Kas jauns Latvijā?

Nr. 545:  2008. g. 6. - 31. oktobris

 

 

Gribīgo koalīcijā , Eiropā un citu pasaulē...

 

 

Saruna: Drošībai nav robežu

Viktors Avotiņš,  NRA  10/06/08    Politiķis Jānis ĀDAMSONS un brigādes ģenerālis rezervē, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors Kārlis KRĒSLIŅŠ diskutē par Gruzijas konflikta mācībām.

– Pasaule pēc Gruzijas konflikta atkal esot mainījusies. Uz ko tas konflikts atvēra acis, ko iemācīja?

Kārlis Krēsliņš: – Saistībā ar Gruziju mācība te, pirmkārt, būtu šāda: pieņemot lēmumus, kuri skar daudzas valstis, sevišķi valstis, kuru ietekme pasaulē ir liela, skaidrs, ka tām jāpanāk vienošanās. Nevar darīt kaut ko savu un uz citu valstu interesēm neskatīties. Jāatrod risinājuma ceļi. Tas atkal ir diplomātu, politiķu lielais darbs. Militārie izpilda pavēles – dara, kas jādara.

Otrkārt, vajadzīgs daudz labāks gan diplomātiskais, gan politiskais monitorings. Ja kaut kur kaut kādi konflikti briest, tad diplomātiem, politiķiem šajā jomā jāorganizē konferences, jāspriež. Tās ir sarunas. Jāseko situācijai. Gruzijas situācijā kaut kas tika palaists garām. Ar to, kas brieda, netika strādāts.

Nākamais – ļoti dažādi tiek tulkotas starptautiskās normas. Vai tā Irāka vai Kosova, vieni saka: tas nav atbilstoši, citi saka – ir. Katram savs pamatojums. Arī, runājot par Gruziju, Medvedevs saka – mēs tur piedalījāmies atbilstoši visiem starptautiskiem likumiem. Citi atkal saka – mēs varam atrast, ko jūs pārkāpjat.

Jānis Ādamsons: – Pasaulē nav vienota modeļa, kā piemērot starptautiskās tiesības. Tāpēc vienu un to pašu konvenciju var traktēt pilnīgi dažādi, uzlūkot no dažādiem aspektiem... Tāpat Gruzijas un Krievijas konflikts tiek vērtēts dažādi. Es, piemēram, uzskatu, ka ASV instruktori šajā konfliktā izgāzās kā vecas sētas. Uzskatu, ka Krievija pirmo reizi pēc 1990. gada pietiekami perfekti parādīja, ka ar to vajadzēs rēķināties. Konfliktam ir politiskas saknes, tas brieda pietiekami sen, un tā attīstība noveda līdz pirmatnējai informācijai, ka Gruzija varētu gan Dienvidosetijā, gan arī Abhāzijā lietot spēku. Jo Abhāzijas un Dienvidosetijas problēma neapšaubāmi ir traucēklis Gruzijas ceļā uz iestāšanos ES un NATO. Acīmredzot pēc Gruzijas prezidenta sarunām ar partneriem un padomniekiem tika nolemts, ka šī problēma jānovāc visādā ziņā. Ja izdosies ar spēka palīdzību paturēt Dienvidosetiju un Abhāziju Gruzijas sastāvā – ļoti labi. Ja neizdosies – arī tas ir risinājums. Bet man kā virsniekam – neatkarīgi no tā, par kuru armiju ir runa, – pavēle šaut uz civiliedzīvotājiem šķiet galējs cinisms.

K. K.: – Laikam taču ikvienam cilvēkam šķiet, ka šaut uz savas valsts iedzīvotājiem ir slikti. Ja kādas valsts prezidents to pieļauj un dod komandu šaut ar smago artilēriju pa savas valsts pilsētu, tas neapšaubāmi nav labi.

J. Ā.: – Tas ir noziedzīgi.

K. K.: – Viens no aspektiem, kas veidoja šo konfliktu, bija tas, ka ar Krieviju tiešām nerēķinājās. Nerēķināties nedrīkst ne ar vienu valsti, kur nu vēl ar lielvalsti. Vajag runāt, pierādīt, diskutēt. Bet – gan Kosovas atzīšanas procesā, gan, lemjot par pretraķešu sistēmas izvietošanu, Krievija netika piesaistīta. Signāli tam, ka Krievija grib izrauties, ka vēlas būt līdzvērtīga, bija. Putina runa Minhenē u. tml. Uz šiem signāliem adekvāti nenoreaģēja. Krievija atrada savdabīgu veidu, kā panākt, lai ar to rēķinās. Šis konflikts radās no gribas parādīt, ka Krievija arī spēj, grib un var. Tas iemesls ir tur, ka Krievija nevar atrast savu vietu Eiropā, bet Eiropa nezina, kā viņai rīkoties un sadarboties ar Krieviju.

Turklāt, ja Krievija nerīkotos, tā nonāktu zināmā pretrunā ar to NATO, Amerikas tēlu, ko bija cītīgi veidojusi savos medijos. Tik ilgus gadus stāstīt, ka NATO ir drauds – tas rada zināmas iekšējas problēmas. Ja nekas nenotiek, tad Gruzijai rudenī tiek iedots rīcības plāns dalībai NATO. Ja Krievijas rīcība izpaliek, tad iznāk, ka saviem cilvēkiem pievērstajai Krievijas propagandai nav bijis pamata. Krievijas diplomāti reiz sacīja, ka Pandoras kaste tika atvērta Kosovā, tad manas domas ir, ka caur Gruzijas konfliktu Pandoras kaste tika atvērta Krievijā.

– Kas tur līdīs laukā?

K. K.: – Tur daudz kas līdīs laukā. Ja viņi būtu ieveduši karaspēku tikai Dienvidosetijas teritorijā, izspieduši gruzīnu militāristus un pārtraukuši darbību, uzvara būtu gan militāra, gan morāla, gan diplomātiska. Pārejot robežu, Krievija guva militāru uzvaru, bet piedzīvoja morālu zaudējumu. Tātad – zaudēja arī diplomātiski. Viņi bija spiesti atzīt arī Abhāziju. Bet – kā lai to neatzīst? Ja neatzīst, tad krievu miera uzturētājiem jāiet no Dienvidosetijas un Abhāzijas laukā. Tad nāk starptautiskie novērotāji, un Krievijas ietekme ir zaudēta.

Bet tagad – atzīstot – problēmas ir vēl lielākas. Ja tur 90 procenti iedzīvotāju ir Krievijas pilsoņi un Kokoitu saka – mēs pievienojamies Krievijai, tad viņam saka: klusu, klusu, par to nerunā. Krievija to nevar atļauties, jo tad tā būtu aneksija. Kā Krievija tagad lai iziet no tās situācijas, kad tās pilsoņi grib būt savā valstī? Un – ja tās valstis nav citur atzītas, uz kurieni viņi ar savas valsts pasēm brauks? Uz Nikaragvu un uz Krieviju? Kam būs vajadzīga Dienvidosetijas pase? Pārvietosies tikai ar Krievijas pasi.

Nākamais. Krievi runā par bēgļu atgriešanos. 38 000 osetīnu bija bēgļi, 35 000 ir atgriezušies. Tas ir labi. Bet – no šīm teritorijām aizgājuši ap 300 000 gruzīnu. Vai tie nav bēgļi?

J. Ā.: – Ar Krieviju pārstāja rēķināties pēc PSRS sabrukuma. Krievijai bija problēmas. Visi aplaudēja, kad prezidents bija Jeļcins. Tad varēja ar krieviem kaut ko sarunāt pa lēto, Krievija staigāja pa pasauli ar izstieptu roku, mēģināja dabūt kredītus, kaut kur dabūja, veiksmīgi notrallināja un atkal gāja ar izstieptu roku. Tas visus apmierināja, jo ar Krieviju tiešām varēja nerēķināties. Mainoties prezidentiem, mainījās situācija. Krievija ieguva savu pašapziņu, bet ar šo valsti turpināja nerēķināties.

Runājot par Gruziju – Saakašvili kļuva ķīlnieks, tāpat kā savā laikā par ķīlnieku zināmā mērā kļuva Dudajevs. Rietumu padomnieki brauca pie Dudajeva un teica – mēs jūs atbalstīsim, jūs tikai sāciet cīnīties. Saakašvili ar" noticēja, ka viņam palīdzēs, bet kādā tad veidā viņam palīdzēja? Paskatāmies, kādi bija tie padomdevēji. Visu cieņu dakterim Ražukam, ja viņš atbildētu par humāno palīdzību, būtu padomnieks humanitārajos jautājumos. Bet ja man saka, ka viņš ir NATO militārais padomnieks, tad atliek vien pasmaidīt. Ja Gruzijas vadītājs būtu pietiekami adekvāts, pietiekami patstāvīgs lēmumu pieņemšanā, viņš nekad nebūtu ņēmis lielu daļu militāro padomnieku no Amerikas. Es personīgi nebūtu ņēmis padomniekus arī no Krievijas vai Ķīnas. Ne no vienas lielas valsts. Es būtu uzaicinājis padomniekus, piemēram, no Izraēlas, no valsts, ar kuru ir kaut kādi, vismaz teritorijas lieluma ziņā, kopēji izejas punkti. Nākamais. Šobrīd viena trešā daļa iedzīvotāju Gruzijā ir nabagi. Tajā pašā laikā 20 procenti valsts budžeta tiek tērēti militāriem nolūkiem. Tiek pirkti tanki. Lielākā daļa no tiem tagad nez kāpēc nokļuvuši Krievijā. Cik viens tanks maksā – desmit, divdesmit miljonus? Un cik maksā viens granātmetējs, ar kuru to tanku var iznīcināt? Nelielai valstij

jābūt tādiem talantiem, kuri domā, kā ar mazākiem līdzekļiem panākt lielāku efektu. Lielvalstu pārstāvji – ne amerikāņi, ne krievi, ne ķīnieši – neiemācīs mazai tautai, kā ir jākaro.

K. K.: – Piekrītu Jānim tajā ziņā, ka tādu mazu valstu kā Gruzija vai Latvija vajadzībās labāk orientējas to valstu speciālisti, kuras ir ekvivalentas, bāzē savu aizsardzību uz līdzīgiem principiem. Lielvalstīm tā aizsardzības plānošana pavisam savādāka. Un otra lieta – skaidrs, ka no lielvalstīm, no Amerikas, Krievijas, Ķīnas nesūtīs tos, kas plāno aizsardzību pēc būtības. Tur to dara ģenerāļi. Lielvalsts pulkvežleitnants nav tas, kas plāno valsts aizsardzības sistēmu. Savulaik štābā mums bija pulkvežleitnants no Norvēģijas – viņš ļoti daudz palīdzēja plānošanā.

– Vai jums liekas, ka Gruzijai bija konflikta galvenā varoņa statuss, nevis vien galvenā izpildītāja loma duetā ar Krieviju, kas nebija izpildītāja?

J. Ā.: – Uzskatu, ka lielākie vaininieki šajā konfliktā ir tieši amerikāņi, kuri to provocēja un kuri domā, ka tiem ir vienīgā pareizā demokrātija un ka nu var diktēt, kādai jābūt pasaules iekārtai. Piekrītu, ja Krievija būtu apstājusies uz robežas – lieliski! Es nezinu, kāpēc bija jāiet tālāk. Bet, ja paskatāmies uz Gruzijas armiju – faktiski karadarbības nebija. Es runāju ar aculieciniekiem, kuri, braukdami Krievijas miera uzturētāju bruņutransportierī, ieraudzījuši – stāv Gruzijas tanku kolonna. Šie jau noskaitījuši lūgšanas un taisījušies laisties uz grunti... Piebraukuši klāt – 32 tanki, neviena cilvēka. Visi aizmukuši. Jādomā, ka gruzīnu karavīriem šajā karadarbībā nebija motivācijas.

Ja man būtu jāvērtē krievu operācija militāri, neņemot vērā politiskos aspektus – iebruka otrā valstī, neiebruka u. tml. –, labākajā gadījumā es varētu saknapināt trijnieku piecu ballu sistēmā. Toties gruzīnu darbība vispār neiztur nekādu kritiku. Ieplānota stunda, kad jāsākas karadarbībai, kad jāsāk bombardēt Chinvali. Bet dienu iepriekš izlūkdienests atrok divus mēnešus vecu informāciju, pārtvertas sarunas, ka krievu tehnika tiks ievesta Dienvidosetijā. Par kādu operācijas kvalitāti mēs runājam? Latvijā mums ir tāda prakse – tam, kas tikko izteicis kritiku par ASV, tas uzreiz ir nelojāls gan ASV, gan Latvijai, viņam noņem pielaidi un viņš ir brīvs uz visām pusēm. Analoģiski droši vien notika arī Gruzijā. Rezultātā 26 gadus veci puišeļi, prezidenta radinieki pēkšņi kļuva par ģenerālštāba priekšnieka vietniekiem. Šeit ir runa gan par armijas sagatavotību, gan par instruktoriem, kas to armiju mācīja.

K. K.: – Varu piekrist, ka, no militārā viedokļa skatoties, rodas daudz jautājumu; droši vien pieļauts arī daudz muļķību. Kā mūsu dienās, kad no kosmosa zināms, kur atrodas ikviena mašīna, var notikt tā, ka lieli spēki pārvietojas, bet nav informācijas? Informācijas apmaiņa rada daudz jautājumu. Melo no visām pusēm.

No militārā viedokļa neloģiski izskatās, ja valsts ir saspringtā situācijā, bet nav manāms, ka tai būtu kaut kāds valsts aizsardzības operatīvais plāns. Kā tas tika iedarbināts Gruzijā? Man ir viena teorētiska versija, kāpēc netika. Bija apdraudējums, ka Tbilisi varētu iznīcināt. Sak, ja to negribat, nekādu pretošanos. Tā ir tikai versija, tai nav nekāda apstiprinājuma. Gruzijā ir kalni un ceļi, kurus var nosprostot. Latvijā ir daudz sarežģītāk, bet tur cīnīties varēja.

Vēl divi momenti saistībā ar informāciju un melošanu. Mani pārsteidza Krievijas televīzija, kas pasniedza informāciju tā, ka galu galā rezultāts bija negatīvs pašiem. Piemēram, kā var prezidentam sniegt informāciju par kaut kādu amerikāņu pasi, ja amerikāņu karavīri tur ar pasēm nestaigā. Varbūt gribēja iegāzt prezidentu? Vai arī – ģenerālis ziņo, ka obligātā dienesta karavīru Krievijai tur nav, bet pēc tam prokuratūra saka – ir. Iznāk melošana savai tautai. Vai vēl viens moments. Krievijas prezidents uzdod izmeklētājiem, prokuratūrai braukt uz Chinvali, vākt pierādījumus par visu, kas tur notika, par genocīdu u. tml. Rodas jautājums – ja Gruzija saka starptautiskiem novērotājiem: nāciet jebkurā teritorijā, tad kāpēc Dienvidosetijā un Abhāzijā tie netiek? Lavrovs saka: "Parunājiet ar Kokoitu, ja viņš ļaus, ienāksiet." Bet – Eiropa Kokoitu nav atzinusi, ar ko tā runās? Ja jau Krievija uzskata, ka tur bija tas viss, ko viņi saka, nu tad – laidiet novērotājus, lai skatās, lai fiksē... Šeit ir daudzas neloģiskas lietas.

J. Ā.: – Te jau ir tā politika. Krievija saka – runājiet ar Kokoitu. Ja Krievija teiktu – runājiet ar mums, tad kāda gan Dienvidosetija neatkarīga valsts? Krievija formāli nevar komandēt Kokoitu.

Es cenšos nebūt advokāts ne vieniem, ne otriem. Neloģiskuma pietiekami daudz no visām pusēm. Bet mani vairāk interesē – ko ta" mēs darām? Dzirdu: ierodas tāds NATO ģenerālis, ierodas ģenerālsekretārs, pārrunā plānus. Bet vislielākais mūsu noslēpums ir tas, ka mums nav nekāda plāna. Jau cik gadu esam NATO, bet vēl neesam ieplānojuši, ko tad krīzes situācijā darām. Mobilizāciju mums nevajag. Bija pietiekami spēcīga zemessardze. Nu vairs nav. To varēja izmantot dažādām situācijām. Jautājums: ko mēs mācāmies no šā te Gruzijas un Krievijas konflikta savā kontekstā un ko sākam revidēt? Mēs tērējam simtus miljonu latu valsts aizsardzībai. Jautājums – kur tā nauda paliek? Kāpēc mums ir trīs tanki, kuri vajadzīgi vien, lai trenētu puikas nebaidīties no žvadzoņas, kad tie nāk virsū.

K. K.: – Kādas ir mācības mums? Pirmā mācība – ja nopērkam desmit vai simts tankus, tad neko sevišķu tas mūsu aizsardzībai nedod. Jo mūsu dienās, kad ir aviācijas raķetes un iespēja precīzi noteikt katra objekta vietu, šo tehniku var iznīcināt dažās stundās. Otrā mācība. Dažreiz skan jautājums – kā aizsargāsimies, kamēr atnāks palīgā NATO? Interesants jautājums. Ja paņemam jaunāko mūsu valsts aizsardzības koncepciju, tad vienā punktā tur raksta – jā, mēs pieturamies pie kolektīvās aizsardzības. Blakus otrā punktā raksta – Nacionālo bruņoto spēku atbildība savās teritorijās ir ūdeņu, gaisa telpas aizsardzība. Kā tad tomēr ir – vai mēs turamies pie kolektīvās aizsardzības vai pašaizsargājamies? Vai pie abiem? Ja turamies pie kolektīvās aizsardzības scenārija, tad jāskatās, kur lielāks apdraudējums. Parasts arguments – būs iebrukums, kamēr atnāks NATO, kas aizstāvēs Latviju? NATO ir daudz lielākas iespējas noteikt reālus konflikta draudus un sākt uz tiem reaģēt.

– Mēs esam NATO, bet iznāk, ka NATO šeit acumirklī nav.

K. K.: – NATO ir jāatstrādā savas procedūras. Labi, ir piektais paragrāfs... Bet ir jānosaka, ka NATO valstīm obligāti jāiesaistās un jāaizsargā valstis NATO telpā. Otrais punkts. Ir jāiestrādā, ka valsts nevar noteikt – mani karavīri nāks palīgā, bet apsargās noliktavas un karadarbībā nepiedalīsies. Kā tagad Afganistānā. Katra valsts tagad nosaka, ciktāl iesaistās. Bet, ja kāds iebrūk NATO teritorijā, tad jābūt procedūrām, kuras paredz NATO valstu pienākumus. Jautājums ir arī par finansēm. Finansējumi ir ļoti dažādi. NATO valstīm vajadzētu pieturēties arī šajā jautājumā pie noteiktām prasībām, piemēram, minimāli 2% no IKP katra valsts velta kolektīvajai aizsardzības sistēmai.

Runājot par to, kas būtu efektīvi NATO valstu aizsardzības sistēmas pilnveidošanā. Efektīva vispirms būtu tāda izlūkošana, kādu var atļauties NATO. Tādas atsevišķai valstij nekad nebūs. NATO izlūkošanas iespējas, iespējas prognozēt draudus ir daudz lielākas, nekā mēs paši varam.

J. Ā.: – Neliela replika. Mūsu bāleliņi politiķi, kam ir minimāla sapratne par drošību, kliedz – mums vajag palīdzību, mūs te apdraud. Bet, lai kāds NATO činavnieks te ar" atbrauktu, tas saka – Krievija jūs neapdraud, Krievija jums neuzbruks. Tad mūsējie saka – uztaisīsim Liepājā NATO vai amerikāņu bāzi. Jautājums: vai mana drošība ar to palielināsies?

K. K.: – Redzi, runājot par NATO... Ja viņi jūt to apdraudējumu vienai vai otrai zonai, viņi iziet no reālās situācijas – kādi spēki var tikt uz to reģionu aizsūtīti. Ir kaut kādas stratēģiskās versijas, bet pie konkrētiem plāniem ķeras, kad draudi ir reāli. Mēs savā laikā, kad biju NBS štāba priekšnieks, rīkojām mācības. Skatījāmies, kā varētu šeit nākt dāņu brigāde, kā varētu norvēģu brigāde nākt palīgā... Kas no NATO puses tiek pieprasīts? Pilna informācija par ostu spējām, par lidostām, dzelzceļiem, ceļiem... Tas ir jāsniedz pieņemošai valstij. Tad viņi var plānot, kādā veidā nogādāt tās vai citas vienības vienā vai otrā teritorijā.

– Jānis te citēja NATO priekšniekus, ka Krievija mums nedraud. Bet tajā pašā laikā var lasīt scenārijus, kuri paredz, ka tagad fiksi jātiek pie miera Tuvajos Austrumos, jo nu drauds numur viens ir Krievija.

K. K.: – Domāju, ka oficiāli ne ASV, ne NATO nenosauks Krieviju par draudu. Scenārijus atsevišķi cilvēki vai atsevišķas organizācijas var rakstīt. Mūsdienu oficiālajās militārās stratēģijas doktrīnās ienaidnieks netiek nosaukts. Citādi tas bija, kad bija Varšavas pakts.

J. Ā.: – NATO šobrīd ir pārāk liela birokrātiska mašīna. Jaunu NATO dalībvalstu uzņemšana ir vajadzīga tikai Amerikai, lai viņiem būtu lielāks atbalsts šajā organizācijā – neatkarīgi no tā, ko kāda cita valsts spēj vai nespēj. Ja NATO nemainās, ja nemainās lēmumu pieņemšanas princips, ja netiek mainīta pati sistēma, ja uzdevumi netiek skaidri definēti, tad manā uztverē NATO nekādu drošību nenes. Tad man daudz lielāku uzticību rada ātrās reaģēšanas vienības Eiropā, no kurām būtu daudz lielāks efekts dažādu konfliktu risināšanā. Ja netiek iedarbināts piektais pants, tad, lai NATO pieņemtu lēmumu, paies mēneši. Vēl jautājums – vai piektais pants nevar tikt iedarbināts kādas valsts savtīgās interesēs?

K. K.: – Es tomēr teiktu, paldies Dievam, ka esam NATO.

– Cik lielā mērā Krievija ar savu nostāju šajā konfliktā apdraud pati sevi?

K. K.: – Krievijai ir Ingušija, Krievijai ir Čečenija, Krievijai ir Tatarstāna... Krievija atvēra to kasti vaļā. Kā viņa tagad runās ar savām nacionālajām republikām, novadiem, kam ir vai var rasties vēlme būt neatkarīgiem?

J. Ā.: – Tomēr viens no galvenajiem, kas labi nostrādāja šajā konfliktā, bija čečenu bataljons.

K.K.: – Tas arī ir jautājums. Bija čečenu bataljons. Komandieris – Krievijas varonis. Viņš palīdzējis gruzīniem, kas tur bija, iziet no aplenkuma. Šo informāciju pasniedz dažādi. Krievija saka – redziet, mēs kā miera uzturētāji palīdzējām gruzīniem iziet, lai cilvēki neietu bojā. Otra puse informē – komandieris teicis: savā laikā, kad krievi uzbruka, jūs čečeniem palīdzējāt, mēs tagad palīdzam jums, lai jūs būtu dzīvi. Jautājums – kur komandieris palika? Viņš ir atvaļināts. Kur ir kāda intervija ar viņu? Viņa brāli Maskavā dienas laikā netālu no Baltā nama pēc notikumiem Gruzijā nošāva. Kur ir intervija ar krievu miera uzturētāju komandieri, kas tajā laikā bija? Nav. Tie bija cilvēki, kas bija notikumu centrā. Rodas aizdomas, ka patiesība tiek slēpta. Situācija Krievijā nav tik vienkārša.

J. Ā.: – Es jau neteicu, ka ir vienkārša. Es teicu, ka tā nav tik nestabila kā pirms desmit piecpadsmit gadiem.

K. K.: – Ja runā par Krieviju kā draudu un ja runā par atomieročiem, tad Krievija ir drauds. Tāpat kā Irāna vai Ziemeļkoreja. Ja runā par parastiem ieročiem, tad Krievija nav nekāds drauds. Tad Krievija ir tikpat liels drauds NATO kā Gruzija Krievijai. Krievijas devums ar naftu un gāzi ir divi procenti pasaules IKP pret 45 procentiem ASV un ES. Kādi gan tur militārie vai citās jomās draudi. Esmu optimists, nedomāju, ka no Krievijas nāk nopietns drauds. Reālās analīzes rāda, ka draudi nākotnē vairāk nāks no islāma reģiona.

Bet, vēlreiz atkārtoju, Gruzijas konflikts kā ar gaismas staru izstaroja starptautisko organizāciju vājumu. Gan NATO, gan ES. Nav atstrādātas procedūras, kā rīkoties līdzīgās situācijās. Jēdziens "drošība" sevī ietver gan politisko, gan ekonomisko, gan sociālo, gan militāro sadaļu. Militārā sadaļa ir cieši saistīta ar aizsardzību. Aizsardzība paredz formulēt, kas no kā jāaizsargā. Ir viena teorētiska doma par drošību: jo plašākā laukā ir droši, jo drošāk ir arī man šeit. Drošībai nav robežu.

 

Riekstiņš nepiekrīt, ka attiecībās ar Krieviju reizēm vajadzētu paklusēt

Nadežda Titova,  Diena  10/06/08     Ekonomisko interešu vārdā Latvijai “šad tad ir jāizmanto iespēja paklusēt attiecībās ar Krieviju”, šādu viedokli, noslēdzot vizīti Kazahstānā, žurnālistiem pauda satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC). Dienas aptaujātie politiķi šai domai nepiekrīt, tomēr kreiso partiju pārstāvji ministra teiktajā saskata daļu patiesības.

A. Šlesers mudina Latviju sekot “Somijas modelim” - vairīties no jebkādiem asumiem savu ekonomikas interešu vārdā. Viņš gan piebilda, ka “vienu dziesmu ar Krieviju” arī nevajag dziedāt, taču nevar vienmēr “pirmie kliegt”. “Es aicinu, lai to karogu nes citi,” viņš sacīja.

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) Dienai norādīja, ka Latvija mēģina attīstīt dialogu ar kaimiņos esošo Krievijas Federāciju atbilstoši savām interesēm, tajā skaitā arī ekonomikas interesēm. Viņš gan atzīst, ka tajā pašā laikā ir virkne jautājumu, par kuriem abām valstīm viedokļi atšķiras. Pēc M.Riekstiņa vārdiem, “šo atšķirīgo pozīciju, mēs arī paužam”. Ministrs norāda, ka attiecības jāmēģina veidot pēc iespējas lietišķi, savukārt, ja ir domstarpības, tad par to ir jārunā. Ārlietu ministram neesot faktu, kas liecinātu, ka no Latvijas pozīcijas Gruzijas jautājumā, kas saskan arī ar citu Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu nostāju, būtu cietušas kaut kādas Latvijas ekonomiskās intereses.

Saeimas deputāte Sandra Kalniete (PS) Dienai pauda pārliecību, ka Latvija ir ieņēmusi pareizo pozīciju, kas jāuztur arī turpmāk veidojot Eiropas Savienības un NATO kopīgu nostāju. Pēc S.Kalnietes teiktā, A.Šlesera priekšstats par ekonomikas attīstību un izdevīgumu ir “ļoti ierobežots”. Viņasprāt, Krievijā ir šaurs elites slānis, kas nosaka, ar ko tirgoties un ar ko ne. “Tas ir izdevīgums dažiem, nevis tam, kurš ir konkurētspējīgāks,” pārliecināta deputāte. Viņasprāt, izdevīgāk tirgoties vienmēr ir ar tām valstīm, kurās pastāv demokrātija un brīva tirdzniecība, jo “tur viss notiek dabīgā veidā”. S.Kalniete arī uzskata, ka no tā, ka kāds klusē attiecībās ar Krieviju, kāds var iegūt īslaicīgi, bet “ilgākā laika periodā arvien pieaugs prasības, kuros tematos būtu vēl jāpaklusē”.

Savukārt Saeimas deputāts Nils Ušakovs (SC) uzskata, ka A.Šleseram ir ļoti plaša pieredze jautājumos, kas skar ekonomisko sadarbību, tajā skaitā arī ar Krieviju. “Šajā situācijā es respektētu viņa viedokli,” norādīja N.Ušakovs. Pēc viņa viedokļa, Latvijai vienmēr jāieņem konstruktīvā pozīcija, kas pirmam kārtam balstās uz Latvijas valsts interesēm. Savukārt efektīva ekonomiskā sadarbība ar kaimiņvalstīm veido lielu daļu no Latvijas valsts interesēm, uzskata deputāts.

 

Komentārs: Eiropas un ASV ceļš, pārvarot globālo krīzi

Juris Paiders,  NRA   10/10/08    Globālās ekonomikas krahs ir acīm redzams.

Islande ir nacionalizējusi trīs lielākās bankas. Lielbritānija pilnībā vai daļēji nacionalizēja valsts 10 lielākās bankas. ASV biznesi, kuru normāls darbs balstās uz apgrozāmo līdzekļu kredītiem, nevar saņemt nekādus kredītus, un to kredīti pamatlīdzekļiem pakāpeniski pāraug tādā pašā kategorijā kā bezcerīgo hipotekāro kredītu masa. Latvijā jau zaudēta piektā daļa no 2. līmeņa pensiju uzkrājumiem lielākajā Latvijas pensiju fondā.

Globālās ekonomikas apoloģēti un trubadūri, kas piepildīja pasaules plašsaziņas līdzekļus pēdējos 15 gadus, ir apklusuši.

Savukārt starptautiskajā ekonomikas komentēšanas telpā ir parādījušies līdz šim par margināliem uzskatītie profesori, komentētāji un pētnieki – globālās ekonomikas kritiķi.

Tagad pie vārda ir tikuši gan tie, kas jau pirms četriem gadiem norādīja uz hipotekāro burbuli ASV, gan tie, kas pamatoti un argumentēti kritizēja tēzi par tirgus visspēcību.

Modernās tirgus ekonomikas dogmas tagad tiek analizētas gan no reliģiskām, gan klasiskās tirgus ekonomikas pozīcijām.

Vispirms par reliģisko kritiku. Ticība tirgus visspēcībai ir pielīdzināma elkdievībai, jo ir pretrunā ar pirmo bausli (Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā). Peļņas pielūgsme jau 20. gadsimta beigās pārauga elkdievības formās, par ko trauksmi cēla viens Romas pāvests pēc otra – gan Jānis Pāvils II, gan Benedikts XVI.

Lielajā globalizācijas tirgus ideoloģiskajā kampaņā tika aizmirsti klasiskas tirgus ekonomikas pamati. 19. gadsimta lielie ekonomikas zinātnes pamatlicēji pārliecinoši pierādīja, ka tirgus ekonomikas nepatīkamais pavadonis ir cikliskas ekonomiskās krīzes, ka tās ir un būs vienmēr, kamēr ir tirgus ekonomika. Vēsturiski sagadījās, ka laikā pēc 2. pasaules kara un pēc PSRS sabrukuma pasaulē izpalika dziļas un ilglaicīgas ekonomiskas krīzes. Šie apstākļi mainīja attieksmi pret klasisko tirgus ekonomiku. Krīžu teorija tika nozākāta kā marksistiska, kas liecina par to piekritēju saikni ar sevi diskreditējušo komunistisko ideoloģiju. Tika apgalvots, ka ekonomikas teorija ir tiktāl progresējusi un mums ir tik dziļa izpratne par ekonomiku, ka Rietumu sabiedrība varēs neierobežoti ilgi izvairīties no dziļām un ilglaicīgām krīzēm. Krīzes vairs nekad nebūs tik dramatiskas, kā tas bija līdz 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem.

Klasiskā tirgus ekonomikas teorija gan pareģoja pretējo. Uzņēmējdarbība vienmēr ir risks. Tā var izdoties un var neizdoties. Sarežģītos un grūtos laikos labākas izredzes ir tiem, kas ieguldījumus veic piesardzīgi un izvairās no liela riska. Situācija radikāli mainās laikā, kad sākas ilgstoša augšupeja.

Ja gaidāma lejupslīde, uzvar piesardzīgākie, tas ir skaidrs, taču, ja pēc gada būs neplānoti liela augšupeja, uzvarēs nevis piesardzīgākie, bet gan tie, kas uzņēmās lielāku risku par piesardzīgākajiem. Ja augšupeja turpinās, tad atkal labāki rezultāti ir tam, kas uzņēmās lielāku risku. Augšupejas posms nostiprina atziņu – lielāks risks nozīmē lielāku peļņu. Augšupejai turpinoties, arvien lielākus panākumus gūst tie, kas izvēlas arvien lielāku risku, tie gūst vēl lielāku peļņu. Šajā laikā zaudē avantūristi, kas izvēlas neprātīgu risku (ar retiem un loterijai līdzīgiem izņēmumiem), un zaudē piesardzīgie.

Paņemsim Latvijas piemēru.

2004. gadā Jānim un Pēterim katram bija 10 000 latu skaidrā naudā. 2004. gada 1. janvārī Jānis par savu naudu nopirka 10 apbūves gabalus Pierīgā par Ls 1000 katru. Pēteris nopirka 100 tādu pašu apbūves gabalu, aizņemoties naudu bankā un ieķīlājot šos apbūves gabalus, bet savus 10 000 latu izmantoja procentu nomaksai nākamos divus gadus (5000 latu katru gadu).

2006. gada 1. janvārī Jānis pārdeva savus apbūves gabalus par Ls 5000 katru un savu kapitālu palielināja līdz

Ls 50 000. Arī Pēteris 2006. gada 1. janvārī pārdeva savus 100 apbūves gabalus par to pašu cenu un saņēma

Ls 500 000. Pēc kredīta atmaksas Pēterim palika 400 000 latu liels kapitāls. Augšupejas laikā lielākus panākumus guva tas, kas uzņēmās lielāku risku. Jānis darbojās piesardzīgi, bet Pēteris uzņēmās lielāku risku un dzēra labāku šampanieti.

Kad visi biznesa dalībnieki sāk uzņemties pārāk lielus riskus, tas ir krīzes priekšvēstnesis.

Kā izskatītos abi biznesa plāni, ja 2005. gadā sāktos lejupslīde un 2006. gada 1. janvārī apbūves gabali maksātu 950 latu? Ja sāktos lejupslīde, Jānis varētu izvēlēties – pārdot apbūves gabalus un palikt ar 9500 latu kapitālu vai paturēt tos, gaidot cenas pieaugumu nākamajā vai aiznākamajā gadā. Pēterim vairs nav izvēles, jo 2006. gadā viņam nav naudas, par ko maksāt kredīta procentus, un, ja Pēterim nebūtu papildus ko ieķīlāt, banka Pētera apbūves gabalus pārdotu un Pēteris, pazaudējis visu, paliktu ar 5000 latu lielu parādu atlikušajai mūža daļai.

Tieši tā notiek krīzes laikā. Krīzes soda tos, kas izvēlas pārāk lielu risku.

Lai krīzes laikos saglabātos finanšu sistēma, valstis ar likumu aizliedz bankām uzņemties pārāk lielu risku. Īpaši pēc 20. gadsimta

30. gadu lielās depresijas tika radīti smagi ierobežojumi banku riskiem. Bankām tika limitēts izsniedzamo kredītu apjoms, aizliegts kreditēt tikai vienu nozari utt.

Lai pelnītu vairāk, bija jādibina bankas, kuras ir ārpus noguldījumu apdrošināšanas sistēmas. Tā radās mūsdienu investīciju bankas, kuras darbojās ar lielāku risku un netika uzraudzītas tā, kā klasiskās bankas.

2008. gada septembris un oktobris pārvilka treknu svītru pāri bezkrīžu teorijā. Atklājās, ka tradicionāli depozītu bankas, kurām ir jāminimizē riski un jādiversificē nauda, formāli izpildīja nosacījumus, sadalot noguldītāju naudu pa desmit investīciju banku ieguldījumiem. Taču tika noklusēts, ka visi šie ieguldījumi bija atdoti vienai nozarei – hipotekārajiem kredītiem – un bankas bija nevis diversificējušas riskus, bet visas olas iekrāvušas vienā grozā. Rezultātā uz bankrota sliekšņa nonāca visas lielākās ASV un liela daļa Rietumeiropas banku.

Tagad atklājas, ka tirgus ekonomikas visspēcības sludinātāji paši, visticamāk, nekad nav ticējuši tirgus visspēcībai, jo visu šo laiku un arī 2008. gada rudenī tirgus ekonomikas ieviešanas principi atpaliek no deklarētā. Nostāja ir primitīva. Peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi socializēti. Tā notiek Alitalia privatizācijā, kad investori nopērk tikai peļņu nesošus aktīvus, bet visi zaudējumi tiek socializēti – tie būs jāsedz nodokļu maksātājiem. ASV Kongresa atbalstītā 700 miljardu palīdzība banku sektoram arī atbilst principam – peļņu privatizēt un zaudējumus socializēt. ASV valdība par nodokļu maksātāju naudu izpirks visus sliktos kredītus. Tos (sliktos) kredītus, kurus bankas ir izsniegušas maksātnespējīgiem klientiem. Banku peļņa un kredīti maksātspējīgiem klientiem, kas nodrošina banku peļņu, paliks privāto banku īpašnieku pārziņā. Par šo afēru ikvienam vidējam amerikānim (zīdaiņus un nespējniekus ieskaitot) būs jāsamaksā 2000 dolāru. Peļņa paliks privatizēta, bet bankas un vadītāji, kuriem bija jāpazūd no biznesa vides pārāk augstā riska dēļ, tiks izglābtas. ASV valdība visus sliktos kredītus aizstāj ar valsts parādzīmēm. ASV valdība neatļauj krīzei attīrīt biznesa vidi no avantūristiem un pārāk alkatīgajiem. Tiem tagad ļaus darboties arī nākamajā desmitgadē.

Eiropā tiek realizēts cits virziens. Eiropā valstis pārņem banku sektoru, notiek masveida nacionalizācija. Banku īpašnieki, kas pieļāva banku pārāk lielos riskus, paliek ar nulli. Vislielākie avantūristi no banku vadības tiek patriekti. Tas dod cerības, ka vismaz Eiropā krīze attīrīs sistēmu no tiem, kam lielajā biznesā nav vietas.

Ja runājam par Latviju, tad mums neizdosies izvairīties no globālās krīzes sekām. Vistraģiskāk to izjūt lielākā 2. līmeņa pensiju fonda ieguldītāji. Hansa pensiju IP Dinamika ienesīgums no gada sākuma ir mīnus 17,6%. 2. līmeņa pensijas 338 tūkstošiem strādājošo izrādījās melnais caurums. Taču šī nebūs pirmā reize, kad Latvijas iedzīvotāji pazaudēs nākotnes pensijas. Tas varbūt stimulēs politiķus atcelt banku monopolu 2. līmeņa pensiju pārvaldē. Taču neviens politiķis, neviena partija telekameru priekšā nav uzņēmusies politisku atbildību par 2. līmeņa pensiju sistēmas krahu.

Valdības nākamā gada budžeta projekts ir pārāk optimistisks, taču, salīdzinot ar Islandi, Latvijā viss ir normāli. Pat ja piepildīsies skarbākās prognozes un IKP samazinājums būs trešdaļas apjomā, tad tas nozīmēs atgriešanos pie patēriņa 2005. gada līmenī. Mēs spējām pārvarēt daudz lielāku ekonomikas krahu 1990.–1992. gadā un izturēsim arī tuvāko gadu nedienas.

 

Lukašenko atkal varēs iebraukt ES

Vilis Kasims, Nadežda Titova,  Diena  10/13/08    Eiropas Savienība atcēlusi Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko un vairākām citām valsts amatpersonām noteikto aizliegumu iebraukt ES. Kā ziņo Reuters, uz šādu soli ES izšķīrusies pateicībā par Baltkrievijas izpildīto solījumu atbrīvot politieslodzītos. Vienlaikus aizliegums palicis spēkā valsts Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājai Lidijai Jermošinai, kā arī trim citām amatpersonām, kuras tiek uzskatītas par galvenajiem vaininiekiem A.Lukašenko politisko pretinieku "apklusināšanā". Baltkrievijas uzņēmējiem un valdības darbiniekiem joprojām arī ir iesaldēti Eiropas valstu bankās glabātie līdzekļi.

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) šo Eiropas Savienības lēmumu vērtē pozitīvi. Viņaprāt, tas ir kā iedrošinājums Baltkrievijas varas pārstāvjiem veikt turpmākos uzlabojumus cilvēktiesību un demokrātijas jomā. Ministrs Dienai arī norādīja, ka “Latvijas interesēs ir, lai kaimiņvalsts Baltkrievija attīstītos demokrātijas virzienā”. M.Riekstiņš pauž cerību, ka sankciju atcelšana uz sešiem mēnešiem Baltkrieviju ietekmēs pozitīvi.

 

Latvija pārsūdzēs ECT spriedumu Kononova lietā

DELFI   10/14/08    Ministru kabinets nolēma iesniegt Eiropas Cilvēktiesību tiesas (Tiesa) Lielajā palātā apelāciju lietā par Vasīlija Kononova sūdzību pret Latviju, informēja Latvijas Ārlietu ministrijas Preses centrā.

Valdības apelācijas sūdzību vispirms izskatīs piecu Lielās palātas tiesnešu kolēģija, kas lems par to, vai lieta skar būtiskus Konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus, vai arī tā skar svarīgu jautājumu, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu Lielajā palātā. Kolēģija var pieņemt lietu izskatīšanai Lielajā palātā vai arī to noraidīt.

Šogad 24.jūlijā pasludinātajā palātas spriedumā Tiesa ar četrām balsīm pret trijām atzina Cilvēktiesību konvencijas 7.panta pārkāpumu un piesprieda iesniedzējam kompensāciju morālā kaitējuma atlīdzībai 30 000 eiro (aptuveni 21 000 latu) apmērā. Pats iesniedzējs lūdza Tiesu atlīdzināt viņam materiālos zaudējumus un morālo kaitējumu piecu miljonu eiro (aptuveni 3,5 miljoni latu) apmērā.

Sūdzību Tiesā Kononovs iesniedza 2004.gadā, uzskatot, ka viņš Latvijā ticis notiesāts par nodarījumiem, par kuriem to izdarīšanas brīdī nebija paredzēta kriminālatbildība ne starptautiskajos, ne nacionālajos tiesību aktos.

 

Bankrota priekšā var nonākt arī Baltija, brīdina SVF

Apollo   10/14/08    Teju bankrotējušās Īslandes scenārijs varētu atkārtoties arī citās valstīs, un patlaban visievainojamākās esot Baltijas valstis – Latvija, Lietuva un Igaunija. Tā brīdinājis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), vēstī "The Independent".

Fonda direktors Dominiks Štrauss-Kāns norādījis, ka pagaidām pasaules finanšu krīze ir atstājusi ierobežotu iespaidu uz banku sistēmām attīstības stadijā esošajās ekonomikās, tomēr "stresa pazīmes pieaug".

Īslande pirmdien oficiāli vērsusies pie SVF pēc palīdzības.

Štrauss-Kāns norāda, ka dažas Austrumeiropas bankas ir kļuvušas arvien ievainojamākas no krīzē nonākušo nekustamo īpašumu tirgu puses, iegūstot naudu starptautiskajos tirgos tieši tādā pat veidā, kā Īslandes bankas, kas tagad bankrotējušas un ir nacionalizētas.

Štrauss-Kāns bažījas, ka šādas bankas varētu samazināt kreditēšanas apjomu. Šāda scenārija risks esot paaugstinājies Baltijas valstīs, kur mājokļu cenas un kreditēšana ir kritušās. Viņš gan arī norādījis, ka atšķirībā no Īslandes, trīs Baltijas valstis ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tāpēc varētu vērsties pēc palīdzības ES.

 

Četri gruzīni lūdz patvērumu Latvijā

DELFI   10/16/08    Trešdien patvērumu Latvijā lūgusi kāda četru gruzīnu ģimene, informēja Valsts robežsardze.

Trešdien Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Imigrācijas dienesta amatpersonas saņēma četru gruzīnu izcelsmes personu, kas ir vienas ģimenes locekļi, rakstiskus iesniegumus. Personas pieprasīja patvērumu Latvijas Republikā.

Patvēruma pieprasītāji uzrādīja derīgus ceļošanas dokumentus un vīzas. Robežsardzes amatpersonas usākušas procesuālās darbības iesneigumu izskatīšanai.

 

ASV apsola Latvijai drīzu bezvīzu režīmu

TVNET   10/17/08    ASV prezidents Džordžs Bušs šodien Baltajā namā Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Slovākijas, Ungārijas, Čehijas un Dienvidkorejas pārstāvjiem paziņoja par bezvīzu režīma ieviešanu. Buša runu Baltajā namā klātienē klausījās arī Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs.

ASV prezidents uzsvēra, ka drīz pilsoņi no šīm septiņām valstīm (Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Slovākijas, Ungārijas, Čehijas un Dienvidkorejas) varēs ceļot gan tūrisma, gan arī biznesa braucienos uz ASV bez vīzas.

Džordžs Bušs arī sacīja, ka kopš 11. septembra mēs dzīvojam pasaulē, kurā var paplašināt ceļošanas iespējas tikai pie zināmiem drošības nosacījumiem. Viņš arī piebilda, ka cilvēki varēs ceļot uz ASV tikai iepriekš piereģistrējoties internetā, un izmantojot pases ar personu biometriskajiem datiem.

Valsts prezidents Valdis Zatlers, vērtējot ASV prezidenta runu, pavēstīja, ka tā apliecina abu valstu savstarpēju uzticības līmeni. Viņš uzskata, ka tā ir liela dāvana Latvijai valsts svētkos.

Jāpiebilst, ka ASV prezidents savā runā precīzi nenorādīja datumu, sākot no kura Latvijas pilsoņi uz ASV varēs ceļot bez vīzām. Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš uzskata, ka tas varētu būt novembra vidū. Latvijas televīzijas rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka bezvīzu režīms ar ASV varētu stāties spēkā 13. vai 17.novembrī.

Bezvīzu režīms attiecas tikai uz Latvijas pilsoņiem un nevis visiem valsts iedzīvotājiem.

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš intervijā Latvijas televīzijai sacīja, ka bezvīzu režīmu ar ASV Latvija var arī zaudēt, ja pārāk daudz cilvēku uz Amerikas Savienotajām Valstīm dosies nelegāli strādāt. Viņš atgādināja prezidenta Džordža Buša teikto, ka bezvīzu režīms attiecas tikai uz darījuma un tūrisma braucieniem.

Jau ziņots, ka ASV prezidents Džordžs Bušs savulaik solīja ieviest bezvīzu režīmu ar Baltijas valstīm vēl pirms savas prezidentūras termiņa beigām, jo sarunas ar Vašingtonu par atvieglotu ceļošanu Latvijai ilga jau vairākus gadus. Jau septembrī ASV vēstniecība nāca klajā ar paziņojumu, ka Latvija ir gatava bezvīzu režīmam.

 

Šķēle: Ja Amerikā ir iesnas, tad Eiropā būs plaušu karsonis

TVNET   / LETA , Radio SWH   10/18/08    Šodien Dailes teātrī notiek Tautas partijas kongress, kurā ar runām jau ir uzstājušies vairāki partijas līderi, to skaitā arī Aigars Kalvītis un Andris Šķēle. Bijušais premjers un līdzšinējais Tautas partijas līderis savā runā atzina, ka nebūt nenožēlo iepriekš valdības vadītāja postenī paveikto un savus politiskos lēmumus uzskata par savlaicīgiem un izsvērtiem. Savukārt Andris Šķēle atgādināja uzņēmēju vidū populāro teicienu: ja Amerikā ir iesnas, tad Eiropā būs plaušu karsonis!

Aigars Kalvītis norādīja, ka varbūt ir bijis ērts karikatūru zīmēšanai, toties ļoti neērts stumdīšanai un bīdīšanai to vai citu spēku pavadā. Pēc viņa vārdiem, treknie gadi patiešām ir bijusi realitāte, varbūt gan īsāki nekā varētu vēlēties, taču, iespējams, tieši tāpēc arī daudz pamācošāki. Bijušais premjers sacīja, ka ir strādājis, nerēķinoties ne ar laiku, ne ar veselību, izliekot sevi visu.

Aigars Kalvītis savā atskaitē uzsvēra, ka TP piedzīvojusi valdības maiņu un dramatiskus mēģinājumus iedragāt partijas reputāciju.

Kalvītis norādīja, ka TP ir konservatīva, labēja partija, kas daudziem nepatīk. Bez krastu liberālisms, kas valda publiskajā telpā, pēc Kalvīša teiktā, vairo tādus darboņus, kam vienalga, kurā partijā viņi ir, vai par kuru partiju viņi nobalso.

"Svarīgi ir tikai iztapt konkrētajā brīdī skaļāk brēcošajai interešu grupai vai nobalsot par tiem, kas sola kripatiņu vairāk no tā leģendārā lāča ādas, kas tā arī nekad netiks nomedīts," uzskata Kalvītis.

Kalvītis norādīja, ka viņa vadītā valdība vēlējās skaidrību un sakārtotību pārmērīgi saklupušajā Latvijas drošības un pārraudzības iestāžu sistēmā, tomēr rezultātā tika piedzīvoti ne pārāk veiksmīgi referendumi.

Viņaprāt tieši konservatīvās pamatvērtības: savas mājas, sava ģimene, produktīvs darbs, kas spēj nodrošināt un saglabāt gan mājas, gan ģimeni ir tas stabilais pamats, uz kura balstās jebkura nācija, jebkura valsts. Tomēr realitāte esot tāda, ka liberāļu balsis ir aizvien daudzskaitlīgākas un skaļākas, tieksme apšaubīt un kritizēt bieži vien pāraug postošā destruktīvismā, bet indivīdu tiesības pacelšana pāri visam ieved morālā relatīvismā.

Kalvītis pauda viedokli, ka šobrīd var jau sacīt, ka tradicionālu pamatvērtību apliecinātāji Latvijā ir gandrīz vai vajāta minoritāte. Mediju un biznesu grupējumu cīņas un it kā neatkarīgu nevalstisko organizāciju faktiski politiskas darbības apstākļos, tieši partiju politika ir kļuvusi par tādu kā peramo zēnu. Žurnālistiem, polittehnologiem un allaž ar visu neapmierinātai sabiedrības daļai par dzīves saturu un piepildījumu ir kļuvis vienpusīgi un neargumentēti kritizēt.

"Ne vairs pirmo gadu tiek tērēti gan finansiāli, gan tiesiskie, gan administratīvie līdzekļi, gan tāpat tiek kulti tukši salmi, lai par visu Latvijas nelaimju cēloni padarītu pašu Latvijas Satversmē noteikto politiskās pārstāvniecības principu," sacīja Kalvītis.

TP līderis arī aicināja vērtēt, ko nozīmē jēdziens "Latvijas tauta". Pēc viņa teiktā, ikdiena mudina domāt, ka viscaur darbojas kaut kādas savstarpēji naidīgas, citu citas apkarojošas interešu grupas.

"Aizvadīto gadu laikā ir notikusi manuprāt ļoti bīstama tautas kolektīvās uzmanības pārbīde no pamatvērtībām uz instrumentiem," uzskata Kalvītis.

To viņš salīdzināja ar "ņemšanos un ķimerēšanos" pa valsti kā pa pieputējušu pulksteņa mehānismu, par kura darbības principiem nav nekādu zināšanu.

Kalvītis, stingri uzsvēra, ka TP pirmais pienākumus ir turēties pie saviem programmā deklarētajiem principiem un vērtībām. Viņš arī atzina, ka politikā un vispār cilvēku sabiedrībā nevar iztikt bez harizmātiskām personībām, bez līderiem.

Runājot par viņa valdības laikā aizsāktajiem darbiem Kalvītis norādīja, ka ir jāturpina skolu renovācija un eksakto kabinetu izveide. Viņaprāt ir jānostiprina sapratne, ka matemātikas, fizikas, ķīmijas un bioloģijas mācīšana ir absolūti nepieciešama, lai latvieši saglabātos un attīstītos kā nācija.

Savukārt ekspremjers un Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle savu runu, kā jau bija gaidāms, pārsvarā veltīja norisēm Latvijas ekonomikā. Viņš brīdināja, ka Latvija var iestigt ilgtermiņa stagnācijā, jo pārāk maz tiek motivēta uzņēmumu izaugsme, kā arī domāts par konkurētspējas un produktivitātes celšanu.

Andris Šķēle arī kritizēja pašreizējo valdību, kas, pēc viņa domām, nav spējusi līdz ar budžetu piedāvāt spēcīgu to pavadošo likumprojektu paketi. Savukārt Latvijas bankai, pēc Tautas partijas dibinātāja domām, ļoti labi padodas sabiedrisko attiecību veidošana.

Šķēle norādīja, ka kadastrālā vērtība tika pārvērtēta laikā, kad plauka spekulācijas ar nekustamajiem īpašumiem, tāpēc tā ir noteikta pārmērīgi augsta. Savukārt Latvijas Banka, pēc Šķēles teiktā, nepilda savu likumā noteikto galveno pienākumu, saglabāt cenu stabilitāti valstī. Viņaprāt tā pēdējā laikā ir koncentrējusies uz publiskām attiecībām, kuras tai veicoties labāk.

Nesen pieņemtais Maksātnespējas likums nekādi neaizsargā mazo investoru intereses, kuriem ir cerības saņemt tikai 30 santīmus no katra ieguldīta lata, pie tam triju gadu laikā. Likumi arī neveicina peļņas reinvestēšanu un jauna kapitāla piesaisti ražošanai. Liels slogs ekonomisko grūtību laikā uzņēmējiem ir soda sankcijas, kas ir par laikā nesamaksātajiem nodokļiem.

Krīzes laikā visvairāk pazaudēšot vidusšķira, kura ir valstu donors labējām, konservatīvajām partijām. Īpaša gādība ir jāizrāda par pedagogiem un medicīnas darbiniekiem, kuri nespēj saglabāt iepriekšējo gadu dzīves līmeni. Savukārt lauksaimniecību apdraud sīko saimniecību īpatsvars un tas, ka laukos ir pārāk maz industriālo zemnieku.

Tomēr Šķēle arī atgādināja, ka katra krīze dod iespēju kaut ko mainīt - atmest nebūtisko un atrast risinājumus. Andris Šķēle arī citēja finanšu aprindās populāro teicienu: “Ja Amerikā ir iesnas, tad Eiropā būs plaušu karsonis”, un retoriski vaicāja, vai tiešām daudzi tagad domā, ka Amerikā patlaban ir tikai iesnas?

Andris Šķēle arī piebilda, ka pēdējos gados nekas netika darīts, lai nopietni bremzētu patēriņam paredzēto kredītu apjomu, bet tādā gadījumā sekas ir neizbēgamas.

 

Paegle: ES sadarbība drošības un aizsardzības jautājumos joprojām ir ļoti vāja

LETA  10/20/08    Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sadarbība drošības un aizsardzības jautājumos joprojām ir ļoti vāja un tai trūkst vienota stratēģiska redzējuma, uzskata Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Vaira Paegle (TP).

ES Kopējai ārējās un drošības politikas (KĀDP) militārā dimensija joprojām ir ļoti vāji attīstīta un tai trūkst vienota stratēģiska redzējuma, šodien Eiropas lietu komisijas sēdē teica Paegle. Turklāt ES vērojama arī zināma identitātes krīze, jo tā nespēj vienoties par attiecībām ar NATO - vai abas organizācijas drošības jautājumos konkurē vai papildina viena otru, uzsvēra komisijas vadītāja.

Kā Saeimas Eiropas lietu komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas apvienotajā sēdē skaidroja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Juhansone, ES KĀDP joma pilnībā ir dalībvalstu kompetencē. Proti, lēmumus šajos drošības jautājumos ES Padomē dalībvalstis pieņem pēc vienbalsības principa. Kaut arī šobrīd ratifikācijas procesā esošais Lisabonas līgums KĀDP ienesīs zināmas izmaiņas, šis vienprātības princips tiks saglabāts arī turpmāk. Līdz ar to šajā jautājumā nacionālā suverenitāte netiek ierobežota, uzsvēra Juhansone.

Savukārt Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Jānis Sārts atgādināja, ka Latvija iestājas par turpmāku ES aizsardzības jautājumu atstāšanu pilnīgā dalībvalstu kompetencē. "Mums nav pieņemams, ka Latvijai būtu jāsūta karavīri kādā Eiropas Savienības militārajā misijā bez mūsu piekrišanas," teica Sārts. Viņš norādīja, ka ES līdz šim ir sekmīgi veikusi pārsvarā nelielas, specifiskas militārās misijas. Piemēram, šobrīd ES vada miera uzturēšanas misiju Čadā. Tiek gatavota arī ES jūras kaujas grupa, kas cīnīsies ar Somālijas pirātiem.

"Tomēr Latvija nevienā no ES militārajām misijām nepiedalās, jo mūsu prioritāte šobrīd ir Afganistāna," norādīja Sārts. Viņš darīja zināmu, ka tuvākajā nākotnē trīs Baltijas valstis kopā NATO ātrās reaģēšanas spēku rīcībā nodos bataljonu karavīru.

Gan Saeimas deputāti, gan ministriju pārstāvji atzina, ka ES un NATO sadarbība drošības jautājumos līdz šim vēl nav sekmīgi attīstīta. Sārts norādīja, ka visbūtiskākais, lai NATO un ES militārās aktivitātes nepārklātos un nebūtu neauglīga konkurence. Latvija kā NATO un ES dalībvalsts uzskata, ka šo abu organizāciju sadarbība drošības jautājumos ir rūpīgi jāsabalansē.

Saeimas deputāts Juris Dobelis (TB/LNNK) izteicās, ka būtiska NATO un ES sadarbības uzlabošana tuvākajā laikā esot maz iespējama, jo to bloķē Turcija. Turku politiķi ir nopietni aizkaitināti par ES politiķu kritiskajiem izteikumiem saistībā ar Turcijas iespējamo dalību ES, skaidroja deputāts. Viņš pauda neizpratni par šādu, viņaprāt, nepamatotu Turcijai adresētu kritiku un uzsvēra, ka Latvijai vajadzētu veidot labas attiecības ar Turciju. Savukārt Juhansone atgādināja, ka Latvija vienmēr konsekventi atbalstījusi ES iestāšanās sarunu turpināšanu ar Turciju.

 

 Politologi: Zatlera vizīte Maskavā atlikta uz ilgu laiku

Nadežda Titova,  NRA   10/24/08    Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte uz Krieviju tuvākajā laikā nenotiks, visticamāk tā atlikta ne tikai līdz gada beigām, bet uz krietni ilgāku laiku, uzskata Dienas aptaujātie eksperti. Tas skaidrojams gan ar politiska satura neesamību, gan Krievijas attieksmi pret kaimiņvalstīm.

Kā Diena jau rakstīja, pēc sarunām ar Latvijas ārlietu ministru Māri Riekstiņu (TP), Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Maskavā paziņoja, ka Latvijas prezidenta vizītei Krievijā šobrīd neesot piemērota "politiski informatīvā fona".

Vizīte notiks 2015.gadā

Politologs Pēteris Viņķelis piekrīt, ka šādai V.Zatlera vizītei šobrīd nav satura, nav sagatavoti svarīgi līgumi, ko abu valstu prezidenti varētu parakstīt. Turklāt, pēc viņa vārdiem, "daudzi gan Maskavā, gan Rīgā nemaz negribētu dzirdēt to, kas V.Zatleram būtu sakāms par Krievijas attieksmi pret kaimiņvalstīm un Eiropas Savienību". Politologs arī uzsver, ka attiecības neveidojas no vizītēm, jo vizītes drīzāk apstiprina sasniegto savstarpējo attiecību veidošanā. P.Viņķelis prognozēja, ka tikšanās augstākajā līmenī  ar Krieviju noteikti būs tad, kad Latvija pārņems prezidējošās valsts pienākumus Eiropas Savienībā 2015.gada.

Prezidentam "jānokāpj no čemodāniem"

Līdzīgi arī politologs Andris Sprūds uzskata, ka pareizi būtu pārtraukt gatavošanos iespējamai vizītei Maskavā. Prezidentam ir “jānokāpj no čemodāniem”, teic politologs. A.Sprūds arī uzskata, ka Krievijai šobrīd ir iespējas manipulēt ar izteikto uzaicinājumu, vērojot Latvijas “uzvedību”. Viņaprāt, lielu iespaidu uz vizītes iespējamību atstāja Gruzijas konflikts, taču ir arī virkne citu iemeslu. Viens no tiem ir nesagatavotie līgumi, ko apmeklējuma laikā bija plānots parakstīt. Svarīgs aspekts, pēc politologa viedokļa, ir arī tas, ka Krievijā šobrīd nav īstais laiks sagaidīt pārstāvjus no Baltijas valstīm, kas lielajā kaimiņvalstī tiek uzskatītas par nedraudzīgām. A.Sprūds uzskata, ka Latvijai un Krievijai būtu jāatgriežas pie “pastkastīšu diplomātijas”, kas bija deviņdesmitajos gados un kas paredz sadarbību un konstruktīvas sarunas, taču bez mēģinājumiem “par katru cenu šīs attiecības uzlabot”.

 

Juka Rislaki ASV iepazīstina ar grāmatu «Maldināšana: Latvijas gadījums»

Diena  10/24/08    Latvijas vēstniecībā Vašingtonā, ASV, ceturtdien notikusi lasītāju tikšanās ar grāmatas «Maldināšana: Latvijas gadījums» (angliski tiek izdota ar nosaukumu: The Case for Latvia – Disinformation Campaigns against a small nation) autoru Juku Rislaki. Viņš ASV viesojas pētniecības nolūkos, ziņo Ārlietu ministrijas preses dienests.

J.Rislaki ir Latvijā dzīvojošs somu žurnālists un rakstnieks, Latvijas lasītājiem pazīstams arī kā laikraksta «Diena» politisko karikatūru autors un pastāvīgs portāla diena.lv blogotājs.

J.Rislaki ar lasītājiem iepazīstināja Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs un savulaik Triju Zvaigžņu ordeni saņēmušais Džona Hopkinsa universitātes Transatlantisko studiju centra pētnieks un ilggadējs Latvijas atbalstītājs Maikls Haltzels, kurš bijis arī ārpolitikas padomnieks senatoram Džo Baidenam. Dž.Baidens šobrīd kandidē uz ASV viceprezidenta posteni.

 

Latvijas pilsoņi uz Austrāliju var doties bez vīzas

NRA   10/27/08    No šodienas Latvijas pilsoņi bez vīzas varēs ceļot uz Austrāliju biznesa un tūrisma nolūkos, ja uzturēšanās Austrālijā nepārsniedz trīs mēnešus gada laikā, informē Ārlietu ministrija.

Lai ieceļotu Austrālijā bez vīzas, Latvijas pilsonim pirms ceļojuma ir jāreģistrējas Elektroniskās ceļošanas sistēmā (eVisitors service). Elektroniskās ceļošanas sistēma pieejama Austrālijas Imigrācijas un pilsonības departamenta mājas lapā www.immi.gov.au/e_visa/visitors.htm .

 

Sasauks ārkārtas ES samitu

NRA   10/27/08    Eiropas Savienības Padomē prezidējošā Francija plāno 7.novembrī sasaukt globālajai finanšu krīzei veltītu ārkārtas Eiropadomes samitu, vēstī Saeimas ES informācijias centrs.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī vēlas sasaukt ES līderu samitu, lai sagatavotu vienotu ES pozīciju gaidāmajai G20 valstu vadītāju sanāksmei, vēsta portāls EurActiv.com. "Mēs vēlamies par finanšu krīzi runāt vienotā Eiropas valodā," žurnālistiem teicis Francijas prezidents

Nikolā Sarkozī jau vairākkārt aicinājis nopietni pārskatīt pasaules finanšu sistēmas pamatus, lai nepieļautu līdzīgu krīžu atkārtošanos. Kaut arī daudzas ES dalībvastis tam paudušas atbalstu, nav zināms, par cik lielu finanšu sektora regulāciju ES varētu vienoties.

Gaidāmajā G20 sanāksmē ES pārstāvēs Francija, Lielbritānija, Vācija un Itālija. Tomēr šīm četrām valstīm vajadzēs saņemt visu ES dalībvalstu mandātu runāt ES vārdā, raksta EurActiv.com, atgādinot, ka problēmas radot Spānija, kura arī vēlas piedalīties plānotajā G20 samitā. Bez tradicionālā industriāli attīstītāko valstu septītnieka, Vašingtonas samitā aicinātas piedalīties arī Krievija, Ķīna, Brazīlija, Indija, Meksika, Sauda Arābija, Turcija.

 

Cimdars novēros prezidenta vēlēšanas ASV

NRA   10/27/08    Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars piektdien, 31.oktobrī, dosies uz ASV, kur novēros 4.novembrī gaidāmās prezidenta vēlēšanas.

Cimdars ASV uzturēsies Starptautiskā vēlēšanu sistēmu fonda (IFES) vēlēšanu ekspertu grupas sastāvā. Vizītes laikā vēlēšanu ekspertiem būs iespēja iepazīties ar vēlēšanu menedžmenta jautājumiem ASV, tostarp vēlēšanu pārraudzības, vēlētāju reģistrācijas, balsošanas kārtības, balsu skaitīšanas un priekšvēlēšanu kampaņas nosacījumiem, kā arī novērot vēlēšanu norisi Vašingtonas vēlēšanu iecirkņos.

Uzaicinājumu iepazīties ar ASV vēlēšanu sistēmu un novērot 2008.gada prezidenta vēlēšanas ASV Latvijas CVK priekšsēdētājs saņēmis no IFES prezidenta un izpilddirektora Žana Pjēra Kingslija.

 

Uz ASV bez vīzas varēs ceļot no 17.novembra

Nadežda Titova,  Diena  10/29/08    ASV ievieš bezvīzu režīmu ar Latviju no 17.novembra, par to šodien oficiāli Rīgas pilī paziņoja Valsts prezidents Valdis Zatlers pēc tikšanās ar ASV iekšējās drošības ministru Maiklu Čertofu, kurš norādīja, ka Latvijas pilsoņi var izvēlēties Latvijas Republikas dzimšanas dienu nosvinēt jau ASV.

Bez vīzas ASV varēs ieceļot tikai biznesa un tūrisma nolūkos un varēs uzturēties līdz 90 dienām. Būtisks priekšnosacījums ieceļošanai ASV bez vīzas būs Latvijas pilsoņa pase ar biometriskajiem datiem. Pirms ceļojuma būs jāreģistrējas un jāsaņem apstiprinājums no Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmas (ESTA) 

Valsts prezidents uzskata, ka šis ir Latvijas diplomātijas panākums, kas apliecina, ka Latvija un ASV ir partneri, starp kuriem valda liela starptautiska uzticība. Arī M.Čertofs sacīja, ka šis ir simbolisks solis, kas liecina, ka Latvija ir augsti novērtēta, nostādīta līdzvērtīgās pozīcijās ar vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pēc viņa vārdiem, šis ir arī apliecinājums Latvijas attīstībai kopš aukstā kara laikiem.

V.Zatlers apsveica visus Latvijas pilsoņus un novēlēja veiksmīgus ceļojumus uz ASV.

 

Riekstiņš: Latvija izjutusi ļoti spēcīgu Buša atbalstu

LETA  10/29/08    Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) trešdien preses konferencē uzsvēra ASV prezidenta Džordža Buša administrācijas lomu bezvīzu režīma ieviešanā starp Latviju un ASV.

Kā norādīja Riekstiņš, gatavojoties bezvīzu režīma ieviešanai, Latvija izjutusi spēcīgu ASV administrācijas un īpaši Buša atbalstu. Ministrs arī atgādināja to, ka Bušs savas vizītes laikā Rīgā īpaši akcentējis nepieciešamību sniegt jaunas iespējas gan Latvijas, gan citu Austrumeiropas valstu pilsoņiem apmeklēt Savienotās Valstis.

«Bezvīzu režīms sniegs jaunas iespējas iepazīt šo zemi gan tūristiem, gan uzņēmējiem un cilvēkiem, kas vēlas apmeklēt savus radiniekus,» norādīja Riekstiņš un uzsvēra, ka ceļošanas process būs jūtami vienkāršāks «bez līdzšinējās birokrātijas peripetijām».

Ministrs arī akcentēja, ka Latvijas sadarbība neaprobežosies tikai ar ASV un sarunu laikā par bezvīzu režīma ieviešanu stiprināta sadarbība starp abu valstu ekspertiem gan noziedzības, gan terorisma apkarošanas un citos jautājumos, kas dos iespēju Latvijai nākotnē sadarboties ar ASV arī citās būtiskās jomās.

Prieku par bezvīzu režīma ieviešanu pauda arī ASV iekšējās drošības ministrs Maikls Čertofs, norādot, ka šis ir nopietns sasniegums abu valstu tālākajā attīstībā un ASV uzskata, ka Latvijai sadarbības kontekstā, skatoties no 21.gadsimta notikumu attīstības viedokļa, būtu jāatrodas uz vienas pakāpes ar vecajām Eiropas valstīm.

Vienlaikus Čertofs arī atgādināja kārtību, kādā Latvijas pilsoņi varēs ceļot uz ASV, proti, uzrādot biometrisko pasi un Elektroniskās ceļošanas atļaujas (ESTA) sistēmas apstiprinājumu.

Kā ziņots, trešdien Valsts prezidenta Valda Zatlera un ASV iekšējās drošības ministra Maikla Čertofa kopīgās preses konferences laikā tika paziņots, ka ASV bezvīzu režīms ar Latviju stāsies spēkā 17.novembrī.

 

Komentārs: Krievijā vēsture atkārtojas

Askolds Rodins,  Diena  10/30/08    Dabiski, viss nebūs tieši tāpat, kā tas kaimiņvalstī notika pēc 1998.gada 17.augusta, kad tika pasludināta valsts maksātnespēja jeb defolts. Dolāra vērtība pret rubli uzlēca turpat seškārt. Zīmīgi, ka toreiz, tāpat kā tagad, valdība apgalvoja, ka viss ir kārtībā un nav jāļaujas paniskiem noskaņojumiem. Krievijas ekonomikai bija vajadzīgi pāris gadi, lai atkoptos. Skan mazliet paradoksāli, taču to veicināja arī fakts, ka par premjeru pēc defolta kļuva Jevgeņijs Primakovs, uz ārpolitisko darbību orientēts cilvēks, kas par ekonomiku īpaši nelikās zinis.

Kad šoruden kļuva skaidrs, ka ASV finanšu jomā "ziepes" ir klāt, Krievijas premjers Vladimirs Putins pasludināja, ka viņa valstī nekādi satricinājumi neesot iespējami. Sākās runas, ka Krievija būšot miera osta, ka Amerikas laiks visās jomās ir beidzies un ka Krievija pat varot kļūt par pasaules jauno finanšu centru.

Krievijai bija savi treknie gadi: 2003.gadā sākās naftas cenu kāpums, kas augstāko punktu (147 dolāri par barelu naftas) sasniedza šogad jūlija vidū. Bija eksperti, kas prognozēja, ka rudenī barels maksās visus divus simtus. Notika pretējais. Līdz 70% ienākumu Krievijas budžetam dod energoresursu eksports, un nākamā gada budžets orientēts uz to, ka barels naftas maksās vismaz 60 dolāru. Jāpiebilst, ka Valsts dome pieņēmusi budžetu (to izstrādāja vasarā!) jau divos lasījumos. Tas bija nevis prāta darbs, bet gan propagandisks solis nolūkā parādīt sabiedrībai, kas viss ir kārtībā.

Tāpat kā Latvija, arī Krievija savus treknos gadus nav pratusi izmantot lietderīgi. Gandrīz vai vienīgais, ko tā var eksportēt, ir jau minētie energoresursi un kara tehnika un bruņojums. Aptuveni pusi valsts iekšējā tirgus aizņem importētas preces. Krievija, iespējams, varēja izlēkt no izejvielu piegādātāja lomas, tomēr tas netika darīts, vismaz ne nopietni.

Atšķirībā no 1998.gada valstij ārējā parāda faktiski vairs nav. Toties ārzemju bankās krietnus aizņēmumus izdarījuši privātie uzņēmēji un valsts kontrolē esošie uzņēmumi. Parāds nav brālis. Ar privātajiem ir vienkāršāk. Alumīnija karalis miljardieris Oļegs Deripaska, piemēram, oktobra vidū bija spiests pārdot daļu viņam piederošo aktīvu, lai atdotu 4,5 miljardu dolāru parādu, — aizņemties izrādījās neiespējami. Lai nu paliek Deripaska, taču ko tad, ja parādus nevarēs nokārtot, teiksim, Gazprom vai Rosņeftj? Pareizi, maksās valsts. Tāpat kā, starp citu, par Deripasku, ja viņš izrādīsies maksātnespējīgs. Šogad Krievijas uzņēmumi jau atmaksājuši ārzemju bankām aptuveni 50 miljardu, līdz gada beigām jāatmaksā vēl tikpat. Nākamajā gadā būs jāatmaksā divtik. Tas apstākļos, kad Krievijas fondu tirgus zaudējis aptuveni 70% kapitalizācijas. Tas ir pasaules rekords. Krievijas miljardieru "soliņš" pašlaik, visticamāk, ir īsāks nekā vēl pirms pāris mēnešiem.

Taču sabiedrībai pašlaik svarīgākais jautājums ir — kas notiks ar rubli? Krievijas vadības ļaunais prieciņš par to, ka "dolāram vāks", izrādījies pārsteidzīgs. Dolāra vērtības dinamika izrādījās augšupejoša, un pieprasījums pēc dolāriem — augošs. Krievijā, tiklīdz rodas iespēja, saņemot no Centrālās bankas t.s. stabilizācijas kredītus, bankas rubļus maina pret dolāriem. Tā vēl būtu pusbēda, taču šie dolāri nepaliek ekonomikā, bet gan platā straumē aizplūst no Krievijas.

Rubļa devalvācijas iespēja ir ļoti liela. Krievijas uzņēmumu kopējais parāds ārzemju bankām pārsniedz valsts valūtas un zelta rezerves, kas tiek izmantotas, lai noturētu rubļa kursu. Visu laiku oficiālā nostādne (Centrālās bankas vadības un finanšu ministra līmenī) bija, ka devalvācija nekādā gadījumā nav gaidāma. Patiesībā ir tikai divi varianti: krasa rubļa devalvācija, lai saglābtu valūtas un zelta rezerves, vai arī pavilkt devalvāciju garumā, riskējot palikt bez valūtas, kad būs jāatmaksā parādi ārzemju bankām.

Krievijas valdības pirmais vicepremjers Igors Šuvalovs svētdien pirmais no "spices" vīriem ierunājās, ka krasu rubļa kursa svārstību nebūs. Krasu nebūs. Kremļa propaganda visu laiku stāstīja par to, cik slikti ir Amerikā un kas tiek darīts, lai Krievijā nekas tamlīdzīgs nenotiktu. Premjers Putins pavisam nesen pavēstīja, ka daudzi "pārāk frivoli" lietojot vārdu "krīze", Krievijā esot vien Amerikas krīzes atblāzma.

Ja nenotiks brīnums un saglabāsies oktobrī vērotais (aptuveni 15 miljardi dolāru nedēļā) rezervju "apēšanas" temps, Krievija, pēc mērenām aplēsēm, no valūtas un zelta rezervēm būs tikusi vaļā nākamā gada janvāra beigās vai februāra sākumā. Tas pavērs ceļu parādos nonākušo uzņēmumu maksātnespējai un, iespējams, arī kārtīgai ekonomiskajai krīzei.

Oficiālā Krievija un Kremļa propaganda izliekas neredzam valstij draudošās briesmas. Ja par reālo stāvokli runātu kaut vai puslīdz atklāti, nāktos pieminēt arī šī stāvokļa patieso autoru — bijušo konstitūcijas garantu un tagadējo premjeru Vladimiru Putinu.

 

Karavīriem uz Afganistānu nosūta zirņus, šprotes un "ķieģelīti"

NRA   10/31/08    Gatavojoties Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienas svinībām, NATO vadīto spēku Afganistānā Latvijas kontingenta karavīriem tiks nosūtīta īpaša krava, kurā iekļauti latviešu virtuvei raksturīgi pārtikas produkti - zirņi, putraimi, šprotes, žāvēts speķis un citi gardumi.

Jau iepriekšējā īpašā sūtījuma reizē atbalstu Latvijas kontingenta karavīriem Afganistānā izteica A/S "Cēsu Alus" un nodrošināja sūtījumu ar bezalkoholiskajiem dzērieniem. Arī šoreiz minētais uzņēmums sniedz atbalstu Latvijas karavīriem Afganistānā, sagatavojot kārtējo bezalkoholisko dzērienu vedumu, nra.lv informēja Nacionālo bruņoto spēku preses virsnieks Uldis Davidovs.

Vēlmi atbalstīt mūsu karavīrus ir izteicis vēl viens Vidzemes uzņēmums - SIA "N. Bomja maiznīca Lielezers". Maiznīca ir sagatavojusi nosūtīšanai karavīriem Latvijas virtuvei raksturīgo rupjmaizi - svētku maizi, plaucēto rupjmaizi , kā arī "vienkāršo ķieģelīti".

Izmantojot no Latvijas sūtītos pārtikas produktus, Latvijas kontingenta pavāram militārajā bāzē Meimenā ir iespēja papildināt karavīru ēdienkarti ar latviešu virtuvei raksturīgiem ēdieniem. Īpašās kravas ar latviešu virtuvei raksturīgiem pārtikas produktiem karavīri saņem divas reizes gadā.

 

Rīgā noformulēs Gruzijas kara mācības

Agnese Margēviča,  NRA   10/31/08    Baltijas valstu, Gruzijas un Ukrainas prezidenti, vairāku valstu esošie un bijušie valdību pārstāvji, NATO amatpersonas un prominenti eksperti, politiķi, nevalstisko organizāciju pārstāvji un analītiķi šodien un rīt ieradīsies Latvijā, lai piedalītos Rīgas konferencē 2008.

Ne tikai Mihaila Saakašvili ierašanās, bet pati konferences darba kārtība ļauj prognozēt, ka tā paies Gruzijas zīmē.

Rīgas konference 2008 ir jau trešā augsta līmeņa starptautiskā konference par Eiropas un transatlantiskās sabiedrības drošības un ārpolitikas jautājumiem, tādējādi iezīmējot Latviju pasaules kartē kā starptautisko politikas ekspertu un diplomātu tikšanās vietu, informē tās organizētāji – Latvijas Transatlantiskā Organizācija (LATO), Latvijas Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija un Latvijas Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija. Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš šonedēļ norādīja, ka šogad Rīgas konference būs būtisks diskusiju forums par Eiropas Savienības un NATO nākotnes jautājumiem, kā arī Krievijas un transatlantiskās sabiedrības attiecībām īpaši aktuālo ārpolitisko notikumu kontekstā.

Nu jau trešās šāda veida Rīgā notiekošās konferences devīze ir Vienota un brīva Eiropa: 90 gadu pieredze. Šāgada konferencē plānotas diskusijas par to, kā tālāk veidot attiecības ar Krieviju, par izaicinājumiem, ar kuriem 21. gadsimtā saskaras Rietumi, par NATO nākotni. Konferences dalībnieki diskutēs par to, cik ietekmīgs pasaulē ir Rietumu demokrātijas modelis, kā un kāpēc notika Krievijas un Gruzijas konflikts, kādas būs tā sekas, ar kādiem lēmumiem NATO atzīmēs savu 60. gadadienu, kā Rietumiem turpmāk veidot attiecības ar Krieviju, kas sagaida Eiropas Savienību 2009. gadā, kāds ir Eiropas demokrātiju nākotnes redzējums.

Plānots, ka konferencē piedalīsies Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, Čehijas premjera vietnieks Eiropas jautājumos Aleksandrs Vondra, Gruzijas reintegrācijas ministrs Temuri Jakobašvili, bijušais Krievijas Federācijas premjerministra vietnieks Boriss Ņemcovs, NATO Politikas plānošanas vadītājs Džeimijs Šī un citas prominentas personas. Ar jautājuma zīmi pagaidām ir V. Adamkus un V. Juščenko dalība konferencē. Lietuvas prezidenta gadījumā ir runa par reliģiskiem svētkiem 1. novembrī, bet V. Juščenko varētu neierasties sarežģītas iekšpolitiskās situācijas dēļ. Situācija nav mierīga arī Gruzijā, tomēr par M. Saakašvili ierašanos neesot šaubu, informēja konferences organizētāji.

Rīgas konferences kā starptautiska augsta līmeņa diskusiju foruma tradīcija tika aizsākta 2006. gadā, kad līdz ar NATO samita norisi Rīgā norisinājās arī vadošo starptautiskās politikas ekspertu tikšanās, lai diskutētu par būtiskiem izaicinājumiem NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm. 2007. gadā Rīgas konference tika veltīta tematikai Eiropa krustcelēs: ceļā no Rīgas uz Bukaresti, tādējādi turpinot NATO Rīgas samita laikā sāktās diskusijas.

 

 

Valdībā, partijās, NVO un tiesu lietās...

 

 

Baumas par finanšu sistēmu izvērtēs kriminālprocesā

Diena  10/06/08    Drošības policija (DP) ir uzsākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 19. nodaļas par Noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā. Kriminālprocesa uzsākšanas pamats ir pagājušās nedēļas nogalē Drošības policijā saņemtais iesniegums, par to, ka atsevišķas personas ir izplatījušas nepatiesu informāciju par situāciju Latvijas finanšu sistēmā.

"Veicot pārbaudi, konstatēts, ka nepieciešams veikt pārbaudi kriminālprocesa ietvaros, tāpēc sākotnēji kriminālprocess ierosināts pēc Krimināllikuma nodaļas," skaidro DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa. DP lūdz sabiedrības atbalstu, ja personu rīcībā ir konkrēta informācija par baumu izplatītājiem, saņemtajām īsziņām vai telefona zvaniem, informējot DP pa tālruni 67208964 (visu diennakti).

Jau vēstīts, ka kopš šā gada 12. janvāra stājusies spēkā norma Krimināllikumā, kas aizliedz apzināti izplatīt nepatiesas ziņas vai datus par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli. Par to draud brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai arests, vai piespiedu darba, vai arī naudas sods līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.

 

DP sāk kriminālprocesu par mēģinājumu destabilizēt finanšu situāciju Latvijā

LETA  10/06/08   Šodien Drošības policija (DP) sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 19.nodaļas - par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā. Kriminālprocesa sākšanas pamats - pagājušās nedēļas nogalē DP saņemtais iesniegums, ka atsevišķas personas ir izplatījušas nepatiesu informāciju par situāciju Latvijas finanšu sistēmā, informēja DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa.

Veicot pārbaudi, konstatēts, ka nepieciešams veikt pārbaudi kriminālprocesa ietvaros, tāpēc sākotnēji kriminālprocess ierosināts pēc Krimināllikuma nodaļas.

Patlaban DP izmeklēšanas interesēs detalizētu informāciju nesniegs.

Tomēr DP lūdz sabiedrības atbalstu - ja personu rīcībā ir konkrēta informācija par baumu izplatītājiem, saņemtajām īsziņām vai telefona zvaniem, lūgts par to informēt DP pa tālruni 67208964 (visu diennakti).

Jau ziņojām, ka DP ir saņēmusi iesniegumu, kurā paustas bažas, ka atsevišķas personas Latvijā izplata nepatiesu informāciju par banku finansiālo situāciju, lai destabilizētu to darbu.

Apse-Krūmiņa neatklāja, vai iesniegums saņemts no fiziskas vai juridiskas personas, taču uzsvēra, ka par iesniegumu tiks sākta pārbaude un tajā minētie fakti tiks vērtēti kriminālprocesuālā kārtībā.

Tikmēr masu mediju pārstāvji ir saņēmuši anonīmas īsziņas, ka esot aizturēti cilvēki, kuri nodarbojušies ar nepamatotu baumu par Latvijas banku finanšu stāvokli izplatīšanu, taču DP šādu informāciju noliedz.

DP atzīst, ka situācijā, kad pasaules ekonomiskā lejupslīde sasniegusi globālus apmērus, var tikt realizēti mēģinājumi ar nepamatotu baumu kampaņu destabilizēt valsts finanšu sistēmu.

Kā intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" ir uzsvēris "Swedbank" vadītājs Latvijā Māris Avotiņš, uzvirmojušās baumas par it kā "Swedbank" finanšu problēmām ir pilnīgi nepamatotas, par ko liecina arī visi svarīgākie bankas rādītāji.

Avotiņš atzinis, ka pēdējās nedēļas laikā vairāki lielie klienti ir vērsušies bankā, lai iegūtu informāciju par šīm baumām. "Tomēr vienlaikus mēs pašreiz arī paši pie viņiem ejam un izstāstām, kāda ir situācija. Pirmais, ar ko sākt, ir tas, kas tad ir bankas stabilitātes svarīgākās lietas. Viens ir pašu kapitāls - cik īpašnieki iemaksājuši un cik banka pati nopelnījusi. Ja ir pietiekams pašu kapitāls, tad jebkādos turbulentos ūdeņos var izstūrēt cauri. "Swedbank" gadījumā pašu kapitāls ir gandrīz 600 miljoni latu - tas ir tikpat daudz, cik nākamiem diviem konkurentiem kopā. Proti, tie ir 12,66%, bet pēc starptautiskiem kritērijiem jābūt vismaz 8 %. Tātad mums ir ļoti liela rezerve. Šis rādītājs ir būtiski pieaudzis, salīdzinot ar 2006.gadu, kad bija 9%-10%," sacījis bankas vadītājs.

"Otrs svarīgs kritērijs bankas darbībai ir bankas likviditāte, vai banka spēj segt klientu īstermiņa prasības. Šis normatīvs banku biznesā ir ne mazāk kā 30%, bet mums tie ir virs 40%. Visbūtiskākais ir tas, ka mums likvīdo aktīvu apjoms ir gandrīz tikpat liels, cik ir pieprasījuma depozīti. No šāda viedokļa bankas likviditātes pozīcija ir viena no stiprākajām, kāda jebkad bankai bijusi. Svarīgi ir arī tas, kā Latvijas "Swedbank" būvē kredītportefli, kas ir pietiekami liels. Proti, lielu daļu no tā esam finansējuši ar aizņēmumiem no mātesbankas, kura tālāk finansējas finanšu tirgos. Mēs vienmēr esam pieturējušies pie principa, ka, ja izsniedzam kredītu uz ilgu termiņu, arī piesaistām finansējumu uz ilgu termiņu," teica Avotiņš.

Avotiņš uzsvēris, ka baumām par bankas finanšu stāvokli viennozīmīgi pamata nav. "Ja paskatāmies globālās turbulences, tad šobrīd par jebko var baumot, piemēram, vai saule rīt uzlēks vai ne. Svarīgi ir, ka rādām faktus un šodien varbūt izstāstām daudz vairāk par biznesa iekšieni, nekā stāstījām pirms sešiem mēnešiem, - bet tas tāpēc, ka jūtamies pārliecināti par savu biznesu. Turklāt ir viegli šaubīties, ja neko nesaprot. Šobrīd arvien vairāk klienti un arī pašas bankas sāk saprast, ka šis ir mirklis, kad veidojas ilgtermiņa attiecības, kad klienti notic bankai, banka notic klientam, un tas saistīts ar kredītu izsniegšanu, ieguldījumiem."

 

KP vairs neveiks negodīgas konkurences uzraudzību

LETA  10/07/08    Konkurences padome (KP) no 2009.gada 1.janvāra neveiks negodīgas konkurences un tādas maldinošas un salīdzinošas reklāmas uzraudzību, kurai nav būtiskas ietekmes uz konkurenci kopumā.

To paredz šodien valdības sēdē akceptēti grozījumi Konkurences likumā, kas izstrādāti, lai nodrošinātu Ekonomikas ministrijas (EM) līdzekļu ekonomiju 10,67% apmērā, informēja EM Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Vienlaikus likumprojekts paredz no apvienošanās ziņojuma iesniegšanas pienākuma atbrīvot apvienošanās dalībniekus, ja viena apvienošanās dalībnieka apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā nepārsniedz vienu miljonu latu. Līdz ar KP funkciju samazināšanos tiks samazinātas četras KP darba vietas.

Grozījumi likumā noteiks, ka turpmāk KP neveiks negodīgas konkurences un tādas maldinošas un salīdzinošas reklāmas, kurai nav būtiskas ietekmes uz konkurenci kopumā, uzraudzību, bet tās vietā aizskartie tirgus dalībnieki savas intereses varēs aizstāvēt tiesā, iesniedzot civiltiesisku prasību.

Tādējādi negodīgas konkurences un maldinošas un salīdzinošas reklāmas lietas tiks skatītas vispārējās jurisdikcijas tiesās, atbrīvojot valsts resursus no lietas izpētes un pierādījumu savākšanas lietās, kurās netiek nodarīts būtisks kaitējums konkurencei un sabiedrības interesēm. Vēršanās tiesā arī nodrošinās, ka prasības būtu pamatotākas, jo prasītājs pirms prasības celšanas būtu spiests pats veikt dziļāku lietas analīzi, rūpīgāk pamatot savu prasījumu, kā arī ņemt vērā iespējamos tiesvedības izdevumus.

Grozījumi arī nodrošinās, ka KP nebūs jāizvērtē tirgus dalībnieku apvienošanās, kas pēc savas būtības neatstāj būtiskas sekas uz konkurenci, jo viens no apvienošanās dalībniekiem ir mazs uzņēmums. Apvienošanās ziņojums nebūs jāiesniedz, ja viena no apvienošanās dalībniekiem apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā nepārsniegs vienu miljonu latu.

Vienlaicīgi ar grozījumiem Konkurences likumā tiek virzīti un šodien MK akceptēja grozījumus vēl divos likumos - Reklāmas likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Grozījumi Reklāmas likumā paredz izņemt no reklāmas uzraugošo iestāžu saraksta KP gadījumos, kad reklāmai nav būtiskas ietekmes uz konkurenci kopumā, un līdzšinējās tās kompetencē esošās lietas atdot izskatīšanai tiesai. Pārējo reklāmas uzraudzības iestāžu kompetence netiek mainīta.

Savukārt grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz svītrot no KP kompetences normu, kas paredzēja atbildību par aizliegtas reklāmas izplatīšanu.

 

Divi pasaules amatpersonu atalgojumā

Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats, speciāli NRA   10/08/08    Vispārējā taupības ažiotāžas gaisotnē pārskatot pērnā gada amatpersonu deklarācijas, nākas secināt, ka algu iesaldēšana valsts augstākajām amatpersonām lielu skādi nenodarīs

To atalgojums jau tagad ir salīdzināms ar atalgojumu biznesa struktūrās un dažos gadījumos pat ar pasaules līmeņa amatpersonu atalgojumu.

Turpretī vienkāršie darbarūķi – policisti, skolotāji, ārsti u.tml. – acīmredzami jau tagad galus kopā savelk tikai ar grūtībām.

Neatkarīgā izlases veidā izpētīja dažādu valsts amatpersonu 2007. gada deklarācijas. Lai arī izvēlētais amatpersonu saraksts nebūt nav visaptverošs, tomēr tas skaidri parāda milzīgu plaisu atalgojuma apmērā. Ļoti iespējams, ka tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc augstākās amatpersonas tik aktīvi aģitē par algu iesaldēšanu – paēdušais izsalkušo taču nekad nav sapratis.

Augstāko amatpersonu centieni panākt pēc iespējas augstāku atalgojumu iepriekš ir bijuši tik dedzīgi, ka zudusi loģika atalgojuma proporcijās. Piemēram, Lattelecom valdes priekšsēdētājs saņem 20 reižu vairāk nekā Babītes vidusskolas direktors. KNAB nodaļas vadītāja amats, izrādās, ir 20 reižu vērtīgāks nekā Valsts policijas vecākā inspektora amats. Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme direktors ir trīs reizes svarīgāks nekā Valsts prezidents.

KNAB priekšnieks saņem mazāk nekā viņa vietniece, bet Ārlietu un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāri – krietni vairāk nekā šo ministriju ministri. Pēc atalgojuma spriežot, KNAB vadība veic nozīmīgāku darbu par, piemēram, Valsts prezidenta, premjera, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja darbu.

Pētot atalgojumu, nav īsti saprotamas nesenās nomaiņas Ārlietu un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru krēslos. Ārlietu speciālista Normana Penkes izvēli vēl var saprast, jo, nomainot valsts sekretāra amatu pret vēstnieka amatu ANO, viņš varētu saglabāt iepriekšējā atalgojuma līmeni, taču grūti saprotama ir Edgara Rinkēviča vēlme rosīties trūcīgajā Valsts prezidenta kancelejā, upurējot savu līdzšinējo labklājību.

Amatpersonu deklarācijas cita starpā atklāj, ka KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs mēnesī saņem 2193,86 latus. Ņemot vērā J. Juraša apgalvoto laikrakstā Čas, ka viņa alga vidēji ir 700–800 latu mēnesī, var secināt – KNAB lielāko daļu atalgojuma veido piemaksas un prēmijas par dažādu uzdevumu izpildi. Acīmredzot tieši piemaksas pie algas nodrošina varas vertikāli šajā represīvajā iestādē.

Jāatzīmē, ka Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta un Drošības policijas amatpersonu deklarācijas VID mājas lapā nav pieejamas.

Ilgus gadus tika uzskatīts, ka viens no vislabāk atalgotajiem Latvijā ir Rīgas brīvostas pārvaldnieks. Nu atklājies, ka vēl krietni lielāku atalgojumu pērn saņēmis nu jau bijušais Lattelecom valdes priekšsēdētājs, Sorosa fonda finansētās organizācijas Providus padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis – 13 570 latu mēnesī.

***

Algas mēnesī

  • Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis – 13 570,20

  • Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs – 10 934,53

  • Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs – 10 000,72

  • Hipotēku bankas prezidents Inesis Feiferis – 9664,35

  • Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons – 8148,27

  • Lidostas Rīga prezidents Krišjānis Peters – 6202,11

  • Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva – 5185,77

  • Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens – 5137,45

  • Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns – 4399,93

  • Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke – 4294,34

  • Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs – 4192,57

  • Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš – 3619,98

  • Valsts kontroliere Ingūna Sudraba – 3192,36

  • Ģenerālprokurors Jānis Maizītis – 3169,35

  • Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis – 2987,62

  • KNAB direktora vietniece Juta Strīķe – 2532,46

  • KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs – 2486,50

  • KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs – 2193,86

  • Valsts SIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīca direktors Dzintars Mozgis – 2110,96

  • Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Juris Stukāns – 2087,99

  • Premjers Ivars Godmanis – 2076,75

  • Aizsardzības ministrs Atis Slakteris – 1945,72

  • Valsts prezidents Valdis Zatlers – 1718,77

  • Babītes vidusskolas direktors Broņeslavs Rimicāns – 1051,63

  • Valsts policijas vecākais inspektors Agris Sūna – 548,66

  • Vidējā alga medmāsām – 392

  • Vidējā alga skolotājiem – 345

 

Slakteris: Latvijas finanšu sistēmai neinteresants laiks

Diena  10/08/08    Latvijas finanšu sistēmai šis ir neinteresants laiks, šādu viedokli paudis finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), jo, viņaprāt, Latvijas banku sistēmu neskar "globālie vēji", kas satricinājuši Amerikas finanšu tirgu un skārušas vairākas Eiropas valstis. 

Finanšu ministrija trešdien paziņojusi, ka Latvija paaugstinās garantētās atlīdzības slieksni no līdzšinējiem 20 000 eiro līdz 50 000 eiro fizisko un juridisko personu noguldījumiem kredītiestādēs un aizdevumu sabiedrībās. Par summas paaugstināšanu ir vienojušies Eiropas Savienības finanšu ministri. A. Slakteris paziņojis, ka grozījumus Noguldījumu garantiju likumā valdība skatīs paātrinātā kārtībā.

Tomēr ministrs neuzskata, ka noguldītājus Latvijā varētu skart kādi finanšu satricinājumi.

"Iespējams, ka Latvijas finanšu sistēmai šis ir pats neinteresantākais attīstības posms, jo mūsu banku sektoru patiesībā neskar ne Amerikas, ne Eiropas globālie vēji. Eiropas Savienības ministri vienojās par augstāku slieksni noguldījumu garantijām, tostarp arī Latvijā. Līdz ar to Latvijas finanšu sektora dalībnieki tuvākajā nākotnē var rīkoties saskaņā ar saviem biznesa plāniem," norāda finanšu ministrs izplatītajā paziņojumā.

 

Viedoklis: [Šlesera] Infantilisms

Aivars Ozoliņš,  Diena  10/08/08    Daži cilvēki nekad nekļūst pieauguši, taču reti kurš no tādiem nonāk Latvijas satiksmes ministra amatā. Ainārs Šlesers (LPP/LC) savu pusaudža kompleksu kompensēšanai ar naudu piedāvā Latvijas valstij vienkāršu kā kapeika biznesa projektu — turēt muti par Krievijas atdzimstošo imperiālismu, lai viņš var mēģināt arī tur pelnīt ar savu šejienes amatu. Raugi, Krievijas tranzīta labad "mums ir jāizmanto iespēja paklusēt attiecībās ar Krieviju" un "jāseko Somijas modelim", Šlesers nosprieda, būdams Kazahstānā. "Es aicinu, lai to karogu nes citi," Šlesers aicina "nekliegt pirmajiem" par Krievijas darīto. Viņa paša karogs vienmēr ir banknote.

Ar ētiskiem, politiskiem un valstiskas domāšanas aizspriedumiem neapgrūtinātā gribulīša Šlesera privātā biznesa programma Latvijai treknajos gados bija bezdomu "gāzi grīdā", lai pēc tam kaut vai plūdi. Kad šie plūdi tiešām uznāca un Latvija tajos attapās esam bez glābšanas riņķa, Šlesers, kam arī būtu jāuzņemas atbildība par pirmītējo bezatbildīgo ekonomisko politiku un jāpiedāvā izpeldēšanas padoms, nolīda maliņā paklusēt. Visu budžeta apspriešanas un arī finanšu krīzes laiku — ne čiku, ne grabu, ja neskaita dažus ministrijas paziņojumus presei par airBaltic un paša populistisko ierosmi sodīt dzērājus šoferus ar nesamaksājamiem naudassodiem. Taču nebija ilgi jāgaida uz ideju, kur raust naudu, kad Latvija izmēzta gandrīz tukša — Krievijā, protams! Vajag tikai paklusēt par kaimiņvalsts režīma pilnā balsī izsludināto un Gruzijā jau izmēģināto agresīva imperiālisma politiku.

Grūti iedomāties naivāku un bezcerīgāku piedāvājumu, zinot pēdējo piecpadsmit gadu attiecību pieredzi ar Krieviju. Līdz šim lielākā ekonomiskā krīze Krievijā —1998.gadā —, kuru pavadīja agresivitātes uzplūdi pret Baltijas valstīm un piedraudējumi ieviest pret tām ekonomiskas sankcijas, pamatīgi atdzesēja šejienes jūsmotājus par kaimiņvalsts "neierobežotajiem" tirgiem un palīdzēja pārorientēt Latvijas ekonomiku uz Rietumiem un pievienoties Eiropas Savienībai un NATO. Bet tagad pasaules finanšu krīze, kas smagi skars arī Krieviju un kuru pavada ne vairs ekonomisku sankciju, bet jau militāri draudi no Maskavas, likusi Šleseram mudināt valsti pārorientēt ekonomiku atkal uz Krieviju.

Šlesera naudas sajūtu, kas viņam nāk no visdziļākajām iekšām, var saprast — tāpat kā citiem šejienes oligarhiņiem, viņa "uzņēmējdarbība" notiek ar nodokļu maksātāju naudu. Valsts kā tās "saimnieku" privātīpašums ir "lielā biznesa" pamats gan Krievijā, gan Kazahstānā, kuras vadonis tad arī ieteic Latvijai paklusēt, lai var pelnīt ar tranzītu. Šlesera dedzīgā atsaucība acīmredzot nozīmē, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs (kas arī mācīja draudzēties ar Krieviju, līdz kamēr Krievija viņam aizgrieza ciet Trubu) vairs nav galvenais noteicējs šajā biznesā.

Tomēr — ko īsti Šlesers saprot ar Somijas modeli Latvijai? Attiecības ar Krieviju kā Ziemas karā 1939.-—1940.gadā? Vai kā mūsdienās — obligāto karadienestu, 35 tūkstošu vīru armiju kaujas gatavībā, karakuģus un F-16 lidmašīnas, totālās aizsardzības principu kara gadījumā (un ne nu ar Igauniju)? Un taču ne jau no korupcijas faktiski brīvu valsts pārvaldi.

Šlesera kursam uz Krieviju nevar pārmest nekonsekvenci — jau viņa pirmais politbiznesa projekts — Jaunā partija — 1998.gadā solīja Latvijai finlandizāciju un Honkongu Ķīnas sastāvā kā līdzās pastāvēšanas modeli, kam izstrādāšot un parakstīšot "ārpolitikas Hartu ar Krieviju, kas palīdzēs nodrošināt stabilas kaimiņattiecības un pastiprinās Latvijas ārējo drošību", kā bija rakstīts partijas programmā, "lai Latvija beidzot patiesi būtu brīva". Jeb, runājot partijas dekoratīvā priekšsēdētāja Raimonda Paula kultūrekonomikas valodā, — eksportēt siļķes un importēt balerīnas kā protektorātam mātuškas pažobelē.

Vienubrīd — kad kļuva skaidrs, ka Jānis Jurkāns nespēs sagādāt Kremlim pārstāvniecību Latvijas valdībā, — Šlesers, šķiet, cerējās viņa vietā uz Putina galvenā pakalpiņa ķeblīti, taču līdz šim nav ticis daudz tālāk par promaskavisko partiju biedru konvertēšanu savas partijas "mācītājos" buntēm un kāliem. Nu mēģinās vēlreiz ar piedāvājumu "paklusēt".

Piedāvājuma politisko infantilismu raksturo kaut vai tas, ka Šleseram laikam nemaz neienāk prātā — ja Krievijai rūpētu abpusēji, ne tikai vienpusēji labas un ekonomiski izdevīgas attiecības ar kaimiņvalstīm, viņš varētu ieteikt tai pārstāt draudēt ar savas ietekmes zonas atjaunošanu un līdzpilsoņu aizstāvēšanu ar tankiem citās valstīs, ja grib tranzītu. Bet par karoga atdošanu citiem un ka "mēs paudīsim viedokli, bet ne pirmie", viņš varētu parunāt kaut vai ar savas partijas biedru, premjerministru Ivaru Godmani, kas nekavējās doties uz Gruziju, kad tur iebruka Šleseram ekonomiski izdevīgās valsts 58.armija, kas arī Latviju laikam gan varētu aizstāvēt no, viņaprāt, naidīgajiem leišu Maxima veikaliem, kuri ievedot lētu pienu, "lai grautu mūsu ekonomiku".

Šāda runāšana būtu smieklīga un nožēlojama, taču šis politiski aprobežotais šeptmanis, kas gatavs pārdot jebko, ir Latvijas valdības ministrs.

 

Maizītis: uzmanām VID kriminālprocesus pret KNAB darbiniekiem

Ivo Leitāns,  Diena  10/08/08    “Mēs šobrīd nevaram pateikt, ka kāds kriminālprocess ir uzsākts pilnīgi nelikumīgi tā vienkāršā iemesla dēļ, ka slieksnis tam ir pietiekami zems. Tālākā izmeklēšana pierādīs — ja lietas beigsies ar to, ka apsūdzības netiek uzrādītas vai tās tiek izbeigtas, tad ir jāvērtē, vai kriminālprocesa uzsākšana bijusi pamatota,” uzskata ģenerālprokurors Jānis Maizītis, komentējot pēdējā laika notikumus. Kā ziņots, Valsts ieņēmumu dienests (VID) dažu nedēļu laikā izplatījis jau trīs paziņojumus par kriminālprocesiem, kas uzsākti pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniekiem par nepatiesām ziņām amatpersonu deklarācijās.

“Cits jautājums — kādēļ secīgi parādīs viens, otrs, trešais? Vai šos pašus materiālus bija vai nebija iespējams pārbaudīt resoriskās pārbaudes apstākļos un tad izdarīt kādus secinājumus?” teic J.Maizītis, uzskatot, ka izmeklēšanas beigās būs skaidrs, vai tā ir divu izmeklēšanas iestāžu sadursme.

J.Maizītis norādīja, ka prokuratūra ļoti uzmanīgi seko šīm lietām līdzi: “Mēs esam pastiprinājuši savu uzraudzību. Visiem procesiem seko gan uzraugošais prokurors, gan viņa tiešais priekšnieks.” Savukārt Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskajam departamentam ir uzdots kontrolēt, “lai šī situācija nepārvērstos, ka to pārņem kādi subjektīvi procesi”.

J.Maizītis arī norādīja, ka katras iestādes publiskās taktikas jautājums ir, par kādiem kriminālprocesiem vispār jāsniedz publiska informācija. “Cik tiešām izmeklētājs ir patstāvīgs katrā konkrētajā izmeklēšanas iestādē? Cik viņš ir tieši tas iniciators, ka par viņa uzsākto kriminālprocesu ir nepieciešams paziņot publiski?” uzskatot, ka tas būtu jautājams izmeklēšanas iestādēm, norāda ģenerālprokurors.

J.Maizītis atturējās komentēt KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes un bijušā šefa Alekseja Loskutova vērtējumu, ka notiek plānveida kampaņa pret biroju. “Precīzāk varēšu atbildēt tad, kad kaut kas vairāk būs pierādīts vai nepierādīts,” viņš sacīja, piebilstot, ka neesot tā, ka kriminālprocesi būtu uzsākti bez jebkāda iemesla.

“Tur ir kaut kāda faktoloģija, kas tiešām, es piekrītu, ir jāpārbauda. Var strīdēties, vai tas jādara resoriskā pārbaudē vai kriminālprocesa ietvaros. Par to skaidrākas atbildes varēs sniegt, kad šīs lietas būs kaut kādā mērā izmeklētas,” piebilda ģenerālprokurors.

J.Maizītis uzsvēra, ka nav nekas nelikumīgs, ja amatpersonu deklarācijas tiek pārbaudītas. Viņš gan uzsvēra, ka subjektīvu iemeslu dēļ izmeklēšanas iestādes vadītājs nedrīkst dot uzdevumu uzsākt kādus kriminālprocesus. “Protams, būtu pavisam cita situācija, ja KNAB neizmeklētu jebkādas krimināllietas ar VID jebkuru amatpersonu. Jebkādas profesionālās emocijas, kas var rasties, mēs izslēgt nevaram, taču tās ir jānovērš,” saka J.Maizītis.

Ģenerālprokurors atgādināja, ka KNAB darbinieku uzdevums ir strādāt ar amatpersonu noziegumiem, tāpēc viņiem pastāv arī zināma imunitāte. “Nevienu apsūdzību pret KNAB darbinieku celt vai izdarīt kratīšanas nevar bez ģenerālprokurora atļaujas,” sacīja J,Maizītis, norādot, ka ‘generālprokuratūra lietām sekos pastiprināti.

J.Maizītis trešdien tika aicināts uz Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) sēdi, kuras dienaskārtībā bija iekļauts arī jautājums par VID un KNAB, apstiprināja NDK priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC).

  

Zatlers par vairāk nekā 1500 latiem mācījies smalkas manieres

LETA  10/08/08    Atklātībā nonākuši dati liecina, ka Valsts prezidenta Valda Zatlera deju prasmei, galda un ģērbšanās kultūras uzlabošanai no Valsts prezidenta kancelejas līdzekļiem pērn iztērēts vairāk nekā 1500 latu, šodien vēsta laikraksts "Neatkarīgā".

Individuālais komersants Valdis Škutāns pagājušā gada beigās no budžeta līdzekļiem "par pakalpojumiem" saņēmis 200 latu, savukārt SIA "Irmas Kalniņas konsultācija, Etiķete un protokols profesionāļiem" par saviem pakalpojumiem saņēmusi gandrīz 1400 latu, informē laikraksts.

Valsts prezidenta preses sekretāre Inta Lase aizvadītajā nedēļā darījusi faktiski visu iespējamo, lai neatklātu, kam tieši šī nauda tērēta, un iespējami novilcinātu šādas publikācijas parādīšanos. Sākotnēji solījusi atbildes uz jautājumiem par šiem tēriņiem un to pamatojumu vienas dienas laikā, Lase tomēr par to, kā šīs summas iztērētas un kādi pakalpojumi saņemti, nekādu informāciju nesniedza. Uz atkārtotiem informācijas pieprasījumiem Zatlera preses sekretāre vairs vispār neatbildēja, norāda "Neatkarīgā".

Arī Valsts prezidenta kancelejas iepirkuma komisijas priekšsēdētājs, kancelejas vadītāja vietnieks Ēriks Ozols nekādu informāciju uz jautājumiem par veikto iepirkuma procedūru un saņemtajiem pakalpojumiem vai produkciju nesniedza. Tāpat Ozols nevēlējās nodot atklātībai nekādus dokumentus, kas apliecinātu saņemtā pakalpojuma vai piegādātās produkcijas novērtējumu un izmantojumu.

Pa individuālā komersanta Valda Škutāna, faktiski Škutāna un Lauras Kosītes deju un baleta studijas - oficiāli uzrādīto tālruni uz jautājumu, vai uzņēmums pēdējā pusotra gada laikā ir sniedzis kādus pakalpojumus Valsts prezidenta kancelejai, tika atbildēts, ka sākumā esot "jānoprecizē, vai drīkstu jums to teikt". Tikai pēc tam individuālā komersanta vienīgais īpašnieks Škutāns apliecināja, ka viņam patiešām bijis līgums "par pakalpojumiem" Valsts prezidenta kancelejai.

Papildus tam Škutāns atklāja, ka šie pakalpojumi bijuši saistīti ar to, ka "bija Nacionālo bruņoto spēku balle un mēs piedalījāmies tās organizēšanā". Vairāk informācijas viņš nevarot sniegt, un arī saņemtā summa esot konfidenciāla. Viņš gan cerot, ka ražīgā sadarbība ar kanceleju turpināšoties arī šogad.

Tikmēr avoti Valsts prezidenta kancelejā "Neatkarīgajai" apliecināja, ka individuālais komersants no tās esot saņēmis 200 latu par polonēzes soļu iemācīšanu Zatleram un, iespējams, arī viņa dzīvesbiedrei. Iespējams, cenu aptauja par dažu dejas soļu mācīšanu Valsts prezidentam nav notikusi. Līguma summa vairākkārt pārsniegusi parastos Škutāna izcenojumus. To apliecina fakts, ka tad, kad Škutānam piezvanīja "parastais klients" un interesējās par iespējām apgūt polonēzi, atbilde bija: "Polonēze nav tā sarežģītākā deja, var iemācīties 2-3 reizēs, varbūt jūs esat talantīgi dejotāji un pietiks ar vienu reizi. Viena reize ir divas stundas pa 45 minūtēm. Viena stunda maksā 20 latu, tātad par vienu reizi būs 40 latu."

Savukārt par to, kādi pakalpojumi saņemti no Latvijas institūta direktora Ojāra Kalniņa dzīvesbiedres Irmas (kas sava uzņēmuma mājas-lapā sevi sauc par "etiķetes, protokola un filantropijas eksperti") uzņēmuma "Irmas Kalniņas konsultācija, Etiķete un protokols profesionāļiem", avoti kancelejā informē, ka runa esot par vienu semināru un vienu lekciju, par kuriem kopā no kancelejas līdzekļiem samaksāti 1392 lati, vēsta "Neatkarīgā".

Nekādas atskaites vai kādu citu informāciju par šo semināru un lekciju Zatlera kanceleja neatklāj. Savukārt uzņēmuma direktore Laima Priede norādīja, ka Valsts prezidenta kanceleja esot pati vērsusies pie kompānijas, "lai mēs veiktu apmācību. Programmā bija lietišķās etiķetes pamatprincipi, galda kultūra, ģērbšanās kultūra, komunikāciju prasme un citi jautājumi".

Valsts prezidenta kanceleja nesniedza atbildi uz jautājumu, kāpēc Valsts prezidenta galda un ģērbšanās kultūras uzlabošanai izmantoti šādi privātuzņēmuma pakalpojumi tā vietā, lai bez maksas saņemtu konsultācijas no Valsts protokola darbiniekiem. Tāpat Ozols neatbildēja uz jautājumu, kādas summas no budžetam pieprasītajiem līdzekļiem kanceleja 2009.gadā gatavojas tērēt deju stundām, galda un ģērbšanās kultūras uzlabošanai.

 

Loskutovs šoreiz pārsūdzēs Saeimas lēmumu

Ivo Leitāns,  Diena  10/09/08    Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) bijušais priekšnieks Aleksejs Loskutovs nolēmis nepārsūdzēt Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, ar kuru noraidīta viņa blakus sūdzība, kurā apstrīdēts Administratīvās rajona tiesas (ART) lēmums nepieņemt viņa sūdzību par valdības rosinājumu Saeimai bijušo amatpersonu atlaist. Līdz ar to ART lēmums paliks negrozīts, taču tagad A.Loskutovs vērsīsies tiesā ar prasību atcelt Saeimas lēmumu par viņa atbrīvošanu no amata.

Kā Dienai atklāja KNAB bijušais šefs, šo prasību viņš nolēmis sagatavot un iesniegt ART tuvākajā laikā. Vaicāts par citiem saviem plāniem tuvākajam laikam, piemēram, saistībā ar darba meklēšanu, A.Loskutovs atbildēja, ka pagaidām viņš vēl atpūšoties un neko konkrētu izlēmis neesot.

Jau ziņots, ka sākotnēji A.Loskutovs bija apstrīdējis valdības lēmumu rosināt Saeimu atbrīvot viņu no amata. Kā pastāstīja ART priekšsēdētājas palīdze Evita Elliņa, A.Loskutovs pieteikumā lūdzis atzīt par spēkā neesošu 2008.gada 18.jūnija MK ārkārtas sēdē pieņemto lēmumu, kas ietverts Protokollēmumā Nr.43, 1.paragrāfā. Valdības ārkārtas sēdes protokola 1.paragrāfa 4.punktā norādīts: saskaņā ar KNAB likuma normām, kā arī pamatojoties uz komisijas atzinumu, ieteikt Saeimai atbrīvot KNAB priekšnieku A.Loskutovu no amata. A.Loskutovs pieteikumā norādīja, ka minētais protokols ir administratīvais akts.

ART uzskatīja, ka apstrīdētais protokollēmums nav piekritīgs izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā, jo nav atzīstams par administratīvu aktu. Tas vērtējams kā starplēmums, kura pārsūdzība atsevišķi no gala lēmuma nav attaisnota. Līdz ar to A.Loskutova sūdzību tiesa atteikusies pieņemt izskatīšanai.

 

Godmaņa atskaiti Saeimā opozīcija sauc par "sīkumainu"

Nadežda Titova,  Diena  10/09/08    Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), uzstājoties ar ziņojumu Saeimas ārkārtas sēdē, atzinīgi novērtēja valdības panākto vienošanos ar Pašvaldību savienību un sociālajiem partneriem, izstrādājot nākamā gada budžeta projektu. Premjers pauda gandarījumu, ka "smagās sarunās" puses apņēmās neizvirzīt prasības, kas palielinātu budžeta deficītu, pat algu paaugstināšanai.

Viņš uzsvēra, ka gan darba devēji, gan arodbiedrības pārstāv lielu sabiedrības daļu, tāpēc aicināja ieklausīties viņu viedoklī arī opozīciju, iesniedzot savus priekšlikumus budžeta pieņemšanai.

I.Godmanis deputātiem stāstīja arī par valdības paveikto dažādās jomās, un plānotajām izmaiņām. Tāpat premjers solīja, ka nākamnedēļ valdība atsāks "garo procedūru" Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja izvēlei.

Viņš arī pauda cerību, ka deputāti rūpīgi izsvērs Satversmes grozījumus, kas skar tautas tiesības atlaist Saeimu. Pēc premjera viedokļa, rosināt ārkārtas Saeimas vēlēšanas vajadzētu pusei no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. I.Godmanis arī uzskata, ka nav pieļaujama ideja noteikt obligātu piedalīšanos vēlēšanās.

"Neapgrūtināšu ar garām runām," savu uzrunu Saeimai uzsāka premjers, kura runa ilga nepilnu pusstundu. Pēc šīs frāzes atskanēja deputātu aplausi. 

Deputāte Sandra Kalniete (PS), uzstājoties debatēs, norādīja, ka premjers "sīkumaini" atskaitījās par valdības paveiktu, taču ziņojums neesot sniedzis atbildi uz būtiskāko jautājumu - ko valdība reāli gatavojas darīt, lai novērstu katastrofu, ko izraisījusi iepriekš īstenoto "gāzi grīdā politika". S.Kalniete uzskata, ka valdības galvenie instrumenti krīzes risināšanai - algu iesaldēšana un administratīvā sloga mazināšana - līdzēs tikai daļēji. Viņasprāt, izšķirošais izaicinājums ir - vai valdība spēs novirzīt patēriņa līdzekļus ražošanas attīstībai.

Arī Krišjānis Kariņš (JL) pauda viedokli, ka premjera ziņojums "ir nesaistīts ar notikumiem valstī", bet Dzintars Zaķis (JL) sacīja, ka ziņojumā bija "daudz tukšvārdības". Viņš uzsvēra, ka valdības lielākais trūkums ir tas, ka tā nesniedz nekādus termiņus dažādu projektu īstenošanai, tādējādi tos padarot tikai par solījumiem.

Solvita Āboltiņa (JL) savukārt norādīja, ka vēl nekad budžeta pieņemšanas laikā uz ielām nav bijis tik daudz cilvēku. Viņa nosodīja arī to, ka ministri, otrdien valdībā apstiprinot budžeta projektu, vairījušies satikties ar protestētājiem.

Deputāte Linda Mūrniece (JL) premjeram aizrādīja, ka jau četrus mēnešus tiek novilcināta jaunā KNAB vadītāja izraudzīšanas procedūra, turklāt šis process padarīts par nesaprotamu un necaurspīdīgu.

Savukārt Andrejs Klementjevs (SC) debatēs bija gatavs atspēkot "katru otro punktu" Labklājības ministrijas ziņojumā, sniegtos datus saucot par meliem. Viņaprāt, ministrija piesavinājusies daudzus no parlamenta virzītajiem un sasniegtajiem mērķiem.

Deputāts Pēteris Tabūns (TB/LNNK) savukārt atgādināja, ka šībrīža valdība "ārstē citu radītās kaites". Viņš pauda viedokli, ka kritizēt I.Godmaņa valdību "nav godīgi", jo atbildīgi par to, lai tauta varētu dzīvot labāk, ir visi - gan pozīcija, gan opozīja. Tabūns aicināja "apvienot spēkus smagam un atbildīgam vienotam mērķim", atceroties Tautas frontes laikus. Arī citi koalīcijas deputāti aicināja I.Godmanim neuzbrukt.

 

Šīns: Valdībai jāatkāpjas, jo ir politisko varoņdarbu laiks

LETA  10/09/08    Valdībai pašreizējā situācijā būtu jāatkāpjas, jo ir politisko varoņdarbu laiks, intervijā TV24 un "LETA Video" atzina Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) valdes priekšsēdētājs un "Latio" direktors Edgars Šīns.

"Grūti laikam ugunsgrēku nodzēst ar minerālūdens pudeli, un grūti ministram mersedesā iestāstīt medmāsiņai, ka jātaupa. Ja viņš būtu ar "Škodu" aizbraucis parunāties, varbūt izdotos labāk," sacīja Šīns.

Uzņēmējs atzina, ka budžets esot taisīts tā, lai nebūtu jādemisionē valdībai un jāizjūk koalīcijai. "Bet faktiski šis ir tāds satricinājumu laiks, un tas, ko es sagaidītu no politiķiem, būtu upurēšanās. Ir laiks politiskiem varoņdarbiem," uzsvēra Šīns.

"Es paspiestu roku [premjeram Ivaram] Godmanim (LPP/LC), ja viņš pieceltos kājās un pateiktu, ka valdība demisionē, jo nevar nodrošināt valsts budžetu ar 5% pārpalikumu visādiem gadījumiem, kas noteikti iestāsies," apgalvoja LANĪDA priekšsēdētājs.

Šīns norādīja, ka viņš arī apliecinātu cieņu koalīcijas vadītājam, kurš saņemtos drosmi un pateiktu, ka šī ir "trekno laiku" koalīcija un ka tā neder laikam, kad jādomā, kā stutēt ekonomiku un lai vispār ģenerētos kādi nodokļu ieņēmumi.

"Domāju, ka mēs vēl visādus jokus pieredzēsim, un atliek tikai cerēt, ka būs politiķi, kas ir spējīgi uz saimnieciskajai situācijai atbilstošu rīcību," rezumēja uzņēmējs.

Jau ziņots, ka 7.oktobrī valdība akceptēja nākamā gada valsts budžeta projektu, kurā paredzēts 1,85% deficīts no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Apvienotās Eiropas kārtējais izaicinājums - jauna bezskaidras naudas norēķinu sistēma

Andis Sedlenieks, Žurnāls "Nedēļa"   10/09/08    Eiropas Savienībā top Visa un MasterCard konkurents – bezskaidras naudas norēķinu sistēma, domāta galvenokārt vienotajai Eiropas ekonomiskajai telpai. Pēc tam kad šā gada 28. janvārī par realitāti kļuva vienotā eiro maksājumu zona (SEPA – Single Euro Payments Area), tika pieņemts arī lēmums šajā telpā ieviest ekskluzīvu norēķinu sistēmu. Eksperti uzskata, ka jaunās maksājumu kartes samazinās lietotāju izdevumus, taču var nekļūt pa īstam starptautiskas.

Vienotā eiro maksājumu zona paredz iespēju visiem patērētājiem, uzņēmumiem un valsts iestādēm neatkarīgi no tā, kurā Eiropas valstī tie atrodas, veikt un saņemt eiro maksājumus gan starp valstīm, gan vienā valstī saskaņā ar vieniem un tiem pašiem galvenajiem nosacījumiem, tiesībām un pienākumiem.

Lai šī sistēma turpinātu attīstīties, pašlaik Eiropas vadošās bankas risina pārrunas ar Eiropas Komisiju (EK) par tādas sistēmas izveidošanu Eiropā, kura kļūtu par alternatīvu amerikāņu Visa un MasterCard, un šo ideju aktīvi atbalsta Eiropas Centrālā banka (ECB). ECB oficiālās amatpersonas vairākkārt izteikušās, ka ar Visa un MasterCard Eiropai ir par maz, jo savienības elektronisko norēķinu tirgū nepieciešama lielāka konkurence, nekā pašlaik. Tamdēļ arī izstrādāts plāns, kas paredz Eiropas kredītkaršu un vienotas to aizsardzības sistēmas ieviešanu līdz 2010. gada beigām.

Eksperti to uzskata par loģisku Eiropas banku soli: ir izveidota maksājumu platforma, tāpēc nu nepieciešama atslēga tās izmantošanai. Vienotā eiro maksājumu zona sastāv no 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kā arī no Norvēģijas, Īslandes, Lihtenšteinas un Šveices. Šādā apvienībā kā fiziskās, tā juridiskās personas var veikt līdzekļu pārskaitījumus pēc vienotām starpbanku komisijas likmēm, tāpat radusies iespēja par vienādotu komisijas maksu izdārīt un saņemt maksājumus Eiropas robežās, izmantojot jebkuru kontu kādā no Eiropas bankām.

Vallenbergu ģimenes bizness

Jāpiebilst arī, ka Visa un MasterCard analoga starptautisko maksājumu sistēma Eiropai ir nepieciešama vēl tāpēc, ka abu zīmolu īpašnieki nesen pārstāja dēvēties par vienkāršām maksājumu asociācijām, pārvēršoties par akciju sabiedrībām. Jaunajā statusā Visa un MasterCard pakļaujas savas mītnes zemes likumdošanai, kas var novest pie dažādām ekonomiska rakstura kolīzijām un pat politiskiem riskiem. Savukārt ES vēlas pilnīgu neatkarību šajā jautājumā, tāpēc plāno attīstīt savu maksājumu sistēma, kas darbosies pēc pašu eiropiešu noteikumiem.

Neliela atkāpe vēsturē: 1964. gadā Zviedrijas baņķieru un rūpnieku Vallenbergu ģimene (viena no bagātākajām pasaulē, kuras īpašumi pagājušā gadsimta 90. gados deva trešdaļu Zviedrijas IKP) izveidoja finanšu pakalpojumu sistēmu Eurocard kā alternatīvu vēl 1850. gadā dibinātajai American Express. Nākamajā gadā tapa Eurocard International N. V. ar mītni Briselē – bezpeļņas Eiropas Banku asociācija, kas par savu mērķi izvirzīja Eiropas norēķinu apkalpošanas sistēmas izveidi un uzturēšanu.

1968. gadā Eurocard un darbības principu ziņā ļoti līdzīgā amerikāņu banku asociācija MasterCard International (tās pamati tika likti 1966. gadā) apvienojās stratēģiskajā aliansē. Vienošanās paredzēja abu sistēmu karšu izmantošanu otras sistēmas tīklā, ļaujot MasterCard iekļūt Eiropā, bet Eurocard ieguva pieeju visai pārējai pasaulei. Eurocard tāpat kļuva par MasterCard vienīgo licencēto izsniedzēju Eiropā.

1992. gadā Eurocard un divi Eiropas ceļojumu čeku izsniedzēji – eurocheque International C. V. un eurocheque International Holding N. V. – apvienojās kompānijā Europay, kuru daudzi eksperti uzskatīja par pamatu vienotās Eiropas norēķinu sistēmas tapšanai. Vienlaikus jaunā uzņēmuma mītnes adrese Vaterlo (Beļģijā) bija analoga MasterCard Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionālā biroja mītnes adresei, tāpat šajā adresē bāzējās arī abu kompāniju kopuzņēmums Maestro. Protams, ne jau kopīgais birojs, bet gan kopīgās intereses noveda pie tā, ka 2002. gadā Europay un Mastercard apvienojās. No nosaukuma pazuda Europay, bet vēl nedaudz vēlāk uzņēmums sāka dēvēties par MasterCard Worlwide. Pēc visām šīm pārmaiņām ir palicis tikai Ziemeļeiropā, kā arī Vācijā, Austrijā un Nīderlandē ļoti populārais zīmols Eurocard, kas joprojām tiek lietots uz kompānijas izsniegtajām banku kartēm, taču logo jau ir vēsture, jo uz kartēm redzams vienīgi MasterCard logotips.

Lisabonas stratēģija

Eiropas ierēdņi un politiķi uz Vallenbergiem un viņu Savienoto Valstu partneriem acīmredzami nepaļāvās, jo 2000. gadā – vēl pirms Europay un Mastercard apvienošanās – tika pieņemta tā dēvētā Lisabonas stratēģija, tostarp arī jautājums par vienotu Paneiropas maksājumu telpu. Šī stratēģija, kas zināma arī kā Lisabonas process vai Lisabonas dienaskārtība, ir ES ilgtermiņa attīstības plāns, kā arī tā īstenošanas kārtība. Lisabonas stratēģiju pieņēma EK sesijā Portugāles galvaspilsētā Lisabonā 2000. gadā, un tās mērķis ir risināt sarežģījumus, kas saistīti ar lēno ES ekonomisko attīstību, atpalicību tehnoloģiju jomā, nepietiekamo darba produktivitātes pieaugumu un citām problēmām, tā, lai līdz 2010. gadam ES kļūtu par konkurētspējīgāko un dinamiskāko, uz zināšanu ekonomiku balstīto reģionu pasaulē. Viens no Lisabonas stratēģijas punktiem attiecas tieši uz elektroniskajiem norēķiniem – paragrāfs par Finanšu pakalpojumu rīcības plānu.

1999. gadā lielākajā daļā ES jau bija ieviests eiro kā elektronisko norēķinu valūta (fiziska eiro ieviešana tika īstenota 2002. gadā), un Lisabonas stratēģija tieši paredz, ka nepieciešams padarīt fragmentētos nacionālos tirgus par vienotu maksājumu lauku – attīstot vienotus finanšu instrumentus, standartus, maksājumu procedūras un infrastruktūru. Šim procesam ievērojami jāsamazina kapitāla pārvietošanās izmaksas Eiropā – ņemot vērā, ka kapitāla pārrobežu kustība dod 2–3% visas ES IKP, ietaupījums būs jūtams.

Šā plāna ietvaros tad arī ir tapusi SEPA, kas paredz maksāšanas līdzekļu – SEPA kredīta pārvedumu, SEPA karšu maksājumu un SEPA tiešā debeta maksājumu – izpildes nosacījumu vienādošanu Eiropā, nosakot, ka nacionālie un pārrobežu eiro maksājumi tiek veikti vienlīdz ātri, droši un vienkārši (un arī ar vienlīdz iespaidīgām soda sankcijām par neizdarību). Neiedziļinoties niansēs, jau kopš šā gada janvāra beigām bankas visā ES sāk piedāvāt klientiem SEPA, līdz 2009. gada 1. novembrim EK Maksājumu pakalpojumu direktīva tiek integrēta visu ES valstu nacionālajā likumdošanā, līdz 2010. gada beigām tiek ieviestas SEPA maksājumu kartes, bet 2011. gada beigās tās jau kļūst par dominējošo bezskaidras naudas norēķinu veidu tā dēvētajā Paneiropas telpā, izspiežot no tirgus vietējās nozīmes maksājumu kartes.

(Jāpiebilst, ka SEPA bez jau pieminētās 31 Eiropas ekonomiskās zonas valsts iekļausies arī trīs no četrām Eiropas pundurvalstiņām – Vatikāns, Sanmarino un Monako, bet Andora šādu vēlmi neizrāda, lai gan arī tajā gandrīz visi norēķini tiek veikti eiro.)

SEPA un Latvija

Lai arī Latvija pagaidām nav eirozonas valsts, bet SEPA attiecas uz norēķiniem šajā valūtā, SEPA prasības jāpilda arī pārējām ES dalībvalstīm, ieskaitot Latviju. SEPA projekta īstenošanā, protams, ir iesaistījusies Latvijas Banka, tāpat Latvijas komercbanku asociācijas vietnē internetā atrodamā informācija liecina, ka asociācijas Maksājumu komitejas SEPA darba grupa ir sagatavojusi dokumentu, kas informē par Latvijas banku nostāju dalībai Vienotājā eiro maksājumu zonā, – SEPA ieviešanas plāns banku sektorā Latvijā.

Pašlaik 17 Latvijas banku paziņojušas, ka ir pievienojušās SEPA kredīta pārvedumu shēmai un ir gatavas saņemt un nosūtīt šādus eiro maksājumus. SEPA maksājumus nodrošina arī divas ārvalstu banku filiāles Latvijā. Kopumā pašreizējā plāna versija paredz, ka Latvijas banku sektors apņemas līdz 2010. gada beigām ieviest SEPA prasībām atbilstošu eiro maksājumu piedāvājumu un SEPA projektu pabeigt līdz eiro ieviešanai Latvijā. Atbilstoši šim plānam lielākā daļa Latvijas banku apņemas 2008. gada laikā pievienoties SEPA kredīta pārvedumu shēmai, pabeigt maksājumu karšu un maksājumu karšu norēķinu infrastruktūras pielāgošanu SEPA prasībām līdz 2010. gada beigām, līdz 2009. gada novembrim pievienoties SEPA tiešā debeta maksājumu shēmai, informēt savus klientus par SEPA produktiem un aicina visas klientu grupas – valsts pārvaldes uzņēmumus, lielos, mazos un vidējos uzņēmumus, tirgotājus un patērētājus – aktīvi tos izmantot, tādā veidā veicinot SEPA ieviešanu Latvijā utt.

Nesnaudīs arī konkurenti

Skaists plāns, kā zināms, ir puse uzvaras, kamdēļ pagaidām nav ne mazāko iemeslu mest akmeni kādā dārziņā. No patērētāju viedokļa lielas, konkurētspējīgas Eiropas mēroga maksājumu sistēmas izveide ir laba lieta, jo ieguvēji būs gan cilvēki, gan uzņēmumi, kuri šo sistēmu izmantos Eiropas vienotajā ekonomiskajā zonā. Ierindas Latvijas iedzīvotāja saskare ar SEPA perspektīvā būs tāda pati kā ar jebkuru no pašlaik pastāvošajām banku kartēm. Atšķirība būs vienīgi tā, ka SEPA kartes būs brīvi lietojamas visā Eiropas ekonomiskajā zonā par vienotiem un, cerams, zemiem tarifiem.

Vienlaikus skeptiķi norāda, ka starptautiskā mērogā jaunās kartes var arī izrādīties konkurēt nespējīgas. Savienotajās Valstīs tirdzniecības vietas ar lielu ticamības iespēju var vienkārši atteikties pieņemt eiropiešu plastikāta gabaliņus, ja vien tie nekļūs par tā dēvētajiem kobrendinga projektiem ar Visa vai MasterCard. Šajā variantā jaunās kartes rotātu logotips SEPA – MasterCard vai SEPA-Visa –, ko nevarēs uzskatīt par ekskluzīvu Eiropas ekonomiskās zonas projektu.

Tāpat vienotajām Eiropas maksājumu kartēm var rasties problēmas arī ES iekšienē: lai īstenotu tāda mēroga pasākumu pārskatāmos termiņos, ir nepieciešams ļoti vērienīgu pasākumu komplekss – sākot ar daudzmiljonu finansējumu produkta un to apkalpojošās un uzturošās infrastruktūras izveidei un beidzot ar milzu reklāmas kampaņām, kas to padarītu tikpat pazīstamu kā Visa vai MasterCard. Abu šo zīmolu veidošana Eiropā ir ilgusi vairākus gadu desmitus, tāpēc uzdevums nepavisam nebūs no vieglākajiem. Piedevām vēl abas amerikāņu korporācijas savas sūri grūti izcīnītās pozīcijas atdot negrasās, tālab arī no to puses nešaubīgi būs gaidāmas pretkampaņas un pretpasākumi. (Piemēram, eiropiešu plāni radīt alternatīvu abām pasaulē izplatītākajām plastikāta kartēm jau izpelnījušies Visa Europe prezidenta Pītera Eilifa kritiku, kurš paziņojis, "ka trīs, četru vai piecu maksājumu sistēmu esamība Eiropā nevis nāks par labu, bet kaitēs patērētāju interesēm".

Jebkurā gadījumā – lai SEPA maksājumu kartes nebūtu tikai inovatīvs notikums banku dzīvē, pēc kura īstenošanas interese par tām strauji apsīkst, SEPA būs jāpiedāvā pakalpojumi, kuri ir lētāki un patērētājiem saistošāki nekā konkurentu sniegtie. Tā vismaz vajadzētu notikt brīvā tirgus apstākļos, ja vien pāreja uz šīm maksājumu kartēm nav paredzēta "brīvprātīgi, bet piespiedu kārtā".

 

Saeimas komisija: sabiedrības integrācijas sekretariāts jāsaglabā

DELFI   10/09/08    Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, uzklausot nevalstisko organizāciju pārstāvju viedokli par Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta likteni, secināja, ka tā likvidācija nebūtu lietderīga, portālam "Delfi" pavēstīja Saeimas preses dienesta pārstāvji.

Sekretariāta likvidācija varētu palielināt nacionālo spriedzi sabiedrībā, turklāt Latvija raidītu negatīvu signālu starptautiskajai sabiedrībai, akcentēja deputāti. Sabiedrības integrācijas jautājumi arī nākotnē būs aktuāli, jo nāksies saskarties gan ar sabiedrības novecošanos, gan pieaugošo migrāciju.

Deputāti norādīja, ka, likvidējot integrācijas sekretariātu, netiktu ieekonomēti būtiski finanšu līdzekļi.

"Šobrīd tiek nomainīta tikai šilte pie durvīm, bet nauda paliek tā pati. Un mēs pat nezinām, kurā mājā un kurā stāvā šīs durvis atradīsies," sacīja komisijas deputāts Augusts Brigmanis (ZZS).

Plānotās reorganizācijas rezultātā sekretariāta funkcijas netiktu samazinātas un arī finansējums to nodrošināšanai paliktu 1,6 miljonu latu apmērā. Ietaupīt varētu tikai uz administratīvo resursu rēķina. Tāpat nav skaidrības arī, kura valsts iestāde pārņems sekretariāta funkcijas, informēja īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns.

Pasaules brīvo latviešu apvienības, Latvijas Pilsoniskās alianses, Ukraiņu biedrības un Baltkrievu biedrības pārstāvji komisijas sēdē apliecināja, ka sekretariāta likvidācija būtu nepareizs solis, tāpēc plāno vērsties pie Saeimas deputātiem, lai viņi iestātos par sekretariāta saglabāšanu.

Saeimas komisija nolēma atkārtoti skatīt jautājumu par sekretariāta nākotni, kā arī iepazīties ar pārstrādātajām sabiedrības integrācijas pamatnostādnēm.

 

Rimšēvičs: valdībā algām būtu jābūt vismaz trīs reizes lielākām

BNS   10/09/08    Latvijā premjeram un ministriem būtu jābūt vismaz trīs reizes lielākām algām, nekā tās ir pašlaik, Latvijas Televīzijas raidījumā "Valsts pirmās personas" teica Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš sacīja, ka pašreiz ir absurda situācija - Latvijas Bankas prezidentam ir gandrīz piecas reizes lielāka alga nekā Ministru prezidentam.

"Tas ir viens tāds absurds. Es pats esmu aicinājis iepriekšējo valdību vadītājus nepazemot savus ministrus un pašiem sevi. Tāds atalgojums, kāds ir ministriem, pašlaik ir vadošo ekonomistu un datorprogrammētāju līmenī. Tāpēc nav brīnums, ka varbūt dažos brīžos šīs motivācijas strādāt ar pilnu krūti arī nav," atzina Rimšēvičs un piebilda, ka premjeram un ministriem būtu jābūt vismaz trīsreiz lielākai algai.

Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā Rimšēviča amatpersonas deklarācija liecina, ka pagājušajā gadā Latvijas Bankas prezidents amatā nopelnīja 120 tūkstošus latu.

Rimšēvičs Latvijas Bankas prezidents ir kopš 2001.gada 20.decembra.

 

Tiesa saņem vēl vienu krimināllietu pret Lembergu

Ivo Leitāns,  Diena  10/10/08    Rīgas apgabaltiesa (RAT) no Ģenerālprokuratūras saņēmusi vēl vienu krimināllietu, kurā apsūdzēts Ventspils mērs Aivars Lembergs, Diena uzzināja tiesā. Kā cietušais šajā kriminālprocesā figurē uzņēmējs Ainārs Gulbis.

Ģenerālprokuratūrā Dienai apstiprināja, ka tiesai nosūtīta lieta, kurā A.Lembergs apsūdzēts pēc trim Latvijas Kriminālkodeksa pantiem. Viņam inkriminēta kukuļņemšana sevišķi lielos apmēros, kas saistīta ar kukuļa izspiešanu, valsts amatpersonas pilnvaru realizēšana, esot interešu konflikta situācijā, un dokumentu viltošana.

RAT priekšsēdētāja Sandra Strence Dienu informēja, ka lietu iedalījusi tiesnesim Borisam Geimanam, jo viņa lietvedībā jau ir viens process pret A.Lembergu. Tagad tiesneša kompetencē būs izlemt, vai abas šīs lietas apvienot un skatīt vienā procesā. Ja iepriekšējās lietas materiāli bija apkopoti 101 sējumā, tad jaunajā ir 46 sējumi, sacīja S.Strence.

Jau ziņots, ka 2009.gada 16.februārī B.Geimans paredzējis sākt izskatīt krimināllietu, kurā dažādos nodarījumos apsūdzēts Ventspils mērs Aivars Lembergs, viņa dēls Anrijs Lembergs un Ventspils uzņēmējs Ansis Sormulis.

 

Viedoklis: Iekšlietu ministrijas nabadzības mīts

Mareks Segliņš, iekšlietu ministrs ,  Diena  10/10/08    Apgalvojums par iekšlietu sistēmas nabadzību sabiedrībā tiek uztverts kā neapstrīdama aksioma. Tikpat neapstrīdama, kā tas, ka ceļu policisti ņem kukuļus, ka policijas izolatoros piekauj aizturētos un ka vispār policiju nav vērts izsaukt, jo tā tāpat neko neizdarīs.

Turklāt trīs pēdējās aksiomas visbiežāk tiek pamatotas ar pirmo — sak, kukuļus ņem, jo jābaro bērni, aizturētos sit, jo paši aptruluši no grūtās dzīves, iedzīvotāju iesniegumus nepieņem, jo zemo algu un slikto apstākļu dēļ neviens negrib strādāt.

70 miljoni — daudz vai maz?

Vēl pirms gadiem četriem pieciem tiešām varēja teikt, ka iekšlietu sistēma ir valsts pārvaldes bārenīte. Algas bija apkaunojoši zemas, materiāli tehniskais nodrošinājums — nožēlojams, trūka elementāras lietas — datori, transportlīdzekļi, speciālais aprīkojums.

Tomēr pēdējos gados situācija ir mainījusies uz labo pusi. Protams, lai Latvijas iekšlietu dienesti varētu kaut vai pielīdzināties Rietumeiropas tiesībaizsardzības iestādēm, tajos vēl jāiegulda desmitiem miljoni latu, tomēr vairs nevar teikt, ka valsts tos būtu pilnīgi atstājusi novārtā.

Kopš 2005.gada Iekšlietu ministrijas budžets ir gandrīz divkāršojies — tolaik valsts budžeta dotācija iekšlietu sistēmai bija 112,9 miljoni latu, bet šogad — jau 222,1 miljons. Ir iegādāti vairāk nekā 800 jauni transportlīdzekļi policijai — sarūsējušie žiguļi un grabošie bobiki kļuvuši par pagātni. Ugunsdzēsēji 2008.—2009.gadā saņems vairāk nekā 70 jaunu automašīnu 24,8 miljonu latu vērtībā. Tas ir lielākais tehnikas iepirkums šī dienesta vajadzībām kopš neatkarības atjaunošanas.

Šengenas miljoni ļāvuši izveidot robežsardzes floti un aviāciju — lietas, par kurām nesenā pagātnē varējām tikai sapņot.

Taču 109 miljonu lielā valsts dotācijas pieauguma lauvas tiesa — 65% jeb 70 miljoni latu — pēdējos gados ir izlietota, lai paaugstinātu atalgojumu. Vidējā atlīdzība Iekšlietu ministrijas darbiniekiem pēdējos trīs gados ir pieaugusi par 79% (!), slavenā uzturdevas kompensācija palielinājusies no 35 latiem 2006.gadā līdz 120 latiem šogad. Ierindas "uzplečotais" darbinieks — robežsargs, ugunsdzēsējs, policists — šodien saņem vidēji 470 latu uz rokas.

Viendienīšu filozofija

Ir tāds tauriņš — viendienīte. Izkūņojies no kūniņas, tas vienu dienu kā apskurbis dejo gaisā, tad izdēj oliņu un iet bojā. Tas nedomā par pagātni un nākotni, jo tā mūžs ilgst tikai vienu vienīgu dienu. To neinteresē, kā klāsies citām viendienītēm, kuras piedzims nākamajā, aiznākamajā dienā vai pēc nedēļas. To neinteresē arī tas, vai peļķe, kurā tas piedzimis, pēc nedēļas izžūs vai neizžūs.

Diemžēl jāatzīst, ka šāda viendienīšu filozofija piemīt arī arodbiedrībām vai vismaz to līderiem, kas skaļi deklarē, ka pārstāv Iekšlietu ministrijas darbinieku intereses. Lielu algu pielikumu šodien un tūlīt, vienalga, par kādu cenu un kādas sekas tas atstās uz iekšlietu sistēmas attīstību un darbinieku nākotni, — tā ir vienīgā skaidrā prasība, ko esmu dzirdējis tajās gandrīz desmit tikšanās reizēs, kas man bijušas ar arodbiedrību pārstāvjiem. Turklāt kategoriskā prasība tiek izvirzīta, neraugoties uz straujo atalgojuma pieaugumu, kāds noticis pēdējos gados, un pilnībā ignorējot faktu, ka no šā gada februāra katrs darbinieks jau saņem papildus 90 latus uz rokas.

Ne vārda nav gadījies dzirdēt par to, kāds ir arodbiedrību redzējums par iekšlietu sistēmas attīstību — kādai tai būt pēc pieciem, desmit gadiem. Ne reizi nav izdevies saņemt konstruktīvus, ne populistiskus un ne deklaratīvus priekšlikumus kādas konkrētas problēmas risināšanai. Tā vietā, lai kopīgiem spēkiem spertu mazus, taču pārdomātus solīšus nozares attīstībai, arodbiedrības cenšas piespiest to pašnāvnieciskam lēcienam bezdibenī.

Turklāt prasības tiek attiecinātas pārsvarā tikai uz policistiem, vien retumis atminoties ugunsdzēsējus, aizmirstot robežsargus un pat nepadomājot par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbiniekiem. Bet tieši viņi, starp citu, ir viszemāk atalgotie Iekšlietu ministrijā, lai gan viņu ikdienas darbs pasu galdos nebūt nav vieglāks kā citos ministrijas dienestos.

Turklāt viņi, nebūdami amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, nesaņem ne speciālas piemaksas, ne bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumus, ne citus sociālās nodrošināšanas labumus, kādi pieejami "pogainajiem".

Jādomā par attīstību

Iekšlietu ministrs nav un nedrīkst būt viendienīte. Iekšlietu ministram ir jādomā par to, kas notiks ar nozari pēc gada, diviem, desmit. Un tāpēc šodien, lai kā arī man personīgi gribētos, lai mūsu policisti, robežsargi, ugunsdzēsēji saņem vēl lielākas, Eiropas kolēģiem pielīdzināmas algas, es saku — stop!

Jau tagad Iekšlietu ministrijas budžetā 73% izdevumu veido atlīdzība. Būvniecībai, materiāli tehniskajam aprīkojumam, tām pašām jaunajām formām, ko tik uzstājīgi vēlas arodbiedrības, atvēlēti vien 6,6 miljoni latu. Tā ir smieklīgi maza summa, ņemot vērā brūkošos policijas iecirkņus un ugunsdzēsēju depo, kuru būvei un atjaunošanai, pēc aplēsēm, nepieciešami ne desmiti, bet simti miljoni latu.

Jāsaprot, ka pirms pāris gadiem nopirktie 800 jaunie auto nekalpos mūžīgi un arī Ventspils policisti nevar mūžīgi palikt graustā, kurā mitinās pašlaik. Ir pienācis laiks ieguldīt attīstībā, būvēs, tehnikā un aprīkojumā.

Tieši par to pašlaik domā un pie tā strādā ministrija. Straujā tempā valdībā ir apstiprinātas vairākas koncepcijas, kas, izmantojot jaunu pieeju būvniecībai, ļaus pārskatāmā nākotnē nodrošināt ar normāliem darba apstākļiem ugunsdzēsējus un policistus. Tai skaitā 2010.gada beigās būs gatava jaunā māja Ventspils policijai, jau tuvākajos gados plānots uzcelt vai atjaunot vairākus ugunsdzēsības depo. Netiks aizmirsti arī robežsargi, jo Latvijas pienākums ir attīstīt un pilnveidot to infrastruktūru un tehniku, kas tika ieviesta, izmantojot Eiropas Savienības un Šengenas finanses.

Esmu pārliecināts, ka tie policisti, robežsargi, ugunsdzēsēji, kas ir darītāji un kuriem patiešām rūp iekšējā drošība (kuras bēres nesen daži Latvijas policisti nesekmīgi mēģināja sarīkot, bet tā arī nesarīkoja), sapratīs un novērtēs, kāpēc pašlaik, šajā ekonomiskajā situācijā, nav iespējams turpināt strauju algu pieaugumu un kāpēc vairāk jāpievēršas mērķtiecīgai nozares attīstības plānošanai. Bet viendienītes, kam vairāk rūp šodienas santīms kabatā, lai lido.

 

Paplašināts pretendentu loks uz KNAB vadītāja amatu

LETA  10/10/08    Tiks paplašināts pretendentu loks uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatu. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas izstrādāto instrukciju, kas nosaka kārtību, kādā Ministru kabinets (MK) ierosina ieteikt iecelšanai amatā KNAB priekšnieku, pretendentu loks uz šo amatu ir paplašināts, ja salīdzina ar iepriekš publiski izskanējušo informāciju, ka šo konkrēto pretendentu nosauc Ministru prezidents.

Instrukcija paredz, ka MK nosaka pretendentu KNAB priekšnieka amatam pieteikumu iesniegšanas laiku un termiņu.

Valsts kanceleja reģistrē pretendentu pieteikumus un izvērtē pretendentu atbilstību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta 2.daļā noteiktajiem obligātajiem kritērijiem.

KNAB likums paredz, ka uz biroja priekšnieka amatu MK var izsludināt atklātu konkursu. Tas, ka tiks rīkots konkurss, instrukcijā gan netiek minēts.

Par biroja priekšnieka amata pretendentu var izvirzīt personu, kas ir Latvijas pilsonis, pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas, ieguvusi augstāko izglītību un uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi, nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu, nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas), nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda, nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata.

Konkursā var piedalīties persona, kas nav un nav bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kuras nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs, nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks un atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

No tā izriet, ka uz KNAB vadītāja amatu varēs pretendēt jebkurš, kurš atbilst šīm prasībām.

Izstrādātā instrukcija arī nosaka, ka papildu šiem obligātajiem kritērijiem ikvienā no pretendentu vērtēšanas stadijām var tikt vērtēti papildu kritēriji, piemēram, pieredze izmeklētāja vai procesa virzītāja darbībā, atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam, zināšanas operatīvās darbības organizēšanā, iestādes vadītāja vai iestādes vadītāja vietnieka prasmes, laba reputācija.

Iepriekš bija iecerēts, ka potenciālajam KNAB amata kandidātam jau jābūt ar pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.

Sagatavotais dokuments, ko 14.oktobrī skatīs valdības sēdē, paredz, ka par kandidātiem, kuri atbilst obligātajiem kritērijiem, Ministru prezidents lūgs ģenerālprokuroru, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju desmit dienu laikā sniegt atzinumu.

Pēc atzinumu saņemšanas, bet gadījumā, ja tie netiek sniegti, ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc atzinumam paredzētā termiņa beigām Ministru prezidents ierosina pretendentus izvērtēt Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdē.

Pēc NDP locekļu viedokļa uzklausīšanas Ministru prezidents var virzīt vienu vai vairākus pretendentus apspriešanai MK sēdē un ieteikšanai iecelt KNAB priekšnieka amatā.

Ja Ministru prezidents nolemj pretendentu nevirzīt apspriešanai NDP sēdē vai apspriešanai valdības sēdē, Ministru prezidents pieņem lēmumu par pretendenta tālāku nevirzīšanu.

Ja MK nevienu no valdības sēdē apspriestajiem kandidātiem neiesaka Saeimai iecelšanai KNAB priekšnieka amatā, MK nosaka atkārtotu pretendentu pieteikumu iesniegšanai laiku un termiņu.

Jau ziņots, ka Tieslietu ministrija jau augusta beigās bija izstrādājusi vienu instrukcijas projektu, kas paredzēja noteikt kārtību, kādā premjers izvēlas un piedāvā kandidātam pretendēt uz KNAB priekšnieka amatu.

Toreiz tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) pauda viedokli, ka izstrādātā procedūra ir pietiekami kvalitatīva, atklāta un skaidra, ar vairākām iesaistītajām pusēm un iekļauj galvenos valdības sēdē diskutētos elementus. Viņš pieļauj, ka instrukcijā varētu būt arī kādi redakcionāli labojumi, ja iesaistītās iestādes uzskatīs tādus par nepieciešamiem.

Pēc šī sagatavotā dokumenta asu reakciju pauda sabiedrība par atklātību "Delna", nosūtot vēstuli Ministru prezidentam Ivaram Godmanim (LPP/LC), kurā aicināja Ministru kabinetā neatbalstīt šo izstrādāto instrukciju. Vēlāk pat tika noorganizēta īpaša konference par šo jautājumu, kurā kritiku pauda gan KNAB bijusi, gan esošā vadība.

Organizācija uzskatīja, ka KNAB priekšnieks jāizraugās caurskatāmā, atklātā konkursā, kas paredz atvērtu kandidātu pieteikšanos un uz vienotiem atlases kritērijiem balstītu pretendentu izvērtēšanu, ko veic profesionāļu komisija.

 

«Delnas» atklāta vēstule Ministru prezidentam

Laura Miķelsone, «Delnas» direktore,  Apollo   10/10/08

A. god. I. Godmaņa kungs!

Ņemot vērā Jūsu pausto viedokli 8. oktobra Latvijas Radio raidījumā «Krustpunkti», ka uzņematies atbildību virzīt kandidātus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk — KNAB) priekšnieka amatam, kā arī iebilstat pret atklāta konkursa sludināšanu; ievērojot to, ka š. g. 25. septembrī notika starpinstitūciju saskaņošanas sanāksme par Ministru kabineta instrukcijas «Kārtība, kādā ierosina ieteikt iecelšanai amatā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku» projektu, kurā «Sabiedrība par atklātību — Delna» (turpmāk — «Delna») piedalījās, paužot iebildumus par tās tiesiskumu; kā arī to, ka informācija par datumu, kad Ministru kabinetā tiks skatīts jautājums par KNAB priekšnieka iecelšanas procedūru, nav publiskota, vēlamies pievērst Jūsu uzmanību sekojošiem apsvērumiem KNAB priekšnieka izraudzīšanās procesā un tā tiesiskajā regulējumā.

22. septembrī «Delnas» organizētajā diskusijā «KNAB vadītāja izvēle: viedokļu, vēlmju un interešu krustugunīs» Jūsu padomnieks juridiskajos jautājumos Eduards Ikvilds norādīja, ka instrukcijas projektu iespējams grozīt, kā arī runāt par citiem risinājumiem, tajā skaitā ārējo normatīvo aktu grozījumiem. Kā tika noskaidrots diskusijā, oficiāli noraidīts nav arī 1. jūlijā Ministru kabineta sēdē skatītais likumprojekts par grozījumiem KNAB likumā, ko bija sagatavojis Jūsu birojs un kas paredzēja noteikt atklātu konkursu un izveidot konkursa komisiju. Līdz ar to nepieciešamības gadījumā šo likumprojektu būtu iespējams uzlabot un virzīt tālāk. Diemžēl pēc 25. septembra starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmes, kurā visi dalībnieki vienojās, ka instrukcija (ne tās pirmais, ne otrais variants) nav saskaņojama, neesam saņēmuši nekādu oficiālu informāciju par tālāko procesu. Proti, vienīgā informācija, ko saņemam, ir medijos paustie viedokļi, no kuriem secināms, ka instrukcija (pirmā vai otrā versija) tiks pieņemta un nākamnedēļ Jūs jau nosauksiet konkrētus kandidātus. Ņemot vērā to, ka ne ekspertu, ne iesaistīto institūciju viedoklis netiek ņemts vērā, ir bažas, ka faktiski instrukcija ir tikai aizsegs, lai virzītu jau izraudzīto kandidātu.

«Delna» aicina Jūs pārvērtēt raidījumā «Krustpunkti» pausto viedokli un KNAB priekšnieku izraudzīties caurskatāmā, atklātā konkursā, kas paredz atvērtu kandidātu pieteikšanos un uz vienotiem atlases kritērijiem balstītu pretendentu izvērtēšanu, ko veic profesionāļu komisija.

Uzskatām, ka atklāts konkurss ir veids, kā izraudzīties labāko iespējamo kandidātu KNAB priekšnieka amatam. Turklāt, tas ir vienīgais veids, kā mazināt aizdomas par KNAB priekšnieka politisko ietekmējamību.

Diemžēl ne Jūsu un citu amatpersonu pēdējā laikā publiski paustie viedokļi, ne arī sagatavotie instrukciju projekti atklātu konkursu vai profesionāļu vērtēšanas komisiju neparedz, neraugoties uz to, ka šāda iespēja ir paredzēta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā.

Argumenti pret instrukciju projektos paredzēto kārtību un par atklātu konkursu:

Pirmkārt,

Šā gada 22. septembrī «Delnas» organizētajā diskusijā «KNAB vadītāja izvēle: viedokļu, vēlmju un interešu krustugunīs» tika konstatēts, ka līdz šim no Jūsu puses publiski ir izskanējis īpašību kopums, kas rada bažas par mākslīgi sašaurinātu iespējamo pretendentu loku. Tā, piemēram, citu starpā minētas tādas īpašības kā pieredze operatīvās darbības jomā, jau esoša augstākā pielaide valsts noslēpumam, ne mazāk kā priekšnieka vietnieka līmenis. Vienlaikus izskanējusi informācija par nevēlēšanos virzīt amatam kādu no pašreizējiem KNAB darbiniekiem.

Arī 25. septembrī starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē prezentētais instrukcijas projekts nosauc īpašību kopumu, kas ir diskutējamas, jo, piemēram, kā alternatīvu prasību paredz jau saņemtu atļauju darbam ar valsts noslēpumu vai zināšanas operatīvās darbības organizēšanā.

Uzskatām, ka minētie publiski paustie ierobežojumi nav tiesiski pamatoti un neveicina uzticību atlases procedūras taisnīgumam un atklātībai, jo profesionāli cilvēki, kas atbilst likumā noteiktajām prasībām varētu arī nebūt jau saņēmuši pielaidi valsts noslēpumam, savukārt pieredze operatīvajā darbā vadītājam nav obligāta. Nozīmīgāka būtu izpratne par korupcijas prevencijas un apkarošanas jautājumiem, kā arī vadītāja prasmes, ko pašreizējā instrukcija neparedz.

Tāpat nebūtu pieļaujams ierobežojums, ka uz KNAB priekšnieka amatu nedrīkst pretendēt KNAB darbinieki. Ikvienā iestādē amatpersonas ir atbildīgas par pienākumu veikšanu vienīgi savas kompetences ietvaros un līdz ar to nevar atbildēt par jebkuru iestādē notikušu tiesībpārkāpumu. Vēl jo vairāk — KNAB darbinieki ir uzkrājuši vērā ņemamu pieredzi korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumos, ko nedrīkst nenovērtēt.

Otrkārt,

Instrukcijas projekta pašreizējā (un iepriekšējā) redakcija ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto varas dalīšanas principu un Ministru kabineta iekārtas likumu. Jo Ministru kabineta iekšējs normatīvs akts — instrukcija — var būt saistošs vienīgi Ministru kabineta padotībā esošajām institūcijām, nevis tiesību subjektiem ārpus izpildvaras sistēmas. Tas tika norādīts arī 25. septembra starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē. Proti, instrukcija nevar uzlikt pienākumus vai dot tiesības ģenerālprokuroram vai Augstākās tiesas priekšsēdētājam.

Treškārt,

Vēršam uzmanību, ka KNAB priekšnieka atlases procesā, lai izvairītos no interešu konflikta, būtu maksimāli jāizvairās no amatpersonu dalības, kuras saistītas ar iespējamiem partiju finansēšanu regulējošo tiesību normu pārkāpumiem.

1) Pirmais instrukcijas projekts

Saskaņā ar sākotnējo instrukcijas projektu, lai gan Ministru prezidents varētu uzrunāt vairākus kandidātus, viņam pastāv iespēja aicināt pretendēt tikai vienu KNAB priekšnieka amata kandidātu, izslēdzot jebkuru citu, kurš vēlētos kandidēt. Instrukcija paredzēja, ka Ministru prezidents lūdz kandidātu izvērtēt Nacionālajai drošības padomei un ģenerālprokuroram, uzklausa to viedokļus un Ministru kabineta sēdē rosina jautājumu par kandidāta ieteikšanu Saeimai. No instrukcijas nebija saprotams, vai gadījumā, ja, piemēram, ģenerālprokuroram rodas iebildumi pret kandidātu, premjeram šis viedoklis jāņem vērā.

Šajā gadījumā, ja Ministru prezidents vienpersoniski pieņem lēmumu, kuru personu izvirzīt, rodas pamatotas šaubas par objektivitāti un interešu konfliktu, jo KNAB pašlaik turpina izmeklēšanu, lai rastu risinājumu LPP/LC apvienības saukšanai pie atbildības par priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumu pārsniegšanu. Tādēļ šī brīža situācijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā paredzētā iespēja KNAB priekšnieku izraudzīties konkursa kārtībā, būtu vienīgā iespēja novērst interešu konfliktu.

2) Otrais instrukcijas projekts

Instrukcijas projekts, ar ko sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti 25. septembra starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē, paredz, ka «Ministru prezidents var ierosināt izskatīt Ministru kabinetā jautājumu ieteikt iecelšanai amatā KNAB priekšnieku, pamatojoties uz Nacionālās drošības padomes sēdē pieņemto lēmumu par viena pretendenta ieteikšanu, kuram ir laba reputācija; pieredze izmeklētāja vai procesa virzītāja darbībā; saņemta atļauja darbam ar valsts noslēpumu vai ir zināšanas operatīvās darbības organizēšanā; iestādes vadītāja vai iestādes vadītāja vietnieka prasmes».

Uzskatām, ka gadījumā, ja lēmums tiks pieņemts par viena kandidāta izraudzīšanos Nacionālās drošības padomē, kurā vairākumā ir koalīcijas partiju pārstāvji, par kuru partiju finansēšanas pārkāpumiem lēmis KNAB un vēl arvien notiek tiesvedība, un sēdes ir slēgtas, sabiedrībai nebūs iespējams iepazīties ar argumentāciju, un tas rada augstu risku procesa neobjektivitātei un necaurspīdīgumam.

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4. panta otrās daļas 10. punktu KNAB biroja priekšniekam ir jāatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, priekšnieka teorētiski iespējamais valsts drošības apdraudējums tiks izvērtēts atļaujas piešķiršanas procesā. Tāpēc nav nepieciešamības to vērtēt Nacionālās drošības padomē.

Līdz ar to lūdzam Ministru kabinetā neapstiprināt instrukcijas projektu, bet meklēt tiesiskus risinājumus atklāta konkursa organizēšanai.

Lai tiesiski atrisinātu iespēju rīkot atklātu konkursu un izveidot profesionālu konkursa komisiju, iespējams izvēlēties vairākus risinājumus. Pirmkārt, iespējams izdarīt grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, paredzot pretendentam izvirzāmos profesionālos kritērijus un atlases kārtību likumā.

Otrkārt, iespējams grozīt KNAB likumu, paredzot pilnvarojumu Ministru kabinetam KNAB priekšnieka atlases kārtības regulēšanai Ministru kabineta noteikumos. Par šo variantu vienojās arī 25. septembra starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē, kurā bija pārstāvēta Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija, Ģenerālprokuratūra, «Delna» un «Providus».

Treškārt, iespējams piemērot spēkā esošo likuma redakciju, ievērojot tiesību principus, kas raksturīgi Latvijai kā demokrātiskai un tiesiskai valstij, un, vadoties no labas pārvaldības un savstarpējas uzticības, bez precīzāka normatīva regulējuma izveidot konkursa komisiju, kas pati pieņem savu nolikumu un skaidri definē kritērijus, pēc kuriem vērtēs kandidātus. Nosakot atlases procedūru, varētu ņemt vērā pieredzi, kas bijusi, veidojot konkursa komisijas iepriekšējās KNAB priekšnieka atlases reizēs.

Lūdzam ņemt vērā, ka, kaut gan KNAB šobrīd atrodas Ministru kabineta pārraudzībā, KNAB funkcijas vistiešākajā veidā ir saistītas ar politisku amatpersonu darbības uzraudzību. Tādēļ iecelšanas procesam jābūt tādam, kas mazinātu jebkādas aizdomas par vadītāja politisko ietekmējamību un argumentētam vienīgi ar personas profesionālajām kvalifikācijām.

 

Valsts prezidenta uzruna

Latvijas Tautas frontes dibināšanas 20.gadskārtai veltītajā konferencē

Valsts prezidents Valdis Zatlers,  DELFI  10/12/08    Tautas frontes rašanās Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir viens no nozīmīgākajiem 20.gadsimta beigu vēsturiskajiem notikumiem. Tautas fronte neradās tāpat vien. Tā bija visas tautas iniciatīva. Mūsu visu prātos bija sapnis par brīvību un demokrātiju, mūsu sirdīs - brīvības alkas un vēlme atbrīvoties no uzspiestā.

Vislabāk to zina tie, kuriem tajā laikā bija 33, arī man toreiz bija 33. Man negribējās padoties bezcerībai, bija gatavība un gribēšana strādāt, lai mainītu lietas uz labo pusi. Tajā laikā nozīmīgākā loma bija latviešu inteliģencei, kas atvēra mūsu sirdis un mūsu prātus atmodai. Kas iedrošināja domāt par brīvu un demokrātisku Latviju. Sarkanbaltsarkanais karogs, vārdi "Dievs, svētī Latviju" mūs iedvesmoja, mēs uzdrošinājāmies un atsaucāmies inteliģences aicinājumam, kopīgi organizēt pirmo Tautas frontes pirmo kongresu. Tā bija Jāņa Petera iecere un tā tika realizēta. Tas laiks bija kā tautas demokrātijas paraugstunda.

Šodien mēs atceramies šo kongresu, mūsu tautas pārstāvjus ar stingru roku vadīja gan Sandra Kalniete, gan Juris Bojārs. Kongresu raidīja TV tiešraidē un mēs bijām lepni, ka beidzot ir radusies organizācija, kurai ir skaidrs mērķis un kuras domē 100 cilvēku, katrs no sava novada un organizācijas pārstāvēja visu Latviju. Tieši daudzās nodaļas bija Tautas frontes spēks. Mums toreiz bija arī savs līderis, cīņā saucējs Dainis Īvāns. Tie bija cilvēki, kas vienoja tautu, ar kuriem kopā bijām gatavi iet demokrātijas ceļu. Atceros, ka toreiz mums bija svarīgi, ka tika skaļi pateikts - Latvijas Tautas fronte cīnīsies par brīvu, demokrātisku un neatkarīgu Latviju.

Rezultāts ir mums visiem zināms, bet padomāsim, kāpēc mēs toreiz uzvarējām! Demokrātiju un brīvību mums neviens uz paplātes neatnesa - mēs to izcīnījām. Izcīnījām tāpēc, ka mums bija drosme un bija mērķis, mums bija līderi, kuriem ticējām un bija dzelžaina pārliecība, ka mums izdosies sasniegt iecerēto. Ja mēs paskatāmies uz šodienas Latviju, jāsecina - arī šodien mums ir vajadzīgi lieli mērķi un to sasniegšanai jālieto tie paši mehānismi kā toreiz.

Pirmo reizi, kad pārnācu mājās no Tautas frontes domes sēdes, es biju gandarīts. Mūsu tautai bija simts gudru cilvēku, kas sanākuši kopā kopīgam mērķim tautas labā. Lai ikvienu sasniegtu Tautas frontes idejas, bija lektoru grupas, kas skaidroja jaunās organizācijas ideoloģisko platformu. Turklāt ne tikai savējiem, ne tikai domubiedriem. Ivars Godmanis bija viens no tiem, kurš gāja uz Interfrontes sapulcēm un tur runāja, lai pārliecinātu tos, kuri domāja savādāk un bija pret mums. Mums bija sava avīze "Atmoda", kura divās valodās stāstīja par to, ko gribam sasniegt. Šis kopīgais darbs katram savā vietā un veidā bija tas, kāpēc mums izdevās.

Brīvība ir arī jānosargā, ne tikai jāizcīna. Demokrātija ir arī jānosargā, nevis tikai jāizcīna. Tas jādara arī šodien. Ja mēs spēsim būt vienoti tāpat kā pirms 20 gadiem, Latvija būs brīva, demokrātiska un latviska valsts mūžīgi mūžos.

 

Tiesa noraida Šveices advokāta Meroni prasību pret "Neatkarīgo"

LETA  10/13/08    Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa noraidījusi Šveices advokāta Rūdolfa Meroni privāto apsūdzību, kurā lūgts sākt kriminālprocesu pret laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA) redaktori Anitu Daukšti un žurnālistu Imantu Liepiņu.

Prasībā bija lūgts sākt kriminālprocesu par goda aizskaršanu un neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī un uzlikt par pienākumu atklāt informācijas avotu, no kura laikraksts uzzinājis publicētās ziņas.

Tāpat tika lūgts uzlikt par pienākumu atsaukt nepatiesās, neslavu ceļošās ziņas un atvainoties Meroni, kā arī sodīt abus žurnālistus ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam un piedzīt visus tiesāšanās izdevumus.

Tiesa norāda, ka iesniegtajos sūdzības materiālos Šveices advokāts ir bijis pratināts kā liecinieks kriminālprocesā pret Aivaru Lembergu, bez tam Meroni krimināllietas ietvaros tikusi glabāšanā nodota Lemberga un viņa bērnu manta. Iesniegumā norādītie apstākļi attiecas uz šo krimināllietu, kura vēl nav izskatīta un kuras kriminālprocesa virzītājs ir prokuratūra.

Tāpēc tiesa nolēmusi atteikt lietas ierosināšanu saistībā ar rakstiem presē, kuros atspoguļota minētā Ventspils kriminālprocesa gaita.

"Neatkarīgās Rīta Avīzes" rakstos bija minēts tas, ka Meroni savulaik bijis iejaukts plašā ieroču kontrabandas shēmā.

Kā ziņots, Meroni ir viens no redzamākajiem tā dēvētā Ventspils tranzītbiznesa konflikta pārstāvjiem, patlaban ir AS "Ventbunkers" padomes priekšsēdētājs un citu ar Ventspils tranzītbiznesu saistītu uzņēmumu pārstāvis. Šīs kompānijas nu jau divus gadus pārstāv Ventspils mēra Aivara Lemberga oponentu nometni.

 

VID deklarācijas ļāvis labot, visticamāk, Lembergam un Kavacam

Ivo Leitāns, Inga Spriņģe,  Diena  10/13/08    Viena no amatpersonām, ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) min kā piemēru gadījumiem, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) demonstrējis nekonsekvenci amatpersonu deklarāciju pārbaudē, visticamāk, ir Rīgas domes (RD) Īpašumu departamenta direktors Kārlis Kavacs. Tas secināms no K.Kavaca amatpersonas deklarācijām par 2006. un 2007.gadiem. Savukārt KNAB pieminētā Ventspils domes amatpersona, visticamāk, ir vairākos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs.

KNAB savā iesniegumā prokuratūrai lūdzis izvērtēt, vai VID Finanšu policijas uzsāktie kriminālprocesi pret biroja darbiniekiem nenotiek ar vēlmi ietekmēt iestādes darbību kopumā.  KNAB norāda, ka šāda rīcība esot pretēja VID iepriekš īstenotajai praksei, kad kriminālprocesi neesot uzsākti pat gadījumos, kad augstas amatpersonas savās deklarācijās norādījušas nepatiesas ziņas par mantu vai ienākumiem lielā apmērā.

Kā norāda KNAB, divos gadījumos VID vairākkārtīgi ir atļāvis labot un papildināt valsts amatpersonas deklarācijas pašvaldību amatpersonām lielā apmērā, nesaucot tās pie kriminālatbildības.

“Piemēram, Rīgas domes amatpersonai 2008.gada septembrī VID ir atļāvis precizēt tās 2006.un 2007.gada deklarācijas un papildināt tās ar darījumiem: EUR 1 265 126.64, Ls 6 300, Ls 3 250, USD 1 000 un Ls 90 000,” norāda KNAB. Kā liecina K.Kavaca publiski pieejamās amatpersonu deklarācijas, šī gada 22.septembrī VID saņemts viņa iesniegums ar lūgumu labot deklarācijas par 2006. un 2007.gadu.

Ar K.Kavaca reālajām deklarācijām sakrīt arī KNAB nosauktās summas. “Šajā deklarācijā nav uzrādīti iepriekšējās deklarācijās uzrādītie un man neatgrieztie aizdevumu kopsummā 3250 LVL un 1000 USD, jo to atgūšana kļuvusi neiespējama. 2006.g. man tika atgriezti aizdevumi kopsummā 6300 LVL,” raksta K.Kavacs deklarācijā par 2006.gadu. Turpat tālāk viņš informē: “Deklarācijas 8.punktā norādīts, ka veikts darījums par 90 000 LVL, iegādājoties dzīvojamās mājas jaunbūvi Liepājā.”

Savukārt Īpašumu departamenta direktora šobrīd pieejamajā 2007.gada deklarācijas versijā rakstīts: “Saņemta daļēja samaksa 1 265 126,64 EUR par īpašuma Rīgā pārdošanu 2006.g.” K.Kavaca skaidrojumu par deklarāciju neseno papildināšanu Dienai iegūt neizdevās, jo viņš sazvanīts norādīja, ka ir atvaļinājumā, nu kura atgriezīsies trešdien, aicinot sazināties ar viņu tad.

KNAB norāda, ka šos precizējumus VID atļāva amatpersonai izdarīt pēc tam, kad birojs divas reizes vērsās pie tā ar lūgumu izvērtēt amatpersonas ienākumu atbilstību izdevumiem un saukt viņu pie atbildības par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā.

Savā paziņojumā par iesniegumu prokuratūrai, KNAB informē arī par šādu faktu: “Ventspils domes amatpersona regulāri ir vērsusies VID ar lūgumiem grozīt un papildināt iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas. Amatpersona ir papildinājusi savas valsts amatpersonas deklarācijas par 2003., 2004. 2005. un 2006. gadu ar iepriekš nenorādītām ziņām par darījumiem un ienākumiem lielā apmērā.”

VID amatpersonu deklarāciju datubāzē redzams, ka šī gada 18.janvārī VID no Ventspils mēra A.Lemberga saņēmis iesniegumu par 2003. un 2004.gada, bet 31.martā — par 2005. un 2006.gada deklarāciju papildināšanu.

 

VID: KNAB rīcība ir tipiska reakcija

Ivo Leitāns,  Diena  10/13/08    Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Ģenerālprokuratūrai vēstuli ar lūgumu izvērtēt, vai, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijai uzsākot kriminālprocesus pret biroja darbiniekiem, nenotiek nepamatota un prettiesiska vēršanās pret KNAB amatpersonām ar mērķi ietekmēt iestādes darbību kopumā, Dienu informēja biroja Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Ģenerālprokuratūras preses sekretārs Andrejs Vasks Dienai apstiprināja, ka KNAB iesniegums prokuratūrā ir saņemts un  šobrīd tiek izvērtēts.

Kā norāda D.Kurpniece, pēdējo mēnešu laikā VID ir uzsācis trīs kriminālprocesus pret KNAB darbiniekiem, publiskojot vēl nepārbaudītus pieņēmumus par it kā nepatiesi norādītām ziņām valsts amatpersonu deklarācijās. “Šāda rīcība ir pretēja līdz šim VID īstenotajai praksei, neuzsākot kriminālprocesus, neveicot personu nodokļu auditus un par konstatēto neinformējot sabiedrību, pat tajos gadījumos, kad augstas valsts amatpersonas savās deklarācijās norādījušas nepatiesas ziņas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā,” pauž KNAB pārstāve.

KNAB sniedzis Ģenerālprokuratūrai informāciju par daudziem gadījumiem, kuros, reaģējot uz biroja daudzkārt — kopš 2003.gada sniegto informāciju par iespējamo nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonu deklarācijās, VID veiktās darbības un lēmumi norāda uz dienesta nekonsekvento rīcību amatpersonu deklarāciju pārbaudē.

"VID darbību apšaubīšana ir tipiska reakcija no nodokļu maksātājiem, pret kuriem VID vēršas. Līdz ar to nedomājam komentēt katru šādu izteikumu. Ar nepacietību gaidīsim Ģenerālprokuratūras slēdzienu," notikušo komentē VID, papildus atgādinot, ka VID uzsāktos kriminālprocesus pret KNAB darbiniekiem uzrauga prokuratūra.

Labo deklarācijas par 4 gadiem, sods — 50 lati

Daudzām amatpersonām, to skaitā ministram un kādas pašvaldības vadītājam, VID ir ļāvis precizēt valsts amatpersonu deklarāciju ienākumu sadaļu, pieņēmis amatpersonu iesniegumus ar lūgumu izdarīt grozījumus viņu valsts amatpersonu deklarācijās un atļāvis to darīt arī attiecībā uz iepriekšējiem gadiem vairāku simtu tūkstošu vai miljonu latu apmērā, norāda KNAB.

Piemēram, 2006.gada septembrī VID atļāva kādai bijušajai Rīgas domes amatpersonai precizēt un labot valsts amatpersonas deklarācijas par 2002., 2003., 2004. un 2005. gadu, atļaujot norādīt nenorādītos darījumus un gūtos ienākumus lielā apmērā. Par minētajiem pārkāpumiem, neuzsākot kriminālprocesu, VID piemēroja amatpersonai administratīvo sodu 50 latu apmērā.

Attiecībā uz KNAB sniegto informāciju, ka tiesnešu, pašvaldības amatpersonu un citu amatpersonu deklarācijās, iespējams, norādītas nepatiesas ziņas un tās amatpersonas ienākumi nav atbilstoši izdevumiem, VID pieņēmis lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, jo izdarītajā nodarījumā neesot noziedzīga nodarījuma sastāva.

Toreiz VID arī informējis, ka pēc papildu deklarācijā sniegtās informācijas analīzes valsts amatpersonas izdevumi nepārsniedz ienākumu avotus, līdz ar to VID neesot pamata veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa auditu. Valsts amatpersonas administratīvā atbildība vispār nav izvērtēta, vai arī ir pieņemts lēmums par lietvedības neuzsākšanu sakarā ar noilgumu.

Ļauj papildināt ar miljonu darījumiem

Savukārt citos gadījumos VID konstatējis, ka izdevumi pārsnieguši ienākumus, taču par deklarācijās norādītajām nepatiesām ziņām valsts amatpersona pie atbildības netiek saukta, jo esot iestājies noilgums, bet valsts amatpersona tiek uzaicināta precizēt deklarāciju.

Piemēram, VID pārbaudē konstatējis, ka kādas bijušās Rīgas domes amatpersonas izdevumi nepārsniedz ienākumus, jo VID pieprasīja tai papildu deklarāciju, kurā amatpersona papildus norādīja darījumus ar vērtspapīriem, vienlaicīgi atļaujot labot tai savas valsts amatpersonas deklarācijas par darījumiem lielā apmērā.

Amatpersona 2006.gada deklarāciju papildināja ar darījumiem EUR 3 000 000, Ls 181 842, Ls 201 190, Ls 52 841 apmērā, kā arī laboja 2004. un 2005.gada deklarācijas, kā arī deklarāciju, kuru iesniedz beidzot pildīt amata pienākumus. Par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijās bijušajai amatpersonai līdz šim brīdim nav piemērota ne administratīvā atbildība, ne kriminālatbildība.

KNAB vērš Ģenerālprokuratūras uzmanību, ka šīs deklarācijas VID atļāva amatpersonai labot pēc tam, kad birojs divas reizes vērsās VID ar lūgumu izvērtēt amatpersonas ienākumu atbilstību izdevumiem un saukt viņu pie atbildības par nepatiesu ziņu norādīšanu.

Nāk pretim Rīgas un Ventspils domniekiem

Divos citos gadījumos VID vairākkārtīgi ir atļāvis labot un papildināt valsts amatpersonas deklarācijas Ventspils domes un Rīgas domes amatpersonām lielā apmērā, nesaucot šīs personas pie kriminālatbildības. Piemēram, Rīgas domes amatpersonai 2008.gada septembrī VID ir atļāvis precizēt tās 2006.un 2007.gada deklarācijas un papildināt tās ar darījumiem: EUR 1 265 126.64, Ls 6 300, Ls 3 250, USD 1 000 un Ls 90 000.

Arī šos precizējumus VID atļāva amatpersonai izdarīt pēc tam, kad birojs divas reizes vērsās VID ar lūgumu izvērtēt amatpersonas ienākumu atbilstību izdevumiem un saukt viņu pie atbildības par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā.

Savukārt Ventspils domes amatpersona regulāri ir vērsusies VID ar lūgumiem grozīt un papildināt iesniegtās valsts amatpersonas deklarācija. Amatpersona ir papildinājusi savas valsts amatpersonas deklarācijas par 2003., 2004. 2005. un 2006. gadu ar iepriekš nenorādītām ziņām par darījumiem un ienākumiem lielā apmērā.

“Visos minētajos gadījumos neatbilstības ir konstatētas augstu valsts amatpersonu deklarācijās, bet informācijas publiskošana nav notikusi – pretēji vēl notiekošajām pārbaudēm par KNAB darbiniekiem,” norāda D.Kurpniece.

KNAB darbinieki uz VID nav aicināti

KNAB uzsver, ka līdz šim brīdim neviena no biroja amatpersonām nav uzaicināta sniegt paskaidrojumus, lai pārliecinātos par amatpersonas deklarācijās sniegto ziņu patiesumu, tādējādi, publiskojot informāciju par uzsāktajiem kriminālprocesiem pret konkrētām KNAB amatpersonām, nav nodrošinātas to tiesības uz aizstāvību.

Turklāt, iepazīstoties ar publiski izplatīto VID informāciju par viena KNAB darbinieka pārkāpumiem un salīdzinot to ar viņa deklarācijās norādīto, birojs secinājis, ka pastāv pretrunas starp VID sniegto paziņojumu un deklarācijā norādītajām ziņām, tādējādi izraisot šaubas par VID veikto pārbaužu pamatotību un vispusību.

"Ņemot vērā minēto un lai nodrošinātu tiesisku un likumīgu rīcību pret biroja amatpersonām," KNAB uzskatīja par nepieciešamu vērsties Ģenerālprokuratūrā un informēt par gadījumiem, kad pie normatīvajos aktos paredzētās atbildības netika sauktas valsts amatpersonas, kuras deklarācijās norādījušas nepatiesas ziņas par mantu vai citiem ienākumiem.

 

Viedoklis: SIA "Zatlers un Co."

Lato Lapsa, Apollo   10/14/08    Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāja vietnieks Juris Ruško — tas pats, ar kura gādību eksprezidente pērn tika pie saviem sirdij tik tuvajiem pulkstenīšiem, — savulaik oficiāli paziņoja: kanceleja, lūk, esot saimniecisks uzņēmums, līdz ar to šim uzņēmumam neesot sabiedrībai jāatskaitās, par ko un kādā veidā tas tērē valsts budžeta (tātad šīs pašas sabiedrības) līdzekļus.

Tāpēc it kā nebūtu īpaši jābrīnās, ka Valda Zatlera paspārnē Valsts prezidenta kanceleja šajā ziņā tikai pamazām virzās uz priekšu pa jau iezīmētu saimniekošanas evolūcijas taku, un atklātībā jau nākušie fakti to apliecina vairāk nekā skaidri.

Var strīdēties par to, vai Valsts prezidentam jāmācās polonēze par divsimt latiem un jāapgūst nečāpstināšanas un publiskas nespļaudīšanās prasmes par pusotru tūkstoti, kaut valsts jau tā apmaksātie Valsts protokola darbinieki pamācītu arī par baltu velti. Un tāpat var strīdēties par to, vai Valsts prezidenta kancelejai ir jārāda piemērs visā, kas attiecas uz nodokļu nomaksu valsts budžetā, vai arī ir atbalstāmi valsts augstākās amatpersonas kambarsulaiņu centieni, ka galvenais — lai tik visi Zatlera kunga dancinātāji, atčāpstinātāji un izklaidētāji kaut kādā veidā saņemtu savu prasīto naudiņu, bet valsts gan jau kaut kā bez nodokļu santīmiem iztiks.

Es, piemēram, tiešām drīzāk piekrītu tiem, kas apgalvo, ka vismaz šim prezidentam tā vēl ir maza summa — ir, ir jāmācās un vēl jāpieprasa garantijas talons gadījumiem, ja nu kāds mazs spļaudeklītis no tribīnes tomēr pasprūk (ko, kāds vēl nav aplūkojis slaveno «YouTube» sižetu?). Un tāpat arī izprotu valsts augstākās amatpersonas kancelejas klerku gatavību darīt visu, lai, tiekot pieķertiem primitīvā nodokļu apiešanas shēmiņā, visā vainotu tos, kas, redz, šo atalgojumu prasīja. Šai valstī tas ir tikai normāli.

Pieļauju, ka tuvākajā laikā mēs uzzināsim vēl daudz ko interesantu par naudas tērēšanas ieradumiem Zatlera kunga paspārnē un acīmredzot ar viņa tiešu svētību. Fragmentāra informācija par Valsts prezidenta kancelejas naudas tērēšanas ieradumiem pagājušā gada otrajā pusē un šā gada pirmajos mēnešos rāda tiešām aizraujošu ainu — prāvas summas tērētas te par mistiskiem ekskluzīviem matračiem (varbūt ar visu zirni?), te par dārgām somām, te par valsts galvas filmēšanu īpašos apstākļos, te par kārtējiem nečāpstināšanas vai nemurmulēšanas seansiem, te par gleznām un citiem mākslas priekšmetiem — un tā tālāk, un tā tālāk.

Jā, tas, protams, ir normāli — Valsts prezidents ir valsts augstākā amatpersona un reprezentatīva figūra, kam pienākas labi ēst, mīksti gulēt, ātri braukt un, protams, publiski nespļaudīties un demonstrēt pārliecinošu kompetenci sarežģītajā polonēzes solī. Taču tikpat normāli būtu, ja šajā valstī vismaz Valsts prezidents — tas pats, kas kaut pērn kaut ko runāja par vēlmi kļūt par visas tautas prezidentu, — nemēģinātu savus un savas kancelejas izdevumus sīki slēpt, bet pieķerts izdomātu kaut jel kādu saprātīgu skaidrojumu, izņemot «tiem tur muļķīšiem» domāto «ir bijis līgums, ir bijis darbs, kas ir izdarīts, un bija apmaksa».

Protams, mums nav jāpierod pie prezidenta, kas sabiedrību uzskata par muļķīšiem, kuriem taču jāpietiek ar jebkādu skaidrojumu, lai cik absurds tas būtu, un kuriem taču var mierīgi norādīt, ka «ar galviņu vajag domāt». Senajā stāstā ar «Zaglera aploksnēm» (kurš nu sekmīgi iestrēdzis superpolitizētajā KNAB) šī pati taktika deva visnotaļ labus rezultātus, — un izskatās, ka nu tā tiek izmantota vēlreiz. Cik žigli un entuziasma pārpilni Valda Zatlera kancelejas vadība izvilka dienas gaismā Vairas Vīķes-Freibergas pulkstenīšu norakstīšanas dokumentus, tik absolūta netīksme klerkus ir pārņēmusi tagad, kad pienākusi kārta skaidroties par pašu aizvadītā gada ar astīti tēriņiem.

Tiešām smieklīgi, ka rit jau otrā nedēļa, kopš Valsts prezidenta tā saucamā preses sekretāre Inta Lase nosolījās «dienas laikā» noskaidrot visu par Zatlera kunga polonēzes stundām; ne tik smieklīgi, ka jau vairākas nedēļas ilgst mana sarakste ar Lases jaunkundzes priekšniecību, mēģinot no Valsts prezidenta kancelejas izdabūt it kā elementāru informāciju — ziņas par tās slēgtajiem līgumiem un veiktajiem iepirkumiem.

Kāpēc Valsts prezidenta kancelejai jau kopš pagājušās nedēļas nav nekādu skaidrojumu savām nodokļu shēmām un gaismā jau nākušajiem īpatnajiem «valstiskajiem iepirkumiem»? Un kāpēc tik stūrgalvīgi kancelejas iepirkuma komisijas vadītājs Ēriks Ozols un mazākie gariņi slēpj jebkādas ziņas par pārējiem iepirkumiem? Vai ne tāpēc, ka plašākai sabiedrībai varētu būt kas sakāms par Valda Zatlera kancelejas skaidrojumiem — par ko tieši no valsts līdzekļiem maksāts baznīcai, televīzijai, barotājiem un dzirdinātājiem, muzejiem, viesnīcām un vēl neskaitāmu svarīgo valstisko vajadzību īstenotājiem.

Vai mēs to tiešām uzzināsim — jāskatās. Katrā gadījumā jau tagad nav šaubu par Latvijas «valstsvīru evolūcijas» superstraujo gaitu SIA «Zatlers un Co.» gadījumā: šeit ir kārtējie cilvēki, kas gada ar astīti laikā ir pilnībā aizmirsuši, kāpēc viņi atrodas tur, kur viņi atrodas, un, šķiet, ir pilnīgi pārliecināti — kāpēc gan tam tur nožēlojamajam pūlim vajadzētu zināt, kur mēs tērējam viņu naudu, kura taču sen jau vairs nav viņu nauda — ja vispār kādreiz ir bijusi...

 

Vilks: Instrukcija par KNAB vadītāja izraudzīšanās procedūru ir brāķis

 LETA  10/14/08     Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātā instrukcija, kas nosaka kārtību, kādā Ministru kabinets (MK) ierosina ieteikt iecelšanai amatā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku, ir brāķis, kas tapis, izpildot politiskas idejas, tā šodien žurnālistiem pēc valdības sēdes sacīja KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājs Alvis Vilks.

Vilks neatbalsta Nacionālās drošības padomes (NDP) iesaistīšanu KNAB vadītāja izvēlē, uzsverot, ka šis jautājums nav saistāms ar valsts drošību.

Pēc viņa domām, kandidātu izvēle NDP nepadara šo biroja vadītāja izvēlēšanās procesu par atklātu. Vilks atkārtoti uzsvēra, ka lēmums par KNAB priekšnieka izvēli jāpieņem profesionāļiem, kas nav saistīti ar politiskajiem spēkiem.

Līdzīga pozīcija par NDP iesaistīšanu šajā procesā bija arī vairākām nevalstiskajām organizācijām, kuru pārstāvji bija ieradušies uz valdības sēdi.

Jau ziņojām, ka MK šodien skatīja TM izstrādāto instrukciju, kas nosaka kārtību, kādā MK ierosina ieteikt iecelšanai amatā KNAB priekšnieku.

Valdība nolēma, ka par šo instrukciju galalēmumu tā pieņems nākamās otrdienas, 21.oktobra, sēdē, jo jāprecizē dažas nianses kārtībā, kādā tiek izraudzīts KNAB priekšnieks.

Saskaņā ar šo instrukciju pretendentu loks uz šo amatu paplašināts, ja salīdzina ar iepriekš publiski izskanējušo informāciju, ka šo konkrēto pretendentu nosauc Ministru prezidents. Tomēr pēc Ministru prezidenta Ivara Godmaņa (LPP/LC) iniciatīvas instrukcijā tiks norādīta norma, ka pretendēt uz KNAB priekšnieka amatu nevarēs pašreizējie KNAB darbinieki.

Pēc Godmaņa domām, kamēr kriminālprocess par KNAB pazudušo naudu nav iztiesāts un nav noteikta katra KNAB darbinieka atbildība par šo noziegumu, biroja darbinieki nevar pretendēt uz šo amatu.

Instrukcija paredz, ka MK nosaka pretendentu KNAB priekšnieka amatam pieteikumu iesniegšanas laiku un termiņu.

Valsts kanceleja (VK) reģistrē pretendentu pieteikumus un izvērtē pretendentu atbilstību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta 2.daļā noteiktajiem obligātajiem kritērijiem.

Pēc tam VK pretendentu, kuri atbilst obligātajiem kritērijiem, dokumentus sūta uz Ģenerālprokuratūru, Satversmes aizsardzības biroju un Augstāko tiesu, lai šo iestāžu vadītāji sniegtu savu atzinumu par minētajiem kandidātiem.

Iestāžu vadītāji sagatavotos atzinumus iesniedz valdībā, kas tos izskata kopā ar jau iepriekš sagatavoto VK atzinumu. Valdība, izvērtējot šos dažādos viedokļus, sagatavos tā dēvēto īso sarakstu ar iespējamiem pretendentiem. Šis saraksts tiks iesniegts NDP, kas izvēlēsies vienu kandidātu. Par viņa ieteikšanu biroja priekšnieka amatam lems valdība. Pozitīva rezultāta gadījumā valdība atbalstīs viena kandidāta iecelšanu amatā, par ko būs jālemj Saeimai.

KNAB likums paredz, ka uz biroja priekšnieka amatu MK var izsludināt atklātu konkursu. Tas, ka tiks rīkots konkurss, instrukcijā gan netiek minēts.

Par biroja priekšnieka amata pretendentu var izvirzīt personu, kam ir Latvijas pilsonība, kas pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas, ieguvusi augstāko izglītību un uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi, nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu, nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas), nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda, nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata.

Konkursā var piedalīties persona, kas nav bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kuras nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs, nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks un atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

No tā izriet, ka uz KNAB vadītāja amatu varēs pretendēt jebkurš, kurš atbilst šīm prasībām.

Izstrādātā instrukcija arī nosaka, ka papildus šiem obligātajiem kritērijiem ikvienā no pretendentu vērtēšanas stadijām var tikt vērtēti papildu kritēriji, piemēram, pieredze izmeklētāja vai procesa virzītāja darbībā, atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam, zināšanas operatīvās darbības organizēšanā, iestādes vadītāja vai iestādes vadītāja vietnieka prasmes, laba reputācija.

Iepriekš bija iecerēts, ka potenciālajam KNAB amata kandidātam jau jābūt ar pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.

Ja MK nevienu no valdības sēdē apspriestajiem kandidātiem neiesaka Saeimai iecelšanai KNAB priekšnieka amatā, MK nosaka atkārtotas pretendentu pieteikumu iesniegšanas laiku un termiņu.

LETA jau ziņoja, ka Tieslietu ministrija jau augusta beigās bija izstrādājusi vienu instrukcijas projektu, kas paredzēja noteikt kārtību, kādā premjers izvēlas un piedāvā kandidātam pretendēt uz KNAB priekšnieka amatu.

Toreiz tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) pauda viedokli, ka izstrādātā procedūra ir pietiekami kvalitatīva, atklāta un skaidra, ar vairākām iesaistītajām pusēm un iekļauj galvenos valdības sēdē diskutētos elementus. Viņš pieļauj, ka instrukcijā varētu būt arī kādi redakcionāli labojumi, ja iesaistītās iestādes uzskatīs tādus par nepieciešamiem.

Pēc šā sagatavotā dokumenta asu reakciju pauda sabiedrība par atklātību "Delna", nosūtot vēstuli Ministru prezidentam Ivaram Godmanim (LPP/LC), kurā aicināja Ministru kabinetā neatbalstīt šo izstrādāto instrukciju. Vēlāk pat tika noorganizēta īpaša konference par šo jautājumu, kurā kritiku pauda gan KNAB bijusī, gan esošā vadība.

Organizācija uzskatīja, ka KNAB priekšnieks jāizraugās caurskatāmā, atklātā konkursā, kas paredz atvērtu kandidātu pieteikšanos un uz vienotiem atlases kritērijiem balstītu pretendentu izvērtēšanu, ko veic profesionāļu komisija.

 

Lācis sašutis par koalīcijas nodevību un vēlas atstāt Saeimas komisiju

LETA  10/14/08    Saeimas ārpusfrakciju deputāts un Aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas komisijas sekretārs Visvaldis Lācis ir sašutis par komisijas priekšsēdētāja Jura Dalbiņa (TP) rīcību, kā arī nolēmis atteikties no komisijas sekretāra amata un darba komisijā.

Lācis norāda, ka Dalbiņš viņam pirms nedēļas piedāvājis doties uz Eiropas Savienības parlamenta aizsardzības komisijas pārstāvju sanāksmi Parīzē, bet, tā kā uz sanāksmi vēlējusies braukt komisijas deputāte Dagnija Staķe (ZZS), Dalbiņš solījis lēmumu par to, kurš dosies komandējumā, pieņemt vēlāk. Lācis ir sašutis par Dalbiņa rīcību, kurš izvēlējies komandējumā sūtīt Staķi. "Persona, kura neprot angļu valodu, nevar zināšanās sacensties ar mani."

Deputāts nolēmis ar notikušo nesamierināties un jau tuvākajā laikā izstāties no komisijas. "Notikušais ir cūcība, jo Dalbiņš man piedāvāja doties komandējumā, savukārt Staķe pieteicās pati."

Lācis norādīja, ka ar šādu "koalīcijas cūcību" viņš saskaroties jau otro reizi. Šopavasar, apejot viņu, uz NATO parlamentārās asamblejas sēdi bija paredzēts sūtīt deputātu Aināru Latkovski (JL). Tikai pēc Lāča paziņojuma, ka viņš informēs NATO parlamentārās asamblejas prezidentu par demokrātijas trūkumu Latvijā, tika mainīts iepriekšējais lēmums un komandējumā tika sūtīts Lācis.

 

Deputāti grib diskutēt par prezidenta pilnvarām saistībā ar Saeimas atlaišanu

DELFI   10/15/08    Vairums Saeimā pārstāvēto politisko spēku uzskata, ka parlamentam, lemjot par tautas tiesībām rosināt pirmstermiņa Saeimas vēlēšanas, jādiskutē arī par Valsts Prezidenta pilnvarām. Frakcijas savus viedokļus par šo jautājumu pauda trešdien apakškomisijas Satversmes grozījumu izstrādei sēdē, informēja Saeimas Preses dienestā.

Atbalstu Valsts Prezidenta pilnvaru pārskatīšanai pauda Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, Tautas partijas frakcija, partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija, kā arī partijas "Pilsoniskā Savienība" frakcija un partijas "Jaunais laiks" frakcija.

Kā norādīja apakškomisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, jautājums par tautas un Valsts Prezidenta tiesībām atlaist Saeimu ir kā savienotie trauki. Lai neizjauktu Satversmē iestrādāto līdzsvaru, šos jautājumus būtu jāskata kopā.

Savukārt apvienības "Saskaņas centrs" pārstāvis Valērijs Agešins informēja, ka viņa pārstāvētā frakcija nav gatava diskusijai par Valsts Prezidenta tiesību paplašināšanu, ja netiek pārskatīta arī Valts Prezidenta ievēlēšanas kārtība. Viņš norādīja, ka apvienība atbalsta tautas vēlētu prezidentu.

Apakškomisija plāno, ka jau nākamajā sēdē skatīs jautājumu loku, kas regulē Valsts Prezidenta pilnvaras attiecībā uz Saeimas atlaišanu un jaunu vēlēšanu izsludināšanu.

Patlaban valsts pamatlikums nosaka, ka Valsts Prezidentam ir tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu un par to notiek tautas nobalsošana. Parlaments uzskatāms par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, ja par to nobalso vairāk nekā puse balsotāju. Ja vairāk nekā puse balsotāju izsakās pret Saeimas atlaišanu, savu amatu zaudē Valsts Prezidents.

 

Prezidenta Stratēģiskās analīzes komisiju vadīs sociālantropologs Ķīlis

DELFI   10/15/08    Sociālantropologs, Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs un Latvijas ilgtspējīgas stratēģuijas redakcijas darba grupas vadītājs Roberts Ķīlis iecelts par Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāju.

Par to ar Ķīli trešdien vienojās Valsts prezidents Valdis Zatlers. Paredzams, ka amatā Ķīlis stāsies uzreiz pēc formalitāšu nokārtošanas. Līdz šim darba grupu, kuras uzdevums ir skatīt Latvijas attīstību ilgstermiņā, vadīja politoloģe Žaneta Ozoliņa.

Šī ir tikai viena no piecām Valsts prezidenta izveidotajām darba grupām. Vēl ir Konstitucionālo tiesību komisija, kuru vada Rīgas Juridiskās augstskolas profesors Egils Levits; Vēsturnieku komisija, kuru vada Vēstures institūta direktors profesors Andris Caune; Valsts valodas komisija, kuru vada valodnieks, LU profesors Andrejs Veisbergs, kā arī Valsts Heraldikas komisija, kuru vada mākslinieks grafiķis Laimonis Šēnbergs.

 

Kalvītis: es jau sen būtu izraudzījies KNAB vadītāju

Aleksis Zoldners, Apollo   10/15/08    Ekspremjers un Tautas partijas (TP) vadītājs Aigars Kalvītis (TP) uzskata, ka pašreizējam valdības vadītājam Ivaram Godmanim nevajadzētu kavēties ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) šefa amata kandidāta izraudzīšanu.

Latvijas Televīzijas radījumā «Kas notiek Latvijā?» Kalvītis sacīja, ka pats jau sen būtu iecēlis KNAB vadītāju. Pēc viņa vārdiem, Godmanim vajadzētu pēc iespējas ātrāk izraudzīties KNAB priekšnieku un piedāvāt viņa kandidatūru Saeimai.

Kalvītis norādīja, ka ir svarīgi, lai pretkorupcijas birojs drīzumā tiktu pie laba vadītāja.

Raidījuma gaitā Kalvītis arī vairākkārt uzsvēra, ka TP ir rīcības partija. Ekspremjers klāstīja, ka Latvijā dominē liberālisms, kas balstās uz visa apšaubīšanu. TP Kalvītis raksturoja kā partiju, kas nenodarbojas ar lieku apšaubīšanu un filozofēšanu, bet gan ar darīšanu. «Mēs darām, varbūt dažreiz arī kļūdāmies, bet darām.»

Kā ziņots, sestdien notiks TP kongress, kurā partijas biedri ievēlēs jaunu politiskā spēka vadītāju un valdi. Kalvītis atkārtoti uz TP priekšsēdētāja amatu nekandidēs.

 

Diena: KNAB darbinieks sodīts par izmeklēšanas traucēšanu

DELFI   10/16/08    Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) finanšu nodaļas vadītājs Aldis Vindačs, kurš vērsies tiesā, ar prasību atcelt viņam piemēroto algas samazinājumu, šo sodu saņēmis par izmeklēšanas darbību traucēšanu KNAB pazudušās naudas kriminālprocesā, atsaucoties uz neoficiālu informāciju ceturtdien ziņo laikraksts "Diena".

Šī gada aprīlī pēc zādzības atklāšanas, kad prokuratūras pārstāve ieradusies izdarīt kratīšanu aizdomās turētā KNAB darbinieka Jāņa Imša kabinetā, Vindačs, kuram ar šo kriminālprocesu nav bijis nekāda sakara, traucējis izmeklētāja darbu, vēsta laikraksts. Proti, tā kā kopā ar Imšu vienā kabinetā strādāja arī Vindačam pakļautā grāmatvede, finanšu nodaļas vadītājs uzstājis, ka bez viņa ziņas šajā telpā nekas nedrīkst notikt.

Toreizējais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs, kurš tika iesaistīts šī konflikta risināšanā, laikrakstam paudis pārsteigumu par Vindača rīcību, norādot, ka "tajā situācijā absolūts noteicējs bija prokurors. Saskaņā ar likumu bija nozīmēta arī persona, kas pārstāvēja biroju."

Laikraksts atzīmē, ka vairāki avoti, kas vēlējušies palikt anonīmi, atzinuši, ka arī agrāk Vindačs izrādījis interesi par KNAB darbībām, kas nav bijušas saistītas ar viņa darba pienākumu veikšanu.

Pēc šī atgadījuma pret Vindaču tika ierosināta disciplinārlieta un piespriests sods - mēnešalgas samazinājums par 10% uz pusgadu. Prasību atzīt šo lēmumu par prettiesisku un atcelt KNAB finanšu nodaļas vadītājs 27. augustā iesniedzis Administratīvajā rajona tiesā, ziņo "Diena".

 

Diskusiju pavadīts, Lācis Saeimā maina komisijas

DELFI   10/16/08     Pēc aptuveni pusstundu garas diskusijas Saeima ceturtdien apstiprināja deputāta Visvalža Lāča (ZZS) izslēgšanu no Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas un iekļaušanu Saeimas Cilvēktiesību komisijā.

Vispirms pats Lācis deputātiem paskaidroja, ka pretēji izskanējušajām ziņām viņam neesot nekādu konfliktu ar savas partijas biedri Dagniju Staķi par to, kurš no viņiem brauks komandējumā uz Parīzi. Lācis uzsvēra, ka nekad nav tiecies braukt komandējumos. "Es esmu vismazāk uz ārzemēm sūtītais [Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas] deputāts, kopā ar Lindu Mūrnieci (JL)," viņš pauda.

Lācis skaidroja, ka komandējuma laikā Igaunijā, kur visi tur esošie deputāti ar sevi iepazīstinājuši angļu valodā, Staķe to darījusi krievu valodā. "No tā man radās nepārprotams iespaids, ka Staķes kundze nemaz nemāk runāt angļu valodā," viņš norādīja. Kā vaininiekus ziņām par viņa neesošo konfliktu ar bijušo labklājības ministri Staķi, Lācis nosauca žurnālistus. "Žurnālisti ir ļoti manīgi (..) Jāvairās no šiem žurnālistiem, cik tik var," viņš secināja.

Galu galā Lācis tomēr lūdza sevi pārcelt darbā uz Saeimas Cilvēktiesību komisiju. Tomēr ar to diskusijas nebeidzās: nožēlu par notikušo izteica Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Juris Dalbiņš (TP), aizdomas par to, ka Saeimas Cilvēktiesību lietu komisijas vadītājs Jānis Šmits (LPP/LC) ir ieinteresēts komisijā iekļaut mūsdienu cilvēktiesību jautājumus neizprotošu cilvēku izteica Boriss Cilevičs (SC), ko gan uzreiz pats Šmits noliedza, atgādinādams Cilevičam par iespēju katram cilvēkam izteikt savu viedokli.

Savs vārds bija sakāms arī Jurim Dobelim (TB/LNNK), kurš atzīmēja, ka nedrīkst deputātam liegt mainīt komisijas, un runas par šādu tematu viņā izraisot skumju smaidu, savukārt ZZS līderis Augusts Brigmanis apstiprināja Lāča iepriekš teikto, ka viņš jau agrāk gribējis strādāt Saeimas Cilvēktiesību lietu komisijā, kā arī uzteica Lāča atbildības sajūtu un kompetenci.

Visbeidzot, deputāti tomēr nolēma gandrīz vienbalsīgi - "par" 85 un "pret" pieci deputāti - akceptēt Lāča izslēgšanu no Saeimas Aizsardzības un Iekšlietu komisijas. Vēl pēc brītiņa Lāci ievēlēja Saeimas Cilvēktiesību lietu komisijā.

Diskusijas par Lāča iespējamo konfliktu Saeimas Aizsardzības un Iekšlietu komisijā aktualizējās, kad medijos parādījās ziņas, ka viņš un Staķe nevarot vienoties, kurš no tiem dosies komandējumā uz Parīzi. Lācis bija izteicis šaubas, vai Staķe varēs pārstāvēt Latviju starptautiskā līmenī.

 

Riekstiņš redz politiskus motīvus atteikumā nodot eksplutācijā viņa sievai piederošo 'klētiņu'

DELFI   10/16/08    Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) uzskata, ka Valmieras reģionālā vides pārvalde politisku motīvu dēļ nolēmusi nepieņemt eksplutācijā ministra sievai piederošo dzīvojamo ēku, kas tapusi uz klētiņas pamatiem kāpu aizsargjoslā.

Kā LTV raidījumā "Panorāma" sacīja Riekstiņš, ēka uzbūvēta saskaņā ar visiem būvniecības normatīviem, tādēļ nav pamata šādai Valmieras reģionālās vides pārvaldes rīcībai.

LTV raidījums ziņo, ka Valmieras reģionālā vides pārvalde konstatējusi, ka no visām šajā vietā uzbūvētajām ēkām tikai piecas atbilst palīgēkām, bet pārējās ir dzīvojamās ēkas, kuru būvniecībai netika piešķirta atļauja, jo tās atrodas kāpu aizsargjoslā.

Jau vēstīts, ka Māra Riekstiņa (TP) ģimene ir tikusi pie jauna mitekļa jūras kāpu aizsargjoslā, kas juridiski ir noformēts kā palīgceltne - klēts, bet reāli izskatās pēc pilnvērtīgas dzīvojamās mājas, iepriekš ziņoja"Panorāma".

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem jaunas ēkas 300 metru attālumā no jūras krasta ir atļauts būvēt vienīgi tad, ja tās nepieciešamas saimnieciskām vajadzībām kā palīgbūves. Šādos gadījumos ēkas ir atļauts celt neierobežotā daudzumā, turklāt vēlāk tās iespējams arī oficiāli pārveidot, piemēram, par atpūtnieku namiņiem vai ko tamlīdzīgu. Šādas iespējas jūras piekrastē ir izmantojuši daudzi īpašumu saimnieki.

 

Paegle: TP vajadzīga jauna enerģija

LETA  10/16/08    Tautas partijai (TP) ir vajadzīga jauna enerģija gan idejām, gan šo ideju nesējiem, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" izteikusies Saeimas deputāte Vaira Paegle (TP).

"Mums ir daudzas ietekmīgas ministrijas, bet es pēdējā gada laikā neesmu dzirdējusi tādus īstus partejiski ideoloģiskus piedāvājumus, ko būtu izteikuši mēs," sacījusi politiķe.

"Svarīgākais, ko gribētu dzirdēt šajā kongresā, ir piedāvājumi, kā pārvarēt ekonomisko krīzi Latvijā, kāda ir mūsu nacionālā politika, kāda ir mūsu ārpolitika, jo ļoti bīstama ir tendence skatīties uz Krieviju un domāt, ka, pārorientējoties uz Krievijas tirgiem, mēs glābsim Latvijas ekonomiku. Es gribētu sagaidīt partejiski ideoloģisku piedāvājumu. Jo TP stiprā puse bijusi tieši saimnieciskā puse, un to esam palaiduši novārtā," uzsvērusi deputāte.

Paegles vērtējumā, TP ir bijusi "diezgan vāja" kadru izvēle. "Ne vienmēr pareizie cilvēki bijuši savās vietās. Mums bija liela diskusija, un es arī biju viena no tiem, kas ļoti pretojās aizsardzības ministra mainīšanai. Atis Slakteris aizsardzības ministra amatā bija pareizais cilvēks pareizajā vietā, tāpat arī Oskars Spurdziņš - finanšu ministra amatā. (..) Domāju, ka viņš pats [Slakteris] būtu laimīgāks tur, kur viņš bija. Aizsardzības ministrijā viņam bija ietekme, arī NATO samitā Rīgā viņš sevi pierādīja. Manuprāt, rotācija nebija veiksmīga."

"Tas, ka uz 9.Saeimu tika ievēlēta tā pati koalīcija un tā pati valdība, bija ārkārtīgi pozitīvs signāls, kas mums varēja dot tikai plusus, bet deva vislielākās negācijas. Iemesli: varas augstprātība, neieklausīšanās nedz sabiedrībā, nedz frakcijā, paradums uzskatīt, ka var darīt tikai tāpēc, ka var, nevis tāpēc, ka tas ir labi. Arī nevēlēšanās atzīties, ka varētu būt ekonomiska rakstura problēmas, nevēlēšanās ātrāk uzrunāt augošo inflāciju. Varbūt tiešām Kalvīša kungam tas bija drusciņ par ilgu gan premjera, gan partijas vadībā," TP kļūdas atzinusi Paegle.

Runājot par TP dibinātāja Andra Šķēles iespējamo atgriešanos uz publiskās politikas skatuves, Paegle stāstījusi, ka TP "ierindas biedrs" nākamajā partijas kongresā runāšot par ekonomiska rakstura jautājumiem. "Bet par atgriešanos neko neesmu dzirdējusi, izņemot minējumus, ko izteicis Vinets Veldre. Šobrīd mans minējums ir, ka, ņemot vērā viņa spējas darboties krīzes laikā, Šķēle varbūt varētu nākt ar savu redzējumu, kā Latvijai darboties šajos apstākļos."

 

EM pagaidām neplāno pāriet uz atvērtā koda programmām

LETA  10/16/08    Ekonomikas ministrija (EM) pagaidām neplāno pāriet uz atvērtā koda programmām, informēja EM Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Kā atzina EM pārstāvji, šobrīd visi EM darbinieku datori ir nodrošināti ar nepieciešamām programmām savu pienākumu pildīšanai un pāriešana vai papildu cita programmnodrošinājuma uzstādīšana pagaidām nav nepieciešama.

Kad uzstādītā programmatūra vairs nespēs nodrošināt datorlietotāju vajadzības, EM iecerējusi lemt par papildu programmu lietošanas iespējām, ņemot vērā vajadzību un piedāvājuma sabalansētību.

Kā ziņots, Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija ir ierosinājusi "Microsoft" programmatūras vietā valsts un pašvaldību iestādēs dokumentu apritē plašāk izmantot atvērtā pirmkoda bezmaksas programmatūru "OpenOffice.org", vēršot uzmanību uz iespējamo līdzekļu ekonomiju.

Tomēr pagājušajā nedēļā notikušās informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozares ekspertu padomes sēdes dalībnieki norādīja, ka jautājums par atvērtā koda vai slēgtā koda programmatūras lietošanu valsts iestādēs ir katras iestādes pašas ziņā, taču programmatūras izvēle būtu jābalsta uz ekonomiski pamatotiem apsvērumiem. Vienlaikus eksperti ieteica arī veikt pētījumu, lai pārliecinātos par ekonomiskā ieguvuma pamatotību.

 

Pliners lepns par pirmo pilsētas mēru no PCTVL

LETA  10/16/08    "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" lepojas, ka ir izaudzinājusi Ludzas mēru Jevgeniju Kušču, apgalvoja PCTVL līdzpriekšsēdētājs Jakovs Pliners.

Kušča ir pirmais PCTVL pilsētas mērs. Līdz šim PCTVL bija tikai divi pilsētu vicemēri - Rēzeknē Iļja Klimanovs un Daugavpilī Oļegs Tolmačovs.

Pliners uzsvēra, ka PCTVL ar sapratni uztvērusi Kuščas paziņojumu par izstāšanos no PCTVL neilgi pirms viņas ievēlēšanas par Ludzas mēru. Pēc Plinera teiktā, tas ticis darīts, pirmajā vietā liekot pilsētas, nevis šauri partejiskās intereses. Turklāt divi no Ludzas domes deputātiem paziņojuši, ka balsos par Kuščas ievēlēšanu mēra amatā tikai tādā gadījumā, ja viņa izstāsies no PCTVL.

Par Kuščas iecelšanu Ludzas domes priekšsēdētājas amatā nobalsoja tie paši seši deputāti, kuri nobalsoja par līdzšinējās priekšsēdētājas Valentīnas Lazovskas (TP) atstādināšanu, - Jevģenijs Lukašenoks (LPP/LC), Alīna Gendele (LPP/LC), Sergejs Bogdanovs (LSP), Broņislavs Zadvinskis (LPP/LC), Edgars Žurzdins (JL) un Kušča.

Pret Kuščas iecelšanu pilsētas mēra amatā balsoja Lazovska, deputāti Filips Stroganovs (LSP), Juris Atstupens (ZZS), Regīna Taraškeviča (TP) un Lolita Greitāne (TP).

Pliners apgalvoja, ka Kušča nav pavisam izstājusies no PCTVL, bet tikai uz laiku apturējusi savu darbību šajā partijā.

"Mēs esam pārliecināti, ka nākamajās Ludzas domes vēlēšanās Kušča atkal kandidēs PCTVL sarakstā," teica Pliners.

 

Izskatot Lemberga iesniegumu, tiesībsargs konstatē nepilnības normatīvajos aktos

LETA  10/17/08    Tiesībsargs Romāns Apsītis konstatējis vairākas nepilnības normatīvajos aktos saistībā ar personas informēšanu par pirmstiesas procesa termiņa pagarināšanu, aģentūru LETA informēja Tiesībsarga biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Brance.

Kā ziņots, šī gada 6.jūnijā Tiesībsarga birojs saņēma Ventspils mēra Aivara Lemberga iesniegumu, kurā viņš norādījis uz iespējamām nepilnībām Kriminālprocesa likumā saistībā ar apsūdzētā tiesībām, izskatot lēmumu par pirmstiesas izmeklēšanas procesa pagarināšanu.

Tāpat tiesībsargs saskatījis problēmas saistībā ar regulējuma neesamību attiecībā uz mājas aresta piemērošanu. Pārējā iesnieguma daļā Apsītis ir uzskatījis, ka esošais normatīvo aktu regulējums nodrošina pietiekamu personas tiesību aizsardzību.

Aģentūrai LETA ar pilnu tiesībsarga atzinuma tekstu neizdevās iepazīties, tomēr, kā norādīja Brance, atzinums šajā pārbaudes lietā ir sniegts tikai no normatīvo aktu viedokļa, nesaistot to ar apstākļiem konkrētajā kriminālprocesā.

Kā ziņots, kriminālprocess, kas tiek dēvēts par Ventspils amatpersonu lietu, tika sākts 2005.gada 3.oktobrī, pamatojoties uz pārbaudes materiāliem par Ventspils amatpersonu iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.

No šī kriminālprocesa tika izdalīts cits, kura gaitā 2006.gada 20.jūlijā Ventspils mēram uzrādīta apsūdzība kukuļņemšanā vairākkārt sevišķi lielā apjomā, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanā un amatpersonai ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanā, jo viņš kā kukuli esot pieņēmis AS "Kālija parks" dibinātājas Šveicē reģistrētās kompānijas "Multinord AG" akcijas un par tām viņam izmaksāti naudas līdzekļi.

Savukārt pamatlietas gaitā šā gada 14.martā prokuratūra Lembergam izvirzīja apsūdzību par kukuļņemšanu vairākkārt sevišķi lielā apjomā, ja tas saistīts ar kukuļa izspiešanu, par naudas legalizēšanu vairākkārt un lielā apjomā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi AS "Latvijas kuģniecība".

Lembergs uzskata, ka prokuratūras izvirzītās apsūdzības nav pamatotas, turklāt izmeklētāju rīcībā viņš saskata politiskus motīvus. Lembergs pret viņu vērsto lietu izmeklēšanā saskata arī cilvēktiesību pārkāpumus.

Piemēram, jūnija sākumā intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" Lembergs stāsta par savu aizturēšanu tā saucamajā Ventspils amatpersonu lietā. Lembergs norāda - Kriminālprocesa likums (KPL) paredz, ka personu var aizturēt līdz 12 stundām ar mērķi nogādāt viņu pie izmeklēšanas tiesneša. KPL noteic, ka aizturēt var personu, kura ir aizdomās turamā vai apsūdzētā konkrētā krimināllietā, tai ir piemērots drošības līdzeklis, bet tas tiek pārkāpts.

"Aizturēšanas brīdī es nebiju nedz apsūdzētais, nedz aizdomās turamais, un līdz ar to man nebija un nevarēja būt piemērots nekāds drošības līdzeklis. Tas nozīmē, ka uz aizturēšanas brīdi nebija neviena no faktoriem, kas nodrošinātu šādām darbībām likumīgu pamatu. Apsūdzību man uzrādīja tikai piecas stundas pēc aizturēšanas. Pēc likuma jābūt otrādi - vispirms izvirza apsūdzību, un tad personu var aizturēt. Tātad, mani aizturot, KPL tika rupji pārkāpts," skaidroja Ventspils mērs.

Par šo prokuratūras rīcību - "būtisku cilvēktiesību aizskārumu" - viņš sūdzējies Centra rajona izmeklēšanas tiesnesim. Atbilstoši KPL izmeklēšanas tiesneša pienākums ir vērtēt, kā kriminālprocesā tiek ievērotas cilvēktiesības. Centra rajona izmeklēšanas tiesnesis sūdzību pārsūtījis prokuratūrai, respektīvi, tam, par ko iesniegta sūdzība.

Šādu lēmumu tiesnesis pieņēmis, atsaucoties uz KPL. Proti, lai gan KPL 40.pantā teikts, ka tiesneša pienākums ir uzraudzīt cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesā, šā paša likuma 41.pantā, kurā atspoguļotas izmeklēšanas tiesneša tiesības un pienākumi, nekas tāds vairs nav minēts.

 

Kalvītis plāno aiziet no aktīvās politikas

TVNET   / LETA 10/17/08    Bijušais premjers Aigars Kalvītis (TP) plāno aiziet no aktīvās politikas, intervijā Latvijas Radio sacīja Kalvītis. Viņš uzsvēra, ka pagaidām nav izlēmis, ko darīs turpmāk, vien norādīja, ka runas par uzņēmējdarbību ar Krieviju ir politisko oponentu izplatītas "muļķības".

"Šobrīd neesmu pieņēmis lēmumu, ko darīšu, taču domāju, ka attālināšos no politikas," sacīja Kalvītis. "Ir noslēdzies noteikts posms manā un partijas dzīvē - ilgstoši bijām premjera partija, taču tagad ir nepieciešamas pārmaiņas. Acīmredzot es vairs [Tautas] partijai nevaru dot to, kas tai vajadzīgs, tāpēc arī vairs nekandidēju uz partijas priekšsēdētāja amatu."

Kalvītis norādīja, ka pagaidām turpinās strādāt Saeimā, tāpat izmantos TP statūtos ierakstītās tiesības bijušajam partijas vadītājam piedalīties valdes sēdēs kā padomdevējam.

"Valdības gadi bija interesanti un atraktīvi - ekonomika attīstījās, un tas ļauj uz to posmu atskatīties pozitīvi," sacīja Kalvītis.

Kalvītis par premjeru tika ievēlēts 2004.gada decembrī, un premjera amatu saglabāja arī pēc 9.Saeimas vēlēšanām, līdz 2007.gada decembrim.

Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Aigars Kalvītis uzskata, ka patlaban vērojama krīze Latvijas politikā, jo tajā trūkst spilgtu personību, spilgtu līderu.

"Politiskā vide kļuvusi par tādu kā purva rāvu, un tas vērojams arī TP," atzina Kalvītis, gan noliedzot runas, ka TP trūkst cilvēku, no kuriem izvēlēties partijas vadītājus, kā alternatīvas pašreizējam partijas priekšsēdētāja amata kandidātam iekšlietu ministram Marekam Segliņam minot ārlietu ministru Māri Riekstiņu un kultūras ministri Helēnu Demakovu. "Šobrīd nav Riekstiņa un Demakovas laiks, taču, kad viņi vēlēsies kļūt par partijas vadītājiem, viņiem būs iespēja."

Kalvītis arī norādīja, ka TP ietekme Latvijas politikā nav mazinājusies, jo "amati nenosaka partijas ietekmi politikā - to nosaka cilvēki un rīcība".

"Ja atskatāmies uz politiskajiem skandāliem Latvijā, vienmēr tajos bijusi iesaistīta TP," sacīja Kalvītis. "Tas tāpēc, ka esam izlēmīgi un darbīgi - ap mums norit dzīve."

Savukārt, komentējot savas popularitātes krišanos pēc 9.Saeimas vēlēšanām, Kalvītis sacīja: "Neesmu nekāda lelle, ka man būtu jāpatīk visiem. Turklāt Latvijā nav tāda bijušā premjera, kurš sabiedrībā būtu ļoti populārs - ir periods, kad cilvēki atbalsta kādu politiķi, bet pēc tam tas viņiem apnīk."

Kā ziņots, sestdien Dailes teātrī notiks Tautas partijas 11.kongress, kurā paredzēts ievēlēt jaunu partijas priekšsēdētāju.

 

Kādas funkcijas valsts varētu deleģēt privātajam sektoram?

Aija Ivanova, Nedēļa  10/18/08     Lai ekonomētu līdzekļus, kā viena no iespējām tiek minēta atsevišķu valsts iestāžu funkciju nodošana privātā sektora rokās. Pagaidām izskanējušas versijas, ka tas varētu attiekties, piemēram, uz grāmatvedību, IT servisu vai apsardzi. Nedēļa skaidro, ko vēl valsts varētu deleģēt privātajam sektoram un vai tas izrādīsies lētāk un efektīvāk?

Māris Dzelme, Latvijas Darba devēju konfederācijas tautsaimniecības un finanšu eksperts

Vispirms ir jāveic valsts funkciju audits, un Ministru prezidents varētu uzņemties sava veida virsvadību par šo jautājumu. Mūsu konfederācijā kopumā ietilpst 48 nozaru asociācijas, kas turpina sūtīt priekšlikumus, ko no valsts funkcijām ir gatavas uzņemties. Piemēram, tā varētu būt atsevišķu reģistru uzturēšana, licenču izsniegšana, ko atsevišķas asociācijas jau veiksmīgi īsteno, to funkciju pārņemšana, ko šobrīd realizē valsts aģentūras. Neloģiski ir tas, ka ir jomas, kur valsts pārvalde nodarbojas ar komercdarbību. Tas grauj godīgu konkurenci tirgū, rada nevienlīdzīgu konkurenci, jo privātie uzņēmumi nesaņem atbalstu no budžeta. Tā notiek, piemēram, izdevniecībā, un tā ir negatīva tendence. Vēl runa varētu būt arī par pasākumu veikšanu, kas saistīti ar darba aizsardzību, par personāla vadību, kvalitātes vadību u.c. Tādējādi izmaksas viennozīmīgi būtu mazākas, tas ir līguma jautājums, kur ir definēti kvalitātes kritēriji.

Uldis Osis, ekonomists, SIA Kosorts prezidents

Tādu funkciju ir ļoti daudz, īpaši, kas attiecas uz dažādām koncepcijām, stratēģisko dokumentu, projektu izstrādi, auditiem. To visu vajadzētu darīt speciālistiem – neatkarīgajiem ekspertiem, konsultantiem, juridiskajiem konsultantiem, auditfirmām. Manuprāt, ierēdņu aparāts šobrīd veic funkcijas, kur tam nav vajadzīgo zināšanu un profesionalitātes līmeņa. Tāpēc reuzltāts ir neprofesionāls. Ierēdņu uzdevums ir veidot pasūtījumu, formēt publisku iepirkumu. Nododot daļu funkciju privātajam sektoram, izmaksas, protams, būs lielākas, bet arī kvalitāte nesalīdzināmi augstāka un efektivitāte ievērojamāka. Jo šobrīd ir tas gadījums, kad tiek divreiz trīsreiz pārmaksāts, jo viss ir jāpārstrādā, trūkst koordinācijas.

Ģirts Rungainis, investīciju baņķieris, Ieguldījumu brokeru sabiedrības Prudentia partneris

Pasaulē šāda tendence ir. Piemēram, tiek veidoti privātie cietumi un pat savā ziņā privātās armijas. Tas ir skaidrs, ka privātais sektors paveiks lietas ekonomiski izdevīgāk, līdz ar to – no nodokļu maksātāju viedokļa – efektīvāk, arī lētāk. Tomēr Latvijas apstākļos, mūsu ekonomikā, kur roka roku mazgā, tas ir riskanti. Mums jau tā visam izmaksas ir augstākas, nekā citviet pasaulē. Ierēdņu skaits un radītās izmaksas ir kliedzošas, bet baidos, ka var gadīties tā, ka līdzšinējie ierēdņi ap valsti uztaisīs SIA un sūks vēl ņiprāk.

Aldis Pauliņš, biznesa sociologs

Tas ir ļoti plašs jautājums. Privātajam sektoram varētu deleģēt apkalpojošo funkciju bloku, kur servisu var nopirkt, kur to privātais sektors vai nevalstiskās organizācijas jau šobrīd sniedz, kur nav valsts individuālā, atšķirīgā funkcija. Vēl, piemēram, izglītības jomā valsts varētu veicināt to, ka daļu pārņem privātais sektors. Kamēr valsts mācību iestādes saņem finansējumu, privātais sektors nevar pretendēt uz līdzvērtīgu, tāpēc neattīstās. Katrā ziņā, kur ir vairāk piegādātāju, lielāka konkurence, tur izmaksas būs mazākas un darbība efektīvāka.

Edgars Štelmahers, AS Dominante loģistikas sistēma valdes priekšsēdētājs

Privātajam sektoram būtu jādeleģē grāmatvedības, biroja apsaimniekošanas un IT pakalpojumi, kas jau daudzās vietās notiek. Noteikti privātais sektors varētu pārņemt ministriju aģentūru darbu, kuras bieži sevi atražo, ir neefektīvas un nereti veic vienus un tos pašus uzdevumus. Arī valsts institūciju autoparku vietā būtu nepieciešama auto noma, kurā iekļauti visi pakalpojumi, kas saistīti ar automašīnu uzturēšanu. Manuprāt, arī valsts uzņēmumu padomju sistēma būtu jāreformē. Valsts varētu dibināt valsts un pašvaldību uzraudzības padomi, kurā tiktu piesaistīti vietējie un ārvalstu augsta līmeņa profesionāļi. Tad padome reāli pildītu savu funkciju, bet valsts ieekonomētu milzīgus līdzekļus.

 

Par TP priekšsēdētāju ievēl Mareku Segliņu

LETA  10/18/08    Tautas partijas (TP) 11.kongresā, kas šodien notiek Dailes teātrī ar 608 balsīm "par" partijas vadītāja amatā ievēlēja vienīgo izvirzīto kandidātu, iekšlietu ministru Mareku Segliņu. Kopumā kongresā tika izdalīts 641 balsojuma biļetens. Par Segliņa ievēlēšanu partijas priekšsēdētāja amatā balsoja 608 biedri, pret 25, savukārt viens biļetens netika atzīts par derīgu.

Uzrunājot kongresa delegātus Segliņš pateicās par dāvāto uzticību un solīja, savā turpmākajā darbībā balstīties uz vērtībām, kas tika deklarētas jau TP dibināšanas manifestā: nacionāla valsts, labklājība un ģimene.

Segliņš uzsvēra, ka "Tautas partijas spēks ir tā cilvēki visā Latvijā un aicināja visus partijas biedrus aktīvi strādāt kopīgo mērķu vārdā."

"Mēs strādāsim katrs atsevišķi un kopā vienotā komandā, kas apliecinās savu spēku un atbildību sabiedrības priekšā," teica Segliņš.

Segliņš atzina, ka pēdējos gados TP nav pietiekami rūpējusies par programmā definētajām ģimeniskām vērtībām, jo apmērām 20 000 bērniem nav iespējams apmeklēt bērnudārzus. Daudzi gados jauni cilvēki, kuri būtu būtisks darba spēka papildinājums ir spiesti sēdēt mājās, jo nav kas pieskata viņu bērnus.

Segliņš aicināja izstrādāt bērnudārzu celtniecības programmu un nosaukt to par TP programmu "Bērnudārzs 2011".

TP līderis arī uzsvēra nepieciešamību pilnveidot izglītības sistēmu, lai audzinātu jauniešus, kas ir atbildīgi par sevi, ģimeni un sabiedrību. Taču Segliņš norādīja uz nepieciešamību vienkāršot Eiropas Savienības (ES) fondu apguves mehānismu, kas Latvijā aizņem 18 mēnešus, bet piemēram, Igaunijā un Īrijā - tikai 12.

Segliņš arī nāca klajā ar aicinājumu jauniem cilvēkiem aktīvāk iesaistīties uzņēmējdarbībā. Iekšlietu ministrs arī uzskata, ka valsts drošības nostiprināšanai būtiski ir atjaunot dienesta dzīvojamās platības būvniecību policistiem reģionos.

Lai kliedētu sabiedrībā cirkulējošās baumas, ka TP dos prioritāti sadarbībai ar Krieviju, Segliņš uzsvēra, ka TP arī turpmāk uzstāsies par Latviju kā nacionālu valsti, kura saista savu labklājību un drošību ar ES un NATO.

Lai stiprinātu saikni ar TP biedriem reģionos Segliņš rosināja reizi divās nedēļās rīkot paplašinātas TP valdes sēdes, kurās tiks aicināts piedalīties arī partiju reģionālo nodaļu pārstāvji.

Jau ziņots, ka partijas kongresā uz partijas priekšsēdētāja amatu kandidēja tikai Segliņš.

Kongresu delegāti TP priekšsēdētāja vēlēšanām izvirzīja arī Gundara Bērziņa, Māra Kučinska un TP dibinātāja Andra Šķēles kandidatūras, bet viņi no piedāvājuma kandidēt attiecās.

Šķēles kandidatūras nominēšanu priekšsēdētaja amatam delegāti uzņēma ar vētrainiem aplausiem. Līdzšinējais priekšsēdētājs Aigars Kalvītis savā runā atzinās, ka viņam šodien "tāda nedaudz emocionāli sarežģīta sajūta."

Kalvītis apgalvoja, ka ir strādājis, nerēķinoties ne ar laiku, ne veselību, izliekot visu. Viņš paziņoja, ka ir nolēmis nekandidēt uz partijas priekšsēdētāja amatu un pieļāva: "varbūt kādi atviegloti uzelpos: visiem mīļš nekad nebūsi."

Kalvītis zinot, ka daudziem esot bijis netīkams, "varbūt ērts karikatūras zīmēšanai, toties ļoti neērts stumdīšanai un bīdīšanai, to vai citu spēku pavadā. Var jau jau būt ka pēcteči mani ilgi izsmies par septiņiem treknajiem gadiem, tāpat kā Godmanim piemin taupības krāsniņas, teica Kalvītis.

Kalvītis atzina, ka "ir jādod vieta jauniem līderiem" un pauda atbalstu Segliņam, kuram, pēc Kalvīša teiktā, piemīt gan spēks, gan zināšanas, gan politiskā pieredze.

"Uzskatu, ka viņš ir īstais vīrs īstajā brīdī, tikai neaizmirsīsim, ka mums visiem viņam ir jāpalīdz," teica Kalvītis.

Jau ziņots, ka kongresā notiks TP priekšsēdētāja, valdes, revīzijas komisijas un goda tiesas vēlēšanas, saskaņā ar statūtiem kongresa darbā jāpiedalās vismaz pusei no TP biedriem. TP 27 reģionālajās nodaļās apvienojušies 1667 biedri, 16 biedru kandidāti un gandrīz 5000 atbalstītāju. Kopumā darbam kongresā deleģēti 756 partijas biedri.

 

Kalvītis: Esam piedzīvojuši dramatiskus mēģinājumus iedragāt TP reputāciju

LETA  10/18/08     Tautas partijas (TP) 11.kongresā līdzšinējais partijas priekšsēdētājs Aigars Kalvītis savā atskaitē uzsvēra, ka TP piedzīvojusi valdības maiņu un dramatiskus mēģinājumus iedragāt partijas reputāciju.

Kalvītis norādīja, ka TP ir konservatīva, labēja partija, kas daudziem nepatīk. Bez krastu liberālisms, kas valda publiskajā telpā, pēc Kalvīša teiktā, vairo tādus darboņus, kam vienalga, kurā partijā viņi ir, vai par kuru partiju viņi nobalso.

"Svarīgi ir tikai iztapt konkrētajā brīdī skaļāk brēcošajai interešu grupai vai nobalsot par tiem, kas sola kripatiņu vairāk no tā leģendārās lāča ādas, kas tā arī nekad netiks nomedīts," uzskata Kalvītis.

Kalvītis norādīja, ka viņa vadītā valdība vēlējās skaidrību un sakārtotību pārmērīgi saklupušajā Latvijas drošības un pārraudzības iestāžu sistēmā, tomēr rezultātā tika piedzīvoti ne pārāk veiksmīgi referendumi.

Viņaprāt tieši konservatīvās pamatvērtības: savas mājas, sava ģimene, produktīvs darbs, kas spēj nodrošināt un saglabāt gan mājas, gan ģimeni ir tas stabilais pamats, uz kura balstās jebkura nācija, jebkura valsts. Tomēr realitāte esot tāda, ka liberāļu balsis ir aizvien daudzskaitlīgākas un skaļākas, tieksme apšaubīt un kritizēt bieži vien pāraug postošā destruktīvismā, bet indivīdu tiesības pacelšana pāri visam ieved morālā relatīvismā.

Kalvītis pauda viedokli, ka šobrīd var jau sacīt, ka tradicionālu pamatvērtību apliecinātāji Latvijā ir gandrīz vai vajāta minoritāte. Mediju un biznesu grupējumu cīņas un it kā neatkarīgu nevalstisko organizāciju faktiski politiskas darbības apstākļos, tieši partiju politika ir kļuvusi par tādu kā peramo zēnu. Žurnālistiem, polittehnologiem un allaž ar visu neapmierinātai sabiedrības daļai par dzīves saturu un piepildījumu ir kļuvis vienpusīgi un neargumentēti kritizēt.

"Ne vairs pirmo gadu tiek tērēti gan finansiāli, gan tiesiskie, gan administratīvie līdzekļi, gan tāpat tiek kulti tukši salmi, lai par visu Latvijas nelaimju cēloni padarītu pašu Latvijas Satversmē noteikto politiskās pārstāvniecības principu," sacīja Kalvītis.

TP līderis arī aicināja vērtēt, ko nozīmē jēdziens "Latvijas tauta". Pēc viņa teiktā, ikdiena mudina domāt, ka viscaur darbojas kaut kādas savstarpēji naidīgas, citu citas apkarojošas interešu grupas.

"Aizvadīto gadu laikā ir notikusi manuprāt ļoti bīstama tautas kolektīvās uzmanības pārbīde no pamatvērtībām uz instrumentiem," uzskata Kalvītis.

To viņš salīdzināja ar "ņemšanos un ķimerēšanos" pa valsti kā pa pieputējušu pulksteņa mehānismu, par kura darbības principiem nav nekādu zināšanu.

Kalvītis, stingri uzsvēra, ka TP pirmais pienākumus ir turēties pie saviem programmā deklarētajiem principiem un vērtībām. Viņš arī atzina, ka politikā un vispār cilvēku sabiedrībā nevar iztikt bez harizmātiskām personībām, bez līderiem.

Runājot par viņa valdības laikā aizsāktajiem darbiem Kalvītis norādīja, ka ir jāturpina skolu renovācija un eksakto kabinetu izveide. Viņaprāt ir jānostiprina sapratne, ka matemātikas, fizikas, ķīmijas un bioloģijas mācīšana ir absolūti nepieciešama, lai latvieši saglabātos un attīstītos kā nācija.

Jau ziņots, ka kongresā notiks TP priekšsēdētāja, valdes, revīzijas komisijas un goda tiesas vēlēšanas, saskaņā ar statūtiem kongresa darbā jāpiedalās vismaz pusei no TP biedriem. TP 27 reģionālajās nodaļās apvienojušies 1667 biedri, 16 biedru kandidāti un gandrīz 5000 atbalstītāju. Kopumā darbam kongresā deleģēti 756 partijas biedri.

TP kongresā viesa statusā aicināti piedalīties arī partijas atbalstītāji un jaunatnes organizācijas biedri.

Visperspektīvākais kandidāts uz TP priekšsēdētāja amatu ir iekšlietu ministrs Mareks Segliņš. TP Limbažu nodaļa partijas priekšsēdētāja amatam ir izvirzījusi Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Kučinska kandidatūru, bet viņš aģentūrai LETA iepriekš apgalvoja, ka atteiksies kandidēt.

 

Tiesībsargs: politiskā piederība nevar būt šķērslis vēstnieka amatam

DELFI   10/21/08    Izvērtējot Saeimas deputātes Vairas Paegles (TP) sūdzību par Valsts prezidenta Valda Zatlera lēmumu noraidīt viņas kandidatūru Latvijas vēstnieka ANO amatam, Tiesībsarga birojs atzinis, ka nevar pilnībā izvērtēt Valsts prezidenta lēmumu, tomēr "politiskā piederība pati par sevi nevarētu būt iemesls, lai liegtu personai kļūt par vēstnieku", portālu "Delfi" informēja Tautas partijā (TP).

Kā informē TP, Paegle (TP) ir gandarīta par Tiesībsarga atzinumu par iespējamu tiesību pārkāpumu.

"Apsvērumi par to, vai vēstnieku iecelšanai ir jānotiek esošā diplomātiskā korpusa ietvaros vai plašāk un to, vai deputāts sava vēlētā mandāta pildīšanas laikā var tikt iecelts par vēstnieku, ietilpst Valsts prezidenta kompetencē. Taču personas politiskā piederība pati par sevi nevarētu būt iemesls, lai liegtu personai kļūt par vēstnieku," teikts Tiesībsarga atzinumā.

Lai gan Tiesībsargs norādījis, ka nav iespējams pilnībā izvērtēt Valsts prezidenta lēmumu balstoties tikai uz tiesību pieeju, kas ir Tiesībsarga kompetencē, Paegle uzskata, ka atzinumā minētie secinājumi ir tuvu maksimālajam, ko šajā situācijā savu iespēju robežās varēja darīt Tiesībsargs. Deputāte arī piekrīt Tiesībsarga atzinumā teiktajam, ka "politiskā pārliecība vai piederība nevarētu būt šķērslis, lai personai liegtu pieeju valsts dienestam vai darbam."

Paegle izsaka cerības, ka diskusija, ko sabiedrībā izraisījusi deputātes noraidīšana vēstnieka amatam, dos mācību turpmākai valsts amatpersonu izvirzīšanas procedūrai.

Jau vēstīts, ka Zatlers noraidīja Paegles kandidatūru Latvijas vēstnieka amatam ANO. Vēlāk šim amatam tika izvirzīts Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke.

 

Komentārs: Segliņam uztic izķepuroties

Agnese Margēviča,  NRA   10/20/08    Ja Andris Šķēle sestdien Tautas partijas kongresā nebūtu pateicis "nē", tieši viņš un nevis Mareks Segliņš tiktu ievēlēts par partijas "krīzes priekšsēdētāju".

Lai gan par M. Segliņu, kurš beigu beigās, kā jau prognozēts, bija vienīgais kandidāts, balsis nodeva neapšaubāms TP nodaļu deleģēto biedru vairākums – 608 bija par un 25 pret. Tomēr brīdī, kad priekšsēža kandidātu izvirzīšanas gaitā kāds nosauca A. Šķēles vārdu, sākās ilgstošas ovācijas, kuru radītais troksnis ilgāku laiku TP dibinātājam neļāva atteikties no kandidēšanas. Par spīti vēlāk balsojumā gūtajam pārliecinošajam atbalstam, M. Segliņam būs jāpierāda, vai viņš tiešām ir "īstais vīrs īstajā brīdī", kā viņu pieteica bijušais līderis Aigars Kalvītis.

Noskaņojums kongresā un tā kuluāros ļāva domāt, ka simtprocentīgas paļāvības partijas biedros vēl par to nav, un daudzi kā īsto krīzes līderi uzlūkoja A. Šķēli, kurš uzstājās ar kongresā visgarāko runu, izvērsti analizējot ekonomiskās krīzes situāciju, arī asi kritizējot premjeru Ivaru Godmani (LPP/LC) un Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. "Ja savā lielumā premjeram Kalvītim bieži nebija detaļu, tad savukārt premjers Godmanis, slīgstot detaļās, ir pazaudējis kopainu vispār," teica A. Šķēle. "Šķēles kungs mums te norunāja, un mēs uzreiz sakām – jau varētu uzreiz likt priekšsēdētāja vietā, bet ko lai dara, tā ir demokrātija – Šķēles kungs nepiekrīt," pēc tam jau debatēs vaļsirdīgi teica Gulbenes mērs Nikolajs Stepanovs, paužot ne viena vien noskaņojumu.

Atbalstu jaunajam priekšsēdētājam kongress parādīja jau partijas jaunās valdes vēlēšanās, atbalstot visus deviņus viņa ieteiktos kandidātus, bet no citu rekomendētajiem kā pēdējo – desmito – ievēlēja Saeimas deputātu, bijušo finanšu ministru Oskaru Spurdziņu. Vēl valdē darbosies pašvaldību ministrs Edgars Zalāns, viņa biroja vadītājs Guntis Gūtmanis, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, Kristiāna Lībane-Šķēle, kura jau līdz šim darbojās valdē, kultūras ministre Helēna Demakova, Saeimas deputāte Vineta Muižniece, Saeimas deputāts Juris Dalbiņš, Rīgas vicemērs Andris Ārgalis un Rīgas domnieks, A. Šķēles tuvs domubiedrs Edmunds Krastiņš. Valdē netika ievēlēts neviens no TP pilsētu mēriem, lai gan izvirzīti tika trīs, arī Cēsu mērs Gints Šķenders, kurš līdz šim bija valdē. Arī finanšu ministrs Atis Slakteris, kurš atrodas atvaļinājumā un vispār nebija ieradies kongresā, vairs nebūs partijas valdē, jo viņu neviens neizvirzīja.

Pirms laika no priekšsēdētāja amata atkāpās A. Kalvītis, kurš apsver domu pamest politiku pavisam. Pēc M. Segliņa ievēlēšanas viņš pameta kongresa prezidiju un, zem deguna nopurpinot "es iešu pie dembeļiem", apsēdās Dailes teātra Lielās zāles 17. rindā blakus vecbiedram Gundaram Bērziņam.

Bez praktiski visu runātāju uzstāšanās caurstrāvojušo aicinājumu atgriezties pie partijas saknēm un paņemt atkal rokā TP programmu īpašas receptes izejai no krīzes neizskanēja. Vairākums arī centās skaļi neraksturot situāciju, kādā atrodas partija, bet vārdos apliecināt, ka "mēs esam vislabākie un tautai tas atkal ir jāpierāda", kā to pateica Mārtiņš Zemītis no Rīgas. "Tautas partija nebaidās no grūtībām, neglaimo citu partiju priekšā, TP pasaka lietas, kā ir," teica N. Stepanovs. Arī Cēsu mērs Gints Šķenders atzīmēja, ka "katrs kongress ir spēka demonstrēšana, un labi, ka šodien mums ir spēks runāt arī par to, ko neesam izdarījuši". Tomēr Pēterim Ziemelim no TP Limbažu nodaļas bija radies iespaids, ka "mēs, zālē sēdošie, izpildījām statistu lomu", un viņš mudināja atcerēties, "kur nokļuva Latvijas ceļš". Tikmēr TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis, kurš arī tika izvirzīts, bet atteicās kandidēt uz partijas vadītāja amatu, uzsvēra, ka "bez krīzes nav attīstības" un "kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus".

***

VIEDOKĻI

Mareks Segliņš:

"Protams, mūs visus uztrauc Tautas partijas popularitātes kritums. Mums ir jāmainās! Mums ir pamatotāk un izvērstāk jāskaidro savam vēlētājam un sabiedrībai iecerēto un pieņemto lēmumu būtība un nepieciešamība. Pieņemtajiem lēmumiem jābūt sagatavotiem un iepriekš izdiskutētiem tā, lai pašiem pēc tam nebūtu par tiem jātaisnojas."

Andris Šķēle:

"Šis grūtais laiks, neskatoties uz vairākiem veiksmes gadiem, Latvijai ir ļoti bīstams. Šīs krīzes laikā visvairāk cietīs un pazaudēs vidusslānis. Vidusslānis, kurš ir galvenais balsu donors labējām, pilsoniskām un konservatīvām partijām.

Tautas partijai ir vajadzīgs līderis, kurš spēj disciplinēt partijas funkcionārus, līderis, kurš spēj motivēt un aizraut partijas biedrus. Ballīte bija pārāk ieilgusi. Ir nepieciešams atgriezties pie TP un tikai TP raksturīgās spējas pieņemt kompetentus, tālejošus un atbildīgus lēmumus, un spēt tos pēc tam paskaidrot. Es ceru, ka jaunais līderis spēs organizēt atbildīgu ikdienas darbu, atkal atjaunot TP spēju uzturēt politisko debati visā problēmu daudzveidībā, kā saka – pa visu laukumu. Līderis, kas spēs iesaistīt cilvēkus partijas rindās, kuriem šī valsts nav vienaldzīga un kuri negrib redzēt Latviju kā zupas rindas modeli."

Kristiāna Lībane-Šķēle:

"Mēs esam pieļāvuši lielu politisku kļūdu, esam ļāvuši citiem sevi definēt. Tautas partiju sabiedrības acīs vairs neraksturo tas, ko tās līderi paši domā un saka par sevi, saviem lēmumiem un rīcību, bet gan tas, kā citi to pasniedz. Citi gari un plaši izrunājas par visu ko, sākot no Aigara Kalvīša Pekinā, līdz visas Tautas partijas gazpromizācijai, un bieži vien izskatās, ka mums par to nekas nav sakāms vai arī, ja ir, tad tikai otrajā vai trešajā ziņu riņķī. Bezgala svarīgi ir kļūt mobilākiem, un pie tā es aicinu strādāt jaunā priekšsēdētāja vadībā. Jāatgūst spēja izdarīt ātras un ļoti precīzas politiskās kustības, kuras pēc tam nav jācenšas pielabot vai pārveidot. Otrkārt, mums jāmeklē risinājumi politiķu un sabiedrības sarežģītajām attiecībām, kā pārvarēt atsvešinātību, kura neapšaubāmi pastāv."

 

Komentārs: Nokavētā aiziešana

Agnese Margēviča,  NRA   10/21/08    Dailes teātra zālē nebija dzirdams ne čuksts, ne mobilā telefona iezvanīšanās nevietā. Ar ikgadējo garo runu Tautas partijas kongresā uzstājās tās dibinātājs Andris Šķēle.

Neiztrūka arī bez tradicionālas dzēlības viņa pēcteča Aigara Kalvīša virzienā. Runai beidzoties, sākās aplausu vētra, iespējams, vienīgais cilvēks, kurš zālē nesita plaukstas, bija uz skatuves prezidijā sēdošais Aigars Kalvītis. Visu Šķēles runas laiku viņš bija nolaistu skatienu pirkstos virpinājis savu jauno iPhone. Tās bija viņa pēdējās minūtes Latvijā lielākās un ietekmīgākās partijas priekšsēdētāja amatā. Neviens aiz logiem nekliedza "Kalvīti, ej mājās!", kā tas bija Doma laukumā pirms gada. A. Kalvītis bija izlēmis aiziet pats un, iespējams, pavisam.

Aiziešanas brīdis bija nokavēts. Sestdienas kongresā Tautas partija bija pārāk aizņemta ar savu brūču slēpšanu un sadugušās muguras taisnošanu, lai pacenstos ar godu aizvadīt savu līderi, kurš tai bija nesis treknus gadus, bet tad pieļāvis kļūdu pēc kļūdas un izsijājis savu un Tautas partijas autoritāti.

Savas atvadu runas tekstu A. Kalvītis pārzināja vāji, vārdi pinās, teikumi, kas beidzās ar jautājuma zīmēm, tika nolasīti kā apgalvojuma teikumi – tā mēdz notikt, ja neesi veltījis laiku, lai pirms uzstāšanās vairākkārt pārlasītu runu. Bet tajā nav vainojams viņa atslābums, arī būdams premjers, viņš nebija raits runātājs, un pats daudzkārt ir deklarējis sevi par darītāju, nevis filozofētāju. A. Kalvīša nesaudzīgāki pazinēji gan jau viņa premjerēšanas gados runāja par politiķim piemītošo vājību pēc uzrāvieniem atslābt un zaudēt modrību. Tas, ka A. Kalvītis jau ir citos interešu laukos, bija redzams arī sestdien – līdz Mareka Segliņa ievēlēšanas brīdim nosēdējis kongresa prezidijā, kur lielākoties spēlējās ar savu mobilo tālruni, A. Kalvītis pēc tam ar acīm redzamu atvieglojumu pārcēlās uz Dailes teātra 17. rindu blakus partijas vecbiedram Gundaram Bērziņam. "Es iešu pie dembeļiem," viņš nopurpināja, atslīgdams skatītāja, ne vairs līdera krēslā.

Šosestdien no sirds nāca vien A. Kalvīša runas noslēgums par to, cik emocionāli sāpīga un sarežģīta ir viņam šī situācija, šobrīd stāvot savu partijas biedru priekšā – tikko vēl partijas līderim un premjeram, tagad "gandrīz vai kā privātpersonai". Arī Andris Šķēle Tautas partijā ir "privātpersona" un bauda neviennozīmīgu vērtējumu sabiedrībā, tomēr viņa stāvokli un autoritāti partijā nevar salīdzināt ar to punktu, kurā šobrīd atrodas A. Kalvītis. Sestdien A. Šķēlem veltītās spontānās ovācijas iepretim mirkļa pauzei, pirms kongresa delegāti ar aplausiem atsaucās ārlietu ministra Māra Riekstiņa aicinājumam pateikt paldies A. Kalvītim, ir tikai ārējā izpausme šiem nevienlīdzīgajiem autoritātes svaru kausiem.

Kad pirms 24 gadiem nupat pilngadību sasniegušais A. Kalvītis nonāca Latvijas Lauksaimniecības universitātē, viņa vidusskolas dotajā raksturojumā bija ierakstīts, ka Aigars nākotnē vēlas kļūt par kolhoza priekšsēdētāju. Bijušajam LLU rektoram Voldemāram Strīķim, kurš tolaik bija Ekonomikas fakultātes dekāns vēlākajos gados bija radies iespaids, ka viņa bijušajam ekonomikas studentam politikā ir izdevies iemiesot šo jaunības izsapņoto kolhoza priekšsēdētāja prototipu. "Andris Šķēle ir biznesmenis spekulants. Aigars Kalvītis ir saimnieks līderis," abus politiķus pirms gada, kad Neatkarīgā portretēja A. Kalvīti, salīdzināja viņa bijušais pasniedzējs.

Pēdējos mēnešos A. Kalvītis atstājis iespaidu, ka ir paguris un zaudējis interesi par politiku. Ekspremjeram pēdējā laikā bieži sanācis aizsnausties tieši televīzijas kameru priekšā. "Šis ir melnais darbs? Es paspēju darīt vēl desmit citas lietas bez tā, kas jādara deputātam. Te jau nav noslodzes, tā jau ir tā lieta," A. Kalvītis izvirda, kad viņam uz to norādīja Neatkarīgā. Saeima viņa mēroga politiķim neesot īstā vieta. Vai tā tiks atrasta biznesā, A. Kalvītis vēl negrib atklāt. "Man ir 42 gadi, es vēl tik daudz dzīvē varu izdarīt," saka A. Kalvītis, tuvāk nekonkretizējot.

 

Apstiprina KNAB priekšnieka izraudzīšanās kārtību

Nadežda Titova,  Diena  10/21/08    Valdība apstiprinājusi instrukciju, kas nosaka kārtību, kādā tiks izraudzīts jaunais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs. Par pretendentu pieteikšanās termiņu valdība lems nākamās nedēļas sēdē, informēja premjers Ivars Godmanis (LPP/LC).

Plānots, ka vispirms to, vai konkursā pieteikušies kandidāti atbilst formālajiem kritērijiem, pārbaudīs Valsts kanceleja, kura atzinumu nosūtīs Augstākajai tiesai, Ģenerālprokuratūrai un Satversmes aizsardzības birojam, lūdzot šīm institūcijām izteikt viedokli par kandidātiem. Instrukcija gan nenosaka, kādā veidā viedoklim jābūt izteiktam, tāpat institūcijas viedokli var nesniegt vispār.

Ar Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras un Satversmes aizsardzības biroja sniegto viedokli par kandidātiem iepazīsies valdība un atklātā sēdē uzklausīs arī pašu kandidātu skatījumu par biroja darbu nākotnē, un lems, kuras kandidatūrās virzīt tālāk apspriešanai Nacionālās drošības padomē (NDP). Par NDP atbalstītajiem kandidātiem vēlreiz lems valdība, virzot tikai vienu kandidatūru apstiprināšanai Saeimā.

Paredzēts, ka konkursam uz vakanto KNAB priekšnieka krēslu varēs pieteikties ikviens, kurš atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem. Arī premjers plānojis uzrunāt iespējamos vadītāja amata kandidātus, mudināt viņus piedalīties konkursā.

Nevalstiskās organizācijas iepriekš ir kritizējušas valdības izstrādāto instrukciju, norādot, ka joprojām galvenā loma KNAB priekšnieka izvēlē ir nevis profesionāļiem, bet gan politiķiem.

 

Mediķi nolemj divas dienas oktobra beigās streikot

LETA  10/21/08    Pēc ilgām diskusijām un pretrunīgu viedokļu paušanas un uzklausīšanas Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome šodien pieņēma lēmumu šī gada 30.oktobrī un 31.oktobrī rīkot veselības aprūpes darbinieku un mediķu streiku.

No 46 padomes balsstiesīgajiem locekļiem, kuri piedalījās sēdē, par streiku nobalsoja 30.

Kopumā no 87 LVSADA organizācijām ar aptuveni 16 000 biedru streikam pieteikušās tikai 23 organizācijas ar kopumā 1022 dalībniekiem.

Ar vislielāko dalībnieku skaitu streikā piedalīsies Gaiļezera slimnīca, jo 200 slimnīcas darbinieki ir pieteikuši savu dalību, tāpat streikos arī Latvijas Onkoloģiskā centra darbinieki, kā arī daudzu reģionālo slimnīcu personāls, piemēram, streikos mediķi no ārstniecības iestādēm Saldū, Talsos, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē un citur.

Runājot par streika rīkošanu, vairāki padomes locekļi izteica savu negatīvo viedokli, norādot: ja jau līdz šim nekas nav panākts, tad valdība neko nedarīs arī turpmāk.

Rīgas Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas Operatīvās daļas vadītāja Vija Grigale arī norādīja, ka daudzi gados jaunākie veselības nozares darbinieki šī iemesla dēļ jau aizpildījuši anketas, lai pieteiktos uz pārrunām darbam Zviedrijā.

Tomēr Jēkabpils slimnīcas arodbiedrības pārstāvji norādīja, ka nedrīkst atkāpties, un izteica nožēlu, ka lielākie streika atbalstītāji ir reģionos, nevis lielākajās Rīgas slimnīcās, kaut gan Rīgā strādā lielākais mediķu skaits. Pēc Jēkabpils slimnīcas pārstāvja domām, tas norāda tikai uz to, ka mediķu algas ir nesamērīgas, salīdzinot galvaspilsētu un attālākos reģionus.

Streikā nepiedalīsies Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, kuras pārstāvis norādīja, ka slimnīca to nevar atļauties, jo tās darbs ir saistīts ar bērnu aprūpi. Nepiedalīsies arī citas slimnīcas, kurās personāls ir sācis šaubīties par streika jēgu.

Tā, piemēram, Ventspils slimnīcas personāls nezina, vai streiks kaut ko došot, turklāt darbinieki uztraucas par to, ka līdz ar to šajā mēnesī varētu saņemt vēl mazāku algu.

Kā norādīja LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris, no vienas puses var saprast veselības sistēmas darbiniekus, kuriem ir zudusi ticība un kuri uzskata, ka nav jēgas streikot. Tai pat laikā viņš izteica nožēlu, ka atbalsts no slimnīcām ir tik mazs, tomēr, "ja nedarīsim neko, tad ilgu laiku pie nekā būs arī jāpaliek".

Keris gan pagaidām atturējās komentēt, vai streiks kaut ko mainīs veselības darbinieku situācijā, jo tas, pēc viņa domām, būs redzams tikai pēc tam.

Arodbiedrības vadītājs arī teica, ka LVSADA ir iesniegusi Satversmes tiesai un Eiropas Cilvēktiesību tiesai sūdzības par aizliegumu aizstāvēt savas tiesības un likumīgās intereses taisnīgā tiesā.

Ja šīs sūdzības tiks atzītas par pamatotām, tad valdībai būs jāmaksā medicīnas darbiniekiem piespiedu kārtā un vēl lielāka summa, nekā pašlaik to pieprasa LVSADA.

LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar ieceri streika dienās visas protesta akcijā iesaistītās struktūrvienības strādās brīvdienu režīmā. Šajās dienās strādās tikai uzņemšanas un reanimācijas nodaļas, asins pārliešanas dienesti, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesti.

Vienas dienas mediķu brīdinājuma streiks un veselības aprūpes darbinieku un ārstu pikets pie Saeimas notika jau 26.septembrī, toreiz streikā tika iesaistītas ārstniecības iestāžu struktūrvienības, kas sniedz plānveida ambulatoro, konsultatīvo un medicīnisko palīdzību.

Streika prasība bija, lai ārstniecības personu darba algas aprēķinam no 2008.gada janvāra ar atpakaļejošu datumu piemēro 2007.gada 14.augustā apstiprināto prognozi par vidējo darba samaksu tautsaimniecībā 2007.gadā, kas ir 389 lati mēnesī.

Mediķi pieprasa no 2009.gada līdz 2014.gadam, katru gadu plānojot darba samaksas palielinājumu veselības aprūpes nozarē strādājošiem nākamajam gadam, aprēķinos izmantot gada pirmajā ceturksnī konstatēto vidējo darba samaksu tautsaimniecībā plānošanas gadā, nevis 2006.gada prognozi par vidējās darba samaksas tautsaimniecībā pieaugumu minētajā periodā.

 

KNAB sāk kriminālprocesu par Gudeles jubilejas svinēšanu

Matīss Arnicāns,  Diena  10/21/08    Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pieņēmis lēmumu sākt kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, rīkojot bijušās īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās Inas Gudeles dzimšanas dienas svinības par valsts budžeta līdzekļiem.

Tas teikts KNAB sniegtajā informācijā partijas Jaunais laiks Saeimas frakcijai, Diena uzzināja no frakcijas priekšsēdētāja Dzintara Zaķa.

KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs apstiprina, ka uzsāktā pārbaude tiek turpināta kriminālprocesa formā, taču norāda, ka tas nav uzsākts pret kādu personu, bet gan par faktu. "Neviens nav arī atzīts par aizdomās turamo," piebilst A.Vitenburgs.  

KNAB kriminālprocesu sācis, iepriekš izvērtējot iegūto informāciju, paskaidrojumus un materiālus par dzimšanas dienas svinībām, norādīts KNAB vēstulē Jaunajam laikam. Lieta uzsākta krimināllikuma 318.panta pirmās daļas par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.

Saskaņā ar krimināllikumu par šo nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz trim gadiem vai bez tā.

JL frakcija, pamatojoties uz minēto informāciju, nolēmusi lūgt satiksmes ministru Aināru Šleseru (LPP/LC) atstādināt I.Gudeli no pašreiz ieņemamā Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekles amata.

Kā ziņots, šā gada aprīlī I.Gudele atkāpās no ministres posteņa, jo klajā nāca informācija par valsts budžeta naudas tērēšanu viņas dzimšanas dienas svinībām.

 

Lembergs: «Viņi viens otram rokā nekodīs»

Sallija Benfelde, Nedēļa  10/21/08    Septembra sākumā izskanēja ziņa, ka Ventspils mērs ir iesniedzis Rīgas apgabaltiesā prasību pret prokuratūru par morālā kaitējuma atlīdzību tā sauktajā Grinberga lietā miljons latu apmērā. Nedēļa aicināja Aivaru Lembergu uz sarunu par viņam izvirzītajām apsūdzībām, politiķiem un politiku Latvijā.

Iepriekš Aivars Lembergs bija prasījis piedzīt no Tieslietu ministrijas (TM) 104 450 latu zaudējumus, kas radušies, viņu nepamatoti saucot pie atbildības Grinbergu lietā. TM nolēmusi izmaksāt Lembergam kompensāciju par nodarīto zaudējumu, taču tās apmēram tika noteikts slepenības statuss. Tiesa gan, presē izskanēja oficiāli neapstiprināta informācija par summu 2400 latu, kuru ministrija ir nolēmusi Lembergam izmaksāt.

Pirms sākt sarunu, Nedēļa vēlējās uzzināt, ar ko Ventspils mērs pašlaik nodarbojas – ko viņam ir ļauts un ko aizliegts darīt. Lembergs teic, ka viņam ir pienākumi, kurus viņš veic tajā apjomā, kādā to atļauj ārsti, tāpēc katra diena esot īsāka par stundām trim četrām, nekā tas bijis agrāk: "Protams, divus mēnešus es pildu deputāta pienākumus, darbojos vairākās Ventspils domes komisijās. Saprotams, ka komisijās tiek gatavoti lēmumi, kurus vēlāk pieņem dome. Un deputāts – neatkarīgi no tā, kāds viņam ir un vai vispār ir amats – par lēmumiem balso, lai gan to laikam nesaprot ne Ģenerālprokuratūra, ne arī KNAB. Savu iespēju robežās no augusta darbojos arī dažādās sabiedriskajās organizācijās: Ventspils basketbola klubā, Tranzītbiznesa asociācijā, Ventspils Attīstības aģentūrā, Biznesa attīstības asociācijā. Darba apjoms gan ir mazāks, nekā būtu tad, ja es būtu vesels. Joprojām esmu domes priekšsēdētāja amatā, bet man ir aizliegts pildīt šos pienākumus. Domes priekšsēdētājs gan ir politiska amatpersona un nav administrators, un likums paredz, ka tā pienākums ir vadīt Finanšu komiteju un atbildēt par to tiesas nolēmumu izpildi, kuri stājušies spēkā, bet vairāk priekšsēdētājam pienākumu nav. Un, protams, mans galvenais amats, kā tas ir bijis vienmēr, ir sabiedriski politiskās organizācijas Latvijai un Ventspilij valdes priekšsēdētājs."

– Kas notiek ar dažādajiem tiesu procesiem, spriedumu pārsūdzēšanu?

– Kā jūs jau zināt, Ģenerālprokuratūra, politisku mērķu vadīta, lai izrēķinātos ar mani kā ar politiķi un nepieļautu manu politisko darbību, apsūdzēja mani smagos noziegumos, arī tā sauktajā grīnbergiādē, kur tiesa atzina mani par nevainīgu visās instancēs. Šobrīd cenšos piedzīt materiālo kompensāciju no valsts, cenšos, lai tie, kas mani vajāja, sauktu pie kriminālatbildības tos, kas mani vajāja, kaut gan saprotu, ka viņi viens otram rokā nekodīs. Otra lieta bija par Drošības policijas apakšpulkvedi Indriksonu, kuru apsūdzēja, ka viņš ir spiegojis manā labā un manās interesēs. Arī šī tiesa pilnīgi izgāzās, viņš visās instancēs tika atzīts par nevainīgu. Cik saprotu, arī Indriksons pieprasīs no valsts kompensāciju.

Šī lieta ir skandaloza ar to, ka, piesedzoties ar mani, Ģenerālprokuratūra izrēķinājās ar to Drošības policijas amatpersonu, kas vadīja grupu, kura centās novērst organizētas mafiozas struktūras zādzības no dīzeļdegvielas cauruļvada. Šī organizētā noziedzīgā grupa gadā nodarīja kaitējumu no 10 līdz 15 miljoniem dolāru. Uzskatu, ka prokuratūras mēģinājums izrēķināties ar šo cilvēku bija mafijas pasūtījums. Būtībā Ģenerālprokuratūra šo pasūtījumu izpildīja, jo šobrīd apakšpulkvedis ir izslēgts no savas profesionālās darba vides un cīņa pret šo mafiozo grupējumu ir ierobežota.

Bija arī trešā lieta – mani apsūdzēja, ka neesmu iesniedzis amatpersonas deklarāciju, nosūtīja lietu uz tiesu, bet tiesa to nepieņēma, jo bija acīmredzami pārkāptas manas cilvēktiesības: es nevarēju sagatavot ienākumu deklarāciju, atrodoties apcietinājumā. Šo lietu virzīja Ventspils prokuratūra, jo tā rīkoties to piespieda Ģenerālprokuratūra. Beigās viņi bija spiesti atkāpties un noņemt visas apsūdzības. Turklāt vērsos Latvijā pie Tiesībsarga, un tika konstatēts, ka virknē gadījumu manas cilvēktiesības tikušas pārkāptas, tāpēc esmu iesniedzis prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Nešaubos, ka šī tiesa atzīs, ka Latvijas valsts ir pārkāpusi Satversmē un starptautiskajās konvencijās garantētās cilvēktiesības. Gribu teikt, ka laiks, sākot no 2005. gada beigām, ir bijis viens liels uzbrukums man kā politiķim un vienlaikus arī tiem cilvēkiem, kas godprātīgi ir strādājuši Latvijas labā. Diemžēl tas ir darīts ar Ģenerālprokuratūras rokām.

– Pret jums ir ierosināta lieta ar ļoti smagām apsūdzībām.

– Jā, šobrīd ir noteikts tiesas datums – 16. februāris, un tā ir tā sauktā Aivara parka lieta. Es esmu pārliecināts, ka nekādus noziegumus neesmu pastrādājis. Ir lielāki vai mazāki konflikti starp biznesa partneriem, kuri, jāteic, veiksmīgi izmanto prokuratūru rēķinu kārtošanai.

– Pirms gada medijos parādījās ziņas, ka Lihtenšteinas tiesa sākusi kriminālprocesu pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu un viņa dēlu Anriju Lembergu par naudas atmazgāšanu. Kas pašlaik notiek šajā procesā?

– Vispār jau ir tāds jēdziens kā "aizmugures tiesa", bet diez vai kaut kas tāds darbojas mūsdienu civilizētajā pasaulē. Ja ir iesākts kriminālprocess, man par to droši vien vajadzētu zināt, bet man nekas nav zināms nedz par tiesvedību, nedz par kriminālprocesu vai apsūdzībām. Mani neviens par kaut ko tādu nav informējis. Cita lieta, ka Latvijas Ģenerālprokuratūra ir izsūtījusi vēstules uz daudzām pasaules valstīm, kurās apgalvojuma formā rakstīts, ka esmu pastrādājis noziegumus, un šajās vēstulēs minēts arī mans dēls, pat par to laika periodu, kad viņš vēl mācījās vidusskolā, – dēls esot bijis mans padomdevējs.

Katrā ziņā tur minēti tik daudzi noziegumi, kurus es esot pastrādājis, ka trūkst vienīgi terorisma, ieroču un cilvēku orgānu tirdzniecības. Viss uzrakstīts tik pārliecinoši, lai Latvijai šajā jautājumā nevarētu atteikt tiesisko palīdzību, un daudzās valstīs tādu palīdzību var sniegt tikai tad, ja pret minēto personu tiek uzsākts kriminālprocess, kas ļauj meklēt prasīto informāciju. Iespējams, tāds ir jūsu minētās ziņas skaidrojums, bet vēlreiz varu tikai atkārtot, ka man nekas nav zināms un es neuztraucos, jo laiks ir manā pusē.

– Kādā ziņā laiks ir jūsu pusē?

– Jo ilgāks laiks paiet, jo katram aizvien vairāk kļūst redzams, ka mana vajāšana ir viena vienīga politika. Politiskais pasūtītājs ir skaidrs – tas ir Sorosa fonds Latvija un partija Jaunais laiks. Saimnieciskie pasūtītāji ir mani esošie un bijušie biznesa partneri, kuri nolēmuši ar mani izrēķināties, saprotot, ka Ģenerālprokuratūrai tas ir ļoti izdevīgi.

Kādēļ ar jums grib izrēķināties Sorosa fonds un partija Jaunais laiks? Latvijā ir partijas, kuru dibinātāju vidū ir daudz bagātāki cilvēki, kuru ietekme ir nesalīdzināmi lielāka nekā Jaunajam laikam. Kāpēc neturat aizdomās, piemēram, Tautas partiju, kuras intereses politikā un ekonomikā ir ļoti nopietnas un konkrētas?

Maz būs tādu cilvēku, kas nesaklausīja to uzbrēcienu no ASV vēstnieces Latvijā Beilijas kundzes, kad viņa, rupji pārkāpjot Latvijas Satversmi un Latvijas likumu par tiesu varu, iejaucās Latvijas tiesu darbā. Viņa kā tāds kolonijas gubernators pieprasīja, lai pie viņas ierodas apgabaltiesas tiesnese un atskaitās, kāpēc viņa Lembergam apcietinājumu aizstāja ar mājas arestu. Tas absolūti skaidri norādīja, no kurienes pūš vējš, tas nebija tikai tāds emocionāls uzbrēciens. Sorosa fonds Latvija lielā mērā ir Amerikas īstenotās finanšu un politikas realizācijas instruments, tas nav tikai privāts projekts. Tā ir valsts politika. Un Jaunais laiks ir viņu projekts – gan neveiksmīgs, kā daudzi amerikāņu projekti.

– Vai gribat teikt, ka nepakļāvāties kādām amerikāņu vēlmēm?

– Protams, tā bija. Piemēram, kāds ļoti bagāts amerikānis gribēja iegūt Latvijas valstij piederošus aktīvus, bet es šiem mērķiem biju par šķērsli, un projekts neizdevās. Mazāka mēroga plāns bija, kad vēstniece Beilija iedomājās, ka viņai vajag Maikapara namu Briāna ielā, kas pieder Ventspils naftai. Viņa gribēja, lai es pārliecinu Ventspils naftu, lai viņi pārdod šo māju kādai viņas izraudzītai kompānijai zem tirgus cenas. Tobrīd viņas piedāvātā un tirgus cena atšķīrās par pieciem miljoniem eiro. Tas būtu bijis kā karalisks dāvinājums ASV vēstniecei Latvijā, un Beilija uzskatīja, ka viņai ir uz to tiesības – tikai tāpēc, ka viņa pārstāv savu valsti. Labi, īpašumus var pirkt un pārdot, tikai jautājums – kāpēc jāpārdod zem tirgus cenas?

– Savulaik gan sabiedrībā skanēja runas, ka esat nostājies ceļā kādām Krievijas tranzīta interesēm, tāpēc tiesībsargājošās institūcijas sākušas interesēties par jūsu darbību agrākajos gados un jūsu partneri piekrituši liecināt pret jums. Kā varat komentēt šos minējumus?

– Vispirms gribu teikt, ka manu darbību pēta jau desmit gadu un pagaidām vēl nekas nelikumīgs nav atklāts. Vienīgi mani bijušie biznesa partneri Ainārs Gulbis, Jūlijs Krūmiņš, Valentīns Kokalis, Vladimirs Krastiņš pēkšņi pēc 15 gadiem ir atcerējušies, ka es no viņiem esmu izspiedis kukuli. Visu laiku viņi neko neatcerējās, bet pērn uzreiz ņēma un atcerējās. Neapšaubāmi, ka biznesā katram var būt savs, atšķirīgs viedoklis par to, kā biznesu attīstīt. Biznesā var būt arī strīdi, jautājums vienīgi – kāds sakars ar to prokuratūrai? Kāpēc vienā biznesa partneru pusē spēlē prokuratūra, KNAB, ASV vēstniece un Latvijas prezidente? Saimnieciski strīdi tiesiskā valstī ir jārisina tiesas ceļā. Jūs pieminējāt Tautas partiju – protams, ne jau tā raud par Lembergu. Šaubu nav, ka viņi par to neuztraucas, tomēr viens otrs no viņu cilvēkiem saprot, ka tā taciņa, kura tiek iestaigāta attiecībā uz Lembergu, jebkurā brīdī var aizvest pie kāda no viņiem. Tie, kas šobrīd domā, ka viņi nav Lembergs un uz viņiem tas neattiecas, rūgti maldās. Tā Vācijā pie varas nāca Hitlers, tā sākas daudzas nelaimes. Ja sit nēģeri, bet cilvēks domā, ka tas uz viņu neattiecas, jo viņš nav nēģeris, un, ja izvaro sievieti, bet kāds domā, ka tas viņu neskar, jo viņš nav sieviete, tad šie cilvēki ļoti maldās.

Par Tautas partiju gan varu teikt, ka mani ļoti izbrīnīja Aigars Kalvītis, kurš, būdams Ministru prezidents, sacīja, ka Lembergam jāpierāda sava nevainība. Šāda pieeja ir absolūtā pretrunā ar Eiropas un Latvijas konstitucionālajām un cilvēktiesībām un ar Kriminālprocesa likumu. Viss ir otrādi – nevis man jāpierāda nevainība, bet apsūdzētājiem jāpierāda mana vaina! Pretējā gadījumā Kalvītim ir jāpierāda, ka viņš nav slepkava un izvarotājs! Ja viņš to nevar pierādīt, tad viņš tas ir! Tā, lūk, darbojas šī formula, kura tik tuva un saprotama Kalvītim! Ja tādu attieksmi pauž premjerministrs un arī Valsts prezidente, tad viņu sapratne par cilvēktiesībām un tiesiskumu ir vēl zemākā līmenī nekā Hitleram un Staļinam.

– Tomēr – vai Krievijas tranzītbiznesa interesēm visā šajā stāstā nav nekādas nozīmes?

– Krievija ir skaidri definējusi savu pozīciju – nafta apmaiņā pret politiku, tranzīts apmaiņā pret politiku. Tā kā ilgus gadus biju viens no spēlētājiem tranzītbiznesā, tad ļoti labi to redzēju un redzu, sapratu un saprotu. Katrā gadījumā iepriekšējais Krievijas vēstnieks ļoti aktīvi spēlēja Oļega Stepanova un citu šakāļu pusē, bet par tagadējo vēstnieku to nevaru teikt. Katrā ziņā ļoti ticams ir pieņēmums, ka bijušais Krievijas vēstnieks kļuva stipri bagātāks no tā brīža, kad sāka kalpot nevis Krievijas valstij, bet Oļegam Stepanovam.

– Jau agrāk intervijās esat sacījis, ka no likuma viedokļa valsts jums neko nevar pārmest, jo tajos gados, par kuriem šobrīd ir runa, daudzu likumu vispār nebija vai arī tie bija citā redakcijā. Vai tas nozīmē, ka jums uzrādītās apsūdzības balstās uz šodienas likumdošanu, tādā veidā piešķirot pašreizējiem likumiem atpakaļejošu spēku? Vai arī apsūdzības ir balstītas uz to gadu likumdošanu, bet tām nav pamata?

– Arī šobrīd tas, ko es darīju pirms 15 gadiem, nebūtu likuma pārkāpums. Tiesa gan, prokuratūra uzskata, ka attiecībā uz mani visiem likumiem ir atpakaļejošs spēks, pat tad, ja toreiz tādu likumu vispār nebija. Bet vēlreiz atkārtoju, ka neko kriminālu pat tagadējā likuma izpratnē neesmu darījis. Taču man ir dokumentāli pierādījumi, ka Ģenerālprokuratūra uzskata – attiecībā uz mani likumam ir atpakaļejošs spēks.

Piemēram, vienā no apsūdzībām ir teikts, ka 1995. gadā es atmazgāju noziedzīgā ceļā iegūtu naudu, ko es esot saņēmis kā dividendes. Tātad dividendes ir noziegums un to iegūšana ir noziedzīgā ceļā iegūtas naudas atmazgāšana? Prokuratūras problēma ir tā, ka likums par noziedzīgā ceļā iegūtas naudas atmazgāšanas novēršanu stājās spēkā 1999. gadā. Mani apsūdz, ka 1998./99. gadā esmu atmazgājis noziedzīgā ceļā iegūtu naudu, un kvalificē to pēc Krimināllikuma 195. panta 3. daļas, bet šā panta trešā daļa ir spēkā no 2005. gada. Ja runājam par kukuļdošanu un ņemšanu, arī pirms 15 gadiem kukuļi bija kukuļi un principiāli nekas nav mainījies. Taču kukuli var saņemt, tikai pildot dienesta pienākumus, t.i., kaut ko darot vai nedarot par labu tā devējam. Attiecībā uz mani – viņiem nav pierādījumu par tādām manām darbībām, kaut ko darot vai nedarot devēja labā, jo tas vienkārši nebija kukulis, par to vispār nevar būt runas. Man ir celta apsūdzība par to, ka esmu piedalījies mantiskā darījumā, kas ar likumu ir aizliegts, bet tāda darījuma, kurā es būtu piedalījies, nav.

– Jums pārmet, ka esat ieguvis akcijas, amatus uzņēmumos un ienākumus, pateicoties tam, kas jūs bijāt jeb, citiem vārdiem sakot, izmantojot savu dienesta stāvokli. Vai jūs nepiekrītat tādam apgalvojumam?

– Ventspils domes priekšsēdētājam ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā Rīgas domes priekšsēdētājam. Ir cilvēki, kuri nez kādēļ apgalvo, un prokuratūra nez kādēļ viņiem tic, ka bez Lemberga ziņas Ventspilī nedrīkstēja veikt nekādu uzņēmējdarbību un Lembergs varēja slēgt vai atvērt jebkuru uzņēmumu. Tās ir muļķības. Vai Birks to var izdarīt? Man "šuj" klāt tādas tiesības, kādu pašvaldības vadītājam nav un nekad nav bijušas. Tas, ka esmu kaut ko lobējis, ir neapšaubāmi, un ar to nodarbojas visi. Es kādus cilvēkus lobēju un lūdzu arī mani kādreiz kādos jautājumos lobēt – tas ir normāli un likuma ietvaros. Tāda ir tirgus ekonomika, nekas jauns jau nav izdomāts.

– Vai ir taisnība, ka liela daļa Ventspils tranzītbiznesa caur ofšoriem pieder jums un jūsu ģimenei?

– Sāksim ar ģimeni – mana ģimene esmu es un sieva Ināra. Bērni vairs nav nepilngadīgi jau 15 gadu, katram no viņiem ir sava ģimene, sava dzīve, un tā ir tīrā propaganda – runāt par Lembergu ģimenes biznesu. Otra lieta, ko vēlos uzsvērt: katram cilvēkam ir mantošanas tiesības, bet, kamēr jūs neko neesat mantojis, jums ir tikai mantošanas tiesības, bet nav paša mantojuma. Vai jums ir jādeklarē mantojums, kuru kādreiz saņemsiet? Protams, nav jādeklarē.

Tāpat arī cilvēki, apdrošinot sevi, ieraksta, kas būs labuma guvējs viņu nāves gadījumā. Vai vienmēr tas, kuru ieraksta kā labuma guvēju nāves gadījumā, par to zina? Vai tas viņam ir jādeklarē? Nav! Prokuratūra uzskata, ka ir. Es esmu deklarējis jebkuru gūto labumu. Latvijas likumdošana prasa deklarēt īpašumu un ienākumus. Es to visus esmu darījis. Dažus gadus spēkā ir likums, kas aizliedz gūt ienākumus no tā sauktajiem ofšoriem. Vai es esmu guvis ienākumus laikā, kad ir aizliegts gūt šādus ienākumus? Nē, neesmu, bet par agrākajiem gadiem visu esmu deklarējis. Prokuratūra uzskata, ja kādu ienākumu ir guvusi kompānija, tātad juridiska persona, tad ienākums ir arī Lembergam. Tātad, ja es esmu Ventspils naftas akcionārs, visi ienākumi, ko gūst kompānija, ir arī mani ienākumi? Ja esmu Kuģniecības akcionārs – un es tāds esmu –, tad visi Kuģniecības ienākumi ir arī mani, pat ja savā kontā neko neesmu saņēmis? Uzskatu, ka tas tā nav: juridiska persona ir viena lieta, bet fiziska – pavisam cita. Prokuratūras nostāja ir absurda!

– Vai esat pirmais latviešu miljardieris, kā to savās liecībās esot apgalvojis advokāts Laiviņš-Laivenieks?

– Tā ir propaganda! Visu laiku stāstīja, ka man pieder Ventbunkera kontrolpakete. Ja tas tā būtu, varu droši apgalvot, ka tāds pasaules mēroga "ostaps benders" kā Meroni nebūtu Ventbunkera padomes priekšsēdētājs, tad būtu pavisam cits valdes un padomes sastāvs. Tāpat arī Latvijas Naftas tranzītā tādā gadījumā nebūtu ne šīs padomes, ne šīs valdes. Tā ir propagandas kampaņa, kurā ļoti aktīvi ir iesaistījusies Ģenerālprokuratūra. Tiesa gan, pēdējā laikā viņi ir pieklusuši, un tas ir saprotams – agri vai vēlu, tāpat kā savulaik Berijam, Ježovam un Jagodam vajadzēja atbildēt par saviem noziegumiem pret cilvēkiem, arī tagadējiem neliešiem būs jāatbild – ja ne manā un tiesas, tad vēstures priekšā. Labi ir tas, ka cilvēki saprot, kas notiek, – viņiem varbūt nav precīzu faktu, bet ir izjūta, ka tā lieta nav taisnīga. Viņi droši vien, piemēram, nezina, ka noklausījās manu un advokāta telefona sarunu, lai gan likums paredz, ka to nedrīkst darīt un šī saruna nav izmantojama procesuāliem mērķiem. Bet to darīja un izmantoja arī tiesā kā argumentu, lai mani turētu apcietinājumā. Tiesnesis Vīgants pat nepajautāja, kas ir Ieva Ramiņa un vai viņa ir vai nav mana advokāte. Bet es viņai, savai advokātei, jautāju, kā var pārsūdzēt to, kad kādam piemērots apcietinājums, un tas tika novērtēts kā bīstama darbība no manas puses, kuras dēļ mani jāpatur apcietinājumā.

Tāpat gribu vaicāt – kāds sakars lieciniekiem par kukuļa izspiešanu pirms 15 gadiem ar manu veselības stāvokli apcietinājuma laikā un pēc tam? Viņiem tiek izsniegti lietas materiāli, arī par manu apcietinājumu un veselību. Varu jums atbildēt – tā ir metode, kā caur viņiem tiek nopludināta informācija publiskajā telpā, lai to var izmantot propagandas mērķiem. Tā sauktie cietušie kukuļdošanas epizodē ir saņēmuši lietas materiālus, no kuriem uz viņiem nekādā veidā neattiecas procenti 90. Vai prokurors to nesaprot? Saprot, bet tādā veidā materiāli nonāk mediju rokās, un tos var tiražēt savos preses izdevumos pēc patikas – kā, piemēram, par tā sauktajiem stipendiātiem. Ne reizi vien Saeimā gadījies dzirdēt stāstus no politiķiem, kā viņi vai viņu līderi braukuši uz Ventspili pēc finansiāla atbalsta – vai tiešām viņi šos stāstus izdomāja?

Partijas ir braukušas ne tikai uz Ventspili, pieņemu, ka tās ir devušās arī uz Rīgu, uz Liepāju, uz Jelgavu, Daugavpili un vēl un vēl. Tāpat pieņemu, ka viņi brauks arī turpmāk. Nez kāpēc braukt uz Ventspili ir kaut kas noziedzīgs? Otra lieta, ka Latvijas likumi savulaik atļāva fiziskām un juridiskām personām bez ierobežojumiem sponsorēt politiskās partijas. Ja darbība notiek likuma ietvaros, tad tā ir likumīga, un, ja kādam nepatīk, jāmaina likums. Likumi šajā jautājumā tiešām ir mainījušies, ir ierobežojumi. Pieņemu, ka Ventspilī dzīvo cilvēki, kas ir sponsorējuši politiskās partijas, tāpat arī Rīgā ir tādi cilvēki. Ja kāds ir saņēmis sponsorējumu partijai un to nav deklarējis, par to atbild tas, kas to nav darījis, nevis tas, kurš naudu devis. Turklāt, ja man ir nauda, es to varu dāvināt tam, kam gribu. Un par manu naudu man nav jāatskaitās. Ja es jums uzdāvinātu 1000 latu, bet jūs tos pēc tam iemaksātu kādas partijas kontā – kurš būtu naudas devējs partijai? Jūs! Šobrīd jau viss ir aizgājis tik tālu, ka partijām ir grūti atrast naudas devējus, jo viņi pēc tam tiek vazāti pa KNAB, nozākāti, padarīti par noziedzniekiem, lai gan viņi dara to, kas likumā atļauts. Vai labāk būs, ja mūsu partijas sponsorēs ārvalstu fondi? Jēdzienu "Lemberga stipendiāti" izdomāja šakāļu propagandas mašīna un palaida apritē nākamajā dienā pēc manas apcietināšanas. Varu jums pateikt, ka tādā nozīmē, kādā šis stipendiātu vārds tiek lietots, tādu cilvēku nav, tā ir tikai propaganda. Ja kāds kādam ir devis naudu un kāds politiķis to ir pieņēmis, tad lai viņi runā par sevi.

 

 Satversmes grozīšana iestieg vēl dziļāk

Liene Barisa,  NRA   10/23/08    Nākamotrdien Saeimas Juridiskās komisijas pārstāvji uz tikšanos ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru nedosies ar kopīgu pozīciju par iespējamajiem grozījumiem Satversmē.

Visticamāk, līdzīgi, kā tas noticis teju visās Juridiskās komisijas apakškomisijas sēdēs, kurās izlemj ar konstitūcijas grozījumiem saistītos jautājumus, varēs vien paust atsevišķus frakciju viedokļus.Turklāt jautājumam par tautas tiesībām rosināt pirmstermiņa Saeimas vēlēšanas ir vismaz konceptuāls atbalsts – atšķirīgs redzējums ir par detaļām, piemēram, kvorumu –, savukārt Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšana saistībā ar tiesībām atlaist parlamentu ir vēl neskaidrāka. Taču tieši šis ir jautājums, kas prezidentu varētu interesēt vairāk. Tā bija tieši viņa iniciatīva – lūgt parlamentu pārskatīt prezidenta funkcijas un izstrādāt šādus grozījumus Satversmē. Attiecīgu vēstuli ar ierosinājumu Saeimas Juridiskajai komisijai prezidenta kanceleja bija nosūtījusi jau jūnija sākumā, taču toreiz parlaments šīs iniciatīvas izvērtēšanu atlika līdz referendumam, lai tai parlamentā varētu pievērsties pēc tam – atkarībā no tautas nobalsošanas rezultātiem.

Saeimas deputāti par prezidenta pilnvarām Satversmes grozījumu apakškomisijā kārtējo reizi sprieda arī vakar. Taču atkal diskusijas uz priekšu nevirzījās. Komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa (JL) domā, ka grozījumu virzību apzināti bremzē koalīcija. Neesot līdzējis arī pieņemtais lēmums, ka grozījumi attieksies tikai uz nākamo Saeimu. Debašu pēc būtības apakškomisijas sēdēs nav. Neatkarīgās novērojumi liecina, ka teju katra komisijas sēde notiek pēc viena parauga – tiek apkopoti frakciju viedokļi par kādu jautājumu, tiek konstatēts, ka tam nav Satversmes grozīšanai vajadzīgo divu trešdaļu parlamentāriešu atbalsta, un sēdei tiek pielikts punkts. Dziļāks iztirzājums, pēc S. Āboltiņas teiktā, neesot iespējams, jo neesot jūtama deputātu vēlme to darīt. Ar aizdomām gan tiek uzlūkotas arī konstruktīvas rīcības pazīmes. Proti, Tautas partija ir viena no nedaudzajām partijām, kuras iekšienē diskusijas ir pabeigtas un kurai ir pilnīgi skaidras pozīcijas: tā atbalsta gan tautas tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, gan arī padarīt efektīvākas prezidenta rīcības iespējas. Turklāt prezidenta tiesību pilnveidošana tiek izvirzīta priekšplānā. Taču, pēc JL politiķes domām, arī tas var būt izkalkulēts veids, kā paildzināt grozījumu izskatīšanu, skaidri apzinoties, ka prezidenta pilnvaru palielināšanu neatbalsta vairākas opozīcijas partijas, piemēram, Saskaņas centrs (SC) un PCTVL, kā arī LPP/LC.

SC gan uzsver – frakcija varētu atbalstīt prezidenta funkciju pārskatīšanu un pilnvaru palielināšanu, ja mainītu prezidenta ievēlēšanas kārtību, šādas tiesības dodot tautai, nevis parlamentam, kā ir pašlaik. Savu personisko viedokli, atbalstot valsts vēlētu prezidentu, pauž arī Sandra Kalniete, taču tāda neesot viņas pārstāvētās Pilsoniskās savienības frakcijas kopējā nostāja. Satversmes grozījumu apakškomisijā izskanējušas replikas, ka saskaņiešu pozīciju varētu atbalstīt arī koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība, un tas konstitūcijas grozīšanai atkal varētu ielikt papildu spieķus riteņos. Taču Neatkarīgajai šīs frakcijas pārstāvji tādu iespēju neapstiprināja. "Nē, priekš kam mums tas!" Neatkarīgajai sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, jautāts, vai šajā ziņā varētu atbalstīt SC. Turklāt viņš uzsvēra – savienību veidojošā Latvijas Zemnieku savienība patiešām iestājas par valsts vēlētu prezidentu; tas ierakstīts arī partijas programmā. Taču Latvijas Zaļā partija un Latvijai un Ventspilij ir pret to, līdz ar to tā nav kopēja ZZS nostāja, un šis jautājums pašlaik īpaši aktualizēts netikšot.

Jāpiebilst, ka gauso diskusiju un savstarpējas neuzticības gaisotnē V. Zatlera izvirzītais mērķis grozījumu pabeigšanai – līdz Ziemassvētkiem – komisijas deputātiem šķiet pārlieku optimistisks, lai gan Vineta Muižniece (TP) vakar sacīja, ka vienošanās konstruktīvu diskusiju veidā, analizējot piedāvātos variantus, noteikti ir iespējama.

 

Viedoklis: Iznāca bez cenzūras

Askolds Rodins,  Diena  10/24/08    Atzinās nespīdzināts. Tikai dažas dienas sabijis Tautas partijas (TP) priekšsēdētāja amatā, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš TV5 tiešraidē raidījumā Bez cenzūras pauda, ka Saskaņas centra (SC) politiķi varētu būt itin labi ministri. Labklājības, e–lietu un satiksmes ministrijā. Vai teiktais būtu uzskatāms par jaunas valdības pieteikumu?

Segliņš pieder pie tiem salīdzinoši nedaudzajiem politiķiem, kuriem, pat nedaudz iekarstot, "atslēdzas" iekšējais cenzors, un viņi pasaka, kas ir uz sirds. Saeimas valdošā koalīcija ir tālu no iekšējās saticības — vispirms jau administratīvi teritoriālās reformas jautājumā, kurā Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) ir no TP stipri atšķirīgs viedoklis. Reformas īstenošana aktualizējas, jo nākamā gada jūnijā paredzētas pašvaldību vēlēšanas.

Sestdien TP kongresā daudzkārt tika piesauktas konservatīvās un nacionālās vērtības. Tajā pašā dienā, arī kongresā, tikai citā vietā, Sociālistiskās partijas līderis Alfrēds Rubiks saviem likteņbiedriem klāstīja, ka "ir jāpanāk strādnieku saliedēšanās organizācijās, jāiedveš viņos proletariāta šķiras apziņa" un apliecināja, ka pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās sociālisti startēs SC sarakstā. Laikam jau zina, ko runā: sociālisti ir viens no trim SC veidojošajiem politiskajiem spēkiem.

Ir teiciens par velna ēdienkarti bada laikā, bet SC Saeimā ir 18 vietu. Tikai nedaudzie pāri palikušie TP vēlētāji var nesaprast.

 

Vilks nekandidēs uz KNAB vadītāja amatu; Strīķe pieļauj šādu iespēju

LETA  10/24/08    Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja pienākumu izpildītājs Alvis Vilks nekandidēšot uz biroja priekšnieka amatu, bet viņa vietniece Juta Strīķe pieļauj iespēju pieteikt savu kandidatūru šim amatam.

Par to aģentūru LETA informēja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs, kurš gan nevarēja sniegt plašāku informāciju, vai uz šo amatu varētu pretendēt vēl kāds KNAB darbinieks.

LETA jau ziņoja, ka Valsts policijas (VP) priekšnieks ģenerālis Aldis Lieljuksis nepretendēs uz KNAB vadītāja amatu. Kā aģentūrai LETA sacīja Lieljuksis, viņam nav vēlēšanās pretendēt uz KNAB priekšnieka amatu, lai gan šīs iestādes darba specifiku viņš pārzinot gana labi. "Lai pretendētu uz šo amatu, jābūt vēlmei, taču es gribu palikt savā pašreizējā amatā," teica Lieljuksis. Viņš atzina, ka policijas amatpersonu vidū ir vairākas personas, kas atbilst KNAB vadītāja amatam izvirzītajiem kritērijiem. Nosaukt šīs personas policijas priekšnieks gan nevēlējās.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja VP Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas vecākā inspektore Linda Neimane Zobena, arī VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Dailis Lūks tuvākajā nākotnē neesot plānojis mainīt darbu, un tas netieši nozīmē, ka arī viņš nepretendēs uz KNAB vadītāja amatu. Plašākus komentārus par iespējamo pretendēšanu uz biroja priekšnieka amatu Lūks atteicās sniegt.

Tāpat uz KNAB vadītāja amatu nepretendēs Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, aģentūrai LETA sacīja viņa palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa. Reiniks uzskata, ka KNAB vadītāja amata prasībām atbilstu viņa vietnieks Ints Ulmanis, vienlaicīgi norādot, ka KNAB vadītāja kandidātiem pašiem būtu jāizlemj, vai pretendēt uz attiecīgo amatu.

Kā iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" teica iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP), KNAB vadītājs tiek meklēts arī starp VP amatpersonām.

Segliņš informēja, ka saistībā ar KNAB vadītāja izraudzīšanos ir uzrunājis Lieljuksi, Lūku un Reiniku.

Ministrs piedāvājis viņiem izvērtēt, vai nevēlas uzņemties šādu izaicinājumu, kā arī izvētīt savus padotos, vai starp viņiem varētu atrast piemērotu KNAB vadītāja kandidātu.

Jau iepriekš Segliņš informēja, ka iespējamu kandidēšanu uz KNAB vadītāja amatu viņš pārrunājis gan ar Lieljuksi, gan ar Reiniku. Pēc ministra teiktā, Lieljuksis neesot izrādījis nekādu interesi par kandidēšanu uz vakanto amatu, bet Reiniks esot kategoriski noraidījis šādu iespējamību.

Kā ziņots, 21.oktobrī valdība pieņēma instrukciju, kas noteiks KNAB priekšnieka iecelšanas amatā kārtību.

Saskaņā ar šo instrukciju pretendentu loks uz šo amatu paplašināts, ja salīdzina ar sākotnēji publiski izskanējušo informāciju, ka šo konkrēto pretendentu nosauc premjers. Tomēr instrukcija ir izpelnījusies kritiku, ka tajā trūkst skaidru kritēriju, pēc kādiem tiks izvēlēts nākamais KNAB vadītājs.

Nākamajā otrdienā, 28.oktobrī, valdība lems par pretendentu pieteikšanās termiņu. Raidījumā tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) norādīja, ka ierosinās noteikt 20 dienu termiņu.

 

Viedoklis: Iegrozītāji

Viktors Avotiņš,  NRA   10/25/08    Saeimas apakškomisijas Satversmes grozījumu sagatavošanai rīcībā ir simt deputātu balsis. Tādēļ runas par to, ka Saeimā nav divu trešdaļu balsu šo grozījumu pieņemšanai, ir vai nu, pirmkārt, apakškomisijas atzīšanās nespējā sagatavot tādu variantu, kam būtu šīs divas trešdaļas, vai, otrkārt, opozīcija un pozīcija kopīgiem spēkiem laiž muļķi.

Jo, vai tad Saeima dibina komisijas un apakškomisijas, lai to vadītāji par varītēm pūlētos izdabūt cauri savas partijas, savas frakcijas viedokli, nevis sagatavotu un ar savu darbu panāktu tādu projektu, kas reāli spētu dabūt vajadzīgo balsu skaitu? Ja katrs paliek pie savu partiju priekšstatiem, nekāds parlamentārs darbs nav darīts. Panākt divas trešdaļas šādā jautājumā ir tikai gribas ziņā.

Turklāt, ja par galveno šķērsli tiek minēta nespēja vienoties par to, vai Saeimu atlaiž puse balsstiesīgo (pozīcijas uzskats) vai puse no tiem, kas piedalījās pēdējās vēlēšanās (opozīcijas uzskats), tad vēl jo vairāk liekas, ka tautas kalpi skalda vienu matu no diviem galiem. Iespējams, pašai apakškomisijai ir svarīgi, lai šis projekts iesprūst un netiek ne no vietas.

Piemēram, opozīcijai, nonākot līdz reāliem grozījumiem, zustu lielā izdevība turēt par savu partiju dzimtļaudīm 608 000 cilvēku. Tad nāktos tos atdot valstij. Turklāt tad Jaunajam laikam un visai pārējai opozīcijai vairs it nekas neliegtu iniciēt reālu Saeimas atlaišanu. Jo caur grozījumiem opozīcija taču dabūtu reālus instrumentus, lai izdarītu to, par ko braši klaigājusi vairāk nekā gadu. Bet nekā – arī opozīcijai Saeimas atlaišanas iespēja izdevīgāka, kamēr pastāv gaišas idejas, nevis sūras ikdienas veidā. Iespējams, ka gan pozīcija, gan opozīcija vēlas nostiept grozījumu gumiju līdz pašvaldību vēlēšanām, lai redzētu, kas tur pārlēks pāri jaunieviestajai 5% barjerai. Tad varēs skaidrāk redzēt, kā tās tautas iespējas atlaist Saeimu labāk pielāgot šaurām partijiskām vajadzībām.

Vērojot to, kas notiek, manuprāt, zemāks Saeimas atlaišanas slieksnis, ja vien grozījumi netiek attiecināti uz šo, bet nākamo un turpmākajām Saeimām, ir izdevīgāks esošajai pozīcijai nekā opozīcijai. Nekas ne pozīcijas, ne opozīcijas darbībā pagaidām neliecina, ka nākamajā Saeimā koalīcija varētu būt stabilāka nekā šajā. Vienīgais, kam pajautāt, kā būs, pagaidām šķiet nauda. Un – tās pašas pašvaldību vēlēšanas. Ja ne citādi, tās parādīs, cik lielā mērā varas partiju reitingu ilgā turēšanās ar purnu pie grīdas nozīmē, ka partijas sasirgušas ar hronisku politisku reimatismu un nespēj vairs iztaisnoties. Nezin, kā nākamā Saeima, bet nākamā koalīcija var izrādīties sadrumstalotāka par esošo. Turklāt "darītāji" nākamās Saeimas koalīcijā var izrādīties mazākumā, bet populisti vairākumā. Tas, ka piecas, sešas vai septiņas partijas var dabūt zem desmit vietām, sola varbūt plašu, taču nestabilu koalīciju bez īsta saturoša mugurkaula. Vārdu sakot, nākamā Saeima var aizdot ļaudīm vēl vairāk dusmu un domu par tās atlaišanu nekā šī. Mainīties uz augšu neviens taču īpaši negrasās. Vien konjunktūra šīs Saeimas pozīcijas partijām var izrādīties sliktāka, un tās pirmās var sākt saukt, lai taču tauta beidzot izmanto savas tiesības.

Te ir viena lieta, kas varētu apgāzt iepriekšējos minējumus. Jautājums – vai Latvijā ir kāds no Saeimas partiju tiešas un netiešas ietekmes pastarpināts sabiedriski politisks centrs, spēks (izņemot prezidentu), kurš varētu rosināt Saeimas atlaišanu un organizatoriski īstenot? Nez vai ir. Pag, vai arodbiedrības varētu un gribētu uzstāties kā šāds rīcības

centrs? Šobrīd – nez vai. Vai Latvijā šāds no varas partijām neatkarīgs, pietiekami autoritatīvs sabiedrības mobilizētājs varētu parādīties tuvākajā laikā? Tuvākā gada laikā – nez vai. Gribētos kļūdīties. Gribētos, lai kāds sauc – ir tāda partija. Jo varas partiju akcijas šobrīd, sekojot pasaules modei, šķiet segtas vien ar zilu gaisu. Protams, tas arī ir iemesls bailēm no reālas alternatīvas parādīšanās, iemesls centieniem pasargāt sevi no sen nezināmās tautas.

Šā vai tā taisnošanās, ka grozījumi neiet uz priekšu, jo, redz, opozīcija grib šito, bet pozīcija atkal to, ir tikai tukšu salmu kulšana, atzīšanās nevarēšanā vai negribēšanā. Lai rastos gribēšana, Valsts prezidentam derētu pateikt – vai nu sagatavotus un pieņemtus grozījumus līdz Ziemassvētkiem, vai rosinu Saeimas atlaišanu. Tad arī manīsim, kā tad īsti trūkst – divu trešdaļu vai drosmes pielaist tautu sev tuvāk.

 

KNAB pārbaude par Vīķes-Freibergas dāvanām bijusi maksimāli pavirša

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli NRA   10/27/08    Kļūst skaidrāks, kāpēc KNAB kategoriski atsakās nodot atklātībai pārbaudes rezultātus par Vairas Vīķes-Freibergas saņemtajām un īsi pirms viņas prezidentūras beigām par nederīgām pasludinātajām dāvanām.

No Valsts prezidenta kancelejas saņemti dokumenti rāda, ka KNAB pārbaude bijusi maksimāli pavirša un virspusēja.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica pārbaudi par bijušās Valsts prezidentes V. Vīķes-Freibergas saņemtiem un pagājušā gada jūlija sākumā viņas kancelejas toreizējo vadītāju par "ekspluatācijai nederīgiem" atzītiem pulksteņiem – 300 latu vērtu Šveices prezidenta dāvinātu pulksteni, kurš pirms V. Vīķes-Freibergas pilnvaru beigām pēkšņi izrādījās mitruma skarts un nederīgs, kā arī nepilnus tūkstoš latus vērtu Rado markas pulksteni, kuru V. Vīķe-Freiberga izmantoja visu prezidentūras laiku, bet kurš divas dienas pirms viņas pilnvaru beigām pēkšņi tika atzīts par galēji nolietotu un ieguvušu veselu virkni neatgriezenisku defektu. Tāpat pārbaude tika veikta par V. Vīķes-Freibergas valsts vizītes laikā Marokā saņemtu gleznu.

Pēc pārbaudes veikšanas KNAB izmeklētājs Kaspars Dreimanis pieņēma lēmumu kriminālprocesu par šiem faktiem nesākt, lai gan rokaspulksteņu norakstīšanā bijuši pārkāpumi, "nepilnīgi un kļūdaini dokumentējot darbības ar pamatlīdzekļiem". Šāda KNAB izmeklētāja lēmuma pamatojums bija – dāvanas noteikti neesot bijušas vērtas tādas summas, par kādām tās sākotnēji novērtējuši eksperti, turklāt rokaspulksteņi pēc to norakstīšanas noteikti esot "utilizēti jeb iznīcināti".

KNAB arī pēc atkārtota pieprasījuma kategoriski atteicās paskaidrot, uz kādu dokumentu un faktu pamata izdarīts šāds secinājums. Tagad, pēc oficiālas atbildes saņemšanas no Valsts prezidenta kancelejas, kura atklātībai nodevusi arī savas uz KNAB informācijas pieprasījumu sniegtās atbildes, kļuvis skaidrs, ka KNAB rīcībā vispār nav bijis nekādu dokumentu, kas apliecinātu, ka rokaspulksteņi tiešām tikuši iznīcināti, nevis palikuši eksprezidentes īpašumā (kā jau ziņots, vienam "nederīgajam" un "iznīcinātajam" pulkstenim ļoti līdzīgs laikrādis vēl šogad fotogrāfijās fiksēts uz V. Vīķes-Freibergas rokas).

Valsts prezidenta kanceleja KNAB veiktās izmeklēšanas ietvaros biroja izmeklētājam ir sniegusi ziņas, ka tās rīcībā nav nekādu dokumentu, kas liecinātu, ka pulksteņi tiešām ir tikuši iznīcināti. "Šīs vēstules sagatavošanas brīdī Valsts prezidenta kancelejas rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai sniegtu pamatotu skaidrojumu uz visiem Jūsu jautājumiem, un atbilde sagatavota pieejamās informācijas ietvaros," KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju Jutu Strīķi informējis toreizējais kancelejas vadītājs Eduards Stiprais.

Taču, neraugoties uz to, ka KNAB nav nodoti nekādi dokumenti, kas apliecinātu pulksteņu iznīcināšanas faktu vai arī sniegtu ziņas par tehniskiem apstākļiem, kādos šāda iznīcināšana Valsts prezidenta kancelejā vispār būtu iespējama, KNAB izmeklētājs K. Dreimanis vienalga nonācis pie secinājuma, ka pulksteņi esot "utilizēti jeb iznīcināti". Turklāt oficiālajā slēdzienā par atteikumu sākt kriminālprocesu K. Dreimanis īpaši norādījis, ka šis viņa lēmums neesot pārsūdzams.

Pēc tam gan K. Dreimanis, gan J. Strīķe atteicās sniegt atbildes uz jautājumiem, kādā tieši veidā un ar kādu metožu palīdzību pārbaudes laikā noskaidrots, ka rokaspulksteņi ir iznīcināti un vai KNAB ir vērsies ar pieprasījumu pēc šādas informācijas Valsts prezidenta kancelejā un saņēmis šo iznīcināšanu apstiprinošus dokumentus.

KNAB nevēlējās atbildēt arī uz jautājumiem, kādā tieši veidā un ar kādu metožu palīdzību pārbaudes laikā ir noskaidrots, ka KNAB iesniegtajās fotogrāfijās uz V. Vīķes-Freibergas rokas redzamais rokaspulkstenis nav viņai oficiāli dāvinātais laikrādis un kādus pulksteņu jomas ekspertus KNAB aptaujājis, lai iegūtu ekspertu atzinumu par minēto pulksteņu defektu bojājumiem un nolietojuma pakāpi.

K. Dreimanis un J. Strīķe nevēlējās atbildēt arī uz jautājumiem, uz tieši kādas informācijas pamata KNAB izmeklētājs secinājis, ka V. Vīķei-Freibergai uzdāvinātā glezna viņas valsts vizītes laikā Marokā toreizējai prezidentei pasniegta "ārpus Valsts prezidenta pienākumu pildīšanas jeb V. Vīķes-Freibergas brīvajā laikā".

Arī šīs nevēlēšanās sniegt atbildes iemeslus tagad parāda Valsts prezidenta kancelejas oficiālā atbilde: izrādās, ka KNAB izmeklētājs nemaz nav pieprasījis informāciju no Valsts prezidenta kancelejas. Pašlaik LR Ģenerālprokuratūrā ir iesniegta jauna sūdzība par KNAB veiktās izmeklēšanas paviršo un formālo norisi.

 

Šlesers lobē Kalvīša kandidatūru uz Latvijas sūtņa Maskavā amatu

Apollo   10/27/08    Ārlietu ministrija apsver virzīt ekspremjeru Aigaru Kalvīti (TP) uz Latvijas vēstnieka Krievijā amatu, svētdien ziņoja TV3 radījums «Nekā personīga».

«Nekā personīga» rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka Kalvīša kandidatūru spēcīgi lobē partija LPP/LC. Tās līderis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers nesen kopā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru apmeklēja Vidusāziju. Vizītes laikā Šlesers vairākkārt visai uzstājīgi klāstījis Zatleram Kalvīša priekšrocības vēstnieka amatā Krievijā. Tomēr pēdējais vārds no Valsts prezidenta vēl neesot atskanējis.

«Es neesmu par to nekādus lēmumus pieņēmis, domāju, es taisos kaut ko mainīt savā dzīvē, vai tas notiks pēc mēneša, diviem, pusgada, vēl nevaru atbildēt, domāju, ka vajadzīga mana pieredze, tādēļ strādāšu parlamentā un tad arī domāšu tālāk. Neesmu domājis par to. Es nevaru neko izslēgt, ja es neesmu domājis par to,» sacījis pats Kalvītis.

Savukārt ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) norādījis: «Es nevaru, lai kā es vēlētos, sabiedrībai izteikt domas par jebkuru no kandidātiem, kas varētu vai nevarētu ieņemt mūsu vēstnieka amatus jebkurā valstī — Krievijā, Amerikā, citās valstīs, to es varu teikt tikai tajā brīdī, kad lēmums ir pieņemts, kad viņš ir saskaņots gan ar Saeimas Ārlietu komisiju, gan ar Valsts prezidentu un kad attiecīgā valsts ir devusi piekrišanu.»

 

Intervija ar Raimondu Jonīti: Kas palīdzēs konkurencei?

Sallija Benfelde, Nedēļa  10/27/08    Oktobra sākumā izskanēja ziņa: lai nodrošinātu Ekonomikas ministrijas līdzekļu ekonomiju 10,67% apmērā, nolemts, ka nākamgad Konkurences padome (KP) vairs neuzraudzīs negodīgu konkurenci un tādas maldinošas un salīdzinošas reklāmas, kurām nav būtiskas ietekmes uz konkurenci kopumā. Aizskartie tirgus dalībnieki savas intereses varēs aizstāvēt tiesā. Nedēļa uz sarunu aicināja KP priekšsēdētāja p.i. Raimondu Jonīti.

Pirms diviem gadiem, kad par KP priekšsēdētāju kļuva Ieva Jaunzeme, Nedēļa viņai vaicāja, kur slēpjas Latvijas problēmas attiecībā uz negodīgas konkurences pamanīšanu un apkarošanu – likumdošanā, nespējā šo procesu uzraudzīt vai ir vēl kaut kas, ko neesam pamanījuši? Toreiz priekšsēdētāja atbildēja: "Protams, varētu teikt: ja cilvēki ievērotu desmit baušļus, nevajadzētu rakstīt likuma blāķus un sekot, kā tie tiek izpildīti. Nopietni runājot, ar likumdošanu mums viss ir kārtībā, lai gan, protams, vienmēr var vēlēties labākus likumus un labākus noteikumus. Arī pilnvaras Konkurences padomei ir pietiekami lielas. Latvijā problēma ir tā, ka gan valstij, gan uzņēmējiem ir svarīgās un mazāk svarīgās problēmas, kas tiek risinātas, bet par ikdienas dzīves neatņemamu pamatu nav kļuvusi izpratne par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. (..)

Pašregulācija ir konkurences pamats. Uzņēmējam ir jāzina, cik tālu viņš var iet, nepārkāpjot likumu. Liela nozīme ir nozaru asociācijām, jo to uzdevums nav tikai lobēt savējo intereses, bet arī viņus izglītot. Arī valstij līdz šim konkurences jautājumi nebija prioritāšu skaitā. Īsi sakot, ar likumu vien nepietiek, lai ievērotu godīgas konkurences principus, ļoti svarīga ir cilvēku izpratne un attieksme. Piemēram, cik ilgi var notikt kāda akcija, lai tā jau nekļūtu par cenu dempingu? Tas ir labas ticības jautājums, tam jābūt pašsaprotamam, jo likumā akcijas ilgumu nevar noteikt katram pārdošanā esošajam produktam." Priekšsēdētājas toreiz sacītā kontekstā radās jautājums – vai tagad ar konkurenci Latvijā jau viss kārtībā, ja KP sašaurina sava darba apjomu?

– Ko nozīmē ziņa, ka tagad tā īsti vairs neuzmanīsiet negodīgu konkurenci un maldinošas reklāmas?

– Jautājums tiešām ir svarīgs, jo pašlaik valstī ir uzsākta taupības programma, lielākā valsts iestāžu daļa ir saņēmusi rīkojumu samazināt izdevumus un pārskatīt veicamās funkcijas. Mēs Konkurences padomē izvērtējām savas funkcijas, valdībā ir apstiprināti likuma grozījumi, un izmaiņas tiek virzītas uz Saeimu. Pavisam īsi par to varētu teikt tā: mēs jau nepārtrauksim savu darbību tādas konkurences novēršanā, kura ir kaitīga vai iespaido tautsaimniecību kopumā.

Tieši tas pats attiecas arī uz reklāmas likumu. Mēs uzskatījām par nelietderīgu valsts naudas šķiešanu, izvērtējot Konkurences padomē strīdus starp diviem uzņēmumiem par darbībām, kas ir svarīgas tikai šiem diviem uzņēmumiem. Piemēram, viens par otru presē ir sniedzis varbūt aizskarošas, bet varbūt arī patiesas vai nepatiesas ziņas, ka šim uzņēmumam vairs tik labi neveicas, tāpēc nāciet pie manis! Šāda veida lietas mums patiesībā izmaksā ļoti dārgi. Uzņēmumi, kuri strīdas savā starpā, bieži vien sabiedrībā ir praktiski nezināmi, tos pazīst ļoti maza patērētāju grupa un notiekošais tautsaimniecību kopumā neietekmē. Toties risināt šo jautājumu ar mūsu palīdzību uzņēmumam ir daudz lētāk, nekā veikt savu mārketinga kampaņu, nodarboties ar reklāmu, jo iesniegumi tiek skatīti bez maksas, bez valsts nodevas, bet biznesa presei un žurnālistiem tāds notikums ir interesants. Kas gan vēl vairāk var celt kāda maza uzņēmuma popularitāti, ja tas sāk cīnīties pret kādu no lielajiem, apgalvojot, piemēram, ka kādā cenu lapā ir ievietoti nepareizi lielā un mazā uzņēmuma cenu salīdzinājumi?

Otra lieta ir tā, ka mūsu un tiesas darbs parasti dublējas – mūsu lēmumus var pārsūdzēt tiesā, un parasti tā arī notiek, jo viena puse vienmēr ir neapmierinātā zaudētāja. Tādā veidā lieta vienalga nonāk tiesā. Turklāt informācija, kas ir vērsta pret patērētāju, piemēram, nepareizas cenu salīdzināšanas ceļā, tāpat nonāk arī patērētāju Tiesību aizsardzības centrā. Ļoti lielu daļu iesniegumu, ko saņemam, vienalga nosūtām izvērtēšanai viņiem. Tāpēc varu teikt, ka valsts mērogā visas tās tiesības, kas skar patērētāju aizsardzību, joprojām tiks īstenotas. Savukārt valsts mērogā visus negodīgos konkurences gadījumus un likuma pārkāpumus, kas kopumā var iespaidot tautsaimniecību, vērtēsim mēs. Tāpēc izmaiņas likumā ļaus mums nenodarboties ar nenozīmīgākiem gadījumiem valsts mērogā, jo pašreizējā brīdī valstij tas ir pārāk dārgi.

– Ja savstarpēji karos visiem zināmi un lieli tirgus spēlētāji, vai tad jūs vienmēr šo lietu skatīsiet vai arī atdosiet to tiesai?

– Likums ļauj padomei uzraudzīt tirgu visās nozarēs, un tā arī tiek darīts. Atsevišķās nozarēs notiek speciālu lietu pētīšana par pārkāpumiem, un padome vai nu pēc pašiniciatīvas, vai pēc kāda ziņojuma arī turpmāk nodrošinās lietas izskatīšanu un izvērtēšanu, bet ir jāsaprot, ka tas tā nenotiks pilnīgi visos gadījumos. Mums, piemēram, bija gadījums, kad viena ļoti maza tūrisma firma sūdzējās par otru tikpat mazu komercsabiedrību, ka tā savai reklāmai izmanto ļoti līdzīgu mājaslapu. Minēto likuma grozījumu sakarā Tieslietu ministrija iebilda, ka tie palielinās tiesu noslodzi, bet, kā jau sacīju, 90% gadījumu lietas tikpat nonāk tiesā. Tādas mazas firmas domstarpības ar otru tikpat mazu un nezināmu lieta tāpat beigās nonāk tiesā, bet tautsaimniecību tas neietekmē – ja nu vienīgi paņem no valsts līdzekļus un mūsu laiku. Turklāt valsts institūcijas – tiesa – tiek iesaistītas lietā līdz pat Senātam.

Tagad mums nebūs jānodarbojas ar darba dublēšanu un jātērē milzīgi papīra kalni. Mums patiesībā vairāk būtu jānodarbojas ar karteļiem, ar aizliegtu vienošanos, ar konkurences likuma pārkāpumu konstatēšanu un novēršanu, nevis ar atsevišķu tirgus dalībnieku savstarpējo rēķinu kārtošanu. Domāju arī, ka ir vajadzīga valsts nodeva vai arī naudas iemaksa – ja sūdzība ir bijusi nepamatota, uzņēmējam tomēr būtu jāmaksā vai nu tiesai, vai valstij. Ar zināmu humoru var teikt, ka tādos gadījumos valsts institūcija uzņēmējam taisa reklāmu bez maksas, lai gan reklāma maksā lielu naudu, tāpēc es teiktu, ka arī tā ir negodīga konkurence. (Smejas.)

– Vai konkurences likuma grozījumi attiecībā uz pārtikas ražotāju un tirgotāju ir paaugstinājuši cenas veikalos, kā brīdināja tirgotāji?

– Likuma grozījumi pilnā apmērā stājās spēkā tikai 1. oktobrī, un pašlaik vēl grūti par to spriest. Varu runāt par pirmajiem iespaidiem – sliktāk un dārgāk kļuvis noteikti nav. Var būt, ka veikali joprojām vēl pārdod produkciju, kas bijusi nolīgta jau iepriekš. Drīzāk jau lielveikali – jo uz mazajām tirgotavām šie grozījumi neattiecas – daļai preču cenas, izmantojot dažādas akcijas, pazemina. Iespējams, cenu kritumu ietekmē pirktspējas sarukums, tas, ka arī iedzīvotāji sāk taupīt, jo krīze ir arī Eiropā un Amerikā, bet tas dara uzmanīgus visus. Iespējams, ka tā tiek iztirgotas preces, jo atpakaļ piegādātājam tās vairs nevar nodot. Nevaru par to stingri spriest, bet katrā gadījumā likuma grozījumi attiecas uz tirdzniecības uzņēmumu ar būtisku ietekmi darbībām pret piegādātāju.

Galvenais, ko mēs konstatējām, rakstot šīs vadlīnijas, – galvenā Latvijas tirdzniecības nelaime bija tā, ka tirgotāji, neatkarīgi no tā, vai ir lieli vai mazi, lai panāktu, ka ražotājs dod maksimālās atlaides, pasūtīja nepamatoti lielus preces apjomus, tā nonākot sev ļoti izdevīgā cenu koridorā, kur preci atmaksājās pirkt. Ja preci nepārdeva, mierīgā garā varēja likt piegādātājam uz sava rēķina to savākt. Savukārt ražotājs tāpēc bija spiests izgatavot uz pusi vairāk produkcijas, labi zinot, ka pusi būs spiests paņemt atpakaļ, un jau bija ierēķinājis cenā visus gaidāmos zaudējumus.

Pēc grozījumu pieņemšanas tirgotāji jau uzreiz pateica, ka pasūtīs mazāk, un patiesībā tautsaimniecībai tas būtu labāk, jo tad varētu zināt, cik ir iespējams pārdot. Tādā gadījumā netiktu nevajadzīgi strādāts, maksātas algas, izmantots transports un energoresursi un tamlīdzīgi. Cerība ir, ka ražotāji, saprotot, ka viņiem nav jāražo nepamatoti daudz, varētu samazināt preces pašizmaksu. Varbūt mēs pat varētu cerēt uz to, ka nevis visu starpību saņem tirgotājs, bet ražošanas izmaksu samazinājums varētu nonākt līdz pircējam.

– Uz jums gan it kā neattiecas tas, ka tiek tirgotas preces ar beigušos derīguma termiņu, – tas ir citu dienestu ziņā, tomēr vai uz tādiem faktiem nevar paraudzīties no citas puses? Proti, krimināllietās bieži vien tiek uzrādīta apsūdzība pēc vairākiem pantiem, lai gan pirmajā brīdī šķiet, ka tā ir tikai slepkavība. Vai par šādiem pārkāpumiem nevar sodīt gan PVD, gan patērētāju tiesību aizstāvji, gan jūsu padome?

– To visu droši vien varētu apvienot, bet uzskatu, ka stipri lietderīgāka ir sabiedrības uzmanības pievēršana, ko veiksmīgi dara masu saziņas līdzekļi. Ja tirdzniecības uzņēmums nav vienīgais apdzīvotajā vietā, tam vislielākais sods ir tas, ka pircējs aiziet pie konkurenta.

Domāju arī par kādu citu lietu. No vienas puses, preču realizācijas termiņi, kvalitātes prasības un citas lietas atbilst Eiropas standartiem un ir pietiekami pamatotas vai pat ļoti stingras. No otras – mūsu cilvēki vienmēr ir bijuši taupīgi, uzmanīgi un saimniekot protoši. Tāpēc domāju, ka ir preču grupas, kuras ar lielām cenu atlaidēm tomēr varētu tirgot īsi pirms vai tūlīt pēc realizācijas termiņa beigām, nenodarot nekādu lielu nelaimi un dodot cilvēkiem iespēju ietaupīt. Tiesa gan, tad būtu jābūt lieliem un labi redzamiem uzrakstiem, ka šai precei derīguma termiņš ir beidzies vai arī tūlīt beigsies. Tirgū taču cena tiek regulēta atkarībā no ļoti dažādiem faktoriem, un tas notiek ātri, ja preci nepērk.

Protams, lielajiem veikaliem tas ir grūti, jo cenas maiņas mehānisms ir pietiekami lēns un sarežģīts, tomēr tas būtu izdarāms. Lai kā, domāju, ka daļu preču varētu tirgot pēc to derīguma termiņa beigām, godīgi norādot uz šo faktu. Ja notiek krāpšana un tiek uzlīmēta etiķete ar citu derīguma termiņu, tas ir pavisam cits jautājums un par to jātiesā. Ja tiek pierādīts, ka notikusi krāpšana, neatkarīgi no tā, vai tas bijis viens vai desmit iesaiņojumu, sods būtu jāliek vai nu no iepriekšējā perioda konkrētas preces apgrozījuma, vai pat procentos no visa veikala apgrozījuma. Tādā gadījumā veikala īpašnieki rūpīgi sekotu tam, lai tādas lietas nenotiek, tas būtu pārāk dārgi. Pašlaik likums to neparedz, bet tas varētu būt viens no risinājumiem.

Katrā ziņā mēs esam konstatējuši, ka pašreizējā Latvijas likumdošana pilnībā nenosedz tirdzniecības nozari. Ir visai daudz speciālo likumu, kas nosaka, kā jārīkojas ar zālēm, kas darāms ar pārtikas precēm, ko nedrīkst atļauties darīt ar rūpniecības precēm, bet vispārēja tirdzniecības likuma īsti nav. Atklājām dažādas interesantas lietas, piemēram, par tirdzniecības plauktu. Visi it kā zina, kas tas ir, bet nekur nav noteikts, kas tad ir labākais vai sliktākais plaukts, kaut gan šos jēdzienus ražotāji un tirgotāji lieto bieži un daudz. Protams, var jautāt, cik lietderīgi to ir aprakstīt likumā, bet būtība ir tā, ka daudzas lietas tirdzniecībā nav definētas un noregulētas, bet viss lielāko tiesu balstās uz praksi.

Ja runājam par labo vai slikto slavu, tad tagad arī tirgotāji līgumos atrunā sliktas slavas celšanu viņiem, ja ražotājs piegādā nekvalitatīvu preci, jo neapšaubāmi tas nes sliktu slavu tirgotājam. Protams, tieši tas pats ir attiecināms uz veikaliem.

– Jūsu sacītais liek domāt, ka līdz galam tomēr visu savās vietās noliks konkurence un laiks. Tirgotāji apgalvo, ka ar konkurenci viss ir kārtībā, tomēr jāteic, ka tie veikali, kas ir vienīgie apdzīvotajā vietā, vēl ilgi dzīvos ārpus likumiem. Mazāk turīgos rajonos parasti ir viens veikaliņš, jo diviem tirgotājiem vienkārši tur nav ko darīt. Tāpēc pircējam nav izvēles, jo nav daudz naudas.

– Tirgotāji, lai pasargātu sevi, parasti uzliek cenu zīmi ar atrunu, ka tā ir otrās šķiras pārtikas prece. Praksē tas nozīmē, ka izvēles nav, tāpat kā nav reālas cenu diferences. Šo nepatīkamo atšķirību, kas runā par sliktu mums, pagājušajā gadā novēroju, ciemojoties Pēterburgā. Tur, piemēram, alus izvēle ir, sākot no ļoti lēta līdz ļoti dārgam. Pie mums, protams, ir dārgāks un lētāks alus, bet nav pilna spektra un atšķirības cenās patiesībā nav īpaši būtiskas. Piekrītu, ka ir apdzīvotas vietas, kurās izvēles nav un var iegādāties tikai otrās šķiras preci, bet to patiesībā noteikt var tikai pircējs jeb, citiem vārdiem, pieprasījums.

Gan jāatzīst, ka nav lielas atšķirības starp Latvijas, Vācijas vai Beļģijas lielveikalu. Jā, zināmā mērā atšķirība ir izvēles iespējā – jūs ārzemēs varat nopirkt lētu desu par zemāku cenu nekā Rīgā un varat iegādāties ļoti labas kvalitātes produktus par augstu cenu. Un, protams, nav salīdzināma sieru izvēle šeit un Eiropā, turklāt jebkuram sieram kvalitāte Eiropā ir nesalīdzināmi augstāka. Bet tās jau ir specifiskas lietas, ko var noregulēt tikai laiks un pieprasījums. Pašlaik siers Latvijā ir kļuvis tik dārgs, ka tirgotājs to vairs nespēj pārdot, cilvēki pērk pa simts vai divsimts gramiem.

– Ja nerunājam tikai par tirdzniecību un pārtikas precēm – kurās jomās visbiežāk gadās saskarties ar godīgas konkurences pārkāpumiem?

– Ja runājam par pārtikas precēm, kurām pieskaitīšu arī alkoholu, tad, izņemot Rīgas Melno balzamu, visi pārējie produkti tiek ražoti pietiekami konkurētspējīgā vidē, un konkurences netrūkst. Jāatzīst gan, ka padome ar lepnumu var paziņot, ka nupat Augstākās tiesas Senātā par pamatotu tika atzīts mūsu uzliktais sods par karteļu vienošanos olu ražošanā – šīs produkcijas ražotāji bija vienojušies, par kādām cenām tā ir jāpārdod. Citās pārtikas nozarēs mums joprojām tomēr ir pietiekami daudz uzņēmumu, un tie savstarpēji konkurē. Nepārtikas preču tirgū ir atklātas vienošanās, kuras nav atļautas, un var gadīties, ka sanāk skaļāka lieta par patērētājiem nodarītu zaudējumu.

– Kurā nozarē ir lielākie pārkāpumi?

– Lielākie pārkāpumi ir nozarēs, kur ir pietiekami necaurspīdīga naudas uzskaite. Vislielākie ir būvniecībā – jo grandiozāki projekti, jo "interesantāki" konkursi. Ir konstatēti pārkāpumi ceļu būvē. Ir gadījumi, kad konkursa rīkotāji vēršas pie mums, jo viņiem izskatās, ka konkursā pieteikušies uzņēmumi jau ir veikuši sākotnēju tirgus sadali – ir bijusi vienošanās, kurš ies uz Latgali, kurš uz Kurzemi, bet citi tur nejauksies, vai arī tiek iesniegti pilnīgi identiski aprēķini par labu kādam trešajam spēlētājam.

Latvijā gan par šīm lietām ir ļoti grūti kaut ko uzzināt, jo esam maza valsts un gandrīz katrs katram ir radinieks, skolas vai augstskolas biedrs, mācījies vai strādājis pie paziņas tēva vai mātes un tamlīdzīgi. Mēs nevaram īstenot visus noteikumus, ko var izdarīt liela valsts, jo aktīvā sabiedrības daļa nav liela un ir savstarpēji pazīstama. Satricinājumi notiek tad, ja saduras paaudzes.

– Vai ir atklāta vēl kāda karteļa vienošanās, vai arī olu ražotāji bija vienīgie?

– Sabiedrībā tiek runāts par degvielas tirgu, un tur situācija ir tāda – esam atzinuši kopīgo dominējošo stāvokli trīs lielākajiem ražotājiem: Statoil, Neste un Lukoil. Visas to darbības ir ļoti tuvas un seko cita citai. Rimi un Maxima savstarpēji cīnās daudz drakoniskāk, bet šie trīs lielie ne tik daudz spēkojas cits pret citu, kā pret visiem pārējiem. Degvielas tirgū ir grūti konstatēt kādu vienošanos, viņi visi pamatā tirgo Mažeiķos nopirkto degvielu, pašu gādātās ir mazāk. Mažeiķos pirktās degvielas piegādātājs ir Lukoil, un šī cena ir ļoti tuva un svārstības ir līdzīgas pārējā tirgus svārstībām Eiropā, kur savukārt trīs svarīgākās un kontrolētākās jomas ir pārtikas tirgus, degviela un zāļu tirgus.

Par degvielas tirgu daudzu valstu viedoklis ir, ka to tiešām ietekmē biržas cenas, un vienīgā atšķirība starp valstīm ir tāda, ka cenas paaugstinājums notiek, vēlākais, otrajā dienā pēc tam, kad ir palielinājusies biržas cena, bet cenas pazeminājums ir, sākot no piecām dienām līdz desmit. Pētījumi Eiropā liecināja, ka tirgotājs sev kā lieku iegūst ne vairāk kā santīmu uz litru, tāpēc, viņuprāt, tas nav tik nozīmīgi. Kamēr mums divi skandināvi un viens nosacīts krievs cīnās pret visiem pārējiem, situācija mūsu degvielas tirgū nav slikta, kaut gan mums kā pircējiem tā nav laba augsto cenu dēļ pasaulē.

Būvniecībā situācija nav laba – tur ir notikušas neatļautas vienošanās. Slikti ir ar mācību grāmatām, jo to izdevēji ir izstrādājuši cenu ierobežojumus veikaliem. Atļautais ierobežojums būtu maksimālā cena, bet izdevēji bija noteikuši ieteicamo cenu, no kuras praktiski atkāpties nevarēja – tātad faktiski cenas bija nofiksētas un lētāk pārdot nedrīkstēja. Runājot par zāļu tirgu, gribu teikt, ka to mēs pētīsim, jo tur cenas ir augstas.

– Vai Konkurences padome uzskata, ka ir vajadzīgi vēl kādi grozījumi likumdošanā?

– Mēs esam gājuši pretī uzņēmējdarbībai un esam ar mieru neskatīt oficiālās, atļautās apvienošanās lietas, ja "lielais" nopērk "mazo". Pieņemot grozījumus likumā – ka gada apgrozījumam jābūt 25 miljoniem, lai mēs šo apvienošanos skatītu –, no likuma Saeimā kaut kā pazuda vēl otrs nosacījums – 40% tirgus daļas. Tagad tirgus daļas var būt daži procenti, bet, ja apgrozījums sasniedz 25 miljonus, mums tas jāpārbauda. Mēs tomēr gribētu likumā tos 40% atpakaļ, jo tikai apgrozījums vien nevar būt noteicošais, jābūt abiem faktoriem. Piemēram, Koganam mēneša apgrozījums ir 25 miljoni latu, bet tirgus daļa ir neliela, savukārt Dobeles Dzirnavniekam gada apgrozījums ir ap 24 miljoniem, bet uzņēmumam ir aptuveni puse tirgus. Tāpēc mēs šo situāciju gribam mainīt, jo tas ir būtiski.

 

'Delnas' direktore būs Laura Miķelsone

DELFI   10/27/08    Sabiedrības par atklātību "Delna" direktore kopš 1.oktobra ir Laura Miķelsone, informēja "Delna".

Līdz šim Miķelsone ir līdzdarbojusies vairāku jaunu uzņēmumu veidošanā, strādājusi par organizāciju konsultanti SIA "Spring Valley", kā arī Ekonomikas ministrijā Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamentā par Pasaules Tirdzniecības organizācijas nodaļas vadītāju.

Viņa ir ieguvusi maģistra grādu starptautiskajās attiecībās Vorikas universitātē Lielbritānijā, kā arī absolvējusi Rīgas Ekonomikas augstskolu.

"Desmit gadu pastāvēšanas laikā, "Delna" ir kļuvusi par vienu no vadošajām nevalstiskām organizācijām Latvijā, kas kompetenti rada un aizstāv pretkorupcijas un valsts demokrātiskas pārvaldes iniciatīvas. [..] Par spīti šaubu un neuzticības mākoņiem, kas tiek apzināti veidoti ap "Delnu", es ceru, "Delna" būs ilgtspējīga un Latvijas sabiedrībā novērtēta nevalstiskā organizācija," pauž Miķelsone.

Pēc tam, kad Roberts Putnis pēc četru gadu darba atstāja padomes priekšsēdētāja amatu, 2008. gada martā kopsapulce mainīja "Delnas" vadības struktūru, nodalot padomes priekšsēdētāja un direktora amatus. Par padomes priekšsēdētāju ievēlēja Lolitu Čigāni.

"Sabiedrība par atklātību - Delna" ir sabiedriskā labuma biedrība, kas kopš 1998. gada darbojas labas pārvaldības un pretkorupcijas jomā. "Delna" ir starptautiskās organizācijas "Transparency International" Latvijas nodaļa.

 

Saeimā iesniegts likumprojekts, ar kuru iespējama Lemberga amnestija

LETA  10/24/08    Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs sagatavojis un iesniedzis Saeimā Amnestijas likumprojektu.

Projektā paredzēts, ka amnestija tiktu piemērota politiski represētām personām, personām, kuras jebkurā laika periodā līdz 1991. gada 31. augustam Latvijas Tautas frontē ieņēma vēlētus amatus, Augstākās Padomes deputātiem, kuri balsoja par Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju, Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta komandieriem un lielvirsniekiem.

Ja Saeima virzītu iesniegto likumprojektu izskatīšanai un iesniegšanai Saeimā, no kriminālatbildības tiktu atbrīvots Ventspils mērs Aivars Lembergs, aģentūrai LETA savas bažas pauda partijas «Jaunais laiks» (JL) deputāte Linda Mūrniece. Viņa vienlaikus pauž izbrīnu par sagatavoto likumprojektu.

ZAP priekšsēdētājs rosina amnestiju nepiemērot personām, kuras izdarījušas noziegumu pret cilvēci, mieru, veikušas uz valsts varas gāšanu vērstas darbības, izdarījušas slepkavības, tīšus nodarījumus pret personas veselību, personas brīvību, godu un cieņu, kā arī pastrādājušas dzimumnoziegumus.

Grīnbergam kā ZAP priekšsēdētājam nav likumdošanas ierosināšanas tiesību, un viņa sagatavotais projekts ir nosūtīts visām Saeimas frakcijām un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem. Lai likumprojektu iesniegtu izskatīšanai Saeimā, nepieciešams savākt vismaz piecu deputātu parakstus.

Grīnbergs norāda, ka valsts proklamēšanas 90. gadadiena ir ļoti nozīmīgs notikums tautas dzīvē. «Amnestija vienmēr ir labas gribas akts, piedošana un rokas pasniegšana tiem, kas paslīdējuši un pieļāvuši Krimināllikuma pārkāpumu.»

Advokatūras pārstāvis arī skaidro, ka no amnestijas piemērošanas tiek izslēgti tie, kas nodarījuši noziegumus, lietojot vardarbību un vēršot neķītras tieksmes pret mazgadīgajiem, kā arī amnestija netiek piemērota tiem, kas ar savu rīcību veicinājuši citu personu pakļaušanu dažādām atkarībām.

Tāpat amnestija nav paredzēta personām, kuras nodarījušas noziegumus pret dabu, piemēram, tīši dedzinājušas mežus.

Grīnbergs norāda, ka amnestijai jābūt iepriekš nezināmai un tā nedrīkst būt kā indulgence jauna nozieguma izdarīšanai. «Amnestijas piemērošana prasīs lielu darbu no Tieslietu ministrijas un prokuratūras, bet tie būs pūliņi savu līdzcilvēku un visas sabiedrības interesēs,» uzsver Amnestijas likumprojekta autors.

 

Amnestijas likumprojekts cerīgs Lembergam un Ēķim

Inga Spriņģe,  Diena  10/29/08    No soda varētu atbrīvot ne tikai jau notiesātos, bet arī apsūdzētos

Atbrīvot no soda personas, kas konkrētus noziedzīgus nodarījumus izdarījušas līdz 2008.gada 21.augustam, — šādu iniciatīvu paredz Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) piedāvātais jaunais Amnestijas likumprojekts. Tas nozīmē, ka no soda varēs atbrīvot ne tikai personas, kas jau ir notiesātas, bet arī tās, kas tiek turētas aizdomās vai sēdušās uz apsūdzēto sola.

Ja šāds likums būtu spēkā, teorētiski patlaban amnestiju varētu piemērot finanšu noziegumos apsūdzētajam, bet vēl nenotiesātajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam, arī tā dēvētajā digitālās TV afērā apsūdzētajiem. A.Lembergs ietilpst to personu lokā, kam likumprojekta autori uzskata par nepieciešamu piemērot amnestiju, — viņš ir viens no Augstākās Padomes deputātiem, kas balsojis par Latvijas Neatkarības dekarāciju un saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni. Triju Zvaigžņu ordenis ir piešķirts arī, piemēram, digitālgeitā par krāpšanu grupā apsūdzētajam LNT šefam Andrejam Ēķim, tāpat kā šajā lietā apsūdzētajam Ojāram Rubenim.

Vēl ZAP piedāvā piemērot amnestiju politiski represētajām personām, tām personām, kuras jebkurā laika periodā līdz 1991.gada 31.augustam ieņēma vēlētus amatus Latvijas Tautas frontē, personām, kas cieta no OMON vardarbības, bijušajiem Ministru Padomes locekļiem, personām, kas 1991.gada puča laikā piegādāja slepeno informāciju Latvijas radio, un prokuroriem, kas darbu uzsāka līdz 1990.gada 26.oktobrim. ZAP uzskata, ka "amnestija ir zināms sabiedrības izlīgums, kas ļauj visus spēkus koncentrēt nākotnes, nevis pagātnes interesēs", minēts paskaidrojuma rakstā, kas Saeimas frakcijām šonedēļ izsūtīts kopā ar jauno likumprojektu. Pirmdien piedāvāto likumprojektu ar ZAP plānojis izrunāt Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Kurš no ZAP sagatavojis jaunā Amnestijas likumprojekta tekstu, Dienai tā arī neizdevās uzzināt. ZAP priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, kurš likumprojektu parakstījis, piektdien nebija sazvanāms. Viņa vietniece, advokāte Guna Kaminska uz šo jautājumu nevēlējās atbildēt, sakot: "Vismaz pagaidām nē." Likumprojekta pavadrakstā kā nepieciešamību līdz 2008.gada 18.novembrim pieņemt jauno Amnestijas likumu ZAP pamato ar sliktajiem apstākļiem Latvijas cietumos, kur cilvēku nevis pārmāca, bet gan tieši pretēji — iegrūž vēl lielākā postā. Tādēļ personai "jādod iespēja atgriezties ģimenē, pie tuviniekiem un resocializēties". To apstiprinot arī LNT ziņu dienesta piedāvātā pētnieciski dokumentālā filma Soda mērs, ko ZAP pievienojis jaunajam likumprojektam. Jāpiebilst, ka A.Ēķa vadītais LNT pēdējā laikā aktīvāk nekā citi medijis informē sabiedrību par amnestijas priekšrocībām.

Cietumu kā nehumānu iestādi min arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Jānis Šmits (LPP/LC), kura vadītā komisija tuvākajā laikā projektu izskatīs, tādēļ rūpīgi tikšot izvērtēti visi priekšlikumi par jauno Amnestijas likumu. Viņa vadītā komisija arī lems, vai rosināt tā izskatīšanu Saeimā. Kategoriski pret šādu likumu ir partija Jaunais laiks. Deputāte Linda Mūrniece (JL) uzskata, ka ZAP piedāvātais likums ir "pilnīgs absurds, kuru lasot, var pārsmieties. Likuma anotācijā trūkst tikai A.Lemberga personības apraksta." A.Lembergs, piektdien izplatītā relīzē norādījis: "Neesmu nedz informēts, nedz arī ieinteresēts tāda likumprojekta tapšanā vai virzībā, kura reglamentācija kaut kādā veidā skartu manas intereses personīgi, turklāt, lai kādu amnestētu, viņš vispirms ir jānotiesā."

Tautas partijas frakcijas pārstāvji Māris Kučinskis un Jānis Lagzdiņš, kurš pats ir balsojis par Neatkarības deklarāciju, nedomā, ka Saeima varētu pieņemt Amnestijas likumu piedāvātajā redakcijā. "Skaidrs, ka šī projekta autoru mērķis ir nevis ierosināt Amnestijas likumu, bet gan atbrīvot no kriminālvajāšanas Aivaru Lembergu, — patiesais nolūks parādās diezgan neslēpti," teica J.Lagzdiņš.

 

Zatlers: par konkrētu cilvēku apžēlošanu lemj Valsts prezidents

DELFI   10/27/08    Par konkrētu cilvēku apžēlošanu lemj Valsts prezidents. Tā, atbildot uz jautājumu, vai aizvadītajā nedēļā Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja Jāņa Grīnberga izstrādātais Amnestijas likumprojekts varētu no iespējamās kriminālatbildības atbrīvot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, pirmdien LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Tāpat Zatlers akcentēja, ka amnestija ir labas gribas un labvēlības izrādīšanas žests, taču atšķirībā no apžēlošanas, amnestija netiek piemērota individuāli.

Vaicāts, vai pastāv iespēja, ka Lembergam varētu atņemt iepriekš saņemtos valsts apbalvojumus, ko paredz gadījumos, ja persona tiek notiesāta, Zatlers ieteica sagaidīt tiesas spriedumu un neizteikt priekšlaicīgus secinājumus.

Jau vēstīts, ka piektdien pievakarē Grīnbergs nāca klajā ar Amnestijas likumprojektu, piedāvājot amnestiju piemērot politiski represētām, personām, kuras periodā līdz 1991.gada 31.augustam Latvijas Tautas frontē ieņēma vēlētus amatus, Augstākās Padomes deputātiem, kuri balsoja par Latvijas Neatkarības deklarāciju, Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta komandieriem un lielvirsniekiem. Tādā gadījumā ir iespējams, ka no iespājamās kriminālatbildības varētu tikt atbrīvots arī vairākos kriminālprocesos iesaistītais Lembergs.

Savu priekšlikumu Grīnbergs skaidrojis ar faktu, ka viņa paša tēvs ir bijis brīvības cīnītājs, kurš kā aizsargs ticis notiesāts.

 

Zatlers nevirzīs Saeimā Amnestijas likumprojektu

DELFI   10/27/08    Valsts prezidents Valdis Zatlers nevirzīs Latvijas Zvērinātu padomes locekļu iesniegto Amnestijas likumprojektu kā Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvu, portālu "Delfi" informēja Prezidenta preses dienests.

Prezidents, tiekoties ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvjiem, apsprieda padomes priekšsēdētāja Jāņa Grīnberga iesniegto vēstuli un tai pievienoto likumprojektu par amnestiju.

Tikšanās laikā tika atzīts, ka Valsts prezidentam iesniegtais likumprojekts ir pavirši sagatavots, kā arī padomes locekļi atzina, ka likumprojekts nav visas padomes iniciatīva.

Grīnbergs pirmdien pēc tikšanās ar Zatleru turpināja noliegt izskanējušās aizdomas, ka viņa sagatavotā Amnestija likuma galvenais mērķis ir krimināllietas izbeigšana pret vairākos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Grīnbergs atkārtoja jau iepriekš pausto, ka likumprojekta mērķis ir izteikt pateicību un atzinību tiem cilvēkiem, kuri savulaik iestājušies par Latvijas neatkarību.

Grīnbergs vairākkārt uzsvēra, ka amnestijas likumprojekts ir saistāms ar šogad svinamo Latvijas 90 gadu jubileju.

 

Amnestijas likumprojekts paver iespēju korumpantiem izvairīties no cietuma

DELFI   10/27/08    Skandalozajā Saeimā iesniegtajā Amnestijas likumprojektā ir iekļauts pants, saskaņā ar kuru visas pēdējos gados par korupciju aizdomās turamās vai notiesātās personas tiek atbrīvotas no cietuma – tā liecina portāla "Delfi" rīcībā nonākušais likumprojekts.

Lai arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) pārstāvju Saeimā iesniegtais Amnestijas likumprojekts sākotnēji raisīja bažas par tā attiecināšanu tikai uz Ventspils mēru Aivaru Lembergu, šis likums tā pieņemšanas gadījumā atbrīvotu no ieslodzījuma kā soda veida simtiem cilvēku, tostarp no cietuma varētu izvairīties arī Rīgas domes kukuļdošanas skandālā jeb tā sauktajā "[bijušā Rīgas domes attīstības departamenta direktora Viļņa] Štrama lietā" iesaistītie, Digitālās televīzijas lietā apsūdzētie, kā arī "Jūrmalgeitā" notiesātie.

Amnestijas likumprojekta 10.pantā teikts, ka likums paredz "nepiemērot brīvības atņemšanu visām personām, kuras noziedzīgu nodarījumu, kas nav minēts likuma 3.pantā, izdarījušas līdz 2008.gada 21.augustam un kuras agrāk likumā noteiktā kārtībā nav atzītas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un izdarīšanas brīdī nav bijušas atzītas par aizdomās turētajiem vai sauktas pie kriminālatbildības par cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu".

Likuma 3.pantā ZAP pārstāvji uzskaita izņēmumus, uz kuriem nevar attiecināt minēto brīvības atņemšanas nepiemērošanu, taču starp tiem nav paredzēti gadījumi par kukuļa ņemšanu vai došanu, noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un citiem līdzīgiem ekonomiskiem noziegumiem.

3.pants piedāvā noteikt, ka Amnestijas likumprojektu nevar attiecināt uz personām, kas veikušas noziegumus pret cilvēci, mieru, kara noziegumiem, genocīdu, noziegumiem pret valsti - mēģinājumiem gāzt valsts varu, spiegošanu, terorismu, noziedzīgiem nodarījumiem pret valsts vidi, nonāvēšanu, noziedzīgiem nodarījumiem pret personas veselību, noziedzīgiem nodarījumiem pret personas brīvību, godu un cieņu, noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, šādiem nodarījumiem tautsaimniecībā, noziedzīgiem nodarījumiem pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību, noziedzīgiem nodarījumiem pret satiksmes drošību, noziedzīgiem nodarījumiem pret pārvaldības kārtību, pret jurisdikciju, par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, noziedzīgiem nodarījumiem militārajā dienestā.

Uz jautājumu, vai likumprojekta 10.pants tiešām attiecas uz apjomīgu cilvēku loku, kas pastrādājuši noziegumus līdz šā gada 21.augustam, ZAP vadītājs Jānis Grīnbergs atbildēja apstiprinoši. Tiesa Grīnbergs skaidroja, ka amnestējamo personu loku sašaurinot, piemēram, tas, ka tā normas attiecināmas uz grūtniecēm un sievietēm ar bērniem. Likumprojektā patiešām ir atsauces par šīm personu grupām, taču uz 10.pantu tās neattiecas.

 

Valdība nolemj Sabiedrības integrācijas sekretariātu pievienot Bērnu ministrijai

LETA  10/28/08    Valdība šodien nolēma ar 2009.gada 1.janvāri likvidēt Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, pievienojot to Bērnu un ģimenes lietu ministrijai.

Reorganizācijas rezultātā tiks izveidota Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija.

Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, ietaupījums no administratīvo izdevumu un štata vietu samazinājuma būs 316 000 latu

Valdība nolēma, ka uz nākamā gada valsts budžeta izskatīšanu otrajā lasījumā ir jāsagatavo visi ar reorganizāciju saistītie dokumenti, lai tajos būtu minēts tikai jaunās institūcijas nosaukums.

Valdība nolēma, ka līdz šī gada decembrim tiks īstenota sekretariāta reorganizācija, kuras laikā Bērnu un ģimenes lietu ministrija pārņems gan sekretariāta funkcijas, gan tiesības, saistības, mantu, finanšu līdzekļus, kā arī lietvedību un arhīvu.

Visi reorganizācijas izdevumi tiks segti no šī gada valsts budžetā sekretariātam paredzētajiem līdzekļiem un 2009.gada valsts budžetā BĢLM paredzētajiem līdzekļiem.

 

Gaidis Bērziņš: Amnestijas likumprojektā nosauktajām grupām nedrīkst piemērot atvieglojumus

DELFI   10/28/08    Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja Jāņa Grīnberga iesniegtajā Amnestijas likumprojektā paredzētos atvieglojumus nevar piemērot visām likumprojektā uzskaitītajām personu grupām, uzskata tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK), portālu "Delfi" informēja viņa pārstāve Inga Saleniece.

Saleniece norādīja, ka likumprojektā nosauktās grupas ir pārāk plašas un, pēc ministra domām, piemēram, Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēji nevar būt amnestējamo vidū.

Likumprojektā ietvertās grupas ir pārāk plašas arī attiecībā uz neskaidro likumprojekta 10. pantu, kas paredz nepiemērot brīvības atņemšanu plašam personu lokam, izņemot personas, kuras sodītas par smagiem noziegumiem. Izņēmumu vidū nebija minēti Krimināllikuma panti, atbilstoši kuriem savulaik apsūdzības izvirzīja tādās sabiedrībā ievērību guvušās lietās kā "Digitālizācijas lieta", "Jūrmalgeita", Rīgas domes korupcijas skandāli un Ventspils mēra Aivara Lemberga kriminālprocesi. Visās lietās tieši vai netieši ir iesaistītas sabiedrībā pazīstamas un augstus amatus ieņēmušas personas. Ja Amnestijas likumprojekts tiktu apstiprināts, tas pavērtu ceļu vairākām amatpersonām izvairīties no atbildības vai atbrīvoties no ieslodzījuma.

Saleniece atzina, ka ministram nav bijis zināms, ka kāds varētu nākt klajā ar šādu priekšlikumu.

Viņa norādīja, ja vispār kādām grupām varētu tikt piemēroti kādi atvieglojumi, tad tie varētu būt nepilngadīgie, cilvēki ar invaliditāti un cilvēki, kuri sasnieguši noteiktu cienījamu vecumu. Tomēr arī tad atvieglojumi neattiektos uz tiem, kas izdarījuši smagus noziegumus. Taču pagaidām Tieslietu ministrija šajā jautājumā negrasās nākt klajā ar iniciatīvu.

Bērziņš nav pirmā amatpersona, kas paudis negatīvu nostāju pret Grīnberga iesniegto likumprojektu, ko advokāts iesniedza aizvadītās darba nedēļas pašā izskaņā. Pirmdien to noraidīja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Pats Grīnbergs pauda, ka likumprojekts iesniegts, lai valsts varētu paust uzticību tiem cilvēkiem, kas savulaik, piemēram, balsojot Augstākajā padomē par Latvijas neatkarību, pauda uzticību valstij. Šo cilvēku vidū ir arī Lembergs.

Tikmēr jau ir izskanējusi neoficiālā informācija, ka Grīnbergs nav bijis patiesais likumprojekta autors.

 

Iespējams, amnestijas likumu rakstījis arī bijušais ģenerālprokurors Skrastiņš

Inga Spriņģe,  Diena  10/28/08    Ne noliedzu, ne apstiprinu. Komentāru nebūs, - Dienai  norādīja bijušais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš uz jautājumu, vai viņš piedalījās skandalozā amnestijas likumprojekta izstrādē.

Minēto likumprojektu pirms pāris nedēļām Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs izsūtīja visām Saeimas frakcijām un valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurš to vakar noraidīja kā sasteigtu. J.Grīnbergs arī uzņēmās likuma teksta autora lomu, taču šī informācija ir apšaubāma, jo viņš nespēj atbildēt uz precīziem jautājumiem par likumprojektu. Arī viņa vietniece, advokāte Guna Kaminska Dienai  neslēpa, ka “protams, tas nav vienpersonisks Grīnberga projekts.” Kas konkrēti rakstījis likuma tekstu, G.Kaminska nevarēja atbildēt, vien norādīja, ka pati pie likuma tapšanas piedalījusies ar padomu.

Bijušais ģenerālprokurors, tagad Parex bankas augsti stāvoša amatpersona J.Skrastiņš, Dienai norādīja: “Neizprotama ir jezga, kas sacelta ap šo likumprojektu. Ir ciniski noraidīt likumprojektu tikai tādēļ, ka tas izrādījies labvēlīgs kādam sabiedrībā populāram cilvēkam”. Turpmākā sarunā J.Skrastiņš neielaidās, norādot, ka viņam zvana stacionārais tālrunis un nolika klausuli.

Diena jau rakstīja, ka it kā advokātu piedāvātais amnestijas likums ļautu no soda atbrīvot personas, kas līdz šī gada 21.augustam izdarījušas tādus noziegumus kā kukuļošana, krāpšana, dienesta pilnvaru pārsniegšana, nodokļu nemaksāšana utt. Šis likumprojekts būtu labvēlīgs Ventspils mēram Aivaram Lembergam un digitālajā lietā apsūdzētajiem.

Dienas rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka "oranžas nokrāsas" cilvēki amnestijas likuma publiskos virzītājus meklējuši jau pirms pāris mēnešiem, tajā skaitā tiesu sistēmā. Jāatgādina, ka pirms advokātiem ar līdzīgu ideju pie Valsts prezidenta vērsās arī Latvijas lielāko kristīgo konfesiju pārstāvji. Sapratuši atšķirību starp apžēlošanu un amnestiju, baznīcas tēvi no savas idejas atkāpās.

Amnestijas galvenā priekšrocība ir tā, ka ļauj no soda atbrīvot personas, kas vēl nav notiesātas

 

Valdība nepiedāvā kompromisu, un mediķu streiks notiks

LETA  10/29/08    Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde šodien beidzās bez rezultātiem, kas nozīmē, ka rīt, 30.oktobrī, un parīt, 31.oktobrī, plānotais mediķu streiks notiks.

Ne premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), ne arī veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) nekādus piedāvājumus attiecībā uz atalgojuma palielināšanu ārstniecības personām neizteica.

NTSP sēdē bija ieplānots Eglīša ziņojums, tāpēc visi sēdes dalībnieki gaidīja ministru, kurš kavējās. Pēc ierašanās ministrs paziņoja, ka par to, ka šodien būtu kas jāziņo, uzzinājis tikai nesen, tāpēc nekādu īpašu ziņojumu vai piedāvājumus nav sagatavojis.

Savukārt premjers nemaz nepalika līdz sēdes beigām, jo kavēja tikšanos ar Valsts prezidentu.

Valdība atzīst, ka mediķu prasības ir pamatotas, tomēr esošajā ekonomiskajā situācijā, kas turpina pasliktināties, tās nav iespējams apmierināt. Līdz ar to mediķi savu pozīciju nemainīs un streiks notiks.

Premjers uzsvēra, ka problēma ir finanšu situācijā, kura mainoties katru dienu. Nākamnedēļ valdība plānojusi skatīt nākamā gada budžeta jautājumu un vēl vairāk samazināt ieņēmumu un izdevumu daļas. Samazinājums skaršot daudzas nozares, tomēr veselības nozare starp tām nebūšot, solīja Godmanis.

Arī Eglītis uzsvēra, ka mediķu prasības ir pamatotas un taisnīgas, samaksa nav adekvāta un konkurence izkropļota.

Ministrs arī uzsvēra, ka algas nav iespējams palielināt, jo ekonomikā iestājusies "nepārvarama vara" un situācija turpina pasliktināties. Komentējot iepriekš doto solījumu no valdības puses nepildīšanu, ministrs norādīja: "Manu solījumu regress šogad bijis tāds pats, kā regresēja ieņēmumi valsts budžetā."

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris norādīja, ka šodien uz NTSP sēdi mediķi nākuši ar cerībām par iespējamu kompromisu.

Mediķi jau iepriekš esot piekāpušies savās prasībās, tomēr nu esot redzams, ka sapratni un kompromisus no valdības puses nav iespējams sagaidīt.

Jau ziņots, ka LVSADA padome pieņēma lēmumu 30.oktobrī un 31.oktobrī rīkot veselības aprūpes darbinieku un mediķu streiku.

Pavisam no 87 arodbiedrības organizācijām ar aptuveni 16 000 biedru streikam pieteikušās 23 organizācijas ar kopumā 1022 dalībniekiem. Ar vislielāko dalībnieku skaitu streikā piedalīsies Gaiļezera slimnīca. Streikā plāno piedalīties arī Latvijas Onkoloģiskā centra darbinieki, mediķi no ārstniecības iestādēm Saldū, Daugavpilī, Jelgavā un Rēzeknē.

Arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valde atbalsta mediķu streiku. Asociācija vēlas pievērst gan politiķu, gan visas sabiedrības uzmanību problēmām medicīnas nozarē, tāpēc ir aicinājusi ģimenes ārstus solidarizēties ar mediķiem, streika dienās pieņemot tikai akūtos pacientus un sniedzot tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību.

 

Viedoklis: Amnestijas grīnbergiāde

Māris Krautmanis,  NRA   10/29/08    Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs diezin vai pats vientuļi savā prātā izgudroja amnestijas likumprojektu, par kuru tagad ir tik daudz cepšanās plašsaziņas līdzekļu telpā. Gan jau bija kādi padomdevēji, kas pie kafijas tases pasvieda pa kādai idejai.

Ja skatāmies uz Grīnbergu un viņa likumprojektu ar naivu seju, nekas tāds briesmīgs jau it kā nebūtu – cilvēks ir gribējis labu, humānisma vārdā, valsts svētkiem par godu. Ja jau latvju zemē būtu tāda sabiedriski politiska atmosfēra, kas būtu vērsta uz piedošanu, un tai būtu politiski vēsturisks pamatojums, un ļaužu masas milzu vairākumā šādu amnestiju akceptētu, tad, ej nu zini, likumprojekts varbūt pat kļūtu par likumu. Taču Latvijā ir pavisam cita situācija – ir diezgan drūma ekonomiskā situācija; ir ilgu laiku sabiedrības apziņā kultivēti ļauno tēli, kuri nabaga pensionāriem un skolotājiem skaitās izēduši no bļodiņas zupu; ir pārskaitušās masas, kas labprāt pilsētas centrālajā laukumā uzslietu karātavas, kur izrēķināties ar sliktajiem. Kur te vieta kādai amnestijai?

Neatkarīgi no tā, vai Grīnbergs pats metās, vai bija kāds, kas viņu pastūma zem tanka, kungiem vajadzēja taču būt tā kā skaidram, ka nekāds amnestijas likums neies cauri – nebūs partiju, kas to atbalstīs. Taču ZAP priekšsēdētājs gluži kā tāds senu mītu varonis, kura rīcību nosaka kādi augstāki spēki un liktenis, tomēr rakstīja, sūtīja, gāja, runāja. Tas ir mazliet dīvaini.

Kam šis Grīnberga amnestijas projekts jeb grinbergiāde II ir izdevīga? Pirmkārt, par šo projektu neprātā apkaifojās politiskās opozīcijas partiju dāmas, kas, rudu matu ērkuļiem kvēli plīvojot, metās radiofonā un televizorā amnestijas likumprojektu apkarot un tik locīt: "Lembergs, Lembergam, Lemberga, ar Lembergu." Ventspils mērs Aivars Lembergs jau labi pasen ir līdzeklis, kā gādāt par savu atpazīstamību – politikānim kaut ko stulbu atkal pateikt par Lembergu ir iespēja bez maksas atrādīties publiski. Atkal jau kuro reizi kāds likumprojekts tiek pievilkts, sasaistīts ar Lembergu, kuram realitātē ar šo likumprojektu nav sakara un kuram visu laiku ir bijusi pavisam cita izturēšanās politika pret viņam izvirzītajām apsūdzībām. Lembergs nav slēpies aiz kādām amnestijām vai imunitātēm, bet ir asi izaicinājis savus apsūdzētājus uz cīņu tiesas zālē. Vairākās lietās šī cīņa jau ir beigusies ar Lemberga politisko pretinieku sakāvi, un nav manītas pazīmes, ka Lembergs būtu grasījies savā piegājienā ko mainīt. Bet tas jau neliedz jaunlaicēniem un pilsoniskajiem kalniešiem un pat korupcijas tēvam tautpartijietim Jānim Lagzdiņam izvirzīt absurdo tēzi par Lemberga it kā klātbūtni Grīnberga amnestijas likumprojekta tapšanā un tad pašiem mesties šo savu izdomājumu apkarot.

Ir vēl otra teorija – par oranžo sliedi amnestijas likumprojekta tapšanā –, taču arī te kaut kā gali neiet kopā. Grīnberga amnestijas ideja paredz atbrīvot no kriminālatbildības ordeņu kavalierus un virsniekus, taču digitālajā lietā apsūdzētie Andrejs Ēķis un Ojārs Rubenis ir apbalvoti ar zemāku šķiru – tātad uz viņiem amnestija neattiektos. Vienīgais – ja nu likumprojekts patiesi sāktu savu gaitu pa Saeimas komisiju un plenārsēžu namiem, tad kādā starpstadijā, piemēram, pirms trešā lasījuma, varētu tajā kaut ko ielabot – tā, lai amnestija tiek arī viņiem. Taču tas ir tā teorētiski.

Nezin, kā tas varētu būt, ja būtu, bet, ja skatāmies tikai uz to, kas ir, tad tās ir politiskas putas, kas uz līdzenas vietas ir sakultas ap likumprojektu, ko ir sacerējuši viens vai daži advokāti. Ir bijuši desmiti un simti likumprojektu, kurus laiduši gar ausīm politiķi, un tie nav nonākuši kādā sabiedrības uzmanības degpunktā, jo tie ir bijuši pārāk saprātīgi un tos ir piedāvājusi ZAP. Taču pietika vienreiz ZAP priekšsēdētājam uzrakstīt kaut ko diskutējamu un provokatīvu, kā visa tauta uzreiz uzzināja, kā šis Grīnbergs izskatās. Tas, protams, ir slikti – politiskā vide ir inerta un to pamodināt, kā redzams, var tikai ar provokāciju. Ja advokāti gribēja pievērst sev uzmanību, tad tas viņiem izdevās.

Nožēlojami, kā šī politiskā vide ir reaģējusi uz ZAP priekšsēdētāja piedāvātajiem grozījumiem – histēriski paranojiskie jaunlaicēni, liekulīgi Lemberga intereses pieļaujošie tautpartijieši, beigtas zivis tēlojošie tēvzemieši, mēnessērdzīgie bezviedokļa zemsavieši, svētulīgie pirmpartijceļinieki. Nu un vēl piedevām Kalniete ar Kristovski, kuri amnestijas likumprojekta sakarā draud atteikties no ordeņiem. Tiesa gan, Kalniete nesola atteikties no savulaik valstiski izdevīgi iegūtā dzīvokļa un ES pabalsta. Kopumā ir sanākusi varena vētra ūdensglāzē – netīrs balagāns, kurā partijas ir pamatīgi izvēdinājušas plaušas. Ja jau iesildīšanās nākamā gada pašvaldību priekšvēlēšanu kampaņai ir šāda, tad kāda vēl būs pati kampaņa?

 

Lembergs pret "Dienu" - jau novembrī

NRA   10/29/08    Rīgas apgabaltiesa 10. novembrī pasludinās spriedumu Aivara Lemberga prasībā pret laikrakstu "Diena" par nepatiesu ziņu atsaukšanu, vēstī izdevums "Ventas Balss".

Apgabaltiesa izskatīja apelācijas sūdzību, kas tika iesniegta par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2007.gada 28.februāra spriedumu, ar kuru laikraksta "Diena" izdevējam noteikts pienākums atsaukt par Lembergu 2005.gada 17.oktobrī rakstā "Izņēmums privatizācijai Ventspilī - nams, kurā dzīvoklis pieder Lembergam"; aizdomas par apzinātu vilcināšanos minētās nepatiesās ziņas.

Tiesa iepriekš noteica laikraksta izdevējam pienākumu atsaukt rakstā minēto: "Taču starp izņēmumiem ir arī viens piecstāvu nams, no ārpuses šķietami pavisam parasts - dzīvojamā ēka Sarkanmuižas dambī 24. Tā ir vienīgā no trīspadsmit šajā ielā esošajām ēkām, kuras iedzīvotājiem tomēr izdevies privatizēt savus dzīvokļus.''

Lembergs bija lūdzis tiesu uzlikt pienākumu "Dienai" nedēļas laikā no sprieduma spēkā stāšanās atsaukt, pēc viņa domām, nepatiesas ziņas: "Šveices likumsargu apkopotie materiāli jau atrastos Latvijas kolēģu rīcībā, ja vien A. Lemberga pārstāvji lēmumu par dokumentu izdošanu nebūtu pārsūdzējuši."

Lūgts arī atsaukt ziņu "A. Lemberga juristi Šveices prokurores lēmumu pārsūdzējuši janvāra beigās, īsi pēc tam Ventspils naftai pastarpināti piederošā Neatkarīgā Rīta Avīze sāka publikāciju sēriju ar skaļu nosaukumu ''Maizīša skandāls, neargumentēti ģenerālprokuroram pārmetot informācijas sniegšanu ASV vēstniekam saistībā ar kādas krimināllietas izmeklēšanu''.

Prasību par šo publikāciju daļu atsaukšanu tiesa iepriekš noraidīja. Spriedumu Rīgas apgabaltiesā pārsūdzēja Lemberga pārstāvji. "Diena" Lemberga prasību iepriekš tiesā neatzina.

 

Ārlietu ministrija organizē semināru Latvijas reģionālajiem medijiem par aktualitātēm ārpolitikā

NRA   10/29/08    Ārlietu ministrija 30. un 31.oktobrī rīkos semināru Latvijas reģionālo laikrakstu žurnālistiem, lai sniegtu informāciju par ārpolitikas aktualitātēm, vēstī Ārlietu ministrijas preses dienests.

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš Latvijas reģionālās preses pārstāvjus uzrunās par prioritātēm Latvijas ārpolitikā. Edgars Skuja, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks divpusējos jautājumos, informēs par Latvijas – Krievijas divpusējām attiecībām un Latvijas nostāju Krievijas - Gruzijas jautājumā.

Ilze Juhansone, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Eiropas Savienības jautājumos, iepazīstinās ar Eiropas Savienības aktualitātēm. Alda Vanaga, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece juridiskajos un konsulārajos jautājumos, informēs par konsulārajām aktualitātēm: Latvijas - ASV bezvīzu režīmu un konsulāro palīdzību krīzes situācijās.

Žurnālisti tiksies arī ar Maiju Maniku, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci, kas informēs par Latvijas attīstības sadarbības politiku un tās īstenotajiem projektiem.

Elita Gavele, valsts sekretāra padomniece, sniegs ieskatu par Latvijas Republikas neatkarības 90.gadadienas svinību norises pasākumiem un publiskās diplomātijas projektiem Latvijas vēstniecībās un Ārlietu ministrijā.

Zanda Grauze, Ārlietu ministrijas Personāla attīstības departamenta direktore, iepazīstinās ar ārlietu dienesta attīstību.

Semināra ietvaros žurnālistiem paredzēta viesošanās Ukrainas vēstniecībā Rīgā un tikšanās ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Raulu Čilačavu (Raul Chilachava), lai pārrunātu Latvijas-Ukrainas divpusējās attiecības Eiropas Savienības kaimiņpolitikas kontekstā. Ārlietu ministrija šādus seminārus reģionālajiem medijiem rīko ik gadu.

 

Šmita komisija amnestijas likumprojektu neskatīs

Ivo Leitāns,  Diena  10/29/08    Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien izskatīja Jāņa Grīnberga vēstuli un nolēma jauno amnestijas likuma variantu pēc būtības neskatīt. Komisijas vadītājs Jānis Šmits (LPP/LC) uzskata, ka Valsts prezidenta paspārnē strādājošais Apžēlošanas dienests ir labākā institūcija, kas var lemt par šiem jautājumiem. Komisija tuvākajā laikā iecerējusi tikties ar kādu no Apžēlošanas dienesta.

Komisijas locekļu lēmums bija vienbalsīgs - neviens neatbalstīja likumprojekta skatīšanu. Pats J.Grīnbergs trešdien uz sēdi nebija ieradies.

Diena jau rakstīja, ka it kā advokātu piedāvātais amnestijas likums ļautu no soda atbrīvot personas, kas līdz šī gada 21.augustam izdarījušas tādus noziegumus kā kukuļošana, krāpšana, dienesta pilnvaru pārsniegšana, nodokļu nemaksāšana utt. Šis likumprojekts būtu labvēlīgs Ventspils mēram Aivaram Lembergam un digitālajā lietā apsūdzētajiem. Amnestijas galvenā priekšrocība ir tā, ka ļauj no soda atbrīvot personas, kas vēl nav notiesātas.

Projektu pirms pāris nedēļām Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs J.Grīnbergs izsūtīja Saeimas frakcijām un Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurš to noraidīja, nosaucot par sasteigtu.

 

Jauno ministriju veido sasteigti un nepārdomāti

Ināra Mūrniece,  Latvijas Avīze     10/29/08    Spriežot par integrācijas sekretariāta reorganizāciju, valdība vienojās, ka tas jāpievieno Bērnu un ģimenes lietu ministrijai (BĢLM) un jaunās ministrijas nosaukums būs Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija. Tomēr saistībā ar jaunās ministrijas izveidošanu neskaidrību vēl ir ļoti daudz.

Bērnu, ģimenes un integrācijas lietu ministrijā būs divu LPP/"LC" ministru vadītās institūcijas: Ainara Baštika Bērnu un ģimenes lietu ministrija un Oskara Kastēna vadītais integrācijas lietu sekretariāts.

Jautājums par Bērnu un ģimenes lietu ministrijas un integrācijas sekretariāta apvienošanu Ministru kabineta darba kārtībā tika iekļauts steidzami – tikai vakar. Lai gan jau aizvadītajā nedēļā bija zināms, ka šonedēļ valdība plāno pievērsties integrācijas sekretariāta restrukturizācijai, to pievienojot Bērnu un ģimenes lietu ministrijai, Ministru kabineta mājas lapā attiecīgie dokumenti nebija atrodami vēl pat valdības sēdes laikā. Tādēļ ar jaunās ministrijas veidošanas modeli līdz valdības sēdes sākumam oficiāli nevarēja iepazīties ne ministri, ne žurnālisti. Ļoti iespējams, tas noticis arī tāpēc, ka Bērnu un ģimenes lietu ministrija un integrācijas sekretariāts katrs iesnieguši savu dokumenta projektu par to, kā reorganizācija būtu jāveic. Integrācijas sekretariāts bija piedāvājis veidot Sabiedrības un ģimenes lietu ministriju, kuras pārraudzībā būtu arī Sabiedrības integrācijas lietu aģentūra (SILA). Ieceri veidot šo aģentūru asi kritizējuši gan politiķi, gan eksperti, jo tas ļautu LPP/"LC" vadītajai jaunajai institūcijai iegūt noteikšanu par Sabiedrības integrācijas fonda biezo naudas maku. Savukārt BĢLM nāca ar ierosmi jauno veidojumu nosaukt par Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju. Lai arī abi projekti izskatās vienlīdz dīvaini un neskaidri, kā noprotams, premjerministram I. Godmanim A. Baštika piedāvājums šķitis pieņemamāks.

Tāpēc, kad premjerministrs I. Godmanis valdības sēdē aicināja spriest par jaunās ministrijas veidošanu, ministri pat tā kā samulsa: sak, par ko tad mēs īsti spriedīsim?

Vairāku ministru kopīgo neizpratni izteica iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (Tautas partija): "Es gribēju iepazīties ar to, kā plānots reorganizāciju veikt, bet šādi dokumenti nebija pieejami!" Kā liecināja ministru teiktais, pat viņiem nebija skaidrības, kā īsti šī apvienošana notiks. M. Segliņš valdības sēdē vēlējās par šo jautājumu diskutēt. Viņš uzdeva jautājumu, vai, piemēram, pēc abu ministriju apvienošanas veidos arī Sabiedrības integrācijas aģentūru un cik maksās aģentūras direktoram. Kā varēja noprast, viņam uz mēles bija arī citi jautājumi, bet I. Godmanis nebija noskaņots pieļaut diskusijas: "Nav laika diskutēt! Jāpieņem budžets otrajā lasījumā, un tur jābūt norādītam jaunajam ministrijas nosaukumam!" Pēc valdības galvas teiktā, citādi par budžetu nebūšot iespējams balsot. Budžetā jāparedz finansējums jaunās ministrijas ierēdņu algām, kā arī integrācijas sekretariāta un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas programmu īstenošanai, norādīja I. Godmanis. Par detaļām varēšot spriest vēlāk…

Dokumenta projekts par jaunās ministrijas veidošanu ministriem tika izsniegts tikai valdības sēdes laikā. Valdības sēdes laikā izskanēja, ka jaunās ministrijas veidošana valsts budžetā ļaušot ietaupīt apmēram 300 tūkstošus latu. Jaunā ministrija darbu sākšot 2009. gada 1. janvārī, un līdz tam laikam BĢLM pārņems gan sekretariāta funkcijas, saistības, mantu, gan lietvedību un arhīvu. Visi reorganizācijas izdevumi tiks segti no šā gada valsts budžetā sekretariātam paredzētajiem līdzekļiem un 2009. gada valsts budžetā BĢLM paredzētajiem līdzekļiem.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ("TB"/LNNK) pēc valdības sēdes izteica cerību, ka reorganizācija patiesi ļaus taupīt budžetu, nevis izpaudīsies kā "resursu pārvietošana no viena skapīša uz otru".

Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis par šo valdības lēmumu bija nedaudz pārsteigts: tā kā jautājums par integrācijas sekretariāta reorganizāciju nebija iekļauts valdības darba kārtībā, koalīcijas padomē šis jautājums netika apspriests. M. Kučinskis norāda: politiķi par šo jautājumu nav tikuši informēti.

Tēvzemiešu Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats, gluži pretēji, norāda, ka koalīcijas padomei nav stingras noteikšanas, tā drīzāk uztverama kā konsultatīva sanāksme, kur partijas izsaka viedokļus noteiktos jautājumos. Pēc M. Grīnblata teiktā, tēvzemieši atbalsta integrācijas sekretariāta sapludināšanu ar BĢLM, jo tas sniegšot "kaut vai simbolisku ietaupījumu. Lai gan integrācijas sekretariāta likvidēšana būtu loģiskāks lēmums". Lai arī jautājums par jaunās ministrijas veidošanu pieņemts steigā, uzskata M. Grīnblats, tomēr tas esot nepieciešamības diktēts solis, lai būtu iespējams pieņemt budžetu 2. lasījumā.

Jāpiebilst, vakardienas valdības sēdē tika pieņemts lēmums arī par integrācijas sekretariāta nolikuma paplašināšanu, ļaujot tam izstrādāt projektus, kas saistīti ar sabiedrības integrācijas jautājumiem un paredz arī sadarbību ar ārvalstu fondiem un starptautiskajām institūcijām. Tas norāda, ka, ļoti ticams, iecere par Sabiedrības integrācijas aģentūras izveidošanu, kas darbotos jaunās ministrijas paspārnē, joprojām ir dzīva.

 

Deputāti veselības aprūpei nepalīdzēs

Māra Libeka,  Latvijas Avīze     10/29/08    Kaut gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nenobalsoja par 2009. gada veselības aprūpes budžeta virzīšanu 1. lasījumam, tomēr, visticamāk, tajā izmaiņu nebūs.

Komisija jau trešo reizi bija uzaicinājusi Veselības ministrijas speciālistus, lai iztaujātu par nākamā gada ainu veselības aprūpē. Ar vaicāšanu vien ir par maz, lai nozares budžets papildinātos par ļoti nepieciešamajiem vairāk nekā 330 miljoniem latu, kurus vajag algu paaugstināšanai, veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, veselības veicināšanai, izglītībai un citiem mērķiem. Lai ārstniecības iestādes varētu norēķināties par ikdienas komunālajiem tēriņiem, kas kļūs arvien dārgāki, papildus nepieciešami 32 miljoni latu, kas nav piešķirti un, pēc sarunām komisijā noprotams, netiks piešķirti. Veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš iezīmēja deputātiem reālo ainu, ja šīs naudas nebūs. Pacientu līdzmaksājums par vizīti pie ģimenes ārsta varētu pieaugt no pašreizējiem 50 santīmiem līdz pat pusotram vai diviem latiem, par ārstēšanos visās slimnīcās būs jāmaksā 5 lati dienā (patlaban lokālajās slimnīcās pacients maksā 3 latus), vēl vairāk palielināsies rindas pēc pieprasītākajiem medicīnas pakalpojumiem…

Veselības ministrijai neveidojas arī cerētā sadarbība ar ģimenes ārstiem. Ministrija vēlas ģimenes ārstiem papildus piešķirt 5 miljonus latu jeb 326 latus katram ārstam ar nosacījumu, ka ārsti uz trim gadiem slēgs līgumu ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru, bet Latvijas Ģimenes ārstu asociācija atsacījusies no šī piedāvājuma, jo nevēlas laikā, kad finansējums veselības aprūpei arvien samazināsies, uzņemties tik ilgas līgumsaistības ar valsti. Kā teica asociācijas vadītāja Sarmīte Veide, tas nozīmētu vien to, ka ģimenes ārsti turpmākos trīs gadus ir paši labprātīgi piekrituši strādāt ar pamatīgi savilktām jostām.

Ministrijas speciālisti gan norādījuši, ka ārsti var lauzt līgumu ar aģentūru, bet mediķi apgalvo, ka tā ir pārāk piņķerīga procedūra, lai tajā ielaistos.

A. Ploriņš deputātiem pastāstīja, ka ģimenes ārstu atalgojums mēnesī svārstās no 1000 latiem līdz pat 2000 latiem, savukārt S. Veide mani informēja, ka tas esot 600 latu līdz 700 latu robežās. A. Ploriņš paskaidroja, ka ministrijai esot precīzi aprēķini, un piebilda, ka ģimenes ārstiem ir tiesības sniegt maksas pakalpojumus, par kuriem viņi labi nopelnot.

Valsts sekretārs deputātiem pastāstīja, ka ministrija plāno vienkāršot ģimenes ārstu atalgojuma sistēmu, ieviešot kvalitātes rādītājus, bet ģimenes ārsti tam nav piekrituši. S. Veide prognozēja: ja ministrijas attieksme pret ģimenes ārstiem nemainīsies, arvien vairāk būšot tādu ģimenes dakteru, kas vispār atsacīsies slēgt līgumu ar aģentūru (patlaban līgumi ir 1300 ārstiem). Tas, protams, atsauksies uz pacientiem, jo par ambulatoro aprūpi būs jāmaksā arvien vairāk.

A. Ploriņš, iezīmējot reālo veselības aprūpes ainu, deputātiem atzina, ka valdības taupības pasākumi smagi skāruši arī pašu ministriju un pilnīgi iespējams, ka drīzumā lielākā daļa ministrijas speciālistu būs nepieredzējuši augstskolu absolventi, jo diezin vai pieredzējis un zinošs darbinieks turpmāk vēlēsies strādāt par 400 latu lielu algu. Tieši tik saņemot referents, kura galvenais uzdevums ir izstrādāt likumus un Ministru kabineta noteikumus.

Komisija, uzklausot arī ministrijas valsts sekretāra vietnieci Lailu Ruškuli, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieku Egīlu Baldzēnu un premjera padomnieku sociālajos jautājumos Pēteri Leiškalnu, balsoja par veselības aprūpes budžeta virzīšanu 1. lasījumam. Pieci deputāti bija par un pieci pret, tāpēc balsojums bija negatīvs. Atgādināšu, ka par budžetu atbildīgā komisija ir Budžeta un finanšu komisija, tāpēc šis balsojums budžeta virzību neietekmē.

***

Uzziņa

Darba samaksa veselības aprūpē strādājošajiem 2008. gadā (Ls) un 2009. gadā plānotais, bet nerealizētais atalgojums (Ls)

 

2008

 2009

Ārsti

 654

 908

Vidējais med. pers.

 392

 545

Jaunākais med. pers.

 262

 363

NMP autovadītāji

 334

 463

Pārējais personāls

 327

 363

 

Muižniece: valsts svētki nav iemesls veidot īpašu amnestijas likumu

Jānis Krēvics, Apollo   10/29/08    Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Vineta Muižniece (TP) norāda, ka ir tikai trīs gadījumi, kad iespējams masveidā amnestēt ieslodzītos, taču Latvijas valsts svētki neiekļaujas nevienā no šiem nosacījumiem.

Muižniece Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» pastāstīja, ka amnestiju parasti piemēro nopietnu iemeslu dēļ. Tā notiekot pēc politisko režīmu maiņas, kad atbrīvo politieslodzītos, gadījumos, kad veic būtiskas izmaiņas Krimināllikumā un sodu politikā, vai cietumos ieslodzītajiem būtiski trūkst vietas. «Šobrīd Latvijā šāda situācija nav,» sacīja Muižniece.

«Valsts jubileja diez vai ir pamats, lai veidotu likumu, kas patiesībā var nonāk pretrunā ar sodu politikas koncepciju,» atzina politiķe. 

Muižniece raidījumā arī sacīja, ka amnestija nav attiecināma uz tiem ieslodzītajiem, kas notiesāti par smagiem, vai īpaši smagiem noziegumiem. Viņa atzīmēja, ka par smagiem noziegumiem šobrīd valsts cietumos atrodas 75% no ieslodzītajiem.

Jau ziņots, ka pēdējās nedēļas laikā sabiedrībā diskusiju raisījis Zvērinātu advokātu padomes vadītāja Jāņa Grīnberga piedāvātais Amnestijas likums.

Liepājas VVF konkursā nevajadzīgie pretendenti atsijāti jau laikus

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli NRA  10/30/08

ka šo tekstu ir rakstījis neprofesionālis, kuram latviešu valoda ir sveša un kurš nepārzina latviešu valodu pat elementārā līmenī."

Liepājas domes rīkotajā konkursā par pilsētas attīstības politikas analīzi, kura rezultātā vairāk nekā 16 tūkstoši latu pašvaldības naudas iztērēti par 13 lappuses garu sliktā latviešu valodā sarakstītu un vidusskolēna līmeņa padomiem pilnu sacerējumu, nevajadzīgajiem pretendentiem izvirzīti būtiski augstāki uzdevumi nekā tā uzvarētājam – eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzņēmumam VVF Consulting.

Turklāt pašvaldībā dzirdēts pat neoficiāls skaidrojums, ka šis pseidokonkurss bijis sava veida pateicība eksprezidentei par viņas ražīgo astoņu gadu darbu Latvijas un arī Liepājas labā.

Kamēr uzņēmumam VVF Consulting izdevies Liepājas pašvaldībai sekmīgi iesniegt vidusskolēna vai augstskolas pirmo kursu studenta domraksta līmenī sarakstītu ābeces patiesību uzskaitījumu, sniedzot pat atklāti absurdas rekomendācijas (piemēram, "sakopt un izmantot" tādu pilsētas dabisko dotumu kā "dzejnieku apdziedātais vējš", kā arī "izvērtēt, cik interesenti katru mēnesi konsultē Liepājas Domes mājas lapu" internetā), citiem konkursa pretendentiem pieteikumu sagatavošanas stadijā, izrādās, tikušas izvirzītas nesalīdzināmi augstākas prasības.

Pats konkursa nolikums ir bijis izveidots ārkārtīgi izplūdis un nekonkrēts – piemēram, attiecībā uz pašvaldības attīstības plānu analīzi tajā kā uzdevumi norādīti tikai "attīstības politikas dokumentēšanas principi, ja ir tieša nepieciešamība to darīt", un "plānošana organizācijas dažādos līmeņos". Taču pirms piedāvājumu iesniegšanas pretendentiem notikušas nopietnas pārrunas ar domes pārstāvjiem, kuri jau izklāstījuši ļoti konkrētas un apjomīgas vēlmes saistībā ar konkursu.

Atbildīgā par iepirkumu – domes priekšsēdētāja padomniece Ieva Puka – visu aizvadīto nedēļu nevēlējās atbildēt uz viņai uzdotajiem jautājumiem saistībā ar konkursa norisi, uzdevumiem un kritērijiem, taču to, ka šādas pārrunas ar pretendentiem tiešām notikušas, apstiprina tajās piedalījušies pretendentu pārstāvji.

"Kad mums bija saruna Liepājas domē, prasības bija diezgan detalizētas un to izpilde bija ļoti darbietilpīga. Mums tika uzrādīta Liepājas attīstības stratēģija vairākos desmitos kilogramu, un mūsu uzdevums būtu bijis sniegt diezgan precīzu un detalizētu izvērtējumu. Tur tika prasīts, piemēram, izvērtēt pilsētas transporta stratēģiju, kur būtu jāstrādā veselai komandai. Vēl tika prasīts izvērtēt sociālo infrastruktūru, skolu tīklu, visu, kas saistās ar pašvaldības pakalpojumiem. Tāpat tika prasīts veikt Karostas attīstības izvērtējumu no nekustamo īpašumu un ekonomiskās attīstības viedokļa, tādēļ mēs domājām, ka būs jāpiesaista arī nekustamo īpašumu speciālists," stāsta viens no pretendentiem, kas bija saņēmis pašvaldības konkursa nolikumu (kopā tādi bijuši 11) un piedalījies pārrunās ar domes pārstāvjiem.

Pēc pārrunām bijis skaidrs – lai piedāvājums atbilstu domes darbinieku mutiski izvirzītajām prasībām, tas varētu izmaksāt vismaz 40 tūkstošus latu, jo "tika prasīts ļoti nopietns izvērtējums". "Tas, ko es tagad redzu, ne tuvu neatbilst tam uzstādījumam, kas bija mums. Tādēļ, kad mēs uzzinājām, ka uzvarējis pretendents, kurš to piedāvā par 16 tūkstošiem, mēs sapratām, ka pret tādu dempingu mēs neko nevaram pasākt. Biju zināmā mērā sašutis, ka kāds to piedāvā izdarīt par šādu summu. Taču tagad dokuments, kas šobrīd parādās atklātībā, ne tuvu nav tas, kas tur tika prasīts. Tur nav gandrīz nekā no tā, kas tika prasīts," saka minētais pretendents, kura pārstāvētais uzņēmums jau sen nodarbojas ar citiem projektiem un nevēlas tikt publiski saistīts ar uzdāvināto Liepājas pašvaldības pasūtījumu.

Savukārt otrs pretendents, kas Liepājas domes konkursā bija iesniedzis piedāvājumu par 45 tūkstošiem latu – SIA Konsorts –, no jebkādiem komentāriem šai sakarā atsakās. "Konsorta praksē nav sniegt publiskus komentārus ne par saviem, ne partneru, nedz arī konkurentu darījumiem vai komerciāla rakstura piedāvājumiem trešajām pusēm," aizvadītajā nedēļā paziņoja uzņēmuma vadītājs Uldis Osis.

Vienlaikus, neraugoties uz Liepājas domes vadības apliecinājumiem, ka saņemtā analīze un arī tās kvalitāte vēl mēnešiem ilgi tikšot vērtēta, pašvaldības dokumenti rāda, ka ir izdarīts faktiski viss, lai no konkursa uzvarētāja tiktu pieņemts faktiski jebkādas kvalitātes sacerējums. No Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Edgara Lākuša piesūtītajiem dokumentiem izriet, ka VVF Consulting nav bijis pat precīzs darba uzdevums, savukārt noslēgtajā līgumā eksprezidentes uzņēmuma saistības par kvalitatīvu darbu aprobežojušās ar norādi, ka "izpildītājs ir atbildīgs par rūpīgu un profesionālu Pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar šā Līguma noteikumiem un nosacījumiem un Pasūtītāja norādījumiem". Turklāt no noslēgtā līguma nosacījumiem izriet, ka vismaz trīs ceturtdaļas līguma summas VVF Consulting jau samaksātas (ko Liepājas pašvaldībā pagaidām nekomentē).

Kļuvis gan skaidrs, ka papildus 13 lappuses garajam analīzes galaziņojumam, ko Neatkarīgā jau publicējusi, VVF Consulting iesniedzis vēl trīs starpziņojumus, taču tos domes priekšsēdētājs Uldis Sesks joprojām atsakās nodot atklātībai, un šo nostāju atbildē uz oficiālu iesniegumu ir atbalstījusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Taču no avotiem Liepājas domē ir zināms, ka šie starpziņojumi ir bijuši vēl īsāki un vēl sliktākā kvalitātē nekā galaziņojums. Piemēram, pirmajā, deviņas lappuses garajā starpziņojumā VVF Consulting pamanījis, ka pilsētā trūkst publisku dārzu, parku un spēļu laukumu, ir problēmas ar transporta infrastruktūru un "nopietnu izaicinājumu sabiedrības saliedētībai rada padomju okupācijas laikā ieceļojušo krievvalodīgo īpatsvars".

Tikmēr citkārt aktīvie valsts līdzekļu izšķērdēšanas kritiķi šajā gadījumā izsakās ļoti diplomātiski. Piemēram, Atis Zakatistovs, kura uzņēmums par nepilniem 10 tūkstošiem latu apkaros iespējamu korupciju aģentūrā Jaunie "Trīs brāļi", no jebkādiem komentāriem par šo konkursu vienkārši atteicās, savukārt sabiedrības par atklātību Delna padomes locekle Inese Voika īpaši pievērsa uzmanību tam, ka "dokumenta pirmajā lappusē rakstīts, ka tas ir ceturtais no četriem ziņojumiem, tādēļ nevar teikt, ka ir 13 lappuses par 16 tūkstošiem latu" un ka "par pārējo dokumentu tapšanas metodiku, rekomendāciju kvalitāti utt. nav iespējams spriest, līdz ar to ir neiespējami izteikt viedokli par visa pasūtījuma kvalitāti".

Tomēr pat I. Voikai kā valsts pārvaldes ekspertei jāatzīst: "Parasti pētījums kalpo kā materiāls, kurā pasūtītājs izmanto ne tikai rekomendācijas, bet arī pētījuma faktuālo daļu, kurā apkopota informācija, uz kuras vēlāk balstīti secinājumi un ieteikumi. Šī daļa dokumentā izstrādāta vāji – nav minēti gandrīz nekādi fakti, kas balstītu secinājuma daļu, izņemot dažus socioloģiskus mērījumus. Parasti faktuālai pētījuma daļas izstrādei tiek piesaistīti jaunākie konsultanti, kas veic apjomīgo un diezgan tehnisko darbu, tādējādi noturot pētījuma izmaksu sabalansētību."

I. Voika piebilst, ka, pēc viņas domām, "arī pašai firmai no savas reputācijas viedokļa ir būtiski, lai šis gadījums tiktu izvērtēts". Taču tur Delnas pārstāve kļūdās – divu nedēļu laikā V. Vīķes-Freibergas pārstāve Karīna Rāviņa-Vimba tā arī nesniedza eksprezidentes un VVF Consulting valdes priekšsēdētājas atbildi uz jautājumu, kā bijusī valsts galva, kas bieži izteikusies par nepieciešamību godprātīgi tērēt valsts līdzekļus, vērtē viņas uzņēmuma Liepājas domei iesniegto dokumentu.

K. Rāviņa-Vimba nesniedza atbildi arī uz jautājumiem, vai, pēc V. Vīķes-Freibergas domām, pašvaldības nauda ir iztērēta lietderīgi un darbs ir padarīts kvalitatīvi. Atbilde netika sniegta arī uz jautājumu, kāpēc pašas eksprezidentes iesniegtais galaziņojums uzrakstīts ar tādu necieņu pret literāro latviešu valodu.

Lai novērtētu pēdējo, līdzīgs jautājums (lūdzot novērtēt galaziņojuma tekstu, bet neminot, kas ir tā autors) tika uzdots Iecavas vidusskolas latviešu valodas skolotājai Gitai Zaķei, kuras vērtējums bija iznīcinošs, pieminot pat daudzas no krievu valodas aizgūtas teikumu konstrukcijas un kopējo iespaidu – tekstu ir rakstījis neprofesionālis, kuram latviešu valoda ir sveša un kurš nepārzina latviešu valodu pat elementārā līmenī:

"Kļūdu šajā sacerējumā ir ļoti daudz. Ļoti daudz interpunkcijas kļūdu, respektīvi – pieturzīmes liktas nepareizi vai vispār nav ieliktas. Ļoti daudzi palīgteikumi nav atdalīti ar komatiem. Pat tāds palīgteikums, kas sākas ar ka, lai gan šos palīgteikumus iemācās jau pamatskolā. Divdabja teicieni nav atdalīti ar komatiem, arī iespraudumi ne. Interpunkcijas kļūdas ir gandrīz katrā rindkopā. Lai gan tās atkārtojas un skolā to uzskatītu par vienu kļūdu, tomēr to biežā atkārtošanās liecina, ka rakstītājam šīs lietas ir svešas.

Uzkrītoši daudz stila kļūdu. Ja tas ir oficiāls ziņojums, tad noteikti nevajadzētu izmantot vārdus ar pārnestu nozīmi. Lietišķajos rakstos tādus neizvēlas. Brīvākā rakstā to varētu izmantot, bet ne oficiālā dokumentā. Teikumu konstrukcijas brīžiem rada iespaidu, ka rakstītājs ir krievu valodā runājošs cilvēks, jo daudzas konstrukcijas šķiet aizgūtas no krievu valodas. Ja šādu darbu iesniegtu vidusskolēns, tad atzīme par valodu svārstītos starp trīs un četri.

Bija arī dažas pareizrakstības kļūdas, piemēram, vārds "patreizējiem", kuru arī apgūst jau pamatskolā, un lielākoties sekmīgi skolēni zina, ka jāraksta "pašreizējiem". Daudz dīvainu teikuma konstrukciju, piemēram, "no līdzekļu sadales skatu punkta". Vērtējot skolēna sacerējumu, noteikti uzdotu jautājumu, kas tas par skatu punktu un kā viņš to saprot. "Vadoties no izveiktām aptaujām" – galīgi nepieņemama forma, šķiet, aizgūta no krievu valodas. Pirmkārt, jau jāsaka "veiktajām aptaujām", arī pati forma "vadoties no" no stila viedokļa nav pieņemama.

Man radās iespaids, ka šo tekstu ir rakstījis neprofesionālis, kuram latviešu valoda ir sveša un kurš nepārzina latviešu valodu pat elementārā līmenī."

 

Lapsa sola biogrāfiskas grāmatas par Vīķi-Freibergu un Karginu

LETA  10/30/08    Pašlaik kompānija "Baltic Screen" strādā pie divām biogrāfiskām grāmatām, no kurām viena būs veltīta bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dzīves takai, bet otra - "Parex bankas" prezidenta Valērija Kargina biogrāfijai un darbībai, aģentūru LETA informēja "Baltic Screen" valdes loceklis, publicists Lato Lapsa.

Plānots, ka Karginam veltītā grāmata noslēgs Latvijas oligarhiem veltīto triloģiju, kuras pirmās divas daļas stāstīja par Ventspils mēru Aivaru Lembergu (grāmata "Kas ir Lembergs") un ekspremjeru Andri Šķēli (grāmata "Kampējs. Stāsts par Andri Šķēli un vērdiņu").

Abu grāmatu publicitātes vajadzībām jau reģistrētas interneta vietnes - attiecīgi "kargins.com", kā arī "varasvirtuve.lv" un "vairasvirtuve.lv". Pagaidām vēl esot pāragri paziņot, kura no šīm grāmatām pirmā ieraudzīs dienas gaismu, taču, iespējams, ka viena no tām pie lasītājiem nonāks vēl šogad vai nākamā gada sākumā. Tas notikšot, "neraugoties uz vērā ņemamo pretdarbību, kas pēdējā mēneša laikā ir izjusta saistībā ar abu šo grāmatu tapšanu".

Lapsa sūrojas, ka pēdējā laikā nezināmas personas dažādos veidos - pārsvarā izmantojot, domājams, fiktīvas elektroniskā pasta adreses - izplatot informāciju, ka esot bijusi iecerēta biogrāfiska grāmata par "Parex bankas" prezidentu Karginu, taču kādu precīzi neminētu iemeslu dēļ tās pabeigšana un izdošana esot apturēta un arī domēns "kargins.com", kas reģistrēts uz "Baltic Screen" vārda, tā arī netikšot izmantots.

Tiekot arī apgalvots, ka Lapsa, visticamāk, ieguvis lielus līdzekļus apmaiņā pret solījumu no grāmatas rakstīšanas atturēties.

Aģentūrai LETA Lapsa pastāstīja, ka viņš iecerējis doties piecas nedēļas ilgā ceļojumā uz Antarktīdu, pa ceļam apskatot arī Argentīnu, Čīli un Lieldienu salu. Ceļojums notiekot par Lapsas personīgajiem, nevis sponsoru ziedotajiem līdzekļiem.

 

Kursīte vēl apsver, vai kļūt par Saeimas deputāti

Ināra Egle, Ivo Leitāns   Diena  10/30/08    Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte (PS) intervijā Dienai norāda, ka vēl nav izlēmusi, vai kļūt par Saeimas deputāti. Viņa paskaidroja, ka negrib pārsteigties, jo tas ir nopietns solis, kas labi jāapsver. Savu lēmumu profesore varētu darīt zināmu piektdienas pēcpusdienā.

Iepriekš gan Pilsoniskās savienības (PS) līdere Sandra Kalniete Dienai klāstīja, ka J. Kursīte ir piekritusi kļūt par Saeimas deputāti mandāta zaudējušā Jura Boldāna vietā.

No S. Kalnietes teiktā varēja saprast, ka, apelējot pie viņas pienākuma apziņas, J. Kursīte ir pārliecināta tomēr piekrist strādāt parlamentā. S. Kalniete teica, ka arī viņai personīgi tas ir bijis ļoti svarīgi, lai J. Kursīte piekristu nākt strādāt Saeimā, jo, ja viņa atteiktos to darīt, "tad viņa būtu skaidri pateikusi, ka politiķa profesija ir tik nicināma, ka neviens godīgs cilvēks te nevēlas nākt".

Jau vēstīts, ka nedēļas sākumā J. Kursīte vairāk sliecās nepiekrist kļūt par parlamentārieti. Ja viņas lēmums būtu negatīvs, iespēja atgriezties Saeimā pavērtos tēvzemietim Jānim Straumem.

Līdz ar J. Kursīti, PS Saeimas frakciju veidos septiņi deputāti.

Jau ziņojām, ka deputāta vieta kļuvusi vakanta pēc tam, kad otrdien spēkā stājās galīgais spriedums J.Boldānam par Saeimas vēlēšanu rezultātu viltošanu. Līdz ar sprieduma stāšanos spēkā viņš zaudē arī deputāta mandātu. 

 

Viedoklis: Anekdots iz dzīves

Aivars Ozoliņš,  Diena  10/31/08    Janīna Kursīte, kas vēlēšanās bija TB/LNNK sarakstā, bet tagad ir Pilsoniskās savienības biedre, nevar izlemt, vai iet strādāt par Saeimas deputāti notiesātā un mandātu zaudējušā vēlēšanu rezultātu viltotāja, viņas bijušās partijas bijušā biedra Jura Boldāna vietā. Toties nākamais sarakstā Jānis Straume jau ir izlēmis, ka uz Saeimu neietu, paliktu savās vietās valsts uzņēmumu valdēs un padomēs.

Šie trīs politiķi (kā gan citādi lai dēvē cilvēkus, kuri pretendējuši būt par tautas priekšstāvjiem valsts augstākajā likumdevējā?) gluži vai anekdotiski apstiprina populāro un primitīvo klišeju, ka godīgi cilvēki jau tajā politikā nelienot vis, tur esot tikai blēži un pašlabuma meklētāji. Protams, ka tā tas nav, taču skumji, ka šādam tirgus līmeņa priekšstatam tapusi komiksa līmeņa ilustrācija.

Profesore Kursīte šajā bildē pārstāv, protams, "godīgo cilvēku". Protams, ka folkloras pētīšana ir svarīgs darbs, turklāt taisnība, ka ir pagājuši divi gadi kopš vēlēšanām, tomēr piedalīšanās vēlēšanās nozīmē gatavību ne tikai lūgt vēlētāju uzticību, bet arī to attaisnot. Citādi iznāktu, ka viņa ir vēl viens no tiem sabiedrībā cienītajiem cilvēkiem, kuri aizdevuši savu vārdu un reputāciju, lai pie varas tiek blēži — kā Boldāns. Tas zināja, ko grib darīt politikā, un kārotā labad bija gatavs pat uz noziegumu. Arī Straume jeb Batjka labi zināja, ko grib un kur to dabūt — pie partijas nomenklatūras amatu silēm var vairāk (ienākumi pērn — 80 tūkstoši latu), nekā deldējot ierindas deputāta krēslu. Jācer, ka Kursīte zināja, ko gribēja, kandidēdama vēlēšanās, un ka tas, ko viņa grib, ir godīga politika un labāka Latvija.

 

Kursīte pēc ilgām pārdomām izlemj par labu Saeimai

Ivo Leitāns,  Diena  10/31/08     Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte (PS) Dienai apstiprināja, ka ir izlēmusi kļūt par Saeimas deputāti. Viņa iekļausies Pilsoniskās savienības Saeimas frakcijā, kur līdz ar to darbosies septiņi deputāti.

Kā Dienai pastāstīja J.Kursīte, šādu lēmumu viņa pieņēmusi arī lielā mērā pateicoties Dienas portālā rakstītajiem komentāriem un cilvēku zvaniem. Daudzi viņai jautājuši, vai esot vērts iet tik netīrā lietā kā politika. “Bet kur tad mēs dzīvojam, ja ne paši savā valstī? Neviens cits baltās drānās jau neatnāks tos netīrumus izsmelt,” uzskata profesore.

“Ja blakus ir cilvēki, uz kuriem paļaujas, var izdarīt daudz vairāk,” pārliecināta J.Kursīte, piebilstot, ka uz saviem Pilsoniskās savienības biedriem viņa paļaujas. Vairāk varot izdarīt arī tad, ja ir sabiedrības atbalsts, uz ko J.Kursīte cerot: “Tāpēc es speru šo smago soli.”

Jau vēstīts, ka vēl J. Kursīte vairākas dienas apdomāja, vai kļūt par Saeimas deputāti, jo, sakot, ka "negrib pārsteigties, jo tas ir nopietns solis, kas labi jāapsver". Vieta parlamentā atbrīvojās, jo spēkā stājies notiesājošais spriedums Jura Boldāna lietā par vēlēšanu rezultātu viltošanu. J.Kursīte Saeimā pirms diviem gadiem tika ievēlēta no TB/LNNK saraksta Latgalē. Tagad viņa partijas piederību mainījusi.

Lai nākamais kandidāts varētu uzņemties deputāta pienākumus, Saeimas prezidijam vispirms ir jālūdz Centrālo vēlēšanu komisiju noteikt nākamo kandidātu, un attiecīgi dokumenti tiek iesniegti Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Kandidātam arī jādod piekrišana uzņemties deputāta pienākumus. Ja šāds pieteikums saņemts, mandātu komisija sēdē to izskata un virza izskatīšanai Saeimas sēdē, kur pretendentam uz deputāta krēslu vēl jādod svinīgais solījums.

 

Komentārs: Kantoris izdzīvošanai

Dita Arāja, www.politika.lv   10/31/08    Integrācijas sekretariāts nav dzīvotspējīga institūcija, un patlaban nevajadzētu vis raudāt par sekretariāta likvidāciju, bet gan domāt, kā valstī vislabāk risināt integrācijas jautājumus.

Klusi un lielā steigā – tā, ievērojot pašmāju politikas sliktākās tradīcijas, reorganizācijai gatavojas Īpašu uzdevumu sekretariāts sabiedrības integrācijas lietās (ĪUMSILS). Premjers liek nolikvidēt īpašu uzdevumu ministru amatus? Labi, likvidēs, bet, kā izskatās pēc iecerētās shēmas, tos pašus integrētāju vēzīšus pārcels uz citu – Bērnu un ģimenes lietu ministrijas maisiņu. Tādu lēmumu otrdien jau ir pieņēmis Ministru kabinets.

Vēl dienu pirms valdības sēdes sekretariātam bija doma saspringtajā budžeta situācijā izveidot arī jaunu institūciju — Sabiedrības integrācijas lietu aģentūru, visticamāk, tādēļ, lai ar darbu nodrošināti visi līdzšinējie integrētāji un lai vismaz daļa integrācijas naudas paliktu LPP/LC rokās. Lai varētu dzīvot kā turpmāk. Taču valdības sēdē aģentūras izveide apstiprināta nav. Vismaz pagaidām. Tomēr tā jau nav garantija, ka sekretariāta reorganizācijas procesā šāda aģentūra netiks izveidota.

Pagaidām formāli it kā premjera uzdevums izpildīts – viena īpašo uzdevumu ministra vieta likvidēta, taču būtība jau nemainās. Nav cerību, ka integrācijas jomā turpmāk varētu būt kādas būtiskas kvalitatīvas pārmaiņas. Jo šajā jomā tāpat kā iepriekš, visticamāk, darbosies tie paši cilvēki un tā pati partija, kas savu politisko interešu un kompetences trūkuma dēļ drīzāk sabiedrību šķeļ, ne vieno.

Integrācijas sekretariāts jau no laika gala bijis LPP un tās radītāja Aināra Šlesera valdības koalīcijai uzspiesta institūcija. 2002.gadā to izveidoja, lai toreizējā valdībā LPP iegūtu ar citām partijām līdzvērtīgu ministru vietu skaitu un ietekmi. Toreiz bija aktuāli arī pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) ne tikai pēc būtības, bet arī formāli pierādīt, ka Latvijai sabiedrības integrācija valstiski ir svarīga. Tolaik pirmais īpašo uzdevumu ministrs Nils Muižnieks ar sparu metās iekšā sekretariāta veidošanā un integrācijas jomas sakārtošanā, bet ātri vien aptvēra, ka viņa toreizējai partijai LPP patiesa sabiedrības integrācija nemaz nerūp. Ir vajadzīga tikai ministra vieta. N.Muižnieks jau labu laiku vairs nav ne ministrs, ne arī LPP biedrs, bet Integrācijas sekretariāta lēnā degradācija, kas īpašu apogeju ir sasniegusi tieši pašreizējā ministra Oskara Kastēna (LPP/LC) laikā, ir pierādījusi – LPP/LC svarīgs ir tikai postenis, ne būtība.

Izskatās, ka šajā gadījumā pret savu kolēģi – LPP/LC līdzpriekšsēdētāju Šleseru – bezspēcīgs ir otrs LPP/LC līdzpriekšsēdētājs, viņš arī valdības vadītājs Ivars Godmanis. Par spīti tam, ka viņš pats ir aicinājis taupības apstākļos pēc iespējas samazināt valsts pārvaldes tēriņus un likvidēt institūcijas, kuru funkcijas dublējas, LPP/LC dzima doma radīt jaunu aģentūru. Lai būtu kur strādāt Integrācijas sekretariāta darbiniekiem. Bija iecerēts, ka šī aģentūra atrastos Ainara Baštika (LPP/LC) vadītās pašreizējās Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pakļautībā. Otrdien kļuvis zināms, ka reorganizācijas gaitā Baštika ministrija tiks pārdēvēta par Bērnu, ģimenes un sabiedrības lietu ministriju un tajā izveidos Sabiedrības integrācijas lietu departamentu. Ietaupījums no abu ministriju apvienošanas varētu būt ap 316 000 latu, saka premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis. Savukārt darbinieku skaitu esot iecerēts samazināt par 13 štata vietām, un pēc reorganizācijas ar integrācijas jautājumiem Baštika ministrijā nodarbošoties 35 cilvēki, vēstī ĪUMSILS preses sekretāre Zane Šneidere.

„Es reorganizācijā neredzu nekādu funkcionālu loģiku. Redzu tikai politisku loģiku,” saka Nils Muižnieks. Arī Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Ilze Brands-Kehre integrācijas politikas nodošanu Bērnu un ģimenes lietu ministrijai neuzskata par loģisku. Taču valdības vadītāja preses sekretārs skaidro — premjera priekšlikums ir, ka, īpašo uzdevumu sekretariātus likvidējot, to funkcijas tiek nodotas tās pašas partijas pārraudzībā esošajai ministrijai. Tātad — ja LPP/LC rokās nebūtu Bērnu un ģimenes lietu ministrija, tad arī daļu Integrācijas sekretariāta valdība nevēlētos „pastumt” zem šīs ministrijas, bet droši vien meklētu kādu citu „jumtu”. Galvenais — pēc formas, ne pēc būtības un loģikas. ĪUMSILS preses sekretāre gan skaidro, ka ar integrācijas lietu nodošanu Baštika ministrijai „mēs iegūstam to, ka vēl joprojām tiek veidota sabiedrības integrācijas politika.”. Tiesa gan, „papildinātā” Baštika ministrija, visticamāk, nenodarbosies ar plašu integrācijas spektru, bet tikai ar LPP/LC tīkamāko — mazākumtautību, ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un lībiešu integrāciju, kā arī ar pilsoniskās sabiedrības jautājumiem. Diskriminācijas jautājumus Kastēns ir ar mieru visžēlīgi atdot Labklājības ministrijai, kura jau nodarbojas ar sociālo integrāciju un dzimumu līdztiesības jautājumiem. Tajā pašā laikā viņš nonāk pretrunās, apgalvojot, ka „ir ļoti svarīgi šo sekretariātu nesadrumstalot pa vairākām valsts iestādēm”.

Ja LPP/LC un Kastēnam tik ļoti rūpētu integrācija, kuras aktuālākie izaicinājumi Latvijai ir tieši darbs ar diskriminācijas jautājumiem, ne lībiešu integrēšana, tad Kastēns tik vieglu roku nešķirtos no diskriminācijas. Vēl jo vairāk pilnīgi bez loģiska pamatojuma ir LPP/LC iecere izveidot Sabiedrības integrācijas lietu aģentūru, kas varētu nodarboties ne tikai ar aptuveni 300 000 latu sadalīšanu mazākumtautībām, bet arī administrēt Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2 miljonus latu. Kā saprotams no premjera preses sekretāra — kaut arī valdība pagaidām aģentūras dibināšanu nav apstiprinājusi, šī ideja nekur pazudusi nav. Reorganizācijas procesā valdība vēl lemšot, vai integrācijas naudām pietiks ar jau Baštika ministrijā esošo Jaunatnes aģentūru, vai arī tomēr vēl vajadzēs dibināt atsevišķu integrācijas aģentūru. „Kā būs efektīvāk, tā arī darīs,” saka E.Vaikulis.

Tomēr neatkarīgi no tā, vai jauna aģentūra tiks vai netiks veidota, ja reiz Kastēnam un LPP/LC neinteresē diskriminācijas politika, uz kuru tieši attiecas imigrantu un bēgļu jautājums, tad kāpēc gan lai interesētu šīs politikas īstenošanai domātā Eiropas nauda? Ja diskriminācijas lietas LPP/LC ir gatava nodot Labklājības ministrijai, kāpēc Trešo valstu valstspiederīgo fonda 2 miljonus latu tomēr vēlas administrēt pati? Uz šo jautājumu Kastēnam nav atbildes pēc būtības. Tā vietā viņš tīri formāli atgaiņājas — tā nosakot Ministru Kabineta lēmums un arī Eiropas Komisija tieši Integrācijas sekretariātu apstiprinājusi par atbildīgo institūciju minētā fonda naudai.

Dublē SIF funkcijas

Taču tajā pašā laikā Latvijā jau kopš 2001.gada sekmīgi darbojas Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), kurš saņēmis nepieciešamās akreditācijas, lai administrētu ES un citu starptautisko finansējumu, piemēram, Norvēģijas valdības Latvijai piešķirto naudu. „Šajā brīdī kaut ko jaunu veidot ir galīgi neprātīgi – par funkciju dublēšanos taču mēs runājam visu laiku,” saka SIF direktore Aija Bauere, apgalvojot, ka Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda naudu SIF varētu administrēt bez speciāliem papildus līdzekļiem, jo fondam ir tam nepieciešamā kapacitāte. Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Ilze Brands-Kehre priekšlikumu integrācijas naudai veidot atsevišķu aģentūru sauc par absurdu, jo „ir Sabiedrības integrācijas fonds, kas var pildīt šīs funkcijas”. Viņasprāt, priekšlikums par aģentūras izveidi balstās nevis analītiskā un racionālā pozīcijā, bet gan radies tāpēc, ka „dažādiem grupējumiem ir dažādas politiskās intereses, kas nozīmē, ka katrs grib noturēt savu naudasmaka gabaliņu.”

ĪUMSILS preses sekretāre gan integrācijas aģentūras veidošanu pamato ar to, ka SIF procentuāli ļoti maza finansējuma daļa ir atvēlēta sabiedrības integrācijai. Tomēr ne A.Bauere, ne iepriekšējais ilggadīgais SIF direktors Nils Sakss šo argumentu neuzskata par pamatotu, jo Integrācijas sekretariāts pats fondam deleģējis tikai aptuveni 200 000 latu sabiedrības integrācijas finansējumu. Par spīti tam, ka SIF likums liek fondam dalīt naudu sabiedrības integrācijas projektiem, ĪUMSILS jau no tā sākotnes ir pats centies pārņemt SIF politikas īstenošanas funkcijas un piešķīris valsts dotācijas mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām (NVO) un pilsoniskās sabiedrības veicināšanas projektiem, tā precīzi dublējot SIF funkcijas. SIF padomes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) par funkciju dublēšanu un līdz ar to nelietderīgu naudas šķērdēšanu informējis arī premjeru Godmani, taču reakcijas nav, un ĪUMSILS turpina iesākto.

„LPP/LC skatās nevis no valsts interešu viedokļa, bet vēlas, lai finansējums paliktu šīs partijas rokās,” secina N.Sakss. Un patiesi — vēlmē veidot jaunu aģentūru ir saskatāma zināma loģiska vēlmju pēctecība, jo jau vairākus gadus LPP/LC Integrācijas sekretariāta personā ir izrādījusi interesi par politiski neatkarīgā SIF naudas — aptuveni 6 miljonu latu — pakļaušanu savā ietekmē. Sākotnēji bija vēlme SIF pārveidot par aģentūru zem Integrācijas sekretariāta, taču SIF un NVO pretošanās rezultātā LPP/LC intereses izpaudās SIF likuma grozījumos, kas paredzēja fondu nodot ĪUMSILS pakļautībā. Par šiem grozījumiem ātri un klusi nobalsoja Saeima, taču Valsts prezidents laboto likumu atsūtīja atpakaļ parlamentam vēlreizējai caurlūkošanai, uzsverot, ka SIF jāsaglabā sava neatkarība. „Tas jau neatbilst Integrācijas sekretariāta vadības interesēm,” konstatē N.Sakss, bet SIF likuma labojumi patlaban „iesaldēti” atrodas parlamentā.

Mulsumu rada tas, ka ĪUMSILS pārstrukturēšana notiek bez sekretariāta līdz šim paveiktā un tā kvalitātes dziļāka izvērtējuma. Integrācijas jomā sekretariāts LPP/LC ministru — un kopš 2006.gada Saeimas vēlēšanām O.Kastēna — vadībā ir vairāk šķēlis, ne vienojis sabiedrību. Runa nav tikai par LPP/LC tik nepatīkamo diskriminācijas jautājumu risināšanu, kas liktu veidot pretdiskriminācijas politiku, lai vienlīdzīgas tiesības nodrošinātu ne tikai LPP/LC nīstajām seksuālajām minoritātēm, bet arī citām mazākumgrupām, tajā skaitā, piemēram, arī citas rases pārstāvjiem un imigrantiem. Tā vietā ĪUMSILS klusi un bez pamatotas argumentācijas likvidēja pretdiskriminācijas nodaļu sekretariātā. Bet runa ir par daudz elementārākām lietām — ja reiz LPP/LC sevi akcentē kā vienīgo partiju, kurai rūp sabiedrības integrācija, tad tās pārvaldītajam sekretariātam it kā nevajadzētu par milzu apgrūtinājumu uztvert jauno integrācijas pamatsnotādņu uzrakstīšanu. Bet — ir gan grūti, un integrācijas politikas dokumenta veidošanu sekretariāts ir uzticējis kādai sabiedrisko attiecību firmai.

Tāpēc joprojām neatbildēts paliek jautājums — ja reiz pašreizējais sekretariāts nav spējīgs veikt savas politikas plānošanas funkcijas, tad kāds gan labums, ka tie paši cilvēki integrācijas jautājumu risināšanu, visticamāk, simulēs Baštika ministrijā? Kaut arī publiski par personālijām vēl runāts netiek, aizkulisēs izskan dažādi varianti, piemēram, ka, iespējams, pats Kastēns pie Baštika pārcelsies uz valsts sekretāra vietnieka krēslu, bet ĪUMSILS vadītājam Jurim Asaram (LPP/LC) tiks integrācijas aģentūras direktora postenis. Tiesa, otrdien gan Kastēns presei paudis, ka, visticamāk, viņš atgriezīsies Saeimā, taču tad no parlamenta jāšķiras LPP/LC biedram Jānim Šmitam, kurš Saeimas krēslu ieņem tikai Kastēna ministrēšanas laikā. O.Kastēns nav spējīgs pēc būtības atbildēt uz jautājumiem pa reorganizāciju, kā arī, aizbildinoties ar saspringtu darba grafiku, vairās no tiešas sarunas ar žurnālistu. Tā vietā portālam politika.lv viņš palūdz atsūtīt jautājumus rakstiski un rakstiski arī atbild — atrunājoties un izsmējīgi — sev, savai partijai un sekretariātam tā pašreizējās izpausmēs tik raksturīgajā tonī.

Integrācijas sekretariāts nav dzīvotspējīga institūcija, un „tā būtu kļūda, ja tas turpina dzīvot, kāds ir tagad,” saka I.Brands-Kehre. Viņasprāt, pašreizējos apstākļos nevajadzētu vis raudāt par sekretariāta likvidāciju, bet gan domāt, kā valstī vislabāk risināt integrācijas jautājumus. „Integrāciju nevajag obligāti atstāt LPP/LC rokās,” saka N.Muižnieks, taču viņš arī politisko partiju spektrā patlaban neredz partiju, kas ar šiem jautājumiem varētu strādāt. Viņš uzskata, ka integrācijas politika patlaban nerūp ne politiķiem, ne sabiedrībai. „Neredzu pasūtījumu ne no LPP/LC, ne no koalīcijas kā tādas. Neredzu skaidru darba uzdevumu, ko gribētu tai struktūrai uzticēt. Neredzu pieprasījumu un piedāvājumu ne no sabiedrības, ne politiskās elites,” Muižnieks ir pesimistisks. Bet tikmēr Godmaņa preses sekretārs pauž premjera viedokli, ka ar ĪUMSILS reorganizāciju būs sasniegti valdības vadītāja izvirzītie uzdevumi: viens — tiks ietaupīti administratīvie izdevumi, jo sekretariātam vairs nebūs sava personāldaļa un grāmatvedība, un otrs — samazinās ministru skaits, un tā tikšot raidīts pozitīvs signāls sabiedrībai, demonstrējot valdības attieksmi.

Lai kādu arī valdības attieksmi ar ĪUMSILS reorganizāciju premjers Godmanis sabiedrībai vēlētos raidīt, tas, ko sabiedrība aiz politiķu rosīšanās saredz, nav diez ko iedvesmojoši. Pēc tam, kad piecus gadus esam uzturējuši īpašo uzdevumu sabiedrības integrācijas sekretariātu, esam attapušies turpat, kur bijuši. Sabiedrība LPP/LC vadībā ir vairāk šķelta, ne vienota, bet ministram Kastēnam nav reālu darbu, ar ko tas varētu lepoties. Ja nu vien vairāku nevalstisko organizāciju finansiālā pakļaušana un pēc tam — viņu politiska izmantošana, kad vien tas sekretariātam ir nepieciešams. Lai savtīgi izdzīvotu. Bet — ne lai dzīvotu un patiesi rūpētos par sabiedrības saliedēšanu.

Oskars Kastēns rakstiski atbild uz politika.lv jautājumiem:

– Kāds ieguvums integrācijas jomai būs no iecerētās ĪUMSILS reorganizācijas?

– Drīzāk būtu jāuzdod jautājums, kādi būtu zaudējumi no reorganizācijas. Un zaudējumi no reorganizācijas nebūs ne finansiāli, ne politiski. Priekšlikums izveidot Sabiedrības integrācijas lietu aģentūru neprasīs papildus līdzekļus. Mums nav savas aģentūras, kas varētu tieši strādāt ar NVO. SIF ir MK pārraudzībā, kas naudu tērē arī Ziemassvētku ballei. Sekretariāts tādu praksi nepiekopj.

– Kāpēc reorganizācija notiek bez ĪUMSILS darba kvalitātes izvērtējuma?

– Mums sistemātiski notiek iekšējie auditi, tāpat sniedzam informāciju Valsts kontrolei un tās norādījumi par nepilnībām ir novērsti. Ir lieki veikt kārtējo auditu.

– Kāpēc minētais reorganizācijas modelis ir nepieciešams LPP/LC? Lai tā savās rokās paturētu gan sabiedrības integrācijas jomu, gan arī šai jomai domāto finansējumu?

– LPP/LC nekad nav bijis pašmērķis paturēt integrāciju savās rokās. Ir arī citu partiju pārstāvji vadījuši šo sekretariātu. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi šo sekretariātu nesadrumstalot pa vairākām valsts iestādēm. Latvijai vēl priekšā ir daudz izaicinājumu un, iespējams, nākotnē pat būs nepieciešamība izveidot Sabiedrības integrācijas ministriju. Apspriežot sekretariāta reorganizāciju, MK pieaicinātie NVO pārstāvji atbalstīja Sekretariāta saglabāšanu. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka šis budžeta ietaupījums no reorganizācijas, nav tik liels, lai dotu milzīgu ieguldījumu valsts budžetā.

– Kāpēc ĪUMSILS līdz šim ir tik izmisīgi centies izvairīties no sekretariāta darba kvalitātes izvērtējuma?

– Piemēram? Manā rīcībā šāda informācija nav, ka mēs esam „izmisīgi izvairījušies no šī izvērtējuma”.

– Kāpēc ĪUMSILS reorganizāciju veic lielā steigā un paslepus, savu reorganizācijas plānu apspriešanā pieaicinot noteiktas (sev lojālās) NVO? Kāpēc ĪUMSILS izvairās reorganizāciju pārrunāt ar tām NVO, kam par to varētu būt kritisks vai no ĪUMSILS atšķirīgs viedoklis?

– Kategoriski noraidu minēto apgalvoju, jo lielā steiga ir tāpēc, ka nākamā gada budžets ir jāpieņem šogad. Mēs paši nekādus sev lojālus NVO pārstāvjus neesam aicinājuši ne uz vienu sēdi, pēdējā brīdī mēs paši saņēmām aicinājumu piedalīties Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ārkārtas sēdē. Daudzas no organizācijām nemaz nebija mums tik lojālās, piem. LGBT un viņu draugu apvienības Mozaīka.

– Kāpēc ir nepieciešams veidot vēl vienu aģentūru, ja SIF jau administrē ne tikai valsts budžeta, bet arī ES un Norvēģijas valdības finansējumu?

– Aģentūra strādās pie sabiedrības integrācijas politikas īstenošanas — tātad, lai valsts politikai attiecībā uz mazākumtautībām, lībiešiem, tautiešiem ārzemēs, patvēruma meklētājiem u.c. būtu jūtams reāls segums. Daudzi NVO uzskata, ka strādāt ar mums ir daudz vienkāršāk nekā ar SIF, jo nav jāiesniedz dokumentu kalni. Mūs daudzi sauc par Dialoga ministriju, kas izstrādā un realizē valsts politiku sabiedrības integrācijas jomā, kā arī ieklausās, sniedz konsultācijas un finansējumu NVO.

– Ko Jūs pēc iespējamās ministra posteņa zaudēšanas pats darīsit?

– Ar pozitīvām domām sākšu 2009. gadu.

 

 

Budžeta izstrādē un saimniecībā......

 

 

«Glaunajos krogos» dzīres sit augstu vilni

Elmārs Barkāns, Nedēļa  10/06/08    Paradoksāli, bet ekonomiskās krīzes apstākļos galvaspilsētas ekskluzīvākie un dārgākie restorāni, bāri un krogi ir pārpildīti un tajos ir vēl nebijis apmeklētāju pieplūdums. Vai dzīres mēra laikā? Bet vienlaikus pieticīgākie krodziņi un ēstuves stāv pustukšas.

Žurnāla Pastaiga oktobra numurā publicēts plašs ceļojums pa Pasaules īpašākajiem bāriem, kā arī uzņēmēja Ulda Pīlēna un kultūras ministres Helēnas Demakovas saruna par gardēdību – klasisko un inovatīvo. Taisnības labad jāteic, ka Latvijā pagaidām vēl profesionāli neatkarīgi eksperti nav izvērtējuši mūsu restorānu kultūru un nav izveidots uzticams ēstuvju ceļvedis. Informācija par krogiem un bāriem iet no mutes mutē. Kultūras ministre Pastaigā pat izteikusies, ka restorānu biznesa problēmām jāpievēršas arī valstiskā līmenī: "Kultūras ministrijas ārējo sakaru veidotājiem ir par ko domāt, un cita starpā viņiem ir jāorientējas restorānu piedāvājumā."

Tas nozīmē, ka biznesmeņiem un uzņēmējdarbības veicinātājiem nav tikai jādomā par jaunu ēstuvju atvēršanu, bet arī jārūpējas, lai ēdiens tiktu prestiži pasniegts. Ja tas tā būs, restorānu īpašnieki varēs cerēt uz klientiem. Pretējā gadījumā ēstūža durvis būs jāslēdz. Pasaulē Rīgas labākie krogi jau ir novērtēti, bet mēs paši to nekādi nespējam publiski izdarīt.

Trešdaļa pilsoņu izvairās no restorāniem

Kompānijas Gfk jaunākais pētījums par to, kā izmaiņas ikdienas patēriņā iespaidojusi ekonomiskā krīze, liecina, ka šā gada jūlijā 29% respondentu bija gatavi atteikties no sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem (februārī šis rādītājs bija mazāks – 19%). Tas nozīmē, ka pusgada laikā desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju, kuri līdz tam apmeklēja publiskās ēstuves un krogus, nolēma to vairs nedarīt. Kopš aptaujas veikšanas ir pagājis pāris mēnešu, un tas varētu nozīmēt, ka pašlaik gandrīz trešdaļa valsts iedzīvotāju ir gatavi vairs nelūkoties uz ēdnīcu un bāru durvju pusi.

Jāpiebilst, ka mainījušies arī cilvēku iepirkšanās paradumi. Tagad lielveikalos aizvien mazāk pērk pusfabrikātus un pircēji iegādājas produktus, kuri pašiem ir jāpagatavo sava dzīvokļa virtuvē. Latviešiem tagad nav laika un iespēju iet uz krogiem un ēdnīcām – vai nu tas ir par dārgu, vai arī paši mājās gatavo savam vēderam tīkamus cienastus.

Par to, vai tas atbilst patiesībai un kā tas ietekmēs turpmāko sabiedriskās ēdināšanas politiku Latvijā, Nedēļa sarunājās ar restorānu biznesā pudu sāls apēdušajiem – Jūrmalas restorāna My Life ģenerālmenedžeri Jāni Nīkrenci un restorāna Vincents direktoru Mārtiņu Rītiņu.

Pilnīga skaidrība – nākamgad

"Labi restorāni, kur strādā profesionāli vadītāji, manā skatījumā, ekonomisko krīzi pašlaik neizjūt. Vismaz pagaidām neredzu to lielo krīzi! Prestižie restorāni ir pierādījuši gan savu servisu, gan kvalitāti. Toties mazie iestādījumi krīzi izjūt, jo uz tiem ikdienā nāca cilvēki paēst pusdienas, kuriem nu tās naudiņa ir tā pamazāk. Jau tagad varam novērot, ka mazie veikaliņi un bāri tiek slēgti," saka Nīkrencis.

Kā veiksies mazajiem jeb vidējā līmeņa ēstūžiem, varēsim apjaust tikai nākamā gada sākumā, kad restorānu īpašnieki skaudrāk izjutīs energoresursu un produktu sadārdzinājumu, gan arī klientu "pasivitāti". Pirms nepilna mēneša Rīgā uz ikgadējo diskusiju pulcējās Baltijas valstu šefpavāri un restorānu vadītāji, un viņu secinājums bija: krīze vēl gluži nav jūtama, bet spriedze gan! Restorānu biznesa pārstāvji par karstāko tēmu atzina izdzīvošanu ekonomiskās piezemēšanās laikos, norādot, ka jaunie apstākļi jau kopš gada sākuma likuši strādāt pie resursu izvērtēšanas, sākot ar darbaroku skaitu un ēdienkartes pārskatīšanu un beidzot ar taupīgāku papīra dvieļu lietošanu.

"Decembris ir gandrīz pilns!"

Tomēr, prasmīgi organizējot darbu, rezultāti nekur nepaliek, bet gan tieši otrādi – lai cik tas liktos dīvaini, bizness zeļ un plaukst. Pašlaik prestižāko Rīgas restorānu (Deja Vu, Bergs, Vincents, Figaro un citu) pārstāvji apmierināti saka: "Mūsu zāles pildās un pildās!" Jau tagad tiek rezervēti galdiņi uz decembri, un vairāki restorāni nevis domā par to, kā ar zemāku cenu politiku pievilināt klientus, bet gan rūpīgi izvērtē, kuru laist restorānā iekšā un kuru ne. Priekšroka, protams, ir tiem, kas par rezervāciju maksā vairāk. "Jau decembris gandrīz ir pilns. Tiem, kuri sevi ir pierādījuši un kur strādā labi viesmīļi, viss ir kārtībā."

Pagājušajā nedēļā presē parādījās ziņas, ka maksātnespējas procesa priekšvakarā ir vairāki restorāni un krogi. Piegādātāji ir izteikuši protestus, ka sabiedrisko ēdinātavu saimniekiem liek pat mēnešiem ilgi gaidīt uz samaksu par piegādātajiem produktiem. Pagaidām gan "nelabo" krogu vārdi netiek publiskoti, bet sagaidāms, ka ap gadu miju varēsim jau zināt ko konkrētāk.

"Mums Latvijā ir ļoti zems servisa līmenis, un tās mazās vietiņas, kas atvērās un strādāja, ignorējot vispārpieņemtos kvalitātes principus, ļoti ātri aizvērsies. Es pat nesaprotu, kā tās varēja strādāt līdz šim. Ja cilvēks aiziet uz restorānu un viņam nepasaka ne "labdien", ne "uzredzēšanos", nepievērš uzmanību, tas ir nepieņemami. Paliks varbūt vēl tikai ļoti vienkāršas un lētas ēstuves, jo cilvēkiem taču pusdienas kaut kur ir jāēd," spriež Nīkrencis.

Cenas pagaidām nesamazina

Ēstuvju tirgū, pēc Nīkrenča domām, paliks tikai divi segmenti – prestiži restorāni "ar vārdu" un vienkāršas ēstuves. Savukārt "vidējā līmeņa" krogi šābrīža ekonomisko lejupslīdi neizturēs un bankrotēs. Aprēķins ļoti vienkāršs. Uz lētajām ēdnīcām ies tie, kam kaut kur ātri vajadzēs iekost, bet prestižajās vietās publika ne tikai ēdīs, bet arī baudīs atmosfēru un atpūtīsies.

Ekonomiskā recesija it kā ir gājusi garām restorāniem "ar vārdu", un tajos ir vairāk publikas nekā līdz šim. Tagad cilvēki labāk izvēlas nevis desmit reižu aiziet uz kādu lētāku krodziņu, bet gan iekrāt naudiņu un vienu reizi paviesoties glaunā restorānā, kur cenas ierindas pilsonim var likties pat pārāk astronomiskas.

Tomēr restorāni "ar vārdu" nav īpaši aizrāvušies ar cenu pazemināšanu. Vispārpieņemts ieskats ir tāds, ka restorānā cenai, lai atpelnītu ieguldītos līdzekļus un darbu, ir jābūt vismaz trīs reizes augstākai nekā konkrēto produktu var nopirkt veikalā. Tomēr summa var būt arī daudzkārt lielāka, jo jāņem vērā vairāki apstākļi. Viens darba apjoms ir jāiegulda, lai uzceptu vienkāršu gaļas šķēli, savukārt pavisam cits, lai filigrāni pagatavotu vēžu astītes. Tāpat arī dzērienu politikā var būt atšķirības, jo tagad restorāni var pasūtīt, piemēram, ekskluzīvus vīnus, kurus lielveikalā tik viegli nenopirksi. Jāpiebilst, ka ievērojami izmaksā arī labi speciālisti. Kā atzīst profesionāļi, Rīgā ir izjūtams labu viesmīļu un šefpavāru trūkums. Viņi var "rotēt" no viena restorāna uz otru, un, lai noturētu labu darbinieku, restorāni nevar atļauties skopoties ar samaksu par darbu.

Restorānu publika iet "pa apli"

Galvaspilsētā nav pietiekami daudz labu restorānu, tāpēc maksātspējīgā publika izvēlas gandrīz vai visus prestižākos krogus – "viņi iet pa apli", saka nozares pārzinātāji. Apmēram 80% restorānu publikas ir nemainīga. Tie, kas varēja maksāt, joprojām to var atļauties. Savukārt tie, kam maciņš kļuvis plānāks, pāriet no vidēja līmeņa bāriem uz lētākām ēstuvēm. Savukārt tie, kas bija iecienījuši mieloties vienkāršākos iestādījumos, nu gatavo mājās.

Optimistiski noskaņots ir arī Mārtiņš Rītiņš: "Visu laiku dzirdu, ka mūsu nozari skar ekonomiskā krīze, bet mums ir tieši otrādi. Mūsu apgrozījums un ieņēmumi, salīdzinot ar pērno gadu šajā laika periodā, ir pat pieauguši. Restorāns šobrīd ir vairāk pieprasīts. Ja agrāk pie mums varēja ienākt iekšā jebkurā laikā un bija brīvas vietas, tad tagad tas ir mainījies."

Pārskata darba laiku

Tomēr biznesa plāns esot jāmaina, stāsta Rītiņš. Viņš min zīmīgu septiņus gadus senu notikumu. Toreiz Vincentā viesojās laikraksta Financial Times restorānu apskatnieks un viņam teica: "Tev, Mārtiņ, laikam iet ļoti grūti. Tavs restorāns strādā septiņas dienas nedēļā no 11 līdz 24. Pasaulē nekur tā nav." Tagad Rītiņš savu restorānu darba dienās tur atvērtu no 12.30 līdz 15.00 un vakaros no pulksten 18 līdz pēdējam pasūtījumam, bet sestdienās tikai no sešiem vakarā, svētdienās tas vispār ir slēgts. Kad vietējā publika ieraudzīja šīs pārmaiņas, tā teica apmēram to pašu, ko Financial Times apskatnieks: "Tev, Mārtiņ, iet švaki, jo restorāns jāslēdz ciet."

Rītiņš apgalvo, ka viņa politika atbilst starptautiskajai praksei, sevišķi jau gardēžu zemes Francijas pieredzei. "Restorāns nav lielveikals, kam jābūt atvērtam visu diennakti. Ja kāds cilvēks dienas vidū gribēs iekost, viņš paēdīs, piemēram, benzīntankā. Nopietni cilvēki šādā laikā restorānos neēd. Ja tu restorānu turi vaļā visu dienu, tie ir zaudējumi. Kāpēc šajā laikā nodarbināt personālu, ja pēcpusdienās Vincentā var ienākt tikai pāris cilvēku – divi četros, bet viens piecos," par restorānu optimālo darba laiku stāsta Rītiņš.

Jāteic, jau tagad vairāki restorāni pārņem Vincenta praksi un savas durvis ver tikai vakaros.

Nevis dekors, bet tas, kas uz šķīvja

Vēl kā būtisku trūkumu restorānu biznesā Rītiņš uzskata to, ka Latvijā nav profesionālu ēdienu kritiķu. Pie mums publikācijas par šo tēmu aprobežojas vienīgi ar "garšīgs – negaršīgs" vai ar objekta interjera aprakstu un puķīšu saskaitīšanu vāzē uz galda. Tomēr netiek pievērsta uzmanība pašam galvenajam – kas un kā ir uz šķīvja.

Ārzemēs gan jau ir pamanīts Vincents un aprakstīts tur pasniegtais ēdiens, kam ir sava neatkārtojama garša.

Latvijā ik pa laikam tiek rīkoti dažādi pavāru un restorānu konkursi, bet tajos piedalās tikai tie, kas par to samaksājuši dalības maksu. Savukārt ceļvežos tiek publicēta vien krogu apmaksātā reklāma. Nav tā kā ārzemēs, kad, piemēram, Michelin izveido savu neatkarīgo restorānu topu un restorānu saimnieki nezina, ka Michelin bija vai nebija vienā vai otrā vietā, un par to gūst informāciju tikai no publikācijas. "Ēdienu apskatnieks vienā momentā kādu krogu var "pacelt" no nulles vai arī nogremdēt. Mēs taču, piemēram, pievēršam vērību tam, ko par filmu vai teātra izrādi saka kritiķis, pirms ejam uz kino vai teātri. Tāpat vajadzētu būt arī restorānu biznesā," uzskata Rītiņš.

To pierāda kaut vai tas, ka pasaulē izcilāko krogu topā ir nokļuvis kāds vienkāršs Londonas restorāns, kurā pat nebija kārtīgas tualetes – bija jāiet pagalmā "aiz stūra". Ēdējs nenāk vis baudīt kroga dekoru, bet gan to, kas ir uz šķīvja. Tā ka par izcilu vietu var kļūt arī ne visai pievilcīga "nomales ieskrietuve".

Piemēram, Francijā Kultūras ministrija šai jomai ir piešķīrusi finansējumu un dod novērtējumus vietējiem restorāniem, īpaši tiem, kas izmanto vietējos produktus. Līdzīgu iniciatīvu Rītiņš izteicis arī mūsu kultūras ministrei Demakovai. Pagaidām gan šis ierosinājums guļ ministrijas plauktā, bet viņš cer, ka pienāks laiks un arī mūsu Kultūras ministrija šim aspektam pievērsīs uzmanību.

Bet kas sagaida Latvijas sabiedrisko ēdināšanu šajos krīzes apstākļos? Uz šo jautājumu Rītiņš atbild, novērtējot situāciju Kanādā pagājušā gadsimta 80. un 90. gadu mijā, kad tur bija izjūtama lielā finanšu krīze: "Toreiz biju Kanādā. Daudzi restorāni tika slēgti, pastāvēja tikai tie, kam jau bija reputācija. Nekas jauns nevērās vaļā."

***

Citāts

"Gardēdība vispirms ir – ēst labi. Un tas nenozīmē ēst dārgi vai pārmērīgi, vai pat dīvaini. Mums kā tautai "ēst labi" ir vienāda smaguma jēdziens ar "iet pirtī" vai "dziedāt korī". (..) Tāpēc nevajag sevi nopulgot, ka mūsu ēdieni nav nekur liekami, svarīgākais ir prast tos pasniegt."

(Helēna Demakova, kultūras ministre; žurnāls Pastaiga, 2008. gada oktobris.)

 

Šodien pie valdības ēkas vismaz 1500 piketētāju prasīs cienīgu algu

LETA  10/07/08    Šodien pie Ministru kabineta pulcēsies aptuveni 1500 dažādās tautsaimniecības nozarēs strādājošie, lai valdībai pieprasītu cienīgu algu, informēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Pie valdības ēkas pulcēsies cilvēki, kuri iesaistīsies starptautiskajā akcijā "Pasaules diena par cienīgu darbu". Akcijas, kurā piedalās strādājošie un arodbiedrības visā pasaulē, mērķis ir ar dažādām aktivitātēm paust atbalstu cīņai par taisnīgu darbu samaksu, vienlīdzīgām darba iespējām un cilvēka cienīgiem darba apstākļiem.

Latvijā cilvēki piketam pret necienīgi zemu atalgojumu pie Ministru kabineta ēkas sāks pulcēties no plkst.11, kad uz sēdi sāks ierasties ministri. Savukārt pasākuma kulminācija ir paredzēta ap plkst.12, kad sāksies valdības sēde, kurā tiks lemts par 2009.gada valsts budžeta likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimā.

Kā stāstīja Krīgers, īsi pirms valdības sēdes piketētāji izteiks savu neapmierinātību ar valdību, kura nepilda dotos solījumus, kā arī neuzklausa savu sociālo partneru ieteikumus.

Tāpat arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča iepriekš aģentūrai norādīja, ka LIZDA plāno piedalīties LBAS organizētajā piketā.

LETA jau ziņoja, ka akcijā aicināti piedalīties strādājošie, kuri saņem savai kvalifikācijai necienīgi zemu atalgojumu. Tā kā viena no globālās kampaņas galvenajām tēmām ir solidaritāte, LBAS ir aicinājusi dažādas Latvijas nevalstiskās organizācijas atbalstīt minēto iniciatīvu un pievienoties piketa dalībniekiem.

Organizējot piketu, LBAS turpina uzturēt prasību valdībai rast mehānismu inflācijas atlīdzināšanai zemu apmaksātajiem strādājošiem, īstenot pilnvērtīgu sociālo dialogu un pildīt iepriekš parakstītās vienošanās attiecībā uz darba samaksas paaugstināšanu valsts finansētajās nozarēs.

"Inflāciju izraisīja valdības netālredzīga politika, nevis tie, kuri strādā garās darba stundas, tāpēc valdībai ir jāuzņemas daudz lielāka atbildība par visiem strādājošajiem," uzskata Krīgers.

Patlaban pieejamā informācija liecina, ka valsts sektorā strādājošiem algas nav plānots palielināt, turpretī paredzams, ka privātajā sektorā darba samaksa pieaugs vidēji par 10%-11%, kas liekot secināt, ka darba devēji privātajā sektorā vairāk rūpējas par saviem darbiniekiem.

Nepalielinot algas valsts sektorā strādājošiem, šie darbinieki, jo īpaši medicīnas darbinieki, pedagogi un policisti, būs spiesti vēl aktīvāk migrēt uz privāto sektoru. Attiecīgi pieaugot konkurencei darbaspēka tirgū, privātie uzņēmēji nebūs ieinteresēti paaugstināt darba algas un uzlabot darba apstākļus, tāpēc var ciest arī privātajā sektorā strādājošo atalgojums.

Lai gan nodarbinātības politikas ziņā valsts sektors vienmēr ir atšķīries no privātā sektora, LBAS aicina gan privātajā, gan valsts sektorā strādājošos būt vienotiem cīņā par taisnīgu darba samaksu un darba apstākļiem.

 

ĪUMSILS no valsts budžeta nākamgad plānots piešķirt 4,6 miljonus latu

LETA  10/07/08    Neraugoties uz iepriekš izskanējušo informāciju par Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta (ĪUMSILS) likvidāciju, sekretariāta izdevumiem no nākamā gada budžeta plānots piešķirt 4,6 miljonus latu, liecina mūsu rīcībā esošais 2009.gada valsts budžeta projekts, kas nodots izvērtēšanai sociālajiem partneriem.

Turklāt valsts budžeta līdzekļus ĪUMSILS darbībai paredzēts atvēlēt arī 2010. un 2011.gadam, šajos gados sekretariāta darbībai piešķirot attiecīgi 4,2 un 2,9 miljonus latu.

Kā ziņots, valdības koalīcijas partiju politiķi pēc atkārtota premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) ierosinājuma 22.septembrī vienojās par ĪUMSILS likvidāciju.

Vienīgos iebildumus par sekretariātu likvidēšanu pauda apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un ZZS.

Kā iepriekš norādīja īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns (LPP/LC), viņaprāt, sekretariātu likvidēšana būtisku ietaupījumu valsts budžetā nedos, bet tā varētu būt tikai valsts pārvaldes efektivizēšana.

Ministrs arī norādīja, ka respektē Godmaņa lēmumu un šobrīd savu uzmanību veltīs nevis ĪUMSILS pastāvēšanas jautājumam, bet sekretariāta darbinieku nākotnei un sabiedrības integrācijas politikas turpināšanai.

Premjera komentāru iegūt pagaidām neizdevās. Kā informēja Godmaņa preses sekretārs Edgars Vaikulis, valdības vadītājs visus komentārus saistībā ar nākamā gada budžetu sniegs pēc valdības sēdes.

Arī ĪUMSILS Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Šneidere norādīja, ka Kastēns komentārus sniegs tikai pēc budžeta apstiprināšanas.

 

Eksperti: valdības atbalstītais budžets apdraud attīstību

Anna Novicka, Vita Dreijere, Ināra Egle,  Diena  10/08/08    Nākamā gada budžets, ko otrdien apstiprināja valdība, būs labvēlīgs pensionāriem, karavīriem un pirmklasniekiem. Savukārt uzņēmēji, no vienas, puses saņems atbalstu nodokļu atvieglojumu izskatā, taču, no otras, pieļaujot deficītu, valdība atņem viņiem pieejamo kredītresursu apjomu, kas negatīvi ietekmēs nodarbinātību, budžeta nodokļu ieņēmumus, un, galu galā, arī visus tos, kas saņem valsts maksātas algas, pensijas vai pabalstus — uzsver ekonomisti.

Kas mainīsies sociālajā jomā

Minimāla mēneša darba alga pieaugs no 160 līdz 180 latiem, bet minimālā stundas tarifa likme būs 1,083 lati

Ar nodokļiem neapliekamā algu daļa tiks palielināta no 80 līdz 100 latiem. Katra strādājošā mēnešalga līdz ar to pieaugs par 5 latiem.

Piemaksa pie vecuma pensijas paaugstināsies no 40 santīmiem līdz 70 santīmiem par katru līdz 1996.gadam uzkrāto apdrošināšanas stāža gadu.

Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu paaugstināsies no 50 līdz 75 latiem.

Pabalsts invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, paaugstināsies no 100 līdz 150 latiem.

Sociālā nodrošinājuma pabalsts invalīdiem kopš bērnības palielināsies no 50 līdz 75 latiem.

No 40 līdz 70 latiem paaugstināsies stipendija bezdarbniekiem profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā.

No 25 līdz 35 latiem paaugstinās bezdarbnieku stipendiju neformālās izglītības ieguves laikā.

Attaisnoto izdevumu limits par ārstniecības un izglītības izdevumiem (par ko var saņemt daļu no pārmaksātā ienākuma nodokļa) tiks paaugstināts no 150 līdz 300 latiem

Avots: Labklājības un Finanšu ministrija

2009.gada budžetā paredzētas nodokļu izmaiņas uzņēmumiem

Ar ienākuma nodokli netiks aplikta peļņa no pamatlīdzekļu pārdošanas, ja to vietā 12 mēnešu laikā tiek iegādāts jauns līdzīgs pamatlīdzeklis. Piemēram, ja uzņēmums pārvieto ražotni uz "lētākām" teritorijām vai pērk jaunas iekārtas.

Uz pieciem gadiem tiks pagarināta īpašā pamatlīdzekļu norakstīšanas kārtība jaunām ražošanas tehnoloģijām (no 2009.gada līdz 2013.gadam), piemērojot koeficientu 1,5.

Ja uzņēmums daļu peļņas iegulda pašu kapitālā, apliekamais ienākums tiks samazināts par nosacītu kredītprocentu summu, kāda uzņēmumam būtu jāmaksā par līdzīga apmēra aizņēmumu.

Tādiem nemateriāliem ieguldījumiem, kuru rezultātā tiek reģistrēts patents vai preču zīme, ieviesīs nolietojuma vērtības palielinošo koeficientu 1,5.

No pieciem uz astoņiem gadiem tiks pagarināts zaudējumu pārnešanas laiks, jo nozīmīgus ieguldījumus ražošanā piecos gados nav iespējams atpelnīt.

Latvijas Banka gan valdības prognozi par deficītu 1,85% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IK) uzskata par pārlieku optimistisku, norādot, ka reālais "mīnuss" var būt pat divreiz lielāks, līdz ar to 2009.gada budžets nevis veicinās valsts ilgtermiņa attīstību, bet tieši otrādi — attālinās to brīdi, kad ekonomikas pieaugums varētu atjaunoties.

To, ka ekonomiskās prognozes, uz kurām tiek balstīts nākamā gada budžets, ir pārāk rožainas, atzinis arī finanšu ministrs Atis Slakteris (TP). Viņš pieļauj, ka budžetu līdz ar to varētu koriģēt jau starp lasījumiem Saeimā, kā arī nākamā gada sākumā. Jau vēstīts, ka patlaban budžetā tiek paredzēts, ka IK nākamgad pieaugs par 2%, savukārt 2010.gadā šis rādītājs var sasniegt 4,5%, bet 2011.gadā — 5,5%.

Ko apcirps?

Salīdzinot ar 2008.gadu, valsts budžeta ieņēmumi palielināsies vien par 3%, savukārt tēriņi — par 9,4%. Kā skaidro Finanšu ministrija, lielākais finansējuma palielinājums nākamgad paredzēts sociāliem mērķiem — pensiju indeksācijai, pensiju un pabalstu izmaksām, kā arī piemaksām pie valsts vecuma pensijām. Papildu nauda tiks piešķirta arī Nacionālo bruņoto spēku modernizācijai (7,4 milj. latu), Latvijas karavīru dalībai starptautiskajās operācijās (4,4 milj. latu), pārejai uz profesionāliem bruņotiem spēkiem (4,8 milj. latu), Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai (22,3 milj. latu), iekšzemes lidojumiem no Liepājas un Ventspils lidostas (2,6 milj. latu), 1,5 milj. latu tiek paredzēti brīvpusdienām pirmklasniekiem utt.

Kas attiecas uz tēriņu apcirpšanu, ministrijas apgalvo, ka jostas savilkšana notikusi galvenokārt uz kārtējo izdevumu rēķina, atliekot iepriekš plānotos remontdarbus, iepirkumus, samazinot ārvalstu komandējumu skaitu, likvidējot darba vietas, kā arī atsakoties no dažādu pasākumu rīkošanas. Kultūras ministrija, piemēram, nākamgad neīstenos tādu vērienīgu projektu kā šogad notikušais festivāls "O!Vācija" un Krievijas kultūras dienas Latvijā.

Taču neskatoties uz apjomīgiem ministriju tēriņu samazinājumiem, ievērojamu finansējumu pieaugumu sociāliem mērķiem un budžetā beidzot iestrādātajiem ražotāju atbalsta instrumentiem, eksperti valdības darba rezultātu vērtē skeptiski. Tas, ka būtiski palielināts sociālais budžets, ir nevis valdības nopelns, bet gan sabiedrības spiediena rezultāts, domā ekonomists Andris Strazds. Viņaprāt, lai budžets būtu pamats ilgtermiņa attīstībai, tajā ir nepieciešamas strukturālās pārmaiņas, ko šī brīža situācijā īstenot nav iespējams. "Labākajā gadījumā tāds varētu būt 2010.gada budžets. Taču par to jāsāk domāt jau šodien, nevis "nākamgad ap šo laiku", uzsver eksperts.

Tam piekrīt arī Ekonomistu apvienības 2010 vadītājs Ojārs Kehris, kurš kritizē arī pārlieku valdības optimismu attiecībā uz nākamā gada ekonomiskajiem rādītājiem. "Skaidrs, ka situācija ir smaga, jo iepriekšējos gados nav veikti nekādi uzkrājumi, taču visvairāk uztrauc tas, ka deficīta segšanai nāksies aizņemties naudu, tādējādi atņemot uzņēmējdarbībai pieejamos līdzekļus," bažīgs ir O.Kehris.

Grūti aizņemties

Arī Latvijas Banka pauž, ka paredzamais budžeta deficīts varētu samazināt efektu no nodokļu atvieglojumiem, kuri nākamgad tiks ieviesti uzņēmējdarbības atbalstam. Ja piepildīsies LB pesimistiskā prognoze par to, ka deficīts būs divreiz lielāks, naudas izteiksmē iztrūkums varētu sasniegt līdz pat 700 milj. latu, kurus valdībai nāksies aizņemties. "Pāsreizējā situācijā ārvalstīs finansējumu dabūt būs gandrīz neiespējami, tātad, būs jāaizņemas Latvijas komercbankās," skaidro Latviajs Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis. Tas cels procentu likmes, atkal uzdzīs inflāciju un samazinās uzņēmējiem pieejamos kredītresursus, kā rezultātā budžets un attiecīgi arī ar to saistītās iedzīvotāju grupas, cietīs vēl vairāk. "Paredzot budžetu nākamajam gadam ar deficītu, nozīmē, ka ekonomikas pieauguma tempu atjaunošanās varētu ievilkties. Stagnāciju nekādi nevar uzskatīt par ilgtermiņa attīstības mērķi."

 

Gada inflācija septembrī samazinās līdz 14,9%

LETA  10/08/08    Gada inflācija turpina samazināties un šā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, sasniegusi 14,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Patēriņa cenas precēm pieauga par 14,5%, bet pakalpojumiem - par 15,9%.

Kā ziņots, inflācijas kāpums apstājās vasaras sākumā. Augusta gada inflācija bija 15,7%. Septembris ir jau ceturtais mēnesis, kurā inflācijas rādītājs uzrāda kritumu.

Savukārt vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada septembrī, salīdzinot ar šā gada augustu, palielinājās par 1,1%.

Precēm tas pieauga par 0,9%, bet pakalpojumiem - par 1,7%.

Pagājušā gada septembrī, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,9%.

 

Komentārs: 2. līmeņa katastrofa

Juris Paiders,  NRA   10/14/08    ASV un rietumvalstu finanšu sistēma sabruka. Pašlaik notiek rietumvalstu vēsturē nepieredzēta valsts iejaukšanās tirgus ekonomikā.

Latvijā pašlaik finanšu sistēmā sabrukums izpaužas kā dramatisks 2. līmeņa pensiju kapitāla zudums.

Garantijas galvenokārt skar iedzīvotāju depozītus un iedzīvotāju naudu banku norēķinu kontos. Šos līdzekļus valdības ir apņēmušās garantēt. Lielā daļā Eiropas Savienības valstu privātpersonu depozīti garantēti pilnā apjomā. Latvijas valdība pirmdien palielināja garantijas griestus līdz ES noteiktajam minimumam 50 000 eiro.

Privātpersonu nauda, kas ir ievietota Eiropas bankās, principā tiek glābta. Tomēr notiekošais atstās milzīgu ekonomisku ietekmi uz ASV un Rietumeiropas sabiedrību, jo pensiju fondi ir piedzīvojuši neredzēta mēroga katastrofu. Viena lieta ir tiem, kas strādā un veido uzkrājumu nākotnei. Tiem pensiju kapitāla zudumi neietekmē ikdienas tēriņus tagad. Jāteic gan, tas nozīmēs papildu darba gadus pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Daudz dramatiskāka aina ir tiem, kas jau saņem pensiju. Sociālais minimums paliek, bet pensiju kapitāla zudumi ietekmē izmaksas no nākamo līmeņu pensiju fondiem. Miljoniem Rietumu pensionāru finanšu krīze nozīmē mazāku pensiju un atteikšanos no iecerētajiem sapņiem un atpūtas.

Taču arī Latvijas nākamajiem pensionāriem iepriekšējā nedēļa bija dramatisma pilna. Trešdaļai Latvijā strādājošo 2. līmeņa pensiju nauda glabājas Hansabankas fondā Dinamika. Pagājušo nedēļu mājaslapa www.manapensija.lv  bezkaislīgi informēja, ka ienesīgums gada laikā šim pensiju fondam samazinās gandrīz par procenta punktu katru dienu. Pirmdien kapitāla zuduma indikators gada laikā jau pārsniedza 19 procentus.

Paradoksālā kārtā nedz politiķi, kas lēma par 2. līmeņa pensiju fondu atdošanu komercbanku pārziņā, nedz banku sektora vadītāji notiekošo nekomentēja.

Situācija, kad 2. līmeņa pensiju fondi vienkārši pazūd, nav pieņemama. Jautājumam par Latvijas pensiju nākotni ir nekavējoties jārod politisks risinājums.

Pašlaik viena no globālās finanšu krīzes atziņām ir atklāsme, ka valdības, investori un sabiedrība pārāk daudz un pārāk nekritiski uzticējās bankām un auditoriem, kas ziņoja par lielisko stāvokli līdz pat bankrota brīdim. Investori un valdības pārāk uzticējās reitingu aģentūrām, kuras līdz pat bankrotam finanšu institūcijas vērtēja ar atzīmi A...A...A, līdz brīdim, kad bah! un banka ir dibenā. Savukārt daudzi no tiem, kam reitingi bija zemi, joprojām ir dzīvi un funkcionē. Eiropas banku sektora nacionalizācija masveidā pasvītro atteikšanos no uzticēšanās banku īpašniekiem un pārvaldniekiem.

Šī vadlīnija nosaka Londonas, Parīzes, Berlīnes un citu valdību lēmumus. Vienīgi izskatās, ka Latvijas valdībai viss ir vienalga, jo triki, kādiem ir pakļauta pensiju nauda, nav guvuši nekādu vērtējumu.

Prasība pēc 2. līmeņa pensiju sistēmas politiska novērtējuma nenozīmē automātisku prasību atņemt visām bankām tiesības pārvaldīt 2. līmeņa pensiju fondus. Ir bankas, kuru pārvaldītie fondi, piemēram, SEB Latvijas fonds, pat finanšu krīzē strādā ar pozitīvu ienesīgumu. Taču bankām, kuras parāda vislielāko pensiju kapitāla zudumu, ir jāaizliedz pārvaldīt 2. līmeņa pensiju fondus.

Savukārt gadījumi, ja banka uzrāda rekordpeļņu, bet vienlaikus notrallina 2. līmeņa pensiju fondu, rada aizdomas, ka banku īpašnieki savas neveiksmes ieskaita pensiju fondos kā zaudējumus, bet savas veiksmes uzrāda kā bankas peļņu. Un šādas aizdomas prasās vismaz pēc parlamentāras izmeklēšanas. Vai Latvijas deputāti mazāk spējīgi par ASV kongresmeņiem, kas tagad pratina katru baņķieri, kurš atļāvies sabiedrībai uzkraut zaudējumus, bet pats sapelnījis miljoniem dolāru lielas prēmijas?

Latvijas 2. līmeņa pensiju naudas sadale ir jāreformē atbilstoši Eiropas nostājai.

Bankām ir jāaizliedz veidot pensiju uzkrājumus riskantos produktos. Bankas, kuras nepamatoti riskēja ar pensiju naudu, jāsoda. Taisnīgi būtu, ja pensiju kapitāla zudumi 2. līmeņa pensiju fondos tiktu kompensēti no banku peļņas.

 

Pedagogi saņem solījumu atalgojuma palielināšanai arī nākamgad

LETA  10/14/08    Pedagogiem nākamgad tiks nodrošināts iepriekš solītais atalgojuma palielinājums, šodien pēc tikšanās paziņoja valdības un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvji.

Pārskatot Izglītības ministrijas iekšējos resursus, kā arī optimizējot izmaksas, visi iegūtie līdzekļi tikšot novirzīti pedagogu atalgojuma paaugstināšanai.

Kā žurnālistiem sacīja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS), šodienas tikšanās laikā puses saskaņojuša tālāko rīcību un pārrunājušas aktuālos jautājumus. Nolemts, ka vienas nedēļas laikā tiks saskaņots vienošanās teksts, kuru nākamnedēļ parakstīs ministru prezidents, izglītības un zinātnes ministre un LZDA.

Parakstot jauno vienošanos, tiks precizēta 2005.gadā pieņemtā programma, kas paredz pedagogu atalgojuma paaugstināšanu turpmākajiem gadiem. Šā gada 1.septembrī skolotāji saņēma atalgojuma pielikumu par 60 latiem, bet nākamgad atalgojumu plānots palielināt vēl par 70 latiem.

Iepriekšējās vienošanās paredz, ka 2010.gadā pedagogiem plānots 80 latu algas pieaugums, bet par šo jau notiks diskusijas veidojot tā gada valsts budžetu.

Atzinīgi šīsdienas tikšanos novērtēja arī LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš, uzsverot, ka pedagogi ir apmierināti ar šodien saņemtajiem solījumiem, ka arī nākamgad tiks nodrošināt atalgojuma palielinājums.

Saņemot šādas garantijas, pedagogu arodbiedrība arī vairs neiestājas par piketu un protestu rīkošanu.

Šodien sarunās piedalījās arī premjers Ivars Gomdanis (LPP/LC) tomēr viņš žurnālistiem nekādus komentārus nesniedza.

Kā ziņots, LIZDA iepriekš pauda sarūgtinājumu par valdības nepiekāpību algu iesaldēšanas jautājumā un, Saeimai sākot skatīt 2009.gada valsts budžeta likumprojektu, solīja rīkot jaunas protesta akcijas, kurās varētu piedalīties aptuveni 1000 pedagogu.

 

Viedoklis: Vai bagātajām pašvaldībām jāuztur «nabagi»?

Aisma Orupe, Nedēļa  10/14/08    Pašvaldības finanšu izlīdzināšanas fondā pārskaitāmo summu apjoms vienmēr izraisījis debates – it sevišķi no lielāko šā fonda maksātāju puses. Nu, kad nākamā gada valsts budžets "klauvē pie durvīm", tās atsākušās ar jaunu spēku.

Visskaļākie iebildumi izskan no Rīgas domes puses, jo nākamgad ir plānots, ka tai būs jāmaksā fondā par 15 miljoniem latu vairāk nekā šogad, kas būtu 68,1 miljons latu. Rīgas domes deputāti šādu taktiku nodēvējuši par izlaupīšanu un dotējamās pašvaldības – par parazītiem. Lielo pilsētu asociācija pievienojas šādai nostājai, uzskatot, ka Pašvaldības finanšu izlīdzināšanas fonds (PFIF) vispār nav vajadzīgs un katrai vietvarai jādzīvo ar saviem ienākumiem. Savukārt Finanšu ministrija ir aprādījusi, ka Rīga veltīgi šūmējas, jo šogad saņēmusi 30 miljonu latu bonusu un īstenībā galvaspilsētai būtu jāiemaksā fondā vēl vairāk.

Nedēļa sarunā ar Edgaru Zalānu skaidroja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) viedokli attiecībā uz aprēķinātajām summām un fonda "sūtību".

Rīgu neapmierina "pastāvošā iekārta"

Zalāns norāda, ka faktiski ir palicis mazliet vairāk par gadu, kad būs spēkā esošā sistēma. "Tas, kas uzjundījis diskusijas, ir nākamā gada budžets. Attiecībā uz Rīgu – galvaspilsētas vietvaru neapmierina pašreizējais likums. Taču jāuzsver, ka neviens nevēlas neko jaunu izdomāt un ieriebt Rīgai. Esošais likums ir diezgan sen izstrādāts, bet koriģēts nav, lai gan vairākkārt par to diskutēts. Katru reizi valdība ir palikusi pie tā, ka neko nemainīs, bet "ies uz jaunu likumu". Tas arī tiek darīts, un jaunais likums sāks darboties 2010. gada 1. janvārī.

Tas, kas ir sašķobījis esošo situāciju, ir pērn pieņemtais lēmums starp Finanšu ministriju un Rīgas domi par nepieciešamību Rīgas pilsētas prognozētās iemaksas samazināt par 30%. Tas deva iespēju šogad Rīgai šajā fondā iemaksāt nevis 62, bet 52 miljonus latu. Jāteic, budžets tika stiprināts tādā veidā, ka tobrīd, ja kāds būtu ļoti gribējis, šo lēmumu varēja apstrīdēt. Taču tā nenotika, un tas deva Rīgai tādu sajūtu, ka tā, pirmkārt, var panākt to, ko grib (kas nav slikti, protams), bet, otrkārt, radīja pārliecību, ka pilsētai arī šogad būtu jāmaksā mazāk, nekā nosaka likums. Vakar (30. septembrī) valdībā par to tieši bija diskusija, un valdības nostāja bija diezgan strikta – mēs nevaram šobrīd īpaši vienoties ar Rīgu tieši par šo jautājumu."

Ministrs teic, ka uzstādījums bijis šāds: ja Rīgas dome tomēr uzstāj, valdībai neatliek nekas cits, kā ar Valsts kases palīdzību pārņemt nodokļu iekasēšanu no Rīgas, kas domei nepavisam nebūtu izdevīgi. Šādā gadījumā jāņem vērā: ja valdība paredz vairāk, bet iekasē mazāk, tik un tā Rīgai jāatdod prognozētais cipars. Skaidrs, ka arī valdībai nav izdevīgi tā rīkoties, bet šāda iespēja pastāvot. Otra vienošanās, un tā esot problēma (šajā ziņā ministrs atbalsta Rīgas pilsētu) – ka Rīgai budžetā varētu nākt klāt četru līdz sešu miljonu ieņēmums par savstarpējiem izglītības iestāžu norēķiniem. Proti, ja tiktu maksātas nevis simboliskas summas, kas noteiktas Ministru kabineta (MK) noteikumos, bet tās, kas tiešām segtu reālās pirmsskolas izglītības iestāžu izmaksas. Ja Rīga piekritīs maksāt 68 miljonus budžetam, valdība garantēs, ka tā izstrādās pirmsskolas un pārējo izglītības iestāžu savstarpējo norēķinu kārtību tādu, kas atbildīs īstajai situācijai, līdz ar to Rīga (tas gan attieksies uz visu Latviju) ieņems papildu naudu.

Summu "sāpīgums" ir nosacīts

Zalāns strikti uzsver, ka nevar mainīt esošo likumu uz nākamo gadu, jo tas nebūtu racionāli, īpaši tāpēc, ka tagad norit spraigas diskusijas par jauno likumu. Kur tad vēl kāds starplikums – tā būtu administratīvo resursu izšķērdēšana! Rīgai jāsamierinās ar to situācija, kāda ir, jo runa nav tikai par Rīgu. PFIF ietekmē visus – gan saņēmējus, gan maksātājus. Tas nozīmē: ja galvaspilsēta dod mazāk, tas negatīvi ietekmē pārējo maksātāju budžetus. Jo pērn, kad Rīga nesamaksāja noteikto summu, to sedza visi pārējie.

"Jāteic, citām lielajām pilsētām, kas visvairāk maksā fondā, nav bijis konkrētu iebildumu. Lai gan, protams, Lielo pilsētu asociācijas uzskats ir šāds: pašvaldībām ir jādzīvo ar to naudu, ko tās pašas rada, līdz ar to tādam fondam vispār nav jābūt. Tomēr, kamēr ir tā, ka daudzas pašvaldības netiek galā, situācija ir jāstabilizē. Turklāt summu lielums vai mazums ir nosacīts. Svarīga nav absolūtā summa, bet cik tas ir procentuāli no budžeta ienākumiem. Teiksim, 2006. gadā Rīga maksāja 18%, bet Ventspils – 19%. Izmaiņas bija pērn, kad Rīga deva 19%, Ventspils – 10%, Jūrmala – 16%. Šogad Jūrmala maksā 16%, Rīga – 15%, Jelgava un Ventspils – 10%. Nu, nevaru es teikt, ka Rīgai ar 68 miljoniem ir sāpīgāk nekā Madonai ar 300 000 latu. Nevienam jau negribas maksāt! Bet tā ir zināma nodeva tam, kā mēs esam veidojuši gan valsts reģionālo politiku, gan budžeta struktūru, gan arī izlīdzināšanas likumu."

Šobrīd ir tā, ka fondā ir maksātāji, saņēmēji un "pelēkā zona" – kas ne saņem, ne maksā. Un šajā ziņā arī notiek pārbīdes: ja kādam iepriekšējos gados bijuši labāki finanšu rādītāji, tas var ieiet maksātājos, ja slikti – kļūt par saņēmēju.

Zalāns teic, ka šobrīd jel ko prognozēt attiecībā uz nākamo gadu ir grūti, jo ir redzams, ka ieņēmumi iet uz leju. (Kopumā PFIF nauda pieaug – gluži tāpat kā valsts budžets.) "Lai gan apgrozījuma samazinājums nav redzams, bet ir nojaušams, tomēr ir skaidrs, ka tas ietekmēs pašvaldību ienākumu nodokli. Vēl nav panākta vienošanās par neapliekamo iztikas minimumu. Ja tas tiks paaugstināts, pašvaldības kopumā neieņems 36 miljonus latu, līdz ar to tas arī ietekmē skaitļus. Precīzi viss būs skaidrs, kad apstiprinās budžetu."

Vajadzētu vēl papildu "avotu"

Ministrs pieļauj: ja nebūtu šāda fonda, daļa pašvaldību vispār nevarētu pastāvēt. Šobrīd pat ar dotāciju laukos ir pašvaldības, kas tik vien spēj, kā uzturēt savu administrāciju un sniegt minimālos pakalpojumus. "Nezinu, pie kā būtu novedusi fonda neesamība. Varbūt pie tā, ka novadu reforma notiktu ātrāk. Ir jautājums, ko es šai sakarā labprāt uzdotu Birka kungam, – kāpēc, piemēram, reformas gaitā Rīgas pilsēta, redzot, ka nodokļi tādos apjomos aizplūst no Rīgas uz pagastiem, neteica: kāpēc mēs nevarētu apvienoties ar kaimiņu pašvaldībām, veidojot Rīgas aglomerāciju? Tāda jautājuma nebija. Bet šāda pieeja daļu Rīgas problēmu atrisinātu."

Taču Zalāns atzīst: nevar arī uzskatīt, ka šis fonds pastāvēs mūžīgi. Pirmām kārtām tas nav finansēšanas instruments. Ja valsts grib finansēt atpaliekošus reģionus, ir jābūt programmai, kura tos atbalsta, lai tādas strukturālas problēmas novērstu. Arī ES dod valstīm, kas atpaliek IKP ziņā. Fonds vienkārši mēģina padarīt situāciju kaut cik līdzīgu, lai nebūtu tā, ka bāzes pakalpojumu līmenī būtu ievērojamas atšķirības starp pašvaldībām.

Runājot par kaimiņu valstīm – Igaunijā atšķirībā no Latvijas visu naudu (ap 60–70 miljoniem eiro) fondā iemaksā valdība, līdz ar to nav it kā "netaisnīgā" sadalījuma. Jā, Latvijā vairāku gadu gaitā no valsts puses tiek iemaksāti gandrīz astoņi miljoni latu, savukārt ik gadu pašvaldībām arvien lielāks procents tiek atstāts no iedzīvotāju ienākumu nodokļa. Zalāns arī domā, ka pašvaldībām vajadzētu saņemt vēl kādu nodokli, kas papildinātu vietvaru kases. "Būtu pilnīgi normāli, ja pašvaldības saņemtu daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa, jo tas raksturo, kā pašvaldība strādā – vai tur vispār attīstās uzņēmējdarbības vide."

Jaunais modelis

Saskaņā ar jauno modeli kopējais PFIF apjoms ir lielāks – mazliet virs 100 miljoniem (šobrīd tas ir nedaudz vairāk nekā 90 miljoni) latu. "Nekas gan nav apstiprināts, vēl ir diskusijas priekšā. Šobrīd gan esam vairāk nosliekušies uz Pašvaldību savienības (PS) izdiskutēto modeli un no sava izstrādātā esam atkāpušies. Paredzams, ka kopumā donoru iemaksas samazināsies, bet valsts daļa palielināsies – par 40 miljoniem vairāk nekā līdz šim. Tas nozīmē, ka valsts maksās sešas reizes vairāk nekā līdz šim. Jaunais modelis, iespējams, būs labvēlīgs lielajām pilsētām – tās 2010. gadā iemaksās par 18 miljoniem mazāk nekā līdz šim."

Zalānam gan nešķiet normāli, ka no reformas ieguvējs ir tas, kurš nepiedalās reformā. Jo šobrīd iznāk tā, ka lielās pilsētas iegūst, t.i., samaksā mazāk. Savukārt neiegūst lielie novadi (pilsētas ar diezgan lielu lauku teritoriju), kas pēc būtības ir lielie reformas vilcēji. Faktiski daļai šo novadu ienākumi samazinās (runājot šā gada kategorijās un summās). "Šie "dalībnieki" uztraucas – kā tā var būt! Es viņiem atbildu, ka nevajag domāt, ka PFIF ir vienīgais finanšu avots. Ja gribam atbalstīt reformu, jānodrošina īpaša dotācija, kas palīdzēs "pielīdzināt" situāciju līdz 2008. gada līmenim. Lai nav zaudētāju."

Ministrs uzsver, ka rajonu padomju no 2010. gada vairs nebūs, līdz ar to visa nauda ir jāsaintegrē kopā ar to, kas ir vietējā līmenī. It kā izskatās vienkārši, bet tā nemaz nav. Jo rajoni ir atšķirīgi: daži izpilda trīs četras funkcijas, daži – 24. "Patiesību sakot, grūti ir šo rajonu naudu godīgi sadalīt, jo īsti godīgi tā nedalās. Jo – kas tad ir rajonu padomes? Tās ir bijušās padomju izpildkomiteju struktūras "jaunā ietvarā" – šo gadu laikā daudzas funkcijas ir pārgājušas uz vietējām pašvaldībām, dažas nav. Citur slimnīcas ir pašvaldību, citur – rajona padomju pārziņā. Tagad tas process ir jāreorganizē gan telpiski, gan funkcionāli, plus vēl jāņem vērā jaunais finanšu fonds. Tas viss ir diezgan komplicēti. Ceru, ka līdz gada beigām nonāksim līdz reālam risinājumam.

 

Iztikas minimums septembrī palielinājies līdz 163,45 latiem

LETA  10/14/08    Šā gada septembrī iztikas minimums vienam Latvijas iedzīvotājam palielinājies līdz 163,45 latiem, informēja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).

Šā gada augustā iztikas minimums bija 161,13 lats, bet pērn septembrī - 135,60 lati.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs ir apstiprināts ar Ministru padomes 1991.gada 8.aprīļa lēmumu. Iztikas minimuma patēriņa grozā nav iekļauti alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un luksusa preces.

Groza vērtību atbilstoši iekļauto preču un pakalpojumu cenu pārmaiņām ik mēnesi aprēķina CSP. Iztikas minimumu aprēķina vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam, nedalot iedzīvotājus pēc dzimuma, vecuma vai teritorijas.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozā no pārtikas precēm ietilpst maize, graudaugu un konditorejas izstrādājumi, gaļa un tās produkti, zivis un to produkti, piens un tā produkti, olas, eļļa, tauki, augļi, ogas, dārzeņi, cukurs, medus un citi saldumi, kā arī bezalkoholiskie dzērieni.

No nepārtikas precēm grozā ietilpst vīriešu, sieviešu un bērnu apģērbs, apavi, mājokļa uzturēšana un remonta materiāli, sadzīves tehnika, pārējās elektropreces, personīgās lietas, mēbeles, tekstilmateriāli dzīvoklim, trauki un virtuves piederumi, dārza inventārs, mazgāšanās līdzekļi, transportlīdzekļu iegāde, kosmētikas un higiēnas preces, individuālie aksesuāri, medikamenti, rakstāmlietas, avīzes, žurnāli, grāmatas, atpūtas un sporta inventārs, kā arī rotaļlietas.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozā iekļauta arī apģērbu šūšana, apavu remonts, īres, elektrības un apkures maksājumi, mājsaimniecības pakalpojumi, komunālie pakalpojumi, pasta un sakaru pakalpojumi, sabiedriskā transporta izmaksas, sadzīves, kultūras un pārējie pakalpojumi.

 

Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka valstī ir ekonomiskās krīzes pazīmes

FINANCENET   10/15/08    Jaunākais "DnB NORD Latvijas barometra" pētījums, kas masu medijiem tika prezentēts 15.oktobrī, apliecina, ka ekonomiskās krīzes pazīmes patlaban izjūt lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju un pesimisms, kas valstīt tiek novērots jau vairākus mēnešus, turpina saglabāties.

Ik mēnesi uzdotie "DnB NORD Latvijas barometra" nemainīgie jautājumi rāda, ka galvenie sabiedrības noskaņojuma indikatori arī šajā reizē ir turpinājuši samazināties. Laika posmā no aprīļa līdz jūlijam 60% iedzīvotāju norādīja, ka valsts ekonomiskā situācija pašlaik pasliktinās. Augusta dati liecina, ka pesimistu skaits palielinājies par vēl pieciem procentu punktiem, sasniedzot 65%. Tāpat turpina samazināties to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka Latvijā atrast labu darbu ir iespējams. Ja jūlijā šādas iespējas kā "ļoti sliktas" nosauca 17%, tad patlaban šis rādītājs ir palielinājies par trīs procentpunktiem - līdz 20%.

Apmierinātība ar valdības darbu saglabājusies iepriekšējā zemā līmenī, jo tikai 13% respondentu to vērtējuši kā labu. "Latvijas ekonomikas lejupslīde notiek vienlaikus ar globālo finanšu krīzi, un gan katras mājsaimniecības, gan visas valsts ekonomiskā nostabilizēšanās un tālāka attīstība ir tieši atkarīga no valdības lēmumiem un nekavējošas aktīvas darbības. Valdībai jāspēj pārliecinoši un mērķtiecīgi rīkoties, lai pārvarētu Latvijas ekonomiskās situācijas tālāku lejupslīdi un stimulētu ekonomikas izaugsmi," saka DnB NORD bankas prezidents Andris Ozoliņš.

"Valdībai ir gan jāīsteno atbilstošākās MK akceptētā Pasākumu plāna makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008.-2009. gadam aktivitātes, gan arī jāizvērtē un jārealizē Latvijas Komercbanku asociācijas, Tautsaimniecības padomes un citu sociālo partneru iesniegtos priekšlikumus ekonomikas stabilizēšanai un stimulēšanai," A.Ozoliņš skaidro.

"DnB NORD Latvijas barometra" otrā daļa, kas šoreiz veltīta jautājumiem par ekonomisko krīzi un veidiem, kā ar to cīnīties, parādījusi - lielākā daļa jeb 54% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ekonomiskā krīze jau ir sākusies. Tikai 28% tai vēl tikai gatavojas, 4% pauduši, ka krīze ir jau aiz muguras, bet 2% aptaujāto to nav izjutuši un domā, ka tuvākajā laikā arī neizjutīs.

Lielākā daļa jeb 56% respondentu atzinuši, ka, viņuprāt, gatavojoties ekonomiskajām grūtībām, uzņēmumi arvien vairāk samazina strādājošo skaitu, kā arī palielina preču un pakalpojumu cenas. Savukārt vairākums iedzīvotāju, cīnoties ar ekonomisko krīzi, sākuši iegādāties iespējami lētākus produktus un akcijas preces, tāpat atteikušies no lielākiem pirkumiem, kā arī izklaides un ceļojumiem.

Atbildot uz jautājumu par to, kam Latvijas iedzīvotāji pašlaik uzticas, domājot par ekonomiskās attīstības prognozēm, lielākā daļa jeb 57% bija ļoti kritiski noskaņota, jo pauda uzskatu, ka neuzticas nevienam. Tikai 9% norādīja, ka mēdz ieklausīties ekonomistes Raitas Karnītes un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimševica izteiktajās ekonomiskās attīstības prognozēs.

"Uzskatu, ka šāda situācija ir riskanta, jo pastāv iespēja, ka šī ievērojamā iedzīvotāju daļa, neieklausoties ne pašmāju, ne starptautiski atzītu ekspertu viedoklī, var pieņemt subjektīvus, nepietiekami informētus un ekonomiski nepamatotus lēmumus, tādējādi kaitējot savai un valsts finanšu veselībai. Aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju sekot līdzi ekonomistu un citu ekspertu viedokļiem, kā arī tos analizēt un izvērtēt, meklējot atbilstošākos risinājumus pašreizējās situācijas pārvarēšanai un stabilitātes atgūšanai," saka Andris Ozoliņš.

Šis ir jau piektais pētījums, kurā "DnB NORD Latvijas barometrs" noskaidro iedzīvotāju noskaņojumu par ekonomiku valstī.

"DnB NORD Latvijas barometrs" tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi no mēneša norāda uz vispārējā iedzīvotāju noskaņojuma izmaiņām.

 

Vīķe-Freiberga kritizē Kalvīti par pieeju budžetam

DELFI   10/16/08    Bijusī Valsts prezidents Vaira Vīķe-Freiberga kritizē bijušo premjera Aigaru Kalvīti par nepietiekamu rīcību ekonomiskās krīzes novēršanai, neierobežojot valdības tēriņus un neveidojot rezerves.

Intervijā laikrakstam "Teļegraf" eksprezidente norādīja, ka "pēc ilgstošās ekonomikas pārkaršanas seko atdzišana, par to mūs brīdinājuši jau vairākus gadus. Katru trešdienu es tikos ar premjeru Aigaru Kalvīti un jautāju - "ko jūs darāt, lai apturētu inflāciju". Visiem bija skaidrs, ka būs krišana, īpaši pēc tam, kad sākusies nekustamo īpašumu tirgus atdzīšana."

"Taču valdība toreiz spriedusi savādāk - ekonomika attīstās. Visi priecājušies, ka nauda ieplūst valsts kasē, bet neviens nav mēģinājis veidot rezerves, tikai saņēma un sadalīja. Arī cilvēki dzīvojuši pēc tāda paša principa - tērējušie, aizņēmušies, uzskatot, ka augšupeja neapstāsies. Taču ekonomika attīstās cikliski, uzsvēra eksprezidente, norādot, ka jautājums ir tikai par to, vai piezemēšanās būs ieta vai mīksta," uzsvērusi Vīķe-Freiberga.

Viņa klāstījusi, ka toreiz premjers vienmēr taisnojās, ka valdībai nav ietekmes instrumentu, un, lai gan globālās ekonomikas apstākļos tā tas ir, taču valdība varēja ierobežot savus tēriņus, veidot rezerves.

"Tajā laikā mums objektīvi bija sarežģīta situācija. Algu līmenis Latvijā atpalika no vidējā ES līmeņa, taču arī sarežģītajā situācijā bija svarīgi apzināt problēmas un saprast, kādas mums ir iespējas tās risināt,| paudusi Vīķe-Freiberga.

 

Rīgas infrastruktūru ikdienā lieto 1,15 miljoni iedzīvotāju

DELFI   10/16/08    Rīgas infrastruktūru ikdienā lieto gandrīz 1,15 miljoni iedzīvotāju, kamēr budžeta iespējas paredzētas uz aptuveni 0,7 miljoniem cilvēku, pastāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta vadītājs Gvido Princis.

Princis atzīmēja, ka nu jau labu laiku ievērojams skaits Rīgas iedzīvotāju, iegādājoties īpašumu, izvēlas mājokli galvenokārt tuvu galvaspilsētai aglomerācijas robežās, tajā pašā laikā nezaudējot saikni ar metropoli, kur ir darbs, mācības un izklaide.

Pēc departamenta vadītāja domām, šī tendence ir sekmējusi faktu, ka Rīgas aglomerācijas teritorija kopš 1995.gada ir pieaugusi par 974,6 kvadrātkilometriem jeb 14% un 16 419 iedzīvotājiem jeb 1,5%. 2004.gadā Rīgas aglomerācija aizņēma 6984 kvadrātkilometrus un tajā dzīvoja 1 148 003 iedzīvotāji. "Tātad Rīgas infrastruktūru ikdienā lieto gandrīz 1,15 miljoni iedzīvotāju, kamēr budžeta iespējas paredzētas uz aptuveni 0,7 miljoniem," norādīja Princis.

Princis atzina, ka Latvijas galvaspilsētai ir svarīgi veicināt kvalitatīvu mājokļu būvniecību, lai būtu iespēja piesaistīt cilvēkus Rīgai, kas palielinātu budžeta ieņēmumus pilsētai. Pēc viņa domām, svarīgākais uzdevums ir sabalansēt potenciālo jauno mājokļu īpašnieku vēlmes ar esošo iedzīvotāju interesēm.

"Būvniecības ieceru publisko apspriešanu laikā izteiktos viedokļus vienmēr ņemam vērā, pamatojoties uz pastāvošiem normatīviem aktiem, tiesa, tas nav viegli, jo paralēli argumentētiem un pamatotiem iebildumiem pret kādu būvniecības ieceri (piemēram, tas plānots nesamērīgi tuvu esošai apbūvei, nesamērīgi liels transporta pieplūdums attiecīgajā teritorijā, būtiski samazinās izgaismojums un tamlīdzīgi) parādās emocionāla rakstura kategoriski viedokļi, kur ir grūti pat saprast iemeslus, kādēļ cilvēks protestē," stāstīja pašvaldības ierēdnis.

Departamenta vadītājs norādīja, ka dzīvojamās platības rādītāji uz vienu iedzīvotāju Rīgā šobrīd nav sasnieguši Rietumeiropas rādītājus. "Tas nozīmē, ka dzīvojamā fonda būvniecībai vēl ir potenciāls. Taču būvniecības procesus lielā mērā ietekmē ekonomiskie aspekti - kredītiespējas, iedzīvotāju pirktspēja un citi, kas nav pašvaldības kompetencē," skaidroja Princis.

"Šobrīd iedzīvotāju skaits Rīgā ir diezgan stabils. Diemžēl nevaram prognozēt, ka tas būtiski pieaugs, lai arī, veiksmīgi attīstot mājokļus, var cerēt uz iedzīvotāju pārcelšanos no piepilsētām, kas pozitīvi ietekmēs pilsētas budžetu," sacīja ierēdnis.

Princis uzsvēra, ka būtiskākais ir veicināt Rīgā konkurētspējīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, tas ir, mājokli, kas nodrošināts ar kvalitatīvu sociālo un transporta infrastruktūru. "Uzskatu, ka Rīgai ir lielas iespējas uzvarēt šajā konkurencē," teica departamenta vadītājs.

"Pilsētas attīstības departamenta sagatavotie infrastruktūras maksājuma uzlabošanas priekšlikumi paredz pozitīvu efektu, kas varētu atspoguļoties virknē pilsētas turpmākai attīstībai svarīgu projektu daļējas finansēšanas nodrošināšanā, tādējādi izslēdzot situāciju, kad, lai uzceltu nozīmīgu infrastruktūras objektu pilsētā, ir nepieciešams finanšu līdzekļus tikai aizņemties," stāstīja Princis.

Princis Pilsētas attīstības departamenta vadītāja pienākumus sāka pildīt šī gada marta beigās - pēc tam, kad no amata tika atstādināts departamenta direktors Pēteris Strancis.

 

Eksperti neizpratnē, kā var arestēt parādus

Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats, NRA   10/16/08    Advokāti, auditori un arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz šim nav saskārušies ar praksi, kad kādā kriminālprocesā būtu arestēta ne tikai nauda un manta, bet arī saistības un tiesības vai kādas citas nemateriālas lietas.

Šā gada vasarā auditorkompānija Ernst&Young, revidējot a/s Ventbunkers finanšu pārskatu, secināja, ka uzņēmuma turpmākā nākotne ir apdraudēta, jo uzņēmumam līdz 17,1 miljonam latu pieauguši īstermiņa parādi, kas pārsniedz uzņēmuma īstermiņa aktīvus par 4,7 miljoniem latu. "Pastāv būtiska neskaidrība, kas var radīt ievērojamas šaubas par uzņēmuma spēju turpināt savu darbību," teikts Ernst&Young ziņojumā. Auditori paziņojuši, ka uzņēmuma pastāvēšana ir atkarīga no tā spējām atrast vismaz septiņus miljonus latu līdz šā gada 31. jūlijam.

Nesen Neatkarīgā interesējās, vai uzņēmumam ir izdevies atrast un atdot auditoru norādīto parāda summu. Ventbunkera preses sekretārs Vladimirs Novodvorskis atbildēja, ka uzņēmumam parāds "nav jāatdod, jo tas ir arestēts saistībā ar kriminālprocesiem, kuros apsūdzēts Aivars Lembergs".

Neatkarīgajai līdz šim nebija gadījies saskarties ar praksi arestēt saistības un tiesības, un arī Kriminālprocesa likumā, sadaļā "Mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšana", runa ir tikai par mantas arestu, tāpēc lūdzām komentārus speciālistiem. Aptaujātie auditori, advokāti un VID ar šādu praksi līdz šim nav saskārušies. Savukārt prokuratūra nekādus komentārus šādā kontekstā nesniedza.

Zvērināts advokāts, auditors Jānis Zelmenis skaidroja: "Ja var arestēt tiesības saņemt vai atdot parādu, tad jau var uzdot jautājumu: varbūt var arestēt arī tiesības balsot un tiesības piedalīties vēlēšanās? Ļoti apšaubāms, vai, arestējot tiesības saņemt parādu, ir pieņemts likumīgs lēmums. Var arestēt naudu un mantu, bet ne saistības. Vai tad no tā, ka tiesības atdot parādu ir arestētas, izriet, ka parāds ir atdots?" retoriski vaicāja advokāts.

Zvērināts advokāts Egils Radziņš pieļāva, ka "prasības nodrošinājuma līdzeklis var būt aizliegums veikt noteiktas darbības, līdz ar to tas varētu būt arī aizliegums pildīt kādas saistības. Tas tā teorētiski varētu būt. Taču šis jautājums iziet ārpus civilprocesa, tāpēc labāk vaicājiet krimināltiesību ekspertiem".

Zvērināts advokāts Aloizs Vaznis teica, ka viņš savā praksē neesot saskāries ar gadījumu, kad tiktu arestētas tiesības saņemt vai atdot parādu. Runājot par konkrēto gadījumu, viņš teica: "Normāli tā nevar būt, izņemot, ja ir arestēti Ventbunkera aktīvi. Tad pie aktīviem pieskaitāmas arī parādsaistības jeb parādi. Taču tas nenozīmē, ka uzņēmumam vairs nav parādsaistību. Saistības paliek."

Neatkarīgā Valsts ieņēmumu dienesta speciālistiem pavaicāja, vai mēģinājumos nemaksāt parādu, to pamatojot ar parāda arestu, neslēpjas uzņēmuma vēlme arī izvairīties no nodokļu maksāšanas un vai VID bieži saskaras ar praksi, kad nodokļi netiek maksāti arestēta parāda dēļ? VID Komunikācijas departamenta speciālisti atbildēja: "Jautājumi nav īsti saprotami. Nodokļi jāmaksā pēc preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas neatkarīgi no samaksas. Parāds kreditoriem nedod pamatu nodokļu nenomaksāšanai. Godīgi sakot, arī neesam dzirdējuši par parādu arestēšanu. Varbūt Ventbunkera preses sekretārs ir pārteicies un domāja kaut ko citu?"

Zvērināta advokāte Kristīne Strada-Rozenberga situāciju komentēja šādi: "Ja, piemēram, apsūdzētajam kāds ir parādā vai arī ja kādu citu iemeslu dēļ viņa manta atrodas pie citas personas, tad šai mantai var uzlikt arestu. Ja runa ir par parādiem, tad brīdī, kad šis parāds tiek segts, tas netiek atdots apsūdzētajam, bet gan ieskaitīts noteiktā kontā, kurā glabājās arestētā nauda. Parādsaistības netiek arestētas, bet gan tā manta vai nauda, kas konkrētā brīdī nav esoša, bet kura minēta parādsaistībās. Šāda prakse mēdz būt sevišķi saistībā ar banku kontiem. Piemēram, ja arī cilvēkam bankas konts konkrētā brīdī ir tukšs, bet kontam uzlikts arests, tad tur nauda var tikt ieskaitīta, bet nevar tikt izskaitīta. Šāda sistēma pastāv."

Ģenerālprokuratūrai Neatkarīgā vaicāja, vai prokuratūra patiešām ir arestējusi pienākumu atdot parādu: vai ar šādu arestu prokuratūra neiesaistās komercstrīdā, kurš risināms civiltiesiskā kārtībā: kā prokuratūra uzraudzīs arestēto parādu; vai par uzraugu šim parādam arī nozīmēts ārvalstu advokāts Rudolfs Meroni? Ģenerālprokuratūras preses sekretārs Andrejs Vasks atbildēja: "Lieta ir nodota tiesai. Tāpat kā līdz šim mēs neiesaistāmies šādu ar kriminālprocesu saistītu jautājumu apspriešanā vai pierādījumu analīzē ārpus tiesas zāles. Prokurors uzskata, ka tiesa ir spriežama tikai un vienīgi tiesas zālē Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

 

Šķēle kritizē valsts budžetu un aicina negraut pensiju sistēmu

LETA  10/18/08    Tautas partijas (TP) 11.kongresā ar plašu ekonomiskā stāvokļa analīzi uzstājās TP dibinātājs Andris Šķēle kurš kritizēja nākamā gada valsts budžeta projektu un nāca klajā ar ierosinājumu negraut pensiju sistēmu.

Šķēle pauda viedokli, ka valdība nav pietiekami rūpīgi izstrādājusi likumu paketi, kas pavada 2009.gada valsts budžeta projektu. Pēc viņa domām valdībai ir jārūpējas, lai Latvijas ekonomika būtu dinamiska un balstīta uz modernām tehnoloģijām un neatgādinātu "rindu pēc bezmaksas zupas."

Šķēle norādīja, ka kadastrālā vērtība tika pārvērtēta laikā, kad plauka spekulācijas ar nekustamajiem īpašumiem, tāpēc tā ir noteikta pārmērīgi augsta. Savukārt Latvijas Banka, pēc Šķēles teiktā, nepilda savu likumā noteikto galveno pienākumu, saglabāt cenu stabilitāti valstī. Viņaprāt tā pēdējā laikā ir koncentrējusies uz publiskām attiecībām, kuras tai veicoties labāk.

Šķēle uztvēra, ka Latvijas ekonomikai pašreiz ir trīs uzdevumi, "produktivitāte, produktivitāte, produktivitāte." Lai to panāktu pēc Šķēles domām ir jāgroza vairāki likumi.

Nesen pieņemtais Maksātnespējas likums nekādi neaizsargā mazo investoru intereses, kuriem ir cerības saņemt tikai 30 santīmus no katra ieguldīta lata, pie tam triju gadu laikā. Likumi arī neveicina peļņas reinvestēšanu un jauna kapitāla piesaisti ražošanai. Liels slogs ekonomisko grūtību laikā uzņēmējiem ir soda sankcijas, kas ir par laikā nesamaksātajiem nodokļiem.

Krīzes laikā visvairāk pazaudēšot vidusšķira, kura ir valstu donors labējām, konservatīvajām partijām. Īpaša gādība ir jāizrāda par pedagogiem un medicīnas darbiniekiem, kuri nespēj saglabāt iepriekšējo gadu dzīves līmeni. Savukārt lauksaimniecību apdraud sīko saimniecību īpatsvars un tas, ka laukos ir pārāk maz industriālo zemnieku.

Jau ziņots, ka kongresā notiks TP priekšsēdētāja, valdes, revīzijas komisijas un goda tiesas vēlēšanas, saskaņā ar statūtiem kongresa darbā jāpiedalās vismaz pusei no TP biedriem. TP 27 reģionālajās nodaļās apvienojušies 1667 biedri, 16 biedru kandidāti un gandrīz 5000 atbalstītāju. Kopumā darbam kongresā deleģēti 756 partijas biedri.

Kongresā par paveikto darbu atskaitījās TP līdzšinējais priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Vārds tika dots ārlietu ministram Mārim Riekstiņam (TP), kurš dalījās pārdomās par Latvijas valsts ārpolitiku, tostarp arī par sabiedrībā pretrunīgi vērtēto Abrenes "atdošanu", mūsu valsts viennozīmīgo nostāšanos Gruzijas pusē tās militārajā konfliktā ar Krieviju. Riekstiņa runu noklausījās arī 15 ārvalstu vēstnieki, kuri uzaicināti apmeklēt TP kongresu.

 

Latvijas visbagātākie – Lembergu ģimene, Kargins un Krasovickis

TVNET   10/20/08    Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimene un „Parex bankas” lielākie īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis ir Latvijas visbagātākie cilvēki - to rāda žurnālā „VIP Lounge” publicētais jaunais Latvijas 100 visbagātāko cilvēku saraksts.

„Baltic Screen” veidotais Latvijas bagātāko cilvēku pirmais simtnieks sastādīts, izmantojot korporatīvo finanšu kompānijas „Laika stars” radīto metodoloģiju un veiktos aprēķinus, un rāda, ka krīzes vēsmas Latvijas visbagātāko cilvēku vidū vēl nav īsti vērojamas: pirmā simtnieka dalībnieka vidējā „vērtība” gada laikā ir pieaugusi no 26,5 līdz 31,7 miljoniem latu.

Latvijas visbagātāko cilvēku saraksta dalībnieku kopējās īpašumu vērtības pieaugums gada laikā ir bijis vēl iespaidīgāks – vairāk nekā pusmiljards latu, sasniedzot 3,17 miljardus latu. Latvijas desmit visbagātāko cilvēku kopējā „vērtība” ir gandrīz trešā daļa no šīs summas – 1,32 miljardi latu.

„Parasti krīze asociējas ar grūtu periodu, kura laikā par galveno kļūst izdzīvošanas stratēģija, tomēr „Laika stara” eksperti rosina uztvert krīzi kā virzītājspēku, jo tam, kas veiksmīgi spējis mīkstināt ekonomiskās krīzes ietekmi vai arī sekmīgi pārvarējis sava biznesa krīzi, paveras jaunas iespējas,” vērtējot īpašumu vērtēšanas rezultātus, saka „Laika stara” valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko.

„Parex bankas” līdzīpašnieku Valēriju Karginu Latvijas bagātāko cilvēku saraksta pirmajā vietā šogad nomainījusi Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimene (Aivars, Anrijs un Līga Lembergi), kuru īpašumu kopvērtība tiek lēsta ap 260 miljoniem latu. Tas ir par 202 miljoniem latu vairāk nekā gadu iepriekš, taču šis straujais kāpums, kā norāda saraksta autori Lato Lapsa un Kristīne Jančevska, skaidrojams nevis ar strauju īpašumu vērtības pieaugumu, bet gan prokuratūras čaklo darbu Lembergu ģimenes patieso īpašumu noskaidrošanā.

Nozīmīgi pieaudzis arī saraksta otrās vietas ieguvēja – „Parex bankas” vadītāja Valērija Kargina īpašumu novērtējums: pirms gada tas bija 105 miljoni latu, bet nu – jau 220 miljoni. Taču jau atkal šis kāpums izskaidrojams nevis ar strauju īpašumu vērtības pieaugumu, bet gan veiksmīgi atrisinātu mantas dalīšanas procesu laulību šķiršanas prāvas ietvaros. V. Kargina kompanjonam Viktoram Krasovickim, kurš sarakstā ieņem trešo vietu, īpašumu kopvērtība gada laikā pieaugusi tikai par četriem miljoniem latu – līdz 207 miljoniem.

Nākamās vietas sarakstā ieņem „Liepājas metalurga” lielākais īpašnieks Sergejs Zaharjins (īpašumu vērtība – 114 miljoni latu), pazīstamais uzņēmējs Kirovs Lipmans un viņa dzīvesbiedre Anna Lipmane (103 miljoni latu) un „Rietumu bankas” lielākais Latvijas līdzīpašnieks Leonīds Esterkins (93 miljoni latu). Seko vēl divi baņķieri – „Aizkraukles bankas” īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis (attiecīgi 92 un 90 miljoni latu), ievērojamu Rīgas nekustamo īpašumu saimnieks, ASV jurists Justs Karlsons (86 miljoni latu) un „Fēniksa” spēļu zāļu līdzīpašnieks Jānis Zuzāns (58 miljoni latu).

Kā rāda jaunais 100 visbagātāko Latvijas cilvēku saraksts, ienesīgākās miljonu pelnīšanas jomas pērn bijušas tirdzniecība – 24 pārstāvji pirmajā simtniekā (pirms gada – tikai 12), nekustamie īpašumi – 16 pārstāvji pirmajā simtniekā (skaits būtiski sarucis – pirms gada bija 23) un smagā rūpniecība – 13 pārstāvji pirmajā simtniekā (pirms gada šī joma nebija pat pirmajā piecniekā). Tikai pēc tam seko finanses, tranzīts, pārtikas rūpniecība un meža nozare.

Latvijas bagātāko cilvēku pirmā simtnieka dalībnieka vidējais vecums ir nepilni 48 gadi, un trīs visjaunākie pirmajā simtniekā ir baņķieris Oļegs Fiļs, meža nozares uzņēmējs Uldis Mierkalns un O. Fiļa kompanjons Ernests Bernis. Savukārt trīs gados vecākie ir būvnieks Jānis Lancers, mecenāts Vilis Vītols un pazīstamais uzņēmējs Kirovs Lipmans.

Žurnāls „VIP Lounge” iznāk gan latviešu, gan krievu valodā, tā izdevējs ir izdevniecības nams „Petits”.

 

Neviens negrib pirkt piektdaļu mašīnbūves rūpnīcas

NRA   10/21/08    Valstij piederošo a/s «Jelgavas mašīnbūves rūpnīca» akciju kārtējā izsole beigusies bez rezultātiem – 453 516 akcijas jeb 20,85% a/s pamatkapitāla pārdot nav izdevies, vēstī portāls "Jelgavniekiem".

Par šo akciju paketi valsts vēlējās iegūt vismaz 680 274 latus jeb 1,50 latus par vienu akciju, taču izsolei nepieteicās neviens pretendents.

Tagad Privatizācijas aģentūras valde lemšot par nākamās izsoles rīkošanu, kurā izsolāmajām akcijām jau būs jāpiemēro mazāka cena. Ja arī šī izsole neizdosies, būšot jārīko izsole ar lejupejošu cenu, ziņo LETA, atsaucoties uz PA sabiedrisko attiecību speciālisti Aneti Frīdenšteinu-Brīdiņu.

 

Godmanis prognozē strauju bezdarba pieaugumu

DELFI   10/22/08    Tuvākajā laikā Latvijā strauji varētu pieaugt bezdarbs, trešdien atzina premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), kurš sola darīt visu, lai atbildīgie dienesti būtu gatavi tam.

Godmanis trešdien LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja, ka situācija mainās ik pa dienai, taču premjers tai sekojot līdzi. Patlaban zināms, ka vairs nav atrodamas vakances pārdevējiem un pavāriem, arī sētniekus un apsargus vairs darbadevēji nemeklējot tik daudz. Tas liecinot par to, ka vislielākās grūtībās varētu nonākt mazkvalificētais darbaspēks, atzina premjers.

Viņš norādīja, ka valdība jau par to domājot un viņam ir notikušas tikšanās ar Labklājības un Izglītības un zinātnes ministrijām, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūru par iespējām radikāli mainīt pašreizējo bezdarbnieku pārkvalifikācijas sistēmu. Pēc premjera teiktā, bezdarbniekiem vairs netiks cauru dienu mācīts apieties ar datoru, bet gan piedāvātas iespējas apgūt kādu profesiju profesionālās izglītības skolās un tehnikumos.

Jau vēstīts, ka septembrī Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) bija reģistrēti 57 644 bezdarbnieki un kopējais bezdarba līmenis valstī sasniedzis 5,3%.Mēneša laikā bezdarbnieku skaits Latvijā ir palielinājies par 1311 cilvēkiem jeb 0,1 procentpunktu.

 

Trešdaļai iedzīvotāju kāds ģimenes loceklis zaudējis darbu

DELFI   10/22/08    Gandrīz trešdaļu iedzīvotāju ģimenes ir skārusi štata samazināšana darba vietās, liecina "CV Market" veiktā elektroniskā aptauja. Tikmēr nodarbinātības valsts aģentūra prognozē, ka bezdarbnieku skaits vēl augs.

"CV Market" veiktā aptauja liecina, ka 32% no respondentiem vai viņu ģimenes ir skārusi štatu samazināšana darba vietā. 68% aptaujāto nav skārusi štatu samazināšana, taču gandrīz puse no tiem - 32% pazīst vismaz vienu cilvēku, kas ir atlaists pēdējā laikā.

Vairāk par pusi - 59% - gatavi streikot savā darba vietā ar mērķi pieprasīt lielāku atalgojumu, taču 27% no tiem nav pārliecināti vai kolēģi atbalstīs viņu iniciatīvu streikot. 16% nav gatavi streikot, jo viņus apmierina algas apjoms, savukārt 25% respondentu izvēlējušies atbilžu variantu "lai streiko citi".

57% aptaujāto plāno mainīt darbu tuvākā gada laikā, kaut gan 26% negrasās mainīt darbu, jo nav pārliecināti, ka ir iespēja atrast labu darbu. Savukārt 17% to nemeklēs, jo ir apmierināti ar tagadējo darbu.

Jautāti, vai darba maiņas gadījumā tiktu izvēlēts darbs citā valstī, tikai 16% atbildējuši apstiprinoši, 39% noteikti nebrauktu strādāt ārzemēs, bet 45% vēl nav izlēmuši.

Tikmēr Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Baiba Paševica laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" atzinusi, ka jau šobrīd uz vienu darbavietu pretendē septiņi bezdarbnieki, un nākotnē bezdarbnieku skaits vēl varētu pieaugt.

 

Sērīgo prognožu laiks

Anita Daukšte,  NRA   10/23/08    Ministru prezidents Ivars Godmanis ir izteicis bēdīgas prognozes par bezdarba pieaugumu mūsu valstī. Tiešām – bezdarba lēns, bet nepielūdzams pieaugums ir kā nenovēršama realitāte.

Godmaņa izteikumi šajā kontekstā ir vien acīmredzamā atkārtojums. Lai nekritizētu Ministru prezidentu par biedējošas statistikas atkārtošanu ar traģisku un norūpētu vaigu, bija jālasa tālākā ziņa par to, ka valdība "par to jau domājot" un jau ir sākusi konsultācijas ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvjiem par iespējām radikāli mainīt bezdarbnieku pārkvalifikācijas sistēmu.

Taču iepriecinošais teikums, ka valdība par to jau domā, diemžēl liek atcerēties neseno vēsturi, kad Aigara Kalvīša valdība līdzīgā mērcē domāja par tiem, kas pēc Eiropas Savienības darba tirgus atvēršanās bariem vien devās uz Īriju, Lielbritāniju u. tjpr. tādējādi teju atstājot tukšus daudzus lauku rajonus. Valdība domāja, domāja, bet tā arī neko neizdomāja. Tika veidoti pētījumi, kuros tika izpētīts, ka cilvēki aizbrauc. Viņu skaits tā arī netika apzināts, tas svārstījās un svārstās joprojām robežās "no–līdz". Tikpat teorētiski kā pirms trim gadiem ir aprēķini, cik tad cilvēku tagad, kad Eiropas Savienības valstu ekonomika strauji sabremzējas savā izaugsmē, varētu atgriezties Latvijā, lai grūstītos tajā pašā darba tirgū, kur briest lielas problēmas. Visiem pētījumiem un secinājumiem nebūtu ne vainas arī tad, ja vien tie visi nenāktu par vēlu un visas reakcijas nebūtu kā palēninātā filmā. Ekonomikas ministrija, kuras uzdevums būtu ekonomikas plānošana un politikas veidošana uz tamlīdzīgu prognožu pamata, svinīgi gulēja gan tad, gan arī joprojām, jo atkal jau par bezdarbu runā vien visurklātesošais un par visu viedokli izsakošais Ministru prezidents Ivars Godmanis, nevis ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards.

Un ko gan var teikt arī par šo valdību un tās prognozēšanas spējām ekonomikas jomā, ja vēl gada pirmajā pusē tā paņēma naudu no bezdarbnieku pārkvalifikācijas budžeta, lai salāpītu ielāpus pabalstu un pensiju jomā. Tātad prognozēšanas un plānošanas māka šajā jomā bija stipri klibojusi. Diez ko jau arī nepārliecina citi izteiku-mi – nu kā var vaimanāt, ka bezdarbs pieaug, ja vēl pirms mēneša tā pati valdība ir stingri paziņojusi par nepieciešamību atlaist no darba ierēdņu armiju un vēl citus valsts sistēmā strādājošos? Tas liek domāt – vai nu kreisā roka nezina, ko dara labā, vai arī ir bijusi pārliecība, ka ierēdņu štatu samazināšana ir vien tāds papīra pasākums, kam nav īsti ne sakara, ne arī ietekmes uz darba tirgu.

Protams, straujš uzņēmumu maksātnespējas pieaugums, IKP pieauguma straujais palēninājums un iespējamais kritums ir ļoti likumsakarīgi simptomi bezdarba pieaugumam. Šogad ir notikušas vairākas lokālas katastrofas nodarbinātības jomā – REBIR Rēzeknē, trikotāžas ražotāji Ogrē... Un ja nu tas pats vēl notiek – nedod, Dievs! – ar Liepājas metalurgu Liepājā? Bezdarbnieku pārkvalifikācijas programmas, par kurām aprunājies Godmanis ar IZM un NVA, šeit ir kā tāds plāksteris mironim, jo par ko gan lai pārkvalificējas, ja ekonomiskā pagrimuma apstākļos nekas lāga nefunkcionē? Pārkvalifikācija ir lietderīga lieta, ja vienas nozares uzņēmumu vietā uzplaukst citas nozares uzņēmumi. Bet nu diez vai visi varēs un gribēs pārkvalificēties par mantu pieņēmējiem lombardā.

Drīzāk valdībai būtu jāpārskata normatīvie akti; vai ir pietiekami strādājošo sociālās aizsardzības mehānismi, vai viss ir kārtībā ar likumdošanas ievērošanu bezdarba gadījumos uzņēmumu maksātnespējas rezultātā. Varbūt šajā jomā ir neatbildētie jautājumi, kas var pastiprināt sociālo katastrofu strauja bezdarba pieauguma gadījumā? Varbūt Latvijai ir jāpārskata viesstrādnieku ievešanas politika, vēl paaugstinot finansiālo latiņu ievestā darbaspēka gribētājiem?

Savs darbs šajā jomā jau sen būtu darāms Reģionālās attīstības, Ekonomikas un Labklājības ministrijām. Bet tās pagaidām sūta pa priekšu Godmani ar sērīgām prognozēm.

 

Kazino Fondu tirgus krahs

Bens Latkovskis, Nedēļa  10/23/08    Pasaules lielāko fondu biržu indeksi gāžas lejup ar vēl nebijušu ātrumu. Pēc pasaules mērogiem mikroskopiskās Rīgas Fondu biržas rādītāji nav izņēmums. Kā šis fondu tirgus krahs ietekmē reālo ekonomiku?

Lai kā arī brīvā tirgus apoloģēti skandētu, cik tas ir ideāls saimniekošanas modelis, pašreizējā pasaules finanšu krīze norāda uz virkni nepilnību, kuras, laikam ritot, ne tik vien kā nav izdevies novērst, bet, gluži otrādi, ieguvušas jo kroplīgākus apveidus. Runa ir par spekulatīvo darījumu arvien pieaugošāku ietekmi uz reālo ekonomiku. Kad televīzijā redzam Ņujorkas fondu biržas darījumu zāles drudžaino darba ritmu un fonā diktors stāsta, ka naftas cena sasniegusi kārtējo maksimumu vai dolārs nokrities līdz vēsturiskajam minimumam, gribas iebilst – ko jūs rādāt fondu biržu? Tur taču naftu vai valūtu netirgo.

Adrenalīna avots – spēle biržā

Taču, ja skatāmies pēc būtības, nekā jau pārlieku nepareiza nav. Ņujorkas biržas slīdošā tablo un brokeru nervozo izkliedzienu vietā tikpat labi varētu rādīt spēļu automāta simbolisko zīmju griešanos ar fascinējošo skaņas pavadījumu fonā. Galu galā – gan fondu, gan preču, gan valūtu biržās tirdzniecība ar reālu naftu, akcijām vai valūtām veido tikai dažas procenta desmitdaļas. Ja vēl pirms gadiem desmit šis īpatsvars bija gandrīz procents, tagad, arvien plašāk izplatoties interneta tīklam, tas sasniedzis pavisam niecīgus apmērus. Miljoniem parastu darba rūķu vakaros pēc darba, atlaižoties uz dīvāna iepretim televizoram, reklāmu starplaikos izklaidējas, uzspēlējot biržā. Reāli nekas netiek nedz pirkts, nedz pārdots. Notiek spēle uz vērtspapīru vai preču cenu un valūtu kursu svārstībām. Internets un neskaitāmas investīciju kompānijas šādu iespēju ne tikai sniedz, bet arī ar uzbāzīgu reklāmu mudina darīt, piedāvājot simtiem tūkstošu lielus kredītus, iemaksājot tikai kādu tūkstoti. Praksē tas izskatās tā, ka tu vari veikt operācijas par milzu summām, taču, tiklīdz cenu svārstību rezultātā esi zaudējis iemaksāto tūkstoti, kredīts automātiski aizveras, un, lai turpinātu spēli, konts jāpapildina ar jaunu tūkstoti – gluži kā spēļu automāta badīgajā atverē jāiegrūž jauna banknote.

Ja Latvijā tā vēl nav masveida parādība, tad ASV tā jau kļuvusi par ikdienu, tāpat kā pasūtīta pica, skatoties vietējās beisbola komandas spēles pārraidi. Te jāņem vērā, ka atšķirībā no Latvijas, kur dažādi "feniksi" un "zilie dimanti" ir atrodami uz katra stūra, ASV legāli pieejamas azartspēles ir tikai Nevadas pavalstī rietumos un Atlantiksitijā austrumkrastā. Arī citur pasaulē azartspēles nav tik pieejamas kā pie mums, un tur arvien lielāku popularitāti iemanto spēle biržā.

Protams, šie spēlētāji veido nenozīmīgu darījumu apjomu kopējā sistēmā, taču šeit to pieminu vienīgi, lai ilustrētu spekulatīvā tirgus faktisko atrautību no reālajiem ekonomiskajiem procesiem. Personiski pazīstu cilvēkus, kuri spekulē Forex valūtas tirgos, absolūti ignorējot jebkādus ekonomiskos rādītājus un pilnīgi par tiem neinteresējoties. Darījumus viņi veic, vienīgi balstoties uz pašizgudrotām formulām un sistēmām – gluži kā savulaik Dostojevskis pie ruletes galda Bādenbādenes kazino. Reiz viens šāds cilvēks mani mēģināja vairākas stundas pārliecināt, ka izstrādājis datorprogrammu, kas ļauj nekļūdīgi vinnēt valūtas tirgos. Tagad, kad centos viņu sazvanīt, lai uzzinātu, kā veicies šajos nemierīgajos finanšu satricinājumu laikos, telefons bija atslēgts.

Nav ne mazāko šaubu, ka ar līdzīgu datorprogrammu izstrādi pasaulē nodarbojas miljoniem ļaužu. Gadiem rakstot par finanšu tirgiem un kontaktējoties ar tā dēvētajiem ekspertiem, sarunai ievirzoties atklātākā gultnē, viņi atklāti ņirgājas par visām Hanna līknēm, Fibonuči mākoņiem un tamlīdzīgām pseidozinātniskām blēņām, kuras zinātgribošiem studentiem sprauž ausīs dārgās ekonomikas augstskolās labi pelnoši profesori. Interesanti, ka šie profesori un finanšu eksperti naudu pelna, mācot studentus vai sniedzot konsultācijas "investoriem", nevis paši darbojas finanšu tirgos, liekot lietā minētās "gudrības". Tas, protams, viņus netraucē katru dienu izplatīt detalizētas, uz it kā zinātniskām metodēm balstītas rekomendācijas, kā rīkoties. Tagad jau bankrotējusī investīciju kompānija Lehman Brother gadu desmitiem publicēja šādas relīzes, un šā giganta analīzes pārpublicēja pasaules lielākās ziņu aģentūras. Arī es, rakstot par finanšu tirgiem, uz šo kompāniju atsaucos kā neapstrīdamu autoritāti. Tagad mēs redzam, cik patiesībā vērtas ir šīs formulām un grafikiem pārpilnās analīzes.

Bilances caurumus aizlāpa ar solījumiem

Ar to negribu teikt, ka starp reālo ekonomiku un visiem šiem spekulatīvajiem tirgiem nav nekādas saistības. Patiesībā gluži otrādi – šī saistība ir lielāka, nekā tai vajadzētu būt. Turpinot analoģiju ar azartspēlēm – ilgstoši spēlējot spēļu automātu, jūs noteikti zaudēsiet, jo automāts ir ieprogrammēts izmaksāt tikai noteiktu procentu no iemaksātās summas. Spēlējot ilgstoši biržā, gandrīz tikpat droši var apgalvot, ka vinnēsiet, jo pasaules ekonomika, par spīti regulārajām krīzēm, ilgtermiņā uzrāda augšupejošu tendenci. Runa šeit ir tieši par fondu tirgu. Vienkāršības labad neaplūkosim gadījumus, kad tiek spēlēts uz pazemināšanos.

Tieši šī pārliecība, ka vērtspapīru cenas tikai pieaugs, rada visnepatīkamākās sekas, jo arvien lielāku svaru pasaules ekonomikā ieņem vērtspapīri, kuru vērtību faktiski nosaka pieprasījuma–piedāvājuma veidā noformulētais tirgus dalībnieku kolektīvais balsojums. Kāda ir šā balsojuma kvalitāte, mēs katrs varam pārliecināties, paskatoties uz mūsu priekšstāvjiem Saeimā.

Ja pasaules finanšu sistēma balstītos tikai uz akcijām un obligācijām, tā vēl būtu salīdzinoši maza bēda. Lieta tāda, ka arvien lielāku nozīmi iegūst vērtspapīru atvasinājumi, tā dēvētie derivatīvi. Kas tie tādi, bez puslitra jums daudzmaz saprotami nepastāstīs neviens finanšu eksperts. Rupji sakot, tie ir solījumi kaut kad nākotnē atpirkt apķīlātus vērtspapīrus. Nelaime tā, ka šie solījumi tiek tirgoti tālāk jau kā reāli vērtspapīri un ieskaitīti finanšu iestāžu aktīvos. Vienkārši runājot, tiek veidotas uz solījumiem būvētas finanšu piramīdas pēc visbanālākajiem Latgalītes un Ābelītes paraugiem. Tikai ar astronomiski lielāku piesaistīto kapitālu. Šīs piramīdas sāk brukt, kad tirgus pārstāj augt un vairs nav iespējas šos derivatīvus pārfinansēt, ko līdz šim varēja izdarīt, izmantojot tirgus augšupejošās tendences.

Tirgus kapitalizāciju nosaka kolektīvais balsojums

ASV, tāpat kā Latvijā pēdējos sešos gados, ļoti strauji auga nekustamā īpašuma tirgus. Cenas sasniedza nebijušus līmeņus, un kādā jaukā brīdī tirgus dalībnieku eiforisko noskaņojumu nomainīja bažīgs nemiers. Kāpēc cenas ir uzskrējušas debesīs, un cik tās atbilst reālajai situācijai? Kā jau minēju, mūsdienās vairāk nekā jebkad agrāk (informatīvās aprites apjoma dēļ) tirgu ietekmē kolektīvie balsojumi. Noskaņojumam mainoties, mainās visu tirgus dalībnieku uzvedība. Sākot no investīciju gigantiem, kur direktoru padomes sēdēs tiek lemts par miljardiem lielu resursu izvietošanu, un beidzot ar tirgus spēlētāju, kurš veic operācijas internetā.

Apjausma, ka hipotekārais tirgus ir uzpūsts, pirmās tā cenu korekcijas pazīmes izraisīja likumsakarīgu lūzumu investoru apziņā. ASV atšķirībā no Latvijas investori ir lielākā iedzīvotāju daļa, ieskaitot bērnus, kuri jau no dzimšanas tiek apdrošināti, pārapdrošināti un uz kuru vārda tiek veidoti visdažādākie uzkrājumi. Gandrīz ikvienam vidusmēra pilsonim ir savs vērtspapīru portfelis, iemaksas pensiju fondos, hipotekārais un patēriņa kredīts un gūzma citu finansiālu saistību un uzkrājumu. Ja absolūti lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai ir pilnīgi vienaldzīgi kaut kādi biržu indeksi, tad ASV situācija ir radikāli atšķirīga, jo no šo indeksu rādītājiem ir atkarīga indivīdam piederošo kapitālu faktiskā vērtība, kas nodrošina viņa reālo rocību.

ASV fondu tirgus veselību mēra pēc trim galvenajiem indeksiem: Dow Jones Industrial Average, kas ir 30 lielāko un vecāko kompāniju akciju vērtības apkopojums, NASDAQ Composite, kurā ir ietvertas lielākās augsto tehnoloģiju kompānijas, un S&P 500, kas, kā jau pēc nosaukuma redzams, apkopo 500 lielāko kompāniju akciju vērtību. Visu šo indeksu rādītāji ir nokritušies zemākajā līmenī kopš 2004. gada. Turklāt tie ir noslīdējuši zem psiholoģiski ļoti sensitīvām atzīmēm. Tā Dow Jones ir būtiski krities zem 10 000 atzīmes (vēl gada sākumā tas bija stabili virs 12 000), savukārt NASDAQ – zem 2000, kas pēc 2004. gada, šķita, nenotiks vairs nekad. Taču tāds vēsturē vēl nebijis fondu tirgus sarukums ir realitāte, ar kuru jārēķinās. Ja visa ASV finanšu sistēma ir būvēta uz spekulatīvā kapitāla plūstošo smilšu pamata, nav brīnums, ka, tai brūkot, cieš arī pārējā pasaule.

Mūs visvairāk interesē, kā visi šie satricinājumi skars Latviju. Šeit nevar nepiekrist Finanšu kapitāla un tirgus komisijas priekšsēdētāja vietniekam Jānim Brazovskim, kas apgalvo, ka Latvijas banku sistēmu un finanšu sektoru šī krīze ietekmēs pavisam maz vai neietekmēs nemaz. Tieši Latvijas finanšu sistēmas apbrīnojamās atpalicības dēļ. Faktiski Latvijas finanšu sistēma ir primitīvāka nekā tā, kuru 19. gadsimta vidū, sēžot Londonas muzejā, aprakstīja Kārlis Markss savā fundamentālajā darbā Kapitāls. Turklāt Latvijas bankas bija jau krietni apsvilinājušās, savulaik azartiski spēlējot Krievijas vērtspapīru tirgū, un ir iebiedētas ielaisties šaubīgās finansiālās kombinācijās.

Ja banku sistēmu pasaules finanšu krīze tieši varētu arī neskart, tad par Latvijas ekonomiku kopumā to gan nevarētu teikt. Tā noteikti atstās iespaidu divos galvenajos veidos. Pirmkārt, samazināsies kredītresursu pieejamība, un, otrkārt, saruks gan ārējais, gan iekšējais pieprasījums. Citiem vārdiem, iedzīvotāji varēs tikai priecāties, ja viņu reālais dzīves līmenis nekritīsies. Proti, tas, par ko es brīdināju pirms gada, kad opozīcija skaļi brēca – valstī esot krīze pie IKP divciparu pieauguma un 30% ikgadējā algu palielinājuma. Par šādiem rādītājiem tuvākos gadus varam pat nesapņot, un lamāt par to Kalvīti vai Godmani ir tikpat gudri, kā nostāties kalna galā un ar dakšām mēģināt apturēt saules kustību pie debess juma.

***

Viedokļi

Daiga Auziņa-Melalksne, NASDAQ OMX Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja

Biržās akciju cenas veidojas no pieprasījuma un piedāvājuma, un biržas cenu šodienas situācijā varētu saukt par "ātro realizācijas vērtību", nevis uzņēmuma ilgtermiņa vērtību. Cenu kritums šobrīd visvairāk ietekmē tos investorus, kuriem ir svarīga tieši šī "ātrā realizācija vērtība". Ilgtermiņa investorus notiekošais iespaido mazāk, lai gan psiholoģiski ir ļoti grūti ignorēt sliktās ziņas.

Akciju cena tiešā veidā neietekmē uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītājus. Parasti ir otrādi – uzņēmumu darbības rādītāji un citi faktori atspoguļojas akciju cenā. Līdz ar to nav pamata tāda veida bažām, ka akciju cenu kritums var atstāt tiešu iespaidu uz uzņēmuma apgrozījumu vai peļņu. Desmit karātu briljants paliek tas pats briljants pat tad, ja kāds to pārdod par simts latiem. Akciju cena vienkārši rāda, cik daudz attiecīgajā brīdī investori ir gatavi maksāt, lai kļūtu par konkrētā uzņēmuma daļu īpašniekiem.

Jānis Praņēvičs, Parex Asset Management vecākais akciju analītiķis

Pasaules finanšu krīzes ietekme uz Rīgas Fondu biržu ir bijusi graujoša, un OMX Riga indekss mēneša laikā ir nogāzies par veseliem 40%. Pēdējā mēneša griezumā vislielākos zaudējumus ir piedzīvojusi Latvijas kuģniecība, kas ir zaudējusi teju pusi savas kapitalizācijas, taču arī citu kompāniju akcijas ir dziļos mīnusos. Savukārt gada griezumā bilde ir vēl drūmāka, un OMX Riga indeksa zaudējumi sasniedz 60%, bet atsevišķu kompāniju akcijas (SAF Tehnika, Olainfarm, Valmieras Stikla šķiedra, Latvijas balzams) ir zaudējušas teju 80% savas vērtības.

Problēmu sakne ir notikumi pasaules finanšu tirgos, respektīvi, ass likviditātes un banku savstarpējas uzticības trūkums, kas ir padarījis finanšu resursus dārgus un grūti pieejamus. Bažas par to, kura banka būs nākamā, kas neizturēs smagos apstākļus, un kā tas ietekmēs ekonomiku kopumā, ir radījusi paniku finanšu tirgos, un investori ar steigu pārdod visus riskantos aktīvus. Turklāt jau vismaz gadu visā pasaulē ir vērojama investoru naudas aizplūšana no akciju fondiem, kas vēl vairāk pastiprina spiedienu uz akciju cenām, jo fondu pārvaldītāji ir spiesti pārdot akcijas, lai izmaksātu investoriem to ieguldījumus.

Krasais akciju cenu kritums pirmām kārtām ietekmē tos uzņēmumus, kas ir plānojuši piesaistīt biržā papildu kapitālu, jo, sarūkot to vērtībai, samazinās arī apjoms, ko tie var piesaistīt. Otrkārt, cieš arī uzņēmumu īpašnieki, kas plāno pārdot savas uzņēmuma daļas; taču, ja šādu plānu tiem nav, akciju cenu kritums tos neietekmē – tāpat kā dzīvokļu cenu kritums neietekmē tā īpašnieku līdz brīdim, kad viņš vēlas to pārdot. Protams, cieš arī investori, kas ir iegādājušies šo uzņēmumu akcijas. Savukārt, ja uzņēmumam nav plānu piesaistīt kapitālu biržā, tā akciju cenas kritums tā ikdienas darbību nekādi neietekmē.

Jānis Jankovskis, Swedbank vērtspapīru brokeris

Pasaules akciju tirgos pastāvošās negatīvās tendences nevarēja neietekmēt arī pašmāju akciju tirgu, līdz ar to Rīgas Fondu biržu raksturojošais indekss OMXR ir sarucis par vairāk nekā 47% no gada sākuma. Pēdējā mēneša laikā, aktualizējoties pasaules finanšu krīzei, kritums Rīgas Fondu biržā bija jo īpaši straujš, kam par iemeslu bija gan vājā tirgus likviditāte, gan arī lielāku institucionālo investoru trūkums, kā rezultātā pat mazu tirdzniecības apjomu gadījumā akciju cenas strauji ripoja lejā. Protams, arī makroekonomiskās problēmas gan Latvijā, gan mūsu kaimiņvalstīs nevairoja investoru optimismu, līdz ar to arī nebija vērojama jebkāda lielāka ārvalstu investoru interese par Latvijas akciju tirgu, arī pašmāju investori lielākoties ieturēja nogaidošu pozīciju.

 

Pirmo reizi pēdējos gados ievērojami sarukusi banku peļņa

DELFI   10/24/08    Salīdzinājumā ar aizvadītā gada pirmajiem trim ceturkšņiem banku peļņa šī gada pirmajos deviņos mēnešos ir sarukusi par 23%, secinājusi Finanšu kapitāla un tirgus komisija. Tas ir krasā pretstatā pēdējos gados novērotajai situācijai, kad bankas guva ievērojamu peļņu.

Komisija portālam "Delfi" norāda, ka, piemēram, salīdzinot visu 2006. un 2007. gadu banku peļņa pieauga par 40%. Tikai nedaudz mazāka tā bija salīdzinot 2006. un 2005. gadu. Tad banku peļņa bija 37,7%, savukārt salīdzinot 2004. un 2005. gadu pat 66,4%.

Komisija gan uzsver, ka šis nav pirmais gadījums atjaunotās Latvijas vēsturē, kad kredītiestāžu peļņa būtu sarukusi. Līdzīga situācija bijusi novērojama 1990. gadu beigās.

Kopumā šogad Latvijas banku peļņa līdz oktobra sākumam bijusi 206 miljoni latu.

Tomēr komisija portālam "Delfi" atzīmē, ka līdz ar nedrošo kredītu apmēra pakāpenisku pieaugumu un vispārēju ekonomikas lejupslīdi, tā prasīs bankām palielināt uzkrājumus nedrošajiem kredītiem. Komisija paredz, ka līdz gada beigām uzkrājumu līmenim nedrošajiem kredītiem būtu jāsasniedz 2% no kredītu kopsummas. Savukārt līdz septembra beigām bankas bija izveidojušas uzkrājumus nedrošajiem kredītiem 0,86% apmērā no kredītu summas. Vēl otrajā ceturksnī uzkrājumi bijuši 0,7% apjomā.

Kopumā komisija banku finansiālo stāvokli raksturo kā stabilu, jo kapitāla pietiekamības un likviditātes rādītāji ir stabili un pārsniedz normatīvajos aktos noteikto minimumu. Latvijas banku likviditātes rādītājs septembra beigās bija 49,1%, kamēr normatīvajos aktos pieprasīti 30%, savukārt banku vidējais kapitāla rādītājs bijis 12,3%, kamēr minimālā prasība ir 8%.

Bažas par Latvijā esošo banku finansiālo stāvokli izsauca sarežģītā globālā situācija pasaules finanšu tirgū. Vēl vairāk tās pastiprināja oktobra sākumā izplatījušās baumas par atsevišķu banku finansiālajām problēmām, kuras gan noliedza gan pašas kredītiestādes, gan politiķi. Notikušo izskatīja arī Drošības policija. Finansisti pieļāva, ka notikusi apzināta baumošana ar mērķi maldināt iedzīvotājus un kaitēt konkurentiem.

 

Slakteris karstākajā laikā atpūšas

Ināra Egle,  Diena  10/22/08    Finanšu ministrs ir devies atvaļinājumā un parlamenta Budžeta un finanšu komisijas sēdē valsts budžetu otrdien aizstāvējis nevis viņš, bet ierēdņi — šāda ziņa pārsteigusi Jaunā laika frakcijas deputātus, kas jau vairākkārt aicinājuši Ati Slakteri (TP) uz tikšanos par Saeimā iesniegto nākamā gada valsts budžeta projektu. Krišjānis Kariņš (JL) uzskata, ka ierēdņi, lai cik spējīgi viņi būtu, nevar atbildēt uz jautājumiem, kas ir ministrijas politiskās vadības kompetencē. Politiķim esot radies iespaids, ka finanšu ministrs tikai "bēguļo no atbildības".

Premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis Dienai atzina, ka A.Slakterim ir apstiprināts atvaļinājums, taču uz valsts budžeta izskatīšanu Saeimā pirmajā lasījumā ministrs nākamajā nedēļā atgriezīšoties. Vērojumi liecina, ka jau budžeta sagatavošanas gaitā finanšu ministrs bija palicis premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) ēnā, jo valdības vadītājs uzņēmās galveno atbildību par budžetu. Savukārt TP priekšsēdētājs Mareks Segliņš Dienai norādīja, ka A.Slakteris esot ieguldījis ļoti lielu darbu budžeta likuma sagatavošanā pēdējos divos mēnešos. "Atis Slakteris mani ir informējis, kāpēc viņam ir nepieciešams atvaļinājums, bet viņš nav mani pilnvarojis par to stāstīt," sacīja M.Segliņš. Ar A.Slakteri Dienai sazināties neizdevās. Zināms, ka viņš atrodas ārpus valsts.

Sestdien TP kongresā partijas dibinātājs Andris Šķēle savā ziņojumā lielu uzmanību veltīja finanšu situācijai, jo finanšu ministra pienākumi esot lieguši kongresā piedalīties A.Slakterim, kas ir arī viens no bijušajiem TP priekšsēžiem. Ministra partijas biedri Dienai skaidroja, ka A.Slakteris vispirms devies uz Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmi un tikai tad — atvaļinājumā, pieļaujot, ka viņš to izmantojis arī veselības uzlabošanas nolūkos. Neoficiāli zināms, ka arī vairākus TP biedrus viņa izvēle tagad atpūsties esot pārsteigusi. Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns (TP) atzina, ka jūtoties vainīgs, jo ar ministru vienojies par citu budžeta izskatīšanas termiņu, bet pēc tam nolemts likumu pieņemt līdz valsts svētkiem. K.Leiškalns domā, ka ministrijas ierēdņi budžetu komisijas sēdē prezentējuši veiksmīgi.

 

Tarifiem jākrīt

Juris Paiders,  NRA   10/27/08    Piektdien naftas cenas jau pietuvojās 60 ASV dolāru atzīmei par vienu barelu (mucu). Tas nozīmē, ka par naftas piegādēm novembrī un decembrī būs jāmaksā uz pusi mazāk nekā par naftas piegādēm vasaras sākumā. Latvijas benzīna uzpildes stacijās globālās naftas cenu izmaiņas ir vērojamas ar degvielas cenu samazinājumu, lai arī ne tik strauju, kā savulaik tās kāpa.

Pasaules naftas tirgos notika līdzīgi spekulatīvi procesi kā Latvijas nekustamo īpašumu tirgū un līdzīgi procesi kā pasaules akciju tirgū. Cenu nemitīgais kāpums radīja spekulatīvā kapitāla pieplūdumu naftas piegāžu tirgū. Globālie spekulanti uzpirka naftu nevis tādēļ, lai to pārstrādātu, bet lai vēlāk pārdotu pārstrādātājiem par lielāku un lielāku cenu. Ar naftas cenām pēdējos divus gadus process bija tieši tāds pats kā Latvijā ar nekusta-mo īpašumu cenu kāpumu 2004.–2006. gadā. Spekulanti uzskrūvēja cenas, bet lietotājs ir spiests pielāgoties spekulantu uzpūstajam līmenim. Naftas tirgū lūzums sākās, kad globālās banku likviditātes krīzes laikā aptrūkās kredītu resursu tālākajām spekulācijām ar naftas nākotnes piegāžu darījumiem. Piramīda sabruka, līdzīgi kā apvēlās pasaules spekulatīvie akciju tirgi un nekustamo īpašumu burbuļi. Tagad naftas cenas no spekulatīvā burbuļa sāk pielāgoties ekonomikas reālā sektora pieprasījuma un piedāvājuma līmenim. Kredīti spekulācijām ir mazāk pieejami, un naftas cenas samazinās.

Naftas cenu kritums ir ar milzīgu kopējo iespaidu uz visām nozarēm.

Pirms pāris dienām televīzijas atklājušas, ka šogad ir ievērojami samazinājušās miltu cenas, un bombardēja maizes cepējus ar jautājumiem, kad maize paliks lētāka. Maizes cepēji visi kā viens apgalvoja, ka miltu cenām nav lielas ietekmes uz maizes galīgo cenu, bet enerģijas cenas nemitīgi kāpj un tās ir noteicošās.

Te gan varētu atgādināt, ka pērn, kad miltu cenas piedzīvoja sen neredzētu lēcienu, tie paši maizes cepēji korī apgalvoja, ka miltu cenu kāpums ir noteicošs maizes cenu palielināšanai. Šogad atklājas, ka miltu cenām nozīme nav liela. Izrādās, ka pārtikas rūpniecības līderi makaronus ne tikai ražo, bet arī regulāri tos karina uz ausīm patērētājiem. Savukārt šoruden enerģijas cenas uzrāda ievērojamu krišanās tendenci. Turklāt līdz ar naftas cenām cenu samazināšanās skar arī lielu daļu minerālizejvielu.

Līdz šim liela daļa Latvijas inflācijas tika izskaidrota ar pasaules tirgu ietekmi. Pasaulē visas cenas kāpa, kāpj un kāps, tāpēc visas cenas jāceļ arī mums. Tagad globālajos tirgos ir deflācija, un, ja mums nav melojuši analītiķi par globālo cenu ietekmi uz Latvijas inflāciju, tad tagad ir jāgaida jūtams cenu un tarifu kritums arī Latvijā.

Naftas cenas ietekmē visu energoresursu cenas, tostarp arī gāzes cenu. Savukārt naftas un gāzes cenām ir būtiska ietekme uz siltuma tarifu lielumu.

Jaunie siltuma tarifi tika pieņemti, un regulatori tos akceptēja laikā, kad notika nemitīgs naftas un citu energoresursu cenu kāpums, un kopējais noskaņojums bija gaidas, ka energoresursu cenu kāpums nav apturams un, resursu krājumiem samazinoties, to cenas tālākā nākotnē tikai kāps.

Siltuma tarifi Latvijas pilsētās ir uzrauti uz augšu, iekļaujot tajos pieņēmumu, ka energoresursu cenas turpinās kāpt.

Naftas cenas jau ir puse no vasaras līmeņa, kad tika pieņemti galvenie lēmumi tarifus celt.

Regulatoriem, ja vien tiem spēļu zālēs nav paspēlēta sirdsapziņa, ir nekavējoties jāpārskata samazināšanas virzienā liela daļa no enerģētikas jomas tarifiem, jo pie jaunajām naftas cenām tik augstiem tarifiem, iespējams, vairs nav nekāda pamatojuma.

 

Slaktera rīcības izvērtēšana var beigties arī ar viņa nomaiņu

Ināra Egle,  Diena  10/27/08    Finanšu ministra Ata Slaktera (TP) divu nedēļu prombūtne valsts budžeta izskatīšanas laikā ir pārsteigusi arī vairākus ministra partijas biedrus, pēc kuru domām, tas atstāj negatīvu iespaidu uz partijas tēlu.

Laikā, kad Tautas partijas reitings balansē uz 5% robežas, un lielā mērā tieši partijas ministru darbs valdībā noteiks iespējas atgūt popularitāti, atsevišķi TP biedri uzskata, ka Ministru kabinetā ir jāstrādā cilvēkiem, ar kuru veikumu partija varētu lepoties.

Tāpēc pirmdien, kad iecerēta TP valdes pārstāvju tikšanās ar A.Slakteri, var izskanēt arī ierosinājums partijai nomainīt finanšu ministru, liecina Dienas rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Tautas partijas līderis Mareks Segliņš Dienai atkārtoja, ka viņu finanšu ministrs ir informējis, kāpēc devies atvaļinājumā, taču neesot pilnvarojis par to stāstīt medijiem. Kamēr TP jaunais priekšsēdis nebūs uzklausījis A.Slaktera skaidrojumu, viņš nevarot neko vairāk komentēt.

Arī TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis gaida pirmdien paredzēto tikšanos, kuras laikā, viņaprāt, ministram tiks uzdoti vairāki jautājumi. Taču, kamēr nav saņemtas A.Slaktera atbildes, "mēs nevaram neko spriest". Uz jautājumu, vai TP varētu arī nomainīt finanšu ministru, M.Kučinskis piektdienas vakarā atbildēja: "Šobrīd neviens nevar to prognozēt." Ja A.Slakteris atkāpjas no amata un atgriežas Saeimā, mandātu tajā zaudē Ērika Zommere. Ar A.Slakteri Dienai joprojām nav izdevies sazināties.

Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka finanšu ministrs A.Slakteris pirms divām nedēļām bija devies uz Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmi ASV kopā ar padomnieci Ingūnu Gulbi, kā arī partijas biedriem — ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski un padomnieku Edmundu Krastiņu, kuri abi atgriezās Latvijā un piedalījās arī partijas kongresā 18.oktobrī.

TP dibinātājs Andris Šķēle kongresā teica, ka A.Slakteris veic ministra pienākumus un kongresā nepiedalās, tāpēc A.Šķēle runāšot arī par finanšu situāciju. Valdes locekļi bija sapratuši, ka A.Slakteris ASV uzkavēšoties tikai dažas dienas. Premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis apstiprināja, ka ministram ir atvaļinājums, no kura viņš paredzējis atgriezties uz budžeta izskatīšanu Saeimā 1.lasījumā.

Slakteris žurnālistiem savu došanos atvaļinājumā pirmdien skaidroja ar to, ka darbs pie nākamā gada budžeta veidošanas bijis ļoti saspringts, bet nu uz pašiem svarīgākajiem notikumiem viņš esot atgriezies. Tāpat reizēm atvaļinājumā varot pastrādāt pat vairāk un kvalitatīvāk, norādīja ministrs. Ļoti vērtīgas bijušas arī neformālās tikšanās un diskusijas par finanšu krīzi ASV.

Arī premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) uzsvēra, ka ministra prombūtne nav būtiski ko ietekmējusi, jo nepārtraukti notiek aktīvs dialogs un saziņa ar atbildīgajiem Finanšu ministrijas ierēdņiem.

 

"Standard & Poor's" pazemina Latvijas un Lietuvas kredītreitingu

LETA  10/27/08    Starptautiskā reitingu aģentūra "Standard & Poor's" (S&P) pirmdien pazemināja Latvijas un Lietuvas kredītreitingu, bet Igaunijas reitingu saglabāja nemainīgu.

Aģentūra samazinājusi Latvijas ilgtermiņa un īstermiņa ārvalstu un vietējās valūtas reitingus no "BBB+/A-2" uz "BBB/A-3" sakarā ar gaidāmu finanšu situācijas pasliktināšanos un pieaugošu risku, ka valdībai kredītu vides pasliktināšanās dēļ būs jāatbalsta vietējo īpašnieku bankas, teikts aģentūras paziņojumā.

"Neskaidrība par šo banku likviditātes vajadzībām, refinansēšanas kapitālu un kredītu kvalitātes pasliktināšanos palielina Latvijas ekonomikas ārējās vājās vietas," norādīja "S&P" kredītu analītiķe Eilīna Džana.

Negatīvais kredītreitings liecina par tālākas pazemināšanas iespēju, ja valdība uzņemsies ievērojamu parādu, lai atbalstītu vienu vai vairākas bankas, kas darbojas Latvijā, vai arī, ja maksājumu bilances krīze izraisīs lielu finansējuma aizplūdi.

Ja spiediens uz valūtas kursu palielināsies vai ekonomika samazināsies vairāk, nekā gaidīts, aģentūra varētu reitingu vēl samazināt, teikts "S&P" paziņojumā.

"S&P" norāda, ka Zviedrijas valdības ierosinājums atbalstīt banku sistēmu, kas varētu vairot "Swedbank" un "SEB" spējas arī turpmāk nodrošināt ar finansējumu tām piederošās bankas Latvijā, pozitīvi ietekmēs Zviedrijas bankām piederošās Latvijas bankas, tomēr tas neveicinās vietējā kapitāla banku finansēšanas spēju, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamentā.

Kredītreitingu aģentūra savā paziņojumā arī skaidro, ka būtisks nodokļu ieņēmumu samazinājums varētu palielināt Latvijas valsts budžeta deficītu. Lai gan, strādājot pie nākamā gada budžeta projekta, Latvijas valdība ievērojami samazinājusi plānotos valsts sektora izdevumus, reitingu aģentūra prognozē, ka pie pašreizējiem taupības pasākumiem vispārējais valdības budžeta deficīts 2009.gadā varētu pārsniegt 3% un parāda slogs līdz 2011.gadam varētu pieaugt līdz 15% no iekšzemes kopprodukta.

Vienlaikus "S&P" norāda, ka reitingu nākotnes vērtējums varētu uzlaboties, ja palielinātos ārējais pieprasījums pēc Latvijas precēm un paātrinātos eksporta pieaugums, tādējādi sekmējot ātrāku situācijas stabilizēšanos.

Savukārt Rīgas pilsētas reitingu aģentūra mainījusi no negatīva uz stabilu un apstiprinājusi ilgtermiņa reitingu "BBB".

Šī jau ir trešā reize pēdējo mēnešu laikā, kad kāda no starptautiskajām reitingu aģentūrām ir pieņēmusi lēmumu pazemināt Latvijas kredītreitingu vai vērtējumu par sava reitinga nākotnes attīstību. Šie lēmumi tiešā veidā atspoguļo speciālistu reakciju uz pasaules finanšu krīzi, kuras sekas sniedzas arī līdz Baltijas valstīm, aģentūrai LETA skaidroja Finanšu ministrs Atis Slakteris (TP).

Slakteris uzsver, ka jaunākais "S&P" paziņojums ir brīdinājuma signāls tiem, kas vēlējās palielināt deficītu nākamā gada valsts budžetā, jo jau kompromisa budžeta projektā, kas nonācis Saeimā, ietverti vairāki riski.

"Ņemot vērā jaunākos datus par norisēm globālajos finanšu tirgos, aktuālā valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu dinamika tiks analizēta padziļināti, lai Latvija iespējami īsākā laikā varētu sasniegt sabalansētu budžetu. FM jau šobrīd strādā pie priekšlikumiem, kas ļautu vēl vairāk samazināt deficītu nākamā gada budžetā, un iesniegs tos Saeimā starp budžeta lasījumiem," norādīja ministrs.

Lietuvas ilgtermiņa ārvalstu un vietējās valūtas reitingi samazināti no "A-" uz "BBB+", jo jaunajai valdībai, kurai būs jāsaskaras ar pirmo iespējamo ekonomisko lejupslīdi kopš neatkarības atgūšanas, ir maz kādu politisko iespēju, kā tikai palielināt fiskālo deficītu un palielināt tās parādu nastu.

"Prognozētais fiskālais deficīts virs 3% no IKP ir izaicinājums Lietuvas valūtas uzticamībai un palielina ekonomikas ārējo ievainojamību," norādīja Džana.

Negatīvais reitings saistīts ar pieaugošajiem draudiem, ka Lietuvas ekonomika piedzīvos "smagu piezemēšanos" - iespējamu strauju ekonomikas palēnināšanos, kas būs pietiekoši liels, lai samazinātu nodarbinātu, palielinātu privātā sektora maksātnespēju un ievērojami pasliktinātu privātā sektora bilanci īsā termiņā, teikts "S&P" paziņojumā.

Ja spiediens uz valūtas kursu palielināsies vai ekonomika samazinās vairāk, nekā gaidīts, aģentūra varētu reitingu vēl samazināt, teikts "S&P" paziņojumā.

Aģentūra nav mainījusi Lietuvas īstermiņa reitingu "A-2", bet pazeminājusi valūtas konvertējamības novērtējumu no "AA-" uz "A+".

Savukārt Igaunijas ilgtermiņa kredītreitings "A" un īstermiņa kredītreitings "A-1" atstāts nemainīgs, pateicoties spēcīgai sabiedriskā sektora bilancei un ārējas nelīdzsvarotības mazināšanos.

"Mūsu lēmums nemainīt reitingu liecina par mierinājumu, ko nodrošina Igaunijas uzkrātās finanšu rezerves aptuveni 10% apmērā no IKP. Straujas ekonomikas palēnināšanās gadījumā šis finanšu buferis ļautu valdībai saglabāt stabilu pozīciju, neskatoties uz gaidāmajiem vidējiem deficītiem," norādīja Džana.

Tomēr reitings ir negatīvs, jo pastāv Igaunijas ekonomikas smagas piezemēšanas risks, īpaši iespējama strauja ekonomikas palēnināšanās, kas samazinās mājokļu spējas pildīt to finanšu saistības.

 

Komentārs: Kurp ejam?

Jānis Tīdens,  NRA   10/28/08    Esam sagaidījuši un ātri pavadījuši treknos gadus. Katrs nākamais solās būt arvien liesāks. Pagājuši daudzi gadi. Liekas, valstij vajadzēja plaukt un zelt, bet mēs redzam pretējo.

Rūpniecība un lauksaimniecība praktiski ir iznīcinātas. Redzot to, kas notiek mūsu valstī, rodas jautājums: uz kurieni mēs ejam un ko gribam sasniegt? Avīzēs maz informācijas par kaut ko labu, kas priecētu prātu un dvēseli. Prese mūs baro ar visādām negācijām, mahinācijām, slepkavībām un tiesu lietām. Notiek piketi, streiki. Katrs cīnās par savām tiesībām, pieprasīdami cilvēka cienījamu algu. Maz ir tādu iestāžu, rūpnīcu, kurās ir saglabāti kolektīvi, kuri šajos taupības laikos izdzīvojuši un attīstās. Taču pārsvarā negatīvisms dveš no katras avīzes lappuses.

Pēdējā ziņa, ka tiks celta samaksa ārstu pakalpojumiem un zālēm, ir šokējoša. Tā ir īsta savas tautas iznīcināšana. Jau tagad zālēm cenas tiek celtas ik pa dažām stundām. Jau tagad cilvēki nevar nopirkt zāles. Aptaujājot cilvēkus uz ielām, saņemam ļoti negatīvas atbildes, pat tādas, ka atliek tikai pakārties. Brigmaņa kungs mums gan apgalvo, ka 40 lati esot liela nauda. Lai Dievs sargā Brigmaņa kunga veselību un lai viņam nekad nevajadzētu pirkt zāles. Gribu tikai pateikt, ka, saņemot minimālo algu, viņam vairs neliksies, ka 40 lati būtu liela nauda.

Agrāk mēs lasījām par mūsu valsts labklājību, ko pierādot lielais pensionāru skaits. Tagad lasām, ka nācija noveco. Nu ko, mīļie pensionāri. Mēs esam kļuvuši par nastu šiem pašpārliecīgajiem un taisnajiem valdības vīriem.

Lasu 8. oktobra avīzi. Pilna lapaspuse ar mūsu cienījamiem valstsvīriem. Pieminētas arī viņu cienījamās algas. Un sirdī ielīst prieks. Prieks par to, ka viņi dzimuši īstajā laikā, ka viņi tiešām ir savas laimes kalēji. Lai piedod man pieminētie valstsvīri, arī šeit, pēc mana prāta, likumdošana klibo. Nemīlu skatīties citu kabatās, taču kāpēc tik milzīga atšķirība? Valsts prezidentam alga Ls 1718, premjeram – 2076, bet Lattelekom valdes priekšsēdētājam Ls 13 570. Lai piedod man Valsts prezidents un premjers, ja teikšu, ka viņi švaki kaluši savu laimi. Man pat liekas, ka neadekvāti maza laimes daļiņa, salīdzinot ar milzīgo atbildības slogu.

Par cik katram cilvēkam ir tiesības uz savu viedokli, tad manas domas atšķiras no mūsu cienījamā Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča kunga apgalvojuma, ka valdībai nevajadzētu turēt mazas algas ministriem, jo viņi nevarot strādāt ar pilnu krūti. Rodas jautājums. Vai ārsti, kuri saņem neatbilstošas algas, pie operāciju galda cīnīdamies par cilvēka dzīvību, nestrādā ar pilnu krūti? Vai ugunsdzēsējs, kurš, glābdams citus cilvēkus, riskē ar savu dzīvību, vai viņš nestrādā ar pilnu krūti? Un desmitiem citu profesiju cilvēki, kuri godprātīgi izpilda savu darbu?

Gribas pajautāt, kas mainīsies būtībā, ja sētnieks saņems vairāk? Vai sparīgāk cilās slotu? Vai autobusa šoferis savādāk vadīs autobusu? Atšķirība ir tikai algu samērīgumā. Tie, kuri šodien ir uz nabadzības sliekšņa, neprasa neko citu, kā cilvēka cienījamu dzīvi. Lai, samaksājot komunālos maksājumus, atliktu arī zālēm un pārtikai.

Jums tas jau ir šodien. Ja arī ministriem un deputātiem divkāršotu vai trīskāršotu algas, nekas jūsu darba stilā nemainītos. Mēs tāpat redzēsim šīs apmierinātās sejas, kurās staro apmierinātība ar notiekošo, kuri neko negrib mainīt, lai tikai saglabātu šo stāvokli.

Bet varbūt ministri un deputāti, kuri par savu atalgojumu nevar strādāt ar pilnu krūti, varētu pārbaudīt savu veselības stāvokli. Varbūt laist savā vietā citus, kuri var strādāt ar pilnu krūti? Man liekas, ka būtu vietā noskatīties Krievijas valsts multfilmu Zelta antilope.

Tomēr, atmetot pesimismu un ticot labajam, gribas uzdot jautājumu. Kad pienāks tā diena, kad mūsu Valsts prezidentam kaisīs ziedus tāpat kā mazpulcēni un bērni tos kaisīja Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim? Kad pienāks laiks, kad tauta ar mīlestību un cieņu sagaidīs savus ministrus un deputātus? Kad iznāks tāds žurnāls kā Atpūta, kurā ar cieņu un interesi varēsim lasīt par saviem ministriem un deputātiem un viņu ģimenēm? Kad, uzrunājot klātesošos Doma baznīcā, no valstsvīru mutes teiciens Dievs, svētī Latviju skanētu bijīgi, izjusti un ar cieņu nekā līdz šim, kad tas bija kā tāda piedeva, kas bija jāpasaka, tajā pašā laikā neiedziļinoties teiktajā un būdami ļoti tālu no visa tā? Varētu uzdot vēl desmitiem šādu kad. Tomēr, kā saka, – ticība zūd pēdējā, un gribas ticēt, ka labais uzvarēs. Varbūt mūsu bērni dzīvos labākos laikos?

P. S. Ienāca prātā utopiska doma. Mums taču vairāk nekā 500–600 miljonāru. Varbūt ir pienācis laiks upurim un glābt šo valsti šīs krīzes laikā? Varbūt tiešām vajadzētu padomāt, ko mēs katrs varētu darīt Latvijas valsts labā?

 

Pasaules ekonomiskā krīze Latvijai var nest arī jaunas biznesa attīstības iespējas

FINANCENET / LETA   10/29/08    Pasaules ekonomiskā krīze Latvijai var nest ne tikai problēmas, bet arī jaunas biznesa attīstības iespējas, šodien tika secināts Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē, informēja Saeimas Preses dienests.

Lai stāstītu par administratīvo šķēršļu mazināšanu uzņēmējiem, plānotajiem nodokļu atvieglojumiem un eksporta veicināšanu, uz sēdi bija aicināti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, kā arī īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks (TB/LNNK).

Lai arī investoru interese par Latviju ir mazinājusies un situācija tirgū ir drīzāk nogaidoša, daudzi rietumvalstu uzņēmumi krīzes situācijā meklē iespēju samazināt izdevumus, un viena no iespējām ir pārcelt ražošanu uz valstīm ar zemākām ražošanas izmaksām. Veiksmīgi rīkojoties, tā ir arī mūsu valsts iespēja, norādīja klātesošie ekonomikas speciālisti.

Arī Latvijas uzņēmēji, piedzīvojot iekšzemes pieprasījuma kritumu, daudz aktīvāk interesējas par jauniem noieta tirgiem ārzemēs, kas raisot cerības uz pārmaiņām eksporta - importa bilancē.

Komisijas priekšsēdētāja biedrs Vents Armands Krauklis (TP) aicināja atbildīgās iestādes izstrādāt atbalsta sistēmu mazajiem un vidējiem eksportētājiem, kuriem piegādes līgumi noslēgti tikai līdz gada beigām un pasūtītāji globālās krīzes iespaidā nesteidzas parakstīt jaunas vienošanās. Viņš norādīja, ka tieši šos uzņēmējus gaida ļoti sarežģīta ziema, jo daudziem pietrūks apgrozāmo līdzekļu, un valstij šiem eksportētājiem būtu jāpalīdz izdzīvot, līdz tie noslēdz līgumu vai atrod jaunu klientu.

Runājot par Eiropas Savienības līdzekļu apguvi, deputāti mudināta paātrināt "spēles noteikumu" izstrādi naudas apguves procesam un atvieglot biznesa sektora pieeju Eiropas naudai, lai tautsaimniecības apritē pēc iespējas ātrāk ieplūstu jauni līdzekļi.

 

Kāda ir Latvijas augsnes veselība?

Aisma Orupe, Žurnāls "Nedēļa",  10/29/08    Pasaulē arvien lielākas bažas izskan attiecībā uz augsnes kvalitāti, tās noplicināšanos un aizsardzību. Vīnes Agrārās informācijas centrs vērsis uzmanību uz satraucošiem datiem – aptuveni 40% lauksaimniecībā izmantojamās zemes pasaulē ir apdraudēti. Kāda šajā ziņā ir situācija Latvijā?

Līdz šim Latvijā trūcis vienotas Zemes politikas. Tikai dažos normatīvajos aktos bija skarti augsnes aizsardzības jautājumi, gan skaidri nenorādot, kurai institūcijai kas jādara tieši augsnes aizsardzības aspektā. Pirmais "oficiālais" solis situācijas risināšanā bija šomēnes Ministru kabinetā pieņemtās Reģionālās attīstības uz pašvaldību lietu ministrijas vadībā izstrādātās Valsts zemes politikas pamatnostādnes 2008.?2014. gadam. Tajās, piemēram, attiecībā uz augsnes kvalitāti ir paredzēts "sagatavot informatīvo ziņojumu par programmas zemes degradācijas novēršanai izstrādi un ieviešanu, iekļaujot arī jautājumu par zemes rekultivācijas/revitalizācijas iespējamajiem ekonomiskajiem instrumentiem", "izstrādāt metodiku augsnes kvalitatīvā novērtējuma noteikšanai", "izveidot zemes informācijas sistēmu, kas balstītos uz aktuālu ģeotelpisko informāciju, lai iegūtu pilnīgu un aktuālu informāciju par jebkuru zemes vienību un ar to notiekošajiem procesiem". Tāpat Zemkopības ministrijas paspārnē šogad izveidota vadības grupa pasākumam Augšņu karšu un datu bāzes digitalizēšana un aktualizēšana.

Vēl viens "stratēģisks" solis ir 2006. gada 22. septembrī Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātā Augsnes aizsardzības tematiskā stratēģija. Pamatojoties uz to, EK ir sagatavojusi struktūrdirektīvas projektu augsnes aizsardzībai. EK pašlaik nav kopēju normatīvo aktu, kas nodrošinātu augsnes aizsardzību. Jāteic, politisko vienošanos dalībvalstis nav panākušas, jo daļa to uzskata, ka direktīva nav nepieciešama, jo viss pietiekami tiek regulēts nacionālajā līmenī. Savukārt Latvija, ņemot vērā, ka te neatkarības gados augsnes aizsardzībai nav pievērsta vajadzīgā uzmanība, atzinusi, ka direktīva varētu būt kā vadlīnijas šīs jomas sakārtošanai, ? ir norādīts Vides ministrijas sagatavotajā ziņojumā (Par Eiropas Komisijas projektu direktīvai, ar kuru izveido ietvaru augsnes aizsardzībai un groza direktīvu 2004/35/EC).

Kā redzam, teorētiskā bāze un priekšnoteikumi situācijas uzlabošanai ir, taču – kas notiks ar, kā savulaik teica, ideju iedzīvināšanu, rādīs laiks.

Latvijā pēc valsts neatkarības atjaunošanas nav veikts augšņu kvalitātes vērtējums un kartēšana. Faktiski tiek lietotas augšņu kartes, kurās ietvertā informācija ir vecāka par 20 gadiem. Turklāt pašlaik izmantotā augšņu klasifikācija būtiski atšķiras no starptautiskām augsnes klasifikācijām, tai skaitā no Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā (FAO) izstrādātās.

Kāda tad caurmērā ir Latvijas augsne? Vidējais svērtais augsnes kvalitātes novērtējums ir 38 balles, kas, ņemot vērā mūsu valsts klimatiskos apstākļus, tiek uzskatīts par minimālo auglības līmeni attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi, lai varētu nodrošināt komerciāli dzīvotspējīgu lauksaimniecību. 57% Latvijas teritorijas augsnes auglības līmenis ir zemāks par 38 ballēm. Tāpat kā citviet pasaulē, arī šeit augsne ir pakļauta degradācijai, un kā iemesli tam jāmin gan dabiskie, gan antropogēnie faktori: vēja un ūdens izsauktā augsnes erozija, mākslīgas virskārtas izveide, augsnes virsmas pazemināšanās, pārpurvošanās, augsnes skābuma palielināšanās (tā ir viena no galvenajām problēmām, jo tas ietekmē ražas kvalitāti, augu slimību izplatību), piesārņošana ar pesticīdiem un citām ķīmiskām vielām un citi. Latvijā sastopams gan augsnes un grunts ķīmiskais piesārņojums (naftas produkti, smagie metāli, pesticīdi, šķīdinātāji u.c.), gan militārais piesārņojums (nesprāguši sprādzienbīstami priekšmeti ? munīcija).

Vēl kā problēma jāmin straujā lauksaimniecības zemju transformācija uz apbūves zemi. Lēmumi par to tiek pieņemti bez informācijas par augsnes kvalitāti un lauksaimnieciskās izmantošanas iespējām.

Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu valsts datu bāzē šobrīd ir minētas 3527 vietas, no kurām 239 ir piesārņotas un 2621 ir potenciāli piesārņota.

Piesārņoto vietu sanācija ir sarežģīta un dārga. Latvijā tā pamatā tiek veikta ar naftas produktiem piesārņotajās vietās (atsevišķu projektu ietvaros), turklāt trūkst apkopotas informācijas par sanācijas gaitu un rezultātiem. Latvijā svarīgi būtu veikt "attīrīšanu" arī ar pesticīdiem un smagajiem metāliem piesārņotajās vietās, taču ar pesticīdiem piesārņoto vietu sanācija ir tehnoloģiski sarežģīts process, kas prasa lielus finanšu līdzekļus.

Vides ministrija norāda, ka būs nepieciešami finanšu līdzekļi no valsts budžeta pasākumiem, kas pašlaik netiek veikti:

- augsnes degradācijas pieļaujamo riska līmeņu noteikšanai;

- erozijai pakļauto teritoriju konstatēšanai un monitoringa, kā arī augsnes aizsardzības pasākumu veikšanai;

- plānošanas dokumentu un normatīvo aktu prasību izpildei, kas tiks papildināti vai izstrādāti, lai ieviestu struktūrdirektīvu;

- piesārņoto vietu sanācijai un datu bāzu pilnveidošanai.

"Pašlaik Latvijā lietotā augšņu klasifikācijas sistēma būtiski atšķiras no Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) klasifikācijas, tādēļ nepieciešams sagatavot augšņu kartes, kas atbilst FAO normām. Augšņu kartēšana vajadzīga arī, lai iegūtu sistemātisku informāciju par augšņu stāvokli, varētu noteikt augsnes degradācijas riska zonas, aprēķinātu oglekļa bilanci, kā arī saimnieciskās darbības plānošanai un lai nodrošinātu minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu saprātīgu izmantošanu, noteiktu mazāk labvēlīgos apvidus. Šādu darbu veikšanai būs nepieciešami līdzekļi un cilvēkresursi," teikts VM ziņojumā.

Arī ziņojumā Par LIZ augsnes kvalitātes novērtējumu ballēs metodi un priekšlikumu izstrādes augsnes kvalitātes noteikšanai Latvijas lauku attīstības programmā iekļaujamajos atbalsta pasākumos/aktivitātes rekomendāciju izstrādi ir norādīts uz to, ka augšņu novērtējuma kartes ir vecas, vietām mainījies to stāvoklis, tā ietekmējošie faktori un līdz ar to zemes novērtējums. Kā viens no piemēriem minētas aizaugušās platības. Ortofotokartes ir lielisks apliecinājums tam, kā teritorija izskatījās 1995. gadā un kā pēc desmit gadiem. Diemžēl vēl šobrīd šīs kartes nav digitalizētas. Tās ir papīra formātā, nolietotas un netiek atjaunotas. Tāpat ziņojumā norādīts uz nacionālās un FAO augšņu klasifikāciju nesakritību, meliorācijas sistēmu inventarizācijas nepieciešamību.

"Augšņu kartēšanas lauku darbi tika pārtraukti 1992. gadā, jo Valsts zemes dienestam likumā paredzētajos uzdevumos augsnes kartēšana un lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvās vērtēšanas darbi nebija paredzēti. VZD kadastrālās vērtēšanas vajadzībām līdz 2001. gadam, izmantojot kartēšanas arhīva materiālus un jaunākos kartogrāfiskos materiālus, kamerāli aktualizēja augšņu kartes arī tiem rajoniem, kam nebija veikta pēdējā kartēšanas kārta," par kartēšanas izveidi stāsta Valsts zemes dienesta (VZD) Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktora vietniece Rita Pētersone, norādot, ka viss šis materiāls atrodas VZD arhīvā un ar to pagaidām kadastrālo vērtēšanu var nodrošināt. Viņa arī piebilst, ka materiāla arhaiskā forma neļauj to aktualizēt, tāpēc būtu nepieciešams to izveidot digitālā formātā.

Otra problēma ? šobrīd nav nevienas institūcijas, kuras funkcijas būtu iet "uz lauka" un veikt augšņu kartēšanu. VZD speciāliste cer, ka nesen izveidotā darba grupa ir solis tuvāk augšņu karšu digitalizācijai un karšu aktualizēšanas problēmas risināšanai. Uz jautājumu, cik bieži vajadzētu pārskatīt augsnes vērtību visas valsts mērogā, Pētersone teic, ka visai valsts teritorijai tas varētu būt 20 gadu cikls, līdzīgi kā tas esot Austrijā. Vietās, kur ir bojāta meliorācijas sistēma vai veikta jauna meliorācija, pārvērtēšana gan jāveic uzreiz, jo šāds stāvoklis ļoti būtiski ietekmē zemes vērtību.

Uz šo brīdi visas zemes vienības ir novērtētas – katrai noteikts vidējais svērtais lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējums ballēs, un tas ir reģistrēts kadastra informācijas sistēmā pie katra īpašuma. Pēc vidējā rādītāja nevar "izskaitļot" augšņu veidus, dažādas kultivēšanas pakāpes, meliorāciju, erozijas pakāpi. Runājot par to, vai vērtējums atklāj augsnes stāvokli, Pētersone skaidro, ka vērtēšana notiek uz visu zemes vienību, nosakot tās vidēji svērto rādītāju. Ja, piemēram, tās "atzīme" ir 45 balles, tad var būt, ka viens zemes gabala stūris ir ļoti slikts, bet otrs – ļoti labs, līdz ar to rādītājs ir kaut kur pa vidu. Vai augsne ir noplicināta, pēc tā diez vai varēs pateikt.

Neesot jau tā, ka viss palicis nemainīgi šos gadus. Patiesībā lielākās izmaiņas augsnes vērtībā ir saistītas ar meliorāciju – vai tā vairs nekalpo, vai arī tiek nosusināts jauns apgabals. Noteikumi paredz, kā tādās reizēs tiek pārskatīts šīs zemes kvalitātes novērtējums – uz izziņu pamata – kamerāli. Pārējā teritorijā, kur tādas pārmaiņas nenotiek, vērtējums paliek jau esošais. "Tāpat viena daļa izmaiņu ir apzināta caur mērniecības robežu plāniem, otra ? "apmežotā" ? caur zemes transformācijas plāniem. Daļa lauksaimniecības zemes ir aizgājusi uz apbūvi. Daļa meliorēto zemju, kuras ilgi neapstrādāja, apauga ar krūmiem un usnēm, līdz ar to meliorācijas sistēma varētu būt sabojāta. Ļoti strauji degradējas kūdrainās pļavas, ja tādas ilgi neapstrādā.

Kadastrālās vērtēšanas vajadzībām lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātei ir seši dalījumi – labs, vidējs, slikts – ar starpstadijām. Kādu augšņu ir vairāk? Mums ir dažādi apgabali, teiksim, Vidzeme ir reljefaina, saposmota, bet Zemgalē ir karbonātiskās augsnes – tā ir dabiski auglīga, tāpēc ir augstu novērtēta, un tas parādās arī nekustamā īpašuma tirgus cenās. Šajā tirgū aiziet arī tās teritorijas, kas atrodas pie upēm un ezeriem, arī smilšainas, neauglīgas zemes, bet faktiski tās izmanto vasaras mājām, atpūtas zonai, un tad zemes kvalitātei nav būtiskas nozīmes. Tas pats ir ar piejūras zemēm, kas ir smilšainas, tāpat arī Pierīga. Taču te lielu lomu spēlē novietojums."

Runājot par bažām, ka arī pie mums varētu būt vietas, kas vairs neder lauksaimniecībai, Pētersone domā, ka, salīdzinot mūsu apstākļus ar viņas minēto Austriju, kur kalnainos apvidos ir lielas erozijas problēmas, tādas izpausmes ir niecīgas. Tomēr arī mums ir erozijas procesi, kas samazina auglību. Ka zeme varētu degradēties un pārvērsties par tuksnesi pavisam, diez vai Latvijas apstākļos tas notiks. "Protams, augsnes kārta daudzviet ir plāna. Pārāk dziļi arot, auglīgākā kārta tiek iearta dziļāk, arī atkārtoti meliorējot, ļoti būtiski samazinās trūdvielu procents. Trūdvielu daudzuma atjaunošana ir ilgstošs process. Tā kā liellopu tagad ir mazāk un kūtsmēslu nav daudz, mēslojot tikai ar minerālmēsliem, notiek noplicināšanās. Cik ļoti lielā mērā mums notiek šāda intensīva zemes izmantošana un zemes auglības samazināšanās, grūti pateikt. Trūdvielu procents, kāds tas bija kartēšanas laikā, ir fiksēts Augsnes kartēšanas lietās. Ja būs izveidota datubāze, būs iespēja veikt salīdzinājumu ar pašreizējo situāciju."

Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātņu institūta profesors Aldis Kārkliņš uzsver, ka attiecībā uz šo jomu ir vajadzīgas valstiskas vadlīnijas, ja gribam, lai arī nākamās paaudzes varētu uz šīs zemes izaudzēt labas ražas. Jo, lai augsni "atveseļotu", ir vajadzīgs ilgs laiks un lieli līdzekļi. "Diemžēl ar plānveidīgu darbību mums iet vāji, tāpat mums nav modernu pārskatu par augsni. Būtībā interese ir fragmentāra. Kad jāsagatavo kāds dokuments, tad viss notiek. Bet, līdzko darbs pie tā beidzas, arī aktivitātes nav nekādas. Jau pirms desmit gadiem tika izveidota koncepcija, ko darīt, bet viss palika uz papīra. Arī monitoringa programma lauksaimniecībā bija (no 1994. līdz 2002. gadam), bet viss apsīka," teic Kārkliņš, piebilstot, ka mums trūkst pakāpeniskuma – kad pietiekami ilgā laika posmā pārdomāti tiek piestrādāts pie kāda jautājuma. Teiksim, karšu digitalizācija – to taču nevar izdarīt dažu mēnešu laikā. Bet ilgākam laika posmam trūkstot naudas, un ir vēl citi iemesli, kāpēc galu galā no labajiem nodomiem paliek pāri tikai kārtējā dokumentu mape, bet realitātē nekas izdarīts nav.

"Arī dati mums ir haotiski – kaut kas ir no jauna, kaut kas no vecā. Padomju laikā, kad tapa augsnes vērtēšanas kartes, bija citi standarti (tīri ideoloģiski – mums nedrīkstēja būt tā kā "pūstošajiem kapitālistiem"), bet Rietumos – citi. Nu mums no vecās sistēmas ir saglabājušies vecie standarti, līdz ar to tas apgrūtina informācijas apmaiņu, jo Eiropā ir pavisam atšķirīgi skaitļi, termini. Tagad mēs vienas un tās pašas lietas saucam atšķirīgi. Tāpat gadiem nevaram vienoties par augšņu klasifikāciju. Saviem studentiem Lauksaimniecības Universitātē mācām jauno klasifikāciju, bet mums normatīvos joprojām ir vecie. Nu, jā – labāk jau ir neko nemainīt, lai nav nekāda progresa," mazliet ironiski secina Kārkliņš.

Kā problēmu viņš min arī to, ka par augsnes jautājumiem atbild divas ministrijas: Zemkopības ministrija – tikai par lauksaimniecības teritorijām, Vides ministrija ? par "savām".

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas profesors Oļģerts Nikodemus uzskata, ka pašreiz esot virzība uz priekšu, kā piemēru minot RAPLM izstrādāto zemes politiku. Viņš gan norāda, ka citviet Eiropā zemes pārvērtēšana ir ik pa 20 gadiem, līdz ar to var pateikt, kas notiek ar augsni. Pie mums tas ir pamests novārtā – augsnes monitorings nepastāv. Arī zinātniskajiem pētījumiem par augsnes kvalitāti līdzekļi tiek piešķirti minimāli. Bet, lai atbildētu uz svarīgiem jautājumiem, piemēram, kas notiek ar apmežoto lauksaimniecības zemi, vajadzīgs apjomīgs pētījums.

Runājot par augsnes noplicināšanos, Nikodemus uzskata, ka esam labvēlīgākā situācijā nekā citviet pasaulē, jo mums ir pietiekami lielas teritorijas, kuras neizmanto lauksaimniecībā, līdz ar to augsne nosacīti atpūšas. Protams, kur ir intensīva tās izmantošana, vajadzīga organiska augsnes mēslošana. (Profesors atgādina, ka Latvijas teritorijā notiek dabiska augsnes paskābināšanās, tāpēc to vajadzētu kaļķot.) Attiecībā uz degradētām teritorijām – mums, par laimi, tādu neesot daudz.

Nikodemus atzīst, ka vecās augšņu kartes ir ļoti liela bagātība, taču, lai tās saglabātu, tās ir jādigitalizē. Tāpat ir vajadzīga augstas kvalitātes kontroles sistēma. "Lai var noteikt, kā mainās augsnes kvalitāte. Uz to jābalstās zemes politikai. Tāpat būtisks ir zemes kadastra jautājums. Lauksaimniekiem zemes kadastrālā vērtība ir galvenais kritērijs. Bet, ja dati ir par 70.–80. gadiem, cik objektīvi var aprēķināt zemes nodokli? Diemžēl šis jautājums tiek mētāts no vienas ministrijas uz otru, līdz ar to nav noteiktas atbildības, kas ko dara.".

***

Situācija 2007. gadā

  • Lauksaimniecībā izmantojamās zemes – 38%

  • Meža zemes – 55%

  • Pilsētu un apbūves zemes – 4,1%

  • Pārējās zemes (krūmi, purvi, zem ūdeņiem u.c.) – 13,1%

  • No LIZ platības netiek izmantots – 14,6%

Situācija 2030. gadā

  • Lauksaimniecībā izmantojamās zemes – 35%

  • Meža zemes – 56%

  • Pilsētu un apbūves zemes– 7%

  • Pārējās zemes (krūmi, purvi, zem ūdeņiem u.c.) – 12%

  • No LIZ platības netiek izmantots – 1%

Pēc RAPLM datiem

 

Labāk sliktu plānu nekā nekādu

Anita Daukšte,  NRA   10/30/08    Šodien Saeima ir iecerējusi konceptuāli izskatīt 2009. gada valsts budžeta projektu. Ko tad konceptuāli atbalstīs deputāti? Vai šobrīd maz ir kāda koncepcija, ko var atbalstīt, ja vēl budžeta izstrādes pēdējās dienās situācija mainījās ne pa dienām, bet pa stundām un šobrīd jau izskatās pavisam citāda, nekā bija laikā, kad budžeta projekts tika iesniegts Saeimā.

Mēdz teikt, ka labāk ir strādāt pēc slikta plāna, nekā bez nekāda. Tas pēc būtības ir arī vienīgais attaisnojums, kāpēc vispār būtu jāpieņem budžets. Jo citādi – izskatās, ka valdība vēl nav pat tikusi skaidrībā, kādas ir daudzmaz reālās valsts budžeta ienākumu prognozes, kuras pēdējo nedēļu laikā ir piedzīvojušas dramatisku lejupslīdi. Un tad vēl banku analītiķi teic, ka valdība ir pārāk optimistiska, ja lejupslīdi IKP jomā lēš ar viencipara skaitļiem.

Šķiet, ka visi valstiskie ekonomikas prognozētāji, tēlaini izsakoties, ir nostājušies bedres malā un, redzot tās dziļumu, ir tā apjukuši, ka nezina, ar kādu olekti to izmērīt. Pēc dažiem izteikumiem spriežot, daži vēl grib izdomāt kādu citu skaitīšanas sistēmu, lai bedres dziļums liktos tāds lēzenāks, nekā ir patiesībā.

Taču šādos apstākļos neatkarīgi no bedres dziļuma ir nepieciešama visu bedres mērītāju vienota sadarbība, lai neiestigtu tajā līdz ausīm, turklāt visi reizē. Valdības un Saeimas sadarbības gadījumā tas nozīmē deputātu stingru uzticēšanos valdībai. Tieši to nozīmē Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vārdi par "pakāpenisko metodi" budžeta plānošanā un nepārtrauktām budžeta korekcijām atbilstoši situācijai.

Faktiski tas nozīmē nopietnu deputātu ambīciju pievaldīšanu ļoti sīkā budžeta pozīciju sadalē, jo, mainoties situācijai, var noteikt kopējo tēriņu summu, bet ne to sīkākās pozīcijas. Iespējams, ka būs nepieciešama citāda atskaites sistēma par budžeta sadali un izlietojumu – varbūt tās būtu iknedēļas atskaites parlamentam par situāciju valsts budžetā un tā izlietojumu.

Ja šajā situācijā Saeima nolems spēlēt savu spēli un stīvēt budžeta deķi uz visām pusēm, pārsvarā domājot par savu publisko tēlu dažādu sabiedrības grupu acīs, tad jau iepriekš varēs secināt, ka Latvijas publiskā pārvalde ir tiešām zaudējusi realitātes izjūtu. Ar sapņiem valsti nepārvaldīsi. Bet sabiedrībai šī neuzticēšanās valdībai būs zināma savlaicīgi – jau šodien: konceptuāls atbalsts budžetam, ja zināms, ka tas novembra sākumā tiks ļoti nopietni pārstrādāts no valdības puses, būs ļoti lielas uzticēšanās paraugs.

Domājams, ka atsevišķu budžeta sadaļu iztirzāšana ne tikai valsts, bet arī pašvaldību sektorā izraisīs ne mazumu pārsteiguma un pat sašutuma viļņu. Piemēram, saistībā ar degvielas cenu prognozēm, valsts un pašvaldību autoparka iepirkumiem (lai gan, starp citu, tieši tagad var pirkt vislētāk) un tamlīdzīgām izmaksu pozīcijām. Ja kāda iestāde plāno degvielas iepirkumu, maksājot latu par litru, tad varbūt šai iestādei ir zināms kaut kas tāds, ko mēs nezinām un neprognozējam? Jo iespējas šinī gadījumā ir tikai divas – vai nu kāds grib izspiest vairāk naudas uz valsts rēķina, jo degvielas cenas krītas un tiek prognozēts, ka kritīsies, vai arī kritīsies lata vērtība. Kura versija tad ir pareizā?

Visinteresantāk šajā kontekstā – degvielas un autoparka/bruņojuma tehnikas jomā – būs izvērtēt Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas tēriņus. Arī dažādu speciālo iestāžu tēriņus, proti, visus tos, kur tā vai citādi grozās slepenības zīmodziņi.

Cerams arī, ka bijušajam aizsardzības un šobrīd finanšu ministram Atim Slakterim izdosies realizēt savu pieteikto taupību uz aizsardzības izdevumu rēķina. Jo Latvijai jau labu laiku bija nepanesams slogs NATO (?) prasība par tik mazai valstij milzu tēriņiem militārajai jomai, turklāt ar ļoti patriotisko, bet citādi nesegto argumentāciju par "starptautiskajām saistībām" un frāzi "kura valsts nebaro savu armiju, tā baro svešu".

Šņakarēšanās pa budžeta izdevumu pozīcijām šoreiz būtu ne vienīgais un ne lielākais deputātu uzdevums. Lielākais uzdevums būtu atrast veidu, kā efektīvi kontrolēt valdības rīcību šajā jomā un tās darbību budžeta ieņēmumu vairošanā. Starptautiski aizvien dzirdīgākas ausis radušie izteikumi par valsts lomu tirgus ekonomikā tad nu ir jāprot realizēt arī praksē. Deputātiem šeit vajadzētu izlīst caur tālredzīgas gudrības aci, nevis aizplūst nesakarīgas kasīšanās plūdos.

 

Šķēle: Nākamais būs grūtākais gads Latvijas ekonomikai

LETA  10/30/08    Nākamais, 2009.gads būs grūtākais Latvijas ekonomikai, šodien preses konferencē par šā gada Spīdolas balvu atzina ekspremjers Andris Šķēle (TP).

Pagājušā gada Spīdolas balvas pasniegšanas ceremonijā Šķēle nolasīja "Gada lekciju ekonomikā 2007", kurā kritizēja valdības fiskālo politiku, nespējot veikt pasākumus ekonomikas "atdzesēšanai". Toreiz Šķēle šo situāciju salīdzināja ar fenomenu, ko sauc par "krupja efektu". "Ja krupi izņem no auksta ūdens trauka un ieliek siltā ūdenī, tas izlec ārā un turpina dzīvot. Bet, ja auksta ūdens trauku uzliek uz uguns un lēni silda, tad krupis pašapmierināts plunčājas un beigu beigās uzvārās. Uzvārās un ir pagalam," teica Šķēle.

Šodien ekspremjers atzina, ka šis gads Latvijas ekonomikai ir zaudēts. Prognozes par Latvijas attīstību ir bijušas pārāk optimistiskas un situācija prasa nopietnu iejaukšanos no valdības puses.

"Nākamais gads parādīs Latvijas spēju izdzīvot globālajā tirgū. Tas būs izdarāms tikai ar spēcīgu politisko gribu un attiecīgām darbībām," sacīja ietekmīgais politiķis.

"Daži cilvēki manu pagājušā gada runu Spīdolas balvas pasākumā novērtēja kā pārāk radikālu. Tagad tādu cilvēku nav palicis," uzsvēra Šķēle.

Šodien Šķēle savā uzrunā atkal pieminēja abinieku, kurš vārās katliņā. "Ja runā par šā brīža situāciju ekonomikā, tad ūdens katliņā ir iztvaikojis un nav arī no kurienes to pasmelt," akcentēja Šķēle.

Ekspremjers akcentē, ka optimisms bija vērojams arī nākamā gada budžeta izstrādē, taču ekonomika vieš savas korekcijas. Būtisks budžeta finansēšanas avots būs aizņemšanās.

Pēc Šķēles domām, pašreizējais budžeta projekts joprojām nav pieņemams un nepieciešamas nopietnas korekcijas.

Šķēle arī komentēja situāciju saistībā ar komercbanku likviditāti. "Komercbankām svarīga ir resursu piesaiste, taču daudzām no Latvijas komercbankām tuvojas datums, kad jāatdod sindicētie kredīti. Tas ir būtiski, jo šī nauda būs nepieciešama Latvijas tautsaimniecības attīstībai."

Ekspremjers prognozēja, ka šie līdzekļi varētu būt viens miljards latu.

"Naudu vajag tautsaimniecības attīstībai. Nebūs izaugsmes uzņēmumiem, nebūs ieņēmumu budžetā," uzsver politiķis.

Šķēle novērtēja arī Eiropas Savienības politiku un Latvijas nozīmi tajā. "Bez vienotas politikas eiro ieviešanā jābūt vienotam viedoklim arī enerģētikas, imigrācijas un drošības jautājumos," uzskata politiķis.

 

Latvieši Īrijā paliek bez darba

LETA  10/30/08    Daudzi Īrijā dzīvojoši Latvijas pilsoņi palikuši bez darba, telefonintervijā "LETA video" apstiprināja Latvijas vēstniecības Īrijā pirmā sekretāre Jeļena Lobzova.

"Mums vēstniecībā ir ziņas par to, ka daudzi Latvijas pilsoņi palikuši bez darba šeit [Īrijā]," sacīja Lobzova, norādot, ka "patlaban Īrijā ir grūtāk atrast darbu, nekā tas bija agrāk, un daudzi Latvijas pilsoņi apsver iespējas atgriezties Latvijā vai ceļot uz citām valstīm darba meklējumos".

Tomēr vēstniecības rīcībā nav informācijas, vai šie latvieši, kas pamet Īriju, atgriežas dzimtenē, vai dodas uz citām valstīm.

Sarunā ar "LETA video" Lobzova atgādināja par tā dēvēto "Polijas fenomenu", kad pēc Polijas ekonomiskās situācijas straujas uzlabošanās daudzi tās pilsoņi apsver iespēju no Īrijas atgriezties dzimtenē, jo algas Polijā jau pietuvojušās Īrijas līmenim, turklāt arī valūtas kurss tur ir stabils.

"Ja tiek maksāti nodokļi šeit, Īrijā, tad latvieši var pretendēt uz Īrijas bezdarbnieku pabalstiem, un varbūt daudzos gadījumos ir izdevīgāk saņemt šos bezdarbnieku pabalstus, nekā pārcelties uz citu valsti, kur varbūt nebūs nekā," skaidro Lobzova.

Tostarp vēstniecības pārstāve uzsver, ka Īrijā ir iestājusies krīze ne tikai būvniecībā, bet arī daudzos citos sektoros.

 

Viedoklis: Treknums pāri jostai

Viktors Avotiņš,  NRA   10/31/08    Latvijas valdīšana grasās dot makaronus ne tikai nabagiem, bet visiem citiem arī. Vieniem mutītēs, citiem austiņās. Jo tuvāk nākamā gada budžeta pieņemšana, jo šī gribēšana valdīšanai aizvien trakāka un trakāka.

Taupīšanas mānija valdīšanas mērcē gūst paranoidālu raksturu, kas nākotnē var mūs novest pie lielumlieliem tēriņiem. It kā taupīšanas sauklim vajadzētu būt pievērstam lieko tauku novākšanai. Rūpēm, lai treknajos gados izlaistais valsts organisms iegūst kaut kādas formas pazīmes. Taču valdīšana taupīšanas labad izvēlas vilkt jostu, nevis nodzīt valstisko punci. Dabiski, ka tāda jostas vilkšana apgrūtina gremošanu, aizsit elpu un dažas taču jau valsts dāmas (skolas, slimnīcas) noved tuvu ģībonim. Pašam valstiskam treknumam no tā ne īpaši silts, ne auksts. Tas allaž tiek pāri jostai.

Turklāt – tā vien liekas, ka valdīšanai taupīšana nav nekas vairāk kā kampaņa. Jo taupīšanas mānija netop saskaņota ar perspektīvu. Piemēram, projekti, kam jābeidzas nākamgad, tikšot apgādāti, bet tie, kam jābeidzas vēlāk, – iesaldēti. Tā nav politika. Tā ir kampaņa, kuras augļi jau 2010. gadā, ja ne agrāk, izrādīsies fikcija, ilūzija. Spriežot pēc oficiālām 2009. gada budžeta motivācijām, neviens nepūlas saistīt taupīšanu ne ar nacionālās attīstības plānu, kurš taču nav atcelts, ne ar Roberta Ķīļa jauno garstāstu – Latvijas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam, kas esot ūnikums mūsu oficiālās, pētnieciskās daiļliteratūras klāstā. Turklāt šādu stāstu konkursu starp valstīm izsludinājusi Eiropas Komisija. Tātad it kā būtu jāpastāv zināmai atbildībai par to, kas sacerēts. Vismaz kaut kādai reālpolitikas saistībai ar oficiāli noteikto perspektīvu. Vai varbūt krīze atceļ šo perspektīvu un valsts kurss nu ir vērsts nevis uz cilvēku, bet uz nabadzību?

Varētu te tā necepties, ja dažas lietas neliktos sevišķi kaitinošas. Būtu vareni, ja valdīšana, gādājot par zinātni, drošību un izglītību, rosītos tikpat aktīvi, kā tā rosās savu struktūru komfortablas saglabāšanas dēļ. Piemēram, gādājot par integrācijas sekretariāta pievienošanu Bērnu un ģimenes lietu ministrijai. Kāda velna pēc? Argumenti, kas dzirdami šā valdības lēmuma sakarā, ir: tā izdošoties ietaupīt "vēl 300 000 latu", tā būšot iespējams "pieņemt budžetu otrajā lasījumā". Tātad – šī kombinācija pasākta nevis perspektīvas, nevis ekonomijas labad, bet vien tādēļ, lai nodrošinātu partejisku saskaņu koalīcijā?

Pirmkārt, Bērnu un ģimenes lietu ministrija pati par sevi ir pārvaldes apendikss. Tā ne tagad atbilst, ne kopā ar sekretariātu atbildīs ministrijas statusam. Jo ministrija kā tāda, manuprāt, pilnībā nosaka jomas politiku valstī. Lai izceltu kādu prioritāti (bērni, ģimene, vai sekundārāk – māmiņu algas, bērnu pabalsti...) sociālajā jomā, vajadzīga nevis ministrija, bet konkrēta, pārvaldei obligāta politika un perfekti, tai skaitā pārnozaru līmenī, katram noteiktas funkcijas. Sevišķi sociālajai politikai pamats, manuprāt, ir valsts saistības, sociālais līgums un likumi. Ministrijas kā labdari, kā izsitēji – šis vārds savā valstī vairāk par citiem liecina, ka politika ir kropla! – nav vajadzīgas. Tās vajadzīgas kā jomas attīstītājas un stratēģes, kā atbildīgās (!) par to, lai valsts vara šo stratēģiju īsteno. BĢLM niša sociālajā jomā ir par šauru, lai tā noteiktu jomas stratēģiju – piemēram, lai atbildētu par valsts demogrāfisko perspektīvu. Turklāt, ja to jauno mutantu sauks par Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu vai par Sabiedrības un ģimenes lietu ministriju, tad varas spēja skatīt lietas integratīvi būs redzama izkārtnē. Proti – tur būs redzams, ka valdīšanai tik vien vajadzēja, kā pielikt vienam krēslam blakus otru.

Otrkārt, šķiet, ka integrācijas lietu sekretariāts viena līdzšinējā dibena vietā turpmāk arī grib sev divus. Gan kādas istabiņas ministrijā, gan, sekojot vispārējai aģentūru vairošanas modei, arī pārraugāmu aģentūru. Tas nozīmē kontroli pār Sabiedrības integrācijas fonda līdzekļiem. Aģentūra cepšot, sutināšot un vadīšot integrācijas projektus. Interesanti, kādus gan integrācijas projektus var cept valsts struktūra, ja valstī nav (sabiedrības) integrācijas politikas? Tādā rangā, kādā līdz šim darbojās sekretariāts, tādā projektu līmenī, kādā tie te top saukti par integrācijas projektiem, ar tiem sekmīgi var ņemties NVO. Saskaņā ar paša Godmaņa pausto ideju par iespējamo funkciju deleģēšanu NVO. Kas tad īsti vairāk interesē potenciālās ministrijas klerkus – integrācija vai fonda nauda? Ja integrācija, tad varētu būt runa par projektiem ministrijas atbildības līmenī. Piemēram, kāds projekts taps sakarā ar Tautas partijas panākto vietējās pārvaldes pārpartejiskošanu un cilvēka krasu attālināšanu no lēmumu pieņemšanas (pagastu likvidācija), kas arī nozīmē dezintegrējošu procesu. Un, kā tad būs ar to afrikāņu integrāciju, kas te, bēgdami no krīzes, "milzīgā vilnī" velšoties iekšā? Nerunāsim nemaz par krieviem, par nepilsoņiem, kuriem sekretariāts savas pastāvēšanas laikā tā arī nav atradis politisko padomu. Nav spējis pretoties divu informācijas plūsmu, divu realitātes uztveres un vērtējuma kodu pastāvēšanai. Bet, ja nav runa par integrācijas procesa nodrošināšanu pēc būtības, tad minoritāšu svētku, tautasdeju un kultūras lietu atbalstīšanai labāk der varai saistošas, precīzas normas un reāla atbildība par to īstenošanu ar attiecīgu cilvēku (Latvijas tautas) darbības jomu saistītās iestādēs.

 

 

Izglītībā un zinātnē...

 

 

Kādai jābūt izglītībai 21. gadsimtā Latvijā?

Aija Lietiņa,  Latvijas Avīze     10/06/08    Pagājušajā pirmdienā Banku augstskolā par šo jautājumu norisinājās karstas diskusijas jauniešu forumā, ko rīkoja biedrība "Jauniešu konsultācijas" sadarbībā ar citām jauniešu organizācijām.

Pagājušajā pirmdienā Banku augstskolā par šo jautājumu norisinājās karstas diskusijas jauniešu forumā, ko rīkoja biedrība "Jauniešu konsultācijas" sadarbībā ar citām jauniešu organizācijām.

Biedrība "Jauniešu konsultācijas" ir izveidojusi jauniešu darba grupu, kura kopš jūlija izstrādā rekomendācijas Latvijas izglītības sistēmas uzlabošanai. 29. septembrī Banku augstskolā notikušajā forumā "Kādai jābūt izglītībai 21. gadsimtā Latvijā?" piedalīties un izteikt savus ierosinājumus bija aicināts ikviens jaunietis. Ieradās vairāk nekā 30 jaunieši – skolēni un studenti no dažādām skolām un augstskolām.

Foruma laikā jaunieši strādāja grupās un centās rast risinājumus vairākām problēmām, kuras apspriešanai piedāvāja organizatori. Sākumā tika izvirzīti vairāki priekšlikumi, bet pēc tam jaunieši balsoja par labākajām idejām.

Biedrība "Jauniešu konsultācijas" ir izveidojusi jauniešu darba grupu, kura kopš jūlija apkopo informāciju par norisēm Latvijas izglītības sistēmā un pasaulē, lai valdībai sniegtu savas rekomendācijas Latvijas izglītības sistēmas uzlabošanai un pielāgošanai 21. gadsimta prasībām. "Tehnoloģiskā attīstība un vispārējais labklājības līmeņa pieaugums ir novedis pasauli fundamentālu pārmaiņu priekšā. Prasmes un zināšanas, kuras agrāk un arī joprojām tiek augstu vērtētas, nākotnē vairs nenodrošinās panākumus. Ideja par zināšanu sabiedrību kļūst konkurēt nespējīga. Tas, cik efektīvi Latvija pielāgosies jaunajam laikmetam un izmantos tā iespējas, ir atkarīgs no tā, cik ātri un efektīvi mēs transformēsim izglītības sistēmu, kurai ir jānodrošina katra cilvēka potenciāla attīstīšana un radošas sabiedrības izveidošanās. Tas ir tieši tas, ko tā patlaban neapzināti, bet sistemātiski apspiež," savu nostāju pauž grupas vadītājs Andris Čeksters. Viņš piebilst, ka ierosinājumu izstrādāt rekomendācijas Latvijas izglītības sistēmas uzlabošanai paudis Ministru prezidents Ivars Godmanis, šī gada 29. maijā tiekoties ar jauniešiem.

Darba grupā ir apvienojušies 14 jaunieši: gan no skolām, gan augstskolām, gan vairākām jauniešu organizācijām – "Jauniešu konsultācijas", "Klubs Māja – jaunatne vienotai Eiropai", "AIESEC Rīga", "AEGEE Rīga", "Ideju māja", "Jaunatnes vīzija" un Rīgas Skolēnu dome.

"Forumā savas idejas neatklājām, bet ļāvām jauniešiem pašiem diskutēt un meklēt risinājumus problēmām, par kurām esam izstrādājuši rekomendācijas. Izrādās, jaunieši domā līdzīgi," skaidro A. Čeksters.

Kādi tieši būs ierosinājumi valdībai? A. Čeksters klusē. Vien atklāj, ka rekomendācijas tiks prezentētas 10. oktobrī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas organizētajā nacionālajā forumā "Atspēriens. Latvija 2030" Ķīpsalā. Pagaidām paliek intriga. "LA" sekos līdzi lietas virzībai.

"Piedāvāsim konkrētus soļus, kas jādara, lai pilnībā pārveidotu izglītības sistēmu un lai tā spētu sagatavot 21. gadsimtam konkurētspējīgus jauniešus. Pateiksim, kā izveidot izglītības sistēmu, kura ir nesalīdzināmi efektīvāka nekā esošā, kurā skolotāju profesija beidzot ir attiecīgi apmaksāta un ar augstu prestižu; kā izveidot sistēmu, kura attīsta katra cilvēka talantus, kuras galvenais standarts ir izcilība un kura būs valsts attīstības pamats un virzītājspēks, nevis enkurs un nepārtrauktas kritikas objekts," izstrādāto nākotnes vīziju raksturo A. Čeksters.

Sākot ar 9. oktobri, darbosies biedrības "Jauniešu konsultācijas" veidotā mājaslapa www.radosaizglitiba.lv , kur ikviens varēs atrast noderīgu informāciju par tendencēm izglītībā visā pasaulē, mācību metodēm, kā vieglāk atcerēties, attīstīt radošās spējas un citādi veicināt savas personības pilnveidošanos.

***

E-izglītība

Izglītības sistēmas grozījumu ierosinātāji un foruma dalībnieki sprieda, ka skolēnu vecākiem, pašiem skolēniem un citiem sabiedrības locekļiem vajadzētu vairāk iesaistīties mācību procesa veidošanā – vecākiem piedalīties vecāku sapulcēs un izteikt savus ierosinājumus, uzņēmējiem piedāvāt skolēniem prakses iespējas, izdevību likt lietā radošo potenciālu un zināšanas dažādos projektos utt.

Jaunieši uzsvēra arī vajadzību attīstīt eizglītību un tās nozīmi. Tā ir iespēja studēt ārzemju augstskolā, atrodoties Latvijā; studēt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuriem ir grūti aizkļūt līdz augstskolai; studēt darbos aizņemtiem cilvēkiem un pašiem ieplānot laiku, kad mācīties. Tā ir arī iespēja tiešsaistē piekļūt pie jaunākās informācijas.

***

Skolas vide

Visvairāk ierosinājumu izskanēja par skolas vidi un atmosfēru. "Esošā vide un iekārtojums pārsvarā nav piemērots radošam mācību procesam un projektu veikšanai. Skolēniem pirmās asociācijas, izdzirdot vārdu "skola", ir garlaicība, eksāmeni, mājasdarbi, laika izniekošana, atstāšana pēc stundām, sods, nevajadzīgs "sviests", naids un bailes," šādi problēmu bija formulējuši foruma organizatori. Foruma dalībnieki vienojās, ka vidi un atmosfēru skolā rada telpu iekārtojums, attiecības starp skolēniem, kā arī skolotāju personības. Klasēm skolā jābūt estētiski pievilcīgām un tajās jāvalda kārtībai. Klasēm jābūt gaišām, tajās jābūt telpaugiem un svaigam gaisam, lai vieglāk domāt. Solus, skolēnuprāt, vislabāk izvietot aplī. Lai nebūtu jāskatās klasesbiedriem pakausī un sliņķi nevarētu nolīst "Kamčatkā" jeb aizmugurējos solos. Ar sajūsmu tika uzņemta ideja par mācīšanos uz spilveniem, piemēram, ja stundas laikā notiek diskusija un nav jāraksta. Skolēnu saliedēšanas nolūkā vajadzētu rīkot vairāk neformālu pasākumu, ekskursijas uz muzejiem, kā arī "pie dabas krūts". Arī mācību stundas dažkārt varētu norisināties muzejā vai parkā.

***

Trūkst motivācijas

Tika spriests par motivācijas trūkumu. Katrs sev uzdeva jautājumu, kas viņu visvairāk motivētu mācīties. Atskanēja atziņa, ka bērnam jau mazotnē jāieaudzina, ka viņš pats "ir savas filmas režisors", mācās sevis labad, nevis skolotāja dēļ vai lai nopelnītu atzīmi. Vairākums teicās, ka vēlētos, lai skolotāji biežāk paskaidro apgūstamās mācību vielas sasaisti ar reālo dzīvi – kāpēc es to mācos, kur man noderēs šī formula? Forumā klātesošie skolēni atzina, ka gribētu skolā redzēt ne tikai teorētiķus, bet arī praktiķus – dažādu profesiju pārstāvjus, arī zinātniekus, kas pastāstītu par savu pieredzi. Biežāk būtu jārīko arī tādi pasākumi kā "Ēnu dienas", kuru laikā skolēni seko kādas slavenības, piemēram, politiķa vai uzņēmēja, darba gaitām. Atsaucību guva priekšlikums, ka skolai jābūt ideju inkubatoram – jāpalīdz skolēniem īstenot dažādus viņu ierosinātus projektus, veikt zinātniskus pētījumus un eksperimentus. Daži izteicās, ka vēlētos vairāk izvēles iespēju humanitārajos priekšmetos. Piemēram, vēsturē, apgūstot kādu tēmu, skolēni varētu sadalīties grupās un katra sagatavot prezentāciju par vienu apakštēmu, turklāt pēc tam paši izteikt vērtējumu par klasesbiedru veikumu – cik interesanti, plaši un saprotami temats izklāstīts. Tādējādi skolēniem būtu iespēja pašiem iejusties skolotāja ādā. Jāpiebilst, ka, tieši skaidrojot citiem, mēs pēc tam atceramies visvairāk informācijas.

***

Vērtēšanas sistēma

"Vērtēšanas sistēma nogalina radošumu, prasot pēc pareizās atbildes un radot bailes kļūdīties," tā pašreizējo desmit ballu sistēmu vērtē izglītības sistēmas nākotnes vīzijas izstrādātāji.

Ja skolēns nav pārliecināts par savas atbildes pareizību vai arī viņa viedoklis nesakrīt ar mācību grāmatās atspoguļoto, baidoties no slikta vērtējuma, viņš lielākoties izvēlas klusēt. Tādējādi dažkārt tiek apslāpēta kāda vērtīga ideja vai jauns atklājums. A. Čeksters piebilst, ka bieži vien cilvēki, kuri skolā saņēmuši ļoti labas atzīmes, dzīvē nesasniedz tik daudz kā tie, kuri nav iekļāvušies izglītības sistēmas uzspiestajos rāmjos. Forumā par šo jautājumu vienprātība izpaudās vienīgi tajā, ka vērtēšanas sistēmai jābūt motivējošai. Atskanēja viedoklis, ka atzīmes jāatmet pavisam, ļaujot katram skolēnam pašam brīvi izvēlēties, kuru mācību priekšmetu apguvei veltīt vairāk pūļu, bet šis priekšlikums lielu atsaucību neguva. Bija ideja atzīmju sistēmu aizstāt vai papildināt ar bonusu sistēmu. Ja darbu esi veicis labi, saņem kādu balvu, piemēram, gada beigās bioloģijas skolotājs centīgākajiem skolēniem noorganizē ekskursiju. Bija ierosinājums saglabāt esošo vērtēšanas sistēmu, bet to papildināt ar aprakstu, kur minētas skolēna stiprās un vājās puses. Lai nepārņemtu bezcerības izjūta, saņemot sliktu vērtējumu, un zinātu, kur jāpacenšas.

***

Mācību mērķis

Projekta vadītājs Andris Čeksters un viņa domubiedri pārliecināti, ka izglītības sistēmā pašlaik nemaz nav skaidri definēta un visiem saprotama mērķa. Uz jautājumu, kādam jābūt mācību mērķim, pasākuma dalībnieki atbildēja vienprātīgi – palīdzēt jaunajam cilvēkam izveidoties par patstāvīgu, lemtspējīgu, brīvu un radošu personību. Diskusiju laikā daudzi jaunieši sūrojās, ka lielākā daļa mācību vielas vienkārši "jāiezubra" (mehāniski jāiekaļ galvā) un viņi nesaprot, kur daļa iegūto zināšanu turpmākajā dzīvē noderēs. Jaunieši atzina, ka viņos būtu vairāk intereses par mācībām, ja zināšanas nevis kā uz paplātes ik stundu noliktu priekšā, bet gan biežāk mudinātu pašiem atrast atbildes uz jautājumiem un pēc tam to pārrunātu. Viņuprāt, skolas galvenais uzdevums ir iemācīt domāt – analizēt, izdarīt secinājumus, interpretēt faktus.

 

Mazākumtautību skolas saņem lielu atbalstu

Aija Lietiņa,  Latvijas Avīze     10/06/08    Daudzi latvieši izvēlas savus bērnus sūtīt mazākumtautību skolās, uzskatot, ka tās piedāvā labāku mācību nodrošinājumu un augstāku izglītības kvalitāti nekā latviešu skolas.

Daudzi latvieši izvēlas savus bērnus sūtīt mazākumtautību skolās, uzskatot, ka tās piedāvā labāku mācību nodrošinājumu un augstāku izglītības kvalitāti nekā latviešu skolas. Viesojos Daugavpils Juzefa Pilsudska Poļu vidusskolā un Rīgas Lietuviešu vidusskolā, lai izpētītu, kādi tur ir mācību apstākļi.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) statistikas nodaļas apkopotie dati liecina, ka mazākumtautību skolās* 2004./2005. mācību gadā mācījās 12,09 procenti latviešu, 2005./2006. g. izglītību ieguva 12,42 procenti latviešu, arī pagājušajā mācību gadā – 12,42 procenti latviešu. Viens no izplatītākajiem iemesliem, ko kā pamatojumu savai izvēlei min vecāki, ir dzīvesvietas tuvums skolai. Arī tas, ka bērns, mācoties mazākumtautības skolā, papildus populārajām svešvalodām apgūs mazākumtautības valodu, kas vēlāk sniegs priekšrocības darba tirgū. Diemžēl bieži dzird viedokli, kas latviešu vispārizglītojošajām skolām nav glaimojošs. Lai izraudzītos savam bērnam labāko izglītības iestādi, piemēram, lietuviešu skolas vecāki bijuši vairākās skolās tuvākajā apkārtnē un pārliecinājušies – šajā mazākumtautību skolā ir modernāka mācību vide, vairāk mācību materiālu un skolēni mācās gan vairāk, gan cītīgāk. Šāda atšķirība, šķiet, vērojama tāpēc, ka mazākumtautību skolas finansiālo atbalstu saņem ne tikai no Latvijas valsts – arī izcelsmes valsts par ārpus robežām mītošajiem tautiešiem neaizmirst.

Rīgas Lietuviešu vidusskola atrodas Ķengaragā, paslēpusies daudzstāvu dzīvojamo ēku ielokā, skolas pagalmam apkārt apjozts žogs. Gaišās, pievilcīgās skolas ēkas un koptais pagalms uzkrītoši izceļas uz nedaudz noplukušās apkārtnes fona. Vēlāk skolas direktore Aldona Treija man ar sajūsmu stāstīs par rožu aleju un citiem apstādījumiem, ko skolas pagalmā iekopuši paši skolēni. Rīgas Lietuviešu vidusskola dibināta 1991. gadā, bet Prūšu ielas ēkas apdzīvo tikai kopš 2001. gada. Pirms astoņiem gadiem ēku komplekss pilnībā renovēts, nesen klāt nākusi jauna divstāvu ēka. Pašlaik pa to vēl rosās celtnieki. A. Treija atklāj, ka tur top ārpusklases aktivitāšu centrs, ko atklās nākamā gada janvārī. "Šī ir nākotnes skola, kur ir pieejams viss bērnam nepieciešamais, – te viņš mācās, te apmeklē bibliotēku, interešu izglītības pulciņus, kursus un sporta nodarbības. Lietuva apsolījusi nākamajā gadā piešķirt līdzekļus stadiona un rotaļu laukuma izbūvei. Tad mums būs absolūti viss nepieciešamais. Bērniem nevajadzēs braukāt krustām šķērsām pa Rīgu, viss būs šeit. Augstā līmenī," pārliecināti nosaka A. Treija. Skolēni pēc stundām var palikt skolā un darboties dažādos pulciņos: dejot eksotiskās un lietuviešu tradicionālās dejas un pat baletu, spēlēt teātri, darboties vizuālās mākslas studijā, lego pulciņā, dziedāt koros un ansambļos, trenēties basketbolā vai volejbolā.

Pie skolas ārdurvīm piestiprināta plāksnīte, kas vēstī – vecākus bez caurlaidēm skolā neielaiž. Izrādās, aizbildinoties, ka esot radinieki, agrāk skolā ne reizi vien ielavījušies garnadži un aiznesuši vērtīgas lietas. "Mums rūp savu bērnu drošība," piemetina A. Treija.

"Būtībā esam gandrīz parasta vidējās izglītības iestāde, jo visi mācību priekšmeti pie mums notiek latviešu valodā. Atšķiramies tikai ar to, ka mums ir lietuviešu valodas un literatūras stundas. Pamatskolas vecuma bērniem atsevišķi priekšmeti, piemēram, darbmācība un zīmēšana, tiek pasniegti lietuviešu valodā," skaidro A. Treija.

Skolā pašlaik mācās 284 skolēni, no tiem aptuveni 100 ir lietuvieši, 100 nāk no jauktām ģimenēm (tikai viens no vecākiem lietuvietis), bet pārējie – latvieši (lielākā daļa) un krievi, kas grib labi iemācīties valsts valodu un lietuviešu mēli. "Pēdējos gados pie mums iestājušies ļoti daudzi lietuviešu jaunieši, kuri tikai nesen pārvākušies uz dzīvi Latvijā. Jaunieši, kas dzimuši un auguši Lietuvā, pat 8. klases skolēni, iestājas mūsu skolā, kur viss tiek pasniegts latviski! Ar abām ausīm klausās un jau pēc pusgada (!) māk runāt latviski. Ja mēs dzīvojam Latvijā, mums ir perfekti jāzina latviešu valoda. Nesaprotu, kā krievi, kas nodzīvojuši 40 gadus Latvijā, neiemācās. Vienīgais izskaidrojums – viņiem nav vēlēšanās," A. Treijas balsī jūtams satraukums.

Uzņemot priekšroka tiek dota lietuviešu izcelsmes bērniem. A. Treija stāsta, ka vēlmi iestāties Rīgas Lietuviešu vidusskolā ik gadu izrāda aizvien vairāk latviešu tautības bērnu, taču skola visus nevar uzņemt. Tiek komplektētas divas klases, pa 20 skolēniem katrā. Pagājušajā gadā aiz strīpas palikuši 18 bērni.

11. klases skolniece Linda Kovaļevska Rīgas Lietuviešu vidusskolā mācās kopš 5. klases. "Mainīju skolu, jo šī skola ir tuvāk mājām. Līdz iepriekšējai skolai man bija jāmēro stundu garš ceļš ar vilcienu. Tuvu manām mājām ir arī 62. vidusskola, taču tā ir ļoti liela skola. Gribējās mācīties mazā, kur cits citu pazīst. Saistoši likās arī iemācīties kaimiņu tautas valodu. Ietekmēja arī tas, ka šī ir jauna un moderna skola," stāsta Linda. Savukārt viņas klasesbiedrs Martīns Kvašis pēc tautības ir lietuvietis un skolā mācās kopš pirmās klases. Viņam no mājām līdz skolai tāls ceļš mērojams, taču tas esot tā vērts. "Tā kā esmu lietuvietis, uzskatu par pašsaprotamu apgūt savas tautas valodu, kultūru un vēsturi," viņš stāsta. Rīgas Lietuviešu vidusskola ir vienīgā lietuviešu skola Latvijā. Pēc skolas beigšanas viņš iecerējis studēt augstskolā Lietuvā.

Šogad skolā ievieš formas. Katram skolēnam būs vairākas drēbju kārtas – gan svētku, gan ikdienas, gan siltākam, gan vēsākam laikam piemērotas. Ikdienā jaunieši ģērbsies haki krāsas drēbēs, bet svētku dienās puiši nāks tumši pelēkos uzvalkos un meitenes – pelēkās biksēs vai svārkos un baltās blūzītēs. Uz svētku formas augšdaļas plānots šūdināt skolas emblēmu. "No vienas puses, tagad nevienu nevarēs noniecināt tāpēc, ka viņš nevar atļauties nopirkt stilīgāko zīmolu drēbes, taču, no otras – tādējādi tiek ierobežotas iespējas izkopt savu oriģinālu stilu," skolas vadības lēmumu vērtē Linda. A. Treija ir kategoriski pret plikiem vēderiem, "pārmālētām" acīm un neskaitāmiem pīrsingiem. "Ārpus skolas jaunieši var darīt, ko vēlas, bet skola ir skola un šeit jābūt kārtībai!" teic direktore. Jā, kārtība skolā tiešām valda – klasēs uz galdu virsmām neredz citās skolās tik pierastos švīkājumus un skrāpējumus. Izrādās, recepte skolas inventāra uzturēšanai kārtībā ir pavisam vienkārša – direktore skolēniem, kuriem "niez" rokas, pāris reižu likusi galdus pacietīgi berzt, lielāku bojājumu gadījumā uz skolu izsaukti vecāki un bijuši spiesti nomainīt galda virsmas.

Daugavpils J. Pilsudska Poļu vidusskolā pašlaik pilnā sparā norit remontdarbi. Tikmēr skolēni mācās tuvējā kultūras namā. Renovēto skolas ēku plānots atklāt 7. novembrī. Satiekoties skolas direktore Ģertrūde Grāve ar lepnumu stāsta, cik tur būs skaistas klases, moderni aprīkoti ķīmijas un fizikas kabineti, mācību laboratorijas, divi informātikas kabineti ar jaunu datortehniku, plaša bibliotēka... Ieguldīti apmēram četri miljoni latu. 51 procentu naudas devusi Daugavpils pilsētas dome, bet 49 procentus ieguldījusi Polijas valdība.

Daugavpils J. Pilsudska Poļu vidusskola ir vienīgā poļu skola Daugavpilī. Skola dibināta 1991. gadā un pašlaik tajā mācās 287 skolēni. Ģ. Grāve uzsver, ka skola allaž uzrādījusi augstus izglītības kvalitātes rādītājus. "Vērtējot pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, skola ik gadu ierindojas labāko septiņniekā Daugavpilī un, piemēram, pagājušajā gadā bija 21. vietā visā valstī. Tas ir liels sasniegums," gandarīta direktore. Skolā ir aptuveni 40 skolotāji, no kuriem pusei ir maģistra grāds. Stundas vada arī viesskolotāji no Polijas.

Ģ. Grāve apstiprina, ka skolā mācās arī "tīri" latvieši, kuriem ne tuvos, ne tālos rados nav poļu. "Vecāki atnāk un saka, ka viņiem patīk skola. Viņi grib, lai bērns iemācās vēl vienu valodu. Ja ir brīvas vietas, labprāt uzņemam. Protams, priekšroka ir bērniem, kuri ir poļu izcelsmes," skaidro direktore.

6. klases skolniece Elīna Uzole Poļu vidusskolā mācās tikai trīs gadus. Iepriekš viņa mācījusies latviešu skolā – Daugavpils 12. vidusskolā. Iepriekšējā skolā meitene nav varējusi iejusties, jo atsevišķi klasesbiedri bijuši bravūrīgi, apcēluši vājākos. "Mamma bija dzirdējusi labas atsauksmes par šo skolu. Te starp skolēniem valdot daudz sirsnīgākas attiecības, arī skolotāji esot saprotošāki. To izdzirdot, teicu – jā, gribu mācīties šajā skolā!" atceras Elīna. Viņa turpina: "Atšķirību ir ļoti daudz. Iepriekšējā skolā bērni bieži lietoja lamuvārdus, atļāvās būt rupji pat pret skolotājiem. Šeit bērni ir audzināti citādi – cits citam smaida, saka labdien, uz redzēšanos, paldies par stundu! Netālu no skolas atrodas Svētās Jaunavas Marijas baznīca, kuru visi apmeklējam. Tam ir bijusi svētīga ietekme. Skolā ir arī salīdzinoši maz skolēnu, līdz ar to skolotāji nav tik noslogoti un nekad neatsaka, ja lūdzu kaut ko paskaidrot." Iestājoties skolā, Elīna poļu valodu nav pratusi, zinājusi tikai dažas pieklājības frāzes. Viņa mēnesi pirms skolas gaitu sākšanas apmeklējusi sagatavošanās kursus šajā skolā.

Starpbrīdī gaiteņos dzirdamas trīs valodas – latviešu, poļu un retāk krievu. Visi aptaujātie jaunieši apgalvo, ka labi zina četras un vairāk valodas. "Apzinos, ka valodu zināšanas ļaus vieglāk atrast darbu. Tas, ka pārvaldu poļu valodu, ir īpaša priekšrocība darba tirgū, jo šo valodu Latvijā nemaz tik daudzi nezina. Varēšu strādāt par tulci, poļu valodas pasniedzēju vai arī darboties politikā – kā konsuls vai vēstniece," pārliecināta 12. klases skolniece Jeļena Somonoviča. Mācību priekšmeti notiek latviešu un poļu valodā, kā arī bilingvāli. Divās valodās sākumā tiek pasniegti sarežģītākie priekšmeti, piemēram, matemātika. No 2. klases visi skolēni mācās angļu valodu. No 7. līdz 10. klasei iespējams apgūt vācu un krievu valodu fakultatīvajās nodarbībās.

Skolēniem ik gadu ir iespēja doties valodas praksē uz Poliju. "Polijā kopā ar klasesbiedriem esmu bijusi vairākkārt – valodas praksēs, nometnēs, ekskursijās. Tas ir ļoti interesanti, turklāt atrašanās poļu vidē ir ļoti noderīga, jo palīdz pilnveidot valodas vārdu krājumu, prasmi izteikties. Liela daļa no mums ir dzimuši Latvijā un poļu valodu pirms iestāšanās skolā prata vāji," stāsta 12. klases skolniece Oļesja Akseņonoka. Mācību daļas vadītāja Jeļena Teļpuka informē, ka skola apņemas katru skolēnu vismaz trīs reizes visā mācīšanās laikā aizsūtīt uz Poliju.

Labākajiem vidusskolas absolventiem tiek dota iespēja bez maksas studēt Polijas augstskolās un saņemt stipendiju, kas pilnībā sedz dzīvošanas izmaksas. Arī tie, kas izvēlas studēt kādā Latvijas augstskolā, var pretendēt uz Polijas valdības stipendiju.

Latvijā ir 146 mazākumtautību skolas un 89 divplūsmu skolas** un tiek īstenotas izglītības programmas astoņās mazākumtautību valodās: lietuviešu, igauņu, krievu, poļu, ukraiņu, baltkrievu, ebreju un čigānu (romu). Pēc IZM datiem, pagājušajā mācību gadā mazākumtautību izglītības programmās mācījās 69 850 skolēnu, kas ir aptuveni 26 procenti no kopējā skolēnu skaita valstī. Statistika liecina, ka lielākā daļa mazākumtautību skolu absolventu iestājas augstskolās. Pagājušajā gadā apmēram 26 procenti no kopējā studentu skaita, kuri iestājušies augstskolās, bija apguvuši mazākumtautību izglītības programmu.

Mazākumtautību izglītības programmās skolēni papildus pamatizglītības un vidējās izglītības standartiem apgūst mazākumtautības valodu, vēsturi, kultūru un tradīcijas. Pamatskolās tiek īstenoti četri dažādi modeļi, kuros ir dažāda latviešu valodas un mazākumtautības valodu lietojuma attiecība. Ir tāds pamatizglītības programmas modelis, kura ietvaros skolēni, jau sākot no pirmās klases, lielāko daļu mācību priekšmetu apgūst latviešu valodā, un arī tāds modelis, kura ietvaros skolēni no 1. līdz 4. klasei praktiski mācās tikai savā dzimtajā valodā un, tikai sākot no 5. klases, latviešu un mazākumtautības valodā.

Mazākumtautību skolas lielākoties izvēlas abus pārējos modeļus, kuri piedāvā proporcionālu valodu apguvi. Visi modeļi paredz, ka 9. klasē skolēni mācību priekšmetus apgūst pamatā latviski, informēja IZM Vispārējās izglītības departamenta izglītības attīstības nodaļas speciāliste Olita Arkle.

Vispārējās vidējās izglītības ieguvei skolēni kārto piecus eksāmenus: latviešu valodu un literatūru, svešvalodu, vienu izglītības iestādes noteiktu eksāmenu un divus eksāmenus pēc skolēna izvēles. Pagājušajā mācību gadā, piemēram, skolēni izvēlējušies eksāmenu kārtot poļu, krievu un ukraiņu valodā, kā arī ebreju tautas kultūrā.

Valsts pārbaudes darbu saturs visās vidējās izglītības programmās ir latviešu valodā. Kārtojot valsts pārbaudes darbus 12. klasē, skolēniem ir iespējams izvēlēties atbildēt latviešu vai krievu valodā. Pēc IZM datiem, pagājušajā gadā 40 procenti mazākumtautību skolēnu ir izvēlējušies centralizēto eksāmenu darbus izpildīt krievu valodā un 60 procenti – latviešu valodā.

O. Arkle uzsvēra, ka 2007./2008. mācību gadā centralizēto eksāmenu rezultāti ir līdzīgi gan izglītības iestādēs, kas īsteno izglītības programmas ar latviešu mācībvalodu, gan arī izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas.

* Mazākumtautību skolas – vispārējās vidējās izglītības iestādes, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas.

** Divplūsmu skolas – vispārējās vidējās izglītības iestādes, kurās līdztekus īsteno izglītības programmas latviešu un mazākumtautību valodā, piemēram, skolā ir gan latviešu plūsmas, gan krievu plūsmas klases.

***

Uzziņa

Mazākumtautību skolas Latvijā

Kopā – 235

- krievu – 146,

- poļu – 5,

- ebreju – 2 (mācību priekšmetus māca latviešu valodā, bet skolēni papildus apgūst ebreju tautas kultūras pamatus),

- ukraiņu – 1,

- baltkrievu – 1,

- lietuviešu – 1 (visus mācību priekšmetus māca latviešu valodā, bet skolēni papildus apgūst lietuviešu valodu un literatūru),

- igauņu – 1 (visus mācību priekšmetus māca latviešu valodā, bet skolēni papildus apgūst igauņu valodu),

čigānu (romu) kompakti apdzīvotās vietās darbojas

- čigānu klases, kurās papildus pamatizglītības programmai, kuru īsteno valsts valodā, padziļināti tiek apgūta čigānu valoda un rakstība, tomēr pārsvarā čigānu skolēni mācās vispārējās izglītības iestādēs.

 

Godmanis norāda uz nepārdomāto augstskolu mācību maksas palielinājumu

LETA  10/08/08    Jaunākie inflācijas rādītāji liecina, ka augstskolas ir palielinājušas mācību maksas, kas nākotnē var nest negatīvas sekas pašām mācību iestādēm, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunkti" norādīja premjers Ivars Godmanis (LPP/LC).

Kā uzsvēra premjers, jaunākie inflācijas rādītāji atspoguļo arī sezonālā rakstura iezīmes, piemēram, apavu un apģērbu cenās. Tomēr visspilgtāk parādoties tas, ka par 25% dārgākās kļuvušas augstākās mācību iestādes, kas bijis nozīmīgs papildu spiediens uz inflāciju.

Augstskolas acīmredzot nav ņēmušas vērā Godmaņa bažas, par ko viņš brīdinājis jau iepriekš, proti, samazinoties studentu skaitam, iestādes savus izdevumus mēģinās segt uz mācību maksas palielināšanas rēķina.

Premjers pauda bažas, ka, ejot šādu ceļu un pieaugot konkurencei, visas augstākās izglītības mācību iestādes veiksmīgi nespēs turpināt savu darbu.

Jau ziņojām, ka gada inflācija turpina samazināties un šā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, sasniegusi 14,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Patēriņa cenas precēm pieauga par 14,5%, bet pakalpojumiem - par 15,9%.

Savukārt vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada septembrī, salīdzinot ar šā gada augustu, palielinājās par 1,1%. Precēm tas pieauga par 0,9%, bet pakalpojumiem - par 1,7%.

Pagājušā gada septembrī, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,9%.

 

Zinātnieki pētīs, kā no Baltijas jūras viļņiem iegūt elektroenerģiju

LETA  10/10/08    Baltijas jūras valstu zinātnieki izveidojuši kopēju iniciatīvu un iesnieguši Eiropas Savienībā (ES) projektu, kurā paredzēts pētīt iespēju, kā Baltijas jūras viļņus pārvērst elektroenerģijā, intervijā "TV24" un "LETA Video" atzina Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis.

"Viļņu stacijas pēc jaudas varētu būt tikpat spēcīgas kā vēja torņi. Tie ir pontoni, ko ieliek jūrā, un viļņu iedarbībā ražo elektroenerģiju," skaidroja Ekmanis.

Pasaulē jau darbojas šādas stacijas, taču tās ir uzbūvētas okeāna piekrastē - pie Portugāles, Skotijas. Viļņu augstums tur ir ap pieciem metriem, bet Baltijas jūrā tik lieli viļņi reti kad gadās, atzina zinātnieks.

Patlaban darbojas Zviedrijas un Dānijas zinātnieku pilotprojekti, kuros tiek pētīta iespēja elektroenerģijas ražošanai izmantot arī mazus viļņus.

 

Jācīnās par skolu kvalitāti

Baiba Lulle,  NRA   10/13/08    Diennakti ilga stāvēšana dzīvajā rindā, lai pieteiktu bērnu skolā, ir arhaiska metode, bet visi noteikumu labojumi skolā pieteikšanas kārtībai, kas robežojas pat ar cilvēktiesību pārkāpumiem, ir tukša salmu kulšana.

Jo jācīnās ir nevis ar cilvēku dabisko tieksmi nodrošināt savam bērnam labākās izglītības iespējas, kaut arī priekšstats par to, kas ir labākais, var būt stereotipisks un maldīgs, bet ar cēloņiem, kas rada šo cilvēkus pazemojošo situāciju. Un tie ir skolu izglītības kvalitātes ievērojamās atšķirības, ilgtermiņa jēdzīgas reģionālās attīstības politikas trūkums.

Tas joprojām iztukšo laukus un piepilda Rīgu un tās guļamrajonus un arī to skolas. Administratīvi teritoriālā reforma komplektā ar nogrieztajiem neskaitāmajiem autobusu reisiem, kurus reformas kontekstā un degvielas dārdzības un iedzīvotāju relatīvo ienākumu samazināšanās apstākļos tieši vajadzētu palielināt, šo tendenci tikai var pastiprināt. Kā punkts uz i – vēl Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rekomendācijas slēgt 150 nelielās pamatskolas pagastos, kas būs to izmiršanas sākums. Ir neskaitāmi gadījumi, kad cilvēki no laukiem pārceļas dzīvot uz tuvāko lielāko pilsētu vai pagastu, kurā ir vidusskola, jo nespēj izvadāt bērnu uz skolu. Bet sodīt cilvēku par tā dzīvesvietas maiņu, atstājot bērnu skolā aiz svītras tikai tāpēc, ka viņš te nedzīvo jau divus gadus, kā to paredz mainītie Rīgas domes noteikumi, arī ir vienlīdzības principa pārkāpšana.

IZM un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas darba grupa izglītības iestāžu tīkla attīstību redz minimālā skolēnu skaita palielināšanā pamatskolās no 81 līdz 100, vidusskolās no 104 līdz 160. Šim jaunajam standartam neatbilstu 150 skolas, kuras uzturošās pašvaldības skubinātas izvērtēt to slēgšanu, par ko lems novads, bet IZM prasīs pierādījumus skolas sniegtās izglītības kvalitātei. Varētu jau it kā priecāties par to, ka IZM sākusi uztraukties par skolu kvalitāti, ja vien motivācija nebūtu vēlme slēgt skolu, nevis konstatēt vājās vietas un piedāvāt palīdzību kvalitātes uzlabošanā. Laba skola var būt motivācija cilvēkiem palikt dzīvot lauku reģionos vai pat uz tiem pārcelties. Arī zināmi konkrēti gadījumi ar pozitīvu efektu: reģiona skolā viss ar roku aizsniedzams, ir drošāka un skaistāka apkārtne, mazāk laika un naudas paiet ceļā, labāka sporta nodarbību bāze, daudz mazāks sociālpsiholoģiskais spiediens, "mēroties ar krāniņiem", mazāks skolēnu skaits un troksnis klasē utt. Tas gan nenozīmē, ka visas lauku skolas izglītības kvalitātes ziņā ir līdzvērtīgas labākajām Rīgas skolām. Skolu reitinga mērītāji to vispār neņemas salīdzināt, atsevišķi dalot republikas nozīmes pilsētu skolas, pilsētu skolas un lauku skolas. Personiski esmu pārliecinājusies, ka krasas skolu materiālās bāzes un piesaistīto pedagogu meistarības atšķirības ir pat vienas pašvaldības ietvaros. Trūkst vienotu, oficiālu kvalitātes novērtēšanas kritēriju. Varbūt, apzinoties šīs lielās kvalitātes atšķirības, IZM speciāli neveic šādus mērījumus, lai vecāku kaušanos un šmaukšanos ar dzīvesvietas deklarēšanu, direktoru kukuļošanu vai vēl ko vairāk neprovocētu?

 

Eiropas Komisija prezentē jaunu e-mācīšanās vietni “Dolceta”

NRA   10/13/08    Oktobra sākumā Eiropas Komisija prezentējusi jaunu moduli interaktīvajā e-mācīšanās vietnē www.dolceta.eu  – “Patērētāju drošība” – un sadarbībā ar portālu Draugiem.lv piedāvā zinošākajiem patērētājiem iespēju apmeklēt Briseli, vēstī Eiropas Savienības Informācijas aģentūra.

Tīmekļa vietne “Dolceta” paredzēta kā tiešsaistes izglītības instruments par plaša spektra patērētāju jautājumiem un pieejama visās Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās.

Jaunais modulis “Patērētāju drošība”, kas pieejams internetā pēc adreses http://latvija.dolceta.eu/Mod3/, palīdzēs iegādāties drošas preces un rūpēties par savu un bērnu drošību mājās, dārzā, darbā, uz ūdens un ceļa. Šeit saistošā veidā izklāstīti jautājumi par ES preču drošuma standartiem, patērētāju tiesībām, ja iegādāta bīstama prece, riskiem, kas var apdraudēt patērētāju veselību, un kā tos novērst. Modulī pieejami 22 interaktīvi testi zināšanu pārbaudei.

Lai aktualizētu patērētāju drošības jautājumus, no 20.oktobra sadarbībā ar portālu Draugiem.lv būs pieejama speciāla spēle “Brain” ar 16 jautājumiem par šo tēmu. Trīs spēles uzvarētāji laimēs lidojumu uz Briseli un tikšanos ar Patērētāju lietu komisāri Meglenu Kunevu.

Pašlaik “Dolceta” sastāv no 4 moduļiem: “Patērētāju tiesības” un “Finanšu pakalpojumi”, kas pieejami no 2006.gada, un jaunatklātajiem moduļiem “Patērētāju drošība” un “Palīgs skolotājiem”. Līdz nākamā gada beigām paredzēts atklāt vēl 3 moduļus: “Ilgtspējīgs patēriņš”, “Sabiedriskie pakalpojumi” un “Finanšu izglītība”.

Tīmekļa vietnē “Dolceta” publicē rakstus un interaktīvas viktorīnas, kas paredzēti ne tikai atsevišķiem lasītājiem, bet arī uzņēmējiem, vidusskolām, augstskolām un plašsaziņas līdzekļiem. Tā patērētājiem sniedz vajadzīgo informāciju, lai viņi varētu salīdzināt tirgū piedāvātos produktus un pakalpojumus, veikt izvēli par pirkumiem, kā arī aizstāvēt savas patērētāju tiesības. Vietnē dotā juridiskā un praktiskā informācija piemērota raksturīgajai situācijai katrā valstī.

Projektu “Dolceta” koordinē Eiropas universitāšu asociācija EUCEN. Moduļa “Patērētāju drošība” Latvijas versiju izstrādājusi biedrība “Patērētāju interešu aizstāvības klubs”.

Patērētāju aizsardzība ir ES Komisijas uzmanības centrā tās centienos uzlabot dzīves kvalitāti visiem ES iedzīvotājiem. Patērētāju izglītība ir viena no ES patērētāju politikas prioritātēm.

 

Jaunākie Latvijas skolu reitingi

Latvijas Avīze     10/13/08    Šodien Latvijas Nacionālajā operā svinīgi pasniegs tradicionālās Draudzīgā aicinājuma balvas – Gudrības pūcītes.

Tās saņems skolas, kuru audzēkņiem pagājušajā gadā vislabāk veicies mācību priekšmetu olimpiādēs. Veidojot reitingu, tiek vērā ņemta balvu un skolēnu skaita attiecība. Metodiku izstrādājis pedagogs Jānis Endele, kurš uzticami veido reitingu jau devīto gadu.

Vai skolu pozīcijas pēdējos gados ir mainījušās? "Attiecībā uz lielajām skolām "bilde" īpaši nemainās. Arī mazpilsētās pārsvarā vienas un tās pašas mācību iestādes ieņem stabilas pozīcijas. Analizējot reitingus, redzu, ka ideja par valsts ģimnāziju atvēršanu ir sevi attaisnojusi – šīs skolas ir starp spēcīgākajām. Pirms gadiem trim četriem bija astoņas ģimnāzijas. Pakāpeniski radās vairāk valsts ģimnāziju, piemēram, reģionos, kur iepriekš to praktiski nebija, – Zemgalē, Kurzemē. Ģimnāzijas pārliecinoši ir starp labākajām republikānisko pilsētu skolu reitingā. Jā, šīs skolas ir domātas īpaši spējīgu skolēnu attīstīšanai, tā ir sava veida izlase, un ar to ir attiecīgi jāstrādā. Tāpēc šajās skolās ir skolotāji, kuri mīl savu darbu un mīl mācīties – olimpiāžu programmas ir grūtas un, lai tām bērnus sagatavotu, nepietiek ar standartzināšanām nedz bērnam, nedz skolotājam," pārliecināts Jānis Endele.

Savukārt lauku skolu reitings ir ļoti mainīgs. "Mēs rēķinām sasniegumu attiecību pret skolēnu skaitu, tādēļ lauku skolās pietiek izcili nostartēt pāris skolēniem un skolas vieta reitingā jau mainās," paskaidro Jānis Endele. Pirms deviņiem gadiem sākot īstenot šo ideju, par kritēriju izvēli viņš saņēmis arī daudz kritikas. Šobrīd jau attieksme esot labvēlīgāka. "Es oponentiem saku – varat taisīt savu reitingu pēc citiem kritērijiem. Un prieks būs gan skolotājiem, saņemot cildinājumu, gan skolu pārstāvjiem," viņš nepaliek atbildi parādā. Jānis Endele pateicas visiem Draudzīgā aicinājuma atbalstītājiem – "Latvijas Avīzei", Cēsu rajona padomei un Cēsu pilsētas domei, Eirokonsultātam, Izglītības un zinātnes ministrijai, Nacionālajai operai, Nordea bankai un "Swedbank".

Gudrības pūcītes ir ceļojošā balva uz desmit gadiem, un nākamais būs reitingu veidošanas desmitais gads! Plānā ir jaunas idejas. "Vēlamies izveidot fondu, kurā vērtētu skolas pēc centrālo eksāmenu rezultātiem, kas ir objektīvākais vērtējums. Šobrīd nepieciešami līdzekļi, lai izveidotu speciālu programmatūru. Tajā varētu atlasīt arī skolu sasniegumu noteiktos priekšmetos. Piemēram, ir skolas, kuras kopējā reitingā īpaši neizceļas, bet kurām ir ļoti labi rezultāti vienā mācību priekšmetā, piemēram, literatūrā. Ja vēl visus rādītājus izsver pa gadiem, ir redzams, kur katras skolas pozīcijas ir noturīgas. Šāds informācijas apkopojums palīdzētu vecākiem mērķtiecīgāk izvēlēties skolu saviem bērniem."

***

Uzziņa

Pagājušā gada reitinga tops

Pagājušā gadā skolas labāko piecniekā izkārtojās šādi.

- Kategorijā "Republikānisko pilsētu skolas":

1. Rīgas 1. Valsts ģimnāzija.

2. Daugavpils Krievu vidusskola – licejs.

3. Rīgas Franču licejs.

4. Daugavpils Saskaņas pamatskola.

5. Rīgas 40. vidusskola.

- Kategorijā "Pilsētu skolas":

1. Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija.

2. Cēsu pilsētas ģimnāzija.

3. Siguldas Valsts ģimnāzija.

4. Dobeles Valsts ģimnāzija.

5. Valmieras Valsts ģimnāzija.

- Kategorijā "Lauku skolas":

1. Sutru pamatskola.

2. Engures vidusskola.

3. Jaunstrūžānu pamatskola.

4. Viļakas Valsts ģimnāzija.

5. Vecpiebalgas vidusskola.

***

Lauku skolas, 2007./2008. mācību gads

Nr

 Skola, Rajons/ pilsēta

 Reitings

Godalgotas vietas
(1. v. 2. v. 3. v.
Atz. Olimp.skaits)

 Skolēni
5. – 12.kl.

1

 Jaunauces pamatskola Saldus rajons

 14,423

– 1 1 – 2

 26

2

 Jaunsilavas pamatskola Preiļu rajons

 7,836

1 – 1 – 2

 67

3

 Puikules pamatskola Limbažu rajons

 7,813

– 1 1 – 2

 48

4

 Sikšņu pamatskola Liepājas rajons

 7,500

– 1 – 2 2

 50

5

 Sutru pamatskola Preiļu rajons

 7,143

1 – – – 1

 35

6

 Engures vsk. Tukuma rajons

 6,311

1 1 2 1 3

 206

7

 Salas vsk. Jēkabpils rajons

 5,240

– 3 1 1 3

 229

8

 Zantes pamatskola Tukuma rajons

 4,902

1 – – – 1

 51

9

 Grobiņas ģimn. Liepājas rajons

 3,561

– 2 2 2 5

 337

10

 Vecpiebalgas vsk. Cēsu rajons

 3,214

– 1 1 4 5

 280

11

 Bērzgales pamatskola Rēzeknes rajons

 3,191

– 1 – – 1

 47

12

 Cesvaines vsk. Madonas rajons

 3,161

1 1 1 1 3

 348

13

 Vītolu pamatskola Ludzas rajons

 3,125

– – 1 – 1

 32

14

 K. Valdemāra pamatskola Gulbenes rajons

 3,061

– 1 – –1

 49

15

 Zemgales vsk. Daugavpils rajons

 3,008

1 1 – – 1

 133

16

 Blomes pamatskola Valkas rajons

 2,941

– 1 – – 1

 51

17

 Sikšņu pamatskola Alūksnes rajons

 2,941

– – 1 – 1

 34

18

 1. Mežvidu pamatskola Ludzas rajons

 2,885

– 1 – – 1

 52

19

 Andreja Upīša Skrīveru vsk. Aizkraukles rajons

 2,870

1 1 2 1 4

 453

20

 Lizuma vsk. Gulbenes rajons

 2,332

1 – – 1 2

 193

21

 Sīļukalna pamatskola Preiļu rajons

 2,273

– – – 2 1

 44

22

 Zvejniekciema vsk. Rīgas rajons

 2,258

– – 3 1 4

 310

23

 Straupes pamatskola Cēsu rajons

 2,239

– – 1 1 1

 67

24

 Seces pamatskola Aizkraukles rajons

 2,083

– 1 – – 1

 72

25

 Viesītes vsk. Jēkabpils rajons

 2,034

1 1 – – 2

 295

26

 Līvānu 1. vsk. Preiļu rajons

 2,015

1 1 1 1 3

 546

27

 Rugāju vsk. Balvu rajons

 1,987

– 1 – 1 2

 151

28

 Lāču pamatskola Daugavpils rajons

 1,807

– 1 – – 1

 83

29

 Priekules vsk. Liepājas rajons

 1,798

– 1 2 – 2

 292

30

 Špoģu vsk. Daugavpils rajons

 1,796

1 – 1 1 2

 334

31

 Mazsalacas vsk. Valmieras rajons

 1,791

– – 2 4 2

 335

32

 Zeltiņu pamatskola Alūksnes rajons

 1,786

– – – 1 1

 28

33

 Rudzātu vsk. Preiļu rajons

 1,770

– – 2 – 1

 113

34

 Rūjienas vsk. Valmieras rajons

 1,768

1 – – 2 3

 396

35

 Baldones vsk. Rīgas rajons

 1,765

– 1 – 3 4

 340

36

 Ata Kronvalda Durbes vsk. Liepājas rajons

 1,758

– – 1 1 2

 128

37

 Puzes pamatskola Ventspils rajons

 1,754

– – 1 – 1

 57

38

 Līvbērzes vsk. Jelgavas rajons

 1,705

– – 1 1 2

 132

39

 Lutriņu pamatskola Saldus rajons

 1,639

– – 1 – 1

 61

40

 Audriņu vsk. Rēzeknes rajons

 1,596

– 1 – – 1

 94

41

 Skaistkalnes vsk. Bauskas rajons

 1,582

1 – – – 1

 158

42

 Sproģu pamatskola Aizkraukles rajons

 1,563

– – – 1 1

 32

43

 Edgara Kauliņa Lielvārdes vsk. Ogres rajons

 1,439

– – 2 2 3

 417

44

 Salas pamatskola Preiļu rajons

 1,429

– – – 1 1

 35

45

 Kaunatas vsk. Rēzeknes rajons

 1,357

– – – 3 3

 221

46

 Vārkavas vsk. Preiļu rajons

 1,339

– – – 2 2

 112

47

 Vecsaules pamatskola Bauskas rajons

 1,316

– – 1 – 1

 76

48

 Ciblas vsk. Ludzas rajons

 1,293

– 1 – – 1

 116

49

 Taurupes vsk. Ogres rajons

 1,293

– – – 2 2

 116

50

 Lielvārdes pamatskola Ogres rajons

 1,168

1 – – – 1

 214

51

 Stāķu pamatskola Gulbenes rajons

 1,111

– – 1 – 1

 90

52

 Viļānu vsk. Rēzeknes rajons

 1,050

– 1 – 2 3

 476

53

 Asūnes pamatskola Krāslavas rajons

 1,000

– – – 1 1

 50

54

 Ojāra Vācieša Gaujienas vsk. Alūksnes rajons

 0,909

– – – 2 1

 110

55

 Vīpes pamatskola Jēkabpils rajons

 0,877

– – – 1 1

 57

56

 Aizputes vsk. Liepājas rajons

 0,859

1 – – 1 2

 524

57

 Gaigalavas pamatskola Rēzeknes rajons

 0,833

1 1

 60

58

 Tirzas pamatskola Gulbenes rajons

 0,820

– – – 1 1

 61

59

 Rankas pamatskola Gulbenes rajons

 0,806

– – – 1 1

 62

60

 Virbu pamatskola Talsu rajons

 0,806

– – – 1 1

 62

61

 Pilsrundāles vsk. Bauskas rajons

 0,711

– 1 – – 1

 211

62

 Jēkabpils pamatskola Jēkabpils rajons

 0,711

– 1 – – 1

 211

63

 Ilmāra Gaiša Kokneses vsk. Aizkraukles rajons

 0,709

– 1 – 1 2

 423

64

 Rubenes pamatskola Valmieras rajons

 0,685

– – – 1 1

 73

65

 Ugāles vsk. Ventspils rajons

 0,682

– 1 – – 1

 220

66

 Barkavas pamatskola Madonas rajons

 0,676

– – – 1 1

 74

67

 Ilūkstes 1. vsk. Daugavpils rajons

 0,672

1 – – – 1

 372

68

 Indras vsk. Krāslavas rajons

 0,641

– – – 1 1

 78

69

 Ropažu vsk. Rīgas rajons

 0,633

– 1 – – 1

 237

70

 Kandavas Kārļa Mīlenbaha vsk. Tukuma rajons

 0,625

1 – – – 1

 400

71

 Brocēnu vsk. Saldus rajons

 0,617

1 – – – 1

 405

72

 Vārmes pamatskola Kuldīgas rajons

 0,595

– – – 1 1

 84

73

 Ikšķiles vsk. Ogres rajons

 0,571

– – 1 1 2

 394

74

 Tumes vsk. Tukuma rajons

 0,541

– – 1 – 1

 185

75

 Gulbenes Bērzu pamatskola Gulbenes rajons

 0,532

– – – 1 1

 94

76

 Neretas vsk. Aizkraukles rajons

 0,495

– – 1 – 1

 202

77

 Alojas Ausekļa vsk. Limbažu rajons

 0,426

– – 1 – 1

 235

78

 Saulkrastu vsk. Rīgas rajons

 0,405

– – 1 – 1

 247

79

 Mālpils vsk. Rīgas rajons

 0,405

– – 1 – 1

 247

80

 Iecavas vsk. Bauskas rajons

 0,332

– – 1 1 2

 677

81

 Priekuļu vsk. Cēsu rajons

 0,276

– – 1 – 1

 362

82

 Strenču vsk. Valkas rajons

 0,276

– – – 1 1

 181

83

 Vaiņodes vsk. Liepājas rajons

 0,269

– – – 1 1

 186

84

 Liepupes vsk. Limbažu rajons

 0,266

– – – 1 1

 188

85

 Uzvaras vsk. Bauskas rajons

 0,258

– – – 1 1

 194

86

 Bēnes vsk. Dobeles rajons

 0,253

– – – 1 1

 198

87

 Aglonas vsk. Preiļu rajons

 0,244

– – – 1 1

 205

88

 Salacgrīvas vsk. Limbažu rajons

 0,236

– – 1 – 1

 423

89

 Naukšēnu vsk. Valmieras rajons

 0,231

– – – 1 1

 216

90

 Jaunpiebalgas vsk. Cēsu rajons

 0,228

– – – 1 1

 219

91

 Jaunjelgavas vsk. Aizkraukles rajons

 0,227

– – – 1 1

 220

92

 Nīcas vsk. Liepājas rajons

 0,225

– – – 1 1

 222

93

 Grobiņas vsk. Liepājas rajons

 0,214

– – – 1 1

 234

94

 Aknīstes vsk. Jēkabpils rajons

 0,208

– – – 1 1

 240

95

 Ērgļu vsk. Madonas rajons

 0,200

– – – 1 1

 250

96

 Vecumnieku vsk. Bauskas rajons

 0,191

– – – 1 1

 262

97

 Valkas pamatskola Valkas rajons

 0,170

– – – 1 1

 294

98

 Ādažu vsk. Rīgas rajons

 0,167

– – 1 – 1

 598

99

 Valdemārpils vsk. Talsu rajons

 0,165

– – – 1 1

 303

100

 Krimuldas vsk. Rīgas rajons

 0,140

– – – 1 1

 358

101

 Auces vsk. Dobeles rajons

 0,122

– – – 1 1

 411

102

 Dagdas vsk. Krāslavas rajons

 0,110

– – – 1 1

 456

***

Pilsētu skolas, 2007./2008. mācību gads

Nr

 Skola, Rajons/ pilsēta

 Reitings

Godalgotas vietas
(1. v. 2. v. 3. v. Atz. Olimp.skaits)

 Skolēni

5. – 12.kl.

1

 Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimn. Cēsu rajons

 19,2500

4 9 12 6 10

 400

2

 Cēsu Valsts ģimn. Cēsu rajons

 11,2186

3 8 6 7 9

 517

3

 Dobeles Valsts ģimn. Dobeles rajons

 10,9162

6 3 5 7 10

 513

4

 Siguldas Valsts ģimn. Rīgas rajons

 10,3125

5 8 4 9 9

 640

5

 Preiļu Valsts ģimn. Preiļu rajons

 8,8816

1 2 5 6 7

 304

6

 Valmieras Valsts ģimn. Valmieras rajons

 8,5667

4 6 5 4 9

 607

7

 Krāslavas ģimn. Krāslavas rajons

 8,3815

2 4 2 3 5

 346

8

 Tukuma Raiņa ģimn. Tukuma rajons

 8,1340

4 3 2 1 5

 418

9

 Madonas Valsts ģimn. Madonas rajons

 6,5395

1 3 2 6 7

 367

10

 Jēkabpils Valsts ģimn. Jēkabpils rajons

 4,7619

1 2 7 7 9

 672

11

 Talsu Valsts ģimn. Talsu rajons

 4,5356

– 6 1 1 3

 463

12

 Balvu pamatskola Balvu rajons

 4,1958

1 – 1 1 2

 143

13

 Valkas ģimn. Valkas rajons

 3,2363

– 3 – 1 3

 309

14

 Balvu pilsētas ģimn. Balvu rajons

 3,1785

– 3 1 2 4

 409

15

 Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimn. Alūksnes rajons

 2,6982

2 2 – – 3

 593

16

 Jaunogres vsk. Ogres rajons

 2,6706

– – 2 5 5

 337

17

 Jēkabpils 2. vsk. Jēkabpils rajons

 2,4254

– 2 3 1 3

 536

18

 Smiltenes ģimn. Valkas rajons

 2,2968

1 2 – 2 4

 566

19

 Saldus pilsētas ģimn. Saldus rajons

 2,2676

– 2 2 – 3

 441

20

 Gulbenes ģimn. Gulbenes rajons

 2,1898

– 1 2 2 4

 411

21

 Ogres 1. vsk. Ogres rajons

 2,0408

3 – – – 3

 735

22

 Valmieras pamatskola Valmieras rajons

 1,9337

– – 2 3 1

 181

23

 Siguldas 2. vsk. Rīgas rajons

 1,6014

1 – – 1 2

 281

24

 Ogres ģimn. Ogres rajons

 1,5571

1 1 – 1 3

 578

25

 Limbažu 3. vsk. Limbažu rajons

 1,5280

1 1 – 1 3

 589

26

 Bauskas 1. vsk. Bauskas rajons

 1,4535

– 2 1 2 4

 688

27

 Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vsk. Kuldīgas rajons

 1,3812

– 1 1 – 1

 181

28

 Aizkraukles novada ģimn. Aizkraukles rajons

 1,3619

1 – – 2 3

 514

29

 Valmieras Viestura vsk. Valmieras rajons

 1,3115

1 – 1 1 3

 610

30

 Ogres pamatskola Ogres rajons

 1,0514

– – 1 1 2

 214

31

 Olaines 1. vsk. Rīgas rajons

 1,0482

– 1 – 2 3

 477

32

 Gulbenes 2. vsk. Gulbenes rajons

 0,9305

– 1 1 – 2

 403

33

 Siguldas 3. pamatskola Rīgas rajons

 0,8380

– – 1 1 1

 179

34

 Balvu amatniecības vsk. Balvu rajons

 0,7401

– – 1 1 2

 304

35

 Cēsu pilsētas pamatskola Cēsu rajons

 0,6696

– 1 – 1 2

 448

36

 Cēsu 2. pamatskola Cēsu rajons

 0,6024

– 1 – – 1

 249

37

 Bauskas pilsētas pamatskola Bauskas rajons

 0,5906

– 1 – – 1

 254

38

 Limbažu 1. vsk. Limbažu rajons

 0,5307

– – 1 1 2

 424

39

 Bauskas pilsētas 2. vsk. Bauskas rajons

 0,5184

– – 1 1 2

 434

40

 Jēkabpils 3. vsk. Jēkabpils rajons

 0,4800

– 1 – 1 2

 625

41

 Jēkabpils Agrobiznesa koledža Jēkabpils rajons

 0,4500

– 1 – 3 2

 1000

42

 Madonas pilsētas 1. vsk. Madonas rajons

 0,4065

– 2 – – 1

 738

43

 V.Plūdoņa Kuldīgas ģimn. Kuldīgas rajons

 0,3856

– 1 – – 1

 389

44

 Valmieras Pārgaujas ģimn. Valmieras rajons

 0,3580

– – – 3 3

 838

45

 Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vsk. Aizkraukles rajons

 0,3555

– – – 2 2

 422

46

 Krāslavas Varavīksnes vsk. Krāslavas rajons

 0,3254

– 1 – – 1

 461

47

 Preiļu 1.pamatskola Preiļu rajons

 0,3254

– 1 – – 1

 461

48

 Salaspils 1. vsk. Rīgas rajons

 0,3192

– 1 – – 1

 470

49

 Alūksnes pilsētas sākumskola Alūksnes rajons

 0,2778

– – – 1 1

 180

50

 Ludzas pilsētas ģimn. Ludzas rajons

 0,2582

– 1 – – 1

 581

51

 Valmieras Pārgaujas pamatskola Valmieras rajons

 0,2551

– – – 1 1

 196

52

 Saldus pilsētas 2. vsk. Saldus rajons

 0,2469

– – 1 – 1

 405

53

 Tukuma 2. pamatskola Tukuma rajons

 0,2315

– – – 1 1

 216

54

 Gulbenes vsk. Gulbenes rajons

 0,1818

– – – 1 1

 275

55

 Siguldas 1. pamatskola Rīgas rajons

 0,1742

– – – 1 1

 287

56

 Valmieras 5. vsk. Valmieras rajons

 0,1736

– – 1 – 1

 576

57

 Alūksnes vsk. Alūksnes rajons

 0,1678

– – – 1 1

 298

58

 Tukuma 2. vsk. Tukuma rajons

 0,1548

– – 1 – 1

 646

***

Republikānisko pilsētu skolas, 2007./2008. mācību gads

Nr

 Skola, Rajons/ pilsēta

 Reitings

Godalgotas vietas
(1. v. 2. v. 3. v. Atz. Olimp.skaits)

 Skolēni
5. – 12.kl.

1

 Rīgas Valsts 1. ģimn. Rīga, Centra rajons

 32,0635

33 40 36 72 19

 945

2

 Rīgas Franču licejs Rīga, Vidzemes priekšp.

 21,0623

9 14 8 16 8

 546

3

 Daugavpils Krievu vsk. – licejs Daugavpils

 19,4521

3 12 10 12 10

 365

4

 Privātā vsk. "Klasika" Rīga, Vidzemes priekšp.

 15,3846

3 – – 1 2

 78

5

 Rīgas 40. vsk. Rīga, Centra rajons

 10,6849

4 11 4 17 9

 730

6

 Jelgavas Spīdolas ģimn. Jelgava

 10,3896

5 5 1 6 8

 462

7

 Daugavpils Saskaņas psk. Daugavpils

 9,8456

1 6 6 9 2

 259

8

 Rīgas Katoļu ģimn. Rīga, Zemgales priekšp.

 9,7015

1 2 1 – 3

 134

9

 Jūrmalas Alternatīvā skola Jūrmala

 9,3750

1 1 – 1 2

 72

10

 Rīgas 64. vsk. Rīga, Vidzemes priekšp.

 8,5039

4 5 6 7 9

 635

11

 Privātā psk. "Maksima" Rīga, Latgales priekšp.

 6,3830

– 1 – 1 2

 47

12

 Rīgas Zolitūdes ģimn. Rīga, Zemgales priekšp.

 6,2574

3 4 8 10 7

 847

13

 Daugavpils Valsts ģimn. Daugavpils

 5,9553

3 2 – 3 6

 403

14

 Rīgas Klasiskā ģimn. Rīga, Vidzemes priekšp.

 5,7143

4 4 3 8 8

 805

15

 Āgenskalna Valsts ģimn. Rīga, Zemgales priekšp.

 5,5556

3 7 1 4 6

 756

16

 Rēzeknes Valsts ģimn. Rēzekne

 5,2960

2 2 – 1 4

 321

17

 Puškina licejs Rīga, Ziemeļu rajons

 5,2533

1 5 3 2 4

 533

18

 Rīgas 34. vsk. Rīga, Kurzemes rajons

 4,3847

2 4 3 3 9

 707

19

 Rīgas Rīnūžu vsk. Rīga, Ziemeļu rajons

 4,3290

3 1 – 2 4

 462

20

 Rīgas 92. vsk. Rīga, Latgales priekšp.

 3,4105

3 2 2 3 7

 821

21

 Rīgas 2. vsk. Rīga, Ziemeļu rajons

 3,3423

– 3 5 6 4

 748

22

 Š. Dubnova Rīgas Ebreju vsk. Rīga, Vidzemes priekšp.

 3,1496

– 1 2 1 1

 127

23

 Rīgas Ostvalda vsk. Rīga, Kurzemes rajons

 2,7957

1 1 1 3 4

 465

24

 Daugavpils 9. vsk. Daugavpils

 2,7335

1 1 1 2 4

 439

25

 Daugavpils pilsētas Centra ģimn. Daugavpils

 2,6978

– 1 3 6 5

 556

26

 Rīgas 10. vsk. Rīga, Ziemeļu rajons

 2,5682

1 1 2 4 5

 623

27

 Rīgas Valda Zālīša psk. Rīga, Centra rajons

 2,5000

– 2 1 1 1

 180

28

 Rīgas Purvciema vsk. Rīga, Vidzemes priekšp.

 2,4028

1 – 4 8 3

 874

29

 Rīgas vispārizglītojošā privātā vsk."Evrika" Rīga, Zemgales priekšp.

 2,3438

– 1 – 1 2

 128

30

 Rīgas 85. vsk. Rīga, Vidzemes priekšp.

 2,3377

1 1 – 1 3

 385

31

 Rīgas 13. vsk. Rīga, Ziemeļu rajons

 2,3282

1 2 – 3 2

 451

32

 Rīgas Herdera vsk. Rīga, Vidzemes priekšp.

 2,2388

– 1 1 1 3

 268

33

 Rēzeknes 1. vsk. Rēzekne

 2,1978

2 – 1 2 4

 637

34

 Rīgas Pļavnieku sākumskola Rīga, Latgales priekšp.

 2,1739

1 – – – 1

 115

35

 Daugavpils 3. vsk. Daugavpils

 1,9956

– 1 2 2 3

 451

36

 Rīgas Centra humanitārā vsk. Rīga, Centra rajons

 1,9835

2 – – 2 4

 605

37

 Rīgas 68. vsk. Rīga, Kurzemes rajons

 1,9608

– 2 – 1 3

 357

38

 Daugavpils 11. psk. Daugavpils

 1,8750

– – 2 1 2

 200

39

 Jelgavas 2. psk. Jelgava

 1,8405

– – 1 4 3

 326

40

 Rīgas 69. vsk. Rīga, Kurzemes rajons

 1,8100

1 – 1 1 3

 442

41

 Liepājas A. Puškina 2. vsk. Liepāja

 1,6563

– 1 2 1 4

 483

42

 Rīgas Teikas vsk. Rīga, Vidzemes priekšp.

 1,6393

– 1 3 1 4

 610

43

 Ventspils 2. vsk. Ventspils

 1,5995

1 – 2 – 2

 422

44

 Ventspils 1. ģimn. Ventspils

 1,5842

– – – 8 3

 505

45

 Rīgas M. Lomonosova Krievu vsk. Rīga, Centra rajons

 1,5101

– 1 1 1 2

 298

46

 Rīgas 51. vsk. Rīga, Latgales priekšp.

 1,4963

– – 2 2 3

 401

47

 Āgenskalna ģimn. Rīga, Kurzemes rajons

 1,4925

1 2 – 1 2

 603

48

 Liepājas Raiņa 6. vsk. Liepāja

 1,4304

2 – – 1 3

 769

49

 Rīgas 61. vsk. Rīga, Zemgales priekšp.

 1,4085

– 1 1 3 2

 426

50

 Rīgas 32. vsk. Rīga, Latgales priekšp.

 1,4063

– 1 1 1 2

 320

51

 Ziemeļvalstu ģimn. Rīga, Zemgales priekšp.

 1,3631

1 – 2 2 5

 807

52

 Daugavpils 13. vsk. Daugavpils

 1,3554

– 2 – 3 2

 498

53

 Rīgas 21. vsk. Rīga, Vidzemes priekšp.

 1,3393

– 1 1 1 2

 336

54

 Jelgavas Valsts ģimn. Jelgava

 1,2702

– 1 2 4 5

 866

55

 Rīgas 60. vsk. Rīga, Vidzemes priekšp.

 1,1905

1 1 – – 2

 504

56

 Liepājas pilsētas 11. vsk. Liepāja

 1,0676

– 1 – 1 2

 281

57

 Jelgavas 5. vsk. Jelgava

 0,9328

– – 2 1 3

 536

58

 Liepājas 15. vsk. Liepāja

 0,8944

1 – 1 – 2

 587

59

 Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vsk. Liepāja

 0,8893

– 1 2 2 5

 1012

60

 Jelgavas 4. vsk. Jelgava

 0,8746

– 1 1 1 3

 686

61

 Rīgas Centra daiļamatniecības psk. Rīga, Centra rajons

 0,8380

– 1 – – 1

 179

62

 Jelgavas 4. psk. Jelgava

 0,8306

– – 2 1 1

 301

63

 Rīgas Krievu vsk. Rīga, Latgales priekšp.

 0,8065

– – – 3 2

 279

64

 Jelgavas 1. ģimn. Jelgava

 0,7976

– 1 2 1 4

 1003

65

 Rīgas 25. vsk. Rīga, Latgales priekšp.

 0,7849

– 1 – 2 3

 637

66

 Rēzeknes 2. vsk. Rēzekne

 0,7829

– 1 1 – 2

 479

67

 Rīgas 71. vsk. Rīga, Kurzemes rajons

 0,7772

1 – – 1 2

 579

68

 Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vsk. Rīga, Centra rajons

 0,7692

– 1 – 1

 195

69

 Rīgas 95. vsk. Rīga, Zemgales priekšp.

 0,7470

– – 2 1 2

 502

70

 Liepājas pilsētas 12. vsk. Liepāja

 0,7246

– 1 1 2 1

 483

71

 Jūrmalas 1. ģimn. Jūrmala

 0,7170

– 1 1 – 2

 523

72

 Rīgas Angļu ģimn. Rīga, Zemgales priekšp.

 0,6579

– 1 1 2 2

 798

73

 Daugavpils 16. vsk. Daugavpils

 0,6565

– 1 – 1 2

 457

74

 Rīgas 7. psk. Rīga, Ziemeļu rajons

 0,6410

– – – 1 1

 78

75

 O.Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu psk. Rīga, Latgales priekšp.

 0,6198

– – – 2 2

 242

76

 Pumpuru vsk. Jūrmala

 0,6173

– 1 – 1 2

 486

77

 Rīgas 75. vsk. Rīga, Latgales priekšp.

 0,5929

– 1 – 1 2

 506

78

 Ventspils 4. vsk. Ventspils

 0,5859

– – 2 – 2

 512

79

 Rīgas 3. vsk. Rīga, Centra rajons

 0,5750

1 – 1 – 2

 913

80

 Rīgas 94. vsk. Rīga, Zemgales priekšp.

 0,5725

– – 2 – 2

 524

81

 Daugavpils 10. vsk. Daugavpils

 0,5723

– – 1 2 3

 699

82

 Rīgas 65. vsk. Rīga, Latgales priekšp.

 0,5714

– – 1 2 1

 350

83

 Jelgavas 6. vsk. Jelgava

 0,5605

1 – – – 1

 446

84

 Rīgas Jāņa Poruka vsk. Rīga, Ziemeļu rajons

 0,5495

– – – 2 2

 273

85

 Emīla Dārziņa mūzikas vsk. Rīga, Kurzemes rajons

 0,5465

– – – 2 1

 183

86

 Vaivaru psk. Jūrmala

 0,4808

– – – 1 1

 104

87

 Rīgas 49. vsk. Rīga, Vidzemes priekšp.

 0,4448

1 – – – 1

 562

88

 Daugavpils 12. vsk. Daugavpils

 0,4355

1 – – – 1

 574

89

 Rīgas Kultūru vsk. Rīga, Ziemeļu rajons

 0,4335

– 1 – – 1

 346

90

 Rīgas 22. vsk. Rīga, Centra rajons

 0,4225

– – – 2 2

 355

91

 Liepājas 1. ģimn. Liepāja

 0,4202

– – 1 2 2

 714

92

 Ventspils 1. psk. Ventspils

 0,3968

– – 1 – 1

 252

93

 Rēzeknes poļu vsk. Rēzekne

 0,3846

– – 1 – 1

 260

94

 Rēzeknes 3. vsk. Rēzekne

 0,3802

– – 1 – 1

 263

95

 Rēzeknes 5. vsk. Rēzekne

 0,3788

– – – 3 2

 594

96

 Daugavpils 17. vsk. Daugavpils

 0,3731

– 1 – – 1

 402

97

 Rēzeknes 6. vsk. Rēzekne

 0,3695

– 1 – – 1

 406

98

 Rīgas 46. vsk. Rīga, Ziemeļu rajons

 0,3641

– 1 – – 1

 412

99

 Āgenskalna sākumskola Rīga, Kurzemes rajons

 0,3597

– – – 1 1

 139

100

 Rīgas 6. vsk. Rīga, Latgales priekšp.

 0,3125

– – 2 – 1

 640

101

 Rīgas 88. vsk. Rīga, Latgales priekšp.

 0,2962

1 – – – 1

 844

102

 Daugavpils 5. psk. Daugavpils

 0,2865

– – – 2 1

 349

103

 Rīgas 96. vsk. Rīga, Kurzemes rajons

 0,2814

– 1 – – 1

 533

104

 Daugavpils 15. vsk. Daugavpils

 0,2500

– 1 – – 1

 600

105

 Natālijas Draudziņas ģimn. Rīga, Centra rajons

 0,2442

– 1 – 1 1

 819

106

 Rīgas Universālā vsk. Rīga, Latgales priekšp.

 0,2389

– – – 2 2

 628

107

 Jūrmalas pilsētas Jaundubultu vsk. Jūrmala

 0,2262

– – – 1 1

 221

108

 Liepājas 7. vsk. Liepāja

 0,2004

2 1

499

109

 Rīgas 66. speciālā vsk. Rīga, Ziemeļu rajons

 0,1779

– – – 1 1

 281

110

 Rīgas 38. vsk. Rīga, Vidzemes priekšp.

 0,1748

– – – 1 1

 286

111

 Rīgas Anniņmuižas vsk. Rīga, Kurzemes rajons

 0,1724

– – 1 – 1

 580

112

 Rīgas Juglas vsk. Rīga, Vidzemes priekšp.

 0,1582

– – 1 – 1

 632

113

 Rīgas 99. vsk. Rīga, Centra rajons

 0,1471

– – – 1 1

 340

114

 Rīgas 74. vsk. Rīga, Vidzemes priekšp.

 0,1276

– – – 1 1

 392

115

 Rīgas 45. vsk. Rīga, Vidzemes priekšp.

 0,0992

– – – 1 1

 504

116

 Rīgas 84. vsk. Rīga, Vidzemes priekšp.

 0,0885

– – – 1 1

 565

117

 Ventspils 6. vsk. Ventspils

 0,0797

– – – 1 1

 627

a/k*

 Rīgas ģimn. "Maksima" Rīga, Latgales priekšp.

 8,6539

– – 1 1

 2 26

a/k*

 Mežaparka sākumskola Rīga, Ziemeļu rajons

 4,5455

– – 1 1 1

 33

a/k*

 Jelgavas vakara (maiņu) vsk. Jelgava

 2,3438

– 1 – – 1

 64

***

Rajonu kopvērtējums 2007./2008.mācību gads

Nr

 Skola, Rajons/ pilsēta

 Reitings

Godalgotas vietas
(1. v. 2. v. 3. v. Atz.)

1

 Rīga, Centra rajons

 8,0232

40 57 43 97

2

 Cēsu rajons

 2,9979

7 20 21 20

3

 Daugavpils rajons

 2,8701

9 28 25 43

4

 Rīga, Vidzemes priekšpilsēta

 2,6002

24 29 29 49

5

 Rīga, Ziemeļu rajons

 1,9728

6 14 11 22

6

 Rīga, Zemgales priekšpilsēta

 1,9658

8 16 18 23

7

 Preiļu rajons

 1,9019

4 4 9 14

8

 Jelgava

 1,8230

6 9 11 18

9

 Dobeles rajons

 1,7715

6 3 5 9

10

 Valmieras rajons

 1,6962

6 6 11 20

11

 Jēkabpils rajons

 1,5055

2 11 11 15

12

 Krāslavas rajons

 1,4170

2 5 2 6

13

 Rēzekne

 1,3435

4 4 4 6

14

 Tukuma rajons

 1,3033

7 4 6 3

15

 Gulbenes rajons

 1,2425

1 3 4 7

16

 Balvu rajons

 1,1281

1 4 3 5

17

 Valkas rajons

 1,1102

1 6 – 5

18

 Ogres rajons

 1,0927

5 1 6 12

19

 Rīgas rajons

 1,0907

6 12 11 19

20

 Rīga, Kurzemes rajons

 1,0618

6 10 6 13

21

 Madonas rajons

 1,0407

2 6 3 9

22

 Liepājas rajons

 1,0393

1 4 5 9

23

 Daugavpils rajons

 1,0029

3 2 1 1

24

 Alūksnes rajons

 0,9940

2 2 1 5

25

 Aizkraukles rajons

 0,9496

2 3 3 8

26

 Liepāja

 0,7559

3 4 7 11

27

 Limbažu rajons

 0,7145

1 2 4 3

28

 Rīga, Latgales priekšpilsēta

 0,7115

5 6 9 20

29

 Ventspils

 0,7024

1 – 5 9

30

 Saldus rajons

 0,6903

1 3 5

31

 Bauskas rajons

 0,6617

1 4 4 6

32

 Jūrmal

a 0,6223

1 3 1 4

33

 Talsu rajons

 0,5459

– 6 1 3

34

 Ventspils rajons

 0,5025

– 1 1

35

 Rēzeknes rajons

 0,4907

– 3 – 6

36

 Ludzas rajons

 0,4869

– 3 1

37

 Kuldīgas rajons

 0,2815

– 2 1 1

38

 Jelgavas rajons

 0,1271

– – 1 1

Tabulā izmantotie saīsinājumi:

Vsk. – vidusskola; Pamatsk. – pamatskola; Priekšp. – priekšpilsēta; Raj. – rajons; V. – vieta; Atz. – atzinība; Olimp. – olimpiāžu; Kl. – klase.

* a/k – skolas, kuras piedalās ārpus konkursa un kurām nav konkursam atbilstoši pietiekams skolēnu skaits.

 

Latvijas vēstures «pilotskolēni» finiša taisnē

Toms Ancītis, Latvijas Avīze    10/13/08    Skolēni, kuri mācījušies Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu, devītās klases vēstures eksāmenā, visticamāk, nebūs ne vājāki, ne pārāki par tiem, kuri Latvijas un pasaules vēsturi apguvuši integrētajā kursā. Tā paredz vairāki skolotāji, kuri piedalās Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšanā izmēģinājuma režīmā. Pedagogi beidzot ir apmierināti ar mācību līdzekļu nodrošinājumu, taču sarūgtināti par "projekta pasūtītāju" attieksmi – Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) solījums, ka aprobācijas klašu vēstures skolotāji par papildu darbu saņems piemaksu, izrādījies vien tukši vārdi. 2006. gada rudenī ministrija apsolīja, ka aprobācijā iesaistītie 42 skolotāji pie algas saņems piemaksu 73 latus mēnesī "uz papīra". Pirmajā semestrī pedagogi šādu piemaksu tiešām saņēma, bet turpmāk to pārstāja maksāt.

Izglītības ministres padomniece Agnese Korbe, kura 2006. gada nogalē "Latvijas Avīzei" apstiprināja, ka nauda piemaksām IZM budžetā plānota arī turpmākajos projekta gados, tagad atzīst, ka solījumu neesot izdevies izpildīt "naudas trūkuma dēļ". Piemaksas vietā skolotājiem būšot citi labumi, tagad sola A. Korbe – aprobācijas noslēgumā visi iesaistītie pedagogi saņemšot ārštata metodiķa sertifikātu…

Šobrīd rit trešais gads kopš pilotprojekta sākuma. Nākampavasar, kad 9. klašu skolēni būs nokārtojuši eksāmenu, plānots eksperimentam likt punktu un izvērtēt projekta rezultātus, lai tālāk lemtu, ko darīt ar "Latvijas vēsturi" kā atsevišķu priekšmetu.

"Ar vēsturi mums iet diezgan grūti," atzīst vienas no pilotprojekta skolām – Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas – vēstures skolotāja Iveta Krastiņa. "Vai es saku taisnību?" viņa pārvaicā saviem skolēniem, kuriem vēl mazdrusciņ atlicis līdz šodienas vēstures stundas beigām. Apstiprinoši nodārd vienbalsīgs "Jā!" koris. "Smags darbs ar avotiem. Daudz pārbaudes darbu, pilotklasēs pa diviem semestrī," grūtumus uzskaita I. Krastiņa.

Viņai ir atvieglojums, ka vismaz vienam sarežģījumam nu tikts pāri – vairs nav problēmu ar mācību materiāliem. "Autoru kolektīvs labi pastrādājis. Cepuri nost ISEC priekšā! Viņi sniedz mums lielu palīdzību – gan materiālā ziņā ar grāmatu sagādi, gan informējot par piedāvājumu, lai mēs zinātu, kur ko meklēt." Tagad 9. klasē skolēniem ir viena, katram sava grāmata, bet projekta sākumā, kad 7. aprobācijas klase mācījās no tām pašām grāmatām, kuras lietoja astotklasnieki, bija jāmokās ar savstarpēju mainīšanos.

Arī Kalvenes pamatskolas vēstures skolotāja Vita Roģe apliecina: "Pirmajā gadā bija grūti ar grāmatām, bet nu esam pielāgojušies. Materiālu ir bezgala daudz, vajag tikai laiku, lai iepazītos un izmantotu."

Aprobācijā iesaistītajiem skolēniem "Latvijas vēstures" priekšmets stundu sarakstā ir jau no 8. klases otrā semestra un būs līdz pat 9. klases beigām. Pirms tam viņi pusotru mācību gadu apguva "Vēsturi". V. Roģe ir pārliecinājusies, ka šī pieeja attaisnojas. "Esmu par to, ka tieši šādi jāveido programma: vispirms jāmāca pasaules, pēc tam Latvijas vēsture. Es jūtu, ka skolēni, ja iepriekš apguvuši pasaules vēstures vielu, daudz ieinteresētāk attiecas pret Latvijas vēsturi. Savukārt pats nosaukums, vai to dēvē par atsevišķu priekšmetu vai ne, nav tas svarīgākais," teic V. Roģe.

I. Krastiņa, lai gan uzteikdama "projekta izpildītāju" jeb ISEC darbu, neslēpj arī sarūgtinājumu par "projekta pasūtītājiem": "Lielie runātāji par patriotismu, kuri uzstāja, ka Latvijas vēsture jāmāca atsevišķi, par to uztraucās tikai debašu laikā. Kas notiek tālāk, un kā mēs, skolotāji, jūtamies – viņus tagad vairs neinteresē. Labi, varam jau pieņemt, ka skolotāji ir ideālisti, tomēr... Uzsākot aprobāciju, tika solīts, ka skolotājiem ar papildu samaksu kompensēs papildu pienākumus. Diemžēl solītais nav īstenojies."

Visticamāk, tie skolēni, kuri mācījušies Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu, devītās klases vēstures eksāmena rezultātos šogad neizrādīsies ne vājāki, ne spēcīgāki par tiem, kuri apguvuši integrēto vēstures kursu. "Ja būs atšķirības, tad noteikti ne krasas. Varbūt par nulle komats procentiem," tā paredz Rīgas 77. vidusskolas mācību pārzine Dina Lazdovska. Viņa ir viena no skolotājām, kas piedalījās Latvijas vēstures standarta projekta izstrādē un pagājušos divus eksperimenta gadus pēc šā standarta mācījusi vēsturi Āgenskalna Valsts ģimnāzijā. "Stundu skaits tomēr ir viens un tas pats – divas stundas nedēļā gan aprobācijas klasēm, gan pārējām. Turklāt kopš 2006. gada vēsturi pamatskolā māca tikai no sestās klases, nevis piektās kā agrāk, līdz ar to stundu apjoms ir vēl krietni samazinājies," skaidro D. Lazdovska, uzsverot, ka tieši šie, nevis kādas nepilnības standartos, ir galvenie iemesli, kādēļ nebūs īpašas starpības zināšanu līmeņos.

Arī Siguldas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Inese Berga negaida, ka aprobācijas klašu skolēnu atzīmes noslēguma eksāmenā būs augstākas nekā citiem. "Rezultāti būs līdzīgi, jo visās skolās 9. klasē uzsvaru liek uz Latvijas vēsturi, citādi eksāmenu nevar nokārtot. Uzsākot projektu, apriori tika pieņemts viedoklis, ka Latvijas vēsturi skolās nemāca. Bet netika veikta iepriekšēja izpēte, piemēram, anketēšana, diagnosticējošie darbi. Lēmums tika pieņemts sasteigti, nepārdomājot projekta procesa gaitu, īpaši novērtējumu, jo svarīgāk bija ātrāk ieviest šo lēmumu, nevis izpētīt reālo situāciju."

Arī I. Krastiņa domā, ka eksāmens kā vienīgais rādītājs nesniegs pilnu priekšstatu: "Uzsākot aprobāciju, netika speciāli atlasīta klase ar izcilākajiem skolēniem. Bērni ir ļoti atšķirīgi, ar dažādām spējām. Dažam četrinieku nopelnīt izdodas ar lielām grūtībām, citam astoņnieks nāk pavisam viegli. Turklāt pa šo aprobācijas laiku ir mainījušies skolēni klasē. Tiem, kas nākuši klāt, jālāpa robi un jāstrādā konsultācijās, jo iepriekš mācījušies pēc integrētā kursa programmas."

D. Lazdovska prognozē, ka pavasarī, visticamāk, pierādīsies, ka Latvijas vēsturi ir iespējams sekmīgi mācīt abos variantos: gan iekļauti pasaules vēstures kursā, gan kā atsevišķu priekšmetu. "Un skolēnu zināšanas no tā īpaši nemainās." Viņa piebilst, ka šāds secinājums, ja tas apstiprināsies pēc eksāmeniem, nebūs uzskatāms par projekta neveiksmi, jo tieši tāds arī bijis viens no galvenajiem aprobācijas mērķiem – noskaidrot, vai, mācot Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu, var sasniegt līdzvērtīgu rezultātu kā integrētajā kursā. I. Bergai jau šobrīd ir skaidrs, ka viņa spēj vienlīdz labi pasniegt vēsturi abos variantos, bet integrētajam kursam ir savas priekšrocības: ilgas mācīšanas tradīcijas, izstrādāta metodika un piemērotas mācību grāmatas.

I. Krastiņa neslēpj, ka pēc diviem eksperimentā aizvadītiem gadiem viņu sākušas mākt šaubas, vai Latvijas vēsturi vajag ieviest kā atsevišķu priekšmetu: "Tuvojas valsts svētki, kad žurnālisti atkal ies ielās un skolēniem uzdos jautājumus par Latvijas vēsturi. Droši vien atbildes kā parasti nebūs spožas, un atkal tiks piesaukta nepietiekama vēstures mācīšana skolās. Tomēr būtu jāapzinās, ka visus pārmetumus nevar veltīt vēstures stundām, te pastāv cieša kopsakarība ar citiem priekšmetiem, piemēram, literatūru un ģeogrāfiju." Savukārt I. Amoliņa uzskata, ka pedagogiem nemaz nav vērts šķiest spēkus Latvijas vēstures priekšmeta nepieciešamības analīzei. "Ja lēmējiem vajadzēs, tad būs. Ja nevajadzēs, tad nebūs. Mans viedoklis ir, ka tā visa ir politiska spēle, kurā skolotājiem nav nekādas lomas."

***

SKOLĒNU VIEDOKĻI

Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 9. klases skolēni par Latvijas vēsturi:

Beatrise Žīgure:

– Man vēstures stundas patīk. Lai gan pārbaudes darbu ir daudz, nav nemaz tik grūti. Domāju, ka arī eksāmenā viss būs labi. Manuprāt, mums pat ir vieglāk mācīties nekā citiem, jo katras stundas sākumā mums dod darba lapas, rakstām, pildām uzdevumus un lapas liekam mapītēs.

Sandis Polikevičs:

– Man vēsture liekas interesanta. Kopš septītās klases, kad sākām mācīties, nomainījies jau trešais skolotājs. Vislabāk bija pie pirmās skolotājas Dinas Lazdovskas, viņa prata vislabāk izstāstīt. Šogad ir labi, ka mums ir arī pašiem savas grāmatas. Agrāk bija tā, ka skolotāja katrai stundai gatavoja kopētos materiālus no dažādām grāmatām, tagad beidzot varam lasīt katrs no savas grāmatas.

Arita Priedniece:

– Latvijas vēsturi mācos ar prieku. Pagājušajā gadā pabeidzām pasaules vēsturi un otrajā semestrī sākām mācīties par Latviju. Mācāmies no divām jaunām grāmatām par 20. gadsimtu Latvijā. Nav tā, ka runa būtu tikai par Latviju. Iznāk tomēr ik pa laikam atgriezties pie pasaules vēstures, jo notikumi ir saistīti.

***

VIEDOKLIS

ISEC vēstures mācību satura speciāliste, pilotprojekta vadītāja Dace Saleniece: "Esam nokārtojuši projekta materiālo un tehnisko pusi, un skolotāji un skolēni ir nodrošināti ar mācību līdzekļiem. Visas aprobācijā iesaistītās skolas regulāri apmeklējam, runājam ar bērniem un pedagogiem. Skolēnu zināšanas nemitīgi tiek pārbaudītas. Pašlaik gatavojam anketas vecākiem un skolu administrācijai, lai lūgtu novērtēt projektu, pēc tam rīkosim paplašināto semināru ar vecāku piedalīšanos. Paralēli notiek darbs arī ar paša vēstures standarta pilnveidošanu. Skolotāju viedokļi 40 pilotprojekta skolās, protams, ir ļoti dažādi. Galvenais secinājums pēc diviem aprobācijas gadiem: šādi strādāt var.

Ir divas lietas, par kurām līdzšinējā pieredze rosina padomāt.

Pirmkārt, varbūt skolotājiem būtu jālauž stereotipi par to, kā mācāma vēsture, un jāpieņem, ka pieejas var būt dažādas. Tās metodes, kuras līdz šim ierasts lietot, nav jāuzskata par vienīgajām un vispareizākajām. Otrkārt, varbūt Latvijas vēsture tomēr nebūtu jāpasniedz standarta veidā, bet jāpieļauj kādas variācijas. Jo pedagogi konstatējuši – tad, kad stundās tiek runāts par pasaules vēsturi, bērni interesējas par Latviju. Viņi jautā: kas tajā laikā noticis šeit?"

***

UZZIŅA

Latvijas vēstures priekšmeta aprobācija jeb izmēģināšana tika sākta 2006. gada rudenī 40 Latvijas skolu septītajās klasēs. "Latvijas vēstures" un "Vēstures" mācību priekšmetu projektus un standartus izstrādāja ISEC. Mācību priekšmets "Vēsture" aprobācijas klašu skolēniem tiek pasniegts 6. un 7. klasē un 8. klases pirmajā semestrī, savukārt priekšmets "Latvijas vēsture" – 8. klases otrajā semestrī un 9. klasē. Pārējās skolās, kurās netika uzsākta Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta aprobācija, tiek pasniegts viens priekšmets "Vēsture". Tajā integrēti māca gan pasaules, gan Latvijas vēsturi. Nākamā gada pavasarī skolēni kārtos valsts eksāmenu vēsturē, kas būs vienāds gan "eksperimentā" iesaistītajām, gan neiesaistītajām klasēm.

Latvijas vēstures priekšmeta aprobācijas termiņš ir trīs gadi, kuru laikā skolēnu zināšanas tiek pārbaudītas diagnosticējošos un pārbaudes darbos.

 

Zatlers uzsver zinātniskā darba nozīmi Latvijas labklājības celšanā

LETA  10/14/08    Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien, uzrunājot Rīgas Tehniskās universitātes jubilejai par godu rīkotās 49. starptautiskās zinātniskās konferences dalībniekus, norādīja, ka Latvijai labklājības celšanai nepieciešams radīt produktus, kas būtu jaunums pasaulē un kuru pamatā būtu jaunākās zinātniskās atziņas.

Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka Latvijas zinātnes sasniegumi būtu ne tikai jāpārdod pasaulē, bet Latvijā būtu jāveicina arī pati zinātne. Valsts prezidents arī norādīja, ka galvenie, kas veido Latvijas lielāko bagātību - izglītību un zinātni, ir tieši mācībspēki, ar kuru palīdzību un darbu iespējams celt valsts labklājību.

Valsts prezidents arī sveica RTU ikgadējo konkursu "RTU Gada zinātnieks" un "RTU Gada jaunais zinātnieks" šā gada laureātus un pateicās par zinātnieku ieguldījumu Latvijas labā.

Savukārt RTU rektors Ivars Knēts savā uzrunā uzsvēra, ka bez inženieriem nebūs arī nepieciešamo līdzekļu Latvijas iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai, jo nebūs attīstītas ražošanas.

Kā ziņots, šodien RTU svin savas dibināšanas 146.gadadienu, jo RTU priekšgājēja - Rīgas Politehniskā augstskola - tika dibināta 1862. gada 14.oktobrī. Šogad arī aprit 50 gadi, kopš atjaunots leģendārais Rīgas Politehniskais institūts, kas vēlāk, 1990.gadā, ieguva Rīgas Tehniskās universitātes vārdu.

 

Viedoklis: Dārgā bezmaksas izglītība

Uldis Vīķelis, Druva  10/18/08    Vispirms nāktos noskaidrot, kas īsti ir bezmaksas izglītība, jo uzskati par to ir dažādi. Vieni domā, ka bērnam jau no pirmās klasītes viss, kas saistīts ar skolu, ir bez maksas: ceļš uz skolu, mācību piederumi, ēdināšana; citi, mani ieskaitot, pārliecināti, ka bezmaksas izglītība nozīmē, ka nav jāmaksā skolas nauda, līdz pabeigta vidējā izglītība. Protams, ja valsts bagāta un var atļauties, iespējami dažādi bonusi. Ļoti labi, ja skolas bibliotēkā lietošanā dabūjamas mācību grāmatas, kuru cena pēdējos gados cēlusies nedabiski augstu, ne katra ģimene spēj pat vienam bērnam iegādāt visas nepieciešamās. Manuprāt, tas arī būtu viss, kā valstij jānāk pretī, īstenojot bezmaksas izglītību.

Diemžēl skola ir viena no vietām, kur krasi jūtama ģimeņu materiālās situācijas starpība: dažam bērnam somā ir dažādas ekstras - mobilais telefons, pie tam jaunākais un dārgākais modelis, varbūt pat plaukstas dators, moderns fotoaparāts, arī ievērojama kabatas nauda. Var iedomāties, kā jūtas tie skolēni, kuriem no tā nekā nav. Vecākie ļaudis šausminās par to, kā mūsdienu skolēni ģērbjas, kā greznojas ar pīrsingiem, auskariem, gredzeniem, krāso matus (pat puiši!). Šo ļaužu vēlēšanās būtu visu skolu sistēmu pagriezt atpakaļ, kā bija viņu bērnībā un jaunībā. Tad bija stingri noteikta skolas forma, cepurītes, par auskariem un gredzeniem ne domas, kur nu vēl par frizūrām un krāsotiem matiem Bērni skolā bija vienlīdzīgi vismaz izskata ziņā. Dažās skolās atkal gatavojas ieviest formas tērpus. Nezinu, vai un kā tas izdosies.

Turīgāko vecāku bērniem ir laba kabatas nauda, tās izlietojums bieži netiek kontrolēts. Nauda laikam gan domāta sīkāku mācību piederumu un kāda kāruma iegādei. Taču zinām, kā dažkārt tā tiek izlietota: ceturkšņa pirmajā un pēdējā dienā uz tikšanos un atvadām turīgākie pamanās tikt pie alkohola, parastās dienās - pie cigaretēm, nekāds retums nav narkotiku izmēģināšana. Tas viss, protams, nenotiek ikdienā, bet dažkārt, un nereti vainīgi ir pārlieku labticīgie vecāki, kuriem bieži vien nav arī laika bērnus kontrolēt un uzzināt, kur un ko viņi dara no skolas brīvajā laikā. Piebildīšu, ka vecāku bezkontrole un lieka uzticēšanās patiesi var dārgi maksāt, un tā jau ne tuvu vairs nav bezmaksas izglītība.

Esmu pārliecināts, ka lielākā mūsu skolu jaunatnes daļa ir apzinīga, zinātkāra un zina savu turpmāko ceļu dzīvē, tomēr nav viegli izskaust varmācību pret vājākajiem, izsmieklu pret slimajiem, dižošanos ar varoņdarbiem, kas izpaužas sabiedrisko vietu postīšanā: pudele alus uz diviem, un notiek sacensība, kurš vairāk parka soliņu salauzīs, būs trāpīgāks laternu dauzīšanā vai, nedod Dievs, kapsētas demolēšanā. Negribu moralizēt, bet domāju, ka nekad nebūs par agru par to domāt gan pašiem jauniešiem, gan viņu vecākiem, gan visai sabiedrībai. Pretējā gadījumā bezmaksas izglītība patiesi var kļūt bezgala dārga.

 

Ministre sola jaunus datorus

Edgars Sauka, Zemgales ziņas  10/18/08    Tiekoties ar Jelgavas izglītības iestāžu informācijas tehnoloģiju speciālistiem un skolotājiem, īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Signe Bāliņa informēja, ka jau tuvākajā laikā visas Latvijas skolas saņems jaunus datorus un citu tehnoloģiju aprīkojumu.

Pašreiz noritot arī darbs pie jaunas valsts mēroga izglītības informācijas sistēmas ieviešanas. Tas gan varētu notikt ne ātrāk kā gada laikā.

Ministre tikšanās laikā informēja, ka jau oktobra beigās varētu tapt skaidrs, kad būs pieejami ES struktūrfondu līdzekļi, par kuriem katrā no tūkstoš Latvijas skolām nonāks divi portatīvie un desmit stacionārie datori. Paredzēts, ka līdzekļi tiks piešķirti, lai katra mācību iestāde iegādātos vienu multimediju ierīci. Šī informācija gan raisīja pilsētas Izglītības pārvaldes vadītājas Guntas Auzas pretjautājumu, vai datortehniku piešķirs visām skolām, jo «iepriekš Jelgavas mācību iestādes tika apdalītas – tur jau bija datori, kas iegādāti par pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem». S.Bāliņa mēģināja šaubas kliedēt, paužot, ka šoreiz jelgavniekus noteikti neapdalīšot.

Līdztekus minētajam pedagogus interesēja jautājums, kad beidzot atsāks darbu vienota valsts izglītības informācijas sistēma, jo vecā pilnībā neatbilst mūsdienu prasībām. S.Bāliņa atbildēja, ka jaunā sistēma varētu sākt darboties ne ātrāk kā nākamajā mācību gadā, lai gan to ieviest būtu jābeidz jau februārī.

Viens no jautājumiem, kas tikšanās laikā ar ministri izskanēja vairākas reizes, bija, vai mūsdienu jaunieši, tostarp skolēni, pārāk daudz laika nepavada pie datora. S.Bāliņas viedoklis gan nebija tik pesimistisks – «ja skolēns izglītības iestādē pie datora būs pavadījis tās daudzās stundas, kas nepieciešamas mācību vielas apguvei, varbūt pēc nodarbībām viņš dosies spēlēt futbolu vai pievērsīsies citām fiziskajām aktivitātēm».

 

Pedagogu algām līdzekļus meklēs arī citu ministriju iekšējās rezervēs

LETA  10/18/08    Nākamnedēļ Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC), izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) parakstīs trīspusēju vienošanos, saskaņā ar kuru līdzekļi pedagogu atalgojuma palielināšanai tiks meklēti ne tikai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rezervēs, bet valdība apņemsies šos līdzekļus meklēt arī citu ministriju, kuru pārziņā ir izglītības iestādes, iekšējās rezervēs, informēja LIZDA priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča.

Kā norādīja Harbaceviča, rakstiskajā dokumentā tiks ieprotokolētas šīs nedēļas sākumā panāktās vienošanās starp arodbiedrību, ministri un Ministru prezidentu, no kurām būtiskākā ir vienošanās par to, ka vispārējās izglītības pedagogiem nākamgad tiks nodrošināts iepriekš solītais atalgojuma palielinājums.

Vienošanās paredzēs to, ka līdzekļi šim palielinājumam tiks rasti IZM darba optimizācijas rezultātā un šos līdzekļus valdība nevarēs novirzīt citiem mērķiem. Tāpat valdība līdzekļus pedagogu algas palielināšanai apņemsies meklēt arī to ministriju, kuru pārziņā ir izglītības iestādes, iekšējās rezervēs.

Harbaceviča arī uzsvēra arodbiedrības vēlmi piedalīties šo līdzekļu meklēšanā, raugoties, lai finansējums netiktu atņemts uz kādu būtisku lietu rēķina. Tāpat LIZDA vēlas saņemt visu informāciju un piedalīties izglītības iestāžu attīstības virtuālajā modelēšanā par situāciju, kāda varētu rasties izglītības iestādēs, pārejot uz finansēšanas moduli "nauda seko skolēnam".

Arodbiedrības priekšsēdētāja gan norādīja, ka pagaidām no IZM puses nav izskanējušas konkrētas summas, kas tiks rastas pedagogu algu palielinājumam, taču arodbiedrība sagaida, ka algu palielinājums tiks veikts pilnā apmērā - par 70 latiem mēnesī - un par mazāku palielinājumu nevēlas pat runāt.

Vienošanās uzmetumu LIZDA pirmdien, 20.oktobrī, plānojusi apspriest ar IZM, savukārt trešdien, 22.oktobrī, vienošanās projekts tiks apspriests LIZDA Padomes sēdē, kur arodbiedrības pārstāvji spriedīs arī par turpmāko rīcību saistībā ar augstskolu un profesionālās izglītības pedagogu darba samaksu un zinātnē strādājošo darba algām 2009.gadā, jo sarunas ar ministri un Ministru prezidentu šos jautājumus nav atrisinājušas.

LIZDA iecerējusi par šiem jautājumiem runāt ar Saeimas frakciju pārstāvjiem un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.

 

Skolotāju algu pielikuma avots - skolotāju atalgojums

DELFI   10/20/08     20. oktobris 2008 16:24

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) papildu naudu skolotāju algu paaugstināšanai nākamgad cer gūt, ieviešot diferencētu finansējuma modeli "Nauda seko skolēnam". Tā kā skolēnu skaits turpina samazināties, arī pedagogu darba apjoms un attiecīgi tā atalgojums vietām, visticamāk, samazināsies, tomēr arodbiedrība pret to neiebilst, jo par galveno panākumu uzskata to, ka finansējums nozarei tiks saglabāts un arī pēc reformām ietaupītā nauda nozarei netiks atņemta, bet citā veidā atgriezīsies skolotāju maciņos.

Kā portālu "Delfi" informēja Izglītības uz zinātnes ministrijā (IZM), patlaban speciālisti veic aprēķinus, lai rastu iespēju pildīt premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC), izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) panākto vienošanos, ka nākamgad septembrī skolotāju algas tomēr tiks palielinātas par 70 latiem.

Naudu skolotāju algu paaugstināšanai jau sākotnēji solīja atrast no IZM iekšējiem resursiem. Portāls "Delfi" noskaidroja, ka finansējums vēl vairāk netiks atņemts ne zinātnei, ne arī sportam, bet papildu naudu skolotāju algu paaugstināšanai IZM ņems no jau esošajām mērķdotācijām skolotāju darba apmaksai. Iecerēts, ka papildu finansējums radīsies pēc tam, kad tiks izmainīts esošais finansējuma modelis un ieviests jaunais, kas paredz, ka nauda seko skolēnam. Tā kā skolēnu skaits ar katru gadu samazinās un prognozēts, ka arī nākamgad tas saruks, tad arī finansējums algām attiecīgi mainīsies.

Valdība 16.septembrī apstiprināja informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem izglītības iestāžu tīkla attīstībai. Tajā norādīts, ka "Latvijas izglītības finansējuma plānošanā un sadalē nepieciešams ieviest diferencētu pieeju, kas tiktu nodrošināta, realizējot finansēšanas modeli "Nauda seko skolēnam", vienlaikus sekmējot izglītības finansēšanas sistēmas decentralizāciju un pašvaldību atbildību skolu attīstībā.

Diferencētu pieeju būtu iespējams īstenot ar koeficientu ieviešanu finansēšanas modeļa "Nauda seko skolēnam" īstenošanā, ņemot vērā teritorijas blīvuma, mācību programmu saturu, teritorijas administratīvo struktūru un izglītības pakāpi. Šāda pieeja sekmēs Latvijas skolu dažādošanu, individuālas pieejas nodrošināšanu atbilstoši bērna talantam, ikviena bērna potenciāla attīstību."

Tāpat ziņojumā norādīts, - "lai veicinātu izmaksu efektivitāti un administratīva sloga samazināšanos, jāizvērtē iespējas skolas ar nelielu skolēnu skaitu veidot kā lielāku skolu filiāles."

Ziņojumā arī teikts, ka "pielietojot diferencētu pieeju, pakāpeniski, bet mērķtiecīgi paaugstinot skolēnu īpatsvaru uz vienu pedagogu, rodas reālas iespējas būtiski paaugstināt pedagogu atalgojumu, līdz ar to veicinot šīs profesijas prestižu un konkurētspēju."

LIZDA vadītāja Astrīda Harbaceviča portālam "Delfi" sacīja, ka ir apmierināta ar panākto vienošanos, jo "panākums ir tas, ka šo naudu esam piesaistījuši ministrijai", finansējums nozarei netiks samazināts. Harbaceviča arī uzsvēra, ka LIZDA vēl vērtēs iespējamās reformas pedagogu finansējuma sistēmā, taču konceptuāli esot atbalstāma iecere, ka nauda seko skolēnam. "Ir zināms skaits izglītības iestāžu, kas nevar nodrošināt mācību kvalitāti.. (...) mēs neesam tādās pozīcijās, ka neatbalstām nekādas izmaiņas," sacīja Harbaceviča. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka par katru skolu cīnīsies un neatbalstīs izglītības iestāžu likvidēšanu, ja tajā pietrūkst viena skolēna.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka tiem skolotājiem kas strādā, algu pielikums nākamruden būs reāls.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka 14.oktobrī Godmanis, Koķe un Harbaceviča vienojās, ka IZM no iekšējiem resursiem finansēs skolotāju algu pieaugumu nākamgad, tādejādi izpildot ar arodbiedrību iepriekš parakstīto vienošanos par pakāpenisku algu paaugstināšanu. Saskaņā ar šo vienošanos nākamgad plānotā pedagogu darba samaksa par vienu likmi (21 kontaktstunda) būs 414 lati pašreizējo 344 latu vietā.

 

Liek pārstrādāt studiju apmaksas koncepciju

Māra Libeka,  Latvijas Avīze     10/21/08    Premjers Ivars Godmanis kritizēja Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto studiju finansēšanas koncepciju un uzdeva mēneša laikā to sagatavot tā, lai šo dokumentu varētu izmantot speciālistu sagatavošanai darba tirgum.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) koncepciju "Valsts attīstībai atbilstošs augstākās izglītības studiju programmu un studiju vietu sadalījuma pa nozarēm modelis" sagatavojusi, izpildot I. Godmaņa vadītās valdības neatliekamo darbu plānu. IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde ministriem vakar skaidroja, ka koncepcijas mērķis esot nodrošināt darba tirgu ar pieprasītiem augstskolu speciālistiem. Lai to īstenotu, augstskolām ir jāpiešķir valsts budžeta līdzekļi šo speciālistu sagatavošanai. Tādējādi "nodrošinātu nepārtrauktu un līdzsvarotu valsts ilgtermiņa attīstību, kā arī veicinātu līdzekļu efektīvu izmantošanu".

Ministrija ierosinājusi arī mainīt atbildīgo institūciju par valsts finansējuma piešķiršanu. Patlaban par valsts finansētajām studiju vietām gala lēmumu pieņem ministrija, bet turpmāk iecerēts, ka to darītu Ministru kabinets, jo ministrijas pārziņā nav visas valsts augstskolas. Rīgas Stradiņa universitāte atrodas Veselības ministrijas, bet Lauksaimniecības universitāte — Zemkopības ministrijas paspārnē, tāpēc valdībai, ņemot vērā atbildīgo ministriju informāciju, kā arī Augstākās izglītības padomes datus, darba devēju un Ekonomikas ministrijas prognozes par nepieciešamajiem speciālistiem, būtu centralizēti jāpieņem lēmums.

Premjers bija neapmierināts ar iesniegto dokumenta projektu, jo tas atspoguļo aizgājušo laiku, proti, 2007. gadu, kad iekšzemes kopprodukta pieaugums bija divciparu skaitlis, kad bija cita situācija darba tirgū nekā patlaban un nekā tiek prognozēta tuvākajos gados. Turklāt ministrija sniegusi datus tikai par valsts augstskolām un nav informējusi par privātajās augstskolās gatavotajiem speciālistiem.

"Tas ir par vāju, ko jūs te dodat. Nav taču 2007. gada 1. janvāris. Koncepcija ir jāmaina pēc būtības, nevis jāzīmē neko neizsakoši grafiki," teica premjers I. Godmanis.

I. Godmanis uzsvēra, ka jānorāda precīza kārtība, kā tiks apkopoti ministriju sagatavotie priekšlikumi par turpmākajiem trim četriem pieciem gadiem nepieciešamajiem speciālistiem, kā arī pārējās ar to saistītās procedūras. Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots mēneša laikā sagatavot dokumentu pienācīgā līmenī.

Cik maksā viena studenta izglītība?

Valdības vadītājs pauda neapmierinātību par Valsts kontroles norādījumu, ka studentiem, kuri mācās par saviem līdzekļiem, jāmaksā tikpat, cik valsts maksā par vienu budžeta vietu. I. Godmanis uzskata, ja tiks noteikta vienāda maksa, arvien mazāk būs to studentu, kas varēs atļauties studijas no savas kabatas. Sazinājos ar valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu. Valsts kontroles nostāja ir, ka augstskolām, kuras saņem valsts naudu, būtu precīzi jāzina, cik maksā viena studenta izglītošana. Ja augstskola noteic, ka studentiem, kas mācās par maksu, ir jāmaksā uz pusi mazāk, tad nav saprotams, uz kā rēķina augstskola var atļauties šādu atlaidi. I. Sudraba uzsvēra, ka joprojām augstskolām nav precīzu aprēķinu par izglītības programmu izmaksām. Izmaksas ir saliktas "vienā katlā", un nav zināms, cik kura programma atsevišķi maksā.

Ministru kabineta noteikumos ir norādīts, ka vienam studentam valsts piešķir 1300 latu. Katra augstskola atkarībā no programmu sarežģītības šai summai piemēro savu koeficientu. Piemēram, fizikas un matemātikas zinībās tas ir 2,6, inženierzinātnēs – 2,3. Kā norādīja Tehniskās universitātes rektors Ivars Knēts, šī sistēma darbojoties ļoti labi. I. Knēta vadītajā augstskolā ir 7249 valsts finansētas studiju vietas, no kurām 6800 ir inženierzinātnēs un vides zinību programmās. Par maksu mācoties vien 600 studentu. I. Knēts uzsvēra, ka šo studentu sekmes nereti esot vājākas nekā budžeta grupu studentiem, tāpēc esot liels atbirums.

I. Godmanis ir pārliecināts, ka ir liels risks prasīt no studentiem, kuri nav iekļuvuši budžeta grupās, tikpat lielu naudas summu, kā valsts maksā par vienu budžeta grupas studentu. "Jāņem vērā, ka šo studentu vecāki ir nodokļu maksātāji un nedrīkst viņiem prasīt milzīgas naudas summas par savu bērnu izglītošanu. Viņiem arvien grūtāk ir samaksāt šo naudu. Turklāt jāņem vērā arī demogrāfiskā situācija. Tuvākajos gados stipri samazināsies studentu skaits," sacīja I. Godmanis.

Premjers nākamajā valdības sēdē uzklausīšot valsts kontrolieres skaidrojumu par studiju vietu finansējumu.

***

Uzziņa

2007./2008. mācību gadā Latvijas augstskolās un koledžās tiek īstenotas 674 studiju programmas, tajā skaitā 58 doktora studiju programmas. Kopējais studējošo skaits 2006./2007. akad. gadā bija 129 503 jeb 566 studējošie uz 10 000 iedzīvotājiem, bet 2007./2008. akad. gadā – 127 050 jeb 552 studējošie uz 10 000 iedzīvotājiem. Tas ir otrs augstākais rādītājs pasaulē. Tomēr valsts finansēto studiju vietu skaita īpatsvaram bija tendence samazināties, un tas vairākus gadus bija 23% no studējošo kopskaita. 2007./2008. akad. gadā valsts finansēto studiju skaita īpatsvars gan ir pieaudzis līdz 25%. Studējošo skaita pieaugumu galvenokārt veido studenti, kuri paši finansē savas studijas un kuru lielākā daļa apgūst sociālās zinības.

 

Paraksta vienošanos par skolotāju algu paaugstināšanu

Nadežda Titova  Diena  10/23/08    Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC), izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča ceturtdien parakstīja kopīgu vienošanos par pedagogu atalgojuma paaugstināšanu nākamajā gadā, Dienu informēja premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis. Algu palielinājums lielākoties tiks nodrošināts no Izglītības ministrijas (IZM) ietaupītajiem līdzekļiem.

Vienošanās paredz, ka IZM apņemas veicināt efektīvu finanšu līdzekļu izmantošanu izglītībā, lai no 2009.gada 1.septembra nodrošinātu pedagogu darba samaksas paaugstināšanu 70 latu apmērā valsts un pašvaldību izglītības iestādēs strādājošajiem pedagogiem. Tiks meklētas iespējas paaugstināt atalgojumu arī augstākās izglītības iestāžu mācībspēkiem.

Tāpat vienošanās paredz, ka Ministru prezidents aicinās arī citas ministrijas, kuru pārziņā ir izglītības iestādes, līdzekļu ekonomijas ceļā rast finansējumu pedagogu algu paaugstināšanai.

Parakstītajā dokumentā arī noteikts, ka vienošanās īstenošanas gadījumā LIZDA apņemas neveikt izglītībā strādājošo masveida protesta akcijas, bet gan sekmēt pedagogu atbildību un darba kvalitātes paaugstināšanu līdz ar algu pieaugumu.

Pēc vienošanās parakstīšanas T. Koķe žurnālistiem norādīja, ka šo saistību pildīšanai būs nepieciešami 25 miljoni latu līdz 30 miljoni latu, kuri tiks meklēti pašas ministrijas budžetā, vēsta aģentūra LETA. Papildus līdzekļus plānots iegūt skolu skaita samazināšanas rezultātā, jo paredzēts sākt skolu kvalitātes izvērtēšanu, un šajā darbā ar pašvaldībām iesaistīsies arī pati ministre. Izvērtēšana varētu noslēgties pavasarī un tad arī pašvaldībām būs jālemj par mazāk efektīvo skolu optimizēšanu.

Gandarījumu aģentūrai LETA par šodien panākto vienošanos pauda arī Harbaceviča, uzsverot, ka nu ar pārliecību varot teikt skolotājiem, ka tie saņems atalgojuma palielinājumu arī nākamgad. Pedagogi gan vēloties, lai algas tiktu palielinātas arī citās nozarēs strādājošajiem, tomēr šajā situācijā viņi nejūtas kā izredzētie, jo šie līdzekļi tiks rasti pašas nozares ietvaros

 

Zīle: Taupīšana uz ES fondu rēķina padziļinās krīzi tautsaimniecībā

LETA  10/24/08    Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) priekšsēdētājs Roberts Zīle par nepareizu un ekonomiski nepamatotu uzskata Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja Kārļa Leiškalna (TP) ierosinājumu nākamā gada valsts budžetā 100 līdz 150 miljonus latu ietaupīt uz Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējuma rēķina.

Par to aģentūru LETA informēja TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons.

"Valsts budžeta veidotājiem jāprot atšķirt tos izdevumus, kas var veicināt tautsaimniecības izdzīvošanu krīzes apstākļos no tiem, kas nekādu tiešu pozitīvu efektu uz budžeta ieņēmumiem nedotu," sacīja Zīle. "Ir skaidrs, ka kredītu trūkuma un kopējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ Latvijas tautsaimniecība tuvākajā laikā piedzīvos naudas deficītu. Šādos apstākļos piegriezt vienīgo ventili, kas ļautu līdzekļiem ieplūst Latvijas ekonomikā - ES fondu finansējumu, kas ir tieši atkarīgs no piešķirtā valsts līdzfinansējuma -, ir ne tikai netālredzīgi, bet pat bīstami."

Pēc TB/LNNK priekšsēdētāja domām, nepareiza ir pieeja valsts budžetā taupīt uz tām pozīcijām, kas var apdraudēt uzņēmējdarbību, nodarbinātību un Latvijas attīstību kopumā.

"Runa nav tikai par tik vienkārši saprotamu pozīciju kā ES fondu līdzekļi un no tiem izrietošo papildus stimulu uzņēmējdarbībai, kas var izraisīt jau tūlītēju pozitīvu efektu uz valsts budžeta ieņēmumiem nodokļu veidā. Tikpat nepareizi ir taupīšanas vārdā veikt nepārdomātu līdzekļu samazināšanu Latvijas attīstībai vitāli svarīgās pozīcijās, piemēram, zinātnes finansējumā. Īstermiņa līdzekļu piegriešana tautsaimniecības atdzīvināšanai kombinācijā ar triecienu ilgtermiņa iestrādnēm rada nāvējošu kokteili, kura sekas var izrādīties ilgstoša valsts ieslīgšana stagnācijā," atzīst Zīle.

 

Varētu apstāties zinātnisko grantu projektu finansēšana

Vita Dreijere,  Diena  10/24/08    Kas notiks ar zinātni, ja Saeima nākamā gada Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetu, kurā paredzēts ievērojams līdzekļu samazinājums zinātnei, apstiprinās tā pašreizējā redakcijā? Saeimas deputātam un bijušajam izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (PS) atbilde ilgi nav jāmeklē: "Tās nebūs." Finansējums zinātnei ir viena no 2009.gada valsts budžeta pozīcijām, par kuru pašlaik norit asākās diskusijas, — zinātnieki akcentē, ka, to samazinot, valsts faktiski zāģē zaru, uz kura pati sēž, jo tas var atsaukties uz tās ilgtermiņa attīstību, savukārt Saeimas deputāti pagaidām ir atturīgi izteikumos, solot naudu vēl meklēt.

"Zūd ticība deklarētajām prioritātēm. Tie ir tikai tukši vārdi," skeptisks ir Latvijas Zinātnes padomes (LZP) vadītājs Elmārs Grēns. Jau ziņots, ka par 2,7 miljoniem plānots samazināt valsts dotāciju zinātniskās darbības nodrošināšanai. Zinātnieki uzsver, ka fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem paredzēti trīs miljoni latu, no kuriem lielākā daļa aizies jau iesāktajiem sadarbības projektiem. Savukārt LZP zinātnisko grantu projektiem varētu atlikt aptuveni miljons. E.Grēns skaidro, ka šogad LZP saņēmusi 500 pieteikumu un kopējais prasījuma apjoms ir 17 miljoni latu. Ja grantu projektiem tiešām būs paredzēts tikai miljons latu, tad finansējuma sadali nākšoties atlikt. "Nevaram finansēt tik nelielu daļu, tas būtu netaisnīgi," saka E.Grēns. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadītāja Maija Kūle norāda, ka šajā situācijā zinātnieki nostādīti sliktākā situācijā nekā citas sociālās grupas — atalgojums varētu pat samazināties par 20—40%. Savukārt budžeta izstrādātājiem, viņasprāt, "absolūti nav sistēmiska skatījuma uz problēmu", jo Ministru kabineta noteikumi paredz, ka zinātniskie institūti, kuriem nav projektu, nevar saņemt bāzes finansējumu. Šajā situācijā daudzi zinātniskie institūti atstāti bez iespējas saņemt projektu finansējumu, teorētiski tie vairs nevarēs saņemt arī bāzes finansējumu.

IZM sola — grantu projektu finansējuma samazinājums plānots tikai nākamgad, pēc tam viss atgriezīšoties ierastajās sliedēs. E.Grēns norāda, ka tas ir "optimistisks un vieglprātīgs solījums". "Šie granti 16 gadu notur tematiskos pētījumu lokus visos institūtos," uzsver M.Kūle. Pieredzējušajiem zinātniekiem vēl ir iespējas piedalīties valsts pētījumu programmās, un amatpersonas uzsver, ka nākamajos gados plānots ievērojams zinātnes finansējuma pieaugums no ES struktūrfondu programmām. Tiesa, tiek prognozēts, ka līdzekļu apguvi varētu sākt tikai nākamā gada otrajā pusē, turklāt, iepriekš valsts sedza 15% līdzfinansējuma daļu, taču tagad segs tikai 7,5%, savukārt atlikušie 7,5% jārod pašiem zinātniskajiem institūtiem. Vēl vairāk zinātnes finansējumu samazinās gada sākumā veiktie grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", kas paredz, ka nākamgad būs jāmaksā arī 18% no zinātnes projektiem paredzētā finansējuma. Grantu projektu finansējuma "apcirpšanas" rada draudu, ka tiks kavēta jauno speciālistu piesaistīšana zinātnei.

Eksperti brīdina, ka zinātnes finansējuma sarukums atstās negatīvu iespaidu uz valsts ilgtermiņa attīstību. "Latvija būs spiesta atteikties no modernas valsts attīstības," prognozē E.Grēns. "Mēs nevēlamies būt lēta darbaspēka zeme (..). Atliek otrs variants — kvalitatīva izglītība, radošums, pievienotā vērtība, biznesā fokuss uz inovatīviem produktiem, pakalpojumiem, ieguldījumi zinātnē, izpētē utt.", Dienā rakstīja projekta Iespējamā misija patronese Ingrīda Blūma. Piesardzīgs pret Latvijas zinātnieku līdzšinējo veikumu ir Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Vjačeslavs Dombrovskis, kurš norāda, ka vismaz viņa pārstāvētajā ekonomikas nozarē daudzu pētījumu lietderība ir apšaubāma.

Galavārds par nākamā gada finansējumu zinātnei ir Saeimai, un Dienas aptaujātie deputāti lielākoties pauž piesardzīgu viedokli par iespēju to palielināt, taču visi ir vienisprātis — jebkurā gadījumā to nedrīkst veikt, palielinot budžeta deficītu. Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Leiškalns (TP) skaidro, ka ir iespēja paaugstināt finansējumu zinātnei, taču viņš atbildību pāradresē IZM un valdībai, kam esot Saeimai jāpiedāvā konkrēts avots, kur to rast. TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis norāda, ka pirmām kārtām jāskatās uz IZM — noprotams, ka tās spēja savos resursos rast vairākus miljonus latu pedagogu algām rada šaubas par tai piešķirto budžeta līdzekļu racionalitāti. "Tur jau nav ko ņemt," teic Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdis Jānis Strazdiņš (ZZS). IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics (TP) apstiprina, ka IZM iekšējos resursos šādu līdzekļu nav, savukārt vaicāts, vai IZM grasās mudināt valdību lūkoties citu nozaru līdzekļos, viņš saka: "Princips — savelc jostu otram — nav mūsu dienas kārtībā." Viņš neredzot posteni, kuram atņemt līdzekļus, lai tie nonāktu izglītībai un zinātnei, taču, viņaprāt, šim mērķim varētu paredzēt ietaupījumu, kas rastos, ja Saeima apcirptu savus tēriņus par trim miljoniem latu. Tam piekrīt arī bijusī izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS), bet kā otru iespējamo avotu viņa min naudu, ko varētu iegūt, palielinot akcīzes nodokli alkoholam, tabakai.

 

Sumina jaunos zinātniekus

Ģirts Vikmanis,  Diena  10/24/08    Vakar Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe pasniedza atzinības rakstus Eiropas jauno zinātnieku konkursa trešās vietas ieguvējiem, kā arī pārējiem dalībniekiem un viņu pedagogiem.

Trešo vietu konkursā un 3000 eiro ieguva brāļi Ēriks un Jānis Zaharani, kuri bija izgudrojuši sirdsdarbības novērošanas ierīci. Bijušie Franču liceja skolnieki Juris Zalāns un Jānis Vinklers bija izgudrojuši, kā uzkrāt saules enerģiju, bet bijušais Talsu Valsts ģimnāzijas skolnieks Mārtiņš Briedis tika pētījis migrējošo putnu spārnu garumu. Jaunietis putnus intensīvi pētījis no pagājušā gada jūlija līdz oktobrim, un bijis arī laiks, kad viņš pusotru mēnesi dzīvojis pie Papes ezera, kur pētījis un apgredzenojis lidoņus. "Bieži vien no rītiem cēlos līdz ar saullēktu, gāju lūkoties tīklos un tikai ap pieciem vakarā devos atpakaļ uz namiņu," atceras M. Briedis. Viņš pavisam noķēris 70 putnu sugu pārstāvjus, taču pilnīgus datus ieguvis par septiņām putnu sugām – ezera ķauķi, ceru ķauķi, Seivi ķauķi, sarkanrīklīti, dziedātājstrazdu, zilzīlīti un zeltgalvīti. Datus par šiem putniem jaunietis izmantoja savā pētījumā, viņš putniem mērīja spārnus un salīdzināja to platumu. "Secināju, ka putnu spārnu garums ir atkarīgs no tā, vai viņi migrē agrāk vai vēlāk," stāsta jaunietis. Ar ornitoloģiju M. Briedis aizraujas jau četrus gadus; savulaik, intereses vadīts, viņš bija izpildījis Latvijas Ornitologu biedrības anketu un vēlāk ticis uzaicināts uz nometni. Pašlaik jaunietis ir iestājies Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē un, kā pats saka, nākotni pagaidām saista ar sirdij tuvo ornitoloģiju.

Sveicot konkursa dalībniekus T. Koķe akcentēja, ka mūsdienās lielus panākumus var sasniegt cilvēki, kas veiksmīgi plāno savu laiku un, izmantojot to lietderīgi, var gūt lielu gandarījumu par padarīto. Atzinības rakstus saņēma arī pedagogi – Rīgas Franču liceja fizikas skolotāja Biruta Šķēle, Talsu Valsts ģimnāzijas skolotāja Arita Rituma, kā arī Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta pētnieks Renārs Erts. Šogad skolēnu zinātniskajam konkursam bija iesniegts 541 darbs, bet uz Eiropas jauno zinātnieku konkursu varēja nosūtīt trīs labāko Latvijas darbu autorus, kuri sacentās ar jauniešiem no 40 pasaules valstīm.

 

Skolotājiem algu pielikums būs

Latvijas Avīze     10/24/08    Nākamā gada 1. septembrī pedagogu algas palielinās par 70 latiem, paredz premjera Ivara Godmaņa, izglītības ministres Tatjanas Koķes un izglītības darbinieku arodbiedrības parakstītā vienošanās. Skolotāju arodbiedrības vadītāja Astrīda Harbaceviča atzina, ka ir gandarīta, jo pedagogiem varēs teikt, ka algu palielinājums būs.

 

 

 

Citādā ziņā...

 

 

 

Rīga šomēnes pārtapusi par dizaina pilsētu

NRA   10/06/08    Rīgā jau ceturto gadu notiek Dizaina informācijas centra rīkotais projekts "Dizains. Nākotne" notiks.Līdz pat 31.oktobrim, popularizējot Latvijas dizainu, projekta "Dizains. Nākotne 2008" laikā notiek izstādes, konkursi, radošās darbnīcas, atvērto durvju dienas un citi pasākumi.

Izstādē "Dizains.LV" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā iespējams apskatīt Latvijas dizaina spožāko sasniegumu - "Anna Barons", "Coppa", "Nakts mēbeles", "Studija Naturals", "PAA", "Chilli", "Kate", "Umbra", "Rauzas kompānija", kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas darbus.

Rīgas rātsnamā skatāmas trīs izstādes - Latvijas Mākslas akadēmijas sagatavotā izstāde "LMA dizaina nodaļa Rīgai", "Stikls un stils" un Baltijas Arhitektūras centra izstāde "Dedalo Minosse" balvas retrospekcija.

Īpašas norises plānotas mēbeļu un interjera centrā "Spice" un "VV Stils" izstāžu zālē "DeFab". Dizaina mēneša laikā “Galerijā Centrs” skatāma Ginta Māldera fotogrāfiju personālizstāde "Mana lieta".

Ekskluzīvo mēbeļu ražotne "Anna Barons" paziņos 2007./2008.gada dizaina konkursa laureātus un izsludinās jaunu konkursu jaunajiem dizaineriem.

Līdz 29.oktobrim notiks radošās darbnīcas, orientētas uz koncepta Dizains Visiem (Design For All) izpēti un realizāciju. EIDD – Design for All Europe ir Eiropas jumta organizācija, kas apvieno astoņpadsmit Eiropas valstu biedrus. Tās sākotnējais mērķis bija izmantot dizainu, lai iekļautu sabiedrības dzīvē cilvēkus ar invaliditāti. Šobrīd mērķis pilnveidots, domājot par to kā uzlabot dzīves kvalitāti. Radošo darbnīcu dalībnieki ir mākslas, tehnoloģiju un vadībzinību studenti, dizaina profesionāļi, arhitekti un interjeristi, ražošanas tehnologi, citu nozaru speciālisti.

Dizaina mēneša ietvaros notiks Baltijas dizaina forums, kas būs veltīts Baltijas dizaina manifesta izstrādāšanai un pasludināšanai. To izstrādās un parakstīs Lietuvas, Latvijas un Igaunijas dizaina profesionāļus vienojošas organizācijas. Manifests tiks veidots kā darba materiāls un iesniegts tām Baltijas valstu institūcijām, kuru lēmumi var nozīmīgi ietekmēt dizaina attīstību katrā valstī vai reģionā kopumā.

 

Viedoklis: Pārāk piesardzīgi pret tuvo vēsturi

Viesturs Sprūde,  Latvijas Avīze     10/06/08     Pirms 20 gadiem, 1988. gada 7. oktobrī, visu Latviju saviļņoja grandiozā Mežaparka manifestācija, 8. un 9. oktobrī notika Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress. Šo gadadienu vēsturnieki un pat notikumu līdzdalībnieki sagaida ar mulsinošu atzinumu: izsmeļošas LTF vēstures uzrakstīšanas brīdis vēl nav pienācis; jautājumu ir pārāk daudz; subjektīvisms vēl pārāk liels. Klasiskais atzinums, ka kārtīga vēstures pētīšana var sākties tikai 50 gadus pēc notikuma, izrādās, saglabā spēku. Tomēr vēsturnieki uzskata, ka pie 80. gadu vēstures jāķeras tagad.

"Tie cilvēki, kas toreiz bija klāt, bieži arī šobrīd ietekmē lietas. Ja viņiem nepatiks tā vai cita versija, tie ļoti aktīvi centīsies visu "nolīdzināt līdz ar zemi". Daudzi nav laimīgi par tām nostājām, kādas viņi ieņēma toreiz. Vai nu 1988. gadā visi gluži tā zināja, ka Latvija būs brīva, un uz to konsekventi gāja. Lai klātbijušie nevarētu tik ļoti ietekmēt vēsturnieka skatījumu, vajadzīga laika distance," konstatē vēstures doktore Daina Bleiere.

"Subjektivitāte ir ļoti traucējoša," piekrīt vēsturnieks Jānis Keruzs. Mēģinot izpētīt, kā LTF laikos dzimusi privātīpašuma atjaunošanas ideja, viņš ātri atskārtis, ka grūti uzrakstīt kādu pētījumu, balstoties tikai uz vēsturniekam ierastajiem rakstiskajiem avotiem – dokumentiem. Tad tūlīt varot gaidīt laikabiedru pretenzijas.

Daina Bleiere tomēr uzskata, ka pie 80. gadu vēstures jāķeras tieši tagad, kad atnākusi jaunā pētnieku paaudze, kas spēj paraudzīties uz lietām no malas, bez personiskiem apsvērumiem.

LTF pēdējais priekšsēdētājs Romualds Ražuks ar lepnumu rāda dokumentiem pilnos plauktus nelielā istabiņā Tautas frontes muzejā Vecpilsētas ielā 13/15. Tur savākti frontes un tās reģionālo nodaļu sēžu protokoli un citi oficiāli papīri. Tādā ziņā Latvijai paveicies. Ne Lietuvā, ne Igaunijā tautas fronšu dokumentāciju neizdevās saglabāt tik pilnā apjomā – 1991. gada krīzes periodos to izdalīja tautfrontiešiem paglabāšanai, bet, kad briesmas bija pāri, ne visi steidzās dokumentus nest atpakaļ. Ražuks atzīst, ka daļu "karstās" dokumentācijas, adrešu un personu sarakstus arī latviešu tautfrontieši 1991. gada augusta puča sākumā iznīcinājuši, taču pēc tam viss esot atjaunots. LTF arhīvs gan ir atvērts tikai vēsturniekiem pētnieciskos nolūkos. Citām personām tiem pieeja liegta, kā to paredz Personas datu neaizskaramības likums. Bet arī bijušais LTF priekšsēdis pārstāv viedokli, ka vēsturniekiem nav ko gaidīt, kamēr palikuši vien "papīri un fotolentes". Jārosās tagad: "Tas būtu jādara, kamēr vēl dzīvi liecinieki. Daudzas lietas dažādu iemeslu dēļ vispār netika dokumentētas. Piesardzība bija. Toreiz mēs domājām, ka strādāsim puspagrīdes apstākļos gadus deviņus. Bet viss attīstījās dažu gadu laikā."

Akadēmiska līmeņa vēsturisku publikāciju par LTF tiešām ir maz. Lielākoties viss līdz šim rakstītais bijušas tikai atmiņas, memuāri. Taču cilvēkiem ir raksturīgi "pārkrāsoties", atsevišķus jautājumus noklusēt vai traktēt sev par labu. "Katrs notikumu dalībnieks izvirza savu versiju, ko viņš gribējis, kā viņš to redz. Nereti šīs versijas ir pilnīgi pretējas. Palasiet Godmaņa, Kalnietes, Īvāna memuārus. Akcenti pārbīdās. Ir starpība, ko viņi rakstīja memuāros 90. gados un ko rakstītu tagad. Pieļauju, tās būtu atšķirīgas versijas. Tā mēdz būt," atgādina Daina Bleire. Objektīvākās laika liecības varētu būt dienasgrāmatas, taču to tāpat līdz šim izdots ļoti maz. "Cik zinu, vienīgās no izdotajām, kas ir "tīras" un, šķiet, nav rediģētas, ir bijušā AP deputāta Arnolda Bērza "Ārmalnieka šķitumi". Annas Seiles "Annas burtnīciņas" tomēr izskatās parediģētas," spriež vēsturniece.

Nav noslēpums, ka daudzi nozīmīgi atmodas laika darbinieki nesteidzas dalīties ar pētniekiem savos privātajos arhīvos. Arhīvistu pieredze rāda, ka nereti viss bieži beidzas ar interesantu dokumentu bojāeju, jo pēc īpašnieku aiziešanas palicēji tos izmet vai sadedzina. Kaut pastāv iespēja nodot tādu "jutīgu" dokumentāciju Latvijas Valsts arhīvā (LVA) ar noteikumu, ka publiski pieejama tā kļūst tikai pēc noteiktiem gadiem, LVA personu fondu un trimdas dokumentu daļas vadītājs Māris Brancis zina teikt, ka neviens no atmodas darbiniekiem šādu iespēju nav izmantojis: "Viņi lielākoties tos dokumentus negrib atdot, jo tajos viens otrs var parādīties pavisam citā gaismā. Bet domāju, vienai lielai daļai mājās tomēr kaut kas ir. Nez vai mēs tik ātri ko dabūsim. Ar viņiem ir ļoti sarežģīti."

Arhīvisti lēš, ka ļoti labs materiālu klāsts mājās ir bijušajai LTF laikraksta "Atmoda" redaktorei Elitai Veidemanei, tagadējai "NRA" galvenā redaktora vietniecei, taču arī viņa nesteidzas no tā šķirties vēstures vārdā. Tomēr nesen savus atmodas laika dokumentus arhīvam nodevusi Marina Kosteņecka. "Cilvēki nes dokumentus. Citi tā arī pasaka, ka nenodod visus. Dainis Īvāns atzinās, ka viņam nav laika sēdēt un pārrakstīt mazās aprakstītās lapiņas, uz kurām ir datums, vieta un tālāk seko informācija. Neviens arhīvists tur neko nesapratīs. Vajadzīga paša autora klātbūtne. Tā ir ar piezīmēm un dienasgrāmatām," skaidro LTF muzeja direktore Meldra Usenko.

Memuārus nav rakstījuši un ar runīgumu neizceļas LPSR AP Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs un bijušais LKP CK pirmais sekretārs Jānis Vagris. "Līdz Gorbunovam vēl neesam tikuši, bet Vagris apgalvo, ka viņam nekā neesot," jautāts par šiem vīriem, noplāta rokas Māris Brancis. Šķiet, tādas personības varētu pastāstīt daudz, taču to nedara. Vai tikai tādēļ, ka neuzskata sevi par "rakstniekiem" un daudz aizmirsuši? Savu amatu atstājošais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) direktors Indulis Zālīte pieļauj, ka iemesli varētu būt citi: vienkārši, rakstot par LTF laikiem, nāktos pieminēt un vērtēt daudzas citas iesaistītās personas – tos, kuri nākuši, teikuši, zvanījuši, mēģinājuši ietekmēt. Bet tas jau var būt saistīts jūtīgiem momentiem.

Dīvainā kārtā līdz šim novārtā pamests interfrontes (IF) arhīva liktenis. Tas noteikti varētu papildināt 1991. gada notikumu mozaīku. Pučam izgāžoties, IF galvenā mītne Vecrīgā, Smilšu ielā, 1991. gada 22. augusta pēcpusdienā ar steigu evakuējās. Interfrontistus neviens nekavēja. Pārņemot telpas, izrādījās, ka daudzas no tām aizslēgtas un aizzīmogotas. Frontes dokumenti AP rīcībā praktiski nepārgāja. Toreiz tiem nepievērsa uzmanību. Iespējams, svarīgākie IF dokumenti ir iznīcināti. Indulis Zālīte gan to apšauba, dodot priekšroku versijai par noglabāšanu pie kāda mājās.

Atklātībā tos nodot neviens nav ieinteresēts, bet LVA fondos ir tikai ar avīzes "Jedinstvo" darbību saistītā dokumentācija, kā arī oficiālie uzsaukumi.

Alfrēds Rubiks par interfrontes arhīva likteni sakās neko nezinot, jo neesot bijis pat šīs frontes biedrs, kas pierādīts tiesā: "Man nav ne jausmas, kur palika interfrontes arhīvs. Prasiet tai slavenajai eirodeputātei Ždanokai. Nez kādēļ man visu laiku to interfronti pieraksta. Es biju pret jebkādām frontēm."

"Interfronte sašķēlās jau ap 1990. gada marta AP vēlēšanām, kad virsroku guva Aļeksejevs un atvaļinātie virsnieki, ar kuriem viņš draudzējās. Es kopā ar demokrātiskāk noskaņotajiem aizgāju un Smilšu ielā manis vairs nebija," skaidroja Tatjana Ždanoka. Daļa tā laika dokumentu pie viņas gan esot palikuši, bet pēc dzīvokļa maiņas tie atstāti kastēs un glabājas "uz balkona". Jautāta, ko viņa tālāk grasās ar šiem papīriem darīt, Eiropas Parlamenta deputāte atsaka, ka neesot bijis laika ne savu arhīvu sakārtot, ne arī par to domāt. Kas attiecas uz to dokumentāciju, kura varēja atrasties interfrontes mītnē ap puča laiku, Ždanoka par tās likteni nezina neko teikt.

Dainas Bleieres skatījumā, jāmeklē būtu PSRS Baltijas kara apgabala arhīvos, jo šai struktūrai bija ļoti liela loma gan IF dibināšanā, gan laikraksta "Jedinstvo" un radiostacijas "Sodružestvo" uzturēšanā, tāpat kā 1991. gada janvāra un augusta notikumos. Ja nu interfrontes papīri slēpjas starp Baltijas kara apgabala lietām, tad iespēja, ka kāds latviešu vēsturnieks pārskatāmā nākotnē pie tiem varētu tikt, ir tīrā fantastika. Nav jau analizētas tāpat trimdas tautiešu organizāciju attiecības ar LTF.

Vēsturniekiem LTF laiki ir kā zeme bez gala un malas. Sāc, no kuras vietas gribi. Aptuveni skaidra ir tikai notikumu ārējā čaula, kopējā virzība, bet ne iemesli. Teiksim, kas noteica LTF programmu saturu atsevišķās konkrētās jomās? Kas ietekmēja procesus? "Tas ir jautājums: kurš kuru bīdīja," piekrīt Romualds Ražuks.

Neviens arī nav izvērtējis, cik liela bija kompartijas loma LTF dibināšanā. To varētu noskaidrot, "diezgan dziļi rokot", intervējot notikumu dalībniekus un salīdzinot viņu teikto. Kāda bija LTF mijiedarbība ar valdību un AP? Kā frontes iekšienē evolucionēja Latvijas neatkarības idejas? Maz skatīta LTF darbība pēc 1990. gada 4. maija, kad fronte sāka zaudēt nozīmi un smaguma centrs pakāpeniski pārbīdījās uz valsts iestādēm. Jānis Keruzs uzsver, ka tieši šajā laikā uzradās dažādu interešu grupas, kam sekoja nākotnes uzskatu sadursmes. "Mani jau 1990. gada jūlijā gribēja pārliecināt, ka fronte vairs nav vajadzīga un tā jāpārvērš partijā. Es biju pret, jo mums vēl nebija ne armijas, ne diplomātu, nekā. LTF bija vienīgā, kas spēja mobilizēt tautu, un, paldies Dievam, mums izdevās līdz 1991. gada janvārim noturēties," atceras Ražuks. Pie tiem, kuri pēc 4. maija visdedzīgāk runājuši par frontes transformāciju, viņš pieskaita Jāni Škaparu un Jāni Dinēviču. Pēdējais vēlējies pēc iespējas ātrāk atjaunot Sociāldemokrātisko partiju.

No laikmeta viedokļa maz skatīts 1991. gada pavasara/vasaras posms, kad Maskavā taustīts pēc neatkarības atzīšanas iespējām. Tāpat bieži apieta LTF locekļu darbība PSRS Tautas deputātu kongresā. "Man ir sajūta, ka pēdējā laikā publikācijās un atmiņās kaut kā netiek pievērsta uzmanība tam, kas notika Maskavā un kā tas ietekmēja Rīgā notiekošo. Tiek rādīts, it kā smaguma centrs būtu pie mums un viss notiktu pie mums. Patiesībā daudzos gadījumos tas, kas notika Maskavā, bija ārkārtīgi svarīgi," tā Bleiere. Piemērs ir kaut vai cīņa par un pret prezidenta pārvaldes ieviešanu Baltijā.

Jānis Keruzs pie svarīgiem pētāmajiem jautājumiem vēl pieskaita LTF transformāciju Latvijas politiskajā elitē. Vai tā bija LTF vadība, kas ieņēma republikas valdības galvenos posteņus, vai tomēr bijušie "partijnieki"? Vai politikā notika paaudžu maiņa? Cik bija ideālistu un cik pragmatiķu karjeristu? Cik LTF nodaļās bija aktīvo darītāju un cik pārējo, kuri vienkārši ļāvās straumei?

Kas attiecas uz VDK lomu LTF dibināšanā, vēsturnieku ieskatā, tā tomēr tiek krietni pārspīlēta. Dokumenti liecina, ka kompartija gribējusi kontrolēt procesu, taču tas izslīdējis no rokām drīz pēc pirmā LTF kongresa 1988. gada 8. un 9. oktobrī.

"Bet vai tad, kad tiks atrastas atbildes uz daudzajiem jautājumiem, kaut kas varētu mainīties mūsu priekšstatos par Tautas fronti?" vaicāju Romualdam Ražukam. "Būtiski ne. Atmodu vai LTF neviens nevarēs noliegt," ir pārliecināts bijušais tautfrontietis.

 

Viedoklis: Un nāca valsts valoda

Askolds Rodins,  Diena  10/07/08    Šogad oktobris ir vairāku apaļu gadskārtu mēnesis. Tautas frontes dibināšanu atzīmēs plaši. Mazāk būs to cilvēku, kaas atcerēsies, ka pirms 20 gadiem 6.oktobrī Latvijas PSR Augstākā Padome (AP) pieņēma lēmumu par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai.

Zīmīgi, ka par šādu soli izšķīrās AP, kuru "ievēlēja" pēc padomju principa: viens mandāts — viens kandidāts. Kandidātus atlasīja Kompartija, un, ja tās akceptētie AP deputāti adekvāti reaģēja uz noskaņojumu plašos Latvijas sabiedrības slāņos, tā bija viena no partijā briestošās krīzes pazīmēm.

Salīdzinot valodas jomā šodienu ar laiku pirms divdesmit gadiem ikdienas kontaktu līmenī, pārmaiņas ir lielas. Kaut kādus izņēmumus var atrast vienmēr, taču būs pagrūti sameklēt, piemēram, apkalpojošās sfēras darbiniekus vai mediķus, kuriem valsts valoda būtu ķīniešu ābece. Ir vēl kāds interesants rādītājs: deviņdesmito gadu sākumā privātajā sektorā varēja atrast iespēju "strādāt par latvieti". Tagad par šādu "profesiju" nedzird.

Mūsdienās faktiski zaudējis aktualitāti jautājums par "otro valsts valodu", paliekot krievu šovinistu ziņā. Palaikam uzplaiksnī diskusijas, kādai jābūt valsts valodas zināšanu pakāpei tādā vai citā profesijā, taču tās jau ir pakārtotas lietas. Īsts apdraudējums latviešu valodai var nākt tikai no pašiem latviešiem: valoda mirst, kad nav, kas tajā runātu.

 

Cik Krievijas pilsoņu dzīvo Latvijā? To neviens nezina

Ināra Mūrniece,  Latvijas Avīze     10/10/08    Neskaidrā pilsonības statistika var kļūt arī par nacionālās drošības jautājumu

Miglainā statistika

Krievijas vēstniecība Igaunijā nesen bijusi spiesta noliegt Igaunijas medijos izskanējušās ziņas par to, ka Narvā "masveidā" tikšot dāļāta Krievijas pilsonība. Ukrainas ārlietu ministrs Vladimirs Ogrizko satraucies par to, ka Krievija pēdējā laikā sākusi izsniegt pases krievu tautības Ukrainas iedzīvotājiem. Jo sevišķi satraucoši tas šķiet pēc notikumiem Gruzijā, un satraukumu vairāk vairojot Krievijas vairākkārtējie paziņojumi par tās tiesībām aizstāvēt Krievijas pilsoņus "visā pasaulē".

Šie Krievijas oficiālo amatpersonu izteikumi lika uzdot jautājumu: cik Krievijas pilsoņu dzīvo Latvijā? Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina: šā gada 1. janvārī Latvijā bija 29 182 Krievijas pilsoņi, bet pēc Krievijas vēstniecības Latvijā preses sekretāra teiktā, Latvijā uzturoties ap 22 000 Krievijas pilsoņu.

Tomēr faktiskais Krievijas pilsoņu skaits Latvijā varētu būt daudz lielāks, pieļauj virkne politiķu. Tā uzskata arī Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane: "Latvijā būtu ļoti nopietni jādomā, kā precizēt Krievijas pilsoņu un nepilsoņu skaitu Latvijā. Domāju, ka patieso Krievijas pilsoņu skaitu Latvijā nezina neviens, iespējams, izņemot Krievijas vēstniecību Latvijā." Taču Krievijas vēstniecība Latvijā, tāpat kā Krievijas valsts, konsekventi neizrādot vēlmi īstenot informācijas apmaiņu ar Latviju.

E. Aldermane stāsta: pilsonības statistika Latvijā varētu būt neprecīza divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā dēvēto nelegālo dubultpilsoņu dēļ. Likums dubultpilsonību ļāva iegūt līdz 1995. gada 1. jūlijam Latvijas pilsoņiem, kas Latviju kā bēgļi atstājuši laika posmā no 1940. līdz 1990. gadam, un viņu pēcnācējiem. Dubultpilsonība ir piešķirta pavisam 30 793 Latvijas pilsoņiem, un galvenokārt tās ir personas ar ASV, Austrālijas, Kanādas, Lielbritānijas un Vācijas pilsonībām. Latvijas pilsonību ieguvuši arī 1367 Krievijas pilsoņi. Taču prakse rādot, ka bez "legālajiem" mēdzot būt arī nelegālie dubultpilsoņi.

Otrs iemesls: Latvijas valstij nav īsta priekšstata par to, cik daudzi nepilsoņi iegūst Krievijas pilsonību. E. Aldermane: "Kā liecina prakse, ir gadījumi, ka nepilsoņi, kas ieguvuši Krievijas pilsonību, no Latvijas nepilsoņa statusa neatsakās." Atbilstoši tiesību aktu normām nepilsonim par kādas valsts pilsonības iegūšanu 30 dienu laikā būtu jāinformē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Tomēr likums tiek apiets ar līkumu un, pēc NP priekšnieces teiktā, šī persona Latvijā turpina dzīvot ar Latvijas nepilsoņa pasi, bet, kārtojot attiecības ar Krievijas valsti, izmanto Krievijas pilsoņa pasi. "Diemžēl nav zināms, cik liels ir šādu personu skaits. No Latvijas valsts interešu viedokļa iznāk pilnīgs absurds: cilvēks skaitās nepilsonis, lai gan patiesībā ir Krievijas valsts pilsonis! Naturalizācijas pārvaldē bijuši pat kuriozi, piemēram, kāds cienījama vecuma Latvijas iedzīvotājs uzsācis naturalizācijas procesu. Tad kaimiņš viņu "izglītojis", ka tā nevajadzētu darīt, ka daudz izdevīgāk esot palikt Latvijas nepilsoņa statusā un iegūt Krievijas pilsonību..." stāsta E. Aldermane.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze gan mierina: "PMLP skatījumā vairākums iedzīvotāju rīkojas godīgi, bet varbūt tikai daži – negodīgi. Ja cilvēks grib sēdēt uz diviem krēsliem, tad jārēķinās, ka vienubrīd viņš tiem izkritīs pa vidu." Pēc viņas teiktā, pilsonības datu precizitāte Latvijā neesot karstāko jautājumu vidū.

E. Aldermane atklāj, ka pirms pieciem gadiem kādā kuluāru sarunā Strasbūrā Krievijas kolēģis, kurš nodarbojas ar pilsonības jautājumiem, minējis, ka Latvijā varētu būt ap 60 000 Krievijas pilsoņu.

"Nedomāju, ka Latvijā būtu principiāli atšķirīga situācija, salīdzinot ar Igauniju. Igaunijas kolēģi sarunās man apgalvoja, ka Igaunijā varētu būt ap 100 000 Krievijas pilsoņu," saka E. Aldermane.

Igaunijas oficiālā statistika liecina: šā gada 1. septembrī valstī bija 96 210 Krievijas pilsoņi. Ir pētnieki, kas savos zinātniskajos darbos atsaucas uz Krievijas vēstniecības Igaunijā 1997. gada paziņojumu, ka Igaunijā dzīvojot ap 120 000 Krievijas pilsoņu. Ņemot vērā Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju etnisko sastāvu, var pieļaut, ka Latvijā Krievijas pilsoņu skaits faktiski varētu būt vēl lielāks nekā Igaunijā...

Neskaidrā pilsonības statistika būtu jāuztver kā nacionālās drošības jautājums, uzskata E. Aldermane: "Mācībai saistībā ar notikumiem Gruzijā tomēr vajadzētu būt! Ja ir vēlēšanās, valsts šo neskaidro statistiku var dažādi izmantot, runājot par savu pilsoņu tiesību "aizstāvēšanu" kādas citas valsts teritorijā. Es gan nedomāju, ka te būtu jāvelk tiešas paralēles ar notikumiem Gruzijā: Latvija ir NATO valsts, tāpat Latvijas robeža ir arī ES ārējā robeža, un tas kaut ko nozīmē. Tajā pašā laikā mums jāpieļauj, ka neskaidro statistiku var izmantot, piemēram, demagoģiska rakstura paziņojumos, kas adresēti gan Latvijai, gan Eiropas Savienībai un Eiropas Padomei."

Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns ("TB"/LNNK) arī piekrīt, ka pilsonības statistika būtu ļoti nopietni jāpārvērtē un jāprecizē Krievijas pilsoņu skaits. Jo vairāk – pēdējā laika starptautisko notikumu un Krievijas varas pārstāvju paziņojumu kontekstā, kur Krievijas pilsoņu skaits parādījies kā atklāts drauds citām valstīm. "Latvijai pat būtu tiesības runāt par Krievijas pilsoņu skaita samazināšanu Latvijā un aicināt Krieviju uzņemt daļu savu pilsoņu," apgalvo P. Tabūns.

Linda Mūrniece ("Jaunais laiks") teica, ka rosināšot Nacionālās drošības komisijas vadītāju Dzintaru Jaundžeikaru pievērsties šai problēmai un, iespējams, uz NDK sēdi varētu uzaicināt Satversmes aizsardzības biroja un drošības policijas, kā arī citu institūciju pārstāvjus. "Nedomāju, ka mēs uzzināsim precīzus statistikas datus, bet vismaz būtu iespēja noskaidrot, ko par šo jautājumu domā drošības iestādes." L. Mūrniece arī pieļauj, ka "Krievijas pilsoņu Latvijā pēkšņi var izrādīties daudz vairāk, nekā mēs varam iedomāties…"

Ja oficiālie dati par Krievijas pilsoņu skaitu mūsu valstī izrādītos, maigi sakot, neprecīzi, tad jāsecina, ka tikpat neprecīzi izrādītos dati par nepilsoņu skaitu Latvijā. Tas liek domāt, ka Latvija jautājumā par nepilsoņu skaitu, kas dzīvo valstī, iespējams, negribot varētu būt maldinājusi Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citu starptautisko institūciju pārstāvjus, kuri, šausminoties par lielo nepilsoņu skaitu, Latvijai ieteikuši domāt par naturalizācijas atvieglošanu un vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem.

E. Aldermane: "Uzsveru, šobrīd tas ir tikai un vienīgi teorētisks pieņēmums. Tomēr līdzīgus apsvērumus esmu minējusi arī sarunās ar ārvalstu vēstniekiem. Piemēram, Francijas vēstniekam nesen skaidroju, ka Latvijā oficiāli ir 370 000 nepilsoņu, bet es pieņemu, ka patiesībā šis skaitlis ir mazāks."

Runājot par neskaidro pilsonības statistiku, E. Aldermane uzsver, ka te viss nav atkarīgs no Latvijas gribas vien, bet svarīgi, lai notiktu informācijas apmaiņa ar citām valstīm. Līdz šim daļa valstu neizrāda vēlmi Latvijas pusei sniegt informāciju par savas valsts pilsoņiem, un šo valstu vidū ir ne tikai Krievija, bet arī ASV, Izraēla, Baltkrievija. "Pieprasot informāciju Krievijai, bieži vien saņemam atbildi, ka atbilstoši Krievijas tiesību aktiem par personas datu aizsardzību tikai persona pati ir tiesīga pieprasīt un saņemt šāda rakstura informāciju. Jājautā, kurš gan, ja draudēs vienas vai otras valsts pilsonības zaudēšana, ies un pats par sevi saņems un atbildīgajai institūcijai nogādās informāciju, uz kuras pamata viņam var atņemt kādas valsts pilsonību?" E. Aldermane piebilst, ka Krievijas pilsonības likums arī dubultpilsonību nepieļaujot, tomēr Krievijas valsts amatpersonas pilsonības jautājumos Latvijas virzienā, kā šķiet, raugoties pielaidīgi…

Tajā pašā laikā Naturalizācijas pārvalde saņem informāciju no citiem avotiem: Latvijas vēstniecībām ārvalstīs, robežsardzes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un arī no fiziskām personām, un bieži vien tikai nejaušības dēļ atklājas, ka persona dzīvo ar divām pasēm kabatā. Aizdomīgos gadījumos NP ierosina pārbaudes lietu. Ja apstiprinās, ka ir aizdomas par nelikumīgu dubultpilsonību, lietu nodod izskatīšanai tiesā: Latvijā pilsonību atņemt var tikai ar tiesas lēmumu.

E. Aldermane pagaidām par vienīgo iespēju, kā precizēt pilsonības statistiku (jo sevišķi nepilsoņu un Krievijas pilsoņu skaitu Latvijā), uzskata informatīvās kampaņas veikšanu nepilsoņu vidū: "Būtu vajadzīgs ļoti nopietns izskaidrojošais darbs: ja jūs esat ieguvuši citas valsts pilsonību un savas nezināšanas dēļ neesat atteikušies no nepilsoņa statusa, tad mēs jūs laipni aicinām ierasties, lai precizētu savu tiesisko statusu!"

PMLP priekšnieka vietniece M. Roze skaidro: nepilsoņi, kuri noteiktajā termiņā Latvijas valsti neinformē par kādas valsts pilsonības iegūšanu, zaudē tiesības Latvijā pretendēt uz pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanu un var saņemt tikai termiņuzturēšanās atļauju. "Tas ir ļoti liels sods, arī finansiāli. Termiņa uzturēšanās atļaujas iegūšana uz vienu gadu izmaksā 70 latus, kā arī jārēķinās ar citām izmaksām. Ar termiņa uzturēšanās atļauju persona nevar pretendēt, piemēram, uz valsts sociālajām garantijām, nevar par tādām cenām kā Latvijas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji izmantot veselības aprūpes sistēmas pakalpojumus. Termiņuzturēšanās atļauja nav medusmaize," saka M. Roze. Te jāpiebilst: ja vien vainīgo personu pieķer…

PMLP dati liecina, ka 2002. gadā pieņemti 234 lēmumi par Latvijas nepilsoņa statusa atņemšanu, 2003. gadā – 570, 2004. gadā – 307, 2005. gadā – 248, 2006. gadā – 118 un pērn – 186 lēmumi.

***

UZZIŅA

Latvijas iedzīvotāji pēc valstiskās piederības

Latvijas pilsonis 1 857 508

Latvijas nepilsonis 372 421

Citas valsts pilsonība*

Krievijas 29 182

Lietuvas 3392

Ukrainas 3063

Baltkrievijas 1954

Igaunijas 906

* minētas tās valstis, kuru pilsoņu Latvijā ir visvairāk. (PMLP dati)

 

Dailes teātris atvadās no Vijas Artmanes

Diena  10/13/08    Atvadīšanās no sestdien mūžībā aizgājušās aktrises Vijas Artmanes notiks trešdien, 15.oktobrī Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē, paziņojusi Latvijas Pareizticīgā baznīca. 79 gadu vecumā mirušo mākslinieci izvadīs Latvijas Metropolīts Aleksandrs.

8.00 sāksies Dievišķā liturģija par jaunaizmigušo, no plkst. 9.30 līdz 11.00 - tautas atvadīšanās. Kā informē baznīcas pārstāvji, plkst. 11.00 sāksies apbedīšanas kārta.

Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle atrodas iepretim Ministru kabinetam Rīgas centrā, Brīvības ielā.

V.Artmane tiks apbedīta Pokrova kapos, paziņojuši aktrises tuvinieki. Iepriekš izplatītā informācija liecināja, ka aktrise tiks apglabāta Raiņa kapos.

 

Tautas frontes ideju nobērēja par agru

Andris Grīnbergs,  Latvijas Avīze     10/13/08    Latviešu biedrības namā svinīgajā pieņemšanā sestdien pie Valsts prezidenta Valda Zatlera un viņa dzīvesbiedres Lilitas Zatleres tautfrontieši, kavējoties atmiņās un domājot par šodienu un rītdienu, izteica domu, ka Tautas frontei nevajadzēja tik agri izbeigt darbību.

Valsts prezidents Valdis Zatlers īsajā uzrunā tautfrontiešiem, kas pieņemšanā par godu LTF dibināšanas 20. gadadienai bija kopā ar draugiem no Lietuvas un Igaunijas, sacīja: "Bez jums šodien nebūtu valsts. Jūs bijāt sākums. Paldies jums visas Latvijas valsts vārdā!"

Prezidents atgādināja, ka tautfrontieši ar savu ticību un pārliecību atmodinājuši sabiedrībā vēlmi pēc brīvas, neatkarīgas Latvijas un demokrātijas, un uzsauca tostu: "Par katru tautfrontieti!"

Ielūgtie tautfrontieši, no kuriem daudzi pirms pieciem gadiem bija piedalījušies līdzīgā pieņemšanā pie Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, sprieda par pagājušajiem laikiem, atcerējās pārdzīvoto, izteica minējumus, kā būtu bijis, ja daudz kas būtu noticis citādāk.

Tautas frontes Tukuma rajona nodaļas vadītājs Vladimirs Akimovs sacīja: "Tautas fronti par agru nobērēja, kaut kam tā nebija izdevīga. Ja fronte būtu darbu turpinājusi, esmu pārliecināts, ka daudz kas, arī privatizācijas process, būtu noticis labāk." Viņam piebalsoja aktrise Dina Kuple: "Tautas frontei vajadzēja turpināt darbu. Pēc tam vairs nebija tā. Tautas frontes laiks, kurā metos iekšā ar pilnu krūti, manā mūžā ir skaistākais posms. Es zināju: man Tautas frontē jābūt!"

Latvijas Tautas frontes Austrālijas nodaļas vadītāja Valda Liepiņa lūdza man "Latvijas Avīzes" lasītājiem atgādināt, ka tālajā Austrālijā latvieši visu laiku bijuši kopā ar Tautas fronti, vēl vairāk – viņi 50 garus gadus visās iespējamās vietās un visos iespējamos veidos atgādinājuši pasaulei, kas noticis ar Latviju 1940. gadā un pēc kara.

Olģerts Leščinskis no Baložiem, kas bijis viens no galvenajiem zemes reformas normatīvo aktu autoriem, atcerējās, ka Tautas frontes rīkotajā aptaujā vairāk nekā 70 procenti cilvēku teikuši, ka jāatjauno zemes īpašumu tiesības, un piebilda, ka vēl šodien daudzi spriežot, vai agrāro reformu varēja veikt labāk.

Vairāki tautfrontieši, kas aktīvi darbojušies laukos un mazpilsētās, ar rūgtumu balsī pateica tikai vienu teikumu – ne par tādu Latviju mēs toreiz cīnījāmies. Bet tūliņ gan piebilda, ka neesot vērts sūkstīties, esot jāstrādā tā, lai vēl pēc divdesmit gadiem mazāk varētu pārmest par tagadējām aplamībām un nepaveikto.

Ielūgtie pārrunāja arī mūsdienu problēmas. Kāda prāvāka grupa, kurā bija arī Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, sprieda par... tagadējām apkures nebūšanām.Daudzas sabiedrībā labi pazīstamas personas dzīvi tērzēja divatā, piemēram, Dainis Īvāns ar Edvīnu Inkēnu, Jānis Peters ar Nilu Muižnieku. Kā vienmēr aktīvi sarunu biedri bija Džemma Skulme, Juris Bojārs, Mudīte Šneidere, Jānis Birks un daudzi citi.

Daudzi no tautfrontiešiem piedalījās arī svētbrīdī Rīgas Doma baznīcā, starptautiskajā konferencē "Dziesmotā revolūcija. Latvija 20. gadsimta krustceļos".

 

Komentārs: Aktrisi labāk pieminēt klusumā

Elita Veidemane,  NRA   10/15/08    Šodien pa zelta ceļu aiziet Vija Artmane. Debesis sastingušas veļu laika un ziemas priekšnojautās. Vienmēr, kad sakām mūža ardievas tiem cilvēkiem, kuri mums savulaik devuši prieku un sevis izzināšanas māku, sajūtamies mazliet apzagti: tas nozīmē, ka vairs nekad – nekad! – neuzzināsim no viņiem ko jaunu un mums būs liegta iespēja saskarties ar viņu gara lielumu.

Mūsu egoismu spēs mierināt vienīgi tas, ka laiku pa laikam redzēsim filmlentes ar šo cilvēku piedalīšanos vai lasīsim grāmatas, kurās viņi atstājuši savas domas. Bet tas arī viss.

Kā bezgalīgu, neatsveramu zaudējumu mēs savulaik izjutām Eduarda Pāvula tik agro un negaidīto aiziešanu, līdzīgas sajūtas šodien iespiežas dvēselē, pavadot Viju Artmani. Un, domājot par cilvēkiem, kuri Latvijas teātra un kino mākslu pacēluši nevis merkantilos, bet gan garīgos augstumos, par cilvēkiem, kuri nu spēlē lieliskas lomas Debesu teātrī, gribas visus aicināt: paklusēsim. Padomāsim par to, ko viņi mums ir devuši, nevis par to, kāds ir mūsu visbiežāk maldīgais šķitums par viņiem.

Diemžēl ar to klusēšanu tā ir, kā ir. No Maskavas kliedz, ka Vija Artmane Latvijā ir indēta un neieredzēta un ka labāk viņai, protams, būtu klājies Krievijā, jo tur viņu uz rokām nēsātu, pie reizes iedodot dzīvokli, naudu un slavu, bet Latvijā, raugi, pēdējos mūža gadus viņai nācies dzīvot pussabrukušā mājelē 40 kilometru no Rīgas. Un mēs kliedzam pretim: tā nav taisnība! Mēs zinām, ka mājele patiesībā ir skaists, sens īpašums Lojas krastā un ka indēšana un neieredzēšana ir tikai dažu indivīdu verbālie izpaudumi. Un zinām arī to, ka Krievijas politiski angažētā prese nepaies garām nevienai iespējai, kas būs likteņa dota, lai nomelnotu Latviju. Un ne mazāk redzams ir arī tas, ka tajā pašā Krievijā, kuras mediji tik ļoti lepojas ar savas valsts oficiālās reliģijas – pareizticības – atvērtību un labestīgumu, krievu tautas dižgari, var pat apgalvot, ka ļoti liela viņu daļa, savas zemes gaitas beiguši nabadzībā, vientulībā un aizmirstībā. Kāpēc paši krievi tik ļoti neuztraucās par savas lieliskās aktrises Nonnas Mordjukovas dramatisko likteni un nožēlojamo aiziešanu Viņsaulē? Kāpēc viņi starpvalstu līmenī nepacēla, piemēram, aktieru Georgija Vicina, Borislava Brondukova vai Semjona Faradas skumjo un vientulības piepildīto pirmsnāves traģiku? Acīmredzot, ar šiem likteņstāstiem spēlējoties, nevarēja nopelnīt politiskās dividendes.

Bet tie ir Krievijas mediju izpaudumi. Daudz svarīgāk ir tas, kā mēs paši attiecamies pret saviem mazskaitlīgajiem ģēnijiem. Man nezin kādēļ šķiet, ka krievu propagandas meistari varētu tikai pienest ūdeni mūsu latviski naidpilnajiem rējējiem, kuriem var nedot ēst, bet ļaut ieknābt dzīvā (vai nedzīvā) pašmāju talanta miesā. Ko daudzi ļautiņi dara, kamēr talantīgais cilvēks ir dzīvs un – eku, prieks! – pat vēl rada mākslu? Ļautiņi mīļuprāt viņam uzsit uz pleca, teikdami: tev laiks uz mūža mājām, ko tu vēl te tirinies?! Kas ļautiņiem uz mēles, kad dižgars jau zemei atdots? Ļautiņš, kas izskatās pēc ministra vai cita tautas kalpa, stāv pie kapa un saka sērīgas runas, slaucīdams liekuļa asaras. Kamēr talants vēl dzīvs, atbildīgie valsts ļautiņi lielākoties neliekas ne zinis par to, ka dižgaram trūkums, slimības vai vientulība. Traģikomiska izskatījās gluži nesenā Aktrises gratulēšana Lielā Kristapa balvas pasniegšanas ceremonijā: par mūža ieguldījumu viņai, pateicoties kādas bankas dāsnumam, tika pasniegti... 1000 latu. Protams, paldies bankai arī par šiem grašiem, bet, salīdzinot ar pusdebiliem dziedāšanas šoviem, kur vārgi skaņu dvesēji cīnās par 10 000 naudiņām, tādi tūkstoš lati ir gana smieklīgi.

Un ko tad valsts?... Valsts neko. Valstij daudz svarīgāk ir celt kulturālas gaismas pilis, maksāt milzu algas ierēdņiem un padomju locekļiem. Valsts jau neko! Tai ir vienalga, kas notiek ar tās ģēnijiem. Tā bija ar Edgaru Liepiņu, tā bija ar Viju Artmani. Nešaubos ne mirkli: arī tagad Aktrises atvadībās pie kapa stāvēs izteikties kāri kultūras un mākslas ierēdņi. Jācer, ka pareizticīgo baznīcas rituāls viņiem neļaus atraut tukšu runu slūžas, kā tas bija, piemēram, apbērējot Eduardu Pāvulu.

Uz lieku vārdu negrabināšanu gribētu aicināt arī tos, kuriem vienmēr būs kas sakāms par Vijas Artmanes bērniem, sevišķi – Kasparu Dimiteru. Pēdējos laikos – pirms Aizlaikiem – Kaspara māte bija smaga slimniece, kuru rūpīgi kopa visa viņas ģimene. Un ir nekrietni apmuļļāt šīs ģimenes attiecības, visgudri zelējot tēmu par to, kādā slimnīcā un kādā gultā gulēja Vija Artmane un ko tajā brīdī darīja Kaspars Dimiters – dziedāja, rakstīja, dejoja, tērēja naudu vai sarunājās ar māti, kas jau atradās pēdējā ceļa jūtīs... Aktrisi labāk pieminēt klusumā. Jā, arī padomājot par sevi, par savu ētisko taisnumu un garīgo tīrību. Paklusēsim. Vismaz šodien.

 

Ornitologi: daļa gājputnu neparasti ilgi nelido uz siltajām zemēm

BNS   10/15/08    Pagājušās nedēļas nogalē un šīs nedēļas sākumā ornitologi Latvijā atkal novērojuši vairākas putnu sugas, kas parasti ap šo laiku jau devušās prom uz ziemošanas vietām dienvidos, vēsta putnu pētnieku portāls putni.lv.

Otrdien pie Liepājas ezera Golodova dambja redzēts upes zīriņš. Iepriekš vēlākais zīriņu novērojums rudenī bija 1985.gada 13.oktobrī, bet šogad tas pamanīts 14.oktobrī.

Upes zīriņi pirms dažiem gadiem bija izveidojuši pasaulē lielāko koloniju pilsētvidē uz Preses nama jumta Rīgā.

Putnu vērotāji ziņo, ka rekordus prom nelidošanā uzstādījuši lielie šņibīši un sarkanās puskuitalas.

Jau vēstīts, ka šoruden ornitologi novēroja līdz šim vēlāko bezdelīgu perējumu. Septembra vidū kādā bezdelīgu ligzdā Gulbenes rajonā vēl bija nelidojoši mazuļi, lai gan parasti ap šo laiku bezdelīgas jau lido uz ziemošanas vietām Āfrikā.

 

Saeima lems par Veco ļaužu dienu iekļaušanu kalendārā

DELFI   10/16/08    Saeima ceturtdien nodeva Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai opozīcijas partijas "Jaunais Laiks" piedāvājumu kalendāra atzīmējamo dienu sarakstā iekļaut Starptautisko veco ļaužu dienu.

Iesniedzot grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, JL piedāvā Starptautisko veco ļaužu dienu 1.oktobrī oficiāli iekļaut atzīmējamo dienu sarakstā.

"Sveikt ļaudis, kas sava mūža laikā ir nodrošinājuši valsts attīstību un izaudzinājuši jauno paaudzi, ir valsts goda lieta un ikviena pienākums. Šādi aicinām sabiedrību pievērsties problēmām, kas ir saistītas ar veco ļaužu dzīves kvalitāti un veselības stiprināšanu," iepriekš norādīja "Jaunā laika" deputāte, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekle Silva Bendrāte.

Starptautisko veco ļaužu dienu, ko svin lielākā daļa Eiropas Savienības valstu, Pasaules Veselības organizācija pasludinājusi, lai pievērstu sabiedrības uzmanību gados vecu cilvēku sadzīves, veselības un citām problēmām.

 

Diskriminēti vai aizskarti jūtas 15% iedzīvotāju

DELFI   10/16/08    15 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka 12 mēnešu laikā viņi ir izjutuši diskrimināciju vai jutušies aizskarti, liecina sociālo pētījumu aģentūras "TNS Latvia" veiktā "Eirobarometra" pētījuma rezultāti.

Šāda situācija ir ļoti līdzīga situācijai Eiropas Savienībā kopumā. Visbiežāk minētais diskriminācijas veids Latvijā ir saistībā ar vecumu - aptaujas dalībnieki to ir minējuši nedaudz biežāk nekā aptaujātie Eiropā. Latvijā gandrīz neviens aptaujātais nav minējis, ka ir izjutis diskrimināciju, pamatojoties uz reliģiju/ticību vai seksuālo orientāciju.

Latvijas pilsoņu vērtējums par diskrimināciju valstī ievērojami atšķiras no vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Ja salīdzina ar vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā, procentuāli mazāks skaits cilvēku Latvijā uzskata, ka ir izplatīta diskriminācija, pamatojoties uz dzimumu, seksuālo orientāciju, etnisko izcelsmi un, jo retāk - uz reliģiju vai ticību.

Salīdzinot ar eiropiešiem, Latvijas pilsoņu vidū procentuāli vairāk ir cilvēku, kuri nezina, kādas ir viņu tiesības, kļūstot par diskriminācijas vai aizskaršanas upuri - lielākā daļa iedzīvotāju nav informēti.

 

"VVF Consulting" sacerējumu sliktā latviešu valodā uzdod par Liepājas attīstības izvērtējumu

TVNET   / LETA  10/17/08    Liepājas dome no eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas piederošā uzņēmuma SIA "VVF Consulting" Liepājas pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības programmas 2008.-2014. gadam izvērtējuma vietā saņēmusi 13 lappušu garu sacerējumu ļoti sliktā latviešu valodā ar vidusskolēna līmeņa padomiem.

Par to liecina "Baltic Screen" publikācija laikrakstā "Neatkarīgā".

Par "attīstības programmu", ko parakstījusi Vīķe-Freiberga, Liepājas dome "VVF Consulting" samaksājusi 16 190 latus.

Pēc tam, kad eksprezidentes jaundibinātais uzņēmums "VVF Consulting" šā gada sākumā uzvarēja Liepājas pašvaldības rīkotajā konkursā par pilsētas attīstības politikas analīzi, tika solīts, ka tiks sniegts gan profesionāls un detalizēts vērtējums un konsultācijas par pašvaldības darbības efektivitāti, gan atzinumi par Liepājas attīstības stratēģijas efektīvu ieviešanu, gan ieteikumi un uzsvari komunikācijas plāna izstrādei nozaru attīstības programmu īstenošanai nepieciešamo mērķauditoriju vai sadarbības partneru iesaistīšanai. Tika apsolīts arī vērtēt ietekmi uz sociāli ekonomisko attīstību un valsts makroekonomikas ietekmi uz pilsētu, kā arī analizēt starptautisko (ģeopolitisko) faktoru ietekmi uz Liepājas attīstību.

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks iepriekš atteicās nodot atklātībai "VVF Consulting" sniegtos starpziņojumus, savukārt tagad saņemto nepilnas 13 lappuses garo galaziņojumu un sniegtās rekomendācijas viņš komentē ļoti diplomātiski - pilsētas mērs īpaši vēloties uzsvērt, ka "līguma ietvaros notikušas vairākas tikšanās, diskusijas, konsultācijas, sarunas un pieredzes apmaiņa ar pašvaldības darbiniekiem un amatpersonām, reģionālajiem žurnālistiem un valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem". Turklāt šajās sarunās "sagatavotās tēzes un secinājumi tiek izmantoti gan ikdienas darbam, gan nozaru plānu aktualizēšanai", raksta "Neatkarīgā".

Tikmēr pats 16 000 latu pašvaldībai izmaksājušais "VVF Consulting" galaziņojums, ko uzņēmuma vārdā iesniegusi pati Vīķe-Freiberga, faktiski ir tikai ābeces patiesību uzskaitījums, kas atbilst vidusskolēna vai augstskolas pirmo kursu studenta domraksta līmenim un kas ir uzrakstīts vietām pat nesaprotamā latviešu valodā un sniedz brīžam gluži absurdas rekomendācijas, norāda "Neatkarīgā".

"Vēlēšanas ir tiešākais veids kādā veidojas atgriezeniskā saite starp balsstiesīgajiem vēlētājiem un viņu uz laiku izraudzītajiem priekšstāvjiem. Ja starp iedzīvotājiem vēlēšanu brīdī valdīs liela neapmierināta, ir ļoti iespējams ka vismaz daļa no patreizējiem domniekiem netiktu pārvēlēti. Viņu vietā tad tiktu ievēlēti citi, ar cerību ka tie labāk spēs atbildēt uz iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām," šādi Vīķes-Freibergas iesniegtajā dokumentā analizēta vēlēšanu ietekme uz pašvaldību.

Analizējot iedzīvotāju apmierinātību ar pilsētu un tās pārvaldi, "VVF Consulting" analītiski informē domi, ka "diemžēl cilvēku apmierinātība ir augstākā mērā subjektīvs stāvoklis, ko lielā mērā iespaido no Domes pilnīgi neatkarīgi faktori, daudzi no tiem tik difūzi ka ļaudis pat nespētu precīzi noteikt, no kā viņu apmierinātība vai neapmierinātība būtu cēlusies". Vienlaikus īpaši pieminēts, ka "pilsētniekiem savus domniekus vajadzētu spēt atpazīt pēc vārda un pēc vaiga. Ja tā nav - tad ir skaidrs ka domniekiem nav bijis pietiekami daudz tieša kontakta ar saviem vēlētājiem".

Savukārt izvērtējot pilsētnieku "apmierinātību ar Liepājas pilsētu kā tādu", Vīķes-Freibergas uzņēmums īpaši norāda uz pilsētas kā cilvēku roku veidojuma dotajām iespējām: "Svarīgi būtu likt katram liepājniekam izjust, ka arī viņam pie tā ir savi nopelni un iespējamība šādā vai citādā viedā pielikt savu roku (kā piemēram, gādājot par sava balkona vai mājas priekšas sakoptību un labo stāvokli)."

Līdzīgā līmenī ir gan visa pārējā galaziņojuma analīze, gan arī sniegtās rekomendācijas, kas gan brīžam ir diezgan neizprotamas: tā, piemēram, tiek ieteikts "sakopt un izmantot" tādu pilsētas dabisko dotumu kā "dzejnieku apdziedātais vējš", kā arī "izvērtēt, cik interesenti katru mēnesi konsultē LD mājaslapu" internetā un "monitorēt statistikas par Interneta pieejamību un pielietošanu Liepājā".

Eksprezidentes sekretāre Karīna Rāviņa-Vimba vakar nesniedza Vīķes-Freibergas atbildi par to, kā pati bijusī valsts galva, kas bieži izteikusies par nepieciešamību godprātīgi tērēt valsts līdzekļus, vērtē viņas uzņēmuma Liepājas domei iesniegto dokumentu.

Rāviņa-Vimba neatbildēja arī uz jautājumiem, vai, pēc Vīķes-Freibergas domām, pašvaldības nauda iztērēta lietderīgi un darbs ir padarīts kvalitatīvi. Atbildes nebija arī uz jautājumu, kāpēc pašas eksprezidentes iesniegtais galaziņojums uzrakstīts ar tādu necieņu pret literāro latviešu valodu.

16 tūkstošus latu vērtie Vairas Vīķes-Freibergas ieteikumi Liepājas pašvaldībai (saglabāta oriģinālā rakstība)

1. Turpināt periodiski izvērtēt iedzīvotāju apmierinātību ar pilsētu kā tādu, ar pārvaldes sistēmu un ar tiem kas sistēmu pārvalda.

2. Veicināt atsevišķu domnieku aktīvāku kontaktu ar vēlētājiem, rīkojot ar tiem regulāras tikšanās, stiprinot ciešāku saiti ar nevalstiskām organizācijām, regulāri ņemot līdzdalību konkrētos pasākumos pilsētas kvartālos.

3. Palīdzēt iedzīvotājiem saglabāt un vairot lokālpatriotismu un lepnumu par savu pilsētu:

- Izcelt pilsētas dabiskos dotumus: jūras krasts, pludmale, daba un dzejnieku apdziedātais vējš. Tos sakopt un izmantot, piesaistīt tūristus

- Pilnveidot un uzlabot cilvēka roku veidojumus: osta, kanāli, parki un ēku arhitektūra. Turpināt uzlabot ceļu slikto stāvokli, informēt iedzīvotājus kas jau paveikts un kas plānots (izdales lapiņas, domes mājas lapa). Informēt iedzīvotājus par Liepājas līdzdalību ES urban program projektos infrastruktūras uzlabošanai.

- Izcelt pilsētas sasniegumus kultūras laukā: koncerti, teātra izrādes, festivāli, sporta spēles, aktivizēt iedzīvotājus līdzdalībai

- Akcentēt Liepājas kultūrvēsturisko mantojumu: cara kūrorts, nozīmīgs ebreju centrs, stratēģiskas militārās lomas pilsēta nocietinājumi, kara osta

- Aicināt katru iedzīvotāju pielikt savu roku pilsētas sakopšanā

- Regulāri informēt iedzīvotājus par saņemto finansējumu, panākumiem un attīstības projektu virzību šai jomā.

4. Lai veicinātu pozitīvu gaisotni iedzīvotāju saskarsmē ar Liepājas pārvaldes amatpersonām:

- Turpināt profesionāla līmeņa apmācību visiem tiem pilsētas pārvaldes darbiniekiem kam ir saskarsme ar publiku

- Personālu sagatavot attiekties ar cieņu un pacietību pret visām sūdzībām

- Mudināt personālu vienmēr izpalīdzēt iedzīvotājiem ar informāciju, pat tādu, kas neietilpst paša darbinieka tiešā atbildības sfērā

- Uzsvērt nepieciešamību būt laipniem, pacietīgiem un izpalīdzīgiem

- Nemitīgi atgādināt to, ka darbinieku loma un pienākums ir kalpot iedzīvotāju interesēm.

5. Lai mazinātu darbinieku stresu un iespējamās negatīvās emocijas:

- Veikt profilaktiskas darbības lai izvairītos no darbinieku „izdegšanas” (lai novērstu tādas problēmas kā darba efektivitātes samazināšanos vai neierašanos darbā); piemēram, viena LD apmaksāta personīgā vizīte pie klīniskā vai industriālā psihologa.

- Motivēt personālu, kā piemēram ar ikgadēju konkursu par „Laipnāko un izpalīdzīgāko” pilsētas pārvaldes darbinieku.

6. Ņemot vērā, ka iedzīvotāju informēšanā vēl joprojām lielu lomu spēlē rakstiskā informācija par konkrētiem jautājumiem

- Neskopoties ar kodolīgām un krāsainām izdales lapiņām, kas reklamē pilsētu vai sniedz informāciju par jau aizsāktiem vai vēl plānotiem nākotnes projektiem

- Nodrošināt arvien atjaunotu un vienmēr aktuālu informāciju,

- Nodrošināt informatīvo lapiņu brīvu un ērtu pieejamību visās LD pārvaldītajās iestādēs.

- Informācijas izplatīšanā sadarboties ar nevalstiskām organizācijām, aicinot tās pašas izvietot savu kontaktinformāciju informatīvos materiālos

7. Ņemot vērā, ka arvien nozīmīgākas kļūst kontaktu iespējas ar elektroniskiem saziņu līdzekļiem:

- maksimizēt e-pakalpojumu pieejamību un iedzīvotāju prasmes tos izmantot

- monitorēt statistikas par Interneta pieejamību un pielietošanu Liepājā.

- izsekot, cik interesenti katru mēnesi konsultē LD mājas lapu un kā viņi to vērtē

8. Pēc iespējas plaši izmantot vietējos masu mēdijus (izdevumus Kurzemes Vārds un Katram liepājniekam un televīzijas kanālu Dzintare) iedzīvotāju informēšanai, kā arī izvērtēšanai par publikas noskaņojumu vai attiecību specifiskos jautājumos.

9.Izmantot radio dotās iespējas, jo tas ir demokrātiskākais informācijas avots visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no ienākumu līmeņa.

10. Turpināt izdot Katram liepājniekam krievu valodas versiju, lai tā nodrošinātu informācijas pieejamību 36% no Liepājas iedzīvotājiem.

11. Izmantot šo publikāciju lai nemitīgi atgādinātu par Valsts valodas likuma prasībām un par latviešu valodas mācīšanās vēlamību un nepieciešamību

12. Svarīgus paziņojumus ievietot bilingvāli, tā mudinot lasītājus salīdzināt un palēnām papildināt savu latviešu valodas vārdu krājumu

13. Pakāpeniski iekļaut Katram liepājniekam krievu valodas versijā arvien vairāk ziņojumus vai sludinājumus latviešu valodā

14. Informēt krievvalodīgos iedzīvotājus par publiski pieejamām iespējām mācīties latviešu valodu.

15. Lai izmantotu tūrisma lielo ekonomisko potenciālu

- Turpināt reklamēt Liepāju kā pievilcīgu un iecienītu tūrisma mērķi starp Latvijas iedzīvotājiem

- Izstrādāt konkrētus un detalizētus plānus Liepājas reklamēšanai starp Lietuvas iedzīvotājiem. Nodrošināt ikgadēju Lietuvas tūristu skaita pieaugumu

- Piestrādāt pie Eiropas Savienības un 3. valstu tūristu piesaistīšanas ar aktīvām reklāmas kampaņām

- Sadarboties ar iekšzemes un ārvalstu tūrisma aģentūrām, tūru operatoriem un privātiem ceļojumu birojiem lai vecinātu Liepājas iekļaušanu Baltijas reģionā piedāvātos tūrisma maršrutos.

 

 

SKDS: palielinās alkohola lietotāju skaits

DELFI   10/20/08    Pēdējo gadu laikā samazinājies atturībnieku skaits. Sevi par atturībniekiem uzskata 19,5% Latvijas iedzīvotāju, bet 80,5% ir atzinuši, ka mēdz lietoto alkoholiskos dzērienus, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujas dati.

Saskaņā ar aptaujas datiem biežāk nekā vidēji valstī par atturībniekiem sevi uzskata sievietes (26%), iedzīvotāji, kas vecāki par 55 gadiem (grupā no 64 līdz 74 gadiem tādi ir pat 36%), aptaujātie ar ienākumu līmeni zem vidējā (23%), Kurzemē (24%), Latgalē (27%), kā arī lauku apvidos dzīvojošie (26%).

Pēdējo gadu laikā atturībnieku skaits valstī samazinājies - 2006. sevi par atturībniekiem uzskatījuši 23,2%, savukārt 2001.gadā - 23,3%.

Savukārt no tiem cilvēkiem, kas lieto alkoholu, 36,8% atzinuši, ka dažreiz mēdz iedzert vairāk, nekā vajadzētu, bet 59,4% uzskata, ka nemēdz tā darīt. Pirms diviem gadiem 30,6% atzinuši, ka mēdz iedzert vairāk, nekā vajadzētu.

Biežāk pārmērīgu alkohola lietošanu atzīst vīrieši (51% no alkohola lietotājiem), iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 39 gadiem (41%) kā arī respondenti ar salīdzinoši ļoti zemiem (39%) vai gluži pretēji ļoti augstiem (44%) ienākumiem.

Savukārt uz jautājumu, vai alkohola lietošana kādreiz ir radījusi nesaskaņas respondenta ģimenē, šogad septembrī apstiprinošu atbildi ir snieguši mazā iedzīvotāji nekā pirms diviem gadiem. Ja 2006.gada septembrī nesaskaņu esamību atzina 39%, tad šogad vairs tikai 28% iedzīvotāju.

 

Komentārs: Tautas vietā

Viktors Avotiņš,  NRA   10/21/08    Vai ļaudis pēc tā sauktās lietussargu revolūcijas ir pamodušies vai nav, to redzēsim pašvaldību vēlēšanu iznākumā.

Taču savādi, ka tie, kas šo revolūciju pirms gada uzmontēja, pirmkārt, nav pēc tās pakustinājuši ne mazo pirkstiņu, lai šo pērn izrādīto sabiedrības potenciālu mobilizētu. Savādi, ka tie, kuri šo revolūciju pirms gada braši dimdināja un tribinēja, otrkārt, vērtē to acīmredzamā padomju laika kino un revolucionārās lektīras iespaidā (sk. Diena, 18.10.2008.). Tāds niķis kā – vērtēt revolūcijas pēc bruģakmeņu, lietussargu un priekšā pateikto saukļu kvantuma – varētu piemist man. Bet ne jaunākiem ļaudīm, no kuriem dažs labs ir politiski un pat akadēmiski izglītots. Savādā kārtā tie turklāt definē šo revolūciju kā izrādi, kuru bijis vērts apmeklēt un kuru varētu apmeklēt vēl kādu reizi.

Tiem bija tikpat labi tēlot revolucionāro situāciju, cik labi varai tagad tēlot, ka tā ir ieklausījusies sabiedrībā. Virtuāli labi nostrādāts, dāmas un kungi! Laba saspēle starp divām – pozīcijas un opozīcijas – krējuma ķērnēm. Kā parasti, pametot sabiedrību vai nu statista, vai pūļa stihijas līmenī. Es to saku, izejot no vārda revolūcija demokrātijai pieņemamās jēgas (lēcienveida pāreja no vienas kvalitātes (!) citā; savu nokalpojušas, izvirtušas, demokrātiju devalvējušas vai uzurpējušas varas aizvākšana...). Vai varbūt kāds sabiedrisks spēks, kāda no partijām vai NVO, kas pērn atradās ļaužu aktivitātes centrā, ir šajā gadā pievērsusies mērķtiecīgai sabiedrības, tās centienu, aktivitātes mobilizācijai saskaņā ar pašu piesauktā vārda revolūcija jēgu? Nekā tamlīdzīga. Vai kultūras elites pārstāvji, kuriem Doma laukumā patikās piesaukt atmodu, ir gada laikā parūpējušies par situācijai, sabiedrības noskaņojumam atbilstošu un reāli iespējamu tautas nākotnes kultūrsociālo paradigmu? Nekā tamlīdzīga. Tātad šajā aspektā censoņi pērn sarīkoja ne vairāk kā savlaicīgu un varai nepieciešamu sociālā tvaika nolaišanas pasākumu, kur katrs atnākušais faktiski palika ar savām domām, jo nesaņēma nekādu aicinājumu likt šīs domas kopā. Tribūni un ļaudis skaļi izsauca kaut kādas prasības varai. Bet, kamēr šie ļaudis neuzrāda gatavību būt savu prasību īstenotāji un tikai mēģina šā vai tā atriebties varai par tās ļaundarību, tā nav revolūcija.

Tomēr nevar vis teikt, ka lietussargi vicināti pavisam veltīgi. Pirmkārt, šajā gadījumā jāsaka paldies Dievam, ka mums valstī pie varas ir tikai mikropartijas. Nevienai no tām nav kaut cik iespaidīgas sociālas bāzes. Tāpēc katra brīva vai no malas inspirēta sabiedrības viļņošanās taisa to bailēm (no tautas) lielas acis. Partijām nav sava elektorāta, tāpēc politiskā Fortūna tām jābaro atbilstoši svārstīgo vēlētāju noskaņojumam. Vismaz ar populistiskiem salmiem, ko labi sapratušas arī dažas jaunas politisko dienderu partijas. Taču ļoti ceru, ka nākamajās vēlēšanās cilvēki vadīsies nevis no tiem priekšā pakārtiem saukļiem, nevis no televīzijā vai avīzēs taisītas politikas, bet kaut vai no tām domām par savu reālo dzīvi, ar kurām tie pērn ķērās pie lietussargiem. Otrkārt, galvenie, kas cilvēkus pērn saklausījuši pēc būtības, izrādās, nav vis tie, kas grozījās to priekšā pie Saeimas vai Doma laukumā, bet, piemēram, Ivars Godmanis. Vai Alfrēds Rubiks. Tiem sabiedrības noskaņojums licis domāt par esošā varas modeļa faktisko efektivitāti, un abi nonākuši līdz nepieciešamībai mainīt vēlēšanu sistēmu uz jaukto vai mažoritāro. Paļaujoties, ka tādā veidā tautas rokās nonāk ne tikai Saeimas atlaišana, bet arī lielāka tieša ietekme uz deputātu izvēli, lielāka tieša atbildība par ievēlēto rīcībspēju. Manuprāt, ja partijas nespēj kvalitatīvi (!) mainīties, tad tā ir kvalitatīva ideja.

Savukārt politiķiem un izglītotiem ļaudīm jāpārstāj izlikties neredzam to, ka arī Latvijā tāpat kā citviet demokrātija mainās un demosa loma tajā, manuprāt, apzināti tiek taisīta aizvien sekundārāka. Lūk, dažas pazīmes (sk. Madžone, Šatšneiders, Beks, Meirs...). Latvijā šobrīd ir tā sauktā pussuverēnā demokrātija – situācija, kad ļaudis nekontrolē lēmumu pieņemšanu. Arī Latvijā tautas demokrātija tiek pretstatīta konstitucionālai demokrātijai. Lai arī tiek runāts par pilsonisko sabiedrību, Latvijā populārākais šķiet jaunattīstības valstīm piedāvātais modelis: NVO + tiesas = demokrātija. Pilsoniskās sabiedrības veidošana te dikti sekundāra. Starp citu, tieši šis modelis, ja izpalika sabiedrības tālāka iesaistīšana, bija lietussargu revolūcijas rīkotājiem tas mīļākais. Cilvēki aizgāja mājās, un rīkotāji, līdzīgi politiķiem koalīcijā, varēja taisīt demokrātiju bez demosa. Kā tas bija lasāms, aktīvo ļaužu daļu, konkrētas partijas, NVO uzskatīja par privatizētu un pat identificēja ar vārdu tauta. Tas nebūt nav spilgtākais Latvijas piemērs neliberālai, selektīvai demokrātijai, demokrātiskā procesa segmentācijai, kad ļaudis, kuriem turklāt vajag ilgtermiņa risinājumu, tiek aicināti politisku īstermiņa iegribu apkalpošanai. Tā ir "pāreja no Politikas ar lielo burtu pie politikas ar mazo burtu – subpolitikas" (U. Beks). Arī Latvijā politisko iniciatīvu pārņem institūti, kuri nav tieši atbildīgi ne vēlētāju, ne to pārstāvju priekšā. Deputāti, partijas "vairs nerīkojas kā tautas aģenti, bet tās vietā" (P. Meirs).

 

Brāļu kapi pošas svētkiem

Ģirts Zvirbulis,  Latvijas Avīze     10/21/08    Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti vakar izbraukuma sēdē apmeklēja Rīgas Brāļu kapus, lai iepazītos ar rekonstrukcijas darbu gaitu.

Brāļu kapiem šis ir dubultas jubilejas gads. Pirmkārt, deviņdesmito dzimšanas dienu svinēs Latvijas Republika, kuras brīvības cīnītāji tur atdusas. Otrkārt, šogad aprit 120 gadi kopš Brāļu kapu memoriālā ansambļa autora tēlnieka Kārļa Zāles dzimšanas.

Gatavojoties šiem svētkiem, arī memoriālā ansambļa renovācijas darbi rit ar dubultu sparu. Pašlaik lielākais darbs ir Strēlnieku vārtu kompleksa atjaunošana – jaunu seju iegūst vārti un pieguļošā sēta, restaurēta vēsturiskā skulptūra "Senči", bet kādreizējā kapliča pārtop par mūsdienīgu telpu tehnisko darbinieku vajadzībām. Joprojām turpinās arī nodilušo kapu plāksnīšu nomaiņa pret jaunākām un centrālā kapu lauka celiņu rekonstrukcija.

Darbiem galu gan nemaz nevar manīt, un darāmā netrūks arī nākamgad. Pēc atjaunošanas noilgojusies kapu ārējā siena gar Varoņu ielu, plānots izveidot no "Rīgas ūdens" autonomu ūdensapgādi un laistīšanas sistēmu, uzlabot apgaismošanas un videonovērošanas sistēmas. "Rīgas pieminekļu aģentūras" direktors Guntis Gailītis aplēsis, ka visu plānoto projektu īstenošanai būtu nepieciešami vismaz septiņi miljoni latu. Šobrīd lauvas tiesu līdzekļu Brāļu kapiem atvēl Rīgas dome, Aizsardzības ministrija un Kultūras ministrija. Iespēju robežās līdzekļus ziedo arī nevalstiskās organizācijas un privātpersonas.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš (ZZS) uzslavēja Brāļu kapu vadību, bet vēl nevarēja apsolīt, vai arī Saeima atradīs līdzekļus Brāļu kapu atjaunošanai un uzturēšanai.

Bet Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonda valdes priekšsēdētāja Mirdza Stirna aicināja ikvienu jau nākamotrdien apmeklēt Rīgas Brāļu kapus, lai godinātu vienu no šīs latviešu svētvietas radītājiem – tēlnieku Kārli Zāli. Jau kopš pavasara dažādās Latvijas vietās apskatāma māksliniekam veltīta fotoizstāde.

 

Latvijas bērni apveļas

Agnese Voika,  NRA   10/23/08    Ar pasīvu dzīvesveidu un ātrajām uzkodām Latvijas jaunā paaudze kļūst par resnuļiem. Bērni ar aptaukošanās izraisītām problēmām pie ārsta vēršas arvien biežāk.

2005. un 2006. gadā Valsts sabiedrības veselības aģentūras veiktajā pētījumā par veselību ietekmējošajiem paradumiem atklāts, ka gandrīz 7% aptaujāto Latvijas skolēnu no 11 līdz 15 gadu vecumam ir palielināta ķermeņa masa, bet gandrīz 1% ir aptaukošanās. Uz citu Eiropas valstu fona rādītāji nav tik slikti, tomēr lielam optimismam nav pamata. "Bērnu ar liekā svara problēmām Latvijā ir arvien vairāk," teic Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste, endokrinoloģe Iveta Dzīvīte. Agrāk 2. tipa diabēts tika uzskatīts par pieaugušo slimību, taču mūsdienās ar to sirgst jau bērni un pusaudži. Slimība, ko lielā mērā izraisa aptaukošanās, draud ar smagām komplikācijām, sirds asinsvadu problēmām, aterosklerozi, agrīniem insultiem un infarktiem, nieru problēmām un citām nelaimēm. Ārste uzsver, ka slimnīcā nonāk smagākie gadījumi, kur ir nopietnas diabēta problēmas, taču ambulatorajā pieņemšanā pacientu skaits ar katru gadu pieaug. Teikto apstiprina apkopotā statistika par pacientiem ar adopozitāti jeb aptaukošanos. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā to skaits no nepilniem trīs simtiem 2000. gadā trīskāršojies līdz 950 pacientiem pagājušajā gadā! I. Dzīvīte uzsver, ka viens no 2. tipa cukura diabēta izraisītājiem ir ģenētiska iedzimtība, tomēr tas vēl nav spriedums – no saslimšanas var izvairīties ar veselīgu dzīvesveidu, nepieļaujot svara pieaugumu. Turpinot par ģenētiku, būtisks ir mātes uzturs un veselības stāvoklis grūtniecības laikā. Novērots paradokss, ka aptaukošanās un 2. tipa diabēta attīstībai ir divas riska grupas – bērniņi, kas dzimuši ar ļoti mazu un ļoti lielu svaru. Taču ārste I. Dzīvīte uzsver, ka vainot tikai ģenētiku nevar – vislielākā ietekme ir ģimenes ēšanas paradumiem. Ja vecāki ēd burgerus un dzer kolu, tad pēc tam iestāstīt, ka tas ir neveselīgi, ir gandrīz neiespējami. 2. tipa diabēts norit lēni un bez nopietnām klīniskām sūdzībām, tāpēc daudzi, iespējams, par to nemaz nezina. Pirmās pazīmes ir svara pieaugums, tāpēc vecākiem, kuru bērniem ir liekais svars, būtu noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta.

Latvijai savs "fast food"

ASV, kur aptaukošanās ir otrais izplatītākais nāves cēlonis aiz smēķēšanas, daudz pārmetumu saņēmušas ātrās ēdināšanas kompānijas. Ēriks Šlosers grāmatā "Ātrās ēdināšanas nācija" raksta, ka tieši "fast food" industrija ir galvenais ASV iedzīvotāju liekā svara problēmu izraisītājs. "Big Mac" burgers, lielā frī kartupeļu porcija un lielā kokakola satur 1500 kaloriju, kas ir puse no smagu fizisku darbu strādājoša pieauguša cilvēka dienas normas, turklāt 40% no šādas maltītes uzturvērtības ir tauki. Autors uzsver, ka problēmas sākas tad, ja ātrās ēdināšanas produkti tiek intensīvu pārdoti bērniem. "Tas sākas pavisam nevainīgi, pie restorāna ir spēļu laukums, ar maltīti kopā tiek dāvināta rotaļlieta. Bērniem domātās maltītes satur ārkārtīgi daudz cukura, tauku un sāls, taču kompānijas nav spiestas domāt par ēdiena izraisītajām ilgtermiņa sekām, tā vietā tās tērē miljonus dolāru, lai saviem produktiem izveidotu pievilcīgu garšu. Tāpēc nav viegli apstāties un pateikt: gadu desmitiem mūsu gatavotā pārtika nemaz nav bijusi tik veselīga! Spiedienam jānāk no patērētāju puses."

Varētu domāt, ka Latvijā tik ļoti nav iesakņojušās ātro uzkodu tradīcijas, taču ārste I. Dzīvīte uzsver, ka bērni nebūt neēd veselīgi. Ja tas nav makdonalds, tad bērniem ir citas iespējas nopirkt kaitīgus našķus. "Pēc skolas degvielas uzpildes stacijās lielākās rindas veido bērni, kas pērk hotdogus un maizītes. Arī veikalos ir pieejami gatavi burgeri. Mūsu nelaime patlaban ir nepareiza uzturvielu sabalansētība?– dominē ogļhidrāti, kas ir balto miltu produkti, saldinātie dzērieni un tauki, plus mazkustīgais dzīvesveids. Bērniem nepatīk sportot, viņi atgriežas no skolas un apsēžas pie datora. Agrāk pagalmā čaloja bērnu balsis, spēlēja futbolu un basketbolu, tagad ir klusums – visi sēž pie datora. Jauno "tradīciju" rezultātā vielmaiņa tiek izmainīta."

Bērni nav pieraduši ēst zupas, salātus, sautējumus, dzert kefīru – vārdu sakot, ēst veselīgi. Pētījuma rezultāti par uztura paradumiem Latvijā rāda, ka kopumā tikai 23,2% skolēnu ik dienas ēd augļus un līdzīgi – 23,4% – dārzeņus. Toties gandrīz 40% skolēnu katru dienu ēd saldumus. Kā padarīt veselīgu uzturu aktuālu un interesantu bērniem? Liela loma ir masu medijiem.

 

Varbūt sāksim ar sevi?

Māra Ozola, skolotāja,  Apollo   10/24/08    Pēdējā laikā mani tracina radio. Tā nav vecumdienu neiecietība, nebūt ne. Viena vienīga reklāma — tā, kas sūdzas par neciešamiem bērniem un aicina iedzert nomierinošas zālītes.

Tad tik tālu nu mēs būtu. Izrādās, visu var vienkāršot — jāierauj tikai piemērotas piles vai tabletes, un viss kārtībā. Varbūt arī skolēniem kaut ko iebarot? Un vairs nekādu problēmu!

Ja tā pavirši paskatās un paklausās, tik tiešām var likties: ak šausmas, pastardiena klāt! Skolēni nemācās, nepilda mājasdarbus, neklausa, runā pretī, utt., u.t.jpr. Un, ja vēl turpina šādā garā, tad pēc laiciņa tiešām jāsāk dzert zāles vai kas cits vai jālaižas lapās. Bet, ja tā padomā, kas tad nu tik briesmīgs ir noticis? Tad ta jaunums — bērnu labāk grib delverēties nekā mācīties! Cik atceros, arī mans vectēvs par ko tādu stāstīja, un viņš nu jau 30 gadus ir citā saulē. Pusaudži allaž bijuši dumpīgi un mēģinājuši eksperimentēt, nobaudot arī aizliegtos augļus. Tiesa, skolās ir vairāk vardarbības un citu sliktu lietu, bet tā taču ir visā sabiedrībā, nevar skolai uzvelt visas sabiedrības vainas un nelaimes un prasīt visu atbildību tikai no tās. Tad jau varētu prasīt visu atbildību arī no ārsta, kas sniedz palīdzību alkoholiķim, kurš dzēruma kautiņā pārsitis galvu.

Varbūt pārstāsim ņaudēt par mūžvecām problēmām un paskatīsim, ko varam paši šai lietā līdzēt. Kaut kā ausīs šobrīd ieskanas: ko tad nu es, es jau esmu tāds mazs cilvēciņš, tur augšā — tie lieli, tie gan… Bet piedodiet, kas tad mani tajā mazā cilvēciņa godā ir iecēlis? Taču jau laikam pats! Kas liedz būt lielam cilvēkam? Pacelt galvu, runāt ar cieņu pret sevi un citiem, skatīties zvaigznēs, nevis tikai dubļos zem kājām? Kas traucē palasīt jaunu, labu grāmatu, tādu, kas pacilā garu, nevis tikai dod atpūtu un aizmirstību? Darbs? Blēņas! Tad jau drīzāk televizors ar kārtējo šovu vai seriālu. Vai tad esam nolemti tai kastei kalpot? Klikš — un šim mute ciet.

Ar bērniem nav tik vienkārši. Tur ar «klikš» cauri netiksim. Bet skolēni, kuri ir rupji vai agresīvi tad, kad skolotāja balsī jūtama cieņa un pašcieņa, ir tikpat reti kā baltie ziloņi vai tīģeri. Un mums ir viens ļoti spēcīgs ierocis, pret kuru viņi neko nespēj, — elementāra cilvēcība. Šīs lietas palīdz pat pret satracinātiem vecākiem, un tās ir ļoti viegli dabūjamas un izmantojamas. Ja tam visam vēl pieliekam mazliet zināšanu, loģikas un savaldības, esam gandrīz neuzvarami. Esam savas mazās pasaulītes karaļi jeb valdnieki. Un varam gādāt par savu pavalstnieku labklājību. Mēs, protams, neesam dievi, arī problēmu netrūkst — kas par to! Toties varam padarīt šo pasauli kaut par kripatu labāku. Varam uzņemties atbildību un izpildīt savu pienākumu.

 

Deju gatve pārsteidz un sajūsmina

Ģirts Vikmanis,  Latvijas Avīze     10/27/08    Priekšpusdiena bija auksta. Pirms "Gatves dejas" dejotāji visas "trases" garumā vēl izvingrināja soļus un, iespējams, arī sasildījās. Tad dejotāji sadevās rokās, veidojot raibu rindu. Pirms starta dejotājus ar Latvijas radio 3. kanāla "Klasika" starpniecību uzrunāja pasākuma patrons, RTU tautas deju ansambļa "Vektors" mākslinieciskais vadītājs, Dziesmu un deju svētku virsvadītājs Uldis Šteins. "Ideja radās, domājot par "Vektora" 50 gadu jubileju. Nopietnas pārdomas radās, kad mūsu pieteikumu Ginesa rekordam pieņēma," teica U. Šteins. Iepriekš viņš man stāstīja, ka deja ir iecerēta kā neaizmirstams notikums, kuru vēl ilgi atcerētos "Vektora" dejotāji. Radio viņš skaidroja, ka "Gatves deja" ir viena no tradicionālajām latviešu dejām, kura pirmoreiz pierakstīta pagājušā gadsimta 30. gados Alsungā. "Deja ir pietiekami vienkārša un gara, lai to varētu dejot bez kopmēģinājuma," stāstīja U. Šteins. Pēc uzrunas viņš deva startu dejai: "Nu tad: "Aiziet!" Trīs četri!" "Gatves deja" sākās raitā solī un turpinājās bez pārpratumiem. Kad deja bija beigusies, sekoja ilgi un skaļi rīdzinieku, tūristu un dejotāju aplausi. Vietām bija dzirdams, kā dancotāji skandina: "Malači, malači!"

Pasākumu dažādos dejas posmos vēroja seši neatkarīgie novērotāji – eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, ģenerālprokurors Jānis Maizītis, dzejnieks Jānis Peters, dramaturgs Pauls Putniņš, dziedātāja Ance Krauze un pavārs Lauris Aleksejevs. Vēlāk dejotāji pulcējās RTU ēkā, kur tika sumināti pasākuma rīkotāji un dalībnieki, kuri gaidīja, kad novērotāji uzrakstīs ziņojumus Ginesa rekorda izvērtēšanas komisijai. U. Šteins par novērotāju darbu stāstīja: "Kad iegāju telpā, kur atradās novērotāji, redzēju, ka seši cilvēki raksta akurāt kā skolas eksāmenā. Jāpiebilst, ka vērtējums viņiem bija jāuzraksta ar savu roku un uzreiz." Jānis Peters uzrunā uzsvēra, ka dejošana "nodrošināja ziemeļzemes tautai dzīvesprieka mirkli vēsā rudenī". Bet V. Vīķe-Freiberga akcentēja, ka notikums ir pierādījums tam, ka latvieši ir "ļoti talantīga tauta ar lielu izdomu, oriģinalitāti, spēju saprast, kas notiek pasaulē, konkurēt tajā par rekorda uzstādīšanu un darīt to ar savu senču tradīcijām". Eksprezidente priecājās, ka dejotāji mēģināja uzstādīt Ginesa rekordu "ar neviltotu prieku un sajūsmu" un ka "mēs esam vienoti savos mērķos un uzdevumos".

Katrs pasākuma dalībnieks saņēma pateicības rakstu par piedalīšanos Ginesa pasaules rekorda uzstādīšanas mēģinājumā, kā arī Latvijas Krājbankas sarūpēto šokolādi. Pasākuma rīkotāji balvās saņēma augstas kvalitātes vīnu. Jāpiebilst, ka pašreizējais Ginesa rekords kategorijā "Garākā deja" sasniegts pērn Honkongā, kad dejoja 1048 dejotāji. Pasākuma idejas autors, "Vektora" bijušais prezidents Gunārs Lībers sarunā ar mani iepriekš jokoja: "Ja rekordu atzīs par spēkā esošu, bet vēlāk kāds mēģinās to pārspēt, tad Dziesmu un deju svētku laikā pārspēsim to tā, ka neviens vairs nedomās to darīt atkal."

 

Komentārs: Betmena kultūra

Laila Pakalniņa,  Diena  10/28/08    Horizontālajam taimkodam Latvijas televīzijā atrasts brālis. Viņu sauc Betmens. Pagājušā gada nogalē acīmredzamā pārliecībā, ka neviens, izņemot LTV vadību, nezina, kas ir taimkods, tika skaidrots, ka filmas Putina sistēma demonstrēšanu vajadzēja atcelt, jo ētera kasetei bijis bojāts horizontālais taimkods. Savukārt tagad, šķiet, LTV vadība ir pārliecināta, ka nevienam nav ne jausmas, kāds Betmenam sakars ar kultūru (un kas vispār kultūra ir), vai arī ka sabiedrība jau ir tik debila, kādu LTV to labprāt gribētu pataisīt. Proti, mums tagad jānotic, ka mūsu interesēs ir ne vien tas, lai no kanāla, kas tiek uzturēts par mūsu naudu, izmet tādu "elitāru" (atliek vien piebilst — buržuāziski orientētu) raidījumu kā 100 g kultūras un ka šai kanālā būtu jārāda filmas par Betmenu vai Džeimsu Bondu, kas, pēc LTV ģenerāldirektora Edgara Kota domām, arī esot kultūra, turklāt tāda, ka pirms vai pēc šīm filmām varētu rīkot skatītāju diskusijas. Taupības režīma apstākļos Edgara Kota definīcija par to, ka kultūra ir viss (un tātad nekas), varētu pat izrādīties valstiski noderīga. Ja ieklausās ģenerāldirektora teiktajā: "Es tā no savas puses aizvien vairāk gribu pateikt, ka mēs ne vienmēr pareizi saprotam vārdu kultūra. Mēs kaut kā arvien vairāk kultūru ļoti šauri orientējam uz mākslas virzieniem, ir saziņas kultūra, braukšanas kultūra, ir daudzas kultūras, līdz ar to tas tomēr jāskatās visaptveroši", tad sanāk, ka no lēmuma par Kultūras ministrijas izšķīdināšanu, piemēram, Satiksmes, Veselības aizsardzības un Zemkopības (un vispār jau vienalga kādās) ministrijās, Latvijas kultūra neciestu ne nieka. Atliek pieņemt, ka, piemēram, Pēteris Vasks varētu arī nekomponēt, bet kulturāli izpausties, vadot auto, Alvis Hermanis un Jaunais Rīgas teātris varētu izrāžu iestudēšanu aizstāt ar savstarpēju, taču kulturālu sazināšanos pa telefonu utt.

Protams, pieņemsim, ka izklausās traki, taču tikai tāpēc, ka augstām amatpersonām sanākusi ne īpaši gudra izrunāšanās un Kota kultūras definīcija valstij ir saistoša tikai tik, cik tā ietekmēs 1.kanāla saturu (kas gan nav maz). Taču cilvēkam, kurš zina — sabiedriskai televīzijai ir sabiedriskas televīzijas statuss, jo tā sabiedrības interesēs tiek uzturēta par sabiedrības līdzekļiem, varbūt vēl dīvaināk par to, ka Betmens ir kultūra, šķiet, uzklausīt LTV ģenerāldirektora atzīšanos: "Lai sabiedriskā televīzija izdzīvotu, man ir uzdevums nopelnīt naudu." Ar ko arī faktiski ir atklāts viss situācijas absurds — LTV vadība ir ieinteresēta nevis sabiedrības interesēs, bet raidījumos ar augstiem reitingiem, jo augsti reitingi interesē reklāmdevējus. Jeb, citiem vārdiem sakot, tā konkurē ar Latvijas komerckanāliem. Turklāt laikam taču negodīgi, jo ir vienīgā valsts dotētā televīzija starp citiem komerckanāliem. Tāpēc, ja 1.kanāls pēc LTV vadības gribas tiks padarīts, kā sludināts, par kanālu, kas vērsts uz plašu auditorijas daļu (tātad ar saturu, kas orientēts pelnīt jeb par komerckanālu), būtu tikai loģiski, ka tiktu likvidēts tā sabiedriskais statuss un budžeta finansējums.

Ir faktiski neiespējami atbildēt uz jautājumu, kāpēc tagad, kad ir nostiprinājuās LNT un TV3, kad daudziem cilvēkiem ir pieejama kabeļtelevīzija un satelīttelevīzija, kad visu ko var skatīties gan tiešraidēs, gan ierakstos internetā utt., kāpēc vienu auditorijai iztopošu kanālu vajadzētu uzturēt par valsts naudu. Vai tāpēc, ka valstī pie varas ir cilvēki, kas šo varu labprāt paturētu? Un tādā gadījumā līdz visai netālajām vēlēšanām vēlētājiem vajadzētu palīdzēt ļoti daudz ko aizmirst? Turklāt valstī jau vienmēr kādas vēlēšanas nav īpaši tālu. Lai gan gadījums ar "horizontālo taimkodu" atļauj izteikt pieņēmumu, ka politiķi var ne vien vēlēties ietekmēt LTV vadību, bet tā var arī izrādīties ietekmējama, televīzija varas cilvēku interesēs kādu laiku varētu pastrādāt pat bez konkrētiem pasūtījumiem un norādījumiem (tiesa, maijā LTV ģenerāldirektors Saeimas Nacionālās drošības komisijas slēgtajā sēdē ir saņēmis arī norādījumus, ka LTV, rādot vairāk negatīvu sižetu nekā pozitīvo, ietekmē sabiedrības noskaņojumu, no kā savukārt esot atkarīga valsts drošība, jo vairāk tāpēc, ka netiek rādīta telēnu dzimšana zemnieku saimniecībās). Lai strādātu tādu cilvēku interesēs, kam ir izdevīgi iedzīvotāji, kas kārtējās vēlēšanās kārtējo reizi būs gatavi ļaut sevi apmuļķot, galvenais televīzijas uzdevums būtu vairot tādu auditoriju, kam viss, kas nav šovs, seriāls vai Betmens, šķiet elitārs un kam domāšanas process kā tāds šķiet apgrūtinošs un tāpēc lieks. Ir pamatotas aizdomas, ka sabiedriskā televīzija tagad varētu gribēt doties tieši šajā — muļķu vairošanas — virzienā.

 

17% Latvijas iedzīvotāju ir nepilsoņi

LETA  10/29/08    17% Latvijas iedzīvotāju jeb 372 421 persona ir nepilsoņi, teikts Tiesībsarga biroja ziņojumā, kurš šodien tika skatīts Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, saskaņā ar ziņojumu ierobežojumi, kas piemērojami nepilsoņiem, līdz ar to rada praktiskus vai formālus šķēršļus salīdzinoši lielai Latvijas iedzīvotāju daļai.

Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns uzskata, ka "nepilsoņa statuss tika veidots kā pagaidu statuss, lai cilvēki vai nu iegūtu Latvijas, vai kādas citas valsts pilsonību". Atsaucoties uz tiesībsarga teikto, Tabūns norāda, "ka jau kopš 1998.gada visiem nepilsoņiem iespējams iegūt pilsonību, tāpēc tagad tā ir cilvēku brīva izvēle".

Viens no veidiem, kā valsts varētu mazināt nepilsoņu skaitu, ir informēt un motivēt bērnu vecākus reģistrēt savus jaundzimušos bērnus par pilsoņiem. Par efektīvu līdzekli uzskatāma šīs reģistrācijas kārtības vienkāršošana, lai to būtu iespējams izdarīt vienlaicīgi ar bērna reģistrēšanu.

Minētais Tiesībsarga biroja ziņojums tapis, izskatot frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" iesniegumus par atšķirībām starp Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesībām.

 

Komentārs: Demokrātija un brīvā prese

Bens Latkovskis,  DELFI   10/30/08    Vēsturnieks Heinrihs Strods apkopojis un izdevis dokumentu krājumu par cenzūru padomju laikos. Krājuma atvēršanas svētki simboliski notika Okupācijas muzejā. Ir labi, ka vēsturnieki pēta pagājušos laikus un tas mums ļauj izdarīt secinājumus par tagadni. Diemžēl tie nav pārlieku iepriecinoši.

Atmodas gados iestājoties par Latvijas brīvību, vairums tās nākotni redzēja rožainās krāsās un cerēja, ka, ja ne vispārēju pārticību, tad vismaz vārda un domu brīvību iegūs ikviens. Taču ilgus gadus darbojoties žurnālistikā varu droši teikt, ka vārda brīvības ietvars ar gadiem pēc neatkarības atjaunošanas nevis paplašinās, bet gan gadu no gada sašaurinās. Turklāt tas notiek bez jebkādiem priekšrakstiem un oficiālām direktīvām. Vienkārši balstoties uz pieredzi žurnālisti nojauš, ko drīkst rakstīt un runāt un par ko labāk paklusēt.

Nesen lasīju interviju ar kādu Rietumu žurnālistu, kurš ilgus gadus dzīvojis un joprojām dzīvo un strādā Krievijā. Viņš runājot par Krievijas mediju pretrietumniecisko propagandu saka: "Krievi netic, ka pie mums [Rietumos] ir brīva prese un es kā rakstnieks vai žurnālists varu rakstīt ko gribu." Arī es neticu, kaut ar krieviem man nav ne mazākā sakara. Pareizāk, sakot es ticu, ka šis konkrētais žurnālists var rakstīt, ko viņš grib. Taču tikai tāpēc, ka viņš domā un grib rakstīt lietas, kuras atbilst Rietumos pieņemtajam vārda brīvības ietvaram. Tiklīdz viņš gribēs paust kādas idejas, kuras ir ārpus šiem ietvariem, viņš saskarsies ar lielām grūtībām. Tiesa, cietumā viņu gluži varbūt neliks, bet attieksmes maiņu pret sevi viņš noteikti jutīs. Patiesības labad jāsaka, ka dažās ES valstīs var pat cietumā nokļūt, ja, piemēram, apšaubīsi gāzes kameru eksistenci nacistu koncentrācijas nometnēs.

Par zināmu izteiksmes ierobežošanu un pašcenzūru liecina fakts, ka tiklīdz uzrakstīju iepriekšējo teikumu, pirksti jau paši klabina tekstu, ka es pats, protams, nešaubos par šo gāzes kameru eksistenci, taču, ja pastāv 0,0001% iespēja, ka tās varētu būt izdomātas, nedrīkst ierobežot šī viedokļa paudējus. Taču viena lieta ir apšaubīt tikpat kā acīmredzamo, bet pavisam cita lieta izlikties neredzam acīmredzamo. Teiksim, Olimpiskajās spēlēs simts metru sprinta distancē visi dalībnieki jau kuras spēles pēc kārtas ir tikai melnādainie. Taču nevienā nopietnā Rietumu izdevumā nekad nav bijis kaut kāds skaidrojums šim fenomenam. Kaut tas ir acīmredzams. Melnās rases pārstāvjiem, visticamāk, ir noteiktas anatomiskas īpatnības, kas tiem ļauj sasniegt šādus panākumus. Tāpat vispārzināma ir mongoloīdās rases ļoti zemā alkohola panesamība.

Taču pieskarties šiem jautājumiem ir ārkārtīgi bīstami, jo var izrādīties, ka rasu atšķirības ir lielākas nekā tikai cita ādas krāsa. Un var sabrukt visa trauslā politkorektuma celtne. Savukārt par ebrejiem jārunā kā par nelaiķiem – vai nu labu vai neko. Iepriekšējo teikumu lasot, ikvienu redaktoru pārņem nervozs nemiers un prātā iešaujas doma –varbūt šo labāk nepublicēt. Mīļā miera labā. Un ir arī par ko padomāt, jo Latvijas pēdējo gadu žurnālistikā divu izdevumu galvenie redaktori zaudējuši amatus tieši ebrejiem veltītu publikāciju dēļ. Juris Laksovs tika noņemts no laikraksta "Neatkarīgā" un Guntis Rozenbergs no žurnāla "Kapitāls" galvenā redaktora amatiem.

Mūsdienu politkorektuma rāmis ļauj rakstīt pilnīgi jebko par reliģiskām tēmām, ieskaitot klaji aizkarošus komentārus, taču atliek izteikties nepietiekoši toleranti, uzsveru, nevis aizvainojoši, bet tikai nepietiekoši atbalstoši par homoseksuālisma tēmu un jau esi ierakstīts melnajā sarakstā. Tas nozīmē, ka tevi vairs neaicina uz semināriem, priekšlasījumiem, konferencēm, tu izkrīti no "ekspertu" aprites un vari necerēt būt kādas stratēģiskās padomes loceklis. Tu esi marginālis ar kuru atrasties vienā sabiedrībā nav cienīgi un tevi uz augstām pieņemšanām vairs neaicina. Tāds ir sods par vārda brīvības "nelietīgu" izmantošanu.

Šīs nav vienīgās "aizliegtās" tēmas, par kurām labāk nerunāt vai runāt to, kas jārunā. Un dažādi "eksperti" bārsta pareizus vārdus gluži kā propagandisti padomju laikā. Raiti un pārliecinoši. Turklāt vairums no viņiem sev nemelojot. Jo iegrozīt domāšanu tā kā pašam izdevīgāk ir vieglāk par vieglu. Ja tomēr lasāt šīs rindas, tad atzīstu, ka esmu kļūdījies – Latvijā tomēr preses brīvība vēl pastāv.

 

 

 

Kas jauns Latvijā?