līdz galam - tiesiskā, juridiski korektā un Latvijas valsts interesēm atbilstošā veidā, akcentēja Kalvītis.

Viņš arī uzsvēra, ka valdībai ir izdevies nonākt līdz izšķirošiem lēmumiem arī administratīvi teritoriālās reformas jomā un "atlicis vienīgi pielikt punktu".

Kalvītis norādīja, ka viņa vadītā valdība ir pabeigusi visstrīdīgāko procesu atjaunotās Latvijas vēsturē - privatizāciju. Latvijā privatizācija bija kļuvusi par teju vai centrālo politiskās cīņas jautājumu, kas izraisīja neuzticību un sadrumstalotību politisko partiju attiecības, kalpojot par iemeslu biežām valdības maiņām un pieaugošais skepsei no iedzīvotāju puses, teica par demisiju paziņojušais valdības vadītājs.

"Pabeidzot privatizāciju, mēs esam noņēmuši no politiskās dienaskārtības vienu strīdus ābolu, dodot vietu daudz auglīgākam valdības darbam," teica Kalvītis.

Viņš arī piebilda, ka valdības darbs pēdējā gada laikā netika traucēts koalīcijas iekšējo strīdu dēļ.

Pie aizejošās valdības konstruktīvā darba rezultātiem Kalvītis pieminēja arī Baltijas valstu kopīgo pievienošanos Šengenas zonai," kas apliecina mūsu atbilstību civilizētas, drošas un mūsdienīgas valsts pazīmēm."

Kalvītis arī norādīja, ka viņa vadītās valdības laikā ir būtiski mainījusies valsts drošības situācija - apņēmīgi pildot visas NATO valsts prasības, Latvija pilnībā pārgājusi uz profesionālu armiju. Latvijas karavīri ir labi izglītoti, nevainojami apgādāti un materiāla labi stimulēti speciālisti, kas atbilst mūsdienu prasībām un spēj veiksmīgi darboties ne vien savas valsts drošības garantēšanā, bet arī starptautisku militāru operāciju ietvaros, miera uzturēšanas spēkos plecu pie pleca ar partneriem no NATO valstīm.

Runājot par diskutablajiem "drošības jautājumiem", Kalvītis norādīja, ka tieši viņa vadītā valdība ir izdarījusi maksimāli daudz, lai Latvijas iedzīvotāji Latvijas valstī varētu justies daudz drošāk.

To ir sekmējusi ne tikai armijas reforma, bet arī veiksmīgi sāktās izmaiņas iekšlietu struktūrās, policistu algu pārskatīšana un drošības dienestu darba lielāka koordinācija.

Aizejošā valdība, pēc Kalvīša teiktā, ir veiksmīgi strādājusi visdažādākajos līmeņos starptautiskajās attiecībās, aizstāvot Latvijas interes Eiropas Savienībā (ES) un divpusējās sarunās ar kaimiņvalstīm.

Šīs valdības laikā ir panākts būtisks līdzekļu pieaugums Eiropas fondos, ko Latvija visai veiksmīgi apgūst. Latvijas intereses ir aizstāvētas arī jaunajā ES Reformu līgumā.

Kalvītis arī norādīja, ka valdība panākusi lielāko algu pieaugumu medicīnas, izglītība un kultūras darbiniekiem un iekšlietu sektorā strādājošajiem pēdējo gadu laikā.

Runājot par valdības kļūdām un neizdarībām, Kalvītis atzina, ka skolu līmenī reformas ir nepiedodami aizkavējušās, kas kavē valsts virzību uz jaunām tehnoloģijām, zināšanu ietilpīgu nozaru attīstību.

"Mēs joprojām nespējam sagatavot skolēnus tādā līmenī un profilā, kāds nepieciešams jauna veida ekonomikai Latvijā," teica Kalvītis.

Mācību programmas ir pārslogotas, augstskolas nespēj piesaistīt inženierus, fiziķus, ķīmiķus, informācijas tehnoloģijas speciālistus tādā apjomā, kāds nepieciešams tautsaimniecībai, atzina Kalvītis.

Tāpat viņš atzina, ka valdība nav piedāvājusi risinājumu migrācijas un darba tirgus uzlabošanai. Valdībai nav piedāvājumu, kā panākt darbaspēka atgriešanos Rietumeiropas valstīm.

Kalvītis atzina, kas ir bijušas būtiskas kļūdas, par ko viņam jāuzņemas atbildība personiski, kas izpaudās gan nepietiekami izvērtētos jautājumos, gan nepietiekamā valdības rīcības skaidrošanā sabiedrībai.

Premjers atzina, ka, acīmredzot, bija nepieciešams cita veida dialogs ar sabiedrību, cits attiecību līmenis. "Šodien aktīvam pilsonim ir iespējams iegūt informāciju par valdībā, parlamentā un pašvaldībās notiekošo darbu, viņam ir iespējams paust savu viedokli un gluži dabiska vēlme ir aizvien plašāk ietekmēt notikumus," teica Kalvītis.

Kalvītis arī norādīja, ka šādos apstākļos ir pieaugusi arī masu mediju ietekme un līdz ar to - atbildība. Masu mediji arvien aktīvāk sākuši pildīt politiskās opozīcijas lomu. Presei, televīzijai un radio ir radusies iespēja ietekmēt ne vien sabiedrības informētību un viedokļa veidošanos, bet arī lēmumu pieņemšanu visos politiskajos līmeņos.

Premjers atzina, ka valdība nebija tam pietiekami gatava.

Lēmumu atkāpties no Ministru prezidenta amata Kalvītis pieņēmis, lai novērstu tālāku šķelšanos sabiedrībā.

Viņš pauda pārliecību, ka Ministru prezidents, kas ieņems viņa vietu, izvērtēs iepriekšējās valdības izdarītos darbus, iesākto un ieplānoto. "Ceru, ka mūsu pieļautās kļūdas būs laba skola turpmākajam vadības vadītajam un Latvija spēs attīstīties drošākas un labklājīgākas valsts virzienā," teica Kalvītis.

Kalvītis pateicās visiem ministriem, kas strādājuši viņa vadībā pēdējos trīs gadus. Viņš pateicās arī bijušajai Valsts prezidentei Vaira Vīķai-Freibergai, kas Kalvītim divreiz uzticējusi Ministru kabineta vadīšanu, un uzsvēra, ka viņas atbalsts un autoritāte lielā mērā noteica šī laika politisko gaisotni un dienaskārtību.

Kalvītis pateicās arī Saeimas deputātiem, kas konsekventi atbalstīja valdību arī nepopulāros, taču valsts attīstībai nepieciešamos lēmumos. Viņš pateicās arī žurnālistiem, ar kuriem nācies pārrunāt gandrīz visus valdības lēmumus un darbus, skaidrot savs rīcības iemeslus un motīvus, uzticot viņu rokās tālāku teiktā interpretāciju.

Kalvītis pateicās arī visiem Latvijas iedzīvotājiem, kam nav bijusi vienaldzīga Latvijas nākotne un attīstība, kas aktīvi veidojuši pilsoniskas sabiedrības kodolu, kas piedalījušies valdības darbā ar savu padomu, vērtējumu vai prasībām.

Premjers pateicās arī nevalstiskajām organizācijām, arodbiedrībām un darba devēju apvienībai, Valsts kancelejas un ministriju ierēdņiem, tradicionālo reliģisko konfesiju vadītājiem, kā arī sievai un bērniem, kas visus šos trīs gadus viņu atbalstījuši grūtos brīžos.

Viedoklis: Nekaunība, kas paliks atmiņā

Laila Pakalniņa,  Diena  12/06/07    Kalvītis Spurdziņu ir nodēvējis par garāko finanšu ministru Latvijas vēsturē, tāpēc grūti atturēties no konstatācijas, ka vakar beidzot atkāpies Latvijas apjomīgākais premjers, kura nekaunība izpaudās pat demisijas procedūrā - visu laiku nepopulārākais Ministru prezidents pirms mēneša paziņoja, ka atkāpsies, bet ne tūlīt. Viņš aizvilka līdz premjerēšanas trīs gadu jubilejai un var lepoties, ka ir visilgāk amatā sabijušais valdības vadītājs Latvijas vēsturē.

Kalvītis jau ir paspējis piedraudēt, ka "tik labu laiku kā tagad vairs valstī nebūs". Lūgts novērtēt savu veikumu valdības vadītāja amatā, viņš dažādiem medijiem nenoguris atkārto, ka vadījis valsti, kad tautsaimniecība te attīstījusies visstraujāk Eiropā un kad strauji auguši iedzīvotāju ienākumi.

Tomēr sabiedētā tauta nepulcējas stadionos, lai dibinātu, piemēram, kustību Par Kalvīti, kas lūgtu šo Latvijas labo laiku un, kā viņam pašam labpaticis sevi dēvēt, - stabilitātes garantu palikt amatā mūžam. Notiek tieši pretējais. Pat Zatlers ir sapratis, ka šoreiz valdība ir spiesta atkāpties tādēļ, ka tai nav sabiedrības uzticības, nevis tāpēc, ka tai būtu zudis vairākuma atbalsts Saeimā (atliek vien piebilst, ka sabiedrība neuzticas arī Saeimas vairākumam, un prezidentam tomēr arī tas būs jāsaprot).

Vakar atkāpjoties premjers esot piebildis, ka visiem jau nevarot būt mīļš. Tātad, neskatoties uz apgalvojumiem, ka nekādu neuzticību viņš neizjūt, Kalvītis laikam tomēr ir apzinājies - tautu pievērst sevis mīlēšanai nav spējis pat viņa retorikas nelielais progress. Lai gan pēdējā laikā premjeram, runājot par viņam netīkamu viedokļu paudējiem, vēl radās nepieciešamība piesaukt rejošus suņus, taču par kvaukšķiem, kas ķeras biksēs, savus tautiešus viņš neapsaukāja jau gandrīz pusgadu. Pat tad, kad tūkstošiem ar Kalvīša valdīšanu neapmierināto izgāja ielās, viņš atļāvās būt augstsirdīgs un pateikt, ka tas nav nekas briesmīgs, vien "normālas, nobriedušas demokrātiskas valsts pazīme".

Lai gan Kalvītis atšķirībā no daudziem Latvijas iedzīvotājiem apgalvo, ka ir pateicīgs laikam, kurā viņam bijusi iespēja būt par valdības vadītāju, var tikai minēt, kā šos trīs gadus juties cilvēks, kurš apzinājies, ka ir teju vienīgais valstī, kas ir spējīgs uzņemties atbildību. Intervijā NRA Kalvītis sūdzējās, ka parlaments "atteicies no atbildības un tikai spaida podziņas" un sabiedrībai arī "ir vieglāk neuzņemties atbildību un to par savām neveiksmēm novelt uz citu pleciem: kāpēc mans kaimiņš braukā labā mašīnā un ir uzbūvējis labu privātmāju, bet man nekā? Tā mēs mēģinām attaisnot savu bezatbildību".

Iespējams, tieši šī atbildības izjūta absolūtās bezatbildības kontekstā trīs gadu garumā noveda Kalvīti pie tās nekaunības, ar kuru viņš paliks cilvēku atmiņā. Taču, iespējams, bija otrādi - nekaunība Kalvīti noveda pie apziņas, ka viņš šajā valstī pārstāv to šauro cilvēku loku, kuriem vienmēr ir taisnība.

Lai vai kā, taču šķiet, tieši šī apziņa palīdzēja Kalvīša valdībai nonākt pie tās lielākā sasnieguma - Tautas sapulces Doma laukumā. Šī valdība tik sāpīgi uzkāpa sabiedrībai uz galvas, ka, visticamāk, tagad tā rīkoties vairs nebūs atļauts nevienai valdībai.

Saeima lems par grozījumiem likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"

LETA  12/06/07    Izskatīšanai Saeimas komisijās šodien nodoti grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu".

Likumā tiks noteikts: ja kāds vēlētājs vēlas parakstīties parakstu vākšanas lapās, bet veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes noteiktajās vietās, kur pieejamas parakstu vākšanas lapas, viņš ne vēlāk kā 15 dienas pirms parakstu termiņa beigām nosūta attiecīgajai vēlēšanu komisijai rakstveida iesniegumu par parakstu vākšanas organizēšanu šā vēlētāja atrašanās vietā.

Attiecīgā vēlēšanu komisija apkopo iesniegumus un rakstveidā paziņo katram vēlētajam konkrētu datumu, kad parakstu vākšana tiks organizēta šī vēlētāja atrašanās vietā.

Ja persona fizisku trūkumu dēļ pati nespēj parakstīties parakstu vākšanas lapā, vēlētāja klātbūtnē pēc viņa mutvārdu norādījuma sarakstā parakstās vēlētāja ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas. Par to sarakstā tiek izdarīta attiecīga atzīme.

Likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" normas patlaban neparedz procedūru, kā nodrošināt visām personām, piemēram, personām ar invaliditāti, tiesības piedalīties parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosināšanai.

Premjera kandidāti pa vienam uz pili

Māra Libeka, Latvijas Avīze  12/06/07    Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien eksaminēs trīs premjera amata kandidātus – Valdi Dombrovski ("Jaunais laiks") , Edgaru Zalānu (Tautas partija) un Ivaru Godmani (Latvijas Pirmā partija/"Latvijas ceļš").

V. Dombrovskis un E. Zalāns ir partiju oficiāli izvirzīti Ministru prezidenta amatam. Tautas partijas valdes 11 locekļi vakar vakarā vienbalsīgi nolēma virzīt E. Zalānu premjera amatam. Esot novērtētas viņa profesionālās un cilvēciskās īpašības. Bijušais Kuldīgas domes priekšsēdētājs, tagad reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs spēšot konsolidēt partijas, un viņam nenākšot līdzi iepriekšējās valdības negatīvā ēna.

Kaut gan I. Godmanis amatam netiek virzīts ar partijas valdes lēmumu, tomēr viņa kandidatūra koalīcijā ir apspriesta. Tā kā Tautas partijas valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis Godmani žurnālistiem nosauca līdzās iespējamiem TP kandidātiem, viņam uzmanību pievērsa arī Valsts prezidents, aicinot uz sarunu.

Toties uz eksāmenu Rīgas pilī nav aicināts Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdības vadītāja amatam izvirzītais līdzšinējais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Visticamāk, tādēļ, ka viņš nav ticams kandidāts, bet gan tāds kā ZZS iepriekš izvirzītā premjera kandidāta smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga aizstājējs, kamēr īstais kandidāts atrodas mājas arestā.

Kā informēja prezidenta preses sekretāre Inta Lase, V. Zatlers ar katru kandidātu tiksies atsevišķi un jautāšot daudz, lai noskaidrotu, kādus uzdevumus, kā un kādos termiņos gatavojas risināt konkrētā politiķa veidotā valdība. Jau iepriekš prezidents ir informējis, ka nākamajam premjeram būs jāsniedz skaidras atbildes par valdības ilgtermiņa plānu ekonomikas stabilizācijai, kā un kādos termiņos tiks paaugstināta konkurence Latvijas iekšējā tirgū un samazināti inflācijas rādītāji, kā tiks uzlabota partiju finansēšanas sistēma, kā nodrošinātas iedzīvotājiem vienlīdzīgas iespējas saņemt kvalitatīvus valsts garantētos pakalpojumus. Runāšot arī par eiro ieviešanu, darba tirgus problēmām un citiem aktuāliem jautājumiem. Kā noskaidroju Valsts prezidenta kancelejā, šodien no rīta tikšot izlemts, vai prezidents kandidātus iztaujās viens pats vai kopā ar kādiem pieaicinātiem ekspertiem.

V. Zatlers uzskata, ka jaunā Ministru kabineta vadībā jābūt tādai personai, kura spēj izvēlēties valdības ministrus pēc profesionalitātes un kompetences, nevis tikai pēc partijiskās piederības, kā arī tādai, kas ar savu līdzšinējo darbu pierādījusi, ka spēj atbildīgi rīkoties un pieņemt lēmumus atbilstoši valsts interesēm. Tomēr šai personai ir jāiegūst Saeimas vairākuma atbalsts. Zatlers interesēšoties arī par to, cik lielas cerības kandidātam to ir saņemt.

Valsts prezidents nācis klajā ar aicinājumu premjera kandidātu starpā rīkot publiskas debates, kurās tiktu piedāvāti risinājumi gan ekonomiskām, gan sociālām problēmām. I. Lase paskaidroja, ka šādas publiskas debates varētu notikt, ja to organizēšanā iesaistītos masu saziņas līdzekļi. Tāds pats aicinājums no prezidenta puses izskanējis arī Saeimā pārstāvēto partiju virzienā. Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze uzskata, ka publisko debašu rīkošana Saeimā, lai apspriestu premjera kandidatūras, ir pašu partiju, nevis Saeimas kā institūcijas kompetencē, tāpēc par debašu rīkošanu jāvienojas parlamentā pārstāvēto partiju frakcijām. Ja kāda no partijām nākšot ar iniciatīvu rīkot debates ar premjera kandidātiem, norādot gan debašu formu, gan laiku, parlaments to nodrošināšot. Saeimas priekšsēdētāja padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Treimane-Freimane informēja, ka vēl neviena partija nav izrādījusi interesi par šādām debatēm.

Pārbaudot iespējamās Grūtupa biroja telefonsarunas, prokuratūra divās civillietās konstatē nelikumīgus spriedumus

LETA  12/07/07    Ģenerālprokuratūra, pārbaudot žurnālista Lato Lapsas iesniegtos tiesnešu un advokāta Andra Grūtupa biroja darbinieku iespējamo sarunu atšifrējumus, kas publicēti Jāņa Brūkleņa grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis", konstatējusi divas civillietas, kurās Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša pieņemtie spriedumi bijuši nelikumīgi un nepamatoti, aģentūru LETA informēja Prokuratūras preses centrs.

Vienā lietā spriedums daļā pieņemts, būtiski pārkāpjot materiālo tiesību normas, bet otrā lietā spriedums uzskatāms par nepamatotu, jo balstīts uz spriedumu pirmajā civillietā.

Pārbaudes laikā prokuratūra tiesneša rīcībā tomēr nav konstatējusi Krimināllikuma 291.panta 1.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma - apzināti nelikumīga sprieduma taisīšana - sastāva pazīmes un nolēmusi atteikties uzsākt kriminālprocesu.

Citāti no demisionējušā premjera Aigara Kalvīša (TP) uzrunas ceturtdien Saeimā

Diena  12/07/07    "Gada laikā ir izpildīta vairāk kā puse no deklarācijā paredzētajiem darbiem. Par svarīgāko šīs valdības sasniegumu es uzskatu faktu, ka Saeima šogad pieņēmusi bezdeficīta budžetu."

"Ir pirmās pazīmes tam, ka mūsu izvēlētā taktika inflācijas samazināšanai ir bijusi pareiza. Ekonomikas stabilizācijas pasākumu ietvaros ir izdevies samazināt patēriņu valsts un privātajā sektorā. Tieši šogad sākušas kristies nekustamā īpašuma cenas, samazinājušies kreditēšanas apjomi. Tas liecina par atveseļošanos, kas sākusies vairākās riskantās tautsaimniecības sfērās. "

"Manis vadītā valdība ir spējusi novest līdz atrisinājumam gadiem ieilgušas problēmas, dažas no kurām vispār bija atstātas malā kā neatrisināmas. Tāds bija atvilktnē nogrūstais robežlīgums ar Krieviju - kā karsts kartupelis, ko ne izspļaut, ne norīt."

"Tomēr ir jautājumi, kuros bija vajadzīga aktīvāka rīcība. Te man jāatzīst arī savas kļūdas un neizdarība. Mēs pasludinājām valsts atbalstu uz zināšanām vērstai ekonomikai, jaunu tehnoloģiju, zināšanietilpīgu nozaru attīstībai. Būtiski palielinājām atbalstu zinātnei, taču skolu līmenī reformas ir nepiedodami aizkavējušās. Mēs joprojām nespējam sagatavot skolēnus un studentus tādā līmenī un profilā, kāds nepieciešams jauna veida ekonomikai Latvijā. Izglītības sistēmā ieguldītā nauda strādā drīzāk sistēmas darbinieku, nevis skolēnu labā."

"Mēs neesam piedāvājuši risinājumu migrācijas un darba tirgus situācijas uzlabošanai. Valdībai nav piedāvājuma, kā panākt darbaspēka atgriešanos no Rietumeiropas valstīm."

"Masu mediji aizvien biežāk un aktīvāk sākuši pildīt politiskās opozīcijas lomu. Presei, televīzijai un radio ir radusies iespēja ietekmēt ne vien sabiedrības informētību vai viedokļu veidošanos, bet arī lēmumu pieņemšanu visos politiskajos līmeņos. Man jāatzīst, ka mēs tam nebijām pietiekami gatavi."

"Ceru, ka mūsu pieļautās kļūdas būs laba skola turpmākajam valdības vadītājam, un Latvija spēs attīstīties drošākas un labklājīgākas valsts virzienā."

"Paldies visiem Latvijas iedzīvotājiem, kam nav bijusi vienaldzīga Latvijas nākotne un attīstība, kas aktīvi veidojuši pilsoniskas sabiedrības kodolu un piedalījušies valdības darbā ar savu padomu, ar savu vērtējumu vai prasību."

vairāk vdiena.lv

****

"Apstiprināt pretinflācijas plānu bija tas pats, kas strauji novilkt rokas bremzi poršam, kas traucas ar ātrumu 200 kilometri stundā."

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācijas prezidents UĢIS STĪPNIEKS, Biznes&Baltija

"Līdzšinējā valdība politiku īstenoja pēc "aisberga principa". Rīgā šaurs ietekmīgu personu loks pieņēma lēmumus, kas viņiem vai viņu draugiem nodrošināja ekonomiskas priekšrocības. Tas, ka valdībai vajadzēja atkāpties, Latvijai ir labā ziņa. Sliktā ziņa ir tāda, ka ES, tik ilgi vienaldzīgi klusējot, noraudzījās uz jaunās elites apšaubāmo rīcību vienā no tās dalībvalstīm."

No BERLINER ZEITUNG raksta Turbulences Latvijā

"Labklājība ir kaut kas tāls, it kā nesasniedzams, bet patiesībā sasniedzams. Vienkāršiem vārdiem es gribētu teikt tā, ka mēs esam dzirdējuši, ka pasaulē laimīgākie cilvēki dzīvojot Austrālijā, Zviedrijā un Kanādā. Jautājums - kāpēc ne Latvijā? Es gribu, lai cilvēki šeit grib palikt un dzīvot, nevis braukt prom."

TP nominētais premjera kandidāts EDGARS ZALĀNS, LNT 900 sekundēs

"Tagad man kā itālim Polijas un Ukrainas robeža būs arī manējā robeža."

FRANKO FRATĪNI, ES iekšlietu komisārs vdiena.lv par gaidāmo deviņu valstu pievienošanos Šengenas zonai

Godmanis paliek malā, notiks TP un JL divcīņa

Ināra Egle,  Diena  12/07/07    Ar mērķi panākt piecu labējo partiju vienošanos par jaunās valdības veidošanu Valsts prezidents Valdis Zatlers ceturtdien vakarā pēc tikšanās ar premjera kandidātiem Valdi Dombrovski (JL), Ivaru Godmani (LPP/LC) un Edgaru Zalānu (TP) uz sarunu vienā laikā bija uzaicinājis arī visu labējo partiju līderus. Tagadējās koalīcijas paustais atbalsts TP izvirzītajam premjera kandidātam E.Zalānam nozīmē, ka turpmākā cīņa notiks starp E.Zalānu un V.Dombrovski, bet I.Godmanis ir pagājis malā. Viņa vai vēl kāda cita kandidatūra, iespējams, var aktualizēties, ja prezidentu neapmierinās ne JL, ne TP pretendentu piedāvājums. Prezidents savu lēmumu var darīt zināmu nākamajā nedēļā.

Pēc sarunām Rīgas pilī šķiet, ka E.Zalāna izredzes ir jūtami palielinājušās, kuras var iespaidot tikai nespēja pārliecināt JL iesaistīties lielajā valdībā, kurai būtu 73 balsis. Jau pirms tikšanās ar prezidentu E.Zalāns sarunā ar žurnālistiem solīja runāt ar JL par partijas iesaistīšanos valdībā, bet "tas būs tikai paša JL lēmums". Politikā esot līdzīgi kā ģimenē - ja kāds uzstāda pārāk lielus noteikumus, tad agri vai vēlu nonāk pie šķiršanās. Sabiedrība gaidot no politiķiem, lai tie visi kopā strādātu šīs valsts labā, teica E.Zalāns.

Valsts prezidents izteicis vēlējumu partijām vienoties par piecu politisko spēku koalīciju, ko saista arī ar nepieciešamību nodrošināt profesionālu valdības darbu - ja kāds ministrs netiek galā ar pienākumu, lielajā koalīcijā viņu ir vieglāk nomainīt, pastāstīja TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis. Visas labējās partijas ir to atbalstījušas, izņemot Jauno laiku, kura palikšana opozīcijā nebūtu izdevīga arī tāpēc, ka partija tad turpinātu cīnīties par šīs Saeimas atlaišanu. JL līderis Krišjānis Kariņš jau dienā žurnālistiem norādīja, ka lielajā valdībā JL nebūs iespējams ietekmēt lēmumu pieņemšanu un ka JL uzskata V.Dombrovski par labāko kandidātu, jo TP savas iespējas jau ir izsmēlusi.

LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers Dienai apstiprināja, ka partijai ir tikai desmit balsis parlamentā un tai nevajadzētu uzņemties vadošo lomu, tāpēc tā atbalstīs E.Zalānu, kura veidotā valdībā piekristu strādāt arī ZZS un TB/LNNK. Valsts prezidents aicinājis abus kandidātus nākamās nedēļas sākumā sagatavot īso darbības programmu valdības pirmajām simts dienām, kas nebūs publisks dokuments. V.Zatlers uzskata, ka sabiedrība līdz Jaunajam gadam ir pelnījusi jaunu valdību, atstāstīja sarunu dalībnieki. JL nominētais V.Dombrovskis ceturtdien pieteica publiskās debates, uz kurām uzaicināja otru oficiāli izvirzīto kandidātu E.Zalānu. Lai arī I.Godmanis ir pagājis malā un viņa statuss jau no sākuma bija atšķirīgs - viņu partija nebija izvirzījusi -, vairāki JL politiķi pieļāva, ka tieši viņš varētu būt "Valda Zatlera politiskā autoritāte", un vēl grūti esot prognozēt, kāda būs notikumu tālākā attīstība. Jau iepriekš TP līderi bija pārliecināti, ka valdību uzticēs veidot TP nosauktajam E.Zalānam kā lielākās un stiprākās frakcijas pārstāvim.

Zatlers ar premjera kandidāta izvēli nonācis sarežģītā, bet ne bezizejas situācijā

LETA  12/07/07   Valsts prezidents Valdis Zatlers ar Ministru prezidenta amata kandidāta izvēli ir nonācis sarežģītā situācijā, bet no tās ir iespējams atrast izeju, uzskata aptaujātie eksperti. "Zatleram nav īpaši viegla situācija," sacīja politologs Ivars Ijabs, komentējot nākamā premjera amata kandidāta izvēli. Arī socioloģisko pētījumu firmas "Latvijas fakti" direktors Aigars Freimanis atzina, ka prezidents nonācis sarežģītā, taču ne bezizejas situācijā.

Freimanis uzsvēra, ka eksprezidentam Guntim Ulmanim 1995.gadā, izvēloties nākamā premjera amata kandidātu, bija daudz sarežģītāka situācija.

Ijabs uzskata - lai parādītu savu politisko stāju, Zatlers var izvēlēties premjera amatam partijas "Jaunais laiks" piedāvāto kandidātu Valdi Dombrovski. Savukārt izvēloties "Tautas partijas" kandidātu Edgaru Zalānu, prezidents parādītu savu atkarību no valdošās koalīcijas.

Eksperts pieļāva, ka Zatlers varētu arī vēl pagaidām nenominēt premjera amata kandidātu, aicinot piedāvāt citus premjera amata kandidātus vai arī aicinot jau izvirzītos piedalīties publiskās diskusijās.

"Prezidents ir piedzīvojis dzemdību traumu, jo viņš tika nominēts Zoodārzā," norādīja Ijabs, piebilstot, ka tas uz valsts vadītāju esot atstājis iespaidu un viņš nevēloties, lai šāda prakse turpinātos.

"Lai parādītu savu stāju, viņš varētu vienkārši izdarīt stratēģisku gājienu un nominēt Dombrovski," sacīja eksperts, bet piebilda, ka tādā gadījumā Zatleram jārēķinās, ka Dombrovska kandidatūra netiks apstiprināta un premjera kandidāta izvēle būs jāsāk no jauna.

Otrs scenārijs, pēc eksperta domām, ir, ka "mīļā miera labad" Zatlers nominē Zalānu, tādējādi zaudējot savu reputāciju. "Šāds gājiens tikai apstiprinātu priekšstatu par Zatleru kā politiski nekompetentu koalīcijas piedēkli," sacīja Ijabs.

Savukārt Freimanis uzsvēra, ka, pieņemot lēmumu, Zatlers apkopos viņam piedāvātos politiķu, kā arī formālo un neformālo padomnieku viedokļus. "Lēmumu viņš nepieņem viens pats, sēžot kabineta klusumā," sacīja eksperts.

Pēc Freimaņa domām, visu izšķirs mijiedarbība potenciālo koalīcijas partneru starpā, kā arī lielu ietekmi uz Zatlera izvēli atstās viņa paša piesauktās publiskās debates.

Abi eksperti norādīja, ka iekšlietu ministra Ivara Godmaņa (LLP/LC) kandidatūra premjera amatam vairs nav tik aktuāla, kopš TP Ministru prezidenta amatam izvirzījusi Zalāna kandidatūru.

Kā ziņots, pēc neoficiālas informācijas, Valsts prezidents nākamo premjera amata kandidātu varētu nosaukt otrdien, 11.decembrī, jo līdz nākamās nedēļas sākumam visiem premjera amata kandidātiem ir jāsniedz "mājasdarbs" - sava darbības programma pirmajām valdības darba dienām.

Premjera amata kandidātiem "mājasdarbā" jānorāda, pēc kādiem principiem tiks veidota koalīcija, kā arī jāapraksta, ko iecerēts panākt pirmajās darba 100 dienās.

Āboltiņa aicinās partijas biedrus neatbalstīt piecu partiju koalīciju Zalāna vadībā

LETA   12/07/07    Partijas "Jaunais laiks" (JL) deputāte un domes locekle Solvita Āboltiņa aicinās partijas biedrus neatbalstīt JL iekļaušanos nākamajā valdībā, ja koalīcijā ietilps piecas partijas un premjera amatam tiks izvirzīts Tautas partijas kandidāts Edgars Zalāns, sacīja Āboltiņa.

Politiķe norādīja, ka Zalāns ir "simbols [Andra] Šķēles darbiem" un viņš arī neesot izpratis tautas sapulces jēgu Doma laukumā.

"Es aicināšu balsot pret piecu partiju koalīciju Zalāna vadībā," sacīja Āboltiņa. Galīgais lēmums par partijas iespējamo dalību kongresā būs jāapstiprina partijas domei.

Jau ziņots, ka vakar četras līdzšinējās koalīcijas partijas, tiekoties ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, apliecināja, ka vēlas strādāt piecu partiju koalīcijā Zalāna vadībā.

Zalāns absolvējis Līderisma akadēmiju

LETA   12/07/07    Premjera amatam nominētais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) maijā absolvējis Līderisma akadēmiju (LA), šodien raksta laikraksts "Diena".

"Man personīgi treniņš bija par tēmu, ko es ikdienā piemirstu: par ģimeni, personiskajām attiecībām ar cilvēkiem man apkārt. (..) Es jūtu, kā strādā tas, ka no tevis īstenībā ir atkarīgs daudz vairāk, nekā tev šķiet. Pēc treniņa man tas pastiprinājās," tā par šogad maijā absolvēto LA tās mājaslapā ieliktajā video stāsta Zalāns.

"Jā, manipulācija ar smadzenēm, bet tas ir labākais, kas ar cilvēku var notikt," laikrakstam teica LA dibinātājs un vadītājs Pāvels Romašins, kurš par nepamatotām baumām sauc stāstus par cilvēkiem, kam pēc "veiksmes sesiju" apmeklēšanas jāmeklē nopietna psihologu palīdzība.

"Viņš nenoliedzami bija pareizs cilvēks, grupā bija viens no trim atbildīgākajiem. Lokomotīve, kas vilka līdzi tos, kam tik labi nesanāca strādāt," par savu audzēkni stāsta Romašins. Viņš apgalvo: "Mums nav nekāda sakara ne ar psiholoģiju, ne neirolingvistisko programmēšanu. Mēs esam izglītības iestāde, kas piedāvā filozofijas treniņus."

Zalāns izgājis pilno programmu - četru mēnešu garumā apmeklēja visas septiņas "veiksmes sesijas". Tas nozīmē, ka, sākot trešo līmeni, viņam bija jāiesaista arī jauni dalībnieki, kas ir obligāts nosacījums programmas beigšanai. Prieks nav lēts - 570 lati, maksājot par visu programmu uzreiz. "Šādā ziņā neesam labdarības organizācija," teica LA dibinātājs, kura mērķauditorija neesot arī "neveiksminieki bez darba un ģimenes".

"Tā ir riktīga smadzeņu skalošana. Dod iespēju paskatīties uz sevi no malas un ieraudzīt daudzas lietas, īpašības sevī, par kurām man agrāk nebija ne jausmas," LA mājaslapas atsauksmju sadaļā raksta kāda absolvente Zane Vīgante.

"Cilvēkam ar vājāku kodolu šī skola var diezgan nopietni nodarīt pāri," pēc kolēģu novērotā spriež psiholoģe Aija Lukstraupe. Programmas rezultātā cilvēki kļūstot eiforiski, taču pēc laika šī sajūta pārejot. "Tad viņi parasti viļas un draud dziļa depresija," stāsta Lukstraupe.

"Ir zināmi paņēmieni programmā, kuri nepieciešami, lai tā strādātu. Tie nav ne hipnoze, ne zombēšana, bet nu… Kaut vai tas, ka zināmā mērā tu esi atkarīgs no komandas un otrādi," video stāsta Zalāns. Sīkāku skaidrojumu par LA apgūto "Dienai" no ministra viņa aizņemtības dēļ ceturtdien neizdevās uzzināt.

Lapsa: pilnīgas visatļautības laiki Latvijā ir beigušies

LETA  12/07/07    Prokuratūras darba rezultāti, pārbaudot tiesnešu un advokāta Andra Grūtupa biroja darbinieku iespējamo sarunu atšifrējumus, kas publicēti Jāņa Brūkleņa grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis", liecina, ka "sabiedrībai tagad acis ir atvērušās plašāk, bet cilvēki, kas varbūt nodarbojas ar ne visai tīrām un likumīgām lietām, ir sākuši nojaust, ka pilnīgas visatļautības laiki šajā valstī ir beigušies", uzskata žurnālists Lato Lapsa, kurš minētos atšifrējumus iesniedza izvērtēšanai Ģenerālprokuratūrā.

"Prokuratūrai šos materiālus es nodevu, lai tiktu izdarīts viss, kas ir tās spēkos. Prokuratūra ir izdarījusi nesalīdzināmi vairāk, nekā es biju gaidījis," sacīja Lapsa, "kad tika publicēta grāmata "Tiesāšanās kā ķēķis", man likās, ka aptuveni nedēļu visi parunās, pašausmināsies, un tā arī viss beigsies."

Žurnālists gan neuzskata, ka tagad "valstī no šodienas viss tiks darīts tikai godīgi un likumīgi", taču viņš pieļauj, ka "piesargāšanās līmenis tagad būs augstāks".

Lapsa uzskata, ka viņš kā žurnālists un šīs valsts pilsonis ir izdarījis visu, ko, pēc viņa domām, vajadzētu izdarīt. "Daudzi žurnālisti manā vietā būtu rīkojušies tieši tāpat," sacīja Lapsa, sakot, ka viņa misija bijusi informēt iespējami plašāku sabiedrības daļu.

Ģenerālprokuratūra, izvērtējot Lapsas iesniegtos tiesnešu un advokāta Andra Grūtupa biroja darbinieku iespējamo sarunu atšifrējumus, konstatējusi divas civillietas, kurās Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša pieņemtie spriedumi bijuši nelikumīgi un nepamatoti.

Vienā lietā spriedums daļā pieņemts, būtiski pārkāpjot materiālo tiesību normas, bet otrā lietā spriedums uzskatāms par nepamatotu, jo balstīts uz spriedumu pirmajā civillietā, informēja Prokuratūras Preses centrs.

Pārbaudes laikā prokuratūra tiesneša rīcībā tomēr nav konstatējusi Krimināllikuma 291.panta 1.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma - apzināti nelikumīga sprieduma taisīšana - sastāva pazīmes un nolēmusi atteikties uzsākt kriminālprocesu.

Kaut arī iesniegtajās izdrukās telefonsarunu atšifrējumi nav precīzi un vairākos gadījumos neatspoguļo sarunu saturu, pārbaudē secināts, ka iesniegtajās izdrukās atšifrētās un grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" publicētās telefonsarunas starp tiesnešiem, advokātu Grūtupu un viņa biroja darbiniekiem ir notikušas un sarunās minētie konkrētie fakti sakrīt ar konkrētu civillietu materiāliem, norāda prokuratūra. Arī SIA "Lattelecom" zvanu izdruku analīze apstiprinājusi, ka izejošie zvani no Grūtupa biroja atbilst telefonsarunu atšifrējumu izdrukās norādītajiem datumiem.

Prokuratūra tomēr uzsver, ka, trūkstot telefonsarunu audioierakstiem, "ar resoriskās pārbaudes veikšanai pieļaujamajiem līdzekļiem un metodēm" neesot iespējams konstatēt, vai izdrukās atšifrētās un grāmatā publicētās tiesnešu un Grūtupa biroja darbinieku telefonsarunas saturiski precīzi atbilst faktiski notikušajām sarunām.

Pēc sarunu atšifrējumos minētajiem lietas dalībniekiem, lietas izskatīšanas vai nolēmuma pieņemšanas datuma prokuratūrai izdevies identificēt 42 civillietas, kuras izskatīja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneši vai kuru izskatīšanā piedalījās Augstākās tiesas (AT) Senāta Civillietu departamenta senatori un AT Civillietu tiesu palātas tiesneši. Šajās civillietās tika pārbaudīta pieņemto nolēmumu pamatotība, izvērtēta tiesnešu rīcības likumība un atbilstība Tiesnešu ētikas kodeksa kanoniem.

Pārbaudē konstatētas divas civillietas, kurās Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša pieņemtie spriedumi ir nelikumīgi un nepamatoti. Vienā lietā spriedums daļā pieņemts, būtiski pārkāpjot materiālo tiesību normas, bet otrā lietā spriedums uzskatāms par nepamatotu, jo balstīts uz spriedumu pirmajā civillietā.

Abas šīs civillietas izskatītas pirmās instances tiesā, spriedumus lietas dalībnieki, kuri šobrīd ir likvidēti un izslēgti no Uzņēmuma reģistra, likumā noteiktajā kārtībā nepārsūdzēja, un spriedumi ir stājušies likumīgā spēkā, līdz ar ko neesot pamata Civilprocesa likuma 484.pantā noteiktā prokurora protesta iesniegšanai šajās lietās.

Pārbaudes laikā tiesneša rīcībā neesot konstatētas apzināti nelikumīga sprieduma taisīšanas sastāva pazīmes, tāpēc 29.novembrī pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.

Vēl vienā civillietā prokuratūra konstatējusi būtiskus materiālo tiesību normu pārkāpumus, kas noveduši pie lietas nepareizas izspriešanas visās trijās tiesu instancēs. Arī šajā lietā neesot likumā noteiktā pamata prokurora protesta iesniegšanai, jo Civilprocesa likuma 477.pants nosaka, ka kasācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā ar pasludināšanas brīdi.

Arī šajā pārbaudē netika konstatēts, ka būtu noticis Krimināllikuma 291.panta 1.daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums - apzināti taisīts nelikumīgs spriedums, tāpēc 29.novembrī pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.

Pārbaudē konstatēti likuma "Par tiesu varu" 89.panta 3.daļas pārkāpums un Tiesnešu ētikas kodeksa 2., 3. un 4.kanona pārkāpumi divu AT tiesnešu rīcībā un Tiesnešu ētikas kodeksa 2., 3. un 4.kanona pārkāpumi piecu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnešu rīcībā. Viena tiesneša rīcībā konstatēti arī tīši likuma pārkāpumi tiesas lietas izskatīšanā.

Kā uzsver prokuratūra, tiesneši pieļāvuši "ex parte" sarunas par iesāktu vai ierosinātu procesu bez pušu klātbūtnes, izlemjot lietu, ietekmējās no atsevišķu cilvēku interesēm, pieļāva rīcību, kas neveicina sabiedrības uzticību tiesas godīgumam un objektivitātei, pieļāva, ka rodas iespaids, it kā kāda persona atrodas īpašā stāvoklī, kas ļautu ietekmēt tiesnesi, kā arī viņu ārpustiesas darbība nonāca pretrunā ar tiesneša pienākumiem.

Atzinumi par pārbaudes rezultātiem nosūtīti tieslietu ministram Gaidim Bērziņam (TB/LNNK), AT priekšsēdētājam Andrim Guļānam un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājam Jurim Stukānam.

Guļāns prokuratūras atzinumu šodien ir saņēmis, aģentūru LETA informēja AT administrācijas vadītāja Anita Kehre. "Tāpat atzinumu sagatavojusi arī AT plēnumā izveidotā speciālā darba grupa, un abus šos dokumentus plānots apspriest un izvērtēt speciāli sasauktā plēnumā, kas notiks 19.decemberī," pastāstīja Kehre.

Savukārt Stukāns vēl nav iepazinies ar apjomīgo prokuratūras atzinumu, tāpēc viņš patlaban neesot gatavs to komentēt.

Ņemot vērā, ka vairāk nekā 100 iesniegtajās izdrukās atšifrētās telefonsarunas attiecas uz izmeklējamo priekšmetu kriminālprocesā, kas jau 2004.gadā uzsākts par krāpšanu, šīs izdrukas nosūtītas procesa virzītājam. Minētā kriminālprocesa gaitā tiek pārbaudīti un tiks izvērtēti sarunu izdrukās minētie fakti un amatpersonu iespējamā atbildība, informē prokuratūra.

Iesaka pasteigties ar premjera nominēšanu

Māra Libeka, Latvijas Avīze  12/08/07    Visticamāk, jau otrdien būšot zināms, kam Valsts prezidents uzticēs veidot jauno valdību.Valsts prezidents Valdis Zatlers premjera amata kandidātiem Valdim Dombrovskim ("JL"), Edgaram Zalānam (TP) un Ivaram Godmanim (LPP/"LC") uzdevis mājas darbu, tāpēc pirmdien vai otrdien kandidāti vēlreiz došoties uz Rīgas pili, lai atbildētu uzdoto. Prezidenta preses sekretāre Inta Lase informēja, ka pirmajā prezidenta un kandidātu tikšanās reizē V. Zatlers neesot saņēmis atbildi uz jautājumu, cik ilgā termiņā iespējamie jaunās valdības veidotāji grasās izpildīt galvenos plānotos uzdevumus un kāds būs viņu veikums pirmajās 100 dienās. Toties prezidents ir informēts, ka E. Zalānam esot četru Saeimā pārstāvēto labējo partiju jeb demisionējošās Aigara Kalvīša valdības koalīcijas atbalsts. "JL" valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš centies pārliecināt V. Zatleru, ka arī V. Dombrovskim esot pietiekami liela iespēja iegūt Saeimas vairākuma atbalstu. Ceturtdienas sarunā ar partiju Saeimas frakciju pārstāvjiem prezidents gan bijis noraizējies, ka valdības veidošana nesokoties tik raiti, kā viņam gribētos, bet, kad sarunu partneri izteikušies, kas gan prezidentam liedzot pēc iespējas drīzāk nosaukt nākamo premjeru, acīmredzot V. Zatlers nolēmis rīkoties.

Visticamāk, jau otrdien būšot zināms, kam prezidents uzticēs veidot jauno valdību.

V. Zatlers vairākkārt ir teicis, ka neredzot būtiskus šķēršļus piecu partiju koalīcijai, un, kā teica I. Lase, no šiem vārdiem neesot atkāpies. Arī TP izvirzītais un četru partiju atbalstītais Ministru prezidenta amata kandidāts E. Zalāns vēloties apvienot visas piecas Saeimā pārstāvētās labējās partijas, ja viņam uzticētu valdības veidošanu. "Ja prezidents nosauks Zalānu, "Jaunajam laikam" nebūs iespēju īstenot savu programmu viņa veidotajā koalīcijā. Visās iepriekšējās piecu partiju sarunās atlika vien secināt, ka jau zināmās četras koalīcijas partijas nevēlas piekrist Doma laukumā izvirzītajām sabiedrības prasībām," uzskata K. Kariņš un piebilda, ka Zalāns ir Šķēles iedibinātās un veidotās sistēmas persona, no kuras nevar gaidīt pārmaiņas valdības politikā. Turklāt Zalāna reputācijā esot vairākas apšaubāmas epizodes, kuras pagaidām Kariņš nevēlējās komentēt. Ja Valsts prezidents uzticēsies Zalānam, viņš nepārprotami apliecinās, ka vecajai koalīcijai ir jāturpina savs darbs. "JL" valdes priekšsēdētājs atzina, ka V. Zatleram priekšā ir ļoti grūta izvēle. No vienas puses, prezidents jūt atbildību tautas priekšā, bet, no otras puses, grūti iedomāties, ka V. Zatlers nejutīšot atbildību pret tiem politiķiem, kuri viņu izvirzīja, uzskata Kariņš.

"JL" pārstāvis Dans Titavs piektdien intervijā Latvijas radio pauda: "Ar sarunām ir jocīgi. Tās jau mēnesi notiek, bet Tautas partijas premjera amata kandidāts tajās nepiedalās. Kā to saprast? Ko viņš pārstāv? Kārtējo reizi puisis izlēcis nezin no kurienes, un tagad mums jātiek galā ar to, kas viņš ir." Titavs atzinis, ka "JL" nestrādās valdībā, ja tā būs "Kalvīša valdība numur divi".

Ja valdību veidos Zalāns, "JL" atklātā valdes sēdē lemšot, kā rīkoties tālāk. Lēmumu apspriedīšot arī dome, kuru veido partijas nodaļu pārstāvji un pašvaldību vadītāji.

Savukārt E. Zalāns piektdien intervijā Latvijas radio izteicies, ka, viņaprāt, Šķēles lieta esot stipri pārspīlēta un tā šobrīd esot dažādu spekulāciju avots. Zalāns sacīja, ka viņam nebūšot problēmu rīkoties godīgi, ja vajadzēs saskarties ar iespējamām Šķēles biznesa interesēm.

***

UZZIŅA

Edgars Zalāns dzimis 1967. gadā, precējies, divu bērnu tēvs.

- 1992. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis arhitekta diplomu. No 1994. līdz 1998. gadam mācījies Austrijā, Taivānā, Amerikā.

- Šā gada maijā absolvējis Līderisma akadēmiju, kas sevi sauc par izglītības iestādi un kas par maksu sniedz tā saukto personības attīstības filozofijas treniņu. "Man personīgi treniņš bija par tēmu, ko es ikdienā piemirstu: par ģimeni, personiskajām attiecībām ar cilvēkiem man apkārt. (..) Ir zināmi paņēmieni programmā, kuri nepieciešami, lai tā strādātu. Viņi nav ne hipnoze, ne zombēšana, bet nu… Kaut vai tas, ka zināmā mērā tu esi atkarīgs no komandas un otrādi," tā Līderisma akadēmijas mājaslapā ieliktajā video stāsta Zalāns. Kā vēsta laikraksts "Diena", Zalāns izgājis pilno programmu – četru mēnešu garumā apmeklēja visas septiņas "veiksmes sesijas". Tas nozīmē, ka, sākot trešo līmeni, viņam bija jāiesaista arī jauni dalībnieki, kas ir obligāts nosacījums programmas beigšanai. Par visu programmu jāmaksā 570 lati.

Zalāns brīvi runā latviešu, angļu un krievu valodā.

- 1992. gadā sācis strādāt par Kuldīgas galveno arhitektu. No 1994. līdz 1998. gadam – Kuldīgas rajona padomes reģionālās attīstības nodaļas vadītājs. No 1997. gada – arī Kuldīgas pilsētas domes deputāts, Attīstības komisijas vadītājs. No 1998. līdz 1999. gadam – LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās attīstības departamenta direktors. 1999. gadā pildījis arī Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām sekretariāta vadītāja pienākumus. Šajā gadā kļūst par 7. Saeimas deputātu. No 2000. līdz 2001. gadam bijis Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, Ministru prezidenta biroja vadītājs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

- 2001. gadā kļūst par Kuldīgas domes priekšsēdētāju. No 2005. gada arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra ārštata padomnieks teritoriālās plānošanas jautājumos un Kuldīgas rajona padomes priekšsēdētājs.

2007. gada novembrī kļuvis par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru.

Godmanis par būtiskāko mērķi uzskata Eiropas vidējā dzīves līmeņa sasniegšanu desmit gados

LETA  12/08/07    Viens no premjera amata kandidātiem, iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC) par būtiskāko Latvijas mērķi uzskata Eiropas vidējā dzīves līmeņa sasniegšanu vismaz tuvākajos desmit gados.

Uzstājoties kongresā, viņš pašreizējo situācija Latvijas ekonomikā un politikā salīdzināja ar lidmašīnas iekļūšanu turbulencē.

Pēc viņa teiktā, viss aizvadītais gads ir pagājis dažādos piketos un demonstrācijās, kurās ir piedalījušies ne tikai mazturīgie, bet arī cilvēki, kuru labklājība ir virs vidusslāņa. Šie cilvēki vēlas, lai valdība ne tikai viņos ieklausās, bet arī pilda viņu gribu, atzina politiķis.

Godmanis norādīja, ka ir izveidojusies absurda situācija, kad valdībai un Saeimai gandrīz vai jāiet uz masu mediju redakcijām, lai saņemtu jaunākos norādījumus, kā rīkoties. Arī arodbiedrības izvirza prasības tikai valdībai, nevis darba devējiem, atzīmēja politiķis.

Pat veiksmīgi biznesmeņi pieprasa no valdības konkrētu atbildi, kuras tautsaimniecības nozares būs perspektīvas un kurās ir vērts investēt.

Šādu situāciju, pēc Godmaņa teiktā, lielā mērā var izskaidrot ar to, ka Latvijas tautai ir bijuši tikai 16 gadi pirms Otrā pasaules kara un 16 gadi pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, kad tā "pati sevi administrēja". Toties latviešu tautai ir bijuši apmēram 700 gadi, kad tā pēc rīkojumiem ir bijusi spiesta iet pie vācu baroniem un dažādiem gubernatoriem.

Godmanis visai sarkastiski izteicās par partiju līdzšinējām sarunām par jaunās koalīcijas veidošanu.

Godmani esot tracinājusi "pusaudžu pubertātes laika mīlestības problēmu apspriešana" vairāku stundu garumā. Viņa paaudzes cilvēkiem, kas nodrošināja Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu, neesot jēgas stundām ilgu spriest par to, "kurš ar kuru krūmos bučojās," teica politķis.

LPP/LC vadības pārstāvji kongresā apgalvoja, ka atbalstīs Tautas Partijas (TP) nominēto premjera amata kandidātu Edgaru Zalānu, ja Valsts prezidents aicinās viņu veidot valdību.

Zalānam pašam tuvākajās dienās būs jāapliecina, ka viņš ir spējīgas vadīt valdību. Lai nākamais premjers varētu izveidot spēcīgu komandu, LPP/LC pauda gatavību deleģēt darbam valdībā savus kompetentākos cilvēkus.

Kā ziņots, LPP/LC kongresā piedāvāja "ceļa karti" valdības darbam, valsts un sabiedrības labklājībai, piedāvājot savu redzējumu par darāmo ekonomikas un sociālajā jomā. LPP/LC līderi "ceļa karti" salīdzina ar kristīgās baznīcas reformatora Mārtiņa Lutera tēzēm.

Dombrovskis sabiedrības uzticību valdībai gribētu nodrošināt ar skaidru lēmumu pieņemšanu

LETA  12/08/07    Ja partijas "Jaunais laiks" (JL) izvirzītajam premjera amata kandidātam Valdim Dombrovskim uzticēs nākamās valdības veidošanu un tas viņam izdosies, tad sabiedrības uzticību valdībai viņš cer nodrošināt ar saprotamu un skaidru lēmumu pieņemšanu.

Intervijā laikrakstam "Diena" Dombrovskis kritizē līdzšinējās koalīcijas lēmumu pieņemšanas stilu: "Pēkšņi nez no kurienes parādās lēmumi kādu ielikt kādā amatā vai kādu noņemt. Tagad arī Tautas partija savu [premjera amata] kandidātu izvirza pašā pēdējā brīdī, kaut gan Valsts prezidents bija aicinājis par kandidātiem publiski debatēt. Divi kandidāti ir apdebatēti publiski no visām pusēm, un tagad pēkšņi parādās kāds trešais, kaut gan vēl pavisam nesen Tautas partija kā par reālāko kandidātu runāja par [finanšu ministru Oskaru] Spurdziņu."

Dombrovskis norāda, ka premjeram ir daudz lielākas iespējas ietekmēt, lai cauri valdībai neiet sabiedrībā neizspriesti jautājumi, nenotiktu nesaprotamas amatpersonu pārbīdes un nesaprotami darījumi ekonomikā.

Pēc viņa teiktā, tieši tāpēc, lai būtu lielāka sabiedrības uzticība nākamajai valdībai, JL piedāvā savu tiesiskuma memorandu un piedāvās arī valdības deklarācijā precīzi atrunāt punkts, par kuriem panākta vienošanās, un konkrētus izpildes termiņus - gan tiesiskuma, gan ekonomikas jautājumos.

Dombrovskis arī norāda uz nepieciešamību pieņemt noteikumus, kas samazina iespējas politiski manipulēt ar amatpersonām.

Pēc Dombrovska teiktā, patlaban ar koalīciju vēl nav panākta vienošanās vairākos jautājums, piemēram, nav vienošanās par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas ļautu efektīvāk atklāt un sodīt sevišķi bīstamu noziegumu organizatorus, par priekšvēlēšanu aģitāciju, kur JL atbalsta esošo priekšvēlēšanu tēriņu griestu saglabāšanu un pilnīgi precīzi atrunātu aizliegumu trešajām personām rīkot pozitīvisma un arī negatīvisma kampaņas, tāpat nav vienošanās par sākumdeklarēšanu, kur JL kā vēlāko termiņu piedāvā 2009.gadu.

Savukārt vienošanās panākta nodokļu politikas jautājumos un, pēc Dombrovska teiktā, izskatās, ka vienošanos varēs panākt arī par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja statusu.

Visticamāk, nodokļu politikas izmaiņas notiks uz 2009.gada budžeta paketi, atzīst Dombrovskis. Pēc viņa teiktā, konceptuālais uzstādījums ir nodokļu sloga pārnešana no darbaspēka uz īpašumu un kapitāla pieaugumu.

Saimniecībā...

Oficiāli izšķirs, kā tikt vaļā no Melngaiļa

Baiba Rulle,  Diena  12/02/07    Ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs Gaidis Bērziņš jau ceturtdien Nilu Melngaili informējis, ka Lattelecom valdes priekšsēža amatu nāksies atstāt

Uzdrīkstēšanās izteikt privatizācijas priekšlikumu bez stingra politiskā "jumta" Lattelecom (LT) valdes priekšsēdim Nilam Melngailim būs maksājusi amatu. Viņa pilnvaras LT valdes priekšsēža amatā, kas beidzas šopiektdien, visticamāk, netiks pagarinātas. Oficiāli šis jautājums tiks izšķirts šonedēļ, taču, noprotams, ka neoficiāli tas jau ir izlemts.

Kā liecina ziņas, kas ir Dienas rīcībā, jau pagājušajā ceturtdienā notikusi neformāla N.Melngaiļa un ekonomikas ministra pienākumu izpildītāja, tieslietu ministra Gaida Bērziņa (TB/LNNK) tikšanās. Tajā ministrs informējis N.Melngaili, ka viņa LT valdes priekšsēža pilnvaras netiks pagarinātas. Tā kā N.Melngailis vienlaikus ir arī LT izpilddirektors, ministrs viņam piedāvājis iesniegt atlūgumu un atkāpties no izpilddirektora amata. N.Melngailis piedāvājumam nav piekritis, tāpēc aktuāls esot jautājums, vai, zaudējot valdes priekšsēža amatu, viņš varēs būt LT izpilddirektors un šādā statusā sagaidīt atbildi no jaunās valdības par LT privatizāciju. N.Melngailis sarunu ar ministru Dienai apstiprināja, taču saturu nevēlējās izklāstīt. G.Bērziņa tālrunis svētdien uz Dienas zvanu neatbildēja.

Lai nodrošinātu oficiālo ietvaru N.Melngaiļa pilnvaru nepagarināšanai, šonedēļ to izšķirs LT padome un dalībnieki. Pirmdien uz divu komiteju - budžeta un audita - sanāksmēm pulcēsies LT padomes locekļi (viņu vidū ir premjera padomnieki Arno Pjatkins un Jānis Dzanuškāns), kuri uzklausīs ziņojumu par LT finanšu rādītajiem un arī izlems, vai ieteikt pagarināt N.Melngaiļa valdes priekšsēža pilnvaras. Pēc tam galīgo lēmumu par N.Melngaiļa sašķobījušos krēslu, balstoties uz padomes ieteikumu, pieņems LT dalībnieku sapulce, kas notiks tuvākajās dienās. 51% valsts daļas tajā pārstāv Privatizācijas aģentūra (PA), bet 49% - Skandināvijas TeliaSonera (TS).

Valsts daļu vārdā oficiāli par N.Melngaiļa pilnvarām lems PA valde. Viens no četriem tās locekļiem ir par TP "tēva" Andra Šķēles pastnieku dēvētais Mihails Pietkevičs, kurš jau iepriekš bija pret N.Melngaiļa pilnvaru pagarināšanu. Piektdien Stokholmā, lai pārrunātu ar N.Melngaili saistītos jautājumus, viņš tikās ar TS pārstāvi.

Nepagarinot N.Melngaiļa pilnvaras, par LT valdes priekšsēža vietas izpildītāju kļūtu ar A.Šķēli saistītais LT finanšu direktors Juris Gulbis. Viņš bija Ave Lat grupai piederošā uzņēmuma Latvijas balzams (LB) vadītājs, bet pēc LB pārdošanas ar Krievijā apsūdzēto miljardieri Juriju Šefleru saistītajai S.P.I. Group vadīja vienu no S.P.I. uzņēmumiem. Šopavasar ar J.Šefleru saistīta investīciju kompānija izrādīja interesi par LT privatizāciju.

Nevar izslēgt, ka, tiekot vaļā no N.Melngaiļa, punkts tiks pielikts arī viņa piedāvātajai LT privatizācijai, kas paredz - maksājot 290 miljonus latu, par vairāk nekā 90% uzņēmuma īpašnieku kļūst ASV investīciju fonds Blackstone Group, bet nepilni 10% nonāk darbinieku un vadības īpašumā. Pret šo privatizācijas priekšlikumu ir TB/LNNK. Neoficiāli to neatbalsta arī A.Šķēle. Tieši N.Melngaiļa nespēja vienoties ar A.Šķēli kuluāros minēta kā galvenais iemesls, kāpēc Aigara Kalvīša (TP) valdība novilcināja lemšanu par LT privatizāciju.

Deficīta budžets ar pārpalikumu

Elmārs Barkāns, Žurnāls "Nedēļa"  12/03/07    Rātsnamā pašlaik apspriež un domnieki uz apstiprināšanu bīda nākamā gada pilsētas budžetu. Atšķirībā no valsts budžeta galvaspilsētas tēriņi ir ieplānoti ar deficītu. Tomēr, rūpīgāk izpētot skaitļu rindas, varam nonākt pie pārsteidzoša atzinuma, ka galvaspilsētas budžets ar deficītu īstenībā ir budžets ar pārpalikumu, bet valsts bezdeficīta tēriņu saraksts drīzāk gan ir ar deficītu. Tā vismaz ir pārliecināti Rīgas domē.

"Sauklis par bezdeficīta budžetu no finanšu viedokļa ir tikpat populistiski nepareizs, kā savulaik bija sauklis par piesieto lata kursu – cik mums ir labi, ka latam ir stabils kurss," Nedēļai savas domas par pašreizējo budžeta politiku izteica Rīgas domes Finanšu departamenta direktors Kārlis Kavacs. "Līdz ar to valsts ekonomiskā attīstība tika nobloķēta ar pseidobezinflācijas situāciju līdz brīdim, kad iestājāmies Eiropas Savienībā. Tad Eiropas fondi mums gribot negribot pēkšņi atvēra šo inflācijas latiņu. Mēs nevarējām gadu no gada attīstīties mēreni, bet bijām spiesti visu laiku iet un tad pēkšņi kaut kur lēkt. Tas ir ekonomiskais pamats situācijai, kāda pašlaik ir izveidojusies. Budžetos nauda ir, bet mēs neesam spējīgi to apgūt."

Šobrīd akcents ir uz bezdeficīta budžetu, bet tas, pēc Kavaca domām, procesiem neļauj attīstīties. Tāpēc runas par bezdeficīta vai deficīta budžetu esot vienkārši vārdu spēles. Arī galvaspilsētas sakarā.

Publiskajā telpā skaļi ir paziņots, ka Rīgas dome tuvākajās dienās grasās pieņemt 2008. gada budžetu, kura ieņēmumi plānoti 558,4 miljonu latu apmērā, bet izdevumi – 586,9 miljoni. Tātad deficīts 28,6 miljoni latu jeb 5,1% no ieņēmumu kopējā apjoma. Un punkts.

Tomēr tik vienkāršas matemātiskas darbības nevar izmantot, apskatot galvaspilsētas budžetu. Kaut vai tāpēc, ka arī iepriekšējos pāris gados Rīgas budžets tika sastādīts ar deficītu, bet galu galā izrādījās, ka tas nav nekāds deficīts, bet gan ir budžets ar nelielu pārpalikumu. Kā tad tas nākas, Nedēļa jautāja Kavacam.

"2008. gada budžets, kaut arī sastādīts ar deficītu, pēc būtības ir bezdeficīta. Šis ir budžeta plāns, nevis tā izpilde. Plāns ar deficītu ir tāpēc, ka vēlmes piešķirt naudu ir lielākas, nekā reāli var izdarīt. Tas vienkārši ir jāapzinās.

Tā hroniski notiek gadu no gada pie jebkura mēra, kopš es te strādāju, – ir problēmas ar budžeta izpildi investīciju jomās. Ir politiskais uzdevums – piemēram, saremontēsim ielas par tik un tik –, bet ir simts objektīvu apstākļu, piemēram, ar iepirkumu likumu, kāpēc to ne vienmēr izdodas izpildīt.

Ir virkne jomu, kurās atbilstoši procedūrai neizdodas nopirkt ne preci, ne pakalpojumus. Iepirkuma likums uzliek režģi, kam netiek cauri: viens (trešā persona) pasūdzas, un konkurss ievelkas, un konkrētajā budžeta gadā piešķirtā nauda netiek apgūta. Tas arī ir tas, kas pēc būtības deficītu mazina tīri objektīvi. Jau trešo gadu budžetu sastādām ar deficītu, bet izpilde ir bezdeficīta. Gandrīz pilnīgi droši to var apgalvot arī par nākamo gadu. Neesmu analizējis valsts budžetu, bet domāju, ka tajā situācija ir diezgan līdzīga," stāsta Kavacs.

Jebkurā jomā ir kāds projekts, kas ievelkas. Procentuālo deficīta līmeni pēc ekonomiskajiem parametriem var definēt kā plānošanas kļūdu. Ja budžetu simtprocentīgi pareizi izplāno, tad arī tas veidotos bezdeficīta. Bet vēlmes izdarīt vairāk, nekā tas reāli ir iespējams, dominē. Neviens izpildītājs (šajā gadījumā Rīgas domes departamenti) nesaka: "To es noteikti nevarēšu izdarīt, tāpēc man naudu nevajag." Departamenti parasti pieprasa vairāk naudas. Pēc Finanšu departamenta speciālistu domām, investīciju programmu apguve ievelkas par 10%, tādējādi arī budžeta izpilde konkrētajā gadā netiek izpildīta. Tas attiecas uz daudziem galvaspilsētas objektiem, piemēram, gan uz veloceliņu izbūvi, gan uz izglītības iestāžu remontu un renovāciju. Ja šogad skolu remontiem bija atvēlēti aptuveni četri miljoni latu, tad līdz šim brīdim ir apgūti apmēram trīs miljoni. Diez vai gada pēdējā mēnesī šim mērķim paspēs iztērēt vēl atlikušo miljonu. Izvērtējot šo situāciju, arī ir saprotams mehānisms, kā gada laikā budžets ar deficītu pārvēršas par bezdeficīta.

Kavacs saka: "Kaut kā jau nebūs arī 2008. gadā – tas attiecas ne tikai uz investīciju sfēru, bet arī uz neaprakstīta apjoma programmām, kā, piemēram, sociālie pabalsti. Tos ieplāno, saka: "Mēs esam baigi labie, mēs dosim!", bet pēc tam – nezinu, kas notiek. Laikam neviens neatnāk pakaļ tiem pabalstiem. Kāpēc tā notiek, nevaru pateikt, jo neesmu auditors, lai pārbaudītu, kas tajā sfērā pieklibojis. Trešdaļa paliek pāri. Teiksim, bija ieplānoti desmit miljoni, bet trīs paliek pāri.

Protams, ir jautājums – kāpēc jāpielemj šī rezerve? Atbilde vienkārša: neviens izpildītājs, pēc iepirkuma likuma, nav tiesīgs sludināt konkursu un nobeigt iepirkuma procedūru, ja viņam nav pieejami visi līdzekļi. Iestādēm, kas veic šo konkrēto darbību, tad arī faktiski vajag šo naudas rezervi."

Jāpiebilst, ka parasti galvaspilsētas budžeta ieņēmumi pēdējos pāris gados ir nedaudz lielāki, nekā plānots. Budžeta plānošana no finanšu viedokļa var notikt tikai pēc piesardzības principa. Tāpēc Rātsnama finansisti izvairās riskēt. Galvenā budžeta ienākumu sadaļa ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un parasti decembrī ir "lielais lēciens", kuru Finanšu departaments nevar skrupulozi ieplānot. Neviens konkrēti nevar pateikt, cik lielie uzņēmumi saviem darbiniekiem izmaksās dividendēs un prēmijās un cik no tā attiecīgi tiks nomaksāts nodokļos.

Par vienu no galvaspilsētas budžeta anahronismiem Rātsnamā uzskata iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Tā mehānisms ir vienkāršs: valsts bagātākās pašvaldības sponsorē nabadzīgākās, pārsvarā mazajām lauku pagastu vietvarām tādējādi liek "noturēties virs ūdens". Rīga šajā fondā iemaksā vislielāko naudas summu – nākamgad vairāk nekā 52 miljonus latu. Tajā pašā laikā galvaspilsētas budžeta deficīts ir plānots tikai 28,6 miljonu latu apmērā. Kavacs sašutumā noteic: "Kā mēs šajā situācijā varam runāt par budžeta deficītu?" Loģiski spriežot, iznāk, ka Rīga dotē valsts budžetu, lai tas būtu bez deficīta.

Pašvaldību izlīdzināšanas fonds, pēc Rīgas domnieku uzskatiem, ir kaut kas neloģisks. Citās pasaules valstīs galvaspilsētai vēl tiek piemaksāts, ka tā pilda valsts galvenās pilsētas funkcijas. Pie mums iznāk diametrāli pretēji. Piemēri nav tālu jāmeklē. Kaut vai Lietuvā ir speciāls likums par valsts lielākajām pilsētām Viļņu un Kauņu, kas tām garantē zināmas priekšrocības. Rīga ne tikai dotē nīkuļojošās pašvaldības, bet arī sponsorē valsti, piemēram, nodrošinot kārtību un satiksmes organizāciju valsts vizīšu laikā, kas pēc būtības ir valsts pienākums. Iespējams, ka situācija varētu mainīties pēc reģionālās reformas pabeigšanas. Pašvaldību izlīdzināšanas fonda formula tika izskaitļota pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, bet tagad situācija ir krasi mainījusies.

***

fakti

2008. gada Rīgas pilsētas budžeta ieņēmumi –

Ls 494 049 201:

iedzīvotāju ienākuma nodoklis – Ls 334 308 690 (67,7%);

maksājumi no valsts budžeta (transferti) – Ls 70 254 229 (14,1%);

nekustamā īpašuma nodoklis –

Ls 36 653 907 (7,4%);

maksas pakalpojumi un citi pašu ienākumi – 32 832 375 (6,7%);

ieņēmumi no ES struktūrfondiem – Ls 14 000 000 (2,8%);

pārējie ieņēmumi – Ls 6 000 000 (1,2%).

2008. gada Rīgas pilsētas budžeta izdevumi –

Ls 457 723 059

(bez investīciju programmas):

Izglītība – Ls 143 187 153 (31,3%);

ekonomiskā darbība – 90 209 314 (19,7%);

sociālā aizsardzība –

Ls 53 143 630 (11,6%);

iemaksas pašvaldības finanšu izlīdzināšanas fondā –

Ls 52 614 181 (11,5%);

ispārējie valdības dienesti –

Ls 44 815 089 (9,8%);

atpūta un kultūra –

Ls 24 657 579 (5,4%);

pašvaldības teritoriju un

mājokļu apsaimniekošana –

Ls 20 189 397 (4,4%);

eselība – Ls 14 444 290 (3,2%);

sabiedriskā kārtība –

Ls 11 096 419 (2,4%);

ides aizsardzība –

Ls 3 366 007 (0,7%).

2008. gada Rīgas pilsētas budžeta investīciju programmas –

Ls 44 949 662

Ekonomiskās darbības investīcijas ir veltītas tikai un vienīgi satiksmes infrastruktūras uzlabošanai, šim mērķim atvēlot 15 166 060 latu. Galvenie objekti, kas paredzēti nākamā gada budžetā, ir:

- tuneļa zem dzelzceļa izbūve, lai savienotu Ģertrūdes un Daugavpils ielu,

- tramvaja tuneļa Gaisa tilta rajonā izbūves projekta izstrāde.

Vides aizsardzības jomā ir paredzēta Māras dīķa apstādījumu un Dzegužkalna parka rekonstrukcija.

Atpūtas un kultūras jomā lielākā naudas summa

(Ls 34 339 653) atvēlēta Meža-parka estrādes rekonstrukcijai.

Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai kopsummā atvēlēts 2 080 000 latu, un par šo summu iecerēti vairāki labiekārtošanas projekti, to skaitā arī kolumbārija izbūve, koka apbūves atjaunošana un citi darbi.

Veselības jomā ir paredzēti tikai divi lieli projekti: Bērnu veselības centra Ķengaragā modernizācija un ģimenes ārsta doktorāta Slimnīcas ielā (Daugavgrīva) rekonstrukcija.

Izglītības jomā ir plānota virkne skolu rekonstrukciju un remontu par 1 742 593 latiem.

Sociālās aizsardzības jomā visvairāk līdzekļu (Ls 2 896 131) ir paredzēti sociālās mājas Gobas ielā (Daugavgrīva) būvniecībai.

Cilvēki pērk mazāk, bet cenu kritumu nesola

Ilze Šteinfelde,  NRA  12/04/07     Lai gan patēriņa aktivitāte ir būtiski samazinājusies, kas, pēc ekspertu domām, ir nopietns brīdinājums tirgotājiem pārskatīt savu cenu politiku, veikalnieki cenas vismaz tuvākajā laikā samazināt negrasās.

Pat neskatoties uz to, ka oktobrī mazumtirdzniecības apjoms pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem (tiek ņemti vērā sezonas un darba dienu ietekme) samazinājies par 1,1%, kas liecina, ka cilvēki pērk mazāk, Neatkarīgās aptaujātie lielāko tirdzniecības tīklu speciālisti cenu samazinājumu nākotnē gan nesola. Rimi Latvia kategoriju vadības departamenta direktore Eva Freimane uzsvēra, ka uzņēmums strādā patērētāju interesēs un Rimi Latvia mērķis ir nodrošināt saviem pircējiem konkurētspējīgas cenas.

"Tādēļ mūsu preču uzcenojums pēdējo gadu laikā ir bijis ļoti stabils un faktiski nav mainījies. Daudz darba ieguldām darbības optimizācijā – jau vairāk nekā trīs gadus loģistikas izmaksas tiek optimizētas, piegādājot veikaliem preces no vienota Rimi preču izplatīšanas centra. Labas cenas palīdz nodrošināt arī mūsu lielie tirdzniecības apjomi," skaidroja E. Freimane. Arī Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš nesolīja cenu samazinājumu Maxima veikalos, izņemot, protams, atsevišķas akcijas preces.

"Izmaksas arī tirdzniecības uzņēmumiem pieaug līdzšinējā tempā. Šobrīd nekas neliecina par dramatisku cenu samazinājumu veikalos," sacīja I. Andiņš.

Viņš skaidroja, ka 9% apgrozījuma pieaugums ir normāls, jo citas ES valstis par tādu priecātos. "Citu valstu tirgotāji priecātos pat par 3–4% apgrozījuma pieaugumu," teica I. Andiņš. Turklāt, pēc viņa teiktā, pārtikas tirdzniecības apjomi nav samazinājušies. Maxima Latvija speciālists uzskata, ka nākotnē tirdzniecības apgrozījums saglabāsies pašreizējā līmenī, tas ir 9% robežās, savukārt pārtikas tirdzniecības apgrozījuma pieaugums būs aptuveni 5%.

Arī Rimi veikalos tirdzniecības apjomu kritums neesot manāms. "Tā kā lielākā daļa no mūsu veikalu sortimenta ir pārtikas produkti un citas ikdienā nepieciešamas ātrās aprites preces, pašlaik tirdzniecības apjomu samazināšanos būtiski neizjūtam. Katrā gadījumā pieprasījums pēc pirmās nepieciešamības precēm (piemēram, piena produktiem, maizes) ir saglabājies nemainīgs. Vienlaikus jāpiebilst, ka situācija valstī kopumā pircējiem liek rūpīgāk plānot savu ģimenes budžetu, līdz ar to pircēji biežāk dod priekšroku akcijas precēm," sacīja E. Freimane.

Latvijā būtu jāsāk publiska un visaptveroša iedzīvotājiem būtiskāko produktu un pakalpojumu cenu monitorēšana, lai nepieļautu to nepamatotu kāpumu, uzskata SEB Unibankas analītiķi.

"Pašreiz svarīgi ir nepieļaut neadekvātu un nepamatotu cenu pieaugumu gan produktiem, gan pakalpojumiem. Viens no risinājumiem ir sākt publisku un visaptverošu iedzīvotājiem būtiskāko produktu un pakalpojumu monitoringu. Šādu pārskatu publicēšana un publiska cenu izvērtēšana dos iedzīvotājiem informāciju par preču vai pakalpojumu cenu pamatotību un disciplinēs pārdevējus," teikts bankas sagatavotajā Latvijas makroekonomikas apskatā.

Ekonomikas ministrija cenu monitoringu jau veic kopš pagājušā gada jūnija, katra mēneša 1. datumā apkopojot populārāko patēriņa preču cenas Latvijas veikalu tīklos.

Latvijas ierēdniecības nacionālās īpatnības

Olavs Karelsons, Saeimas deputāta V. Agešina (SC) palīgs,  DELFI  12/04/07     "Valsts eksistē nevis tāpēc, lai radītu paradīzi virs zemes, bet, lai neļautu tai pakāpeniski pārvērsties par elli". N.A. Berdjajevs

Šis raksts tapis fragmentāri jau sākot no augusta, kad Latviju vēl nebija satraukušas ziņas par divciparu inflāciju un viena valsts ierēdņa atstādināšanu, nebija vēl manifestācijas pie Saeimas, briestošie pieprasījumi par valdības atstādināšanu un aicinājumi par parakstu vākšanu izmaiņām Satversmē. Tagad pat sākušās runas par politisko krīzi valstī un jaunas – 4. Atmodas nepieciešamību. Taču teiksim atklāti – krīze iestājās jau sabrūkot PSRS un turpinājās katrā tās sastāvdaļā arī pēc tās sabrukuma. Jautājums ir tikai, cik nopietni katra jaunā vai atjaunotā valsts to uztvēra un definēja savā Konstitūcijā. Latvijas politiskā virsotne tobrīd uzskatīja, ka galvenais ir atgūt neatkarību un atjaunot vecās Satversmes darbību.

Atcerieties populāro 3. Atmodas lozungu: "Pastalās, bet brīvi!". To ar asarām acīs skandināja gandrīz vai katrā sapulcē. Pēc neatkarības atgūšanas tautai tika pasniegts jauns un ilgu laiku spēlējošs sauklis: "Galvenais veikt privatizācijas procesu un tirgus attiecības visas lietas nokārtos pašas par sevi". Tā varētu vēl un vēl atgādināt būtiskus momentus šajos ---padsmit gados, gan par brīnumzemi ES, gan par drošo paspārni NATO. Tikai ne reizi neviens pie varas nonākušais politiskais grupējums nevēlējās nodefinēt to, ka valsts ir pārejas perioda krīzes stāvoklī. Saka, vēsture mēdz atkārtoties, tikai otro reizi farsa veidā... Pirmo Latvijas valsti uzcēla no gruvešiem, otro tādā pārvērtīs. Politiski, ekonomiski un morāli. Katram sava pieredze, man sava. Tā arī ir sekojošo pārdomu avots.

Ir lietas, kas paliek atmiņā kā iekaltas, un diezgan bieži to nākas atcerēties, tāpat kā daudzas citas atziņas, kas viena pie otras veido uzskatu, ka nekas pasaulē nerodas no jauna, bet ir vairāk vai mazāk veiksmīgi transformējies vecais. Tā tas ir ar modi un tā tas ir arī politikā. Ja modi var ignorēt, tad ar politiku to ir grūti izdarīt, jo, ja tu negribi nodarboties ar politiku, tad politika nodarbosies ar tevi, bet kā teica senie romieši: "Nav nekā sliktāka kā plebeji pie varas".

Pēdēja laika politiskie satricinājumi arī pierāda to, ka pie varas nonāk (būtībā mēs ar savu balsi viņus deleģējam) cilvēki, kuru izpratne par valsts pārvaldi ir visai nosacīta. Pat iepriekšējā (t.s. sociālistiskā materiālisma) posmā notika zināma atlase, lai arī uz vienpartejiskas bāzes, tomēr ar zināmu izpratni un spējām darīt tādu darbu. Un arī to, ka draud vismaz kaut kāds sods par neizdarību un bezatbildību. Te vietā ir tā viena no Latvijas konstitucionālajām īpatnībām, ko aizrādīja jau pirmskara valsts tiesību juristi – Latvijas ministriem nav atbildības.

-...ministru juridiskā atbildība atrodama visās Eiropas kontinenta un Amerikas valstīs pēc konstitūciju ieviešanas XVIII un XIX gadsimtā un tā tiek atkārtota arī visās jaunākās konstitūcijās, izņemot 1922.gada "Latvijas Republikas Satversmi", kuras tekstā tā nav ievesta.

Ja jau pieskāros Latvijas Satversmei, tad jāsaka, tai ir daudz īpatnību. Pamatā tās arhaisms. Izveidota pagājušā gadsimta sākumā, uzreiz pēc Latvijas valsts pasludināšanas, tā satur tikai valsts varas institūtus – Saeima, prezidents, ministru kabinets, tiesu vara, likumdošana un valsts kontrole. Tikai pavisam nesen tai pievienoja īsu sadaļu par cilvēka pamattiesībām. Latvijas konstitūcija nesatur ne tautsaimniecību, ne pamatnozaru stratēģiju, ne ārpolitiku, ne pašvaldības, ne sociālo, nodokļu un budžeta politikas pamatmehānismu. Tie ir būtiski elementi, ko satur mūsdienu republiku konstitūcijas. Piedodiet, mūsu Satversmē pat nav valsts īpašuma. Rodas jautājums, kā var būt Valsts nekustāmā īpašuma aģentūra, ja tāds svarīgs valsts institūts nav konstitucionāli nostiprināts?

Bet, ja kāds mēģina pieskarties Latvijas pamatlikuma jautājumam – momentāni saceļas valdošās koalīcijas vētra – kā nav kauna aiztikt mūsu svētumu!. Tā esot viena no īsākajām un vecākajām Konstitūcijām pasaulē utt., utj...Tikai ir jāņem vērā tas, ka katras valsts Konstitūcija, protams, ja tāda ir, nav akmenī cirsti Hamurappi likumi, bet rakstītas valsts pamatlikuma tiesību normas, kuras atspoguļo sabiedrisko spēku un to attiecību apjomu patreizējā laika periodā, kā arī to prognoze iespējami ilgākam laika posmam nākotnē. Bet ko izsaka Latvijas Satversme? Atgriešanos pagājušā gadsimta 20-os, kad valdīja sabrukums pēc 1. pasaules kara?

Taisnība bija profesoram J. Bojāram, kad viņš 2002.gadā piedāvāja Latvijas Satversmes grozījumu projektu ar būtiskiem labojumiem.

Pilsoņiem daudz vērtīgāk ir kad plaukst visa valsts, bet nevis plaukst atsevišķas personas, bet viss pārējais sabrūk. (Fukidids)

Nu pievērsīsimies mūsdienu Latvijas realitātei ar savām nacionālajām īpatnībām, kuras ir tik oriģinālas, ka pastāv atsevišķas birokrātiskā aparāta grupas, kuras ir tiesīgas pašas noteikt savu atalgojumu. Īsteni orveliski - visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, tikai daži ir vienlīdzīgāki par citiem...

Apdomāšanai neliels citāts: "...kanceleja nākamā gada budžetā lūgusi 4,1 miljonu latu, no kura pusi plānots tērēt algām. Kancelejā iecerēta atalgojuma reforma, par pamatu nosakot minimālo algu (nākamgad — 160 lati) un to reizinot ar noteiktiem koeficientiem (no 2 līdz 30) — atbilstoši darbinieka kvalifikācijai, ziņo "Diena... reformas rezultātā visiem darbiniekiem algas pieaugtu. Piemēram, kancelejas vadītājam E.S. no pašreizējiem 3418 latiem ienākumi varētu kāpt līdz pat 4800 latiem, viņa vietniekam Ē. O. — no latiem 3360 līdz aptuveni 4480 latiem... "

Cik var noprast, tad koeficients 30 ir par politisko atbildību, bet koeficients 2 paredzēts kabinetu uzkopšanas operatoram par slepeno papīru šķirošanu pirms to izmešanas. Ir tāda lieta kā Gini koeficients. Tā ir matemātiska formula, kas veido nosacītu skala ar sarežģītu tās aprēķinu mehānismu. Mūsu situācijā to varētu modulēt kā kompleksu, kas nosaka sabiedrības kopējo vērtību un savstarpējās sapratnes robežas. Protams, tas nav absolūti precīzs indekss, jo, pielietojot šo indeksu, lieto vēl virkni papildfaktoru, taču mazliet vienkāršojot, to varētu pasniegt tā, tīri materiāli-finansiālās izpausmes līmeņos: 1.ja sabiedrībā starp zemāk un augstāk atalgotajiem slāņiem šī attiecība ir aptuveni 1: 3-5, tad šajā sabiedrībā katrs tās loceklis apzinās sava ieguldījuma atbilstību. Zemāk atalgoto izpratne par sava darba ieguldījumu ir saprotoša un tie apzinās savu lomu un vietu un jūt sava darba vērtību kopējā valsts attīstībā, kā arī šis novērtējums spēj dot pietiekošu nodrošinājumu ikdienā;

2.ja sabiedrībā šis līmenis sastāda attiecību 1: 7-10, tad daudziem šajā valstī rodas jautājumi par sava darba vērtību un vietu sabiedrībā. Parādās publiskas neapmierinātības simptomi. Arī augstākais slānis sāk just nedrošību par savu labklājību.

3.ja sabiedrībā šis līmenis jau pārsniedz attiecību 1: 10, tad būs sagaidāmi sociāli un politiski satricinājumi. Augstākais slānis centīsies meklēt papildus iespējas savas mantas aizsardzībai vai izvest to ārpus valsts.

4.un kad šīs attiecības aiziet pāri 1: 12, tad var teikt, ka šai sabiedrībai vairs nav kopējās valsts izpratnes, kā arī katra cilvēka vērtība tajā. Tas ir ceļš ne tikai uz lieliem satricinājumiem tuvākā nākotnē, bet šīs sabiedrības sabrukuma sākums.

Tagad vēlreiz pārlasiet visu augstāk minēto. Nu ko teiksim par Latviju? Un tikai vienas kancelejas ietvaros. Bet šī starpība visas valsts mērogā pārsniedz pat 1:100(!!!), un turpina palielināties. Kad sāku rakstīt šo tekstu, vēl nebija skandāla ar KNAB vadītāja atstādināšanu un protesta akcijām pie Saeimas nama. Protams, ka tās nav savstarpēji saistītas, vai minimāli saistītas lietas, taču liecina, ka rodas augstāk minēto pazīmju iedīgļi. Tālāk. Viens no senās Ķīnas valsts pārvaldes galveno principu pamattēzēm: "...ja valsts ir bagāta, bet pārvalda to tā, it kā tā būtu nabadzīga, - tad to sauc par bagātības dubultošanu, bet divtik bagāta valsts ir stipra. Ja valsts ir nabadzīga, bet pārvalda to tā, it kā tā būtu bagāta, - tad to sauc par nabadzības dubultošanu, bet divtik nabadzīga valsts ir vāja... " Protams, ne visam augstāk minētajam mūsdienu domāšanas standartos dzīvojošais var piekrist, taču domājot par sabiedrības un valsts stabilitāti – tās ir nenoliedzama aksioma.

Ko darīt? Kad kāds izsaka savu viedokli, rodas pretjautājums, - bet ko jūs iesakāt? Loģiski un pareizi pēc būtības, teorijas un prakses. Kaut gan pēc prakses ir ļoti grūti, jo teoriju izgudro daži cilvēki, ko praksē pielieto pret citiem. Šajā gadījumā pret valsti un sabiedrību. Šobrīd Latvijā ir sācies tāds kā atgriezeniskais process, kad sabiedrība cenšas piespiest valsts teorētiķus iegrožot kaut cik saprotamas prakses robežās. Bet, lai to ieviestu, ir nepieciešams izstrādāt ilglaicīgas spēles noteikumus. Tas nozīmē, ka: 1.vajadzīga jauna valsts Konstitūcija (modernizēta Satversme) ar saprotamu, efektīgu un skaita ziņā ierobežotu valsts pārvaldes institūtu, ārpolitikas, tautsaimniecības, nodokļu un budžeta nosacījumiem, sociālo un nacionālo politiku, valsts, pašvaldību un privāto īpašuma attiecībām tajā skaitā. Definējot to, ka Latvija ir pārejas posma valsts krīzes situācijā, nepieciešams prezidentālas valsts pārvaldes forma. Prezidents tiek vēlēts vispārējās un tiešās vēlēšanās. Parlamentāra republika ir augsti organizēta un stabila pilsoņu kopuma pārvaldes forma. Būsim atklāti, Latvijai līdz tam vēl ir ko iet...

2.saražotās normatīvo aktu masas (tajā skaitā Vēlēšanu likuma) kodifikācija, lai vēlēšanu laikā būtu skaidrs ne tikai kādas partijas izvirzīto deputātu skaits, bet arī iespējamais valdības sastāvs. Tas maksimāli ierobežotu (diemžēl neizslēgs pilnībā) izpildvarā nokļūt neatbilstošām personām, kā arī uzliekot ministriem ne tikai politisko, bet arī kriminālo, civiltiesisko un administratīvo atbildību par savu un arī visas ministrijas darbu.

3.ar likumu pamatotu valsts un pašvaldību amatpersonu un ierēdņu atalgojuma sistēmas izveidošanu, kurā izslēgta jebkāda iespēja vienpersoniskai vai šauri koleģiālai sevis apbalvošanai. Tas ir sākums. Ja tas netiks izdarīts, varu viennozīmīgi apgalvot, agri vai vēlu, nostrādās iepriekšminētā Gini koeficienta efekts. Pagājušā gadsimta 20-jos, kad tika būvēta Latvijas Republika, valstsvīri ļoti nopietni pievērsa uzmanību tam, kas bija noticis kaimiņos, un ko nozīmē tādi sabiedriski satricinājumi. Kāpēc mūsu valstsvīri ir zaudējuši prasmi analizēt un ņemt piemēru no veiksmīgiem risinājumiem citās valstīs? Sena gudrība māca: "Cilvēkam savā dzīvē vajag: uzturēt sevi, atdot parādus(uzturēt vecākus) un, izsniegt kredītus(palīdzēt bērniem)."

Šo gudrību var pilnībā attiecināt uz valsti kopumā. Latvijā notiek tikai pirmais. Un tas pats valsts varas aparāta līmenī.

Laidīs apgrozībā jaunu viena lata monētu ar sniegavīra attēlu

DELFI  12/04/07    Latvijas Banka no trešdienas laiž apgrozībā jaunu viena lata monētu ar sniegavīra attēlu reversā, informē Latvijas Bankā.

Jaunā monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, tā nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Latvijas Banka turpina dažādot Latvijas naudas dizainu ar ierobežotas tirāžas viena lata monētām, iekaļot tajās Latvijai raksturīgas zīmes, tēlus, notikumus. Šogad apgrozības vienlatnieku dizainu rindā pūcessaktai, ko daudzi iepazina tikai no Jāņos iznākušās lata monētas, nu seko ikvienam tuvs ziemas un bērnības prieku tēls – sniegavīrs.

Apgrozībā ir arī monētas ar stārķa, skudras, baravikas, Sprīdīša, Pētergaiļa, kliņģera, Jāņu vainaga, priedes čiekura un pūcessaktas attēlu. Šādas monētas paredzēts izlaist arī turpmāk, līdz Latvija kļūs par pilntiesīgu Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsti un ieviesīs eiro.

Monētas grafisko dizainu veidojusi Daina Lapiņa un ģipša modeli – Ligita Franckeviča.

Jaunās viena lata monētas kaltas Austrijas Kaltuvē.

Jaunās viena lata monētas reversā attēlots sniegavīrs. Aversā zem Latvijas ģerboņa redzams jaunās monētas kalšanas gads – 2007. Citu atšķirību – monētas jostas, izmēra, izmantotā metāla un svara ziņā – starp jauno monētu un citām viena lata apgrozības monētām nav.

Monētas tirāža ir viens miljons, un tā tāpat kā citām īpašajām apgrozības monētām netiks papildināta. Tirāža noteikta, lai monētu pietiktu cilvēkiem, kuri to vēlēsies uzglabāt, taču apgrozībā (maksājumos) tās parādītos reti.

Latvijas Banka norāda, ka Ziemeļu puslodes rietumu kultūrā sniegavīrs ir Ziemassvētku un ziemas simbols, kas bieži attēlots Ziemassvētku apsveikuma kartītēs. Sniegavīru velšanas tradīcijas aizsākumi meklējami viduslaikos Eiropas pilsētu ielās. Kūstošs sniegs ir obligāts šā procesa priekšnoteikums. Sniegavīra rotāšanā ir daudzas gadiem veidotas metodes, parasti degunam izmantojot burkānu vai koka gabaliņu, acīm – ogles, pogām – akmentiņus vai zariņus, bet rokās liekot spieķi, nūju vai slotu. Par galvassegu bieži kļūst spainis vai katls, reizēm tiek lietotas arī pašu drānas.

Monētas reversā sniegavīrs ar šallīti ap kaklu un spaini cepures vietā tur rokā slotu kā sava čakluma un darbošanās prieka apliecinājumu.

Intervija ar Vladimiru Solomatinu: Neiesaistīšos neauglīgā polemikā

Juris Paiders,  NRA  12/05/07    Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild a/s Ventspils nafta padomes priekšsēdētājs ekonomikas zinātņu doktors Vladimirs Solomatins.

– Nesen apritēja gads, kopš VN ar publiskas izsoles palīdzību Rīgas Fondu biržā ir piesaistīts stratēģiskais ārvalstu investors Vitol. Vai var teikt, ka VN šā gada deviņu mēnešu lieliskie rezultāti ir izskaidrojami ar šā starptautiskā investora klātbūtni?

– Darba rezultāti ir labi, un, protams, vislielākajā mērā šis fakts skaidrojams ar starptautiskās korporācijas Vitol iesaisti gan VN koncerna pārvaldē, gan tiešu līdzdalību VN tranzīta nozares attīstīšanā. Skaitļi te runā paši par sevi: VN koncerna neto peļņa šā gada deviņos mēnešos bija 35,3 miljoni latu, kas ir par 30 miljoniem latu jeb 6,7 reizes vairāk nekā šajā laikā pirms gada, bet neto apgrozījums ir palielinājies par vairāk nekā 19% – līdz 62,8 miljoniem latu. Turklāt iespaidīgs rezultātu pieaugums atspoguļojas gan koncerna kopējā darbā, gan VN meitas sabiedrības Ventspils naftas termināls (VNT) darbībā. VNT šā gada 10 mēnešos ir pārkrāvis pāri par 11 miljoniem tonnu kravu – par 6,4 miljoniem tonnu vairāk nekā tieši pirms gada. Uzlabojušies ir arī VN asociētās sabiedrības – publiskās a/s Latvijas kuģniecība darbības rezultāti. Tā ka varam droši teikt – kopumā ir pieaugusi gan VN peļņa, gan kapitalizācija.

Tomēr līdz ar mūsu optimismu, ko vairo sadarbība ar starptautiskā mēroga milzi Vitol, būtu jāmin arī tie faktori, kas šajā periodā VN izaugsmi neveicināja. Kā pirmā no šādām parādībām – būtiskie zaudējumi no valūtas kursa svārstībām. Padomājiet – naftas nozarē visi līgumi tiek slēgti un visi norēķini notiek ASV dolāros. Tātad ienākumus mēs pamatā gūstam ASV dolāros, bet izmaksas – algas, komunālie maksājumi, nodokļi utt. ir jāmaksā latos. Savukārt iekārtas tiek iepirktas par eiro. Rezultātā ir zaudējumi no valūtas kursu svārstībām.

Ļoti nelabvēlīga situācija ir izveidojusies arī Latvijā augošās inflācijas dēļ. Visiem VN koncerna uzņēmumiem palielinās izmaksas, taču tranzītā izmaksu pieaugumu mēs nevaram tā vienkārši kompensēt ar tarifu palielināšanu, jo nozarē – starp termināļiem un ostām – valda nežēlīga konkurence. Diemžēl joprojām nekur nav zuduši VN darbību ietekmējošie politiskie apstākļi. Mēs jau esam pieraduši, ka caur Ventspili vairs netiek transportēta Krievijas jēlnafta pa cauruļvadu, taču, kā zināms, nu jau kādu laiku no mums neatkarīgu iemeslu dēļ Krievija ir pārtraukusi jēlnaftas piegādes arī uz Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu. Šis fakts nevar pozitīvi ietekmēt VN meitas sabiedrību SIA LatRosTrans, kas ir īpašniece un operatore naftas un naftas produktu cauruļvadiem Latvijas teritorijā un pa kurai piederošo cauruļvadu jēlnafta tika transportēta uz Mažeiķiem. Neviens šobrīd nevar prognozēt, kad šīs piegādes atsāksies.

– Vai robežlīguma problēmas atrisināšana palielina jūsu optimismu attiecībās ar Krieviju?

– Pat visgrūtākajā brīdī, kad no Krievijas puses vienpusēji tika apturēts jēlnaftas tranzīts Ventspils virzienā pa cauruļvadu, mēs nezaudējām optimismu. Par spīti šīm grūtībām, mums izdevās diversificēt uzņēmējdarbību un piesaistīt starptautiski respektablu stratēģisko investoru, ārvalstu partneri, kurš līdz šim nebija strādājis Latvijā. Turklāt VN pieder uzņēmumi ar visaugstākajām tehnoloģiskajām iespējām. Kā mums apstiprinājuši Vitol pārstāvji, VNT ir mūsdienīgs uzņēmums ar sakārtotu infrastruktūru un augstu pakalpojumu kvalitāti. Terminālim ir izdevīgs ģeogrāfiskais izvietojums neaizsalstošajā Ventspils ostā. Šis tranzīta ceļš tika radīts PSRS laikā kā ekonomiski vislietderīgākais. Neizmantojot Ventspils virzienu, neiegūtie ienākumi ir ne tikai mums, tas mazina arī Krievijas naftas eksporta ekonomisko efektivitāti.

Tomēr atzīmēšu, ka oficiāli no Krievijas puses nekad nav teikts, ka naftas cauruļvads ir slēgts politisku motīvu dēļ. Tiek runāts par kaut kādām pēkšņām tehniskām problēmām vai remonta nepieciešamību – kā Mažeiķu gadījumā. Tomēr laikā, kad tika pieņemti lēmumi pārtraukt naftas piegādes gan Ventspils, gan Mažeiķu virzienā, bija vērojamas zināmas politiskas domstarpības starp Krieviju, no vienas puses, un Latviju vai attiecīgi Lietuvu un Poliju – no otras.

– Taču Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs televīzijā paziņoja, ka viņam nav izdevies palīdzēt atjaunot naftas tranzītu caur Latviju, ko kavējis Ventspils mērs Aivars Lembergs...

– Cik man zināms, Aivars Lembergs nekad nav pārstāvējis Latviju sarunās ar Krieviju. Pirms pāris gadiem, kad Kaļužnija kungs tikko sāka strādāt par vēstnieku Latvijā, viņš apciemoja Ventspili. Tolaik vēstnieks neoficiāli deva mājienu, ka cauruļvada aizvēršanas motīvi varētu būt politiski. Mēs savukārt teicām, ka mūsu bizness ir cauruļvadi un tranzīts, ka mēs nevaram investēt skolu reformu kustībā vai robežlīguma augsnes sagatavošanā.

Tomēr nevaru noliegt, ka, protams, VN ir ieinteresēta naftas plūsmas atjaunošanā pa cauruļvadu, jo tas nozīmētu peļņas un kapitalizācijas pieaugumu, tātad labumu katram pat vismazākajam akcionāram. Tas būtu ieguvums arī Latvijas valstij, jo palielinātos nodokļu ieņēmumi, pieaugtu banku, dzelzceļa un citu nozaru pakalpojumi.

Tā ka – jā, robežlīgums ir pozitīvs signāls. Taču, ja es apgalvotu, ka pēc ratifikācijas rakstu apmaiņas jau rīt pa cauruļvadu sāks plūst nafta, tad tas noteikti būtu pavisam naivi.

– Jūs kā negatīvu faktoru VN darbībā neminējāt skandālus un tiesvedības starp VN akcionāriem un tiem, kas sevi sauc par akcionāru pārstāvjiem...

– Ir daži juristi, kas, pārstāvot savus klientus, ir sakūluši tādas putas, ka aiz tām patiesību jau ir grūti saskatīt. Šādas aktivitātes nenāk par labu vispirmām kārtām jau uzņēmuma reputācijai, jo diez vai no šiem daudzajiem publiskajiem skandāliem kāds beigu beigās atcerēsies pašus skandālistus, toties lielākās vērtības – VN – nosaukumu Latvijā zina visi. Tik tiešām – šīs publiskās manipulācijas traucē normāli, produktīvi un ar pilnu atdevi strādāt uzņēmuma vadībai, kurai nez kāpēc tiek uzspiesta darba laika daļēja tērēšana bezjēdzīgos konfliktos. Varu droši teikt – ja nebūtu šīs pretdarbības, VN peļņa būtu lielāka un akciju vērtība augstāka. Atsevišķi VNT šobrīd ne īpaši veiksmīgā konkurenta Ventbunkera un Latvijas naftas tranzīta pārstāvji cits par citu skaļāk mēģināja izpausties saistībā ar Vitol piesaisti VNT. Taču jebkurš šāda veida paziņojums sabrūk kā kāršu namiņš, aplūkojot termināļa finanšu rezultātus agrāk un tagad. Tajā pašā laikā, protams, šos bļāvējus var saprast, jo tā paša Ventbunkera pārkraušanas apjoms šā gada 11 mēnešos pretēji VNT lieliskajiem rezultātiem ir samazinājies par 5,4 miljoniem tonnu. Mans aicinājums – pirms apvainot VN valdi un padomi, atveriet finanšu pārskatus. Ielūkojieties, kāda bija uzņēmuma situācija līdz brīdim, kad Vitol ienāca, un pēc tam. Vadība pieņēma pareizu lēmumu, kurš ir visu akcionāru interesēs, un par to man arī personiski ir liels gandarījums.

– Kā jums liekas, kāpēc masu medijos tik bieži uzstājas dažs "mazs Šveices vīrs ar tauriņu" (t.s. Šveices jurists Rūdolfs Meroni), runājot provokatīvas un nepārbaudāmas lietas, tajā skaitā par jums personiski?

– Ziniet, psihologi šādos gadījumos parasti saka, ka stāsts patiesībā nav par tiem, par kuriem tiek runāts, bet par tiem, kuri paši šīs runas par citiem izplata. Mani tas vairs nepārsteidz, lai gan, protams, ir dīvaini lasīt par kārtējo klasifikāciju no šā skandalozā jurista puses – cilvēki tiek likti "plauktiņos", sadalīti labajos un sliktajos, tiek piesaukti kaut kādi vīri Ventspilī... Varbūt lai viņš vienreiz tiek galā pats ar sevi? Lai beidzot atklāti un neslēpjoties pastāsta, ko tad īsti viņš pārstāv? Es personiski negrasos uz katru agresīvu juristu paziņojumu nekavējoties adekvāti atbildēt vai kā citādi reaģēt, jo esmu padomes priekšsēdētājs Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā iekļautam uzņēmumam, kurš ir viens no Baltijas valstu kapitalizācijas līderiem. Tā ir atbildība Eiropas un starptautiskā tirgus priekšā. Un te ir liela atšķirība, ja salīdzina, ko drīkstu atļauties es un ko – juristi, kuri gatavi klienta labā izkliegt pa pasauli visskandalozākos izdomājumus. Jebkuri mani paziņojumi var nekavējoties ietekmēt VN un LK akciju cenu biržā. Tāpēc es nevaru, nedrīkstu un nevēlos uzvesties tā kā šie kungi. Es neiesaistos neauglīgā polemikā un atturos komentēt daudzus jautājumus līdz tiesas procesam vai tiesas spriedumam.

Lai kā ālētos oponenti, par spīti visam, VN koncerns attīstās un mūsu rezultāti uzlabojas. Mēs vadāmies pēc akcionāru interesēm, lai uzņēmums palielinātu peļņu un lai augtu tā kapitalizācija.

Attīstības projektu zemūdens akmeņi

Aisma Orupe, Žurnāls "Nedēļa"   12/06/07    Vairāki attīstības projekti Latvijā ir apturēti ne tāpēc, ka atbildīgās institūcijas pašas atklājušas pārkāpumus, bet gan tāpēc, ka saņemtas "juridiski pareizi noformulētas" sūdzības no iedzīvotājiem. Kā un kad var nobremzēt projektu – Nedēļa skaidroja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā un pie projektu attīstītājiem.

Šobrīd dažādu iemeslu dēļ ir apturēti 44 būvobjekti. Daļu to nobremzējušas arī iedzīvotāju sūdzības. Piemēram, projekts Gadalaiki, kurā bija paredzēts uzbūvēt 11 daudzstāvu namus, 10 rindu mājas un 22 privātmājas pie Juglas ezera un Juglas upītes krastos, tika apturēts pēc tam, kad apkārtējie iedzīvotāji uzrakstīja kolektīvu vēstuli Rīgas domei un Būvvaldei, paužot bažas par iespējamo upes krastu piesārņojumu. Sūdzība tika noraidīta pārkāpumu neesamības dēļ. Taču tad tika iesniegta vēl viena sūdzība, kurā norādīts, ka dome bez pamatojuma izmainījusi plānojumu un atļāvusi zaļajā zonā būvēt ēkas, kas augstākas par pieciem stāviem. Nu projekts, kas bija jau nulles ciklā, ir iestrēdzis uz nenoteiktu laiku. Projekta attīstītāji, kas bija jūnijā saņēmuši visus nepieciešamos Rīgas domes atzinumus un atļauju celt ciematu, būvdarbu apturēšanu uzskata par nepamatotu.

Savukārt Z torņu izbūve Daugavgrīvas ielā apturēta, jo blakus esošajai ēkai ir radušās deformācijas plaisas, par ko būvinspekciju informējis ēkas īpašnieks. Tā kā to apliecinājis arī sertificēts būvkonstruktors, darbi pie jaunbūves bija nekavējoties jāpārtrauc.

Tie ir tikai divi piemēri, taču kopumā iezīmē problēmas, ar kurām saskaras daudzi projektu attīstītāji.

Runājot par projektu "golgātas ceļu" – to pirmais loks ir sabiedriskā apspriešana, kurā jebkurš interesents var izteikt savu viedokli un priekšlikumus attiecībā uz iecerēto jaunbūvi. Taču, ja šajā gadījumā iebildumiem ir tikai rekomendējošs raksturs (taču tas var ietekmēt deputātu lēmumu par "zaļās gaismas" došanu attiecīgajam projektam), tad, uzsākot projekta realizāciju, jebkurš iedzīvotājs var vērsties Attīstības departamentā ar sūdzību par, viņaprāt, notiekošajiem pārkāpumiem. Šādu sūdzību drīkst iesniegt ne vēlāk kā mēnesi pēc tam, kad persona uzzinājusi par lēmumu par būvniecības atļaujas saņemšanu. Kad ir saņemta sūdzība un, to pārbaudot, tiešām tiek konstatēti pārkāpumi, būvatļauja tiek apturēta. (Departaments ik nedēļu saņem ap 70 sūdzību, no kurām trešdaļa ir "bez seguma".) Departaments sniedz atbildi viena līdz trīs mēnešu (reizēm vēl ilgāk, ja gadījums izrādās sarežģīts) laikā. Pēc tam paiet vēl mēnesis, ļaujot neapmierinātajai pusei vērsties administratīvajā tiesā (uz kuru jāgaida, sākot no pusgada un "uz augšu"). Tā var šo iespēju arī neizmantot, taču šajā laikā būvatļauja netiek atjaunota. Ja sūdzība tomēr tiesā tiek iesniegta, tad process vēl vairāk ieilgst un darbi pie būves tiek "iesaldēti" uz nenoteiktu laiku. Jo jāņem vērā, ka pastāv vēl arī iespēja pārsūdzēt lēmumu otrās un trešās instances tiesā. Tātad – tas viss var aizņemt ne vienu gadu vien.

Diemžēl laiks nestrādā par labu uzņēmējam, kuram jāgaida tiesas spriedums. Pat tad, ja tas ir viņam labvēlīgs un būvatļauja galu galā tiek atjaunota, radītos zaudējumus viņam neviens nesedz, jo izteikt savu viedokli, tajā skaitā vērsties ar sūdzību tiesā, ir jebkura demokrātiskas valsts pilsoņa tiesības. Tāpat jebkura pilsoņa tiesības ir vērsties Attīstības departamentā un pieprasīt uzrādīt dokumentus, lai pārliecinātos par to likumību. Iedzīvotāji var arī doties uz pašvaldības policiju, lai sūdzētos par trokšņa līmeņa pārsniegšanu, vibrāciju, papildstundu darbu un zaudējumu nodarīšanu privātīpašumam, kā rezultātā būvuzņēmējam var tikt uzlikts sods un ierobežota kādu noteiktu darbu veikšana.

Rīgas domes Attīstības departaments apliecina, ka objekta būvniecību var apturēt pirmām kārtām par būvniecības noteikumu neievērošanu, t.i., par patvaļīgas būvniecības uzsākšanu un atkāpēm no saskaņotajiem projektiem. Rīgas pilsētas Būvinspekcija ir tiesīga sastādīt atzinumu par konstatēto pārkāpumu. Par soda piemērošanu un tā apjomu lemj administratīvā komisija, kas septembrī un oktobrī izrakstījusi 16 administratīvos protokolus un uzlikusi 50–3000 latu naudas sodus.

Attiecībā uz otro projektu bremzēšanas iemeslu – Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu speciāliste Kristīne Pētersone teic: "Runājot par iedzīvotāju iesaistīšanos plānoto projektu realizēšanā – tagad praktiski vairs nav tādu attīstītāja prezentāciju publisko apspriešanu, kuras neapmeklētu neviens interesents. Ja agrāk tajās piedalījās pārsvarā vecāka gada gājuma cilvēki, tad nu tās apmeklē arī interesenti, kas informāciju gūst pamatā no interneta vides. Iesniegto atsauksmju skaits parasti svārstās no dažiem simtiem līdz pat 10 000.

Iedzīvotāju izteiktajiem par un pret ir būtiska nozīme, pieņemot lēmumu par attiecīgās būvniecības ieceres akceptu vai noraidījumu. Sagatavojot ziņojumu par konkrētas būvniecības ieceres publisko apspriešanu, Rīgas domes deputāti tiek informēti par to, kādas un cik atsauksmju ir saņemts no piegulošo zemju un ēku iedzīvotājiem, kā arī – cik no attālāku mikrorajonu vai pat citās pilsētās dzīvojošām personām." Par to, ka piedalīties un izteikt savu viedokli publisko apspriešanu laikā ir būtiski, liecina arī noraidītie vai apturētie projekti.

SIA Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns piekrīt apgalvojumam, ka jebkuru projektu – gan publisku objektu, gan dzīvojamo namu —, ja grib, var apturēt, juridiski pareizi pieklauvējot pie īstajām durvīm. "Riski pastāv. Attīstītājs šajā procesā nav īpaši aizsargāts, un ikvienu viņa projektu var apturēt jebkurā līmenī. Tiesāšanās var ilgt gadiem, un uz šo laiku būvniecība ir jāiesaldē," apliecina Šīns.

SIA Coral group valdes priekšsēdētāja Milāna Skumbiņa teic, ka nekustamo īpašumu jomā riski pastāv vienmēr. Un tiem pakļauti ir ne tikai nepieredzējušie, bet arī pieredzējušie uzņēmēji, kas projektus izstrādā rūpīgi un cenšas paredzēt dažādus – arī negaidītus – riskus. "Likumdošanas riskiem ir pakļauti visi, un tie var gadīties jebkurā projekta saskaņošanas un realizācijas stadijā. Nav nekā neparasta, ja kāds cenšas apstrīdēt kāda objekta celtniecību, it īpaši, ja ir ieplānota daudzstāvu apbūve. Jārēķinās arī ar to, ka sūdzības dēļ projekta īstenošana var tikt apturēta un tas var radīt termiņu pārbīdi trīs līdz sešu mēnešu periodā. Tas, protams, ietekmē ienesīguma procentus," norāda Skumbiņa, piebilstot, ka visnepatīkamāk ir, ja uzņēmējam jau ir finansiālās saistības, jo tad zaudējumi ir vēl jūtamāki – ne tikai uz papīra, bet reāli. Kā sūdzības avoti ne vienmēr ir neapmierinātie iedzīvotāji, bet arī negodīgi konkurenti, kas ar iedzīvotāju "rokām" cenšas nobremzēt projektu. Skumbiņa atzīst, ka nekustamā īpašuma likumdošanas jomā vēl ir daudz nesakārtotu jautājumu.

Pie ieteikumiem, kā izsargāties no nepatīkamām situācijām, nekustamo īpašumu sektorā strādājošie min šādus: nevajadzētu ekonomēt un censties maksimāli ietvert tāmē iespējamos riskus; nevairīties no sabiedriskās apspriešanas un jau laikus noskaidrot neapmierinātos un ar tiem vienoties; savukārt ar izspiedējiem nestāties pārrunās un iesniegt iesniegumu policijā par izspiešanu; nevajadzētu riskēt un, ja apbūves noteikumos ir konstatējama pretruna, pieņemt viskonservatīvāko lēmumu; tikpat uzmanīgi un rūpīgi jāpārbauda atbildīgo institūciju dotie saskaņojumi; neriskēt un neiegādāties zemes gabalu, ja tā apbūve var izraisīt sabiedrības protestus.

***

fakti

Pilsētas iedzīvotāji izteikušies pret būvniecības ieceri Ozolciema ielā 20 (to kopumā parakstījuši 272 iedzīvotāji). Lūk, piemēram – divi no iesniegtajiem iebildumiem:

1. Projektētāju izvēlētais daudzstāvu ēkas risinājums no arhitektoniskā viedokļa ir samocīts, iespiests, neglīts un vidi degradējošs. Šāda "pagalma akcenta" radīšana liek šaubīties par būvniecības ieceres attīstītāja profesionālajām spējām, kas var izpausties arī būvniecības stadijās. Uzskatām, ka nepieciešams veikt šāda projekta drošības ekspertīzi, jo šādas celtnes sagrūšanas rezultāti var radīt neatgriezeniskas sekas.

2. Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka būvniecības ierosinātājs ir pārkāpis publiskās apspriešanas norises kārtību, jo būvtāfele ar paziņojumu par publisko apspriešanu teritorijā izvietota nevis 30.04.2007., bet tikai 09.05.2007. un noņemta jau 11.05.2007., kas liecina par attīstīja neprofesionālismu un vēlmi slēpt publiskās apspriešanas faktu, tā izvairoties no iedzīvotāju atsauksmēm.

Eksperti: Ekonomikas izaugsmes palēnināšanās tendence turpināsies arī nākamajos ceturkšņos

LETA  12/07/07    Ekonomikas izaugsmes palēnināšanās tendence turpināsies arī nākamajos ceturkšņos, uzskata aģentūras LETA aptaujātie finanšu eksperti.

Kā ziņots, šā gada deviņos mēnešos Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP), salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieaudzis par 11%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

"SEB Unibankas" makroekonomikas analītiķis Dainis Gašpuitis sacīja, ja skatās IKP izaugsmi ilgākā laika posmā, jāsecina, ka ekonomikas piezemēšanās jau īstenojas kopš pagājušā gada, kad ekonomikas attīstība sasniedza savu augstāko punktu.

Šāda ekonomikas izaugsmes palēnināšanās tendence turpināsies - par to liecina patēriņa izaugsmes palēnināšanās.

Tomēr neiepriecinoša aina ir saistībā ar rūpniecības devumu IKP izaugsmē, kas turpmāk prasītu vairāk uzmanības no valdības puses, lai iedvestu dzīvību šajā nozarē. Kopumā, lai nodrošinātu ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, iekšējā patēriņa loma izaugsmes nodrošināšanā ir jāmazina, palielinot ārējā patēriņa nozīmi, kas izpaustos lielākos eksporta apjomos.

Tādēļ eksporta un konkurētspējas palielināšanas aktivizēšana ir viens aktuālākajiem punktiem ekonomikas stabilizācijas plānā, kas prasa tūlītēju tā uzsākšanu, uzsver eksperts.

"DnB Nord bankas" Ekonomisko pētījumu grupas analītiķe Ieva Vēja skaidroja, ka IKP trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, palielinājies par 10,9%, uzrādot praktiski tādu pašu pieaugumu kā iepriekšējos ceturkšņos.

Trešā ceturkšņa dati rāda, ka līdz oktobrim ekonomika vēl turpinājusi attīstīties pēc inerces un, neskatoties uz jau iezīmējušajām izmaiņām, straujāk augošās un kopējo pieaugumu noteicošās nozares joprojām bijušas tās pašas kā iepriekšējos ceturkšņos - tirdzniecība, finanšu pakalpojumi un komercpakalpojumi.

Tomēr iezīmējas arī jaunas tendences, tostarp lauksaimniecības un mežsaimniecības, kā arī zvejniecības straujš nozares pieaugums. Lai gan šo nozaru daļa IKP ir neliela, tas jebkurā gadījumā ir pozitīvs pavērsiens, ko nevarētu teikt par apstrādes rūpniecību, kas jau otro ceturksni pēc kārtas ir piedzīvojusi lejupslīdi, skaidro eksperte.

Apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP Latvijā jau tā ir zemāks nekā kaimiņvalstīs, un trešajā ceturksnī fiksētais kritums par 0,3% šo atšķirību vēl tikai palielina.

Ceturtā ceturkšņa rezultātos jau daudz izteiktāk atspoguļosies pašlaik vērojamā attīstības palēnināšanās mazumtirdzniecības, nekustamā īpašuma un būvniecības sfērā un sagaidāms, ka IKP pieaugums būs mazāks, noslīdot zem 10%, prognozē Vēja.

Plāno ekonomisko sadarbību

Ilze Šteinfelde,  NRA  12/06/07    Ņemot vērā Krievijas valsts federālo uzbūvi un tās platību, Ekonomikas ministrija uzskata, ka divpusējo ekonomisko kontaktu nostiprināšana ar Krievijas reģioniem ir viens no efektīvākajiem ekonomiskās sadarbības attīstības veidiem.

EM plāno noslēgt vienošanos par ekonomisko sadarbību ar Krievijas Federācijas Vologdas apgabalu. Līdz šim veiksmīgi attīstījusies sadarbība ar Vologdas apgabala administrāciju un uzņēmējiem. Ir notikušas abpusējas valsts amatpersonu vizītes, biznesa forumi, uzņēmēju apaļie galdi, kuru laikā ir apspriestas ekonomisko kontaktu attīstības iespējas. Plānots, ka vienošanās varētu parakstīt 2008. gada pavasarī. Latvija ar Vologdas apgabalu paredz apmainīties ar ekonomisko informāciju, veidot kontaktus un organizēt savstarpējo tirdzniecību veicinošus pasākumus, uzskata EM. Par īpaši perspektīvām sadarbības jomām uzskatāmas metālapstrādes, farmācijas un kokapstrādes rūpniecība, būvniecība, būvniecības materiāli un finanšu pakalpojumi.

Iespējama būvniecības tempu samazināšanās

Ilze Šteinfelde,  NRA  12/07/07     Lai gan pašreizējā situācijā radikāli risinājumi būvniecības nozares glābšanai vēl nav nepieciešami, visiem tirgus dalībniekiem ir jārīkojas pārdomāti, lai stabilizētu nozari un panāktu ilgtermiņa līdzsvaru, pretējā gadījumā varam sagaidīt ievērojamu šā sektora lejupslīdi.

Tas var paliekoši ietekmēt arī daudzas ar būvniecību saistītās nozares, uzskata DnB Nord bankas analītiķi un būvniecības nozares eksperti.

Būvniecības nozare pēdējos gados augusi straujāk nekā ekonomika kopumā, sasniedzot 13,6% pieaugumu. Šīs nozares pienesums valsts ekonomikā palielinās, taču būvniecības īpatsvars Latvijā ir mazāks nekā kaimiņvalstīs. Pērn Latvijā būvniecības īpatsvars bija 6,8% no IKP, savukārt Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi 8,8 un 7,6% no IKP.

DnB Nord banka secinājusi, ka jauno ēku būvniecībā Latvija pēdējos gados apsteidz Lietuvu un Igauniju, bet kopējais dzīvojamais fonds mūsu valstī joprojām ir mazāks nekā Igaunijā. Ja Latvija vēlas sasniegt kaimiņvalsts līmeni, būvniecībai līdzšinējā tempā jāturpinās vēl astoņus gadus, turklāt tas būtu iespējams vienīgi gadījumā, ja Igaunijas tirgus uz šo laiku pavisam apstātos. Savukārt, ja abās valstīs saglabāsies pašreizējie būvniecības tempi, Igaunijas līmeņa sasniegšanai Latvijai būtu nepieciešami vēl 40 gadi.

"Šī tendence, protams, liecina, ka būvniecības nozarei joprojām ir izaugsmes potenciāls, un situācija rāda, ka šī nozare valsts ekonomikas attīstībā ir svarīga. Tomēr vienlaikus tas arī signalizē, ka Latvijas tirgū ir būtiski jādomā par ražīguma celšanu," norāda DnB Nord bankas Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Raimo Smukais. DnB Nord bankas veiktā analīze liecina, ka 2007. gadā Igaunijā novērojama lēnāka būvapjomu palielināšanās, kas varētu norādīt uz potenciālu tempu samazināšanos arī Latvijā. Igaunijā, piemēram, celtniecība pērn pieauga par 20–30%, bet šogad pa ceturkšņiem attiecīgi par 24, 7 un 5 procentiem.

"Ņemot vērā Baltijas valstīs līdzīgās tendences, analogu pieauguma līkni nākamgad varētu paredzēt arī Latvijā," uzskata DnB Nord bankas ekonomisko pētījumu grupas analītiķe Ieva Vēja, atzīmējot arī faktu, ka Latvijā jau samazinājies pēdējā ceturksnī izdotajās būvatļaujās paredzēto jaudu apjoms.

DnB Nord bankas analītiķi uzsver – nozares attīstību palēninājusi darījumu aktivitātes samazināšanās nekustamo īpašumu sektorā gan pretinflācijas plāna ietekmē, gan arī, nekustamā īpašuma cenām pārsniedzot iedzīvotāju maksātspējas robežu. "Tā kā līdzīgas tendences vērojamas arī Igaunijā, nevar teikt, ka celtniecības bremzēšanās galvenais iemesls un iniciators ir tieši šis inflācijas apkarošanas plāns. Kā rāda kaimiņvalsts attīstība, aktivitātes samazināšanās būtu sākusies tik un tā," saka I. Vēja.

Pētījums liecina, ka būvniecības nozares attīstību pašlaik apdraud izmaksu, īpaši darba algu, nesamērīgais pieaugums, ko bija izraisījis lielais pieprasījums vienlaikus ar darbaspēka deficītu, tāpēc būvniecības izmaksu paaugstināšanās apsteigusi inflāciju un ražotāju cenu kāpumu. Turklāt dati liecina, ka būvniecības izmaksas salīdzinājumā ar IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir starp augstākajām Eiropā. Piemēram, daudzdzīvokļu ēku būvniecības izmaksu un IKP (uz vienu iedzīvotāju) attiecības koeficients Latvijai ir trešais augstākais – 0,16, un mūsu valsti apsteidz vienīgi Polija un Rumānija.

DnB Nord bankas aprēķini liecina, ka Latvijā strādājošo skaits salīdzinājumā ar ražošanas apjomiem būvniecības nozarē aug ātrāk nekā kaimiņvalstīs, bet darba ražīgums celtniecībā šeit ir viens no zemākajiem ES.

Melngaiļa pilnvaras nepagarina, bet punktu lietai vēl nepieliek

Baiba Rulle,  Diena  12/07/07    Ceturtdien, visas darbdienas garumā elektroniski saskaņojot viedokļus, Lattelecom (LT) padome tā arī nespēja pielikt punktu jautājumam par uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Nila Melngaiļa pilnvaru pagarināšanu. Lēmums nav pieņemts, jo LT īpašnieku (valsts un TeliaSonera (TS)) pārstāvji padomē nespēja panākt vienotu viedokli. Ja piektdien paredzētās LT dalībnieku sapulces lēmums būs identisks padomes lemtajam, tas nozīmēs, ka vismaz uz laiku LT valdes priekšsēža pilnvaras N.Melngailis būs zaudējis un no pirmdienas darbu uzņēmumā varēs turpināt kā izpilddirektors.

Tiesa, pēc neoficiālas, taču drošas informācijas, kas ir Dienas rīcībā, jautājums par N.Melngaili kā valdes priekšsēdi pagaidām ir atklāts un galīgi varētu tikt izlemts nedēļas vai ilgākais divu nedēļu laikā. "Melngailis savu amatu vēl nav zaudējis, cerības vēl ir," ceturtdienas vakarā Dienai atzina viens no LT padomes locekļiem, kurš savu vārdu nevēlējās atklāt.

Divu valdes locekļu Ingrīdas Rones un Valda Vancoviča pilnvaras padome izlēmusi pagarināt. Lēmumprojektu ar šādu padomes ieteikumu piektdien izskatīs LT dalībnieku sapulce. Uz laiku, kamēr tiks izlemts jautājums par N.Melngaiļa pilnvaram, LT valdes priekšsēža pienākumus veiks viņa vietnieks LT finanšu direktors, savulaik ar Andri Šķēli saistītais Juris Gulbis. Kā Diena jau rakstījusi, iespējams, N.Melngaiļa nomaiņā līdzdalīgas ir arī politiskās spēles.

Viedoklis: Jaunās tehnoloģijas var palīdzēt taupīt valsts un pašvaldību līdzekļus

Ivars Oškalējs  12/07/07     Laikā, kad sabiedrība meklē izskaidrojumiem ekonomiskajiem procesiem valstī, bieži nākas pārliecināties par valsts un pašvaldību institūciju vadošo darbinieku tuvredzību, attīstot un uzlabojot savu institūciju infrastruktūru. Jau sen nākas novērot, ka jauno tehnoloģiju un to risinājumu izmantošana šādu institūciju darbībā notiek ļoti lēni, pakāpeniski un negribīgi. Bieži tas saistīts ar lielu resursu ieguldījumu ne tikai jauno tehnoloģiju ieviešanā, bet arī ar darbinieku apmācībā. Turklāt nereti nākas saskarties ar situācijām, kad darbinieku motivācijas lietot šīs tehnoloģijas trūkuma dēļ, šādi projekti neīstenojas. Tomēr, paanalizējot dziļāk, jāsecina, ka tieši jaunās tehnoloģijas un to mūsdienīgi risinājumi, varētu būt tā lieta, kas palīdzētu ietaupīt valsts un pašvaldības līdzekļus.

Uzskatāms piemērs ir Rīgas pašvaldība. Lai arī pēdējo 10 gadu laikā miljoniem latu tērēti dažādiem e-pārvaldes attīstības projektiem, reālais ieguvums pilsētniekiem ir ļoti neliels. Lai arī liela daļas struktūrvienību un atbildīgo darbinieku koncentrēti vienā ēkā vecpilsētas centrā, liela daļa dažādu saistīto struktūru, departamentu un aģentūru ir izkaisītas pa visu Rīgu. Līdz ar to, jebkādu lēmumu pieņemšana, kurā iesaistītas vismaz divas institūcijas struktūrvienības, nevar notikt bez šo struktūrvienību pārstāvju sanāksmes vai sapulces. Šādu sanāksmju organizēšanā būtiski atbildēt uz trīs jautājumiem. Pirmkārt, kad visefektīvāk šādas sanāksmes rīkot? Tātad laika faktors. Ņemot vērā, ka ikvienai iesaistītajai struktūrvienībai ir savs aktuālo darbu plāns, būtiski vienoties par visiem izdevīgu laiku. Otrkārt, kur šādas sanāksmes rīkot? Sastrēgumi ir salīdzinoši ievērojams faktors, kas ne tikai ierobežo brīvi pārvietoties, bet arī patērē milzum daudz laika resursu. Tātad, tajā laikā, kad pašvaldības darbinieki varētu strādāt un savu laiku veltīt pilsētnieku jautājumu risināšanai, viņiem nākas sēdēt sastrēgumos un nelietderīgi tērēt laiku. Treškārt, un te jau nonākam pie visbūtiskākā jautājuma, cik šāda tikšanās izmaksā? Izmaksas sastāda ne tikai katra darbinieka lieki iztērētā minūte, kuru nākas pavadīt dīkstāvē, sēžot mašīnā sastrēgumā, bet arī degviela un automašīnas amortizācija.

Lai arī runājot par Krievijas sasniegumiem efektīvas valsts pārvaldes ieviešanā daudzi labprāt pasmīnētu, ir lietas, kur Krievija tomēr mums ir ievērojami priekšā. Vienā no pasaules lielākajām pilsētām Maskavā ir 10 prefektūras, 124 apgabali, 170 metro stacijas un 10 miljoni iedzīvotāji un šīs pilsētas efektīvai pārvaldei tiek izmantotas mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas. Lai arī tas izklausās neticami, šādai pašvaldībai, kuras pārraudzībā ir ap 1000 kvadrātkilometru liela dinamiska pilsētvide, nebūt nav jāpavada ik dienas vismaz četras stundas sastrēgumā uz Maskavas ielām, lai apzinātu apmēram 175 pilsētas pārvaldības biroju darbību.

Maskavas mērija izmanto jaunās tehnoloģijas, lai ērti un efektīvi komunicētu ar saviem padotajiem katrā pilsētas pārvaldības birojā atsevišķi un visos kopā. Katru šo biroju, konkrētāk pat atbildīgās amatpersonas un biroja vadītājus, savstarpēji savieno monitoru tīkls un datu pārraides sistēmas, kuras iedarbina tikai viens taustiņa klikšķis uz tālvadības pults. Regulāri tikties klātienē vairs nav nepieciešamība, jo lielākā daļa lēmumu tiek pieņemti, izmantojot video konferences pakalpojumus.

Kā atzīst Maskavas pašvaldības amatpersonas, lēmumu pieņemšanas process ir mainījies absolūti. Lēmumi tiek pieņemti daudz īsākā laika, tiek ietaupīti resursi un ir samazinājies neskaidrību un pārpratumu daudzums lēmuma pieņemšanas procesa laikā. Laikā, kad visa sabiedrība ar bažām gaida valsts ekonomisko lejupslīdi, būtu neprāts tērēt miljoniem latu jaunu un dārgu pašvaldību ēku būvei, kā arī ekskluzīva autoparka atjaunošanai, neizvērtējot citus risinājumus, kas ļautu ne tikai mazināt sastrēgumus uz ielām, bet arī uzlabot pārvaldes kvalitāti.

Lai arī Rīga ir daudz mazāka pilsēta, ja salīdzinām to, piemēram, ar Maskavu, ātru un efektīvu lēmumu pieņemšana, ikviena pašvaldībā iesaistītā darbinieka laiks un padarītā darba vērtība ir tikpat liela un nozīmīga. Tas rosina pārdomāt valsts un pašvaldību ieguldījumu vērtību jaunajās tehnoloģijās un to risinājumos, infrastruktūras attīstībā, kas sniedz nevis īstermiņa problēmu notušēšanu, bet gan ilgtermiņa risinājumu. Turklāt tādu risinājumu, kuru novērtēs arī pašvaldības iedzīvotāji – tie, kas no ātru un efektīvu lēmumu pieņemšanas iegūs visvairāk.

Šogad slēgtas aptuveni 200 pasta nodaļas

LETA  12/07/07    Latvijas reģionos šogad slēgtas aptuveni 200 nerentablās pasta nodaļas, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs.

Viņš atzina, ka slēgto pasta nodaļu skaits ir milzīgs un klienti ir neapmierināti, ko Pasta vadība labi saprot. Tomēr, kā uzsvēra Škodovs, pasta nodaļu slēgšana «nav nekāda niķība — vai nu nauda ir, vai nav».

Kā ziņots, lai samazinātu pasta nodaļu tīkla zaudējumus un uzlabotu rentabilitāti, iecerēts izveidot Pasta banku.

Ja tā netiks izveidota, Satiksmes ministrija (SM) uzskata, ka pasta nodaļu tīkla zaudējumu samazināšanai un rentabilitātes uzlabošanai būtu divas alternatīvas: pasta nodaļu tīkla finansēšana no valsts līdzekļiem vai pasta nodaļu skaita būtiska samazināšana.

SM rīkotajā konkursā par stratēģiskā sadarbības partnera izvēli Pasta bankas izveidošanai pieteikušies trīs pretendenti: SIA «Lattelecom», AS «DnB Nord banka» un SIA «Mono». Visi pretendenti apliecinājuši vēlmi izveidot Pasta banku, un katram no pretendentiem ir savs skatījums uz tās izveidi un tālāko darbību. Tuvākajā laikā SM aicinās katru pretendentu uz pārrunām.

Tūristus Latvijā neapmierina cenu neatbilstība kvalitātei

DELFI  12/07/07    Līdz gada beigām Latvijas apmeklētāju skaits pārsniegs piecu miljonu robežu, taču tūristi neapmierināti ar Latvijas augsto cenu neatbilstību servisa kvalitātei, secināts piektdien notikušajā Latvijas Tūrisma forumā, ko rīkoja Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA).

Tūristu kopējie izdevumi Latvijā pieaugs līdz 317,9 miljoniem latu, savukārt, vidējie tūrista dienas izdevumi pieauguši līdz 46 latiem, informēja TAVA.

"Neskatoties uz šobrīd mums tik pozitīvo statistiku, ir arī nopietni signāli, kuri brīdina par nākotnē gaidāmajām problēmām. Ir būtiski krities tūristu apmierinātības līmenis, salīdzinot ar 2006. gadu. Tā galvenais iemesls ir, cenu neatbilstība piedāvātajai servisa kvalitātei", secina TAVA direktors Uldis Vītoliņš.

"Latvija ir sasniegusi Eiropas līmeņa cenas, tāpēc vienīgais veids, kā konkurēt Eiropas un pasaules tūrisma tirgos, ir piedāvāt kvalitatīvus pakalpojumus", turpina Vītoliņš.

Tūrisma forumā piedalījās vairāk nekā 400 tūrisma nozares pārstāvju.

Viedoklis: Latvijā krīze – būs!

Gatis Bolinskis, tirgus eksperts, Pētījumu kompānija Data Serviss  12/07/07    Katri svētki reiz beidzas un pēc tiem ir paģiras. Latvijas ekonomikai paģiras izpaudīsies kā krīze, jo mūsu valstī patēriņš lielā mērā kāpis aizņemoties. Tagad patēriņam ir jāsamazinās, jo aizņemšanās prieku valdība ir apdomīgi atvēsinājusi. Vēlāk nekā eksperti vēlējās, bet pietiekami laicīgi, lai šajā ziemas sezonā tirgus varētu piemēroties patēriņa kritumam. Kapitālisma ekonomikā patēriņa kritums var būt krīzes sākums.

Kad no sociālisma iekārtas, izvēlējāmies kapitālisma ceļu, iespējams, daudzi no mums neiedomājas par vienkāršu likumsakarību - kapitālisma ekonomika aug un attīstās tikai tad, kad tiek patērēts. Ja tu pērc – tātad esi dzīvs!

2004. gadā sākās lielais optimisma vilnis – daudzi gribēja dzīvot kā Eiropā. Lētās aviobiļešu cenas ļāva uzzināt, kā tas izskatās. Un attiecīgi "aizņēmās" šo valstu ārējo izskatu – patēriņa uzvedību. Tikai iemācīties strādāt kā Eiropā nepaspējām. Rezultātā Latvijā esam patērējuši gan uzkrāto, gan tiešā nozīmē arī savu nākotni. Šobrīd mums ir divas iespējas – turpināt to tērēt, vai sākt tērēt mazāk, tātad atbilstoši ieņēmumiem. Skatoties uz eksporta un importa attiecībām – mūsu patēriņiem ir jāmazinās tuvu divas reizes.

Jau tuvākajā nākotnē mūs sagaida notikumi, kurus paši nespējam ietekmēt – gan degvielas, gan gāzes un ar to saistīto enerģētikas izmaksu kāpums, kas atspoguļosies visu preču cenās. Un, ja apkurei, gāzei, degvielai un pirmās nepieciešamības precēm vajadzēs vairāk naudas, uz kā rēķina taupīsim?

Pirmās tiek atmestas lietas, kuras nav vissvarīgākās sadzīves nodrošināšanai. Pazīmes šādai ne sevišķi optimistiskai nākotnei jau ir. Pirmkārt, krities pieprasījums nekustamo īpašumu iegādē. Otrkārt, krītas mazumtirdzniecības tīklu apgrozījums. Lūk, citāts no www.l-diena.lv raksta " Trakais iepirkšanās drudzis pierimst":

"Vēl septembrī mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums pārsniedza divciparu skaitli, bet oktobrī tas nonāca "viencipara skaitļa kategorijā" - tirgotāju apgrozījums šā gada oktobrī salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn kāpa tikai par 9,1%. Vēl mazāks kāpums pēc statistikas mazumtirdzniecībā vērojams 2002.gada aprīlī, kad gada inflācija valstī salīdzinājumā ar pašreizējo bija ievērojami zemāka - 2,9%."

Šai rakstā gan dažādi aptaujāti eksperti izsaka cerības, ka nākamajā gadā šis cipars vairs nesamazināsies. Tomēr, lai šis patēriņš nekristu, tad:

1.mums jāceļ produktivitāte un jāiemācās strādāt labāk;

2.jāturpina aizņemties (vai jāgaida investīcijas, kas pēc būtības tas pats aizņēmums vien ir, jo investīcijas ar laiku no valsts tāpat tiek izņemtas ar uzviju).

Pirmo punktu gada laikā neviena valsts nav iemācījusies realizēt, savukārt otra punkta realizāciju kavēs zemais Latvijas finansu situācijas vērtējums starptautiskajā tirgū. Kas sekos pēc tam, kad kritīsies patēriņš? Daudziem uzņēmumiem, lai noturētos tirgū, būs strauji jāsamazina darbinieku skaits, tas nozīmē – valstij pieaugs bezdarbnieku pabalstu izmaksas un samazināsies nodokļu ieņēmumi. Un tad virpulis, kurš vēl pirms neilga laika strauji kāpa augšup, tikpat strauji sāks griezties atpakaļ.

Ik pa laikam sabiedrība vēršas pie valdības ar aicinājumiem glābt situāciju. Nedomāju, ka valsts reāli var uzlabot situāciju, jo valsts, lai arī ir lielākais patērētājs pēc apjoma, privātpersonu un uzņēmēju vietā lēmumus nepieņem. Pirmo soli valsts patēriņa mazināšanā valdība ir spērusi kaut vai samazinot budžeta izmaksu kāpuma tempus.

Protams, valdība varēja daudz ātrāk "uzlikt bremzes". Domāju, ka tas būtu noticis, ja ne 2006. gada vēlēšanas, kad situācija spieda "iejāt Saeimā baltā zirgā". Taču, kā atceramies, pagāja tikai daži mēneši un tika pieņemts pretinflācijas plāns. Es neapgalvoju, ka mūsu, nu jau bijusī valdība, ir zelta gabaliņš, taču šādu sabiedrības attieksmi tā arī nav pelnījusi. Jo principā, ko valdība izdarīja? Tā saplēsa sapņu burbuli, psiholoģiski sitot pa tautas optimismu. Piemēram, mērot mūsu sabiedrības optimisma indeksu, pētījumu kompānija Data Serviss secināja, ka šī brīža sabiedrības attieksme ir aptuveni sekojoša – ekonomika strauji aug; darbu atrast ir elementāri, tāpēc, ja kaut kas nepatiks, aiziešu tur, kur vairāk maksā; kredītus vārda tiešā nozīmē met pakaļ, tāpēc par nākotni nav jādomā, jo sliktāk nebūs, būs tikai labāk. Neviens nedomāja par savu nākotni – visi cerēja, ka viņa nākotni "uzraus" pārējie.

Diemžēl mēs joprojām dzīvojam Sūnu ciemā un gaidām, kad mums atvedīs Laimes lāci, nevis cenšamies paši ietekmēt un uzlabot situāciju. Šo gadu laikā mēs neko neesam iemācījušies, tieši tāpēc esam tur, kur esam. Krīzes priekšā. Labāk to zināt un laicīgi reaģēt nekā kā aunu baram krist bezdibenī ar pēdējo doma – bet taču teica, ka būs labi...

Produktivitātes līmeņa ziņā Latvija ir viszemākā valsts Eiropā. Tāpēc, manuprāt, risinājums vienkāršs, radīt lielāku pievienoto vērtību katrai stundai, ko pavadām darbā. Tuvākajā nākotnē būs aktuāls jautājums, vai mēs sapratīsim, ka uz klientiem, darbiniekiem, infrastruktūru kopumā ir jāskatās savādāk? Vai mācēsim pielāgoties jaunajiem apstākļiem? 2004. gadā, iestājoties ES parakstījām sev spriedumu, ka mēs paši vairs nebūsim savas vides noteicēji. Tikām ļoti strauji iemesti jaunā vidē un tikai no mums pašiem šobrīd ir atkarīgs, cik ātri spēsim mācīties. Un tikai no mums pašiem ir atkarīgs, vai piezemēsimies nedaudz vai ļoti strauji.

Tirgotāju alkatība jāsamazina

Juris Paiders,  NRA  12/08/07    Kā liecina Centrālā statistikas pārvalde, gada deviņos mēnešos Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP), salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieaudzis par 11%.

Latvijas eksports auga par 11,1%, bet importa kāpums apsteidz eksporta pieaugumu un bija 15,5%. Šiem skaitļiem būtu jāveicina optimisms un jāapliecina, ka Latvijas ekonomika attīstās un mēs arvien ātrāk tuvojamies ES vidējam līmenim. Taču IKP pieaugums balstās uz pakalpojumu sektora izaugsmi, bet ražošanā jau var sākt runāt par krīzes sākumu.

IKP pieauguma flagmanis ir tirdzniecība, kuras īpatsvars IKP struktūrā veido piekto daļu, bet tās pieaugums ir 14,5% gadā. Savukārt apstrādes rūpniecībā, kas veido desmito daļu no IKP, ražošanas apjomi samazinājās par 0,3%. 2007. gada oktobrī, salīdzinot ar 2007. gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 1,7%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 2,1%. Samazinās ne tikai rūpnieciskās produkcijas izlaide, bet samazinās arī elektrības patēriņš, kas liecina, ka mazāk tiek ražots ne tikai legālajā sektorā, bet samazinās arī pelēkās ekonomikas ražošanas apjomi. Elektrības patēriņš var kalpot kā indikators procesiem, kas norisinās ekonomikā. Ja legālās ražošanas apjomi krītas, bet elektrības patēriņš kāpj, tad Pasaules bankas eksperti, vērtējot pārejas tipa ekonomikas, uzskatīs, ka valstī ir nevis krīze, bet gan notiek ražotāju pārorientācija no legālas ražošanas uz pelēko ekonomikas sektoru. Latvijā elektrības patēriņš sāk samazināties, tas liecina, ka grūtības ir ne tikai legālajā sektorā, bet ražošana samazinās arī pelēkajā ekonomikas daļā.

Kopprodukta pieaugums balstās uz tirdzniecību, taču oktobrī tirdzniecībā ir sākusies lejupslīde. 2007. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 1,1%. Savukārt, salīdzinot ar 2006. gada oktobri, tas pieaudzis par 9,1%. Ja ņemam vērā, ka inflācija oktobrī bija 13,2%, tas nozīmē, ka pēc daudziem gadiem pirkumu apjoms nemainīgās cenās ir sācis samazināties.

Latvijas ekonomikas eksperti bēdīgo oktobra tirdzniecības statistiku saistīja ar uzpūstajām cenām supermārketos un aicināja tirgotājus samazināt un pārvērtēt preču cenas. Lietuvā šāds process jau ir sācies – Lietuvas Maxima ir samazinājusi cenas par 10 procentiem. Nekas neliecina, ka Latvijas lielie tirdzniecības tīkli gatavotos samazināt cenas.

Taču liela daļa atbildības par inflāciju ir jāuzņemas tirgotājiem.

No vienas puses, pretenzijas par nepamatoti augstām cenām liecina par marksistisku ekonomikas izpratni un pasaules uzskatu. Tirgus ekonomikā, vismaz tās modernajā variantā, cenu tirgotājs nosaka, nevis izmantojot kaut kādu normatīvu vai valsts noteiktu, godīgu piecenojuma procentu, bet cena veidojas un tiek noteikta tāda, par kādu pircējs gatavs preci pirkt. Pircēji lielveikalā ir gatavi maksāt vienu latu par Latvijas keramikas puķu podiņam analogu preci. Arguments, ka ražotāja veikalā tieši tāds pats izstrādājums (turklāt ar veikala piecenojumu) maksā 25 santīmi, nav pamatojums aizliegumam pārdot preci par četrkārt lielāku summu. Tirgotājam ir tiesības noteikt tādu cenu, cik pircēji ir gatavi maksāt.

Tirdzniecības uzņēmumi ir izveidoti, lai gūtu to īpašniekiem maksimālu peļņu, un valsts nevar aizliegt gūt peļņu. Tomēr Latvijā tirgotāju peļņas alkatību varētu samazināt, attīstot konkurenci.

Tirgotāji Latvijā strādā protekcionistiskā režīmā. Lai atbalstītu supermārketu izveidi, Saeima savulaik pieņēma likumu, kas aizliedza privātpersonām iegādāties preces tieši pie ražotājiem vai vairumtirdzniecības bāzēs. Latvijā ir ar likumu noteikts mazumtirdzniecības monopols. Cīņa pret inflāciju būtu jāsāk, ļaujot privātpersonām brīvi iepirkties vairumtirdzniecības bāzēs un pie ražotājiem. Ja konkurence starp supermārketu ķēdēm ir nepietiekama, tad valstij ir nevis jāsāk regulēt cenas vai piecenojuma lielums, valsts pienākums ir gādāt par konkurences pieaugumu, kas var nākt par labu gan pircējiem, gan ekonomikai kopumā.

Stiklu pūš, bet varētu labāk

Elmārs Barkāns, Žurnāls "Nedēļa"  12/08/07    Latvijas stikla rūpnieki sīksti cīnās par izdzīvošanu un negrasās padoties, kaut gan viņu stāvoklis nav apskaužams: ražošanas izmaksas pēdējo pāris gadu laikā ir katastrofāli pieaugušas, darbinieku trūkst, jāapsaimnieko vai precīzāk – jāapsargā lielie padomju laikā uzbūvētie cehi, kuri nu nīkst pamestībā, bet valsts atbalsta nekāda.

Nedēļa skaidroja, cik tad stikla pūtēju strādā mūsu valstī. Izrādās, to nemaz nav tik daudz un arī veikalu plaukti nelūst no mūsu stikla izstrādājumu pārpilnības. Latvijā atlikušas vienīgi divas stikla rūpnīcas – Līvānos un Grīziņkalnā, kuras pārsvarā ražo lustru kupolus un abažūrus, ko importē uz Vakareiropu, kur pēc tiem ir diezgan liels pieprasījums.

Redzēt un iegādāties visu mūsu stikla rūpniecības sortimentu varam tikai Līvānos vai Grīziņkalnā, kur pie rūpnīcām ir izveidoti uzņēmumu firmas veikali. Citi tirgotāji pārdod tikai atsevišķus fabriku izstrādājumus. Laika gaitā produkcijas klāsts varētu papildināties, jo Grīziņkalna fabrika pēc vairāku mēnešu pārtraukuma decembra beigās vai janvāra sākumā domā atsākt darbību, bet līvānieši plāno pievērst lielāku uzmanību vietējam tirgum.

Akciju sabiedrības Grīziņkalns tehniskais direktors Eduards Mozaļevskis Nedēļai pastāstīja, ka jūlijā uzņēmums pārtrauca darbību. Pirmkārt, tas bija saistīts ar speciālistu trūkumu. Grīziņkalnā darbiniekiem nespēj nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, kā tas, piemēram, ir celtniecībā, bet darbs ir grūts un sarežģīts. Jāstrādā trīs maiņās un lielā karstumā. Par stikla pūtējiem nekur nemāca, tāpēc par tiem var izskoloties tikai praksē – pašā rūpnīcā. Paiet apmēram pusgads, kamēr cilvēks iegūst stikla pūtēja kvalifikāciju. Ja pirms diviem gadiem rūpnīcā strādāja 20 brigādes (katrā septiņi cilvēki), tad šā gada pirmajā pusē to skaits bija sarucis līdz astoņām.

Otrkārt, pēdējā laikā krasi pieaugušas ražošanas izmaksas. Stikla kausēšanas krāsnis nevar tā vienkārši ieslēgt un izslēgt, tām jādarbojas pastāvīgi trīs maiņās. Vasaras sākumā Grīziņkalna fabrika strādāja tikai divās maiņās, bet naktīs krāsnis bezdarbībā vienkārši "sildījās". Tā kā krāsnis kurina ar dabasgāzi, tad tās pieaugušās cenas radīja akciju sabiedrībai nepanesamu slogu. Gada laikā gāzes cena gandrīz trīskāršojās – no 77 līdz 190 latiem par 1000 kubikmetriem. Mozaļevskis atzina, ka pašlaik izdevīgāk ir rūpnīcu iekonservēt, nevis ražot produkciju.

Tomēr apmēram pēc mēneša Grīziņkalns atsāks darbību – tikai mazākā apjomā: no piecām krāsnīm iekurinās tikai vienu, mazāko. Tehniskais direktors teic, ka turpmāk rūpnīca galvenokārt pievērsīsies "mākslinieciskajam virzienam". Tas ir, tiks ražoti ekskluzīvi, unikāli stikla izstrādājumi – lustru kupoli, dizaina priekšmeti un tamlīdzīgi.

Līdz šim Grīziņkalna produkcija ir bijusi sevišķi pieprasīta – īpaši Rietumeiropā, kur praktiski nav līdzīgas rūpnīcas. 95% Grīziņkalna izstrādājumu tiek eksportēti, jo vecajā Eiropā ir cieņā latviešu stikla produkcija, jo tas ir roku, respektīvi – stikla pūtēju plaušu, darbs. Attīstītajās rietumvalstīs stikla ražošana ir automatizēta, un tur vairs "neniekojas" ar roku darbu. Pēdējā laikā gan eiropiešu stikla ražojumus no tirgus izspiež Ķīnas izstrādājumi, kuri ir daudz lētāki nekā Grīziņkalnā tapušie.

Akciju sabiedrības vadība pie stikla krāsnīm atkal centīsies sasaukt sava aroda meistarus, kuri Rīgā vairākus mēnešus bija bez darba. Mozaļevskis teic, ka rietumeiropieši no Grīziņkalna vēlas saņemt vairāk produkcijas, nekā tā reāli spēj saražot. Vienīgi ražotnes darbība ir apgrūtināta gan pieaugošo izmaksu, gan arī valsts neieinteresētības dēļ. Taujāts, vai Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra kādreiz vispār ir interesējusies par Latvijas stikla pūtējiem, Mozaļevskis vienīgi teica, ka pirmo reizi dzird par šādu institūciju esamību valstī.

Vai Grīziņkalna stikla fabrikai ir nākotne, Mozaļevskis nespēja pateikt un piebilda: "Nu, redzēsim, kā ies."

Optimistiskākas ir Līvānu stikla ražotnes Lettglas perspektīvas. Rūpnīca gadsimta sākumā nonāca Vācijas īpašnieku rokās, un tā ražo produkciju (galvenokārt stikla kupolus) savai mātesfirmai, kura apgaismes ķermeņus komplektē Vācijā. Tātad – gandrīz visa līvāniešu produkcija tiek eksportēta. Pašmāju patērētājiem paliek gaužām niecīga izstrādājumu daļa.

Tomēr Līvānu stikla vecā labā slava ar laiku varētu atjaunoties un jauni līvāniešu trauki atkal varētu rotāt mūsu mājokļu interjerus. Lettglas pārvaldniece Svetlana Goreva Nedēļai teica, ka uzņēmums plāno aktīvāk iesaistīties vietējā tirgū un lielākos daudzumos sākt ražot vāzes un traukus Latvijas pircējiem.

Tas nozīmē, ka ar laiku mūsu interjerus aizvien vairāk greznos Latvijā – gan Grīziņkalnā, gan Līvānos – ražotais stikls. Tikai tas vairs nebūs paredzēts ikdienas ražošanai, jo plašam patēriņam domātus stikla traukus un pudeles Latvijā vairs neizgatavos. Tāpat mēs savos mājokļos varam ienest gaismu caur pašmāju stikla lampu kupoliem.

Tā kā Lettglas īpašnieki ir vācieši, viņi arī investē ražotnē un nedomā to likvidēt. Piemēram, pērn Līvānos tika uzstādīta jauna stikla kausēšanas krāsns. Tomēr arī līvāniešiem nākas cīnīties ar problēmām. Piemēram, Goreva ir nesapratnē, kāpēc rūpnīcai jāmaksā liels nekustamā īpašuma nodoklis par padomju laikā izbūvētājiem cehiem, kuri netiek izmantoti. Arī valdības atbalstu stikla rūpniecībai līvānieši līdz šim nav izjutuši. Tikai pavisam nesen visu šo gadu laikā Gurevu pirmo reizi uzrunājusi Ekonomikas ministrija, kas viņu uzaicinājusi Rīgā piedalīties seminārā par ES fondu apguvi. "Bet mēs jau to būtu darījuši tik un tā, arī bez valdības uzaicinājuma," sacīja Goreva.

Vēl līvāniešiem problēmas sagādā kadru trūkums – stikla pūtēji Latvijā ir deficīts, tāpēc Līvānos uz darbu iekārtojušies speciālisti no Rumānijas, Bulgārijas, Polijas un Ukrainas.

***

fakti

Līvānu stikla fabrika (SIA Lettglas)

19. gadsimta beigās Līvānu apkārtnē tika atklātas baltās smilts iegulas, kas kļuva par stikla ražošanas izejvielu. 1897. gadā Līvānos tika nodibināta stikla rūpnīca. 1903. gadā tajā ieguldīja lielas investīcijas, un tā sekmīgi strādāja līdz Otrajam pasaules karam, kad ēkas cieta karadarbībā. Pēc kara rūpnīca tika atjaunota, un tā galvenokārt PSRS tirgum ražoja dažādus stikla izstrādājumus – servīzes, vāzes, pudeles. Pagājušā gadsimta 70. gados tirgus strauji paplašinājās un Līvānu stikls kļuva pazīstams arī Anglijā, Francijā un Saūda Arābijā.

Šobrīd Līvānu stikla fabriku pārstāv kompānija Lettglas, kas ir Vācijas uzņēmuma, kurš ražo apgaismes produkciju, meitasfirma. Mēnesī fabrika izgatavo apmēram 90 000 izstrādājumu, un tie visi pārsvarā tiek eksportēti uz Vācijas mātesfirmu, kur notiek lampu un lustru komplektācija. Vietējam tirgum nelielos apjomos tiek ražoti akvāriji un vāzes.

Rūpnīcā strādā līdz 300 darbinieku.

Grīziņkalna stikla fabrika (AS Grīziņkalns)

Stikla rūpnīca Grīziņkalnā tika dibināta 1927. gadā, toreiz tai bija cits nosaukums – Fenikss – un tajā strādāja 30 cilvēku. Pamatprodukcija bija piena un alkoholisko dzērienu pudeles. Vēlāk uzņēmums paplašināja produkcijas sortimentu un uzsāka dažādu trauku ražošanu – glāzes stipriem alkoholiskiem dzērieniem, vīnam un citiem dzērieniem. Pēc Otrā pasaules kara uzņēmums nomainīja nosaukums uz Komunārs, rūpnīcā strādāja 600 cilvēku. 1957. gadā tika uzsākta apgaismes ķermeņu ražošana.

Līdz darbības apturēšanai šā gada jūlijā rūpnīca specializējās stikla un dekoratīvā stikla ražošanā. Pamatprodukcija bija abažūri no trīsslāņu opāla stikla. Ik mēnesi Grīziņkalnā izgatavoja vairāk nekā 22 000 izstrādājumu, un tajā strādāja ap 500 cilvēku.

Pēc mēneša fabrika domā atjaunot darbību, bet daudz mazākā apjomā. Gandrīz visa produkcija tiek eksportēta uz veco Eiropu.

Kultūrā un izglītībā...

Viedoklis: Latvieša pašapziņa

Lauma Mellēna,  NRA  12/01/07    Latvieši esot nīgra tauta, kam skauž citu cilvēku panākumi un šausmīgi patīk nolikt jebko, ko paveicis kāds cits. Un, nedod, Dievs, ja veikums kādam šķiet visai veiksmīgs. Kā masa mēs esot pelēki un neizteiksmīgi.

Šādu informāciju vienvakar pilnīgi nejauši manīju klipā, kas it kā radīts kā Dziesmu svētku reklāmas rullītis. Nezin kāpēc radās iespaids, ka ikviens uzrunātais klipa dalībnieks runā par kaut kādu mistisku mēs, pats no tā abstrahējoties. Nez vai daudzi no mums būtu gatavi ēterā pateikt: "Es esmu latvietis, skauģis un kurnētājs."

Reizēm par mēs rodas daudz jautājumu, piemēram, kas ir tie mēs, kas aplaudē, nolaižoties lidmašīnai; kas ir tie mēs, kas interneta portālu komentāros ir gatavi veselu mizkasti izgāzt uz galvas kādam, kas uzdrošinājies pateikt, ka karalis ir kails; kas ir tie, kas ceļas kājās un aplaudē latviešu divmiljonu blokbasteram? Lieliski, ka latvieši taisa filmas, tostarp ar vēsturiskiem motīviem un izmantojot jaunās tehnoloģijas, tādējādi paverot durvis līdz šim neapgūtam žanram Latvijā. Tomēr filma nekļūst par labu kino tikai tāpēc, ka to taisījuši latvieši. Taču autoritatīvi varas pārstāvji un kultūras cilvēki ekrānos apgalvo pretējo, pat slauka asaras, un tā vien šķiet, ka par mazās Eiropas valsts Latvijas kino etalonu kļūs Holivudas stils, no kura Vakareiropā vairās. Jā, Rīgas sargiem ir izdevies pamodināt latviešu pašapziņu tajā pelēkajā masā, un var jau būt, ka mērķis attaisno līdzekļus. Tikai rezultāts pārsteidz ar šokējošo atklāsmi par to, ka šī primitīvā shēma uzrunā un aizkustina tik daudzus.

Apkārtējā realitāte arvien vairāk atgādina nedēļas klaču lapu notikumus – vietējas nozīmes bold and beautiful viedokļi, piedzīvojumi, nedienas. Un dubulta morāle. Dubultas sajūtas katrā vārdā. Vai liekulības tirgus un cinisma gadsimtā ir vietā pozitīvisma kampaņa nacionālās pašapziņas celšanai tautiskā romantisma stilā ar totalitāru ievirzi? Īpaši kultūras nozarē, kurai nupat kļuvis faktiski neiespējami būt neatkarīgai no it kā palīdzīgi sniegtās oranžās rokas, kas gatava glaudīt pa spalvai lojālos un bliezt, lai neceļas, pārējiem. It kā tie paši mēs – latvieši, lai arī reizumis šķiet, ka tās ir teju ar nimbu apveltītas būtnes, kas nes apgaismību nīgrajiem skauģeļiem – tumsoņām, kas nejēdz ne tautas, ne kultūras vērtības godā turēt. Izredzētie mācīs mums pašapziņu celt, mācīs, kas labs un kas ļauns, kas graudi, kas pelavas. Dziesmu svētki, Rīgas sargi, un diriģents bez orķestra gluži kā komandieris bez armijas ar lielāko algu Latvijas vēsturē – tas viss rotē ap mēs. Un pavisam dīvainā veidā tas man reizēm liek sajusties nepiederīgai tam kopumam, ko zilajos ekrānos spītīgi dēvē par tautu jeb kvaukšķiem – kā nu kuram labpatīk. Lai gan – Dievam visādu gana un visādi vajadzīgi. Jāmācās iecietība. Katrs tev dziednieks, katrs tev skolotājs. Laikam tak slāpējošās dusmas, kas mijās ar nenovaldāmiem smiekliem, skatoties filmu, kas portālā kultura.lv atzīta par brīnišķīgu stāstu par latviešu patriotismu, nozīmē, ka ar nacionālo pašapziņu viss kārtībā. Nelielā aptaujā noskaidroju, ka mūsu ir gana daudz, – to, kas mēģina ņemt pa dziļo, kā rakstīts uz Rīgas Laika jaunā vāka, uz kura gozējas blonda dūdiņa – integrācijas simbols šovu realitātē. To, kurus aizvaino doma, ka kultūras produktu veidotāji uzskata tautu par stulbu masu, ar kuru var manipulēt, pa zilajem ekrāniem kačājot iekšā informāciju, kas būtībā zombē veselīgu pašapziņu un apspiež radošu garu un domāšanu. Par kaut ko brīnīties kļūst arvien grūtāk.

Vieta, kurā nolikt sāpes

Zane Radzobe,  Diena  12/03/07    Nesapņoju par fizisku pieminekli akmenī, jo memoriālam nav nekāda sakara ar akmeni, uzskata Šveices profesors Daniels Kundings.

16.novembrī noslēdzās Latvijas Kultūras ministrijas rīkotais starptautiskais metu kokurss Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāls. No pirmdienas Dailes teātrī skatāma konkursā iesniegto darbu izstāde. Žūrijas lēmums tiks atklāts 10.decembrī, bet pirms lēmuma pieņemšanas Diena runāja ar starptautiskās žūrijas locekli, Šveices Inženieru un arhitektu savienības prezidentu, arhitektu, profesoru Danielu Kundigu.

Kā vērtējat konkursā iesniegtos darbus?

Pretrunīgi. Strēlnieku laukums ir ļoti sarežģīta telpa. Tajā saplūst visa Latvijas vēsture. Laukums atrodas uz vienas ass ar Brīvības pieminekli un Uzvaras pieminekli. Tā ir vieta, kur pašlaik trūkst telpisku un arī gluži fizisku attiecību starp upi, piekrasti un pilsētu. Jāņem vērā iecerētās iespaidīgās publiskās celtnes — Nacionālā bibliotēka, Laikmetīgās mākslas muzejs, koncertzāle. Nākotnē pilsētas struktūrā Strēlnieku laukums tiks izcelts. Laukumā atrodas piemineklis strēlniekiem, Okupācijas muzejs, kam nepieciešama paplašināšana. Tātad telpā pieteiktas un risinātas dažādas tēmas. Konkursa uzdevums bija sarežģīts. Vērtējot rezultātus, man nešķiet, ka ir tāds darbs, kurā visi aspekti būtu risināti. Ir trīs līdz pieci darbi, kuros ir potenciāls, lai uz telpas uzdotajiem jautājumiem atbildētu.

Kādas ir memoriāla funkcijas mūsdienu pasaulē?

Domājot par memoriālu, jādomā arī par nākotni. Memoriāls nozīmē — atceroties strādāt ar mūsu sāpēm. Bet tā nav tikai skatīšanās pagātnē. Ar pilnu atbildību pret to, ko cilvēki jūt šodien, svarīgi apzināties, kā vajadzētu rīkoties nākotnē. Piemēram, ka totalitārai sistēmai ir iespējams pretoties. Vai jebkurām sāpēm, kas rodas no šauras domāšanas, attīstot sabiedrību. Tādēļ Strēlnieku laukums memoriālam ir lieliska vieta. Tur jau ir vēsture — Okupācijas muzejs, Strēlnieku piemineklis, arī Tehniskās universitātes ēka, kas daļēji iznīcināta, lai uzceltu Rātsnama rimeiku. Šādā vidē memoriāls var kļūt par paziņojumu — politiskas un ekonomiskas krīzes apstākļos Latvijā stiprināt tolerances un caurspīdīguma idejas. Neko negribu teikt par Latvijas iekšpolitiku — arī mums ir bijis laiks, kad valsti vada pelēkie kardināli. Bet atgriezties pie godīgas politikas ir ļoti būtiski, jo esošā situācija iznīcina valsts tēlu. Kad domāju par memoriālu, domāju par to, kas mūs pamudina uzņemties atbildību, rīkoties. Tas ir ētikas jautājums, bet aiz tā jābūt arī kam fiziskam. Nesapņoju par fizisku pieminekli akmenī, jo memoriālam nav nekāda sakara ar akmeni. Bet ir jābūt vietai, kurā nolikt sāpes, iesaistīties rituālā.

Iesniegti pieteikumi, kas piedāvā aizvākt Strēlnieku pieminekli, konkursantiem ir atšķirīgas pieejas Okupācija muzeja ēkai. Cik lielā mērā, jūsuprāt, laukums jāmaina, cik — esošais jāiekļauj jaunajā risinājumā?

Konkursā iesniegtas arī radikālas idejas — pārcelt pieminekli prom no laukuma. Bet, pirms pieminekli novākt, jābūt diskusijai sabiedrībā. Tā nav tikai speciālistu diskusija, jo piemineklim ir vēsture. Tādēļ pirms pamatīgas, demokrātiskas diskusijas ne pieminekli, ne Okupācijas muzeju aizvākt nedrīkst. Ja par aizvākšanu tiek domāts nopietni, jāpanāk, lai telpa no šāda risinājuma iegūtu. Jābūt pievienotai vērtībai. Ka šāda vērtība būs, tas vispirms ir jāpierāda. Mums jāciena vecākā paaudze, ne tikai tā, kas tagad domā — mums ir vara, mēs darīsim.

No arhitektūras viedokļa laukumā, protams, ir sarežģījumi — pilsētas kontekstā šī telpa kaut kā pazūd. Pie šīs problēmas jāstrādā. Vēl viena piebilde: esmu dzirdējis daudzus cilvēkus sakām — Okupācijas muzejs ir neglīta ēka. Diskusijas uzstādījums ir nepareizs. Jautājums nav, neglīta vai glīta, bet gan — kāpēc pilsēta attīstījās šādā virzienā? No šodienas viedokļa saku — šī arhitektūra mums jāaizsargā. Pat ja tā ir padomju. Nedrīkst atgriezties trīs soļus pagātnē, taisīt rimeikus. Tie allaž atgādina Volta Disneja pasauli. Laukums ir spogulis, kurā tēlojas visa latviešu tautas vēsture. Tas ir pamats, ar ko jāsāk strādāt.

Piemineklis ir politiski jūtīgs punkts — krievvalodīgajai sabiedrības daļai ir atšķirīgs skatījums uz vēsturi. Cik lielā mērā šāds piemineklis ir politisks lēmums, cik lielā mērā tā veidošanā jāiesaista sabiedrība?

Latvijai ir ekstrēmi sarežģīta vēsture. Tā nav valsts vai tautas griba, ka jums šobrīd ir daudz krievvalodīgu iedzīvotāju, kuru kultūra atšķiras. Domāju, ka solis, ko latviešu tautai vajadzētu spert, ir noticēt, ka rītdienas pasaulē atšķirīgu kultūru pieņemšana ir nepieciešamība. Nevajag tomēr pazaudēt savu identitāti. To, manuprāt, reprezentē Strēlnieku laukums. Memoriālam nav jābūt uzsvērtam kā vissvarīgākajai lietai telpā, bet jāiekļaujas ansamblī, vidē, kur var pārdomāt, diskutēt par ietekmēm. Jaunu, ar identitāti saistītu, pieminekļu, ēku, piemēram, Nacionālās bibliotēkas, celtniecībai ir daudz lielāka nozīme nekā cīņai pret veciem pieminekļiem. Līdzāspastāvēšana ir jaunās, korporatīvās pasaules ideja. Tā jāpieņem arī latviešiem, jo jums sadarbība būs ļoti svarīga. Jums nav ražošanas, resursu, bet ir smadzenes, ko piedāvāt. Jāsaprot — krievi šeit ir, jāpieņem viņi. Bet tas nenozīmē, ka jāpieņem un jāsamierinās ar sāpēm, ko sistēma ir nodarījusi latviešu tautai.

Tas ir arī jautājums, vai memoriāls iekļausies pilsētā arī kā dzīvei piemērota vide.

Nepietiek, ka tā ir tikai vieta sērām. Laukums nevar palikt tāds kā šodien, jo tur neviens nejūtas kā mājās. Tā ir vieta, kurai iziet cauri, robeža, līdz kurai var aiziet kājāmgājējs. Par pilsētas attīstību nedrīkst domāt abstrakti. Jādomā par dzīves kvalitātes uzlabošanu, nevis tūristu skaita pieaugumu. Rīga ir ļoti bagāta pilsēta, tādēļ ka tā nav muzejs. Piemēram, Tallinas vecpilsēta ir muzejs, bet šeit es jūtu dzīvi. Laukumā nav jārīko atrakcijas, protams, tajā jāattīsta zināms klusums. Bet primāri tam jābūt vietai iedzīvotājiem. Varbūt arī vietai, kur notiek politiskie rituāli saistībā ar valsts protokolu, piemēram, valsts vizīšu laikā.

Šobrīd laukums ir transporta galapunkts.

Tas jāpārvieto. Arī privātās automašīnas, kas aizņem lielu laukuma daļu. Stāvvietas būs zem laukuma. Noteikti jāstrādā arī ar satiksmes plūsmu pāri Daugavai un tai paralēli. Pilsētas saikne ar upi man liekas gluži neticama vērtība, bet tā netiek izmantota.

Pieaug pārkāpumu skaits saistībā ar valsts valodas lietojumu

LETA  12/05/07    Šā gada pirmajos 11 mēnešos Valsts valodas centrā (VVC) ir saņemtas un izskatītas 528 sūdzības par iespējamiem Valsts valodas likuma pārkāpumiem, kas ir par 114 sūdzībām vairāk nekā visa pagājušā gada laikā kopumā, aģentūru LETA informēja VVC sabiedrisko attiecību speciālists Atis Skalbergs.

Šā gada laikā VVC inspektori par Valsts valodas likuma pārkāpumiem ir administratīvi sodījuši 609 personas, bet pērn visa gada laikā - 553.

No šā gada janvāra līdz novembrim kopumā ir noformēti 1882 pārbaudes akti un veiktas 1568 profilaktiskās pārbaudes, kā arī konstatētas 409 valsts valodas prasmes apliecības ar viltojuma pazīmēm, norādīja Skalbergs.

Grāmatas

NRA  12/04/07     Donna Leona. Velnišķīgais plāns. Tulkojusi Vanda Tomaševiča. Zvaigzne ABC, 2007.

Pie komisāra Bruneti ierodas studente un lūdz attaisnot viņas sen notiesāto vectēvu.

Komisāram nav sevišķas intereses ķēpāties ar šo bezcerīgo lietu, turklāt skaistā meitene ir viņa sievas studente. Bet tad Klaudija tiek atrasta mirusi ar naža dūrienu krūtīs. Lieliska dāvana visiem mūsdienu Agatas Kristi – Donnas Leonas cienītājiem (latviski izdoti arī viņas romāni Nāve la Fenice teātrī un Viena taisnība visiem).

Džesika Skota Kerina. Mārtins Bridžs sargpostenī. Tulkojusi Astra Spalvēna. Pētergailis, 2007

Kādudien Mārtinam Bridžam bija jādodas ekskursijā uz dinozauru izstādi muzejā, bet autobuss aizbrauca bez viņa. Trīs ilustrēti stāsti (Vakardienas ballīte, Ekskursija un Pollija) par Mārtinu sērijas otrajā grāmatā ar oriģinālajām Džozefa Kellija ilustrācijām. Grāmata adresēta mazajiem lasītājiem.

Kristiāne Štukenbroka, Barbara Tepere. 1000 šedevru Eiropas glezniecībā 1300–1850. Jāņa Rozes apgāds, 2007

Sadarbībā ar SCALA gruop S.p.A. Florencē latviešu izdevumu piedzīvojusi ietilpīga kabatas formāta enciklopēdija, kas, kā tas solīts tās nosaukumā, iepazīstina ar 1000 šedevriem Eiropas glezniecībā. Pievienotie apraksti šo grāmatu pārvērš par kaut ko vairāk nekā ilustratīvu uzskaitījumu, veidojot ilustrētu ceļojumu Eiropas glezniecības vēsturē.

Jānis Škapars: Starp publicēto un pārdzīvoto

Egīls Zirnis,  Diena  12/05/07    Jānis Škapars apkopo savas redaktora gadu dienasgrāmatas.

Padomju Savienības norieta laikmets, tie ir tie ir gadi, kurus gatavojos atspoguļot, — Jānis Škapars norāda uz daudzām biezām mapēm ar uzrakstu L un M savā grāmatplauktā. "Būtībā runa ir par 12 gadiem manis vadītajā laikrakstā Literatūra un Māksla, no 1973. līdz 1985.gadam, manām tajā laikā rakstītajām dienasgrāmatām. Šeit jau no tā visa parādās kopsavilkums," viņš tālāk norāda uz centimetrus divdesmit biezu mapi uz krēsla pie rakstāmgalda. "Arī tas ir par daudz. Tagad pats īsti nevaru saprast, kāpēc tolaik tik cītīgi rakstīju dienasgrāmatas." Droši vien tāpēc, ka tolaik Škapara vadītā avīze pārvērtās par garīgas pretestības instrumentu. Sekoja aktīvas politiskas darbības gadi vispirms kā vienam no Latvijas Tautas frontes "sešinieka", tad partijās — pēdējā ir Tautas partija. Kopš pagājušā gada novembra Škapars beidzot ir brīvs no darba un tagad, astoņdesmit gadu vecumā, var nodoties tikai dienasgrāmatām, kuras sola darīt pieejamas itin drīz.

Avīzes redaktora darba gados Škapars dienasgrāmatas esot rakstījis katru dienu, atskaitot lielāka sastrēguma vai pesimisma brīžus, kad ieraksti parādījušies tikai reizi nedēļā — tapuši sestdienās redaktora vasarnīcā Gaujā.

"Varbūt tas būs pirmais skatījums uz Brežņeva laikmetu," saka Škapars. Interesantākie gadi tomēr bijuši sekojošie — 80.gadu lielās diskusijas Literatūrā un Mākslā. Šīs diskusijas — par cilvēka koncepciju, par vides aizsardzību, par kultūru — ilga gandrīz gada garumā un bija diezgan aktīva sadursme ar laikmetu, arī liela konfrontācija. "Dienasgrāmatās tas atspoguļojas stipri emocionāli, jo vakarā visu dienā pārdzīvoto izteicu bez aiztures. Ko nevarēja publicēt laikrakstā, tas parādījās dienasgrāmatās. Te varēs just šķēres starp publicēto un pārdzīvoto. Speciāli rediģēts nekas netiks, jo manā vecumā vairs nav jēgas neko slēpt, vairs nav jākandidē uz deputātiem... Kāda nu tā dzīve ir bijusi, tāda ir. Lai viss nāk laukā."

Dienasgrāmatu struktūra tiks veidota pa gadiem, katrs gads sadalīts kādos trīs četros ciklos. "Tās būs manas sarunas ar to Škaparu, kāds toreiz bija," stāsta bijušais redaktors. "Viņš runās trešajā personā, tas vairs nebūs "es tā domāju" — es šodien vairs tā nedomāju, kā toreiz tas Škapars, laika distance ir pārāk liela. Nevaru par šiem dienasgrāmatu ierakstiem tagad teikt — es tā darīju un pēc tam tā pārdzīvoju vakarā. Tagad saku: muļķis tāds, nevajadzēja pārdzīvot. Redaktoram nevajag kļūt par savu problēmu gūstekni."

Vaicāts, vai dienasgrāmatās tika ierakstītas arī tādas politiskas lietas, kuras redaktoram varētu kļūt bīstamas iespējamās kratīšanas gadījumā, Škapars saka — tādu lietu ir diezgan padaudz, bet no kratīšanas viņš neesot baidījies: "Man kratīšanas jautājums nebija aktuāls. Avīzes redaktora svars sabiedrībā bija pietiekami liels, lai šajā ziņā es justos droši." Škapars pats sevi sauc par profesionālu partijas darbinieku. Tajā viņš nokļuvis stihiski, kad pēc Juridiskās fakultātes beigšanas nav nozīmēts darbā tikai tāpēc, ka brālis Antons kara beigās bija izvests uz Vāciju, tātad "radinieks Rietumos" (tikai pēc 30 gadiem Škapars uzzinājis, ka brālis gājis bojā Štuthofas koncentrācijas nometnē). Tad draugi Jāni rekomendējuši komjaunatnes darbam.

Redaktora gadiem sekoja Škapara laiks Tautas frontes vadībā. Solīdams ķerties klāt arī tiem, tiklīdz būs ticis galā ar redaktora dienasgrāmatām, Škapars nosaka: "Esmu mazliet nokavējis ar šo lietu, vajadzēja drusku agrāk aiziet no politikas." Tagad viņa dzīvē rakstīšanai ir ļoti liela nozīme. "Citi, aizgājuši pensijā, jūt lielu kritumu, it kā ar viņu dzīvi būtu cauri. Es tā pagaidām nejūtu — man patīk strādāt pie galda. Galu galā to esmu darījis 16 gadus, būdams Literatūras un Mākslas redaktors. 16 gadi — tas ir milzīgs daudzums lappušu, kas jāizlasa. Tas manī ir dziļi iesēdies."

No politikas pavisam malā pagājis Škapars nav. Tautas partijas kongresā viņš situāciju valstī raksturoja kā politisko krīzi. "Ja pazūd samērs starp pragmatismu un ideālismu, sākas kļūdas arī pragmatiskos risinājumos." Krīzi ietekmējusi gan grūtā koalīcijas veidošana ar ZZS, kas par premjera kandidātu bija izvēlējusies cilvēku, kurš nonāca aiz restēm, gan aktīvā un destruktīvā spēka JL atstāšana opozīcijā. Par totālu kļūdu Škapars sauc arī valdības rīcību drošības likumu sakarā.

Vaicāts par ilga mūža noslēpumu, Škapars saka: "Gēni man ir visparastākie. Esmu vājas veselības cilvēks, dienasgrāmatās parādīsies mana nemitīgā slimošana. Kas man palīdzēja? Laikam svarīgākais cilvēkam ir viņa garīgais spēks, tas viņu organizē. Tajos 16 gados Literatūrā un Mākslā bieži biju uz izdzīvošanas robežas. Kad 50 gadu jubilejā dabūju stingro rājienu, dienasgrāmatā ierakstīju: "Mana mūža pamatcēliens ir nodzīvots." Nu jau trīsdesmit gadus esmu pārlaidis pāri un turos!"

Viedoklis: Par izpļaukātības sajūtu

Franciska Cimare, rakstniece,  Diena  12/05/07     Ir attieksme pret Cilvēku. Cilvēkam pret Cilvēku. Un ir briesmīgi, kad šis ēteriskais lauks tiek piegānīts. Ar politiskām intrigām. Ar kapitālismu. Ar nacionālismu. Latvijā pārlieku bieži iznāk cilvēks un ne… cilvēks. Jo Cilvēks tiek noslēpts aiz širmja "krievs", "latvietis", "tautpartijietis", "sociāldemokrāts", "neticīgais", ar vienu vārdu sakot — "svešais".

Un, stāvot pie kino Rīga Mazās zāles durvīm, aiz kurām otro un pēdējo reizi tiek rādīta filma Čigānu vējš, un tev tikko skaidri un gaiši atsūtīta SMS, ka zālē ir brīvas vietas, saproti, ka bez šī mazā papīrīša "iepriekšpārdotā biļete" tu esi nekas, jo tev nav širmja. Un tas, ka tu bez elpas esi atskrējis un stāvi lūdzoties gluži kā ubags to laimi ieraudzīt filmu, — tas jau nav nekas. Jo pamanīt cilvēku ir grūti, vieglāk ir aizcirst durvis un aizsegties ar citu "širmi" — es te esmu tikai iekšālaidēja, un jūsu ienākšana zālē nav pēc reglamenta. Pēc reglamenta bija nedēļu iepriekš jānopērk biļete, ko jau bija izdarījusi man blakus stāvošā līdzlūdzēja.

Gluži tāpat jūtos, stāvot pie Kultūrkapitāla fonda durvīm ar pazemīgu lūgumu saņemt izziņu, ka nu neko tu no valsts kases pēdējā gada laikā neesi saņēmusi, un tas ir tikai lieks apstiprinājums tam, ko katrs valsts ierēdnis varētu izpētīt pats, ieejot VKKF mājaslapā. Bet ne jau valsts ierēdnis ies tai mājaslapā, ne VKKF funkcionārs izverdīs tik daudz kreatīvas enerģijas, lai uzrakstītu izziņu un tādējādi atrastu tik netradicionālu pieeju problēmai. Tādas izziņas izsniegšanu, redz, taču tiešām neparedzot VKKF reglaments. Tāpēc Cimare, jūsu bērnam kā radošā darba pārstāvja atvasei, kura pašlaik ir bez darba, nepienākas skolā brīvpusdienas, jo jūsu bērna sociālās aizsardzības jautājumus valsts vēl nav sākusi risināt. Nav reglamenta. Tātad, valsts valodā runājot, jūsu bērns ir pārpratums.

Cilvēks — funkcija ir nedzīvs, un no viņa jau nevar prasīt pēc dzīvo mērauklas, jo cilvēks, kura sirdi un dvēseli nekustina cita pārdzīvojums, ir nedzīvs. Dzīvajiem dzīvot kopā ar nedzīvajiem allaž ir grūti un sāpīgi, īpaši tāpēc, ka visas dzīves situācijas nevar iekļaut reglamentos un atrakstīt burtos. Kaut kas vienmēr paliks pāri. Kāds nieks, bet paliks pāri. Un dzīve Latvijā emocionālā ziņā aizvien vairāk sāk atgādināt kapus, kur sarunāšanās ir iespējama tikai ar akmens plātnēm, kurās iekalti vārdi, uzvārdi un varbūt kāda dežūrfotogrāfija.

Tas pats mīlestības spēks, kas ir piešķīris mums šīs divas rokas un kājas, un seju un garu, agri vai vēlu noraus tās reglamentu maskas un iemetīs arī jūs, kas tik ļoti gribat izlikties nedzīvi, šajā stihijā, vārdā "dzīve". Tas notiek vienkārši — sākumā tikai izpaliek stabilā algas diena, ēšanas režīms un jūtu remdenais miers. Sākas vienas vienīgas ārkārtas un nereglamentētas situācijas, kuras prasa tūlītēju reakciju un spēju iekļauties vējā — tajā pašā Čigānu vējā, no kura aizgāju mājās ar skārtējo tik raksturīgu Latvijai izpļaukātības sajūtu.

Viss, ko gribas novēlēt jums tādai reizei — lai jums pretī tomēr gadās Cilvēks.

Cenzēts mūža garumā

Egīls Zirnis,  Diena  12/06/07    Andreja Upīša 130.dzimšanas dienā joprojām nav skaidrs, kas viņš bija par cilvēku.

Uzrakstītā daudzuma ziņā Andreju Upīti varētu apskaust pat Pauls Bankovskis — latvju reālisma dižgars ik dienas cēlās rakstīt piecos no rīta, darīja to līdz brokastīm deviņos rītā, citreiz arī pēc tām. Un tā vairāk nekā 70 gadu. Turklāt tik labā valodā, ka Vizma Belševica jaunos censoņus vienmēr aicināja mācīties no Upīša. Padomju gados šāds aicinājums it kā varēja šķist lieks — to, ka Upīts ir klasiķis, ikviens skolēns iemācījās jau 1.klasē ar pantiņu Andrejs Upīts lec kā krupīts. Taču šodien no rakstnieka, kura sarakstītajiem darbiem — romāniem, stāstiem, novelēm, lugām, dzejoļiem, bērnu literatūras, literatūrkritikas un literatūras vēstures — ar vienu grāmatplauktu ir par maz, skolu obligātās literatūras programmās palikuši vien Sūnu ciema zēni. Lai gan grūti iedomāties vēl labāku līdzekli laikmeta steigas ārstēšanai kā uzdevumu izlasīt Upīša populārākā romāna Zaļā zeme ekspozīciju: Brīviņu saimnieka braucienu cauri Dīvajas pagastam līdz savām mājām 45 lappušu garumā. Kas tam tika pāri, spēdams novērtēt Upīša valodas krāšņumu, tas izlasīja visu romānu.

Tagad Upīti var lasīt bez obligātuma spiediena, un tas ļauj ne vien baudīt viņa valodu, bet arī atrast citas vērtības. "Atšķir romāna Zelts jebkuru lappusi — kā šodien rakstīts!" vērtē A.Upīša muzeja vadītāja Inese Kaire. Līdzās 30.gadu romāniem un Zaļajai zemei viņa kā paliekošāko no Upīša mantojuma min vēsturiskās traģēdijas, vispirms Spartaku, un īsprozu.

Rīgā A.Upīša muzejs joprojām atrodas par "prezidentu māju" sauktajā ēkā Brīvības ielā 38. Namā savulaik ir dzīvojusi gan Aspazija, gan grāmatizdevējs Jānis Rapa (pašreizējā Gunta Ulmaņa dzīvoklī), gan diriģents Leonīds Vīgners. Upīša dzīvoklī pirms viņa mitis Valsts prezidents Alberts Kviesis un pēc Otrā pasaules kara — diriģenta Marisa Jansona ģimene. Upīts te sāka dzīvot 1951.gadā un nodzīvoja līdz pat mūža galam 1970.gadā.

Tā drūmā laikmeta garu, kuru Upīts apsveica un kurā pavadīja mūža pēdējos gadus, muzejā var ļoti labi just. Saglabāts viss dzīvokļa iekārtojums, bibliotēka, gleznas, fotogrāfijas. Tajās redzami marksisma teorētiķi un praktiķi, kurus skolēni vairs nepazīst. Kāds zinītis, ilgi pētījis Ļeņina bildi, nonācis pie secinājuma: "Es zinu, tas ir Krišjānis Barons!"

Daudziem nezināms ir fakts, ka 1920.gadā A.Upītim tika piespriests nāves sods. Tajā gadā Upīts atgriezās no Krievijas, uzskatīdams, ka rakstnieks bez dzimtenes nav rakstnieks. Kopā ar Indriķi Zeberiņu un Eduardu Smiļģi viņus pēc robežas šķērsošanas aizturēja robežsargi. Pārējos drīz atbrīvoja, bet Upīti, kurš asiņainajā lielinieku varas gadā bija bijis Izglītības komisariāta darbinieks, gaidīja bargs sods. No tā viņu paglāba kultūras darbinieki, kas iestājās par Upīša atbrīvošanu. Pats Upīts, labi zinādams, kas viņam draud, vēl dienu pirms gaidāmās nāvessoda dienas glītā rokrakstā cietumā rakstīja kārtējo darbu, stāsta I.Kaire.

Pēc atbrīvošanas Upīts devās uz Skrīveriem — turpat, kur 1877.gada 4.decembrī viņš bija piedzimis pusgraudnieka ģimenē. Skolā nogājis tikai sešas klases, Upīts pašmācības ceļā apguva vācu, krievu, angļu, franču un itāļu valodu. Lai gan jau bērnībā izjutis nabadzības postu, līdz pat 1905.gadam Upīts nekāds marksists nebija, atrazdamies stiprā "sava kaktiņa, sava stūrīša" ideologa un sava skolotāja Jāņa Purapuķes, kā arī Andrieva Niedras ietekmē. Lūzums notika ap 1905.gada revolūcijas laiku, kad Upīts apprecējās, beidza būt atturībnieks un nesmēķētājs, taču ideoloģiski sacietēja uz marksisma fundamenta. Pašmācības ceļā apgūtā marksistu literatūras sēkla bija kritusi pateicīgā augsnē. Upīts pats savā autobiogrāfijā atzīst, ka šajā gadā viņa pasaules uzskats kļūst šķirisks. Kāpēc īsti tas tā bija, to pētniekiem grūti atbildēt. Autobiogrāfijā Upīts sevi pozicionē arī kā "rakstnieku — noliedzēju", pieskaitot sevi tādu rakstnieku pulkam kā Flobērs, Heine, Voltērs, Veidenbaums. Viņa nosauktos "noliedzējus" vienojot reliģijas kritika un satīra kā ierocis.

Pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma 1934.gadā Upīša darbu publicēšana tika aizliegta. Viņam nācās iztikt no tulkojumiem, kurus viņš parakstīja ar pseidonīmu Kurmis.

Likteņa ironija: Upīts, kas apsveica padomju okupāciju 1940.gadā un kļuva par režīma pirmo rakstnieku, paguva piedzīvot savu darbu aizliegumu arī viņa slavinātajā iekārtā — Dailes teātrī tika aizliegta lugas Ziedošais tuksnesis izrādīšana. Cenzūrai cauri neizgāja arī viņa sarakstītā Literatūras vēsture. Vēl skumjāk gāja ar bēdīgi slaveno Bezsaules norietu, Upīša 89 gadu vecumā sarakstīto pasūtījuma darbu trimdas rakstnieku nomelnošanai, kura manuskripts no vienas vietas ir cenzūras izraibināts.

I.Kaire neizslēdz iespēju, ka padomju varu 1940.gadā Upīts var būt pieņēmis nevis komunistiskas pārliecības, bet citu iemeslu dēļ. Katrā ziņā mazdēls Aivars Upītis stāstījis, ka ģimenes lokā pēdējos gadus rakstnieks atklāti runājis par to, ka ir vīlies padomju iekārtā. Bijušais Latvijas kompartijas otrais sekretārs Vilis Krūmiņš I.Kairei stāstījis, ka Upīts esot piekritis parakstīt pret Latvijas rusifikāciju vērstu berklaviešu vēstuli Ņikitam Hruščovam (PSKP CK pirmais sekretārs no 1953. līdz 1964.gadam). Vēstule gan netika nosūtīta. Un neviens nezina, ko A.Upītis tā arī nepaspēja uzrakstīt.

Vairāk nekā pusi no ES līdzekļiem atvēlēs Rīgas augstākās izglītības iestāžu attīstībai

LETA  12/06/07    2007.-2013.gada plānošanas periodā no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem augstākās izglītības attīstībai vairāk nekā puse tiks atvēlēta Rīgas augstākās izglītības iestāžu attīstībai un modernizēšanai.

Ar provizoriskajiem aprēķiniem šodien konferences "ES struktūrfondu atbalsts augstākās izglītības attīstībai Latvijā" gaitā iepazīstināja Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktores vietnieks Anatolijs Melnis.

Provizoriskie aprēķini liecina, ka no kopējā ES finansējuma 56% jeb 86 miljoni eiro (60,2 miljoni latu) paredzēti Rīgas reģiona augstākās izglītības iestāžu attīstībai un modernizēšanai, 17% jeb 25 miljoni eiro (17,5 miljoni latu) - Latgales reģiona augstākās izglītības institūcijām, Zemgales reģiona augstskolām paredzēts atvēlēt 13% jeb 20 miljonus eiro (14 miljonus latu), Kurzemei - 10% jeb 15 miljoni eiro (10,5 miljonus latu), savukārt Vidzemes reģiona augstskolām paredzēts piešķirt 4% no kopējā ES finansējuma jeb sešus miljonus eiro (4,2 miljonus latu).

Augstākās izglītības infrastruktūras uzlabošanai kopumā no ES paredzēts piesaistīt 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). Finansējums tiks novirzīts 21 Rīgas reģiona augstākās izglītības iestādei, četrām Latgales, četrām Kurzemes, divām Zemgales, kā arī vienai Vidzemes augstākās izglītības iestādei.

Pētījums: iedzīvotāji visvairāk interesējas par kultūras dzīves ziņām

LETA  12/06/07    Gandrīz puse jeb 41% Latvijas iedzīvotāju vislielāko interesi izrāda par ziņām, kas atspoguļo mākslas un kultūras dzīves notikumus, liecina Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centra "Eurobarometer" veiktā aptauja.

38% Latvijas iedzīvotāju ir ieinteresēti ziņās par izklaidi un slavenībām, 37% - sporta ziņās, 33% - politikas ziņās, 32% - ekonomikas ziņās, 25% - ziņās par zinātniskiem pētījumiem. Latvija ir vienīgā starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kurā vislielākā iedzīvotāju interese ir par kultūras dzīves ziņām.

Lietuvā vislielākā iedzīvotāju interese ir par ziņām, kas saistītas ar izklaidi un slavenībām, bet Igaunijā - par politiskajām ziņām.

Vidēji ES vislielākā interese jeb 40% ir par sporta ziņām, 35% eiropiešu interesējas par izklaidi un slavenībām, 34% - par politiskajām ziņām, 32% - par mākslas un kultūras ziņām, 31% - par zinātniskiem pētījumiem, bet 28% - par ekonomiskajām ziņām.

76% Latvijas iedzīvotāju uzticas ziņām, ko pārraida televīzija, 34% - avīzēm, 32% - internetam, 24% - radio un 17% - žurnāliem. Arī vidēji eiropieši visvairāk jeb 68% gadījumu uzticas televīziju pārraidītajām ziņām.

Atjaunots Cesvaines pils tornis

Kristaps Kārkliņš,  NRA  12/08/07    5. decembrī palika pieci gadi, kopš Cesvaines pilī izcēlās ugunsgrēks, kas nodarīja pamatīgu kaitējumu pils labajai un centrālajai daļai.

Līdz šim Cesvaines pašvaldība realizējusi vairākus infrastruktūras projektus – Cesvaines pils lielā torņa balustrādes atjaunošanas projekts nu ir pabeigts un sagatavots nodošanai ekspluatācijā, un pils labā spārna atjaunošana arī gaida nodošanu.

Kopš jaunā mācību gada sākuma, kad no Cesvaines pils uz jaunām skolas telpām pārcēlās vidusskolas klases, pils kreisais spārns ir atjaunots par pašvaldības un valsts līdzekļiem un tajā atrodas mūzikas skola. Mājvietu tur radis arī muzejs.

"2005. gada beigās un 2006. gada sākumā atjaunoja Cesvaines pils lielo torni un klāt piegulošo kāpņu torni. 2006. gada 3. februārī kā vēstījums nākamajām paaudzēm kāpņu torņa bumbā tika ievietota informācija par Cesvaines pili, pēdējie avīzes Cesvaines Ziņas numuri un tagadējās valsts naudas zīmju paraugi," Neatkarīgajai stāstīja Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju domes projektu koordinatore Iveta Raimo.

Kopā (bez ik mēneša uzturēšanas maksām) pašvaldība pilī divu gadu laikā ieguldījusi vairāk nekā 211 413 latu. I. Raimo Neatkarīgajai pastāstīja, ka "pašvaldība rakstījusi vairākus projektus Valsts kultūrkapitāla fondam, no kura saņemts atbalsts 18 950 latu. Kopā ar citiem saņemtajiem līdzekļiem Cesvaines pilī ieguldīts vairāk nekā pusmiljons latu".

Viens no lielākajiem darbiem, kas vēl atlicis Cesvaines pils atjaunošanā, ir centrālās daļas jumts, kur pašvaldība iecerējusi piesaistīt struktūrfondu līdzekļus. Taču šiem darbiem nepieciešami apmēram divi miljoni latu. Domājot par pils attīstību, izstrādāts tehniskais projekts siltumapgādes ierīkošanai, kas varētu izmaksāt apmēram 150 000 latu. "Pamazām norit arī iekšējo telpu remonts, piemēram, parketa atjaunošana, jo gadu gaitā, kamēr pilī atradās skola, tas vairākkārt pārkrāsots. Kad pils būs atjaunota, pašvaldība ir gatava izskatīt tās izīrēšanas iespējas," piebilda Cesvaines domes projektu vadītāja I. Raimo.

***

UZZIŅAI

Cesvaines pils atjaunošanā ieguldītie līdzekļi:

- Ziedojumos savākts 38 221 lats

- No valsts finansējuma – 51 000 latu

- Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija pilij atvēlējusi 137 000 latu

- Madonas rajona padome pils atjaunošanā devusi 8000 latus

- No Phare programmas Baltijas jūras reģiona sadarbības programma Latvijai saņemti 48 725 lati

- No Valsts kultūrkapitāla fonda saņemts atbalsts – 18 950 lati

Citādā ziņā...

Valsts iestāžu mājaslapas grūti uztveramas

Inga Paparde,  NRA  12/03/07    Ļoti daudz teksta, kurā nav iespējams orientēties, nevar atrast jaunākās ziņas un nevar saprast mājaslapas saturu, nevar nomainīt burtu izmēru uz lielāku, lai būtu vieglāk lasīt.

Šādi ne visai glaimojoši secinājumi tiek veltīti valsts iestāžu interneta mājaslapām. Pētījumā, ko veica invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons un dienas centrs cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem Saule, izpētītas 17 iestāžu mājaslapas, meklējot atbildi, vai mājaslapu saturs ir saprotams un vai tas ir pieejams cilvēkiem ar dažādiem uztveres traucējumiem. Dienas centra Saule audzēkņi bija galvenie mājaslapu vērtētāji.

"Grūti saprotams un sarežģīts, nav informācijas vieglajā valodā, jaunākās ziņas varam atrast, bet nevar saprast," tā Ministru kabineta mājaslapu vērtē eksperti. "Saprotams, par ko ir, bet sarežģīti, jaunākās ziņas grūti atrodamas," tā tiek vērtēta Labklājības ministrijas mājaslapa. Jaunieši teic, ka šajā mājaslapā noteikti vieglajā valodā viņi lasītu par pabalstiem un pensijām. Arī Bērnu un ģimenes lietu ministrijas mājaslapa šķitusi grūti uztverama, tāpēc eksperti iesaka veidot sadaļu vieglajā valodā un tur ievietot informāciju par ģimeni, "kā man rīkoties nebaltās dienās", par dienas centriem. Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapa ekspertus ļoti interesējusi, lai sameklētu informāciju par izglītības iespējām visa mūža garumā. Taču, tādu informāciju neatraduši, jaunieši iesaka pēc iespējas ātrāk mājaslapu pārveidot, lai būtu saprotami arī likumi par tiesībām cilvēkiem ar invaliditāti. Ļoti nesaprotama un sarežģīta, pēc jauniešu domām, ir īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta mājaslapa, tāpat arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapas – grūti uztveramas. Sabiedrības veselības aģentūras mājaslapa ir saprotama pēc tēmu nosaukumiem, tāpat kā Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapa – pēc atslēgas vārdiem, taču saturu saprast ir grūti. Par Rīgas pilsētas pašvaldības mājaslapu secinājums ir viens: "Saprotams, ka par Rīgu, bet vairāk nekas!"

Apeirona projektu vadītājs Kārlis Viša stāsta, ka mājaslapas vērtētas pēc vieglās informācijas kritērijiem interneta mājaslapām. Astoņi apmācīti eksperti – jaunieši ar intelektuālās attīstības traucējumiem – mājaslapas vērtēja pēc speciālas anketas vieglajā valodā. Iepriekš šie jaunieši apguva arī datora prasmes un to lieto arī ikdienā. "Valsts, valsts aģentūru un pašvaldību mājaslapas, kaut arī veidotas pēc daudzmaz vienotiem kritērijiem, tomēr nesasniedz savu mērķauditoriju," pētījuma rezultātus vērtē K. Viša. Mājaslapu saturu ir grūti uztvert ne tikai cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, bet arī parastiem lietotājiem. Tāpat publiskajās interneta mājaslapās tiek izmantots diezgan sarežģīts algoritms, un nav iepējams ātri atrast vajadzīgo informāciju, jo tā ir paslēpta aiz daudziem soļiem.

Valsts un pašvaldības institūcijas neievēro Eiropas Komisijas direktīvas par informācijas pieejamību dažādām sociālajām grupām, tajā skaitā cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem. Viena no direktīvām noteic, ka valstu pienākums ir nodrošināt informācijas pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti. Vieglās valodas materiālus tāpat labprāt izmanto arī gados vecāki cilvēki, nedzirdīgi cilvēki, cilvēki, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, cilvēki ar zemu izglītības līmeni vai mācīšanās grūtībām, skaidro K. Viša.

Mājaslapās netiek izmantoti tādi komunikācijas veidi kā audio, video un foto materiāli, kas būtiski atvieglotu informācijas uztveri. Pētījuma veicēji iesaka valsts iestādēm savas mājaslapas pildināt ar sadaļu Informācija vieglajā valodā, un pētījuma ziņojumā pat sniedz piemēru, kā šī sadaļa varētu izskatīties. Informācijai jābūt īsos teikumos, nelietojot svešvārdus, žargonu vai tehnisko valodu. Cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem tekstu vieglāk uztvert arī tad, ja cipari netiek rakstīti vārdos, ieteicamais tekstu fonts ir Arial, bet burtu izmēram jābūt vismaz 14.

Aptuveni trešdaļai iedzīvotāju ir autovadītāja apliecība

DELFI  12/03/07    Uz šā gada 1.novembri Latvijā aptuveni 32% iedzīvotāju bija B kategorijas autovadītāju apliecība, no šiem iedzīvotajiem 63,6% ir vīrieši un 36,4% - sievietes, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

2006.gadā uz 100 000 vadītājiem vecuma grupā no 18–20 gadiem ceļu satiksmes negadījumos cieta 1246 jauniešu, 20-24 gadu vecuma grupā – 1081, 25-29 – 833. informēja Drošas Braukšanas skolas pārstāve Juta Krīgere.

Kā liecina DBS rudenī veiktā autovadītāju aptauja, ap 80% autovadītāju ik dienu saskaras ar agresīviem autovadītājiem. Taču, tai pat laikā, kā atzīst paši autovadītāji, viņi regulāri paši pārsniedz ātrumu par 10 kilometriem stundā, bet ārpus pilsētas - vairāk par 10 kilometriem stundā.

"Apmācot autovadītājus drošas braukšanas mācību programmās, esam secinājuši, ka ļoti būtiski ir drošas auto vadīšanas pamatus ielikt jau pašos pamatos, tāpēc tapusi Autoskola, kurā savās zināšanās ar audzēkņiem dalīsies pieredzējuši instruktori," stāstīja Drošas Braukšanas Skolas (DBS) apmācību direktors Artūrs Priednieks.

Ikviens iedzīvotājs var nocirst vienu eglīti valsts mežos

LETA   12/06/07    Arī šogad VAS "Latvijas Valsts meži" (LVM) iedzīvotājiem Ziemassvētkos dāvina vienu eglīti, ko var nocirst valsts mežos, aģentūru LETA informēja LVM Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.

Tuvojas Ziemassvētku laiks, un tas nav iedomājams bez svētku eglītes. Katrs Latvijas iedzīvotājs nonāk izvēles priekšā - pa ceļam no darba uz mājām nopirkt kociņu tuvākajā tirdziņā vai arī pārvērst savas Ziemassvētku eglītes izvēli īstā piedzīvojumā, kopā ar ģimeni braucot ārā no pilsētas un dodoties pastaigā pa piesnigušu mežu.

Personiskām vajadzībām vienu eglīti, kuras celma diametrs ir mazāks par 12 centimetriem, kas parasti atbilst 2-3 metrus garai eglei, LVM apsaimniekotajos mežos drīkst nocirst katrs Latvijas iedzīvotājs.

Eglītes kategoriski aizliegts zāģēt jaunaudzēs, bet to drīkst darīt uz stigām, grāvmalās, zem elektrolīnijām un cita veida komunikācijām.

LVM aicina nenodarīt pāri mežam, kā arī pirms eglītes ciršanas vai zaru savākšanas pārliecināties, kam pieder mežs. Par to var apjautāties LVM vai Valsts meža dienestā.

Daudzas ģimenes izvēlas arī citu, videi draudzīgāku variantu. Tā vietā, lai egli nocirstu, to var iegādāties podiņā LVM kokaudzētavās. Egle podiņā ne vien rotās māju svētku mēnesī, bet arī vēlāk izgreznos dārzu, ja to pārstādīs. Podā egle var augt arī visu laiku, taču pēc diviem gadiem no pirkšanas brīža tā būs jāpārstāda lielākā podā un jāmēslo tāpat kā visi krāšņumaugi.

Nereti uzņēmēji savus birojus un ēku pagalmus vēlas rotāt ar lielākām eglēm. Šādā gadījumā LVM iesaka doties uz kādu no uzņēmuma mežsaimniecībām, sameklēt pārdošanas daļas vadītāju, kuram izklāstīt savas vēlmes. Attiecīgā iecirkņa vadītājs norādīs to koku, kuru par attiecīgu samaksu varēs nocirst.

Ko darīt, lai jaunieši būtu apmierināti ar Ēnu dienām?

Centis Ūbele,  Diena  12/07/07    Savā dziļākajā būtībā Ēnu dienas, kas jau astoto gadu noris arī Latvijā, ir ļoti apsveicams, ļoti perspektīvs un daudzās valstīs plaši īstenots pasākums ar teju ģeniālu pamatideju — jauniešiem tiek dota unikāla iespēja veselas dienas garumā iejusties tajā profesijā, kuru, viņuprāt, būtu vērts apgūt, studēt, attīstīt nākotnē; iespēja novērtēt pašam savu un arī savu ieceru atbilstību reālajiem noskatītā amata pienākumiem un rutīnai.

Ar vārdu sakot, teicama ideja! Taču vienlaikus tā vien izskatās, ka pēdējos gados gan no jauniešu, gan tā saucamo «izēnoto» puses atsauksmes par Ēnu dienu norisi aizvien biežāk ir visai skumjas.

Pirmie — un arī man personiski nācies uzklausīt ne vienu vien stāstu — gaužas, ka izēnojamo personu vispirms jau ir ārkārtīgi grūti sameklēt. Izņēmums ir atsevišķu lielāko uzņēmumu vadītāji un, protams, valsts iestādes un amatpersonas, kuras visbiežāk pieklājības vai sabiedriskās iestādes statusa dēļ nespēj ēnotājiem atteikt. Šajā situācijā bērnu vecākiem aizvien biežāk jāsastopas ar nepieciešamību «sarunāt pa draugam» kādu ēnošanas cienīgu kandidātu savai atvasei.

Vēl biežāk ir dzirdēts, ka jauniešiem nu ne pavisam netiek izrādīta visa iekārotā darba specifika. Tā vietā, lai rādītu, vadātu, stāstītu, izskaidrotu, atbildētu, vieniem liek pienest kafiju visiem biroja darbiniekiem, citi tiek nosēdināti pie galda, kur kāds ierēdnis visu dienu raksta atskaites. Respektīvi, pietiekami bieži nekādu priekšstatu jaunieši dienas beigās tā arī neiegūst.

Otra puse savukārt dzirdēta sūrojamies, ka ar ēnām viens posts vien ir — ne to jaunieti var reāli pie kāda darba pielikt (jo: a) vēl pārāk jauns, b) trūkst jebkādu praktisko iemaņu), ne pašiem iespēja adekvāti strādāt (jo viens visu laiku staigā/grib staigāt līdzi); turklāt ēnas taču paši vēl nemaz nezinot, vai nākotnē gribēs strādāt šajā profesijā — tad kādēļ gan mēģināt iedziļināties detaļu skaidrošanā.

Turklāt būsim godīgi — kā daudzi savos pirmsākumos dzīvi un efektīvi pasākumi, arī Ēnu dienas no formalizēšanās ir daudz ko zaudējušas: šogad jau bija ne mazums jauniešu, kuriem Ēnu dienas bija «obligāti brīvprātīgs» pasākums, kura galvenā vērtība bija — saņemts atzinums no «aizēnotā» un tam sekojoša atzīme.

Šajā brīdī tad nu rodas jautājums: kā efektivizēt Ēnu dienas? Manuprāt, gan uzņēmējiem, vadītājiem, runaspersonām, sabiedriski redzamajiem cilvēkiem, gan pašām ēnām no vairākiem aspektiem vajadzētu paskatīties uz Ēnu dienu kā uz unikālu iespēju un veikt gana elementāras efektivizācijas darbības.

Pirmkārt, ziņa uzņēmumiem — aktīva dalība Ēnu dienās ir visīstākais apliecinājums jūsu un kompānijas sociālajai atbildībai. Reālai atbildībai, ne atbildībai tikai vārdos un paziņojumos. Jo pēc būtības, ļaujot ielūkoties jūsu darba aizkulisēs, jūs dodat reālu artavu Latvijas jaunatnes izglītošanā. Un tas nav maz.

Cita svarīga lieta: mūsdienu laikmetā, kad tik liela vara ir mutvārdu spēkam, jārēķinās, ka viena vienīga skolēna konkrētā kompānijā veikti tai netīkami novērojumi — viens slinko, otrs sēž «draugos», trešais stundām runā pa telefonu — jau nākamajā dienā var nonākt blogosfērā, un tad nu mēģini sasmelt to, kas neglābjami izliets.

Bet vēl svarīgāk — no abām pusēm taču ir vajadzīgs tik maz, lai Ēnu diena būtu vienādi izdevīga un noderīga kā ēnai, tā aizēnotajam: galu galā mūslaiku apstākļos, kad laba darba atrašanas problēma ir gandrīz tikpat aktuāla kā labu speciālistu sameklēšanas jautājums, kā vienas, tā otras risināšana vienkārši nevar sākties par ātru.

Tāpēc vienai pusei ir vērts laikus uzdot kādam jūsu darbiniekam pārdomāt, ko jaunietim varētu parādīt, kā viņu ieinteresēt par savu uzņēmumu (jūs taču negribētu palaist garām labu komandas papildinājumu tikai tāpēc, ka pirms pieciem gadiem esat licis viņam tīrīt kafijas automātu), bet otrai — uztvert Ēnu dienu nevis kā nedaudz eksotiskas atslodzes dienu, bet gan kā praktisku iespēju spert soli savas nākamās dzīves veidošanas virzienā.

Un jau priekšlaikus varu atbildēt interesentiem: jā, «Maxima Latvija» šogad bija pilnībā gatava pieņemt vairākus desmitus ēnu — rādīt, stāstīt un izskaidrot jeb, citiem vārdiem, sniegt atklātu un pilnīgu ieskatu par uzņēmuma darbu. Nākamgad mēs būsim vēl gatavāki — jo jaunus komandas dalībniekus mums vajag un vajadzēs.

Šonedēļ
laiks ir gandrīz tāds
pats kā pagājušonedēļ, vienīgi
gaisa temperatūra atkaļ ceļas un nu jau
pat naktīs termometra stabiņš vairs nenoslīd
zem 0^oC. Nokrišņi pārsvarā ir lietus veidā,
dienas joprojām ir pelēkas, apmākušās.

Taču par spīti drūmajam laikam,

sāk parādīties svētku
noskaņojums...

Anda Jansone, trešdien, 5. decembrī