Gribīgo koalīcijā, Šengenas telpā un citu pasaulē...

Nepolitiskais ministrs Lavrovs

Pāvels Širovs,  Diena  12/17/07    Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vizītē Latvijā ieradīsies, lai apmainītos ar robežlīguma ratifikācijas rakstiem.

Sergejs Lavrovs mīl bardu dziesmas. Viņš pats dzied ģitāras pavadījumā. Studiju gados viņš vispār no ģitāras nešķīrās. Vēl viņš ir raftinga fans — viņam patīk gumijas laivās cīnīties ar kalnu upēm. Līdz pat nesenai pagātnei viņš vienu, divas nedēļas gadā pavadīja kalnos. Tiesa, viņam nācās pārkāpt savas kompānijas nerakstītos noteikumus šajā laikā nelietot telefonu un neuzturēt nekādus sakarus ar ārpasauli. Ārlietu ministram ir pienākums vienmēr būt sasniedzamam. Tā kā telefonu viņš ņēma līdzi. Un vienreiz, pēc S.Lavrova drauga, bijušā diplomāta un izlūka Jurija Koboladzes stāstītā, ministrs savu telefonu nejauši iemeta katliņā ar vārošu ūdeni. Laba būtu zupa iznākusi.

Bez pārsteigumiem

Ministra Sergeja Lavrova tēvs bija no Tbilisi, armēņu izcelsmes cilvēks. Sergejs piedzima Maskavā, kur viņa vecāki strādāja padomju tirdzniecības sistēmā. Viņš dzīvoja padomju laikiem neparastu dzīvi, jo viņa vecāki bija "nomenklatūras" cilvēki. Vecāku darba vieta pavēra daudziem citiem padomju pilsoņiem nepazīstamus, jo nepieejamus ceļus.

Kļūt par diplomātu Sergejs bērnībā nemaz nesapņoja. Vismaz viņš tā saka. Lēmums studēt ārlietas nobriedis tikai 10.klasē. Ja interese par fiziku būtu ņēmusi virsroku un Sergejs atbilstoši savām sākotnējām vēlmēm būtu izvēlējies studēt inženierzinātnes, viņa karjera būtu izveidojusies daudz citādāka.

Augstskolā specializēto lekciju kursā Lavrovam tika singāļu valoda, kuru lieto Šrilankā un Indijas dienvidos. Arī tagad šīs valodas speciālistu nav daudz, bet toreiz viņi bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, tādēļ neviens nebrīnījās, ka tūlīt pēc augstskolas absolvēšanas jaunais diplomāts tika norīkots strādāt uz Šrilanku. Tas bija 1972.gadā, kad padomju speciālisti Šrilankā būvēja rūpnīcas un Ceilonas tēju uz Maskavu eksportēja ārpus kārtas. Te nebija nekādu jaunā atašeja nopelnu, turklāt vēstniecībā viņu neviens lāgā nepazina.

Pēc četru gadu ilgā komandējuma Šrilankā bija darbs Maskavā, Ārlietu ministrijā. Te Lavrovs specializējās ekonomiskajās attiecībās. Pēc daudziem gadiem viņam piedāvāja ārējās tirdzniecības ministra portfeli, bet tad jau Lavrovs bija mainījis specializāciju un 1994.gadā izvēlējās strādāt pārstāvniecībā Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO).

Norīkojums strādāt ANO bija negaidīts. Vismaz pašam Lavrovam, kurš pārstāvniecībā ANO jau reiz bija strādājis, ieņemot Starptautisko organizāciju departamenta direktora posteni. Taču 1994.gadā Krievijas pārstāvis ANO Jūlijs Voroncovs Drošības padomē nobalsoja par sankcijām pret Dienvidslāviju. Maskavā izcēlās skandāls. Pārstāvis rīkojās saskaņā ar toreizējo Krievijas politiku tuvināties Rietumiem, bet šī politika daudziem nepatika. Jaunās Krievijas pirmais ārlietu ministrs Andrejs Kozirevs tika asi kritizēts no visām pusēm. Nācās nomainīt Krievijas pārstāvi ANO. Tā kā Lavrovam jau bija pieredze ANO, viņu uz desmit gadiem nosūtīja strādāt uz Ņujorku.

Tikai 2004.gadā Vladimirs Putins viņu izsauks uz Maskavu un iecels par ārlietu ministru. Tā ir diplomāta karjeras virsotne tur, kur ministra amats nav politisks. Politisks ministrs Krievijā bija tikai Jevgēņijs Primakovs laikā, kad Krievijas prezidents bija Boriss Jeļcins, kurš diplomātijas smalkumos neiedziļinājās, bet, kad iedziļinājās, daudzi vēlējās, kaut viņš to nebūtu darījis. Putinam nevajadzēja politiķi, bet izpildītāju ar pieredzi. Labāku par Lavrovu neatrast. Ņujorkā viņš mācēja iemantot kolēģu uzticību. Runā, ka daži pat gāja pie viņa pēc padoma. Viņa iecelšanu ministra amatā uztvēra pozitīvi, neviens negaidīja pārsteigumus.

Pēkšņi kā Gromiko

Bet daudziem par pārsteigumu notika metamorfoze. Eiropeiski izglītotais diplomāts ar pareizajiem uzskatiem, kļuvis par ministru, pēkšņi sāka atgādināt savu padomju laiku priekšgājēju Andreju Gromiko, kurš kļuva slavens ar to, ka vienmēr iebilda ASV priekšlikumiem, neatkarīgi no tā, kādi tie bija. Taču nevajag aizmirst, ka Krievijas ārpolitika ir prezidenta prerogatīva. Ārlietu ministrs ir tieši pakļauts Kremlim.

Putina dzelzs politiku Lavrovs īsteno varbūt pat par daudz izpildīgi. Visspilgtāk tas ir izpaudies attiecībās ar Gruziju. Daži neuzmanīgi vārdi, un Tbilisi nostiprinājās pārliecība, ka aiz Gruzijas valdības opozīcijas stāv Maskava. Bet Maskavā novērtēja to, ka Lavrovam izdevās panākt to Krievijas specdienestu darbinieku atgriešanos mājās, kuri noorganizēja bijušā Čečenijas prezidenta pienākumu izpildītāja Zelimhana Jandarbijeva slepkavību Kataras galvaspilsētā Dohā 2004.gadā.

Tikmēr paša Lavrova prioritāte bija un ir Krievijas attiecības ar ASV. Un tas nav nejauši. Putina ārpolitikas doktrīnu veido pārliecību, ka pasaulē ir tikai divas lielvalstis: ASV un Krievija. Pārējām valstīm jābūt vai nu Krievijas, vai nu ASV satelītvalstīm. Vai tad maz iespējams citādi?

***

Sergejs LavrovsDzimis 1950.gada 21.aprīlī.Pabeidzis Maskavas starptautisko attiecību institūtu.No 1972. līdz 1976.gadam atašejs PSRS vēstniecībā Šrilankā.No 1976. līdz 1981.gadam Ārlietu ministrijā Ekonomisko attiecību nodaļā.No 1981.gada PSRS pastāvīgā pārstāvja ANO padomnieks.1988.gadā atgriežas Maskavā, kur strādā ministrijā Ekonomisko attiecību departamentā, vēlāk — starptautisko organizāciju departamentā.1992.gadā kļūst par ārlietu ministra vietnieku.No 1994.gada — Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO.2004.gadā tiek iecelts par Krievijas ārlietu ministru.Runā angļu, franču un singāļu valodā.Precējies, ir meita.

Lavrovs aso valodu atstājis Maskavā

Agnese Margēviča,  NRA  12/19/07    Bez asiem politiskiem paziņojumiem un laipojot apkārt abām valstīm jūtīgām tēmām, otrdien noritēja Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vizīte Latvijā. Vizītes taustāmais atlikums – robežlīguma ratifikācijas rakstu apmaiņa, līdz ar ko tas stājas spēkā, divu starpvalstu līgumu parakstīšana (sociālās aizsardzības un par karavīru apbedījumu statusu), kā arī apmainīšanās ar ielūgumiem oficiālās vizītēs Valdim Zatleram nākamā gada laikā apmeklēt Maskavu, bet Krievijas premjeram (kas ļoti ticami būs Vladimirs Putins) jūnijā ierasties Rīgā. Dialogs turpinās, abas puses turpina pirms desmit gadiem pārtraukto sarunāšanos, turklāt spēj mierīgā tonī runāt par jebkuru jautājumu, arī tiem, kuros nav vienisprātis, – tā starpvalstu attiecību šābrīža etapu īsumā raksturo S. Lavrovs un Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP). S. Lavrovs pacēla arī iepriekš neizskanējušu aspektu – Krievija esot gatava veikt "nopietnu darbu ar sabiedrības viedokli", lai atbrīvotos no uzkrātā negatīvisma abu valstu starpā. Jāatgādina, ka Krievijas sabiedriskās domas aptaujās Latvija jau gadiem ilgi tiek nosaukta to valstu trijniekā, kas ir tās lielākās ienaidnieces.

Jūtams, ka abu valstu izpildvaras starpvalstu attiecībām vēlas piešķirt pragmatisku fonu, liekot uzsvaru uz ekonomisko sadarbību un tā vārdā ja ne mīkstinot pozīcijas, tad par tām runājot pustoņos. Atzinuši, ka vēstures jautājumos abām valstīm saglabājas domstarpības, abi ministri vienojās to atstāt vēsturnieku apspriešanai, bet divpusējās valdību sarunās virzīties uz priekšu jautājumos, kur iespējama vienošanās.

Vēlme ieturēt pragmatisku toni bija jūtama arī no Latvijas puses, kad M. Riekstiņš, atbildot uz Neatkarīgās jautājumu, vai Latvijai ir iemesls bažīties par Krievijas enerģētiskās varenības pieaugumu un tās izmantošanu politisko procesu ietekmēšanai, līdzīgi kā S. Lavrovs aicināja šo jautājumu nepolitizēt: "Bieži vien sabiedrībā pastāv nedaudz mākslīgi izveidotas bažas par kaut kādu atkarību, par pārāk lielu ietekmi šajā ziņā." Bet S. Lavrovs izteica vēlmi, lai "valstis, kuras ir mūsu uzticami partneri", ar to domājot Latviju, nepiedalītos mēģinājumos politizēt "Eiropai izdevīgo" Baltijas jūras gāzesvada projektu. Latvija nav pievienojusies valstīm, kuras iebilst pret gāzesvada celtniecību ekoloģisku un energoneatkarības apsvērumu dēļ, un šāda pozīcija tiek skaidrota ar Latvijas valdības vēlmi enerģētikas projektos likt uzsvaru uz Krievijas dabasgāzi. Tas savukārt nesen izpelnījies ES enerģētikas komisāra Andra Piebalga kritiku.

Savukārt S. Lavrovs gan pieskārās krievvalodīgo iedzīvotāju jautājumam, norādot uz Maskavas neapmierinātību ar naturalizācijas tempiem, pie kuriem "šīs problēmas atrisināšana ieilgs daudzas desmitgades", tādēļ esot nepieciešami "reāli, nopietni lēmumi arī likumdošanas līmenī", tomēr vienlaikus ar šā problēmjautājuma uzturēšanu darba kārtībā ministra izteikumi vismaz pēc savas formas krietni atšķīrās no Krievijas amatpersonu līdz šim lietotās asās retorikas. Piemēram, jautājums par Krievijas gatavību ieviest bezvīzu režīmu Latvijas nepilsoņiem no S. Lavrova puses tika noreducēts uz Krievijas un ES sarunu līmeni. Tas, ka Krievijas ārlietu ministrs ir ieradies vienā no ES dalībvalstīm, nevis postpadomju republikā, bija jūtams gan no toņa, gan no vizītes publiskajā daļā skarto tēmu loka, kas Latvijas un Krievijas dialogu pacēla ES jautājumu līmenī.

Vēlāk dienā, S. Lavrovam tiekoties ar demisionējušo premjeru Aigaru Kalvīti (TP), netiešā, bet nepārprotamā veidā ierasties Latvijā tika ielūgts arī Krievijas šobrīd vēl prezidents Vladimirs Putins. Nākamā gada jūnijā Rīgā notiks Baltijas jūras valstu premjeru tikšanās, un uz šiem forumiem vienmēr ierodas arī Krievijas valdības vadītājs. Spriežot pēc Krievijā notiekošajiem procesiem, kad tiek zīmētas varas pārmantošanas shēmas un V. Putinam pēc otra prezidentūras termiņa beigām gatavots premjera krēsls, tieši viņš nākamvasar valdības vadītāja statusā varētu ierasties Rīgā. Latvijas puse centīsies, lai pie reizes pirms vai pēc Baltijas jūras valstu premjeru tikšanās Krievijas premjeram notiktu arī oficiāla vizīte Latvijā. Tā kā oficiālu divpusēju vizīšu programmās parasti iekļauts arī Krievijai jūtīgais Okupācijas muzeja apmeklējums, Latvijas pusei var nenākties viegli iespējamai V. Putina vizītei panākt attiecīgu raksturu, Neatkarīgajai atzina kāds mūsu valsts diplomāts.

Viedoklis: Viena diena Sergeja Lavrova mūžā

Askolds Rodins,  Diena  12/19/07    Atlidoja, saņēma un nodeva, parakstīja. Vakar darba vizītē (pēc formāta nav jāiet uz Okupācijas muzeju) Rīgā uzturējās Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Ārlietu ministru līmenī notika Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas rakstu apmaiņa. Paraksīts kopš 1993.gada muļļātais sadarbības līgum sociālās drošības jautājumos, kā arī līgums par "svešo" apbedījumu statusu Latvijas un Krievijas teritorijā. Tas attiecas uz karavīru un politiski represēto apbedījuma vietām. Valsts prezidentam Valdim Zatleram nodots ielūgums apmeklēt Krieviju.

Tiek uzskatīts, ka pēdējā laikā Latvijas un Krievijas ilgstoši saltās attiecības uzlabojas. Droši vien tā var teikt, ja reiz Lavrovs ieradās un tika pielikts punkts vairākiem galīgā lēmuma pieņemšanā ieilgušiem abas valstis vienlīdz skarošiem jautājumiem.

Sociālais līgums pēc tā ratifikācijas abu valstu parlamentos ļaus saņemt taisnīgu pensiju cilvēkiem, kas strādājuši vienā, bet vecumdienas vada citā valstī. Šī līguma parakstīšanu Krievija vilka garumā, kaut arī tas lielākoties skar cilvēkus, kuru darba stāžs vismaz daļēji iekrāts Krievijā. Varbūt tās bija bažas, ka pēc pensiju jautājuma sakārtošanas daļa veco ļaužu gribēs pārcelties uz Krieviju, kur dzīve tomēr ir lētāka, varbūt vienkārši vienaldzība - lai paši kuļas, kā māk. Nu viss salikts pa plauktiņiem, un tas ir uzteicami.

Ārlietu ministrs ir pārāk liels šiška, tāpēc mēdz būt gadījumi, kad vajadzīgo pasaka "aizkadra balss". Krievijas Ārlietu ministrijā šī loma ir tās oficiālajam pārstāvim Mihailam Kamiņinam. Pagājušajā piektdienā viņš, runājot par Latviju un Igauniju, sacīja, ka "Krievijai nav pieņemami, ka atsevišķas ES valstis mēģina pārrakstīt vēsturi un attaisnot nacisma noziegumus (..), mēs kritizējam Igaunijas un Latvijas varas iestādes par bijušo Waffen SS dalībnieku heroizāciju." Turpat ir minēts: "Mēs paužam bažas sakarā ar sistēmisko Latvijas un Igaunijas krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību pārkāpšanu (..,) ieskaitot šo valstu valdību nepamatoto atteikšanos piešķirt pilsonību simtiem tūkstošu tautiešu." Skan iznīcinoši.

Jau pirmdien šī pati "aizkadra balss" skan jau citādi. Atbildē uz jautājumu par Latvijas un Krievijas attiecībām lasāms, ka "pēdējā laikā (..) iezīmējušās pozitīvas pārmaiņas". Un vēl - "to attīstība (..) veicinās to daudzo problēmu risināšanu starptautisko normu un prakses garā, ar kurām joprojām saskaras mūsu Latvijā dzīvojošie līdzpilsoņi un tautieši". Skan pieklājīgi.

Atkarībā no konkrētās situācijas Krievija arī turpmāk ieņems "labā" vai "sliktā" izmeklētāja pozu, taču jebkurā gadījumā prasīs pilsonības nulles variantu. Un okupācijas faktu neatzīs.

Augstais viesis, droši vien labu gribot, izgaismoja kādu Latvijas un Krievijas attiecību "atkušņa" sevišķi neafišētu pusi.

Lavrovam, pēc paša teiktā, patiktos, ja jaunās valdības kurss būtu līdzīgs tam, kādu ieturēja Aigara Kalvīša (TP) valdība. Krievijas amatpersonas mutē vārdam "kurss" ir īpaša pieskaņa. "Kalvīša kurss" līdz "Putina kursam", dabiski, nevelk, taču ievirze, kā smejies, ir pozitīva. Ar "Kalvīša kursu" nebūtu pareizi saprast tikai premjera darbību, te jārunā par visu joprojām valdošo koalīciju.

Viena no šī kursa skaidri redzamajām izpausmēm ir Latvijas oficiālā klaji negatīvā nostāja jautājumā par Eiropas Komisijas proponēto t.s. Gazprom klauzulu, kas paredz, ka energomonopolistiem ražošanai jābūt šķirtai no piegādes tīkliem. Savu vietējo monopolistu ietekmei tai pretojas arī citas ES valstis, piemēram, Francija. Taču kāda jēga to darīt Latvijai? Ja nu vienīgi - viss, kas ir labi Gazprom, ir labi arī valdošajai koalīcijai? No šīs pašas "operas" ir iecere celt elektrostaciju, kuras "oglītes" būtu Krievijas dabasgāze.

Gazprom ir valsts kontrolēts uzņēmums, un ar šo valsti Latvijai ir sarežģītas attiecības ne vienā vien jomā un jautājumā. Enerģētiskā atkarība, it īpaši, ja tā padziļinās, var kļūt par politiskas atkarības cēloni.

Pirmās Latvijas "sevišķa politiskā galantuma" pazīmes jau parādījušās. Pavasarī Saeima tās vairākuma personā gļēvi pavilka garumā atbalsta apliecināšanu Igaunijai pēc grautiņa nakts - Kremlim nepatiks.

Pavisam nesen varējām "aptaustīt" tādu sen aizmirstu "mantu" kā cenzūra Latvijas televīzijā. Atbildīga amatpersona - joprojām nedemisionējušais NRTP priekšsēdētājs Ābrams Kleckins - pēc tam sirsnīgi skaidroja Latvijas saistību ar Krievijas vēlēšanu likumdošanu.

Mazajām valstīm nereti patīk īpašas attiecības ar lieliem kaimiņiem. Taču Latvija nav vienkārši maza valsts, kurai trāpījies liels kaimiņš. Krievijas centieni ietekmēt mūsu iekšpolitiku ir acīmredzami, un mēs nekādā gadījumā nedrīkstam kļūt par Krievijas balsi ES iekšējās diskusijās.

ASV Valsts departaments: Krievijas un Latvijas robežlīguma stāšanās spēkā ir "vēsturisks solis"

LETA  12/19/07    Apmainoties ar robežlīguma ratifikācijas rakstiem, Krievija un Latvija ir spērušas "vēsturisku soli konstruktīvu reģionālo attiecību atbalsta virzienā", paziņojis ASV Valsts departaments, norādot, ka ASV atzinīgi vērtē šī līguma stāšanos spēkā.

ASV ārpolitikas resors uzsver, ka Vašingtona "arī turpmāk būs uzticīga Latvijas brīvībai, drošībai un neatkarībai, par ko liecina mūsu plašie divpusējie sakari un kopīgā dalība NATO".

Kā ziņots, Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs 18.decembrī apmainījās ar Latvijas-Krievijas robežlīguma ratifikācijas rakstiem, līdz ar to robežlīgums starp abām valstīm stājies spēkā.

Lai noslēgtu Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas apmaiņas procesu, abām līgumu 27.martā Maskavā parakstījušām pusēm bija jāapmainās ar tā ratifikācijas rakstiem. Līgums paredz, ka agrākais Latvijas Abrenes apriņķis ietilpst Krievijas Federācijas teritorijā.

Lavrovs atzina, ka Krievijai ir izdevīga robežlīguma parakstīšana ar Latviju. "Līgumā pilnā mērā ņemtas vērā mūsu intereses jautājumā par teritoriju un politiskā ziņā ir pielikts punkts jebkādām spekulācijām par iespējamām teritoriālām pretenzijām," sacīja ministrs.

Igaunijas ārlietu ministrs: Krievijas un Latvijas robežlīguma stāšanās spēkā ir pozitīva ziņa Igaunijai

LETA  12/19/07    Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets uzskata, ka Latvijas un Krievijas robežlīguma stāšanās spēkā ir ļoti laba ziņa Igaunijai, raksta "Postimees Online".

Paets pauda cerību, ka šis notikums veicinās arī Krievijas un Igaunijas robežlīguma noslēgšanu. "Mēs ceram, ka tas mudinās Krieviju veikt pasākumus, kas arī novedīs pie Krievijas un Igaunijas robežlīguma stāšanās spēkā," sacīja Paets.

Līgums tika parakstīts 2005.gadā, taču Krievija atsauca savu parakstu 2005.gada septembrī, kad Igaunijas parlaments tam pievienoja preambulu, kuru Krievija neuzskatīja par pareizu.

Krievija uzskata, ka Igaunija varētu izmantot šo preambulu kā atsauci, lai sāktu izvirzīt teritoriālas pretenzijas un atgūtu teritorijas, kas pēc Tartu miera līguma noslēgšanas 1920.gadā un pirms Igaunijas okupācijas ietilpa Igaunijas Republikas sastāvā. Igaunija ir atspēkojusi šādas aizdomas.

Kā ziņots, Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs 18.decembrī apmainījās ar Latvijas-Krievijas robežlīguma ratifikācijas rakstiem, līdz ar to robežlīgums starp abām valstīm stājies spēkā.

Lai noslēgtu Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas apmaiņas procesu, abām līgumu 27.martā Maskavā parakstījušām pusēm bija jāapmainās ar tā ratifikācijas rakstiem. Līgums paredz, ka agrākais Latvijas Abrenes apriņķis ietilpst Krievijas Federācijas teritorijā.

Lavrovs atzina, ka Krievijai ir izdevīga robežlīguma parakstīšana ar Latviju. "Līgumā pilnā mērā ņemtas vērā mūsu intereses jautājumā par teritoriju un politiskā ziņā ir pielikts punkts jebkādām spekulācijām par iespējamām teritoriālām pretenzijām," sacīja ministrs.

Uz gadu pagarina Latvijas karavīru dalības termiņu misijā Irākā

LETA  12/20/07    Saeima šodien uz gadu, līdz nākamā gada 31.decembrim, pagarināja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru dalību misijā Irākā.

Kā informēja Aizsardzības ministrija (AM), Irākā patlaban dien trīs NBS karavīri - viens štāba virsnieks dien Bagdādē, bet vēl divi - štābā Divānijā. Arī nākamā pusgada laikā viņu skaits krasi netikšot palielināts - ja būtu tāda nepieciešamība, uz Irāku nosūtīto karavīru skaits nevarētu būt lielāks par 15. Pašreizējais karavīru uzturēšanās termiņš Irākā beigsies šā gada 31.decembrī.

AM norāda, ka drošības situācija minētajā reģionā norāda uz starptautisko bruņoto spēku klātbūtnes nepieciešamību un Latvijas NBS ir gatavi turpināt dalību koalīcijas spēku operācijā "Operation Iraqi Freedom" Irākā.

Karavīru rotācijas periods ir seši mēneši. NBS karavīru līdzdalība operācijā Irākā notiek par AM atvēlētā budžeta līdzekļiem. Kopējais piešķirtā finansējuma apjoms ir 167 211 lati, kuri ir ieplānoti AM 2007.gada budžeta programmā "Nacionālie bruņotie spēki".

Jau ziņojām, ka Irākas valdība 4.decembrī nolēma pēdējo reizi lūgt ANO Drošības padomei uz gadu pagarināt mandātu ASV vadīto ārvalstu spēku misijai valstī. ANO mandāts ļauj koalīcijas spēkiem veikt militārās operācijas Irākā. Pašreizējais militārās misijas viena gada mandāts beidzas 2007.gada beigās.

Pēc ANO mandāta beigām Irākas un ASV valdības sāks divpusējas sarunas par amerikāņu spēku paturēšanu Irākā.

Baltais nams ir pavēstījis, ka abas puses nākamā gada sākumā sāks divpusējās sarunas par abu valstu attiecību nākotni, arī par to, cik daudz amerikāņu spēku paliks Irākā un kāda būs viņu loma. Irākā pašlaik atrodas aptuveni 160 000 amerikāņu karavīru.

ECT izskatīs Kononova sūdzību pret Latviju pēc būtības

LETA  12/21/07    Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) nolēmusi pieņemt izskatīšanai pēc būtības Vasilija Kononova sūdzību pret Latviju.

Lietas izskatīšanas laiks vēl nav zināms, aģentūru LETA informēja Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine.

Kā ziņots, Kononovs pieteikumu tiesā iesniedza 2004.gadā, sūdzoties par vairāku Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pantu iespējamo pārkāpumu.

Prasības iesniedzējs uzskata, ka ir ticis notiesāts par nodarījumiem, kuriem to izdarīšanas brīdī nebija paredzēta kriminālatbildība ne starptautiskajos, ne nacionālajos tiesību aktos.

Tomēr tiesa Latvijas valdību lūdza sniegt komentārus tikai par iespējamo konvencijas 7.panta pārkāpumu. Šis pants nosaka, ka nav pieļaujama sodīšana bez tiesas.

Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2004.gada 30.aprīlī atzina Kononovu par vainīgu kara nozieguma izdarīšanā - viņa vadītā partizānu grupa 1944.gadā Mazo Batu ciemā nežēlīgi nogalināja vairākus civiliedzīvotājus un nodedzināja viņu mājas.

Lietā ECT kā trešā puse ir iesaistījusies Krievija.

Ārlietu ministrija noraida presē izskanējušo informāciju, ka Kononova lieta izskatīta pēc būtības.

Zatlers: Latvijas pievienošanās Šengenai ir svarīgākais notikums kopš valsts pievienošanās ES

LETA  12/20/07    Latvijas un vēl astoņu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pievienošanās Šengenas līguma zonai ir svarīgākais un katram iedzīvotājam izjūtamākais notikums kopš mūsu valsts iestāšanās ES 2004.gadā, uzskata Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Kā ziņots, Eiropas nācijas pusnaktī starp ceturtdienu un piektdienu likvidēs pēdējās "dzelzs priekškara" paliekas, atklājot 24 valstis aptverošu milzīgu bezrobežu zonu no Spānijas līdz Igaunijai.

Zatlers rīt, 21.decembrī, plkst.10.30 kopā ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu piedalīsies simboliskā robežpārejas barjeras noņemšanā Raiņa/Sopruses ielā, aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā.

Pēc svinīgās ceremonijas abu valstu prezidenti kājām dodas cauri Igaunijas teritorijai uz Rīgas/Rajas robežpārejas punktu, kurā abu valstu prezidenti teiks uzrunu klātesošajiem.

Vēlāk plkst.11.40 abu valstu prezidenti apmeklēs Valgas rātsnamu, lai iepazītos ar Valkas-Valgas sekretariāta darbu. Pēc rātsnama apmeklējuma paredzēts abu prezidentu preses brīfings.

Savukārt plkst.14.20 Zatlers ar Lietuvas Valsts prezidentu Valdu Adamkus piedalīsies simboliskajā robežu barjeras atvēršanā uz tilta pie robežpunkta Skaistkalne-Germaniški. Abu valstu prezidenti teiks uzrunu klātesošajiem svinīgajā robežas atvēršanas ceremonijā. Plkst.14.30 Zatlers ar Lietuvas prezidentu apmeklēs Skaistkalnes katoļu baznīcu un Biržu pili.

Kā ziņots, pēc divus gadus ilgas gatavošanās no piektdienas, 21.decembra, pirmajām minūtēm 400 miljoni eiropieši varēs brīvi ceļot Eiropā pa sauszemi un jūras ceļiem, Čehijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Maltai, Polijai, Slovākijai, Slovēnijai un Ungārijai pievienojoties bezrobežu Šengenas zonas pašreizējām 15 valstīm.

Sauszemes un jūras robežkontroles starp pašreizējām 15 Šengenas zonas valstīm un deviņām jaunajām valstīm tiks izbeigtas pusnaktī starp 20.decembri un 21.decembri, bet pārbaudes lidostās turpināsies līdz nākamā gada martam.

Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs sāk izsniegt Šengenas vīzas

LETA  12/21/07   Līdz ar Latvijas pievienošanos Šengenas telpai Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs sāk izsniegt vienotās jeb Šengenas vīzas, kas būs derīgas visu Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā, informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā.

Ārzemnieks ar Šengenas vīzu, nepārkāpjot tās derīguma nosacījumus - vīzas derīguma termiņu, atļauto ieceļošanas reižu skaitu un kopējo uzturēšanās laiku Šengenas telpā, kā arī ievērojot deklarēto ieceļošanas mērķi, ko persona norādījusi, vīzu saņemot, var ieceļot un uzturēties visā Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā.

Ārzemnieki ar Šengenas līguma dalībvalsts, tajā skaitā arī Latvijas, izsniegtu uzturēšanās atļauju, varēs brīvi pārvietoties citu Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā ne ilgāk kā trīs mēnešus pusgadā, ja vien viņi atbildīs Šengenas Robežu kodeksa noteiktajām prasībām un ja Šengenas līguma dalībvalsts konkrēto uzturēšanās atļauju būs iekļāvusi Uzturēšanās atļauju sarakstā, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumu, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām.

Latvijas vīzas, kas izsniegtas pirms Latvijas pievienošanās Šengenas telpai un kurām uz šo brīdi vēl nav beidzies derīguma termiņš, kļūst par vīzām ar ierobežotu teritoriālu derīgumu, kas ļauj ieceļot un uzturēties vienīgi Latvijā.

2007.gada 6.decembra Tieslietu un iekšlietu padomes lēmumā par iekšējo robežu atcelšanu cita starpā ir noteikts, ka derīgas īstermiņa vīzas, kuras jaunās Šengenas līguma dalībvalstis būs izsniegušas pirms pievienošanās Šengenas telpai, līdz 2008.gada 30.jūnijam varēs arī izmantot nepieciešamajam tranzītam caur Čehijas, Ungārijas, Latvijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas teritorijām.

Latvijas robežu ar citām Šengenas līguma dalībvalstīm varēs šķērsot jebkurā vietā bez personu robežkontroles, bet Latvijas robežu ar valstīm, kas nav pievienojušās Šengenas līgumam, arī turpmāk varēs šķērsot tikai robežšķērsošanas vietās un to noteiktajā darbalaikā.

Saskaņā ar Robežu kodeksu ārzemnieks varēs saņemt vienoto vīzu, ja izpildīs vairākas prasības - personai jābūt derīgam ceļošanas dokumentam vai dokumentam, kas dod tiesības šķērsot robežu, personai jāpamato iecerētās uzturēšanās mērķi un apstākļi, kā arī personai ir jābūt pietiekamiem līdzekļiem, lai uzturētos Šengenas telpā un atgrieztos izcelsmes valstī.

Lai iegūtu vīzu, personai neviena no Šengenas līguma dalībvalstīm nedrīkst būt aizliegusi ieceļot Šengenas telpā, neviena no Šengenas līguma dalībvalstīm nedrīkst uzskatīt personu par apdraudējumu savai politikai, iekšējai drošībai, sabiedrības veselībai vai starptautiskām attiecībām un Šengenas līguma dalībvalstu nacionālajās datu bāzēs nedrīkst būt informācijas, ka šo iemeslu dēļ ārzemniekam jāatsaka ieceļošana savā valstī.

Vienotajai vīzai var būt vairākas kategorijas. "A" kategorijas vīza ir lidostas tranzītvīza, kas tiek izsniegta ārzemniekam starpnolaišanās vai pārsēšanās laikā no viena starptautiska lidojuma posma uz citu, šķērsojot lidostu starptautiskās tranzīta zonas, neieejot attiecīgās valsts teritorijā. Šīs vīzas prasība ir izņēmums vispārējām tiesībām uz bezvīzu tranzītu caur starptautiskajām lidostu tranzīta zonām.

"B" kategorijas vīza ir tranzītvīza, kas ļauj šķērsot Šengenas līguma dalībvalstu teritorijas vienu, divas vai izņēmuma kārtā - vairākas reizes, lai nokļūtu kādas trešās valsts teritorijā, ar noteikumu, ka viena tranzīta laiks nedrīkst pārsniegt piecas dienas.

"C" kategorijas vīza ir īstermiņa jeb ieceļošanas vīza, kas ir derīga vienai, divām vai vairākām ieceļošanas reizēm ar noteikumu, ka nepārtrauktas uzturēšanās laiks vai vairākkārtēju uzturēšanos kopējais laiks pusgadā Šengenas telpā nepārsniedz trīs mēnešus, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas Šengenas teritorijā.

Ilgtermiņa vīza ir "D" kategorijas vīza, kas tiek izsniegta apmeklējumiem, kas ir ilgāki par trīs mēnešiem, atļaujot ārzemniekam visu vīzā norādīto laiku uzturēties tās Šengenas līguma dalībvalsts, kas to ir izdevusi, teritorijā. Ilgtermiņa vīzas Šengenas līguma dalībvalstis izsniedz saskaņā ar savas valsts nacionālajiem normatīvajiem tiesību aktiem.

Šāda vīza ārzemniekam ļauj šķērsot citas Šengenas līguma dalībvalsts teritoriju, lai sasniegtu tās dalībvalsts teritoriju, kura izsniegusi vīzu, tikai tranzītā, ar nosacījumu, ka ilgtermiņa vīzas turētājs izpilda ieceļošanas prasības, kas minētas Šengenas Robežu kodeksā.

Vīza ar ierobežotu teritoriālo derīgumu var būt "B" vai "C" kategorijas vīza. Vīza ar ierobežotu teritoriālo derīgumu tiek izsniegta noteiktos izņēmuma gadījumos, kad pārstāvniecība nevar izsniegt vienoto vīzu, kas būtu derīga visā Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā.

Vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu izsniedz gadījumos, kad kāda no dalībvalstīm neatzīst ceļošanas dokumentu, kuru ārzemnieks ir iesniedzis vīzas saņemšanai. Šādā gadījumā ārzemniekam tiek izsniegta vīza, kura teritoriālā ziņā ir derīga tikai tajās Šengenas līguma dalībvalstīs, kas ir atzinušas viņa ceļošanas dokumentu. Ārzemnieks, kuram ir izsniegta vīza ar ierobežotu teritoriālu derīgumu, drīkst šķērsot tranzītā un uzturēties tikai tajās valstīs, kurās viņam izsniegtā vīza ir derīga.

Atsevišķos citos gadījumos, kas paredzēti normatīvajos tiesību aktos, vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu trešās valsts pilsonim var izsniegt vienīgi humānu apsvērumu, valsts interešu vai starptautisku saistību dēļ.

Ārzemniekam, lai saņemtu Šengenas vīzu būs jāvēršas atbildīgās valsts, proti, valsts, kuras teritorijā atrodas vienīgais vai galvenais apmeklējuma mērķis un kura ir atbildīga par lēmuma pieņemšanu attiecībā uz vīzu pieteikumu, pārstāvniecībā.

Ja ārzemnieks grasīsies apmeklēt vairākas valstis un nebūs iespējams noteikt, kura no tām ir galvenā galamērķa valsts, tad par atbildīgo valsti noteiks to, kuras teritorijā ārzemnieks plāno pavadīt visilgāko laiku, bet, ja apmeklējumu ilgums būs vienāds, tad būtiskākais kritērijs atbildīgās valsts noteikšanai būs pirmais apmeklējums.

Ja iepriekš minētie kritēriji nebūs piemērojami, lai noteiktu galvenā galamērķa valsti, tad par atbildīgo valsti uzskatīs pirmo valsti, kurā ārzemnieks ieceļo pēc dokumentu pārbaudes uz ārējās robežas, lai iekļūtu Šengenas telpā.

Latvijas Ārlietu ministrija kopš 2007.gada sākuma strādā pie jautājuma, lai nodrošinātu, ka atsevišķās valstīs, kurās nav Latvijas diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, Latvijas vārdā vienotās jeb Šengenas vīzas izsniegtu kāda cita Šengenas līguma dalībvalsts. Šobrīd Latvija ir panākusi vienošanos, ka Vācija to pārstāvēs 14 vietās, Ungārija - sešās vietās, Francija - vienā vietā.

Ārlietu ministrija norāda, ka būtiskas izmaiņas vīzu izsniegšanas procedūrā nav gaidāmas. Lielu daļu principu un prasību attiecībā uz vīzu izsniegšanu, ko paredz Eiropas Kopienas normatīvie tiesību akti, Latvija pēdējos gados ir iestrādājusi savā nacionālajā likumdošanā, gatavojoties dalībai Eiropas Savienībā un Šengenas acquis jeb normatīvo aktu piemērošanai.

Mazākais pieļaujamais apdrošināšanas apmērs ārzemniekam, kurš ieceļo Šengenas telpā, ir 30 000 eiro (21 084 lati), un šai summai ir jānosedz izdevumi, kas varētu rasties saistībā ar personas repatriāciju medicīnisku iemeslu dēļ, neatliekamu medicīnisko palīdzību vai neparedzētu ārstēšanos slimnīcā. Pieprasot Šengenas vīzu, apdrošināšanai jābūt derīgai visās Šengenas līguma dalībvalstīs un jānosedz viss ārzemnieka uzturēšanās laiks Šengenas telpā.

Pievienojoties Šengenas telpai, Latvijai kļūs saistoša nodeva par pieteikumu izskatīšanu tranzīta un īstermiņa vīzām trešo valstu pilsoņiem, un tā tiek paaugstināta līdz 60 eiro (42 lati) par pieteikumu izskatīšanu "A", "B" un "C" kategoriju vīzām, ja Eiropas Kopienas nolīgums ar attiecīgo trešo valsti neparedz citu šīs summas apmēru.

No nodevas par vīzu pieteikumu izskatīšanu būs atbrīvoti bērni līdz sešu gadu vecumam, skolēni, studenti, pēcdiploma studiju studenti un tos pavadoši pasniedzēji, kas dodas ceļojumā studiju vai izglītojošu mācību braucienā, pētnieki no trešajām valstīm, kuri zinātniskās pētniecības nolūkā pārvietojas kopienā.

Atsevišķos gadījumos nodevas var atcelt vai iekasējamo nodevu summu var samazināt saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, ja tādā veidā var aizsargāt valsts kultūras intereses, kā arī intereses ārpolitikas, attīstības politikas jomā vai citā sabiedrības interesēm būtiski svarīgā jomā vai humānu apsvērumu dēļ.

Paredzams, ka 2008.gada 1.janvārī spēkā stāsies līgums par Šengenas vīzu režīma atvieglojumiem Ukrainas, Moldovas, Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Serbijas, Melnkalnes un Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas pilsoņiem. Saskaņā ar līgumu šo valstu pilsoņiem nodeva par vīzu izskatīšanu būs 35 eiro (24 lati). Tomēr jebkurā gadījumā līdz 2008.gada 1.janvārim minēto valstu pilsoņiem nodeva par Šengena vīzas pieteikumu izskatīšanu būs 35 eiro (24 lati).

Saskaņā ar nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Krieviju par vīzu atvieglinātu izsniegšanu Eiropas Savienības un Krievijas pilsoņiem vīzas pieteikumu izskatīšana parastā kārtībā Krievijas pilsonim izmaksās 35 eiro (24 latus), bet steidzamā kārtā, ja vīzas pieteikums iesniegts trīs vai mazāk dienas pirms paredzētās izbraukšanas - 70 eiro (49 latus).

Šāda nodeva par vīzas pieteikumu izskatīšanu ir vīzām, kuru paredzētā uzturēšanās 180 dienu laika posmā nepārsniedz 90 dienas.

Atbrīvoti no maksas par vīzas pieteikumu izskatīšanu ir Krievijas pilsoņi, kas likumīgi uzturas Eiropas Kopienas dalībvalstu teritorijā, tuvi radinieki - laulātie, bērni, vecāki, vecvecāki un mazbērni, oficiālu delegāciju dalībnieki, kas pēc Krievijas adresēta oficiāla ielūguma piedalās sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas organizē kādas dalībvalsts teritorijā, valstu un reģionālo valdību un parlamentu locekļi, konstitucionālo un augstāko tiesu locekļi, ja tie ar šo nolīgumu jau nav atbrīvoti no vīzas prasības.

No nodevas atbrīvoti arī skolēni, studenti, pēcdiploma studenti un pavadošie pedagogi, kas ceļo ar mērķi mācīties vai izglītoties, invalīdi un, ja vajadzīgs, viņus pavadošās personas, personas, kas iesniegušas dokumentus, kas pierāda viņu vajadzību ceļot humanitāru apsvērumu dēļ, tostarp, lai saņemtu neatliekamu ārstniecisko palīdzību, un persona, kas pavada šādu personu, vai arī lai piedalītos tuva radinieka bērēs vai apmeklētu smagi slimu tuvu radinieku, starptautisku jaunatnes sporta pasākumu dalībnieki un personas, kas tos pavada, personas, kas piedalās zinātnes, kultūras un mākslas pasākumos, tostarp universitātēs un citās apmaiņas programmās un sadraudzības pilsētu organizēto oficiālo apmaiņas programmu dalībnieki.

Tūrisma aģentūras arī turpmāk varēs savu klientu uzdevumā iesniegt pārstāvniecībās pieteikumus vīzu saņemšanai. Lēmumu par konkrētās tūrisma aģentūras akreditāciju pieņems pārstāvniecības uz vietas.

Latvijas Ārlietu ministrija norāda, ka patlaban ir grūti prognozēt, kā pēc Latvijas pievienošanās Šengenas līguma zonai mainīsies vīzu pieprasījums Latvijas pārstāvniecībās.

Robežu krišana

Inga Spriņģe, Laura Dzērve, Ivo Leitāns,  Diena  12/21/07    Lūdzu! Līdz pat Portugālei, no kabatas neizņemot pasi! Kas mainīsies? 21.decembrī Šengenas telpai, kurā līdz šim bija 15 valstis, klāt nāk deviņas jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis, tajā skaitā Latvija

Uzceltas jaunas ēkas, ierīkotas nepieciešamās informācijas apmaiņas sistēmas, iegādāti divi helikopteri un vairāk nekā 300 dažādu veidu transportlīdzekļi - automašīnas, sniega motocikli, kvadricikli, autobusi, traktori, motocikli, motorlaivas un viens patruļkuģis. Tā ir tikai daļa no iepirkumu saraksta, ko pēdējos trīs gados, gatavojoties pievienoties Šengenas zonai, iegādājusies Latvijas robežsardze. Latvijas austrumu robeža kā nekā būs Šengenas zonas ārējā robeža.

Kopumā robežas stiprināšanai iztērēti 67 miljoni eiro (ap 50 miljoniem latu) no Eiropas Savienības piešķirtās naudas, liecina Iekšlietu ministrijas sniegtā informācija.

Līdz ar Šengenas zonas paplašināšanu, pieaugs arī Latvijas robežsargu darba apjoms gan robežkontroles punktos, gan arī uz tā dēvētās zaļās robežas. Visas austrumu robežas garumā izvietoti elektroniskie kustību sensori, bet speciāli izbūvētos novērošanas torņos uzstādītas kameras, kas nepārtraukti ļauj pārraudzīt teritoriju.

Jauna aparatūra iegādāta arī robežu šķērsotāju, jo īpaši trešo valstu pilsoņu, dokumentu autentiskuma pārbaudei. Tā ļauj izpētīt gan papīra šķiedras, gan arī slēptos attēlus.

Par bezdarbniekiem nekļūs

No PAŠLAIK esošajiem 79 robežkontroles punktiem pēc pievienošanās Šengenas zonai paliks 29, taču līdz šim uz Lietuvas un Igaunijas robežas strādājušie robežsargi par bezdarbniekiem nekļūs. Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieks Gunārs Dāboliņš Dienai stāsta, ka apmēram desmit procenti no šiem darbiniekiem tiks pārcelti uz austrumu robežu, bet vairākums pāries darbā uz VRS imigrācijas dienestu. Tām nodaļas būs katrā rajonā un pilsētā, ikdienā pie iekšējām robežām darbosies arī imigrācijas mobilās patruļas. "Galvenie Imigrācijas dienesta uzdevumi ir gan uzraudzīt ārzemniekus, kas uzturas Latvijā, gan nelegālo imigrantu ieceļošanas novēršana," stāsta G.Dāboliņš.

Par mītu G.Dāboliņš sauc runas par lielo infrastruktūru, kas tagad paliks neizmantota. "Stacionārie lielie kontrolpunkti mums ir tikai pieci: uz Igaunijas robežas Ainaži un Veclaicene, uz Lietuvas - Rucava, Meitene un Grenctāle. Ir arī vecās pirmskara laikā celtās muitnīcas ar malkas apkuri, bet pamatā robežsargi strādā vagoniņos, kas ir tiktāl nolietoti, ka vienkārši tiks norakstīti un demontēti," skaidro VRS priekšnieks. Vecās nevienam nevajadzīgās muitnīcas tikšot iekonservētas, proti, atslēgti visi komunālie pakalpojumi. Ainažu punkts tiks nodots pašvaldībai, savukārt pārējās lielajās ēkās tiks izvietotas gan vietējās VRS pārvaldes, gan Imigrācijas dienesta nodaļas, kā arī Latvijas-Lietuvas vai Latvijas-Igaunijas kontaktpunkti.

Kontaktpunktus vajadzības gadījumā varēs izmantot robežsargi, muitnieki un policisti no abām valstīm, piemēram, lai apmainītos ar informāciju par nelegālās migrācijas vai pārrobežu noziedzības apkarošanu.

Prieks pagastos, tagad kaimiņos varēs tikt "pa taisno"

Ja Emmai Kučinskai viņas cienījamajos gados būtu "stingrākas" rokas, kas zina - varbūt arī no savām mājām Svitenes pagastā ar velosipēdu līdz savai dzimtenei Žeimelei Lietuvas pusē aizlaistu kā jaunības gados. Tā, satikta ar savu uzticamo zaļo bērīti uz ceļa, viņa nosmejas. Kā nekā no pierobežā esošā pagasta centra līdz Lietuvas robežai vien kādi desmit kilometri mērojami. Viņai Šengenas zonas vārds nav svešs - zina, ka "pa taisno" ar radu mašīnu nu varēs braukt apraudzīt daudzos radus Lietuvas pusē. Jāņem tikai līdzi pase. Nebūs jāmēro vairāku desmitu kilometru ilgais aplinkus ceļš uz Grenctāles kontrolpunktu, lai no turienes trauktos uz Žeimeli. Šengena pagasta iemītniekiem nozīmē to, ka atvērts tiks autoceļš Lietuvas robeža-Svitene-Jāņukrogs.

Šo ceļu tāpat kā vairāk nekā 20 citus uz Lietuvu un 15 - uz Igauniju Šengenas gaidās sakārtojis VAS Latvijas valsts ceļi - izliktas ceļa zīmes utt. Vairumā ceļu rekonstrukcijas darbi turpināsies arī nākamgad. Tiesa, tas vēl nenozīmē, ka izbraucams ceļš ir arī kaimiņu pusē. Dienas apmeklētajā vietā Lietuvā tas atduras pret sējumiem.

Svitenes pagastā, kas atrodas līdzās Rundāles pagastam Bauskas rajonā, mīt nepilns tūkstotis iedzīvotāju, vairākums nodarbināti lauksaimniecības darbos, daudzi strādā kāpostu audzēšanas saimniecībā. Pašvaldības vadītāja Genovefa Lapsa teic, ka pagasta dzīvē līdz ar ceļa atvēršanu ir gaidāma jauna elpa - "mums ļoti daudziem cilvēkiem radi dzīvo Lietuvā un lietuviešiem Latvijā, arī kapi mums atrodas uz robežas, tagad braukt būs daudz vieglāk". Viņa prognozē - krietni vieglāk būs arī abām pusēm organizēt kultūras pasākumus. Pagasta padomes darbinieks Jānis Liepa zina stāstīt, ka daudzi vietējie pēdējos gados braucot arī uz Lietuvu iepirkties - gan pirkt mēbeles, gan lētākas vieglās mašīnas noskatīt. "Uz Žeimi pēc desām" īpaši izplatīts teiciens gan bijis padomju laikos, tagad pārtiku ļaudis uz Lietuvu braucot pirkt retāk, stāsta vietējie. Robeža starp Lietuvu un Latviju pagastā novilkta tieši gar Sarkaņu kapiem. Kapakmeņos iegravētie vārdi ir trīs valodās - latviešu, lietuviešu un krievu. Te apbedīti Latvijas un arī daudzi Lietuvas iedzīvotāji, un robeža liegusi lietuviešiem ērti apmeklēt tuvinieku kapus. Vietējie zina stāstīt - nereti gan lietuvieši, gan latvieši nelegāli pārgājuši pāri izraktajam robežas grāvim. Par to liecina pie robežas izraktā grāvja nelielais uzbērums, kur iemīta droša taciņa.

Sviteniešus Ilzi un Vasīliju Diena sastop viņu saimniecības pagalmā, kas atrodas sešus kilometrus no Latvijas-Lietuvas robežas. Tiesa, līdz robežai jaunais pāris esot aizgājis vienu vienīgu reizi - pirms trim gadiem lopi ganībās pārgājuši tai pāri un bija jādzen tos atpakaļ. "Gribētos jau apskatīties, kā tur (Lietuvā - red.) izskatās. It kā tur cenas esot zemākas. Jā, pareizi, tur esot ļoti laba žāvēta gaļa!" izsaucas Ilze.

Sirmgalvis Kazimirs Ivanovičs, kurš mājup lēnītēm dodas ar riteni, gan atmet ar roku - viņa dzīvē iekļūšana Šengenas zonā neko nemainīšot. "Ja grib braukt uz Lietuvu, tik visādas neērtības - jāmaina nauda, tā tur tāpat ir vajadzīga. Man nav tik daudz gadu atlicis, lai tērētu laiku un braukātos!" viņš nosaka un aizminas.

Kā ķers bandītus?

Šengenas zonas paplašināšana būs liels izaicinājums tiesībsargājošajām iestādēm noziedznieku ķeršanā, jo arī viņi varēs brīvi pārvietoties. Kādā Austrijas ciematiņā pie Ungārijas robežas bailēs par krasu noziedzības pieaugumu jau nolīgtas nakts patruļas.

Iekšlietu ministrijas preses centra vadītāja Laura Karnīte Dienai min, ka viens no līdzekļiem kopējā cīņā ir Šengenas informācijas sistēma (SIS), kas dod iespēju dalībvalstu tiesībsargājošām iestādēm veikt personu kontroli, operatīvi apmainoties ar informāciju par meklējamām un pazudušām personām, zagtiem transportlīdzekļiem, pazaudētiem un nederīgiem dokumentiem, zagtiem vai pazaudētiem ieročiem un citiem datiem. Šī datu bāze, kuras centrālais serveris atrodas Francijas pilsētā Strasbūrā, pēc jauno valstu pieslēgšanās kļuvusi par lielāko informācijas sistēmu pasaulē.

Visiem policijas darbiniekiem, ievadot datus vai pārbaudot kādu personu nacionālajā bāzē, šīs pašas darbības būs jāveic arī SIS. "Pašas meklēšanas metodes jau nemainīsies, bet būs daudz nopietnāka kooperācija ar citām valstīm," teic L.Karnīte.

Saskaņā ar Šengenas konvenciju policijai tiek dotas plašākas pilnvaras cīņai ar noziedzību arī kaimiņvalstīs. Turpmāk policisti varēs veikt arī pārrobežu vajāšanu.4

***

Paredzamās izmaiņas

·        Tiem, kas ceļos pa sauszemi

Uz robežām vairs netiks veikta dokumentu pārbaude neatkarīgi no tā, vai pārvietojas ar personīgo auto vai sabiedrisko. Robežas varēs šķērsot bez apstāšanās. Pases ceļojot vajag obligāti.

·        Tiem, kas ceļos ar prāmi

Pasažieru plūsma tiks sadalīta starp Šengenas un ne-Šengenas termināļiem. Caur Šengenas termināli ostā dosies pasažieri, kas kuģo uz kādu no Šengenas līguma valstīm, piemēram, Zviedriju, un dokumentu pārbaude netiks veikta. Caur ne-Šengenas termināli ostā dosies visi pasažieri, kas kuģo no vai uz trešajām valstīm, un viņi tiks pakļauti robežkontrolei.

·        Tiem, kas ceļos ar lidmašīnu

Pagaidām nemainīsies nekas, un Šengenas zonas labums stāsies spēkā no nākamā gada 30.marta, princips tāds pats kā ostās - būs Šengenas termināļi bez pārbaudes un ne-Šengenas termināļi ar pārbaudi. Drošības pārbaudes saglabāsies visiem pasažieriem.

·        Tiem, kas dzīvo pierobežā

Agrāk Lietuvas un Igaunijas robežu varēja šķērsot tikai noteiktās vietās, tagad to varēs jebkur.

·        Tiem, kas ceļo ar dzīvniekiem

Nebūs šķēršļu, lai neņemtu līdzi savus mājdzīvniekus. Ja dzīvniekam ir ES pase, tad, tiekoties ar varas pārstāvjiem iekšzemē, nekādām problēmām nevajadzētu rasties, taču, ja nav, tad var sodīt. Katrā valstī ir savi mājdzīvnieku turēšanas noteikumi.

·        Tiem, kas ceļo ar bērniem

Pāri robežām varēs ceļot arī bērni un nepilngadīgie. Lai tas būtu legāli, būs nepieciešama vismaz viena vecāka vai aizbildņa notariāli apliecināta piekrišana bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts, kā arī dzimšanas apliecība. Tiesa, uz robežas to neviens nepārbaudīs, kontrole būs iekšzemē, piemēram, uz ielas dokumentus var palūgt uzrādīt policijas patruļa.

·        Latvijas nepilsoņiem

Tāpat kā pilsoņi, arī Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji varēs izmantot visas Šengenas telpas dotās priekšrocības.

·        Trešo valstu pilsoņi

Ja persona ir saņēmusi Šengenas vīzu vai kādā no valstīm pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tad tā varēs ceļot visā Šengenas zonas teritorijā, tajā skaitā arī Latvijā, šķērsot robežas un pārvietoties tranzītā - tik ilgi, cik norādīts vīzā, bet ne ilgāk kā 90 dienas pusgadā. Ja personas vēlas uzkavēties ilgāk, tad kādā valstī jāsaņem uzturēšanās atļauja.

***

Latvijas prezidents Valdis Zatlers Šengenas zonas paplašināšanu austrumu virzienā nosaucis par Latvijas iedzīvotājiem svarīgāko notikumu pēc ES paplašināšanas 2004.gadā. Viņš pats 21.decembrī rīta pusē simboliski nojauks robežu Valkā kopā ar Igaunijas kolēģi Tomasu Hendriku Ilvesu, bet jau agrā pēcpusdienā to pašu darīs pie Lietuvas robežas kopā ar Lietuvas prezidentu Valdu Adamku.

***

Šengena, kuras vārdā nosaukta šī telpa, ir mazs ciematiņš Luksemburgā, un tajā dzīvo aptuveni 1000 cilvēku. Tur 1985.gada 14.jūnijā sākotnēji starp piecām valstīm tika noslēgta vienošanās par brīvu kustību, kas ieguva Šengenas vārdu. Par godu tai tur uzcelts arī monuments.

Godmanis aizkustināts par Latvijas pievienošanos Šengenai

LETA  12/21/07    Jaunais Ministru prezidents Ivars Godmanis piektdien Tallinā, piedaloties Šengenas paplašināšanas svinībās, pauda aizkustinājumu par mūsu valsts pievienošanos līguma zonai.

Godmanis sacīja, ka viņš atceroties 90.gadu sākumu, kas krasi atšķiras no šodienas, kad Eiropā vairs nepastāv sadalījums. «Svarīgi, lai šī sajūta no sirds tiktu arī izjusta,» sacīja Godmanis, piebilstot, ka mēs varam droši teikt, ka esam Eiropā.

Premjers pauda pārliecību, ka Latvija ir pilnībā spējīga uzņemties atbildību, ko tai uzliek pievienošanās Šengenas zonai, apsargājot zonas ārējās robežas.

Godmanis piektdien pirms piedalīšanās svinībās tikās arī ar saviem Baltijas valstu kolēģiem. Premjers uzsvēra, ka gan ar Lietuvas premjeru Ģediminu Ķirķilu, gan Igaunijas premjeru Andrusu Ansipu ir bijis pazīstams jau iepriekš, tādēļ sarunas bijušas atklātas. Tikšanās laikā pārrunāta gan valstu ekonomiskā attīstība, proti, investīcijas ekonomikā, cenu pieaugums, inflācija.

EK: Šengenas zonas paplašināšana - Eiropas mērķa sasniegšana saistībā ar personu brīvu pārvietošanos

EK Latvijā Preses un informācijas nodaļa  12/21/07    Igaunija, Čehija, Lietuva, Ungārija, Latvija, Malta, Polija, Slovākija un Slovēnija 2007. gada 21.decembrī kļūs par Šengenas zonas dalībniecēm Starp minētajām valstīm un 15 valstīm, kas jau ir Šengenas zonā, tiks atcelta kontrole uz iekšējām sauszemes un jūras robežām. Tādējādi tiks praktiski īstenots brīvas pārvietošanās ideāls – pateicoties šai jaunākajai paplašināšanās kārtai, Šengenas telpas austrumu robeža būs 4278 km.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Hosē Manuels Barozu sacīja: "No šodienas cilvēki var brīvi ceļot starp 24 Šengenas zonas valstīm bez iekšzemes un jūras robežu kontrolēm no Portugāles līdz Polijai un no Grieķijas līdz pat Somijai. Vēlos apsveikt deviņas jaunās Šengenas dalībvalstis, Protugāles prezidentūru un visas ES dalībvalstis ar sasniegto. Kopā mēs esam spējuši pieveikt robežu kontroles kā cilvēku radītu šķērsli mieram, brīvībai un vienotībai Eiropā, vienlaicīgi paaugstinot drošību".

Priekšsēdētāja vietnieks Franko Fratīni, par tieslietām, brīvību un drošību atbildīgais komisārs, paziņoja: ''24 valstu zona bez iekšējām robežām ir unikāls un vēsturisks sasniegums. Es esmu ļoti lepns un pagodināts piedalīties minētā īstenošanā. Pievienošanās Šengenas telpai nav viegls pasākums. Esmu ļoti pateicīgs šīm dalībvalstīm. Visām jaunajām dalībvalstīm, kas ir ieviesušas nozīmīgas robežu drošības sistēmas, kas balstītas uz jaunākajiem sasniegumiem. Šengenas zonas paplašināšana tiešām apliecina ES apņemšanos veicināt likumīgu ceļošanu ES un ieceļošanu tajā, vienlaicīgi pastiprinot mūsu ārējo robežu drošību, tādējādi stiprinot visu ES iedzīvotāju drošību.''

Pēc paplašināšanās visi Šengenas paplašinātās telpas pilsoņi varēs izmantot priekšrocības – ātrāku un vienkāršāku ceļošanu. No 21. decembra no Ibērijas pussalas līdz Baltijas valstīm un no Grieķijas līdz pat Somijai pilsoņi varēs ceļot bez robežpārbaudēm. Šādai rīcībai apvienotajā Eiropā ir simboliska nozīme, un tā ir pamatā Eiropas pilsoņu pamattiesībām brīvi pārvietoties.

Ģimenēm, radiniekiem un draugiem, kas dzīvo dažādās robežu pusēs, būs vienkāršāk tikties. Vairs nebūs garo rindu (pārslogotajos) robežpārejas punktos. Kopumā attīstīsies pierobežas apgabali, jo ceļošana no viena apgabala uz otru būs vienkāršāka. Paredzams, ka pieaugs tūrisms, tādējādi pozitīvi ietekmējot infrastruktūru. Iepriekšējās paplašināšanās kārtas minēto ir efektīvi apliecinājušas: piemēram, pie Zalcburgas/Berchtesgaden robežas dzīvojošie pilsoņi izmanto infrastruktūras priekšrocības abās robežas pusēs, proti, robežas Austrijas pusē ir liels tirdzniecības centrs, savukārt Vācijas pusē – liels veselības un sporta centrs.

Iekšējās robežkontroles atcelšana ir saistīta arī ar dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos. Stingrs salīdzinošās pārskatīšanas process ļauj dalībvalstīm gūt pārliecību par to, ka visām dalībvalstīm ir aprīkojums, lai apsargātu ārējās robežas visu pārējo valstu vārdā un izsniegtu vīzas, kas ir derīgas visā Šengenas zonā. Jaunās dalībvalstis ir neatlaidīgi strādājušas, lai uzlabotu savu darbību uz ārējām robežām, vīzu politiku, datu aizsardzību un policijas sadarbību. Pirms vienoties par dalību, tika nodrošināta to pieslēgšanās Šengenas informācijas sistēmai, ar kuru notiek informācijas apmaiņa par meklēšanā esošām un pazudušām personām, personām, kurām liegta ieceļošana, un par nozaudētām un nozagtām mantām. Novembrī tieslietu un iekšlietu ministri secināja, ka visas kandidātvalstis ir izpildījušas Šengenas acquis kritērijus. Bez finansiālas solidaritātes minētais nebūtu īstenojams. Tā dēvētā Šengenas programma, kas nodrošināja gandrīz vienu miljardu euro, ļāva jaunajām dalībvalstīm jo īpaši risināt uzdevumu saistībā ar efektīvas robežkontroles ieviešanu un kļūt par pilntiesīgiem partneriem Šengenas zonā.

Attiecībā uz ārējo robežu kontroli nav nekādu izmaiņu, jo jaunās ES dalībvalstis jau kopš pievienošanās piemēro acquis par ārējām robežām. Vienīgā atšķirība būs tā, ka dalībvalstis pārbaudīs trešo valstu pilsoņus, arī izmantojot Šengenas informācijas sistēmu (SIS). Policijas pieslēgšanās SIS abās robežas pusēs sekmēs un pastiprinās drošību uz robežām.

Bona fide ceļotājiem paplašinātā ES būs iespējams ceļot ātrāk un vienkāršāk. Trešās valsts pilsoņi varēs ceļot, izmantojot Šengenas vīzu, un viņiem nevajadzēs atsevišķu valstu izsniegtas vīzas.

Viedoklis: Vai Latvija ir «normāla» Eiropas valsts?

Uldis Šmits,  Latvijas avīze  12/21/07    Nesen pēc Krievijas un Polijas ārlietu ministru – mums labi zināmā Sergeja Lavrova un Radoslava Sikorska – tikšanās Briselē Sikorskis novēlējuma veidā izteica paredzējumu, ka Krievija uzskatīs Poliju par «normālu Eiropas Savienības un NATO locekli».

Iznāca netiešs mājiens uz Maskavas piekopto taktiku dzīt ķīli starp t. s. vecajām, respektīvi, «normālajām» un jaunajām ES dalībvalstīm no sabrukušā Austrumu bloka. Propagandā šajā ziņā sevišķi tiek nodalīta Polija un Baltijas telpa, cerot, ka ES «ģedi», izdabādami Kremlim, liks jauniesauktajiem pieņemt par labu Austrumeiropas vēstures staļinisko versiju un cilvēktiesības Maskavas gaumē. Tā gan izrādījusies kļūda, jo «cilvēktiesības» kā bumerangs pavērsās pret pašas Krievijas «suverēnās demokrātijas modeli».

Patiesības labad jāatceras, ka «divu Eiropu» teoriju saistībā ar Irākas karu un katrs savā nolūkā ekspluatēja arī tagad pensionētie Donalds Ramsfelds un Žaks Širaks, kurš gan vēlāk taisnojās, ka viņa izmestā frāze par toreizējo ES kandidātu garām palaisto «iespēju paklusēt» esot pārprasta. Jebkurā gadījumā, Kremļa ilggadējiem «personiskajiem draugiem» no lielās politikas aizejot, ES nostiprinājās pārliecība, ka eiropiešiem jārunā «vienā balsī». Jāšaubās, vai tas vienmēr iespējams un vajadzīgs. ES vadītāji, ieskaitot Žozē Manuelu Barozu, tomēr vairākkārt uzsvēruši, ka Eiropa nav dalāma «vecajā» un «jaunajā». Tāpat Širaka pēctecis Nikolā Sarkozī apgalvo, ka Austrumeiropa nav ES «otrā līga». Saprotams, ne jau vienīgi aiz nesavtīgas tīrās pieklājības – Francija gribētu vairāk apgūt šo tirgus telpu, liekot parūmēties Vācijai, turklāt Elizejas pils ir ieinteresēta, lai Sarkozī ierosinātais «vienkāršotais» jeb nupat ES valstu vadītāju parakstītais Lisabonas līgums tiktu ratificēts visās valstīs. Starp citu, baltiešiem nevajadzētu kautrēties šos nodomus izmantot.

Pagaidām gan nekas neliecina, ka Latvija būtu atstājusi «otro līgu». Tas arī laikam nav izdarāms, ja par valsts ārpolitikas pamanāmāko iezīmi kļūst bailes «radīt problēmas». Varbūt savā ziņā pārsteidzoši, bet drīzāk likumsakarīgi, ka Polijas politiskais svars Eiropā pēc vispārēja atzinuma pēdējos gados ir krietni audzis par spīti brāļu Kačinsku brīžiem pārliekajai, taču Varšavas diplomātijai visumā raksturīgajai iecirtībai. Zīmīgi, ka tagadējais Polijas premjers liberālis Donalds Tusks nemaz negrasās atteikties no Varšavas galvenajām prasībām, kaut izvirza tās citā tonī.

Baltiju šogad pasaulē visvairāk pieminēja sakarā ar Tallinas «bronzas zaldāta» pārvietošanu. Un Rietumeiropas sabiedrības simpātijas šajā epopejā bija igauņu pusē. Nacionālā pašcieņa nereti atmaksājas. Tiesa, presē bija apcerēts fakts, ka Krievijā prokremlisko jaunatnes organizāciju biedri izklaidējas, ar šautriņām apmētājot Igaunijas premjera Andrusa Ansipa portretu. Latvijas valdošie politiķi pilnīgi noteikti neko tādu nav pelnījuši.

Bērziņš: Beilija no Latvijas atsaukta neprofesionalitātes dēļ

DELFI  12/21/07   Bijušais Tautas partijas (TP) valdes loceklis un veselības ministrs Gundars Bērziņš uzskata, ka ASV vēstniece Ketrīna Toda Beilija atsaukta no Latvijas pirms termiņa savas neprofesionalitātes dēļ.

"Tagad lielākā daļa izliekas par nezinīšiem un tikai kladzina, ka Ketrīna Toda-Beilija ASV atgriežas labprātīgi. Patiesībā kundze ļoti slikti nostrādāja, un Valsts departamenta komisija nolēma viņu atsaukt atpakaļ uz tēva mājām. Lielāka ienaidnieka ASV interesēm Latvijā, kāda bija šī vēstniece, manuprāt, nav bijis, " intervijā laikrakstam 'Neatkarīgā Rīta Avīze" pauž Bērziņš.

Viņš norāda, ka Beilija "neprofesionāli un nemākulīgi rīkojoties, tikai vājināja savas valsts ietekmi Latvijā."

"Šobrīd notiek apzināta melošana – tiek stāstīts, ka viņai beidzas triju gadu termiņš. Bet visi taču zina, ka viņa tiek atsaukta, jo nākamais vēstnieks šeit strādās tikai pusotru gadu – līdz Džordža Buša pilnvaru termiņa beigām, " sacīja Bērziņš.

Viņš arī intervijā pauž viedokli, ka "ASV ietekme uz Latvijas iekšpolitiskajiem procesiem ir liela. Tomēr pie mums ir demokrātija."

"Tādēļ mani uztrauc, ka ir izveidojies tabu runāt par šīm lietām. Te ir runa par nacionālo pašcieņu. Var jau ar saliektu muguriņu žēli traukties uz vēstniecības ēku Raiņa bulvārī, lai saņemtu padomus. Mūsu ministriem esmu teicis: ja kaut kas tāds notiks, tad viņi varēs pārvākties strādāt uz turieni. Šādi cilvēki nedrīkst strādāt Latvijas valsts pārvaldes sistēmā. ASV vēstniecības ēka atrodas ļoti pārskatāmā vietā. Tāpēc, piemēram, man ir ļoti grūti saprast, kas SAB vadītājam Jānim Kažociņa kungam tai mājā ir pazudis. Dažkārt viņš šo vēstniecību apmeklē pat trīs reizes nedēļā. Žēl noskatīties, kā viņš ar saliektu muguriņu tur padevīgi tipina. Protams, es nevaru apgalvot, ka Kažociņa kungs spiego Amerikas interesēs. Pasarg, Dievs! Šo biežo viesošanos varētu skaidrot ar Beilijas kundzes tieksmi bieži cept tītarus, un, iespējams, Kažociņa kungs varbūt palīdz tītariem noplūkt spalvas. Tāpēc mēs kā ASV sabiedrotie Beilijas kundzei uz atvadām varētu uzdāvināt pašu Kažociņa kungu, lai viņš palīdz šos tītarus plūkāt arī viņas dzimtenē. Mēs pat varētu šīs misijas laikā trīs gadus viņam saglabāt SAB vadītāja algu. Bet mēs nekādi nevaram apgalvot, ka Kažociņa kungs spiego kādas ārvalsts interesēs!" pauž Bērziņš.

Jau vēstīts, ka nesen plašu rezonansi sabiedrībā izraisīja Beilijas izteikumi par politisko situāciju valstī un tiesībsargājošajām iestādēm. Iepriekš arī izskanēja, ka Beilija uzstājusi uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Alekseja Loskutova palikšanu amatā laikā, kad premjers Aigars Kalvītis (TP) bija Loskutovu atstādinājis no amata pienākumu pildīšanas.

Valdībā un partijās...

Viedoklis: Otrajos godmaņlaikos

Māris Krautmanis,  NRA  12/17/07    Valsts prezidents Valdis Zatlers Ivaram Godmanim liek paveikt neiespējamo misiju – saliedēt vienā valdību veidojošajā koalīcijā piecas labējās partijas.

Nevienā likumā nav rakstīts, ka valdība noteikti būtu jāveido tieši labējo partiju koalīcijai, tur nekas nav minēts arī par partiju skaitu. Bija jāvaicā Godmanim, vai viņš spēs izveidot tādu valdību, kas gūs parlamenta vairākuma atbalstu.

Tik daudz Godmanis varētu spēt, jo pret viņa kandidatūru pašlaik nav principiālu iebilžu nedz Tautas partijai, nedz TB/LNNK, nedz ZZS, nedz LPP/LC, ar ko pietiek, lai cerētu uz jaunās valdības apstiprināšanu Saeimas balsojumā.

Ja tomēr Godmanim jāpiepulcē koalīcijai vēl viena, zaķa piektā kāja, tad kaut kas nav kārtībā ar matemātiku – partija Jaunais laiks kopš sava pēdējā kongresa pati sevi vairs nedefinē kā labēju partiju. Ne tikai nedefinē, bet arī dabā uzvedas kā ekstrēmi kreisa populiste, kurai nav raksturīga spēja konstruktīvi sadarboties, kas savu mazspēju, nekompetenci un blēdīgumu aizsedz ar skaļi izkliegtiem lozungiem par godīgumu, tiesiskumu un profesionalitāti. Varbūt tad piektā ir Saskaņas centrs, kurā tiešām ir virkne labēji domājošu politiķu, bet kuri vēsturiskas inerces un greizas politoloģijas ekspertu interpretācijas dēļ tradicionāli tiek iebāzti kreisajā nišā.

Lai vai kā, tas ir patiesi romantiski, ka Latvijas politikā pastāv tādi brīnumi kā ar Godmani. Straujo un arī sāpīgo atmodas pārmaiņu laika premjers, kura figūra bija kļuvusi lieka jaunajā daudzpartiju situācijā un kura zīmols šķita jau iznīcināts uz visiem laikiem, tagad ir atdzimis kā Fēnikss no pelniem, atgriezies atkal pašā virsotnē. Ievadam viņš ir pabijis iekšlietu ministra postenī, kur spīdoši tika galā ar divām problēmām – geju parādi un leģionāru pasākumu, kuros tika nodrošināta tāda kārtība, lai nelītu asinis.Vidusceļā uz atgriešanos aktīvajā politikā Godmanis pabija tādā svarīgā amatā kā Krājbankas prezidents, kur arī visnotaļ labi tika galā ar šīs kredītiestādes pārlikšanu no padomju stila bankas sliedēm uz tirgus ekonomikā iekļaujamu komercbanku.

Godmanis nav politikānis vai tikai politiķis, bet valstsvīrs – un tas jau ir pakāpi augstāks kalibrs, cita raudze un cits kalums. Diemžēl cilvēku ar šādu kalumu Latvijā ir gaužām maz.

Kaimiņvalstī Krievijā pašlaik varu pārņem četrdesmitgadnieki, un šādā kontekstā Godmanis ir pliķis Latvijas politiskajai videi, kura nav spējusi sevī dzemdināt pietiekamu skaitu jaunu, spējīgu politiķu, lai nebūtu tagad jāmeklē pēc Godmaņa.

Viņš pēc sava stila un pielietojamības ir krīzes menedžeris, un, tas, ka viņš tagad kļūst par premjeru, nozīmē, ka ziepes ir lielas, turklāt tās ir daudz tuvāk, nekā varēja šķist, – tik tuvu, ka nav vairs laika, ko dot iesildīties Edgaram Zalānam vai kādam citam, kuram būtu jāiepazīstas ar uzticēto saimniecību. Godmanim ne ar ko nav jāiepazīstas – viņš jau zina, kur kādi instrumenti atrodas.

Kopš pirmajiem un otrajiem godmaņlaikiem ir pagājis tik pamatīgs laika sprīdis, ka ir uzaugusi pašlaik jau aktīva jauna paaudze, kura pirmajos godmaņlaikos vēl bija bērnu ratiņos. Tas var radīt šādas tādas psiholoģiskas problēmas premjera saskarsmē ar sabiedrību, jo šie jaunie cilvēki vairs nav vakarējie un viņiem nevarēs tā vienkārši pastāstīt, ka tagad būs jāsavelk ciešāk jostas. Saprotams, ka starp toreizējo, deviņdesmito gadu sākuma Godmani un 2007. gada decembra Godmani ir jābūt kvalitatīvām atšķirībām, citādi jaunie godmaņlaiki aizies šķībi. Arī tik daudz un tādos apmēros kā deviņdesmito gadu sākumā Godmanim kļūdīties nebūs ļauts. Tie bija laiki, kad nekļūdīties nebija iespējams, valsts bija jauna, ekonomiskā situācija – vēl neredzēta. Pašlaik Godmaņa uzdevums ir it kā daudz vienkāršāks – pēc iespējas nesāpīgāk jātiek galā ar parastu krīzi, kādas periodiski uznāk un tad aiziet valstīs ar tirgus ekonomiku.

Godmaņa vadības stils ir jau pazīstams, tāpēc viņš ir daudz prognozējamāks nekā citi kandidāti, un ministriem nebūs laika valdības sēžu laikā lasīt avīzes un žāvāties.

Ne jau visi politiskajās aprindās ir sajūsmā par jaunajiem godmaņlaikiem, tāpēc būs ļaudis, kas centīsies Godmani izsist no līdzsvara, piespiest nervozēt. Būs ļaudis, kas centīsies atkārtot 15 gadus veco triku – atbildību par visu slikto uzkraut Godmanim, bet podus ar krējumu pievākt sev. Bet Godmanim arī ir iespēja otrreiz uz veciem grābekļiem neuzkāpt.

Godmanis ar ekspertiem runās par tiesiskuma nostiprināšanu valstī

LETA  12/19/07    Premjera amata kandidāts Ivars Godmanis (LPP/LC) šodien tiksies ar tiesībsargājošo iestāžu vadītājiem un ekspertiem, lai runātu par tiesiskuma nostiprināšanu valstī, aģentūru LETA informēja Godmaņa preses sekretārs Edgars Vaikulis.

Šodien plkst.12 LPP/LC frakcijas telpās Godmanis tiksies ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu, ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Alekseju Loskutovu un "Sabiedrības par atklātību "Delna"" pārstāvjiem.

Tikšanās laikā tiks pārrunāti arī partijas "Jaunais laiks" aktualizētie grozījumi Kriminālprocesa likumā. Jau ziņots, ka partijas ir piekritušas rast kompromisu un minētajā likumā ierakstīt, ka apmaiņā par nozīmīgas informācijas atklāšanu personas no soda atbrīvo vai samazina sodu nevis ar ģenerālprokurora, bet ar tiesneša lēmumu.

Partija "Jaunais laiks" šo grozījumu pieņemšanu ir izvirzījusi par vienu no nosacījumiem, lai iekļautos Godmaņa valdībā.

"Jaunais laiks" balsos pret Godmaņa valdību

LETA  12/19/07    Premjera amata kandidāts Ivars Godmanis (LPP/LC) un partija "Jaunais laiks" (JL) nav spējuši panākt vienošanos par JL dalību valdošajā koalīcijā, tāpēc partija balsos pret Godmaņa valdības apstiprināšanu.

Gadījumā, ja rīt būs balsojums Saeimā, JL frakcijas deputāti balsos pret, žurnālistus pēc tikšanās ar Godmani informēja JL valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.

"Es neredzu, kā var balsot par Godmaņa valdību, jo mēs nezinām, uz kādiem pamatiem tā strādās, un iesniegtie dokumenti ir pretrunīgi un nepilnīgi," sacīja Kariņš.

Viņš pauda šaubas, vai jaunā valdība var atgūt sabiedrības uzticību.

Savukārt Godmanis pēc tikšanās ar JL žurnālistiem teica, ka līdz pēdējam brīdim cer, ka izdosies izveidot valdību ar piecām partijām.

"Es gaidu JL atbildi, viņi man neteica, ka balsos pret," sacīja Godmanis.

Pēc Kariņa teiktā, JL uzskata, ka ar valdības veidošanu nav jāsteidzas un ir nepieciešamas vēl sarunas gan ar Godmani, gan ar pārējām partijām.

Jau ziņots, ka četras esošās valdības koalīcijas partijas nepiekrīt JL ierosinājumam vēlreiz pārdalīt politiskās atbildības nozares jeb ministrijas nākamajā valdībā.

Zatlers joprojām no Godmaņa prasa piecu partiju valdību

TVNET/LETA   12/19/07    Valsts prezidents Valdis Zatlers joprojām nav mainījis doto uzdevumu premjera amata kandidātam Ivaram Godmanim (LPP/LC) un prasa izveidot piecu labējo partiju valdību. Godmaņa iespējamo aizstāšanu ar kādu citu kandidātu abi nav pārrunājuši, pēc tikšanās ar valsts prezidentu atzina Godmanis.

Godmanis žurnālistiem norādīja, ka turpina pildīt prezidenta doto uzdevumu veidot piecu partiju valdību, jo no "Jaunā laika" nav saņēmis oficiālu atteikumu piedalīties jaunajā valdībā.

"Es gribu sagaidīt JL lēmumu, lai saprastu, kā rīkoties," sacīja Godmanis un norādīja, ka tuvāko stundu laikā viņš vēlreiz tiksies ar partijām, tostarp arī ar JL.

Godmanis žurnālistiem nekomentēja, kas notiks, ja JL atteiksies no dalības valdībā.

"To es varēšu atbildēt, kad būs tāda situācija. Man ir svarīgi zināt JL oficiālo atbildi," sacīja Godmanis un uzsvēra, ka viņš vēl neatrodas situācijā, ka nav nodrošinājis piecu partiju koalīciju.

Godmanis arī informēja, ka tikšanās laikā ar Zatleru nav pārrunāti jautājumi par partiju izvirzītajiem ministru amatu kandidātiem.

Jau ziņojām, ka pēc nesekmīgajām sarunām ar Ministru prezidenta amata kandidātu Ivaru Godmani (LPP/LC) partija "Jaunais laiks" (JL) aicina Valsts prezidentu Valdi Zatleru premjera amatam nominēt bezpartijisku kandidātu, par kuru spētu vienoties visas piecas Saeimā pārstāvētās labējās partijas.

JL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis un JL valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš atklātā vēstulē prezidentam pauž viedokli, ka "Godmanis nav izpildījis būtiskākos valdības veidošanas nosacījumus - nav spējis vadīt konstruktīvas partiju sarunas par valdības veidošanu un nav spējis izveidot piecu labējo partiju koalīciju".

JL uzskata, ka sasteigti veidota valdība nespēs veikt savus uzdevumus un atgūt sabiedrības uzticību valsts varai.

Kā ziņots, Godmanis un JL nav spējuši panākt vienošanos par JL dalību valdošajā koalīcijā, tāpēc partija balsos pret viņa valdības apstiprināšanu.

"Es neredzu, kā var balsot par Godmaņa valdību, jo mēs nezinām, uz kādiem pamatiem tā strādās, un iesniegtie dokumenti ir pretrunīgi un nepilnīgi," sacīja Kariņš. Viņš pauda šaubas, vai jaunā valdība var atgūt sabiedrības uzticību.

Savukārt Godmanis pēc tikšanās ar JL žurnālistiem teica, ka līdz pēdējam brīdim cer, ka izdosies izveidot valdību ar piecām partijām. "Es gaidu JL atbildi, viņi man neteica, ka balsos pret," sacīja Godmanis.

Pēc Kariņa teiktā, JL uzskata, ka ar valdības veidošanu nav jāsteidzas un ir nepieciešamas vēl sarunas gan ar Godmani, gan ar pārējām partijām.

Intervija ar Ivaru Godmani: Mēs iesim dzirnās iekšā

Viktors Avotiņš,  NRA  12/20/07    Potenciālais premjerministrs, iekšlietu ministrs Aigara Kalvīša valdībā Ivars GODMANIS stāsta Neatkarīgajai par iespējamās valdības darbiem un tapšanu.

– Kāda liela starpība: četru vai piecu partiju valdība, ja vairākums ir abos variantos?

– Tā nav lineāra sakarība, ka situācija ar piecām partijām valdībā varētu būt pilnīgi savādāka kā ar četrām. Es pieļauju, ka, izveidojot plašāku valdību, negatīvā attieksme pret varu valdības personā būtu mazāka. Ja valdība jāveido šaurāka, tad jāsagatavojas vienas daļas neapmierinātības izpausmēm.

– Tad jājautā: kā jūs veidojat valdību? Vai vadoties no reālā lietu stāvokļa, vai no tās stāvokļa mitoloģizācijas, kas top atrādīta medijos un laukumos?

– Nē, no mitoloģizācijas es nevados. Šīs valdības situācija nav tāda kā Kalvīša valdībai, kas tagad beidz strādāt. Esmu šo situāciju iezīmējis manā simts dienu plānā. Pirmkārt, valdība jāveido tāda, kas spēj iekšēji un ārēji izturēt, teiksim tā, negāciju. Ne jau negāciju pret tiem, kas šo valdību veido un kas to vada. Negāciju, ko rada nepieciešami lēmumi. Otrs – valdībai būs nopietnā līmenī nevis pēc lēmuma pieņemšanas, bet arī pirms lēmuma jāsaka, kāpēc tā šos lēmumus pieņem. Tas ir jautājums divos līmeņos. Pirmkārt, valdībai būs jāatgriežas Saeimā. Valdība aizgāja no Saeimas Birkava laikā. Un pēc tam nav tur bijusi. Ministra darba devējs pastarpināti ir parlaments. Un viņam jāredz, ko parlaments saka par viņa spējām rast risinājumu savas nozares mezgla problēmām vai premjera spējām risināt pārnozaru problēmas. Saeimai nav katrreiz jārosina jautājums par neuzticības izteikšanu, bet tā tieši piedalīsies ministru, premjera, visas valdības jautājumu nesaudzīgā izziņā. Es ceru, ka no tā pieaugs Saeimas informētība. Tātad pieaugs deputātu apbruņotība. No tiem varēs prasīt kompetentāku attieksmi. Bet to var izdarīt, ja ir ap ko runāt. Un tas, ap ko runāt, šajā gadījumā ir ministrs.

Kad bija pati pirmā valdība pēc neatkarības atjaunošanas, tad bija cita situācija. Parlaments strādāja piecas dienas nedēļā. Bija milzīgs daudzums likumu. Pati valdība visu laiku bija tur. Nācās nepārtraukti argumentēt, nepārtraukti atbildēt uz tiešiem jautājumiem, ņemt atbildību. Tolaik ņēma arī atbildību no parlamenta. Uz pusgadu, uz gadu. Mums īpašas pilnvaras nevajag. Bet citā līmenī strādāt parlamentā nāksies gan.

Otru līmeni nosaka pienākums skaidrot sabiedrībai. Uzticības votums.

– Atkal: no kā jūs gribat uzticības votumu? No tiem, kas pieņem valdību kā čaklu, taisnīgu, godprātīgu, bet lietas un nākotnes labā šodien ne vienmēr mīlīgu zelteni, vai arī no tiem, kas grib valdību kā visām vienas dienas iegribām atdevīgu, padevīgu, iztapīgu, fasādes pusē spilgti krāsotu būtni? Ko jūs uzskatāt par valdībai saistošu negāciju?

– Valdības misija ir nevirzīties nost no tā kursa, kurš tikai vienā virzienā ejams. "Panākt, lai Latvija kļūtu par attīstītu Eiropas valsti..." Tas līdz ar citiem darbiem ir valdības deklarācijā. Man šķiet, mēs kļūdījāmies, rakstīdami pēc Saeimas vēlēšanām iepriekšējās valdības deklarācijā, ka varam strādāt faktiski tādā pašā sastāvā, jo ir uzticības votums. Labāk to pateica Kaktiņš raidījumā pie Dombura. Tas nebija uzticības votums. Tāds iznākums bija tāpēc, ka nebija jaunas partijas. Jaunas partijas fenomens pazudīs tad, kad vidusslānis būs tik liels, ka vairs nebūs aktuāla prasība pēc mesiānisma.

Šobrīd tā kritiskā cilvēku masa, kas nedzīvo pietiekoši labi, ir vēl liela.

Un – es skaidri redzu, kurā brīdī mēs sagaidīsim nopietnu situāciju. Pirmā tāda būs 2008. gada martā. Tā būs saistīta ar nenovēršamu elektroenerģijas un siltuma cenu paaugstināšanu. Pasvītroju - nenovēršamu. Tāpēc, ka mēs nevaram riskēt politisku apstākļu dēļ nepamatoti bremzēt šo lietu. Tāpēc, ka tad mēs riskējam ar to, ka var gadīties elektrības padeves pārtraukumi.

Otra nopietna situācija pēc manas pārliecības būs 2009. gada sākumā. Bet – mums ir pietiekoši resursu, lai mēs varētu pāriet tam pāri. Mums ir pieredze, resursi, mēs zinām, kā to darīt. Tas nav tā – mēs nezinām un būs kaut kāds ārprāts, kas pirmo reizi nāk mums priekšā.

Tajā pašā laikā es saprotu, ka dzīves dārdzības pieauguma fons nav labvēlīgs. Man šķiet, ka tas objektīvi ir neapmierinātības pamatā. Bet atkal – nebūs tā, ka aug cenas un nekā nav tam pretī. Neskatoties ne uz ko, ne uz šito spiedienu, ne uz augošo inflāciju, Kalvīša valdība tomēr spēja pieņemt tādu budžetu, kas, godīgi sakot, ir grūti pieņemams laikos, kad ir tāda inflācija. Valdība pieņēma budžetu ar proficītu. Tas, ka budžets jau pieņemts, ir ļoti svarīgi. Pielikums algās no pirmā janvāra ir būtisks. Valsts sektorā strādājošiem 25% un dažās jomās pat vairāk. Jā, nevarēs neko ekstrā iegādāties, bet pielikums būs pietiekams, lai varētu nomaksāt šo cenu pieaugumu. Segums ir konkrēti ielikts budžetā.

– Labi, nākamais gads būs nosegts. Bet vienā intervijā jūs pats, runājot par policiju, teicāt, ka nākamais gads ir pēdējais, kad var solīt labu algas pieaugumu. Pēc tam aktualizēsies citi izdevumi. Cik tad ilgi budžets spēs skrieties ar inflāciju?

– Es labi zinu, kas šajā brīdī ir margināls, kas globāls, kas ir jāpadara. Mēs esam apstākļos, kad inflācijas kāpums nav apturēts un nav pat samazinājies. Pirmais minimālais uzdevums – apturēt kāpuma tempu. Pēc tam apturēt kāpumu vispār. Un tad pamazām darboties, lai inflācija mazinātos. Tas trešais būtu ļoti liels panākums. Bet - manās simts dienās ir ierakstīts, piemēram, arī tiesiskuma bloks. Tas ir ļoti svarīgs. Jā, mēs ar to nodarbosimies, bet nodarbosimies profesionāli. Nevis politiski. Bet – mēs nodarbosimies ne tikai ar to. Jo izšķirošāki ir jautājumi, ko teicu iepriekš.

– Vai no esošiem resursiem un esošiem valdības veidošanas principiem maz var iztaisīt valdību kā komandu?

– Es nevaru to potenciāli pateikt. To varēs redzēt tikai tad, kad mūs palaidīs uz klāja un mēs iesim tajā bangainajā jūrā. Nav gan ar" tā, ka pilnīgi nekā nevar pateikt. Mana priekšrocība ir tā, ka es pazīstu lielākoties visu politisko partiju dibinātājus, vecbiedrus, veidotājus... Man ir skaidrs, vismaz es tā domāju, uz ko katrs var būt spējīgs. Es zinu cilvēkus, kuri savā raksturā nemainās un kritiskā brīdī varēs izdarīt, ko vajadzēs. Vai labā brīdī pārāk neatslābināsies.

– Kādu dižu vērtību valdībai īsti piedāvā Jaunais laiks, ka ar to tik ļoti auklējas? Kāds ir JL praktiskais pienesums?

– Divas lietas. Pirmā - tiesiskums, godīga politika. Tas, ko viņi saka. Otrs, uz ko viņi pastāv – kaut kas jauns. Viņi visu laiku saka, ka iespējams uztaisīt kaut ko pilnīgi jaunu. Es neapšaubu ne pirmo, ne otro, ne trešo. Bet, tikko mēs runājam profesionāli konkrēti, tad gan sākas dažāds skatījums uz šīm lietām. Ja saka "jauns", tad nav diezgan ar formu, ko man piedāvā – valdība, pilnībā ignorējot Satversmi, jāveido savādāk... Ne ministru prezidenta kandidāts to veido, bet katra lielākā partija sauc savu vēlamo ministru, tad sauc otra partija un tā tālāk... Ministru prezidenta kandidāts pienāk klāt kā skrīveris. Līdz ar to komandas jautājums kā tāds vairāk vispār neeksistē. Tas ir jauninājums formā, turklāt, pēc manām domām, ne sevišķi prātīgs. Saturā jaunu piedāvājumu es neesmu dzirdējis.

– Bet tos sevis īpaši lolotos: tiesiskumu, godīgu politiku un novatorisku pieeju pārvaldei JL, cerams, ir piedāvājis konkrēti definēta, lietošanai pienācīgi instrumentēta priekšlikuma veidā?

– Es negribētu kaut kādā veidā viņiem pārmest, ka viņi to negribētu darīt. Runājot ar cilvēkiem, mana pirmā sajūta: viņi apzinās, ka viņiem ir šāds mandāts no tiem, kas viņus vēlēja. Un viņi vienmēr uzsver, ka viņiem ir šāds mandāts, lai to izdarītu. Bet, tiklīdz aiziet līdz profesionālām lietām, uzreiz parādās problēmas.

Es gribu pateikt būtību. Es dzelžaini ieturēju visus tos principus, ko prezidents teica. Pirmais – man uzdots veidot piecu partiju valdību. Otrais – proporcionālais princips. Trešais – nepalielināt birokrātiju. Piedāvājums, ko esmu JL izteicis, manuprāt, ir izsvērts no visām pusēm. Piedāvājums – tieslietu ministrs. Profesionālākais cilvēks, kam šie jautājumi jārisina. Turklāt profesionāli, nevis politiski vien. Piedāvājums otrā blokā – ekonomika. Te ir nopietni Dombrovska kunga ierosinājumi, no kuriem daudz esam iestrādājuši deklarācijā. Trešais – sociālais bloks. Izglītība. Ceturtais. Visu laiku runā par plaisu starp sabiedrības slāņiem. Integrācija. Ja man kāds teiks, ka tas nav cienīgs piedāvājums, es šim cilvēkam nepiekritīšu.

– JL pats gan ir novaikstījies šā piedāvājuma dēļ, tomēr JL atsauca ar likumiem saistītās prasības. (Pēc intervijas kļuva zināms, ka JL vakar nav ar Ivaru Godmani vienojies. – V. A.) Bet, kādos apstākļos jūs būtu spiests palikt pie četru partiju valdības?

– Tas būtu slikts piemērs: ieiet vēsturē, pieņemot, ka valdības veidošanas nosacījums ir divu likumu esamība. It kā jūs gribat valdību, kas veidos jaunu politiku, kas tiešām varēs kaut ko jaunu no formas saturā ielikt... Bet tajā pašā laikā jūs to valdību pazemojat. Jūs uzskatāt, ka – šitie divi likumi vispirms, valdība – pēc tam. Taču - nav jau pat teksta. Es saku - kur ir jūsu redakcija? Es esmu iekšlietu ministrs gadu, vairāk nekā gadu, es zinu šo sistēmu. Jebkurā kriminālizmeklēšanā vai operatīvā lietā ir trīs figūras – izmeklētājs, prokurors un tiesnesis. Ja jūs gribat noklausīties mobilo telefonu, ja jums ir operatīvā lieta, ja jums ir aizdomas, ka viņš ir noziedznieks, jūs pieņemat lēmumu, jūs rādāt uzraugošajam prokuroram, viņš piekrīt. Un sankciju dod īpaši pilnvarots tiesnesis. Ja jūs gribat kādu cilvēku aizturēt un apcietināt, izvēlēties kādu drošības līdzekli – tas pats. Nevar Krimināllikumā šo sistēmu jaukt. Cilvēki sadarbojas, prokurors izvērtē. Bet – arī tiesnesis. Esmu šo problēmu ierakstījis savos neatliekamos uzdevumos, un viņi saka: mēs piekrītam, arī tiesnesis. Nu, bet ja es esmu ierakstījis.... Nē, viņi saka, mēs neticam, mums vajag likumu. Es saku, nu, paklausieties, likumu pieņem Saeima. Nevis valdība.

Tas otrs likums saistās ar deklarēšanu. Bet – jūs nevarat pieņemt sodu par to, ka neesat deklarējis naudu, ja nav pieņemts vispārējs likums par sākumdeklarēšanu, kas liek jums deklarēt. Arī to esam atrunājuši.

Labi, pieņemsim, ka ir jaunas Saeimas velēšanas. Tad ir jauns, tīrs galds – sāciet organizēt, kādas shēmas gribat. Tagad nav šāda situācija. Un, pēc manas dziļas pārliecības, jaunas Saeimas vēlēšanas būs kārtējās vēlēšanas. Es ceru. Un es pie tā strādāšu.

Bet, ja tie divi likumi paliek: kategoriskais nepieciešamais nosacījums, lai būtu valdība, un vēl tas, ka valdība jāveido nevis pēc tā principa kā Satversmē, kad ministru prezidenta kandidāts mēģina izveidot komandu, bet tā, ka pirmais ņem labāko krēslu, otrs ņem otru labāko, trešais trešo. bet tās mazākās partijas vispār netiek ne pie kā... Tad neiznāk.

– Vai nešķiet, ka jūs savā ziņā nominēja tāpēc, lai jaunākas ģenerācijas labāk saglabātu vai saglābtu savas politiskās ādiņas? Jo situācija laurus nesola, bet – re, kur vecais, rūdītais Godmanis, lai dauza šo...

– Mēs iesim dzirnās iekšā. Jā – katram laikam ir jābūt savam cilvēkam. Mani nominēja nevis tāpēc, ka es gāju un teicu – es gribu. Es teicu – esmu rezervists, teicu, ka mani apsaukās par "veco kadru". Lai mani apsaukā... Problēma ir cita. Mums priekšā ir nopietna situācija. Bet es negribu, lai cilvēki nobītos. Jo šī situācija tomēr nav salīdzināma ar deviņdesmito gadu. Priekš manis tās problēmas tādas nav. Esmu piedzīvojis simtreiz lielākas problēmas. Man īsti nav skaidrs, vai jaunākā paaudze, kas tagad nāk politikā un kas nav tālaika problēmas jutusi, vai viņa šīs te vairākkārt mazākās problēmas neuztvers tā, kā es tās uztvēru deviņdesmitajā gadā. Ja tā, tad ir iespējamas ļoti nopietnas kļūdas. Pieredze var līdzēt tajās neielaisties. Tāpēc esmu gatavs darīt šo darbu. Bet, jāteic godīgi – pat ja ir tā, kā jūs sakāt, vienalga – agri vai vēlu jaunajiem būs jānāk un jādara. Labi – es uzskatu, ka patlaban varētu būt risks jaunam cilvēkam nākt, viņš var gan vinnēt, gan zaudēt. Tas, ko es varu izdarīt... Es varu zaudēt, jā, bet saprotiet – es esmu vinnējis pirms tam.

– Bet vai nav tāda sajūta, ka jūsu valdība būs vien akmens situācijas purvā, uz kura pakāpsies nākamās?

– Pat tad, ja šī valdība kalpos kā akmens, kā pamats... un ne tikai nākošām valdībām, bet es gribu cerēt, ka arī sabiedrība varēs uz tā atsperties, tas būs pietiekoši liels darbs, kā tikt no purva prom. Teiksim tā. Un – mēs neesam purvā. Nevajag pārspīlēt. Tā ir politiski insinuēta lieta, ka esam dziļā krīzē. Mēs neesam dziļā krīzē. Dziļa krīze ir kaut kas cits. Ja jūs, politiski angažēti, sakāt, ka ir dziļa krīze, tad pasakiet godīgi, ka tā krīze jums ir tāpēc, ka jūs neesat valdībā. Ja es neesmu pozīcijā vai valdībā, nu tad ir krīze. Un tad es gribu šo krīzi vispārināt pilnīgi uz visiem. Man, protams, interesanti, ja visi kopā ar mani uzskata, ka ir krīze. Piedošanu, jābūt otrādi. Sabiedrībā ir krīze un tad tu viņu izjūti sevī. Bet, ja tu ej pretēji, ja tu savu krīzi velc uz āru un uztiep sabiedrībai – es esmu krīzē un tāpēc visa tauta ir krīzē... Piedošanu, tas nav godīgi, tā darīt nedrīkst.

Viedoklis: Ar atbildību pret kaprīzēm

Anita Daukšte,  NRA  12/20/07    Pasen nebija nācies novērot tik haotisku valdības veidošanas procesu, kāds izvērties ap Ivara Godmaņa valdību.

Tas gan nav viņa dēļ, bet tāpēc, ka vesela rinda ar šo procesu saistīto personu nesaprot savas Satversmē deleģētās tiesības un pienākumus, mēģinot uzdot toni ar kādu savu, īpašu redzējumu par to, kādam tad jābūt valdības veidošanas procesam. Ir uzkrītoša vēlme nodiktēt Godmanim, kas un kā viņam būtu jādara, lai izpelnītos nez kādu pašnominētu viedokļu līderu uzticību.

Var strīdēties par to, vai Valsts prezidenta Valda Zatlera lēmums uzticēt valdības izveidi vienam no LPP/LC līderiem, tātad, ne tās lielākās parlamentā pārstāvētās partijas Ivaram Godmanim, bija pareizs un atbilstošs situācijai. Taču ir pilnīgi nepārprotami, ka Godmanim, no šīs uzticēšanas brīža līdz laikam x, kurā notiktu uzticības balsojums Saeimā, ir jāļauj valdība veidot. Turklāt tieši tā, kā Satversmē teikts "Ministru kabinets sastāv no ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem". Nevis, kā to piedāvāja Jaunais laiks, nez kādu partiju deleģējuma sistēmu, kurā potenciālais premjers būtu teju kāds liekais pie galda.

Otrkārt, pavīdējusī ideja, par iespēju Valsts prezidentam atsaukt uzticēto Ministru kabineta veidošanu konkrētam cilvēkam, ir apšaubāma no Latvijas valsts konstitucionālās uzbūves viedokļa. Saprotams – gudri konsultanti bija ieteikuši Valdim Zatleram, ka viņam, nominējot Godmani kā nākamo premjeru, ir jāpieprasa piecu partiju koalīcija. Tas ir ļoti labs un valstisks uzstādījums. Taču – tikai politisks uzstādījums, kuram nav tiesiska nostiprinājuma. Ja Saeimas vairākuma uzticību spēj saņemt arī mazāka koalīcija, piemēram, četru partiju koalīcija, tad tas vairs nav Valsts prezidenta jautājums un atbildība. Valdība saskaņā ar Satversmi ir atbildīga Saeimas priekšā, un Valsts prezidents valdību nevar atsaukt, ja tā viņam nepatīk. Jo svarīgākais nosacījums ir Saeimas uzticība. Latvijas valsts ir parlamentāra, nevis prezidentāla republika, un tajā nevis Valsts prezidents, bet gan potenciālais premjers veido valdību un par to atbild tautas priekšā. Visi mēģinājumi mainīt šo kārtību ir vai nu kaitniecība, vai vienkārši māžošanās. Vēl sliktāk – ja tā ir apzināta rīcība izraisīt valsts krīzi ar tiesiski strīdīgiem, politiski absurdiem un dažādus valsts institūtus sarīdošiem lēmumiem. Taču nav ticams, ka Valdis Zatlers to apzināti vēlētos, ja jau solījis tik svētu Satversmi turēt.

Ja vērtē ne no Satversmes, bet gan politiskā viedokļa, tad pārmetumu izteikšana Godmanim, ka viņam kā valdības veidotājam ir problēmas ar piecu partiju koalīcijas izveidi, ir nepamatota. Jaunais laiks pilnīgi noteikti vēlas uzvarēt piektā riteņa nominācijā, tāpēc uzvedas kā savītusi primadonna pirms sarežģītas lomas, kuru, visticamāk, nejaudā līmenī nospēlēt. Tiesiskuma nodrošinātāji, redz, atradušies – izrādās, šajā valstī tiesiskumu var nodrošināt, lemjot bez taisnās tiesas – tieši to paredz JL tik karsti gribētie Kriminālprocesa grozījumi. Izmisums, ar kādu JL par tiem plēsās, šķiet, vajadzīgs ne vien prokuratūrai, bet kādiem potenciāliem partijas sponsoriem. JL kaprīzes ir neizpildāmas kaut vai tāpēc, ka viņi tāpat, pa vecai modei piedāvā sajūgt parlamenta un valdības darbu vienā jūgā, turklāt neatstājot Saeimai brīvas diskusijas iespējas. Tikai tā var saprast prasības Godmanim nodrošināt konkrētus balsojumus Saeimā. Parlamenta lomas nonivelēšana un aizvietošana ar koalīcijas disciplīnu vairāku valdību garumā ir bijusi viena no centrālajām politiskās dzīves problēmām, kas lielā mērā sekmējusi politiskās elites un sabiedrības atsvešināšanos. JL vēlme tādā garā turpināt liecina vien par to, ka tā tikai turpina līdzšinējo destrukciju. Kam gan strādāt valdībā, ja var sacelt jezgu un skaļi bļaustīties par Saeimas atlaišanu – atbildības tak ne vienā, ne otrā gadījumā partijai nebūs nekādas. Savukārt laika vilkšana nez kādās sarunās par iespējamo JL klātbūtni valdībā vispār līdzinātos Sīzifa akmens velšanai.

Saeimai ir jābalso par uzticību Godmaņa valdībai. Ar valdībām taču ir vienkārši: ja slikti strādās, kaut pēc 100 dienām deputāti var savākties uz sēdi un nobalsot par neuzticību. Bet jau līdz šim ir redzams, ka nav tik daudz to, kuri var un grib uzņemties atbildību par valsti.

Viedoklis: Godmanis gribēja, bet neprata pārliecināt Jauno laiku

Ināra Egle,  Diena  12/20/07    Iespējamais portfeļu sadalījums, ja koalīcijā ir četras līdzšinējās partijas TP, ZZS, LPP/LC un TB/LNNK. Tad lielākā daļa paliek Aigara Kalvīša demisionējušās valdības ministri, daži līdzšinējie ministri maina savu amatu pret citiem, bet trīs būtu MK vēl nekad nestrādājuši. Ja valdībā būtu arī Jaunais laiks, viņiem tika piedāvātas ekonomikas, izglītības un zinātnes, tieslietu un sabiedrības integrācijas lietu ministra vietas.

Valsts prezidenta aicinātā valdības veidotāja Ivara Godmaņa (LPP/LC) vēlme iesaistīt valdībā Jauno laiku bija patiesa, jo jebkuram valdības vadītājam būtu vieglāk darboties ar plašo koalīciju, kur neviens nevar diktēt noteikumus. Taču I.Godmanis nav spējis vai nav pratis pārliecināt JL, kuru vairījās nosēdināt pie viena sarunu galda ar tagadējās koalīcijas partijām, kas bija viena no JL vēlmēm. Trešdien vakarā I.Godmanis bija noskaņots ceturtdien aicināt Saeimu balsot par viņa veidoto četru labējo partiju valdību, taču daudz ko var izšķirt premjera kandidāta tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, kas paredzēta ceturtdien pulksten 6.30 no rīta. Nav zināms, vai līdz tam JL nebūs nācis klajā ar kādu jaunu paziņojumu.

Valsts prezidents V.Zatlers tikai tad tiks iepazīstināts ar I.?Godmaņa veidotās valdības sastāvu, kurā būs trīs jauni ministri, ja neskaita tagadējo Tautas partijas valdības locekļu rotāciju amatos. TB/?LNNK nosaukusi ekonomikas ministra amatam Jāni Trupovnieku, kas nav iepriekš valdībā strādājis tāpat kā ZZS nominētais izglītības un zinātnes ministrs Modris Grantiņš un veselības ministra kandidāts Ivars Eglītis, ko izvirza TP. Prezidents bija aicinājis veidot ilgspējīgu piecu labējo partiju valdību un rosinājis valdībā deleģēt profesionālus ministrus.

I.Godmaņa rīcībā daudz ko var izšķirt Valsts prezidenta viedoklis. Ja kandidāts nav izpildījis uzdevumu, viņš var arī atteikties no uzticētā pienākuma. Taču I.Godmaņa pazinēji uzskata, ka viņš nav tas cilvēks, kas tā rīkotos un balsojums par valdību ceturtdien noteikti būšot. Taču no rīta vēl ir iespējamas izmaiņas ministru sastāvā, jo premjers ir izteicies piedāvājumu Marekam Segliņam (TP) ieņemt nevis tieslietu, bet gan iekšlietu ministra posteni, tad Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) paliktu tieslietu ministrs.

Bija arī izskanējušas prognozes, ka par valdību varētu nenobalsot Saeimas vairākums (četru partiju koalīcijai ir 55 balsis), taču tas ir atklātais balsojums un politiķi, uz kuru atšķirīgo rīcību cer Jaunais laiks, ir noskaņoti balsot par I.Godmani. TP deputāte Vaira Paegle Dienai sacīja, ka atbalstīšot valdību, jo uzskata I.Godmani par valstsvīru un personību, "kas ne vienmēr ir populārs un mīlēts, bet uz kuru var grūtā situācijā paļauties". V.Paegle bija kritiska arī pret JL, atgādinot, ka partiju uzdevums ir īstenot varu - ja grib visu laiku būt opozīcijā, tad "lai paliek par nevalstisko organizāciju". Arī TB/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats domā, ka frakcija atbalstīs valdību, kurā partijai paredzēti trīs amati - domes balsojums trešdien vakarā par to bijis gandrīz vienbalsīgs.

I.Godmaņa kļūda varēja būt tā, ka viņš nenosēdināja JL pie viena galda ar pārējām labējām partijām, bet izvēlējās būt par starpnieku kā valdības veidotājs. Trešdienas rītā, tiekoties ar JL, viņš aicināja to beidzot nosaukt savas prioritātes un bija gatavs pēc tam iet pie partijām, kurām uzticējis šīs jomas, lai vienotos par iespējamo amatu pārdali. Taču JL, kuram I.Godmanis bija piedāvājis uzņemties atbildību par ekonomikas, izglītības un zinātnes, tieslietu un sabiedrības integrācijas lietu ministru amatiem, savas vēlmes neatklāja.

I.Godmanis vēlējās saņemt no JL rakstisku apliecinājumu, ka partija principā piekrīt piedalīties viņa veidotā valdībā, taču arī tādu nesaņēma. Tikai pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem trešdien ap trijiem pēcpusdienā valdības veidotājam tika nosūtīta oficiāla JL atbilde, kurā bija apstiprināta vēlme turpināt sarunas "Jūsu vadībā", taču iebilsts pret tik sasteigtu valdības veidošanu un apstiprināšanu jau ceturtdienas sēdē. Līdz tam ne tikai bija izskanējuši ļoti dažādi JL politiķu viedokļi ziņu aģentūrās, bet arī nosūtīta vēstule Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurā JL aicināja prezidentu nominēt amatam bezpartijisku kandidātu, kas bija pretrunā ar vēlāk nosūtīto vēstījumu I.?Godmanim.

JL neatklāja, cik ilgas sarunas partijai nepieciešamas. Taču JL frakcijas priekšsēdis Dzintars Zaķis neuzskata par argumentu to, ka šonedēļ Saeima dodas brīvdienās līdz janvāra vidum. Pēc I.Godmaņa domām, tik ilgi nevar strādāt demisionējusī valdība, bet vilcināšanās var tikai sarežģīt valdības veidošanu. Zināms, ka vairāki desmiti deputātu nolēmuši atpūsties ārpus valsts. "Garās brīvdienas ir īsākas nekā Kalvīša stīvēšanās ap savu demisiju," teica Dz.Zaķis. Neoficiāli zināms, ka I.Godmanis vēlas līdz Ziemassvētkiem apstiprināt savu valdību arī tāpēc, ka arī koalīcijas iekšienē var atrasties partijas, kas ar savu sabiedrisko attiecību speciālistu palīdzību vēlētos izgāzt balsojumu, lai paši pēc tam pretendētu uz premjera amatu. No TP, kas ļoti nopietni gatavojās atkārtoti veidot valdību, politiskajos kuluāros bija izskanējušas prognozes, ka Valsts prezidents var arī zaudēt savu amatu pirms termiņa, "ja centīsies izdabāt visiem". Satversme nosaka, ka pēc ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikuma Saeima slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu deputātu balsu vairākumu var atlaist Valsts prezidentu. Ir politiķi, kas baidās - ja valdības veidošana ieilgs, tad uz Valsts prezidentu var tikt izdarīts spiediens. Ja valdību ilgi nevar izveidot, prezidentam ir arī iespēja atsaukt savu rīkojumu un uzticēt valdības veidošanu citai personai.

Te gan jānorāda, ka nav ne mazākā pamata domāt, ka šādas metodes plānotu izmantot TP Saeimas deputāti, lai panāktu savas partijas premjera nominēšanu. TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis arī uzsvēra, ka TP vēlējās JL līdzdalību valdībā, "taču visi signāli liecina, ka viņi nevēlas uzņemties atbildību un piedalīties valdībā", kuru TP godprātīgi atbalstīšot.

Viedoklis: Godmaņa neizpildītie uzdevumi

Aivars Ozoliņš,  Diena  12/20//07    Veidot valdību, kā to dara Ivars Godmanis, nav grūti - jāpaņem Kalvīša vecā valdība, un darīts. Pa vidu var patēlot, ka piedāvā arī Jaunajam laikam trīsarpus ministru portfeļus - ņemsiet vai neņemsiet? ak, jums kaut kādi priekšnoteikumi? nu, kā vēlaties, - un prom atpakaļ pie "četrinieka", kam Saeimā balsošanas mašīna.

Sarunas par valdības veidošanu? Nu, var jau mazliet parunāt, taču, pirmkārt, viss jau ir sarunāts un izlemts četru partiju lokā, kas valdības deklarācijas galīgo variantu pieslīpēšot līdz ceturtdienas rītam, tāpēc, otrkārt, valdība jāapstiprina mērkaķa ātrumā, jo nākamgad esot jāpieņem kaut kādi lēmumi, bet galvenais - drīz Ziemassvētki. Ja process ievilktos, varētu notikt visbriesmīgākais - nevis tuvināšanās, bet gan attālināšanās starp valdošās koalīcijas partijām. Un tad "palikšu tādā situācijā, ka nevarēšu pildīt savu uzdevumu, ko esmu no Valsts prezidenta saņēmis", Godmanis trešdien bažījās. Tātad uzdevumu izveidot piecu partiju koalīcijas valdību, kas varētu atgūt sabiedrības uzticību, viņš acīmredzot jutīsies izpildījis, nomainīdams Kalvīti premjerministra amatā to pašu četru partiju koalīcijā ar tiem pašiem ministriem. (Dažas amatu pārbīdes laikam iecerētas, lai ir smieklīgāk.)

Jauni valdības veidošanas principi? Vecās koalīcijas partijas par to negrib ne dzirdēt, tāpēc - aizmirstiet!

Tiesiskuma nostiprināšana? Godīga politika? Godmanis jau "mācītāju" partijas kongresā pateica, ka tiesiskumam un godīgumam esot jābūt nevis mērķim, bet gan kā gaisam, ko elpo. Vēl elpojam? Tātad viss kārtībā.

Ja Godmanis ir gatavs piedāvāt Saeimai balsot par valdību bez vairākiem ministriem, tad pavisam bez valdības deklarācijas tomēr ne. Tiesa, būtu pašsaprotami, ja tik svarīgs dokuments taptu pamatīgās diskusijās starp visām valdības veidotājām partijām, taču, kad jau tā jāsteidzas, tad jau valdības veidotājs pats vienpersoniski var tās pārdesmit lapiņas aprakstīt atelpas brīžos starp skraidīšanu no valdošo "četrinieka" pie JL un atpakaļ. Rezultāts ir bēdīgs, vietumis pat draudīgs.

JL otrdien atteicās no prasības vēl līdz valdības apstiprināšanas pieņemt Saeimā "antimafijas" grozījumus Kriminālprocesa likumā kā priekšnoteikumu iešanai Godmaņa valdībā. Saprotams, ka pret tiem iebilst gan Šķēles partija, gan Šlesera "mācītāji", bet smagos noziegumos apsūdzētā Lemberga "zaļajiem zemniekiem" šis jautājums neesot darba kārtībā. Grūti saprast, vai JL paļāvās uz Godmaņa solīto, ka valdībai tas būšot aktuāli, taču viņa deklarācijā rakstīts, ka "atbalstīsim priekšlikumu dot tiesai tiesības, ievērojot visus lietas apstākļus, noteikt zemāku sodu personām, kuras ir sniegušas noderīgu palīdzību krimināllietas izmeklēšanā, neatkarīgi no šo personu izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura". Tas ir tas, kas jau tagad notiek un kam nekādu īpašu politisku atbalstu vai likumu izmaiņas nevajag. Faktiski Godmanis pasaka, ka arī viņš neko nedarīs, lai mainītu likumu un atvieglotu tiesībsargu darbu, ļaujot atbrīvot no kriminālatbildības noziedznieku grupas dalībniekus, kuri liecinātu pret noziegumu organizētājiem.

Par legālās prezumpcijas ieviešanu, kas bija otrs JL prasītais līdz valdības apstiprināšanai, Godmaņa deklarācijā nav ne vārda.

Toties tajā tiek solīts kaut ko darīt ar KNAB un drošības dienestiem, tikai nevar saprast, ko īsti nozīmē "nodrošināt… parlamentāro uzraudzību, darbības koordināciju Ministru prezidenta vadībā, nemainot prokuratūras lomu, iestrādājot normas, kas paredz ģenerālprokurora līdzdalību KNAB vadītāja iecelšanā un atcelšanā". Ģenerālprokurora līdzdalība KNAB vadītāja atcelšanā jau tagad ir paredzēta, bet kāds tam sakars ar drošības iestādēm? Solījums "nodrošināt parlamentāro uzraudzību", ja raugās šīs pašas valdības rīcības kontekstā, var nozīmēt arī nodomu vēlreiz mēģināt pieņemt tos pašus grozījumus drošības likumos, kurus neizdevās gada sākumā.

Līdzīgā kārtā solījums nostiprināt "demokrātiskas pārvaldes iekārtu" var nozīmēt vēlmi stiprināt pašreizējo "varas vertikāli", bet apņemšanās, ka "nostiprināsim un attīstīsim partiju sistēmu", var būt nodoms konsolidēt valdošo partiju kunkuli ap Šķēli un Šleseru.

Godmaņa valdība "konsekventi nemainīs savu vīziju - panākt, lai Latvija kļūtu par attīstītu Eiropas valsti, kurā sabiedrība bauda eiropeiskus dzīves standartus". Kā? Spriežot pēc tā, ka "satiksmei, transportam, sakariem un komunikācijām" veltītas divas lappuses, kurās pat sīki uzskaitīs, ko un kur būvēs, bet "sabiedrības līdzdalībai" - nieka pieci vispārīgi punkti, Godmanim prioritāte būs satiksmes ministrs Šlesers un viņa "dzīves standarti". Bet sabiedrības prasības pēc tiesiskuma un līdzdalības godīgā politikā acīmredzot paliks kā Kalvītim - "kvaukšķēšana", kas "darītājiem" tikai traucē "strādāt".

Var droši paredzēt, ka Godmanim neizdosies izpildīt arī otro no abiem Zatlera uzdevumiem - šādā veidā taisītai un šādai valdībai nav izredžu atgūt sabiedrības uzticību.

Godmaņa valdība apstiprināta

TVNET/LETA  12/20/07    Saeima šodien ar balsu vairākumu apstiprināja ilggadējā politiķa Ivara Godmaņa (LPP/LC) veidoto valdību, kurā premjera vadībā strādās 18 ministri. Par jaunās valdības apstiprināšanu balsoja 54 Saeimas deputāti, pret bija 43 tautas kalpi.

Jauno valdību veido četri politiskie spēki - Tautas partija (TP), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Latvijas Pirmās partija/"Latvijas ceļš" (LPP/LC) un apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK). Šīs partijas veidoja arī iepriekšējo, Aigara Kalvīša (TP) vadīto valdību.

Debatēs pirms balsojuma Godmanim pārmeta steigu ar valdības apstiprināšanu, kā arī ignoranci pret partiju "Jaunais laiks". Tāpat izskanēja šaubas, vai jaunā valdība spēs atgūt sabiedrības uzticību.

Šovakar plkst.19 notiks jaunievēlētā Ministru prezidents Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītās valdības pirmā, svinīgā sēde, kurā uzrunu teiks Valsts prezidents Valdis Zatlers, informēja Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds.

Godmanis Ministru kabinetā ieradīsies plkst. 17.30, kur viņu sagaidīs Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane.

Pēc tam Godmanis piedalīsies svinīgā ceremonijā, kurā bijušais premjers Aigars Kalvītis (TP) novietos savu portretu Ministru prezidentu fotogalerijā Ministru prezidenta zālē, kā arī piestiprinās sudraba karoga naglu pie Ministru prezidenta standarta.

Sarunās par Godmaņa valdības veidošanu piedalījās arī otra skaitliski lielākā partija Saeimā - "Jaunais laiks" (JL), tomēr puses nespēja vienoties un JL piedāvātie ministru portfeļi tika sadalīti starp pārējām koalīcijas partijām.

No iepriekšējās valdības Godmaņa vadībā turpinās strādāt tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK), kultūras ministre Helēna Demakova (TP), reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP), ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP), bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks (LPP/LC), īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns (LPP/LC), vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS).

Amatus saglabājuši arī līdzšinējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) un īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele (ZZS), labklājības ministre Iveta Purne (ZZS) un īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās Normunds Broks.

Godmaņa vadītās valdības finanšu ministrs būs Atis Slakteris (TP), kurš iepriekšējā valdībā ieņēma aizsardzības ministra posteni, savukārt līdzšinējais veselības ministrs Vinets Veldre (TP) kļuvis par aizsardzības ministru.

Godmaņa valdībā būs četri jauni ministri - iekšlietu ministra amatu ieņems Mareks Segliņš (TP), izglītības un zinātnes ministre būs Tatjana Koķe, ekonomikas ministrs būs TB/LNNK virzītais Kaspars Gerhards, bet veselības ministrs būs Ivars Eglītis (TP).

Vienīgi Gerhardam un Eglītim nav pieredzes valdības darbā.

Jau ziņots, ka līdzšinējais valdības vadītājs Kalvītis par atkāpšanos no amata paziņoja 7.novembrī. Kalvīša demisiju lielā mērā ietekmēja vairāki strīdīgi valdības lēmumi, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Alekseja Loskutova atstādināšana, pēc kuras pie Saeimas ēkas noritēja plaši sabiedrības protesti. Neapmierinātība ar valdības darbu tika pausta arī plašā mītiņā Doma laukumā, kurā piedalījās vairāk nekā 5000 iedzīvotāju.

Valsts prezidentam Valdim Zatleram bija jāizšķiras starp trim partiju virzītajiem premjera amata kandidātiem - Zalānu, Godmani un Valdi Dombrovski (JL). Zatlers nākamās valdības veidošanu uzticēja Godmanim, jo viņš radījis prezidentam pārliecību, ka darbosies valstiski atbildīgi.

Aģentūras LETA aptaujātie politologi gan neprognozēja ilgu mūžu Godmaņa vadītajai valdībai. Piemēram, politologs Ivars Ijabs norādījis, ka steiga ar jaunās valdības apstiprināšanu Saeimā liecina, ka scenāriju diktē līdzšinējā valdības koalīcija, tāpēc nav iespējams prognozēt ilgu mūžu četru partiju veidotai valdībai.

Godmaņa valdība ir 33.Ministru kabinets neatkarīgas Latvijas Republikas laikā. Līdz 1940.gadam kopumā bijušas 19 valdības, astoņas no tām vadījis Kārlis Ulmanis. Laikā no 1990.gada Latvijā bijušas 13 valdības, no kurām trīs vadīja Andris Šķēle (TP).

Salīdzinot ar iepriekšējo Kalvīša valdību, Godmaņa vadībā saglabājies nemainīgs sieviešu ministru īpatsvars. Ministru amati uzticēti četrām sievietēm, kas būs atbildīgas par kultūras, labklājības, izglītības un zinātnes, kā arī elektroniskās pārvaldes jomu.

Līdz šim visilgāk izpildvaras vadītāja amatā izdevies nostrādāt Godmanim - no 1990.gada 7.maija līdz 1993.gada 3.augustam. 1991.gada augustā, pēc puča, tika reorganizēta toreizējā Ministru Padome, izveidojot Ministru kabinetu.

Otrs ilglaicīgākais valdības vadītājs bijis Kalvītis, kurš savu amatu saglabāja arī pēc Saeimas vēlēšanām. Valdības vadītāja postenī viņš bija vairāk nekā 1000 dienas. Kalvītis valdību vadīja kopš 2004.gada 2.decembra.

Visīsāko laiku pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nostrādāja Šķēles otrreiz veidotā valdība - no 1997.gada 13.februāra līdz 6.augustam.

Ministru prezidenta Ivara Godmaņa biogrāfija

Godmanis dzimis 1951.gadā Rīgā, pēc tautības latvietis.

Ivaram Godmanim ir augstākā izglītība, beidzis Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultāti.

1968.gadā Godmanis sāka mūziķa karjeru - spēlējot bungas, viņš pelnīja naudu.

1972.gadā viņš sāka strādāt zinātnisko darbu, bija LU vecākais pasniedzējs, bet 1983.gadā aizstāvēja disertāciju.

Strādājis Rīgas 1.vidusskolā par pasniedzēju, vasarās piestrādājis arī par metinātāju.

No 1986. līdz 1990. gadam Godmanis bija LU Cietvielu fizikas institūta Informātikas katedras darbinieks.

Savu darbību Latvijas Tautas frontē (LTF) Ivars Godmanis sāka kā Politiskās komitejas lektors, vēlāk bija komitejas vadītājs. 1989.gadā bija LTF 2.kongresa Redakcijas komisijas loceklis, bet 1989.oktobrī Godmanis tika ievēlēts par LTF priekšsēdētāja vietnieku.

1990.gadā Godmanis tika ievēlēts par Augstākās padomes (AP) deputātu kā LTF loceklis no 139.Kuldīgas vēlēšanu apgabala, viņš bija arī AP LTF frakcijas priekšsēdētājs.

No 1990. līdz 1993. gadam Ivars Godmanis bija Ministru padomes priekšsēdētājs.

1991.gadā Godmanis par valdības pilnvaroto VDK dokumentu pārņemšanā pēc savas iniciatīvas iecēla SWH viceprezidentu Aivaru Borovkovu, bet pēc augusta puča Godmanis reorganizēja Ministru padomi un nomainīja vairākus ministrus.

1993.gada pavasarī valdība Ivaru Godmani iecēla par valdības Garantēto ārvalstu kredītu sadales komisijas priekšsēdētāju toreizējā finanšu ministra vietnieka Ulda Oša vietā. Godmanis komisijā bijis tikai neilgu brīdi. Viņš uzstāja, lai degvielas kredītu pavasara sējai saņemtu firma "Lears", nevis paši zemnieki, taču vēlāk atzina, ka nav pazinis "Lears" vadītājus, bet uzticējies šai firmai, kuru viņam ieteicis Dainis Ģēģeris.

1993.gada jūnijā - neilgi pirms 5. Saeimas vēlēšanām - žurnālists Ingus Gailums un vēl pāris personas paziņoja, ka Godmanim esot konti Šveices bankās.

1993.gadā Godmanis 5. Saeimas vēlēšanās kandidēja LTF sarakstā, bet pēc vēlēšanām viņš aizgāja no LTF un no politikas - LTF nepārvarēja 4% barjeru, un Godmanis to uztvēra kā tautas neuzticību.

No 1993. līdz 1995. gadam Godmanis bija AS "SWH-Riga" viceprezidents un nodarbojās ar firmas pārstrukturēšanu, kārtoja finansiālās lietas, izdevumus, kredītus.

1994.gadā viņš kļuva par AS "Union Baltic Bank in Riga" padomes locekli.

Togad viņš īrēja divstāvu savrupmāju par trijiem latiem, un īre tika saistīta ar G-24 kredītu aizdevumu firmai "Rosme". 1994.gadā Saeimas Izmeklēšanas komisija uzdeva Godmanim jautājumus par G-24 kredītu sadales likumību.

1995.gada maijā Godmanis saņēma Triju Zvaigžņu otrās šķiras ordeni. 1995.gada novembrī Godmanis kļuva par AS "Latvijas Krājbanka" prezidentu, tajā pašā laikā Privatizācijas aģentūra apstiprināja Godmani par "Latvijas kuģniecības" padomes locekli. Vēlāk Godmanis kļuva par "Latvijas Krājbankas" padomes priekšsēdētāju, viņa vietā par bankas prezidentu kļuva Arnolds Laksa.

1996.gada augustā Godmanis tika ievēlēts Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejā, bet 1997.gada jūlijā viņš iestājās "Latvijas ceļā" (LC).

1997.gada septembrī G-24 kredītu lietu izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Viktors Stikuts pauda uzskatu, ka Godmanim jāuzņemas atbildība par kredīta piešķiršanu 2 800 000 ASV dolāru apjomā firmai ''Faber'', apejot G-24 kredītu sadales komisiju.

1998.gada janvārī Godmanis paziņoja, ka jau 1997.gada jūnijā esot brīdinājis Ministru prezidentu Andri Šķēli par iespējamo ''Latvenergo'' miljonu darījumu ar Lihtenšteinas firmu, bet Šķēle to noliedza.

1998.gada maijā LC kongresā Godmanis paziņoja, ka vēlas atteikties no kandidēšanas 7.Saeimas vēlēšanās, jo Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā uz viņa vārda ir atrodama VDK aģenta kartīte. LC kongress tomēr iekļāva viņu kandidātu sarakstā.

Jūnijā Godmanis lūdza prokuratūru pārbaudīt informāciju par viņa saistību ar VDK.

Jūlijā Godmanis tika ievēlēts tabakas fabrikas ''House of Prince'' Uzraudzības padomē, bet mēnesi vēlāk prokuratūra atzina, ka Godmaņa sadarbība ar VDK nav pierādīta, līdzīgu atzinumu sniedza arī Jūrmalas pilsētas tiesa.

1998.gada oktobrī Godmanis kandidēja 7.Saeimas vēlēšanās no LC saraksta un tika ievēlēts. Viļa Krištopana valdībā bija finanšu ministrs.

2002.gadā Godmani neievēlēja 8.Saeimā.

2006.gadā Godmanis kandidēja 9.Saeimas vēlēšanās no Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas ceļš" vēlēšanu apvienības saraksta un tika ievēlēts. Godmanis bija iekšlietu ministrs Aigara Kalvīša (TP) vadītajā valdībā.

Šā gada aprīlī Latvijas Pirmās partijas un ''Latvijas ceļa'' apvienība viņu izvirzījusi kā kandidātu Valsts prezidenta amatam, bet vēlāk atsaucis savu kandidatūru par labu Karīnai Pētersonei.

Godmaņa vadītā Ministru kabineta deklarācija - pilns teksts

LETA  12/20/07    Publicējam Saeimas šodien apstiprinātā, Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītā Ministru kabineta deklarācijas par iecerēto darbību pilnu tekstu.

Latvijā – valstī ar straujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā – ir radīti apstākļi un vide, kurā paplašinās sabiedrības vidusslānis, strauji pieaug cilvēku ienākumi, mājokļu iegāde un būvniecība, turpina pieaugt ārvalstu investīciju un ES fondu ieplūšana Latvijā, panākts būtisks progress Latvijas starptautiskās lomas un vietas pieaugumā ES, kļūstot par pilntiesīgu Šengenas zonas valsti, ar noslēgto Latvijas – Krievijas robežlīgumu radīti nosacījumi būtiskai ekonomisko attiecību attīstībai.

Straujā ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, mājokļu tirgus attīstības izraisītais hipotekārās kreditēšanas bums radījis strauju inflācijas lēcienu, finanšu resursu ieplūdi spekulatīvajā, neražojošā sfērā, izraisot disproporcionālu ražojošo un pakalpojumu nozaru attīstību. Demogrāfisko procesu un Latvijas darbaspēka emigrācijas uz attīstītākām ES valstīm ietekmē daudzās tautsaimniecības nozarēs sāk pietrūkt darba roku, sadrumstalotā administratīvi teritoriālā struktūra veicinājusi nevienmērīgu Latvijas reģionu attīstību.

Prognozes par valsts ekonomiskās attīstības un iedzīvotāju ienākumu pieauguma tempu palēnināšanos, sagaidāmā importēto energoresursu cenu paaugstināšanās un to pieaugošais deficīts palielinājis sabiedrības maznodrošināto slāņu spiedienu uz valdību un Saeimu, izsaucis taisnīgu prasību pēc ekonomiski un sociāli atbildīgas politikas īstenošanas; esošajā valsts demokrātiskās attīstības fāzē ir strauji augusi visu sabiedrības slāņu pašapziņa un vēlme iesaistīties sabiedrības pašpārvaldes demokrātiskajos procesos, straujās ekonomiskās attīstības izraisīto negatīvo faktoru, nākotnes bažu un politiķu pieļauto kļūdu dēļ būtiski pieaugušas arī sabiedrības vidusslāņa pamatotās prasības pēc kvalitatīvāka valsts pārvaldes struktūru darba, godīgas un tiesiskas politiskās vides vairošanas politisko institūtu lēmumos un darbā.

Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība, Partija LPP/LC un apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vienojas par kopīgas valdības izveidošanu.

Šī valdība konsekventi:

īstenos savu vīziju par Latviju kā attīstītu Eiropas valsti, kurā sabiedrība bauda eiropeiskus dzīves standartus;

pildīs savu misiju visās tās darbības sfērās, pārvarot globalizācijas jaunos izaicinājumus, virzīs Latviju attīstītas, demokrātiskas, kristīgās vērtībās balstītas Eiropas valsts statusā, vienlaicīgi un savlaicīgi vēršoties pret jebkādiem procesiem, kas gan tiesiskā, gan ekonomiskā, gan sociālā, gan nacionālās kultūras jomā varētu novirzīt Latviju no šī augstā statusa sasniegšanas.

Šīs valdības ilgtermiņa pamatuzdevums ir veikt savu daļu darba, lai Latvija savas attīstības turpmākajos 10 gados panāktu vidējo Eiropas Savienības dzīves līmeni un paplašinātu noturīgu sabiedrības vidusslāni, kas veido pamatu demokrātijai, sabiedrības labklājībai un tās tālākai attīstībai.

Neatliekamie uzdevumi, kas valdībai izpildāmi jau tuvākajos gados:

1. NAP ietvaros ir jānosaka valsts atbalstāmās prioritārās nozares laikposmam no 2007. līdz 2013.gadam, kas sakrīt ar ES fondu saņemšanas laiku, ievērojot šo nozaru īpatsvaru un attīstības tendences IKP apjomā, eksportspējā un jaunu tehnoloģiju saturā.

2. Jāpārstrukturē izglītības sistēma :

reģionāli – atbilstoši jaunajam administratīvi teritoriālajam sadalījumam,

profesionāli – lai spētu sagatavot speciālistus, pēc kuriem akūti pieaug pieprasījums Latvijas tautsaimniecībā,

lai adaptētos turpmākam studējošo skaita straujam samazinājumam demogrāfijas izmaiņu dēļ.

3. Apkopojot objektīvo darbaspēka trūkuma bilanci tautsaimniecībā kopumā un atsevišķās nozarēs, valdībai jāizstrādā un jāīsteno jauna, līdzsvarota migrācijas un nodarbinātības politika.

4. Valdībai jāpanāk, lai katrā nozarē, ievērojot tās specifiku, tiktu izstrādāti un piemēroti atbilstoši pasākumi, kas ir vērsti pret karteļu tipa vienošanām, dominances tirgū tendencēm un citiem konkurētspēju mazinošiem faktoriem.

5. Valdībai turpinot īstenot pretinflācijas programmu, ir jāveic pasākumi, lai apturētu inflācijas pieauguma tempu, tajā skaitā, izveidojot valdības rezerves fondu.

6. Valdībai ir jāizstrādā un jāīsteno fiskāli valsts atbalsta pasākumi un sociāli pasākumi, lai mazinātu energotarifu kāpuma 2008.gadā un 2009.gadā negatīvo iespaidu tautsaimniecībā un sabiedrībā, kā arī jāpieņem virkne lēmumu par valdības atbalstu jaunu energojaudu radīšanā Latvijā.

7. Valdība sagatavos Latvijas nostāju par budžeta prioritātēm 2009.gadā paredzamajai ES finansēšanas principu pārskatīšanai, tai skaitā par diskusijām par Kohēzijas politikas un Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni.

8. Valdība veiks pasākumus, lai Latvija nezaudētu savu kopējā ES finansējuma apjomu un īstenotu iespēju pārstrukturēt ES fondus, t.sk. energosektora attīstībai un energotaupības programmu īstenošanai, kā arī eksporta atbalsta veicināšanai.

9. Valdībai ir jāīsteno pasākumi, kas vērsti uz visas iekšlietu sistēmas (t.sk. robežsardze, policija, PMLP u.c.) jauno darbību globālā, Šengenas mērogā.

10. Valdībai nepieciešams pilnveidot primārās veselības aprūpes sistēmu Latvijā.

11. Nodrošināsim administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu – pieņemsim jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli un izstrādāsim visus novadu darbībai nepieciešamos tiesību aktus, lai pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanām izveidotu attīstīties spējīgas teritorijas, kurās pašvaldības spēj nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem.

12. Valdība līdz 2008.gada vidum izstrādās radošās industrijas atbalsta politiku.

1.Tiesiskums un pārvalde.

Tiesiskuma nodrošināšana

1.1.Nostiprināsim Latvijas Republikas Satversmē noteikto demokrātiskās pārvaldes iekārtu.

1.2.Sagatavosim grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas nodrošinātu regulāru atbildīgo ministru un amatpersonu atskaitīšanos Saeimai.

1.3.Izstrādāsim nepieciešamo normatīvo regulējumu, lai noteiktu „trešo personu” statusu un ierobežojumus politisko partiju finansēšanā un priekšvēlēšanu aģitācijā. Nostiprināsim un attīstīsim partiju sistēmu, lai nostiprinātu parlamentāro demokrātiju. Izstrādāsim koncepciju politisko partiju finansēšanai no valsts budžeta.

1.4.Izstrādāsim nepieciešamos grozījumus normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu valsts drošības iestāžu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja parlamentāro uzraudzību, darbības koordināciju Ministru prezidenta vadībā, nemainot prokuratūras lomu, iestrādājot normas, kas paredz Ģenerālprokurora līdzdalību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja iecelšanā un atcelšanā.

1.5.Nostiprināsim tiesu varas neatkarību, pilnveidojot tiesu pašpārvaldes lomu amata vietu skaita noteikšanā un uz objektīviem kritērijiem balstītā tiesnešu kvalifikācijas novērtēšanā, lai nodrošinātu taisnīgu lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos.

1.6.Uzlabosim tiesu pieejamību, pilnveidosim valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmu un uzsāksim administratīvo tiesu darbu Latvijas reģionos, pieņemsim jaunu Tiesu iekārtas likumu.

1.7.Izstrādāsim un īstenosim kriminālsodu politiku, pilnveidosim kriminālsodu izpildes kārtību, uzlabosim sodu izpildes kvalitāti un nodrošināsim sakārtotu administratīvo sodu sistēmu.

1.8.Nodrošināsim ieslodzījuma vietu modernizāciju atbilstoši starptautiskajiem standartiem, kā arī optimizēsim cietumu skaitu, slēdzot atsevišķus cietumus un uzsākot būvēt jaunu, mūsdienu standartiem atbilstošu cietumu.

1.9.Īstenosim un izvērtēsim Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmu 2004. - 2008.gadam, kā arī izstrādāsim un uzsāksim programmas 2009. – 2014.gadam īstenošanu.

Valsts pārvaldes politika

1.10.Attīstīsim uz rezultātu vērstu valsts pārvaldi, pilnveidojot sasniedzamo rezultātu plānošanas un novērtēšanas sistēmu un nodrošinot iestāžu finansēšanu un darbības novērtēšanu atbilstoši sasniegtajiem rezultātiem.

1.11.Nodrošināsim labas pārvaldības principu ievērošanu un efektīvu pieejamo resursu izmantošanu, optimizēsim valsts pārvaldes iestāžu struktūru, izvērtējot valsts pārvaldes funkciju veikšanas institucionālo ietvaru, novēršot funkciju dublēšanos un apvienojot iestādes ar līdzīgām funkcijām vai nelielu strādājošo skaitu, tādējādi samazinot administrācijas izdevumus.

1.12.Nodrošināsim valsts pārvaldē strādājošo augstu profesionalitāti, uz kompetencēm un individuālo atbildību balstītu cilvēkresursu politiku, darba kvalitātes uzlabošanu un pašreizējo kompetento iestāžu funkciju optimizāciju, nosakot par vienotu cilvēkresursu attīstību atbildīgo institūciju, kas izvērtēs neaizpildīto štata vietu nepieciešamību un izveidoto štata vietu skaita atbilstību veicamajiem uzdevumiem.

1.13.Nodrošināsim labāka regulējuma politikas īstenošanu, izvērtēsim tiesiskā regulējuma radīto administratīvo slogu, pārskatīsim un vienkāršosim birokrātiskās procedūras, ieviešot elektroniskos pakalpojumus un elektronisko dokumentu apriti un veiksim nepieciešamos pasākumus visu valsts informācijas sistēmu savstarpējai savietojamībai un informācijas apmaiņai.

1.14.Nodrošināsim attīstības plānošanas dokumentu savstarpēju saskaņotību un atbilstību Nacionālajam attīstības plānam, kā arī sasaisti ar plānotā īstenošanai pieejamajiem resursiem, lai veicinātu politikas pārmantojamību, stabilitāti, prognozējamību un valsts ilgtspējīgu attīstību. Sekmēsim vides jautājumu integrāciju sektoru politikās.

1.15.Nodrošināsim pilnīgas informācijas sniegšanu par sagatavošanā esošajiem lēmumu projektiem un vispusīgu plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu ietekmes izvērtējumu, kā arī noteikto dokumentu aprites un lēmumu pieņemšanas procedūru ievērošanu.

1.16.Uzlabosim tiesību jaunrades procesa plānošanu un normatīvo aktu izstrādes koordināciju starp valsts pārvaldes institūcijām, lai nodrošinātu tiesību aktu projektu savstarpēju saskaņotību un atbilstību valsts tiesību sistēmai.

1.17. Izstrādāsim valsts ilgtermiņa attīstības stratēģiju, nodrošinot Latvijas izaugsmes modeļa īstenošanu. Sakārtosim valsts attīstības plānošanas sistēmu, nodrošinot valsts, reģionu un vietējā pārvaldes līmenī izstrādāto nozaru un teritoriju attīstības plānošanas dokumentu atbilstību un saskaņotību ar visas valsts attīstības mērķiem, prioritātēm un darbības virzieniem; panāksim dokumentu izstrādes un īstenošanas uzraudzības jautājumu sakārtošanu vienotā sistēmā, sekmējot Rīgas kā reģiona centra starptautisko konkurētspēju, atpazīstamību un infrastruktūras uzlabošanu.

Reģionālā politika

1.18.Nodrošināsim reģionālās reformas pabeigšanu, konsultējoties ar Latvijas Pašvaldību savienību, pieņemsim jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas plānu un izstrādāsim visus novadu izveidei nepieciešamos tiesību aktus, izveidojot attīstīties spējīgas teritorijas, kuras spēj nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem.

1.19.Nodrošināsim vienmērīgu visas valsts teritorijas attīstību, palielinot attiecīgo reģionālo un vietējo pārvaldes institūciju lomu attīstības prioritāšu izvēlē atbilstoši Nacionālā attīstības plāna prioritātēm.

1.20.Nodrošināsim visīsākajos termiņos kvalitatīvu teritorijas plānojumu izstrādi visās Latvijas pašvaldībās, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās procedūras.

1.21.Nodrošināsim visu teritorijas plānojumu un apbūves noteikumu pieejamību internetā. Izveidosim teritorijas plānošanas informācijas sistēmu, nodrošināsim tās darbību un iespēju ikvienam iegūt informāciju par attīstības plānošanas procesiem gan valsts, gan reģionālā un vietējā līmenī.

1.22.Izstrādāsim zemes izmantošanas politiku kā valsts attīstības plānošanas sastāvdaļu, definējot tajā visu zemes politikas ietekmes sfērā ietilpstošo nozaru saskaņotas darbības principus. Pārskatīsim Valsts zemes dienesta funkcijas, nodrošināsim zemes politikas izstrādi un tālāku tās īstenošanas koordinēšanu ar valsts telpisko plānošanu.

1.23.Nodrošināsim vienmērīgu visas valsts teritorijas attīstību, dekoncentrējot valsts pārvaldi, attīstot reģionālo pārvaldes līmeni, palielinot reģionālo un vietējo pārvaldes institūciju lomu attīstības prioritāšu izvēlē un realizācijā atbilstoši Nacionālā attīstības plāna prioritātēm.

1.24.Izstrādāsim un īstenosim reģionālās attīstības atbalsta instrumentus ar mērķi sekmēt valsts ilgtspējīgu, policentrisku un līdzsvarotu teritoriālo attīstību, tai skaitā, reģionālo attīstību veicinošas valsts investīciju programmas izveidi.

1.25.Valsts policentriskai attīstībai izstrādāsim pilsētu attīstības politiku, veicināsim pilsētu – lauku sadarbības veidošanos, nodrošinot atbilstošu apkalpes infrastruktūras attīstību pilsētās un lauku teritorijās.

Sabiedrības līdzdalība

1.26.Nodrošināsim pilsoniskās sabiedrības iesaisti iespējami agrā plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektu izstrādes stadijā, sniedzot informāciju par projektu izstrādes iecerēm un līdzdalības iespējām, t.sk. internetā. Izmantojot IKT, attīstīsim e-demokrātiju, veicinot sabiedrības līdzdalību.

1.27.Vienkāršosim biedrību, nodibinājumu un sabiedriskā labuma organizāciju statusa iegūšanu.

1.28.Turpināsim sadarbību ar sociālajiem partneriem, pilnveidojot trīspusējā dialoga formu, partneru kompetences sadalījumu un panākto vienošanos izpildes kārtību. Noteiksim sadarbības principus īpašos sociālās un ekonomiskās situācijas saasināšanās apstākļos.

1.29.Izveidosim komisiju no nozaru asociāciju, ārvalstu investoru padomes, darba devēju konfederācijas, arodbiedrību pārstāvjiem, kā arī nozīmīgākajiem ekonomikas ekspertiem, kuras uzdevums būs saskaņot, izvērtēt un sniegt priekšlikumus par valdības īstenoto programmu makroekonomikas stabilizēšanai, konkurētspējas nodrošināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un eksporta veicināšanai.

1.30.Veicināsim sabiedrības integrāciju, īstenojot valsts un starptautiskās programmas un projektus pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai un iecietības veicināšanai.

2.Sociālā politika

Valdības politikas prioritāte ir samazināt atšķirību starp nabadzīgākajām un bagātākajām iedzīvotāju grupām, vienlaikus neierobežojot uzņēmējdarbības attīstību.

Pilnveidosim sociālās palīdzības un valsts sociālo pakalpojumu sistēmu.

2.1.Uzlabosim pakalpojumu pieejamību pakalpojuma saņēmēja dzīves vietā.

2.2.Uzlabosim pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem ierobežojumiem.

2.3.Nodrošināsim rehabilitācijas pasākumus personām ar draudošu invaliditāti.

Uzturēsim sociālās apdrošināšanas sistēmas finansiālo stabilitāti un veicināsim tās attīstību.

2.4.Ieviesīsim neapliekamo minimumu strādājošo pensionāru algām.

2.5.Turpināsim fondēto pensiju sistēmas ieviešanu, nepaplašinot priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas.

2.6.Nepalielināsim izdienas pensiju saņēmēju loku.

2.7.Turpināsim palielināt piemaksas pensionāriem par nostrādātajiem gadiem.

2.8.Paaugstināsim minimālo pensiju.

2.9.Izstrādāsim un ieviesīsim invaliditātes pensiju indeksāciju.

2.10.Uzdosim atbildīgajām institūcijām pārskatīt iztikas minimuma groza struktūru atbilstoši esošajai mājsaimniecības patēriņa struktūrai.

Veicināsim darba tiesisko attiecību normatīvās bāzes pilnveidošanu.

2.11.Sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādāsim un pieņemsim jaunu koncepciju minimālās darba samaksas noteikšanai sākot ar 2010.gadu.

2.12.Veicināsim jaunu darba vietu radīšanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

2.13.Iesaistot pašvaldības, radīsim iespēju skolēnu nodarbināšanai skolas brīvlaikā.

2.14.Veicināsim darba un ģimenes dzīves apvienošanas iespējas.

2.15.Veicināsim par uzņēmuma līdzekļiem apmācīto darbinieku turpmāku strādāšanu savā uzņēmumā.

2.16.Veicināsim darba tiesisko attiecību un sociālā nodrošinājuma iespējas atsevišķām profesiju grupām.

2.17.Atbalstīsim darba devējiem un darbiniekiem savstarpēji izdevīga mobilitātes principa ieviešanu.

Uzlabosim ģimeņu, bērnu un jauniešu dzīves apstākļu kvalitāti.

2.18.Pakāpeniski paplašināsim brīvpusdienu saņēmēju loku skolās no 1. līdz 4.klasei.

2.19.Izvērtēsim esošo atbalsta sistēmu ģimenēm ar bērniem.

2.20.Nodrošināsim bērnu īslaicīgas uzraudzības pakalpojumu pieejamību.

2.21.Turpināsim pilnveidot ārpusģimenes aprūpes sistēmu, nodrošinot bērnu iespējas augt ģimeniskā vidē un pilnveidosim ārpusģimenes aprūpes iestādē augoša bērna prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas patstāvīgas dzīves uzsākšanai.

2.22.Pilnveidosim valsts atbalsta mehānismu pašvaldību jaunatnes politikas īstenošanai, jaunatnes organizāciju attīstībai, jauniešu iniciatīvām un līdzdalībai sabiedrības dzīvē, kā arī lēmumu pieņemšanas procesā.

2.23.Pilnveidosim atbalsta mehānismu audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem, paredzot sociālās garantijas, palielinot un diferencējot atlīdzības apmēru.

2.24.Paaugstināsim bērnu vecumu, līdz kuram izmaksājami valsts garantētie uzturlīdzekļi.

Izglītība.

Nodrošināsim kvalitatīvu, tagadnes un nākotnes prasībām atbilstošu visu līmeņu izglītības sistēmas attīstību.

3.1. Veiksim vispārējās vidējās izglītības sistēmas sakārtošanu, nodrošinot mērķu un finanšu līdzekļu plānošanu, tai skaitā skolotāju darba samaksas un darba slodzes sistēmas pilnveidošanu.

3.2.Tuvināsim attaisnoto izdevumu par izglītību apjomu reālajām izmaksām.

3.3.Paaugstināsim izglītības kvalitāti un izglītības procesus, pielietojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Pilnveidosim izglītības informācijas sistēmu.

3.4.Izstrādāsim vispārējās izglītības standartus atbilstoši labākajai ES praksei.

3.5.Izstrādāsim pasākumus, lai risinātu vidējās izglītības mācību satura un kvalitātes un mācību līdzekļu nodrošinājuma problēmas. Turpināsim vispārējās izglītības iestāžu dabaszinātņu kabinetu aprīkošanu ar modernu aprīkojumu.

3.6.Ieviesīsim valsts nodrošinātus bezmaksas mācību līdzekļus, izmantojot skolu bibliotēku sistēmu.

3.7.Nodrošināsim augstskolu programmu atbilstību Latvijas darba tirgus un starptautiskajām prasībām, paredzot regulāru programmu un valsts budžeta finansēto vietu skaita pasūtījuma aktualizāciju.

3.8.Tuvināsim profesionālo izglītību darba tirgus prasībām. Apspriedīsim pakāpenisku uzsvaru maiņu no vispārējās uz profesionālo izglītību vidējās izglītības posmā.

3.9.Nodrošināsim Latvijas iedzīvotājiem pieeju tālākizglītībai, ieviešot efektīvi funkcionējošu mūžizglītības sistēmu.

3.10.Veicināsim valsts un pašvaldību institūciju iesaistīšanos, lai nodrošinātu ikvienam pirmsskolas vecuma bērnam iespēju iegūt kvalitatīvu pirmsskolas izglītību.

3.11.Novirzīsim ES fondu līdzekļus strādājošo produktivitātes un kvalifikācijas celšanai.

3.12.Veiksim pasākumus, lai celtu pedagogu kvalifikāciju.

3.13.Modernizēsim studiju virzienus un programmas atbilstoši darba tirgus prasībām, pilnvērtīgi iekļaujoties vienotā Eiropas augstākās izglītības telpā, un panāksim Latvijas augstākās izglītības rezultātu kvalitāti un konkurētspēju, starptautisko atpazīstamību un iekšējās sistēmas sakārtošanu.

3.14.Sekmēsim augstākās izglītības un zinātniskās darbības sasaisti, intelektuālā potenciāla un infrastruktūras atjaunošanu un attīstību, atbalstot universitāšu, un jo īpaši – reģionālo augstskolu tapšanu par starptautiski konkurētspējīgiem zinātnes un tehnoloģijas attīstības centriem, ar kuriem sadarbojoties, attīstās citas valsts un privātās augstākās izglītības un zinātniskās institūcijas.

3.15.Nodrošināsim atbilstošu valsts budžeta finansējuma pieaugumu augstskolām maģistrantūras un doktorantūras studiju ciešākai sasaistei un pēctecībai (īpaši inženiertehnisko un dabaszinātņu programmās), zinātnes attīstībai un pētnieciskās bāzes un infrastruktūras nostiprināšanai, lai sasniegtu jauno zinātņu doktoru skaita pieaugumu.

3.16.Izveidosim mehānismu, kurā darba devēji, Augstskolu rektoru padome un valdība kā vidutājs noslēdz vienošanos par mācību struktūras pakāpenisku pārveidošanu atbilstoši darba tirgus prasībām.

3.17.Izstrādāsim programmu cīņai pret smēķēšanu, alkohola un narkotiku lietošanu skolēnu vidē.

4.Veselība.

Rīkosimies tā, lai Latvijas iedzīvotāju veselība un veselības aprūpes sistēma pēc iespējas ātrāk tuvinātos Eiropas valstu līmenim.

4.1.Aktīvi rīkosimies, lai iedzīvotāji veiktu profilaktiskus un regulārus veselības aprūpes pasākumus, ievērotu veselīgu dzīvesveidu, zinātu savas pacienta tiesības un veselības sistēmai nebūtu jānodarbojas ar jau neatgriezenisku seku novēršanu.

4.2. Sakārtosim stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju sistēmu, organizējot daudzprofilu un specializēto slimnīcu, aprūpes slimnīcu, rehabilitācijas iestāžu un sociālās aprūpes centru darbību saskaņā ar to mērķiem.

4.3.Veicināsim tādu veselības aprūpes politiku, kas orientēta uz savlaicīgu un pēctecīgu medicīnisko pakalpojumu pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no dzīvesvietas un nepieciešamā pakalpojuma veida.

4.4.Uzlabosim medicīnisko pakalpojumu apmaksas sistēmu, lai ārstniecības iestādes saņemtu adekvātu samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, tai pat laikā nesamazinot maznodrošināto iedzīvotāju iespējas saņemt kvalitatīvus valsts apmaksātus pakalpojumus.

4.5.Celsim Latvijas ārstu, medmāsu un citu ārstniecības personu profesiju prestižu un veiksim atalgojuma sistēmas pilnveidošanu, tuvinot to Eiropas līmenim.

4.6.Turpināsim vienota neatliekamās palīdzības dienesta izveidošanu un uzlabosim tā sadarbību ar ārstniecības iestāžu neatliekamās palīdzības nodaļām un ģimenes ārstiem.

4.7.Pilnveidosim ģimenes ārstu sniegto pakalpojumu sistēmu, kā arī veiksim turpmākus pasākumus zāļu kompensācijas mehānismu uzlabošanai.

4.8.Izstrādāsim Lauku ģimenes ārstu prakšu vietu attīstības pasākumu plānu.

4.9.Izvērtēsim tiešās pieejamības speciālistu darba organizācijas kārtību.

4.10.Nodrošināsim ārstniecības personu līdzdiploma un pēcdiploma apmācības pilnveidošanu.

5.Tautsaimniecība un finanses

Valdības prioritāte ir panākt pozitīvas pārmaiņas tautsaimniecībā

5.1. Īstenosim virzību uz Māstrihtas fiskālo kritēriju izpildi Latvijā, galveno uzsvaru liekot uz inflācijas pieaugumu tempu rādītāju samazināšanos, lai nodrošinātu eiro ieviešanu pārredzamā laika periodā.

5.2.Samazināsim administratīvos šķēršļus un slogu, attīstot ārpakalpojumus un publiskās privātās partnerības iniciatīvas. Nodrošināsim efektīvu ES fondu ieviešanu ar mērķi stabilizēt un attīstīt tautsaimniecību, atbalstot tādu projektu īstenošanu, kuri veicina modernas ekonomikas ar augstu pievienoto vērtības attīstību, būtiski palielina nozaru eksportspēju, samazina ārējās tirdzniecības un maksājumu bilances deficītu. Vienlaikus pastāvīgi vērtēsim, vai ES fondu investīcijas kādās nozarēs negatīvi neietekmē tautsaimniecības stabilizācijas pasākumus un neveicina inflācijas paaugstināšanos.

5.3.Izstrādāsim valsts tautsaimniecības attīstības pamatnostādnes, lai sasniegtu augsti attīstītas valsts līmeni, un regulāri novērtēsim sasniegto rezultātu.

5.4.Izstrādāsim finanšu pakalpojumu eksporta veicināšanas programmu, attīstīsim

Rīgu kā reģionālu finanšu centru, veidosim Latvijā maksimāli labvēlīgu

vidi starptautiskā kapitāla pārvaldīšanai un ārvalstu klientu apkalpošanai.

Enerģētika

Valsts enerģētiskā drošība un energoefektivitāte

5.5. Veicināsim Latvijas iesaistīšanu ES elektroenerģijas tīklā, nodrošinot nepieciešamo starpsavienojumu izveidi ar ES valstīm, attīstot bāzes jaudas, ņemot vērā ilgtermiņa mērķus resursu un piegādātāju dažādošanā, atbalstot atjaunojamos energoresursus un energoefektivitāti.

5.6.Nodrošināsim izvērtētu un pamatotu administratīvi regulējamu tarifu noteikšanu, novēršot politisku lēmumu ietekmi un nodrošinot enerģētikas nozares uzņēmumu maksātspēju un attīstību.

5.7.Sagatavosim priekšlikumus komunālo maksājumu pieauguma negatīvo seku samazināšanai valsts un pašvaldību sektorā.

5.8.Izstrādāsim pasākumu kopumu pašvaldību un maznodrošināto iedzīvotāju atbalstam, samazinot energoresursu cenu kāpuma negatīvās sekas.

5.9.Sagatavosim rīcības plānu, lai palielinātu enerģētikas jaudu ģenerēšanu, ievērojot celtniecības termiņus un secību, primāro energoresursu pieejamību un dažādību, kā arī pieejamos finanšu resursus.

5.10.ES struktūrfondu līdzekļus maksimāli izmantosim, lai atbalstītu investīcijas energoefektivitātes projektos un energotaupīgā politikā valsts un pašvaldību sektorā, nodrošinot vismaz 200 daudzdzīvokļu māju siltināšanu.

5.11.Konsekventi palielināsim biomasas un citu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru lokālajās koģenerācijas stacijās, sasniedzot 7 % īpatsvaru no kopējā elektrības patēriņa.

5.12.Nodrošināsim 5 % obligāto biodegvielas piejaukumu transporta degvielai.

5.13.Sniegsim atbalstu mazpilsētās un lauku teritorijās esošo siltumenerģijas ražošanas iekārtu pārbūvei no fosilā kurināmā, pārejot uz atjaunojamo resursu koksnes produktu pielietošanu. Veicināsim atjaunojamo resursu izmantošanu siltumenerģijas ražošanā.

5.14.Nodrošināsim Latvijas interešu pārstāvniecību Ignalinas atomelektrostacijas projektā.

Būvniecība un mājoklis

5.15.Nodrošināsim vienotas būvniecības politikas izstrādi un ieviešanu, tai skaitā novēršot iesaistīto institūciju sadrumstalotību un funkcionālo pārklāšanos un izveidojot koordinētu un integrētu būvniecības pārvaldes un kontroles sistēmu, kas ļautu nodrošināt būvniecības kvalitātes kontroli un vides prasību ievērošanu.

5.16.Modernizēsim Latvijas būvnormatīvu sistēmu, reglamentējot minimālās prasības būvju funkcionalitātei; pilnveidosim būvniecības nacionālo standartizācijas, kā arī pārraudzības sistēmu.

5.17.Veicināsim sabiedrībai drošu, videi un cilvēka veselībai draudzīgu, energoefektīvu būvniecību, pilnveidosim normatīvo aktu sistēmu būvniecībā.

5.18.Stimulēsim energoefektivitātes projektu īstenošanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, lai uzlabotu dzīves apstākļus un minimizētu apsaimniekošanas izmaksas; īstenosim daudzdzīvokļu māju renovācijas un energoefektivitātes uzlabošanas valsts atbalsta programmu, vienlaikus palielinot kopīpašnieku ieinteresētību un atbildību.

5.19.Veicināsim dzīvojamo ēku, kuras ir kultūrvēsturiski pieminekļi, atjaunošanu, ieviešot nodokļu atvieglojumus, valsts un pašvaldības subsīdijas šo namu sakārtošanai.

5.20.Veicināsim līdzsvarota īres tirgus veidošanos, ar valsts un pašvaldību atbalstu stimulējot īres namu un sociālo māju būvniecību, vienlaikus izvēršot publisko-privāto partnerību.

5.21.Nodrošināsim apkārtējās vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

5.22.Izstrādāsim un īstenosim dzīvojamo ēku pārvaldīšanas politiku, veidojot sektorā godīgai konkurencei labvēlīgu vidi.

5.23.Sabiedriskajām vajadzībām nepieciešamo būvniecības objektu iepirkuma konkursos vērtēsim būvniecības produktu energoietilpību un fosilo izmešu emisijas lielumu, nosakot to kā vienu no prioritātēm.

5.24.Valsts un pašvaldību pasūtījumos kā prioritāru noteiksim no atjaunojamiem resursiem ražotu un/vai videi draudzīgu būvmateriālu izmantošanu.

5.25.Pilnā apjomā ieviesīsim būvniecībā Eirocod 5 normas.

Satiksme un transports

Nozares prioritātes ir kvalitatīvi transporta pakalpojumi un moderni pasta pakalpojumi.

5.26.Nodrošināsim stabilu, prognozējamu un augošu transporta infrastruktūras jomas finansēšanu. Piesaistīsim ES fondu līdzekļus un valsts līdzfinansējumu, izmantosim publiskās-privātās partnerības modeli autoceļu un dzelzceļa objektu būvniecībai, rekonstrukcijai un attīstībai.

5.27.Nodrošināsim, ka tiek palielināta degvielas akcīzes nodokļa daļa transporta infrastruktūras atjaunošanai un uzturēšanai atbilstoši likumā „Par autoceļiem” noteiktajam.

5.28.Palielināsim ikgadējo finansējumu valsts 2.šķiras autoceļu sakārtošanas programmai novadu atbalstam.

5.29.Veicināsim konkurenci autoceļu nozarē, piesaistot jaunus autoceļu būves uzņēmumus un darbaspēku, tādējādi sekmējot ekonomisku un kvalitatīvu autoceļu būvi un rekonstrukciju.

5.30.Turpināsim projektu sagatavošanu un īstenošanu ātrsatiksmes ceļu tīkla attīstībai Latvijā noslogotākajos valsts galveno autoceļu posmos: t.sk. „Maskavas šosejas” posma būvniecību posmā Tīnūži – Koknese, A2/E77 rekonstrukciju posmā Rīga –Sēnīte, A7/E67 būvniecību posmā Ķekavas apvedceļš, A4/E67 rekonstrukciju posmā Baltezers – Saulkalne, A8/E77 rekonstrukciju posmā Rīga – Jelgava, A5/E77 rekonstrukciju posmā Rīgas apvedceļš un A10/E22 rekonstrukciju posmā Jūrmalas apvedceļš.

5.31.Lai uzlabotu kravas transportlīdzekļu satiksmi un atvieglotu robežšķērsošanas procedūras uz Latvijas un Krievijas robežas, rekonstruēsim maršruta A6 posmu Jēkabpilī; pabeigsim posma Jēkabpils – Varakļāni rekonstrukciju, pabeigsim pēc būtības jauna ceļa Ludza – Terehova izbūvi, veiksim pasākumus pie Terehovas un Grebņevas RKP, lai uzlabotu kravas transportlīdzekļu apkalpošanu pirms robežšķērsošanas procedūras.

5.32.Izbūvēsim speciālus autopārvadājumu kontrolei paredzētus laukumus pie valsts galvenajiem autoceļiem.

5.33.Lai nostiprinātu Latvijas kā starptautiska finanšu biznesa un tūrisma centra statusu, uzsāksim pēc būtības jaunas starptautiskās lidostas „Rīga” celtniecību, ar mērķi lidostā „Rīga” sasniegt 30 miljonu pasažieru apgrozījumu nākotnē, bet trīs gadu laikā pārsniegt 5 miljonu pasažieru apgrozījumu gadā, saglabājot nemainīgi augstu kvalitātes līmeni pasažieru un kravu apkalpošanā un lidojumu drošībā.

5.34.Palielināsim konkurenci aviācijas nozarē, piedāvājot lidostas nodevas atlaides jauniem reisiem, piesaistot Latvijai arvien jaunas aviosabiedrības, atklājot jaunus tiešo lidojumu maršrutus, stimulējot lidostas „Rīga” kļūšanu par aviokompāniju bāzes lidostu, mazinot kādas aviokompānijas dominējošo stāvokli un veicinot tālāku aviobiļešu cenu samazināšanos.

5.35.Efektīvas un koordinētas valsts aviācijas politikas nodrošināšanai un reģionālo lidostu attīstībai, izveidosim vienotu valsts akciju sabiedrību, kurā ietilps lidosta „Rīga”, Daugavpils, Liepājas un Ventspils lidostas un VAS „Latvijas gaisa satiksme”.

5.36.Lai nodrošinātu pasažieru maksimāli ērtu un ātru nokļūšanu lidostā „Rīga”, sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un transporta uzņēmumiem veicināsim sabiedriskā transporta, t.sk. dzelzceļa, piekļuves lidostai „Rīga” sistēmas attīstību.

5.37.Samazināsim „melnos punktus” uz autoceļiem, turpināsim neaizsargāto satiksmes dalībnieku drošības paaugstināšanas pasākumu īstenošanu, izbūvēsim gājēju un velosipēdistu celiņus un pārejas divos līmeņos vietās ar intensīvu gājēju satiksmi.

5.38.Palielināsim Autotransporta inspekcijas darbības kapacitāti, nodrošinot pasažieru un kravu autopārvadājumu kvalitātes un drošības standartu ieviešanu.

5.39.Sastrēgumu mazināšanai uz autoceļiem un tiltiem, kā arī nodrošinot videi draudzīga transporta attīstību, palielināsim dzelzceļa pasažieru pārvadājumu īpatsvaru; turpināsim pasažieru vilcienu parka modernizāciju un atjaunošanu, turpināsim dzelzceļa staciju un peronu rekonstrukciju, nodrošinot to pieejamību arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

5.40.Veicināsim “Rail Baltic” projekta īstenošanu, lai nodrošinātu Latvijas pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas dzelzceļa transporta sistēmā. Veicināsim kravu pārvadājumu pa dzelzceļu īpatsvaru, nosakot konteineru kravu pārvadājumus pa dzelzceļu par prioritāti.

5.41.Sadarbībā ar Rīgas domi izstrādāsim mobilitātes plānu, lai ierobežotu transporta sastrēgumu pieaugumu uz svarīgākajām maģistrālēm, uzsāksim Daugavas Ziemeļu šķērsojuma izbūvi un sasaisti ar „Via Baltica”, pie dzelzceļa stacijām Rīgā attīstīsim „Park&Ride” tīklu.

5.42.Nodrošināsim vienotu satiksmes maršrutu plānošanu, uzlabojot maršrutu plānošanu reģionos un saskaņojot transporta kustības laikus.

Komunikācijas

5.43.Pieņemsim SIA ”Lattelekom” privatizācijas noteikumus, kas paredz valsts daļu pārdošanu par maksimāli izdevīgiem nosacījumiem, novēršot monopolcenu veidošanos mobilajiem un fiksētajiem sakariem, bet panākot uzņēmuma konkurētspēju starptautiskā līmenī.

5.44.Lai nodrošinātu preses izdevumu piegādes pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, nodrošināsim iespēju segt VAS „Latvijas pasts” preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanas lauku apvidos radītos zaudējumus no valsts budžeta līdz universālā pakalpojuma ieviešanas brīdim.

5.45.Lai palielinātu pasta pakalpojumu klāstu un uzlabotu pasta pakalpojumu piegādes drošību, izveidosim „Pasta banku” un veicināsim modernu pasta pakalpojumu pieejamību visā valsts teritorijā.

5.46.Projekta „Platjoslu sakaru infrastruktūras attīstība lauku apvidos” ietvaros ieviesīsim platjoslas tīklus, lai nodrošinātu iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam visā valsts teritorijā izmantot pastāvīga pieslēguma elektronisko sakaru, tai skaitā interneta, pakalpojumus.

5.47.Nodrošināsim valsts pārvaldes sektorā uzkrātās informācijas atkalizmantošanu.

5.48.Noteiksim un konsekventi atbalstīsim informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas attīstībai prioritārās valsts informācijas sistēmas un tās integrējošus servisus.

5.49.Nodrošināsim datu un datortīklu aizsardzību, izstrādājot vienotas datortīklu aizsardzības politikas principus un pieejas, t.sk. ieviešot vienotu kibernoziegumu aizsardzības sistēmu.

5.50.Sakārtosim un pilnveidosim elektronisko ziņu apstrādi Iedzīvotāju reģistrā (dzīvesvietas deklarēšana) iedzīvotāju uzskaites un migrācijas procesu dokumentācijas optimizācijai.

Vispārpieejami informācijas pakalpojumi

5.51.Panāksim, lai tradicionālās un elektroniskās bibliotēkas, kā arī tos vienojošais informācijas tīkls kļūst par būtisku informācijas saņemšanas instrumentu mācībām un darbam, tajā skaitā turpinot īstenot Bila un Melindas Geitsu fonda līdzfinansēto Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas jeb Gaismas tīkla projektu; padarīsim bibliotēkas arī par novadpētniecības, kultūras un uzņēmējdarbības atbalsta institūcijām kā atvērtu sabiedrisko telpu cilvēku kontaktiem un vietējo kopienu veidošanai.

5.52.Nodrošināsim Latvijas Nacionālās bibliotēkas strukturālo attīstību kā valsts bibliotēku tīkla centrālajam mezglam un koordinatoram (tai skaitā, īstenojot Nacionālās digitālās bibliotēkas projektu), citu bibliotēku infrastruktūras renovāciju, modernizāciju un informācijas pieejamību tajās, kopumā nodrošinot reālu informācijas pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam, interaktīvu vidi sabiedrības izglītības, jaunrades, kultūras vajadzību apmierināšanai.

5.53.Nodrošināsim kvalitatīvi jauna līmeņa Latvijas kultūras un atmiņas institūciju mantojuma digitālā krājuma izveidi; veidosim vienotu informācijas tehnoloģiju vidi kultūras mantojuma saglabāšanai, digitalizēšanai un pieejamībai; īstenosim vienotu pieeju digitalizētajam mantojumam izglītības, zinātnes un mūžizglītības vajadzībām; līdz 2010.gadam īstenosim savietota arhīvu, muzeju un bibliotēku elektroniskās informācijas portāla izveidi; nodrošināsim kultūrizglītības informācijas sistēmas izveidi un mācību procesu un materiālu modernizāciju, turpinot profesionāli izmantot ES līdzekļus; attīstīsim Latvijas Kultūras karti, veidojot to par vispilnīgāko faktoloģisko materiālu pamatotu attīstības lēmumu pieņemšanai.

5.54.Pilnveidosim nacionālā pasūtījuma sistēmu sabiedriskajām raidorganizācijām, veidojot to uz konkurences pamatiem, lai palielinātu informatīvi izglītojošo raidījumu īpatsvaru Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā, veicinot un popularizējot izglītības dažādos aspektus un rosinot iedzīvotājus aktīvai darbībai; veicināsim kvalitatīvu kultūras un izglītības raidījumu īpatsvara palielināšanos.

Budžeta politika un inflācijas ierobežošanas pasākumi

5.55.Īstenosim fiskālo politiku, t.sk. arī pretinflācijas plānu, kas novērsīs ekonomikas pārkaršanas draudus un nodrošinās stabilu un vienmērīgu makroekonomisko izaugsmi. Nodrošināsim konsekventu virzību uz valsts budžeta proficīta izveidošanu, saglabājot zemu valsts parāda līmeni.

5.56.Turpināsim realizēt vidēja termiņa (3 gadi) valsts budžeta plānošanu, nodrošinot finansējuma sasaisti ar ministriju un plānošanas reģionu stratēģiskajiem plāniem un budžeta izlietojuma plānojumu teritoriālā griezumā, tādējādi panākot valsts finanšu līdzekļu racionālu un efektīvu izmantošanu policentriskai attīstībai atbilstoši valdības definētajām prioritātēm. Orientēsim valsts budžetu uz attīstības veicināšanu patēriņa apmierināšanas vietā. Sniegsim valsts atbalstu ES līdzfinansētiem projektiem, kuri nodrošina publiskos pakalpojumus.

5.57.Turpināsim pāreju uz uzkrājuma grāmatvedības principu valsts budžeta izstrādē.

5.58.Turpināsim vienotas darba samaksas sistēmas ieviešanu visā publiskajā sektorā, nodrošinot konkurētspējīgu darbinieku atalgojumu un sociālās garantijas.

5.59.Sagatavosim un īstenosim ES fondu „pretinflācijas plānu”, izvērtējot projektu prioritāti, kas ļaus novērst nesamērīgu sadārdzinājumu veidošanos ES fondu projektos. Lai attīstītu konkurenci preču un pakalpojumu tirgū, veicināsim starptautiskos iepirkumu konkursus.

5.60.Nodrošināsim iespēju izmantot maksājumu kartes, iekasējot valsts budžeta maksājumus un maksu par budžeta iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.

5.61.Izstrādāsim preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes valsts politiku konkrētās tautsaimniecības nozarēs, it īpaši nozarēs ar lielu pievienoto vērtību, vietējiem resursiem un ar tranzītu saistītās nozarēs.

Konkurētspējas nodrošināšana, uzņēmējdarbības vides uzlabošana un eksportu veicinošie pasākumi

5.62.Nodrošināsim reālu e-pārvaldes darbību, pakāpeniski ieviešot elektroniski izpildāmas administratīvās procedūras visās valsts un pašvaldību institūcijās un panākot situāciju, ka gadījumos, ja noteikta atskaite ir iesniedzama vairākās valsts iestādēs, uzņēmējs to iesniedz tikai vienā valsts iestādē.

5.63.Pilnveidosim publiskās-privātās partnerības normatīvo bāzi un nodrošināsim neatliekamu Publiskās privātās partnerības likuma pieņemšanu.

5.64.Pilnveidojot konkurētspējas normatīvo regulējumu, nodrošināsim godīgai konkurencei labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi. Stingri kontrolēsim monopoluzņēmumus un apkarosim jebkuru karteļu rašanos. Radīsim brīvas konkurences apstākļus pašreizējās monopolnozarēs.

5.65.Pilnveidosim patērētāju tiesību aizsardzības institūciju darbību un veiksim efektīvu tirgus uzraudzību un pasargāsim patērētājus no riskiem un apdraudējuma viņu dzīvībai, veselībai un personas mantai, kas varētu rasties prasībām neatbilstošu preču vai pakalpojumu izmantošanas dēļ.

5.66.Sadarbībā ar pašvaldībām īstenosim tūrisma atbalsta programmas.

Nodokļu politika, valdības rezerves fonda izveide

5.67.Īstenosim skaidru un saprotamu nodokļu politiku, veidosim precīzu nodokļu normatīvo bāzi, nepieļaujot dažādas normatīvo aktu traktēšanas iespējas.

5.68.Izstrādāsim instrumentu – nodokļu modelēšanu, ar kura palīdzību iespējams novērtēt nodokļu politikas izmaiņu ietekmi uz dažādām nodokļu maksātāju kategorijām, atkarībā no viņu ienākumiem.

5.69.Paaugstināsim ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamos ieņēmumus un atvieglojumus par apgādībā esošu personu, vienlaikus uzlabojot nodokļu iekasēšanu; noteiksim nodokļu atvieglojumus par nepilngadīgu bērnu vienādā līmenī ar paša maksātāja neapliekamo minimumu.

5.70.Izstrādāsim modernu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumu, nosakot pārdomātu, taisnīgu no kapitāla gūtā ienākuma aplikšanu ar nodokli.

5.71.Neatbalstīsim uzņēmumu ienākuma nodokļu bāzes un likmes harmonizāciju Eiropas Savienībā.

5.72.Atsevišķās tautsaimniecības nozarēs izstrādāsim uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus komercsabiedrībām, kuras reinvestē peļņu uzņēmumu attīstībā.

5.73.Izstrādāsim īpašu kārtību, kādā tiek aplikti ar nodokļiem dzīvokļu un dzīvojamo māju fonds, nosakot samazinātu nodokļa likmi un nosakot atvieglojumus īpašnieku pašapdzīvotiem un izīrētiem dzīvokļiem. Izmantojot nodokļu sistēmu, mājokļu tirgū radīsim priekšrocības pirmā mājokļa pircējiem un pašapdzīvoto mājokļu īpašniekiem.

5.74.Aktīvi vērsīsimies pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, PVN izkrāpšanu, aplokšņu algām un privātpersonu ienākumu slēpšanu; šīs cīņas mērķis ir nodrošināt godīgu uzņēmumu konkurētspēju.

5.75.Lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu, īstenosim efektīvu mehānismu fizisko personu ienākumu kontrolei, pamatojoties uz iedzīvotāju ienākumu sākumdeklarācijām.

5.76.Nodrošināsim rezultatīvu Valsts ieņēmumu dienesta darbu ES kopējā tirgus apstākļos, lai apkarotu kontrabandu starptautiskās PVN krāpšanas un citas nodokļu nemaksāšanas shēmas.

5.77.Izvērtēsim dabas resursu nodokļa likmju efektivitāti par dabas resursiem un to pārdomātu izmantošanu, kā arī optimizēsim dabas resursu nodokļa likmes.

Zemkopība un mežsaimniecība

Veicināsim Latvijas lauku, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozaru nozīmību valsts ekonomiskās stabilizācijas un ilgtermiņa attīstības procesā

5.78.Ieviesīsim efektīvu lauksaimniecības un mežsaimniecības risku vadības sistēmu.

5.79.Atbalstīsim tikai tādu meža politiku, kas nodrošina mežsaimniecības nozares produktivitātes pieaugumu, vienlaikus ievērojot vides aizsardzības un ilgtspējīgas mežu saglabāšanas prasības.

5.80.Modernizēsim un restrukturizēsim lauku saimniecības, attīstot nozaru konkurētspēju un produktu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību.

5.81.Īpašu uzmanību pievērsīsim tādas politikas īstenošanai, kas vērsta uz ražošanas apjomu palielināšanos un ražošanas dažādošanu lauku apvidos, vienlaikus veicinot arī inovatīvu un eksportspējīgu produktu ražošanu.

5.82.Nodrošināsim, ka Eiropas Savienības atbalsts un valsts finanšu līdzekļi ir orientēti uz sociālekonomiskās situācijas ilgtermiņa uzlabošanu visos Latvijas reģionos.

5.83.Sniegsim atbalstu zivsaimniecības dabisko resursu atjaunošanai un nozares modernizācijai, konkurētspējas veicināšanai gan iekšējā, gan ārējos tirgos.

5.84.Aktīvi piedalīsimies Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas pārveidošanas procesos, vienlaikus mazinot administratīvos šķēršļus un slogu Eiropas Savienības atbalsta saņemšanai Latvijā.

5.85.Izstrādāsim pasākumu kopumu, kas orientēts uz drošas un nekaitīgas pārtikas apriti, nodrošinot arī patērētāju tiesību aizsardzību.

Inovācijas un zinātne

Būtiski palielināsim zinātnes un inovāciju lomu konkurētspējīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai.

5.86. Nodrošināsim izsvērtu un sabalansētu bāzes finansējumu visām zinātnes nozarēm un konsekventi to palielināsim.

5.87. Nodrošināsim Zinātniskās darbības likuma normu ieviešanu un stabilu finansējuma palielinājumu prioritāriem pētījumiem.

5.88. Izstrādāsim pasākumus, lai nodrošinātu pēcdoktorantūras (postdoc) pētniecības atbalstu vismaz piecu gadu garumā.

5.89.Uzsāksim akadēmiskās vides reformu, veicinot tās atvērtību un jaunu zinātnieku ienākšanu, vienlaikus samazinot korporatīvo saišu nozīmi un administratīvo slogu.

5.90.Paaugstināsim Inovāciju rosināšanas centra iespējas tehnoloģiju auditu, tehnoloģiju piedāvājumu un tehnoloģiju pieprasījumu izvērtējuma jomā.

5.91.Sagatavosim priekšlikumus, lai palielinātu to uzņēmumu skaitu, kas saņēmuši riska kapitāla investīcijas.

5.92.Popularizēsim zinātnes sasniegumus sabiedrībā, veidojot sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi, raisot jauniešu interesi par zinātnes studijām.

5.93.Nodrošināsim medicīnas zinātnes, inovatīvu tehnoloģiju (e-veselības) un risinājumu atbalstīšanu un ieviešanu veselības aprūpē.

5.94.Veidosim zināšanu sabiedrības pilnvērtīgai attīstībai Latvijā nepieciešamo informācijas bāzi, kā arī nodrošināsim latviešu valodas kā nacionālās identitātes pamata saglabāšanu un attīstību un dzīvotspēju elektroniskajā vidē, uzsākot Latvijas Nacionālās digitālās enciklopēdijas projekta izstrādi.

5.95.Atbalstīsim zinātniskās pētniecības struktūras izveidošanu tautsaimniecības attīstības analīzes un attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, izmantojot mūsdienīgas metodes un instrumentus.

5.96.Atbalstīsim vides zinātnes attīstību; veicināsim inovatīvu vides tehnoloģiju izstrādi, ieviešanu un lietošanu.

5.97.Veicināsim „zaļā iepirkuma” ieviešanu valsts pārvaldes institūcijās un pašvaldībās.

Radošās industrijas attīstība, kultūras un uzņēmējdarbības sintēze

5.98.Izstrādāsim radošās industrijas atbalsta politiku; sekmēsim moderno tehnoloģiju izmantošanu radošo produktu izstrādē un atbalstīsim šo produktu eksportu; veidosim radošās industrijas kopu, iesaistot radošās savienības, izglītības iestādes, un saistītās nozares; pabeigsim jaunas dizaina mācību programmas izstrādi un īstenošanu dizaina jomā visos izglītības līmeņos.

5.99.Sekmēsim tālāku nacionālā kino atdzimšanu, konsekventi palielinot mērķdotāciju filmu uzņemšanai, kā arī audiovizuālās nozares aktīvu līdzdalību ES programmā Media 2007.

5.100.Ņemot vērā jauno mediju straujo attīstību un izplatību, radīsim Jauno mediju augstākās izglītības apmācības programmu, kas spētu nodrošināt Latvijas tautsaimniecību ar augstas klases speciālistiem.

5.101.Turpināsim veidot sabiedrības izpratni par kultūru un jaunradi kā zināšanu ekonomikas pilnvērtīgu sastāvdaļu, papildinot tradicionālo uzskatu par kultūru kā patērējošu nozari.

6.Nodarbinātība un darbaspēka migrācija

Nodrošināsim Latvijas tautsaimniecības sabalansētai attīstībai nepieciešamo darbaspēka struktūru.

6.1. Pamatotas nepieciešamības gadījumā noteiksim kvotas terminēta darbaspēka ievešanai atsevišķās nozarēs no valstīm, ar kurām Latvijai būs noslēgts divpusējs līgums par savstarpējās migrācijas nosacījumiem.

6.2.Izstrādāsim programmu, kuras mērķis būs nepieļaut „sociālo” imigrantu skaita pieaugumu Latvijā.

6.3.Nodrošināsim izmaiņas darba tiesiskās attiecības regulējošajos normatīvajos aktos un izstrādāsim plašu informatīvo kampaņu, lai veicinātu darbaspēka mobilitāti, kā arī atgriešanos no ekonomiskās emigrācijas ārvalstīs, vienlaikus nodrošinot darba ņēmēju un darba devēju tiesību aizsardzību.

7.Drošība

Iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu balstīsim uz tiesību aizsardzības institūciju pārveidi no represīvām iestādēm par pakalpojumu sniedzējām institūcijām.

7.1. Nodrošināsim sabiedrības interešu ievērošanu policijas prioritāšu noteikšanā un vadībā, pārejot no reaktīvas darbības un palielinot preventīvo pasākumu skaitu.

7.2.Lai atgūtu un iemantotu sabiedrības uzticību, turpināsim pakāpenisku, bet konsekventu un ar resursiem pastiprinātu tiesību aizsardzības dienestu reformu ar mērķi nodrošināt to sniegto pakalpojumu atbilstību sabiedrības drošības vajadzībām, novēršot funkciju dublēšanos un vienlaikus apstādinot kvalitatīvākā darbaspēka aizplūšanu no tiesību aizsardzības un ugunsdzēsības un glābšanas iestādēm, kompleksi risinot atalgojuma, sociālo garantiju, tālākizglītības un materiāli tehniskās apgādes jautājumus.

7.3.Noteiksim, ka sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana visiem Latvijas iedzīvotājiem to mājās, uz ielas, ceļā un sabiedriskajās vietās ir prioritārais tiesību aizsardzības iestāžu uzdevums, kas izvirza īpašas prasības pret to darbiniekiem – profesionalitāti, labu izglītību, godīgumu un vēlmi kalpot sabiedrībai.

7.4.Organizētās noziedzības, smago un ekonomisko noziegumu apkarošanai nepieciešams pilnveidot starpinstitūciju sadarbību, kā arī iekšējās drošības sistēmu.

7.5.Aktīvi vērsīsimies pret noziegumiem, kuros izmantotas augstās tehnoloģijas, pilnveidojot to apkarošanas sistēmas un veicinot atbildīgo valsts institūciju sadarbību šajā jomā.

7.6.Izstrādāsim elektroniskās drošības un aizsardzības sistēmu informācijas sistēmu aizsardzībai no kibernoziegumiem.

7.7.Nodrošināsim ES ārējās robežas pilnvērtīgu kontroli, ieviešot un izpildot Šengenas līguma prasības, kā arī pilnveidosim robežkontroles punktu darbību, īpašu uzmanību pievēršot to infrastruktūras tālākai attīstībai.

7.8.Turpināsim vienotas un efektīvas valsts uguns apsardzības un glābšanas sistēmas izveidošanu.

7.9.Izvērtēsim un uzraudzīsim izmaiņas iekšējās drošības situācijā, laikus identificējot un novēršot iespējamos riskus.

7.10.Ciešāk sadarbojoties ar pašvaldībām un sabiedriskām organizācijām, pastiprināsim cīņu pret narkotiku izplatīšanu, cilvēku tirdzniecību, vērsīsimies pret personām, kuras atsakās uzrādīt narkotiku iegūšanas avotus, kā arī ierosināsim īpašumu atsavināšanu, kas tiek izmantoti narkotiku un nelegālā alkohola izplatīšanai.

7.11.Pilnveidosim pazudušo personu meklēšanas sistēmu.

7.12.Lai aizsargātu bērnus pret noziedzīgiem nodarījumiem un samazinātu nepilngadīgo noziedzību, palielināsim Valsts policijas nepilngadīgo lietu inspektoru lomu, ciešāk sadarbojoties ar mācību iestādēm, pašvaldībām un sabiedriskā labuma organizācijām.

7.13.Pilnveidosim Ceļu policijas darbu, ieviešot tehniskos līdzekļus satiksmes noteikumu ievērošanas kontrolei un paplašināsim pašvaldību policijas funkcijas satiksmes organizēšanā. Veidosim Ceļu policiju par pilnvērtīgu satiksmes drošības organizēšanas dalībnieku, paplašināsim policijas darbinieku tiesības piedalīties satiksmes drošības jautājumu koordinēšanā saistībā ar ceļu izbūvi, rekonstrukciju un uzturēšanu; veiksim preventīvos pasākumus, izglītojot sabiedrību par iespējamiem apdraudējumiem ceļu satiksmē un to novēršanu.

7.14.Novērsīsim Valsts policijas un citu iekšlietu iestāžu rīcībā esošo līdzekļu izmantošanu personas patvaļīgai ietekmēšanai; izveidosim neatkarīgu sūdzību izskatīšanas un iedarbīgu iekšlietu iestāžu kontroles sistēmu.

7.15.Pilnveidosim iekšlietu sistēmu, vienkāršojot iestāžu padotību un teritoriālo izvietojumu, nodrošinot caurskatāmai un iedarbīgai funkciju izpildei nepieciešamo darbinieku skaitu; veidosim caurredzamu lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un izpildes kontroles kārtību.

7.16.Pilnveidosim valsts un pašvaldību policijas sadarbību likumības un kārtības nodrošināšanā.

7.17.Izstrādāsim likumus un īstenosim pasākumus, lai uzlabotu satiksmes drošību ūdenstransportā.

7.18.Samazināsim vidējā līmeņa vadītāju skaitu, palielinot tiešo policijas funkcijas veicošo policijas darbinieku skaitu.

7.19.Lai paaugstinātu policijas darba efektivitāti un pieejamību, pārstrukturizēsim policijas teritoriālajās iestādēs strādājošo skaitu atbilstoši slodzei un sabiedrības drošības interesēm.

7.20.Izstrādāsim grozījumus Krimināllikumā un administratīvo sodu sistēmā, lai varētu efektīvāk cīnīties pret narkotisko, psihotropo un citu atkarību izraisošo vielu izplatību, kā arī iedarbīgi apkarot organizēto noziedzību, narkotisko vielu apriti, cilvēku tirdzniecību un nelikumīgi iegūto finanšu līdzekļu legalizāciju.

7.21.Veicināsim pārrobežu sadarbību starp Latvijas un kaimiņvalstu tiesību aizsardzības iestādēm. Pārstrukturizēsim Valsts robežsardzes dienestu tā, lai līdz ar pievienošanos Šengenas zonai un pēc iekšējo robežu atvēršanas nepieļautu nelegālo imigrāciju un nelegālo viesstrādnieku ieplūšanu valstī.

Valsts ārējās drošības pamatā liksim aktīvu un pilntiesīgu līdzdalību NATO un citās starptautiskajās organizācijas, kā arī stratēģiskas alianses veidošanu ar ASV un citiem globālajiem partneriem.

7.22.Turpināsim aktīvi iesaistīties drošības politikas izstrādē un īstenošanā ES un NATO līmenī, veicinot sadarbību abu organizāciju starpā, kā arī stiprinot Baltijas valstu sadarbību militārajā jomā.

7.23.Nodrošināsim valsts aizsardzības spēju turpmāku attīstību, turpinot pilnveidot profesionālo bruņoto spēku kaujas spējas un materiāli tehnisko bāzi, kā arī attīstot Zemessardzi kā efektīvu atbalsta instrumentu.

7.24.Turpināsim Latvijas līdzdalību starptautiskajās miera nodrošināšanas misijās ANO, NATO vai ES vadībā, īpašu uzmanību veltot Latvijas spējai piedalīties starptautiskajās operācijās ar civilajiem ekspertiem.

7.25.Ciešā sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām atbalstīsim Jaunsardzes kustības turpmāku attīstību, veicinot jauniešu patriotisko audzināšanu, militāro zināšanu un fizisko spēju pilnveidošanu.

8.Ārlietas

Latvijas ārpolitikas pamatmērķis ir radīt tādus priekšnoteikumus, kas nodrošina stabilas, drošas, demokrātiskas un ekonomiski spēcīgas valsts tālāku attīstību.

8.1.Aktivizēsim Latvijas nacionālo interešu aizstāvību visos ES lēmumu pieņemšanas procesos; ratificēsim ES Reformu līgumu, līdzdarbosimies Eiropas nākotnes ideju formulēšanā, izmantojot Pārdomu grupas diskusiju ietvaru; atbalstīsim Horvātijas, Turcijas un citu valstu tuvināšanos ES integrācijai, uzsverot pievienošanās kritēriju izpildi; uzsāksim cilvēkresursu plānošanu un materiāltehniskās bāzes veidošanu, gatavojoties Latvijas prezidentūrai 2015.gadā.

8.2. Aktīvi līdzdarbosimies ES enerģētikas politikas veidošanā, īpaši Komisijas izstrādātās jaunās Enerģētikas paketes pieņemšanas procesā un aktivizēsim darbu pie enerģētikas resursu piegādes alternatīvām un atjaunojamo resursu izmantošanas iespējām.

8.3. Atbalstīsim tādas ārpolitiskās aktivitātes, kas vērstas uz Latvijas eksporta veicināšanu un veicināsim uzņēmēju un Latvijas diplomātisko pārstāvniecību sadarbību, kā arī sekmēsim ārvalstu investīciju piesaisti. Valsts ekonomiskās intereses ņemsim vērā, plānojot jaunu vēstniecību atvēršanu. Atbalstīsim aktīvu un visaptverošu sadarbību ar ASV, nodrošinot tās iesaisti reģionā, īpaši akcentējot ekonomisko sadarbību.

8.4. Pilnībā izmantosim Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas darbu, vedot sarunas par Latvijai būtiskiem divpusējiem līgumiem. Sekmēsim Latvijai svarīgu jautājumu izskatīšanu ES-Krievijas dialoga ietvaros;

8.5.Sekmēsim aktīvu ārpolitiku, sniedzot atbalstu Gruzijai, Moldovai, Ukrainai un citām ES kaimiņvalstīm Latvijas attīstības politikas ietvaros un veicinot ekonomisko sadarbību ar reģiona valstīm;

8.6.Kā Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) prezidējošā valsts un organizējot šīs organizācijas valstu un valdību vadītāju samitu 2008. gada jūnijā, veicināsim ES Baltijas jūras stratēģijas izstrādi un BJVP reformu.

8.7.Panāksim bezvīzu režīmu ar ASV, Brazīliju un Austrāliju. Meklēsim iespējas, lai panāktu bezvīzu režīmu ar valstīm, kurās ir Latvijas tūrisma un biznesa intereses.

9.Kultūra

Turpināsim līdzsvarotu kultūras nozares attīstību, rūpējoties par kultūras mantojumu un jaunas infrastruktūras radīšanu visā Latvijā, īpaši atbalstot nacionālas nozīmes kultūras institūcijas un izcilības kultūras jomā, kā arī sekmējot amatiermākslu. Mūsu mērķis ir panākt, lai turpmāko piecu gadu laikā Latvija un Rīga kļūst par Baltijas jūras reģiona kultūras dzīves centru.

9.1. 2008.gadā uzsāksim Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Liepājas koncertzāles celtniecību, līdztekus projekta stadijā attīstot citus nozīmīgus kultūras objektus, kuri tiks īstenoti līdzsvaroti ar valsts ekonomiskās izaugsmes tempiem.

9.2. Izveidosim Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma reģistru un saglabāsim Latvijas novadu tradīciju daudzveidību un savdabību; veiksim kultūras/tautas namu akreditāciju. Atbalstīsim Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma plašāku izplatību un izmantošanu, aktivizējot moderno informācijas un multimediju tehnoloģiju lietošanu.

9.3. Nodrošināsim minimālo kultūras pakalpojumu klāstu („grozu”) visā valstī, izlīdzinot reģionālās atšķirības un nevienlīdzību kultūras pakalpojumu pieejamībā; atbalstīsim amatiermākslas kustību un profesionālo kolektīvu veidošanos Latvijas reģionos.

9.4. Nodrošināsim sekmīgu Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi 2008. gadā, tajā skaitā Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanu sadarbībā ar Rīgas Domi.

9.5.Nodrošināsim materiālā kultūras mantojuma saglabāšanu, uzturot to atbilstoši visaugstākajiem kritērijiem, tostarp izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus un sekmējot publiskās-privātās partnerības projektus kultūras pieminekļu atjaunošanai un saglabāšanai. Īstenosim programmu Mantojums 2018, līdz Latvijas valsts simt gadu jubilejai atjaunojot valsts nekustamos īpašumus ar kultūras funkciju; ar ES līdzekļu palīdzību īpašu atbalstu sniegsim reģionālajiem kultūras centriem, kas saistīti ar kultūras mantojuma saglabāšanu.

9.6. Atbalstīsim Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma plašāku izplatību un izmantošanu, aktivizējot moderno informācijas un multimediju tehnoloģiju lietošanu.

9.7. Atbalstīsim radošo industriju, sekmēsim moderno tehnoloģiju izmantošanu radošo produktu izstrādē un atbalstīsim šo produktu eksportu.

9.8. Veicināsim mūsdienu latviešu autoru izcilāko oriģināldarbu izplatību starptautiskajā un nacionālajā arēnā, vienlaikus rosinot jaunās paaudzes interesi un zināšanas par latviešu klasiku.

9.9. Sekmēsim mazākumtautību iniciatīvu to kultūras tradīciju saglabāšanā un kopšanā, tādējādi bagātinot Latvijas kultūras dzīvi un veicinot starpkultūru dialogu.

9.10.Veicināsim latviešu valodas kā Latvijas valsts valodas un ES oficiālās valodas attīstīšanu un saglabāšanu.

9.11.Turpināsim atbalstīt okupācijas seku novēršanu un upuru piemiņas godināšanu; līdz 2010. gadam uzcelsim padomju okupācijas upuru pieminekli laukumā pie Okupācijas muzeja, kā arī atbalstīsim vēsturiskos jautājumus skaidrojošu filmu uzņemšanu; līdz 2010. gadam īstenosim Latvijas Okupācijas muzeja Nākotnes nama projektu.

9.12.Nodrošināsim kultūras ciešāku klātbūtni skolās, pastiprinot kultūras labvēlīgo ietekmi uz bērnu un jauniešu vērtību sistēmas veidošanos un radošo spēju atraisīšanos; sastādīsim Latvijas kultūras kanonu – izcilāko literatūras, mākslas, mūzikas un kino darbu kopu, kas jāpārzina vidējo izglītību ieguvušam cilvēkam Latvijā; atjaunosim obligātu mūzikas mācību vispārizglītojošās skolās, veicināsim kordziedāšanas tradīciju nostiprināšanu un attīstīšanu skolā.

9.13.Atjaunosim programmu “Sakrālā tūrisma infrastruktūras objektu atjaunošana” Latvijas garīgā un kultūrvēsturiskā mantojuma – Latvijas dievnamu – saglabāšanai un atdzimšanai, rekonstruēsim Rīgas Doma baznīcu un Aglonas Baziliku.

9.14.Nodrošināsim pienācīgu valsts arhīvos glabājamā dokumentārā mantojuma saglabāšanu un pieejamību; izveidosim Nacionālo arhīvu, apvienojot valsts arhīvus; aktīvi izmantojot jaunās tehnoloģijas, veidosim Vienoto valsts arhīvu informācijas sistēmu; līdz 2010.g. īstenosim savietota arhīvu, kino, muzeju un bibliotēku elektroniskā kataloga izveidi, turpinot profesionāli izlietot ES fondu līdzekļus.

10.Vide

Saglabāsim vides bagātības un nodrošināsim Latvijas ilgtspējīgu attīstību

10.1.Pilnveidosim kompensāciju mehānismu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos.

10.2.Uzlabosim vides aizsardzības kontroles institūciju darbību, nostiprinot to administratīvo veiktspēju un produktivitāti.

10.3.Nodrošināsim lietotās kodoldegvielas izvešanu no Latvijas, kā arī Baldones radioaktīvo atkritumu glabātavas drošību un atbilstību starptautiskajām prasībām.

10.4.Nodrošināsim Latvijas Republikas pilnvērtīgu iesaistīšanos starptautiskajā emisiju tirdzniecībā, izveidojot klimata pārmaiņu finanšu instrumentu un sekmējot atjaunojamo energoresursu, energoefektīvu risinājumu un zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju attīstību.

10.5.Iesaistīsimies Baltijas jūras rīcības plāna īstenošanā, lai samazinātu jūras eitrofikāciju un piesārņojumu ar bīstamajām vielām, turpinot ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanu atbilstoši vides aizsardzības prasībām un reģionālo atkritumu apsaimniekošanas poligonu būvniecību.

10.6.Nodrošināsim NATURA 2000 teritoriju apsaimniekošanu, pilnveidojot sadarbību ar pašvaldībām, veicinot valsts un privātās partnerības projektus un iesaistot sabiedrību īpaši aizsargājamo teritoriju dabas vērtību saglabāšanā.

10.7.Izstrādāsim un sāksim īstenot upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānus, rūpējoties gan par ūdens kvalitātes uzlabošanu, gan plūdu risku apzināšanu un samazināšanu, un iesaistīsim visas ieinteresētās puses šo plānu apspriešanā pirms to apstiprināšanas.

10.8.Veiksim nozīmīgāko vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju un novērsīsim piesārņojuma tālāku izplatību vidē.

10.9.Veicināsim sabiedrības izpratni par vidi, kā izglītības un pētniecības centrus tālāk attīstot Dabas muzeju un Nacionālo botānisko dārzu, kā arī sadarbībā ar Rīgas pašvaldību atbalstot Nacionālo Zooloģisko dārzu.

10.10.Veicināsim sabiedrības līdzdalību vides aizsardzībā un saglabāšanā; īstenosim sabiedrības izglītošanas un informēšanas pasākumus un veicināsim aktuālas vides informācijas sagatavošanu populārā formā un tās izplatīšanu; nodrošināsim plašu sabiedrības līdzdalību vides problēmu risināšanā.

10.11.Ierakstīsim zemesgrāmatā valsts īpašumā esošās zemes īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

10.12.Lai uzlabotu sabiedrības informēšanu, pilnveidosim vides kvalitātes normatīvus, veicināsim to ieviešanu, veidosim vienotu vides monitoringa un informācijas sistēmu, savietojamu ar ES un starptautiskajām informācijas sistēmām.

10.13.Pilnveidosim normatīvo bāzi atkritumu apsaimniekošanas jomā un uzlabosim tās piemērošanu atkritumu apsaimniekošanas problēmjautājumu risināšanā, veicināsim depozīta sistēmas ieviešanu atsevišķu veidu atkritumu apsaimniekošanai.

11.Fiziskās aktivitātes un sports

Radīsim apstākļus veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības veidošanai.

11.1.Attīstīsim tautas sportu, bērnu un jauniešu fizisko sagatavotību, sekmējot reģionālo atbalsta centru izveidi un darbību jauno un talantīgo sportistu mācību un treniņu nodrošināšanai netālu no dzīvesvietām, nodrošinot visu veidu resursu piesaisti, īpaši paplašinot publiskās-privātās partnerības iniciatīvas.

11.2.Pilnveidosim valsts sporta pārvaldīšanas institucionālo struktūru un funkcijas. Nodrošināsim efektīvu un koordinētu sporta politikas izstrādi un īstenošanu. Palielināsim nevalstisko organizāciju lomu sporta politikas veidošanā un realizēšanā, paredzot uzdevumu deleģēšanu sporta organizācijām. Turpināsim attīstīt sporta izglītības un sporta speciālistu sagatavošanas sistēmu.

11.3.Noteiksim, ka valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas, kuras īsteno gan pašvaldību dibinātās izglītības iestādes, gan arī privātpersonu dibinātās izglītības iestādes un sporta klubi.

Saeima atjauno Kalvīša, Spurdziņa un Rivžas deputāta mandātus

LETA   12/20/07    Saeima šodien atjaunoja bijušā Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) Saeimas deputāta mandātu. Līdz ar to deputāta mandātu zaudēja Jānis Porietis (TP), kurš iestājās Saiemā no Tautas partijas (TP) Vidzemes vēlēšanu apgabala uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Saeima šodien atjaunoja arī bijušā Finanšu ministra Oskara Spurdziņa (TP) Saeimas deputāta pilnvaras. Līdz ar to deputāta pienākumus beidz pildīt Valdis Ģīlis, kurš iestājās Saeimā no TP Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Saeima šodien atjaunoja arī bijušās izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas (ZZS) deputāta mandātu. Līdz ar to deputāta pienākumus beidz pildīt Uldis Augulis (ZZS), kurš iestājās Saeimā no ZZS Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs, kurš nolicis deputāta mandātu, var to atjaunot, ja viņš zaudē amatu valdībā. Iesniegumu par deputāta pilnvaru atjaunošanu var iesniegt Saeimas prezidijam nedēļas laikā no dienas, kad zaudēts amats valdībā.

Saskaņā ar likumu deputāta mandāti tiek atjaunoti bez debatēm un balsojuma. Kalvīts, Spurdziņš un Rivža uz deputātu mandātu atjaunošanu nebija ieradušies.

Ceturtdien vai nekad

Ināra Egle,  Diena  12/21/07    Kad piecas labējās partijas pirms premjera kandidāta nominēšanas tikās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, visas ar izpratni pieņēmušas prezidenta vēlējumu līdz Ziemassvētkiem izveidot piecu partiju valdību. Šis termiņš nebija negaidīts, ceturtdien Saeimas sēdē atgādināja Tautas partijas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis. Ja TP būtu uzticēta valdības veidošana, tā varbūt nosēdinātu Jauno laiku pie kopīgā sarunu galda un izmantotu iespēju neformāli runāt arī kuluāros. "Taču domāju, ka iznākums būtu tāds pats," sacīja M.Kučinskis, pieļaujot, ka JL vienalga nebūtu nācis valdībā.

Ar līdzīgu motivāciju arī pārējo koalīcijas partiju politiķi skaidroja steigu, kādā tika izveidota valdība. Pagājušajā piektdienā tika nominēts premjera kandidāts, kas brīvdienās sagatavoja valdības dokumentus kopā ar saviem domubiedriem un faktiski valdību izveidoja trijās dienās, naktīs starp tām guļot tikai pāris stundu. Šo procesu JL politiķi ir salīdzinājuši pat ar politisko teātri vai cirku, "kurā Ivars Godmanis bija vietu ierādītājs", sacīja Kārlis Šadurskis. JL neteica nē dalībai valdībā, bet vēlējās turpināt sarunas.

Taču tām vairs nebija laika. Ceturtdien bija pēdējā rudens sesijas Saeimas sēde, un deputāti no brīvdienām, kuras daudzi vadīs ārvalstīs, tāpēc ārkārtas sesijā nebūtu iespējams nodrošināt visu klātbūtni, atgriezīsies janvāra vidū. I.Godmanis atzina, ka vilcināšanās tikai sarežģītu valdības veidošanu un varētu radīt vēl lielākas pretrunas. Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) trešdien LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? pateica konkrētāk - ja I.Godmaņa valdību neapstiprinātu ceturtdien, tad to neapstiprinātu nekad.

Lūgts pamatot teikto, M.Segliņš Dienai ceturtdien sacīja: "Jaunā laika taktika bija pārvilkt pāri šodienai, pēc tam pateikt "nē Godmanim", un viņam līdz 15.janvārim vairs nebūtu balsu." Tad, viņaprāt, sāktos runas, ka aicinātais premjera kandidāts nav spējīgs izveidot valdību, un tiktu izdarīts spiediens uz prezidentu.

"Neticu, ka Jaunais laiks vēlējās nākt valdībā, drīzāk gribēja, lai tiek zaudēts temps," Dienai teica TB/LNNK priekšsēdis Roberts Zīle, uzskatot, ka "šim politiskajam teātrim kādā brīdī ir jāliek punkts". Viņš atsaucās uz citu valstu pieredzi, kad ne viens vien būtisks lēmums ir tapis pēdējās nakts diskusijās, un uzskata - ja valdības veidošana tiktu atlikta, temps būtu zaudēts, un, iespējams, tajā laikā tiktu izdarīts spiediens uz Valsts prezidentu izvēlēties citu premjera kandidātu vai pat atlaist Saeimu. Kā zināms, atlaist parlamentu rosina JL.

Diena jau rakstīja par citām bažām, kad spiedienu uz Valsts prezidentu varētu izdarīt arī Tautas partija, lai panāktu savu premjera kandidātu, jo tās pārstāvji, kas gan nav ne Saeimā, ne valdībā, esot devuši prezidentam mājienus, ka Saeimai ir arī iespējas atsaukt prezidentu pirms termiņa beigām, ja "viņš centīsies izdabāt visiem". M.Segliņam nebija zināms, vai kāds TP biedrs būtu tā rīkojies, "jo mums nav tāda nodoma". M.Segliņš pirms vairākām nedēļām arī bija viens no tiem, kas uzskatīja, ka TP vajadzētu paiet malā, lai premjeru nominētu cita partija.

Jaunā laika pārstāvji ir norādījuši, ka pretrunas ir arī tagadējās koalīcijas partiju starpā, un ir minējumi, ka viena no JL vēlmēm bija tās atsegt arī pie kopīgā sarunu galda.

Zīmīgi, ka tagadējā premjera partijas biedrs, I.Godmaņa toreiz vadītās Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Dainis Turlais, pirms kāda laika medijos izsakoties par Valsts prezidenta nosauktajiem kritērijiem premjera izvēlei, atgādināja: "Rodas jautājums - balstoties uz ko Zatlera kungs rīko eksāmenu premjera kandidātiem, turklāt prasību veidā politiskajām partijām? Gribu uzsvērt, ka šīs Saeimā pārstāvētās partijas ievēl un vajadzības gadījumā noņem no amata prezidentu. Nevis prezidents atbrīvo deputātus vai premjeru."

***

Godmaņa MK

·        finanšu ministrs - Atis Slakteris (TP)

·        ārlietu ministrs - Māris Riekstiņš (TP)

·        aizsardzības ministrs - Vinets Veldre (TP)

·        iekšlietu ministrs - Mareks Segliņš (TP)

·        satiksmes ministrs - Ainārs Šlesers (LPP/LC)

·        veselības ministrs - Ivars Eglītis (TP)*

·        tieslietu ministrs - Gaidis Bērziņš (TB/LNNK)

·        ekonomikas ministrs - Kaspars Gerhards (izvirzīja TB/LNNK)*

·        izglītības un zinātnes ministre - Tatjana Koķe (izvirzīja ZZS)

·        reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs - Edgars Zalāns (TP)

·        kultūras ministre - Helēna Demakova (TP)

·        labklājības ministre - Iveta Purne (ZZS)

·        zemkopības ministrs - Mārtiņš Roze (ZZS)

·        vides ministrs - Raimonds Vējonis (ZZS)

·        e-lietu ministre - Ina Gudele (ZZS)

·        bērnu un ģimenes lietu ministrs - Ainārs Baštiks (LPP/LC)

·        sabiedrības integrācijas lietu ministrs - Oskars Kastēns (LPP/LC)

·        ES līdzekļu apguves lietu ministrs - Normunds Broks (TB/LNNK)

*pirmo reizi valdībā

Viedoklis: Nakts valdība

Agnese Margēviča,  NRA  12/21/07    Tikai naktī uz ceturtdienu un vēl ceturtdienas rītā daži cilvēki, kuri nu kļuvuši par Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības ministriem, saņēma piedāvājumu par tādu kļūt. Atsevišķi kandidāti tika mainīti pēdējā brīdī, nakts melnumā vai jau uzticības balsojuma rītā. Tādēļ to, ka bijis ministra kandidāts tikai uz dažām stundām, dažs uzzināja tikai balsojuma rītā. Savu lomu valdības veidošanā nospēlēja prezidents Valdis Zatlers, kurš I. Godmanim bija pieprasījis veselības ministra Vineta Veldres (TP) un izglītības ministres Baibas Rivžas (ZZS) nomaiņu.

Pārsteigti par dažu pēdējā brīža rokādi bija pat jauno ministru partijas biedri, kuriem uz jautājumu par atsevišķu ministra kandidātu izvēles loģiku tika lakoniski paskaidrots, ka "tā vajag partijai". Lai gan, piemēram, Mareks Segliņš (TP) par iekšlietu ministru otrreiz pēc deviņiem gadiem piekrita kļūt tikai pēc pārdomu pilnas nakts un lielā mērā tāpēc, ka tā vajadzēja I. Godmaņa sirdsmieram. Jaunajam premjeram M. Segliņš, kuram vēl trešdienas vakarā bija pilnīgi skaidrs, ka viņš vadīs Tieslietu ministriju, šķita uzticamākais cilvēks, kura rokās nodot paša vadīto Iekšlietu ministriju. Otrs I. Godmaņa noraidījums bija ZZS nosauktajam izglītības ministra kandidātam – Ogres Meža tehnikuma direktoram Modrim Grantiņam. Tieši pusnaktī premjera kandidāta zvanu saņēmis ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kas neesot gulējis, un I. Godmanis prasījis, vai partija nemainītu izvēli par labu Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajai sekretārei Tatjanai Koķei. Viņa pulksten vienos naktī, saņemot zvanu, neesot gulējusi, jo labojusi disertāciju, un – piekritusi.

Tomēr visproblemātiskāko rokādi ar saviem ministriem veica Tautas partija, un šī rokāde jau atbalsojusies arī partijas iekšējās attiecībās, kas nav pirmā reize. Jau pirms kāda laika kļuva zināms, ka nav līdz galam vaļsirdīgi apgalvojumi par to, ka Oskars Spurdziņš pats no Finanšu ministrijas raujas uz mierīgāku dzīvi Saeimā. Bet viņam valdībā vieta neatradās. "Pārāk vājš, lai spētu turēt pretī Godmanim," pa kaktiem esot runājuši daži TP spices vīri. Uz āru TP notikušo gan cenšas nogludināt, sakot, ka "Oskaram nākotnē paredzēts kaut kas vairāk – premjera amats". Kāds TP valdes loceklis gan Neatkarīgajai norādīja, ka brīdī, kad spriests par finanšu ministra amatu, "Oskars neko neteica, balsi necēla, bet arī nebozās".

Bet vislielāko pārsteigumu sagādāja rokāde, kuras rezultātā otrdien uz Finanšu ministriju tika nolemts sūtīt aizsardzības ministru Ati Slakteri. Vēl pirmdienas vakarā bija informācija, ka finanšu ministrs būs līdzšinējais veselības ministrs Vinets Veldre, bet otrdien viņš, kurš TP ir jaunpienācējs, nomainīja A. Slakteri Aizsardzības ministrijā, no kurienes pēdējais uz promiešanu taisās ar smagām kājām. "Esmu pārsteigts. Nesaskatu nekādu loģiku šādā izvēlē," trešdien sašutis Neatkarīgajai teica kāds redzams TP politiķis. Neoficiālos izteikumos atsevišķi TP politiķi kurn par Aigara Kalvīša īpašo protekcionismu V. Veldrem, kurš, zaudējot veselības ministra amatu, zaudētu politisku amatu, jo nav ievēlēts Saeimā.

"Mēs uz saviem pārbaudītajiem cilvēkiem varam paļauties. Tie pārbaudītie jau nesalūst. Tikai dažreiz pret viņiem izturas bez respekta, kad pie debesīm parādās jaunas zvaigznes," neminot nevienu vārdu, lakoniski saka M. Kučinskis. Vienlaikus par V. Veldri daudzi frakcijas cilvēki, arī M. Kučinskis, teic, ka "viņš ir strādātājs" atšķirībā no Aigara Štokenberga, kurš arī, daudzuprāt, nepelnīti strauji tika virzīts augstos amatos, apejot pārbaudītus partijas biedrus.

Partijas iekšējie faktori savu lomu nospēlēja jaunā ekonomikas ministra izvēlē. Vēl trešdienas vakarā bija zināms, ka tēvzemiešu kandidāts ekonomikas ministra amatam būs bijušais Balvu mērs Jānis Trupovnieks. "Nē" – pateicis valdības sastādītājs I. Godmanis un naktī pats zvanījis Eināram Cilinskim, kurš atteicies. Visbeidzot tēvzemieši izlēmusi amatam virzīt 27 gadus veco Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru Emīlu Jakrinu. Viņš partijā ir izteikts "Zīles cilvēks", un jau bijusi piesardzība, ka pret viņu iebildīs tā sauktais Kristovska grupējums. Tā arī notika, kad tikai pāris stundu pirms Saeimas ārkārtas sēdes un balsojuma par valdību TB/LNNK valde izlēma, ka viņš par ekonomikas ministru nekļūs, jo tad daži partijas deputāti nebalsotu par valdību. Tādēļ pulksten pusdesmitos rītā bijušais ekonomikas ministrs Jurijs Strods piezvanījis ministrijas valsts sekretāram Kasparam Gerhardam, kurš piekritis.

Viens no iemesliem šādai drudžainai steigai pusnakts melnumā bijis tas, ka "plāna B nebija", kā apgalvo I. Godmaņa komandas cilvēki, proti, līdz pēdējam vaļā turētas durvis Jaunā laika ienākšanai valdībā, un viņiem paredzētās ministru vietas nācies aizpildīt steigā. Šī steiga gan sabiedrībai varētu radīt priekšstatu par atsevišķu jauno ministru izvēles nejaušību. To, ka JL gaidīts līdz pēdējam brīdim, apliecina kaut vai tas, ka naktī uz ceturtdienu I. Godmanis apsvēris domu prezidentu informēt par gatavību "apsvērt atlikt" balsojumu par valdību, lai dotu pēdējo iespēju JL. Tiesa – tikai, ja V. Zatlers to prasītu. Viņu atrunājis TP līderis Aigars Kalvītis, pārliecinot, ka viena diena JL nepalīdzēs sadūšoties nākšanai valdībā, bet var būt liktenīga pašam I. Godmanim, kurš no "nākamā" premjera 24 stundās var pārvērsties par "nekļuvušo". No rīta, pulksten 6.30 tiekoties, V. Zatlers neprasīja atlikt balsojumu, un Latvija tika pie otrajiem "Godmaņa laikiem".

Pēdējā brīža ministri Koķe un Gerhards

Ināra Egle,  Diena  12/21/07    Izglītības un zinātnes ministre, līdzšinējā ministrijas parlamentārā sekretāre Tatjana Koķe (ZZS) par savu nominēšanu amatam uzzināja ap pusnakti pirms premjera Ivara Godmaņa došanās ceturtdienas rītā pulksten 6.30 pie Valsts prezidenta Valda Zatlera ar ziņojumu par valdības izveidošanu. Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, kas bija ministrijas valsts sekretārs, to uzzinājis tikai ceturtdienas rītā, kad viņam piezvanījis priekšgājējs amatā Jurijs Strods (TB/LNNK) un aicinājis gatavoties darbam valdībā. K.Gerhards bija jau trešais amatam nosauktais kandidāts aizvadītās nakts laikā.

Trešdienas vakarā TB/LNNK valde ekonomikas ministra postenim izvirzīja bijušo Balvu mēru Jāni Trupovnieku. Viņš Dienai atzina - tikai ceturtdienas rītā uzzinājis, ka viņš tomēr nebūs ministrs. Turklāt šīs izjūtas jau viņš piedzīvo otro reizi mūžā. Kad TB/LNNK pēdējā brīdī atteicās ieiet Aigara Kalvīša pirmajā valdībā, jo tajā tai bija atvēlēts tikai viens amats, J.Trupovnieks bija izvirzīts pašvaldību lietu ministra amatam. TB/LNNK frakcijas vadītājs Mārim Grīnblatam tagad nebija īsti skaidra viņa nomaiņa, jo J.Trupovnieka pieredze, viņaprāt, būtu salīdzināma ar pašvaldību ministra Edgara Zalāna pieredzi - viņi abi bijuši pašvaldību vadītāji.

Vēlāk žurnālistiem I.Godmanis paskaidroja, ka vēlējies, lai viņa valdības ministriem būtu amata pienākumu veikšanai nepieciešamā izglītība, pieredze šāda mēroga valsts darbā, labas valodas zināšanas darbībai ES, kā arī apņēmība un enerģija. Līdz ar to valdības veidotājs aicināja partijas nomainīt arī ZZS izvirzīto izglītības un zinātnes ministra kandidātu, Ogres meža tehnikuma direktoru Modri Grantiņu.

Ceturtdienas rītā jau izskanēja, ka ekonomikas ministra amatam pēc I.Godmaņa priekšlikuma izvirzīts ministrijas parlamentārais sekretārs, tikai 27 gadus vecais Emīls Jakrins. Taču šim kandidātam ir iekšējā opozīcija partijā, jo viņa karjera sāka veidoties laikā, kad partijas līderis bija Jānis Straume, un E.Jakrins tiek uzskatīts par viņa cilvēku. Nominējot viņu, koalīcija riskēja zaudēt pāris tēvzemiešu balsu. Dažas stundas pirms valdības apstiprināšanas TB/LNNK kā kompromisa kandidātu izvirzīja K.Gerhardu, par kuru valdē bija vienprātība. K.Gerhards nav nevienas partijas biedrs, bet Dienai apstiprināja, ka plāno iestāties TB/LNNK. Viņš un veselības ministrs Ivars Eglītis (TP), kas bija Kuldīgas slimnīcas galvenais ārsts, ir vienīgie ministri, kuriem nav iepriekšējās darba pieredzes valdībā.

Viedoklis: Godmanis ir atpakaļ

Māris Krautmanis,  NRA  12/21/07    Iespējamā, pagaidām nezināmu apmēru ekonomiskā krīze, kas var skart Latviju jau tuvākajā laikā, diktē Latvijas politiskajai videi savus noteikumus – pie izpildvaras stūres jāliek ne vairs rāmu dīķu mieramika, bet krīzes menedžeris, kas spēj pieņemt lēmumus strauji, nogriezt vai piešūt arī, ja tas ne visai patīk, jo sāp.

Piemērotāku kandidatūru šai misijai par atmodas laikā jau bijušo premjeru Ivaru Godmani nav izdevies atrast. Laiks spiež arī nevilkt garumā jaunas valdības taisīšanu un iešūpošanos, tāpēc partijas, kas spēj savā starpā vienoties kopīgam darbam, vakar nobalsoja par Godmani un viņa Ministru kabinetu.

Jaunajā Ministru kabinetā lielākā daļa ministru būs tie paši, kas bija Aigara Kalvīša valdībā, tomēr četri ministri ir pagaidām vēl nebijuši, turklāt vēl trīs valdības locekļi savos krēslos ir iesēdušies pavisam nesen – pirms mazliet vairāk nekā mēneša, kad jau bija skaidrs, ka Kalvītis 5. decembrī demisionēs.

Amizantas gan ir dažas rokādes, kuras veikusi Tautas partija ar saviem kadriem, – Atis Slakteris no aizsardzības ministra tapis par finanšu ministru, bet Vinets Veldre – no veselības ministra par aizsardzības ministru. Universāli gan tie tautpartijieši – vienalga, ko stūrēt – tanku, finanšu kombainu vai invalīdu ratiņus.

Līdztekus ekonomiskajām problēmām Godmaņa valdībai būs jāsaskaras ar visai nopietnu politisku pretdarbību, kas izpaudīsies visādu veidu sabotāžā, ļaužu musināšanā uz ielu demonstrācijām, dezinformācijas kampaņās, kuru dēļ sabiedrībai būs grūti saprast, kur tad valdība patiešām kaut ko dara šķībi un kur tās grēki ir sadomāti. Tas Godmani gaida tāpēc, ka 9. Saeimas vēlēšanu rezultāti ir pagalam sarūgtinājuši tās aprindas, kas korporatīvi saistīti riņķo ap Sorosa fondu – Latvija, un kuru favorītpartija Jaunais laiks vēlēšanās ieguva pagalam mazu gabaliņu varas. Šīs sabiedrības uzticību jaunā valdība nekādi nevar atgūt, jo Jaunais laiks atkal palicis stāvēt pie ratiem.

Godmanis, respektējot Valsts prezidenta Valda Zatlera domu, ka vajadzētu Jauno laiku ņemt valdošajā koalīcijā, līdz pat pēdējam brīdim turēja durvis jaunlaicēniem vaļā. Taču Jaunais laiks ir īpaša partija – tūdaļ sagribējās pirmo vijoli, ierasties un uzlikt kājas uz galda.

Prasības, ultimāti un pārmetumi Godmanim nav bijuši nedz loģiski, nedz pat arī glīti – nu, ko lai domā par cilvēkiem, kas, tikko uzrakstījuši prezidentam vēstuli, ka negrib nekādu Godmani, tūdaļ ar mīļu smaidu dodas pie Godmaņa uz sarunām par savu iesaistīšanos viņa valdībā?

Jaunajam laikam viss ir vienā putrā – par iešanu valdībā viņiem vajag vietu arī Rīgas domes koalīcijā un vajag Kriminālprocesa likuma grozījumu pieņemšanu, un tad vēl to un to! Nebūtu brīnums, ja jaunlaicēni Godmanim pieprasītu, lai viņš apsola kādu iesēdināt cietumā vai kādu izlaist. Ja jau šī partija nesaskata robežas starp galvaspilsētas pašvaldību, parlamentu un izpildvaru, tad jau tiesas spriedumus arī varēja prasīt no Godmaņa.

Lai cik jancīga dažbrīd būtu Jaunā laika uzvedība, premjeram nāksies palaikam atcerēties, ka aiz šīs partijas stāv ļaudis, kuri atšķirībā no publiskajiem politikāņiem diezgan labi orientējas telpā un laikā un kuru rīcībā ir spēcīgi instrumenti manipulācijām ar sabiedrības apziņu – nauda, angažēti eksperti un propagandas orgāni, gruzīniski ukrainiskas varas pārņemšanas tehnoloģijas.

Neparasti naidīgā opozīcija premjeram būs liela problēma, tas nopietni traucēs. Taču ar to vēl ir iespējams tikt galā, ja premjers nepazaudēs to, ko viņa priekšgājējs Kalvītis jau bija sācis izzaudēt par daudz – nesenie līdzgaitnieki, partneri, vakardienas domubiedri te pa vienam, te bariņos sāka atbirt. Šādam procesam turpinoties, drīz varēja būt tā, ka četrām partijām vairs nav parlamenta vairākuma. Un tā tad jau būtu īstā politiskā krīze.

Kalvītis ir nobremzējis bezdibeņa malā un paguvis stūri atdot Godmanim. Godmanim tagad jānospiež pareizie pedāļi, lai tiktu laukā.

Viedoklis: Valdība, kuru negaidīja

Askolds Rodins,  Diena  12/21/07    Par to, protams, var pasmieties, bet vakar Latvija tika pie "jaunas" valdības. Ivara Godmaņa vadībā strādās četru iepriekšējās koalīcijas partiju deleģētie ministri. Banalitāte, bet - gandrīz tie paši vēži, tikai citā kulītē. Tas bija reti harmonisks balsojums, nekādu atturējušos vai nereģistrējušos: 54 par, 43 pret. Objektīvu iemeslu dēļ Saeimas plenārsēdē nepiedalījās trīs koalīcijas partiju deputāti. Godmani atbalstīja arī ekscentriskais PCTVL deputāts Nikolajs Kabanovs, kas sacīja, ka balsojis "par labu dīdžeju".

Šī, šķiet, ir pēc neatkarības atjaunošanas visātrāk "uzceptā" valdība. Jā, Aigara Kalvīša valdība atkāpās 5.decembrī, taču skaidri pateikts, ka Godmanis ir vienīgais kandidāts uz Ministru prezidenta amatu, tika tikai pirms nedēļas. Runas par to, ka Kalvīša paziņojums par gaidāmo demisiju uzskatāms par signālu sākt jaunas valdības kontūru iezīmēšanu, var likties pārliecinošas tikai cilvēkiem, kas nav stāvējuši valdību veidošanas "ķēķa" tuvumā. Īstais valdības veidošanas laiks sākas pēc premjera amata kandidāta nosaukšanas.

Laika Godmanim bija trakoti maz, tāpēc valdības deklarācija iznākusi sasteigta, bet Tēvzemei un brīvībai/LNNK (TB/LNNK) nepilnas diennakts laikā "bez steigas" ekonomikas ministra amatam virzīja trīs savus biedrus. Pret vienu bija iebildumi daļai TB/LNNK valdes locekļu, ja viņu atstātu, frakcija balsojuma laikā, visticamāk, sašķeltos. Otru izbrāķēja Godmanis. Tikai ceturtdienas priekšpusdienā uzradās trešais, līdzšinējais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Kaspars Gerhards, kurš nav pat partijas biedrs.

Atšķirīga no ierastās bija Valsts prezidenta Valda Zatlera rīcība. Aicinot Godmani sastādīt valdību, viņš kā noteikumu izvirzīja Saeimas piecu labēji centrisko partiju koalīcijas izveidošanu. Šādai prezidenta prasībai bija pamats, ja atceramies, kāpēc atkāpās iepriekšējais valdības vadītājs. Prezidenta prasība netika izpildīta, un Zatlers norija šo krupi bez saviebšanās, intervijā Latvijas radio pasakot, ka politika ir kompromisu māksla un ka konkrētajā situācijā Godmaņa valdība esot pati optimālākā. Tā bija atpakaļgaita bez neveiksmes atzīšanas. Godmaņa valdība ir tikpat optimāla, cik optimāla bija arī Kalvīša valdība. Koalīcijas balstiņu skaits Saeimā ir iepriekšējais, un arī balsu "turētāji" - iepriekšējie. Būtu aplami domāt, ka Kabanovs konsekventi turpinās mērkaķoties, balsojot pretēji viņa frakcijas lemtajam.

Kā savas demisijas cēloni Aigars Kalvītis minēja vēlētāju uzticēšanās zaudēšanu. Rudenī visu četru koalīcijas partiju summārais reitings nesasniedz pat 20%, bet atbalsts premjera vadītajai Tautas partijai (TP) bija noslīdējis līdz 4,8%. Ir vairākums Saeimā, bet zaudēta vēlētāju uzticēšanās - tā ir stipri nelāga situācija. It īpaši, ja vairākums nav īsti "gruntīgs" un tas trijos līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām atlikušajos gados var arī tā palēnām vien izčibēt. Demisija - tā bija Kalvīša politiskā atbildība gan kā savas partijas vadītājam, gan kā premjeram, kura vadītā valdība ar savu darbu panākusi vēlētāju uzticēšanās katastrofālu kritumu.

Uzticēšanos vienmēr ir vieglāk zaudēt nekā atgūt. Tāpēc kā racionāla jāvērtē iecere piesaistīt koalīcijai TP it kā programmatiski tuvo Jauno laiku (JL), kas arī "nobrukuma laikmetā" bija saglabājis itin pieklājīgu reitingu. Piedevām izskatās, ka ir beidzies partijas dibinātāja Einara Repšes hiperaktivitātes periods. Process sākās ne bez dabiskas, no iepriekšējām attiecībām izrietošas rīvēšanās, taču daudzsološi. Tomēr viss beidzās ar čiku.

Tam var minēt atšķirīgus iemeslus, bet acīm redzamais cēlonis ir viens: četru koalīcijas partiju un JL savstarpēji izslēdzošā pieeja jautājumā par konkrētiem grozījumiem Kriminālprocesa kodeksa likumā. Tiem pašiem "pretmafijas grozījumiem", kas dotu tiesībsargājošām iestādēm spēcīgu, daudzviet pasaulē praksē pārbaudītu mehānismu, kas ļautu "tikt klāt" noziedzīgu nodarījumu plānotājiem un organizatoriem, tiem, kuri pašlaik vienkārši paliek ēnā vai, ja nepaveicas, figurē kā liecinieki.

JL kategoriski uzstāja, ka šie grozījumi pieder pie vissteidzamāk veicamajiem uzdevumiem (tehniski to var izdarīt pārdesmit minūtēs), atbilde bija izvairīga. Ivara Godmaņa Ministru kabineta darbības deklarācijas sadaļā Tiesiskums un pārvalde šie grozījumi nav pieminēti. Kāpēc tā?

Tūlīt pēc balsojuma Godmanis sacīja, ka valdības mērķis ir nostrādāt līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Tas ir izdarāms tikai, ja saglabāsies vairākums Saeimā. Uzticēšanās atgūšana ir stipri cita rakstura uzdevums. Vieni "vēži" to zaudēja, mazliet citi domā to atgūt. Kulīte taču cita.

Intervija ar Gundaru Bērziņu: Kā nekļūt par paklājiņu citiem

Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats,  NRA  12/21/07    Tautas partijas vecbiedrs Gundars Bērziņš intervijā Neatkarīgajai turpina tēmu par nacionālo pašcieņu, politiķu mīkstčaulību un acīmredzamajiem ienaidniekiem, kuru mērķis ir vājināt politisko varu valstī.

– Valsts prezidents Valdis Zatlers jauno valdību uzticējis veidot Ivaram Godmanim. Kā vērtējat prezidenta izvēli?

– Tas ir vienkāršākais, bet ne tālredzīgākais prezidenta lēmums.

Godmanim ir daudzi plusi. Viņš ir ļoti pieredzējis, godprātīgs. Ar Godmani var diskutēt. Tomēr jāatceras, ka pieredze reizē ir arī rutīna. Grūtības radīs tas, ka Godmanis ir Latvijas ceļa pārstāvis. Reālais līderis apvienībā LPP/LC ir Ainārs Šlesers. Sanāk, ka Godmanis kādu laiku Šleseram būs priekšnieks. Var izveidoties situācija, kad Šlesera viedoklis atšķirsies no Godmaņa viedokļa. Šāda viedokļu dažādība vājinās valdību. Mazas partijas premjers var atļauties strādāt tikai tajā nišā, kur var rast kompromisu. Acīmredzot tāpēc šīs valdības deklarācija ir daudz biklāka salīdzinājumā ar Kalvīša valdības deklarāciju.

– Godmanis ir kompromisa figūra, bet, neraugoties uz to, Latvijā ir spēki, kurus viņa kandidatūra neapmierina. Par to nepārprotami liecina, piemēram, KNAB pēkšņais iesniegums tiesai ar prasību apturēt LPP/LC darbību.

– Tas norāda, ka tiesībsargājošo iestāžu iesaistīšanās politiskajos procesos jau kļuvusi ārkārtīgi bīstama. Tas ir ļoti nopietns valsts apdraudējums, ko šobrīd daudzi nenovērtē. Korupcijas apkarošana ir tēma, kuru vienmēr ērti var izmantot varas sagrābšanai. Piemēram, amats, kurš kļuva par tramplīnu Lukašenko ceļā uz varu, bija Pretkorupcijas komisijas vadīšana Baltkrievijas parlamentā. Viņš nāca pie varas demokrātiskā ceļā. Mani izbrīna, ka tikai Neatkarīgā rakstīja, ka Aleksejs Loskutovs vismaz septiņus mēnešus atradās interešu konfliktā, kurš radās uz viņa seksuālo tieksmju bāzes. Loskutova kungs aptuveni divus mēnešus pirms sava bērna piedzimšanas lūdza Ministru prezidentu novērst interešu konfliktu, lai viņam vairs nebūtu jālemj par sev tuvu cilvēku, kurš strādā viņa pakļautībā. Proti, Loskutovs lūdza nozīmēt citu cilvēku, kurš pieņems lēmumus par viņa nākamā bērna māti. Bet vismaz septiņus mēnešus viņš bija pieņēmis lēmumus par šo sievieti, tostarp arī par prēmēšanu! Viņš ar šo sievieti pat neuzskatīja par vajadzību slēgt laulību! Šā konflikta esamību pat prokuratūra nepārbaudīja. Bet būtu interesanti redzēt oficiālu prokuratūras atzinumu, ka Loskutova gadījumā viss ir kārtībā gan no morāles un ētikas, gan juridiskā viedokļa.

Jāatminas, ka viens no lielākajiem Godmaņa izvirzīšanas atbalstītājiem bija laikraksts Diena. Tikko Godmanis tika nominēts, tā uzreiz viņš Dienai kļuva sliktais. Bet tas jau nav brīnums. Šajā ziņā Diena ir pārbaudīta vērtība. Ja kāds grib draudzēties – lūdzu! Diena jūs nodos jau nākamajā mirklī, kolīdz būs tāda konjunktūra. Godmaņa nominēšana lielā mērā ir Dienas uzvara, ko tā tagad negrib kapitalizēt.

– Kas tie ir par spēkiem, kuriem šobrīd ir reālā vara Latvijā?

– Politiskā vide šobrīd ir vienīgā, kurā dominē latvieši. Mēs taču nevaram apgalvot, ka lielāko daļu nekustamo īpašumu vai kapitālu pārvalda latvieši. Lai svešie varētu brīvāk mūsu valstī saimniekot, šī politikas pozīcija ir jāvājina. Latvija vienmēr bijusi kā buferzona starp Rietumiem un Austrumiem. Pēc pievienošanās NATO Latvijā vērojamas dažādu izlūkdienestu sadursmes par ietekmes palielināšanu un kontroles pārņemšanu. Savukārt daudzi ārzemju latvieši vienmēr it sadarbojušies ar savu mītņu zemju specdienestiem. Šobrīd lielākā daļa šo cilvēku atrodas šeit. Viņi tieši un netieši tiek iesaistīti šo ārvalstu specdienestu interešu realizēšanā. Man vienmēr ir šķitis dīvains dubultpilsonības institūts. Bet kādēļ mēs nevarētu atļaut, piemēram, arī divsievību, lai cilvēkiem, aizbraucot strādāt uz ārzemēm, būtu ērtāk dzīvot? Viena sieva Īrijā, otra – Latvijā. Latvijas pilsonība it īpaši pēc pievienošanās Šengenas zonai kļūst ļoti svarīga. Ja cilvēkam kabatā ir ASV un Latvijas pases, tad pasaule kļūst pavisam atvērta. Saeimā aptuveni 10% deputātu sēž ar divām pasēm. Tas nav pareizi. Mēs nedrīkstam atļaut dubultpilsonību. Caur šiem cilvēkiem tiek realizētas svešu valstu intereses.

– No jūsu teiktā varam secināt, ka Latvijā valda specdienesti?

– Varu ietekmē noteikti. Tagad lielākā daļa izliekas par nezinīšiem un tikai kladzina, ka Ketrīna Toda-Beilija ASV atgriežas labprātīgi. Patiesībā kundze ļoti slikti nostrādāja, un Valsts departamenta komisija nolēma viņu atsaukt atpakaļ uz tēva mājām. Lielāka ienaidnieka ASV interesēm Latvijā, kāda bija šī vēstniece, manuprāt, nav bijis. Neprofesionāli un nemākulīgi rīkojoties, viņa tikai vājināja savas valsts ietekmi Latvijā. Šobrīd notiek apzināta melošana – tiek stāstīts, ka viņai beidzas triju gadu termiņš. Bet visi taču zina, ka viņa tiek atsaukta, jo nākamais vēstnieks šeit strādās tikai pusotru gadu – līdz Džordža Buša pilnvaru termiņa beigām.

– Vai pēc jūsu kritiskajiem izteikumiem par ASV vēstnieci jūs neesat izjutis kādas represijas?

– Es, tāpat kā proletariāts, izņemot savas važas, neko zaudēt nevaru. Protams, ja es pēkšņi sadomātu atgriezties kādos amatos, tas pēc šiem izteikumiem praktiski būtu neiespējami. ASV ietekme uz Latvijas iekšpolitiskajiem procesiem ir liela. Tomēr pie mums ir demokrātija. Tādēļ mani uztrauc, ka ir izveidojies tabu runāt par šīm lietām. Te ir runa par nacionālo pašcieņu. Var jau ar saliektu muguriņu žēli traukties uz vēstniecības ēku Raiņa bulvārī, lai saņemtu padomus. Mūsu ministriem esmu teicis: ja kaut kas tāds notiks, tad viņi varēs pārvākties strādāt uz turieni. Šādi cilvēki nedrīkst strādāt Latvijas valsts pārvaldes sistēmā. ASV vēstniecības ēka atrodas ļoti pārskatāmā vietā. Tāpēc, piemēram, man ir ļoti grūti saprast, kas SAB vadītājam Jānim Kažociņa kungam tai mājā ir pazudis. Dažkārt viņš šo vēstniecību apmeklē pat trīs reizes nedēļā. Žēl noskatīties, kā viņš ar saliektu muguriņu tur padevīgi tipina. Protams, es nevaru apgalvot, ka Kažociņa kungs spiego Amerikas interesēs. Pasarg, Dievs! Šo biežo viesošanos varētu skaidrot ar Beilijas kundzes tieksmi bieži cept tītarus, un, iespējams, Kažociņa kungs varbūt palīdz tītariem noplūkt spalvas. Tāpēc mēs kā ASV sabiedrotie Beilijas kundzei uz atvadām varētu uzdāvināt pašu Kažociņa kungu, lai viņš palīdz šos tītarus plūkāt arī viņas dzimtenē. Mēs pat varētu šīs misijas laikā trīs gadus viņam saglabāt SAB vadītāja algu. Bet mēs nekādi nevaram apgalvot, ka Kažociņa kungs spiego kādas ārvalsts interesēs!

– Bijušais jūsu partijas biedrs Artis Pabriks, atkāpjoties no ārlietu ministra posteņa, pauda: "Man nav pieņemami vairāku partijas vecbiedru komentāri, piemēram, par ASV jaukšanos Latvijas iekšpolitikā." Kādēļ Pabrika kungs tā satraucās?

– Puisim ir jānomaina slapjie pamperi, jāuzvelk svaigi, tad jāiznāk tautās un atklāti sabiedrībai jāizstāsta par savu attieksmi pret kompensācijām ebrejiem. Lai viņš nebaidās, lai pastāsta! Ja vajag jaunus pamperus – es nopirkšu! Šis ir viens no jautājumiem, par kuru aizkulisēs uz politiķiem tiek izdarīts milzīgs spiediens. Šis spiediens nāk no aizokeāna, jo tur šīs kopienas ietekme ir ļoti liela. Pabrikam vajadzētu atklāt, kuri tie ir, kas viņu spaida. Nevajag baidīties! Pamperi tagad ir izturīgi!

– Daudzi kompetenti juristi, piemēram, bijušais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš, Neatkarīgajai norādījuši uz tiesībsargājošo iestāžu jaukšanos politikā. Kas jādara, lai tam pieliktu punktu?

– Politikā ir vajadzīga drosme, pašapziņa un cieņa kā pret sevi, tā pret citiem. Piemērs. Valsts prezidenta kancelejā augstā amatā ir SAB aģents, kurš ziņo SAB par prezidenta personīgajām lietām. Prezidentam šis cilvēks ir zināms. Prezidents lieliski zina, ka par viņi stučī. Rodas jautājums – cik zemā līmenī jābūt pašcieņai, lai pieļautu, ka tavs darbinieks par tevi raksta ziņojumus? Tas ir lepnuma trūkums. Es to saucu par paklāju politiku. Prezidents noliekas kā paklājiņš, kur viens var noslaucīt kājas, cits atnāk uzčurāt, vēl kāds uzkakāt. Tad visi sāk kliegt – ak vai, kādi mēs netīri! Ja jau reiz esi kā paklājiņš noklājies, tad nebrīnies, ka esi netīrs. Paklājs jau ir paredzēts kāju slaucīšanai. Ja vēlies iemantot cieņu – cieni pats sevi. Tas pats ar kriminālprocesiem pret Lembergu vai Šķēli. Varēja taču godīgi pateikt, ka šos divus vīrus vajag novākt. Kad Šķēle lasa lekciju, visi mutītes atvēruši sēž un klausās. Tā ir mūsu pašu problēma, jo spēcīgākos mēs vienmēr vajājam.

– Kurš šobrīd visvairāk var ietekmēt prezidenta lēmumus?

– Laikraksts Diena un sorosistu elite. Ar sorosistu eliti es saprotu ne tikai tos, kuri ieņem amatus sorosistu struktūrās. Ar to es saprotu domāšanas veidu; cilvēkus, kuri ir pārņemti ar šo pakalpiņu filozofiju, kuriem nav nekādas pašcieņas, kuri šeit grib ievazāt visādas nejēdzības, piemēram, kosmopolītismu. Viņai dara viss, lai valsts vara kļūtu aizvien vājāka. Var Dienas redaktorei paprasīt, cik viņai pirms Godmaņa nominācijas ir bijušas telefonsarunas ar prezidentu? Godmaņa nominēšanā Dienai ir liela loma. Diena Valsts prezidentu dresēja tāpat kā Pavlovs savus suņus. Analizējot pēdējā laika Dienas publikācijas, redzams, ka gandrīz katrā laikraksta numurā par prezidentu publicēti divi raksti. Viens kā pātaga prezidentam, otrs – kā kliņģeris. Dresēja un izdresēja. Pavlova suņiem pielēca, un cilvēkam vēl jo vairāk pielec, kādos gadījumos sit, kādos baro. Tādēļ arī prezidents piezvana Dienai un pavaicā, kas būtu jāliek par premjeru.

– Viena no partijas Jaunais laiks viskategoriskākajām prasībām valdības sastādīšanas procesā bija – pieņemt stukaču likumu. Kādēļ Jaunajam laikam tieši šis likums ir tik

svarīgs?

– Ja jau viņi tik ļoti vēlas šo likumu pieņemt, viņi varēja iekļauties valdībā un pie šā likuma strādāt. Taču viņi meklē iemeslus, lai nestrādātu valdībā. Jaunajā laikā ir vairāki strāvojumi. Ir cilvēki, kuri būtu gatavi ne tikai ieiet valdībā, bet arī nopietni strādāt. Konstruktīvās lietas parasti torpedē tie, kuri gribēja kļūt par ministriem, bet nekļuva. Lai Jaunais laiks iekļautos valdībā, viņiem vajag vismaz piecpadsmit ministru vietas. Citādi viņi amatus nevarēs sadalīt.

Runājot par pašu likumu, jāatzīst, ka sabiedrība tiek dziļi maldināta. Jau šobrīd, ja kāds ziņo par smagāku nodarījumu, nekā pats izdarījis, viņš tiek atbrīvots no atbildības. Jautājums jau ir cits, ka no atbildības grib atbrīvot par līdzvērtīgu noziegumu. Šis likums jāsauc īstajā vārdā – tas ir Lemberga un Šķēles likums, kas ļautu par viņiem ziņot un ziņotājus varētu atbrīvot no atbildības pat bez tiesas lēmuma. Faktiski ar šo likumu vēlas atgriezt Staļina troikas principus; grib, lai prokuratūra varētu pati izmeklēt un pati arī notiesāt. Vēl tikai sprieduma izpildi atliek uzticēt. To nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut. Prasība šo likumu pieņemt tik straujā tempā ir pilnīgi nepamatota.

– Vēl Jaunais laiks prasīja finansēt nevalstiskās organizācijas no valsts budžeta. Zīmīgi, ka tādas pašas prasības izvirzīja Sorosa fonda finansētās organizācijas. Kādēļ Jaunajam laikam un sorosiešiem tik liela domu saskaņa?

– Aiz Jaunā laika stāv sorosistu elite. Cita lieta, ka šī elite ir neapmierināta, jo Jaunais laiks nespēj daudzas lietas izdarīt. Kad Repše bija valdības vadītājs, tika pieņemti sorosistiem ļoti labvēlīgi likumi. Tagad laiki ir spiedīgi. Presē lasīju, ka Robertam Putnim vairs nemaksā algu. Protams, pagrābt naudu no valsts kabatas taču ir visvienkāršāk. Priekš tam jau Jaunais laiks ir, lai savējos sorosistus atbalstītu.

– Runā, ka Štokenberga un Pabrika veidojums ir Tautas partijas lolojums un rezerves variants. Vai tas tā ir?

– Latvijas politikā ir viena būtiska lieta – partiju savstarpējās konsultācijas būtu veiksmīgākas, ja būtu aizpildīts viss politiskais spektrs. Šobrīd sociāldemokrātiskā niša ir tukša. Šo nišu grib aizpildīt Štokenberga un Pabrika organizācija, ko es saucu par Liepnieka demokrātiem. Tie ir demokrāti ar cieto piesitienu, ar nelielu smaciņu. Tas, ka viņi šo nišu nolēmuši apgūt, ir apsveicami. Taču es viņiem ieteiktu piestrādāt, lai paši atbilstu sociāldemokrātu kanoniem. Var jau nestaigāt pufaikās, bet braukāt ar dārgajām Porshe un Rover automašīnām gan nevar. Jāatturas arī no dārgu apģērbu pirkšanas. Ja viņi nomainīs auto, apģērbu un dārgos dzīvokļus, tad nākamajā parlamentā viņi būs pārstāvēti.

– Kompetenti eksperti pašreizējās politiskās klizmas skaidro arī ar tādu stingru vīru kā Lembergs un Šķēle nepiedalīšanos lēmumu pieņemšanā. Varbūt tieši tāpēc Lembergu tur mājas arestā?

– Tas, ka Lembergam eņģeļa spārni nav izauguši, ir fakts, bet vai viņš ir tik melns, kā viņu mālē, arī ir jautājums. Man Lembergu mīlēt nav nekāda iemesla pēc tā visa, ko viņš mūsu partijai ir nodarījis. Bet viņš ir spēcīgs cilvēks, tā ir izcila un spēcīga personība. Šie pret Lembergu vērstie kriminālprocesi izskatās nožēlojami. Dzīve jau parādīja, kurā pusē ir taisnība – Grinbergu lieta beidzās ar Lemberga pilnīgu uzvaru. Prokuratūra izvirza apsūdzību un, kad redz, ka to nevarēs pierādīt, virza atkal nākamo, tad vēl un vēl. Tagad iznāk, ka šo procesu pietiks visam Lemberga mūžam, pat ja viņš dzīvotu līdz 150 gadiem. Ceru, ka Lemberga lieta tomēr drīz beigsies. Man nepatīk, kā tā virzās. Neizskatās, ka tur viss būtu pareizi, korekti un godīgi.

Arī Šķēle ir izcila personība. Šīs divas personības visādos veidos mēģina vājināt. Pagājuši vairāk nekā desmit gadi, kopš Šķēle vadīja savas pirmās divas valdības, kuras pārvarēja politisko un ekonomisko krīzi. Es darīšu visu, lai Šķēle par savu konkrēto ieguldījumu politiskās un ekonomiskās krīzes pārvarēšanā saņemtu Triju Zvaigžņu ordeni. Kad es aizgāju no amata, man vismaz uzdāvināja pistoli. Te gan var būt kāds apslēpts mājiens: kad turku sultāns aizsūtīja ministriem zīda šņori, kalpiem ministrs bija jānožņaudz. Ilgi domāju, kādēļ Kalvītis man to pistoli uzdāvināja. Bet man vismaz kaut ko uzdāvināja – Šķēlem aizejot, pat paldies nepateica.

Citur politikā - NVO un tiesu lietās...

Par grozījumiem Satversmē savākti 10 000 parakstu

DELFI  12/17/07    Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rīkotajā parakstu vākšanā par grozījumiem Satversme, kas ļautu tautai rosināt Saeimas atlaišanu, savākti jau 10 343 paraksti, portālu "Delfi" informēja LBAS pārstāve Sanita Lorence.

LBAS turpinās vākt parakstus arī šonedēļ, jo tomēr pastāv iespēja, ka dažiem no jau savāktajiem paraktiem varētu būt norādīti neprecīzi dati.

Parakstus pārbaudīs Centrālā vēlēšanu komisija, un gadījumā, ja šie 10 000 paraksti būs īstie un pareizi noformētie, tad CVK rosinās parakstu vākšanu referenduma rosināšanai. Parakstu vākšana pirms šī gada vasarā notikušā referenduma prasījusi aptuveni pusmiljonu latu.

Lai referendums notiktu, nepieciešams savākt 149 064 balsstiesīgo vēlētāju parakstus. Ja CVK savāks šādu parakstu skaitu, Saeima varētu lemt par grozījumiem Satversmē. Ja tiktu atbalstīts LBAS priekšlikums, referendums netiktu rīkots, bet pretējā gadījumā CVK organizētu tautas nobalsošanu, kas pēdējo riezi izmaksājusi valstij divus miljonus latu.

Saeima jau šoruden balsojusi par līdzīgiem ierosinājumiem grozīt Satversmi, ko bija iesniegusi opozīcijā esošā apvienība PCTVL. Šie priekšlikumi tika noraidīti. LBAS piedāvā izteikt Satversmes 78.pantu šādā redakcijā: "Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu, likuma projektu, lēmuma projektu par Saeimas atlaišanu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai."

Tāpat LBAS ierosina izteikt 79.pantu šādā redakcijā:" Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem. Tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts, lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos, lēmums par Saeimas atlaišanu ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likumprojekta pieņemšanu, Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos, Saeimas atlaišanu."

Nākamā gada janvārī LBAS parakstus par grozījumiem Satversmē nodos CVK

LETA  12/20/07    Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) informē, ka pirms pāris mēnešiem uzsāktās parakstu vākšanas par grozījumiem Latvijas Satversmē, paredzot tiesības tautai atlaist Saeimu, pirmais posms ir noslēdzies, jo ir savākti vairāk nekā 10 000 notariāli apstiprinātu Latvijas pilsoņu parakstu.

Par grozījumiem Satversmē parakstījušies 10 343 cilvēki, aģentūru LETA informēja LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Nākamā gada janvārī LBAS parakstus nodos Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

"Arodbiedrību savienība ir lepna par Latvijas pilsoņiem, arodbiedrību biedriem, jo ir jūtams, ka sabiedrība kļūst politiski aktīvāka, nobriedušāka savos lēmumos un izpausmēs. Mēs redzam, ka pamazām aug un veidojas jaunā paaudze, kas ar lielāku atbildības sajūtu un politisko pārliecību iesaistās valstī notiekošajās aktivitātēs. Tas dod mums pamatu domāt, ka politisko korumpantu, stipendiātu, kombinatoru un politisko shēmotāju laiks pamazām aiziet pagātnē, tie un to veidotās struktūras ilgākā vai īsākā laikā nokļūs vēstures mēslainē," informēja Krīgers.

Krīgers norādīja, ka drīzumā sāksies otrs parakstu vākšanas posms, jo CVK pēc iesniegto parakstu pārbaudes būs jāizsludina tautas nobalsošana, kurā jāpiedalās vienai desmitajai daļai, apmēram 150 000 cilvēku, no iepriekšējās vēlēšanās nobalsojušo pilsoņu skaita, lai Satversmes grozījumus tālāk nodotu Valsts prezidentam.

Krīgers aģentūru LETA informēja, ka LBAS pārstāvjiem patlaban vēl nav skaidrs finansējuma lielums, kas tika patērēts, lai savāktu šos parakstus. Viņš informēja, ka šī summa tiks atmaksāta no LBAS budžeta.

Parakstu vākšana LBAS uzsāka 24.oktobra piketa laikā, un tā turpinās visā Latvijā.

Tiesa sāk skatīt interneta Marijas lietu

Laura Dzērve,  Diena  12/19/07    Trešdien Rīgas apgabaltiesa trešdien sāks skatīt lietu, kas būs Latvijas tiesu praksē pirmais gadījums, ka kāda persona stājas tiesas priekšā par seksuālu uzmākšanos internetā. Uz apsūdzēto sola sēdēs 1952.gadā dzimis vīrietis, kuram prokurore uzrādījusi apsūdzību par nepilngadīgu personu pavešanu netiklībā, pārsvarā interneta vidē, un mēģinājumu ar mazgadīgu personu veikt vardarbīgu dzimumtieksmju apmierināšanu. Pēdējo divu Ziemassvētku laiks vīrietim izrādījies liktenīgs — trešdienā īsi pirms pērnajiem Ziemassvētkiem viņu aizturēja policija, un Ziemassvētkus viņš pavadīja cietumā, savukārt tagad trešdienā pirms gaidāmajiem svētkiem tiesa sāks lemt viņa likteni. Lietu skatīs slēgtā sēdē, jo cietušās ir nepilngadīgas.

Kriminālprocesu policija ierosināja pērn pēc Dienas veiktā eksperimenta portālā draugiem.lv, kur žurnālisti izveidoja fiktīvu 14 gadus vecas meitenes Marijas profilu un atklāja, ka meitenes nepilngadība nav šķērslis tolaik 54 gadus vecajam vīrietim sūtīt seksuāla rakstura vēstules un seksa piedāvājumus. Izmeklēšanā atklājās, ka lietā ir arī divas epizodes ar reālām meitenēm. Zināms, ka vīrietim uzrādīta apsūdzība arī pēc Krimināllikuma panta par šaujamieroča un munīcijas nelikumīgu iegādāšanos un glabāšanu.

Kā Diena jau rakstīja, lai arī nepilngadīgo pavešana notika lielākoties internetā, ar vienu no reāli eksistējošām meitenēm, kurai tolaik bija 12 gadi, 2006.gadā vīrietis arī satikās un centās viņu pierunāt uz netiklām darbībām, taču meitene izbijās, un vīrietis viņu aizveda mājās. Otra reāli eksistējoša meitene ir 14 gadu veca, ar viņu vīrietis sarakstījās internetā. Arī ar "virtuālo" Mariju vīrietis norunāja satikšanos, uz kuru arī ieradās.

Tiesa kā sākotnējo drošības līdzekli piemēroja vīrietim apcietinājumu, kurā viņš pavadīja vairākus mēnešus. Pēcāk drošības līdzeklis tika pārsūdzēts, un vīrietis tika atbrīvots pret drošības naudu, kā papildu drošības līdzekli tiesa piemēroja sūtījuma saņemšanas adreses paziņošanu.

NVO aicina reformēt vēlēšanu sistēmu

DELFI  12/19/07    Nevalstiskā organizācija (NVO) "Vēlēšanu reformas biedrība" aicinājusi Ivaru Godmani (LPP/LC) valdības deklarācijā paredzēt Saeimas vēlēšanu sistēmas reformu.

Biedrība rosina izdarīt izmaiņas vēlēšanu likumā, lai nodrošinātu, ka deputātu kandidāti var kandidēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā, sadalīt pašreizējos vēlēšanu apgabalus mazākos, ar 5- 7 deputātiem katrā, rīkot deputātu kandidātu priekšvēlēšanu tikšanās ar apgabala vēlētājiem, kā arī rīkot šādas, deputātiem obligāti apmeklējamas sanāksmes arī starpvēlēšanu posmā. Visbeidzot, biedrība aicina nodrošināt iespēju vēlētājiem ātri uzzināt katra deputāta balsojumus Saeimā, izmantojot šim nolūkam pašreizējo parlamenta mājaslapu internetā vai izveidojot jaunu portālu.

Biedrība uzskata, ka šīs izmaiņas uzlabos Saeimas deputātu kvalitāti, veicinās pragmatisku, stabilu partiju attīstību, ierobežos korupcijas izplatību, veicinās vēlētāju uzticību parlamentam, ļaus veidot godīgas, efektīvas un stabilas valdības, kā arī īstenos samērīgu reģionālo pārstāvniecību.

Saeima no amata atbrīvo tiesnesi Šubrovski

LETA  12/20/07    Saeima šodien vienbalsīgi no amata atbrīvoja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesnesi Valdemāru Šubrovski.

Šubrovskis lūdza viņu pēc paša vēlēšanās atbrīvot no amata ar 2008.gada 14.janvāri. Šajā laikā viņš ir iecerējis pabeigt nozīmēto lietu izskatīšanu.

Šubrovskis ir viens no tiesnešiem, kura rīcībā Ģenerālprokuratūra ir konstatējusi pārkāpumus, pārbaudot žurnālista Lato Lapsas iesniegtos tiesnešu un advokāta Andra Grūtupa biroja darbinieku iespējamo sarunu atšifrējumus, kas publicēti Jāņa Brūkleņa grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis".

Ģenerālprokuratūra savā atzinumā par pārbaudēm tiesnešu un advokātu telefonsarunu skandāla lietā arī norādīja, ka Rīgas apgabaltiesa nelikumīgus spriedumus pieņēmusi kompānijas "Latelektro-Gulbene" prasības lietā pret AS "Latvenergo" un likvidējamās AS "Centra banka" prasības lietā pret ASV kompāniju "Hercules Holdings".

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Juris Stukāns informēja, ka par nelikumīgu un nepamatotu atzīts spriedums SIA "Latelektro-Gulbene" prasības lietā pret "Latvenergo" par 405 645 latu piedziņu. Rīgas apgabaltiesas šajā lietā pieņemto spriedumu atstājusi spēkā arī Augstākā tiesa, un to 1999.gada jūnijā nav mainījis arī Senāts.

Pēc telefona sarunu skandāla šā gada rudenī veiktās spriedumu pārbaudes laikā konstatēts, ka pieļautas kļūdas, kas novedušas pie lietas nepareizas izskatīšanas, norādot, ka bijis nepieciešams piemērot citu likuma pantu, skaidroja Stukāns.

Šo lietu izskatīja tiesnesis Šubrovskis, bet "Latelektro-Gulbene" intereses pārstāvēja advokāta Andra Grūtupa birojs. Parādoties pirmajām aizdomām, ka, iespējams, nauda no "Latvenergo" piedzīta nepamatoti, uzņēmumā sacīja, ka pagaidām nelūgs spriedumu atcelt.

Lemberga lietā lūgs pagarinājumu

Baiba Rulle,  Diena  12/21/07   Rīgas centra rajona tiesai janvāra pirmajā pusē būs jāizšķir turpmākās izmeklēšanas gaita daļā tā sauktās Ventspils amatpersonu lietas, kurā sevišķi smagos noziegumos par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, naudas legalizēšanu apsūdzēts Ventspils mērs Aivars Lembergs. Proti, ir sagaidāms, ka jau drīzumā - šā gada beigās vai jaunā gada pirmajās dienās - lietas procesa virzītājs, prokurors Andis Mežsargs vērsīsies tiesā ar lūgumu lemt par pirmstiesas izmeklēšanas termiņa pagarināšanu uz trim mēnešiem, līdz 20.aprīlim. Lūgums attieksies uz izmeklēšanu, kas saistīta ar A.Lemberga patiesās ietekmes noskaidrošanu Ventspils uzņēmumos, liecina informācija, kas ir Dienas rīcībā. Ziņas par to ceturtdien Dienai apstiprināja arī ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Iemeslu prokuratūras lūgumam (šāda iespēja paredzēta sevišķi smagu noziegumu, kāda ir arī Ventspils amatpersonu lieta, izmeklēšanā) rada fakts, ka 20.janvārī daļā Ventspils amatpersonu lietas beidzas kriminālprocesa likumā noteiktais pirmstiesas izmeklēšanas termiņš - 18 mēnešu no brīža, kad lietā iesaistītām personām tiek celta apsūdzība un noteikti piespiedu līdzekļi - kontu un īpašumu arests, pārvietošanās ierobežojumi.

Sagaidāmais lūgums par termiņa pagarinājumu attiecas uz apsūdzību kukuļņemšanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanā, ko A.Lembergam uzrādīja 2006.gada 20.jūlijā. Šī apsūdzība pamatā saistīta ar aizdomām par viņa tiešu saikni ar a/s Kālija parks Šveicē reģistrēto līdzīpašnieci Multinord AG. Šim lūgumam par termiņa pagarinājumu nav saistības ar šogad A.Lembergam no jauna uzrādīto apsūdzību un tās ietvaros noteikto mājas arestu.

Neoficiālas ziņas, kas ir Dienas rīcībā, liecina, ka termiņa pagarināšanu prokuratūra lūdz gan tāpēc, ka daļas A.Lemberga lietas nodošana tiesai prasa lielo tehnisko darbu, gan tāpēc, ka lietā aizvien tiek gaidīti tiesiskās palīdzības lūgumi no atsevišķām ārvalstīm. Līdz ar to tiesā daļa A.Lemberga lietas, kas saistīta ar viņa patiesās ietekmes noskaidrošanu Ventspils uzņēmumos, visticamāk, tiks nodota februārī vai martā. Izmeklēšana tiks turpināta epizodēs, kas saistītas ar aizdomām par noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu un kukuļošanu jeb tā saukto Lemberga stipendiātu lietu.

Prokuratūra apsūdz Gulbi par kukuļa piesavināšanos

LETA  12/21/07   Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Jurijs Stepanovs šodien sācis kriminālvajāšanu pret bijušo Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta virsleitnantu Edgaru Gulbi par uzkūdīšanu dot kukuli un par kukuļa piesavināšanos.

Gulbis apsūdzēts arī par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, viltojis dokumentu un izmantojis to, informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa.

Turklāt šodien celta apsūdzība vēl vienai personai par kukuļdošanas atbalstīšanu un par krāpšanu lielos apmēros. Šai personai tiek inkriminēta viena krāpšanas epizode.

Tuvākajā laikā prokurors lems arī par citu personu saukšanu pie kriminālatbildības.

Kā iepriekš informēja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību birojā, aizdomās par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča automašīnas spridzināšanu aizturētais 1971.gadā dzimušais Gulbis ar kāda 1973.gadā dzimuša vīrieša starpniecību izkrāpis naudu no citām personām, lai tām it kā palīdzētu izvairīties no kriminālatbildības.

Tāpat izmeklēšanas laikā esot noskaidrots, ka Gulbis 2006.gadā ieguvis viltotu Bauskas rajona Pilsrundāles vidusskolas izglītības atestātu, kuru viņam izsniedza 1953.gadā dzimušais skolas direktors Aivars Indrikovs. Dokumenta kopija par vidējās izglītības iegūšanu Gulbim bija jāiesniedz, lai turpinātu dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Par krāpšanu lielā apmērā paredzēts sods - brīvības atņemšana uz laiku no pieciem līdz 13 gadiem vai naudas sods līdz 150 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez tā.

Savukārt par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, paredzēts sods arests vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 200 minimālajām mēnešalgām.

Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Aldis Lieljuksis novembra beigās žurnālistus informēja, ka policijā "raiti uz priekšu rit" darbs arī Vaškeviča automašīnas dedzināšanas lietā. Arī šo kriminālprocesu drīzumā plānots nosūtīt uz prokuratūru. Tajā kopā ar Gulbi figurējot četras personas.

Lieljuksis sacīja, ka abās lietās bez Gulbja apsūdzības tiks lūgts uzrādīt arī citiem bijušajiem drošības iestāžu darbiniekiem.

Kā ziņots, Gulbis tiek turēts aizdomās par Vaškeviča automašīnas dedzināšanu un dokumentu viltošanu. Par Vaškeviča apdraudējumu aizdomās tur arī Gulbja draugu Raimondu Štālbergu, kurš ir apsūdzēts arī par izspiešanu no Vaškeviča šķirtās sievas Ināras Vilkastes.

Policija ir paziņojusi, ka patlaban apcietinātais Gulbis, kurš septembra beigās mīklainos apstākļos uz Salu tilta izkļuva no konvoja automašīnas un ielēca Daugavā, krāpnieciskās darbības sācis jau pusaudža gados, bijis notiesāts par dzīvokļu zādzībām un ir viltojis savas biogrāfijas datus - viņam nav pat vidējās izglītības un viņš pretēji paša un tuvinieku apgalvojumiem nekad nav dienējis padomju armijā.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks ģenerālis Dailis Lūks informēja, ka Gulbis par septiņu dzīvokļu apzagšanu 1987.gadā notiesāts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, taču īsi pēc tam Latvijā sākušies "juku laiki" un Gulbim izdevies pilnībā izvairīties no cietuma. Gulbja kartīte par viņa sodāmību ir pazudusi no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datubāzes, un tagad tiek veikta izmeklēšana, lai noskaidrotu apstākļus, kā tā varēja notikt.

Gulbis iepriekš apgalvojis, ka dienējis padomju armijā un bijis pat Afganistānā, taču tā nav taisnība, jo toreiz viņš pat nebija pilngadīgs. No arodskolas Gulbis savulaik izslēgts, bet atestātu par vidējās izglītības iegūšanu vēlāk nopircis, apgalvo policija.

Pētījums: Padomju laiki vēl nav beigušies

Ģirts Zvirbulis, Latvijas Avīze,  12/21/07    "Latvijas Avīzes" (18.12.2007.) publicētais pētījums liecina, ka dažādu valstij vai pašvaldībai piederošu uzņēmumu padomes ir kļuvušas ne vien par siltām vietiņām atsevišķu politisko spēku pārstāvjiem, bet arī par īstām partiju "barotnēm". Vairākums aptaujāto valdošās koalīcijas politiķu gan taisnojas, ka tas esot pārspīlēti.

Viens no retajiem pozīcijas partiju politiķiem, kurš ierosinājis atteikties no politiskiem pilnvarniekiem uzņēmumu padomēs, ir Latvijas Pirmās partijas/"Latvijas ceļa" (LPP/"LC") Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. LPP/"LC" kongresā šā gada 8. decembrī viņš norādīja, ka valsts un pašvaldības īpašumā palicis neliels skaits uzņēmumu, tiem jāsāk reāli konkurēt ar privātajiem, un tādēļ to pārvaldīšana būtu jāuztic nozares profesionāļiem. Viņaprāt, šādi valdošā koalīcija arī atbrīvotos no smagas aizdomu ēnas un vairotu sabiedrības uzticību.

Savas domas A. Bērziņš joprojām nav mainījis. Vai partijas biedriem pret viņa ideju nav bijuši iebildumi? "Patiesībā es pēc kongresa saņēmu pārsteidzoši maz atsauksmju. Un lielākoties tās bija atbalstošas. Taču, kā ies ar realizāciju, to rādīs laiks," viņš atzina. Pēc A. Bērziņa domām, vislabākais būtu variants, ja visas partijas vienotos un vienlaikus atteiktos no padomnieku vietām. Uz jautājumu, vai partija, šādi rīkojoties, nebaidās zaudēt ziedotājus, A. Bērziņš nevarēja atbildēt, jo "nezinu šos ciparus un neesmu iepazinies ar "Delnas" pētījumu". LPP/"LC" no padomēs un valdēs esošo biedru ziedojumiem, kā ziņots, saņēmusi aptuveni 53 000 latu jeb 20% no visiem saviem ienākumiem.

Otro un trešo vietu šajā topā ieņem attiecīgi Latvijas Zaļā partija (17%) un Latvijas Zemnieku savienība (16%). Abu šo politisko organizāciju veidotās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis to vērtēja kodolīgi: "Cilvēki var brīvprātīgi izvēlēties, vai ziedot partijai. Katrā ziņā mēs saviem pārstāvjiem uzņēmumu padomēs vai valdēs neuzstādām to par pienākumu.

Tādēļ es negribētu piekrist tiem, kas saka, ka padomju vienīgais mērķis ir papildināt partiju kasi." Tajā pašā laikā viņš atzina, ka būtu nepieciešams veikt padomju funkcionālo auditu, lai noskaidrotu, kuras nopietni strādā, bet kuras neko nedara. Pats A. Brigmanis savulaik darbojās AS "Rīgas Centrāltirgus" padomē, un šajā laikā esot tikuši pieņemti arī stratēģiski svarīgi lēmumi.

Līdzīgu viedokli par funkcionālo auditu pauda arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns (TP). Viņaprāt, jānodala padomes un valdes, kuras veic smagu un profesionālu darbu no politiskajām elitēm pietuvinātiem ielikteņiem. Pie pirmajiem viņš pieskaitīja AS "Latvijas valsts meži" padomi, ko savulaik pats vadīja, bet otros sev raksturīgajā daiļrunībā nodēvēja par amēbām. Mehānismu, kā atšķirt "profesionāļus" no "amēbām", gan K. Leiškalns nevarēja ieteikt, taču atgādināja, ka partiju pārstāvji valstij vai pašvaldībai piederošos uzņēmumos nav Latvijas specifika, bet gan daudzu pasaules valstu prakse.

Vēl izvairīgāk par atteikšanos no partiju pārstāvjiem runāja "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvis Māris Grīnblats, negribīgi atzīstot, ka "par atsevišķu padomju locekļu profesionalitāti varētu diskutēt".

Viņš norādīja, ka ne visus partijas biedrus, kas atrodas kādā padomē, var uzskatīt arī par šīs partijas pārstāvjiem: "Mēs nekad neesam praktizējuši tādu kārtību, ka partijas iekšienē tiktu lemts jautājums par konkrēta biedra virzīšanu uz kāda uzņēmuma padomi vai valdi. Šie jautājumi ir jāatstāj attiecīgās nozares ministra kompetencē." Bet par saņemtajiem ziedojumiem viņš teicās neko nezinām.

Rivža: Valsts kontrole prasa ideālu izglītības attīstības modeli

LETA  12/21/07    Valsts kontrole (VK) prasa ideālu un visai centralizētu vispārējās izglītības attīstības modeli, šādu secinājumu, pilnā apmērā iepazīstoties ar VK ziņojumu vispārējās izglītības jomā, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mājaslapā publicējusi bijusī ministre Baiba Rivža (ZZS). Izvirzītās prasības viņa neuzskata par reālām.

Rivža nav pārliecināta, ka VK izveidotais 39 rekomendāciju izpildes grafiks ir reāls. Piemēram, "IZM izvērtē nepieciešamību izstrādāt metodiskos norādījumus izglītības iestādēm, kas palīdzētu pedagogiem, īstenojot vispārējās pamatizglītības standartu, veidot skolēnu attieksmes, tādējādi sekmējot skolēnu atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, sabiedrību, apkārtējo vidi un valsti - 2008.gada 30.maijs". Vai paši pedagogi būtu mierā ar tik centralizētām norādēm? Attieksmju veidošana ir ļoti filigrāns process, kas jau notiek visa mācību procesa laikā un ļauj pedagogiem radoši izpausties, izmantojot daudzveidīgas metodes," komentējot VK atzinumu, norāda Rivža.

Viņa secinājusi, ka VK prasa ideālu un visai centralizētu vispārējās izglītības attīstības modeli, ne vienmēr rēķinoties ar reālajām iespējām un dažkārt arī ar jau padarītajiem darbiem un iestrādēm.

"Neapšaubot VK revīzijā iesaistīto ekspertu kompetenci, tomēr vēlos teikt, ka revīzijas laikā apmeklētās 35 skolas (Latvijā ir vairāk nekā 900 skolu), 9 rajonu pašvaldības, 31 pilsētu pašvaldība, 17 izglītības pārvaldes vēl neļauj iegūt kompetentāku redzējumu nekā amatpersonām, nozarē strādājot gadu gadiem ikdienā ar šiem jautājumiem un tos risinot. Bet noteikti būtu lietderīgi ar VK ekspertiem turpināt profesionālu diskusiju," atzina bijusī ministre.

Gan Rivžai, gan viņas priekšgājējiem svarīgākais jautājums, kas bijis jārisina, - kā izglītību padarīt par patiesu prioritāti valstī ar nepieciešamu materiālu un morālu nodrošinājumu.

Bijusī izglītības un zinātnes ministre uzsvēra, ka tieši pēdējos gados ievērojami lielāks valsts budžets, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu apjomīga piesaiste ir nodrošinājusi izglītības nozares visstraujāko attīstību visā neatkarības laikā.

"Ievērojami augušais finansējums tieši tagad ļauj īstenot sistēmisku, nevis fragmentāru un sadrumstalotu pieeju nozares attīstīšanai, kas nozīmē iespēju vienlaikus strādāt gan pie materiāli tehniskās bāzes uzlabošanas, ieskaitot pedagogu atalgojuma plānveidīgu paaugstināšanu un tā saistību ar pedagogu kvalifikācijas pakāpēm, gan pie izglītības satura un kvalitātes jautājumiem," norādīja Rivža.

Saimniecībā...

Piens un maize maksās vēl par piektdaļu vairāk

Ilze Šteinfelde,  NRA  12/17/07    Lai gan jau tagad vairākas preces veikalos ir kļuvušas dārgākas, janvārī tiek prognozēts jauns pārtikas cenu lēciens. Par pienu un maizi būs jāmaksā vēl par aptuveni 20 procentiem vairāk nekā pašlaik. Toties trijās dienās vienā mazumtirdzniecības tīklā pārdots 50 000 kārbiņu kaviāra, kas ir viens no dārgākajiem pārtikas produktiem visā pasaulē.

Tagad, pirms svētkiem, būtiski cenas ir cēlušās konditorejas izstrādājumiem; par šo cenu kāpumu ražotāji bija informējuši jau vairākus mēnešus iepriekš, Neatkarīgajai skaidroja SIA Rimi Latvia marketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa. Tas, ka atsevišķiem produktiem cenas kāpušas šobrīd, nenozīmējot, ka uzņēmumi izmantotu pirmssvētku iepirkšanās drudzi, lai paceltu cenas saviem izstrādājumiem. Cenu kāpumu izraisījuši objektīvi apstākļi. Turklāt pārtikas cenu kāpums vēl nav apstājies, jo vairāki uzņēmumi jau ir brīdinājuši par cenu pieaugumu nākotnē.

"Janvāra vidū atkal pieaugs cenas piena un miltu produktiem," skaidroja Z. Eniņa. Piena produkti varētu kļūt par 15–20% dārgāki. Visbūtiskāk cena, kā prognozē Rimi Latvia speciālisti, palielināsies sieram, šokolādes sieriņiem, saldējumam, pienam, krējumam. Arī dažu ražotāju maizei cena janvārī pieaugs par 20%, miltiem arī par 20%, auzu pārslām par 17%.

Patlaban Rimi veikalos visvairāk tiek pirkti mandarīni un citi eksotiskie augļi. Kā jau parasti adventes laikā, vairāk tiek pirktas sveces un rotājumi. Pēc Z. Eniņas teiktā, iepirkšanās drudzis vēl īsti nav sācies.

"Dāvanu gādāšana lielākoties tiek atlikta uz pēdējo brīdi, arī svaigo pārtiku daudz ātrāk nevar iegādāties," uzsvēra Z. Eniņa.

Arī Maxima lielveikalos jau jūtama Ziemassvētku iesildīšanās. "Pagājušonedēļ apgrozījums pieaudzis par 7%, ja salīdzina ar parastu nedēļu," Neatkarīgajai pastāstīja Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš. Visvairāk pieaudzis rotājumu, mākslīgo eglīšu un citu ar Ziemassvētku laiku saistītu lietu tirdzniecības apjoms. Salīdzinot ar novembra sākumu, patlaban šīs preces tiek pirktas 4,2 reizes vairāk. "Pirmās pazīmes liecina, ka svētku iepirkšanās apjomi Maxima tīklā varētu sasniegt rekordu – trijās dienās vien pārdoti, piemēram, 50 tūkstoši kārbiņu kaviāra," sacīja I. Andiņš.

Tāpēc kopumā uz svētkiem Maxima Latvija sagādājusi bagātīgu cienasta krājumu – 119 Maxima veikalos paredzēts pārdot ap 500 tonnu Marokas un Grieķijas mandarīnu, kas atvesti 27 autofurgonos, apmēram 100 tonnu svaiga laša un vismaz 160 tonnas piparkūku.

Šogad Valsts darba inspekcija atklājusi 2717 nelegāli nodarbinātos

LETA  12/19/07    Valsts darba inspekcija (VDI), apsekojot 3698 uzņēmumus, šī gada 11 mēnešos atklājusi 2717 nelegāli nodarbinātos.

Šogad 11 mēnešu laikā par nelegālu nodarbināšanu kopumā 802 darba devēji tika saukti pie administratīvās atbildības, piemērojot naudas sodu kopsummā par 97 064 latiem, aģentūrai LETA pastāstīja VDI Sabiedrisko attiecību nodaļas speciālists Mārtiņš Pozņaks.

Laikā no šā gada sākuma visvairāk nelegāli nodarbināto darbinieku ir atklāts Rīgā un Rīgas rajonā, kur nelegāli nodarbinātas 1160 personas. Latgalē atklāts 381 nelegālās nodarbinātības gadījums, bet Zemgalē - 340. Kurzemē šajā laikā nelegāli nodarbinātas 290 personas, Ziemeļvidzemē - 228, Dienvidu reģionā (Ogres, Jēkabpils un Aizkraukles rajons) - 164, bet Austrumvidzemē konstatēti 154 gadījumi, kad darbinieki strādā bez rakstiska darba līguma.

Šī gada novembrī visvairāk bez darba līguma strādājošo tika atklāti uzņēmumos SIA "MR Būve", proti, 36 personas, SIA "Īviņš un Partneri" bez līguma nodarbināja 11 personas un SIA "Belmast būve" konstatēti astoņi nelegāli nodarbinātie.

VDI aicina iedzīvotājus aktīvi izmantot anonīmo uzticības tālruni 7312176, lai veicinātu iespējamās informācijas saņemšanu par nelegālo nodarbinātību.

Informācija par visiem uzņēmumiem, kuros konstatētas bez darba līgumiem strādājošas personas, pieejama mājaslapas "www.vdi.gov.lv" sadaļā "Nelegālā nodarbinātība".

Laval novēlotā uzvara

Juris Paiders,  NRA  12/19/07    Taisnība beidzot ir triumfējusi – Latvijas uzņēmums Laval Eiropas Kopienu tiesā guva uzvaru pār Zviedrijas arodbiedrībām. Eiropas Kopienu tiesa (EKT) atzina, ka vietējām arodbiedrībām nav tiesību uzspiest ārvalstu uzņēmumiem vietējos līgumus par darba samaksu.

Paradoksālā kārtā uzvara Laval lietā ir viens no Ministru prezidenta Aigara Kalvīša nopelniem, jo tieši Aigars Kalvītis 2004. gada decembra vidū, tiekoties ar Zviedrijas premjerministru Jēranu Pēršonu, viņam diplomātiski piedraudēja, ka gadījumā, ja Zviedrija nepiekāpsies, Latvijas valdība vērsīsies Eiropas Kopienu tiesā. Tolaik Zviedrijas premjerministrs Kalvīša uzmācību uztvēra tieši tāpat kā koloniāls plantators uztvertu beztiesiska aborigēna protestus pret netaisnību plantācijās un pasūtīja (tiesa, ļoti diplomātiskos izteicienos) Aigaru Kalvīti labi tālu. Latvijas Ministru prezidentam nekas cits neatlika kā sūdzēties tiesā par to, ka Zviedrijā netiek ievēroti Eiropas Savienības principi brīvai darbaspēka kustībai. Vēl pirms savu pilnvaru zaudēšanas Aigars Kalvītis ir sagaidījis, ka viena viņa uzsāktā lieta tiek laimīgi un Latvijai izdevīgā veidā pabeigta.

Atcerēsimies, ka Latvijas uzņēmums Laval 2004. gadā Zviedrijā ieguva kontraktu, godīgi uzvarot konkursā par municipālu pasūtījumu. 2004. gada nogalē Latvijas būvuzņēmumam Laval un partneri bija jāpārtrauc darbs, jo Zviedrijas arodbiedrības sāka celtniecības objekta boikotu. Finālā, kad objektam tika atslēgta elektrība, zviedri bija padzinuši Latvijas būvniekus no savas teritorijas.

2004. gadā Zviedrijas celtniecības arodbiedrību boikota dēļ tika traucēta arī Parex bankas ēkas celtniecība Zviedrijā u.c. Zviedrijas arodbiedrību boikots bija kampaņa nevis pret vienu uzņēmumu, bet pret brīvu kapitāla un darbaspēka kustību kā tādu.

Notiekošais Zviedrijā bija klajš protekcionisms. Tajā pašā laikā pie mums Zviedrijas kopuzņēmumi mierīgi uzvarēja Latvijas valsts konkursos un saņēma pasūtījumus no Latvijas valsts un pašvaldībām, bet tos neviens nebloķēja.

EKT spriedumā par zviedru arodbiedrību rīcību, bloķējot būvlaukumu, teikts, ka šāda rīcība blokādes formā rada ierobežojumus brīvībai sniegt pakalpojumus, kas šajā gadījumā nav attaisnota ar sabiedrības interesēm aizsargāt strādājošos.

EKT spriedumā gan norādīts, ka ES noteikums par brīvu pārvietošanos nevar pilnībā izslēgt tiesības streikot, taču streikošanas tiesības arī nevar atcelt brīva darbaspēka kustības principus.EKT spriedums tagad ir saistošs visām ES dalībvalstīm. Arī Latvijas tiesām un likumdevējiem ir jāizvērtē, vai to nacionālā likumdošana atbilst tiesas izteiktajiem secinājumiem.

Tagad pat Eiropas tiesa atzīst, ka taisnība ir mūsu pusē. Tomēr kaut kāda sāja sajūta ir par tādu rezultātu. Vispirms – Kalvītis ir atkāpies, un šis panākums nepalīdzēs viņa popularitātes zudumam ne par gramu. Uzņēmums jau sen ir izputējis, kontrakts pazaudēts. Turklāt ekonomiskie apstākļi Latvijā ir pavisam citi nekā 2004. gadā. Šodien tādas algas, ar kurām vietējie būvnieki spēja pievilināt latviešu celtniekus darbam Zviedrijā pirms četriem gadiem, vairs neiekārdinās pat nekvalificētus palīgstrādniekus. Nozares algas jau ir tuvu Eiropas līmenim, un tagad zviedru būvnieki var sākt apskaust dažu deficīto profesiju strādniekus Latvijā.

Laval novēlotā uzvara Eiropas Kopienu tiesā atgādina, kāpēc ir būtiskas ne tikai tiesības uz taisnīgu, bet arī uz ātru tiesu. Jebkuru gandarījumu par taisnīgu tiesas spriedumu var norakt, ja spiedums tiek pieņemts pēc daudziem gadiem, kad problēma sen jau zaudējusi aktualitāti, kad ir citas aktualitātes, citi jautājumi un izaicinājumi. Laval uzvara Eiropas Kopienu tiesā ir novēlota.

Izveido unikālu ražotni

Anna Novicka,  Diena  12/19/07    Ar Kupravas mālu attīrīs dzeramo ūdeni Eiropā un NVS valstīs.

Latvijas Universitātes (LU) ķīmijas fakultātes zinātnieku ilggadējie pētījumi par keramisko granulu absorbējošām īpašībām kļuvuši par pamatu jaunas ražotnes izveidei - nākamā gada sākumā Balvu rajonā Kupravā uzņēmums Lateast plāno atvērt pirmo māla granulu rūpnīcu Eiropā.

Galvenais granulu pielietojums pagaidām ir dzeramā un notekūdeņu attīrīšana, taču pētni eku un ražotāju eksperimenti pierādījuši, ka ar tām var tīrīt arī eļļu, naftu un pat gaisu.

Lateast pārstāve kvalitātes jautājumos Liesma Kalve Dienai uzsvērusi, ka keramiskām granulām piemīt lieliskas absorbējošās spējas, turklāt tās ir videi draudzīgākas un ekonomiskākas nekā citi tradicionālie ūdens attīrītāji, piemēram, ogles, sāļi utt.

Pionieri ūdens attīrošo māla granulu ražošanā esot ASV un Norvēģija, taču atšķirībā no šīm valstīm, kur granulas mākslīgi sintezē vai iegūst no keramzīta, Latvijas priekšrocība ir dabiskās izcelsmes izejviela - māls, ar kura krājumiem ir bagāta Kuprava. "Māls ir unikāls ūdens attīrīšanas filtrs un simtprocentīgs dabas produkts, tāpēc par mūsu produkta nosaukumu mēs esam izvēlējušies Pureclay jeb tīrais māls," pauž uzņēmuma pārstāve. Latvijas uzņēmumā izmantotā granulu ražošanas tehnoloģija ir arī patentēta Eiropas Savienībā un Latvijā.

Māla granulu rūpnīcas plānotā ražošanas jauda ir 24 000 tonnu granulu gadā. Pēc L. Kalves stāstītā, nodrošinot plānoto jaudu, ražošanas izejvielas uzņēmumam pietiks apmēram 50 darbības gadiem, savukārt, vietējiem krājumiem izsīkstot, darbības turpināšanai iespējams izmantot citu valstu izejvielu.

Ražotne tiek būvēta kādreizējā Kupravas drenu un cauruļvadu rūpnīcā, atjaunojot vienu no cehiem un aprīkojot to ar Ķīnā ražotām iekārtām. Uzņēmumā tiks nodarbināti 20 strādnieki.

Granulu ražotnes iekārtu kopējās izmaksas veido 1,2 miljonus latu, un uzņēmums ir noslēdzis līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par Eiropas Savienības atbalstu šo izdevumu segšanai. Daļēji projekta finansēšanai Lateast piesaistījis arī kredītresursus - 600 000 latu, kurus piešķīrusi Nordea banka.

Produkcijas galvenais noiets plānots eksporta tirgos, un, pēc L.Kalves vārdiem, uzņēmumam jau esot sadarbības iestrādes ar vairākām valstīm, piemēram, Lielbritāniju, Vāciju, Bulgāriju, kā arī NVS valstīm, piemēram, Ukrainu.

Kultūrā...

Grāmatas

NRA  12/19/07

Saimons Mejs. Lielo domu mazā grāmata. Tulkojusi Diāna Smilga. Kontinents, 2007.

Parocīga dāvana daudzajiem aforismu cienītājiem, kas, pateicoties Dārtas Hofmanes ilustrācijām, ne vien labi lasās, bet arī itin pieklājīgi izskatās. Nebrīnītos, ja izdevums varētu pretendēt uz kādu no Zelta Ābeles balvām grāmatniecībā, jo šeit, kā teiktu klasiķi, ir formas un satura saskaņa.

Karloss Fuentess. Artēmio Krusa nāve. Tulkojis Voldemārs Meļinovskis. Aurora, 2007

Izaicinājums maģiskā reālisma un dienvidamerikāņu literatūras cienītājiem – meksikāņu dzīvais klasiķis Karloss Fuentess parasti tiek minēts līdzās tādiem meistariem kā Markess, Kortāsars, Ljosa un Rulfo. Piebilstams, ka Artēmio Krusa nāve saņēmusi teju vai visas ietekmīgākās spāņu literatūras balvas.

Džons Benvils. Jūra. Tulkojusi Ligita Lanceniece. Zvaigzne ABC, 2007

Īrs Džons Benvils 2005. gadā saņēma prestižo Bukera balvu. Romāns Jūra lasītāju aizved daudzslāņainā mākslas zinātnieka Maksa Mordena zemapziņas pasaulē, bet tā darbība norisinās uz pārlaicīgā un aukstā jūras fona, kas ir tiešs pretstats cilvēka dzīvības trauslumam un īslaicībai.

Latvijas teātru Ābolu ķocis

Diena  12/19/07

Marks Tvens. Princis un ubaga zēns. Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris

Silvija Radzobe * *

Pilnīgi aplama ir pati iecere — iestudēt Princi un ubaga zēnu tieši tāpat kā pirms 25 gadiem. It kā dzīve gadsimta ceturksni būtu stāvējusi uz vietas. Un tas apstākļos, kad Nacionālais teātris, kuram pamatoti pārmet konservatīvismu, ar visiem spēkiem pūlas kļūt par mūsdienīgu teātri. Neko teikt, laba dāvana "mīļotajam kolektīvam". Vienīgā režisora uzdrīkstēšanās: viens ne tikai no šī teātra, bet visas Latvijas labākajiem vidējās paaudzes aktieriem Uldis Anže ir padarīts par bezvecuma un bezdzimuma būtni, uzbāžot tam galvā sintētisko parūku, nosmiņķējot seju ar puskilogramu grima un liekot spēlēt bērnu. Kaut gan "ubagu masās", kuru dejas, tāpat kā I.Kalniņa mūzika, ir vienīgās uzveduma estētiskās vērtības, ir vesels bars jaunās paaudzes talantīgu aktieru. Nožēlojami šķiet centieni piesaistīt zāles uzmanību ar atsevišķām replikām par "slikto valdību", kas nepazīst tautas dzīvi. Baidos, ka ar "renovāciju" neizdosies neko daudz arī nopelnīt, mūsdienu bērni nav vakarējie — pat pirmizrādē viņi sāka ālēties īpaši garlaicīgajās ilustratīvajās ainās.

Evita Mamaja * * *

Imanta Kalniņa un Vika neticami skaistās dziesmas ir tā vērtība, kuras dēļ izrādei Princis un ubaga zēns vajadzētu pastāvīgi būt teātra repertuārā.Tieši tajās iekodēts stāsts par mūsu pasakainajām stundām un sapņu naktīm, kad viss iet tā, kā visam vajag iet. Par debesīm, ko nevar nocelt šeit uz zemes, un zelta haizivi pīļu dīķī. To dēļ pat neliekas būtiski vērtēt atjaunoto iestudējumu. To dēļ var piedot arī otrajā cēlienā  buksējošo ritmu un izrādes vizuālo… senatnīgumu. Arī to, ka laiks ir nežēlīgs — vairāk gribas atcerēties kādreiz tik kontrastaino Jāņa Kaijaka prinča kundzisko cēlsirdību un Jāņa Reiņa pašpuicisko ubaga sapņotāju, nekā sekot līdzi tagadējo izpildītāju (Uldis Anže un Ainārs Ančevskis) pagaidām visai vienveidīgi izspēlētajiem piedzīvojumiem. Arī pazīstamās dziesmas šķiet zaudējušas savu skaņu (kā izņēmumu nevar nepieminēt Mārča Maņjakova spēlētā Džona Kentija apvaldītā vērienīgumā novadīto Astoņkāju songu). Skaidrs, ka nostalģijā grimstošajai pieaugušo auditorijai izrāde sagādā daudz vairāk baudījuma nekā bērnu publikai.

Henrieta Verhoustinska * *

Nekādas katastrofas. Skaistas, latvietim (virs 30) atpazīstamas un aizkustinošas dziesmas, krāšņi vēsturiskie kostīmi (lai arī prinča īsbikses ir mazliet komiskā pretstatā pārējo galminieku tērpiem), daudz dinamisku deju, mazliet pašvakāka, bet izsekojama intriga. Piederu pie tiem laimīgajiem, kuri redzējuši 1983.gadā iestudēto izrādi, kuras rimeiks nu tapis. Režijas kursa absolvents Freibergs savu diplomdarbu veidoja ar lielu pietāti pret toreiz vēl Drāmas teātra tradīcijām, taču tas netraucēja, drīzāk līdzēja izrādei būt dzīvai, siltai, liriskai. Pietāte pret tradīcijām joprojām ir Freiberga, nu jau ilggadēja Nacionālā teātra mākslinieciskā vadītāja, moto. Taču tieši tāpēc, ka E.Freibergs ir NT galvenais režisors, kurš nesvaidās ar manifestiem, tātad viņa programma būtu jānolasa viņa izrādēs, — tāpēc šim Princim vairāk par diviem āboliem (aktieri, horeogrāfs, vokālais pedagogs u.c. nudien nav halturējuši) turzā iebērt nevaru. Iestudējums ir mehānisks un nedzīvs iepriekšējās izrādes pārnesums (par kopiju to nevar saukt, jo "vecā" trīsstāvu scenogrāfija bija daudznozīmīgāka un efektīgāka par tās ilustratīvo šodienas atblāzmu), kur dialogi visbiežāk kalpo tikai par atelpas brīdi starp dziesmām un dejām, bet skatuves norišu loģika (ne psiholoģiskā, ne sižetiskā) sen vairs nevienu neuztrauc, bet vienīgais nesamākslotais aktieris ir Normunds Laizāns Hendona lomā. Ko nozīmē šādas kādreizējā diplomanda, nu — galvenā režisora darba metamorfozes teātra situācijas kontekstā? Bēdīgas pārdomas.

Karogs decembrī

NRA  12/21/07    Klajā nācis gada pēdējais literatūras mēnešraksts. Karogs – decembra un svētku gaidīšanas noskaņās. To ievada Gunta Bereļa eseja Dāvana Ziemassvētkos – pašam sev, bet turpina desmit Ziemassvētku gabali.

Tradicionālā Karoga intervija šoreiz ar literatūrzinātnieci un folkloristi Vairu Vīķi-Freibergu, tajā uzzināms, cik grāmatu viņai ir, kā arī to, kur būtu jādzīvo, lai tās visas varētu izlasīt. Ceļojumu aprakstu cienītājus varētu ieinteresēt

Gunta Bereļa Pasaules sākums un centrs. Tas ir stāsts par Armēnijas dabas brīnumiem – Aragaca kalnu, Kari ezeru, "kas īstenībā tāds mazs dīķis vien ir", kā arī par kādu biznesmeni, kas viesnīcā pūlējies izlūgties bārdas dzenamo, jo savu esot atstājis mājās.

Ziemassvētkos...

Iļģi ieskandinās Saulgriežus

Džeina Tamuļeviča,  Diena 12/18/07    Saulgriežu ieskaņas koncertā postfolkloras grupa Iļģi atgādinās Ziemassvētku laika dziesmas.

Saulgriežu ieskaņas pasākumi Rīgas Tehniskajā universitātē ir jau pasena tradīcija, un katru gadu tajos piedalās arī Iļģi. Grupas balss un dvēsele Ilga Reizniece stāsta, ka šie koncerti ik gadu pulcē visdažādākos cilvēkus. "Ziemassvētku noskaņa ar katru gadu kļūst komerciālāka," atzīst I.Reizniece, "un tiem, kas nav baznīcā gājēji, īstā svētku sajūta atnāk tieši šajos koncertos." Kā gan nerasties svētku noskaņai — sarīkojumā paredzēts ne vien koncerts, bet arī citas aktivitātes — plkst.19 sāksies rotaļas bērniem un darbosies amatnieku darbnīcas. Ap plkst.20 sāksies koncerts, kurā spēlēs Iļģi un folkloras grupa Lāns, pēc tam danči līdz vēlam vakaram.

Iļģi koncertā izpildīs programmu, ko dzied vien reizi gadā. Un, kad gads pagājis, to atkal var izpildīt ar baudu, spēlējot ik reizi kā pirmo, stāsta I.Reizniece. Protams, katru reizi tās skanot atšķirīgi.

Totari, kaladū, toldaro

"Ziemassvētkus svinam tradicionāli, tāpat kā bērnībā — mums ir eglīte, dzejolīši," ar smaidu stāsta I.Reizniece. Un piebilst, ka dzejoļu skaitīšana ir viena no skaistākajām tradīcijām. Tiesa gan, viņa nav sajūsmā par pēdējo gadu tendenci "atpirkties ar banāliem un triviāliem pantiņiem".

Lai arī pēdējā laikā sabiedrība gandrīz vai sadalījusies divās frontēs — dāvanu mīlētājos un nīdējos, I.Reizniece teic, ka esot pa vidu. "Sirdī jūtu, ka svētki ir komercializēti, noskaņa vairs nav tik tīra un garīga, kā agrāk. Taču dāvanas ir nepieciešamas, īpaši, ja mājās ir mazi bērni," ir pārliecināta mūziķe. Svarīgas ir arī sajūtas, ko rada gatavošanās Ziemassvētkiem. Viena no būtiskākajām lietām ir mājas rotāšana — Ilga ik gadu māju krāšņo ar puzuriem. Skaistākie puzuri sanākot no auzu salmiem, taču, noderēs arī niedres un smilgas. Kad svētki jau pie durvīm, sākas lielie ēst gatavošanas darbi, viens no Saulgriežu galvenajiem ēdieniem ir kočas jeb dzīvā labība. Kočas ir veseli kviešu graudi, ko izmērcē, pēcāk sutina un pasniedz galdā ar medu, magonēm vai sviestu un sāli. Lieliska alternatīva, ja negaršo zirņi, apgalvo I.Reizniece.

Noteikti mājās skanēs dziesmas. "Kad bērniem jautāju, vai viņi zina kādu Ziemassvētku piedziedājumu, viņi pārliecināti man atbild — Zvaniņš skan!" smejas I.Reizniece. "Protams, tā ir jauka dziesma, taču to dzied miljardi visā pasaulē. Toties mums ir tādi lieliski, latviski piedziedājumi kā totari, kaladū un toldaro. Ar tiem Ziemassvētku vakarā pieskandināsim māju. Skanēs arī dziesmas un korāļi no mammas bērnības."

Otrā pasaules malā

Gatavošanās svētku koncertam nav vienīgais, ar ko šobrīd aizņemti Iļģi. Ir ierakstīts jauns disks, kas tā vien gaida īsto brīdi, kad varētu tikt izdots. Tas ir Danču disks, un I.Reizniece apgalvo, ka tas būšot priecīgākais, ko Iļģi jebkad ir ierakstījuši. Un pēc jaunā gada sagaidīšanas mūziķe dosies uz Austrāliju, 3x3 nometni. Izrādās, ka beidzot arī Austrālijas latvieši nolēmuši, ka vēlas svinēt Jāņus savā vasarā, nevis pieskaņoties Latvijas kalendāram, kad tajā malā ir ziema. Līdz ar to I.Reizniece gatavojas piedzīvot karstākos Jāņus savā mūžā.

Latvieši ārpus Latvijas Ziemassvētkus un Jauno gadu svinēs vismaz 104 pasākumos 18 valstīs visā pasaulē

LETA  12/19/07    Latvieši ārpus Latvijas Ziemassvētkus un Jauno gadu svinēs vismaz 104 pasākumos 18 valstīs visā pasaulē, liecina portāla "www.latviesi.com" apkopotā informācija par latviešu Ziemassvētku un Jaunā gada svinību vietām ārpus Latvijas.

Visplašākās svinības šogad notiks ASV, Lielbritānijā, Vācijā un arī Brazīlijā. Daudzviet svētku ieskandināšana notiek jau no decembra sākuma, aģentūru LETA informēja portāla pārstāvis Indulis Bērziņš.

Latvieši adventes laikā organizē tradicionālos Ziemassvētku tirdziņus, daudzviet notiek īpaši pasākumi tieši bērniem, bet pieaugušajiem tiek rīkotas svinīgas balles.

Plaša svētku pasākumu programma šogad sarīkota Brazīlijas latviešiem, kur lielākajos latviešu centros notiks jauniešu koru un latviešu ansambļa koncerti. Savukārt Nova Odesas pilsētā sarīkota pat īpaša svētku apsveikumu izstāde, kurā tiks izstādīti Jelgavas bērnu sūtītie Ziemassvētku apsveikumi vietējiem Brazīlijas latviešu bērniem, kuri zīmēja un sūtīja apsveikumus uz Jelgavu.

Lielbritānijā latvieši tiek aicināti uz kopīgiem Ziemassvētku dievkalpojumiem visos lielākajos latviešu centros - Derbijā, Notinghamā, Korbijā, Līdsā, Bradfordā, Londonā un Rovfantā.

Krievijā uz sirsnīgu Ziemassvētku vakara pasākumu aicināti latvieši Omskā, kur viesi varēs noklausīties literāri muzikālu priekšnesumu, bet pēc tam turpināt vakaru, baudot cienastu un izklaides programmu. Uz kopīgām svinībām tiek aicināti arī latvieši Sanktpēterburgā, kur notiks Ziemassvētku tradīciju un tautasdziesmu atcere, bet tuvāk iepazīties ar tautiešiem varēs, baudot līdzpaņemto svētku mielastu.

Savukārt Īrijas latvieši svētkus jau nosvinējuši. Īrijā esošās latviešu biedrības organizēja svētku pasākumus iepriekšējā nedēļas nogalē. Latviešu apvienība latviešiem Īrijā rīkoja pasākumu, kurā bija gan karaoke, gan dejas, rotaļas un loterija. Latviešu biedrība Īrijā organizēja svinīgu balli, kuru vadīja Dailes teātra aktieri Harijs Spanovskis un Jānis Paukštello, bet viesi varēja izklaidēties pie jautras mūzikas, dziedāt latviešu dziesmas un piedalīties dejās, spēlēs un loterijā.

Interesantus un notikumiem bagātus pasākumus sev un citiem decembrī jau bija sarīkojuši latvieši Austrālijā, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Japānā, Kanādā, Nīderlandē, Norvēģijā, Somijā, Uzbekistānā un citās valstīs.

Dāvanas pēc nopelniem

Anita Daukšte,  NRA  12/19/07    Ziemassvētki – dāvanu laiks. Tas iesēdies tik daudzu prātos, ka par citām vērtībām domāt varbūt piemirstas, varbūt vienkārši negribas.

Daudzi steidz iepirkties, dāmas iegādājas vai šūdina tērpus ballēm... bet ir cilvēki, un tādu Latvijā ir krietni daudz, kuriem Ziemassvētku materiālie prieki paiet secen. Nezinu, vai paliek to garīgā vērtība, bet, visticamāk, tāda iekšēja aizvainojuma izjūta gan ir.

Lūk, šo cilvēku dēļ tā kā neērti teikt, ka Valsts kancelejas ierēdņi ir pelnījuši dāvanu kartes minimālās algas apmērā, paralēli vēl prēmijas un vēl ballīti – un to visu par Eiropas Savienības projektu līdzekļiem. Nu jā, tas nebija uz Ziemassvētkiem, bet gan uz valsts svētkiem, bet tikai nule īpaša komisija konstatējusi, ka mirklī, kad Aigars Kalvītis visus aicināja taupīt, paša Ministru kabineta ēkā plosījās īsts izšķērdības gars. Vai šo garu nu var piedot uz Ziemassvētku rēķina? Diez vai.

Ierēdņu un citu amatpersonu prēmijas un pašprēmēšanās ir sena un iemīļota mediju tēma. Turklāt – ļoti pateicīga, jo samudžinātā atalgojuma sistēma, no vienas puses, ar sabiedrisko attiecību speciālistu buferiem noslēgtā grāmatvedība, no otras puses, ir lieliska augsne, kurā zelt dažādiem materiālās stimulēšanas veidiem valsts iestādēs, turklāt, kā reizumis izrādās, ne pārāk akceptējamiem ne no tiesiskā, ne no ētiskā aspekta. Valsts kontrole ir vairākkārt norādījusi, ka prēmēšanas sistēma valsts un pašvaldību iestādēs tā īsti nav laba. Un tajā pašā laikā nekādi secinājumi no tā netiek izdarīti – sistēma, kā ir, tā paliek sameistarota tā, lai pateicība par tiešām labu darbu un vienkārša valsts līdzekļu kabatā bāšana par skaistām acīm izskatītos teju līdzvērtīga. Turklāt tas ir vienlīdz izteikti gan tiesās, gan pilīs, gan, ja tā var teikt, būdiņās, ja par tādām dēvē zemāka ranga valsts iestādes.

Izskatās, ka visās šajās iestādēs vadošie menedžmenta speciālisti nav lāgā lasījuši jaunākās grāmatas vadības zinātnē – tajās cieši liek pie sirds, ka ne jau materiālā stimulēšana ir galvenais veids, kā likt darbiniekiem labāk strādāt. Tiesa, tajās arī netiek noliegta šā veida efektivitāte. Taču jebkurā uzņēmumā kopējā atalgojuma sistēma tiek virzīta uz skaidri pārskatāmu kārtību, kā darba samaksu padarīt atkarīgu no rezultāta. Izskatās, tikai ne valsts iestādēs Latvijā – šeit aiz lozunga vai jums skauž, vai? tiek paslēpti dažādi veidi, kā "lieko" (kāda bezkaunība tā uzskatīt!) naudu, kura nobēdzināta jocīgās (visvisādi grūti izprotamu nosaukumu projekti) budžeta pozīcijās, izmaksāt darbiniekiem.

Prēmēšanās un pašprēmēšanās sistēmu neizdosies sakārtot tikai kampaņas veidā – visiem liekot taupīt un tieši kampaņas karstumā kādu "pieķerot pie rokas". Ja vienkārši būtu noteikts ar likumu, kad un kādos gadījumos ierēdnim drīkst maksāt prēmiju, kurš un no kādiem līdzekļiem to drīkst parakstīt un ka fakts par prēmiju piešķiršanu jādara publiski zināms sabiedrībai, tad, iespējams, tā pati sabiedrība adventes laikā mierīgi uzelpotu un zinātu, ka Ziemassvētku vecītis tiešām dāvanas dala pēc nopelniem.

Putnu ekumeniskie Ziemassvētki

Lauma Mellēna,  NRA  12/19/07    Lielajos, plaši svinētajos svētkos, kuru svinēšanas rituālos sajaucas kristīgās tradīcijas ar pagānu izdarībām, konkrēta piekritība kādai konfesijai zaudējusi savu nozīmi.

Protams, dedzīgi kristieši oponēs, tomēr teju visos valsts nozīmes svētkos tiek noturēti ekumeniskie dievkalpojumi, kur kā pie tāda Bābeles torņa ikviens ticīgais var saņemt sev adresētu svētību un daudzkārtīgu sprediķi, tā teikt, pie vienām mokām.

Mūzikā ekumeniskā tradīcija ir senāka nekā sadzīvē, jo allaž pie eglītes esam vienlīdz aizrautīgi dziedājuši gan Klusu nakti, gan Jūs, bērniņi, nāciet, gan Zvaniņš skan vai nu jau gandrīz vai aizmirsto Reiz mežā dzima eglīte. Vokālā grupa Putni šogad nolēmuši šo dimensiju aplūkot mazliet dziļāk, prezentējot albumu Ekumeniskie Ziemassvētki. Tā prezentācijas koncerti jau izskanējuši Ādažos, Viļānos un Ventspilī, bet rīt pulksten 21 izskanēs Rīgā, Sv. Jāņa baznīcā, turpinot pirmssvētku muzikālās nakts lūgšanas.

Putnu mākslinieciskā vadītāja un Ekumenisko Ziemassvētku idejas autore Antra Dreģe stāsta: "Ekumenisma pamatideja – Dievs ir viens. Šī vienīgā Dieva atziņa mani iedvesmoja radīt programmu Ekumeniskie Ziemassvētki. Kā muzikālu projektu vadītāja esmu strādājusi luterāņu un katoļu baznīcās, savās profesionālajās mūziķes gaitās daudz dziedājusi pareizticīgo mūziku. Mani vienmēr ir pārsteigusi un aizkustinājusi baznīcas mūzikā sajūtamā pacilājošā Gara klātbūtne. To var sadzirdēt un sajust vienmēr, vienalga, kurai konfesijai šī mūzika pieder."

Koncertā skanēs latviešu komponistu Jura Ābola, Georga Pelēča un Riharda Dubras jaundarbi, kuros iedvesma smelta senos kristīgo konfesiju (katoļu, protestantu, pareizticīgo, koptu, armēņu) baznīcas dziedājumos. Astoņas dziedātājas, divas blokflautas (Dagnija Tuča un Kristīne Stumbure) un dūdas (Ieva Birzkopa) Jāņa baznīcas velvēs nesīs vienu no daudzajām labajām Ziemassvētku vēstīm šonedēļ un vēl līdz Ziemasvētku vakaram.

Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētku dāvanu vēlmēs dominē nemateriālas vērtības

LETA   12/21/07    Šogad Ziemassvētkos divas biežāk minētās vēlamās dāvanas ir nemateriālas - 17% Ziemassvētkus svinošo Latvijas iedzīvotāju kā dāvanu visvairāk vēlētos saņemt veselību, bet 6% - laimi, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "TNS Latvia" veiktās aptaujas dati.

Lielākā daļa - 25% aptaujāto - vēl nav izlēmusi, ko vēlētos saņemt dāvanā, savukārt datoru, ceļojumu, mobilo telefonu vai mašīnu svētkos gribētu saņemt 4% no Ziemassvētkus svinošajiem Latvijas iedzīvotājiem, bet 3% iedzīvotāju vēlas svētkos saņemt grāmatu.

Apmēram divas trešdaļas no Ziemassvētkus svinošajiem Latvijas iedzīvotājiem šogad Ziemassvētku dāvanām plāno iztērēt līdz 50 latiem, to skaitā 10% iedzīvotāju tērēs līdz pieciem latiem, 13% plānojuši iztērēt sešus līdz desmit latus, 18% iedzīvotāju varētu iekļauties 11 līdz 20 latu robežās, bet 21% svētku svinētāju dāvanām plāno iztērēt 21 līdz 50 latus.

Aptuveni katrs ceturtais Ziemassvētku svinētājs dāvanām šogad ir ieplānojis iztērēt vairāk par 50 latiem, to skaitā 16% iedzīvotāju varētu iztērēt 51 līdz 100 latus, bet vēl 9% - vairāk par 100 latiem.

Līdz pieciem latiem Ziemassvētku dāvanām plāno atvēlēt jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem un gados vecākie Latvijas iedzīvotāji, pensionāri, studenti, arī respondenti ar pamata izglītību, ar zemiem vai vidējiem ģimenes ienākumiem, kā arī respondenti bez personiskajiem ienākumiem vai ar salīdzinoši zemiem personīgajiem ienākumiem un ciematos, lauku teritorijā dzīvojošie.

Savukārt vairāk par 100 latiem Ziemassvētku dāvanām salīdzinoši biežāk ir ieplānojuši atvēlēt vīrieši, iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību, precētie, iedzīvotāji no ģimenēm, kurās ir četri ģimenes locekļi, uzņēmēji, pašnodarbinātie, algotie darbinieki, Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, kā arī turīgākie iedzīvotāji.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 95% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem svin Ziemassvētkus un visbiežāk tas tiek darīts vai nu pēc katra cilvēka individuālajām tradīcijām - 63%, vai arī pēc kristiešu tradīcijām - 40%.

Katrs septītais iedzīvotājs - 14% - apgalvo, ka Ziemassvētkus svin pēc senlatviešu tradīcijām, bet 3% respondentu atzīst, ka Ziemassvētkus nesvin.

Vairāk nekā puse no Latvijas iedzīvotājiem, kuri svin Ziemassvētkus, apmeklē Ziemassvētku dievkalpojumus - 57%, no tiem 18% respondentu dievkalpojumus apmeklē katru vai gandrīz katru gadu, savukārt 39% aptaujāto Ziemassvētku dievkalpojumus apmeklē neregulāri - laiku pa laikam.

"TNS Latvia" projektu vadītājs Intars Āboms norāda, ka dievkalpojumu regulārie apmeklētāji salīdzinoši biežāk ir sievietes, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, mājsaimnieces, pensionāri, iedzīvotāji ar augstiem ģimenes ienākumiem un personīgajiem ienākumiem no 200 līdz 300 latiem mēnesī, iedzīvotāji no ģimenēm, kurās ir viens vai vairāk cilvēki, kā arī pilsētu, neskaitot Rīgu, iedzīvotāji.

Pētījumā iegūtie rezultāti liecina, ka 74% no Ziemassvētkus svinošajiem Latvijas iedzīvotājiem radus, draugus, paziņas mēdz apsveikt pa telefonu, savukārt 71% Ziemassvētkos sveic satiekoties.

Nākamais izplatītākais apsveikšanas veids ir pastarpinātā sveikšana - 54% iedzīvotāju uz Ziemassvētkiem sūta apsveikuma īsziņas uz radu, draugu, paziņu mobilajiem, savukārt 46% aptaujāto izsūta svētku apsveikuma kartītes, atklātnītes, bet 19% respondentu savus sveicienus nodod ar e-pasta vai elektronisko apsveikuma kartīšu starpniecību.

Aptauju "TNS Latvia" veica no 12.decembra līdz 18.decembrim, aptaujājot 510 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem visā Latvijā.

TVNET Ziemassvētku akcijas smukākie pantiņi

TVNET  12/21/07    Noslēgumam tuvojas TVNET rīkotā akcija, kuras laikā lasītāji bija aicināti sacerēt Ziemassvētku pantiņus. Atsaucība bija ļoti liela, un mēs ceram, ka iesūtītie dzejolīši lieti noderēs, lai apsveiktu savus mīļos vai sagaidītu dāvanu no Ziemassvētku vecīša pie eglītes. Labu un skaistu pantiņu iesūtīts patiešām daudz, un šie ir tikai daži no labākajiem. Vienu no autoriem gaida arī vērtīga balva. Tās ieguvējs tiks paziņots jaungada pirmajā nedēļā.

(Iesūtītājs - zane)

Es gribu pacelt acis

Un Klusi pateikties.

Par šo jauko, skaisto dienu,

Ko dāvājis man Dievs.

Un solījumu vienu

Es viņam gribu dot,

Šo balto ziemas dienu

Ar tīru sirdi nodzīvot! (zane)

***

(Iesūtītājs - Edgars Kvitka)

Ziemassvētku balāde

Kad zemi klās pirmais sniegs

Lūdzu pamosties

Šī burvība liks mums aizmirsties

Kad zemi klās pirmais sniegs

Kad zemi klās pirmais sniegs

Ik vienā sirdī sveces iemirdzēsies

Mums būs kam pateikties

Kad zemi klās pirmais sniegs

Kad zemi klās pirmais sniegs

Laiks uz mirkli apstāsies

Manās acis brīdi paveries

Kad zemi klās pirmais sniegs

Kad zemi klās pirmais sniegs

Šai pasakā vēl gribēsies atgriezties

Sapnim vēlreiz atdoties

Kad zemi klas pirmais sniegs

***

(Iesūtītājs - Jurčiks)

Sniedziņš balts sedz zemes virsu,

Zaķim nav kur nolikt ķepu.

Rudā lapsa skrien pa mežu,

Visiem zvēriem rāda mēli.

Vāverītes priedēs visās

jautri draiskojas un lēkā.

Lācis migā ķepu zīž,

Suns pie koka stāv un rej.

Mednieks brien uz meža malu,

Nesdams rokā savu bisi.

***

(Iesūtītājs - Kristine)

Klusā un baltā naktī

Svētums vieno mūs.

Krīt sniegpārslas, lido sapņi,

Bet zem brīnuma spārniem

Piepildīts laiks

Mirdz kā Ziemassvētku Zvaigzne.

Balts un kluss

Šis laiks,

Balts un kluss...

Vien eņģeļu gaviles

Dzirdamas visur,

Kas vieno mūs

Zem debesīm,

Un dāvā mīlestību,

Lai kā svētumu glabātu.

Klusā un baltā naktī

Lēni sniegpārslas krīt

Un brīnuma spārni sedz pasauli,

Jo Dieva Dēls

Ir dāvāts mums...

***

(Iesūtītājs - madara)

Dzirdat????

Nē Jūs neko nedzirdat....

Apkārt viss ir kluss

Un tukšs.

Ne diena

Ne nakts....

Ne gaisma

Ne tumsa....

Ne prieks

Ne bēdas....

Ir tikai daļa

Daļa kura ir katrā no mums....

Mēs kā daļa no ziemas

Daļa kuru katrs var aizpildīt....

Katram tas ir dots un ļauts....

Tā bija.... Tā ir.... Tā būs....

Ziemassvētku brīnums mums tos spēkus dos.

***

(Iesūtītājs - malva (pa īstam Alvīne))

Ziemsvētku vārdi

 

Ir vārdu tik daudz -

Tepat tie ganās,

Kad teikt gribu tev tos,

Tie projām manās.

Tad es Dieviņam sūdzos - ka tā,

Un lūdzos: iedod kādu

Priekš draugiem Ziemsvētku vakarā.

Un tad atskrien viņi kā jēriņi

Drusku vairāk par deviņi:

Lai miers ir ar jums!

Un jūsu interjerā -

Lai maizīte galdā,

Lai galdauts balts,

Zaļa zālīte puķpodā -

Sniegs kad krīt salts.

***

(Iesūtījis - rūčis)

Salaveci, Salaveci

Tu ilgi nāci,

Egļu zari nobira.

Salaveci, Salaveci

Tu neatnāci,

Ziema bez tevis aizsteidzās.

Lācis ielīdis jau alā,

Vāverīte kokā salst,

Visi gaiga pašu Salaveci

Taču nevar sagaidīt.

Jaunais gads ir sen jau cauri,

Kur gan esi tagad tu?

Iesim atpakaļ mēs klasēs,

Un bez tevis svinēsim.

***

(Iesūtītājs - Sarmīte)

Ja tev tīk

Lūdzu ņirgājies un smejies

Par Ziemassvētku Lielo brīnumu,

Bet ikreiz, kad jūti sirdī sāpes

Tu Jēzus vārdu skaļi izrunā.

Reklāmas un džinglu skaņas

Tavu sirdi nespēj remdināt,

Un Svētvakarā tā kā visi

Tu klusi dziedi: Pestītājs ir klāt!

***

(Iesūtītājs - zabriski)

Lūk, decembra beigās, caur zibeņu vāliem,

Caur pērkoņa dārdiem, tuviem un tāliem,

Ar cepumu rokā, bet otrā – ar glāzi

Es piesaucu tevi, tu bārdainais āzi,

Kas ragavās šķībās kratās pa gaisu,

Kas skursteņos spraucās ar dāvanu maisu,

Ar elpu kā cirvi un pampušu seju

Tu deklamēt pieprasi sūdīgu dzeju...

Šai zvaniņu jūklī un akciju tvanā

Tu iebrūc kā nelaime mājoklī manā.

Ar vēderu resnu un bārdu no vilnas

Tu reklamē preces un čakarē filmas.

"Nopērc šo desu! Nopērc šo telti!

Prostamol Uno – tikpat kā par velti!

Bārbijas slaidas ar zeltainiem matiem!"

Tu cilvēkus pārvērt par pirkumu ratiem.

Tu bezvainas bērniņus klēpī sev cilā,

Un, pierijies, notinies vakarā zilā.

Ar cepumu rokā, bet otrā – ar glāzi

Es piesaucu tevi, tu bārdainais āzi.

Es cērtu tev acīs ar skatienu cietu:

Un saku tev, resnais - apzinies vietu!

Aiztaisi maisu, nolīmē bārdu, nopogā vēderu, nomaini vārdu.

Aizej no Spices un mierā liec Molu

Līgumu saplēs ar Koku un Kolu

Izkāp no vitrīnām, pazūdi dzīlēs,

Tinies ar galiem – tad tevi mīlēs.

Izglāb Ziemassvētkus, vecais!

***

(Iesūtītājs - Sancis)

Visgarākās Ziem'svētku gaidās gaidās,

Kad tumsa uz gaismu mainās,

Eņģelis pieglaudies mīļo,

Caur sveces liesmiņu plīvo..

Visaukstākā Ziem'svētku naktī,

Kad sirdis līksmojas taktī,

Eņģelis apskauj un skūpsta,

Ik mirkli ieliekot lūgsnā..

Visskaistākā Ziem'svētku laikā,

Kad pasaulē brīnums staigā,

Eņģelis apsedz ar spārnu,

Ikvienu - gan lielu, gan bērnu..

Šlesers: Rīga nav gatava Ziemassvētkiem

LETA  12/21/07    Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) uzskata, ka Rīga nav gatava Ziemassvētkiem, jo pilsētas vadība nav parūpējusies par atbilstošu svētku noformējumu. Šādu kritiku par Rīgas domes vadību piektdien, tiekoties ar žurnālistiem, izteica Šlesers.

«Rīga šodien nav gatava Ziemassvētkiem, un cilvēki brauc uz citām Eiropas pilsētām, lai vienkārši pastaigātos pa pilsētu un izjustu svētku noskaņu,» sacīja Šlesers. «Ja es būtu Rīgas mērs, cilvēki nebrauktu prom, bet gan šurp, lai priecātos par skaisti izrotāto pilsētu.«

Viņš arī pauda cerību, ka Rīgas pilsētas vadītāji uz nākamajiem svētkiem būs padomājuši par krāšņu pilsētas noformējumu, pretējā gadījumā viņš apsvēršot iespēju 2009.gadā piedalīties pašvaldību vēlēšanās un kandidēt Rīgas mēra amatam, gan tūlīt uzsverot, ka izteikums par piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās ir tikai «joks».

«Ceru, ka Dzelzceļa tilts pār Daugavu Rīgā kļūs par simbolu, pēc kura Rīgu pazīs daudzās valstīs,» sacīja Šlesers. «Tāpat ceru, ka, skatoties uz dzelzceļa tiltu, Rīgas vadībai būs kauns par savām neizdarībām.«

Šlesers uzskata, ka pilsētas izpušķošana svētkiem ir attieksmes, nevis naudas jautājums.

«Rīgai vajadzētu būt skaistākajai pilsētai Eiropā, jo tā ir unikāla ar saviem parkiem pilsētas centrā,» sacīja Šlesers.

Kā ziņots, pēc satiksmes ministra iniciatīvas novembrī noslēdzās Dzelzceļa tilta pār Daugavu Rīgā izgaismošana. Šodien tikai iedegts pilns tilta apgaismojums, kāds tas būs līdz nākamā gada februārim, kad tiks atstāts ikdienas apgaismojums.

Dzelzceļa tilta pār Daugavu Rīgā izgaismošana izmaksāja 280 000 latu, un to apmaksāja VAS «Latvijas dzelzceļš».

Tilta apgaismojums noteikts divos režīmos - ikdienas un svētku. Ikdienā diennakts tumšajā laikā izgaismojumam izmantos zilās krāsas lampas, bet svētku režīmā - zilās un baltās, sacīja Sakse, norādot, ka izgaismoti tiks tilta balsti, kolonnas un arkas.

«Dzelzceļa tilts ir sarežģīta inženiertehniska konstrukcija, tādēļ, ierīkojot apgaismojumu, bija jāņem vērā, ka smagie vilcienu sastāvi izraisa vibrāciju, bet spožais apgaismojums nedrīkst apžilbināt mašīnistus,» sacīja Sakse. «Speciāli šim mērķim «Philips» piegādāja eksperimentālus gaismas elementus ar īpašām diodēm, tāpēc tilta izgaismošanā izmantotās spuldzes neapžilbina, ir izturīgas pret vibrāciju, turklāt ir ekonomiskas un drošas.«

Citādā ziņā...

Dendrologu biedrība par 2008.gada koku atzīst melnalksni

DELFI  12/19/07    Latvijas dendrologu biedrība gada noslēguma pilnsapulcē par 2008.gada koku izvēlējusi melnalksni (Alnus glutinosa), informēja dendrologs Andrejs Svilāns.

Melnalksnis pārliecinoši uzvarēja balsojumā, kurā par gada koku bez šīs sugas sacentās arī ozols, vīksna un zalktene. Melnalksni ievēlēt par gada koku ierosināja LDB biedrs un viens no arboristu kustības aizsācējiem Latvijā Edgars Neilands, kurš sadarbībā ar NBD dendrologiem uzņēmās arī pasākumu koordinatora pienākumus.

Alkšņu ģintī ir zināmas apmēram 25 sugas, kuru savvaļas izplatības areāls aptver Ziemeļu puslodes mēreno joslu, bet Dienvidamerikā aiziet līdz Peru. Latvijā savvaļā aug melnalksnis Alnus glutinosa, baltalksnis A.incana, - paretam gan savvaļā, gan dārzos un parkos sastopams abu sugu hibrīds – hibrīdais alksnis A. x pubescens.

Melnalksnis ir koku suga ar visai savdabīgām augšanas prasībām, vislabāk tas jūtas mitrās vietās, strauji tekošu ūdeņu krastos, kā arī vietās ar augstu gruntsūdeni. Šī iemesla dēļ Latvijas apdzīvotajās vietās, īpaši, - jaunās apbūves teritorijās melnalkšņi ir savā ziņā izmirstoša suga. Tā apjomīgie būvdarbi, piemēram, Pārdaugavā Rīgā krietni retina tur augošos melnalkšņus, jo izmaiņas gruntsūdeņos padara par nepiemērotiem vides apstākļus daudz plašākā teritorijā, nekā sniedzas būvlaukums.

Tai pašā laikā melnaksnis ir nepelnīti aizmirsta suga jaunu apstādījumu ierīkošanā. Vietās ar augstu gruntsūdeni tas augtu daudz labāk nekā citas koku sugas (tai skaitā liepām), kam pārlieka ūdens klātbūtne traucē augšanai. Melnalksnis ir nozīmīga kultūra arī mežsaimniecībā, tā koksne tiek izmantota mēbeļu rūpniecībā.

Jau

vairākas

nedēļas laiks ir bez

izmaiņām...

Ir samērā silts –

dienā gaisa temperatūra

ir ap +5^oC, naktī – nedaudz zem

0^oC. Vienīgi sa-

līdzinot ar pagājušo

nedēļu, šonedēļu nav bijuši nekādi

nokrišņi. Taču arī saulīte nav spīdējusi –

no rītiem ir tumšs

un pelēks, pelēka ir arī

diena un arī vakars ne ar ko neat-

šķiras...Bet ziemas saulgrieži jau pavisam tuvu...

Priecīgus Ziemassvētkus un panākumiem bagātu Jauno

gadu!!!

Anda

Jansone,

Trešdien,

19. decembrī