Gribīgo koalīcijā, Eiropā un citur pasaulē...

 

 

ĀM: dienaskārtībā joprojām ir jautājums par PSRS radīto zaudējumu piedziņu no Krievijas

LETA  04/22/08    Valdība otrdien uzklausīja Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par deklarācijas "Par Latvijā īstenotā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu" izpildi. Kā atzīmēts ziņojumā, uzdevums uzturēt prasības pret Krieviju par okupācijas rezultātā Latvijai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un visu no Latvijas izvesto arhīvu materiālu atdošanu joprojām esot pušu dienas kārtībā.

Tomēr ĀM nemin, kad darbu varētu beigt komisija PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai, kuras uzdevumos ietilpst apzināt un aprēķināt PSRS okupācijas režīma sekas Latvijā.

Informatīvajā ziņojumā vien norādīts, ka "ĀM rīcība saistībā ar okupācijas rezultātā Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu balstīsies uz valdības lēmumu, kas tiks pieņemts pēc šīs komisijas darbības noslēguma ziņojuma izskatīšanas".

Ministri šodien nolēma aicināt komisiju, kas aprēķina minētos zaudējumus, par savu darbu ziņot Ministru kabinetam. Kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) skatījumā, šāds ziņojums varētu tikt sniegts kaut nākamnedēļ.

Savukārt par uzdevumu noslēgt starp Latviju un Krieviju speciālu līgumu, kas noteiktu savstarpējās saistības materiālo izdevumu segšanā, kā arī palīdzības sniegšanā pārceļotājiem uz savu vēsturisko dzimteni, ĀM norāda, ka vienošanās par pārceļošanas procesu regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību noslēgta 1993.gada 2.jūnijā un uz nenoteiktu laiku pagarināta 2005.gada 21.septembrī.

ĀM min, ka vienošanās, kas regulē pārceļošanas procesu un dod papildu iespējas mūsu valstij sekmēt latviešu atgriešanos Latvijā, realizācija un eventuālu izmaiņu veikšana, lai nodrošinātu Saeimas deklarācijā iekļauto savstarpējo saistību izpildi, ir Iekšlietu ministrijas kompetencē.

Attiecībā uz Latvijas arhīvu materiālu atgūšanas veicināšanu ministrija norāda, ka 2007.gada 25.oktobrī tika noslēgts līgums par sadarbību starp Latvijas Valsts kinofotodokumentu arhīvu un Krievijas Valsts kinofotodokumentu arhīvu, kā arī šie jautājumi tiekot izskatīti Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijā.

Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas 2007.gada 20.jūlija sēdē tika panākta vienošanās, ka kultūrvēsturiskās vērtības ir svarīga abu valstu tautu kultūras mantojuma daļa un puses vienojās, ka abu valstu atbilstošo valsts resoru eksperti pastāvīgi veiks kopīgu darbu, lai identificētu pārvietotās kultūrvēsturiskās vērtības, tai skaitā arhīvu materiālus.

Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas Humanitāro jautājumu darba grupas sanāksmē 2008.gada 27.februārī Krievijas puses eksperti, balstoties uz Latvijas puses iesniegtiem sarakstiem, iesniedza informāciju par Rīgas Kinostudijā uzņemtajām filmām, kas atrodas Krievijas valsts kinofotodokumentu arhīvā.

Puses vienojās turpināt aktīvu sadarbību atlikušo filmu apzināšanā un ar nodošanu saistīto jautājumu risināšanā. Tāpat sanāksmē Latvijas puse iesniedza Krievijas pusei trīs sarakstus ar Latvijas ĀM dokumentiem, kuri varētu atrasties Krievijas arhīvos. Papildus Latvijas puse nodeva Krievijas pusei represēto Latvijas pilsoņu sarakstu, kuru lietas atrodas Krievijas arhīvos.

Puses vienojās turpināt sadarbību minētajos jautājumos, tai skaitā, Krievijas puse izskatīs iespēju Latvijas ekspertiem ierasties vizītē Krievijā.

Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) valdības sēdes laikā sacīja, ka lielākais uzsvars ĀM būtu jāliek tieši uz arhīvu atgūšanu. "Nelolosim ilūzijas, mums iet ļoti smagi," attiecībā uz arhīvu atgūšanu sacīja kultūras ministre, minot, ka "tā nav nekāda caurspīdīga demokrātija, svarīgi ir veidot personīgos kontaktus".

Arī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) norādīja, ka Krievijas pētnieki var piekļūt pie Latvijas arhīvu materiāliem, savukārt Latvijas pētniekiem šis process ir apgrūtināts. Pēc ministra teiktā, pērn, Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam viesojoties Rīgā, tika panākta vienošanās par iespējamu pušu vēsturnieku kopīgu darbu pie pagājušā gadsimta Latvijas un Krievijas dokumentu krājuma izveidošanas. Riekstiņš gan to vērtēja kā "ļoti tālu šāvienu".

Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters, kas ir arī Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas loceklis, stāstīja, ka Krievijā arhīvi esot ļoti decentralizēti un mūsu vēsturniekiem, vēloties nokļūt kaimiņvalsts arhīvos, ir tieši jānorāda, kur meklējamie dokumenti atrodas, bet mūsu puse to nezinot.

Lielpēters minēja, ka Latvija līdz šim no Krievijas arhīviem ir atguvusi filmas "Teātris" ierakstu, kā arī iegūtas vairākas dokumentu kopijas. Pagaidām Latvijas pusei ir tikai minējumi, tieši ko tā vēlētos atrast Krievijas arhīvos, piemēram, tie varētu būt kinematogrāfiski zaudējumi un represēto lietas.

 

Daži rīdzinieki atzīmējuši Ļeņina dzimšanas dienu

LETA  04/22/08    Apmēram desmit vecāka gadagājuma cilvēki otrdien pulcējas Rīgas centrā iepretim Ministru kabineta ēkai jeb vietā, kur kādreiz atradās Ļeņina piemineklis, lai pieminētu komunisma ideologa Vladimira Iļjiča Ļeņina dzimšanas dienu.

Kā novēroja aģentūra LETA, sirmgalvji rokās turēja vairākus sarkanus karogus un plakātus, kā arī novietoja ziedus vietā, kur kādreiz atradās piemineklis.

Vietu uzraudzīja vairāki Pašvaldības policijas darbinieki. Viņi arī aizrādīja personām, kas ielu mēģināja šķērsot neatļautā vietā.

Padomju līderis Ļeņins, kurš vadīja 1917.gada oktobra boļševiku revolūciju, nomira pēc asinsizplūduma smadzenēs 1924.gada 21.janvārī.

Jau ziņots, ka pie Ministru kabineta ēkas, kur padomju laikos atradās revolūcijas vadoņa piemineklis, Ļeņins tiek pieminēts gan viņa dzimšanas, gan nāves gadadienās.

Bronzā kaltais piemineklis ar lepni pacelto roku uz sārtā granīta pamata Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā stāvēja kopš 1950.gada.

Pirmā ar aicinājumu demontēt "ļeņinekļus" pēc Latvijas neatkarības atgūšanas nāca klajā laikraksta "Atmoda" redaktore Elita Veidemane.

1991.gada 24.augustā Rīgā tika sākta Ļeņina pieminekļa demontāža.

 

Viedoklis: Jāveicina Afganistānas atjaunošana

Jānis Garisons, Krīzes vadības departamenta direktors, LR Aizsardzības ministrija

Diena  04/22/08    Ar zināmu gandarījumu iepazinos ar Eiropas kustības Latvijā pārstāvja Māra Novika rakstu No Rīgas līdz Bukarestei un tālāk (Diena, 2.IV), kurā autors aicina pievērst lielāku uzmanību civilās atjaunošanas projektiem Afganistānā. Pirms vairāk nekā diviem gadiem, kad Aizsardzības ministrija nāca klajā ar iniciatīvu par nepieciešamību sākt attīstīt civilās attīstības projektus Afganistānā, tieši Eiropas kustība Latvijā kategoriski iestājās pret šādu projektu nepieciešamību. Tādēļ Aizsardzības ministrija, kas ir ieinteresēta situācijas stabilizācijā Afganistānā un militārās operācijas pēc iespējas drīzākā pabeigšanā, var vienīgi apsveikt intereses pieaugumu un vēlmi veicināt Afganistānas atjaunošanu.

Tas, ka mūsdienās konfliktu skartās zonas nav iespējams stabilizēt bez nopietna ieguldījuma attīstības projektos un vietējo varas institūciju administratīvo spēju veidošanā, nav nekas jauns. Pēc ilgākām diskusijām jau NATO Rīgas sammita laikā 2006.gadā tika apstiprināta tā sauktā Visaptverošā pieeja (Comprehensive approach), kas paredz, ka konfliktu zonās militāros līdzekļus nepieciešams izmantot roku rokā ar civiliem projektiem, kā arī pievērst pastiprinātu uzmanību koordinācijas un saskaņotas rīcības nodrošināšanai starp daudzajām Afganistānā pārstāvētajām starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām. Nav noslēpums, ka bieži vien šo organizāciju starpā ne tikai nenotiek informācijas apmaiņa, bet vērojama pat konkurence, kuras rezultātā nesaskaņotās rīcības dēļ vietējo iedzīvotāju acīs tiek grauts priekšstats par starptautiskās sabiedrības mērķiem Afganistānā. Kā spilgtāko piemēru var minēt skolu celtniecību. Tās Afganistānā pagājušajā gadā vien uzceltas gandrīz tūkstotis. Tajā pašā laikā, ja šī celtniecība nav saskaņota ar Afganistānas valdības plāniem un pieejamo finansējumu, izrādās, ka jaunajās skolas telpās nav skolotāju un mācību līdzekļu. Vēl trakāk, ja šī palīdzība tiek sniegta, neievērojot vai klaji pārkāpjot vietējās tradīcijas un paražas, kas parasti noved pie pilnīgi pretēja efekta — atbalsta pieauguma talibiem. Tādēļ ir ļoti būtiski, lai starptautiskā sabiedrība apzinātos, ka visi tās pārstāvji Afganistānā lielā mērā tiek uztverti kā viens veselums, lai arī to pārstāv ļoti dažādas organizācijas. Taču pilnīgi maldīgs ir uzskats, ka, aizvietojot militāro klātbūtni Afganistānā ar lielāku ieguldījumu civilajos attīstības projektos, izdosies panākt būtisku uzlabojumu situācijas stabilizēšanā, un tas neliecina par šajā valstī notiekošo procesu izpratni. Ilgtermiņa situācijas stabilizācijai Afganistānā ir būtiski izveidot rīcībspējīgu valdību, kas spēj īstenot savas funkcijas visā valsts teritorijā. Ja atceramies, ANO un neskaitāmas nevalstiskās organizācijas īstenoja humānā un attīstības atbalsta projektus pēc PSRS karaspēka izvešanas 1989.gadā, taču tas neglāba Afganistānu no pilsoņu kara un vēlāku talibu režīma nākšanas pie varas. Vēl viens ļoti spilgts piemērs ir Āfrikas kontinents, kur rietumvalstis jau vairākas dekādes ir ieguldījušas miljardiem latu attīstības projektos, taču nopietni rezultāti kontinenta attīstībā pagaidām vēl nav sasniegti.

Tieši tādēļ NATO vadīto starptautisko spēku galvenais uzdevums ir sniegt atbalstu Afganistānas valdības darbībai, nodrošinot stabilitāti un drošību. Bez vietējās varas klātbūtnes un drošības nav iespējams īstenot ilgtermiņa attīstības projektus un panākt, lai Afganistānas valdība būtu spējīga veikt savas funkcijas visā teritorijā un lai tai būtu darboties spējīga armija un policija, kā arī tiesu sistēma. Pretējā gadījumā varas maiņa daudzos ciemos notiek līdz ar ISAF spēku atgriešanos bāzē, jo nav vietējo varas struktūru, kas spēj paturēt un nodrošināt kontroli. Tieši tādēļ Afganistānas Nacionālās armijas apmācība ir kļuvusi par NATO prioritāti, un jau šā gada beigās arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienība dosies uz Afganistānu veikt šādu apmācību. Savukārt ASV arvien vairāk pievēršas Afganistānas Nacionālās policijas apmācībai un komplektēšanai, kas līdz šim bija atstāta zināmā pabērna lomā. Arī Eiropas Savienība pagājušā gada vidū ir sākusi Afganistānas policijas apmācības misiju.

Ja kāds ir nopietnāk sekojis pēdējā laika notikumiem Afganistānā, būs ievērojis tendenci, ka talibu kaujinieki un Al-Qaeda pirmām kārtām vēršas nevis tik daudz pret ISAF spēkiem, bet gan pret Afganistānas valdības pārstāvjiem. Tā, paziņojot par pavasara ofensīvas sākumu, talibi aicināja arī visus Afganistānas valdības ierēdņus pamest savas darbavietas, bet uzbrukumi prezidenta Karzaja norīkotajiem gubernatoriem provincēs ir kļuvuši par regulāru parādību. Tāpat kā piemēru var minēt to, ka talibu kaujinieki jau šajā gadā ir izpostījuši trīs jaunuzceltas skolas vietās, kur nav bijusi adekvāta Afganistānas drošības spēku klātbūtne. Minētie fakti skaidri norāda, ka talibu galvenais ienaidnieks ir Afganistānas valdība, nevis tik daudz ISAF spēki, jo, protams, šai ziņā darbojas savienoto trauku princips — jo stiprāka būs valdība, jo lielāks iedzīvotāju atbalsts tai būs, jo mazākas iesējas talibiem un Al Qaeda. Tādēļ, ja starptautiskie miera spēki kādreiz ir ieinteresēti atstāt Afganistānu, vienīgā izeja ir īstenot mērķtiecīgu politiku, kas stiprinātu Afganistānas valdības spējas un tās iesaisti valsts atjaunošanā.

Ievērojot iepriekšminētos apsvērumus, Aizsardzības ministrija jau pagājušajā gadā izstrādāja un Ministru kabinets apstiprināja "Pamatnostādnes visaptverošai Latvijas iesaistei Afganistānas atjaunošanā 2007.—2013.gadam". Šis dokuments paredz, ka Latvija bez militārā komponenta īsteno arī civilās sadarbības projektus Afganistānā. Tā jau pagājušogad Latvijas karavīriem Maimanā pievienojās divi Valsts policijas pārstāvji un Ārlietu ministrijas politiskais un attīstība politikas padomnieks, bet Kabulā Eiropas Savienības policijas misijā dien vēl viens Valsts policijas pārstāvis. Ar vēl lielāku gandarījumu var atzīmēt, ka pagājušajā gadā sākts un tuvākajā laikā tiks pabeigts pirmais Latvijas civilās palīdzības projekts Farjabas provincē, Afganistānā. Tā ietvaros paredzēts izveidot avota ūdens uzkrāšanas un ūdensapgādes tīklu trīs ciemu iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai Farjabas provinces Almaras apgabalā. Projekta izmaksas ir 50,774 tūkstoši ASV dolāru, ieskaitot vietējo iedzīvotāju līdzdalību projekta īstenošanā. Rezultātā tiks nodrošināta vieglāka piekļuve ūdens resursiem aptuveni 5000 Almaras apgabala iedzīvotāju (aptuveni 804 mājsaimniecībām). Raugoties no Aizsardzības ministrijas viedokļa, šādu projektu īstenošana tieši Latvijas kontingenta atrašanās rajonā netiešā veidā ietekmē karavīru drošību, jo tie ne tikai veicina attiecīgās provinces attīstību, bet arī pozitīvi noskaņo vietējos iedzīvotājus, kas būtiski samazina drošības riskus karavīriem.

Ņemot vērā šādus pašus apsvērumus, Aizsardzības ministrija vienmēr ir atbalstījusi attīstības sadarbības politikas budžeta palielināšanu, jo tai ir būtiski, lai Afganistānas stabilizācija un atjaunošana nekļūtu tikai par neizpildāmu militāru uzdevumu, bet gan tiktu īstenota kā kopīga Latvijas rīcībā esošo civilo un militāro līdzekļu politika, kas novestu pie rīcībspējīgas Afganistānas valdības un ISAF spēku izvešanas. Taču šai kontekstā ir kļūdaini mēģinājumi konfrontēt aizsardzības un attīstības sadarbības politikas budžetus, kas noteikti nenovedīs pie cerētā mērķa, jo, kā jau tika minēts iepriekš, rezultāts ir panākams, ja abi šie komponenti ir spēcīgi, nevis konkurē savā starpā. Pašlaik Latvija dalībai visās starptautiskajās militārajās operācijās tērē mazāk nekā 10% no NBS budžeta, tādēļ šādi mēģinājumi pirmām kārtām atstās negatīvu iespaidu uz valsts aizsardzības spēju attīstību, nevis pozitīvi iespaidos Afganistānas attīstību.

Nobeigumā varu vienīgi apsveikt Eiropas kustības Latvijā izrādīto interesi un iniciatīvu par aktīvāku iesaisti Afganistānā, īstenojot civilos projektus attīstības sadarbības politikas ietvaros, kas veicinātu mūsu kopējā mērķa sasniegšanu — situācijas stabilizāciju Afganistānā. Projekti Afganistānā, kur dzīves līmenis un nabadzība nav samērojama nedz ar situāciju Gruzijā, nedz pat Moldovā, noteikti daudz precīzāk atbilstu arī primārajam attīstības sadarbības politikas mērķim — cīņai pret nabadzību. Tādēļ atliek vienīgi cerēt, ka šī iniciatīva vainagosies ar konkrētu projektu izstrādi un īstenošanu.

 

Latvijai pārmet individuālās sarunas ar ASV par bezvīzu režīma ieviešanu

Andris Saulītis,  Diena  04/23/08     Šodien Eiropas Parlamentā (EP) notikušajā sanāksmē par bezvīzu režīma noslēgšanu starp ASV un ES Latvija un citas valstis saņēma kritiku no ‘vecajām’ savienības dalībvalstīm par individuālajām sarunām ar ASV un tādējādu ES kopīgas ārpolitikas šķelšanu. Latvijas pārstāvis Guntars Krasts pauda viedokli, ka EP šis jautājums politizēts mākslīgi, jo ASV no prasības par divpusējām sarunām neatkāpsies.

Kā debatēs uzsvēra G.Krasts, pastāv noteikti nosacījumi, kas valstij jāizpilda, lai sarunas par bezvīzu režīmu ar ASV vispār tiktu uzsāktas. Viens no tiem - noraidīto vīzu procentuālais apjoms, kas nedrīkst pārsniegt 10%. Latvijai pērngad tika atteikts 8,2% vīzu pieprasījumu gadījumos, Igaunijai - 3,9%, taču, piemēram, Polijai - 14,8% gadījumos, un, kā teica EP deputāte no Rumānijas, šai valstij atteikti pat 37% vīzu pieprasījumu. Krasts uzskata, ka gaidīšana, kamēr visas valstis atbildīs ASV izvirzītajiem kritērijiem, Latvijai nav izdevīga un nav arī lietderīga, jo kavē bezvīzu režīma programmas ieviešanu arī parējās piecās valstīs, kas tam jau gatavas.

Eiropas Parlamentā šodien Eiropas Komisijas un Eiropadomes pārstāvji sniedza ziņojumu par sarunām starp Eiropas Savienību un ASV par bezvīzu programmas ieviešanu. Tas paredz bezvīzu režīma ieviešanu visām ES dalībvalstīm, kā arī ietver nosacījumus attiecībā uz elektronisko ceļošanas autorizācijas sistēmu un personas datu aizsardzību.

Sekoja parlamentāriešu debates, kurās lielākās daļas deputātu galvenā tēma bija - kāpēc laikā, kad notiek ES sarunas ar ASV, atsevišķas valstis ar ASV ved divpusējas sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu. Lielākā daļa šo kritiķu pārstāvēja kādu no tām 15 ES dalībvalstīm, kurās pastāv bezvīzu režīms ar ASV. Viņu galvenais arguments bija - ASV esot sašķēlusi ES, izvēloties divpusējo sarunu taktiku, bet valstis, kas to pieņēmušas, nerespektē ES solidaritātes principus un centienus veidot kopīgu ārpolitiku.

Divpusējās sarunas ar ASV jau uzsākušas Latvija, Lietuva, Igaunija, Čehija, Slovākija un Ungārija. Savukārt šo valstu pārstāvji pauda atbalstu divpusējām sarunām, uzskatot, ka tā tiek ievērots ES pamatprincips - subsidiaritāte.

Sarunās G.Krasts uzsvēra, ka pēc ES un ASV pārstāvju sarunām, kas notika martā, ar gandarījumu var secināt, ka sekmīgi ir izdevies likvidēt iespējamās konfliktsituācijas, atsevišķām dalībvalstīm uzsākot divpusējās bezvīzu programmu ieviešanas sarunas ar ASV. Sarunu rezultātā panākta vienošanās par tā saukto divu paralēlu ceļu pieeju, kas paredz gan divpusējās sarunas par jautājumiem, kas attiecas uz katru valsti, gan arī ES un ASV kopējo ietvarlīgumu, kurā tiks īstenotas ASV un Eiropas Kopienu intereses. “Pašreizējā situācijā tas ir uzlūkojams kā ideāls risinājums, kas likvidē iespējamās konfliktējošās politikas. Tā kā ASV uztur spēkā pozīciju, ka tā atceļ vīzu režīmu tikai divpusējās sarunās ar katru konkrētu valsti, šis ir optimāls risinājums,” norādīja Krasts.

Krasts sacīja, ka dalībvalstis, kuras patlaban risina sarunas ar ASV par bezvīzu programmu ieviešanu, ir ļoti ieinteresētas, lai līdz šī gada jūnijam izdotos realizēt martā panākto vienošanos ar ASV par Elektronisko ceļošanas autorizācijas sistēmu un tās ieviešanas koordinēšanu ar plānoto ES sistēmu. Deputāts uzskata, ka kavēšanās šajā jomā valstīm, kas uzsākušas sarunas ar ASV, nozīmētu to, ka bezvīzu programma ar ASV ieviešanas paildzināšanos.

 

Mēs visi esam Tibetas cerība, un Tibeta ir visu mūsu cerība

Ingūna Rībena, «Jaunā Laika» Saeimas deputāte,  Apollo  04/24/08    Tibeta: budisma meka: tūkstošiem rietumu civilizācijas garīguma bezgaisā smokošu cilvēku garīgais patvērums: vieta, kur atrast patvērumu dvēselei laikā, kad rietumu kultūrai nav vairs citu IDEĀLU UN DIEVU kā vienīgais pragmatiski racionālais, nežēlīgais dievs – NAUDA. Rietumu civilizācija, radusies un izaugusi kristietības vērtību sistēmā, to nepagodina pat ar ierakstīšanu Eiropas Savienības līgumā, tagad, Lisabonas līgumā. Ko darīt visā globalizētajā pasaulē tiem, kas smok nost zem rietumu civilizācijas zemajām un putras karotēm aiz tām aizspraustajām debesīm.

Tibetas budisma tekstos krietni daudz pareģojumu par to, ka tad, kad deģenerācijas ēra jeb Kalijuga būs pusē, barbaru skaits pasaulē pieaugs. Beigu beigās par barbariem kļūs visa cilvēce. Tas arī nozīmēs, ka pienācis gals vienam no lielajiem Zemes cikliem.

Runādami par liktenīgās 20. un 21.gadu simteņa sadures iedzīvotajiem, tibetiešu lamas uzsver, ka mēs esot liecinieki materiālajiem brīnumiem, kuriem senajos laikos neviens nebūtu ticējis. Bet mēs esam zaudējuši savas iekšējās spējas, kuru izkopšanai bijušas veltītas arhaiskās kultūras un vēl līdz mūsu dienām nonākušās tradicionālās reliģijas. Tas, ka pasaulē vairs nenotiek garīgo brīnumu, par kuriem liecina senās ezotēriskās doktrīnas, apliecina nevis mūsu «racionālo izpratni» un «atteikšanos no māņticības», nevis «acu gaismas atgūšanu», bet gan liecina par aklumu, jo esam kļuvuši sveši paši savai būtībai, dvēseles dzelmēs ieslēptajam spēkam un patiesībai. Tulkus Tondrupa vārdiem runājot, mēs uzvedamies kā vājprātīgie, kas, pametuši mājas, pilnas neizsīkstošām bagātībām, izgājuši ubagot uz ielas. Mēs uzvedamies kā barbari, kā cilvēki, kas noticējuši miesai un mantai, kā tie, kuriem Apsolītā garīguma zeme zaudēta uz visiem laikiem” (Jurga Ivanauskaite).

Cilvēktiesības. Viens no populārākajiem Rietumu jājamzirdziņiem

Sandra Veinberga 2004.gadā rakstīja par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā: par mazu meitenīšu apzinātas iznīcināšanas politiku pirmsdzemdību periodā, par Tibetas okupācijas izbeigšanu, par nāvessoda izmantošanu, par reliģiskās kustības Faluņgun piekritēju vajāšanu, kuru lielākais noziegums ir tas, ka viņu filozofijas būtību ietverošo vārdu PACIETĪBA, LABESTĪBA, PATIESĪBA vidū ir vārds PATIESĪBA. Patiesība komunistiskajā Ķīnā.

Jurga Ivanauskaite: «Es biju nokļuvusi gluži kā citā telpas un laika līmenī – no planētas Zeme uz planētu Tibeta. Un tāpēc, kamēr vien būšu dzīva, kā tādu mantru atkārtošu un atkārtošu Tibetas svēto vidi un tos cilvēkus, kurus tajā redzēju, - vecus mūkus ar spīdzinātāju izmežģītajām rokām un kājām, ar izdurtajām acīm, ar nocirstajiem īkšķiem, lai ierastajā veidā viņi nevarētu skaitīt mantras ar 108 Tibetas lūgšanu kreļļu zīlītēm…. Amnesty International jeb Starptautiskās Amnestijas publicētajos Tibetas politisko ieslodzīto sarakstos pie uzvārda, kam blakus uzrādīts arī ieslodzītā vecums, reizēm var atrast blāvu Brīvības cīnītāja vai cīnītājas attēlu. Politiskās ieslodzītās mūķenes parasti ir ļoti jaunas. Ar bērnišķīgām acīm uz mani noraugās 9 gadus vecā Gjalcena Čozoma, gleznā kā dakine divpadsmit gadu vecā Gjalcena Dolkara, 14 gadu ir Tenzinai Tubtenai, 17, 15, 18, 13. Klāt pierakstīts – sodīta; apcietināta; nomocīta; nespēdama izturēt pazemošanu, izdarījusi pašnāvību; mirusi tūlīt pēc iznākšanas no cietuma; nošauta demonstrācijas laikā…"

Daži vārdi par «Tibetas Mirušo grāmatu», kuras patiesais nosaukums ir «Bardo Todrolčenmo» un ko var tulkot kā «Lielā Grāmata par Izsvabināšanos, uzklausot un izprotot bardu», kas ir Tibetas kultūras fundamentāla sastāvdaļa un fenomenālo šī ļoti specifiskā tibetiešu teksta popularitāti Rietumos, «kur nāve – īpaši 20.gadsimtā – kļuvusi par savdabīgu tabu zonu, par aizliegto tēmu, kāda iepriekš garus gadu simtus ir bijusi sekss. Rietumu maskētajā jeb kosmetizētajā sabiedrībā tiek daudzināta jaunība, miesiskums un seksuālisms un sāk šķist, ka nav vairs atlicis vietas ne tikai nāvei, bet arī būtiskiem, tās acu priekšā izraisītiem jautājumiem, jēgai un mērķim. Nāves un mirstīguma noklusēšana sašaurina cilvēka esību, atņemdama tai kā majestātiskos eksistences augstumus, tā arī reibinošos un šaušalīgos bezdibeņus. «Diskusijas par nāvi šķiet kā jaunā pornogrāfija – slēpjama un apkaunojoša tēma, kas stāv būtiskā pretrunā ar seksa un mīlestības apburošo dzīvīgumu un nemirstības morāli,» rakstīja Arnolds Toinbijs. Tiek noklusēta tās ārkārtīgā nozīme, jo nāve, kas ikkatru mīļu dieniņu gāztin gāžas no laikrakstiem vai tālrādes ekrāna, acij kļūst arvien parastāka – kā šķīstošās kafijas vai higiēnas tamponu reklāma. Tā ir kaut kas tāds, kas - pretstatā seksa sumināšanai – mūs nevar ne skart, ne satraukt, ne uzlikt pienākumus vai satriekt. Pašlaik cilvēks mirst tā, kā pareģojis Franss Kafka «Prāvas» finālā: KĀ SUNS.

«Tibetas Mirušo grāmata» Rietumus satriekusi vēl arī ar to, ka tajā aprakstītā nāve ne tikai atšķir cilvēku no citiem radījumiem, bet arī piešķir viņa nenovērtējamai dzīvei papildu jēgu (J.Ivanauskaite «Ceļojums uz Šambalu»).

Ķīnas kultūras revolūcijas laikā zem šaušalīgā lozunga «Sagrausim četras vecās atliekas!» iznīcināja un turpina iznīcināt seno kultūru, seno domāšanu, tradīcijas un paražas.

Latvija un Tibeta

Pēc šā gada marta traģiskajiem notikumiem Tibetā vairāki pasaules ietekmīgi mediji ir atkal atcerējušies Baltijas valstis un salīdzinājuši Tibetā notiekošo ar triju Baltijas valstu vēl pavisam neseno vēsturisko situāciju. Piemēram, Londonas brīvā žurnālista Kvina Dajera rakstā «Regime Changes is Tibet’s only hope», kura raksti publicēti 45 valstīs, lasāms: «40 gadus Tibeta bija patiešām neatkarīga. Ķīnā komunisti sagrāba varu 1949.gadā un iebruka Tibetā nākamajā gadā, pamatojot to ar argumentu «kas reiz bijis mūsu, ir mūsu uz visiem laikiem». Tik ilgi, kamēr viņiem būs vara Pekinā, viņu varā būs arī Tibeta. Prātā nāk interesanta analoģija. Baltijas valstu – Lietuvas, Latvijas un Igaunijas vēsture maz atšķiras. Tās nonāca Krievijas impērijas pakļautībā, tai izplešoties, 18.gadsimtā, bet atguva savu neatkarību pēc cariskā režīma gāšanas 1917.gadā; tad zaudēja to atkal, kad Padomju Savienība tās okupēja 1940.gadā – pēc tam atguva neatkarību atkal, kad Maskavā sabruka komunistu režīms 1991.gadā. Un viņu galvenais motīvs neatkarības atgūšanā bija bailes, ka viņu valodas un kultūras izzudīs zem Krievijas imigrantu viļņa. Ar Tibetu ir tas pats, kas ar Baltijas valstīm».

Šā brīža notikumi Tibetā daudzējādā ziņā atgādina Latvijā pieredzēto. Komunisma būtība ir nemainīga – vai runa ir par PSRS vai par Ķīnu. Vardarbība un genocīds ir dabiska šādu režīmu iezīme.

Mums citu valstu un savas nesenās vēstures priekšā ir morāls pienākums un atbildība nevērtēt savas ekonomiskās attiecības un intereses augstāk par cilvēciskajām un demokrātiskajām brīvībām un vērtībām. Ir vērts paturēt prātā, ka Bībelē karmas likums ir iestrādāts: KO SĒSIM, TO PĻAUSIM!

Ingūnas Rībenas, saīsināts runas teksts Saeimā par lēmuma projektu «LR 9.Saeimas deklarācija par situāciju Tibetā».

 

Saeima noraida deklarāciju par Tibetu

Andris Saulītis,  Diena  04/24/08    Saeima šodien noraidīja deputātu Tibetas atbalsta grupas sagatavoto deklarāciju par situāciju Tibetā. Par deklarāciju balsoja 28 deputāti, 17 bija pret, bet vairākums - 36 deputāti - atturējās.

Deklarāciju sagatavoja deputāti Silva Bendrāte (JL), Visvaldis Lācis, Solvita Āboltiņa (JL), Ingrīda Circene (JL), Sandra Kalniete, Andis Kāposts (ZZS), Leopolds Ozoliņš (ZZS), Vaira Paegle (TP), Inguna Rībena (JL), Anna Seile, Jānis Šmits (LPP/LC) un Pēteris Tabūns (TB/LNNK).

"Ārpolitikā nav sīkumu, un nevar sagatavot un pieņemt dokumentus, kuri nav izvērsti ne saturiski, ne formas ziņā, tādēļ personīgi es dokumentu neatbalstīju," aģentūrai LETA sacīja Ērika Zommere (TP).

Savukārt Saeimas debatēs, kuras ilga vairākas stundas, vairāki deputāti no tribīnes pauda atbalstu deklarācijai. Aģentūra LETA vēstī, ka deputāte Ingrīda Circene (JL) aicināja atbalstīt deklarācijas pieņemšanu un pauda cerību, "ka šī nebūs kārtējā ideoloģiskā bloķēšanās ar Krieviju ārpus Eiropas izpratnes par cilvēces pamatvērtībām." "Deklarācijas neatbalstīšanas gadījumā mēs spersim vēl vienu soli tālāk Eiropas Savienības vājā posma vājināšanā. Atbildiet katrs pats sev, kādas ir vērtības jūsu dzīves pamatā, - pilsoniska, demokrātiska sabiedrība vai spoži nieki ar uzlīmēm "Made in China"," teica deputāte.

Savukārt deputāts Juris Dobelis (TB/LNNK) debatēs norādīja: ja tiks atbalstīta deklarācija, tad tas nozīmēs, ka mēs izrādām interesi par to, kas notiek Tibetā un ka tas mums nav vienaldzīgi. "Gļēvuļus politikā neciena, un arī mazas valstis var noturēt savas pozīcijas, ja viņas ir stingras savā pārliecībā," teica Dobelis.

Deklarācijā pausts Latvijas Saeimas atbalsts Tibetas un Ķīnas izlīguma panākšanai miermīlīgā un nevardarbīgā ceļā, ievērojot starptautiski atzītas demokrātijas normas un cilvēktiesības.

Deklarācijas pieņemšanas gadījumā Latvijas Saeima izteiktu aicinājumu Ķīnas varas iestādēm uzsākt tiešu, konstruktīvu, rezultatīvu un visaptverošu dialogu ar Viņa Svētību Dalai Lamu un Tibetas trimdas valdības Daramsalā pārstāvjiem, lai rastu krīzei risinājumu un panāktu vienošanos par Tibetas reģiona reālu autonomiju, kas nozīmētu Tibetas unikālās kultūras, reliģijas un identitātes aizsardzību, kā arī visu starptautiski atzīto cilvēktiesību un brīvību ievērošanu un ilgstošu mieru reģionā.

Ķīnas varas iestādēm tiktu pieprasīts situācijas skaidrojums un precīza informācija par Tibetas krīzes laikā nogalināto personu skaitu, par apcietināto un aizvesto ievainoto precīzu atrašanās vietu, kā arī atturēšanās no tālākas protestētāju apcietināšanas, apcietināto spīdzināšanas un pazemošanas.

Tāpat deklarācijā izteikta prasība Latvijas Republikas Saeimai aicināt Ķīnas varas iestādes atļaut ANO cilvēktiesību ekspertiem ierasties Tibetas autonomajā apgabalā, kā arī Sičuaņas, Gaņsu un Kvinghai provincēs, lai veiktu objektīvu notikušā izmeklēšanu.

 

Zatlers apliecina Bušam Latvijas gatavību arī turpmāk sadarboties

LETA  04/25/08    Vakar, 24.aprīlī, Latvijas prezidents Valdis Zatlers darba vizītē ASV tikās ar ASV prezidentu Džordžu Bušu un apliecināja viņam Latvijas gatavību arī turpmāk aktīvi un atbildīgi sadarboties miera uzturēšanas operācijās.

Tikšanās laikā puses pārrunāja abu valstu bruņoto spēku sadarbību misijā Afganistānā. Zatlers uzsvēra nepieciešamību sekmēt civilo un militāro misiju mijiedarbību, jo tikai tā iespējama Afganistānas valsts stabilizācija, aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā.

Amatpersonas pārrunāja arī NATO sanāksmes Bukarestē rezultātus un sabiedroto turpmāk veicamos darbus, atbalstot Ukrainu un Gruziju reformu procesā.

"Samita gala dokuments ir augstu vērtējams, un tas skaidri pasaka - Ukraina un Gruzija ir gaidītas NATO, taču diemžēl jāsaka - labākais brīdis NATO rīcības plāna piešķiršanai tika nokavēts. Tieši tāpēc, atceroties mūsu valsts pieredzi ceļā uz NATO, esam gatavi Gruzijai sniegt visu nepieciešamo atbalstu, tajā skaitā arī demokrātisku vēlēšanu norisē, lai jau decembrī abas valstis varētu saņemt ilgi gaidīto rīcības plānu," sacīja Zatlers.

Tāpat abas augstās amatpersonas pārrunāja politiskos procesus Krievijā un konsekvences, kas gaidāmas pēc prezidentūras maiņas. Tikšanās gaitā abas amatpersonas arī augstu novērtēja līdz šim paveikto bezvīzu režīma ieviešanā starp Latviju un ASV, kā arī apsprieda turpmāko rīcību, lai novērstu atlikušos tehniskos šķēršļus.

Bezvīzu režīma ieviešanas procedūru un tam nepieciešamos lēmumus Valsts prezidents pārrunāja arī ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas pārstāvjiem - priekšsēdētāju Hovardu Bermanu, Eiropas jautājumu apakškomitejas vadītāju Robertu Veksleru un citiem kongresmeņiem.

Sarunā ar ASV viceprezidentu Diku Čeiniju apspriesta turpmākā Latvijas un ASV ekonomiskā sadarbība, īpašu uzmanību veltot tieši enerģētikas jautājumiem. "Jūsu ekspertu zināšanas un pieredze enerģijas avotu diversifikācijā un alternatīvo enerģiju izmantošanā Latvijai tuvākā laikā būs ļoti nepieciešamas," teica Zatlers. Sarunas noslēgumā Valsts prezidents atzinīgi novērtēja pēdējo astoņu gadu laikā paveikto Latvijas un ASV divpusējo attiecību stiprināšanā.

Savukārt, tiekoties ar ASV aizsardzības ministru, pārrunāta abu valstu bruņoto spēku sadarbība starptautiskajās misijās. Valsts prezidents apliecināja, ka arī turpmāk Latvijas Nacionālo bruņoto spēku svarīgākā starptautiskā misija būs Afganistāna, tāpēc tikšanās gaitā amatpersonas apsprieda turpmākās sadarbības tehniskos, taktiskos un politiskos apsvērumus.

Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka misija Afganistānā arī turpmāk būs viens no sabiedroto rīcībspējas rādītājiem, tāpēc svarīgi ir gan pilnveidot militāro un civilo sadarbību, gan sekmēt Afganistānas ekonomikas atveseļošanu un stabilizāciju.

 

Zatlers ar Raisu pārrunā bezvīzu režīma ieviešanas jautājumus

DELFI  04/26/08    Piektdien, 25.aprīlī, Valsts prezidents Valdis Zatlers savas darba vizītes ASV ietvaros tikās ar ASV Valsts sekretāri Kondolīzu Raisu, ar kuru pārrunās galvenie jautājumi bija saistīti ar bezvīzu režīma ieviešanu starp abām valstīm.

Valsts prezidents Valdis Zatlers un ASV Valsts sekretāre Kondolīza Raisa pārrunāja Latvijas un ASV divpusējo attiecību aktualitātes, kā arī abu valstu sadarbību starptautisko organizāciju ietvaros.

Apspriežot abu valstu divpusējās attiecības, aktuālākais bija bezvīzu režīma ieviešanas jautājums. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka saprašanās memoranda parakstīšana bija svarīgs abu valstu ciešo un konstruktīvo divpusējo attiecību apliecinājums, kuram jāseko intensīvam darbam bezvīzu režīma ieviešanas tehnisko problēmu novēršanā. Turklāt savi "tehniskie mājas darbi" jāveic abām pusēm.

Sarunas gaitā apspriesta arī abu valstu divpusējo ekonomisko attiecību aktivizēšana un turpmākā sadarbība enerģētikas jomā.

Pārrunājot abu valstu sadarbību starptautisko organizāciju ietvaros, īpaša uzmanība tika veltīta kopīgajai sabiedroto misijai Afganistānā. "Vairāk kā divdesmit gadu Afganistānā notikusi karadarbība, tagad, lai patiesi nodrošinātu stabilitāti un drošību reģionā, būs vajadzīgas vismaz divas dekādes miera, izglītības un attīstības", teica Valsts prezidents, īpaši uzsverot nepieciešamību pilnveidot un aktivizēt civilo palīdzību Afganistānai. Tāpat amatpersonas apsprieda abu valstu bruņoto spēku turpmākās sadarbības plānus – tehniskos, taktiskos un politiskos – Afganistānā.

Amatpersonas pārrunāja arī NATO samita Bukarestē rezultātus un prognozējamo abu valstu – Ukrainas un Gruzijas – turpmāko iekšpolitisko attīstību. "Tikai pēc tam, kad bijām saņēmuši uzaicinājumu dalībai NATO un saņēmuši savu ceļa karti, reformu procesi mūsu valstī kļuva daudz aktīvāki un tiem bija daudz ievērojamāki rezultāti. Tas tāpēc, ka beidzot jutāmies kā sabiedrotie un draugi", teica Valsts prezidents atzīmējot, ka arī Ukraina un Gruzija gada beigās gaida tikpat nepārprotamu signālu ceļam uz NATO. Amatpersonas bija vienisprātis, ka katras Alianses dalībvalsts pienākums un atbildība ir sniegt šīm valstīm visu nepieciešamo atbalstu – gan zināšanas un pieredzi, gan finansiālu palīdzību.

 

Baltkrievijas ministrija: Šķēle, Šlesers un Lembergs nosaka valdības politiku

Apollo  04/27/08    Baltkrievijas Ekonomikas un Ārlietu ministriju amatpersonas savstarpējā sarkastē ekspremjeru Andri Šķēli, Ventspils mēru Aivaru Lembergu un satiksmes ministru Aināru Šleseru nosaukušas par cilvēkiem, kas nosaka valdības politiku, it īpaši ekonomikas jomā, svētdien vēstī TV3 ziņu raidījums «Nekā Personīga».

Raidījuma rīcībā nonākusi iekšējai lietošanai domāta vēstule no Baltkrievijas Ārlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas sarakstes. Tajā runāts par to, kāpēc baltkrieviem Latvijā neveicas ar kālija sāls tranzītu.

Vēstulē, kuru 21.martā rakstījis Baltkrievijas ekonomikas ministrijas ministra vietnieks Voroņeckis, secināts: «Visi lielie Latvijas uzņēmēji, ar kuriem esam tikušies, apstiprina saistību starp bijušo Latvijas Ministru prezidentu A.Šķēli, Satiksmes ministru A.Šleseru un A.Lembergu. Šī grupa daudzējādā ziņā nosaka valdības politiku, it īpaši ekonomikas jomā, jo katram no nosauktajiem politiķiem ir savi ambiciozi biznesa plāni un tie cenšas valsts līmenī panākt labvēlīgus lēmumus.»

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš uzskata, ka baltkrievi rīkojušies kā jebkura cita vēstniecība, kas mēģina izskaidrot Latvijas politiku savai valstij. Cita lieta – vai fakti atbilst patiesībai, teica minists. «Apgalvojums, ka Latvijā biznesa jautājumus nosaka trīs cilvēki – tāds bubulis tiek mēģināts visu laiku uzturēt. Es nedomāju, ka tā ir taisnība.»

Tā kā vēstule nav bijusi paredzēta publicēšanai, Ārlietu ministrija vismaz pagaidām nekādas sankcijas pret Baltkrieviju negatavo, raidījumam norādīja Riekstiņš. Taču ministrs vēl padomāšot kā uz atklātībā nākušo vēstuli reaģēt citā veidā.

No Baltkrievijas raidījumam neizdevās iegūt nekādus komentārus.

Šķēle, aicināts uz interviju pēc Tautas partijas valdes sēdes raidījumam atrakstīja īsziņu: «Sveicināti! Būt būšu, bet man ir vairāki iemesli, lai uzskatītu par nevajadzīgu sniegt komentārus Jūsu raidījumam. Visu labu, Šķēle.» Zvani Lembergam palika bez atbildes. Tikai Šlesers piekrita runāt, un arī rūpīgi izlasīja baltkrievu vēstulē teikto.

Baltkrievijas ministriju sarakste ir par to, kādas ir iespējas baltkrievu kālija sāls pārkraušanai caur Ventspils ostu. Šo biznesu apdraudot Ventspils uzņēmēju savstarpējie ķīviņi.

Sarakstē arī tika izteikta iespēja, ka šogad varētu tikt privatizēts «Latvijas dzelzceļa» meitas uzņēmums «Cargo».

«Šīs organizācijas privatizācija var notikt tuvākā gada laikā. Gaidāms, ka šajā projektā aktīvi piedalīsies lielie stividori no Rīgas brīvostas, kurā diviem no iepriekš nosauktajiem politiķiem ir savas ekonomiskās intereses. Ja šāds variants īstenosies, tas nozīmē, ka «Latvijas dzelzceļa» tarifu politiku kontrolēs Rīgas ostinieki. Tā kā šajā projektā tiek aizskartas Šlesera biznesa intereses, viņš, darbodamies satiksmes ministra amatā lobē «Latvijas dzelzceļam» labvēlīgus nosacījumus,» teikts vēstulē.

Satiksmes ministrs, premjers un «Latvijas dzelzceļa» vadītājs kategoriski noliedz šādu baltkrievu vēstulē minētu privatizācijas iespēju. Tomēr Ivara Godmaņa valdības deklarācijā nav rakstīts, ka «Latvijas Dzelzceļš» netiks nodots privatizācijai. Šāds ieraksts no valdības dokumentiem pazuda starplaikā starp abām Kalvīša valdībām, norāda «Nekā Personīga».

 

Zatlers ASV vizītes noslēguma piedalās Amerikas Latviešu apvienības kongresā

DELFI  04/27/08    Noslēdzot darba vizīti ASV, Valsts prezidents Valdis Zatlers piedalījās Amerikas Latviešu apvienības (ALA) 57. kongresā Klīvlendā, portālu "Delfi" informēja Prezidenta preses dienests.

Klīvlendā Valsts prezidents tikās ar ALA valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Duhmu un citiem ALA valdes pārstāvjiem. Tikšanās gaitā ALA pārstāvji informēja Valsts prezidentu par kongresa gaitu, pieņemtajiem lēmumiem, kā arī virkni citu aktuālu jautājumu. Piemēram, tika pārrunātas iespējamās izmaiņas pilsonības likumā, kas pieļautu dubultpilsonību, iespējas apmainīt Latvijas Republikas pases, vēlēšanu un referendumu organizēšana ārvalstīs.

Pēc tikšanās ar ALA vadību, Valsts prezidents teica uzrunu ALA svinīgajā pasākumā. Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents informēja ALA biedrus par savas darba vizītes ASV gaitu, Latvijas aktualitātēm, kā arī pateicās par Amerikas latviešu ieguldījumu gan Latvijas un ASV divpusējo attiecību stiprināšanā, gan Latvijas interešu aizstāvībā ASV: "Tieši Jūs, latvieši Amerikā, bijāt tie, kas visus 50 gadus paturēja dzīvu Latvijas brīvvalsts ideju. Par zemu novērtēt nevar nevienu ASV latviešu ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā. Tie bijāt Jūs, kas gājāt pie saviem kongresmeņiem, tie bijāt Jūs, kas piketējāt pie dažādu organizāciju ēkām, tie bijāt Jūs, kas ietekmēja ASV politiķus, lai šī ideja vienmēr būtu dzīva".

Pēc uzrunas norisinājās svinīgā valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanas ceremonija. Par izcilu ieguldījumu Latvijas labā un valsts tēla reprezentēšanā Valsts prezidents pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni ALA biedriem - politologam, vēsturniekam un Amerikas Latviešu apvienības sabiedriskajam darbiniekam Mārim Arturam Manteniekam, Amerikas Latviešu apvienības priekšsēdim Mārtiņam Duhmam, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdim Jurim Augustam, kā arī Daugavas Vanagu ASV zemes valdes priekšniekam Zigurdam Visvaldim Rīderam.

Vizītes noslēgumā Valsts prezidents nolika ziedus pie Latvijas karoga Klīvlendas skulptūru dārzā.

 

Pie Brīvības pieminekļa Īrijas pilsonis rāda pliku dibenu un otrs to iemūžina fotogrāfijās  

LETA  04/28/08    Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes (RRP) darbinieki piektdien, 25.aprīlī, gaišā dienas laikā pie Brīvības pieminekļa aizturējuši divus Īrijas pilsoņus.

Viens no viņiem ar pliku dibenu pozējis pieminekļa pakājē, bet otrs šo skatu iemūžinājis fotogrāfijās.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja RRP Preses un sabiedrisko attiecību sektora vecākais speciālists Edgars Dudko, piektdienas pēcpusdienā 1986.gadā dzimis īrs atkailinājis savu ķermeni, bet viņa biedrs - 1982.gadā dzimis īrs - šo skatu fotografējis.

"Modelis" bija krietnā alkohola reibumā, viņa organismā konstatētas 2,25 promiles, taču "fotogrāfs" alkoholu nebija lietojis.

Tā kā šīs darbības veiktas publiskā vietā, policijā uzsākts kriminālprocess par huligānismu. Lieta tiks izskatīta paātrinātā kārtībā, un, iespējams, tiesa jau tuvākajās dienās lems par soda piemērošanu abiem ārzemniekiem.

LETA jau ziņoja, ka Brīvības pieminekli savu huligānisko darbību veikšanai iecienījuši daudzi ārzemnieki, sevišķi Lielbritānijas un Īrijas pilsoņi. Visbiežāk pieminekļa pakājē pilsētas viesi nokārtojuši savas dabiskās vajadzības. Tiesa ārzemniekus galvenokārt sodījusi ar 50 latu lielu administratīvo sodu.

 

Vēlas atgūt Krievijas teritorijā esošo Latvijas dokumentāro mantojumu

LETA  04/28/08    Jautājums par Latvijas kultūrvēsturiskā dokumentārā mantojuma apzināšanu un atgūšanu tiek aktīvi risināts gan politiskajā līmenī, tiekoties ar Krievijas politiķiem, gan arī tas ir iekļauts Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas darba kārtībā, teikts Kultūras ministrijas ziņojumā, ar kuru šodien tika iepazīstināta valdība.

Materiālus, pie kuru atgūšanas strādā Kultūras ministrija, nosacīti var iedalīt trīs blokos. Pirmais bloks ir Latvijas filmu studijās tapušās filmas, sākot ar 1930.gadā režisora Aleksandra Rusteiķa uzfilmēto mēmo spēlfilmu "Lāčplēsis", "Dzimtene sauc" ("Kāzas Alsungā") (1935.gads), pirmo latviešu skaņu filmu Viļa Lapenieka "Zvejnieka dēls" (1939), ietverot visas padomju periodā Rīgas kinostudijā tapušās filmas līdz pat 1991.gadā uzņemtajam Jāņa Streiča "Cilvēka bērnam". Šo apjomīgo filmu materiālu veido spēlfilmas, kinohronikas, dokumentālās, animācijas un TV filmas.

Otrais bloks ir Latvijas pirmās brīvvalsts dokumenti, kas izvesti uz Krieviju un vēl nav atgūti pilnībā.

Trešais bloks ir LPSR perioda dokumenti, kas saistīti ar Latvijas vēsturei nozīmīgām personībām un norisēm, kuru oriģinālus vai kopijas Latvija ir ieinteresēta atgūt.

Latviju interesējošo dokumentu apzināšanu un atrašanās vietas noskaidrošanu apgrūtina tas, ka Krievijas arhīvu sistēma nav veidota centralizēti, bet gan atrodas dažādu resoru pakļautībā.

Latvijas puse iesniegusi Krievijas pusei vairākus sarakstus par kultūrvēsturiskajām vērtībām, tajā skaitā par filmām, Latvijas ārlietu resora dokumentiem un Latvijas represēto iedzīvotāju, kuru lietas atrodas Krievijas arhīvos, sarakstus.

Krievijas Federācijas Valsts filmu fondā "Gosfiļmfond" krātuvēs atrodas virkne filmu, kas veidotas Latvijā laikā no 1919. līdz 1940.gadam, un Rīgas Kinostudijas padomju periodā filmēto spēlfilmu negatīvi. Savukārt LPSR perioda Centrālās televīzijas pasūtījuma filmu oriģinālmateriāli atrodas "Gosteleradio" arhīvā.

Izmantojot Kultūrkapitāla fonda piešķirto finansējumu, 2003.gadā Krievijas Valsts kinofotodokumentu arhīvā tika veikta 25 kinohroniku, kas attiecas uz Latviju, atlase un kopēšana. Tāpat, izmantojot Kultūrkapitāla fonda piešķirto finansējumu, 2005.gadā no "Gosteleradio" tika iegūta Oļģerta Dunkera filmas "Cīrulīši" kopija ar ekskluzīvām izmantošanas tiesībām līdz 2010.gadam.

Atbilstoši Latvijas iesniegtajiem filmu sarakstiem "Gosfiļmfond" sagatavojis tehnisko informāciju par fondā esošajām Latvijas filmām, un uz Krieviju nosūtīts NKC sagatavots saraksts ar desmit prioritāri atjaunojamām un digitalizējamām RKS filmām, un norit sarunas par kvalitatīvas filmu digitalizācijas veikšanai nepieciešamo pakalpojuma izcenojumiem.

Patlaban "Gosfilmfond" piedāvātā vienas filmas kadra skanēšana digitālā formātā izmaksās 0,50 eiro (0,35 lati), līdz ar to viena filmas metra izmaksa būs 26 eiro (18,2 lati). Vienā pilnmetrāžas filmā ir no 2000 līdz 250 000 metri, tādējādi skanēšanas izmaksu pozīcija var sasniegt 65 000 eiro (45 500 latu). NKC tika informēts, ka skanēšana notiks ļoti lēni un ka "Gosfiļmfond" vēl aizvien atgūst aparatūru.

Saņemta neoficiāla informācija, ka "Gosfiļmfond" varētu veikt Latvijas puses iesniegtajā sarakstā minēto desmit filmu negatīvu bezmaksas fizisku atjaunošanu un ierakstīšanu "Betacam SP" kasetēs sava negatīvu krājuma atjaunošanas ietvaros. Šīs kasetes Krievijas puse vēlas uzdāvināt Latvijas pusei Latvijas Valsts prezidenta vizītes laikā Maskavā. Krievijas puse paredz, ka desmit filmu atjaunošana un ierakstīšana varētu notikt līdz šā gada rudenim.

Vienlaikus jāatzīmē, ka "Betacam" lentes pieļautā attēla izšķirtspēja nav pietiekama filmas kvalitatīvai demonstrēšanai kinoteātros, taču nodrošina pietiekamu kvalitāti filmas demonstrēšanai TV, kā arī mājas apstākļos. "Gosfiļmfond" piedāvātie filmas skanēšanas izcenojumi visai ievērojami pārsniedz tirgus cenu, taču filmu negatīvus no "Gosfiļmfond" nav iespējams skanēt pie cita pakalpojumu sniedzēja, jo "Gosfiļmfond" filmas negatīvus neizdod.

Nacionālā Kino centra budžetā 2008.gadam atbalstam Latvijas filmu "zelta fonda" atjaunošanai, digitalizēšanai un pieejamības nodrošināšanai paredzēti 165 177 latu.

Tā kā trūkst pilnīgu ziņu par visu Krievijā esošo Latvijas valsts kultūrvēsturisko dokumentāro mantojumu, patlaban tiek aktīvi turpināts darbs arī pie citu Latvijas vēsturei nozīmīgu dokumentu kopumu (piemēram, ar represētajiem Latvijas valsts un sabiedriskajiem darbiniekiem saistītu dokumentu) atrašanās vietu noskaidrošanas Krievijas arhīvos.

 

Viedoklis: Zatlers Vašingtonā

Aivars Ozoliņš,  Diena  04/28/08    Kamēr Latvijā gruzd nesaprotami gaidpilnas emocijas par Valsts prezidenta iespējamo vizīti Krievijā — valstī, kura diemžēl nav ne demokrātiska, ne Latvijai draudzīga, — tamēr Valsts prezidents Valdis Zatlers pagājušonedēļ aizbrauca uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kas ir un paliks mūsu stratēģiskais partneris. First things first jeb vispirms ir jādara svarīgākās lietas.

Zatleram šajā "darba vizītē" sākotnēji nebija Vašingtonā plānota, tomēr notika tikšanās ar ASV prezidentu Džordžu Bušu, kas uz brīdi pievienojās ASV viceprezidenta Ričarda Čeinija sarunai ar Latvijas prezidentu Baltajā namā ceturtdien.

Buša termiņš amatā drīz beigsies, viņam mazpazīstamā (atšķirībā no Vairas Vīķes– Freibergas, ar kuru kā valsts vadītāju ASV prezidentam bija īpaši labas attiecības) Zatlera termiņš ir nesen sācies, tāpēc abu prezidentu tikšanās jo īpaši uzsver, ka ASV un Latvijas attiecības ir un būs svarīgas neatkarīgi no tā, kas katrā valstī ir prezidents.

Ziņojumos par Zatlera sarunām Vašingtonā nesamērīgi lielu vietu ieņēma bezvīzu režīma ieviešana Latvijai, ko prezidents apspriedis ar augstām ASV amatpersonām, Valsts sekretāri Kondolīzu Raisu ieskaitot, tomēr šis ne tuvu nav svarīgākais abu valstu attiecību jautājums; ir daudz būtiskāki stratēģiskās partnerības jautājumi — drošība transatlantiskajā telpā, kas Latvijai ir galvenā prioritāte attiecībās ar ASV, un sadarbība NATO ietvaros terorisma apkarošanā un miera nodrošināšanā citur pasaulē.

Latvijas interesēm atbilst NATO misijas izdošanās Afganistānā (Zatlers Vašingtonā apliecināja, ka Latvijas karavīri tur paliks ilgi — "desmit līdz piecpadsmit gadus") un NATO drošības telpas paplašināšana Eiropā. NATO galotņu konferencē Bukarestē aprīļa sākumā Zatlers nepārprotami atbalstīja ASV jautājumā par NATO dalības rīcības plānu piešķiršanu Ukrainai un Gruzijai (viņa sauklis "nav plāna, nav rīcības" kļuva par vienu no sanāksmes bieži citētajiem teicieniem) un pamanījās pat saniknot Krievijas prezidentu Putinu, NATO un Krievijas padomes sēdē emocionāli viņam iebilzdams un aizrādīdams, ka "aukstā kara dēmoni ir aizgājuši uz neatgriešanos".

Spontāna emocionalitāte reizēm var būt efektīva, taču prezidenta atbildes uz jautājumiem pēc runas pētījumu institūtā The Heritage Foundation trešdien atgādināja, ka politiķim ir jāapzinās atbildība par runāto un vai nu jābūt kompetentam, vai nu jāprot paklusēt. Zatlera paviršie pārspriedumi par Kosovu un Abhāziju un tādi paziņojumi par Moldovu, ka tā esot valsts, kas "tikai eksistē" un "nav gatava būt neatkarīga", noteikti nebija Latvijas ārpolitikas nostādņu precīza formulēšana. Citi pasākumi vizītēs — vainaga nolikšana Ārlingtonas memoriālā pie Nezināmā kareivja kapa un Komunisma upuru memoriālā — daudz precīzāk raksturoja valsts attieksmi pret Latvijas un Amerikas tautām svarīgiem jautājumiem.

 

Okupācijas zaudējumus varētu aprēķināt nākamgad

Barbara Ālīte,  Diena  04/28/08     PSRS okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšana varētu noslēgties nākamgad – 2009.gadā, tā pirmdien valdībai ziņoja zaudējuma aprēķināšanas komisijas vadītājs Edmunds Stankevičs. Pašlaik valdības izveidotās komisijas darbs esot pusē. Krievijā Latvijas centienus izpētīt, cik lielus morālos, ekonomiskos un vides zaudējumus radīja padomju laiki uzskata par “propagandas akciju,” ziņo BBC.

Krievija Latvijai nav neko parādā, tādu viedokli pirmdien paudis Krievijas Valsts domes deputāts Konstantīns Zatuļins. Pēc viņa teiktā, mēģinot aprēķināt zaudējumus, Latvija cenšas novērst uzmanību no citām savām aktuālām problēmām, tā deputāts pirmdien paziņoja intervijā radio Эхо Москвы.

Pēc neoficiālām ziņām, Latvija no Krievijas varētu pieprasīt vienu miljardu dolāru par katru Padomju Savienībā pavadīto gadu, vēsta raidsabiedrība BBC.

Mēģinājumiem panākt kompensāciju no Krievijas nav juridiska pamata, tādu pārliecību paudis Krievijas Valsts Domes starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs. “Rodas priekšstats, ka Latvijā kādam ir kompleksi, ka republika savulaik nevarēja nosargāt savu neatkarību kā to izdarīja Somija, bet pēc tam kā nācija Otrā pasaules kara laikā nekādi sevi neparādīja cīņā ar nacismu,” klāstīja Kosačovs.

Uz aģentūras Интерфаксc jautājumu, vai sagaidāma kāda Krievijas reakcija atbildēja, ka “tas būs atkarīgs no tā, kā uz komisijas darba rezultātiem reaģēs oficiālās valsts amatpersonas.”

E.Stankevičs valdību pirmdien informēja, ka paredzēts izveidot pilnīgu politiski represēto datubāzi, bet pašlaik izveidota datubāze ar ziņām par 55 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri saistīti ar 1949.gada 25.marta deportāciju, vēsta BNS.

Izpētīta kā tautsaimniecību ietekmēja pāreja no tirgus uz plānveida ekonomiku.

Veikts arī pētījums, kā okupācija ietekmēja iedzīvotāju kopskaitu, dzimuma un vecuma struktūru.

Savukārt vēl vienā pētījumā aprēķināts videi nodarītais zaudējums no 1940. līdz 1990.gadam, bet citā - PSRS okupācijas režīma Latvijai nodarītie cilvēkresursu un ekonomikas zaudējumi karadarbības laikā Afganistānā, kā arī tiešie un netiešie demogrāfiskie zaudējumi saistībā ar Černobiļas AES katastrofu.

Komisija tika izveidota 2005.gada augustā.

 

Larsons: vairums no atbildības bezvīzu režīma ieviešanā pašlaik gulstas uz ASV pleciem

LETA  05/01/08    Liela daļa no atbildības bezvīzu režīma ieviešanā pašlaik gulstas uz ASV pleciem, jo valstij ir jāpabeidz programmatūras ieviešana saistībā ar bezvīzu režīmu, intervijā sacīja ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons.

Vēstnieks skaidroja, ka ASV puse pašlaik strādā pie programmatūru ieviešanas saistībā ar bezvīzu režīmu. Viena no tām ir saistīta ar elektroniskās deklarēšanās sistēmas ieviešanu. Tiek plānots, ka pirms ierašanās ASV būs nepieciešams elektroniski aizpildīt formulāru, un vēlāk - 49 līdz 72 stundu laikā, elektroniski tiks sniegta atbilde par iespēju ierasties ASV bezvīzu programmas ietvaros un iegūt iespēju ceļot uz ASV bez vīzas vairākus gadus.

Pašlaik, ierodoties ASV, ir nepieciešams rakstiski aizpildīt formulāru, tajā norādot savus personīgos datus. Šis formulārs tiek nodots, šķērsojot robežu. Vēstnieks uzsvēra, ka tādējādi netiks prasīta papildu informācija, tikai tā tiks iesniegta ātrāk, proti, pirms ierašanās ASV. Šo programmatūru ASV plānojusi izmēģināt jau šā gada septembrī vai oktobrī.

Papildus likums prasa, ka ASV ir jābūt spējīgai noteikt, kad 99% no valsts apmeklētājiem pamet to. Programmatūrai sadarbībā ar aviokompānijām jāreģistrē, kad valsts apmeklētājs ir izbraucis vai arī viņš vēl aizvien uzturas ASV.

Kopumā Larsons norādīja, ka bezvīzu režīma ieviešanas process virzās gludi un vēl aizvien pauda viedokli, ka tas starp ASV un Latviju varētu tikt ieviests šā gada beigās. "Es ticu, ka Latvija ir laba ceļā [uz bezvīzu režīmu ar ASV]," sacīja vēstnieks.

Diplomāts teica, ka Latvija tiek galā ar ASV bezvīzu programmā izvirzītajiem kritērijiem. ASV vīzu atteikumu skaits Latvijas pilsoņiem ir aptuveni 6%, tāpat tiek pildīti kritēriji par biometriskajām pasēm un datu apmaiņu par nozaudētajām un nozagtajām pasēm.

Larsons sacīja, ka Latvijai pavasarī ir jau bijušas, kā arī vēl nākotnē ir gaidāmas "pāris" tikšanās ar ASV Tēvzemes drošības departamenta pārstāvjiem par bezvīzu režīma ieviešanas gaitu.

"Rietumeiropai gadiem ilgi ir bezvīzu režīms ar ASV un mēs ticam, ka Austrumeiropai arī vajadzētu būt," teica vēstnieks, noraidot publiski paustos pārmetumus ASV par Eiropas Savienības šķelšanu, vedot divpusējas sarunas ar dalībvalstīm par režīma ieviešanu.

Kā ziņots, saprašanās memorands par bezvīzu režīma ieviešanu starp ASV un Latviju tika parakstīts 12.martā Rīgā. Memorands pauž politisku nodomu sadarboties, lai veicinātu ātrāku Latvijas uzņemšanu ASV bezvīzu programmā un panāktu vienlīdzīgus ieceļošanas nosacījumus Latvijas un ASV pilsoņiem.

 

 

 

Loskutova lietā...

 

 

Prokuratūra: no KNAB pazudusi ievērojama summa

Inga Paparde,  NRA  04/21/08   Gundars Bērziņš (TP) atklājis, ka naudas summa, kas pazudusi no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, pārsniedz 100 000 latu.

Intervijā LNT ziņu raidījumam G. Bērziņš neatklāja savu informācijas avotu, taču apgalvoja, ka naudu KNAB darbinieki esot piesavinājušies jau pērnā gada aprīlī, tomēr vēlāk veiktajās pārbaudēs tas neesot atklājies. Neatkarīgā rakstīja, ka pret divām KNAB amatpersonām saistībā ar iztrūkumu kratīšanās iegūtajos naudas līdzekļos sākts kriminālprocess. Ģenerālprokuratūra daļēji apstiprinājusi, ka G. Bērziņa teiktais atbilst patiesībai. No KNAB pazudusī naudas summa nav tik liela, taču tā ir "ievērojama", atzinis Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks, ziņo LETA. Lietā turpinās aktīva izmeklēšana, tāpēc konkrētāka informācija izmeklēšanas interesēs sniegta netiek.

Tostarp G. Bērziņš sacīja, ka nauda esot pazudusi pirms tam, kad prokuratūra KNAB veikusi pārbaudi pēc Valsts kontroles saņemtā ziņojuma, kurā bija aizrādīts par nepietiekamu līdzekļu uzskaiti. Tomēr prokuratūra naudas iztrūkumu neesot konstatējusi. Viņš pauda uzskatu, ka prokuratūra, veicot pārbaudi, neesot bijusi savu uzdevumu augstumos. Viņaprāt, šis gadījums parāda kontroles trūkumu pār drošības iestādēs notiekošo, tāpēc jārosina veikt drošības un izziņas iestāžu auditu, kā arī domāt par Saeimas kontroles palielināšanu pār šīm iestādēm. Laikraksts Vesti segodņa raksta, ka, pēc neoficiālas informācijas, pazudusī nauda, iespējams, bija izņemta pirms gada Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes vadītāja un ģenerāldirektora vietnieka Vladimira Vaškeviča šķirtās sievas, uzņēmējas Ināras Vilkastes mājās veiktās kratīšanas laikā. I. Vilkastes advokāts Aivars Bērziņš apstiprinājis, ka KNAB veiktās kratīšanas laikā Vilkastei izņemti vairāk nekā 100 000 latu, ziņo LETA.

 

KNAB nozagtā nauda, iespējams, ieguldīta nekustamajā īpašumā

DELFI  04/22/08    Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) nozagtā nauda, iespējams, izlietota kāda nekustamā īpašuma iegādē, lai to vēlāk pārdotu par lielāku naudu, otrdien vēstīja Latvijas Neatkarīgās Televīzijas (LNT) ziņu raidījums.

LNT, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja, ka no KNAB pazuduši 56 000 latu. Informācija par to, ka divi augsta ranga KNAB darbinieki piesavinājušies naudu, nākusi klajā pēc tam, kad nav izdevies īpašumu pārdot kā iecerēts, informēja raidījums.

Jau vēstīts, ka KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs 17.aprīlī atstādināja no amata divus KNAB atbildīgos darbiniekus, jo konstatēts iztrūkums kratīšanās iegūtajos naudas līdzekļos. Viena no atstādinātajām darbiniecēm ir KNAB nodaļas vadītāja Indra Veipa.

 

Godmanis nenoliedz iespējamību vērtēt Loskutova atbilstību amatam

DELFI  04/23/08    Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) nenoliedz iespējamību, ka varētu tikt izskatīts jautājums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova atbilstību amatam saistībā ar nesen atklātajiem pārkāpumiem KNAB, uzsverot, ka šajā jautājumā izšķirošs būs ģenerālprokurora Jāņa Maizīša viedoklis.

Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvija?" izvairīgi atbildēja, vai pieļauj, ak varētu tikt uzsākts līdzīgs process, kādu pagājušā gada rudenī sāka bijušais premjers Aigars Kalvītis (TP), rosinot atcelt no amata Loskutovu.

"Šoreiz tā būs, ka ģenerālprokurors paudīs savu nostāju pēc izmeklēšanas beigšanas," sacīja Godmanis.

Savukārt iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) trešdien raidījumā atzina, ka pērn rudenī viņš nostājās Loskutova pusē – pretēji sava partijas biedra un premjera Kalvīša viedoklim. Tagad situācija kļuvusi nepatīkamāka, jo KNAB jau konstatēts kriminālpārkāpums, kas noticis tāpēc, ka daļa naudas netika glabāta atbilstoši noteikumiem. "Tās problēmas jau ir joprojām," uzsvēra Segliņš.

Loskutovs trešdien raidījumā atzina, ka viņš kā KNAB vadītājs "varēja izdarīt vairāk", lai nepieļautu naudas pazušanu no KNAB. "To varēja izdarīt," atzina Loskutovs. Tomēr, komentējot minējumus, ka viņam vajadzētu uzņemties atbildību un atkāpties no amata, sacīja, ka tādā gadījumā tas veicinātu to, lai turpmāk iestāžu vadītāji darītu visu, lai neatklātu pakļautībā esošo darbinieku pieļautos likuma pārkāpumus.

Jau vēstīts, ka Loskutovs iepriekš pieļāva, ka divu KNAB darbinieku aizturēšana par naudas piesavināšanos varētu tikt izmantota pret viņu – lai atbrīvotos no viņa.

 

Loskutovs: Rīkojos atbilstoši valdības noteikumiem

Andris Saulītis,  Diena  04/23/08    Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs uzskata, ka ir rīkojies atbilstoši reglamentam saistībā ar pazudušo naudu birojā. Raidījumā Kas notiek Latvijā? ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) apliecināja, ka respektēs ģenerālprokurora viedokli pēc izmeklēšanas noslēgšanas. Savukārt koalīcijas partneri bija kritiskāk noskaņoti pret A.Loskutovu.

A. Loskutovs atzīst, ka kārtība, kā uzglabā operatīvajā darbībā izņemtos naudas līdzekļus varēja būt sakārtota vairāk, labāk un precīzāk. “Bet jāsaka, ka mēs rīkojāmies atbilstoši tiem Ministru kabineta noteikumiem, kas reglamentē šo jomu. Es runāju par sevi kā iestādes vadītāju,” teica Loskutovs. Viņš norādīja, ka minētie noteikumi nosaka pienākumus gan iestādes vadītājam, gan izmeklētājiem, kā jāglabā nauda. “Mans uzdevums – lai birojā būtu konts un būtu vieta, kur glabāt skaidru naudu,” raidījumā izteicās A.Loskutovs, atturoties no komentāriem, vai viņa darbībā ir bijuši pārkāpumi, sakot, ka tas jāvērtē prokuratūrai.

Ministru prezidents I.Godmanis norādīja, ka izšķirošais par valdības komisijas veidošanu par KNAB priekšnieka atbilstību ieņemamam amatam būs ģenerālprokurora Jāņa Maizīša viedoklis pēc izmeklēšanas beigām. “Prokurors vienalga vada šo komisiju, es varu iniciēt, ko es gribu. Prokurora viedoklis šeit varētu būt izšķirošais,” norādīja Godmanis.

Tomēr koalīcijas pārstāvji – iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) un zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) bija kritiskāki pret A.Loskutovu. “Tagad jau nav runa par Loskutova uzticību vai neuzticību, te ir runa par kriminālatbildību. Tas noticis daļēji tāpēc, ka daļa no naudas netika glabāta depozītā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem,” uzskata Segliņš. Viņš ir pārliecināts, ka problēmas KNAB ar finanšu līdzekļu pārvaldīšanu ir saglabājušās. Savukārt, M.Roze uzskata, ka šis ir nākamais pārkāpums, “kas vēl vairāk pastiprina iestādes vadītāja atbildību”. Tomēr viņš respektēs ģenerālprokurora lēmumu par A.Loskutova atbildību.

 

Loskutovs savu atbildību nesaredz

Agnese Margēviča,  NRA  04/23/08    Politiska spiediena piedēvēšana masu medijiem, kuri atļāvušies būt kritiski pret atsevišķām KNAB darbībām, un pilnīga savas kā iestādes vadītāja atbildības noliegšana par birojā notikušo desmitiem tūkstošu latu lielo naudas zādzību – tie bija galvenie vēstījumi, ar kuriem otrdien nāca klajā KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs.

LNT ziņas otrdienas vakarā vēstīja, ka no neoficiālas informācijas zināms: KNAB darbinieki no seifa, kur glabājusies kratīšanās atsavinātā nauda, "aizņēmušies" aptuveni 56 000 latu. Mērķis bijis nekustamā īpašuma iegāde, bet, kad to neizdevies pārdot tālāk, nav bijis naudas, ko atlikt seifā.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem par kratīšanās atsavinātās naudas zādzību no KNAB seifa, par ko aizdomās tur divus biroja darbiniekus, Loskutovs stāstīja aiz slēgtām durvīm. "Lai netraucētu izmeklēšanu," kā teica komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš (TP).

Deputāti pēc tam, kā ierasts pēc slēgtajām sēdēm, bija nerunīgi, bet no paša KNAB šefa žurnālistiem vēlāk apgalvotā varēja secināt, ka tonis, kādā viņš iztaujāts, bijis saudzīgs un jautājums par viņa atbildību notikušajā nav ticis skarts. "Tāda saruna nav bijusi, deputāti gribēja gūt vispārēju priekšstatu, kas noticis. Valdošā doma bija, ka nepieciešams izdarīt visu iespējamo, lai nepieļautu līdzīgu situāciju atkārtošanos nākotnē," teica Loskutovs. Tikmēr no Neatkarīgajai neoficiāli zināmās informācijas, tonis, kādā pirmdienas rītā Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdē runāts par naudas zādzību KNAB, bijis visai kritisks. Un ticis skarts jautājums arī par Loskutova kā iestādes vadītāja atbildību.

Otrdien Loskutovs Saeimas komisijas sēdes atklātajā daļā uz jautājumu, vai nav izjutis spiedienu no politiķiem, atzina, ka par to viennozīmīgi atbildēt ir ļoti grūti, lai gan "dažāda veida ietekme ir pamanāma". "Viens no izteiktākajiem spiedieniem ir informatīvs spiediens – plašsaziņas līdzekļi iegulda milzīgu spēku, lai apšaubītu KNAB aktivitātes un darbību kopumā," par medijiem, kas atļaujas būt kritiski pret KNAB, deputātiem sūkstījās Loskutovs.

Tikmēr aizdomās par naudas zādzību tiek turēta KNAB nodaļas vadītāja Indra Veipa, kura savulaik, kā rakstīja Neatkarīgā, lielā dzērumā – ar apmēram 1,5 alkohola promilēm asinīs – vadot automašīnu, izraisīja avāriju. Loskutovs šo faktu toreiz negribīgi atzina tikai vairāk nekā mēnesi pēc notikušā. KNAB sākotnēji pat minstinājās, apgalvojot, ka nespēj Neatkarīgajai ne apstiprināt, ne noliegt, ka Veipa strādā šajā iestādē.

Kad Neatkarīgā otrdien Loskutovam jautāja, vai kontekstā ar nule atklāto, ka Veipa, iespējams, nozagusi lielu naudas summu, viņš kā KNAB priekšnieks rīkojies pareizi, neizvērtējot viņas atbilstību amatam, Loskutovs atbildēja ar tādām frāzēm kā: "Jūs zināt, kas ar jums notiks rīt? Ko jūsu darba devējs pateiks pēc nedēļas?", "Es esmu KNAB vadītājs, bet neesmu zīlnieks", "Vai braukšana dzērumā ir saistīta ar naudas līdzekļu pazušanu?" un visbeidzot: "Pajautājiet viņai!", ar to domājot Veipu.

 

Otrs atstādinātais KNAB, iespējams, ir Jānis Imša

Nadežda Titova,  Diena  04/24/08    Korupcijas novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Aleksejs Loskutovs netieši apstiprināja Dienas rīcībā esošo neoficiālo informāciju, ka otrs naudas pazušanas lietā atstādinātais ir Jānis Imša, lai arī konkrētu vārdu viņš nenosauca. KNAB vadītājs arī sacīja, ka abi atstādinātie ir no vienas nodaļas.

Kā jau iepriekš vēstīts, ir atstādināta KNAB nodaļas vadītāja Indra Veipa, ko ir apstiprināja arī ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC). Pēc raidījuma Panorāma rīcībā esošās informācijas, Veipa vadījusi tieši to nodaļu, kas atbild par kratīšanās izņemtajiem līdzekļiem.

Neatkarīgā Rīta avīze ceturtdien raksta, ka nelikumīgās darbībās ar kratīšanās izņemtajiem līdzekļiem varētu būt iesaistīti kopumā četri KNAB darbinieki.

A.Loskutovs sarunā ar Dienu to kategoriski noliedza.

 

Lēmums par KNAB vadības atbildību pazudušās naudas lietā jāpieņem Maizītim

LETA  04/24/08    Atbildība par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadības atbildību pazudušo naudas līdzekļu lietā ir jāpieņem ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, uzskata premjers Ivars Gomdanis (LPP/LC).

Premjers sagaida, ka ģenerālprokurors sāktā kriminālprocesa ietvaros pieņems lēmumu arī par KNAB vadības atbildību, aģentūru LETA informēja Godmaņa preses sekretārs Edgars Vaikulis.

Kā ziņots, KNAB vadītājs 17.aprīlī atstādināja no amata divus KNAB atbildīgos darbiniekus, jo konstatēts iztrūkums kratīšanās iegūtajos naudas līdzekļos.

Saskatot amatpersonu rīcībā iespējamā noziedzīgā nodarījuma pazīmes, 16.aprīlī KNAB Iekšējās kontroles nodaļa sāka kriminālprocesu. Pēc tam kriminālprocess tika izņemts no KNAB lietvedības un nodots Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķu svarīgu lietu nodaļas prokuroram, kura vadībā ir izveidota izmeklēšanas grupa.

Kā aģentūru LETA informēja kāds informācijas avots, no KNAB esot pazuduši naudas līdzekļi nepilnu 100 000 latu vērtībā, tostarp ārvalstu valūtā. Aģentūras LETA informācijas avots noliedza, ka pazuduši būtu kratīšanas laikā uzņēmējai Inārai Vilkastei izņemtie līdzekļi.

Naudas iztrūkums KNAB esot atklājies pēc tam, kad birojā pēc tā vadītāja Loskutova atstādināšanas pērnā gada rudenī tika veiktas pārbaudes, savukārt citi avoti ziņo, ka naudas iztrūkums atklājies, kad kādā tiesas procesā lūgts uzrādīt izņemtos lietiskos pierādījumus, taču birojā tie nav atrasti. Pēc neoficiālas informācijas, nevienam no KNAB atstādinātajiem darbiniekiem saistībā ar naudas pazušanu nav piemērots apcietinājums.

Pēc telekompānijas LNT ziņām, KNAB pazudusī nauda, iespējams, tika izlietota, lai iegādātos nekustamo īpašumu. Pēc LNT rīcībā esošās neoficiālās informācijas, no KNAB esot pazuduši 56 000 latu. Iespējams, ka šo naudu KNAB darbinieki izmantojuši, lai iegādātos nekustamo īpašumu un vēlāk to pārdotu par izdevīgāku cenu. Īpašumu nav izdevies pārdot, līdz ar to nāca klajā informācija par pazudušo naudu.

Ģenerālprokuratūra tagad veic rūpīgu lietas pārbaudi, taču, cik liela ir pazudusī summa, ģenerālprokurors Jānis Maizītis neatklāj, tomēr tā tiek raksturota kā ievērojama.

 

Kalvītis: Par ko tad vispār iestādes vadītājs atbild, ja ne par šo?

Agnese Margēviča,  NRA  04/24/08    Pēc pagājušā gada nogales demonstrācijām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Alekseja Loskutova aizstāvībai no amata atkāpās Ministru prezidents Aigars Kalvītis (Tautas partija). Šobrīd ir atklājies, ka Loskutova vadītajā iestādē notikusi kratīšanās atsavināto līdzekļu zādzība. Vai Aigaram Kalvītim toreiz nebija taisnība par līdzekļu uzskaites trūkumiem KNAB un iestādes vadītāja atbildību? Par to Aigars Kalvītis intervijā Neatkarīgajai.

– Kā jūs vērtējat situāciju KNAB, kad atklājies naudas iztrūkums kratīšanās atsavinātajos līdzekļos?

– Es kā iepriekšējās valdības vadītājs par to jau brīdināju. Pagājušā gada rudenī, kad Valsts kontrole konstatēja, ka KNAB grāmatvedība netiek vesta atbilstoši grāmatvedības standartiem, ka pastāv noziegumu riski. Es tad lielā mērā uzticējos ģenerālprokuroram, kurš, noklausoties VK ziņojumu, gan valdības sēdē, gan Nacionālās drošības padomes sēdē bija tieši tādās pašās domās kā visi klātesošie, ka pārkāpumi ir nozīmīgi – runa bija par daudziem simtiem tūkstošu latu, par kuriem vairāku gadu garumā nav veikta nekāda grāmatvedības uzskaite. Grāmatvedību iestādē vispār veica cilvēks, kuram nav grāmatvedības izglītības, kurš kaut ko rakstīja burtnīcā, ko vispār neviens nevar atšifrēt. Es paļāvos uz ģenerālprokuroru kā galveno kontrolējošo personu, kurai būtu jādod atzinums par situāciju KNAB. Ja sākumā man likās, ka mūsu viedokļi saskan, jo ģenerālprokurors atzina, ka pārkāpums ir nozīmīgs un iestādes vadītājs ir atbildīgs par to, bet diskutēt var par to, vai tur nav runa par krimināla rakstura pārkāpumiem. Pārbaude tika uzsākta ar šādu pozīciju: šaubu par to, ka Loskutovs ir vainīgs, nebija. Nevienam. Jautājums bija par to, vai tur ir krimināla rakstura pārkāpumi, par ko var krimināli sodīt iestādes vadītāju. Mana paļāvība uz ģenerālprokuroru, kuram arī likums nosaka pienākumu veikt iestādes operatīvās darbības uzraudzību, ir novedusi pie situācijas, ka manas prognozes ir piepildījušās – iestādē ir bijis iespējams nozagt naudu, turklāt pietiekami lielos apjomos.

Šobrīd neviens pat īsti nevar pateikt, kad tā nauda ir nozagta, cik lielos apjomos un kas ir zadzēji. Viena persona ir izskanējusi – Veipa, kuru es aicināju Loskutovu atlaist...

– Aicinājāt?

– Jā, bet viņa tika piesegta kā savējā. To sauc par piesegšanu – cilvēks brauc alkohola reibumā, tiek izpestīts no tiesas – tas nozīmē, ka savējie tiek piesegti.

Kas ir otra persona? Vai tikai tas nav tas pats grāmatvedis, bez kura, visticamāk, šāda zādzība nebūtu bijusi iespējama? Man gribētos dzirdēt atbildi, vai tikai persona, kura toreiz pieļāva nopietnus grāmatvedības pārkāpumus, nav šobrīd iesaistīta šajā noziedzīgajā darījumā? Tad ir jautājums – kas te notiek, kas tā vispār ir par iestādi, kur tik atbildīgas amatpersonas spēj šādi rīkoties?

– Jūs pieminējāt ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, kurš pagājušā gada rudenī mainīja pozīciju par Loskutova atbildību par pārkāpumiem KNAB. Jūsuprāt, kādi faktori noteica šīs pozīcijas maiņu un vai šobrīd ģenerālprokuroram nav jājūtas līdzatbildīgam par notikušo KNAB?

– Domāju, ka ģenerālprokuroram noteikti jāuzņemas atbildība, jo tik politiski jutīgā jautājumā viņš no tās nevar izvairīties. Procesa ap KNAB rezultātā Loskutova dēļ tika upurēta valdība! Tika rīkoti piketi un demonstrācijas – kā viņš var izvairīties no atbildības! Ģenerālprokuroram bija jāveic ļoti rūpīga pārbaude: šeit neiztur nekādu kritiku atbilde, ka viņi ir pārbaudījuši tikai valsts piešķirto operatīvo līdzekļu izlietojumu. Mēs jau likām veikt pārbaudi, ko likums uzdod prokuratūrai: kontrolēt KNAB operatīvo darbību. Tad iznāk, ka piecus gadus prokuratūra tur vispār neko nav pārbaudījusi. Un arī pārbaude, ko valdība uzdeva Ģenerālprokuratūrai pagājušā gada rudenī, ir veikta pavirši. Man ir pamats domāt, ka Loskutovs tika piesegts. Nav iespējams nekonstatēt, ka operatīvās darbībās (ko viņi sauc par kriminālprocesuālajām darbībām) izņemtie naudas līdzekļi netika vis atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem glabāti depozītkontā, bet gan seifā. Iespējams, personas, kas ir iesaistītas zagšanā, bija tieši atbildīgas par šo līdzekļu uzraudzību. Man ir jautājums – par ko tad vispār iestādes vadītājs atbild, ja ne par šo?

Man ir pamats domāt, ka opozīcijas rīkoto mītiņu iespaidā prokuroru grupas veiktā pārbaude vai nu tika veikta pavirši, vai netika veikta vispār. Loskutovs tika speciāli piesegts.

– Kā tad prokurori varēja ietekmēt opozīcijas mītiņus?

– Man jau šķiet, ka tā nevarēja būt, ka viņi ietekmētu opozīcijas mītiņus. Viņiem bija jāstrādā profesionāli. Ja Valsts kontrole toreiz konstatēja, ka KNAB nav atbilstošas likumam grāmatvedības uzskaites, tad par to jau bija atbildīgs ne tikai KNAB, bet arī Ģenerālprokuratūra – šai iestādei taču ir jāveic uzraudzības funkcija.

Labi, toreiz valdība ieturēja pozīciju, ka vairāk vainīgs ir iestādes vadītājs, un noņēma atbildību no prokuratūras. Kaut arī viņu vaina tur bija.

Tagad mēs konstatējam, ka tie līdzekļi, kas tika izņemti kriminālprocesuālo darbību rezultātā, bet principā tas ir saistīts ar operatīvo darbību, netiek pareizi noformēti. Es jau pagājušā gada rudenī saņēmu sūdzības no vairākiem cilvēkiem, ka kratīšanās viņiem ir izņemti līdzekļi, bet netiek pretī doti nekādi dokumenti, un viņiem ir bažas, ka nauda var pazust. Tas nozīmē, ka nauda tiek paņemta, ielikta seifā, pārkāpjot MK noteikumus, un pēc tam ar to naudu var darīt, ko grib.

Man ir vēl vairāki jautājumi KNAB: kāpēc tiek slēpts nozieguma izdarīšanas datums? Kāpēc tas vēl nav publiski zināms? Mans secinājums: šīs darbības ir notikušas pastāvīgi un regulāri – ir ņemta nauda kaut kādiem biznesa darījumiem, ir pelnīts, un tad, kad nekustamā īpašuma tirgus ir noplacis, šo naudu nav vairs bijis iespējams atdot – un tad ir iekrituši. Es domāju, ka šīs darbības ir veiktas ilgstošā laika periodā. Pretējā gadījumā es nesaprotu, kāpēc nevar pateikt datumu, kad nauda ir nozagta.

– Vai KNAB šobrīd jau nebūtu jābūt desmitiem grāmatvežu un auditoru, kas pārbauda naudas plūsmu un izlietojumu?

– Jā, es uzskatu, ka valdībai būtu jāuzdod veikt padziļināta pārbaude – cik naudas ir pazudis, kad pazudusi un vai tam bijis regulārs raksturs.

– Kam šīs pārbaudes ir jāveic?

– Acīmredzot jāizveido atkal prokuroru grupa, taču šoreiz daudz nopietnāka, lai nav iespējas piesegt. Jo vēlreiz atkārtoju – vai nu ģenerālprokurors iepriekš nav veicis pārbaudi, veicis pavirši, vai piesedzis Loskutovu.

– Kāda interese tad ģenerālprokuroram varētu būt piesegt Loskutovu vai jebkuras citas nelikumīgas darbības KNAB?

– Domāju, šeit ir vairākas iespējas. Viena no tām ir sabiedrības spiediens – neviens jau negrib būt nepopulārs. Ja tiek organizēti mītiņi, aizstāvības grupas un mediju kampaņas, protams, jābūt ļoti spēcīgam un principiālam cilvēkam, lai nostāvētu pretim šādam spiedienam. Otra lieta – varbūt starp iestādēm pastāv kopīgas saites, kādas korporatīvas intereses, kuras viņi kopīgi realizē un kuras saraujot viņi nevarētu realizēt kopīgus mērķus.

– Nu, kopīgi mērķi viņiem vispār ir – cīņa ar noziedzību un korupciju. Kādi vēl tie varētu būt? Slepeni mērķi?

– To es nevaru komentēt. Nezinu.

Taču, ja mēs pirms pusgada konstatējām, ka nav kārtībā grāmatvedības uzskaite, tad pa šo laiku varēja sacelt kājās visus – ieviest jaunu uzskaiti utt. Ja tā nav – tad vai nu zādzība ir notikusi pirms pusgada, vai arī KNAB joprojām ir pilnīgs bardaks un tur nav izdarīts nekas, par ko tika iepriekš runāts.

– Pirmā skandāla laikā bija tādi politiķu un ne tikai mājieni, ka Loskutovs jau nemaz KNAB tā īsti nevada, tie īstie vadītāj ir pavisam citi. Varbūt tad viņam arī nemaz nav jāuzņemas atbildība par tur notiekošo, bet kādam citam?

– Es domāju, ka, pirmkārt, atbildība ir jāuzņemas uzraudzītājam – ģenerālprokuroram. Jo īpaši tāpēc, ka gadījumā, ja zādzība ir notikusi pēc decembra notikumiem, tad tas nozīmē, ka KNAB nekāda kārtība nav ieviesta. Ja zādzība ir notikusi pirms tam – tad pārbaudē ir notikusi vai nu piesegšana, vai neprofesionāla darbība.

– Kādas darbības liecinās par to, ka ģenerālprokurors Jānis Maizītis ir uzņēmies atbildību?

– Mazākais, ko varētu darīt – reorganizēt to prokuroru grupu, kas nodarbojas ar iestāžu uzraudzību. Ja viņš pats uzskata, ka ir pilnīgi nevainīgs šajā situācijā. Te nav runa tikai par līdzekļu izlietojuma uzraudzību, bet par operatīvās un kriminālprocesuālās darbības uzraudzību vispār.

– Kas, jūsuprāt, KNAB vadībai radīja tādu drošības izjūtu, ka viss var turpināties kā iepriekš, ka neviena amatpersona nav jāatlaiž u.tml.? Varbūt viņi arī bija materiāli ieinteresēti šajās darbībās?

– Es neko nezinu par materiālo ieinteresētību. Bet citādi – es domāju, ka KNAB vadība jutās kā nacionālie varoņi, kurus aizstāv opozīcija un kuri stāv augstāk un ārpus visa – arī likuma. Viņi sajutās tā, ka viņiem likums nav rakstīts – var darīt, ko grib: uzraudzīt neviens neuzrauga, un aizskart krēslu arī nedrīkst, jo tas taču ir tiesiskuma garants.

– Sakiet, kādi varētu būt politiskie soļi – jūs minējāt, ka valdībai, tas ir, Godmanim, būtu jāveido komisija. Kādus vēl politiskos soļus jūs redzat, lai noregulētu šo situāciju?

– Vai nu šajā valstī ir iespējams politiskai varai ieviest kārtību savas pārraudzības iestādēs, vai nav iespējams. Jo beigu beigās atbildība jau ir jāuzņemas visiem pēc kārtas. Es kā bijušais premjers uzņēmos atbildību, es demisionēju, nespējot pierādīt sabiedrībai savu taisnību, kaut gan šodien esmu pilnīgi pārliecināts, ka man bija 100% taisnība. 100%! Tajā brīdī bija jāizdara visas darbības, un mēs varbūt jau tajā brīdī būtu konstatējuši, ka nauda ir nozagta, un vainīgās personas jau būtu atbildējušas, un nenotiktu nākamās darbības.

Šodien mēs līdz galam nezinām, cik ir nozagts, kad ir nozagts un kas ir iesaistīts šajā zādzībā. Jo uzvārdi mums nav zināmi.

– Jūs man tomēr līdz galam neatbildējāt par tiem politiskajiem soļiem. Nu, teiksim, jūsu partijas līmenī...

– Ņemot vērā, ka valdības vadītājs ir KNAB pārraudzītājs, es viņa vietā rīkotos tā, kā es arī rīkojos [pērnajā rudenī]. Es sasauktu valdības sēdi, izveidotu speciālu komisiju, kurai būtu jāveic pārbaude un jāziņo valdībai un Nacionālās drošības padomei. Par atbildību, katras iesaistītās personas atbildību, ieskaitot ģenerālprokuroru.

– Saeimai tur nekas nav jādara?

– Ja tas jautājums jau pēc tam, pēc valdības ierosinājuma, nonāk Saeimā, tad nonāk...

– Kāds tieši varētu būtu jautājuma uzstādījums Saeimā, kā jūs to redzat – Loskutovu noņemt no amata? Maizīti?

– Pirmkārt, jākonstatē katra atbildības mērs. Šinī gadījumā, ja ģenerālprokurors rīkojas apņēmīgi un atrisina šo jautājumu, konstatē šā nozieguma sastāvu un iesaistītās personas, ja atbildīgās personas saņem sodu pēc nopelniem, tad prokuratūra ir rīkojusies. Ja tā nerīkojas tādā veidā, tad tā ir bezdarbībā, tad arī prokuratūras atbildība vēl vairāk pastiprinās. Jo es varu tikai konstatēt, ka rudens notikumos prokuratūra acīmredzot nedarbojās apņēmīgi.

– Bet tobrīd bija tāda situācija, ka arī valsts kontroliere Inguna Sudraba publiski vairākas reizes teica, ka tik drausmīgi jau tie pārkāpumi nav, lai Loskutovam būtu jāaiziet no amata. Respektīvi, tas nebija tikai ģenerālprokurors, kurš teica: jā, problēmas ir, bet nav jau tik traki...

– Valsts kontroliera uzdevums ir vērst valdības uzmanību uz nepamatotiem tēriņiem un nelikumībām pārraudzības iestādēs. To valsts kontroliere izdarīja. Tas, ko viņa pēc tam komentēja, tā ir viņas politiskā pozīcija, ko viņa, protams, var uzturēt. Tajā pašā laikā es gribu pateikt, ka valsts kontroliere, ziņojot valdībai un Nacionālās drošības padomei, pārliecināja visus, ka šis jautājums jāskata daudz padziļinātāk un jāskata Loskutova atbilstība ieņemamajam amatam. Viņas ziņojuma rezultātā tas tapa, kam piekrita visi klātesošie gan vienā, gan otrā sanāksmē.

– Labi, pamodelēsim tālāko situāciju – teiksim, šoreiz ģenerālprokurors pateiks: jā, Loskutovs ir vainīgs, bet atkal notiks kaut kādas politiskas perturbācijas, kas apdraudēs valdību. Ko – vēlreiz valdība kritīs? Kas notiks? Kādas varētu būt politisko spēku reakcijas?

– Ja iestādes vadītājs, organizējot savu darbu, nav ievērojis veselu rindu normatīvo aktu, ieskaitot to, ka nav realizējis adekvātu, likumam atbilstošu grāmatvedības uzskaiti, nav rīkojies pareizi ar naudas līdzekļiem, tas jau vairs nav saimnieciska rakstura pārkāpums, tas ir krimināla rakstura pārkāpums, jo tur ir zaudēti naudas līdzekļi. Šeit jau vairs nav runa par to, atbilst vai neatbilst amatam. Manuprāt, ja ir nozagti līdzekļi, atbildīgs ir iestādes vadītājs. Krimināli atbildīgs, nevis tikai ar savu amatu.

– Nu, šādas pārdomas ir šobrīd jums, bet vakar [otrdien] Saeimas komisijā [Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas] deputāti ar Loskutovu apgājās kā ar jēlu olu un mēģināja izdibināt, vai tikai uz viņu kāds nav spiedis...

– Acīmredzot katram deputātam pašam jāatbild uz jautājumu, vai valstī ir cilvēki, kuriem ir jāievēro likums, un tādi, kuriem nav jāievēro likums, kuri tiek piesegti un kuri stāv pāri likumam. Es domāju, mēs visi gribam dzīvot tiesiskā valstī, kur visiem pilsoņiem ir vienādas tiesības un vienāda atbildība.

– Bet kā ir izveidojusies situācija, kad dažas amatpersonas, kā jūs pats teicāt, veģetē uz sabiedrības atbalsta, faktiski ir kā tādas rokzvaigznes? Kāpēc ir radusies tāda situācija? Acīmredzot šīm amatpersonām ir bažas, ka politiķi viņus vienā brīdī var nomainīt bez objektīva izvērtējuma, tāpēc jāiegūst sabiedrības atbalsts...

– Katras tiesības, kas, piemēram, prokuroram ir dotas ar likumu, viņam arī uzliek pienākumus. Tāpat kā jebkuram politiķim jebkuras tiesības uzliek arī milzīgus pienākumus. Jautājums, cik samērojama ir šo tiesību izmantošana un pienākumu apzināšanās. Ja paskatāmies uz tādu amatpersonu kā ģenerālprokurors, viņam ar likumu ir uzlikti pienākumi, ne tikai tiesības, un, ja viņa pārraudzībā esošajās iestādēs vai to veiktajās operatīvajās darbībās ir konstatēti klaji likuma pārkāpumi, viņš nevar piesegties ar sabiedrības atbalstu un teikt: ziniet, kļūdījāmies. Viņam ir jārīkojas, pretējā gadījumā viņš nevar vadīt. Tāpat kā es kā valdības vadītājs nevarēju nereaģēt uz Valsts kontroles ziņojumu attiecībā uz KNAB. Neskatoties uz to, ka man nācās upurēt savu valdību, nespējot pierādīt savu taisnību. Es šodien varēju vēl būt premjers un sēdēt premjera krēslā, ja man būtu novembrī izdevies pierādīt savu taisnību. Tāpat arī šobrīd ģenerālprokuroram ir pienākums, ja viņš uzskata, ka arī ir maldināts un saņēmis nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, viņam jāsoda ir tie cilvēki, kas viņam šo informāciju pienes. Un, ja viņš to nedara, acīmredzot tas nozīmē, ka viņš arī ir iesaistīts šai piesegšanā.

– Maizītim tagad būs iemesls teikt, ka viņu šantažē.

– Kādā veidā?

– Nu, ka tagad izmanto šo Loskutova gadījumu, lai atbrīvotos no viņa – Maizīša, un ka tagad viņam jāorganizē sabiedrības nemieri savam atbalstam.

– Šobrīd mēs nevaram runāt par pašu Maizīti. Viņa rīcība noteiks, cik viņš ir atbildīgs šajā jautājumā. Ja viņš rīkosies, tātad viņš ir ģenerālprokurors savā vietā. Ja viņš nerīkosies, tad jautājums tiešām tāds rodas.

– Sakiet, kāpēc Loskutovs tā pieticīgi un klusiņām, bet tomēr pats pateica, ka šāds notikums ir? Varbūt tur varēja ātri kaut kā visu to lietu nogludināt?

– Tāpēc, ka viņam to vienkārši nebija iespējams izdarīt, jo tiesa pieprasīja lietiskos pierādījumus vienā no tiesas procesiem un tas kļuva publiski zināms. Ja tiesa nebūtu pieprasījusi lietiskos pierādījumus, līdz šai dienai mēs nebūtu zinājuši, ka šī nauda ir pazudusi.

– Vai jūs šobrīd esat pietiekami drošs, ka politiski šis jautājums paliks tajā atbildības līmenī, kurā tam ir jābūt – šo iestāžu atbildības līmenī –, un nenonāks politiskā līmenī, kad radīsies runas par valdības gāšanu un tā tālāk?

– Ja atceramies pagājušo rudeni, arī tad šis jautājums, kamēr nenonāca līdz risinājumam, notika mēreni. Šīs pārbaudes, kontroles jau nepavadīja skaļš fons. Bet tajā brīdī, kad nonāca līdz lēmumu pieņemšanai, tad jau radās visa šī milzīgā pretestība. Pat neskatoties uz to, ka par Loskutovu tajā ceturtdienā [18. oktobrī] netika rīkots balsojums, opozīcija noorganizēja mītiņu pie Saeimas. Tā ka, es domāju, šajā brīdī ir jākonstatē nodarījumi (un man pašam liekas, ka tie ir krimināla rakstura, jo tiešām ir pazudusi nauda iestādes vadītāja bezdarbības rezultātā) un jāatbild uz jautājumiem, kurus es jau izteicu – vai tas ir bijis pirms novembra notikumiem vai pēc, vai KNAB vēl joprojām šāds bardaks turpinās, vai arī, ja tas ir tagad novērsts un nauda ir pazudusi pirms tam, tad kādā veidā ir veiktas pārbaudes – vai nav veiktas pavirši un vai nav notikusi piesegšana.

– Kā jūs šajā mirklī raksturotu Tautas partijas situāciju? Vai tā kā lielākā valdības partija var politiskā līmenī ietekmēt šā jautājuma izskatīšanu? Vai Tautas partija jūtas pietiekami droši Godmaņa valdībā, lai varētu par tādām lietām, kas ir politiski ļoti jutīgas, runāt?

– Saprotiet, jebkurā valstī, ja mēs iedomājamies, ka tiek upurēta politiskā stabilitāte, valdība krīt šāda skandāla ietvaros, tad lielāks satricinājums valstī vienas personas dēļ nav jau vairs iespējams. Es nevaru iedomāties, ko vēl viena valsts pārvaldē strādājoša persona var nostrādāt vairāk kā tikai nogāzt valdību! Un, ja šajā brīdī politiķi uz šo jautājumu skatīsies ar saulainām brillēm un nebūs spējīgi pieņemt atbilstošus, adekvātus lēmumus, tad jautājums, kas tad šinī valstī vispār valda. Tā ka es uzskatu, ka nav nekādas iespējas valdībai šo jautājumu apiet un tas būs jāskata pēc būtības.

– Kuros politiskajos spēkos jūs redzat sabiedrotos?

– Es gribu redzēt tos politiskos spēkus, kas varēs atļauties pie šāda rakstura nodarījumiem saglabāt uzticību šādam iestādes vadītājam. Es neredzu politiskos spēkus, kas to varētu atļauties. Tas nozīmē, ka tad mēs atbalstām netiesiskumu, nelikumības, zagšanu un tādas lietas. Es domāju, ka Saeimai gandrīz vienbalsīgi būs jālemj, jo ir skaidri redzams, ka iestādes vadītāja bezdarbības rezultātā ir nodarīts materiāls zaudējums valstij un šis drīzāk ir krimināla rakstura noziegums, jo netiek ievēroti nekādi likumi vai Ministru kabineta noteikumi.

– Jūs sakāt, ka neredzat tādus politiskos spēkus, bet, ja tādi atrodas un izveidojas atkal pretstāves situācija, vai jūs redzat, ka politisko notikumu eskalācija var novest pie kādiem ļoti būtiskiem satricinājumiem – Saeimas ārkārtas vēlēšanām, kaut kā tāda?

– Mēs katrā ziņā nevaram izslēgt šādas iespējas, bet mēs arī nedrīkstam pieļaut bezdarbību. Jo, kā mēs redzējām jau novembra notikumos, tas tika izmantots politiskā cīņā, kā politiskās cīņas metode.

– Bet šeit jau tas arī tiks izmantots, nav ne mazāko šaubu, ka tas tā notiks. Un jautājums ir, vai Tautas partija ir gatava šādai politiskai cīņai, vai tā jūtas pietiekami stipra tam. Šobrīd tas ir goda jautājums, kur Tautas partija diez vai varētu pacelt ķepas un atkāpties.

– Katrā ziņā Tautas partija nekad, es esmu pārliecināts... vēlreiz varu atkārtot – esmu pārliecināts, ka rudenī man bija taisnība, ja būtu izdarīts, kā es kā valdības vadītājs teicu, tad nebūtu šā nozieguma vai tas būtu atklāts jau novembrī, visi vainīgie būtu sodīti, mēs tādā veidā būtu atjaunojuši arī šīs iestādes prestižu. Un nebūtu arī tādā situācijā, kad ir nobriedusi politiskā nestabilitāte.

– Jūs esat par to runājis ar Godmani? Jums ir vienota politiskā pozīcija? Godmanis vēlēsies šādu politisko notikumu eskalāciju Loskutova dēļ?

– Šeit nav izvēles! Valdības vadītājam nav izvēles – viņam ir jārīkojas, pretējā gadījumā tāda valdība nav spējīga funkcionēt.

– Tātad pastāv iespēja, ka Tautas partija nogāž valdību tāpēc, ka...

– Es šādas spekulācijas noraidu un uzskatu, ka Godmanis kā valdības vadītājs rīkosies. Viņš turklāt bija iepriekšējās komisijas [KNAB pārbaudes] loceklis, viņš arī tika klaji mānīts, viņam arī netika sniegta pilna informācija, viņam arī tāpat kā visiem tajā laikā iesaistītajiem ministriem, kas strādāja šajā valdības speciāli izveidotajā komisijā, šis ir goda jautājums, lai atgrieztu taisnību.

– Jā, starp citu, Loskutovs ir teicis, ka tā nozagtā nauda, kas jāatdod, būs jāprasa valsts budžetā.

– No pensionāriem? No pensionāru naudas, ja? Tāpēc, ka viņš bezdarbībā nav spējis pat pēc visiem notikumiem novērst šos notikumus?

 

Mūrniece: Kalvītis ar saviem izteikumiem izdara politisku spiedienu uz prokuratūru

LETA  04/24/08    Bijušais premjers un Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Aigars Kalvītis ar saviem izteikumiem izdara politisku spiedienu uz prokuratūru un mēģina ietekmēt tās veikto izmeklēšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) pazudušās naudas lietā, šādu viedokli pauda partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas deputāte Linda Mūrniece.

Mūrniece uzskata, ka intervijā "Neatkarīgajai" Kalvītis nepamatoti kritizē ģenerālprokuroru un ar saviem izteikumiem "apdraud prokuratūras neatkarību".

Pēc Mūrnieces domām, Kalvītis nav sapratis, ka tā dēvētā lietussargu revolūcija tika vērsta pret viņa realizētās politikas cinismu un vēlmi politizēt un ietekmēt tiesībsargājošās un drošības iestādes.

Kā ziņots, Kalvītis intervijā "Neatkarīgajai" pauda viedokli, ka saistībā ar KNAB konstatētajiem pārkāpumiem kratīšanās izņemto līdzekļu glabāšanā būtu jāvērtē arī biroja vadītāja Alekseja Loskutova kriminālā atbildība.

"Ja iestādes vadītājs, organizējot savu darbu, nav ievērojis veselu rindu normatīvo aktu, ieskaitot to, ka nav realizējis adekvātu, likumam atbilstošu grāmatvedības uzskaiti, nav rīkojies pareizi ar naudas līdzekļiem, tas jau vairs nav saimnieciska rakstura pārkāpums, tas ir krimināla rakstura pārkāpums, jo tur ir zaudēti naudas līdzekļi. Šeit jau vairs nav runa par to, atbilst vai neatbilst amatam. Manuprāt, ja ir nozagti līdzekļi, atbildīgs ir iestādes vadītājs. Krimināli atbildīgs, nevis tikai ar savu amatu," sacījis politiķis.

Kalvītis neesot pārsteigts par naudas pazušanu KNAB. "Es kā iepriekšējās valdības vadītājs par to jau brīdināju. Pagājušā gada rudenī, kad Valsts kontrole konstatēja, ka KNAB grāmatvedība netiek vesta atbilstoši grāmatvedības standartiem, ka pastāv noziegumu riski. Es tad lielā mērā uzticējos ģenerālprokuroram. (...) Grāmatvedību iestādē vispār veica cilvēks, kuram nav grāmatvedības izglītības, kurš kaut ko rakstīja burtnīcā, ko vispār neviens nevar atšifrēt. Es paļāvos uz ģenerālprokuroru kā galveno kontrolējošo personu, kurai būtu jādod atzinums par situāciju KNAB."

"Pārbaude tika uzsākta ar šādu pozīciju: šaubu par to, ka Loskutovs ir vainīgs, nebija. Nevienam. Jautājums bija par to, vai tur ir krimināla rakstura pārkāpumi, par ko var krimināli sodīt iestādes vadītāju. Mana paļāvība uz ģenerālprokuroru, kuram arī likums nosaka pienākumu veikt iestādes operatīvās darbības uzraudzību, ir novedusi pie situācijas, ka manas prognozes ir piepildījušās - iestādē ir bijis iespējams nozagt naudu, turklāt pietiekami lielos apjomos," arī prokuratūras atbildību par situāciju KNAB saskata Kalvītis.

"Šobrīd neviens pat īsti nevar pateikt, kad tā nauda ir nozagta, cik lielos apjomos un kas ir zadzēji. Viena persona ir izskanējusi - Indra Veipa, kuru es aicināju Loskutovu atlaist, bet viņa tika piesegta kā savējā. (...) Kas ir otra persona? Vai tikai tas nav tas pats grāmatvedis, bez kura, visticamāk, šāda zādzība nebūtu bijusi iespējama? Man gribētos dzirdēt atbildi, vai tikai persona, kura toreiz pieļāva nopietnus grāmatvedības pārkāpumus, nav šobrīd iesaistīta šajā noziedzīgajā darījumā? Tad ir jautājums - kas te notiek, kas tā vispār ir par iestādi, kur tik atbildīgas amatpersonas spēj šādi rīkoties?" KNAB vadību kritizējis ekspremjers.

Kalvīša skatījumā, Loskutova vainu nemazina arī tas, ka KNAB pats atzinis, ka šāds likuma pārkāpums ir noticis, jo neesot bijis tā, ka pati biroja vadība būtu atklājusi nelikumības: "Tiesa pieprasīja lietiskos pierādījumus vienā no tiesas procesiem, un tas kļuva publiski zināms. Ja tiesa nebūtu pieprasījusi lietiskos pierādījumus, līdz šai dienai mēs nebūtu zinājuši, ka šī nauda ir pazudusi."

Kalvīša skatījumā, arī ģenerālprokuroram noteikti jāuzņemas atbildība par pārkāpumiem KNAB, "jo tik politiski jutīgā jautājumā viņš no tās nevar izvairīties". "Procesa ap KNAB rezultātā Loskutova dēļ tika upurēta valdība! Tika rīkoti piketi un demonstrācijas - kā viņš var izvairīties no atbildības! Ģenerālprokuroram bija jāveic ļoti rūpīga pārbaude: šeit neiztur nekādu kritiku atbilde, ka viņi ir pārbaudījuši tikai valsts piešķirto operatīvo līdzekļu izlietojumu. Mēs jau likām veikt pārbaudi, ko likums uzdod prokuratūrai: kontrolēt KNAB operatīvo darbību. Tad iznāk, ka piecus gadus prokuratūra tur vispār neko nav pārbaudījusi."

Politiķis uzskata, ka pārbaude par KNAB darbu, kuru valdība uzdeva Ģenerālprokuratūrai pagājušā gada rudenī, ir veikta pavirši. "Man ir pamats domāt, ka Loskutovs tika piesegts. Nav iespējams nekonstatēt, ka operatīvās darbībās izņemtie naudas līdzekļi netika vis atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem glabāti depozītkontā, bet gan seifā. Iespējams, personas, kas ir iesaistītas zagšanā, bija tieši atbildīgas par šo līdzekļu uzraudzību."

"Man ir vēl vairāki jautājumi KNAB: kāpēc tiek slēpts nozieguma izdarīšanas datums? Kāpēc tas vēl nav publiski zināms? Mans secinājums: šīs darbības ir notikušas pastāvīgi un regulāri - ir ņemta nauda kaut kādiem biznesa darījumiem, ir pelnīts, un tad, kad nekustamā īpašuma tirgus ir noplacis, šo naudu nav vairs bijis iespējams atdot - un tad ir iekrituši. Es domāju, ka šīs darbības ir veiktas ilgstošā laika periodā," Kalvītis turpinājis kritizēt KNAB.

Kalvītis mudina veikt padziļinātu pārbaudi, cik naudas ir pazudis, kad pazudusi un vai tam bijis regulārs raksturs. "Acīmredzot jāizveido atkal prokuroru grupa, taču šoreiz daudz nopietnāka, lai nav iespējas piesegt. (...) Es domāju, ka, pirmkārt, atbildība ir jāuzņemas uzraudzītājam - ģenerālprokuroram. Jo īpaši tāpēc, ka gadījumā, ja zādzība ir notikusi pēc decembra notikumiem, tad tas nozīmē, ka KNAB nekāda kārtība nav ieviesta. Ja zādzība ir notikusi pirms tam - tad pārbaudē ir notikusi vai nu piesegšana, vai neprofesionāla darbība. Mazākais, ko [Maizītis] varētu darīt - reorganizēt to prokuroru grupu, kas nodarbojas ar iestāžu uzraudzību. Ja viņš pats uzskata, ka ir pilnīgi nevainīgs šajā situācijā."

Savukārt no Ivara Godmaņa (LPP/LC) kā valdības vadītāja un KNAB pārraudzītāja Kalvītis sagaida jautājuma izvērtēšanu īpašā valdības sēdē, speciālas komisijas izveidošanu, kurai būtu jāveic pārbaude un jāziņo valdībai un Nacionālās drošības padomei. "Valdības vadītājam nav izvēles - viņam ir jārīkojas, pretējā gadījumā tāda valdība nav spējīga funkcionēt."

Taujāts, vai ir iespējams, ka šī iemesla dēļ TP gāž valdību, Kalvītis sacījis: "Es šādas spekulācijas noraidu un uzskatu, ka Godmanis kā valdības vadītājs rīkosies. Viņš turklāt bija iepriekšējās komisijas loceklis, viņš arī tika klaji mānīts, viņam arī netika sniegta pilna informācija, viņam arī, tāpat kā visiem tajā laikā iesaistītajiem ministriem, kas strādāja šajā valdības speciāli izveidotajā komisijā, šis ir goda jautājums, lai atgrieztu taisnību."

 

Strīķe atzīst, ka Loskutovam ir jākontrolē nodaļas vadītāju darbības

Nadežda Titova,  Diena  04/24/08    Kontrole par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kratīšanās atsavinātajiem līdzekļiem bija jāveic nodaļas vadītājai, tāpēc viņa tagad ir atstādināta, Dienai sacīja KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe. Jautāta, vai šīs nodaļas vadītājas virskontrole būtu jānodrošina KNAB priekšniekam Aleksejam Loskutovam, J.Strīķe atbildēja apstiprinoši.

Strīķe nevēlējās komentēt, vai, pēc viņas uzskata, KNAB ir kādas iekšējās nepilnības, kas noveda pie naudas pazušanas, norādot, ka šāds slēdziens ir jāpieņem Ģenerālprokuratūrai, kas veic izmeklēšanu. Viņa arī sacīja, ka pašlaik nodarbojas ar citām lietām un nevar detalizēti atbildēt par minēto gadījumu.

Pēc KNAB priekšnieka vietnieces teiktā, iepriekš nav bijis nekādu signālu no ārpuses, ka birojam kaut kas nebūtu kārtībā un kas liktu veikt sistēmas nepilnību pārbaudes. Valsts kontrole birojam bija aizrādījusi pārkāpumus valsts līdzekļu izlietošanā, bet iztrūkstošie līdzekļi, par ko šoreiz uzsākts kriminālprocess, ir to personu līdzekļi, kurām tie atsavināti. Līdz ar to abi pārkāpumi nebūtu jāsalīdzina.

Viņa skaidroja, ka naudas atsavināšana notiek saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, kratīšana tiek protokolēta un protokols tiek atstāts kratāmās personas rīcībā, kura ir tiesīga iesniegt iebildumus vai vērsties prokuratūrā ar sūdzībām. J.Strīķe atzina, ka šīs tiesības tiek izmantotas visai bieži un prokuratūrai jāsniedz atzinums, vai nav konstatēti kādi pārkāpumi. Pamatotas sūdzības gan esot retums.

“Ja mēs kādreiz pārkāptu šo Kriminālprocesa likumu, tas nepaliktu nezināms sabiedrībai,” pārliecināta KNAB priekšnieka vietniece. Atsavinātas naudas uzglabāšana savukārt notiek pēc Ministru kabineta noteikumiem, viņa teica.

Pēc J.Strīķes vārdiem, šobrīd pirms prokuratūras slēdziena ir grūti prognozēt, kādā veidā varētu notikt pazudušas naudas piedzīšana.

Iepriekš jau ziņots, ka KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs 17.aprīlī atstādināja no amata divus KNAB atbildīgos darbiniekus, jo konstatēts iztrūkums kratīšanās iegūtajos naudas līdzekļos.

Saskatot amatpersonu rīcībā iespējamā noziedzīgā nodarījuma pazīmes, 16.aprīlī KNAB Iekšējās kontroles nodaļa sāka kriminālprocesu. Pēc tam kriminālprocess tika izņemts no KNAB lietvedības un nodots Ģenerālprokuratūrai.

Savukārt iepriekš revīzijā par KNAB darbu 2006.gadā Valsts kontrole konstatēja ilgstošus pārkāpumus operatīvajai darbībai paredzēto līdzekļu uzskaitē un izlietošanā. Premjers, kura pārraudzībā atrodas KNAB, pret Loskutovu ierosinājis disciplinārlietu, un līdz izmeklēšanas beigām 2007.gada septembrī viņš ticis atstādināts no amata.

KNAB jānovērš nepilnības, kas saistītas ar grāmatvedības uzskaiti līdz gada beigām, toreiz teikusi I.Sudraba. norādot uz riskiem, ka atkal var izveidoties situācija, ka līdzekļi nav uzskaitīti un darbības ar tiem nav caurskatāmas.

 

Sudraba KNAB nedienās saskata paralēles, taču abus pārkāpumus nesaista

Nadežda Titova,  Diena  04/24/08    Valsts kontroliere Ingūna Sudraba uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārkāpumos saskatāmas paralēles – lietisko pierādījumu uzglabāšanai ir jābūt reglamentētai tāpat, kā darbībai ar valsts līdzekļiem. Taču tajā pašā laikā viņa atzīst, ka abas lietas saistīt nevar.

Pēc viņas vārdiem, kopsakarība ir tāda, ka pagājis ilgs laiks, kamēr KNAB pieņēma to, ka birojam jāsakārto grāmatvedība attiecībā uz operatīvo līdzekļu izlietošanu. VK uz pārkāpumiem norādījusi pērn pavasarī, bet KNAB to pieņēma tikai rudenī, kad bija ierosināta prokuratūras pārbaude un sāka strādāt komisija. “Ja no tā viņi neguva mācību, ka jāpārskata, cik pareizi ir visi pārējie procesi, tādā ziņa tās ir paralēles,” pārliecināta I.Sudraba.

Tomēr valsts kontroliere norāda, ka pagājušā gadā VK revidēja tikai to biroja darbības daļu, kas attiecas uz valsts līdzekļu izlietošanu. Savukārt Ģenerālprokuratūras atbildība ir uzraudzīt KNAB kriminālprocesu izmeklēšanas darbības, tai skaitā atsavinātās naudas uzglabāšanu. Līdz ar to minētie pārkāpumi nav saistīti.

Kā jau ziņots, KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs 17.aprīlī atstādināja no amata divus KNAB atbildīgos darbiniekus, jo konstatēts iztrūkums kratīšanās iegūtajos naudas līdzekļos. Saskatot amatpersonu rīcībā iespējamā noziedzīgā nodarījuma pazīmes, 16.aprīlī KNAB Iekšējās kontroles nodaļa sāka kriminālprocesu, kas vēlāk nodots Ģenerālprokuratūrai.

Savukārt iepriekš revīzijā par KNAB darbu 2006.gadā Valsts kontrole konstatēja ilgstošus pārkāpumus operatīvajai darbībai paredzēto līdzekļu uzskaitē un izlietošanā.

 

Tautas partijai jāatmaksā miljons latu

LETA   04/24/08    Saistībā ar 2006.gadā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā konstatētajiem partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzdevis piecām partijām atmaksāt valsts budžetā finanšu līdzekļus 1,055 miljonu latu apmērā, informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Tautas partijai (TP) uzdots pārskaitīt valsts budžetā pretlikumīgi saņemtos un iztērētos finanšu līdzekļus 1,027 miljonu latu apmērā, savukārt LPP/LC, veicot reorganizāciju, no KNAB pretenzijām izdevies izvairīties.

Veicot pārbaudi, KNAB secināja, ka pastāv tieša saikne starp TP priekšvēlēšanu kampaņu un vairāku juridisko personu veidotajām kampaņām, kuras bija vērstas tieši uz TP reklamēšanu, kā dēļ tika veicināta partijas popularitāte 9.Saeimas priekšvēlēšanu periodā. KNAB vērtējumā, līdz ar to citu juridisko personu izdevumi par šo kampaņu veidošanu, kā arī papildu atklātie partijas priekšvēlēšanu izdevumi ir pieskaitāmi TP priekšvēlēšanu izdevumiem, tādējādi vēlēšanu izdevumu limitu pārsniedzot par 767 77 latiem, taču valsts budžetā saskaņā ar likuma grozījumiem jāpārskaita tikai pēc 2006.gada 25.maija radušies priekšvēlēšanu izdevumi 235 856 latu apmērā.

KNAB arī uzskata, ka juridiskajām personām veiktie dāvinājumi šo kampaņu izdevumu apmērā ir pieskaitāmi TP dāvinājumiem. Tādējādi par pretlikumīgi saņemtajiem finanšu līdzekļiem tika atzīti divi juridisko personu dāvinājumi un trīs fizisko personu ziedojumu daļas, kas pārsniedz likumā noteikto kopējo ierobežojumu - 10 000 latu. Kopsummā šie ierobežojumi pārsniegti 791 510 latu apmērā.

TP priekšsēdētājs Aigars Kalvītis žurnālistiem sacīja, ka partija nepiekrita uzliktajam sodam un KNAB lēmumu ir pārsūdzējusi. TP līdera skatījumā, "birojs tagad mēģina taisīt dūmu aizsegu, lai slēptu pats savas nelikumības saistībā ar naudas zagšanu".

Arī LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ivars Godmanis uzsver, ka viņa pārstāvētā partija arī ar to nosaukumu, ar kādu tā startēja iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, neko nav pārkāpusi attiecībā uz vēlēšanu izdevumiem, un savu pozīciju būtu gatava pieradīt arī tiesā, jo partijas vēlēšanu izdevumiem nevar pieskaitīt trešo personu izdevumus, aģentūru LETA informēja partijas preses sekretārs Edgars Vaikulis.

Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) uzdots pārskaitīt valsts budžetā pretlikumīgi saņemtos un iztērētos finanšu līdzekļus 11 626 latu apmērā.

Veicot pārbaudi, KNAB secinājis, ka pastāv tieša saikne starp ZZS un politiskās organizācijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētāja Aivara Lemberga organizēto priekšvēlēšanu aģitāciju, kuras izvietošanu medijos viņš un viņa dzīvesbiedre bija apmaksājuši. Turklāt KNAB konstatēja, ka priekšvēlēšanu periodā "Latvijai un Ventspilij" vadītājs, smagos noziegumos apsūdzētais Lembergs politiskās organizācijas vārdā parakstījis vienošanos ar ZZS par kopīgas vēlēšanu kampaņas organizēšanu. Vienlaikus viņš no ZZS tika izvirzīts par Ministru prezidenta amata kandidātu un tika plaši reklamēts ZZS apmaksātajos priekšvēlēšanu aģitācijas materiālos.

Līdz ar to šo divu fizisko personu izdevumi - 2 374 un 18 276 lati, apmaksājot aģitācijas izvietošanu, esot uzskatāmi par dāvinājumiem ZZS un esot pieskaitāmi ZZS priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumiem. Turklāt pēdējā no minētajām summām esot saņemta pretrunā ar likumdošanā noteikto, proti, pārsniedz fiziskas personas dāvinājuma apmēru - 10 000 latu - par 8 276 latiem. Aprēķinot kopējo ZZS priekšvēlēšanu izdevumiem izlietoto summu, konstatēts, ka tā ir 282 981 lats, kas pārsniedz saskaņā ar likumu noteikto izdevumu apmēru par 3 350 latiem.

Partijai "Dzimtene" uzdots pārskaitīt valsts budžetā pretlikumīgi saņemtos finanšu līdzekļus 9 810 latu apmērā. Partija pieņēmusi dāvinājumus no juridiskajām personām - kopsummā 9 713 latus, proti, nav apmaksāts saņemtais rēķins 9 481 lata apmērā par reklāmas materiālu publicēšanu laikrakstā, savukārt juridiskas personas apmaksājušas gan rēķinu par 212 latiem saistībā ar autotransporta nomu partijas priekšvēlēšanu reklāmai, gan skrejlapas izgatavošanu, ko organizēja deputāta kandidāts, par 20 latiem.

KNAB arī konstatējis, ka "Dzimtene" pieņēmusi vienu anonīmu ziedojumu 96 latu apmērā, proti, rēķinu par autotransporta nomu partijas priekšvēlēšanu reklāmai skaidrā naudā apmaksājusi kāda anonīma persona.

Partijai "Saskaņas centrs" (SC) uzdots pārskaitīt valsts budžetā pretlikumīgi saņemtos un iztērētos finanšu līdzekļus 4 691 lata apmērā.

Veicot pārbaudi, KNAB secināja, ka pastāv tieša saikne starp SC priekšvēlēšanu kampaņu un citu personu veidotajām kampaņām, kuras bija vērstas tieši uz SC reklamēšanu. Tā rezultātā tika veicināta partijas popularitāte 9.Saeimas vēlēšanu priekšvēlēšanu periodā. Vairāku personu izdevumi par šo kampaņu veidošanu - kopsummā 10 811 lati - KNAB skatījumā, ir pieskaitāmi SC priekšvēlēšanu izdevumiem, tādējādi partijai pārsniedzot vēlēšanu izdevumu limitu par 4 463 latiem. KNAB konstatēja, ka vienas fiziskas personas ziedojums pārsniedz likumā noteikto 10 000 latu ierobežojumu kalendārā gada laikā par 228 latiem.

Savukārt partijai "Jaunais laiks" uzdots pārskaitīt valsts budžetā pārsniegto pieļaujamo priekšvēlēšanu izdevumu apmēru - 2 087 latus.

Izvērtējot 9.Saeimas vēlēšanās piedalījušās Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļš" (LPP/LC) vēlēšanu apvienības priekšvēlēšanu kampaņu un ar to saistītos faktiski izlietotos finanšu līdzekļus, KNAB konstatējis, ka pastāv tieša saikne starp apvienības priekšvēlēšanu kampaņu un citu juridisko personu veidotajām kampaņām. Līdz ar to arī šie izdevumi būtu pieskaitāmi apvienības priekšvēlēšanu izdevumiem, kuru kopsumma pārsniedz saskaņā ar likumu atļauto izdevumu apmēru aptuveni par 401 000 latu.

Apvienību dibinājušās divas partijas ir reorganizētas un izslēgtas no politisko organizāciju reģistra, jo kopā ar vēl divām citām partijām 2007.gada 25.augustā dibinājušas un vēlāk reģistrējušas jaunu politisku organizāciju - partiju "LPP/LC". Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra 2008.gada 24.janvārī publiskoto informāciju apvienības darbība uzskatāma par izbeigtu, jo tā nav pieteikusies reģistrācijai politisko partiju reģistrā. Līdz ar to tās administratīvi procesuālā tiesībspēja un rīcībspēja ir zudusi un KNAB nedrīkst pieņemt lēmumu par finanšu līdzekļu atmaksu, jo šī apvienība ir juridiski neatzīts subjekts.

KNAB uzskata, ka konkrētajā gadījumā apvienība, izmantojot politisko partiju pārreģistrācijas kārtību, ir izvairījusies no saistībām pret valsti, tādējādi rīkojusies pretēji likuma mērķim, kas paredz nodrošināt partiju finansiālās darbības atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai.

Kā aģentūrai LETA norādīja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs, attiecībā uz LPP un LC apvienības pretlikumīgi iztērētajiem un saņemtajiem finanšu līdzekļiem birojs vēl vērtēs visus ar politisko organizāciju reorganizāciju saistītos juridiskos aspektus, lai atbilstoši likuma prasībām nodrošinātu šādu prettiesisku līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā.

KNAB atgādina, ka 9.Saeimas vēlēšanās 2006.gadā pirmo reizi bija jāievēro Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumus. 9.Saeimas vēlēšanās pieļaujamie priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņu griesti, kandidējot visos piecos vēlēšanu apgabalos, bija 279 631 lats.

Saskaņā ar likumu priekšvēlēšanu periods ir laika posms no 270.dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai. 9.Saeimas vēlēšanās minētais periods tika noteikts no 2006.gada 11.janvāra līdz 2006.gada 7.oktobrim. Savukārt 2006.gada 26.maijā spēkā stājās nozīmīgs likuma jauninājums - partijām tika noteikts pienākums ieskaitīt valsts budžetā finanšu līdzekļus tādā apmērā, kas atbilst pārsniegtajam priekšvēlēšanu izdevumu apjomam pēc 2006.gada 25.maija.

 

Viedoklis: Līdz galam Kalvītis

Laila Pakalniņa,  Diena  04/25/08     Atšķirībā no Kalvīša, kurš nezina, kāpēc viņš aizgāja no premjera amata, cilvēki zina, kāpēc viņi novembrī aizgāja uz Doma laukumu. Kalvītis saka: "Procesa ap KNAB rezultātā Loskutova dēļ tika upurēta valdība." Lai gan Kalvīša valdības upurēšana sākās vēl iepriekšējās Kalvīša valdības laikā ar negodīgu Tautas partijas vēlēšanu kampaņu. TP ieblēdījās Saeimā, smagi pārtērējot priekšvēlēšanu aģitācijai atļauto summu. Kopš tā laika TP un, it īpaši, Kalvīša pārmetumi KNAB vadītājam Loskutovam par nekārtībām viņa vadītāja iestādē apbrīnojami sinhronizējas ar KNAB uzdevumu TP atmaksāt valsts budžetā priekšvēlēšanu kampaņā pārtērētos līdzekļus. Nupat Kalvītis, tieši tāpat kā pērnruden, ir nācis klajā ar divām paralēlām pārliecībām — ka Loskutovam ir jāatkāpjas un ka TP neatzīst KNAB konstatētos priekšvēlēšanu finanšu pārkāpumus un partijai uzlikto pienākumu atmaksāt valsts kasē 1 027 367 latus. "Mēs par to tiesāsimies līdz galam," teica Kalvītis. Interesanti, ka pēdējo dienu laikā Kalvītis galu nepiesauc pirmoreiz. Vēl nupat Dienai viņš sacīja: "Mēs atbalstīsim Godmani līdz galam."

Ja Kalvītis šobrīd būtu premjers, tad Loskutova problēmas deja vu izraisīta gala sajūta būtu situācijai adekvāta. Bet premjers ir cits. Tiesa, izklausās, ka Kalvītis viņam novēl to pašu grābekli, ko domā esam bijušu par savējo. Par to, ka Loskutovs atklājis naudas pazušanu KNAB un attiecīgi rīkojies, atbrīvojot divus cilvēkus no ieņemamajiem amatiem un lietu nododot prokuratūrai, Kalvītis Godmanim vēl: "Šeit nav izvēles! Valdības vadītājam nav izvēles — viņam ir jārīkojas, pretējā gadījumā tāda valdība nav spējīga funkcionēt."(NRA) Gandrīz jāsaprot, ka Kalvītis Godmanim piedāvā izvēlēties sev vēlamāko galu — Godmanim ir iespēja patriekt Loskutovu, un tad viņu pašu, iespējams, patrieks tauta, vai arī — Godmanis var nepatriekt Loskutovu, bet tad viņu, iespējams, patrieks TP.

Kalvītī, protams, būtu jēga ieklausīties. Taču tikai gadījumā, ja viņš būtu izpratis savas un savas partijas nepatikas cēloņus pret Loskutovu un KNAB. Un ja zinātu, ka viņa valdība bija spiesta demisionēt nevis Loskutova, bet valdošās koalīcijas aizvien pieaugošā cinisma dēļ. Kalvītis cilvēku uzticību zaudēja nevis tad, kad gribēja atbrīvot no amata KNAB vadītāju, bet jau pirms tam — mēģinot grozīt drošības likumus, atrodot un ievēlot Zatleru. Starp citu, Kalvīša valdība krita arī tāpēc, ka vairāki latviešu valodas vārdi ieguva jaunas nozīmes. Piemēram, zooloģiskais dārzs, pateicība, aploksne. Arī lietussargs.

Turklāt Kalvītis, kurš pieprasīja un joprojām pieprasa KNAB vadītāja atkāpšanos, nekad nav ieteicis atkāpties, piemēram, savas valdības labklājības ministrei Dagnijai Staķei tad, kad Reģos — iestādē, par kuru viņa bija atbildīga, sadega 26 valsts aprūpē nodoti cilvēki. Analoģijas TP rindās nav tālu jāmeklē. Mareks Segliņš nu ir vīlies Loskutovā un uzskata, ka viņš KNAB vairs vadīt nedrīkst. Taču, kad atklātībā nonāca fakts, ka viņa paša pakļautībā esošajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē tirgotas Latvijas pases, Segliņš neuzskatīja, ka PMLP priekšniekam Vilnim Jēkabsonam ir jāpamet amats.

Starp citu, Kalvītis apstāklī, ka Loskutovs atklājis pārkāpumus savā iestādē un darījis tos zināmus, saskata nevis valstiski domājoša priekšnieka rīcību, bet gan iespēju ne vien tikt vaļā no Loskutova un varbūt arī Godmaņa, bet pie reizes sākt apdraudēt arī ģenerālprokuroru Maizīti. Intervijā NRA viņš vairākkārt atkārto: "Vai nu ģenerālprokurors iepriekš nav veicis pārbaudi, veicis pavirši, vai piesedzis Loskutovu." Vaicāts, kāpēc ģenerālprokuroram vajadzētu piesegt Loskutovu, kā vienu no iespējām min sabiedrības spiedienu — "neviens jau negrib būt nepopulārs". Ņemot vērā to, ka ģenerālprokurora darbs, kā arī viņa palikšana amatā no popularitātes nav atkarīga vispār, Kalvīša teiktais: "Ja tiek organizēti, mītiņi, aizstāvības grupas un mediju kampaņas, protams, jābūt ļoti spēcīgam un principiālam cilvēkam, lai nostāvētu pretim šādam spiedienam" liek domāt drīzāk par pašu sabiedrības neuzticības reitinga rekordistu, kurš joprojām ir ja ne gana spēcīgs vai principiāls, tad nekaunīgs gan, lai ar visu savu šausmīgo nepopularitāti atļautos palikt politikā. Tāpēc jāpadomā, ka varbūt vēl bīstamāka par nevēlēšanos būt nepopulāram ir nebaidīšanās par tādu kļūt. Ja politiķim ir vienalga, pēc kā izskatās tās lietas, kuras viņš kārto, tad viņa darba devējs, visticamāk, nav sabiedrība.

Bet par Doma laukumu. Šodien avīzē ieraudzīju aicinājumu piedalīties Labestības dienas pasākumos: "Lai Deniss elpotu, nepieciešami 3760 lati." Lūk, arī tāpēc es gāju uz Doma laukumu, jo uzskatu, ka valdībai ir jādara viss, lai bērni Latvijā elpotu, dzirdētu, redzētu, jeb, vienvārdsakot, — dzīvotu. Un nevis jākārto lietas valdošo partiju interesēs.

 

Lembergs atzīst, ka pāris reizes ticies ar Loskutovu

LNT  04/28/08    Vislabākā aizsardzība ir pretuzbrukums - par to ir pārliecināts Aivars Lembergs. Sarīkojis pirmo preses konferenci pēc apcietinājumā un mājas arestā pavadītā gada, smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs paziņoja, ka par nelikumīgo turēšanu aiz restēm vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Aivars Lembergs: "Ne uz vienu neturu naidu, sliktu prātu, netaisos nevienam atriebties par pāri darījumiem. Šajā gadījumā rīkojos kā kristietis, pareizi audzināts."

Tomēr labi audzinātais Lembergs vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, jo teju vai gadu, viņaprāt, apcietinājumā turēts nelikumīgi. Prokuratūra visu laiku apgalvojusi, ka atrodoties brīvībā viņš varēja traucēt izmeklēšanu, bet Lembergs apsūdzētāju pamatojumus turēšanai aiz restēm un mājas arestā, salīdzina ar dažādām varbūtībām.

Aivars Lembergs: "Pastāv varbūtība, ka šodien bus zibens? Pastāv varbūtība, ka šodien būs mākoņi? Pastāv varbūtība, ka vīrieši izdarīs noziegumu? Pastāv varbūtība, ka sieviete izdarīs noziegumu? Kā jūs varat pierādīt, ka varbūtība nepastāv?"

Aivars Lembergs par it kā paša teikto, ka par apcietināšanu, kas notika pagājušā gada pavasarī, viņu jau iepriekš brīdinājis KNAB priekšnieks A. Loskutovs, šodien tikai joko. Lemberga izteikumus par to, ka kāds Ļoša viņu brīdinājis par gaidāmo aizturēšanu, Loskutovs jau lūdzis izvērtē prokuratūrā. Aivars Lembergs: "Ja zem katra Ļošas, Aleksejs Loskutovs saskata sevi un atzīstas, ka viņš kaut kādas darbības ir veicis zem Ļošas iesaukas, tā jau ir viņa izvēle."

Lembergs atzīst, ka ar Loskutovu pāris reizes ticies ir - pirms ievēlēšanas amatā Loskutovs tiekoties Lemberga Puzes īpašumos, solījis lojalitāti, bet tiekoties ceļa malā 2005. gadā Loskutovam bijušas konkrētas intereses, kuras Lembergs gan neatklāj. Turklāt, pretēji KNAB priekšnieka teiktajam, abas tikšanas notikušas pēc Loskutova, nevis viņa iniciatīvas.

Aivars Lembergs: "Protams, ka man. Es visu atceros. Man patīk, ka jūs viņu aizstāvat, kādam vajag viņu aizstāvēt, jo cilvēku savādāk nospārdīs."

Tā arī skaidri neatbildējis uz jautājumiem par Loskutovu, preses konferences beigās Lembergs atkal joko.

Aivars Lembergs: "Un, ja jums liekas, ka jums dzīvē iet grūti, tad atceraties, kādas grūtības šad tad iznāk pārvarēt Lembergam un jums paliks vieglāk."

 

Loskutovs lūdz prokuratūru izvērtēt Lemberga izteikumus

LETA  04/28/08    Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs vērsies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot vērtēt atsevišķos masu medijos atspoguļotos Ventspils mēra Aivara Lemberga izteikumus par to, ka kāds Ļoša viņu brīdinājis par gaidāmo aizturēšanu.

Loskutovs aģentūrai LETA sacīja, ka vēstulē Ģenerālprokuratūrai viņš lūdz vērtēt Lemberga izteikumus, jo tie norādot uz iespējamu prettiesisku rīcību no KNAB priekšnieka puses, proti, iespējams, Lembergs ar Ļošu domājis tieši Loskutovu.

KNAB priekšnieks nezinot Lemberga motivāciju, kādēļ viņš medijos šādi izteicies.

Kā ziņots, KNAB darbinieki Lembergu aizturēja pērn martā uz Rīgas-Ventspils šosejas.

Zatlers pauž atbalstu tautas tiesībām iniciēt Saeimas atlaišanu

LETA  04/28/08    Šodien tiekoties ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem, Valsts prezidents Valdis Zatlers paudis atbalstu tautas tiesībām iniciēt Saeimas atlaišanu, aģentūru LETA informēja LBAS priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča.

Tikšanās laikā Zatlers LBAS pārstāvjus informējis, ka konstitucionālo tiesību komisija joprojām strādā pie Satversmes grozījumu izstrādes saistībā ar Saeimas priekšlaicīgu atlaišanu.

Lai gan LBAS aicina grozīt Satversmes 78. un 79.pantu, konstitucionālo tiesību komisija rosina grozīt arī citus pamatlikuma pantus. Pagaidām gan konkrētāki priekšlikumi netiek atklāti.

Kā arodbiedrību pārstāvjiem solījis prezidents, konstitucionālo tiesību komisijas izstrādātais likumprojekts tuvāko dienu laikā tiks publiskots.

Zatlers tikšanās laikā arī paudis bažas, ka arodbiedrību rosinātie Satversmes grozījumi varētu tiek pieņemti pārāk sasteigti un mirkļa emociju iespaidā. Savukārt LBAS pārstāvji atkārtoti uzsvēra, ka grozījumi izstrādāti ne tāpēc, lai gāztu pašreizējo valdību.

LBAS pārstāvji mēģinājuši "kliedēt šaubas par to kvalitāti".

Zatlers pēc tikšanās ar Saeimas Juridisko komisiju un premjerministru Ivaru Godmani (LPP/LC) pēcpusdienā sola sniegt savu viedokli saistībā ar Satversmes grozījumiem.

Jau ziņots, ka saskaņā ar iepriekš apkopoto provizorisko informāciju par Satversmes grozījumu projekta iesniegšanu parlamentā parakstījies 213 751 vēlētājs. Savukārt parakstu vākšanas pirmajā kārtā pie notāriem Satversmes grozījumu projekta iesniegšanu parlamentā atbalstījuši vēl 11 095 vēlētāji.

Tātad Satversmes grozījumu projekta iesniegšanu izskatīšanai parlamentā atbalsta vairāk nekā nepieciešamā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita.

Centrālā vēlēšanu komisija vēlētāju atbalstīto Satversmes grozījumu projektu nodos Valsts prezidentam, kurš to iesniegs Saeimai.

Šādā kārtībā iesniegtais likumprojekts Saeimai šajā sesijā jāizskata sēdē, kurā piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, bet likumprojekta pieņemšanai nepieciešams vismaz divu trešdaļu klātesošo deputātu atbalsts.

Ja parlaments vēlētāju iesniegtos Satversmes grozījumus noraida vai atbalsta ar labojumiem, būs jārīko tautas nobalsošana, kas izmaksās vairāk nekā divus miljonus latu.

 

Lembergs: Ļoša brīdināja, tā ka paldies viņam

Agnese Margēviča,  NRA  04/29/08     Ar ironiskiem pretjautājumiem, sev raksturīgā manierē paāzējot žurnālistus, Ventspils mērs Aivars Lembergs pirmdien tā arī nevēlējās līdz galam izstāstīt, kas tad ir tas "Ļoša", kuram viņš saka "paldies", ka brīdinājis par gaidāmo apcietināšanu. No dažādiem netiešiem mājieniem un šajā kontekstā kolorīti pavēstītā stāstījuma par pāris tikšanās reizēm pie Lemberga Puzes īpašuma vārtiņiem un privātā auto šosejas malā gan noprotams, ka runa ir par nevienu citu kā KNAB priekšnieku Alekseju Loskutovu.

Tikšanās reizē, kas bijusi Puzē, KNAB priekšnieks Lembergam solījis būt lojāls, apgalvo Ventspils mērs. Loskutova priekšvārdu krievu valodā mēdz saīsināt "Aļoša", bet tik pat labi iespējams, ka "Ļoša" ir palama, kas atvasināta no Loskutova uzvārda saknes, mīkstinot tā pirmo burtu.

"Apturēja mašīnu. Mani jau Ļoša bija brīdinājis, ka tāda lieta būs. (...) Es jau teicu, Ļoša brīdināja. Tā ka paldies viņam. (...) Paldies Ļošam, ka viņš ir korekts..." vēl nepublicētajā intervijā glancētā vīriešu žurnāla Klubs maija numuram par savas apcietināšanas apstākļiem 2007. gada 4. martā uz Rīgas–Ventspils šosejas stāstījis Lembergs. Šo intervijas fragmentu, ko jo intriģējošāku dara virs Loskutova galvas šobrīd atkal sabiezējušie mākoņi, Kluba redakcija izplatījusi, un tie lasāmi interneta portālos.

"Ja zem katra Ļošas Aleksejs Ļoskutovs saskata sevi un atzīstas, ka viņš kādas darbības veicis ar Ļošas iesauku, tā jau ir viņa izvēle," pirmdien sasauktajā preses konferencē izvairīgi teica Lembergs, jauši vai nejauši ar mīkstinājuma zīmi izrunājot Loskutova uzvārda pirmo burtu. Loskutovs aģentūrai LETA sacījis, ka vēstulē Ģenerālprokuratūrai lūdzis vērtēt Lemberga izteikumus, jo tie norādot uz iespējamu prettiesisku rīcību no KNAB priekšnieka puses, proti, iespējams, Lembergs ar Ļošu domājis tieši Loskutovu.

 

Maizītis: Loskutovam pašam jāizšķiras par palikšanu amatā

DELFI  04/29/08    Ģenerālprokurors Jānis Maizītis uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) atklātā naudas piesavināšanās ir smags pārkāpums, kuru izvērtēs prokuratūra, savukārt KNAB vadītājam Aleksejam Loskutovam pašam būtu jānovērtē sava atbildība – palikt vai nepalikt amatā. Loskutovs portālam "Delfi" sacīja, ka patlaban nedomā atkāpties.

Loskutovs portālam "Delfi" sacīja, ka apzinās to, ka varēja lieta birojā sakārtot labāk un jau patlaban pie tā tiekot strādāts. "Par atkāpšanos es tagad nedomāju, jo apzinot, ka biroja darba stabilitāte ir svarīgākais priekš manis... ja es atkāpšos, tad varētu sākties jukas, bet es gribu lai viņi [KNAB darbinieki] tagad varētu turpināt strādāt," sacīja Loskutovs.

Maizītis otrdien žurnālistiem pēc valdības slēgtās sēdes atteicies izpaust sēdē apspriesto. Savukārt Loskutovs žurnālistiem paudis, ka viņam valdības sēdē nekas neesot prasīts. Maizītis žurnālistiem skaidroja, ka pērn rudenī viņa vadītā KNAB darbības izvērtēšanas komisija nav konstatējusi iztrūkumus operatīvajos līdzekļos. Taču pašlaik izveidojusies jauna situācija, kuru prokuratūra vērtēs.

Maizītis uzsvēris, ka KNAB pazudusi nauda, iespējams, nav operatīvie līdzekļi, tā varētu būt nodrošinājuma nauda vai lietiskie pierādījumi. Pārbaudē arī tiks noskaidrota pazudušās naudas izcelsme. Maizītis skaidroja, ka šī nauda varēja atrasties birojā, tā nebija obligāti jāpārskaita uz kādu noteiktu kontu bankā. Viņš uzsvēra, ka tā ir pašas iestādes atbildība, kā tā nauda tiek glabāta. Jautāts, vai Loskutovs pēc šiem jaunatklātajiem faktiem var turpināt darbu KNAB vadītāja amatā, Maizītis atbildēja, ka "tā ir paša Loskutova atbildība, cik viņš ir paškritisks". Savu viedokli viņš nevēlējās atklāt pirms izmeklēšanas rezultātu paziņošanas. Pirmos rezultātus Maizītis solīja līdz maija beigām.

Savukārt premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) pauda, ka Saeima iepriekšējās pret Loskutovu sāktās disciplinārlietas ietvaros bija uzdevusi iesniegt ziņojumu par iespējamiem izmaiņām likumos. Valdībā domas par nepieciešamajām izmaiņām operatīvo līdzekļu uzkaitē dalījušas – Finanšu ministrija uzskata, ka nav nepieciešami jaunas likuma normas, bet Valsts kontrole uzskata, ka nepieciešamas izmaiņas.

Valdība otrdien slēgtā sēdē nolēma sūtīt atbildi Saeimai, kurā informēs par KNAB atklātajiem pārkāpumiem, un pēc prokuratūras izmeklēšanas rezultātiem valdība varētu lemt par tālāko rīcību, vai veidot kādu komisiju. Jau ziņots, ka saistībā ar KNAB naudas pazušanu no amata atstādinātas divas biroja amatpersonas - Jānis Imša un Indra Veipa. Abas personas strādājušas Slepenības režīma nodaļā. Laikraksts "Latvijas Avīze" raksta, ka no KNAB pazuduši aptuveni 60 000 latu. Taču portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka izskanējušās runas, ka pazudusī nauda izņemta no uzņēmējas Ināras Vilkastes mājas, neatbilst pateicībai. Izmeklējot šīs naudas pazušanu, prokuratūra pārbauda arī to, kā birojā organizēta un notiek kriminālprocesos izņemtās naudas glabāšana, uzskaite un kontrole. Savukārt pērn rudenī ievērojamus sabiedrības protestus izraisījis toreizējā premjera Aigara Kalvīša lēmums atstādināt Loskutovu no amata saistībā ar Valsts kontroles atklātajiem nepilnībām operatīvo līdzekļu uzskaitē. Vēlāk valdības izveidotā komisija secināja, ka šīs nepilnības nevar būt par pamatu Loskutova atlaišanai, un viņam pašam tās jānovērš.

 

Maizītis: Operatīvo darbību nauda nav zudusi

Zane Zālīte-Kļaviņa,  Diena  04/30/08    Kamēr vairākkārt tika pārbaudīts operatīvo līdzekļu izlietojums Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), pārkāpumus neatklājot, KNAB tika konstatēta ievērojamas naudas summas zudība. Par to otrdien tika informēta valdība, taču šī pārbaude vēl neattiecas uz KNAB nesen konstatēto naudas zādzību. Pašlaik vissvarīgāk noskaidrot, vai nauda, ko piesavinājās KNAB darbinieki, drīkstēja atrasties birojā seifā. Nāksies vērtēt arī iestādes vadītāja Alekseja Loskutova atbildību notikušajā, atzīst ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Jānis Maizītis, Latvijas republikas ģenerālprokurors:

Ir jārēķinās ar faktiem

Nauda, kas ir operatīvajai darbībai, ir visa tā nauda, kas ir slepenas darbības finansēšanai. Piemēram, operatīvajam eksperimentam, ja kādam dod kukuli. Tā ir nauda, ko var maksāt aģentūrai, nauda, kuru var izmantot slepenai darbībai. To iedod valsts, un valsts šādu naudu KNAB ir piešķīrusi. Pagājušā gada rudenī bija Valsts kontroles pārmetumi, ka tā daļa [operatīvās darbības līdzekļi] ir nodalīta no kopējās grāmatvedības. Ar to it kā slepenības jautājums tika stādīts augstāk par grāmatvedību. Mēs nekonstatējām, ka operatīvajā naudā būtu kaut kādi iztrūkumi, - ka materiālās vērtības, kas tiek nopirktas par šo naudu, neatrastos uz vietas. Kad bija inventarizācija, materiālās vērtības un nauda pēc apjoma arī bija uz vietas, mēs nekonstatējām, ka būtu kādi, vienkārši sakot, iztrūkumi.

Šobrīd jau tā ir nauda [kas tika nozagta KNAB], kas, ja notiek kratīšana pie kādas personas, kura ir saukta pie atbildības par tādu noziegumu, kur ir iespējama mantas konfiskācija. Prokurora vai izmeklētāja uzdevums ir, ja, teiksim, mājās kratīšanā atrod šādu naudu, izņemt to un uzlikt arestu iespējamajai mantas konfiskācijai. Tā ir likumīga darbība. Šādai naudai ir jāglabājas iestādes depozīta kontā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, tā nevar atrasties nevienā seifā, ne pie viena izmeklētāja vai operatīvā darbinieka. Tā neveido daļu no iestādes bilances, tā ir atsevišķā depozīta kontā. Ir vēl otra rakstura nauda, teiksim, ja ir kukulis, tas tiek izņemts un ir nepieciešams kā lietiskais pierādījums. Ministru kabineta noteikumi saka, ka šāda nauda var glabāties speciāli aprīkotā seifā izmeklēšanas iestādē.

Depozīta vai seifa nauda?

Tagad viens no būtiskākajiem jautājumiem - kas tā ir par naudu, kas ir piesavināta? Vai tā ir lietisko pierādījumu nauda vai nauda, kas attiecas uz depozīta kontu? Tas ir tādā kontekstā, kāda [KNAB] ir sistēma, un kādi ir kontroles mehānismi. Loģiski, ka naudu, kas izņemta kratīšanā un ir depozīta kontā, neviena amatpersona nav spējīga piesavināties. Situācijā, ja amatpersonai viņa turpat seifā ir, protams, risks piesavināties šo naudu pieaug. Tā ir tā būtiskākā lieta, kas jānoskaidro izmeklēšanas laikā - kādas bija instrukcijas, kā darbinieki bija instruēti, ko viņi zināja, ko viņi nezināja par šo kārtību?

Protams, jāvērtē agri vai vēlu būs arī, cik lielā mērā iestādes vadītājs ir izdarījis visu. (..) [Vadītājam] ik pa laikam jātaisa inventarizācijas, jānozīmē inventarizācija, teiksim, reizi gada. (..)

Smags likuma pārkāpums ir pati šī [naudas] piesavināšanās. Man ir grūti šajā brīdī ko konstatēt [par vadītāja atbildību]. Mēs esam izprasījuši visus dokumentus no KNAB, arī meklējam dokumentus, veicam visas izmeklēšanas darbības, lai tiktu skaidrībā, kāda šī kārtība bija, kurš par ko atbild, kurš ko zina, kurš ko nezin. Ceru, ka līdz maija beigām mēs šo izmeklēšanas virzienu, ņemot vērā arī neapšaubāmi šo aktualitāti, mēs centīsimies ar izmeklēšanas metodēm noskaidrot.

[Ka nauda pazudusi,] to atklāja pats KNAB. Viņiem prasīja šo naudu, kas ir nepieciešama, atdot, un tad viņi sāka interesēties. Tajā brīdī viņi reaģēja - izveidoja inventarizācijas komisiju, konstatēja iztrūkumu, attiecīgi es tiku informēts (..). Tie ir desmitiem tūkstoši latu, tā ir liela summa.

Loskutovs var palikt amatā?

Tā ir Loskutova kunga paša atbildība, jāsaka, situācijas pašnovērtējums. Un arī paškritisms, kā viņš rīkojās. Es savu viedokli varēšu paust tikai tad, kad manā rīcībā būs izmeklēšanas rezultāti, jo man ir jārēķinās ar faktiem, jākomentē fakti, kādi konkrēti iespējami vai neiespējami pārmetumi ir saistāmi tieši ar vadītāju.

 

Trešdaļa KNAB pazudušās naudas tērēta tūrisma braucieniem

Ritvars Bīders  Diena bizness  04/30/08    Laikraksta Čas rīcībā nonākusi informācija, ka par KNAB atsavinātās naudas līdzekļu piesavināšanos no darba atstādinātais biroja galvenais speciālists Jānis Imša, iespējams, 20 000 LVL jeb trešo daļu no kopējās pazudušās naudas summas iztērējis tūrisma braucieniem.

Sakarā ar nesenajiem notikumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ģenerālprokurors Jānis Maizītis pieļāva iespēju, ka KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs varētu pamest savu amatu birojā, taču par to pašlaik netiekot diskutēts.

J. Maizītis norādījis, ka naudas līdzekļu piesavināšanās birojā ir ļoti smags noziegums un prokuratūra to ņems vērā.

 

Viedoklis: Noķert lielo zivi

Ilze Grīnuma,  Diena  04/30/08    Pat tad, ja Aleksejs Loskutovs KNAB vadītāja amatā pieļāvis daudz kļūdu, viņš tik un tā ir spēcīgas korupcijas apkarotāju komandas izveidotājs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova vēlmi noķert lielu zivi (domāts valsts apzadzējs), ko spraust uz savu sasniegumu pīķa, savulaik mazliet ironiski locīja tāpat kā neseno atzīšanos spējā būt par Valsts prezidentu. Viņa pazinēju stāstītais par mērķtiecīgu un neatlaidīgu karjeristu nav bez pamata. Būtiski, ka pat tad, ja Loskutovam (45) neizdosies izkārpīties no netīrumu katla, kurā KNAB vārās jau otro nedēļu, daļai sabiedrības viņš, kaut apklāts melnumiem, tik un tā ir tīrs un aizstāvams kristāliņš.

Saruna ar Loskutovu ir dienā, kad naudas piesavināšanās lietai pieplusojušās aizdomas par aprēķinātu labvēlību pret premjera partiju LPP/LC. Turklāt KNAB šefs jau zina, ka tūlīt atklātībā parādīsies arī Ļoša — viņa dīvainās tikšanās ar smagos noziegumos apsūdzēto Aivaru Lembergu. Pirms jautājumiem viņš kāri tver cigaretes dūmus uz biroja nama balkoniņa Alberta ielā, vēlāk — klak, klak — viļā saujā kaut ko metāliski skanošu.

"Bet iekšēji, (..) subjektīvi lielākais diskomforts saistīts ar to, ka, kad notika lietussargu revolūcija, es biju tas, kurš teica, ka tas ir milzīgs uzticības kredīts, kurš jāattaisno. Sanāk, ka šis uzticības kredīts kaut kādā ziņā ir iedragāts," viņš saka. Pērnajiem protestiem pret valdošās politiskās elites cinismu (tā dēvētajā lietussargu akcijā Doma laukumā) par pēdējo pilienu kalpoja Tautas partijas iniciētā KNAB vadītāja gāšana.

Loskutovs runā, ka pātagas cirtieni ir brīdī, kad birojs piecu gadu smagā darbā ne tikai izlīda no autiņiem, bet arī panāca, ka sabiedrība notic — ir valsts iestāde, kas gatava cīnīties pret korupciju visos līmeņos. "Pietiek ar vienu negodīgu cilvēku un noziedzīgu rīcību, lai tie, kas mums uzticas, sāk šaubīties." Šķiet, apziņa, kādā leknā pļavā pašreiz līksmo KNAB nelabvēļi, viņam griež līdz kaulam.

Jāatceras, ka 2004.gadā Loskutova iesēdināšana biroja vadītāja krēslā bija vāji slēpts valdošās politiskās elites triks. Tāpēc Loskutovs drīzāk tika vērtēts kā kārtējā marionete, nevis reāls darītājs, kas spējīgs pārcirst nabassaiti ar saviem "politiskajiem krusttēviem", saka sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka.

Tomēr notika tieši tas, un to arī novērtēja, par spīti tam, ka Loskutovs neatbilda un tā arī nav atbildis stereotipam par to, kādam jābūt cīnītājam ar tumšajiem spēkiem. Kaut vai, ja atceras mediju savulaik izvilktos pikantumus par viņa intīmo dzīvi no erotikas žurnāla Melnā pantera, mulsinošās atbildes par Latvijas okupāciju un iešanu izglītoties uz attiecīgu muzeju. Privātās dzīves peripetijas ir daiļrunīgas — četri bērni no trim laulībām, no kurām pēdējā ar Sandru Šimkus ir stāsts par iespējamo interešu konfliktu dienesta romāna dēļ.

Rūpīgi sekojot līdzi KNAB darbam, Kažoka secinājusi — ļoti pretrunīga amatpersona: "Cilvēks — torpēda, kura labākās īpašības sev līdzi nes destrukcijas risku." Viņa min vairākus piemērus. Sabiedrībai patīk Loskutova parasti asā un izlēmīgā rīcība vai spriedumi. Taču krīzes situācijās viņa enerģija var būt arī cēlonis pārsteidzīgai rīcībai un neapdomīgiem izteikumiem. Vai arī — Loskutovs var publiski iebilst ietekmīgiem politiķiem, iestājoties par korupcijas novēršanai principiāli svarīgiem jautājumiem. Vienlaikus šī izteiktā savas taisnības apziņa, iespējams, neļauj viņam būt kritiskākam pret cilvēkiem, ar kuriem kopā viņš strādā un, atsevišķos gadījumos, arī pašam pret sevi.

Gribēšana izsisties priekšniekos ir viena no īpašībām, ko zina saukt bijušie kolēģi Latvijas Policijas akadēmijā. Loskutovs ir alma mater Juridiskās fakultātes izcilnieks, doktora grādu juridiskajās zinātnēs ieguvis studijās Maskavā. Pēc tam viņš vairāk nekā desmit gadu veidoja akadēmisko karjeru Policijas akadēmijā — mērķtiecīgi, no asistenta līdz pat asociētajam profesoram.

Loskutova nelielā pašanalīze sasaucas ar Kažoku. Uz paša izvirzīto jautājumu — Ko es varu pārmest sev? — viņš lietišķi atbild: "Ka uzticējos saviem kolēģiem, neskatoties uz to, ka viņi paši atbild par katru savu darbību. Tomēr bija nepieciešama stingrāka kontrole un uzraudzība."

Jautājums, vai KNAB vadītājs spēj tvert savu laukumu, ir parādījies arī agrāk. Kažoka saskaitījusi, ka Loskutovs personīgi pārrauga 11 nodaļu: "Atslogojot savus vietniekus no administratīvā darba, Loskutovs uzņēmās kontrolēt tik daudz, cik viens vadītājs efektīvi nespēj paveikt." Tam papildus viņš joprojām ir aktīvs lekciju lasītājs četrās augstskolās (agrāk pat sešās) — Policijas akadēmijā, Latvijas Universitātē, augstskolā Turība un Baltijas Starptautiskajā akadēmijā.

Iveta Kažoka un KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes pārstāvis Valts Kalniņš uzskata — kamēr nav skaidrības par Loskutova atbildību kratīšanās izņemtās naudas pazušanā, viņam nav jāatkāpjas. "Visās tiesībsargājošajās iestādēs ir gadījušies korumpēti darbinieki," saka Kalniņš.

Atklāts paliek jautājums, vai pērn rudenī Valsts Kontroles (VK) uzskaitītās nepilnības attiecībā uz operatīvo līdzekļu pārvaldi nebija gana nopietns signāls pārskatīt arī pārējo KNAB saimniecību. Vienubrīd medijos parādījās informācija, ka naudas pazušana atklāta jau revīzijās pērnruden, bet Loskutovs to nekomentē.

Tas par lielo zivi ir interesanti tāpēc, ka tagad korupcijas apkarotājs nenosauc nevienu, ko gribētu vēl noķert. "Es uzskatu, ka galvenais, ko man izdevās panākt, — biroja iekšienē nav nekādas spriedzes, un kolēģi var strādāt, pildot savus pienākumus." Tieši tāpēc viņš arī pats neatkāpsies no amata — jauns priekšnieks nesīs juku laikus. Izskan arī bažas, ka Loskutova vietā iesēdīsies cilvēks bez prioritātes pārcirst jau pieminēto nabassaiti.

Loskutovs domā, ka viņa pieeju komandas darbam novērtē arī kolēģi. Atklātu komentāru te nav. Anonīmi kāds KNAB darbinieks saka — priekšnieks esot kā siena starp biroja darbu un ārējiem uzbrukumiem, īpaši politiskajiem. Ja viņam nāksies krēslu atstāt, savējos varētu atstāt arī tā KNAB daļa, kurai svarīgs ir godprātīgs, ārēji neietekmēts darbs.

"Loskutovs vienmēr ir atbalstījis visas apkarošanas aktivitātes, un, kad ir kādas administratīvas vai organizatoriskas problēmas, mēs vienmēr esam ar viņu," tā savulaik Loskutova sīvākā pretiniece, viņa vietniece korupcijas apkarošanas jautājumos Juta Strīķe. Darbinieki zina, ka visas problēmas birojā var izrunāt un nav jābaidās no subjektīvas attieksmes.

Loskutovs joprojām ir gatavs atkārtoti kandidēt uz KNAB vadītāja vieta. Gada sākumā līdz ar šo parādījās ziņa, ka viņš piekristu būt arī Valsts prezidents, ja vien viņu izvirzītu. Pašreiz šādiem jokiem korupcijas apkarotājs gan nav gatavs. "Šeit, pat es teiktu, toreiz bija dubultjoks, jo es neloloju ilūzijas, ka mani kāds varētu izvirzīt."

Ja par jokiem, tad ir arī kāds cits mīlīgs pastāstiņš: jaunais KNAB vadītājs Dienai sārtiem vaigiem stāsta, ka labprāt lasot atraktīvus grāvējus. Kad pirms balsojuma Saeimā viņam izteikti mājieni par saistību ar Valsts drošības komiteju, viņš atzīst, ka vienubrīd sajuties kā pats Džeimss Bonds — slepens un svarīgs.

 

Viedoklis: Kalvītis atsāk «strādāt»

Aivars Ozoliņš,  Diena  04/30/08    Konfiscētās naudas pazušana no seifa Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, par ko tā vadītājs Aleksejs Loskutovs pats paziņoja pagājušonedēļ, izskatās ļoti nelāgi, un, protams, galvenā atbildība par visu, kas iestādē notiek, pienākas tās priekšniekam. Kamēr Ģenerālprokuratūra pārbauda, kas un kā īsti noticis, nebūtu tomēr jāsteidzas ar secinājumiem un vainīgo nosaukšanu. Var vienīgi paust nožēlu, ka valdošās koalīcijas politiķiem, kuru mērķtiecīgas tiesiskuma graušanas pasākumu klāstā KNAB neitralizēšana ir prioritāte, radies iegansts atsākt pērnruden sabiedrības protestu piebremzēto tiesiskas valsts pamatu noārdīšanu. Dažu odiozu politikas personāžu aktivitātes liek domāt, ka mērķi arī šoreiz var būt tālejošāki nekā tikai Loskutovs un viņa vadītais KNAB.

Lai kādu atzinumu par naudas pazušanu sniegtu prokuratūra, tēmēts šoreiz acīmredzot tiek arī uz ģenerālprokuroru Jāni Maizīti. Bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis (TP) intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē ceturtdien atklātā tekstā pasludināja, ka KNAB vadītājs par naudas pazušanu ir "krimināli atbildīgs, ne tikai ar savu amatu", un arī ģenerālprokuroram esot jāuzņemas atbildība, jo prokuratūras pārbaude KNAB esot veikta pavirši, un "man ir pamats domāt, ka Loskutovs tika piesegts".

Vai Kalvītis norāda Maizītim, ka viņam ir jāatrod Loskutova vaina, ja nevēlas, lai viņu apvaino nu jau kriminālnozieguma "piesegšanā"? Arī premjerministram Ivaram Godmanim (LPP/LC) tas esot "goda jautājums, lai atgrieztu taisnību", taisnīgais Kalvītis brīdina, tāpēc "nav izvēles - viņam ir jārīkojas, pretējā gadījumā tāda valdība nav spējīga funkcionēt". Atkal jau Kalvītis zina, kas kuram jāsoda, pirms vēl noskaidrots, kas ir noticis.

Citu koalīcijas politiķu draudzīgā māšana prokuratūras virzienā, no kurienes esot jāsagaida atzinums, būtu vērtējama kā netipiski apsveicama paļaušanās uz likumsargiem, taču koalīcijas lielākās partijas vadītāja šantāžas kontekstā var būt arī labi iestudētas lugas nākamā cēliena piesolījums. Arī Tautas partijas "gods, prāts un sirdsapziņa" Gundars Bērziņš, kas savā fermā uzzina pat to, kam it kā vajadzētu būt noslēpumam, jau ir pasteidzies paziņot, ka prokuratūra, veicot pārbaudi KNAB, neesot bijusi uzdevuma augstumos, un tas atkal liecinot par nepietiekamo kontroli pār drošības iestādēm. (KNAB gan nav drošības iestāde, taču acīmredzot visi TP ienaidnieki bāžami vienā maisā pie SAB.)

Pasākumā iesaistījies arī Puzes gūsteknis Aivars Lembergs, kas savā parastajā ciema viltnieka stilā stāsta, kā viņu pirms gada kāds "Ļoša" brīdinājis par aizturēšanu un ka ar Loskutovu esot divas reizes runājis - Puzē pirms viņa apstiprināšanas amatā un uz Rīgas robežas par kādām "interesēm". (Amizanti, ka Lembergs jau pats sevi izmanto kā "kompromātu" pret Loskutovu.)

Šāda KNAB priekšnieka runāšana džipā Rīgas nomalē ar Ventspils mēru šķiet dīvaina. (Loskutovs teic, ka esot par šo sarunu informējis prokuratūru, prokuratūra to apstiprina.) Taču temats, ja ticam KNAB vadītājam, - ka Lembergs lūdzis atstāt amatā izmeklētāju Ilmāru Bodi, - ļauj atgādināt, ka savulaik Loskutova atlaisto izmeklētāju premjerministrs Kalvītis ar savu rīkojumu lika atjaunot darbā KNAB, taču tagad viņu tur aizdomās par slepenas informācijas izpaušanu.

Var vēl pieminēt četrus finanšu policijas darbiniekus, kuri, pat apsūdzēti Ilzes Jaunalksnes telefonsarunu nelikumīgā noklausīšanā, turpināja strādāt šajā iestādē, un arī viņu galvenā priekšnieka, VID vadītāja Dzintara Jakāna atkāpšanos valdības vadītājs neprasīja. Turpina strādāt arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks Vilnis Jēkabsons, kura vadītajā iestādē divus gadus tika tirgotas Latvijas pilsoņu pases.

Tas nenozīmē, ka arī no Loskutova nebūtu jāprasa atbildība par viņa vadītajā iestādē notiekošo. Tas nozīmē, ka likuma ievērošana nav valdošās koalīcijas politiķu motīvs, vēršoties pret kādu amatpersonu.

Tieši viņu ilgstošā un atklāti ciniskā nerēķināšanās ar tiesiskuma un demokrātijas principiem - var minēt drošības likumu grozījumus, Valsts prezidenta atrašanu zvērudārzā, brutālo mēģinājumu izrēķināties ar KNAB - piespieda cilvēkus pērnruden iziet ielās. Tas nebija tikai par Loskutovu, kā laikam bija iedomājušies tie, kuri tagad stāsta, ka "revolūcijas ugunskurs" līdz ar naudas pazušanu KNAB esot "apdzēsts". Gana droši var apgalvot, ka bez "lietussargu revolūcijas" ne tikai Loskutovs pērnruden nebūtu palicis amatā, bet arī SAB direktors Jānis Kažociņš tagad vairs nebūtu savējā, toties Kalvītis gan laikam būtu joprojām premjerministrs, un var tikai minēt, kādas vēl cūcības būtu kopā ar saviem "darītājiem" sastrādājis. Diemžēl gadījums ar naudu varētu būt iedvesmojis viņus atsākt "strādāt", tāpēc, lai arī kāda kuram par to pienāktos atbildība, tam vajadzētu nevis kaut ko "apdzēst" sabiedrībā, bet gan likt saglabāt modrību.

 

Loskutovam šī vasara nebūs viegla

Māra Libeka, Latvijas Avīze   04/30/08    Ģenerālprokurors Jānis Maizītis maija beigās informēs valdību par izmeklēšanas rezultātiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), bet premjers lems, vai atkal veidot komisiju, kas izvērtētu KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova piemērotību amatam.

Ministru kabineta slēgtajā sēdes daļā bija iekļauts jautājums par premjera Ivara Godmaņa rīkojuma izpildi. Premjers bija licis veikt papildu pārbaudes KNAB, lai izvērtētu operatīvo līdzekļu izlietojumu. Komisijas vadītāja Ģenerālprokuratūras prokurore Māra Usāne jau 19. februārī bija iesniegusi premjeram komisijas ziņojumu, bet tas valdības darba kārtībā iekļauts tikai tagad, kad atkal savilkušies drūmi mākoņi virs A. Loskutova galvas un prokuratūra sākusi kriminālprocesu par KNAB nozudušajiem kratīšanā atsavinātajiem vairākiem desmitiem tūkstošu latu.

M. Usānes vadītā komisija, tāpat kā agrāk izveidotā J. Maizīša vadītā komisija, nekonstatēja operatīvo līdzekļu iztrūkumu un pārliecinājās, ka KNAB pietiekami nodrošina kontroli pār šo izmaksu pamatotību un lietderību. Bet, lai izmeklēšanas iestādēm būtu pilnīga skaidrība operatīvo līdzekļu izmantošanā, vēl tiks spriests par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos. Piemēram, Valsts kontrole uzskata, ka vajadzētu grozīt virkni likumu un Ministru kabineta noteikumu, arī Tieslietu ministrija rosina pārskatīt vairākus normatīvos aktus, tāpēc, kā norādīja premjers Ivars Godmanis, šis jautājums vēl tiks izvērtēts – Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija trīs mēnešu laikā nāks klajā ar priekšlikumiem par nepieciešamajām izmaiņām noteikumos un likumos.

Bet patlaban Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par KNAB nozudušajiem tūkstošiem. Ar ko šī nauda atšķiras no iepriekšminētajiem operatīvajiem līdzekļiem? Operatīvās darbības nauda ir valsts līdzekļi, ko piešķir izmeklēšanas iestādei operatīviem eksperimentiem, piemēram, kukuļa došanai vai maksāšanai aģentiem par vērtīgas informācijas sniegšanu utt. Bet no KNAB pazudusī nauda varētu būt tā nauda, ko izņem kratīšanas laikā un kurai prokurors vai izmeklētājs uzliek arestu. J. Maizītis: "Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem šādai naudai ir jāglabājas iestādes depozīta kontā, tā nevar atrasties seifā vai arī pie operatīvā darbinieka. Tikai tad, ja nauda tiek izņemta jau kā lietiskais pierādījums, MK noteikumi ļauj šādu naudu glabāt speciāli aprīkotā izmeklēšanas iestādes seifā. Patlaban viens no izmeklēšanas būtiskākajiem jautājumiem ir, kas tā ir par naudu, kas ir piesavināta. Bet līdztekus tam tiks izvērtēts, cik labi KNAB darbinieki bija instruēti par naudas glabāšanas kārtību. Izmeklēšanas laikā būs jānoskaidro, vai iestādes vadītājs ir izdarījis visu, lai nauda nevarētu pazust."

Bet, izrādās, ka prokurore Velta Zaļūksne jau apstiprinājusi manam kolēģim Ervīnam Cīrulim ("LA", 29. aprīlis), ka liela daļa no pazudušās naudas figurējusi krimināllietās kā lietiskais pierādījums. Banknošu numuri bija ierakstīti kratīšanas protokolā. Ja naudas nav, nav arī pierādījumu, līdz ar to var vēl līdz tiesai "aprakt" jebkuru kukuļošanas lietu.

Premjers maija beigās saņems ģenerālprokurora starpziņojumu un tad tiks lemts, vai veidot speciālu komisiju, kas vērtētu A. Loskutova atbilstību amatam.

J. Maizītis: "Salīdzinot ar operatīvo līdzekļu izlietojumu, šī ir pavisam atšķirīga situācija, kurai var būt ļoti nopietnas sekas. Man grūti patlaban ko komentēt par iestādes vadītāju. Viens no izmeklēšanas virzieniem, kas jānoskaidro kriminālprocesā, ir amatpersonu atbildība. Savu viedokli paudīšu tikai tad, kad manā rīcībā būs izmeklēšanas rezultāti. "

Atbildot uz jautājumu, vai Loskutova kungs pēc šāda pārkāpuma varētu turpināt darbu, J. Maizītis atbildēja, ka vispirms tā esot Loskutova paša atbildība, situācijas pašnovērtējums un paškritiskums.

 

 

 

Citādā ziņā valdībā un politikā...

 

 

 

Viedoklis: Nebalsošu par juridisku brāķi

Kārlis Leiškalns, 9. Saeimas deputāts,   Diena  04/21/08    Par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ierosinātajiem grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē ir parakstījušies vairāk nekā 213 tūkstoši pilsoņu, kas ir patiesi liels, respektējams tautas sabiedriski politiskās aktivitātes rādītājs.

Un tomēr es kā 9.Saeimas deputāts nevaru atbalstīt konkrētos grozījumus un par tiem nebalsošu.

Manuprāt, LBAS nav sekojusi Satversmes garam un 78.pantā definētajam principam, ka grozījumu projekti Satversmē iesniedzami pilnīgi izstrādāti. Lai nu ko var teikt par LBAS piedāvātajiem grozījumiem, tikai ne to, ka LBAS būtu pacentusies tos izstrādāt pilnīgi...

Likumprojekts gan paredz, ka vēlētāji var ierosināt Saeimas atlaišanu, taču tālāk nav ne vārda par to, kam būtu jānotiek pēc tam — cik ilgi strādās atlaistā Saeima, kas noteiks tās dienas kārtību, kad jānotiek nākamajām vēlēšanām. Un visbeidzot — kādi citi iemesli, izņemot vēlētāju desmitdaļas nepatiku pret deputātiem vai to daļu, ir vajadzīgi, lai rosinātu Saeimas atlaišanu. LBAS projektā nav nekā cita, izņemot nepatiku.

Iespējams, juristi kādu nebūt izeju no situācijas atrastu — ja tālāka rīcība nav aprakstīta 78. un 79.panta grozījumos, tad var mēģināt piemērot attiecīgus pantus no Satversmes 3.nodaļas Valsts Prezidents — pielietot 48. un 49.pantu jeb rīkoties tā, it kā nevis tauta būtu atlaidusi Saeimu, bet Valsts prezidents. Te gan mēs nonākam pie ļoti īpatnējas situācijas — šie panti neparedz kvorumu, kas nozīmē — ja savākta viena desmitā daļa vēlētāju parakstu, tad varam uzskatīt, ka Saeima ir atlaista. Un nevis 25% no vēlētājiem referendumā var atlaist Saeimu, bet viens pats vēlētājs, jo minētie panti neparedz nekādu kvorumu, kas nepieciešams, lai tautas nobalsošanu uzskatītu par notikušu.

Un tā nav Satversmes autoru kļūda, bet te redzams, ka Satversmes autori ir rakstījuši pamatlikumu, katrā tā vārdā ieliekot dziļu jēgu un rūpīgi pārdomājot, kā vieni panti saskanēs ar citiem dokumenta pantiem. Tiklīdz notiek kāda voluntāra iejaukšanās, kāda nepārdomāta svītrošana vai rakstīšana klāt, tā visa dižā Satversmes ēka draud sagāzties.

Nodaļā Valsts Prezidents nav instruktīvi aprakstīts, kādai ir jābūt situācijai, lai Valsts prezidents ierosinātu atlaist Saeimu, bet no tā vēl vairāk izriet Valsts prezidenta atbildība (arī politiskā) un sabiedrības pārliecība, ka viņš to darītu pie zināmiem apstākļiem, piemēram, ja Saeima kļūtu rīcībnespējīga, nespētu noturēt sēdes, kuru notikšanai vajadzīga ne mazāk kā piecdesmit deputātu klātbūtne, nespētu izveidot rīcībspējīgu valdību, nespētu pieņemt likumus, pieņemtu likumus, kuru populisms apdraudētu valsts attīstību un drošību, kā arī situācijā, kurā parlaments atteiktos pārskatīt Valsts prezidenta atgrieztus likumus. Principā ir gandrīz neiespējami aprakstīt visas situācijas, kad rastos nepieciešamība ierosināt parlamenta atlaišanu, taču konstitūcijas neraksta datoram, bet domājošiem cilvēkiem, kuri spēj pieņemt pareizus un atbildīgus lēmumus. Ne velti šis ir vienīgais lēmums, par kuru Valsts prezidentam ir paredzēta politiska atbildība un amata zaudēšana Saeimai pozitīva referenduma gadījumā (skat Satversmes 50.pantu). Par likumdošanas konfliktu ir padomāts, un Satversme 72., manuprāt, šeit citējamā pantā "Valsts Prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.

Šīs tiesības Valsts Prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem" jau piedāvā risinājumus gan prezidentam, gan Saeimas mazākumam. Citētā Satversmes norma tika spīdoši lietota bēdīgi slavenajos drošības likumu grozījumos.

Lasot LBAS piedāvātos grozījumus, ir iespējams modelēt situāciju, kāda var izveidoties. Pirmkārt, ir risks, ka Saeima kļūtu mazspējīga vai pat rīcībnespējīga — tās spēja pieņemt īstermiņa nepopulārus, bet ilgtermiņā valstij nepieciešamus likumus samazinātos, jo deputāti maz domātu par likumiem, kas tiem jāpieņem, bet daudz vairāk lūkotos uz Damokla zobenu, kas karātos tiem virs galvas — savu iespējamo atlaišanu.

Pēc katrām vēlēšanām ir uzvarētāji un zaudētāji, un katrai partijai šķiet, ka tā vai nu nepelnīti nav pārstāvēta Saeimā, vai ka tai, veidojot valdību, nav ierādīta atbilstoša vieta tajā, vai ka tā nepelnīti atstāta opozīcijā. Un neapmierinātajiem instruments rokā — jāsavāc tik paraksti, un tālākais ir skaidrs — jārīko referendums bez kvoruma. Tā kā Latvijā parlaments parasti veidojas daudzpartiju pārstāvniecībā, nav vēl bijis gadījuma, kad kāds viens saraksts iegūtu 51% vēlētāju simpātijas. Un izskatās, ka pārredzamā nākotnē šī tradīcija netiks lauzta. Līdz ar to LBAS Satversmes grozījumi nozīmē, ka katru vēlēšanu rezultāti tiks apstiprināti vai noraidīti referendumā.

Domāju, ka Saeima nevar pieņemt Satversmes grozījumus LBAS piedāvātajā redakcijā, līdz ar to tie jānoraida vai arī jāraksta alternatīvs Satversmes grozījumu projekts, kas gan neļaus izvairīties no referenduma, toties ir iespēja saglabāt 213 tūkstošu pilsoņu domu, vienlaikus koriģējot LBAS juridisko brāķi. Lai to panāktu, manuprāt, jāķeras nevis pie tiem pantiem, kuros iebraukusi arodbiedrība, bet, pirmkārt, jāgroza 14.pants, paredzot, ka ne mazāk kā 1/10 daļa vēlētāju var ierosināt Saeimas atlaišanu, un tālāk jāapraksta atlaižamās Saeimas darbs, darba kārtības veidošanās un termiņi jaunu vēlēšanu rīkošanai gadījumā, ja referenduma rezultātā ir atlaista Saeima — analoģiski Satversmes 48. un 49.panta nosacījumiem.

48. un 49.pants jāpapildina ar nosacījumiem, pie kuriem vēlētāji var ierosināt Saeimas atlaišanu, piemēram, nosakot termiņu pēc un pirms vēlēšanām, kurā nevar sākt parakstu vākšanu, kā arī kritērijus, kas liecinātu par Saeimas mazspēju vai nespēju veikt tai Satversmē uzticētās funkcijas.

Iespējams, ka pie šādiem kritērijiem arī Valsts prezidentam varētu dot tiesības atlaist Saeimu, neriskējot ar amata zaudēšanu... lai gan arī šādi pārgrozījumi ir visai diskutabli.

Grozījumi nav iekļaujami Satversmes nodaļā Likumdošana. Tie būtu rakstāmi nodaļā Saeima vai nodaļā Valsts prezidents, papildinot 48.pantu.

Manuprāt, juridiskās problēmas lielā mērā būtu atrisinātas jau tā vien, ja pilsoņiem uz parakstīšanos tiktu likts priekšā parakstīties par grozījumiem Satversmes 14.pantā apmēram šādā redakcijā: "Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus, bet ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atlaišanu nobalso vairāk kā puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos skaita, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas Saeimas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk, kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas. Līdz jaunievēlētās Saeimas sanākšanai ir piemērojami Satversmes 49.panta nosacījumi." Te tad vismaz būtu skaidrs, kas notiek pēc tam, kad Saeima ir atlaista. Taču no pašreizējiem grozījumiem, ko atbalstījis tik iespaidīgs vēlētāju skaits, iznāk haoss, nepārejoša konstitucionāla krīze. Man gan šķiet, ka tas nav tas, ko patiesībā grib pilsoņi, un domāju, ka to negribēja arī tie 213 tūkstošu, kas parakstījās, LBAS aicināti.

Arodbiedrību vadoņiem dot padomus tagad ir par vēlu, bet Satversmes grozītājiem, lai kas tie nākotnē būtu, derētu vispirms konsultēties ar juristiem un tikai tad sākt parakstu vākšanu. Jo par referendumu jāmaksā ne jau Saeimas, bet nodokļu maksātāju nauda.

 

Daudze aizstāv Latvijā esošo naturalizācijas kārtību

LETA  04/22/08    Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS), otrdien tiekoties ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Knutu Vollebeku, aizstāvēja pašreiz Latvijā esošo naturalizācijas kārtību, kas esot liberāla un starptautiskām saistībām atbilstoša.

Daudze sarunā uzsvēris, ka "galvenais ir cilvēku vēlme un motivācija kļūt par Latvijas pilsoņiem, tādēļ galvenā loma ir audzināšanai ģimenē un skolā", aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienests. Lēmumam kļūt par Latvijas pilsoni ir jābūt apzinātam cilvēka solim, kas apliecina viņa vēlmi iekļauties Latvijas sabiedrībā un būt lojālam Latvijas valstij, tikšanās laikā sacījis Saeimas priekšsēdētājs.

Daudzes skatījumā, naturalizācijas mērķim nav jābūt tikai panākt lielāku pilsoņu skaitu, bet gan veicināt reālu integrāciju.

Atbildot uz EDSO augstā komisāra jautājumu par naturalizācijas tempa palēnināšanos Latvijā 2007.gadā, Saeimas priekšsēdētājs informēja, ka tieši šobrīd tiek veikts pētījums, lai noskaidrotu šīs tendences cēloņus. Daudze uzsvēra, ka liels naturalizācijas tempa kāpums bija vērojams pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

Daudze arī skaidroja, ka pilsonības esamība vai neesamība neietekmē iedzīvotāju ikdienas dzīvi - ne darba algu, ne iespējas darba tirgū, atskaitot atsevišķas profesijas, kurās saskaņā ar likumu var strādāt tikai pilsoņi. Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka galvenais ir valsts valodas prasme, kas ir būtisks priekšnosacījums integrācijai un konkurētspējai darba tirgū.

Puses pārrunāja arī mazākumtautību izglītības reformu gaitu mūsu valstī.

 

Gudele vēl joprojām nevēlas atklāt demisijas cēloņus

DELFI  04/22/08    Piektdien demisionējusī īpašo uzdevumu ministre e–pārvaldes lietās Ina Gudele vēl joprojām nevēlas atklāt patiesos savas atkāpšanās iemeslus.

Taču intervijā Latvijas radio otrdien viņa akcentēja, ka tas nav noticis dzimšanas dienas svinību dēļ. "Es nepieļāvu visas tās konsekvences, ko tas varētu nest. Manuprāt, visiem ir ļoti skaidrs, ka šeit neiet runa par 800 latiem un dzimšanas dienu," sacīja Gudele, piebilstot, ka šim solim bija "daudz dziļākas saknes".

Tomēr viņa uzsvēra, ka nedz Satversmes aizsardzības birojs, nedz kāda cita organizācija viņu nav spiedusi sadarboties. Taču pati Gudele nezinot, kas varēja būt ieinteresēts viņas demisijā – esot bijuši tikai "mājieni", bet nekas konkrēts. Tiesa, lēmums pamest ministres amatu bija pieņemts vēl pirms viņas vadītā sekretariāta bijušās amatpersonas pauda, ka Gudele zinājusi par dzimšanas dienas pasākumu.

Gudele arī apstiprināja, ka viņa aiziet no politikas. "Es pašlaik aizeju no politikas," intervijā radio sacīja nu jau bijusī ministre, norādīdama, ka citai partijai nedomā pievienoties.

Kā savu pirmo darbu pēc ministres amata pamešanas, ministre minēja kaktusu pārstādīšana.

Jau ziņots, ka Gudele, atstājot amatu, nolēmusi atteikties no kompensācijas trīs algu apmērā, kas būtu 6000 latu. Gudele arī atmaksājusi 800 latus, ko viņas vadītā sekretariāta darbinieki izlietojuši ministres dzimšanas dienas svinībām. Pēc šī fakta publiskošanas Gudele arī paudusi gatavību atstāt amatu, taču premjers Ivars Godmanis toreiz viņas demisiju nepieņēma, bet pēc nedēļas ministre tomēr atkāpās.

Zaļo un Zemnieku savienība plāno šonedēļ nosaukt nākamo e-lietu ministra amata kandidātu. Neoficiāli izskanējis, ka uz šo amatu varētu pretendēt Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks, Valmieras domes deputāts Elmārs Švēde un bijušais Saeimas deputāts Uldis Augulis. Oficiāli ZZS sola amatam meklēt IT nozares speciālistu.

 

Gudele: neesmu jauno laiku Mata Hari

DELFI  04/23/08    Bijusī īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele ne apstiprina, ne noliedz, ka bijusi ziņotāja Satversmes aizsardzības birojam (SAB).

"Man ļoti gribētos, lai mani uzskatītu par jauno laiku Matu Hari, bet es neesmu," trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja Gudele. Tomēr viņa norādīja, - kā pilsonei un ministrei viņai ir ne vien tiesības, bet arī pienākumi, izvairīgi atbildot, vai sadarbojusies ar SAB.

Uz jautājumu, vai bijusī ministre pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par demisionēšanu saņēmusi draudus par citu "kompromatu" publiskošanu, Gudele atbildēja apstiprinoši. "Baidīja... baidīja, tie paši mediju pārstāvji," sacīja Gudele.

Jau vēstīts, ka Gudele pagājušā nedēļā atkāpās no amata pēc tam, kad vairākas dienas medijos tika diskutēts par ministres it kā neētisko rīcību, pērn pieļaujot viņas dzimšanas dienas ballītes organizēšanu par valsts budžeta līdzekļiem.

 

Vēlēšanu likumiem iesniegti pretrunīgi priekšlikumi

LETA  04/23/08    Saeimas Juridiskā komisija šodien sāka izskatīt grozījumus par Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanu, kā arī par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, kuriem otrajam lasījumam iesniegti pretrunīgi priekšlikumi.

Partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) frakcija ierosina dot tiesības arī nepilsoņiem vēlēt Eiropas Parlamentu (EP). Kā apgalvoja deputāts Vladimirs Buzajevs (PCTVL), no Latvijas ievēlamo EP deputātu skaits ir noteikts, ņemot vērā visu iedzīvotāju, ne tikai pilsoņu skaitu. Pēc Buzajeva aprēķiniem, divus no deviņiem Latvijas EP deputātu mandātus ir nodrošinājuši nepilsoņi, kuru Latvijā ir gandrīz 20% no iedzīvotāju kopskaita. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Savukārt apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK frakcija rosina arī EP vēlēšanās aizliegt kandidēt bijušajiem PSRS un Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbiniekiem, kā arī personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra turpinājušas darboties PSKP (LKP), LPSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

TB/LNNK deputāti ierosinājuši arī noteikt, ka Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem oficiālajos kandidātu sarakstos pie citām ziņām par sevi jāsniedz arī "latviešu valodas un citu Eiropas Savienības oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums".

Par "tēvzemiešu" iesniegtajiem priekšlikumiem šodien balsojums tika atlikts, jo Juridiskās komisijas sēdē nepiedalījās neviens TB/LNNK frakcijas pārstāvis.

Savukārt komisija balsojot noraidīja PCTVL un deputāta Valērija Agešina (SC) priekšlikumus Saeimas vēlēšanu likumā, kuri rosināja arī Saeimas vēlēšanās, tāpat kā tas ir EP vēlēšanās, ļaut kandidēt bijušajiem PSRS un Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbiniekiem, kā arī personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra turpinājušas darboties PSKP (LKP), LPSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās. Pēc Agešina teiktā, "tas ir nesamērīgs ierobežojums par pagājušā gadsimta notikumiem".

Juridiskās komisijas sēdē izvērtās diskusija par to, ar kuru brīdi Saeimā ievēlētais eiroparlamentārietis zaudē savu EP deputāta mandātu. Likumprojekta izstrādātāji bija paredzējuši, ka tas notiks ar Saeimas deputāta svinīgā solījuma brīdi, bet deputāts Agešins rosināja noteikt, ka Saeimā ievēlētajam eiroparlamentārietim EP deputāta statuss jāzaudē ar ievēlēšanas brīdi Saeimā.

Diskusijas raisīja arī "Jaunā laika" frakcijas priekšlikums noteikt, ka Saeimas vēlēšanās vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā vienā vēlēšanu apgabalā. Ja kāds kandidāts pieteikts dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos vai viena nosaukuma kandidātu sarakstā dažādos vēlēšanu apgabalos, viņa kandidatūra svītrojama visos kandidātu sarakstos.

Diskusiju par vēlēšanu likumos iesniegtajiem priekšlikumiem Juridiskā komisija turpinās kādā no nākamajām sēdēm.

 

Morāles trūkums stukaču likumā

Aloizs Vaznis,  NRA  04/23/08    Pašlaik Saeimas Juridiskajā komisijā atrodas Tieslietu ministrijas priekšlikums veikt grozījumus Kriminālprocesa likumā un izteikt 410. panta 2. daļu šādā redakcijā: "(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais nav piemērojams personai, kura tiek saukta pie kriminālatbildības par sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 116., 117., 118., 125., 159., 160., 176., 190.1., 251., 252 un 253.1. pantā vai ja persona pati izveidojusi vai vadījusi organizētu grupu vai bandu", kā arī papildināt šo pašu pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu norāda rīcību ar noziedzīgi iegūto mantu un izlemj jautājumu par kaitējuma kompensāciju cietušajam."

Neraugoties uz valdošās varas atbalstu šim likumprojektam, tam ir neskaitāmi būtiski trūkumi.

Pirmkārt, apstāklis, ka ģenerālprokuroram būtu tiesības atbrīvot kādu no kriminālatbildības, būtu pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 92. pantu un Kriminālprocesa likuma 23. pantu, ka krimināllietās tiesu spriež tikai tiesa. Protams, šāda atbrīvošana no kriminālatbildības tiek pasniegta kā ekstraordināra un īpaša parādība, tāds kā lex specialis kriminālprocesuālajā likumdošanā, tomēr šāds regulējums ir klaji pretējs vienam no būtiskākajiem tiesību principu pīlāriem, uz kuriem tiek balstīts kriminālprocess kā tāds. Arī Satversmes 82. pants nosaka, ka tiesas spriedēja ir tiesa, palielinot ģenerālprokurora pilnvaras, būtu jāveic arī izmaiņas vai papildinājumi gan valsts konstitūcijā, gan Kriminālprocesa likumā.

Izmaiņas būtu jāveic arī virknē citu kriminālprocesuālo normu, piemēram, uzreiz jāizslēdz Kriminālprocesa likuma 58. pants, kas nosaka, ka no kriminālatbildības nevar atbrīvot personas par sevišķi smagiem noziegumiem, kā arī jāpapildina 28. pants par kriminālatbildību izslēdzošiem veidiem.

Otrkārt, nav saprotams, kādas būs sekas šādam ģenerālprokurora lēmumam par atbrīvošanu no kriminālatbildības. Ja kriminālatbildība iestājas tikai ar tiesas lēmumu, tad no kā tieši ģenerālprokurors stukaču atbrīvos? No kriminālatbildības vai no saukšanas pie kriminālatbildības? Izveidojas situācija, kad ģenerālprokurors pats subjektīvi pieņem lēmumu, ka konkrētā persona tiks saukta pie kriminālatbildības (jāpatur prātā, ka ģenerālprokurors nevar ar absolūtu pārliecību zināt, kā šo jautājumu izlemtu tiesa), un tad izlemj viņu no šīs atbildības atbrīvot, kaut arī tā vēl pagaidām nav iestājusies. Pie šādas sistēmas pastāvēšanas zūd arī kriminālprocesa pamatprincips, kas noteikts Kriminālprocesa likuma 17. pantā – procesuālo funkciju nodalīšana, tas ir, sistēma, kad apsūdzības un tiesas spriešanas funkcijas ir nodalītas.

Treškārt, šis likumprojekts ir pretējs vienlīdzības principam kriminālprocesā, kas ir noteikts arī Satversmes 91. pantā, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Arī KPL 8. pants nosaka vienotu procesuālo kārtību visām kriminālprocesā iesaistītajām personām. Kāda var būt runa par vienlīdzību, ja stukačiem likuma priekšā tiks dots kāds īpašs statuss?

Vēl nedaudz paturpinot par šo stukača statusu pēc ģenerālprokurora pieņemtā lēmuma par atbrīvošanu no kriminālatbildības – arī šeit vēl joprojām ir daudzi neatbildēti jautājumi, bez kuru rūpīgas un izsmeļošas analīzes nevar šo likumprojektu pieņemt. Nav skaidrs, kādu statusu iegūs stukačs pēc ģenerālprokurora lēmuma. Vai viņš kļūs par liecinieku vai arī pārstās figurēt konkrētajā kriminālprocesā vispār? Tāpat miglā tīts paliek jautājums par šāda lēmuma sekām attiecībā uz konkrēto indivīdu – vai stukačs, kas izdarījis sevišķi smagu noziegumu un pret kuru ģenerālprokurors izbeidzis kriminālprocesu, skaitīsies nesodīts ar visām no tā izrietošām krimināltiesiskajām sekām? Un vai šāda pilnīga atbrīvošana no jebkāda veida sekām ir savienojama ar vienu no demokrātiskas valsts pamatuzdevumiem – savu iedzīvotāju aizsardzības un drošības nodrošināšanu? Un ko tad, kad pēc indulgences saņemšanas ziņotājs izdara jaunu sevišķi smagu noziegumu? Vai viņš būs recidīvists? Un vai būs sasniegts Krimināllikumā noteiktais soda mērķis – atturēt vainīgo un citas personas no noziegumu izdarīšanas nākotnē? Saskaņā ar Latvijas sodu izpildes kodeksa 1. pantu kriminālsodu izpildes uzdevums ir nodrošināt notiesātās personas sodīšanu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu saskaņā ar likumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Diez vai likuma grozījumu pieņemšana palīdzēs šā mērķa sasniegšanā.

Šajā sakarā noteikti jāpiemin apstāklis, ka jaunais likumprojekts paredz sistēmu, ka lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu tiek norādīta rīcība ar noziedzīgi iegūto mantu un izlemts jautājums par kaitējuma kompensāciju cietušajam. Tad jau iznāk, ka ģenerālprokurora pilnvaras kļūst vēl plašākas – saskaņā ar 350. panta 2. daļu kompensāciju noziedzīgo nodarījumu izdarījusī persona brīvprātīgi vai uz tiesas lēmuma pamata izmaksā cietušajam. Pēc šā brīža likumprojekta redakcijas ģenerālprokurors varēs izlemt, vai piešķirt kompensāciju cietušajam un cik lielā apmērā. Bet vai pie apstākļiem, kad vainīgais tiek atbrīvots no kriminālatbildības, vispār var cietušo atstāt bez kompensācijas? Normālā situācijā, pat ja kompensācija netiktu izmaksāta, cietušajam vismaz būtu apziņa un morāls gandarījums, ka vainīgais ticis sodīts un viņa noziedzīgās darbības nav palikušas bez negatīvām sekām arī viņam pašam. Ja Saeima tiešām plāno pieņemt šo stukaču likumu, jābūt pilnīgai pārliecībai, ka cietušais nepaliks bez jebkāda veida gandarījuma, tātad likuma grozījumos būtu stingri un nepārprotami jāuzraksta, ka cietušajam tiek piešķirta kompensācija jau pirms personas atbrīvošanas no kriminālatbildības. Šāda veida procedūra garantētu cietušā tiesības kriminālprocesā, kas noteiktas likuma 22. pantā.

Skaidrības nav arī par mantas konfiskāciju stukačam – saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 1. pantu "nevienu nedrīkst atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, un nevienam nedrīkst uzlikt kriminālsodu citādi kā ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu". Vai personai, kas ar ģenerālprokurora lēmumu atbrīvota no kriminālatbildības, varēs konfiscēt mantu? Ja nav pamatsoda, tad nevar būt runa arī par papildsodu, pirmā neesamība izslēdz otra iespējamību. Šī ir viena no būtiskākajām likumprojekta problēmām – tā nosacījumi nav saskaņoti ar pārējām likuma normām.

Turklāt likumprojekts dod procesa virzītājam iespēju manipulēt ar pierādījumiem kriminālprocesā. Neaizmirsīsim, ka Latvijas amatpersonas nav no tām baltākajām un pūkainākajām, paskatoties kaut nesenā pagātnē, var uziet pāris strīdīgas situācijas, kas robežojas ar skandālu – atminēsimies Vladimira Oderova paziņojumus presē, ka ONAP prokurors Ivars Krauze viņam esot piedāvājis barteri: melīgas liecības par Vladimiru Vaškeviču pret draudzīgu šķiršanos no prokuratūras. Nekur nav garantijas, ka šādu situāciju biežums nepalielināsies pēc jaunā likumprojekta pieņemšanas. Drīzāk var droši apgalvot, ka šī parādība kļūs vēl izplatītāka.

Liekas, ka gan ģenerālprokurors, gan Augstākās tiesas priekšsēdētājs, gan visi pārējie likumprojekta atbalstītāji aizmirsuši vienu būtisku lietu – valstij un sabiedrībai ir svarīgāk nevis atklāt un pārtraukt noziegumu, kā par to nožēlojami savā profesionālajā bezspēcībā sūkstās ģenerālprokurors J. Maizītis, bet gan izjust tiesiskas drošības sajūtu, ka visi ir vienlīdzīgi atbildīgi likuma priekšā – viens likums, viena taisnība visiem. Nevienlīdzība likuma priekšā, uz ko aicina juristi A. Guļāns un J. Maizītis, atsevišķu personu izņēmuma stāvoklis, nesodāmība nav savienojami ar tiesiskas valsts pamatprincipiem.

Ja katrs indivīds likuma priekšā būs vienlīdzīgs, tad cīņa ar noziedzību būs, un, profesionāli strādājot, tiks sasniegti kriminālprocesā paredzētie mērķi.

No juridiskā viedokļa – mūsu likumdošana paredz vairāk nekā pietiekamus atvieglojumus noziedzniekiem, kas sadarbojas ar izmeklēšanu kriminālnoziegumu pilnīgas atklāšanas interesēs. Tā Krimināllikuma 47. pants noziedzīgā nodarījuma izdarītāja pieteikšanos par vainīgu, vaļsirdīgu atzīšanos, noziedzīgā nodarījuma atklāšanas un izmeklēšanas aktīvu veicināšanu, citas personas nozieguma atklāšanu atzīst par atbildību mīkstinošiem apstākļiem, kas tiesai jāņem vērā, nosakot sodu. Kriminālprocesa likuma 58. un 59. pants paredz, ka personu, kura palīdzējusi atklāt citas personas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, no kriminālatbildības var atbrīvot tiesa.

Turklāt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 459. un 460. pantu, ja prokurors atsauks savu izvirzīto apsūdzību, tiesas pienākumos ietilpst par to ziņot augstāk stāvošam prokuroram, un, ja arī tas neuztur apsūdzību, tiesai nav likumīga pamata apsūdzēto saukt pie kriminālatbildības.

J. Maizīša apgalvojums, ka šis pants nedarbojas smagu noziegumu grupā, ir nepatiess un sabiedrību maldinošs. Tas neattiecas tikai uz tiem noziedzniekiem, kas izdarījuši sevišķi smagu, nevis smagu noziegumu. Ar ko atšķiras smags noziegums no sevišķi smaga nozieguma, noteikts Krimināllikuma 7. pantā, proti – sevišķi smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, kas ilgāks par desmit gadiem, mūža ieslodzījums vai nāves sods. Tieši par šādu sevišķi smagu noziegumu ģenerālprokurors piedāvā vienpersoniski atbrīvot noziedznieku no kriminālatbildības tikai par to, ka viņš sniegs liecību pret saviem nozieguma līdzdalībniekiem.

Nav ne mazāko šaubu, ka ģenerālprokurora ambīcijas kļūt par viduslaiku tipa indulgenču tirgotāju ir pretējas vairākām kriminālprocesa pamatvadlīnijām, un neatbildēts paliek jautājums par to, cik šīs grēku atlaišanas rezultātā izmaksās sabiedrībai.

 

Saruna ar Dzintaru Zaķi: Godmaniešus grauzīs un grauzīs

Latvijas Avīze   04/25/08    "Latvijas Avīzē" viesojās Saeimas deputāts, "Jaunā laika" frakcijas vadītājs DZINTARS ZAĶIS. Ar viņu sarunājās redakcijas pārstāvji Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

V. Krustiņš: – Kaut gan skan balsis, ka vajagot vairāk sarunāties, saprasties, tomēr jūs no "Jaunā laika" turpināt "grauzt" šo valdību – bet tāda jau ir opozīcijas misija?

Dz. Zaķis: – Nav normālas demokrātijas bez spēcīgas opozīcijas. Kamēr būs par ko grauzt valdību, tikmēr grauzīsim, uzrādīsim kļūdas, vājās vietas, spiedīsim strādāt labāk.

– Vai jūs nebaida Gundara Bērziņa brīdinošie vārdi, ka, labējiem netuvinoties, "krievi ieņems Rīgu"?

– Par Bērziņa vai citu indivīdu viedokļiem – šķiet, tā ir TP taktika, ka viens izvicina sarkano lupatu, bet pēc tam pārējie līderi sanāk kopā un vienojas, ka tas tomēr bijis atsevišķa indivīda viedoklis. Mums arī gadās, ka cilvēks pateicis viedokli un citi mēģinājuši traktēt kā partijas domas.

– Tas tāds mazs mājiens, ka Titava kungs arī ir tikai "ar indivīda viedokli"?

– Droši vien demokrātiskā sabiedrībā jāpieturas pie tā, ka partijas viedokli pauž ar vēlētu amatpersonu starpniecību. Es, piemēram, vadu "JL" frakciju un tāpēc esmu tiesīgs darīt sabiedrībai zināmu mūsu frakcijā pieņemto nostāju.

– Jā, jā, bet kāda tad ir reakcija uz Bērziņa zvanīto zvanu uzmanīties visiem labējiem, visām latviešu partijām?

– Bērziņa paša partijai visvairāk jāuzmanās – to es sadzirdu caur to zvanu. Ar savu rīcību TP paguvusi pamatīgi nokaitināt koalīcijas partnerus. Tie neslēpj nodomu uz pašvaldību vēlēšanām sabloķēties ciešāk un jo īpaši Rīgā. Varbūt "zemnieki" nāks kopā ar "Tēvzemi un Brīvību" vai Pirmo partiju – tie konsolidēsies un ar Tautas partiju nebūs vienā ierakumā sēdoši. Baumo, ka arī no jauna veidotās partijas domā nikni nostāties pret TP, un rezultātā viņiem briest diezgan lielas ziepes. Bet Rīgas domē gribas tikt. Nekas cits neatliek, kā meklēties un vilkt arī sev kādus spēkus klāt. Tā tāda taktiska spēku pārvietošana pirms vēlēšanām, bet mēs viņu spēli nespēlēsim.

– Jūs būsiet lepni, patriotiski, vieni!

– Lepni un patriotiski – jā. Taktiku apspriedīsim, taču visdrīzāk, ka patiešām uz vēlēšanām iesim vieni paši. Mums ir niša – tajā esam pret korupciju, par tiesiskumu – un no tās "JL" ir ļoti grūti izspiest. Mēs tur esam sevi nostiprinājuši un pierādījuši, tas nozīmē, ka ir elektorāts, kas vēlas redzēt šādus politiķus, un pagaidām nekādus draudzības vai laulības līgumus ar citiem nevēlamies slēgt.

– Bērziņa kungs jau nojauš, ka pat kopā jūs, "latviešu" partijas, knapi izdzīvošot, un viņš pamanījis, ka pēc reitinga tālu visus apsteidz "Saskaņas centrs". Kā jūs viņus uzlūkojat?

– Daudz kur mums saskanējis vienā opozīcijas laivā, bet neapšaubāmi ir daudzas lietas, kur starp saskaņiešiem un "JL" novilkta nepārkāpjama sarkanā līnija, piemēram, attiecībā uz nepilsoņu tiesību atzīšanu vēlēt pašvaldības. To "JL" neatbalsta un neatbalstīs. Tā kā dzīvojam kopā opozīcijā, tad labāk, ka attiecīgos apstākļos mums ir vismaz tāds partneris nekā nekāds. Bet, runājot par latviešu partiju sadrumstalotību, cēloni saskatu vēlēšanu sistēmā. Mums neapšaubāmi ir modernāka sistēma nekā vecās Eiropas mažoritārā, bet visam ir savi trūkumi. Domāju, kāpšanās atpakaļ šobrīd nebūtu vēlama…

– Ko nozīmē "kāpšanās atpakaļ"? Jūs domājat "atpakaļ" uz mažoritāro vēlēšanu sistēmu?

– Vēsturiski mažoritārās sistēmas, cik saprotu, bijušas pirmās. Lielbritānijā joprojām viss saglabājies stipri neizmainīti, ar divām partijām, maziem apgabaliem, kur izvēlas vienu no pāris kandidātiem. Mums ir daudzpartiju problēma, sadrumstalotība, taču pozitīvā puse ir, ka tas ļauj parādīties daudziem jauniem cilvēkiem politikā. Pie citas sistēmas, es pieļauju, "Jaunais laiks" vispār varbūt nebūtu parādījies politikā.

– Tiešām?

– Tas ir pieļāvums, bet, ja vēsturiski būtu izveidojusies liela nacionālas ievirzes labēja partija un tai pretī otra tikpat liela kreisa, tad jauniem parādīties būtu grūti.

– Kāda tādā gadījumā ir jūsu attieksme pret pieprasījumu revidēt Satversmi pašreizējā variantā?

– Tas ir atbalstāmi, ka politiķiem pastāv risks, ka Saeimu var atlaist, ja viņi nedara to, ko sabiedrības vēlas. Tas stiprina demokrātiju, un "JL" atbalstīja parakstu vākšanu, atbalstīs tālākos procesus.

– Kā jūs domājat kā politiķis – 213 tūkstoši ļaužu parakstījušies, lai dod tiesības atlaist Saeimu – bet ko tieši grib atlaist? Blēdīgo Tautas partiju, izmanīgo Zemnieku partiju vai visi ir pār vienu kārti metami maitas gabali? Visvaldis Lācis arī "jāatlaiž"?

– Šāda Satversmē noteikta iespēja ir absolūti nepieciešama, lai disciplinētu politiķus.

– Un jūs, Zaķa kungs, tajā skaitā esat disciplinējams?

– Es arī, un apgalvoju, ka tas liktu lieku reizi uzmanīgāk izturēties kā pret savu darbu, tā pret vēlētāju interešu nodrošināšanu. 2002. – 2003. gadā valstī vēl bija zema inflācija, relatīvi stabilitāte un tuvās ES iestāšanās nojausmas. Jau tad "JL" apgalvoja, ka arī šādā rāmā laikā valsts nedrīkst tērēt vairāk, nekā ieņem, jādzīvo bez budžeta deficīta. valsts naudas izlietošana jāizvērtē ļoti rūpīgi un jebkuri lieki izdevumi jāstrīpo. Kas notiek, kad "JL" ar lozungiem par korupcijas izskaušanu un ierēdniecības optimizēšanu nomaina? Atnāk Emša un Kalvīša valdības. Budžeta deficīts aug un aug, tiek tērēts, atvainojos, uz velna paraušanu. Modrs vērotājs jau tad varēja prognozēt nopietnas problēmas ar inflāciju un ekonomiku. Turpinot Repšes kursu un priekšstatu, kā jāvada valsts, inflācija tagad būtu vismaz reizes divas mazāka. Kāpēc šis ekskurss vēsturē? Lai pasvītrotu, ka Kalvīša valdībai jāuzņemas atbildība par pašreizējo situāciju, savukārt ja sabiedrībai, kura ļoti labi saprot briestošās nepatikšanas, būtu bijusi iespēja aktīvāk "draudēt" valdībai un spiest uz pārmaiņām, tad mēs, iespējams, tādā grīstē nenonāktu.

E. Līcītis: – 2006 . gada oktobrī "nepatikšanas sajutusī" sabiedrība ievēlēja un dāvāja uzticību pašreizējam vairākumam, toreiz vēl ar visu Kalvīti priekšā.

– Nu ja – tāpēc ir nepieciešamas nopietnas izmaiņas likumdošanā par priekšvēlēšanu kampaņām, lai ar lielām naudām nevarētu īsā laikā "nomanipulēt" sabiedrības viedokli.

V. Krustiņš: – Lielai naudai vienmēr ir ietekme, bet vai tiešām pieļaujam domu, ka mūsu mīļā latviešu tauta ir tik viegli – kā to teikt – nopērkama? Divi profesori un vēl kāds no kanceles pastāsta, cik laba Tautas partija, un visi metas balsot?

– Vērtēsim pēc reitingiem. Kamēr uz vēlēšanām profesori un pārējie stāstīja "pozitīvo" par TP, reitings turējās augstu. Tikko vēlēšanas secen un profesori aizvākti prom no TV ekrāniem – reitings katastrofāli nogāzās, un ir "maziņš" vēl šobaltdien. Tas man ļauj secināt, ka reitinga kāpums pirms vēlēšanām ir tieši proporcionāls ieguldītās naudas lērumam. – Nu, lūk, jūs ļoti reālistiski novērtējāt stāvokli, bet vēlēšanu sistēmu mainīt negribat. Protams, ka vēlētāji gribētu turēt pavadā Saeimu, partijas, bet ērtāk, efektīvāk un izdevīgāk, piemēram, Jēkabpils apgabalā viņiem būtu turēt pavadā ievēlēto Zaķa kungu. Ja viņš nedarīs vēlētājiem pa prātam, tad pielavīsies dažas lapsas un…

E. Līcītis: – Vai būs jāspēkojas ar stipru konkurentu, citu jēkabpilieti, minēto Bērziņa kungu, un…

– Jā, nu es, jēkabpilietis, uz Rīgu tā arī neesmu pārvācies. Atbraucu te uz darbu un dodos atpakaļ. Jēkabpilī, domāju, labi zina manus "radurakstus" un ļoti vaktē, ko un kā es Rīgā daru.

V. Krustiņš: – Bet izdarīt neko jums nevar! Skaitāties no visas Latvijas ievēlēts. Ja jau grib atbildību prasīt, tad tikai tādā reorganizētas vēlēšanu iespējas veidā, nevis vienmēr raustot Saeimu, kas ir grūti, dārgi, sarežģīti un gandrīz neiespējami.

– Ir vēl viena lieta, kā to var risināt, grozot nevis Satversmi, bet vēlēšanu likumus, proti, ievērojami jāpalielina vēlēšanu apgabalu skaits. Otra likvidējama lieta – bieži praktizētais "lokomotīvju" princips. Tas nu gan nav labi, ka visu priekšā sarakstā stāv viens ļoti labi pazīstams pilsonis, vēlētāji viņam samet balsis urnā, bet viņš kvalificējas par deputātu tikai vienā apgabalā, kur šo balsu visvairāk. Pārējos apgabalos lokomotīve ievilkusi "vagonu" ar deputātiem.

E. Līcītis: – Godīgā spēlē partijas tā nerīkotos, bet uzstādītu katrā apgabalā zināmus ļaudis par kandidātiem.

– Tā ir ērtāk, jo personības pievelk lielāku elektorāta daļu, bet beigās šī lokomotīve izrādās galīgi ne tā, kura aizstāvētu balsotāju reģiona intereses.

– Cik apgabalu jāparedz, mainot vēlēšanu likumu – deviņi, piecpadsmit, vai tik deputātu vietu, cik pēc reformas būs novadu? Un tad patiešām katram novadam būs savs pārstāvis likumdošanas varā!

– Šobrīd ir daudz svarīgākas lietas par vēlēšanu kārtības maiņu. Enerģētika, manuprāt, ir īsti kontekstā ar Latvijas turpmākās neatkarības pastāvēšanu. Tūlīt iesils diskusija par teritoriālo reformu finiša taisnē. Tāpat svarīgi pielikt punktu politisko partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu kampaņu likumdošanas lietām. Un pēdīgi – pensijas. Sociālajā budžetā ir pāri par miljardu latu, no tā valdība aizdod ministriju tēriņiem, bet ietiepīgi atsakās izmaksāt pensionāriem. Tāpēc parakstu vākšana par to uzsākta ļoti sekmīgi un, prognozēju, tikpat sekmīgi arī noslēgsies. Neviens vairs nestrīdas par to, ka pensijas ir ļoti zemas, inflācijā smagi cietušas. Tādā brīdī valdībai, plānojot budžetu, katrā ziņā ir jānoliek malā virkne tēriņu un jāvelta pūliņi, lai, samazinot izdevumus, paceltu pensijas.

V. Krustiņš: – Nosauciet šos liekos, malā atstājamos tēriņus!

– Ja ierēdņu skaits ir divos gados divkāršojies, ja grib būvēt nezin kādas bibliotēkas…

– Nesakiet šai "Lauku Avīzes" namā "nezin kādas bibliotēkas". Es protestēju, es esmu par gaismu.

– Manuprāt, svarīgāk būtu pieķerties latviešu gara mantu pārveidei elektroniskā, jauniem ļaudīm viegli pieejamā formātā. Būsim godīgi, uz Gaismas pili nebraukās jaunieši no Sunākstes vai Zasas, ja nu vienīgi ekskursijā. Ticiet man, "pērles" viņi meklēs internetā. Otrkārt, manī izraisa sašutumu valdības nevēlēšanās parādīt šīs varenās būves vareno izdevumu tāmi visā pilnībā. Vai tā ir "klasificēta" informācija? Kas tur slēpjams, ja aiz informācijas trūkuma var izteikt tikai minējumus un aizdomas. Mēs būvējam Gaismas pili, bet ar tumšu tāmi. Kolēģi, es teiktu – tur ir problēmas ar to tāmi!

E. Līcītis: – Kāpēc šaubāties par tīru lietu – "Delna" taču uzraugot "Jauno trīs brāļu" darbošanos, bibliotēkas būvi?

– To jūs ar ironiju sakāt. Es uzskatu, ka ne tuvu viss ir kārtībā ar caurskatāmību un taupību.

– Kas tā par taupību "Jaunā laika" gaumē, ja, kā noprotu, jūs atbalstīsiet partiju finansēšanu no valsts budžeta!

– Tas tomēr būtiski. Politiskās sistēmas uzturēšanai vajadzētu izdot samērā nelielas summas. Tajā pašā laikā situācija, kad atsevišķi indivīdi var finansēt partijas kā savus privātos biznesa projektus, noved pie ļoti nopietnas problēmas. Kas paveikts Godmaņa valdības 100 dienās? Partiju bīdīti projekti. Steidzamības kārtā dzīta uz priekšu "Lattelekom" privatizācija, un jāšaubās, vai valstij izdevīgā veidā. Neviens nevar pat paskaidrot, kas tur īsti galā būs. Mūsu uzskats ir, ka tas nav jādara uz urrā un šobrīd.

– Kura gan valdošā partija bīda, steidzina šo projektu?

– Grūti saprast reizēm, kurš rokas dziļāk, līdz elkoņiem iebāzis, kurš tikai līdz delnām. Ja partiju darbību regulē pēc dažu indivīdu – līdakas pavēles, tad orientēties, kurš kuram un par ko apsolījis, nav viegli. Otrs neskaidrs, neracionāls projekts, ko virza tik un tā, ir pasta banka. Lai saglabātu pasta sistēmu, ir risinājums, par ko daudzkārt teicis gan Sabiedrisko pakalpojumu regulators, gan Satiksmes ministrija ierēdniecības līmenī, tikai nez kāpēc to nav dzirdējis pats ministrs Šlesers. Risinājums – ir jāveido t. s. universālais pakalpojums. Nosacīti – jāuztaisa kabata, kurā ieplūst un krājas līdzekļi no reģioniem, kur pasta pakalpojumi rentējas, un no šīs "kabatas" jāsedz izdevumi tais reģionos, kur nākas ciest zaudējumus.

Dz. Zaķis: – Universālais pakalpojums nav nekas sarežģīts. Eiropā to lieto. Uzkrāšanā piedalīties var tiklab valsts, kā paši pakalpojumu sniedzēji. Bet kāpēc tā nedara? Izdevīgāk laikam pasta veiktspēju samazināt un samazināt, līdz vienā brīdī var "optimizēt", pārdodot nekustamos īpašumus vai nododot tos iepriekš nolūkotam partnerim, ar ko veidošot kopā šo pasta banku. Tad iznāk, ka valstij paliek čaula un drupačas, bet, kas ir bijis vērtīgs, "aizslīdējis" prom pie kaut kādiem "savējiem". Tāpēc pasta bankas projekts man šķiet ne tikai neloģisks, bet arī neko neglābjošs pasta darbībā. Bet, lūk, 100 dienās to izdevies izkustināt.

Trešā lieta – par enerģētiku. Varen ātri Saeimā iesniedza un izdīca likumprojektu, kā tuvojošās krīzes apstākļos stutēt augšā jaunu spēkstaciju, pie tam gribēja "Latvenergo" ļaut darīt, ko un kā viņi grib.

V. Krustiņš: – Nu kam te atkal ir kāda interese, lūdzu, pasakiet?

– Kaut sola būvēt divas – ogļu un gāzes – elektrostacijas, domāju, ka drīzumā uzbūvēs tikai TEC–2 otro kārtu ar 400 MW jaudu, un pagaidām ar to pietiks. Paralēli uzradīsies virkne Latvju bāleliņu, kuri darbosies kā starpnieki ar "Gazprom", kas piegādās gāzi. Izrādīsies, ka šis viss ir feina shēma, kā savā ķešā novirzīt daļu no naudas plūsmas, ko maksāsim mēs visi par elektrības un siltuma ražošanu.

E. Līcītis: – Pag, vai jūs turat aizdomās Kalvīša kungu, ka viņš ieņems TEC–2 direktoru padomes priekšsēdētāja vietu? Paskaidrojiet, lūdzu, lai lasītājam saprotamāk!

– Domāju, Kalvītis tajā vietā nebūs, to varētu aizņemt augstākstāvoši cilvēki…

– Kampēji?

– Nu šobrīd to varētu tā minēt. Kāds no lielajiem stūrmaņiem, lielajiem politikas pavāriem. Mani ne tik daudz uztrauc vēlme kādam kārtējoreiz "uzvārīties" uz kopējā rēķina. Daudz bīstamāk, ka atkal bāžam kaklu mūsu austrumu kaimiņu krievu cilpā. Visneprognozējamākās cenas ir gāzei. Krievija pierādījusi, ka gāzes tirgu bieži vien uztver ne kā ekonomiku, bet politiskas ietekmēšanas rīku, un tas mani dara bažīgu. Jau šobrīd 30% primāro energoresursu Latvijā sastāda gāze. Tas ir pietiekami. Vairāk nevajag.

– Kalvīša kungs taču aģitē par atomstaciju, Šķēles kungs ieminējās par kūdru, tepat redakcijā sēdējuši vīri, kuri apgalvojuši, ka ar kurināmo, kam nevajag ļaut sapūt, ir pilni Latvijas meži.

– Tik tiešām atbalstu cietā kurināmā stacijas būvi, un pirmais pieejamais cietais kurināmais te ir koksne. Otrkārt, kāpēc celt milzeni, nevis trīs četras mazāk jaudīgas spēkstacijas dažādās vietās? Tas palielinātu drošību. Jo kas notiek, ja atslēdz uzreiz 400 MW, un cik mazāk bīstami, ja 100 MW stacija apstājas? Tas būtu lētāk, jo tuvāk kurināmā resursu piegādes vietām. Bet par to nediskutē, uz ātro un pa vieglāko ceļu uzraus augšā lielo TEC–2 otro kārtu, pēc tam sarēķinās, ka nemaz tik liels patēriņš nav, "deficīts" beigsies, un vairs neko necels.

V. Krustiņš: – Gribu vēl pavaicāt – kāda ir jūsu partijiskā attieksme pret latviešu valodas nostiprināšanu?

– Es gan vairāk esmu uzkrājis kompetenci ekonomikas jautājumos, bet piekrītu bažām, ka ar latviešu valodas lietojumu, jo īpaši apkalpojošā sfērā, stāvoklis ir diezgan katastrofāls. Jo tālāk no Rīgas uz austrumpusi, jo sliktāk, kaut arī, protams, Rīgā tas ir problemātiski. Ja nu kaut kas diezgan pamatīgi nostiprinājies, tad tā ir divu kopienu pastāvēšana valstī. Bet ko nu gan vajadzētu stiprināt – valsts valodas lietošanas kontrolieru spēku un pilnvaras. Ekonomikas jomā Konkurences padomei nebija nekādas teikšanas, kamēr premjera Repšes laikā tai nepalielināja – kaut vai pietiekamu finansējumu, nemaz nerunājot par darbotiesspēju. Kariņš kā ekonomikas ministrs panāca vēl lielāku pretimnākšanu, līdz ar to no ilgstoši bada maizē turētās iestādes jau varēja sagaidīt jaunus risinājumus, spēkpilnus pasākumus un vispārīgu atdevi. Līdzīgi ar Valsts valodas centru – līdzko piešķirtu vairāk naudas, būtu atvēziens efektīvākai darbībai. Bet tas ir scenārijs, kam nepieciešams politisks atbalsts.

– Un noprasīšu arī – ko jūs domājat par praidiem, kas te šogad atkal notikšot?

– Nedrīkst ierobežot cilvēku brīvu izvēli, bet agresīvi, demonstratīvi mēģinājumi uztiept sabiedrībai savu domāšanas veidu nekādi nav vērtējami pozitīvi.

 

Godmaņa valdība nepopulāra jaunu cilvēku vidū

Barbara Ālīte,  Diena  04/27/08    Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītajai valdībai nav izdevies atgūt sabiedrības uzticību, aizritot valdības pirmajām 100 dienām, liecina “Latvijas faktu” jaunākie pētījumi par ko ziņoja Latvijas televīzija. Valdības darbību pozitīvi vērtē 35 procenti vēlētāju, bet negatīvi 53 procenti.

Valdību pozitīvāk vērtē latvieši, kā arī Godmaņa atbalstītāju skaits palielinās, pieaugot aptaujāto ienākumu līmenim.

Izteikti negatīvi Godmaņa valdības darbu vērtē gados jauni cilvēki. Nepopulāra Godmaņa valdība ir vecuma grupā no 25 – 39 gadiem, kur Godmani negatīvi novērtējuši 60 procenti aptaujāto. Godmaņa valdība ir nepopulāra, pozitīvāk ir noskaņoti jaunieši, kā arī pētījums parāda, ka– pensionāri.

Tomēr Godmaņa aktīvā komunikācija ir pozitīvāk ietekmējusi valdošo koalīcijas partiju reitingus, jo sociologi uzskata, ka daļa sabiedrības sāk samierināties ar krīzes draudiem.

 

Nodibina jaunu partiju - «Pilsonisko savienību»

LETA  04/26/08    Sestdien visiem 216 kongresa delegātiem balsojot par, Limbažos tika nodibināta jauna politiskā partija - «Pilsoniskā savienība» (PS) , kuras izveidi iniciēja Saeimas deputāte Sandra Kalniete un Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Jaunās partijas pamatvērtības būs nacionāla valsts un ilgtspējīga un līdzsvarota attīstība. Partija cer panākt, ka ap 2020.gadu vidēji ģimenē būs divi bērni un tajās valdīs noturīgas attiecības. Tā solās būt patriotiska un novados sakņota partija, kas balstīsies uz Rietumu demokrātijas vērtībām, un īstenot sociāli atbildīgu politiku.

Kopsapulcē ar biedru vairākuma balsojumu tika nolemts jaunveidojamo partiju saukt par PS, lai arī delegāte Maija Sinka aicināja partiju dēvēt par «Pilsonisko apvienību», jo saīsinājumu PS, Sinkas skatījumā, varot «dažādi locīt», turklāt ne vienmēr tajos labākajos variantos.

Partijas kongresā tika pieņemti jaunās politiskās organizācijas statūti un programma, kas iezīmē tās svarīgākos politiskos mērķus, uzdevumus un piedāvā arī risinājumus atsevišķiem jautājumiem.

PS uzskata, ka Valsts prezidents būtu jāvēl tautai un būtu jādomā par prezidenta pilnvaru saprātīgu paplašināšanu, tomēr saglabājot Latvijā parlamentāru valsts iekārtu. Jaunā partija iestājas arī par iespēju došanu iedzīvotājiem iniciēt parlamenta atlaišanu.

«Pilsoniskā savienība» atbalsta politisko partiju līdzfinansēšanu no valsts budžeta, kā arī aicina partijas nodrošināt valsts un pašvaldību iestāžu depolitizāciju. Partija rosina izveidot jaunu Tieslietu padomi, kura nodarbotos ar tiesu varas budžeta pieprasījuma veidošanu un administrēšanu.

Nodokļu jomā PS mudina veikt reformas ienākumu nodokļa iekasēšanā, tostarp paredzot «ģimenēm draudzīgas atlaides». PS skatījumā, nodokļu slogs tuvākajos gados ir jāpārnes no iedzīvotāju ienākumiem uz patēriņu, tostarp vēršoties arī pret darījumiem ar nekustamo īpašumu.

Sestdien pieņemtie partijas statūti paredz, ka jauniem biedriem nebūs jāmaksā iestāšanās maksas, bet biedra nauda būs 2% no partijas biedra ikmēneša ienākumiem.

Kristovskis debatēs sacīja, ka partijas dibināšana ir atbilde tam, kas notiek valstī. «Varas partijas nav spējušas sagatavot Latviju 21.gadsimta izaicinājumiem. Vara ir kļuvusi liekulīga,» izteicās politiķis.

Saeimas deputāte Ina Druviete savukārt pauda viedokli, ka partija dibinātāji ir pulcējušies, lai rastu risinājumu, kā stiprināt Latviju kā valsti, bet bijušais deputāts Juris Vidiņš sacīja, ka grib ticēt partijas dibinātājiem, kuru vidū ir arī viņš pats: «Un es ceru, ka viņi nepievils. Bet, ja pievils, neko darīt, meklēsim citus!"

Debatēs uzstājās arī dziesminiece Ieva Akurātere, kura aicināja pievērsties zaļās enerģijas jautājumiem un meklēt iespējas arvien vairāk Latvijā izmantot atjaunojamos energoresursus.

Savukārt Saldus mērs Didzis Konoševskis, kurš arī ir partijas dibinātāju rindās, aicināja jauno partiju attīstīt reģionus, paužot viedokli, ka Rīgai jau kļūst par smagu tas, ka viss notiek galvaspilsētā.

Partijas dibināšanā piedalījās arī ievērojamais Atmodas laika politiķis Romualds Ražuks. Tāpat PS darbosies bijušās Saeimas deputātes Aijas Počas dēls Linards un pašlaik joprojām Saeimā strādājošās Annas Seiles dēls Guntars.

Partijas kongresam sestdien vēl būs jāievēl partijas vadītājs, viņa vietnieks, valde un citas atbildīgas amatpersonas. Pēc iepriekš panāktas vienošanās plānots partijas vadību uzticēt Kalnietei, bet vietnieka amatu Kristovskim.

Jau ziņots, ka pirms dažiem mēnešiem Kalniete atstāja partiju «Jaunais laiks» (JL), bet Kristovskis - apvienību «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un paziņoja par vēlmi dibināt jaunu nacionāli patriotisku partiju.

 

Viedoklis: Jaunas politikas pieteikums

Askolds Rodins   Diena  04/28/08    Sākums bija gandrīz kā šovā Dziedi ar zvaigzni: pilna zāle un priekšplānā labi ģērbusies sieviete un vīrietis. Saeimas deputāte Sandra Kalniete un Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Kristovskis. Viens mikrofons uz abiem, un tas pats pirmajās minūtēs niķojās. Sestdien Limbažos kopā sanāca 216 cilvēku un tapa partija Pilsoniskā savienība (PS). Par partijas priekšsēdētāju ievēlēja Sandru Kalnieti, par viņas vietnieku — Ģirtu Kristovski.

Dibinātāju pilnsapulce bija organizatoriski labi sagatavota, un izpalika partiju kongresos nereti vērojamā neiekļaušanās reglamentā. Kongresa demokrātisko norisi varam ilustrēt ar faktu, ka uz vietām valdē piedāvājums (21 kandidāts) krietni pārsniedza pieprasījumu (13 vietas). Aiz borta palika sabiedrībā labi pazīstami cilvēki, piemēram, Rīgas domnieks Dainis Stalts un kādreizējais Tautas frontes vadītājs Romualds Ražuks. Neiztika bez kurioza. Pirms ētikas komisijas vēlēšanām, tāpat kā valdes gadījumā, rīcības komitejas ieteikto sastāvu papildināja zālē sēdošie. Kāds vīrs pieteica pats sevi, taču balsojuma filtram cauri netika.

Dibināšanas kongresam, salīdzinot ar parastajiem, ir kāda priekšrocība: par līdz šim padarīto nevar runāt tas, kas tik tikko nācis pasaulē. Kongress, dabiski, pieņēma partijas statūtus un programmu. Statūtos redzama atbilde uz visām politiskajām partijām akūto finansējuma jautājumu, ap kuru parasti tiek laipots. PS piedāvā bezmaz vai revolucionāru risinājumu, lai, kā izskanēja debatēs, "nestrādātu ekonomiskajiem grupējumiem, bet tautai". Proti, paredzēts, ka galvenos ienākumus veidos biedru nauda, kas "maksājama katru mēnesi 2% apjomā no biedra ikmēneša ienākumiem". Tāpat PS atbalsta ieceri sniegt partijām finansējumu no valsts budžeta. Minētie 2%, ja tie tiks maksāti godprātīgi, varētu būt apliecinājums, ka PS dibinātāju nolūki patiešām ir nopietni. Vēl jāpiebilst, ka partijai, ja tā grib dibināt reģionālo nodaļu tīklu, pašreizējais biedru skaits pilnīgi noteikti ir nepietiekams. Un ir vajadzīgas svaigas asinis — PS dibinātāju vidū tomēr bija diezgan daudz citu partiju kongresos redzētu seju. Reiz politiskajos līdzbiedros vīlušies vai no lemšanas atstumti, viņi ļoti negribētu, lai tas atkārtotos.

Partija piedāvā grozījumus vēlēšanu kārtībā — pārvilkt krustu "lokomotīvju sistēmai", ļaujot vienam cilvēkam kandidēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā, un tas, protams, ir atbalstāmi. Uz populismu velk cits ierosinājums, t.s., "izveido savu sarakstu", kas nozīmē visos sarakstos atrodamos "labos, gudros un godīgos" cilvēkus salikt vienā. Šis eksperiments ir jau pieredzēts (deviņdesmito gadu pirmajā pusē Rīgas domes vēlēšanās), un nekas jēdzīgs nesanāca. Pavisam nepārprotams populisms ir piedāvātā "Valsts prezidenta ievēlēšana vispārējās, tiešās vēlēšanās un viņa pilnvaru saprātīga paplašināšana, saglabājot Latvijas kā parlamentāras valsts iekārtu". Ko nozīmē "saprātīga"? Kas vienam liekas saprātīgi, citiem var šķist gan pārāk daudz, gan pārāk maz.

Idejai par tautas vēlētu prezidentu sabiedrībā ir atbalsts, taču šāds prezidents tiek gaidīts kā Baltais tēvs — katra cilvēka gandrīz vai jebkuras problēmas risinātājs. Biedējošs piemērs bija vērojams tepat kaimiņos Lietuvā, kur pastāv ar "saprātīgi paplašinātām" pilnvarām apveltīta tautas vēlēta prezidenta institūcija. Pirms pavisam nedaudziem gadiem skandalozais Rolands Pakss prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas laikā lidoja pa valsti, kaisot sociālus solījumus, kuru izpildīšana nebija viņa kompetencē, un uzvarēja. Prakse apsteidza teoriju: spārnotais "kā varēja nesolīt" tolaik vēl nebija izskanējis.

Katra demokrātiskas partijas kongresa saistošākā daļa ir debates. Limbažos tās rezumēja ar solījumu iekļaut programmā perspektīvus tribīnē izskanējušus priekšlikumus. Kopumā jau programma ir itin laba, taču uz papīra itin labas programmas ir arī citām partijām, arī pie varas esošajām. Tas laiks, kad pie mums īsti neprata rakstīt programmas, sen pagājis, cita lieta, kā iet ar realizāciju, pie kuras netikt, ja nav pietiekama vēlētāju skaita uzticēšanās. PS cer to panākt ar godīgākas valsts pārvaldes pieteikumu.

Tagad, kad gali savilkti kopā, PS var Saeimā izveidot savu frakciju (tai, tāpat kā PCTVL, ir seši deputāti), un acīmredzot tas arī tiks izdarīts. Iznāks divi opozīcijas slāņi ar apgrūtinātu darbības saskaņošanu: Jaunā laika (JL) frakcija Saeimā ir opozīcija, savukārt četri no sešiem PS deputātiem ir bijušie JL biedri. Tas šķir. Taču ir arī vienojošais. Gluži kā PS, arī JL ir "bezsaimnieka" partija.

 

Satversmes grozījumi nonāk Saeimā, prognozē referendumu

Barbara Ālīte,  Diena  04/28/08    Valsts prezidents Valdis Zatlers pirmdien parakstījis Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apstiprinātos oficiālos parakstu vākšanas rezultātus. Jau pirmdien 217 tūkstoši parakstu nodoti Saeimas priekšsēdētājam un tālāk par grozījumiem būs jālemj parlamentam. Ja Saeimas deputāti vēlētāju iesniegtos Satversmes grozījumus noraidīs vai atbalstīs ar labojumiem, būs jārīko tautas nobalsošana, kas paredzams tā arī notiks. "Grūti iedomāties, ka Saeima varētu atbalstīt nekvalitatīvus grozījumus," pirmdien pavēstīja Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Vineta Muižniece (TP).

Ar Juridiskās komisijas deputātiem pirmdien rīta pusē tikās Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš izteica prognozi, ka, visticamāk, par grozījumiem tiks rīkots referendums, ziņo LETA. Tomēr Zatlers norādīja, ka Latvijas pilsoņiem ir nepieciešami kvalitatīvi Satversmes grozījumi, kas dotu tautai tiesības realizēt savu gribu. Satversmes grozījumus izstrādā prezidenta paspārnē esošā Konstitucionālo tiesību komisija.

Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) pirmdien atkārtoti paudis savu nostāju - rosināt Saeimas atlaišanu var tik liels pilsoņu skaits, cik to ir ievēlējuši.

Arodbiedrību iesniegtais Satversmes grozījumu projekts paredz grozīt Satversmes 78. un 79.pantus, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu.

 

Saeimas vēlēšanās 5% barjeru pārvarētu vien trīs partijas

DELFI  04/29/08    Ja Saeimas vēlēšanas notiktu aprīlī, tad vairāk nekā 5% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju atbalstu gūtu un parlamentā iekļūtu vien trīs partijas.

Laikraksts "Diena" otrdien, atsaucoties uz "Latvijas faktu" veikto aptauju, norāda, ka identiski kā februārī un martā pirmās trīs vietas saglabā "Saskaņas centrs" (11,8%), kā arī divas valdošo koalīciju veidojošās partijas: Zaļo un zemnieku savienība (7,7%) un Tautas partija (TP)(6,6%).

Mazāk nekā 5% vēlētāju balsu savāktu bijušās "Jaunā laika" (JL) līderes un eiroparlamentārieša Ģirta Valža Kristovska izveidotā "Pilsoniskā savienība"(4,9%), Latvijas Pirmās partijas/ "Latvijas ceļa" apvienība (4%), kā arī bijušo TP politiķu Aigara Štokenberga un Arta Pabrika izveidotā partija (3,8%).

Tikai 3,6% pilsoņu atbalsta JL, 3,1% - valdību veidojošo TB/LNNK, savukārt agrāk populārās apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" piekritēju pulks sarucis līdz 2,9%.

Tikmēr 21% pauduši, ka vēlēšanās vispār nepiedalītos, bet 26% - nezina, par ko balsotu.

 

Tiesībsargs neatbalsta Kastēna veiktās izmaiņas iecietības veicināšanas programmā

DELFI  04/29/08    Tiesībsargs Romāns Apsītis neatbalsta izmaiņas, kas īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Oskara Kastēna (LPP/LC) vadībā veiktas Iecietības veicināšanas programmā 2009. – 2013.gadam, kā rezultātā no dokumenta svītrotas seksuālo minoritāšu diskriminācijas pazīmes.

Apsītis uzskata, ka gadījumā, ja programmā netiek minētas konkrētas grupas, pret kurām tiek pausta neiecietība, tas padara programmu par deklaratīvu un neefektīvu dokumentu.

"Programma iecietības veicināšanai jāveido konkrēta, pamatota un efektīva. Savukārt diskriminācijas pazīmju svītrošana no šī dokumenta ierobežo iespējas nākotnē balstoties uz Programmu veikt noteiktus pasākumus, lai novērstu neiecietību. Tā var izpausties kā aizskaršana, diskriminācija vai pat vardarbība pret konkrētu sabiedrības grupu pārstāvjiem," norāda Apsītis. Viņš uzsver, ka, veidojot programmu ir jāapzina tās sabiedrības grupas, pret kurām visvairāk izpaužas neiecietība, jākonstatē šīs izpausmes un jāizstrādā pasākumu komplekss, kas efektīvi uz to reaģētu. "Iecietība ir saistīta ar cilvēka attieksmi, publisko vidi, tiesisko regulējumu un aizsardzības iespējām, tādēļ Programmā būtu jāmin visi šie jautājumi," uzskata Apsītis.

Tiesībsarga biroja pārstāvis piedalījās arī darba grupā programmas iecietības veicināšanai izstrādei, un nav piekritis diskriminācijas pazīmju svītrošanai no programmas. Ja reliģisko grupu pārstāvju spiediens ir bijis viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc diskriminācijas pazīmes svītrotas no šī dokumenta, var tikt apšaubīts arī valsts un baznīcas šķirtības princips, kas noteikts Satversmē, norāda Apsītis.

Tiesībsarga biroja, kas pārņēma Valsts Cilvēktiesību biroja funkcijas, pieredze liecina, ka iedzīvotāji arvien biežāk sūdzas par nepamatotu atšķirīgu attieksmi un diskrimināciju dažādos gadījumos. 2006. gadā saņemtas 64 rakstiskas sūdzības un sniegtas 238 mutiskas konsultācijas, savukārt 2007. gadā - 112 rakstiskas sūdzības un 192 mutiskas konsultācijas par dažādiem diskriminācijas jautājumiem.

 

Gausā okupācijas seku apzināšana

Māra Libeka, Latvijas Avīze   04/29/08    Okupācijas zaudējumi speciāli izveidotajai komisijai ir jāaprēķina līdz 2010. gadam. Pagaidām darbs ir tikai pusceļā, un nav zināms, kas notiks tad, kad aprēķini tiks uzlikti uz premjera galda.

Ministru kabinetā ziņojumu sniedza PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma zaudējumu aprēķināšanas komisijas vadītājs, Valsts kancelejas speciālists Edmunds Stankevičs. Komisija darbojas jau trešo gadu, tajā ir 17 speciālistu, un valdība ik gadu tās darbības nodrošināšanai piešķir 200 tūkstošus latu. Komisija sadarbībā ar Latvijas Valsts arhīvu pabeigusi 1949. gada deportāciju datu apkopošanu, izsūtīto saraksti publicēti grāmatā "Aizvestie". No ziņojuma varēja saprast, ka komisija galvenokārt nodarbojas ar pētniecisko darbu ekonomikas, demogrāfijas un vides jomā. Īpaša nozīme pievērsta pētījumiem par vides un lauksaimniecības zaudējumiem. Kā teica Stankevičs, darbs esot tikai pusceļā.

Premjers Ivars Godmanis uzskata, lai uzdevums tiktu pildīts raitāk, vajadzētu palielināt komisijas locekļu skaitu. Piemēram, Lietuvā šo darbu paveikuši 100 speciālisti. Lietuvas valsts prezidents Valds Adamkus ir paziņojis, ka prasīs Krievijai atzīt Lietuvas okupāciju un samaksāt kompensāciju – 20 miljardus dolāru. Kādu atbalstu Lietuva gaida no Latvijas šā ārpolitiskā uzdevuma īstenošanā? Lūk, ko man atbildēja Lietuvas premjers Ģedimins Ķirķils: "Lietuvā 90. gadu beigās tika pieņemts likums par okupācijas laikā nodarīto zaudējumu kompensācijām."

Ģedimins Ķirķils: "Valdībai likums ir jāpilda, bet pagaidām to nevar īstenot, jo Krievija neatzīst okupācijas faktu, kā arī nodarītos zaudējumus. Tēlaini izsakoties, Krievija pie sarunu galda nesēžas. Ja visas Baltijas valstis būtu vairāk solidāras šajā jautājumā un ieturētu kopīgu pozīciju, iespējams, tad būtu arī rezultāts. Bet pagaidām, izskatās, ka šis jautājums ir iesaldēts. Likums ir, valdība šo jautājumu regulāri aktualizē starpvaldību institūcijā Krievijā, bet nekādu rezultātu tas nav devis."

Kad krievvalodīgo masu mediju žurnālisti vaicāja Godmanim, vai okupācijas zaudējumu aprēķinu rādīšana Krievijai nesarežģīs abu valstu attiecības, Godmanis atbildēja: "Nedomāju, ka vēsturi var pārmainīt. Tā ir vēsture." I. Godmanis secina, ka gan jau arī Krievija taisa kādus aprēķinus, ko nolikt priekšā Latvijas pusei, kad tā vērsīsies starpvaldību komisijā ar konkrētu naudas summu.

Igaunijā tiekot apzināts okupācijas nodarītais morālais kaitējums, bet, kā teica ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, šī valsts nekādus aprēķinus Krievijai negrasās iesniegt.

Materiālus, pie kuru atgūšanas strādā Kultūras ministrija, nosacīti var iedalīt trīs blokos: Latvijas filmu studijās tapušās filmas, tajā skaitā viss Latvijas kino zelta fonds, sākot ar 1930. gadu; pirmskara Latvijas dokumenti un LPSR perioda dokumenti. Latvijas puse ir iesniegusi Krievijas pusei vairākus sarakstus par kultūrvēsturiskajām vērtībām, t. sk. par filmām, Latvijas Republikas ārlietu resora dokumentiem un to Latvijas represēto iedzīvotāju sarakstus, kuru lietas atrodas Krievijas Federācijas arhīvos. 2007. gada 20. jūlija sanāksmē starpvaldību komisijas darba grupā "Par humanitāro sadarbību" abas puses esot vienojušās, ka Latvijas un Krievijas valsts resoru eksperti veiks kopīgu darbu, lai atklātu pārvietotās kultūrvēsturiskās vērtības un par rezultātiem atskaitīsies darba grupas sēdēs. Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Lielpēters informēja, ka Krievijā 1993. gadā pieņemts likums, kas liedz izdot filmu oriģinālus, var saņemt tikai kopijas. Darbu apgrūtina arī tas, ka LPSR laika dokumentus, kas saistīti ar VDK, Krievija izsniedz tikai pēc radinieku, nevis valsts pieprasījuma.

Latvijas Valsts arhīva direktore Daina Kļaviņa pastāstīja, ka ir nepieciešama Krievijas un Latvijas starpvaldību vienošanās, lai piekļūtu Krievijas speciālajiem resoru arhīviem (valsts prezidenta, drošības un ārlietu dienestu utt.), un ka Krievija ir viena no tām retajām valstīm, kura izvirza šādu prasību. Kamēr nebūs šādas vienošanās, dokumentus būs grūti atgūt.

Kultūras ministre Helēna Demakova uzskata, ka viena lieta ir oficiālās sarunas par dokumentu atgūšanu, bet cita, varētu teikt, pat svarīgāka, ir neformālās sarunas ar Krievijas amatpersonām. Kad Maskavā notika Latvijas kultūras dienas, ministre trīs reizes paguva apspriesties arī par Maskavā pieturētajām Latvijas zelta fonda filmām un, iespējams, ka personisko attiecību rezultātā pie kafijas tases ar tādām amatpersonām, kā, piemēram, Krievijas kultūras un kinematogrāfijas aģentūras vadītājs Mihails Švidkojs, Krievija varētu samazināt tarifus digitālajām filmu kopijām. Par labi saglabātu filmas kopiju Krievijas puse prasa no 50 tūkstošiem līdz 100 tūkstošiem eiro. Pēc ministres un Krievijas amatpersonu kafijošanas (H. Demakova stipros dzērienus nedzer. – M. L.) neoficiāli izskanējis, ka Krievijas puse kādas desmit filmas varētu atdot atpakaļ bez maksas Valsts prezidentam Valdim Zatleram, ja viņš gadījumā tiks ielūgts oficiālā vizītē uz Maskavu.

Starp citu, lai turpinātu sarunas par filmu atgūšanu, H. Demakova ir uzaicinājusi M. Švidkoju uz Latviju neatkarīgi no amata, kādu viņš ieņems pēc valdības maiņas.

 

Valsts kontrole: Prezidenta kancelejā darbinieki pērn saņēmuši piemaksas 161% apmērā no algas

DELFI  04/30/08    Neskatoties uz Valsts prezidenta Valda Zatlera pērn pausto atbalstu taupības režīmam valsts iestādēs, Valsts kontrole (VK) finanšu revīzijas laikā par pagājušā gada pārskatu atklājusi vairākas nepilnības Valsts prezidenta kancelejā. Kancelejā pērn atsevišķiem darbiniekiem piemaksās izmaksāts līdz 161% no noteiktās mēnešalgas, portālu "Delfi" informēja VK.

VK norāda, ka Valsts prezidenta kancelejā nav noteikts piemaksu un prēmiju apmērs saskaņā ar piešķiršanas kritērijiem, tādējādi pastāv risks, ka prēmiju un piemaksu piešķiršana nav caurskatāma un sabiedrība negūst patiesu priekšstatu par kancelejā nodarbināto kopējo mēneša atalgojumu. Nenosakot, pēc kādiem kritērijiem tiek slēgti uzņēmuma līgumi vai autora līgumi, kanceleja nenodrošina caurskatāmu darba samaksas sistēmu.

Viena projekta ietvaros pie vieniem un tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem Kanceleja ar fiziskām personām noslēgusi dažāda veida līgumus, no kuriem izriet dažādas tiesiskās sekas, piemēram, nodokļu nomaksas apjoms, norāda VK.

Tāpat VK norāda, ka kancelejā netiek nodrošināta kontrole pār sakaru pakalpojumu izmantošanu atbilstoši iekšējā normatīvā akta prasībām.

VK arī norāda, ka nav izvērtēti un noteikti amati, kuros darba veikšanai ir nepieciešami mobilo tālruņu sakaru pakalpojumi, kā arī nav izdoti tiesību akti, uz kuru pamata tiek piešķirtas mobilo telefonu numuru lietošanas tiesības un veikta samaksa par sakaru pakalpojumiem. Kancelejā nav izstrādāti normatīvie akti, kas noteiktu kārtību, kādā plāno, uzskaita un noraksta izdevumus, kas saistīti ar delegāciju un atsevišķu personu uzņemšanu un amatpersonu vizītēm, kurus sedz no valsts budžeta līdzekļiem, norāda VK.

Kancelejas iekšējie normatīvie akti nenosaka grāmatvedības uzskaites principus, metodes un praksi, kādā specifiskas materiālās vērtības atzīstamas pamatlīdzekļu un krājumu sastāvā, to novērtēšanu un atzīšanu izdevumos, kā arī kārtību, kādā tiek noformēti amatpersonu un darbinieku komandējumi un darba braucieni, atlīdzināti komandējumu un darba braucienu izdevumi un iesniegtas atskaites. Kancelejā arī konstatētas iekšējās kontroles nepilnības dienesta transportlīdzekļu izmantošanā un ar to saistīto izdevumu norādīšanā finanšu uzskaitē.

Portāls "Delfi" jau informēja, ka pērn rudenī pēc valsts budžeta grozījumiem prezidenta kancelejas darbinieku atalgojumam tika piešķirti papildu 417 795 lati. Prezidenta preses  sekretāre Inta Lase gan portālam "Delfi" toreiz skaidroja, ka "algas neesot palielinātas", esot veikta tikai pārstrukturēšana - līdzšinējās piemaksas un  prēmijas iekļautas algās.

Lai arī Zatlers pērn septembrī solījis "rādīt priekšzīmi un nākamgad kancelejā algas nepalielināt ne par vienu santīmu", algas pērn ir pieaugušas dažiem darbiniekiem pat 30% apmērā, kas esot summa, ko darbinieki it kā esot saņēmuši iepriekš dažādu prēmiju un piemaksu veidā. Valsts prezidenta kancelejā portālam "Delfi" apstiprināja, ka algas palielinātas visiem kancelejas darbiniekiem, taču neatklāja, par cik lielu summu. Saskaņā ar Valsts prezidenta kancelejas portālam "Delfi" sniegto informāciju, Valsts prezidenta kancelejā patlaban lielāko algu saņemot kancelejas vadītājs Eduards Stiprais, kura alga patlaban esot 4480 lati. Pērn rudenī Stiprā alga esot bijusi 3418 latu, līdz ar to viņa alga pēc pagājušā gada septembra palielināta par 1062 latiem mēnesī jeb 31%. Savukārt Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieka Ērika Ozola alga pērn rudenī bijusi 3360 latu mēnesī, bet patlaban (saskaņā ar portālam "Delfi" sniegto informāciju) tā esot 4160 latu mēnesī, kas ir par 23,8% jeb 800 latu vairāk.

 

Zatlera padomniece: vairākums nepilnību attiecas uz Vīķes-Freibergas prezidentūras laiku

DELFI  04/30/08    Lielākā daļa no Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatētajām nepilnībām finanšu jautājumos attiecas uz 2007.gada pirmo pusi, kad Valsts prezidente bija Vaira Vīķe-Freiberga, portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta Valda Zatlera padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Maija Celmiņa.

Celmiņa norāda, ka VK finanšu revīzija ir veikta par 2007.gadu, tad tas attiecas uz laika posmu par Vairas Vīķes – Freibergas prezidentūras noslēgumu un Valda Zatlera prezidentūras uzsākšanu. "Lielākā daļa no revīzijā konstatētajām nepilnībām attiecas uz 2007.gada pirmo pusi un tās daļēji jau tika novērsta pērn, tai skaitā attiecībā uz darba samaksas sistēmas pilnveidošanu," norāda Celmiņa.

Celmiņa uzsver, ka atbilstoši VK ieteikumam no 2007.gada 1.oktobra Valsts prezidenta kancelejā likvidētas piemaksas un prēmijas, "veidojot caurspīdīgu darba algas samaksas sistēmu."

Tāpat Valsts prezidenta kanceleja atzīst, ka VK atzinumā minētie fakti ir precīzi un ka tas vērš uzmanību uz nepieciešamajiem uzlabojumiem. "VK darbu uztveram kā būtisku atbalstu, strādājot pie procesu pilnveidošanas," pauž Celmiņa, norādot, ka VK ieteikumi tiks izpildīti līdz šā gada beigām.

Jau vēstīts, ka VK finanšu revīzijas laikā par pagājušā gada pārskatu atklājusi vairākas nepilnības Valsts prezidenta kancelejā. Kancelejā pērn atsevišķiem darbiniekiem piemaksās izmaksāts līdz 161% no noteiktās mēnešalgas.

Portāls "Delfi" jau informēja, ka pērn rudenī pēc valsts budžeta grozījumiem prezidenta kancelejas darbinieku atalgojumam tika piešķirti papildu 417 795 lati. Prezidenta preses sekretāre Inta Lase gan portālam "Delfi" toreiz skaidroja, ka "algas neesot palielinātas", esot veikta tikai pārstrukturēšana - līdzšinējās piemaksas un prēmijas iekļautas algās.

Valsts prezidenta kancelejā apstiprināja, ka algas palielinātas visiem kancelejas darbiniekiem, taču neatklāja, par cik lielu summu. Saskaņā ar Valsts prezidenta kancelejas portālam "Delfi" sniegto informāciju, Valsts prezidenta kancelejā patlaban lielāko algu saņemot kancelejas vadītājs Eduards Stiprais, kura alga patlaban esot 4480 lati. Pērn rudenī Stiprā alga esot bijusi 3418 latu, līdz ar to viņa alga pēc pagājušā gada septembra palielināta par 1062 latiem mēnesī jeb 31%. Savukārt Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieka Ērika Ozola alga pērn rudenī bijusi 3360 latu mēnesī, bet patlaban tā esot 4160 latu mēnesī, kas ir par 23,8% jeb 800 latu vairāk.

 

 

 

Saimniecībā...

 

 

Par pircējiem — ar atlaidēm

Aleksandrs Vorobjovs,  Diena  04/21/08    Tirgotāji savu dabu nav mainījuši — aizvien pastāv sakarības — jo lielāks veikals, jo augstākas cenas, un dažādos vienas ķēdes veikalos cenas var radikāli atšķirties. Tiesa, cenas atsevišķiem pārtikas produktiem ir kritušās, arvien vairāk preču var dabūt ar atlaidēm, šādi ir reizi ceturksnī Dienas veiktā pārtikas preču cenu monitoringa secinājumi. Cenu salīdzinājums, pēc kārtas trešais, veikts lielveikalos Elvi, Maxima, Mego, Nelda, Rimi, Sky, Stockmann un Supernetto pagājušajā nedēļā.

Kopš janvāra vidus starpība starp 16 Rīgas lielveikalu zemāko un augstāko cenu Dienas pētījumā iekļautiem 50 produktiem pieauga par 1% un tagad ir 25%. Mazākā starpība, tāpat kā iepriekšējos pētījumos, novērota Fazer maiznīcas baltmaizēm — aptuveni 4%. Toties iepriekš salīdzinoši vienmērīgās cenas sieriem Rīgas lielveikalos tagad atšķiras pat par 64%. Novērots arī gadījums, ka par to pašu naudu Mego var nopirkt divarpus vairāk importa tomātu nekā Sky veikalos.

Pircēju neapmierinātību ar cenu svārstībām tirgotāji cenšas kompensēt ar atlaidēm, kuru šomēnes ir uzkrītoši daudz. Rimi pārstāve Zane Eniņa uzsver, ka ar atlaidi Rimi vienmēr pieejami tādi pamatprodukti kā maize, piens un gaļas produkti. "Patiešām, atlaižu ir nedaudz vairāk nekā parasti un tas tādēļ, ka vairāki vietējie ražotāji, galvenokārt, piensaimnieki, vērsās pie mums ar priekšlikumiem par agrāk neplānotām atlaidēm," atzīst Maxima pārstāvis Ivars Andiņš. Tā lielākā piena pārstrādātāja Rīgas piena kombināta (RPK) sieriem piedāvātās akcijas ļāva Maxima kopš februāra beigām sieriem piedāvāt 27% atlaidi, pazeminot cenu no 5,39 līdz 4,25 latiem kilogramā.

"Saņemot labu akcijas cenu piedāvājumu no piegādātāja, atbilstoši arī Rimi šiem produktiem samazina savu uzcenojumu," saka Z.Eniņa, piebilstot, ka piegādātāja ilgstoši piedāvāto akcijas cenu Rimi pārveido par pamata cenu. Viena no lielākajām atlaidēm Rimi veikalos patlaban ir Balticovo olām Omega, kas maksā 79 santīmus ierasto 1,06 latu vietā jeb ar 34% atlaidi.

Kopš gada sākuma turpat nemainīgas ir lielākā piena ražotāja RPK produktu pamata cenas. "Tuvākajā laikā neplānojam paaugstināt bāzes cenas," saka RPK pārstāve Līga Rimšēviča. Lai sasniegtu nosprausto mērķi, RPK kopš janvāra samazina piena iepirkuma cenu zemniekiem — janvārī tā bija vidēji 24,5 santīmi, taču pārstrādātājs cer, ka jau maijā to pazeminās līdz 19 santīmiem. Tāpat praktiski nemainīgi ir sviesta, doktrdesas, alus, minerālūdens un cukura cenrāži.

Visstraujāk ceturkšņa laikā sadārdzinājās augļi, kas maksā par 19% vairāk nekā janvāra vidū, visstraujāk cenas pieauga banāniem — par 27%, un tagad maksā vidēji 1,18 latus kilogramā. Siera cenām, kas pērnā gada nogalē pieauga par 26%, šogad novērots straujākais kritums — par 10%.

"Varētu turpināties cenu kritums piena produktiem un tas varētu sākties dārzeņiem, jo jaunās ražas dārzeņus, sākoties siltākam laikam, var saražot lētāk," lēš I.Andiņš. Z.Eniņa savukārt atklāj, ka atsevišķi piegādātāji iesnieguši pieteikumus par bāzes cenu kāpumu, tādēļ 10 līdz 15% robežās tuvākajā laikā gaidāma sadārdzināšanās zivju konserviem, jūras veltēm, desām un svaigai liellopu gaļai.

Rīgas miesnieka valdes priekšsēdētājs Aldis Škutāns gan uzsver, ka šobrīd izšķiršanās celt cenas ražotājam līdzvērtīga pašnāvībai, tāpēc apņemas līdz jūlijam to nedarīt. "Uzņēmējiem pamatīga šoka terapija ir elektroenerģijas tarifu kāpums, pēc kura vēl daudz maz pelnošie iebrauca mīnusos," viņš saka. Miesnieka nesenais mēģinājums nebūtiski palielināt bāzes cenas beidzās ar noieta kritumu, ko tagad nākas stimulēt ar dažādām atlaidēm.

LASI VĒL: Beidzot pārtikas cenas arī samazinās.

**

Lielākās atlaides*

Produkts Vecā cena Jaunā cena Atlaide

Apelsīni, Nelda Ls 0,79 Ls 0,49 -61%

Baltmaize Mājas, sagriezta, 350 g, Fazer Maiznīca Ls 0,41 Ls 0,31 -32%

Valmieras kefīrs, 2,5%, 1 kg, Valmiera piens Ls 0,64 Ls 0,49 -31%

* Dienas cenu monitoringā iekļautiem pārtikas produktiem

***

Pļavnieku efekts

Pļavniekos, A.Saharova ielā, kur viena kvartāla attālumā atrodas pieci dažādu tīklu veikali, kopš pērnā gada oktobra saglabājas situācija, ka cenrāži ir pat par trešdaļu augstāki nekā citviet Rīgā. Pļavnieku iedzīvotājiem, kas šeit iepērkas Maxima veikalā, par katru trešo pārtikas produktu jāmaksā vairāk nekā citiem rīdziniekiem, lai gan sīvas konkurences apstākļos cenām būtu jābūt zemākām.

***

Ceturkšņa inflācija — 5,6%

Pārtikas produkti pusgada laikā sadārdzinājās par 25,7%, liecina Dienas veiktais cenu monitorings, kurā 50 pirktāko pārtikas produktu cenu pieaugums šajā laika posmā izpētīts 16 Rīgas lielveikalos. Inflācijas temps, salīdzinot ar pērnā gada pēdējo ceturksni, kad Dienas pētījumā fiksēta 19,0%, pēdējo triju mēnešu laikā ir bremzējies vairāk kā trīsreiz un sastāda 5,6%. Pēdējā ceturkšņa laikā aplūkotajiem produktiem cenas visvairāk pieauga Sky veikalos — par 6,7%, bet vismazāk Mego — par 2,0%.

***

Aptaujājot lielākos Latvijas mazumtirgotājus, Diena izveidoja 50 pirktāko pārtikas produktu sarakstu 16 produktu grupās, uz kuriem balstās Dienas cenu monitorings. Šīs grupas un produkti ir: Maize: baltmaize Mājas, sagriezta, 350 g, Fazer maiznīca (FM); baltmaize Klona, 300 g, FM; baltmaize Āgenskalna, sagriezta, 370 g, Hanzas maiznīca (HM); baltmaize Kungu, sagriezta, 400 g, HM; saldskābmaize Meldera, sagriezta, 500 g, HM; rudzu maize Klasiskā, sagriezta, 800 g, HM; saldskābmaize Klasiskā, sagriezta, 380 g, HM. Piens: Limbažu piens, 2,5%, 1 l, Rīgas piena kombināts (RPK); Limbažu Lielais piens, 2,5%, 1,5 l, RPK; Lauku Rasa, 3,8%, 1 l, RPK. Kefīrs: Valmiera, 2%, 1 kg, Valmieras piens (VP); Rasa kefīrs Ģimenes, 2%, 1,5 kg, RPK. Olas (10 gab.): Balticovo A šķiras L izmēra; Balticovo A M; Balticovo A XL. Siers (1 kg): Krievijas siers, 50%, Smiltenes piens; Holandes siers, 45%, Limbažu piens. Sviests (82,5%, 200 g): Eksporta, Tukuma piens; Rasa saldkrējuma, RPK; Rasa sālīts, RPK. Biezpiens (200 g, VP): Valmiera 5%; Valmiera 0,5%; Valmiera 2%. Doktordesa: Rāznas doktordesa, 1 kg, Rēzeknes gaļas kombināts; Doktora, 550 g, Rīgas miesnieks; Doktordesa, 440 g, Lido. Tomāti: importa; vietējie. Augļi: banāni; apelsīni; citroni. Alus (0,5 l): Pilzenes, 4,5%, Aldaris; Tērvete, 5,3%, Tērvetes alus; Cēsu Premium, 5,2%, Cēsu alus. Coca-Cola (0,5 l). Tēja: Yellow Label, 50 g, Lipton; Brooke Bond, 100 g; Earl Grey, 100g, Apsara. Minerālūdens: Mangaļi, gāzēts, 1,5 l, Cido; Mangaļi, negāzēts, 1,5 l, Cido; Borjomi, 1 l. Kārums, vaniļas, 45 g, Rīgas Piensaimnieks. Actimel Natural, 1 gab., Danone. Šokolāde: Lukss, 100 g, Laima; Fazer ar veseliem lazdu riekstiem, 200g; Rūgtā šokolāde, 70%, 100 g, Laima. Cukurs (1kg): Jelgavas cukurs, 1 kg; Liepājas cukurs 1 kg; Dan Sukker cukurs.

 

Latvijas uzņēmums maksājis Īrijā aizturētā kuģa 'Defender' apkalpes locekļiem neatbilstošas algas

LETA  04/22/08    Latvijas uzņēmumam "Forestry Shipping", kas pārvalda iepriekš Īrijā aizturēto kravas kuģi "Defender", saskaņā ar Starptautiskās Transporta federācijas noteikto būtu jāizmaksā parāds 60 000 ASV dolāru (26 640 latu) apmērā četriem kuģa apkalpes locekļiem, šodien ziņo Īrijas mediji.

Kopumā visiem deviņiem apkalpes locekļiem maksāts paredzētajai likmei neatbilstošs atalgojums, uzņēmumam "ietaupot" uz atalgojuma vairāk nekā 92 500 ASV dolāru (41 070 latu). Starptautiskās Transporta federācijas inspektors Kens Flemings sacīja, ka kuģa kapteinis mēnesī pelnījis tikai 3500 ASV dolārus (1554 latus) pretēji paredzētajai 6000 ASV dolāru (2664 latu) likmei.

Pārējie pieci kuģa apkalpes locekļi parakstījuši kuģa kompānijas pārstāvju piedāvātos dokumentus, saskaņā ar kuriem viņi piekrīt saņemt savu atalgojumu, kad viņi atgriezīsies Rīgas ostā. Savukārt minētie četri apkalpes locekļi, kas piekrita Starptautiskās Transporta federācijas pārstāvībai, tiks nogādāti Ukrainā, un transporta federācija kārto viņu nogādāšanu mājās.

Pašlaik iepriekš aizturētais kuģis var pamest Īrijas ostu.

Kravu kuģis "Defender" ir reģistrēts Kambodžā, bet to pārvalda Latvijas uzņēmums "Forestry Shipping", kas arī nosūtījis kuģa apkalpi uz Īriju. Īrijas raidsabiedrībai "RTE News", zvanot uz uzņēmuma biroju Rīgā, tika atbildēts, ka uzņēmums ir pārāk aizņemts, lai atbildētu uz jautājumiem.

Kā ziņots, 17.aprīlī Īrijā tika aizturēts Ukrainas apkalpes kuģis, kas vedis kokmateriālu kravu no Latvijas. Aizturēšanas iemesls bija uz kuģa kravas atrastās kontrabandas cigaretes. Ostas strādnieki atteicās izkraut kuģa kravu, jo uzzināja par jūrniekiem maksātajām niecīgajām algām.

 

SVF: Baltijas valstīs paredzama viegla ekonomikas piezemēšanās

LETA 04/23/08   Baltijas valstīs pasaules ekonomiskās izaugsmes tempa palēnināšanās apstākļos prognozējama viegla piezemēšanās, teikts trešdien izplatītajā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) paziņojumā.

Tajā pat laikā Bulgārijā un Rumānijā pastāv smagas piezemēšanās risks.

"Baltijas valstīm mēs prognozējam vieglas piezemēšanās scenāriju. Smagās piezemēšanās risku arī nedrīkst izslēgt, ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Rumānijā un Bulgārijā," norādīja SVF Eiropas nodaļas direktora vietnieks Ahai Čopra.

 

"Gaismas pils" stiklotā fasāde izmaksās ap 13 miljoniem latu

LETA  04/23/08    Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) "Gaismas pils" stikla fasādes būvniecība izmaksās aptuveni 13 miljonus latu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā tāme.

Lielāko kopējo izmaksu daļu jeb aptuveni 11 miljonus latu veido stikla pakešu un citu materiālu iegāde, viens miljons latu tiks tērēts dažādiem mehānismiem un vēl viens miljons latu - darba algām. Dažādu stikla pakešu konstrukciju cena svārstās no 450 līdz 670 latiem par kvadrātmetru.

Saeimas deputāte Inguna Rībena (JL), kura pati ir arhitekte, šodien Pieprasījumu komisijas sēdē Ministru prezidentam Ivaram Godmanim (LPP/LC) teica, ka "arhitektiem paliek četrkantīgas acis, redzot tāmē "Gaismas pils" stikla bloku cenas, kas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā parasti celtniecībā izmantojamajiem stikla blokiem".

"Gaismas pils" ziemeļu fasādē paredzēts iemūrēt 4233,9 kvadrātmetrus caurredzamu selektīvā stikla pakešu alumīnija konstrukciju rāmjos par 670 latiem kvadrātmetrā, 5063,8 kvadrātmetrus fakturētu necaurredzamu stikla pakešu alumīnija konstrukcijas rāmjos par 450 latiem kvadrātmetrā, kā arī divus automātiski atveramus stikla paneļus dūmu izvadei par 1780 latiem un 5910,56 latiem gabalā.

"Gaismas pils" dienvidu fasādē tiks iemūrēts 1517,1 kvadrātmetrs stikla pakešu par 670 latiem kvadrātmetrā un 4736,1 kvadrātmetrs fakturētu necaurredzamu stikla pakešu par 450 latiem kvadrātmetrā. Dienvidu fasādē būs arī 89 verami logi par 989 latiem gabalā. Tiks izgatavoti arī 1090 kvadrātmetri palodžu ieseguma no nerūsējoša tērauda par 150 latiem kvadrātmetrā.

"Gaismas pils" slīpajās plaknēs tiks iemūrēti 272 kvadrātmetri caurredzamu selektīvā stikla pakešu alumīnija konstrukciju rāmjos par 453 latiem kvadrātmetrā.

Auditorijas virsgaismu nodrošinās 144 kvadrātmetri stikla konstrukciju par 1453 latiem kvadrātmetrā, bet ātrijā - 590 kvadrātmetri caurredzamu stikla pakešu par 1453 latiem kvadrātmetrā.

Ēkā vieta atradīsies vēl 970 kvadrātmetriem caurredzamu stikla pakešu par 1453 latiem kvadrātmetrā.

Lai gan Godmanis šodien deputātiem apgalvoja, ka LNB tāme "nav valsts noslēpums", tai jābūt pieejamai visiem interesentiem, valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi" (JTB) tāmi nepublisko, bet Komunikāciju departamenta vadītāja Elīna Bīviņa aģentūrai LETA liedza iespēju intervijā izjautāt JTB direktoru Zigurdu Magoni par "Gaismas pils" būvdarbu izmaksām un paziņoja, ka "nolūkā nodrošināt sabiedrībai objektīvu informāciju par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta virzību un lai izvairītos no faktu interpretācijas, atbildes uz ziņu aģentūras LETA jautājumiem tiks sniegtas rakstiskā veidā".

Runājot par stikla blokiem, ko izmantos LNB fasādēm, Bīviņa rakstiski atbildēja, ka "ēkas tehniskajā projektā ir ļoti detalizēti noteiktas prasības fasāžu stikla kvalitātei un norādīti trīs Eiropas stikla ražotāji, kas spēj piegādāt tāda līmeņa un tehniskajām specifikācijām atbilstošu materiālu - "Saint-Gobain", "Glaberal", "Pilkington"".

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, LNB celtniecības galvenajā līgumā nav iekļauti vairāki darbi, bez kuru izpildes "Gaismas pils" ekspluatācija nav iespējama. Piemēram, nav paredzēta audiovizuālās sistēmas ierīkošana, apsardzes sistēmas ierīkošana, piekļuves sistēmas ierīkošana, videonovērošanas sistēmas ierīkošana, telefonu un datu tīklu ierīkošana. No tāmes izslēgta arī jumta apkopes un tīrīšanas aksesuāru montāža.

JTB sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Karkovska 21.aprīlī izplatītajā preses relīzē atzīst, ka būvniecības līgums, ko JTB gatavojas parakstīt ar būvdarbu veicējiem - Nacionālo būvkompāniju apvienību -, neparedz datortehnikas, drukas iekārtu vai specifisku bibliotēkas mēbeļu iegādi. "Līdzīgi kā, veicot dzīvokļa remontu, neviens nelūdz, lai būvnieks piegādātu jaunu televizoru vai datoru."

Ņemot vērā, ka datortehnika tiek regulāri atjaunota, arī mēbeļu kalpošanas ilgums ir ierobežots, iepirkums par aprīkojuma iegādi jāskata saistībā ar LNB ekspluatācijas izdevumiem pēc ievākšanās jaunajā ēkā 2012.gadā. Vienlaikus esot skaidrs, ka, salīdzinot ar kapitālieguldījumiem būvniecībā, te "būs runa par salīdzinoši nelielām izmaksām".

Ar LNB ēku tieši saistīto infrastruktūras objektu - autostāvvieta u.c. - finansēšanai ir plānots izmantot valsts un privātās partnerības modeli, kas "ļaus izvairīties no papildu izmaksām". Savukārt jaunu siltumapgādes un elektrības jaudu piegāde ēkas ekspluatācijas vajadzībām tiks īstenota par šīs enerģijas piegādātāju līdzekļiem, par ko jau notikušas sarunas ar "Latvenergo", "Rīgas siltumu" un citiem uzņēmumiem.

"Gaismas pils" projekta kopējās izmaksas joprojām netiek nosauktas.

Kā ziņots, valdība pilnvaroja JTB slēgt līgumu ar Nacionālo būvkompāniju apvienību, kas "Gaismas pili" sola uzbūvēt par 114,6 miljoniem latu bez PVN jeb kopumā 135,32 miljoniem latu.

 

Kā «iegrožot» un attīstīt ielu tirdzniecību

Aisma Orupe, Žurnāls "Nedēļa"   04/23/08    Ielu tirdzniecība: āra kafejnīcas, suvenīru tirgotavas, gadatirgi – visai ierasti akcenti pilsētas ainavā. Šomēnes stājās spēkā jaunie noteikumi par ielu tirdzniecību Rīgā. Vai un ko tie mainīs pilsētas "sejā" un kā ar to ievērošanu veicies līdz šim, Nedēļa skaidroja Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centrā.

Mainīt jau esošos Rīgas domes saistošos noteikumus Nr. 115 Par tirdzniecību un pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās Rīgā (tie definē tirgojamo preču veidu, atrunā kārtību, kādā saņemamas tirdzniecības atļaujas, uzskaitīti visi saskaņojumi un dokumenti, kas jāiesniedz) bija nepieciešams, lai veicinātu procesu sakārtošanu atbilstoši laika prasībām, kā arī administratīvā procesa vienkāršošanai, norāda Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centra (UKC) direktors Ervins Labanovskis.

Noteikumos ir ieviesti vairāki jauninājumi, piemēram – pirmo reizi noteikts, ka jārīko konkurss uz tirdzniecības vietām Līvu laukumā (tas jau ir beidzies), paredzot, ka to skaits tiek samazināts. Iespējams, ar laiku šāda prakse ar mērķi uzlabot tirgojamās preces kvalitāti tiks īstenota attiecībā uz visu Vecrīgu, kur ielu tirgotāji ir visaktīvākie.

Konkurss un lielāka nodeva

"Tā nebija tikai UKC iniciatīva mainīt šos noteikumus. Līdz jaunajam – kompromisa – variantam nonācām, konsultējoties ar visām iesaistītajām pusēm. Viena būtiska lieta, ko uzņēmēji lūdza mainīt un ko arī iekļāvām jaunajos noteikumos, ir vasaras sezonas pagarināšana, jo līdzšinējā kafejnīcām bija par īsu (no 1. maija līdz 30. septembrim). Nu tā būs par diviem mēnešiem ilgāka – no 1. aprīļa līdz oktobra beigām. Tāpat mēs izdarījām izmaiņas attiecība uz ziemas sezonu, ierakstot, ka ir iespējams saglabāt āra kafejnīcas arī ziemā – ar noteikumu, ka tās nav ārpus sarkanajām līnijām, t.i., uz ceļa braucamās daļas," skaidro Labanovskis, piebilstot, ka diemžēl bija neliela aizkavēšanās, kamēr noteikumi izgāja visu birokrātisko apriti un tika apstiprināti, tāpēc vasaras sezona 1. aprīlī vēl šogad nesākās.

Kā vienu no jauninājumiem UKC direktors min konkursa rīkošanu uz ielu tirdzniecības vietām. Tas attiecas arī uz tām āra kafejnīcām, kas neatrodas jau pie esošas – "iekšējās" – celtnes un ir izvietotas uz pašvaldības zemes. Konkursa uzvarētājiem tiek dotas tiesības šo vietu izmantot trīs gadus, maksājot pilsētai nodevu. Attiecībā uz šo nodevu – tā ir palielināta, jo iepriekš bija salīdzinoši maza (pašvaldība prasīja 17 santīmu par kvadrātmetru Vecrīgā). Tagad šī summa ir uz pusi lielāka (citviet Rīgā tā ir mazāka – atkarībā no tā, kurā galvaspilsētas rajonā vasaras kafejnīca atrodas un cik tā ir ienesīga).

"Par pilsētas kasē ieplūdušo nodevu lielākoties tiek lemts gada beigās, kad tiek spriests par tās lietojumu. Katru gadu prioritātes mainās – un tiek izsūtīti aicinājumi gan Rīgas dārziem un parkiem, gan izpilddirekcijām apzināt, kur būtu nepieciešams ieguldīt šos līdzekļus. Pēc atbildēm mēs izvērtējam priekšlikumu lietderību, un tad tiek piešķirti līdzekļi. Šī summa var tikt izmantota gan tirdzniecības vietu sakārtošanai un teritorijas sakopšanai, gan āra kafejnīcu nepieciešamo komunikāciju ierīkošanai (piemēram, elektrības, ūdensvada pievilkšana). Ir arī viena sadaļa – komercdarbības veicināšanai. Un mums ir plāni, kā šo "sadaļu" īstenot, teiksim, rīkojot pasākumus, kas mudinās iedzīvotājus vairāk iesaistīties komercdarbībā, dibinot uzņēmumus. Taču tas vēl ir ieceres līmenī," teic Labanovskis.

Būtisks ir objekta izskats

Jāteic, ka konkurss iepriekš nebija reglamentēts, nosakot, kā iznomājamas ielu kafejnīcas uz pašvaldības zemes (Līvu laukumā, Nordeķu parkā). Faktiski līdz šim bijis tā: kas pirmais nāca ar savu pieteikumu, tas arī saņēma atļauju nomāt "izsolīto" vietu. Labanovskis atzīst, ka tā nebijusi laba sistēma, tāpēc to vajadzējis mainīt. Šīs pārmaiņas bija nepieciešamas, lai Līvu laukumu nepārvērstu par tirgu.

"Konkursa komisija ir diezgan plaša – tajā iesaistīti eksperti no dažādām jomām: gan mākslinieki, juristi, gan pārstāvji no pašvaldības policijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, izpilddirekcijas. Visi kritēriji ir apskatāmi UKC mājaslapā – maksimālais pa visām sadaļām savācamo punktu skaits ir 100. Komentējot tos, jāuzsver, ka liela uzmanība tiek pievērsta objekta izskatam – diez vai ar Aldara lietussargiem un plēvēm Līvu laukumā varēs pretendēt. Tāpat akcents tiek likts uz to, kā tiks ievērotas visas "drošības" – pārtikas, uguns u.c. (par to ir 20 punktu). Tāpat ir būtiski, vai uzņēmumam līdz šim nav bijuši administratīvie pārkāpumi (par to ir 10 punktu). Vēl tiek ņemta vērā pieredze (vai iepriekš jau bijušas vasaras kafejnīcas), kā arī – kādu algu darbiniekiem maksā. Protams, mēs nevaram pateikt, vai uzņēmējs maksā aploksnēs, bet šo to, vērtējot viņa darbību, var secināt. Visbeidzot tiek ņemti vērā papildu priekšlikumi (to gan šoreiz nebija daudz). Piemēram, viens no pretendentiem apņēmās par saviem līdzekļiem ierīkot velosipēdu stāvvietu. (Tā, protams, nav obligāta prasība. Bet šāda iniciatīva ir apsveicama, un par to šis uzņēmums saņēma papildu punktus.)"

Palielina soda naudas

Noteikumos ir arī ietvertas lietas, kas nebūt neiepriecinās uzņēmējus, – ir palielināti sodi par pārkāpumiem. Jo pie līdzšinējās sodu sistēmas uzņēmējam bija vieglāk pārkāpt noteikumus un samaksāt soda naudu, nevis ievērot "likuma burtu". Tādējādi bija uzņēmēji, kas, piemēram, turpināja tirgoties pēc sezonas beigām. 10 latu sods bija daudz mazāka summa, nekā deva "ārpus sezonas" ietirgotais, līdz ar to viņi bija vinnētāji, nevis tie, kas, paklausot noteikumiem, bija pārtraukuši āra kafejnīcas darbību. Līdz ar to, kā uzsver UKC direktors, šogad sodi būs samērojami ar pārkāpumiem – sākot no 50 līdz pat 500 latiem.

"Attiecībā uz pārkāpumiem – viens no tipiskākajiem: ja komersantam ir zemes gabals, par ko viņš maksā, tad īpašumam ir tendence "izplesties" ārpus tā robežām. Turklāt uzreiz to nevar nemaz konstatēt. Lai šādu praksi novērstu, ir ieviesta tirdzniecības pase, kurai otrā pusē tiks iezīmēts konkrētās vietas plāns, un policija pēc tā varēs pateikt, kādiem ir jābūt pilsētas noteiktajiem izmēriem.

Vēl jāmin arī tas, ka dizains dažkārt nesakrīt ar to, kas ir iesniegts būvvaldē. Lai gan šajā ziņā bieži tas nav kultivējams, jo uzņēmējam ir jānofotografē vieta, kad tā ir sagatavota darbam. Ja nav šā beidzamā saskaņojuma, viņam var neizsniegt atļauju. Tāpat dažkārt āra kafejnīcas, kam ir noteikts darba laiks, turpina darboties ārpus laika "reglamenta", izraisot iedzīvotāju neapmierinātību par troksni nakts stundās. Nereti mēdz būt sūdzības par pārsniegtu mūzikas skaļumu. Tādos gadījumos lūdzam pašvaldības policijai pievērst konkrētajam objektam lielāku uzmanību," – tā izplatītākos pārkāpumus komentē Labanovskis. Kopumā par ielu tirdzniecību atbild pilsētas rajona izpilddirekcijas. Viņš piekrīt, ka dažviet Rīgā ielu tirdzniecības vietas nav tie estētiskie akcenti. Taču pilsēta ik gadu cenšoties atjaunot to aprīkojumu. Piemēram, pērn iegādāti galdi pie Meža kapiem.

Nav konkurences

Runājot par gadatirgiem, arī ir ieviesta prakse – rīkot konkursus. Tāds drīzumā tiks izsludināts uz Ziemassvētku gadatirgu organizēšanu, un tā uzvarētājs iegūs tiesības trīs gadus pēc kārtas rīkot šajā laikā šo pasākumu. "Svarīgi, lai tajos tiktu piedāvāts kas Latvijai piederīgs – piemēram, pārtika. Diemžēl nav tādu kompāniju, kas varētu nodrošināt, lai šādos pasākumos būtu vairāk pašmāju produktu, nevis ārzemēs ražotu preču.

Rīgā tika piedāvātas vairākas vietas gadatirgiem, taču bija pavisam nedaudz pretendentu, no kuriem labā līmenī bija varbūt tikai divi. Vairāki neatbilda prasībām un konkursu neizturēja, faktiski – bija lielas problēmas. Līdz ar to nav konkurences šādu notikumu rīkošanā. Tāpēc atbalstāms ir tirdziņš, kas regulāri notiek Berga bazārā (tas, starp citu, tiek definēts kā "izbraukuma tirdzniecība"). Protams, priecātos, ja būtu vairāk tādu vietu. Diemžēl mūsu uzņēmējiem šobrīd nav lielu spēju ko tādu piedāvāt," konstatē Labanovskis.

Vajag vairāk pašmāju preču

Viņaprāt, ielu tirdzniecība, tai skaitā āra kafejnīcas, vēl nav sasniegušas "griestus". Tas gan ir atkarīgs no ekonomikas un iedzīvotāju pirktspējas. "Katrā sektorā var kaut kas mainīties. Arī ielu tirgotāji ir diezgan fleksibli un seko līdzi situācijai. Šobrīd aktivitāte kopumā saglabājas tāda pati, kā iepriekšējos gados, – nav ne kāpuma, ne krituma. Vienīgā vieta, kur jūtama "izaugsme", ir Vecrīga, jo līdz ar tūristu skaita palielināšanos te grib vairāk tirgoties un uzņēmēji turas pie savām vietām. (Vecrīgā dominē suvenīru tirdzniecība, citur pamatā ir puķes, augļi, dārzeņi, saldējums.) Te pat ir zināma veida savstarpēji kašķi par to, kas ir slikts, kas tirgo to un kas – ne to. Un to visu nākas uzklausīt," atzīst UKC direktors.

"Te jāatgriežas pie konkursa – kad tika izvērtēta uzņēmēju piedāvātā produkcija Līvu laukumā (ar mērķi palielināt piedāvājuma kvalitāti), to izdarīt bija diezgan grūti. Kaut vai viens piemērs, kas to apliecina. Kā panākt, lai netirgotu matrjoškas, kas taču nav ne Latvijas, ne Rīgas simbols. Taču šo preci tūristi, protams, pērk. Jo noteikumos nevar ierakstīt: lūdzu, netirgot šo suvenīru! Tas ir koka izstrādājums, un kā to var aizliegt? Vai arī – daudzi tirgo dzintaru, kas lielākoties ir pārpirkts, bet tiek uzdots kā sava prece. Kaut kādā brīdī var konstatēt, ka tas neatbilst patiesībai, taču, lai to izdarītu, ir jāpiesaista policija un eksperti," norāda Labanovskis, uzsverot, ka pašvaldībai būtu jāpievērš vairāk uzmanības tam, lai galvaspilsētā tiktu piedāvāts plašāks suvenīru un vietējās produkcijas sortiments. Lūk, Lietuvā esot tādas vietas, kur jaunie mākslinieki tirgo savus izstrādājumus – tādus kā rotaslietas, kas nav tik tradicionālas, bet ir interesantas un dod svaigu piesitienu pilsētas sejai.

***

Fakti

Ielu tirdzniecību vietu skaits Rīgā

Kurzemes rajonā 31

Centra rajonā 98

Vidzemes priekšpilsētā 33

Zemgales priekšpilsētā 28

Ziemeļu rajonā 30

Latgales priekšpilsētā 51

 

Jaunieši inflācijas ierobežošanai mudina valsti efektīvāk tērēt un samazināt ēnu ekonomiku

Diena  04/24/08    Ierobežot valsts pārvaldes tēriņus un veicināt pēc iespējas efektīvāku līdzekļu izlietojumu visās sfērās, tajā skaitā lielo būvprojektu celtniecībā, strādāt pie “ēnu ekonomikas” samazināšanas, maksimālas neatkarības energoresursu nozarē, Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšanas starptautiskā tirgū un konkurences veicināšanas iekšējā tirgū, tādi ir skolēnu konkursa “Inflācijas ierobežošanas plāns” uzvarētāju ieteiktie risinājumi.

Tāpat Rīgas 2.vidusskolas 12.klases skolēni, kuru inflācijas ierobežošanas plāns ceturtdien pēc fināla debatēm atzīts par labāko, uzsvēruši pozitīvas domāšanas stimulēšanu par inflācijas jautājumiem visos sabiedrības slāņos, informē viens no konkursa organizatoriem — biedrība “Junior Achievement – Latvija”. Komandā darbojās Elvijs Bērtulis, Matīss Vācietis, Mārtiņš Slišāns un Elīna Jakupane.

Uzreiz pēc uzvarētāju paziņošanas konkursa idejas autori un laureāti devās labākās skolēnu inflācijas novēršanas idejas iesniegt izskatīšanai valdībā.

Otro labāko plānu iesniedza Rīgas 66.speciālās vidusskolas komanda, kas inflācijas ierobežošanai galvenokārt ieteica vietējās ražošanas un eksporta veicināšanu, “e—valsts” projekta izveidošanu, pievienotā vērtības nodokļa samazināšanu Latvijā ražotām precēm līdz 9% un obligātu iedzīvotāju ienākumu deklarāciju. Šajā komandā darbojās Jeļena Sergejeva un Vitalijs Smorodins.

Izvērtējot fināla debates, žūrija nolēma piešķirt divas 3.vietas – Jānim Kļaviņam no Cēsu Valsts ģimnāzijas un Madarai Uburģei no Rīgas 64.vidusskolas.

Madaras Uburģes darbs uzmanību galvenokārt pievērsa ilgtermiņa attīstības un iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanai, pirmkārt, inflācijas ierobežošanu sākot ar sabiedrības informēšanas pasākumiem iedzīvotāju personīgo tēriņu samazināšanai. Savukārt Jānis Kļaviņš, kas saņēma arī Latvijas Bankas īpašo simpātiju balvu par pārliecinošu prezentāciju, kā vienu no svarīgākajiem uzdevumiem inflācijas ierobežošanai savā darbā paredzējis eksporta un ražošanas atbalstīšanu valstiskā līmenī, kā arī monetārās politikas sakārtošanu un kreditēšanas ierobežošanu.

Konkursa fināla debatēs jauniešu idejas uzklausīja un vērtēja eksperti: Igors Kasjanovs no Finanšu ministrijas, Ludis Neiders no Ekonomikas ministrijas, Valentīna Zeile no Latvijas Bankas, Oskars Alksnis no Centrālās statistikas pārvaldes, Mārcis Dzelme no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Dainis Gašpuitis no “SEB bankas”, Gunita Kleša no Natālijas Draudziņas ģimnāzijas un Jana Jakovļeva no biedrības “Junior Achievement—Latvija”.

Kopumā konkursa finālā par labākajām idejām inflācijas ierobežošanai debatēja astoņas skolēnu komandas, kas bija izturējušas iepriekšējās divas konkursa kārtas, tajā skaitā Jorens Buls no Īslīces vidusskolas, Guna Cīrule no Limbažu 18.arodvidusskolas, Ilze Krūmiņa no Rīgas 2.vidusskolas un Unda Muravska un Jānis Sloka no Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas.

Uzvarētāju darbi plašākai apskatei pieejami arī skolēnu biznesa izglītības vortālā www.pirmaismiljons.lv.

Konkursa idejas autori ir Natālijas Draudziņas ģimnāzijas 12.c klases jaunieši Mikus Opelts un Emīls Guseinovs.

 

Pētījums: globālā sasilšana var izraisīt tūrisma bumu Baltijas valstīs

BNS   04/24/08    Globālā sasilšana tuvākajās desmitgadēs var izraisīt ārvalstu tūrisma pieplūdumu Baltijas valstīs, prognozē Vācijas "Deutsche Bank Research" analītiķi.

Savā jaunākajā pētījumā viņi apgalvo, ka līdzās Vācijai, Beniluksa valstīm un Dānijai Baltijas valstis būšot lielākās ieguvējas no klimata pārmaiņām pasaulē, bet lielākās zaudētājas - pašreiz atpūtnieku vidū iecienītās Vidusjūras zemes - Malta, Kipra, Grieķija, Turcija, Portugāle un Spānija.

Savas prognozes analītiķi skaidro ar to, ka Ziemeļeiropā, tostarp Baltijā, vasaras kļūst saulainas un siltas, tāpēc šā reģiona pievilcība tūristu acīs pieaugs, un viņi dos priekšroku atpūtai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pludmalēs, nevis Vidusjūras piekrastē, kur vasarās ap 2030.gadu valdīs pārmērīgs karstums un trūks dzeramā ūdens.

"Baltijas valstis, kurām pašlaik galvenokārt raksturīgs etnogrāfiskais un lauku tūrisms, sāks piesaistīt arī vairāk pludmaļu atpūtniekus," pareģo vācu analītiķi.

Saistībā ar temperatūras pieaugumu uz Zemes, ko veicina siltumnīcefektu izraisošās gāzes, sadedzinot naftu un ogles, ārpus Eiropas vienīgās ieguvējas no globālās sasilšanas būs Kanāda, ASV un Jaunzēlande, bet zaudētajās - lielākā daļa valstu ārpus Eiropas, īpaši nabadzīgākās zemes un tās valstis, kuru ekonomikā liela nozīme ir tūrismam.

 

Dāņi okupē Kurzemi ar smirdoņu

LETA  NRA  04/25/08    Izdzīvojot no mājām vietējos iedzīvotājus, dāņu cūkaudzētāji arvien vairāk izplešas Kurzemē, un šobrīd ar Satversmes tiesas lēmuma palīdzību viņi vēlas legalizēt latviešu dzīves kvalitātes sagraušanu.

Dāņu kompānija Nygaard International izrādījusies plēsīga haizivs šķietami cienījama investora ādā, un Liepājas rajona Lažas pagasts tagad nožēlo, ka pirms vairākiem gadiem ielaidis kompāniju savā zemē.

Milzīgas ārzemju kapitālam piederošas cūku fermas, smirdoņa un pamestas viensētas kilometriem lielās platībās diez vai būtu vēlamais Latvijas lauku attīstības modelis. Saprotot, ka jau divas kūtis bija kļūda, Lažas pagasts teritorijas plānojumā iekļāva aizliegumu fermu paplašināšanai. Uzņēmums iecerējis uzbūvēt vēl astoņas kūtis. Tātad cūku mēslu smirdoņa līdz pat Aizputei atsmirdētu ar pieckārt lielāku spēku. Turklāt otrā pagasta malā ar šiem dāņiem it kā nesaistīti citi dāņi arī nodarbojas ar cūkaudzēšanas rūpalu, un smārds līdz ar to jūtams, pūšot dažādiem vējiem. Vistuvāk fermai dzīvo Gunita Jostmane ar ģimeni. Atnākuši uz šejieni 1998. gadā. Piesaistījusi skaistā vieta, vēži un foreles upē. Tagad to vairs nav. "Visa mana dzīve ir sabojāta," teic G. Jostmane. Bērzi kalstot nost. Akā ūdens neesot dzerams, jo satur amonjaku. Pāri visam klājas baisa smirdoņa. Taču jaunā ģimene ir ietiepusies un savu zemi dāņiem nepārdod: "Varbūt tā ir mana latvietes spītība, bet es te atnācu pirmā un tagad nepadošos." Pērn prasību pagasta vadībai iestrādāt teritorijas plānojumā aizliegumu esošo cūku kompleksu paplašināšanai un jaunu būvniecībai parakstīja 248 cilvēki un pagasts paklausīja, bet Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija plānojumu apstiprināja.

Parasti namatēva vārds ir likums, taču ne šoreiz. Nygaard International apstrīdējusi pagasta teritorijas plānojumu Satversmes tiesā, un sūdzība pieņemta izskatīšanai. Dāņu advokāti balstījuši prasību uz diviem Satversmes pantiem: 64. pantu – "Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros" un 105. pantu: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību."

Pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Vētra apzinās, ka risks mēroties spēkiem ar bagātu kompāniju, kuru ar ievērojamām subsīdijām balsta Dānijas valdība, ir liels. Pārsimt tūkstošu latu lielais Lažas gada budžets neparedz algot dārgus advokātus, taču šoreiz neesot citas izejas. "Ja piekāpsimies vai zaudēsim prāvu, būs precedents, un viņi drīkstēs darīt, ko grib," saka nelielā pagasta vadītāja.

Dāņu mārketinga politika jau sākotnēji bija izteikti agresīva. Pa vienam vien īpašumam viņi uzpirka vietējās saimniecības. Kur kāds vietējais nomirst, šie uzreiz klāt. Turklāt vietējiem ļaudīm nemaz neesot izvēles iespēju – pārdot var tikai dāņiem, jo neviens cits taču nepērk īpašumu, kurā smird. Protams, šādos tirgus apstākļos cenas ir nodzītas lejā, stāsta pagastmājā. Jāpaskaidro, ka uz noteiktu dzīvnieku daudzumu audzētāja rīcībā jābūt atbilstošai teritorijai, kurā izkliedēt mēslus, un šobrīd kompānijas rīcībā ir ap 1000 hektāru gan savas, gan nomātas zemes. Uzpirkto īpašumu skaits esot lēšams trīsciparu skaitļos.

G. Jostmanei firmas pārstāvji tiešā tekstā pateikuši, ka viņa tiem traucē. Pateikuši arī, ka tikšot galā ar pagastu. "Tā ir visīstākā okupācija," secina Lažas iedzīvotāja, un šī, viņasprāt, vairs neesot tikai maza pagasta cīņa pret smakām. Šī ir cīņa par Latvijas iedzīvotāju tiesībām savā zemē.

No konstruktīvām sarunām ar vietējiem kompānija izvairās. Tas izdodas veikli, jo bizness esot sadalīts vairākās formāli nesaistītās kompānijās. Kā pastāstīja pagasta deputāts Vladislavs Siksna, viena atbild par transportu, otra – par cūku audzēšanu, trešā – par lauku apsaimniekošanu. Turklāt priekšnieki ir nesasniedzami.

Arī Neatkarīgajai vairāku dienu laikā neizdevās sazināties ar Nygaard International vadību. It kā esot Dānijā. Savukārt ierindas darbinieki nozvērināti klusēt. Traktorists ar cūku mēsliem piepumpēto traktorcisternu gan pietur, taču vienīgā konstruktīvā frāze par darba devēju ir šāda: "Kurš cits vēl man tādu algu samaksās." Traktors aizbrauc tālāk uz lauku un izgāž zemē tūkstošiem litru mēslu.

Kad dāņi nākuši iekšā, pagasta ļaudīm solījuši uzplaukumu, palīdzību, minimālu smaku agros pavasaros un vēlos rudeņos, jaunas darbavietas. Taču tas izrādījies blefs. Lažas vadītāja M. Vētra stāsta, ka fermās nodarbināti vien pāris vietējie cilvēki. Lauvas tiesu darba paveicot automātika un kaut kādi svešinieki. Pagasta kasē no grandiozā un apgrūtinošā rūpala nodokļu veidā ienākot vien kaut kādi nieki: "Viņi mums ir radījuši tikai zaudējumus."

Satversmes 115. pants, uz ko cīņā ar agresīvo viesi paļaujas laženieki, apsola Latvijas iedzīvotājiem, ka "valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu".

 

Eksperti joprojām cer, ka Latvija izvairīsies no "cietās piezemēšanās"

LETA  04/25/08    Eksperti joprojām ir optimistiski savās prognozēs par Latvijas ekonomikas nākotnes scenārijiem, prognozējot, ka tautsaimniecībai izdosies izvairīties no tā dēvētās cietās piezemēšanās. Lai diskutētu par Baltijas valstu ekonomikas nākotnes scenārijiem, šodien Rīgā norisinās starptautiska konference ar vairāku ekspertu piedalīšanos.

Kā pēc pirmās darba sesijas žurnālistiem norādīja Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis (JL), līdz šim prognozēs par turpmāko ekonomikas attīstību pastāvējuši divi atšķirīgi viedokļi - pesimistisks, ko iezīmējis, piemēram, Starptautiskais valūtas fonds (SVF), un salīdzinoši optimistiskas prognozes no Finanšu un Ekonomikas ministrijas puses.

Tiesa, jau novērojams, ka optimistiskāks kļūst SVF, savukārt Ekonomikas ministrija savā prognozē jau iekļauj arī iespējamas smagākas piezemēšanās scenārijus, norādīja Dombrovskis.

Pēc viņa prognozēm, Latvijas ekonomiskā izaugsme šogad varētu būt 4%-4,5% robežās. Savukārt inflācijas rādītājos diez vai izdošoties sasniegt valdības izvirzīto mērķi par viencipara inflācijas skaitli. Pēc Dombrovska prognozēm, gada vidējā inflācija varētu būt 13%-14% robežās.

Nākamajam gadam tiek pieļauts, ka ekonomikas izaugsmes tempi varētu vēl nedaudz samazināties, ekonomikai augot par 3,5%-4%. Savukārt inflācija varētu turpināt samazināties, sasniedzot viencipara skaitli.

Savukārt "Ekonomistu apvienības 2010" prezidents Ojārs Kehris, atskatoties uz konferences pirmajā darba sesijā pārrunāto, uzvēra vairākas lietas, kas izkristalizējušās un būtu noteikti atbalstāmas, - strikta fiskālā politika, eksporta veicināšana, maksimāli ātra pievienošanās eiro zonai, konkurences veicināšana, nodokļu sistēmas saglabāšana un krasu pārmaiņu neveikšana.

Kā ziņots, konferencē piedalās Igaunijas parlamenta deputāts Marts Lārs, Londonas Ekonomikas un politikas zinātņu augstskolas Eiropas politiskās ekonomikas institūta vadītājs Vilems Buiters, Eiropas Komisijas viceprezidenta biroja vadītājs un bijušais Igaunijas ekonomikas ministrs Henriks Hololejs, Eiropas Parlamenta politiskās grupas "Eiropas Tautas partija/Eiropas demokrāti" viceprezidents Gunnars Hokmarks, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kā arī citi Latvijas un ārzemju eksperti.

"Konferences uzdevums ir ne tikai apkopot idejas un meklēt risinājumus, lai nobremzētu "smago piezemēšanos", bet arī draudošās ekonomiskās krīzes priekšvakarā izvirzīt noteiktus uzdevumus, kurus izpildot tiktu mazināta krīzes ietekme uz iedzīvotājiem," saka Dombrovskis.

Kehris uzskata, ka šī konference var dot ieguldījumu ekonomisko problēmu risināšanā. "Šobrīd izskatās, ka tā dēvētie Baltijas ekonomikas tīģeri - Latvija, Lietuva un Igaunija - ir palēninājuši tempu gan sava noguruma, gan apkārtējo izaicinājumu dēļ. Vai tīģeri apstāsies un kļūs par kaķiem, vai atradīs stimulus un motivāciju tālākam skrējienam, par to mēs spriedīsim piektdien," saka "Ekonomistu apvienības 2010" prezidents.

 

Briest kārtējā privatizācijas afēra

Ilze Vanaga, speciāli TVNET, žurnāls Mans nams ir mana pils  04/25/08    Jau vairākus gadus Latvijas sabiedrība tiek pieradināta pie domas, ka privātais kapitāls var atrisināt visas tās problēmas. Valstij nekas neesot jādara, tikai jābūt par nodokļu administratoru. Populāri tas izklausās vienkārši – valstij izmantojot visu valsts aparāta spēku ir jāiekasē nodokļi, kas pēc tam jāpārskaita tiem uzņēmējiem, kuri ir valsts valdošo politiķu patiesie saimnieki.

Latvijā jau gandrīz viss ir privatizēts, vienīgi tieslietu ministrija palikusi, kā bāra bērns – tajā ir tik daudz valsts īpašuma, ka varētu vēl daži Latvijas miljonāri sanākt. Pēc žurnāla rīcībā esošajām nepārbaudītajām, bet drošām ziņām nākas secināt, ka kārdinošs kumosiņš, ko jau ilgi gribas nokost, ir Ieslodzījuma vietu pārvalde. Tai pieder Vairāki lieli īpašumi no kuriem daļa ir visai kārdinošās vietās – Mācību centrs – Jūrmalā, Dzintaros, gandrīz jūras krastā, Iļģuciema cietums – Daugavas krastā, Brasas cietums – teritorijā, kas veidojas par Rīgas ofisu centru – Sarkandaugavā. Dīvaini, bet tieši šie pēdējie objekti tiek minēti, kā vissarežģītākie objekti, no kuriem Tieslietu ministrija un ministrs Gaidis Bērziņš(TB/LNNK)vēlētos atbrīvoties.

Protams, ar to var nopelnīt labi, bet tā ir spička salīdzinājumā ar pašu cietumu, kā tādu privatizāciju. Tas tiek pasniegts, kā iespēja atrisināt esošās problēmas, tas esot ekonomiski izdevīgāk. Tas nozīmē, ka valsts maksājot privātīpašniekam to pašu summu, ko tā šobrīd tērē cietumu uzturēšanai, iegūs lielāku efektu. Kas tam tic? Tātad valstij ar šo summu nepietiek, lai garantētu to, kas pienākas cietumā būt, bet privātam uzņēmējam pietiks un vēl atliks peļņai. Vai arī privātuzņēmējs nodarbosies ar šāda mēroga labdarību? Kā uzzināja žurnāla redakcija tad tieši Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš(TB/LNNK) un bijušais Ceļu policijas pārvaldes šefs un tagad Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte caur sev lojālām vai varbūt pastarpināti piederošām uzņēmējsabiedrībām vēlas privatizēt 13 no15 šobrīd esošajiem cietumiem Latvjā un tas jau prasa padziļinātu šā jautājuma izpēti Tieslietu ministrija, tā paša Tieslietu ministra Gaida Bērziņa(TB) personā saka, ka privātuzņēmējs varēs piesaistīt ražošanu, kas dos papildus līdzekļus. Kas liedz to darīt valstij? Ražošana būšot neefektīva… nevarot nodrošināt pastāvīgu darbaspēku…. Bet kā to panāks uzņēmējs. Zinot Latvijas pieņemto praksi varu iedomāties zvanu tiesnesim: „Klau Jāni man vajag desmit strādniekus uz diviem gadiem, maksa kā parasti”. Vai šī situācija ir tik neiespējama, Kas ir vairāk iespējams – ka valsts izveidos kaut kādu ražotni, vai uzņēmējs atradīs iespēju nelikumīgai un amorālai peļņai?

 

Latvijai prognozē grūtus laikus

Bens Latkovskis, Žurnāls "Nedēļa"  04/26/08    Starptautiskais Valūtas fonds aprīļa Pasaules ekonomikas apskatā prognozē Latvijai grūtus laikus. Turpmākajos gados Latvijas ekonomikas izaugsme tikpat kā apstāsies. Vai velns patiešām ir tik melns, centās noskaidrot Nedēļa.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē, ka šogad iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā pieaugs par 3,6%, nākamgad par nepilniem 0,5%, bet 2010. gadā – par 0,28%. Ja šie paredzējumi piepildīsies, mūsu valsts iedzīvotājiem tas būs ļoti sāpīgs trieciens. Lai gan Latvijā par ekonomisko krīzi spriež jau kopš pēdējām Saeimas vēlēšanām, līdz pat pagājušā gada rudenim šīm runām vairāk bija politisks raksturs – ar mērķi diskreditēt Kalvīša valdību. Protams, inflācijas līmenis bija pēdējos desmit gados nepieredzēti augsts, taču vienlaikus algas kāpa vēl straujāk. Reālais dzīves līmenis pēdējā desmitgadē ir ievērojami audzis, lai kā arī daļai sabiedrības to negribētos atzīt. Šobrīd pastāv draudi, ka šis salīdzinoši komfortablais laiks, kad ienākumi regulāri palielinājās, var pavisam drīz beigties.

Visas pazīmes liecina, ka iedzīvotāji patiesai, nevis medijos pasludinātai krīzei nav psiholoģiski gatavi un pat nepieņem, ka tā varētu viņus skart personīgi. Citādi nav izskaidrojami nerimstošie centieni destabilizēt valsts varu, radīt valstī politisko jucekli (aicinājumus atlaist Saeimu grūti kvalificēt citādi), rīkot dārgus un ekonomiski nepamatotus referendumus (par izmaiņām Pensiju likumā). Šī krīzes draudu neizpratne izskaidrojama vienkārši – Latvijā līdz šim ekonomiskās krīzes klasiskajā tās izpratnē vēl ne reizi nav bijis.

90. gadu sākuma ekonomisko krahu noteica sociālekonomiskās sistēmas maiņa, un tā bija sava veida samaksa par atgūto neatkarību un cerībām par saulainu nākotni. 1995. gada banku krīze jau notika vispārējas nabadzības apstākļos, un kopējā trūkumā to vieglāk pārdzīvot. Ko līdzīgu var teikt arī par 1998. gada Krievijas krīzes sekām Latvijā. Šoreiz situācija ir jau cita. Ir izveidojies visai pieklājīgs vidusslānis, kurš gan apkrāvies kredītu nastām, tomēr dzīvo salīdzinoši pārticīgi. Patiesībā tikai pēdējos piecus gadus kaut cik normāli ir sācis dzīvot ne tikai banku vai lielu uzņēmumu augstākā līmeņa menedžments, bet arī strādniecība – betonētāji, autobusa šoferi un santehniķi.

Gaidāmās krīzes iespējamo dziļumu nedz politiķi, nedz arī plašāka sabiedrība negrib pat apjaust, par ko liecina diezgan rezervētā attieksme pret faktiski šokējošo SVF prognozi. Zīmīga ir finanšu ministra Ata Slaktera reakcija uz faktu, ka budžets pildās zem plānotā. Viņš atpalicību no plāna uztver ar sapratni un par to gluži vai priecājas, jo tas liecinot, ka Latvijas ekonomika sākusi atdzist. It kā, budžetu plānojot, šī ekonomikas bremzēšanās nebūtu ierēķināta.

Joprojām tiek runāts, ka iekšzemes kopprodukta pieaugums šogad un turpmākajos gados stabilizēsies 5,5–7% robežās. Šo skaitļu ekonomiskā pamatotība un "aprēķināšanas" metodika ir tāda pati kā premjera Ivara Godmaņa kritizētajiem dažādiem valsts attīstības plāniem. Proti, skatoties griestos un vēlamo uzdodot par sarežģītos aprēķinos iegūto. Domu gājiens ir pavisam vienkāršs – 12% IKP kāpums ir pārāk straujš, ekonomika varot pārkarst, tādēļ labāk lai būtu, teiksim, 7%. Ekonomisti SVF minētos pesimistiskos skaitļus vērtē pretrunīgi.

SVF prognoze nav loģiski konsekventa

SVF prognoze tika publicēta SVF Pasaules ekonomikas apskatā. Latvijai šajā 303 lappušu biezajā dokumentā nav atvēlēta atsevišķa vieta – mums veltītas vien dažas rindiņas trīs lappušu garā Austrumeiropas analīzē. SVF patlaban visvairāk ir nodarbināts ar zemstandarta hipotekāro kredītu krīzi ASV, ko tas pamatoti uzskata par lielāko pasaules ekonomikas problēmu un kurai veltīta šā apskata lauvas tiesa. Visa SVF pētījuma prognoze ir uzrakstīta caur ASV ekonomikas problēmu prizmu, domājot, kā tās ietekmēs pasaules ekonomiku.

SVF pesimistiskā scenārija argumentācija ir šāda: Latvijas izaugsmei kritiski svarīgi, ka turpina pieplūst ārvalstu kapitāls. Ja šī pieplūde pārtrūks vai kapitāls pagriezīsies pretējā virzienā, Latvijas ekonomiku gaida recesija, līdzīgi, kā tas notika Latīņamerikā 80. gadu sākumā. SVF šo apskatu raksta, izejot no pozīcijas, ka visas pasaules ekonomiku sagaida smags laiks, jo ASV kredītu krīze radīs sekas citur pasaulē. Patiesi, ASV patlaban grūtībās ir nonākušas milzīgas bankas – Bear & Sterns, Wachovia – un citas, kuras ir nesalīdzināmi lielākas par Latvijas banku mātesbankām Zviedrijā. Ja kāda no Latvijas banku Zviedrijas īpašniecēm, piemēram, Swedbank, būtu iepirkusi ASV vērtspapīrus un šobrīd nonākusi naudas grūtībās, varētu viegli iztēloties, ka tā vairs nespētu izsniegt kredītus Latvijas iedzīvotājiem. Tas radītu krīzi mūsu valstī. SVF savā ziņojumā norāda, ka tam nav zināms, ka kādai no mūsu kreditorbankām būtu naudas grūtības. Ja tādu nav, jādomā, ka tās pagaidām turpinās līdzšinējo piesardzīgi optimistisko kredītu politiku. Šādā gadījumā nav sagaidāms, ka Latvijas ekonomikā iestāsies recesija. Tāpēc SVF Latvijas analīze šajā pētījumā nešķiet loģiski konsekventa.

Pazīstamais ekonomikas eksperts Jānis Ošlejs uzskata, ka Latvijai pastāv divi riski: kritīsies naftas un citu izejvielu cenas pasaules tirgos, šādi pārtraucot naudas ieplūdi no naftas eksportētājvalstīm ASV un citu valstu bankās; apstāsies pasaules starpbanku naudas tirgus, un SEB vai Swedbank nespēs aizņemties līdzekļus pasaules kredītu tirgū. Patlaban gan ECB, gan ASV Centrālā banka iepludina daudz likviditātes finanšu tirgos, rūpīgi raugoties, lai bankām pietiktu naudas. Daži uzskata, ka pat pārāk daudz. Šī milzīgā naudas masa radīs tālāku inflāciju pasaulē, tāpēc Ošlejs neparedz, ka tuvākajos gados ir gaidāma arī izejvielu cenu krišanās. Tomēr šādi riski pastāv. Ja SEB un Swedbank šo risku dēļ nesaņems finansējumu, mums būs problēmas. Citiem vārdiem, Latvijas ekonomika ir atkarīga no SEB un Swedbank finanšu stabilitātes. Ja šīs bankas saglabās stabilitāti, arī Latvijai nav gaidāma krīze.

Arī Latvijas Banka (LB) skeptiski vērtē SVF Latvijas nākotnes izaugsmes prognozi. Pēc LB aplēsēm, nākamgad ekonomikas pieaugums varētu saglabāties 5% līmenī. Salīdzinoši strauju ekonomikas izaugsmi Latvijā nākamgad galvenokārt nodrošinātu joprojām spēcīgās ārvalstu investīcijas, ES fondi un ārzemēs strādājošo mājup sūtītā nauda, kā arī eksporta salīdzinoši spēcīga palielināšanās. LB norāda, ka SVF IKP prognozes Latvijai arī iepriekš – vismaz beidzamajos piecos gados – pastāvīgi bijušas zemākas par faktisko rezultātu.

Latvijas ekonomika – pāraudzis arbūzs

Pretēju viedokli izsaka Banku augstskolas profesors Ivars Brīvers. Viņš norāda, ka jānodala divi jēdzieni: 1) ekonomikas izaugsme – ekonomikas aktivitāšu apjoma pieaugums noteiktā teritorijā, un to mēra ar IKP pieaugumu; 2) ekonomikas attīstība, kas ir sarežģītāks jēdziens, ko nevar izmērīt ar vienu skaitli un kas izpaužas kā iedzīvotāju labklājības pieaugums un valsts ekonomikas potenciāla kāpums.

Lai šos jēdzienus raksturotu, Brīvers lieto izteiksmīgu metaforu. Izaugsme ir ārējs jēdziens – to, ka dārzenis, piemēram, arbūzs ir izaudzis, var redzēt no ārpuses. Attīstība ir iekšējs jēdziens – lai noskaidrotu, ka arbūzs tiešām ir attīstījies un būs garšīgs, ir jānoskaidro, kas tam ir iekšienē. To pašu var teikt par ekonomiku.

Latvijas gadījumā ir notikusi strauja ekonomikas izaugsme ar zemu tās attīstību. Par to liecina fakti – Latvijā iedzīvotāju sociālās un reģionālās nevienlīdzības līmenis ir vislielākais Eiropā. Straujā ekonomikas izaugsme Latvijā ir notikusi galvenokārt nozarēs, kuras lielākā vai mazākā mērā balstās uz spekulatīvajiem darījumiem (operācijas ar nekustamajiem īpašumiem, tirdzniecība, finanšu starpniecība), kas nav sekmējis valsts ekonomikas potenciāla palielinājumu. Vismaz 58% no ārvalstu investīcijām ir nonākušas nozarēs ar lielu spekulatīvo darījumu īpatsvaru, līdz ar to sekmējot inflāciju, bet nesekmējot valsts ekonomikas potenciāla kāpumu.

Līdzšinējā šīs jomas augsme ir notikusi galvenokārt spekulatīvajā sektorā, kas savas iespējas ir izsmēlis, vēl jo vairāk – pasaules ekonomikas krīzes apstākļos. Spekulatīvā ekonomika ir kā katalizators reālajai, bet, ja katalizators ir gandrīz vai 40% no visas ekonomikas, tad acīmredzami tas valstij var radīt ļoti nopietnas problēmas, ko arī ir secinājuši SVF eksperti. Brīvers uzskata, ka SVF prognoze par 0,5% IKP pieaugumu ir pamatota, jo reālā ekonomikas izaugsme Latvijā arī iepriekšējos gados nebūt nav bijusi daudz lielāka.

Līdzīgu viedokli pauž ekonomikas zinātņu doktors Uldis Osis. Viņš SVF prognozi atzīst ne tikai par pamatotu, bet pieļauj pat IKP samazinājumu, tas ir, īstu krīzi. Savu pārliecību viņš pamato ar jau minētajiem faktoriem. Galvenie Latvijas dzinējspēki līdz šim bija finanšu un nekustamā īpašuma tirgus, tirdzniecība. To attīstībā ir iestājusies pauze, jo balstījās vairāk uz ārvalstu finanšu resursiem, mazāk uz iekšējo reālo potenciālu. Pēc Oša domām, SVF prognozes nav nekāds atklājums, kas būtu nācis kā zibens spēriens no skaidrām debesīm: "Tas, ka tiekam iedzīti stūrī starp inflāciju un stagnāciju, bija skaidrs jau vismaz pirms gada. Iespējams, šī SVF prognoze nemaz nav tik pesimistiska, nevar izslēgt arī IKP samazinājumu. Domāju, ka iedzīvotāji nav gatavi ne psiholoģiski, ne materiāli šādam variantam. Visgrūtāk klāsies tiem, kas paņēmuši lielus kredītus, bet ienākumu avoti sarukuši vai to vairs nav vispār, ja pazaudēts darbs vai uzņēmums, kura īpašnieks cilvēks bijis, nokļuvis bankrotā."

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerālsekretāre Elīna Egle, lai gan atzīst SVF prognožu pamatotību, pagaidām par krīzi atturas runāt: "Faktu, ka samazinās IKP pieauguma tempi, nevar uzskatīt par krīzi. Svarīgi ir uzturēt situāciju, ka patēriņa cenu indekss ir zemāks par IKP, – šobrīd diemžēl situācija ir pretēja. Par krīzi varēs runāt tad, ja būtiski samazināsies budžeta ieņēmumi un masveidā bankrotēs uzņēmumi. Šobrīd tas nav novērojams." Viņa tomēr norāda, ka, "vērtējot nozaru šā gada pirmā ceturkšņa rezultātus, vērojams ražošanas apjoma kritums faktiski visās nozarēs, bet finansiālais apgrozījums pagaidām vēl tiek uzturēts esošā līmenī uz cenu palielināšanas pamata. Šis ir īslaicīgs risinājums, un, šādai tendencei turpinoties, ir pamats sagaidīt IKP krasu kritumu."

SVF prognozes pārspīlēti pesimistiskas

Tomēr ne visi SVF prognozi uztver teju kā neizbēgamu. Parex Asset Management analītiķis Zigurds Vaikulis domā, ka šā fonda pēdējais ziņojums par pasaules ekonomikas perspektīvām uz iepriekšējo ziņojumu fona patiešām izceļas ar pesimismu: "Iespējams, SVF cilvēku noskaņojumu ir ietekmējis paša fonda ne īpaši spožais finansiālais stāvoklis un baumas par gaidāmo kadru samazināšanu." Nopietni runājot, viņš norāda, ka "SVF rīcībā ir neapstrīdams pamatojums būt ne pārāk optimistiskiem – periods, kad visā pasaulē kredītus dāļāja pa labi un pa kreisi, ir beidzies. Tieši milzīgās ieplūstošās kredītu masas nodrošināja augstos Latvijas ekonomikas izaugsmes tempus. Ja process apstājas, apstājas arī izaugsme. SVF domu gājienam var piekrist, tajā pašā laikā fonda prognozētie cipari ir vērtējami kā pārāk pesimistiski. Bremzēšanās būs, un tā jau notiek. Tomēr naudas ieplūde Latvijā turpinās – kredītu plūsmu bilance joprojām ir ar plusa zīmi, Eiropas Savienības fondu miljardi turpinās nākt iekšā. Tāpēc SVF prognoze par nullei tuvu IKP pieaugumu, manuprāt, ir tas, ko ekonomisti sauc par "sliktākā gadījuma scenāriju"."

SVF prognozi nesaudzīgi kritizē SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks. Viņš norāda uz SVF formālo pieeju atsevišķu valstu ekonomikas novērtējumā: "SVF izmantoja tradicionālo modelēšanu, kurā salikts visai pesimistisks skats uz norisēm pasaulē kopumā. Visai bezpersoniskā skaitļu valoda modeļos nekad neko labu par Latvijas ekonomiku nav runājusi. Te tomēr ir jābūt uz vietas, jāredz un jānojauš notiekošais un noskaņojums. Vispārēja pesimisma vīzijās vienmēr tiks sisti tie, kam skaitļi jau tā ir karsti un pretrunīgi." Fonda prognozes vājais punkts, pēc Vilka domām, ir būtiskā atšķirība Latvijas un pārējo Baltijas valstu ekonomikas novērtējumā. Latvijai ekonomiskās prognozes ir ievērojami pasliktinātas, kamēr pārējām Baltijas valstīm tās atstātas tuvu iepriekšējām. Viņu izbrīna tik atšķirīgais Baltijas valstu attīstības scenārijs, kad viena valsts aug par 6%, bet otra "pa nullēm". "Šajā scenārijā Lietuvai nu nekādi nespīdētu 5,5%, ja tās lielajā noieta tirgū Latvijā valdītu stagnācija. Un ko nozīmētu Latvijai nulles pieaugums? Tātad mums patēriņa nozares ir uz nulles, būvniecība arī, bet – kur valsts pasūtījumi, ES naudas apguve? Eksports neaug, tranzīta nav. Vai tas tiešām ir iespējams? Domājams, ka tāds totāls Latvijas ekonomikas krahs nav iespējams kopējā Baltijas tirgū, ko balsta Skandināvijas bankas, kuru veselība ir daudz labāka nekā vairumam banku Rietumeiropā. Un kur tad ir palicis Krievijas faktors – eksporta noieta pieaugums, tranzīta apjomi?" neizpratnē jautā Vilks.

Arī nelabvēlīgā situācijā var ieraudzīt ko gaišu

Neatkarīgi no tā, cik pamatotas vai nepamatotas ir SVF prognozes, ir skaidrs, ka valdībai ir jāsasprindzina visi spēki un jāmobilizē resursi, lai izvairītos no pesimistiskajiem scenārijiem. LB kā galveno valdības uzdevumu izvirza eksporta veicināšanu. Ekonomikas stabilizācijas plāns, ko valdība nupat apstiprinājusi, jau vērsts šajā virzienā un apkopo daudzas labas ieceres, bet tās konsekventi jāīsteno, tai skaitā eksporta attīstības atbalsta un stabilitāti veicinošas fiskālās politikas jomā. Te ir gan apņemšanās šogad un nākamajos gados strādāt ar budžeta pārpalikumu, gan eksporta kredītu garantijas, gan stimuli peļņu ieguldīt atpakaļ uzņēmumā. Savukārt LB, reizē ar lēnāku kreditēšanas kāpumu, jau mīkstinājusi stingras monetārās politikas noteiktos ietvarus finanšu tirgum, samazinot rezervju normu banku saistībām.

Akcentu pārlikšana – pāreja no iekšzemes pieprasījuma kā galvenā IKP dzinējspēka uz eksportu – jāveic kopīgi valdībai un uzņēmējiem, bet pietiekami liela šajos procesos būs arī patērētāju psiholoģijas loma. LB uzskata, ka ir svarīgi, lai patērētāji no iepriekšējos gados valdījušā pārmērīgā optimisma nekristu pārmērīgā pesimismā. Tas būtu nepamatots, jo pozitīvie faktori, kas varētu stimulēt arī tālāku ekonomikas attīstību, saglabājas: neatkarīgi no notikumiem Baltijas reģiona ekonomikā, te turpinās ieplūst ES fondi, ienāk ārzemēs strādājošo mājup sūtītā nauda un turpinās arī skandināvu banku kreditēšanas politika – iepludināt šeit kapitālu, lai arī rāmākā ritmā, jo tās uzskata šo reģionu par pašmāju tirgus turpinājumu.

Tagad redzam, ka būvniecības, nekustamā īpašuma joma, arī mazumtirdzniecība atgriešanos pie veselīgas izaugsmes uztver sāpīgi. Bet nevajadzētu skatīt šo situāciju tikai melnās krāsās. Jāatceras, ka iepriekšējā pārmērīgi straujā attīstība pati radījusi savas problēmas, piemēram, darbaspēka trūkumu. Ja, bremzējoties, piemēram, būvniecībai, eksportējošiem uzņēmumiem būtu iespējas iegūt vairāk darbaspēka no šīs nozares, tas būtu pārmaiņu pozitīvs rezultāts. Savukārt Vilks norāda, ka nedrīkst visu laiku gausties un piesaukt krīzi, jo tā daudz ko nevēlamu var arī piesaukt. Ja mums izdosies ieraudzīt vairāku rādītāju (inflācija, kārtējo maksājumu konts, investīcijas, rūpniecība) uzlabošanos maijā, jūnijā, tad redzējums un noskaņojums kļūs pozitīvāks, mazinot spekulācijas un pesimismu.

 

Šīns: Latvijā varētu bankrotēt 40 000 ģimeņu

LETA  04/28/08    Latvijā varētu bankrotēt aptuveni piektā daļa jeb 40 000 ģimeņu, kas ņēmušas hipotekāros kredītus, intervijā žurnālam "Lietišķā Diena" pieļāvis nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Šīns intervijā norādījis, ka Amerikā gaida aptuveni 25 miljonu ģimeņu bankrotus, bet Latvijā "kārtīgi samaksāt par šīm izpriecām" varētu aptuveni piektā daļa no 200 000 ģimeņu, kas ņēmušas hipotekāros kredītus.

"Latio" vadītājs arī paudis viedokli, ka Latvija nevar atļauties šādu masveida bankrotēšanu. Pēc viņa domām, tas būtu daudz vairāk un sliktāk nekā denacionalizēto namu īrnieku izlikšana, turklāt skartu visu Latviju, ne tikai Rīgu. Tādēļ valdībai vajadzētu plānu, kā neļaut nekustamā īpašuma cenām nogāzties vēl vairāk, norādīja Šīns.

Uzņēmējs atzina, ka normāla, strādājoša Latvijas ģimene var atļauties maksāt par mājokli ne vairāk kā 500 latu par kvadrātmetru. Taču nesenajos "trakajos laikos" cilvēki bija spiesti maksāt 1300-1400 latu par kvadrātmetru.

"Vai mēs nogāžamies riktīgi lejā un mēģinām daudzos gados tikt atpakaļ, vai kaut kādām metodēm nepieļaut tik strauju cenu samazināšanos," norāda Šīns. "Saprotu, ka to nevar darīt uz budžeta rēķina, acīmredzot, speciālisti varētu ieteikt, ko darīt. Tas daudzas ģimenes izglābtu."

Šīns intervijā pieļauj, ka daļa šo <200 000> ģimeņu, , rēķinu maksās ar to, ka kādu laiku viņu saistības būs lielākas nekā īpašuma vērtība, ar to, ka bankas viņiem atņems īpašumus un viņi vēl paliks uz visu mūžu parādā. "Es sliecos domāt, ka Latvijā piektā daļa no minētajiem 200 000 kārtīgi samaksās par šīm izpriecām."

Viņš uzskata, ka Latvija nevar atļauties šādu masveida bankrotēšanu. "Mēs esam maza valstiņa, viens otru pazīstam, un es stipri šaubos, ka valdošā koalīcija to varēs no politiskā viedokļa pieļaut, vēlēšanas ir tuvu. Tas būtu daudz vairāk un sliktāk nekā denacionalizēto namu īrnieku izlikšana. Tas skartu ne tikai Rīgu, bet visu Latviju." Šīns norāda, ka jau tagad cenas no vēsturiskā maksimuma "nošļūkušas vismaz kādus 30%", tas jau ir zonā, kur baņķieriem būtu jāsāk atprasīt kredītus vai prasīt papildu nodrošinājumu. "Cerams, ka viņi jutīsies līdzvainīgi pie tā ārprāta, kas notika, ka viņi uzvedīsies labi un būs iecietīgi."

Vienlaikus viņš intervijā pauž viedokli, ka cena pēc minimuma sasniegšanas tūlīt neies uz augšu. "Neviens ekonomikas faktors šobrīd neļauj to darīt. Mēs piecus gadus esam uzdzīvojuši no tā, ka mums ir brīvlaists īpašumu tirgus, no tā, ka mums ir nenormāli daudz naudas. Tas bija vienīgais dzinējs ekonomikai, cita dzinēja nav. Mēs neko neražojam, nekādus pakalpojumus īsti pārdot nemākam. Faktiski lielākā daļa vērtības, kas šajā valstī tika pēdējos 4-5 gados pievienota, bija vienkārši burbuļa pūšana nekustamā īpašuma tirgū," uzskata "Latio" valdes priekšsēdētājs.

 

Godmanis joprojām optimistiskāks par SVF prognozēm

LETA  04/29/08    Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) joprojām ir optimistiskāks par Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izvirzītajām Latvijas ekonomikas turpmākās attīstības prognozēm, uzsverot, ka izdosies izvairīties no tik slikta scenārija piepildīšanās

Premjers pēc šodienas tikšanās ar SFV misijas pārstāvjiem uzsvēra, ka "nevajag dramatizēt situāciju par pesimistiskiem tautsaimniecības attīstības scenārijiem". Tāpat esot jāņem vērā, ka SFV savās prognozēs par pamatu ņemot pašus pesimistiskākos attīstības scenārijus.

Arī šodienas tikšanās laikā SVF pārstāvji nav mainījuši savas prognozes par straujo Latvijas ekonomikas lejupslīdi, tiesa, tās jau ir nedaudz optimistiskākas nekā pirms kāda laika izteiktās.

Šogad SVF Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsmi prognozē 3% apmērā, nākamgad - 0,75% apmērā, bet 2010.gadā Latvijas ekonomika jau atkal varētu sasniegt daudz straujāku attīstību.

Premjers gan neuzskata, ka iekšzemes kopprodukta izaugsme turpmāk varētu piedzīvot tik strauju kritumu, un sola veikt visas nepieciešamās darbības no valdības puses. Vienlaikus tiek norādīts arī uz salīdzinoši augsto bāzi, no kāda Latvijas IKP rādītāji nu sāk samazināties.

Savukārt SVF misijas vadītāja Reičela van Elkana žurnālistiem norādīja, ka SFV joprojām saglabā savu pesimistisko prognozi par Latvijas turpmāko attīstību un izvirzītās prognozes esot pat "optimistiskais variants".

Tāpat Latvija pietiekami nav novērtējusi administratīvi regulējamo cenu turpmāko ietekmi uz inflācijas rādītājiem, norāda SVF.

Šīsdienas tikšanās laikā pārrunātas arī turpmākās darbības no valdības puses, lai izdotos izvairīties no pesimistisko scenāriju piepildīšanās, piemēram, algu politika, eksporta veicināšana un neiejaukšanās nekustamā tirgus procesos, norādīja premjers.

Godmanis arī atzina, ka valstī joprojām nav pilnvērtīgas statistikas un uzskaites sistēmas, jo netiekot uzskaitīti visi eksporta pakalpojumi, piemēram, ostu un dzelzceļa nozarēs, kā arī netiekot uzskaitīti tie līdzekļi, kas Latvijā ieplūstot no ārvalstīs strādājošiem.

Kā ziņots, šī ir jau otrā Ministru prezidenta un SVF pārstāvju tikšanās misijas darba laikā Latvijā.

 

EM: gada vidējā inflācija šogad sasniegs 15%

DELFI  04/29/08    Ekonomikas ministrija prognozē, ka gada inflācija 2008.gada nogalē būs 13% līdz 14%, savukārt gada vidējā inflācija – 15% līdz 16%. Vēl gada sākumā augstākās amatpersonas paredzēja, ka 2008.gada inflācija nebūs divciparu skaitlis.

EM Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Baranovs otrdien žurnālistiem norādīja, ka inflācija gada nogalē samazināsies līdz 13%-14%, taču tā nebūs tik zema, kā tika prognozēts iepriekš. Viņš skaidroja, ka gada pirmajā pusē inflācijas kāpums ir bijis pārāk liels, lai tā krasi samazinātos gada beigās.

EM vēl joprojām prognozē, ka iekšzemes kopprodukta pieaugums šogad būs aptuveni 5%, tomēr pie nelabvēlīgiem globālas ekonomikas apstākļiem arī šo prognozi varētu pārskatīt.

Baranovs uzsvēra, ka inflācija ir raksturīga visā ES. Patlaban ES tā ir 3,8%, bet pērn bija 2,3% līmenī. Viņš arī salīdzināja pagājušā un šā gada inflāciju Latviju – ja šogad pēc pirmā ceturkšņa tā bija 16,8%, tad pērn martā tā bijusi divreiz mazāka. Ja šogad gada pirmajos trīs mēnešos inflācija pieauga par 5,7%, tad pērn – par 3,3%.

Šajā gadā inflācijas kāpums skaidrojams ar administratīvi regulējamo cenu kāpumu, kā arī ar akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu.

Premjers Ivars Godmanis (LLP/LC), uzklausīdams EM ziņojumu, atzina, ka inflācija ir tik liela, ka ministrijai par makroekonomiskajiem procesiem valstī turpmāk būs jāziņo katru mēnesi, nevis reizi ceturksnī, kā tas bijis līdz šim.

Jau ziņots, ka martā gada inflācija sasniegusi 16,8%. Gada laikā cenas pakalpojumiem pieauga par 17,4%, bet precēm - par 16,5%.

 

Ceturtdaļu LNB būvniecības izmaksu veido algas; plānotā peļņa – 5,2%

DELFI  04/30/08    Aģentūras "Jaunie "Trīs brāļi"" trešdien publiskotā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) tāme liecina, ka kopumā "Gaismas pils" būvnieki iecerējuši gūt 5,2% lielu peļņu jeb aptuveni septiņus miljonus latu. Savukārt aptuveni ceturtdaļu no LNB 135 miljonu latu lielas tāmes veido darba algas, kurām divos posmos plānots atvēlēt aptuveni 30 miljonus latu.

"Gaismas pils" būvniecības pirmās kārtas kopējās izmaksas ir 16,1 miljons latu, bet ar PVN - 19,02 miljoni latu, no kuriem 4 022 422,8 miljoni latu paredzēti algām.

Pirmajā posmā visdārgāk izmaksās pamatnes sagatavošana un pamatu ielikšana - 7,03 miljonus latu, zemes darbi - kopumā 2,8 miljonus latu, kā arī būvlaukuma sagatavošana - 2,6 miljonus latu. Savukārt vislētākās izmaksas 1.posmā būs sienas, ēku un būvju karkasu uzstādīšanai. Tas kopumā maksās 1,3 miljonus latu.

Otrā posma kopējās izmaksas ir 98 542 359 miljoni latu, bet kopā ar PVN - 116 279 984 lati. No šīs summas algām paredzēti aptuveni 26 700 000 latu. 

Dārgākais LNB izbūves otrā posma solis ir "Aiļu aizpildījumu elementi, speciālo konstrukciju fasādes", kas izmaksās aptuveni 20,15 miljonus latu, no kuriem 15 miljoni atvēlēti materiāliem, bet pārējais algām un mehānismiem.

Jumtu segumiem plānots tērēt 13 miljonus latu, pārsegumiem, 7,8 miljonus latu,  apdares darbiem - 7,5 miljonus latu, grīdu pamatnēm un segumiem - 7,23 miljonus latu. Vislētākā otrā posma tāmes pozīcija ir ārējo kanalizācijas tīklu un attīrīšanas ierīču izbūve - aptuveni 22 000 latu.

Jau ziņots, ka šī gada valsts budžetā LNB celtniecībai paredzēti 6,97 miljoni latu, un, šim nolūkam var tikt izmantoti arī aģentūras "Jaunie Trīs brāļi" uzkrājumi. Par LNB būvniecībai nepieciešamajiem līdzekļiem turpmāk valdība lems, veidojot nākamā gada budžetu.

 

'Gaismas pils' labiekārtošanai un apzaļumošanai tērēs 1,4 miljonus latu

DELFI  04/30/08    Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb "Gaismas pils" labiekārtošanas un apzaļumošanas darbiem paredzēts finansējums 1 483 451, 97 latu apmērā, tostarp par vairāk nekā vienu miljonu latu iecerēts būvēt betona sienas, bet aptuveni 100 000 latu tiks izlietoti koku un krūmu stādīšanai, kā arī zāliena izveidošanai.

Aģentūras "Jaunie "Trīs brāļi"" pārstāve Elīna Bīviņa portālam "Delfi" skaidroja, ka saskaņā ar bibliotēkas projektu ēkai tiks būvēta betona atbalsta siena, kas būs ārēja konstrukcija.

Sienas uzstādīšana kopumā izmaksās 1 090 130,60 latu, tajā skaitā darba algās par betona sienas uzstādīšanu tiks izmaksāti 423 037, 11 lati, bet materiāli tiks iegādāti par 612 522 latiem, liecina trešdien publiskotā projekta tāme.

"Gaismas pils" labiekārtošanai un apzaļumošanai paredzētais finansējums tiks izlietots arī koku un krūmu stādīšanai, kā arī zālāju ierīkošanai, stāstīja Bīviņa. Saskaņā ar tāmi apzaļumošanas darbiem kopumā tiks izlietoti 100 164 lati, no tiem par 73 449 latiem iecerēts iegādāties materiālus – kokus, krūmus, sēklas zālājam un citus, bet 18 143 lati tiks samaksāti algās par apzaļumošanas darbu veikšanu.

 

Latvijas ekonomikas mākslīgie gadi un loģiskā nāve

Mārtiņš Otto, TVNET   04/30/08    Nerunāsim par globālo krīzes koncepciju, jo tas ir tikai politiķu ziņā, runāt konceptuāli par lietām, kas jau notiek un ar pilnu atdevi, ķersimies vērsim pie ragiem un pie paša galvenā, respektīvi, Austrumeiropas problēmām.

Šobrīd lielākā daļa Austrumeiropas un bijušās PSRS valstis, no Igaunijas un Ungārijas līdz pat Ukrainai un Kazahstānai, ir sajutušas, ka valsts un iedzīvotāju ekonomiskais stāvoklis nav gluži tāds, kādu gribētos. Jeb, īsāk sakot, viss ir ļoti, ļoti slikti. Ko mēs varētu darīt, lai mainītu visu uz labo pusi?

Austrumeiropa (turpmāk - AE) ir uz pašas globālās krīzes frontes līnijas vairāku iemeslu dēļ, sāksim kaut vai ar to, ka AE valstis ir pilnīgi bezpalīdzīgas, tā sakot, padodas katram vēja pūtienam no Rietumu puses. Ir izplatīts uzskats, ka ES (Eiropas Savienība), PEO (pasaules ekonomikas organizācijas), SVF (Starptautiskais valūtas fonds) ir parūpējušies lai mūsu valsts ražošana un rūpniecība nebūtu dzīvotspējīga, līdz ar to mēs esam atkarīgi no Rietumu banku kontroles. Protams, nevar nepieminēt mūsu pašu vietējos darboņus, kuru dēļ vairums padomju laikos funkcionējošas rūpniecības un ražošanas infrastruktūra tika apzināti izsaimniekota vai izputināta, peļņu iebāžot savā vai draugu kabatā. Bet fakts ir neapstrīdams, ka politiķu mīļotā ES nekad nav ieguldījusi un nekad arī neieguldīs naudu Latvijā, lai radītu sev nopietnus konkurentus rūpniecībā un citās ražošanas nozarēs. Latvija ir papildu noiets ES kopējam tirgum, kurā mūsu precēm ir ļoti specifiska niša, ja tāda vispār ir.

Ir saprotams, 90-ajos postpadomju un brīžiem pat infantilā biznesa domāšana un daudzo bada gadu sakrājusies nabadzības siekala rosināja cilvēkiem grābt visu, ko vien varēja dabūt. Tas izraisīja milzīgu kredītu pieprasījumu. Šī kredītu lavīna ātri vien uzaudzēja lieliskus IKP (iekšzemes kopprodukts) rādītājus. Loģiski rezultātā visās AE valstīs šobrīd ir iemaksu bilances deficīts, kurš dažās no AE valstīm veido līdz pat 25%. Tas viss padara mūs pilnīgi atkarīgus no ārzemju investoriem.

Statistika liecina, ka Latvijas IKP no 2000. gada 4750,8 milj latu, pieauga līdz pat 14193,5 milj latu 2007. gadā. Rādītāji ir ļoti iespaidīgi, citas valstis, šos ciparus redzot, vienkārši aiziet kaktā un nokaunas. Ja paskatāmies tuvāk, tad patiesībā šos ciparus 2006.gadā veido pakalpojumi, budžetu tēriņi un celtniecība. Visaugstākos rādījumus parādīja tirdzniecība, finanšu pakalpojumi, celtniecība un operācijas ar nekustamajiem īpašumiem. To kopējā daļa septiņu gadu laikā pieaug no 35% līdz 43%.

Ko patiesībā nozīmē minētie skaitļi un procenti? Mūsu ekonomiskā attīstība pēdējos septiņos gados nav saistīta ar jaunu rūpnīcu celšanu vai lauksaimniecības attīstību. „Lielisko” IKP veido parādi un spekulācijas, kaut vai ar nekustamo īpašumu. Tagad iedomu bubulis par Latvijas ekonomisko attīstību ir plīsis un tā paliekas izmētātas pa visu Latviju. Tieši tas ir noticis ar mūsu ekonomiku jeb, saprotamā valodā runājot, – ar mūsu labklājību, kura ir izkūpējusi gaisā un pagaidām nekādas atdzimšanas pazīmes nav vērojamas.

Latvijas ekonomisko rādītāju negatīvais aspekts ir tas, ka tiek tērēts daudz vairāk naudas, nekā saņemam Eiropas subsīdijas. Arī mūsu tuvie vai tālie draugi un radi, kas izbraukuši strādāt uz ārvalstīm un sūta naudu mājās palikušajām ģimenēm, šo situāciju nemaz neuzlabo. Ja 2001.gada bilances deficīts bija 394,1 miljons latu, tad 2006.gadā tas bija jau 2376,0 miljonu latu (21,1%). Starp citu, ASV šis procents ir tikai 5,7%; tad kurš patiesībā dzīvo pāri saviem līdzekļiem?

Ārzemju investīcijas, tas viss ir skaisti un jauki, ja vien šī nauda tiek ieguldīta, nevis tērēta. Ja valsts iegulda šo naudu, attīstot ražošanu, veicinot tās pieaugumu un modernizāciju, infrastruktūras attīstību un kaut vai nacionālo banku lobijam, tad tādai ekonomiskai attīstībai ir jēga ilgtermiņā. Šādā veidā izmantojot ārzemju investīcijas, mēs spētu radīt konkurētspējīgus produktus ar augstāku PVN, kas savukārt kristu pa taisno mūsu budžetā. Šis PVN galarezultātā varētu būt augstāks par visām investīcijām, kas ienākušas valstī. Tas varētu palīdzēt atrisināt daudzas problēmas ar deficītu mūsu finanšu kontā, un valsts varētu pāriet pie sabalansētas tirdzniecības finansētas politikas.

Bet uz kurieni nauda aizgāja? Uz jauniem autiņiem, skaistiem tiltiem un dažiem celtniecības projektiem (kuri tika uzcelti ļep-ļep) un tualetes podiem vairāku tūkstošu latu vērtībā? Uz to šad tad varētu arī skatīties caur pirkstiem, bet tikai ar nosacījumu, ja politiķi vispirms domā valstiski, nevis veicina un atbalsta finanšu mahinācijas ar valsts īpašumiem, uzņēmumiem utt.

Par ārzemju investoriem runājot, pirmais lielais ārzemju investīciju pieaugums bija 2004.gadā. Bet tas bija loģisks investīciju pieaugums secīgi ar celtniecības sektoru pieaugumu. Valsts ignorance par īpašuma tirgus spekulatīvā rakstura darījumiem bija tik acīm redzama, ka pat kāda liela nekustamā īpašuma kompānija aicināja valdību ķerties pie likumdošanas korekcijām, lai piebremzētu mahināciju apjomus.

2006.gadā ārzemju investīcijas nekustamo īpašumu tirgū pieauga līdz pat 2,5 reizēm, kā rezultātā viena gada laikā par 75% pieaug nekustamo īpašumu cenas un celtniecības peļņa pieauga par 38%. 2007. gadā cenu un peļņas skaitļi pārtrauc pieaugt un paralēli ārzemju investīcijas krītas par 21%. Vai to mēs varam saukt par lielisku IKP pieaugumu?

Šobrīd jau labu laiku nekustamo īpašumu cenas stāv uz vietas, bet patiesībā no 2007. gada vasaras katrs darījums ar nekustamo īpašumu notiek ar milzīgām atlaidēm. Ir iestājusies gluži vai sava veida latentā fāze. Valdošo politiķu vidū nemitīgi zākātais Igaunijas piemērs ir atbilstošs - šobrīd Igaunijā šī „fāze” jau ir garām un parādās konkrēti cipari, kas liecina par cenu kritumu.

Visbeidzot, visabsurdākais cenu burbulis, uzpūsts ar ārvalstu kapitālu palīdzību, ir kredītu burbulis. Kopējais ārvalstu kredītu apjoms, kas tika iesaistīts valsts ekonomikā no 2000. gada sākuma līdz 2007. gada novembrim, veidoja 8145,4 milj. latu. Turklāt 29,3% no ārvalstu kredītu kopapjoma tika iesaistīti 2007.gadā. Bet jau novembrī šis process praktiski apstājās – ienākošo un izejošo kredītu plūsmu bilance veidoja tikai 12,9 milj. latu, t.i., parādījās pirmās nopietnās pazīmes kredītu iemaksas pieplūdes apstādināšanai.

Varu tikai pieminēt, ka šobrīd pasaulē norisinās banku, investīciju un nekustamo īpašumu krīze, kas ir visur, sākot ar ASV, līdz pat Krievijai, un šis lielais krīzes cunami mūs rauj līdzi ļoti, ļoti dziļi ekonomiskā pagrimuma jūrā. Cerība uz jauniem investoriem ir gandrīz nereāla, un latviešiem būs jāmaksā par saviem kredītiem ilgi un dikti, maksājot no saviem ienākumiem, nevis iekrājumiem.

Īsumā rezumējot, Latvija ir aizņēmusies milzu naudas summu, izdalīja visiem, notrieca pa labi, pa kreisi, neieguldot to ilgtermiņa plānos, bet partneru, draugu un radu radītās fikcijās. Savukārt, kad ārzemju investori atkāpjas, parādi jāatdod. Tikai no kādas naudas, ja valstij tās nav? Vai Latvijas Banka sāks tērēt savus ārzemju valūtas krājumus? Tad jājautā, vai tiešām LB būs spiesta pamatīgi devalvēt lata vērtību attiecībā pret eiro? Vai mūs sagaidītu kas labs, ja eiro maksās nevis 0.7 Ls, bet gan attiecība būs 1:1? Tas izklausās pēc valsts bankrota un revolūcijas.

Mēs, protams, varam spekulēt, vai „Lattelecom” privatizācija ir pēdējais salmiņš valdošo partiju centieniem piesaistīt stratēģiskos investorus, vai tas ir vienkārši izdevīgs darījums, kura rezultātā pēc pāris gadiem par Latvijas fiksēto līniju īpašnieku varētu kļūt kāds Krievijas investors. Tāpat kā varam tikai iedomāties, vai to dažu vietējo gigantu (Šķēle, Šlesers, Lembergs + vēl daži citi mazāk zināmi vārdi) stratēģiskajā shēmā ietilpst Latvijas valsts ekonomijas sagraušana tik tālu, lai Krievija mūs sagaidītu ar atplestām rokām, ieguldot miljardus dolāru savu kompāniju attīstībai ES. Pagaidām tieši tā arī izskatās, ka kļūsim par Krievijas vasaļvalsti Eiropas Savienībā ar dubultpilsonību un etniskajiem konfliktiem.

Daži skaitļi

IKP ir gada laikā saražotas gala preces un pakalpojumu kopējā tirgus vērtība.

Nedaudz statistikas saprašanai

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi ir 4,218 miljardi Ls, savukārt izdevumi ir 4,396 mljrd. Ls. No tā izriet, ka Latvijas valsts pārtērē 178 miljonus Ls vairāk, nekā tai patiesībā ir.

(Finanšu ministrijas 2007. gada dati)

Latvijas valsts parāds:

12,705 mljrd. Ls valsts ārējais parāds

+ 419 milj. Ls valsts parādzīmes

Kopējais valsts parāds ir 13,124 mljrd. Ls

Salīdzinoši valstī IKP 11,300 mljrd. Ls

Līdz ar to 2006. gadā valsts parāds pret IKP ir 116%

(Latvijas Bankas 2006. gada pārskats)

Vidēji pieņemts, ka šis rādītājs valstīm var būt līdz 40% vai 60%. Latvija krietni pārsniedz šo normu ar saviem 116%.

Rādītājs (parāds pret IKP) sniedz ieskatu par valsts iespēju veikt nākotnes maksājumus par tās parādiem. Ja valsts nevar samaksāt parādu, tā neizpilda savas saistības, kuras var izraisīt paniku gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos. Jo augstāks koeficients, jo mazāka varbūtība, ka valsts atmaksās savus parādus, un lielāks nemaksāšanas risks.

Eksports: 3,272 mljrd. Ls

Imports: 6,298 mljrd. Ls

Bilance: - 3,026 mljrd. Ls

(Latvijas Banka, 2006. gada pārskats)

 

 

 

 

Izglītībā un kultūrā...

 

 

 

Pētījums: Samazinās iedzīvotāju interese par Dziesmu svētkiem

Diena   04/20/08    Iedzīvotāju vērtējums par Dziesmu un deju svētkiem pēdējos gados ir kļuvis “piezemētāks” — 2007.gadā veiktās aptaujas salīdzinājums ar 2002.gada datiem parāda, ka iedzīvotāji retāk piedalās svētkos, retāk tos apmeklē un retāk vēro masu medijos, nekā tas bija agrāk, liecina Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta veiktais pētījums “Dziesmu un deju svētki mainīgā sociālā vidē”.

Tāpat mazāk eksaltēts kļuvis dažādu svētku nozīmju vērtējums. Tomēr nemainīgs ir kolektīvajā mākslinieciskajā pašdarbībā iesaistīto skaits — tas veido vienu desmito daļu Latvijas iedzīvotāju.

Pētījuma laikā veiktās analīzes gaitā skaidri iezīmējušās divas lielas attieksmju grupas, kādas iedzīvotāji pauž pret Dziesmu un deju svētkiem — vispārīgās nozīmes un personīgās nozīmes.

Ja pirmās faktiski ir kopīgas visai par svētkiem informētajai sabiedrības daļai, tad otrās būtiski atšķiras dažādām iesaistītajām grupām. Personiskās nozīmes, piemēram, “Dziesmu un deju svētki ir manas ģimenes tradīcija”, “Dziesmu svētki ir mana iekšējā nepieciešamība”, izriet no indivīdu personiskās pieredzes, tādā vai citādā veidā piedaloties Dziesmu un deju svētku procesā. Tas nozīmē, ka Dziesmu un deju svētki pilda ne tikai sabiedrības nacionālās un valstiskās socializācijas lomu, kļūstot par vienu no sabiedrības kopīgajām vērtībām, bet arī spēj būt nozīmīgi personīgajā līmenī, spriež pētījuma autori.

Pētījuma gaitā apstiprinājies pieņēmums, ka ikvienai no Dziesmu un deju svētku procesā iesaistītajām iedzīvotāju grupām ir savas atšķirīgas intereses, vajadzības un vērtības, kas galu galā veido atšķirīgas līdzdalības motivācijas, stratēģijas un prakses.

Uzskatāmākais un simboliskākais diskusiju un konfrontācijas priekšmets, starp divām lielākajām svētku procesā iesaistītajām grupām — pašdarbniekiem un profesionāļiem — ir Dziesmu un deju svētku repertuārs, liecina pētījums. Tā ir divu gaumju, divu interešu sadursme, kas vienmēr ir bijusi raksturīga Dziesmu svētkiem: kā likums pašdarbnieki un svētku vērotāji parasti vēlas vienkāršāku, atraktīvāku un modernāku saturu, kamēr profesionāļi vairāk sliecas saglabāt klasisko tradīciju, nemitīgi celt māksliniecisko līmeni un nepieļaut popkultūras invāziju.

Tāpat pētījums parāda, ka dažādu grupu attieksmes un līdzdalība Dziesmu un deju svētku procesā būtiski atšķiras, un lielākās atšķirības ir starp latviešu un cittautiešu attieksmi un līdzdalību svētkos. Piemēram, Latvijas cittautieši kā dalībnieki Dziesmu un deju svētkos piedalās aptuveni piecas reizes retāk nekā latvieši. Vērojamas būtiskas atšķirības arī citās grupās dalījumā pēc vecuma, dzimuma, dzīves vietas reģiona u.tml.

2008.gada Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesa ciklā ir bijis daudz jaunievedumu, daudz kā tāda, kas raksturots vārdiem “pirmo reizi Dziesmu un deju svētku vēsturē”. Tie ir gan šauri organizatoriski jaunievedumi, gan tādas izmaiņas, ka liecina par jauniem pavērsieniem pašā svētku procesā, organizācijā, spriež pētījuma autori, kā piemēru nosaucot valsts un privātā kapitāla sadarbību.

“Tas, ka daļa valsts funkciju pāriet trešā sektora un privātkapitāla pārraudzībā un šiem sektoriem ir lielāka interese iesaistīties, nozīmē to, ka zināmas izmaiņas var piedzīvot visa valsts uzturētā mākslinieciskā pašdarbības sistēma, kā arī to, ka Dziesmu un deju svētku procesā ir ienākušas jaunas interešu grupas.”

Pētījums tika veikts no 2007.gada jūnija līdz decembrim. Tas ir turpinājums iepriekšējam Dziesmu svētku pētījumam, ko 2002.gadā veica pētnieki profesora Tāļa Tisenkopfa vadībā.

 

Dziesmu un deju svētku birojs: "Lieku biļetīti" uz koncertiem politiķi nedabūs

Laura Šupstika, speciāli Dienai   04/20/08    Dziesmu un deju svētku birojs noliedz medijos izskanējušo informāciju, ka Eiropas parlamenta deputāti varēs iegūt biļetes uz Dziesmu un deju svētku koncertiem.

Šonedēļ Eiropas parlamentā tika atklāta ceļojošā izstāde par Dziesmusvētkiem. Tajā kāds eiroparlamenta deputāts no Latvijas piesolīja kolēģiem sagādāt biļetes, ja viņi vēlēsies apmeklēt svētku koncertus, vēstīja Latvijas Televīzija.

Dziesmu un deju svētku biroja preses sekretāre Aiva Rozenberga noliedz, ka politiķiem būs lielākas privilēģijas dabūt biļetes. "Protams, uz dziesmu svētku noslēguma koncertu uzaicināsim Eiropas parlamenta prezidentu, jo to prasa protokols, taču nav izteikta gatavība visus Eiropas parlamenta deputātus nodrošināt ar svētku biļetēm, jo deputātu skaits pārsniedz septiņus simtus," norāda A.Rozenberga.

A.Rozenberga arī uzsver, ka Dziesmusvētku ceļojošās fotoizstādes galvenais mērķis ir iepazīstināt eiroparlamentāriešus ar latviešu kultūras tradīcijām un aicināt apmeklēt dziesmu un deju svētku pasākumus visas nedēļas garumā arī tad, ja biļetes nav pieejamas, jo puse pasākumu ir bezmaksas.

"Grūti spriest, vai citu valstu kolēģi ir ieinteresēti apmeklēt Dziesmusvētkus, bet par izstādi interesi izrādīja," Dienai sacīja Eiropas parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis. Deputāts atzina, ka viņam pašam nav biļetes uz koncertiem un viņš tādas nevar sagādāt arī Eiropas parlamenta kolēģiem.

Pēc Ģ.V.Kristovskis vārdiem, šādu komentāru par biļešu sagādi izteikusi viņa kolēģe Inese Vaidere, taču tas vairāk vērtējams kontekstā, atklāšanas pasākumā raksturojot reālo situāciju ar dziesmu svētku biļešu iegādi un apstākli, ka biļetes tika izpirktas divu stundu laikā. Taču tas nav jāsaprot kā reāls piedāvājums sagādāt biļetes, norāda Ģ.V.Kristovskis.

 

Praida dalībnieki vēlas šogad doties gājienā

Aleksandra Jolkina,  04/21/08    Seksuālo minoritāšu pārstāvji, kuri 31.maijā plāno doties Draudzības dienu gājienā, iespējams, pulcēsies arī ārpus Vērmanes parka, kur stingrā policijas kontrolē pasākums notika pērn. Praidu organizējošās lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības Mozaīka pārstāve Linda Freimane izsaka vēlēšanos šogad ne vien lūkoties caur dārza žogu, bet arī doties Rīgas ielās, kā piemēru minot ārvalstu pieredzi. Mozaīka iesniegusi gājiena pieteikumu izskatīšanai Rīgas domē (RD), tās atzinums gaidāms tuvākajā laikā. Plānots, ka šogad dalībnieku būs par dažiem simtiem vairāk nekā pērn — pieteikumā norādītais skaits ir 1000 cilvēku. Par iespējamo pasākuma norises vietu patlaban notiek sarunas gan ar RD, gan Valsts policiju. Pērn administratīvā apgabaltiesa RD atteikšanos 2006.gadā atļaut seksuālo minoritāšu gājienu atzina par prettiesisku, līdz ar to pastāv iespēja, ka RD šogad būtu jālemj par labu pasākuma organizatoriem.

"Agrāk vai vēlāk seksuālajām minoritātēm jādod tiesības iziet ielās, būtībā galvenais ir drošības aspekts." Dienai saka L.Freimane. Viņasprāt, sabiedrībai ir pienācis laiks izkopt toleranci, kā tas notiek visā Eiropā. Piemēram, Varšavā, kur ilgstoši bija vērojami asi protesti, geji un lesbietes jau divus gadus iziet ielās, arī Tallinā situācija ir līdzīga. "Ar ko mūsu valsts atšķiras?" viņa vaicā.

Kā pauž L.Freimane, pret praidu galvenokārt noskaņoti ekstrēmiskās Jaunās paaudzes (JP) locekļi, un RD nostāja šajā ziņā viņai nav īsti skaidra. Diena jau rakstīja, ka RD rīkotajiem Ģimenes svētkiem, kuru galvenie organizētāji saistīti ar JP, deputāti atvēlējuši 30 000 latu. "Tajā pašā laikā praidā no viņiem pašiem arī jāsargās — kā tas iet kopā?" viņa ir neizpratnē.

Pērn Draudzības dienu pasākums policijas apjoztajā Vērmanes dārzā noritējis salīdzinoši mierīgi — gājienā piedalījās ap septiņsimt cilvēku: gan geji un lesbietes no Latvijas un ārvalstīm, gan viņu atbalstītāji. Ieradusies bija arī paliela grupa starptautiskās cilvēktiesību organizācijas Amnesty International pārstāvju, kas nesa saukli Love is a human right (Mīlestība ir cilvēktiesības). Galvenie protestētāji — ne JP vadītājs Aleksejs Ļedjajevs, ne Nacionālās spēka savienības (NSS) līderis Viktors Birze — parka teritorijā netika ielaisti, antipraidistiem lielākoties pulcējoties savā pasākumā 11.novembra krastmalā, kur koncerta laikā notika arī parakstu vākšana tautas memorandam pret homoseksuālismu.

2006.gadā Rīgas dome gājienu aizliedza, un Draudzības dienās seksuālo minoritāšu pārstāvji aprobežojās ar dievkalpojumu Anglikāņu baznīcā un kopābūšanu viesnīcā Reval Hotel. Tomēr arī tad gājiena pretinieki viņus apmētāja ar mēsliem, pārtikas produktiem. Kustības NoPride vadītājs Igors Masļakovs un īpašā aktīviste dziesminieka Kaspara Dimitera sieva Līga protestējot gūlās pat uz taksometra motora pārsega.

 

Baštiks: Bērnam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi

LETA  04/23/08    Sabiedrībā daudz tiek runāts par bērnu tiesībām, aizmirstot, ka viņiem ir arī pienākumi, šodien, atklājot konferenci "Darbs ar riska grupas bērniem un likumpārkāpējiem", uzsvēra bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks (LPP/LC).

Ministrs norādīja, ka mūsdienās bērniem tiek dota pārāk liela brīvība, kas veicina patvaļu, savukārt skolotājiem trūkst īpašas pieejas, kā šādus bērnus savaldīt. Tāpat sabiedrība pārāk vēlu pamana radušos problēmu, atzina ministrs. "Mēs pārāk vēlu pamanām problēmas sakni - neredzam, ka bērns skolā ir noslēgts, un tas beidzas ar viņa nāvi."

Tāpat Baštiks norādīja uz neskaidriem mehānismiem un iestāžu kompetenci, līdz ar to nereti rodas situācija, kad nav skaidrības par to, kura iestāde kurā problēmas posmā ir jāiesaista.

"Mums ir pārprasta arī cilvēktiesību nozīme. Bērnam skolā neko nedrīkst piespiest darīt, tomēr vajadzētu uzlikt par pienākumu bērnam rūpēties par apkārtējo vidi, piemēram, divreiz gadā organizējot uzkopšanas talkas," sacīja Baštiks. Viņš arī uzsvēra, ka daudz vairāk jāstāsta labās prakses piemēri, kuru arī nav mazums.

Baštiks norādīja arī uz ģimenes būtisko lomu bērna vērtību veidošanā: "Dzīvojam laikā, kad ir tendence pēc iespējas ātrāk atbildību par bērna audzināšanu novirzīt citām institūcijām - bērnudārzs, skola, ārpusskolas aktivitātes, draugi, televīzija, internets. Un tad ir pārsteigums, ka, dzīvojot vienā ģimenē, vecākiem bērns ir kļuvis svešs." Ministrs norādīja, ka daudzu problēmu cēlonis ir laika, uzmanības un mīlestības trūkums no vecāku puses.

"Svarīgi bērniem sniegt priekšstatu par pareizajām vērtībām - tad būs sapratne par to, kas ir labs un kas ir slikts, no kā savukārt būs atkarīga bērna rīcība. Vērtību sistēma ļaus jaunietim izdarīt pareizo izvēli," uzsvēra bērnu un ģimenes lietu ministrs, piebilstot, ka bērns ir visdārgākā, bet vislabākā investīcija nākotnē.

Jau ziņots, ka šodien Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) organizē konferenci "Darbs ar riska grupas bērniem un likumpārkāpējiem" valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kas strādā bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Konference tiek organizēta ar mērķi, lai bērnu tiesību aizsardzības jomā strādājošie speciālisti iegūtu praktisku, noderīgu un nozarē aktuālu informāciju, ko varētu izmantot savā ikdienas darbā, strādājot ar riska grupas bērniem un likumpārkāpējiem.

 

EDSO komisārs atzinīgi novērtē Latvijas paveikto izglītībā

LETA  04/23/08    EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Knuts Vollebeks atzinīgi novērtējis Latvijas izglītības politiku un paveikto saistībā ar mazākumtautību izglītības reformu, aģentūrai LETA pastāstīja izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikāciju jautājumos Agnese Korbe.

"Stipra nacionāla valsts, izglītota sabiedrība un valsts valodas apguves nodrošināšana, izmantojot izglītības iespējas, ir vieni no nozīmīgākajiem izglītības sistēmas uzdevumiem," šodien, tiekoties ar EDSO augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos, uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS).

Ministre piebilda, ka vienlaikus būtiska ir arī atvērtība dažādībai, pieredzes bagātināšana, jaunu valodu mācīšanās, jo tās ir vērtības, kas pilnveido cilvēka personību un veicina viņa konkurētspēju.

Tikšanās laikā Koķe iepazīstināja komisāru ar Latvijas vispārējās izglītības sistēmu, informēja par mazākumtautību izglītības reformas rezultātiem, kā arī raksturoja valsts atbalstu nacionālo minoritāšu izglītībai - finansiālais atbalsts, pedagogu tālākizglītības nodrošināšana, normatīvās bāzes pilnveide, metodiskais atbalsts.

Ministre uzsvēra, ka mazākumtautību izglītības reformas rezultāti ir atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un izglītības kvalitāte kā latviešu, tā mazākumtautību skolās ir līdzīga. Par to liecina centralizēto eksāmenu rezultāti, kas būtiski neatšķiras latviešu un mazākumtautību skolās un pat atsevišķos priekšmetos, piemēram, fizikā un ķīmijā, mazākumtautību skolēniem tie ir augstāki.

Komisārs interesējās par eksāmenu kārtošanas valodu mazākumtautību skolās. Koķe pastāstīja, ka eksāmena jautājumi ir valsts valodā, taču skolēnam ir iespēja izvēlēties valodu, kādā atbildēt - latviešu vai krievu. Vollebeks atzinīgi novērtēja Latvijas izglītības politiku un paveikto saistībā ar mazākumtautību izglītības reformu un aicināja turpināt iesākto, informēja Korbe.

Noslēgumā Koķe iepazīstināja komisāru ar jauno Augstākās izglītības likumprojektu, uzsverot, ka tas izstrādāts ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem, proti, valsts un privātajām augstskolām, darba devējiem, studentiem, izglītības ekspertiem. Ministre piebilda, ka šī likumprojekta mērķis ir harmonizēt Latvijas augstākās izglītības telpu attiecībā uz valsts un privātajām augstskolām, sekmēt mūsu augstākās izglītības konkurētspēju un atvērtību starptautiskajai augstākās izglītības telpai, nodrošināt iespējas pasniedzējiem un studentiem daļu laika pavadīt ārvalstu universitātēs, kā arī sekmēt augstākās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām.

 

Kā «nosist» cenu mācību grāmatām?

Ilze Nagle, Latvijas Avīze   04/23/08    Atbildi uz virsrakstā likto jautājumu savā ziņojumā par mācību grāmatu tirgu mēģināja rast arī Konkurences padome un piedāvāja daļu no grāmatu tapšanas procesa atdot valsts rokās. Tomēr paši izdevēji uzskata, ka tādā gadījumā grāmatas kļūs vēl dārgākas. Savukārt Tiesībsarga birojs pēc "Latvijas Avīzes" iniciatīvas ir uzsācis pārbaudes lietu, lai noskaidrotu, vai prasība skolēnu vecākiem pašiem pirkt grāmatas nav Satversmes pārkāpums.

Mācību grāmatu tirgū nu jau vairākus gadus ir nemainīgs spēlētāju loks, un viņu sacensības par zemākām cenām nav īpaši spraigas – tas secināms no Konkurences padomes (KP) ziņojuma par mācību grāmatu tirgu. Pēdējos četros gados, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotās informācijas, mācību grāmatu tirgu izdevniecības sadalījušas šādi:

SIA "Apgāds Zvaigzne ABC" – 46%,

SIA "Izdevniecība RaKa"– 24%,

SIA "Lielvārds" – 17%,

SIA "Mācību grāmata" – 8%,

SIA "Izdevniecība Pētergailis" – 2%,

SIA "Retorika A" – 2%,

Valsts aģentūra "Latviešu valodas apguves valsts aģentūra" – 1%.

Turklāt vairāku mācību priekšmetu un klašu grāmatu tirgū ir monopolstāvoklis. Lai būtu iespēja īstenoties principam – jo lielāka konkurence, jo zemākas cenas, KP mudina ar steigu ko darīt, lai mācību grāmatu tirgu padarītu pievilcīgāku šajā jomā nepieredzējušiem apgādiem.

Valstij jānāk talkā izdevējiem

Akūti trūkstošo mācību grāmatu autoru vervēšana, radošās mokas, veidojot grāmatas saturu, kam jābūt atbilstošam vispārējās izglītības standartam, izdošana un izplatīšana skolām un grāmatnīcām – par to visu patlaban gādā mācību grāmatu izdevēji. Izglītības satura un eksaminācijas centram (ISEC) tikai jāpasaka – ir šī vai tā grāmata atbilstoša standartam vai nav. Ja ir, tad skolas to var iegādāt par valsts budžeta līdzekļiem, ja nav – skolas to var lietot, tikai nemaksājot par to no valsts kopējās kabatas. Protams, pieprasījums otrajām grāmatām niecīgāks, un tādā gadījumā izdevējs, kas jau paguvis nodrukāt vairākus tūkstošus eksemplāru, var iekulties zaudējumos.

Lai veicinātu sāncensību par labāku grāmatu kvalitāti un zemākām cenām, KP aicina IZM uzņemties daļu no mācību grāmatas izdošanas procesa. Ieteikums šāds – ministrija konkursa kārtībā atrod autorus, kuri sagatavo grāmatas manuskriptu. Autoru darbs būtu apmaksājams no valsts budžeta. Pēc tam IZM rīko konkursu par šā manuskripta publicēšanu, un, protams, jāuzvar tam, kas piesola to izdarīt vislētāk. KP lēš, ka šādā ceļā par valsts budžeta līdzekļiem varētu izdot vairākas grāmatas vienā mācību priekšmetā.

Ko par šo ierosinājumu saka ISEC, kas strādā ar mācību grāmatu izvērtēšanu? ISEC vadītāja vietnieks Imants Vasmanis domā, ka šādu sistēmu, iespējams, varētu izmantot akūti trūkstošo mācību grāmatu izdošanai, tomēr, viņaprāt, kopumā šī rūpe atstājama privāto izdevēju rokās, jo daudzo izdevniecību darbība nodrošinot arī autoru loka paplašināšanos un attīstību. Ja ar autoriem strādāšot tikai ministrija, tad pārējie izdevēji neko nedarīšot, spriež I. Vasmanis. "Pēc kāda laika, kad būs jāatjauno mācību grāmatu saturs, jautājums – kas to darīs? Autori nebūs praktizējuši. Viņiem ir jāmācās visu laiku," vērtē I. Vasmanis, kurš uzskata, ka viens no galvenajiem šķēršļiem mācību grāmatu konkurences attīstībai ir tieši autoru trūkums valstī.

Bet Konkurences padome iebilst uzskatam, ka IZM rūpe par mācību grāmatas satura veidošanu radīs autoru stagnāciju. KP vecākais referents sabiedrisko attiecību jautājumos Māris Gorbunovs domā, ka, noslēdzot līgumus ar vairākiem autoriem vai autoru kolektīviem par mācību grāmatas izstrādi, gluži pretēji – tiktu veicināta autoru konkurence un nodrošināta jaunu rakstnieku piesaiste mācību grāmatu tapšanā.

Tomēr, lai rūpīgāk izvērtētu KP ierosinājuma priekšrocības un trūkumus, I. Vasmanis solās līdz šīs vasaras sākumam noorganizēt sanāksmi, kurā piedalīsies gan KP un IZM pārstāvji, gan izdevēji. Pēc tam varbūt pavērtos skaidrāks skats uz mācību grāmatu tirgus nākotni.

Ar savu rosinājumu nesen klajā nākusi arī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe. Viņa izteikusies, ka, lai novērstu stāvokli, ka mācību grāmatu izdošana pilnībā ir izdevēju rokās, ministrija iecerējusi sagatavot vadlīnijas izdevējiem. "Ministrijai ir jāizstrādā kopējas vadlīnijas, kādai ir jābūt mācību grāmatai, no kā priekšmetu sāk un ar ko priekšmetu beidz," teikusi T. Koķe. Vadlīnijas IZM plāno izstrādāt kopā ar zinātniekiem. Tāpat esot ieceres par mācību grāmatu autoru izglītošanu.

Trūkst autoru

"Tagad, kad mācību grāmatas skolas iepērk par valsts naudu, izdevēji ir ieinteresēti cenu nolaist pēc iespējas zemāk. Ja ražotu pati valsts, tad kāpēc gan tai censties to izdarīt lētāk? Piemēram, arī Dienvidu tilts – kāpēc būvēt lētāk, ja var uztaisīt par pusmiljardu?" tā spriež apgāda "RaKa" vēstures mācību grāmatu autors un projektu koordinators Vilnis Purēns, kurš arīdzan neatbalsta KP ierosinājumu. Viņaprāt, valsts rokās darinātās grāmatas būtu dārgākas un arī nekvalitatīvākas, jo tiktu liegta iespēja grāmatām mainīties un attīstīties. "KP piedāvātajā gadījumā jājautā – vai vispār notiks kāda attīstība? Tas viss būs atkarīgs no birokrātijas lēmumiem. Tad būs pēc čukču principa – nedāvināsim viņiem grāmatu, viņiem jau viena grāmata ir," domā V. Purēns.

Taču vecākus nereti kaitina nemitīgie uzlabojumi, jo tie nozīmē jaunus tēriņus. Arī uz šo argumentu V. Purēnam ir atbilde: "Tad kāpēc velkat tos tērpus, kas atbilst šā brīža modei? Velciet vecos tērpus! Tāpat kā attīstās sabiedrība, attīstās arī mācību grāmatas. Varam jau nobalsot, ka taupības nolūkos neattīstīsimies…" V. Purēns arī uzskata, ka viens no iemesliem jaunu apgādu atturībai pret mācību grāmatu tirgus iekarošanu ir autoru trūkums. Un šā trūkuma iemesls – zemais mācību grāmatu autoru profesijas prestižs. "Bet vislabākais atbalsts autoram, kas var būt, – piešķirt vairāk līdzekļu skolām grāmatu iegādei. Nevar būt lielāka atbalsta autoram, ja viņa grāmatu pērk un lieto," saka V. Purēns.

Izdevēji – nepelnīti grēkāži?

Apgāda "Zvaigzne ABC" valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka uzskata, ka izdevēji skolēnu vecāku acīs nepelnīti nokļuvuši grēkāža lomā. "Valsts finansējums mācību grāmatām nav reālai situācijai atbilstošs. Atbildības nasta ir novelta uz vecākiem. Kas ir vainīgs? Tā kā vecākiem jānāk pie mums pirkt grāmatas, līdz ar to par vainīgajiem tiekam uzskatīti mēs. Bet mēs tikai reaģējam uz pieprasījumu. Vajag jaunas grāmatas – mēs tās izveidojam. Vajag labas, skaistas, piecus gadus derīgas – lūdzu, te tās ir. Vajag tirgot – mēs tās tirgojam."

Arī V. Kilblokai Konkurences padomes piedāvātais risinājums nešķiet pieņemams, jo tas pazemināšot mācību grāmatu kvalitāti, turpretī cenu paaugstināšot. "Ja redzam, ka konkurents grāmatu sagatavojis labāk, ko mēs darām? Nolaižam rokas? Nē, mēs cenšamies vēl labāk," konkurenci kā attīstības dzinējspēku min V. Kilbloka. Turklāt skolas un skolotāji ir dažādi, tāpēc jāļauj viņiem izvēles iespējas.

Izdevēja arī piesauc Eiropas pieredzi – Grieķija esot vienīgā valsts, kurā mācību grāmatas izdod valsts izdevniecība. Pārējās valstīs izdevējdarbība ir privāto rokās. "Vai visa pārējā Eiropa ir stulba? Lietas, kas tiek darītas par nodokļu maksātāju naudu, vienmēr ir dārgākas nekā privātajā sektorā. Mums ir jāskaita katrs santīms, un konkurences dēļ mēs esam ieinteresēti grāmatas pārdot par iespējami zemāku cenu," apgalvo V. Kilbloka, minot, ka KP ieteikums, viņasprāt, nozīmē jaunas valsts aģentūras dibināšanu, jo neba ministrijas ierēdņi nodarbosies ar grāmatu veidošanas un izdošanas koordinēšanu. Un tas cenas paaugstinās.

Bet KP taču iesaka – lai valsts tikai apmaksā manuskripta izstrādi, izdošana lai ir privāto izdevniecību ziņā. Izdevēja V. Kilbloka uzskata, ka šāda darbu dalīšana ir neiespējama. "Grāmata arī ir tas manuskripts, nekas cits tas nav. Izglītības standartiem atbilstoša manuskripta izveidošana – tas ir viss darbs, cita darba izdevējam nav," teic V. Kilbloka. Savukārt grāmatu cenas esot zemas jau tagad. Lai pārliecinātu, ka tās nav "uzskrūvētas", apgāda direktore ieteic cilvēkiem mācību grāmatu cenas salīdzināt ar daiļliteratūras grāmatu, enciklopēdiju un reklāmu finansētu žurnālu cenām. V. Kilbloka uzskata, ka problēmas sakne ir tur, ka valsts pārkāpj likumu un nenodrošina skolēniem mācību grāmatas bez maksas.

Tiesībsargs veiks pārbaudi

"Grāmatu cenas Latvijā ir teju uz pusi zemākas nekā kaimiņvalstī Igaunijā, tāpēc pārmest izdevējiem, ka viņi pilda makus uz skolēnu vecāku rēķina, nebūtu korekti," saka arī ISEC vadītāja vietnieks I. Vasmanis. Tiesa, Eiropas izglītības apgādu asociācijas informācija liecina, ka Igaunijā mācību grāmatu iegāde pilnībā tiek segta no valsts līdzekļiem.

Šā vai tā, tagad skolēnu vecākiem nereti nākas pašiem maksāt par mācību grāmatām, jo šim mērķim no valsts budžeta atvēlēti tikai 4,12 lati uz skolēnu gadā. Par šo naudu vidēji var iegādāt vienu grāmatu.

Atlikusī summa jāpiestiķē pašvaldībām, taču Valsts kontrole jau norādījusi, ka to neizdara 71% no vietējām varām. Kā pastāstīja IZM komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Jansone, pērn IZM no valsts budžeta pieprasījusi piešķirt vidēji 10 latus vienam skolēnam, tas ir, aptuveni 3,5 miljonus latu, taču atvēlēts viens miljons latu. Latvijas Izglītības apgādu asociācija aprēķinājusi, ka vecāki apmaksā vidēji 70 – 75% mācību grāmatu, tas ir, 17 latus ik gadu.

Latvijas Republikas Satversmes 112. punktā teikts: "Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta." Iegūt izglītību bez mācību grāmatām nav iespējams, tāpēc secināms, ka arī tām jābūt bez maksas. Kā īsti ir un vai vecāki, kuru bērniem skolās netiek nodrošinātas mācību grāmatas bez maksas, var vērsties tiesā ar drošu apziņu, ka būs uzvarētāji? To jautāju Tiesībsargam. "Līdz šim nevienu sūdzību no vecākiem par to, ka viņiem liek pirkt mācību grāmatas, neesam saņēmuši. Līdz ar to šo lietu neesam pētījuši. Bet reizi par visām reizēm noskaidrosim, kā ir ar tām mācību grāmatām, un esam uzsākuši pārbaudes lietu," man sacīja Tiesībsarga komunikācijas daļas vadītāja Ieva Vikmane, piebilstot, ka pārbaudes lietas ilgst vairākas nedēļas.

***

UZZIŅA

Konkurences padomes secinājumi

Jaunu mācību grāmatu satura izstrādes un mācību grāmatu izdošanas tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū kavē pastāvošais mācību grāmatu izdošanas organizatoriskais process. Vēsturiski ir notikusi pārāk liela funkciju novirzīšana izdevniecību kompetencē. Mācību grāmatu un komplektizdevumu izdošanas process saistībā ar mācību grāmatu satura (grāmatas idejas) izstrādi un pašu mācību grāmatas izdošanu ir pārāk saplūdis un sasaistīts, līdz ar to kavē konkurences attīstību tirgū.

Mācību grāmatu izdevēju loks Latvijā ir samērā nemainīgs, tajā darbojas septiņi galvenie mācību grāmatu izdevēji.

Vairāku mācību priekšmetu un klašu grāmatu tirgū ir monopolstāvoklis. Vismazākā izvēle ir vidusskolās, un, piemēram, tikai viena izdevēja grāmata pieejama krievu valodā mazākumtautību programmu apguvei 5. – 9. klasei, kultūras vēsturē, mūzikā un ģeogrāfijā 10. – 12. klasei. Izvēle tikai starp divām grāmatām ir bioloģijā, civilzinībās un ķīmijā 5. – 9. klasei, kā arī matemātikā un ķīmijā 10. – 12. klasei.

Pēdējo piecu gadu laikā tirgū nav ienākuši efektīvi konkurenti, kuri spētu konkurēt ar lielākajām izdevniecībām, tādām kā SIA "Apgāds Zvaigzne ABC", SIA "Izdevniecība RaKa", SIA "Lielvārds", tāpēc KP skatījumā tirgū ir iestājusies stagnācija, kas neveicina konkurenci un cenu pazemināšanos.

Tirgus uzraudzības ietvaros KP pievērsa uzmanību mācību grāmatu vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai. KP ieguva informāciju, ka lielākie grāmatu izdevēji SIA "Lielvārds" un SIA "Apgāds Zvaigzne ABC", slēdzot līgumus par savas produkcijas tirdzniecību, līgumos ar grāmatnīcām iekļāva noteikumus par cenu noteikšanu un to veidošanas noteikumiem. Šā tirgus uzraudzības ietvaros iegūtā informācija bija par pamatu administratīvo lietu ierosināšanai par iespējamo Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas 1. punkta pārkāpumu SIA "Lielvārds", kā arī par Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto pārkāpumu SIA "Apgāds Zvaigzne ABC" un SIA "Grāmatu nams "Valters un Rapa"" darbībās un Konkurences likuma 13. panta 4. punktā noteikto pārkāpumu SIA "Apgāds Zvaigzne ABC" darbībās.

Konkurences padome turpinās sekot līdzi attīstības tendencēm mācību grāmatu tirgū.

No Konkurences padomes preses relīzes

***

VIEDOKĻI

Konkurences padome secinājusi, ka jauni izdevēji mācību grāmatu tirgū iesaistās negribīgi un konkurence ir niecīga. Kas tad attur citus izdevējus no šā biznesa?

Apgāda "Daugava" vadītāja Māra Englante atturībai pret mācību grāmatu tirgu min šādus iemeslus – trūkst mācību grāmatu speciālistu, šis tirgus nav vilinošs, jo tajā uzreiz jāiegulda liela nauda, turklāt peļņa nebūt nav garantēta .

Apgāda "Kontinents" ģenerāldirektors Oļegs Mihaļevičs atzīst, ka lielākā problēma ir autoru trūkums. "Vēsturiski izveidojies tā, ka ir izdevniecības, kas strādā ar mācību grāmatu autoriem un dara visu, kas viņu spēkos, lai autori neaizietu strādāt uz citu izdevniecību," stāsta O. Mihaļevičs, kurš savulaik pat bija nolīdzis cilvēku mācību grāmatu autoru vervēšanai, bet četri mēneši darba izrādījušies velti.

"Mācību grāmatu izdošana ir pārāk sarežģīta. Lai tajā iesaistītos, ar gribēšanu vien nepietiek," tā atbild apgāda "Jumava" galvenā redaktore Evija Veide, kā pirmo un galveno šķērsli minot autoru trūkumu. Ja arī viņus izdodas atrast un izdot grāmatu, nevar zināt, vai ISEC atzīs to par labu esam un piešķirs tai apstiprinājumu, kas ļauj skolām tās iegādāt par valsts budžeta līdzekļiem. Ja tas nenotiek, zaudējumi teju garantēti un izdevējs paliek sēžot uz neizpirktu grāmatu kaudzes. Turklāt izdevējam jāpanāk, lai skolotāji izvēlas tieši viņa izdoto grāmatu. "Jārīko informatīvi semināri par šo grāmatu, lai pateiktu skolotājiem – šī ir labākā, pērciet mūs," skaidro E. Veide, uzsverot, ka nepietiek ar vienas grāmatas izdošanu vienā priekšmetā. Vajag grāmatas vairākām klasēm pēc kārtas, lai skolotājs būtu pārliecināts, ka ar tām varēs strādāt vairākus gadus. "Tas ir ieguldījums un risks. Ļoti dārgs un garš process," teic E. Veide un uzsver – ja jaunas izdevniecības ienāks šajā tirgū, tad to grāmatas būšot vēl dārgākas, nevis lētākas, jo ir vajadzīgs milzu ieguldījums.

 

Pētnieks kā iemeslus emigrācijai min nelojalitāti valstij un patriotisma trūkumu

LETA  04/23/08    Viens no emigrācijas iemesliem mūsu valstī ir nelojalitāte Latvijai un patriotisma trūkums, trešdien Rēzeknē diskusijā par migrācijas pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem diskusiju ciklā "Eirodzīve - kāpēc?" sacīja Rēzeknes augstskolas pētnieks Einārs Ulnicāns.

Ulnicāns atzina, ka "šajā ziņā ko mainīt ir grūti", informēja diskusiju cikla sabiedrisko attiecību konsultants Mārtiņš Panke.

Rēzeknes iedzīvotāji, klāstot savu viedokli par ieguvumiem un zaudējumiem, ko izraisa migrācija, norādīja uz vairākām sāpīgām sociālajām problēmām - daudzi bērni uzaug bez saviem vecākiem, jo tie devušies peļņā uz ārzemēm, bet bērni palikuši vecvecāku apgādībā.

Atsevišķos gadījumos bērni pēc laika pārceļoties pie saviem vecākiem uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs, un šādos gadījumos cerības uz ģimenes atgriešanos Latvijā esot pavisam nelielas.

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pasniedzēja Zaiga Krišjāne klātesošos informēja, ka saskaņā ar veikto pētījumu pašlaik ārvalstīs atrodas aptuveni 86 000 Latvijas iedzīvotāju, kuru mērķis ir strādāt vai studēt. Citu pētījumu dati liecina, ka šis skaits varētu būt pat 100 000. No Latvijas aizbraukuši esot galvenokārt jaunieši un cilvēki darbaspējīgajā vecumā.

"Tas nav labs risinājums Latvijai, taču šie cilvēki ārzemēs iegūst jaunu pieredzi, zināšanas, apgūst valodu. Paliekot šeit, tas visdrīzāk nebūtu noticis. Turklāt 90% no aizbraukušajiem pirms aizbraukšanas bija darbs, tādēļ nav pamata uzskatam, ka aizbraukuši tie, kuri šeit nevar atrast darbu," skaidro profesore.

Latvijas Universitātes prorektors Juris Krūmiņš norādīja, ka 80% gadījumu neattaisnojas aizbraucēju apņemšanās ārzemēs sapelnīt naudu, lai, atgriežoties Latvijā, izdarītu kādu lielāku pirkumu, jo lielākajā daļā gadījumu nopelnītie līdzekļi tiek iztērēti ikdienas vajadzībām.

Krūmiņš uzsvēra, ka migrācija ir cieši saistīta ar sociālekonomisko attīstību. 2003.-2005.gadā veiktā izglītības iestāžu absolventu aptauja liecina par ciešu saistību starp izglītības līmeni un vēlmi doties peļņā uz ārzemēm. "Jo augstāks ir iegūtās izglītības līmenis, jo retāk absolventu vidū parādās vēlme braukt pelnīt naudu uz ārzemēm," stāstīja Krūmiņš.

Tāpat Krūmiņš norādīja, ka Latvijas mērogā ļoti nopietna problēma ir migrācija uz valsts galvaspilsētu, kas piedāvā plašas darba un rekreācijas iespējas. "Migrācijas plūsmas no Latgales uz Rīgu ir ļoti aktīvas, īpaši izteikti tās bija vērojamas 90.gados. Tomēr paradoksālā kārtā iedzīvotāju skaits Rīgā pastāvīgi samazinās, jo rīdzinieki pārceļas uz dzīvi Pierīgā," sacīja profesors.

 

Rīgā par valsts valodas nezināšanu soda taksometru vadītājus

DELFI  04/23/08    Valsts valodas centrs (VVC) Rīgā sodījis četrus taksometru vadītājus par latviešu valodas nezināšanu nepieciešamajā apjomā, informēja VVC sabiedrisko attiecību speciālists Atis Skalbergs.

Taksometru vadītāji sodīti Rīgā Vidzemes priekšpilsētā. Viņi, veicot savus profesionālos un amata pienākumus, nelietoja valsts valodu nepieciešamajā apjomā. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka privāto iestāžu, organizāciju un uzņēmumu darbiniekiem valsts valoda jālieto tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses un tādā apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai.

Taksometru vadītājiem valsts valoda jālieto atbilstoši otrā līmeņa A pakāpes prasībām. Likums noteic, ka par šo pārkāpumu uzliek naudas sodu līdz 50 latiem. Ja pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, tad sods ir no 100 līdz 200 latiem. Šoreiz vainīgie sodīti ar 15 latu lielu sodanaudu katrs.

 

Bibliotēka veicinās domu un ideju attīstību

Līva Spandega,  NRA  04/24/08    Darbu jaunajās telpās vakar sāka Rīgas Centrālās bibliotēkas Grīziņkalna filiālbibliotēka, kuras atklāšanā piedalījās arī Rīgas mērs Jānis Birks.

(RCB) Grīziņkalna filiālbibliotēka, kuras atklāšanā piedalījās arī Rīgas mērs Jānis Birks. Pirms tam tā atradās privātās īrētās telpās Tallinas ielā, bet tagad pārvietota uz pašvaldībai piederošu ēku Alauksta ielā 1.

Bibliotēkas telpu renovācija izmaksājusi 80 925 latus, šie darbi ilguši apmēram trīs mēnešus. Katrs bibliotēkas apmeklētājs var bez maksas izmantot tur uzstādītos datorus, ir pieejami jaunākie žurnāli un avīzes, drīzumā sāks darboties arī automātiskā lasītāju reģistrācija un grāmatu izsniegšana. Bibliotēkā izveidota īpaša sadaļa bērniem, kā arī ābolu plaukts – tajā ir atrodamas speciālas grāmatas un dažāda informācija cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pie ieejas bibliotēkā ir velonovietne un izveidota uzbrauktuve ratiņkrēsliem. Grīziņkalna filiālbibliotēka ir apvienota ar RCB Grīvas bērnu filiālbibliotēku, tādējādi veidojot visai ģimenei draudzīgu brīvā laika pavadīšanas vietu.

Rīgas mērs J. Birks pauda cerības, ka bibliotēka piesaistīs gan lielus, gan mazus apmeklētājus, kā arī veicinās jaunu domu un ideju attīstību. "Grīziņkalna bibliotēka ir pastāvējusi jau ilgus gadus, un tās jaunās un gaišās telpas ir patīkams pārsteigums visiem tās apmeklētājiem," teica J. Birks. Par jaunās bibliotēkas krustmāti nokristīta domes Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle, kas bibliotēku solījās bieži apmeklēt arī pati.

RCB Grīziņkalna filiālbibliotēka ir piektā vecākā Rīgas publiskā bibliotēka – šogad tai tiek svinēta 85. dzimšanas diena. Tās krājumā šobrīd ir jau gandrīz 16 000 dažādu vienību – gan iespieddarbi, gan arī audiovizuālie un elektroniskie materiāli. RCB direktora vietniece Doloresa Veilande pastāstīja, ka iepriekšējās bibliotēkas telpas bija pārāk mazas un nepiemērotas, taču jaunās ir plašas, gaišas un noteikti veicinās tās apmeklētību. "Iepriekš bibliotēku apmeklēja apmēram simt lasītāju dienā. Tagad šis skaitlis, visticamāk, pieaugs, jo tā ir kļuvusi piemērota visai ģimenei," uzsvēra D. Veilande.

 

Foto Kvartāls

Rēnija Jundze,  NRA  04/24/08    Iznācis žurnāla par fotogrāfiju un vizuālo kultūru Latvijā, Baltijas valstīs, Austrumeiropā un pasaulē aprīļa numurs.

Tajā šoreiz atradīsiet informāciju par fotogrāfu Robertu Auziņu un viņa darbiem, Raimo Lielbrieža rakstu par fotogrāfijas pedagogu Mārtiņu Lablaiku, kam klāt pievienoti arī vairāki viņa darbi. Nedaudz jautrības (ja vien nebūtu nopietni) var izraisīt Alises Tīfentāles sagatavotais materiāls Māksla pieder tautai! Sociālistiskais reālisms fotogrāfijā, kurā viņa mēģinājusi noskaidrot to, "kā padomju laika vadošās vizuālās kultūras ideoloģijas sociālistiskā reālisma principi tika iemiesoti preses fotogrāfijās". Francijas foto mākslas cienītāji šo to noderīgu varētu atrast Māras Traumanes rakstā Parīzes īpašnieks Ežēns Atžē, savukārt Maijas Rudovskas materiālā Līna Sība (Igaunija). Viens solis no foto līdz kino uzzināsiet, kas interesē šai igauņu māksliniecei.

Žurnāla pielikums šoreiz atvēlēts Latvijas Kultūras koledžas kultūras menedžmenta apakšprogrammai ar specializāciju fotogrāfijā, ZZ Stipendiju konkursa uzvarētājiem foto nominācijā, kā arī Foto Kvartāla fotokonkursa Profesijas portrets uzvarētāju darbiem. Brīvākam brīdim šoreiz noderēs Vaira Strazda raksts Liecinieki – slavenības un apdrošināšanas aģenti par mūsdienu reklāmām, kurās piedalās sabiedrībā zināmas personas.

 

Godina labākos žurnālistus

Zane Stankeviča,  NRA  04/24/08    Latvijas Žurnālistu savienība (LŽS) vakar Baltijas Starptautiskajā akadēmijā (BSA) pasniedza pirmo Latvijas gada balvu žurnālistikā 2007.

Kopumā septiņās kategorijās izvirzīti 35 kandidāti no Latvijas lielākajiem laikrakstiem, kā arī radio un televīzijas. Visi atzinību guvušie saņēma diplomu un ziedus, bet katras jomas labākajam žurnālistam tika piešķirta balva.

"Šis gads sākās ar traģisku negadījumu, kad bojā gāja viens no Latvijas biznesa žurnālistikas aizsācējiem – Vladimirs Gurovs. Viņa kolēģi nāca ar iniciatīvu, un Baltijas Starptautiskā akadēmija kopā ar Žurnālistu savienību nodibināja Gurova balvu labākajam žurnālistam ekonomikā," stāsta LŽS priekšsēdētājs Juris Paiders. Ar Rietumu bankas atbalstu tapusi 3000 eiro vērta balva, kuras ieguvējs par šo naudu varēs izdot grāmatu, izglītoties vai doties stažēties uz ārzemēm.

Balvas tika pasniegtas trīs nominācijās – par cilvēcisko vērtību izcēlumu, par drosmi un neatlaidību, pildot profesionālos pienākumus, taču īpaši plaši šogad ticis vērtēts tieši to žurnālistu sniegums, kas raksta par ekonomiku. Viņu darbam veltītas vēl trīs specifiskākas nominācijas – enerģētikā, rūpniecībā un informācijas tehnoloģijās. "Mums ir izteikti priekšlikumi nākamā gada balvu veltīt zinātnes popularizēšanai. Es domāju, ka nākamgad tematika atkarībā no procesiem, kas notiek valstī un sabiedrībā, mazliet mainīsies," norādīja J. Paiders.

Latvijas gada balvai žurnālistikā 2007 lielākoties izvirzīti drukātās preses un elektronisko mediju darbinieki. Tikai daži radio un televīzijas žurnālisti nominēti balvai par cilvēcisko vērtību izcelšanu. "Rakstošie ir pārsvarā tāpēc, ka televīzijai un radio ir pašiem savi konkursi. Galvenais, uz ko LŽS raugās, ir žurnālistu sniegums. Mēs nevērtējam operatorus, režisorus, bet izceļam žurnālistus. Es ceru, ka tā kļūs par ikgadēju tradīciju," teic LŽS priekšsēdētājs.

Rakstošos žurnālistus saulītē ceļ arī Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA), kas ar nelieliem pārtraukumiem aptuveni desmit gadu pasniedz Preses naglu. "Protams, būtu ļoti labi, ja šīs balvas varētu pasniegt katru gadu un ar noteiktu regularitāti, bet pagaidām ne vienmēr tas ir izdevies. Lai tādu vērtējumu izdarītu un lai tas būtu pietiekami objektīvs, nepieciešams ne tikai laiks, bet arī finanses," saka LPIA priekšsēdētājs Guntars Līcis. "Nozarē šīm balvām ir liela nozīme, un es domāju, ka šī LŽS balva ir vēl viens patīkams mirklis tajā," atzīst G. Līcis.

 

Valsts svētkos veidos 'Ziedu Latviju'

DELFI  04/24/08    Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 18.gadadienā 4.maijā Rīgā paredzēta īpaša akcija, kuras laikā ikviens aicināts no ziediem veidot Latvijas kontūru, portālu "Delfi" informēja Rīgas domes Kultūras departamenta preses sekretāre Annija Senakola.

Akcijā "Dāvini ziedus Latvijai!" ikviens aicināts uz pasākuma vietām nest pavasara ziedus, kurus floristi palīdzēs sakārtot, lai izveidotu Latvijas kontūru. Akcija notiks četrās pasākumu vietās: pie Brīvības pieminekļa veidos "ziedu Vidzemi", Vērmanes dārzā – "ziedu Kurzemi", Esplanādē – "ziedu Zemgali" un Rātslaukumā – "ziedu Latgali".

Savukārt 4.maija vakarā pie Brīvības pieminekļa varēsim redzēt, cik raiba un dažāda, krāšņa un ziedoša ir mūsu zeme, jo Brīvības pieminekļa pakājē, Vidzemes ziedu kontūrai pievienojot pārējo reģionu ziedu kontūras, taps vienota "ziedu Latvija", kuras garums precīzi atbilst Brīvības pieminekļa pamatnes garumam.

"Dāvināsim ziedus Latvijai un paši sev šajā dienā, kad simboliski ikvienam no mums paliek astoņpadsmit!" aicina viens no ziedu akcijas idejas autoriem režisors Regnārs Vaivars.

Brīvības pieminekļa uzstāsies pūtēju orķestri, kori un tautas mūzikas grupas, bet vakarā sāksies koru un populāru dziedātāju sadziedāšanās ar pasākuma dalībniekiem. Vērmanes dārzā bērnus priecēs dažādi pasākumi un bērnu popgrupu koncerts, savukārt Esplanādē paredzēta koncerta programma jauniešiem, kur varēs dzirdēt talantīgas jaunās grupas no visas Latvijas. Rātslaukumā latviešu dziesmu cienītājiem uzstāsies "Lustīgais blūmīzers", "Baltie lāči", "Dakota", "Apvedceļš", Ance Krauze un Normunds Rutulis, kā arī pūtēju orķestri.

Savukārt kinoteātrī "Rīga" 4.maijā varēs noskatīties bezmaksas filmu maratonu. Dažādi pasākumi notiks arī ārpus pilsētas centra: VEF Kultūras pilī, Rīgas Kultūras centrā "Iļģuciems", kā arī Rīgas Kultūras un atpūtas centrā "Imanta".

 

Aizsardzības ministrs vēlas ķerties pie patriotisma audzināšanas

LETA  04/26/08    Latvijas Aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP) vēlas ķerties pie patriotisma audzināšanas.

«Latvijā patriotisma mācīšana ir atstāta pašplūsmā. Mums atšķirībā no citām valstīm, tai skaitā ASV, vēl aizvien nacionālā līmenī nav izstrādāta patriotiskās audzināšanas politika,» sestdien uzstājoties Amerikas Latviešu apvienības kongresā Klīvlendā, paziņoja Veldre.

Kā aģentūru LETA informēja ministra preses pārstāvis Kaspars Odiņš, Veldre informējis Amerikas latviešus, ka paveikti pirmie soļi patriotisma audzināšanas programmas izstrādē. Tās mērķis būs valstiskā līmenī nospraust stratēģiskos virzienus, kā nākamajos piecos gados Latvijas iedzīvotājos veicināt patriotismu.

«Drošības politikas kontekstā cilvēki, kas nespēj identificēties ar savu valsti, ir daudz vairāk ietekmējami - viņi ir daudz atvērtāki manipulācijām, kuru avots var būt gan ārējs, gan iekšējs,» sacījis Veldre. Ministrs aicinājis Amerikas latviešus dalīties savā pieredzē un ar saviem ieteikumiem, plānojot turpmāko patriotisma audzināšanas politiku Latvijā.

Uzrunājot kongresa dalībniekus, Veldre uzsvēris arī Latvijas aizsardzības politikas straujo attīstību pēc neatkarības atgūšanas. «Latvijas aizsardzības politika attīstījusies salīdzinoši īsā laikā, kaut arī valsti un sabiedrību ietekmēja milzīgi sociālie un ekonomiskie kontrasti, kurus izraisīja politisko režīmu maiņa,» teicis Veldre.

Amerikas latviešu apvienības kongress notiek jau 57.reizi. Apvienība vairāk nekā pusgadsimtu ir koordinējusi trimdas latviešu organizācijas un sniegusi atbalstu ASV latviešiem, kā arī palīdzējusi tautiešiem dzimtenē.

 

Intervija ar Gētes institūta Rīgā direktoru Rūdolfu de Baju: Kultūra Latvijas sabiedrību dara laimīgu

Arno Jundze,  NRA  04/26/08    Maijs šogad Latvijā izsludināts par vācu kultūras mēnesi.

Sadarbojoties Gētes institūtam, Vācijas vēstniecībai un Latvijas Kultūras ministrijai, tapis mēnesi ilgs kultūras festivāls, kura laikā Latvijas publikai tiks piedāvāta daudzveidīga programma.

Rīgā viesosies leģendārais orķestris Berlīnes filharmoniķi, kino cienītāji varēs baudīt Rainera Vernera Fasbindera filmas un Marlēnas Dītrihas Zilo eņģeli, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā būs apskatāmi vācu 20. gadsimta modernistu darbi, notiks vērienīga fotogrāfiju izstāde, bet Skaņu mežā skanēs vācu nepieradinātā mūzika. Uz sarunu par vācu kultūras telpu mūsdienās aicināju Gētes institūta Rīgā direktoru Rūdolfu de Baju – vācu kultūras vēstnesi, kas kolekcionē valodas. Piecu gadu laikā viņa kolekcijai pievienojusies arī, pēc ārzemnieku domām, salīdzinoši grūtā latviešu valoda.

– Kā radās doma par Vācijas kultūras mēneša organizēšanu? Vai tas ir impulss, kas pārņemts no pagājušogad Latvijas kultūras dzīvē plaši uzziedējušā Francijas pavasara?

– Šī doma nav pārņemta no Francijas pavasara, ideja par vācu kultūras dienu rīkošanu virmoja gaisā jau pāris gadu. Sākumā šī ideja radās Bundestāga deputātu vizītes laikā Rīgā, pamazām tā ieguva konkrētas aprises, piesaistot Kultūras ministriju, Gētes institūtu un Vācijas vēstniecību Latvijā, kas šo ideju uzņēma ar entuziasmu un gatavību iesaistīties. Pagājušajā gadā mēs piedzīvojām Francijas pavasari, kāpēc šogad tas lai nebūtu Vācijas pavasaris? Vācu kultūras mēnesis ar nosaukumu O! Vācija notiek maijā, kad ir mana dzimšanas diena. Taču galvenais, ka maijā viss plaukst un zaļo, tas ir īsts pavasara atmodas, aktivitātes un optimisma mēnesis.

Šādas kultūras dienas, ko parasti organizē Gētes institūts sadarbībā ar Vācijas vēstniecību, notiek daudzviet pasaulē. Latvijā tā būs pirmā reize. Festivālā plānoti vairāk nekā 70 dažādi projekti, turklāt sadarbība starp Latvijas un Vācijas iestādēm ir ļoti auglīga. Parasti tā nav – pārsvarā visu uzņemas vācu puse. Latvija kultūras projektu jomā ir lieliska uzņēmējvalsts, jo šeit kultūra sabiedrībā ieņem ļoti svarīgu vietu. Es pat teiktu, ka kultūra šo sabiedrību dara laimīgu.

– Nupat Kultūras ministrija nākusi klajā ar ideju veidot Latvijas kultūras kanonu, iekļaujot tajā profesionālu nozaru komisiju izvērtētus un atzītus kultūras fenomenus, kas veidotu nacionālās kultūras pamatkodolu. Vai kaut kas līdzīgs pastāv Vācijā?

– Diskusija par kultūras kanonu ir aktuāla daudzās zemēs, arī Vācijā. Mūsdienās globalizācijas ietekmē kultūras ir sajaukušās, tās atrodas nepārtrauktā mijiedarbībā, tāpēc šķiet svarīgi definēt, kas ir "mūsu" vācu, latviešu, franču vai jebkurā citā kultūrā. Vācijā visaktuālākā ir literatūras tēma. Ir daži apgādi, kas īpaši pievērsušies vācu literatūras izdošanai, mēģinot nospraust vācu literatūras robežas. Tās, protams, ir arī biznesa intereses, tomēr pamatā tā ir arī sabiedrības pamatvajadzība definēt kultūras pamatus mūsdienu pasaulē, kas ir tik starptautiska, globāla un savstarpēji saistīta.

– Kas, jūsuprāt, varētu būt šī kanona sastāvdaļas – vai tas ir kaut kas izcils, starptautiski atzīts, vai atkal kaut kas populārs, tāds, kas patīk pašiem vāciešiem?

– To ir grūti pateikt. Kas ir vācu literatūra, kas ir latviešu literatūra? Protams, ir Rainis un Gēte, kuru lomu un autoritāti neviens nemēģinās apšaubīt, tomēr pārsvarā šo klasifikāciju veic ekspertu komisijas. Tātad profesionāļi, un katram ir savas kaislības, aizraušanās, iespējams, arī biznesa intereses un tā tālāk. Šobrīd veidot kanonus ar komisiju palīdzību ir modē. Pēc dažiem gadiem šī mode beigsies, bet kultūra turpināsies. Kanons nedrīkst būt nemainīgs, tam jābūt elastīgam, jo katrai paaudzei ir vajadzība atstāt sava laikmeta liecību mākslā un saglabāt to pēctečiem. Mēs festivāla programmu veidojām ilgā procesā, daudzpakāpju apspriešanā gan plānošanas grupās, gan sadarbībā ar abu pušu iestādēm, tomēr tas bija patīkami un interesanti. Mēs domājām, kā un ko piedāvāt latviešu publikai. To visu varēs baudīt festivālā – mūziku, vizuālo mākslu, kino...

– 2. maijā Rīgā viesosies pasaulslavenie Berlīnes filharmoniķi. Kā šo orķestri izdevās atvilināt uz Rīgu?

– Tā vairāk bija nejauša, bet veiksmīga apstākļu sakritība. Pirms trim gadiem Rīgā viesojās Berlīnes filharmoniķu pārstāvis Štefans Gēmahers; viņš vēlējās ievākt informāciju par koncertēšanas iespējām Rīgā, ieradās pie manis Gētes institūtā un vaicāja par koncertzālēm. Es toreiz viņam ieteicu apskatīt Latvijas Nacionālo operu vai Lielo ģildi, stāstīju arī par ideju celt jauno koncertzāli. Pēc neilga laika, tiekoties ar kultūras ministri, tika pieņemts lēmums uzņemt Rīgā pasaulslaveno orķestri, šoreiz diriģenta sera Saimona Retla vadībā. Gētes institūts no savas puses kultūras mēneša O! Vācija programmā piedāvās divas filmas par izcilo orķestri. Viena no tām ir dokumentālā filma Trip to Asia, kas piedalījās šā gada festivālā Berlināle, citu filmu rādīs kino Rīga, bet 2. maijā Gētes institūtā tiks organizēta tikšanās ar Berlīnes filharmoniķu intendanti Pamelu Rozenbergu. Šāds "Berlīnes filharmoniķu komplekts" ir lieliskas sadarbības rezultāts. Turklāt koncerts tiks izrādīts arī uz brīvdabas ekrāniem pie operas, dodot iespēju tiem, kas nav varējuši vai nepaspēja iegādāties biļetes, baudīt orķestra sniegumu tiešraidē.

– Programmā atrodamas arī ļoti populāras filmas vācu kino vēsturē: Rainera Fasbindera Berlīne. Aleksandra laukums, Marlēnas Dītrihas Zilais eņģelis. Protams, tā ir klasika, bet vai šāds repertuārs neiet roku rokā ar stereotipiem, ko kultūras dienām vajadzētu apkarot?

– Protams, tā ir viena šīs lietas puse. Ir ļoti svarīgi dot publikai to, ko tā vēlas redzēt, respektīvi, atpazīstamas lietas. Marlēna Dītriha, piemēram, allaž būs vācu kultūras leģenda, par kuru interesēsies arī nākamajos gadsimtos. Ar stereotipiem nav jācīnās, ar tiem ir jāsadzīvo un jāatrod tajos pozitīvais. Mēs parādīsim publikai kaut ko atpazīstamu, taču ar to neaprobežosimies. Sadarbībā ar elektroniskās mūzikas festivālu Skaņu mežs Rīgā dzirdēsim vācu elektroniskās mūzikas dīdžeju sniegumu nakts programmā Vācu maršs. Būs arī videoinstalācijas Noasā, kā arī jaunās vācu foto un videomākslas izstāde. O! Vācija piedāvās gan kaut ko no tradicionāli pazīstamās vācu kultūras, gan arī absolūtu novatorismu.

– Runājot par Vāciju un tās kultūru, daudzi iedomājas Berlīni. Kā teiktu jūs: vai Berlīne raksturo vācu kultūru, vai tā drīzāk ir multikulturāla metropole līdzīgi Londonai, Parīzei vai Ņujorkai?

– Starp citu, Berlīne ir viena no lētākajām galvaspilsētām pasaulē, ja salīdzinām ar jūsu pieminētajām galvaspilsētām. Pirms Otrā pasaules kara Berlīnē bija daudz industriālo ražotņu, to par savu centrālā biroja vietu bija izvēlējies gan Siemens, gan citi lieli uzņēmumi. Pēc kara beigām tie pameta nopostīto Berlīni un aizgāja uz Bavāriju. Neparedzēti par ļoti bagātu pilsētu salīdzinājumā ar Berlīni kļuva Minhene. 3,5 miljonu pilsēta bija ekonomiski ļoti vāja, tomēr šis vājums kļuva par lielisku priekšnoteikumu mākslas vides tapšanai. Daudzās tukšajās ēkās pēc Berlīnes mūra krišanas apmetās mākslinieki no Eiropas, jo tagadējā Vācijas galvaspilsētā pēc kara īres maksa bija ļoti zema; šī it kā pamestā vide izveidojās par modernās mākslas telpu. Mūsdienās arī Minhenē ir ļoti plašas mākslas muzeju kolekcijas. Neesmu mākslas vēsturnieks, bet man šķiet, ka, iespējams, tās ir pat lielākas nekā Berlīnē. Bet Minhene nav Vācijas galvaspilsēta. Par spīti tam, ka daudzās citās pilsētās kultūras mantojuma klātbūtne ir daudz spēcīgāka, ārzemnieku acīs Federatīvās Vācijas galvaspilsēta un galvenā kultūras pilsēta ir Berlīne.

– Arī Latvija šobrīd cenšas veidot savu kultūras zīmolu pārējai pasaulei, tomēr iekšēji daudz interesantākas un saglabājamas šķiet reģionālās īpatnības. Kāda ir reģionālo identitāšu palete Vācijā? Vai reģionālā savdabība nav spēcīgāks ierocis, veidojot vācu kultūras kopainu?

– Tā ir patiesība, ka vācu zemēs pastāv milzumdaudz dažādu kultūras vērtību. Ar identitāti ir mazliet citādāk – tā ir cilvēka piederības apziņa un var būt daudzslāņaina. Būt latvietim neizslēdz iespēju būt, piemēram, kurzemniekam, tāpat kā būt vācietim neizslēdz iespēju vienlaikus būt bavārietim. Šīs abas lietas satuvina kultūrpolitika un kultūras bizness, uzdodot jautājumu: kā mēs varam savu kultūru un identitāti padarīt interesantu citiem un pārdot? Piemēram, šovasar būs dziesmu svētki, kas ir gan nozīmīgs produkts tūrisma industrijā, gan arī svarīgs fenomens latviešiem. Svarīgi ir atrast līdzsvaru piedāvājumā un ļaut citiem iepazīt kādu valsti pakāpeniski. Runājot par Latviju, pagaidām tā citām valstīm saistās ar Rīgu, tāpat kā Vācija – ar Berlīni. Turklāt Vācija ir federatīva valsts, kurā pastāv kultūras decentralizācija, nav vienas Kultūras ministrijas. Ja mēs gribētu diskutēt ar visu 16 zemju kultūras ministrijām par reģionālo kultūru iespējamo piedāvājumu Vācijas kultūras dienām Latvijā, tas būtu ļoti ilgs un sarežģīts process. Tomēr nevar teikt, ka mēs ignorētu federatīvo zemju dalību – laimīgā kārtā Latvijai jau izveidojusies sadarbība kultūras jomā ar Ziemeļreinas-Vestfālenes zemi, kas šogad apciemo Latviju atbildes vizītē. Centralizācijas trūkums reizēm ir problēma ārējā kultūrpolitikā, bet iekšēji ikviens bavārietis, meklenburdzietis vai drēzdenietis teiks, ka nav nekādas vajadzības visu saskaņot ar Berlīni un būt no tās finansiāli atkarīgiem, un pēc būtības ikdienā tā tas arī ir.

– Rīgā šobrīd izveidojies Vāgnera kults. Tiek iestudēts monumentālais Nībelunga gredzena cikls; Rīga tiek saukta par Vāgnera pilsētu, lai arī dižais komponists šeit pavadīja tikai pāris gadus, vēstulēs par šo vietu nepauzdams dziļu sajūsmu, bet beigās parādu dēļ bija spiests bēgt. Kā jūs, būdams vācu kultūras pārstāvis, vērtējat Vāgnera kultu Latvijā un citur Eiropā?

– Fanātiski Vāgnera mūzikas cienītāji ir atrodami daudzviet pasaulē, tā ir gandrīz savdabīga reliģija. Tomēr man šķiet, ja daudzās citās pasaules pilsētās iestudē Vāgnera ciklu, kāpēc lai to nedarītu arī Rīgā? Turklāt šī piesaiste, ka Vāgners šeit strādājis, padara interesi vēl lielāku. Līdz šim esmu redzējis Reinas zeltu un Valkīru, un man abas šīs izrādes ļoti patika, īpaši to muzikālā interpretācija, dziļa un emocionāla.

– Kas šobrīd notiek ar vācu valodu globalizācijas laikmetā? Datoru klaviatūrās jau notikusi atteikšanās no dažiem specifiskiem burtiem un umlautu lietošanas.

– Tāds ir šis laiks. Mums tas var patikt vai nepatikt, bet mēs tur īsti neko nespējam mainīt. Par komunikācijas valodu ir kļuvusi angļu valoda, arī Latvijā to skolēnu un studentu skaits, kuri izvēlas apgūt vācu valodu, kļūst arvien mazāks. Arī svešvalodu apgūšana ir pakļauta modes svārstībām un vēsturiskajiem kontekstiem. Latvijā ļoti ilgi komunicēts krieviski, 18. gadsimtā modē bija vācu valoda, savukārt Vācijā tajā pašā laikā skaitījās prestiži runāt franciski. To var redzēt arī literatūrā, piemēram, mana iecienītā rakstnieka Teodora Fontānes romāni ir pilni ar replikām franču valodā. Tagad, ja kāds Vācijā grib būt cool, viņam jārunā angliski un jālieto daudz angļu vārdu, runājot vāciski. Tomēr problēmas rodas arī tad, ja mēs runājam tikai savā dzimtajā valodā un vēl angļu valodā. Tas nozīmē, ka Eiropa kļūst par monokultūras laiku, vismaz valodas jomā, un tas var radīt nestabilitāti. Latvija ir maza valsts, tāpēc latvieši mācās un zina vairākas svešvalodas. Piemēram, mani kolēģi Gētes institūtā runā latviski, vāciski, krieviski, angliski, kāds pārzina vēl kādu valodu. Taču līdzīgā kultūras institūtā Vācijā visi pārsvarā runā vāciski, daži varbūt angliski, bet trešo svešvalodu pārzina uz rokas pirkstiem saskaitāmi cilvēki. Svešvalodu zināšanas palīdz cilvēkam kļūt fleksiblam. Man kultūra un komunikācija pirmkārt nozīmē valodas telpas apgūšanu. Es pats runāju angļu, franču un tagad mazliet latviešu valodā. Studiju laikā biju Ķīnā, apguvu ķīniešu valodu, bet tagad jau tā mazliet aizmirsusies, strādājot Kioto, apguvu arī japāņu valodas pamatus. Citi kolekcionē gleznas, automašīnas vai mēbeles, es kolekcionēju valodas.

– Ja valoda ir kultūras telpa, tad vācu kultūras telpa ir daudz plašāka par teritoriālo Vāciju. Vai, piemēram, Mocarts un Brāmss, nebūdami vācieši, pieder vācu kultūras telpai?

– Būtībā jā, lai arī ir pieņemts uzskatīt, ka Mocarts pieder Austrijai. Mūzikas pazinēji uzskata, ka Brāmsa mūzika ir izteikti vāciska. Nacionālā piederība un izcelsme ir šaurāki lielumi par piederību kultūrai. Esmu Vācijas kultūras pārstāvis šeit Latvijā, bet jūs redzat, ka mans uzvārds nemaz nav vācisks. Esmu dzimis Diseldorfas apkaimē netālu no Nīderlandes robežas. Mana dzimta nāk no Beļģijas un Nīderlandes. Kas tad īsti ir tas vāciskais? Sarežģīts jautājums. Man primārais ir valoda, gluži kā valoda bija kultūras telpas veidotāja tiem vācu kultūras cilvēkiem, kas kara laikā mita trimdā, piemēram, Bertoldam Brehtam un Tomasam Mannam. Ja atgriežamies pie jautājuma par kultūras kanonu, arī vācieši nav definējuši, kas ir "vācu kultūra". Drīzumā man jādodas uz Berlīni, lai piedalītos konferencē Kas ir vācu nacionālā kultūra?, kur šo jautājumu apspriedīs kultūraseksperti un politiķi. Daudzi mākslas žanri, piemēram, deja, iet pāri valodas robežām, bet vai tāpēc zaudē nacionālo piederību?

– Vācijā izveidojusies turku kultūras telpa, var runāt par Vācijas turku literatūru, dzeju. Kā šīs kultūras telpas sadzīvo?

– 60. gados, kad Vācijā ieradās pirmie viesstrādnieki no Turcijas, viņi bija spiesti apgūt vācu valodu, lai varētu strādāt; nebija citas izejas. Šobrīd Vācijā dzīvo jau trešā turku paaudze, apmēram 120 tūkstoši cilvēku, kuri var izvēlēties, dzīvot Vācijā turku vai vācu kultūras telpā, jo ir turku televīzija, radio, prese. Cilvēks pēc dabas ir slinks, vai tas būtu latvietis, vācietis vai turks. Daudzi turku jaunieši cik necik runā vāciski, bet, lai iestātos augstskolā vai labā vidusskolā, ar šīm skopajām zināšanām nepietiek, tāpēc šī atsevišķā kultūras telpa kļūst par sociālu un politisku problēmu. Mums nav iebildumu, ka viņi raksta dzeju savā dzimtajā valodā, nevēlamies viņus diskriminēt darba tirgū, tomēr sadarbībai ir jābūt abpusējai, un turki nedrīkst ignorēt savas mītnes zemes (ja tā nav Turcija) valsts valodu. Ir arī daudzi turku izcelsmes mākslinieki, piemēram, režisors Fatihs Akins, kas veido filmas vācu valodā, tāpēc viņš pieder vācu kultūras telpai.

– Kas jums pašam ir vistuvākais kultūras festivāla O! Vācija programmā?

– Man ļoti nozīmīga šķiet 21. gadsimta vācu fotogrāfijas izstāde Portrets. Berlīne, kas veltīta Berlīnei. Gētes institūtā notiks arī tikšanās, diskusijas un lekcijas, ko piedāvās pagājušā gada documenta XII kuratore Rūta Noaka, kā arī Rīgā dzimušais vācu arhitekts Meinhards fon Gerkāns. Taču mani ļoti interesē arī jaunās vēsmas un eksperimenti, tāpēc ar nepacietību gaidu vācu nepieradinātās mūzikas programmu DJ AlvaNoto izpildījumā festivālā Skaņu mežs.

– Latvijā jau esat ilgāk nekā piecus gadus. Kā jūs raksturotu Latvijas kultūras kopainu un tās izmaiņas, kas notikušas šajos piecos gados?

– Es domāju, ka vēsturisku iemeslu dēļ māksla Latvijas sabiedrībā ir ļoti svarīga. Ja Vācijā kāds paziņotu, ka viņa dēls ir mākslinieks, cilvēki bezmaz izteiktu līdzjūtību, Latvijā vecāki ar to lepojas. Sabiedrībā valda izpratne par mākslu un kultūru, standarti ir ļoti augsti, ir milzīgs mantojums un daudz eksperimentālās mākslas. Man šķiet, ka latviešiem ir īpašas attiecības ar mūziku. Es nekur neesmu apmeklējis tik daudzus koncertus kā Latvijā, turklāt man šejienes publika šķiet ļoti zinoša, kompetenta, izprot mūziku un mīl mūziķus. Latviešiem mūzika ir tikpat nozīmīga kā frančiem augstā mode vai vāciešiem viņu punktualitāte. Šī īpašība latviešu sabiedrību aizsargā no absolūta materiālisma un biznesa interešu dominantes, kas mūsdienās kļūst par nopietnu draudu jebkurai kultūras telpai.

 

Rotaļas ar smago pagātnes mantojumu

Sniedze Sofija,  NRA  04/26/08    Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls atklāts 20. gs. otrās puses mākslas izpētes un izstādes projekts Padomjzemes mitoloģija, kurā ietilpst gan plašs atskats uz tā laika norisēm Latvijas mākslā, gan starptautiska konference Sociālistiskā reālisma māksla un interpretācijas problēmas.

Latvijas mākslas tāpat kā vēstures lappusēs sastopami ieraksti, ko ilgu laiku neviens nespēja lasīt, nenodrebot aizvainojumā. Šī un arī kāda cita apsvēruma – katrs jaunais laikmets nāk ar iepriekšējā noliegumu – dēļ sabiedrībā tika apzinātas vērtības, kas padomju varas gados tika dēvētas par formālistiskām vai par Rietumu kultūras aizguvumu atliekām – modernismam radniecīgās izpausmes. Tika reabilitētas vērtības no pirmā Latvijas neatkarības laika, vairākas izstādes un projektus veltot modernisma parādībām, un veidotas arī ekspozīcijas ar padomijas ērā vairāk vai mazāk izstumto vai kritizēto mākslinieku darbiem.

Līdz ar nosacīto reālisma atdzimšanu glezniecībā arī Latvijas mākslas telpā ienāk centieni apzināt padomju mākslas angažētākos darbus, kas veidoti saskaņā ar mākslā oficiāli pasludināto daiļrades metodi – sociālistisko reālismu. Ja Krievijas jauniešiem mūsdienās skaitās stilīgi nēsāt sarkanus krekliņus ar uzrakstu CCCP, sirpja un āmura emblēmām, tad Latvijā šis laiks diez vai varētu kādreiz kļūt modīgs, jo šī vara saistās ar neskaitāmām citām pārestībām latviskās identitātes kropļošanā. Šis apstāklis ir par iemeslu nepatikai pret padomju mantojumu, kas ietver arī vairākus tūkstošus mākslas vienību Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pašreizējā kolekcijā.

Pēc rūpīga atlases procesa eksponētas 90 gleznas, 37 skulptūras un 40 grafikas darbi. Ja glezniecībā un tēlniecībā atlases process bija ietilpīgāks, tad grafikā nācās knapināties ar tiem darbiem, kas atbilda izstādes koncepcijai. Grafika turējusies tālāk no varas ideoloģijas epopejas, jo nepārvarēja ierobežoto stilizāciju, kādu paredz šis mākslas veids, vairāk nodevu varai atļaujoties vien klasiskā zīmējuma tehnikā vai litogrāfijā. Arī intīmais, nelielais izmērs nebija diez ko iespaidīgs propagandas līdzeklis.

Izstāde Padomjzemes mitoloģija ir mēģinājums ar ironisku skatienu palūkoties no utopiskās un vienlaikus atmaskotās puses. Ekspozīcija veidota, balstoties uz mītiem, kādus centās uzturēt lielais milzis ar māla (lasi – utopijā balstītām) kājām – Padomju Savienība. Tas būtu mīts par laimīgo dzīvi, kurā valda pārticība un labklājība, ietverot priecīgu cilvēku stāvus un bagātīgas klusās dabas; mīts par vēsturiski revolucionāro darbību un nozīmību, kas ilustrē šo ačgārno vēsturi, – viss sākas no punkta, kad dzima sociālisms. Ja kaut kas nozīmīgs bijis pirms tam, tad tiek skatīts vienīgi attiecībā pret jauno sistēmu. Un mīts par vadoni Staļinu – paraugu, labo tēvu (protams, līdz Komunistiskās partijas 20. kongresam 1956. gadā). Mīts par sociālisma celtniecību, kurā piedalās visi, arī mākslinieks, radot attiecīgas tematikas darbus. Mīts par kolektivizāciju un industrializāciju, kas lika zelt un plaukt padomju valstij. Visiem nosauktajiem mītiem vajadzēja darboties, taču, nosaucot tos par mītiem, šie izdomātie modeļi, kā manipulēt ar cilvēka apziņu (līdzīgi kā reklāmas mūsdienās), cenšoties ieskaidrot, ka cilvēks, dzīvojot šajā sistēmā, ir laimīgās Leiputrijas ar pasaulē vislabāko iekārtu iedzīvotājs, izgāžas! Mīts ir dzīvs tikai tajā mirklī, kad tas ir neapzināts.

Izstādes mītu uzstādījums nevilšus liek atcerēties sociālisma iekārtas sākotnēji humānās un pozitīvās ieceres, kas spēja pāršalkt vairākas valstis, savaņģojot ne tikai radikāļu, bet arī patiesu intelektuāļu prātus. Lasot Zentu Mauriņu, nākas sastapties ar viņas neizpratni par Rietumu intelektuāļu cieņu un pozitīvajiem priekšstatiem par komunistisko režīmu. Tomēr šajā patikšanā ir ieslēpts kāds cilvēciskās dabas kods – ticība utopijai un centieni virzīties uz kādu ideālu sabiedrības organizācijas modeli, kas bija pazīstams un tika popularizēts jau Platona dzīves laikā. Viss nepatīkamais sākās līdz ar teorijas ieviešanu praksē, atklājot neatbilstību starp iecerēto un realizēto modeli.

Ekspozīcija piedāvā spēlēties, beidzot bezpersoniski un attālināti paraudzīties uz absurdā rakstura mantojumu, ko Latvijas mākslā atstāja Padomju Savienības laiks. Latvijā diez vai var runāt par tīru, izteiktu, žanru hierarhijai pakārtotu mākslu, kāda tā bija pašā Padomju Savienības sirdī Krievijā, taču šī rotaļa ar mītiem ir atraktīva (skan pozitīva mūzika un ņirb sarkani plakāti), turklāt – izglītojoša. Tā ļauj paraudzīties uz darbiem, kas citā kontekstā šķistu netīkami, ar angažētības pakāpi, taču šoreiz, iesaistoties spēlē, piedāvā iespēju iejusties iecerētās laimīgās zemes iemītnieka ādā, aizmirstot visu, kas slēpās aiz šīs laimības. Represijas, izsūtīšanas, stučīšanas, uzraudzību, bailes un citus gudri izdomātās sistēmas elementus, kas cilvēkus notur vienotā barā, masā ar sakautu pilsonisko apziņu. Turklāt, ja palūkojamies uz ekspozīcijas 2. stāvā izvietotajiem kinohronikas fragmentiem, tad var secināt – šāda patiesības aizsegšanas sistēma darbojas, Staļina nāves dienā nolīstot asarās pār cilvēku vaigiem...

Iespējams, kādam varētu likties neparasti, ka šķietami neangažētu mākslinieku, tādu kā Bruno Celmiņš u. c. , darbi atrodami eksponēto vidū, taču izstāde nav par māksliniekiem, bet gan par darbiem un to tematiku, kas tika veicināta ar īpašiem tēmu sarakstiem un tematiskām izstādēm. Kāpēc gan kolhozu ieviešanas saistībā neizstādīt Bruno Celmiņa gleznu Zvejnieku kolhozā "Uzvara"? Jā, protams, izpētot darba tēlu struktūru, redzams, ka zvejnieki – tāpat kā gleznās pirms padomju varas – ir zvejnieki, turklāt vēl ar stafāža, nevis darba darītāja nozīmi. Tomēr arī šis darbs ir uzskatāms paraugs mākslas vēsturei – kā latviešu mākslinieki mēģināja pielāgoties oficiālajām prasībām, cenšoties savu darbu ierakstīt oficiāli veicinātajā laimības zemes kontekstā. Jāpiemin, ka izstāde piedāvā arī lielisku iespēju redzēt, kā mākslinieki atraduši vai, gluži otrādi, nav atraduši iekšējo motivāciju gleznošanai, piešķirot lielu nozīmi mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem vai kompozīcijas elementiem. Piemēram, kā Džemma Skulme savā gleznā Fabrikas ēdnīcā vislielāko, mākslinieciski iedarbīgāko lomu piešķir galdam, nevis strādniekiem pie tā. Tāpat, uzmanīgi raugoties izstādītajos darbos, var pamanīt pakāpenisko mākslas atbrīvošanās ceļu, kad tās izteiksmes līdzekļi atguva zināmu paštīksmi, brīvību – krāsu prieku, zīmējuma nosacītību u. c.

Izstāde ir viens no nopietnākajiem mēģinājumiem aktualizēt Latvijas mākslas mantojumu, kas radīts zem sociālistiskā reālisma metodes važām. Cerēsim, ka arī starptautiskā konference rosinās kādu jaunu kontekstu, kurā aplūkot attiecīgā perioda mākslu, jo aizvien nav īstas skaidrības, kā skatīt to mākslas daļu, kas pēc sociālistiskās reālisma metodes radītāja Staļina nāves turpināja eksistēt uz attīstību vērstā pārmaiņu režīmā.

Lielākā daļa no padomju varas pastāvēšanas laikā mantotās mākslas Latvijā ir ar apzīmogota ar aizlauztā sociālistiskā reālisma metodes zīmogu, sevī ietverot nacionālās glezniecības skolas un mākslas attīstības un atbrīvošanās tendences, kā arī pārtikušu un no valsts labi atbalstītu mākslinieku dzīvesstāstus līdzās mazāk atzītajiem.

 

Liela sabiedrības daļa nezina, kas tiek svinēts 4. maijā

Apollo  04/27/08    Lielākā daļa Latvijas sabiedrības nezina, kādi Latvijas Republikai nozīmīgi svētki atzīmējami 4.maijā, turklāt būtiska daļa iedzīvotāju uzskata, ka maijā nav nevienas ievērības cienīgas svinamās dienas.

Pēc «P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības» pasūtījuma veikta socioloģiska pētījuma atklājies, ka 20% Latvijas iedzīvotāju maijā nav nevienas nozīmīgas svinamās dienas, bet kā svarīgāko atzīmējamo dienu 25 procenti respondentu norādījuši 9.maiju – Eiropas dienu, portālu «Apollo» informēja «P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības» pārstāve Evija Ercmane.

Interesanti, ka 89% interneta aptaujas respondentu pareizi norādījuši 4.maiju kā Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu, taču ielu aptaujās tika iegūts atšķirīgs rezultāts.

Dažādās sociāli ģeogrāfiskajās vietās aptaujas rezultāts bija radikāli atšķirīgs. Rīgas klusajā centrā un Valmierā veiktajās aptaujās ap 80% respondentu zināja, kāds notikums tiek atzīmēts 4.maijā, bet tikai vidēji katrs trešais daugavpilietis un Purvciema iedzīvotājs zina šīs dienas nozīmi. 

Uz jautājumu, kas tiek atzīmēts 4.maijā, pareizi spēja atbildēt vien 34% Daugavpils un 41% Purvciema iedzīvotāju. Visbiežāk pareizo atbildi par 4.maija svētku būtību spēja sniegt Rīgas klusajā centrā aptaujātie – 82%, kā arī valmierieši – 78%.

Iedzīvotāju atšķirīgais informētības līmenis dažādās vietās, kurās tika veikta aptauja, ir izskaidrojams ar respondentu atšķirīgo nacionālo sastāvu, uzskata pētījuma veiciēji. Kopumā 64% latviešu un 32% citu tautību aptaujāto bija zināms, kas tiek svinēts 4.maijā.

Ielu aptaujās atklājusies vēl kāda iezīme, proti, Daugavpilī 11% un Purvciemā 17% respondentu nevis vienkārši minēja kādus citus atzīmējamos svētkus, bet gan sniedza atbildi: «Mums šajā dienā nav nekādu svētku.«

«Sabiedrība ir vienaldzīga jautājumā par valsts svētkiem. Ļoti lielai iedzīvotāju daļai kalendāra «sarkanās» dienas ir tikai papildu brīvdienas, un cilvēki pat neapgrūtina sevi ar mēģinājumiem noskaidrot, kāpēc viņiem nav jādodas darbā,» skaidro «P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību» projektu direktors Arnis Lapiņš. „Var jau runāt par iedzīvotāju informēšanu un izglītošanu, par patriotisko audzināšanu utt., taču rezultāti ir nožēlojami.”

Interneta aptaujā piedalījās vairāk nekā 1100 cilvēku, savukārt tiešajās ielu intervijās tika aptaujāti 1209 cilvēki, no tiem 300 - Valmierā, 300 - Daugavpilī, 298 - Rīgā, Purvciemā, un 311 - Rīgā, klusajā centrā.

 

Studenti masveidā mūk no augstskolas

Aivis Vincevs, Latvijas Avīze   04/28/08    Ap 250 SPPA studentu, kā arī pasniedzēji no Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas (SPPA) pārbēguši uz Rīgas Starptautisko ekonomikas un biznesa vadības augstskolu (RSEBAA).

Ikdienā ieejot Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas (SPPA) telpās, viss šķiet klusi un mierīgi – studenti staigā, grāmatas salikuši padusēs. Tomēr tas ir maldinošs skats. Pēdējā laikā jaunieši no augstskolas bēgot kā žurkas no slīkstoša kuģa. Arī vadības kabinetos ne reizi vien uzbangojušas asas sarunas starp vadību un studentiem.

Vairāki informācijas avoti norāda, ka pēdējā laikā SPPA Reklāmas fakultātes Reklāmas un sabiedrisko attiecību studiju programmu, kas, cita starpā, akreditēta tikai pagājušajā gadā, pametuši 230 līdz 250 studentu. Turklāt augstskolai ardievas teikuši teju visi šīs fakultātes pasniedzēji. Kopumā augstskolā ir apmēram 2000 studentu, pašlaik šajā programmā studē aptuveni 250 jauniešu.

Četras lekcijas nedēļā

Kā apgalvo vairāki nu jau bijušie SPPA studenti, neapmierinātība sākusies pēc tam, kad ilgi netika atrisinātas augstskolā pastāvošās problēmas. Proti, trešā kursa reklāmas studentiem nedēļā notika tikai četras lekcijas. Vidēji ik darba dienu zinību uzņēmējiem bija jānāk uz vienu lekciju.

Augstskolu pametusī Aiva Cimermane (attēlā) stāsta, ka līdz trešajam kursam viss bijis kārtībā. Tad sākusies masveidīga pasniedzēju aiziešana, tādēļ sākušās problēmas ar lekcijām. Jaunieši vēlējušies saņemt to, par ko maksājuši, proti, – pilnvērtīgas studijas. Augstskolas vadība viņu vēlmes nav uzklausījusi, bet solījusi, ka drīzākā laikā problēmas ar lekcijām tiks atrisinātas. SPPA vadība pie visām nebūšanām vainoja toreizējo Reklāmas fakultātes dekāni Gloriju Sarkani. Lai gan dekānei parādītas durvis, situācija nav uzlabojusies. "Zinu, ka līdzīgas problēmas bija arī citās fakultātēs. Tur nomainīja fakultāšu vadību, bet nekas neuzlabojās. Varbūt tad problēma meklējama kaut kur augstāk, ne tikai fakultātes vadībā?" prāto Aiva Cimermane.

Pamazām līdz ar pasniedzējiem no augstskolas masveidā aizgājuši studenti. To saprotot, augstskolas pārstāvji jauniešiem esot sākuši likt dažādus šķēršļus. Viens no šķēršļiem, ar kādu saskārās lielākā daļa studentu, – viņiem bija liegta iespēja saņemt akadēmiskās izziņas. Pēc likuma jaunieši tās var pieprasīt jebkurā brīdī. Taču tās obligāti nepieciešamas gadījumos, ja students maina augstskolu. Izziņā augstskolas norāda, kādi priekšmeti apgūti un cik kredītpunkti iegūti.

Prasa papildu naudu

SPPA bijusī audzēkne Zane (vārds mainīts) stāsta, ka viņai ilgu laiku bija problemātiski saņemt akadēmisko izziņu. Aiva Cimermane piebilst, ka arī viņai nācās saskarties ar virkni problēmu, lai saņemtu savu akadēmisko izziņu. No sākuma augstskolas pārstāvji sākuši interesēties, vai viņai nav parādi skolai. To viņai nav bijis, taču ikreiz, kad devusies pakaļ izziņai, atrasts iemesls, kādēļ to neizsniegt. Tā kā studenti netikuši pie akadēmiskajām izziņām, par to uzrakstīts iesniegums Izglītības valsts inspekcijai. Tās pārstāvji devušies uz skolu, taču, studentiem par pārsteigumu, augstskolas vadība parādījusi sadrukātās izziņas. Viņi stāstījuši, ka paši jaunieši tām nenākot pakaļ. Aiva Cimermane atminas, ka viņai izziņu izdevies iegūt vien tad, kad augstskolā paziņojusi, ka izsauks policiju, ja neaizies ar akadēmisko izziņu. Jauniešiem, kuri vēlējās iet prom no augstskolas, nācās ciest arī finansiāli. Augstskola par akadēmiskajām izziņām pieprasīja 15 latus nu jau iepriekšējo 5 latu vietā. Turklāt izziņas izdošanas laiku palielināja no divām nedēļām līdz mēnesim. Tāpat studentiem bija jāsamaksā 71 lats par ziemas sesiju. Augstskola tikai tad izdeva akadēmisko izziņu. Uz studentu jautājumu, kādēļ jāmaksā par sesiju, ja par to jau samaksāts līdz ar studiju maksu, augstskolā atbildēts: "Jūs laužat līgumu. Mums kaut kā ir jāietur nauda."

"Zinu, ka daudzi jaunieši palika augstskolā studēt tikai tādēļ, ka viņiem bija akadēmiskais parāds un nepietika kredītpunktu, lai nomainītu augstskolu. Viņi nokārtos parādus un plāno SPPA pamest," stāsta bijusī studente Aiva Cimermane. Līdz ar to nākamā masveidīgā studentu aiziešana no SPPA varētu būt gaidāma vasarā.

Pasniedzēju morālā pazemošana

SPPA pametis arī pasniedzējs Artis Eglītis. Pašlaik viņš studentiem lasa lekcijas Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā (RSEBAA). "Zinu, ka pašlaik SPPA vairs nestrādā faktiski neviens no maniem tā brīža kolēģiem," stāsta aizgājušais pasniedzējs.

Viņš uzskata, problēmas sakne ir bijušās darbavietas dibinātājs un prezidents Jānis Mihailovs. Viņš nespējis komunicēt ar pasniedzējiem, turklāt pastāvīgi esot jaucies mācību procesā. Artis Eglītis atminas, ka pirms semestra pasniedzējiem mācību plāns, studiju procesā paredzamie projekti un kontroldarbi bija jāatrāda augstskolas prezidentam. "Taču viņu nekas nav apmierinājis un pasniedzējiem liegts vadīt lekcijas," uzsver bijušais SPPA mācībspēks. Tā bijis ne vien Reklāmas, bet arī citās fakultātēs. Artim Eglītim šāds augstskolas vadīšanas stils neesot pieņemams. Arī tas, ka SPPA īpašnieks Jānis Mihailovs izrīkojis augstskolas pasniedzējus no studentiem darbus nepieņemt tik ilgi, kamēr par tiem nevar ielikt astoņas līdz desmit balles. Ar to nav bijuši apmierināti nedz studenti, nedz augstskolas mācībspēks. "Runājot par pašiem darbiem, ko jauniešiem lika izstrādāt, skolas vadītājam bija dīvaina nostāja. Proti, studentu projektu darbiem allaž jābūt saistītiem par un ap skolu – citi temati nebija atļauti," norāda Artis Eglītis. Arī aptaujātie studenti uzsver, ka uzdotie temati bijuši uzspiesti. Tie allaž bijuši tādi, lai vēlāk būtu izmantojami pašreklāmās.

Studenti vaino vadību, tā – dekāni

Daļa bijušo SPPA studentu un pasniedzēju izvēlējušies studēt un strādāt augstskolā RSEBAA. Tās realizētās sabiedrisko attiecību un reklāmas menedžmenta studiju programmas direktore ir no SPPA aizgājusī reklāmas un sabiedrisko attiecību studiju programmas dekāne Glorija Sarkane. Tā pati, kuru SPPA vadība vainoja pie visām likstām.

Aptaujātie studenti par bijušo dekāni, pašreizējo studiju programmas direktori izsakās atzinīgi. SPPA pametusī un RSEBAA studējošā Kristīne Berga norāda, ka, pildot dekānes pienākumus SPPA, Glorija Sarkane allaž esot domājusi par studentiem. SPPA rektors Jānis Zaļkalns studentiem klāstījis, ka dekāne laikus nav saskaņojusi eksāmenu grafikus un nelaidusi pie lekciju saraksta. Kristīne Berga šos apgalvojumus sauc par aplamiem, norādot: "Lekciju saraksts bija izlikts pie ziņojuma dēļa, un jebkurš to varēja apskatīt." Arī Aiva Cimermane uzsver, ka tad, kad SPPA par dekāni bija Glorija Sarkane, problēmu ar lekcijām nav bijis. "Viņa allaž uzklausīja jauniešu ierosinājumus, tos prezentēja augstskolas prezidentam Jānim Mihailovam. Tomēr viņš allaž idejas nosauca par nederīgām," bilst bijusī SPPA studente. Arī studenti, līdzīgi kā pasniedzējs Artis Eglītis, uzskata, ka lielākā atbildība šajā situācijā jāuzņemas SPPA vadītājam Jānim Mihailovam. Bijusī SPPA studente Ildze Jansone uzsver, ka augstskolas īpašnieks vienmēr skaidri un atklāti norādījis pasniedzējiem, ka studentu izstrādājamiem darbiem, piemēram, biznesa plāniem, jābūt tādiem, kas reāli dzīvē izmantojami peļņas gūšanas nolūkos. Viņš arī sniedzis norādījumus, par ko biznesa plāns jāraksta, piemēram, par vēja ģeneratora uzstādīšanu viņa lauku mājās.

SPPA attīstības gaidās?

SPPA rektors Jānis Zaļkalns, vaicāts par aizgājušo studentu skaitu, atzīst, ka vienubrīd vairāki jaunieši masveidā pametuši skolu. Taču to skaits esot ap 50. Lūgts komentēt citu informācijas avotu izteikumus, ka augstskolu atstājuši piecreiz vairāk studentu, rektors bilst: "Tā ir nepatiesība." Viņš gan atzīst, ka no darba aizgājuši vairāki pasniedzēji, tomēr to skaidro ar kvalitātes celšanu. "Pašreiz pie mums strādā vislabākie pasniedzēji kā jebkad," uzsver Jānis Zaļkalns. Kad vaicāju par problēmām augstskolā, rektors atbild, ka pašreiz Reklāmas fakultātē viss attīstoties. Iepriekš gan fakultāti esot piemeklējušas ķibeles. "Studenti un vadība bija neapmierināti par iepriekšējās fakultātes dekānes Glorijas Sarkanes darbu. Jāsaka, ka viņa bija bezatbildīga. Tādēļ tika nolemts darba attiecības ar viņu pārtraukt un fakultātes vadību uzticēt Jurim Paideram," informēja SPPA rektors. Viņš uzskata, ka daži desmiti aizgājušo studentu atsaukušies uz iepriekšējās dekānes aģitāciju augstskolu pamest.

Jānis Zaļkalns skaidro, ka visiem studentiem pirmajos kursos ieteikts rakstīt darbus par un ap augstskolu, lai pašiem jauniešiem būtu vieglāk paveikt uzdotos uzdevumus. Taču viņš noliedz, ka temati būtu uzspiesti.

Par studentu un bijušo augstskolas darbinieku izteikumiem, ka vaina pamatā jāuzņemas SPPA prezidentam Jānim Mihailovam, vēlējos dzirdēt viņa komentārus. Tomēr pūles nedēļu sazināties ar viņu palika bez rezultātiem. Šķita, ka augstskolas vadība vai pats prezidents nemaz nevēlējās, lai ar viņu sazinos. Lai gan vairāki avoti norāda, ka augstskolas sekretāriem un rektoram Jānim Zaļkalnam ir informācija, kā ar viņu sazināties, iepriekšminētie to noliedz. Sekretariātā allaž atbildēja, ka var iedot vienīgi rektora mobilā tālruņa numuru, taču Jānis Mihailovs augstskolā tais dienās, kad es zvanīju, nekad nebija. Savukārt Jānis Zaļkalns skaidroja, ka viņam neesot prezidenta mobilā tālruņa numura.

Studenti izvēlējušies labāku kvalitāti

Pašreizējā RSEBAA sabiedrisko attiecību un reklāmas menedžmenta studiju programmas direktore Glorija Sarkane stāsta, ka lēmums aiziet no SPPA bijis pašas pieņemts. "Man piedāvāja jaunu darbu. Šo iespēju izvērtējot, sapratu, ka būšu ieguvēja. Man darba līgumā nebija noteikts, ka nedrīkstu pāriet darbā uz konkurējošām augstskolām, tādēļ darbu uzteicu," skaidro Glorija Sarkane. Lūgta komentēt SPPA rektora Jāņa Zaļkalna izteikumus, ka problēmas ar studiju programmu sākušās viņas dēļ, Glorija Sarkane to noliedz, atzīstot, ka vienubrīd studentiem lekcijas nav notikušas pilnā apmērā. Tomēr pavisam drīz atsākušās visas lekcijas saskaņā ar grafiku. Jautāta, kādēļ pēc viņas no augstskolas aizgājuši vairāki simti studentu, programmas direktore norāda: "Jaunieši saprata, ka par tādu pašu maksu viņi var iegūt labāku izglītību. Neviens viņus nepiespieda vai neaģitēja pamest SPPA." Viņa bilst, ka tai brīdī, kad gājusi prom no SPPA, augstskolā ar studiju programmas realizēšanu problēmu nav bijis. Taču par iespējamām nesaskaņām ar bijušās darbavietas īpašnieku Glorija Sarkane gan atteicās runāt.

"Jauniešiem iekavētais būs jāatgūst"

Kā pastāstīja kāds RSEBAA pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms, no SPPA uz RSEBAA studēt reklāmu un sabiedriskās attiecības pārgājuši 250 jauniešu. Citi vienkārši iepriekšminēto augstskolu pametuši. Tādējādi kopējais aizgājušo studentu skaits varētu būt krietni lielāks. "Zinām, ka studenti bija neapmierināti ar piedāvāto studiju kvalitāti. Cik esmu novērojis, šie jaunieši tiešām ir ieinteresēti mācīties, ne tikai saņemt diplomu, tādēļ viņu rīcība ir pašsaprotama," skaidro RSEBAA pārstāvis. Lūgts vērtēt atnākušo studentu zināšanu līmeni, augstskolas pārstāvis atzīst, ka viņiem būs jāsaspringst, lai visu paspētu apgūt. "Pašlaik nešķiet, ka tas varētu viņiem sagādāt problēmas," bilst augstskolas pārstāvis. Studenti no SPPA gājuši prom no dažādiem kursiem. RSEBAA viņiem ļāva studijas turpināt tajā pašā kursā, kuru viņi pabeidza iepriekšējā augstskolā. Par pirmo studiju gadu prasot tādu pašu studiju maksu kā SPPA.

Augstskolu nav par ko sodīt

Izglītības valsts inspekcijas vadītāja palīdze sabiedrisko attiecību jautājumos Sandra Graudiņa apstiprināja, ka inspekcija saņēmusi iesniegumus no diviem SPPA studentiem. "Sūdzības bija par to, ka augstskola neizsniedz akadēmiskās izziņas," stāsta inspekcijas pārstāve. Pašlaik vēl viens jaunietis iesniedzis līdzīga rakstura sūdzību. Inspekcijas pārstāve gan norāda, ka iepriekšējās sūdzības nav apstiprinājušās. "Inspekcija nevar konstatēt, vai students pats neiet pakaļ akadēmiskajai izziņai, vai augstskola to nedod. Tas jau ir policijas kompetencē," uzsver Sandra Graudiņa.

Ja jau augstskolu studenti pametuši tikai pērn, tad kā programma saņēma akreditāciju? Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Jansone skaidro, ka tobrīd nekas nav radījis šķēršļus programmas akreditācijai. Taču viņa uzsver, ka gadījumos, ja tā pēkšņi neatbilst akreditācijas prasībām, piemēram, ja augstskola vai koledža nenodrošina akreditācijā norādīto studiju bāzi, informatīvo bāzi, studiju kvalitāti vai augstskolas vai koledžas darbībā ir konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi, izglītības un zinātnes ministram ir tiesības izdot rīkojumu par augstskolas vai koledžas ārkārtas akreditāciju, akreditācijas laiku, akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu. Pirms rīkojuma izdošanas Augstākās izglītības padome sniedz argumentētu atzinumu.

Dace Jansone pastāstīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija nav saņēmusi nevienu rakstisku sūdzību par minētās programmas realizāciju. Tādējādi augstskola bez bailēm var turpināt realizēt reklāmas un sabiedrisko attiecību studiju programmu.

***

ARGUMENTI

SPPA bijušie studenti apkopojuši argumentus, kādēļ šī mācību iestāde jāpamet.

1. Nebija pietiekams skaits mācībspēku – uz visu fakultāti aptuveni septiņi.

2. Lekciju skaits nedēļā – aptuveni piecas. Puse no tām izvēles priekšmeti – mūzikas komunikācija, scenogrāfija –, kas nav profesijas pamatzināšanu apguvei.

3. Haoss augstskolā – studenti nesaprata, kādēļ no augstskolas SPPA aiziet vieni no labākajiem pasniedzējiem.

4. Haoss augstskolas administrācijā. Neizprotamu iemeslu dēļ pēkšņi pazuda atzīmju ieraksti vai laikus netika izsniegtas akadēmiskās izziņas. Citos gadījumos studentu dati netika atjaunoti pat gadu. Pasniedzēju kļūdu dēļ protokolos neparādījās studentu atzīmes, tādēļ students netika pielaists pie sesijas, savukārt tādēļ studentam bija pēc sesijas atsevišķi pie katra pasniedzēja "jāvāc" savas sesijā nopelnītās atzīmes.

5. Skola, kurā māca reklāmu un sabiedriskās attiecības, vispār nedomāja par šāda veida aktivitātēm. Trešajā kursā nemaz nebija lekciju par reklāmu un sabiedrisko attiecību tēmu.

6. Ierobežota radošā brīvība – visi darbi jātaisa par SPPA un līgumā iekļauts punkts, ka visi darbi un to autortiesības pieder SPPA.

7. Par akadēmiskajiem parādiem jāmaksā uz vietas, pretī neiedod čeku.

8. Dažas lekcijas notiek caurstaigājamās telpās, kurās nav galdu. Jāraksta, kladi turot klēpī. Telpas nav atbilstoši ierīkotas – trūkst tehniskā aprīkojuma (nav projektoru) vai inventārs ir novecojis (datori).

9. Vakara nodaļai skolas bibliotēka neeksistē, jo strādā līdz 18.00 un grāmatas uz mājām nav iespējams ņemt.

***

ARGUMENTI

Lasītāju komentāri no portāla www.delfi.lv, kurā minētas problēmas

SPPAKramiņš: Mācību līmenis SPPA ir vienkārši katastrofāls – no vienām galējībām uz otrām. Tiek veidota ilūzija, ka ir bez mitas jāmācās, lai gan ir pilnīgi pretēji. Ikviens students zina, ka tā nav, un jūt, kas tur notiek. Jautājums ir – kurš grib augstskolā iegūt zinības, tam jādodas tālāk no SPPA. Tiem, kuri grib palikt un tikai iegūt dokumentu par augstāko izglītību, īstā vieta ir SPPA.

Juris O.: Mani tagad arī apmierina šī augstskola. Jauna vadība, un jauni pasniedzēji ir viesuši labākas izmaiņas, atgūstam kredītpunktus. Tie, kuri palika, ne par ko nesūdzas, bet tie, kas aizgāja, taisa problēmas. Un es neteiktu, ka tie, kuri aizgāja, ļoti alka pēc izglītības, jo liela daļa no viņiem bija plānā galdiņa urbēji, kuri parakstījās uz manipulācijām, ko veica nu jau atlaistie pasniedzēji un vadība, kas turpina darbu citā augstskolā.

Pesimists: SPAA ir pamatīgi iedragājis vairākiem cilvēkiem dzīvi, ko tagad jau nu var atgūt tikai juridiskā ceļā caur tiesu. Tie, kuri palika SPPA, nemaz to nezina. Ja akadēmiskajā izziņā vienkārši trūkst astoņas atzīmes, lai gan viss ir nokārtots, vai tas ir normāli? Protokoli ar atzīmēm ir pazaudēti, tāpēc akadēmiskās izziņas vairāk nekā pusei no aizgājējiem ir nepilnvērtīgas.

 

 

 

1. maijā...

 

 

 

Aptuveni 30 LSDSP biedri noliek ziedus pie Raiņa pieminekļa

 

LETA  05/01/08    Šodien Darba svētkos Rīgā aptuveni 30 Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partijas (LSDSP) biedri nolika ziedus pie Raiņa pieminekļa Esplanādē.

LSDSP priekšsēdētāja biedrs Dainis Īvāns sveica sapulcējušos cilvēkus svētkos. Kā uzsvēra politiķis, ir vēl cilvēki, kuri neaizmirst, ka ir arī darbaļaudis.

Viņš aicināja klātesošos neaizmirst par solidaritāti, neaizmirst, ka šī valsts nav domāta tikai miljonāriem bet visiem cilvēkiem - arī strādniekiem, pensionāriem u.c.

 

LSP rīkotajā mītiņā Grīziņkalnā pulcējas aptuveni 200 cilvēki

 

LETA  05/01/08    Šodien Rīgā, Grīziņkalnā Latvijas Sociālistiskā partijas (LSP) rīkotajā mītiņā pulcējās aptuveni 200 cilvēki.

Pārsvarā mītiņā piedalījās vecāka gadagājuma ļaudis, kuri rokās turēja LSP karodziņus un ziedus.

Viens no pirmajiem klātesošos uzrunāja Rīgas domes deputāts Ivans Ivanovs (SC). Viņš sūdzējās par grūto ekonomisko situāciju, kas Latviju piemeklējusi pēc četriem Eiropas Savienībā pavadītajiem gadiem. Viņaprāt, Latvijā viss kļuvis tikai sliktāk. Piemēram, augļi mūsu valstī esot visdārgākie Eiropā, bet algas esot vismazākās.

Viņš arī pieminēja korupciju Rīgas domē, īpaši atzīmējot Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Edmunda Krastiņa (TP) un Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētāja Andra Amerika (LPP) pakļautībā esošajos departamentos.

Viņš klāstīja, ka deputāti un Rīgas mērs saņem lielas algas. Turklāt ne tikai deputātiem paredzēto atalgojumu, bet daudzkārt lielāku, jo deputāti ieņem amatus arī pašvaldības uzņēmumos.

Pasākumā tika dalītas deputāta Sergeja Žuravļova ("Dzimtene") grāmatiņa "Etičeskij kodeks pravih".