Gribīgo koalīcijā, Eiropā un citur pasaulē...

 

Latvijas karavīrus tur aizdomās par ieroču kontrabandu no Irākas

LETA  01/27/09 Latvijas kontingenta karavīri tiek turēti aizdomās par ieroču kontrabandu no Irākas, kur dienēja starptautiskajā operācijā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Šo informāciju netieši apliecināja arī aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP).

Viņš sacīja, ka ieroču kontrabandas faktu konstatējusi Militārā policija, kad lidmašīna ar ieročiem atradusies lidostā. "Pirms dažiem gadiem ir bijuši mēģinājumi kontrabandas ceļā uz Latviju atvest gan ieročus, gan narkotikas," teica ministrs, sīkāk šos faktus gan nepaskaidrojot.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) preses virsnieks Uldis Davidovs apstiprināja, ka kriminālprocess par faktu - aizdomās par ieroču kontrabandu - sākts 2006.gada jūlijā pēc Latvijas kontingenta atgriešanās no operācijas Irākā.

Šā procesa virzītāja ir Militārā policija, bet uzraudzību veic Muitas lietu prokuratūra. Tuvākajās dienās šis kriminālprocess tiks nodots Muitas lietu prokuratūrai lēmuma pieņemšanai par kriminālprocesa tālāko virzību.

Šajā sakarā Bruņotajos spēkos tika veikta dienesta izmeklēšana un tās materiāli pievienoti kriminālprocesa materiāliem, piebilda Davidovs.

NBS pārstāvis gan nevarēja pateikt, vai un cik personas tiek turētas aizdomās par ieroču kontrabandu un vai process prokuratūrai tiks nodots kriminālvajāšanas sākšanai pret kādu personu.

Iespējams, tieši šīs skaļās lietas dēļ amatu zaudēja nu jau bijušais Sauszemes spēku (SZS) komandieris pulkvedis Igors Rajevs, kurš tagad iecelts NBS Mācību vadības pavēlniecības komandiera amatā. To gan neviens neapstiprināja.

Ne Bruņotajos spēkos, ne arī Veldre neatbildēja, vai Rajevam šajā kriminālprocesā ir piemērots kāds statuss.

Veldre, vaicāts par Rajeva atbrīvošanu no amata, tikai noteica: "Pērn jūnijā mūsu karavīriem Afganistānā bija ieroči, bet nebija munīcijas. Vai šī situācija ir normāla?" Veicot pārbaudes Sauszemes spēkos, atklājies, ka pārkāpumu ir gana daudz, tostarp virkne neparakstītu pavadzīmju. Veldre cer, ka jaunais Sauszemes spēku komandieris pulkvedis Dzintars Roga spēs tikt galā ar visai grūto uzdevumu - panākt kārtību šajā vienībā.

 

Uzņēmējus aicina uz Irāku

Ģirts Kondrāts, Latvijas Avīze    02/03/09 Janvāra nogalē Rīgā uzturējās Irākas vēstnieks Polijā un Lietuvā Valids Hamids Šiltags.

Valids Hamids Šiltags ir pirmais Irākas diplomāts, kas oficiāli ieradies Latvijā. Politisko konsultāciju ietvaros viņš tikās ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Andri Teikmani, Ārlietu ministrijas politisko direktoru Pēteri Ustubu, kā arī Divpusējo attiecību direkcijas vadītāju – vēstnieku Eduardu Stipro, Saeimas deputātiem un uzņēmējiem. Sarunā ar "Latvijas Avīzi" irākiešu diplomāts sacīja, ka galvenais viņa trīs dienu vizītes mērķis ir bijis pārrunāt tālākās Latvijas un Irākas attiecības, jo vairāk tāpēc, ka 31. janvārī Irākā notika provinču likumdevēju sapulču vēlēšanas. Ar gandarījumu vēstnieks pieminēja Latvijas karavīru lomu Irākā, īpaši uzsverot viņu devumu irākiešu karavīru apmācībā. Taču nākotnē, vēstniekaprāt, svarīgākais ir attīstīt politisko un ekonomisko sadarbību. Sadarbības plāni attieksies arī uz kultūras un izglītības jomu un nevalstiskajām organizācijām. Lai to sekmētu, jau šogad Irākas puse apņēmusies iecelt vēstnieku Latvijā. (Irāka atzina Latvijas neatkarību 1992. gada 1. janvārī. Diplomātiskās attiecības Latvija ar Irāku nodibināja 2004. gada 15. oktobrī.)

Jautāts, kas pašlaik notiek Irākā, diplomāts sacīja, ka valstī ir stabilitāte, jo apturēts terorisms. "Bija

laiks, kad savā starpā karoja šiīti ar sunnītiem vai kurdiem, jo tāds bija teroristu mērķis – sašķelt Irākas tautu. To gribēja gan ļaudis, kas atbalstīja Sadamu Huseinu, gan spēki no ārienes. Bumbas un propaganda, pavērstas pret kādu no tautām, panāca savu. Taču premjerministrs Nuri al Maliki panāca, ka ekstrēmisms tika apkarots un tautas vairs nevēršas viena pret otru ar ieročiem rokās. Līdz ar to ir radīti nosacījumi, lai varētu sākties Irākas atjaunošana. Pašlaik Irākas valsts budžets ir 50 miljardi ASV dolāru un nopietni tiek domāts par tautsaimniecības, ieskaitot naftas industrijas, atjaunošanu. Tāpēc mēs aicinām Latvijas un citu valstu firmas un uzņēmējus nākt uz Irāku ar savām tehnoloģijām, iesaistīties, ceļu tiltu, ūdensvadu, elektrotīklu un dzīvojamo namu būvē. Ļoti svarīga mums ir pārtikas rūpniecības attīstība. Es ceru, ka šo aicinājumu jūsu uzņēmēji uztvers nopietni."

Bet uz jautājumu, kā vēstnieks vērtē ASV un sabiedroto lomu Irākā, viņš atbildēja: "Sadams Huseins bija jāaptur, jo viņš bija ļoti nežēlīgs cilvēks, kurš nemīlēja savu tautu."

 

Tadžikistāna Pamira virsotni "Padomju Latvija" oficiāli pārdēvē par "Latviju"

LETA  02/03/09 Tadžikistāna Pamira virsotni "Padomju Latvija" oficiāli pārdēvējusi par "Latviju", otrdien paziņoja Tadžikistānas prezidenta Preses dienests.

6218 metrus augstās virsotnes oficiālais nosaukums mainīts pirms Tadžikistānas prezidenta Emomali Rahmona šomēnes ieplānotās vizītes Latvijā.

1960.gada 30.jūlijā Latvijas alpīnisti Imanta Egberta vadībā uzkāpa 6218 metru augstajā virsotnē, kur līdz tam cilvēks nebija spēris kāju. Lai gan virsotnē atstātajā zīmītē minēts Latvijas vārds, politiskās situācijas ietekmē tā nosaukta par "Padomju Latviju".

2005.gada 1.augustā četri Latvijas alpīnisti uzkāpa virsotnē, to neoficiāli pārdēvējot neatkarīgās Latvijas vārdā.

Alpīnistu komandas "Traverss" kāpēji - Valdis Puriņš, Oļegs Siļins, Viesturs Silenieks un Andrejs Kozakovs - virsotnē uzstādīja plāksni, uz kuras ir rakstīts virsotnes nosaukums "Latvija" un laiks, kad noticis pirmkāpiens, - 1960.gads.

Alpīnisma kluba "Traverss" dalībnieki pirms tam vairākus gadus meklēja iespēju uzkāpt šajā virsotnē. Mērķa sasniegšanu līdz šim traucēja kalnu reģiona grūtā pieejamība un sarežģītā politiskā situācija Vidusāzijā. 2001.gada augustā, uzkāpjot blakus esošajā "Čon-To" smailē, kluba "Traverss" alpīnisti secinājuši, ka pašreiz uzkāpšana "Padomju Latvijas" smailē ir iespējama pa jaunu maršrutu no Kirgīzijas puses.

Pasaulē ir tikai dažas valstis, kuru vārdā nosauktas virsotnes, kas augstākas par sešiem tūkstošiem metru. "Padomju Latvija" nav populārs kalns, tajā pēc latviešiem uzkāpa tikai daži desmiti ekspedīciju, jo virsotne atrodas grūti pieejamā vietā.

Tadžikistāna pārdēvējusi arī citas virsotnes, lai atbrīvotos no padomju mantojuma.

2006.gadā 7134 metrus augstā Ļeņina smaile tika pārdēvēta par Tadžikistānas neatkarības kalnu, bet Revolūcijas smaile tika pārsaukta par Avicennas kalnu senā persiešu zinātnieka vārdā.

Tomēr padomju nostalģijā tvīkstošiem alpīnistiem vēl ir iespēja to izbaudīt - vairākas virsotnes Tadžikistānas kalnos ir saglabājušas savus padomju laiku nosaukumus, kā 6233 metrus augstā Padomju virsnieku smaile.

 

Komentārs: Rubļa sāpīgā devalvācija

Pauls Raudseps, Diena  02/06/09 Rubļa zaudēto kauju sērija turpinās. Šonedēļ tas atkāpās teju līdz 36 rubļiem par dolāru, gandrīz sasniedzot tikai pirms dažām nedēļām Krievijas centrālās bankas (KCB) noteikto kārtējo, galējo, neieņemamo rubļa aizstāvības līniju. Krievija negrib visas savas valūtas rezerves izmantot kursa noturēšanai, tāpēc kopš vasaras beigām KCB jau vairākkārt ir bijusi spiesta "iztaisnot fronti", un rublis kopumā zaudējis gandrīz 35% no vērtības. Analītiķi stipri šaubās, vai arī šoreiz KCB varēs noturēties pie pašas noteiktā kursa, jo valūtas spekulanti ir sajutuši asins garšu un centrālās bankas milzīgais valūtas arsenāls strauji rūk.

Tomēr KCB atkāpjas lēni un nelabprāt laiž kursu lejā. Kopš 1998.gada defolta šoka Krievijas iedzīvotājiem stiprais rublis ir bijis viens no ekonomiskās augšupejas simboliem, tāpēc rubļa kursa kritums grauj uzticību valsts ekonomikai kopumā. Rubļa devalvācija arī apdraud daudzus Krievijas uzņēmumus, jo aizgājušajos "labajos gados" tie ir aizņēmušies milzīgas summas ārvalstu valūtās, un krītošais kurss nopietni apgrūtina uzņēmumu spējas šos parādus atdot. KCB cer, ka lēnāka devalvācija varētu šīs problēmas amortizēt, taču citi valdības centieni palīdzēt vietējiem uzņēmumiem rada tieši pretēju efektu, jo naudu, kura tiek dota bankām kreditēšanas veicināšanai, faktiski aiziet spekulēšanai valūtas tirgos. "Jebkurš, kuram ir izvēle ieguldīt rubļus ražošanā vai nopirkt dolārus un nopelnīt 80% gadā, nešaubīgi izvēlēsies otro" Financial Times atzinis Krievijas ekonomikas skolas rektors Sergejs Gurijevs. Tāpēc rubļa devalvācija padara vēl sāpīgākas tās tautsaimniecības problēmas, kuras Krievijai radījis naftas cenas sabrukums, — bezdarba straujo pieaugumu un ekonomikas lejupslīdi. Toties valūtas tirgus spēlētāji priecājas.

 

Uz nenoteiktu laiku atlikta žurnāla 'Playboy' izdošana Latvijā

LETA  02/06/09 Ekonomiskā situācija Latvijā un pasaule ietekmējusi žurnāla "Playboy" plānoto izdošanu Latvijā.

Kā informēja "Izdevniecība žurnāls Santa" valdes priekšsēdētājs Ivars Zariņš, plāni par žurnāla izdošanu Latvijā tiek atlikti uz nenoteiktu laiku.

Pēc Zariņa teiktā, arī amerikāņi, kas ir zīmola īpašnieki, esot informēti par plāniem atlikt žurnāla izdošanu latviešu valodā, paužot pārliecību, ka projekts atlikts līdz laikam, kad Amerikā beigsies krīze.

Žurnāla "Playboy" izdošanu Latvijā bija plānots sākt šā gada pavasarī.

"Izdevniecība žurnāls Santa" jau pagājušā gada rudenī lasītāju interesēm adaptētu žurnālu "Playboy" sāka izdot Lietuvā, un, pēc Zariņa teiktā, ņemot vērā žurnālu tirgu Lietuvā, izdevumam "Playboy" veicoties labi.

Pagājušā gada rudenī ar sludinājuma palīdzību "Izdevniecība žurnāls Santa" sāka meklēt arī Latvijas izdevuma galveno redaktoru. Zariņš informēja, ka galvenais redaktors tika atrasts, bet viņš saistībā ar projekta atlikšanu strādā žurnālā "Privātā Dzīve" par galvenā redaktora vietnieku.

"Izdevniecība žurnāls Santa" valdes priekšsēdētājs sacīja, ka "Playboy" šobrīd ir vienīgais jaunais projekts, no kura izdevniecība uz laiku ir atteikusies, un arī no izdevniecībā jau iznākošajiem žurnāliem pagaidām nevienu nav plānots pārtraukt izdot. "Es domāju, ka mums bija ļoti labi abonēšanas rezultāti un pagaidām mums viss ir ļoti labi," sacīja Zariņš.

Tirdzniecības zīmi "Playboy" 1953.gadā ASV izveidoja Hjū Hefners. Toreiz pirmajam žurnālam vāka noformējumam pozēja Merilina Monro.

Gadu gaitā žurnāls kļuva par vienu no veiksmīgākajiem preses izdevumiem pasaules vēsturē.

 

Latvijas preces Austrumos kļūst dārgākas

Bens Latkovskis, Žurnāls "Nedēļa" 01/30/09 Kamēr Latvijas valdības vadītājs Ivars Godmanis lepojas ar spēju noturēt lata stabilitāti, mūsu Austrumu kaimiņi ar krīzi cīnās, devalvējot nacionālās valūtas.

Ceturtdien, 15. janvārī, Krievijas rubļa vērtība attiecībā pret ASV dolāru nokritās zem 2003. gada janvāra vēsturiskā minimuma, pārsniedzot 32 rubļus par ASV dolāru, savukārt par eiro deva vairāk nekā 42 rubļus. Rubļa vērtības sarukums sadārdzina importa, tai skaitā Latvijas, preces. Latvijas uzņēmēji, kuri pēdējos gados bija iekarojuši Krievijas tirgu, jūtas apdraudēti un uz nākotni Krievijas tirgū raugās ar bažām.

Augsts un stabils Latvijas nacionālās valūtas – lata – kurss ir viens no būtiskiem nacionālās pašapziņas balstiem. Tā kā vismaz ekonomikā nekā cita, ar ko stiprināt pašapziņu, nav, tad lata stabilitātei tiek piešķirta gluži vai simboliska nozīme. Neapšaubīsim stabilas valūtas pozitīvo ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem, taču vienlaikus neaizmirsīsim, ka daudzas valstis īpaši nekautrējas izmantot nacionālās valūtas devalvāciju savu ekonomisko problēmu risināšanā.

Ķīna ilgstoši uztur mākslīgi pazeminātu juaņas kursu par spīti pasaules vadošo valstu spiedienam, lai stimulētu savu eksportu. ASV visai nekaunīgi ļauj dolāram slīdēt lejup, tādējādi padarot nevērtīgāku savu astronomisko valdības parādu. Atcerēsimies, ka ASV valdība aizņemas (izlaiž valsts obligācijas) vairāk nekā miljardu dolāru dienā (!). Lielbritānijas kādreizējais lepnums – sterliņu mārciņa – noslīdējusi līdz eiro līmenim, un britu valdība cer, ka nacionālās valūtas vājums palīdzēs vietējai ekonomikai vieglāk pārvarēt globālo krīzi. Straujais naftas un gāzes cenu kritums gluži negaidīti pārsteidzis Kremļa vadoņus Maskavā. Var ironizēt par Kalvīša "treknajiem gadiem" Latvijā, taču par Putina Krievijas ekonomisko "brīnumu" ironizēt negribas. Vēl mazāk – ļauni priecāties.

Krievija ir viens no ciešākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem, ar kuru pēdējos gados ir visstraujākais tirdzniecības apjomu pieaugums. Latvijas eksportā tā ir trešā lielākā partnervalsts aiz Lietuvas un Igaunijas. Kā norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle, "Krievijas tirgus nav dominējošais Latvijas eksportam, taču, ņemot vērā tirgus potenciālu, var teikt, ka ļoti nozīmīgs". Kādreizējie sapņi par Latvijas preču iespējām iekarot Rietumeiropas tirgus jau sen kā izsapņoti.

Augstais eksporta īpatsvars uz ES valstīm patiesībā ir visai iluzors. Pāri par 30% eksporta (2008. gada novembrī – 31%) ir uz Lietuvu un Igauniju, plus 17% koks un koka izstrādājumi un 17,3% metāls un metāla izstrādājumi. Šiem skaitļiem vēl var pieskaitīt pāri par 4% minerālproduktu, tas ir, naftas produktus, kas ir vistīrākais reeksports, 6% tekstilizstrādājumu, un tā redzam visu Latvijas eksporta struktūru uz Rietumiem.

Tiesa, arī eksports uz NVS valstīm nav Latvijas eksporta struktūrā noteicošais. Novembrī tas veidoja 17,4% no eksporta kopapjoma, kas ir ievērojami vairāk nekā vēl pirms gada, kad eksporta īpatsvars uz NVS valstīm bija 13,7%, vai 2001. gadā, kad tas bija noslīdējis zem 9%.

Ieņēmumu samazinājumu kompensē ar devalvāciju

Pēdējos gados, pateicoties ļoti augstajām naftas, gāzes un citu izejvielu cenām, Krievijas ekonomika bija uz straujas augšupejas viļņa. Iedzīvotāju pirktspēja kāpa nepieredzētos tempos, turklāt visstraujāk palielinājās pieprasījums tieši kvalitatīvākajā un tātad arī dārgākajā segmentā. Tieši tajā vislielākās iespējas bija mūsu pārtikas produktu eksportētājiem.

Naftas cenu kolapss izraisa gluži katastrofālu Krievijas valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu. 2008. gada budžetā no plānotajiem 6,7 triljoniem rubļu (135 miljardi latu) ieņēmumiem 2,5 triljoni rubļu (50 miljardi latu) bija paredzēts saņemt no naftas un gāzes eksporta. Šeit gan jāpiebilst, ka Krievijas finanšu ministrija, līdzīgi kā to ilgus gadus darīja Latvijas analoga iestāde, plānā uzrādīja ieņēmumus no mazākas naftas cenas, nekā patiesībā gaidīja. Tā 2008. gada budžets tika plānots pie naftas cenas 70 ASV dolāru par barelu, kas līdz pat pērnā gada vasarai šķita apzināti samazināta cena. Līdz ar to ieņēmumi gada pirmajā pusē būtiski pārsniedza plānotos, kas ļāva naftas cenu kritumu gada otrajā pusē kompensēt ar iekrāto, un milzu problēmu ar finansējuma nodrošināšanu valsts budžeta ietvaros nebija. Taču, tāpat kā Latvijā, tās vīdēja jau tepat aiz stūra.

Ar pašreizējām naftas cenām (30–40 ASV dolāru par barelu) turpināt finansēt uzblīdušo un labi apmaksāto valsts aparātu kļūst arvien grūtāk. Ja Godmanis līdzīgos apstākļos izšķīrās samazināt valsts izdevumus, tos brutāli apgriežot, tad Putins–Medvedevs izvēlējās citu, it kā mazāk sāpīgu un ne tik sensitīvu metodi, proti, nomināli saglabājot un pat atsevišķos gadījumos palielinot finansējumu, samazināja šā finansējuma faktisko vērtību, devalvējot nacionālo valūtu – Krievijas rubli.

Devalvācija nenotika kā vienreizējs akts, bet lēnām un pakāpeniski. Krievijas Centrālā banka ieviesusi terminu "vadāmā devalvācija". Pats devalvācijas process tehniski ir ļoti interesants. No 2008. gada 1. decembra tika paaugstināta refinansēšanas likme no 12% uz 13%, kam pēc savas būtības vajadzētu nozīmēt rubļa vērtības palielināšanos, bet vienlaikus tiek paplašinātas valūtas koridora robežas. Kā apgalvo Centrālās bankas pārstāvji, tas tiek darīts, lai rubļa vērtību maksimāli pietuvinātu tās patiesajai, nevis bankas mākslīgi uzturētajai vērtībai.

Krievijā gada sākums iezīmējās ar neparasti garām, gandrīz divu nedēļu ilgām brīvdienām. Kopš 12. janvāra, kad pilnā mērā atsākās lietišķā dzīve Krievijā, rubļa vērtība krīt aptuveni 50 kapeiku dienā pret divu valūtu grozu (55% dolāra un 45% eiro). Kā atzīmē ietekmīgais biznesa izdevums Komersant, Centrālās bankas rīcība "vadāmajā devalvācijā" ir radikālāka, nekā vairums ekspertu prognozēja. Viņi paredzēja 36–37 rubļu robežu par valūtu grozu sasniegt februārī, taču tas jau ir izdarīts, un tagad vairs neviens neņemas puslīdz droši prognozēt notikumu attīstību. Trešdien Maskavas valūtu biržā izplatījās baumas, ka Centrālā banka varētu vispār pārtraukt intervences un aiziet no valūtas kursa uzturēšanas. Tādā gadījumā rublis varētu nokrist līdz pat 50–55 rubļiem par valūtu grozu tuvākā mēneša laikā.

Tomēr vairums analītiķu saglabā aukstasinību un ir pārliecināti, ka Centrālās bankas veiktā rubļa devalvācija ir tuvu noslēgumam un turpmāks rubļa vērtības kritums nesekos. Taču jebkurā gadījumā kopš pērnā gada novembra, kad sākās rubļa pakāpeniska devalvācija, Latvijas lats kļuvis dārgāks par vairāk nekā pieciem rubļiem. Šādos apstākļos Latvijā ražotas preces Krievijā kļūst dārgākas. Citiem vārdiem – Latvijas preces kļūst mazāk konkurētspējīgas.

Eksportā dominē pārtika kā Ulmaņlaikos

Latvijas eksportā novembrī pirmajā vietā pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē izvirzījušās lauksaimniecības un pārtikas preces. Gluži kā vecajos, labajos Ulmaņlaikos. Vēl pirms dažiem gadiem eksportā pārliecinoši dominēja kokmateriāli, tagad tie kopā ar metālu un metāla izstrādājumiem dala otro un trešo vietu aiz pārtikas. Tiesa, 21. gadsimtā ar šādu eksporta struktūru attīstītas valstis nelepojas, taču priecāsimies arī par to pašu. Par to, ka kāds mūsu pārtikas izstrādājumus pērk. Nav jābūt ekonomikas ekspertam, lai apjaustu, ka galvenie mūsu pārtikas preču pircēji ir tuvākie kaimiņi, ieskaitot Krieviju.

Saldumu fabrikas Laima valdes priekšsēdētājs Normunds Ozoliņš neslēpj, ka "NVS tirgum ir liela nozīme Laimas produktu noietā, jo tie ir mūsu vēsturiskie eksporta tirgi. Šajās valstīs iedzīvotāji Laimas produkciju pazīst, un tai ir ļoti laba reputācija." Ozoliņš norāda, ka pēdējos gados ievērojami auguši Laimas produkcijas realizācijas apjomi Krievijas rietumos – Kaļiņingradas apgabalā. Lai arī NVS valstis ir iedzīvotāju ziņā lielas, pašlaik uz tām eksportētās produkcijas apjoms vēl nepārsniedz to, kas tiek realizēts Lietuvā un Igaunijā.

Kaut gan iedzīvotāju labklājība Krievijā līdz ar naftas cenu kāpumu ir krietni pieaugusi, konkurence arī ir būtiski pastiprinājusies, jo lielie Rietumu ražotāji nav sēdējuši rokas klēpī salikuši, un tādi saldumu giganti kā Kraft un Nestle ir uzbūvējuši ražotnes NVS valstīs. Līdz ar to viņus neapgrūtina ievedmuitas, un šiem zīmoliem ir nesalīdzināmi lielāki reklāmu resursi. Kā atzīmē Ozoliņš, lielu nozīmi uz eksportu atstāj arī starpvalstu attiecības: "Nav noslēpums, ka politiskā saspīlējuma brīžos Latvijas ražotāji un eksportētāji ir vieni no pirmajiem, kas izjūt starpvalstu attiecību pasliktināšanās sekas." Viņš arī norāda, ka pasaules ekonomikas krīze, kā arī ievērojamais naftas cenu kritums ir ietekmējis Krieviju. Pēdējā laikā lielajās tirdzniecības ķēdēs diezgan ievērojami sarūk kopējie realizācijas apjomi.

Spilvas valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena atzīst: "Lai gan lielākie Spilvas produkcijas patērētāji ir Latvijas iedzīvotāji, tomēr 1,9 miljoni latu no kopējā apgrozījuma veido produkcijas eksports. Lielākais eksporta tirgus kopš 2006. gada ir Krievija, turklāt Spilvas produkcija nopērkama ne tikai Maskavas veikalos un lielveikalos, bet arī lielākajās pilsētās gandrīz visos Krievijas reģionos." Kā būtiskāko apgrūtinājumu Krievijas tirgū Bemhena min, ka "kopš pasaules ekonomiskās krīzes jūtam maksājumu par piegādāto produkciju kavēšanos. Attiecīgi maksājumu kavētājiem neizsniedzam preci, kā rezultātā krītas apgrozījums."

Pure Food valdes priekšsēdētājs Aigars Balodis stāsta, ka 2008. gadā uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu aizgāja vidēji 25% no kopējā apgrozījuma. Šis tirgus, pēc Baloža domām, ir nozīmīgs ar to, ka tas vēsturiski ir ļoti tuvs un tajā slēpjas joprojām ļoti liels sadarbības potenciāls. Tiesa, līdzās lielajam ekonomiskajam potenciālam ir arī liels risks, kas saistās ar iespēju, ka politiskos jautājumus dažu valstu valdības varētu risināt, izmantojot ekonomiskos līdzekļus. Tas viss var ietekmēt sadarbības apstākļus ar partneriem NVS valstīs. Balodis arī norāda, ka pēdējos gados Krievijas pārtikas tirgus ir strauji attīstījies – it īpaši ir pieaudzis pieprasījums pēc kvalitatīvas produkcijas. Pēc pasaules krīzes sākuma samazinājies pieprasījums, palielinājies spiediens no esošajiem sadarbības partneriem, prasot labākus sadarbības nosacījumus.

Nākotnes perspektīvas Krievijas tirgū drūmas

Bemhena neslēpj, ka Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas valstu nacionālās valūtas devalvācija ietekmēs Spilvas ražotās produkcijas cenas šajos tirgos. Attiecīgi samazināsies produkcijas konkurētspēja salīdzinājumā ar šo valstu ražotājiem. Papildu valūtas devalvācijai viņa piemin, ka Krievijā notiek būtiskas darba tirgus izmaiņas – katastrofāli samazinās darba samaksa, pieaug bezdarbs, kā rezultātā krītas iedzīvotāju pirktspēja. Kopējā tirgus tendence tiek rūpīgi analizēta, tomēr vidējā termiņa prognoze diemžēl nav optimistiska.

Arī Balodis norāda, ka valūtu devalvācijas dēļ notiek Pure Food ražotās produkcijas sadārdzinājums, salīdzinot ar vietējiem ražotājiem. Tas noteikti palielina Pure Food produkcijas cenu. Šādā situācijā ir iespēja vietējiem Krievijas ražotājiem labāk konkurēt ar importa produkciju. Tiesa, ja vien tie spēj nodrošināt savu izejvielu iepirkšanu vietējā valūtā un nav spiesti iepirkt dārgākas izejvielas citās valūtās. Balodis prognozē, ka 2009. gadā nebūs tik strauja realizācijas apjomu pieauguma NVS tirgū, kā tas ir bijis līdz pasaules globālajai krīzei. Tajā pašā laikā iespējams, ka vietējie pārtikas ražotāji nevar aizvietot EUR/USD valūtu zonu ražotājvalstu produkciju, un tas nozīmē, ka pie minimāla realizācijas sarukuma NVS valstu patērētāji saskarsies ar produkcijas sadārdzinājumu, kas radīs šajās valstīs kopēju, jaunu inflācijas pieaugumu. Un kopumā realizācija nesamazināsies, bet turpināsies tāpat kā līdz šim.

Ozoliņš norāda, ka Austrumu kaimiņu valūtu devalvācija faktiski jau ir notikusi. Baltkrievijas rublis tika devalvēts janvāra pirmajās dienās. Eiro kurss attiecībā pret Krievijas rubli dažu mēnešu laikā kāpis par gandrīz 20%, tā ka Laimas produkti šajos tirgos ir kļuvuši dārgāki. Vietējie lielveikali nevēlas pacelt cenu, jo tas nozīmētu vēl lielāku realizācijas apjomu kritumu. Šajā situācijā ražotājs neizbēgami cieš visvairāk. Ozoliņš tomēr saglabā optimismu, jo "NVS tirgos strādājam jau ilgi un pieredzētas ir dažādas krīzes, tā ka šī nebūs pirmā reize, kad jāpārdzīvo grūti laiki. Šogad veiksies tiem, kas atradīs pareizu tirgus stratēģiju un domās ilgtermiņā."

Lata devalvācija nav risinājums

Situācijā, kad eksporta tirgos notiek vietējo valūtu devalvācija, rodas it kā pašsaprotama vēlme aicināt savu valdību rīkoties līdzīgi, taču neviens no aptaujātajiem pārtikas uzņēmumiem šādu ierosinājumu neatbalsta. Bemhena norāda, ka energoresursus (gāzi, degvielu u.c.) Latvija importē no citām valstīm, kredītresursus bankas Latvijas ražošanas uzņēmumiem pārsvarā ir izsniegusi eiro, līdz ar to reālais ieguvums no lata devalvācijas nebūtu būtisks. Tas pozitīvi ietekmētu varbūt vienīgi ražošanas uzņēmumus, kam nav kredītsaistību vai kredītsaistības ir latos un kas salīdzinoši maz savas produkcijas ražošanā izmanto importētos energoresursus.

Arī Ozoliņš neredz labumu no lata devalvācijas. Ņemot vērā, ka Laima importē lielāko daļu saldumu ražošanai nepieciešamo izejvielu, lata devalvācija nepalīdzētu. Savukārt Balodis pieļauj, ka lata devalvācija var radīt kopējo ekonomisko sajukumu, ņemot vērā, ka vairāk nekā 70% no hipotekārajiem kredītiem Latvijā ir izdoti tieši EUR valūtā. Ja ieņēmumi gandrīz visiem kredītu ņēmējiem ir latos, šāda rīcība noteikti radītu negatīvu efektu, kas aizēnotu iespējamos ieguvumus. Pure Food šajā situācijā saskartos ar strauju izejvielu sadārdzinājumu, ko nevarētu segt ar cenu pieaugumu bez tiešiem zaudējumiem uzņēmumam. Valstī būtu vērojams jauns inflācijas kāpums.

Daudz lielākas cerības uzņēmēji liek uz valsts īstenotajiem valsts eksporta atbalsta mehānismiem. Ozoliņš ļoti pozitīvi uztver ilgi solītās eksporta garantijas. Viņaprāt, svarīgi, cik reāli tiks izmantoti no starptautiskajām institūcijām saņemtie līdzekļi. "Ja izmantosim tos prātīgi, ieguvēji būs arī Latvijas ražotāji, kas varēs kāpināt eksportu, nodarbināt vairāk cilvēku, maksāt vairāk nodokļu," uzskata Ozoliņš.

Bemhena norāda, ka Latvijai kā ES valstij iespējas palīdzēt savas valsts uzņēmējiem ir jāsaskaņo ar ES institūcijām, tādā veidā iespēja ātri reaģēt un palīdzēt uzņēmējiem ir apgrūtināta. Tomēr, neraugoties uz to, ir jādomā par atbalsta sniegšanu Latvijas uzņēmējiem eksporta subsīdiju, nodokļu atvieglojumu veidā. Tāpat Latvija ir saņēmusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu, ko vajadzētu pārdomāti ieguldīt ražošanas uzņēmumu attīstībā un konkurētspējas palielināšanā. Ļoti svarīgi no valdības puses ir nodefinēt un uzņēmējiem zināt un izprast "spēles noteikumus" SVF līdzekļu ieguvē.

 

 

Vēlēšanu likumā...

 

 

Viedoklis: Uz depo

Aivars Ozoliņš, Diena  01/23/09 Vismaz vienu no Valsts prezidenta uzdevumiem Saeimai, kas uzlabotu vēlēšanu sistēmu un palīdzētu veidot atbildīgāku partiju politiku un līdz ar to vairot sabiedrības uzticēšanos politiskajai sistēmai, šķiet, varētu izpildīt. Saeimas Juridiskā komisija trešdien atbalstīja otrajam lasījumam Vēlēšanu likuma grozījumus, kuri izskaustu bēdīgi slaveno "lokomotīvju" principu — ka ikviens deputāta kandidāts var kandidēt visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Arī Saeimā kopumā šādiem likuma grozījumiem pašlaik būtu vairākuma atbalsts, un jācer, ka šīs likuma izmaiņas netiks sakabinātas kopā ar tādām, kuras nav iespējams veikt, negrozot Satversmi. Jācer, ka vairākumam deputātu pietiks atbildības sajūtas neaizstāt šodien izdarāmus darbus ar diskusijām par rītdien vēlamajiem.

Šie grozījumi Vēlēšanu likumā ir tik vienkārši un, ņemot vērā līdzšinējo vēlēšanu pieredzi, tik acīmredzami nepieciešami, ka nopietnus iebildumus pret tiem ir grūti sameklēt. Taču maināmais princips — ka partijas savu vēlēšanu sarakstu galvgalī visos apgabalos saliek vienus un tos pašus populārus cilvēkus, kuri līdz ar to ievelk Saeimā mazpazīstamu un bieži vien pat ļoti nepopulāru cilvēku pelēko masu, — ir bijis visu politisko partiju priekšvēlēšanu taktikas stūrakmens, kas valdošajām partijām palīdzējis nodrošināt paklausīgu deputātu pārstāvniecību Saeimā. Tāpēc šie grozījumi likumā, lai arī tehniski vienkārši un juridiski korekti, sarežģītu dzīvi partiju vadoņiem un īpašniekiem.

Vēlēšanu sarakstos vajadzētu, rupji lēšot, piecreiz vairāk tādu kandidātu, par kuriem vēlētāji būtu ar mieru balsot. Katrā vēlēšanu apgabalā partijas saraksta galvgalī vajadzētu citus, pirmām kārtām tieši šajā apgabalā cienītus cilvēkus ar labām izredzēm tikt ievēlētiem, un tas stiprinātu arī deputātu saiti ar saviem vēlētājiem reģionos. Šādas izmaiņas, no vienas puses, prasītu lielāku partiju iekšējo demokrātiju un konkurenci, kas ļautu izvirzīties līderos spējīgākajiem, nevis partijas kases turētājiem paklausīgākajiem. No otras puses — šādu personību īpatsvara pieaugums Saeimā partiju vadoņiem un viņu "pelēkajiem kardināliem" apgrūtinātu manipulāciju un diktāta iespējas šaurai cilvēku grupai nepieciešamu lēmumu panākšanai.

Kompetentāka, atbildīgāka Saeima, demokrātiskākas partijas, kvalitatīvāki lēmumi — tieši tas ir šo grozījumu mērķis, kas vairotu sabiedrības uzticēšanos politiskajām partijām, Saeimai un valsts varai kopumā. Kas pret to varētu iebilst?

Juridiskajā komisijā pret to iebilda — balsoja pret vai atturējās — LPP/LC, TB/LNNK un PCTVL pārstāvji. "Mācītāju" pārstāve Inese Šlesere paskaidroja, ka partija par savu nostāju vēl neesot vienojusies savā iekšienē. Tas ir acīmredzami, ka viņas vīram Aināram trūkst iekšējās vienotības par to, kā saglabāties pie siles — grūti iedomāties, ko dižais gāzes spiedējs sagrabinātu no savas partijas ģimenes vienam vēlēšanu sarakstam, kur nu vēl pieciem. Arī PCTVL tā būtu problēma.

Taču šādas pārmaiņu grūtības būtu faktiski jebkurai partijai, vienīgi ticamus argumentus pret sistēmas maiņu nav viegli piemeklēt, kā to ar savējiem parādīja TB/LNNK pārstāvis komisijā Dzintars Rasnačs — ka sākšoties "vēlētāju migrācija", proti, vēlētājus, kuri gribēšot nobalsot par sev vēlamo kandidātu, ar autobusiem vedīšot no Rīgas uz Zemgali un "sāks barot ar šņabi, maizītēm un banāniem". Tas gan labi raksturo Rasnača priekšstatu par vēlētāju vajadzībām, taču, pat ja viņš tiešām plānotu tā darīt, iespaids uz vēlēšanu iznākumu, aizvedot ar savu autobusu pulciņu vēlētāju pie tiem tīkamās "lokomotīves", būtu nesamērojams ar pašreizējo, kad tās pašas "lokomotīves" tiek aizbrauktas pie vēlētājiem visos apgabalos. (Tāpēc arī priekšlikums noteikt, ka hipotētiskās vēlētāju migrācijas novēršanai vajadzētu atļaut balsot tikai savā iecirknī, ir nesamērīgs — tas tikai samazinātu vēlētāju aktivitāti.)

Gan minētie iebildēji, gan Saskaņas centrs (daļēji arī Tautas partija, kas, šķiet, arī nav īsti vienojusies savā iekšienē) uzskata, ka vislabāk būtu noteikt visu Latviju par vienu vēlēšanu apgabalu. Vai pat pāriet no pašreizējās proporcionālās uz mažoritāro vai vismaz jaukto vēlēšanu sistēmu. Taču pāriešanai no pieciem uz vienu apgabalu būtu jāmaina Satversme, bet proporcionālās vēlēšanu sistēmas nomaiņai uz mažoritāro izmaiņas Satversmē būtu vēl arī jāapstiprina tautas nobalsošanā. Tas nav izdarāms ne līdz marta beigām, ko prezidents Valdis Zatlers noteicis kā termiņu uzdevumu izpildei, ne līdz pirmstermiņa vēlēšanām, ja tādas notiktu, un neattiektos arī uz nākamajām kārtējām vēlēšanām, ja ārkārtas vēlēšanas tomēr nenotiktu.

Toties grozījumi Vēlēšanu likumā izdarāmi vienkārši trijos lasījumos un stātos spēkā uzreiz, līdzko prezidents būtu tos izsludinājis. Vai un kā tālāk uzlabot vēlēšanu sistēmu, būtu jau nākamais diskusiju posms. Taču pamatot iebildumus pret konkrētajām Vēlēšanu likuma izmaiņām ar vēlmi pārveidot visu vēlēšanu sistēmu ir tas pats, kas atteikties sakopt savu mājokli, atrunājoties ar to, ka nepatīk tā plānojums. Jāizdara tas, ko var izdarīt jau tagad. Vēlēšanu sistēmas kopējā arhitektūra netraucē Saeimas sekmīgi sāktajai šīs sistēmas sakopšanai.

 

Saeimas vēlēšanās deputāta kandidātu varēs pieteikt tikai vienā vēlēšanu apgabalā

LETA  01/29/09 Saeimas vēlēšanās vienu un to pašu deputāta amata kandidātu varēs pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā un vienā vēlēšanu apgabalā, šādu "Jaunā laika" (JL) Saeimas frakcijas priekšlikumu grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā šodien atbalstīja parlaments.

Šo JL priekšlikumu šodien debatēs apšaubīja vairāki deputāti, tomēr balsojumā pret to izteicās tikai 11 "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) un "Saskaņas centra" deputāti.

Pieņemot grozījumus, nākamajās Saeimas vēlēšanās būs tiesības balsot arī personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās. Tiesības vēlēt būs liegtas tikai personām, kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcībnespējīgām.

Saeima neatbalstīja apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumu aizliegt Saeimas vēlēšanām pieteikt kandidātus, kuri neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai.

Netika atbalstīti arī kreisās opozīcijas priekšlikumi svītrot no likuma aizliegumu kandidēt Saeimas vēlēšanās bijušajiem čekistiem, personām, kuras turpināja darboties Komunistiskajā partijā pēc 1991.gada 13.janvāra un bija citu pretvalstisku organizāciju biedri, kuru darbība Latvijā ir aizliegta ar likumu.

LETA jau ziņoja, ka prasība izslēgt Saeimas vēlēšanu likumā tā dēvēto lokomotīvju principu ir viena no Valsts prezidenta Valda Zatlera izvirzītajām prasībām parlamentam.

 

Viedoklis: Pašreizējais Vēlēšanu likums ir amorāls!

Klementijs Rancāns, jurists 02/01/09 Pieskaršos tikai atsevišķām pašreizējā Vēlēšanu likuma ačgārnībām, jo šī tēma ir kļuvusi tēma nr. 2. Pirmajā vietā ir Saeimas atlaišana un Satversmes grozījumi. Daudzi jo daudzi aicina mainīt vēlēšanu likumu, kas it kā došot iespējas ievēlēt kristāltīrus, jaunus un labus deputātus.

Protams, vēlēšanu likumam ir milzīga nozīme, ja tajā tiks novērstas esošās viltības un iespējas krāpt vēlētājus, ja likums nebūs jālasa starp rindām un to varēs saprast katrs vēlētājs, kaut gan svarīgākais ir dot tiesības neveiksmīgi ievēlēto Saeimu mainīt.

Tomēr nav ne mazākās pārliecības, ka esošā Saeima grozīs un pieņems tādu Vēlēšanu likumu, kādu vēlas tauta, tādēļ uzskatu, ka visas pūles ir jāvelta tam, lai izsludinātu ārkārtas Saeimas vēlēšanas, vēlētājiem izskaidrotu esošā likuma viltības, lai visās vēlēšanu komisijās Latvijā izveidotu paralēlu balsu skaitīšanas sabiedrisko komisiju un ievēlētu godprātīgāku un darbīgāku Saeimu, kas pieņems jaunu Vēlēšanu likumu, grozīs Satversmi un dos iespēju tautai atlaist Saeimu utt.

Pašlaik vai katrs otrais izvirza dilemmu – ko likt vietā, ja atlaidīs Saeimu. Jāatzīst, ka attīrīt personības kristāltīrajās un meklēt kaut kādas mistiskas, gados jaunas vai sabiedrībā spilgtas personības, populārus cilvēkus, pilnīgi citus cilvēkus ir ļoti apšaubāma nodarbe.

Populāri un godīgi cilvēki ir tepat tuvumā, visapkārt. Tāpat ļoti daudzi ir labi pazīstami cilvēki, kuri pašlaik nevēlas izbaudīt to zemisko attieksmi un nomelnošanu, kas tiek vērsta pret katru, kurš mēģina kritizēt valdošo varu vai iet politikā. Kā tik kāds parādās sabiedrībā un izsakās pret esošo koalīcijas varu, tā tūlīt pār viņa personību tiek gāzta gūzma dubļu vai vienkārši lamas, kā jaunvārds „nelietis“, vai pārmet, ka raujas pie siles. Normālam cilvēkam kļūst kauns, jo viņš grib iet politikā, lai veidotu labāku valsts varu, bet viņam pārmet tieksmi it kā uz alkatību, uz savtīgām interesēm.

Viena daļa grib meklēt kādu vienu vadoni, Kārli Ulmani, kurš vestu tautu stikla kalnā. Vairums teiks, ka šodien tas neder! Ko tad mēs gribam? Un tādējādi, it kā aicinot meklēt citus un/vai vadoņus, samērā daudzi ir ieciklējušies, uzrāvušies uz himnas - nav ko likt vietā. Aplamības, ka no 2 miljoniem tautas nevar atrast un ievēlēt nākamo Saeimas sastāvu. Ar to faktiski notiek iegalvošana un vedināšana uz domu, lai paliek vecie vēži.

Ja ņem vērā, ka nav ko likt vietā, atliek domāt, ka šīs varas pārstāvji ir vienīgie un mūžīgie valdnieki, darītāji, visi citi populisti. Tā ir tautas pašapziņas nomākšana, nekas vairāk.

Jaunie cilvēki, manā skatījumā, ir jāmeklē citās partijās, kuras atrodas zem koalīcijas padomes strīpas, kā SCP, PS, JL un daudzas citas partijas. Arī šo partiju noliegšana mūs ieved zem tās pašas himnas, ka nav ko likt vietā. Nemetīsim viņus zemē un nemeklēsim kristāltīros, jo tādi, iespējams, vēl nav dzimuši.

Pašlaik, lai uzturētu minēto mītu, ka nav ko likt vietā, visi jaunie slikti, ir parādījusies jauna polittehnoloģija – kritizēt varu, parādīt, ka mēs esam savējie, bet beigās it kā nemanot savējie nomelno savējo personības, sakot, ka ar tiem jaunajiem gan kopā iet nevar, tie būs vēl ļaunāki, jaunpienācēji ir populisti un citādi, proti, tiek iegalvots zemapziņā (25. kadra efekts), ka jāizvēlas mazākais ļaunums no diviem – balsojiet par vecajiem, tiem pašiem. Un jau 16 gadus balsojām par tiem pašiem, kuri mūs ieveduši postā.

Kāds komentētājs internetā raksta, citēju: Es nebalsošu ne par vienu no partijām, ne par vienu, kurā būs kāds no līdzšinējo partiju darboņiem, arī bijušais. Jānāk pilnīgi CITIEM CILVĒKIEM!! Bet līdzšinējie gesheft meister ir jātiesā!“

Bet kā virs horizonta parādās pavisam citi cilvēki, partijas, kas grib iet politikā, tā diendienā, dažreiz pat no nevainojamu, normālu cilvēku mutes, tiek skandināts mīts, ka nav par ko balsot, nav ko likt vietā, tie ir populisti, un daudzi vēlētāji apjūk savā izvēlē.

Neiet balsot - tas ir strupceļš, vēlētāja visbīstamākā rīcība. Ja gribi realizēt savas kā vēlētāja vienīgās tiesības, ko sauc par iespēju vai demokrātiju, jācenšas mainīt varu, nedrīkst varai ļaut iesūnot.

Šajā gadījumā, manuprāt, ir vienīgā izeja balsot par partijām, kuras nav bijušas pie varas. Pilnīgs absurds ir Vinetas Muižnieces (TP) apgalvojums, ka Saeimas vēlēšanas jārīko tūlīt un jāatjauno vēlētāju uzticība. Kā var runāt par uzticības atjaunošanu koalīcijas bloka partijām, kuras ir bankrotējušas un valsti novedušas postā un nabadzībā! Ar pārbalsošanu? Man gribas jautāt, kā šai k-dzei nav kauna un goda? Lai iegūtu varas uzticību, Saeima un valdība pilnībā jānomaina..

Manuprāt, Tautas partija ir izdomājusi triku ar steigu izvilkt no aizkrāsnes un likt priekšā vēlētājiem kādu savu vadoni, ierindas biedru vai pāratjaunot rindas ar piepirktām jaunām sejām.

Jāapzinās, ka balsošana notiek par partijām, nevis personībām. Katrā jaunā partijā, kas piedalās vēlēšanās, ir atlasīta pietiekami stipra, zinoša piedāvāto deputāta kandidātu grupa.

Svarīgākais – mainīt varas partijas pret citām. Lai to izdarītu, ir jārisina Vēlēšanu likuma maiņa, bet, ja būs jābalso pēc vecā vēlēšanu likuma, kas, visdrīzāk, arī notiks, tad ļoti pamatīgi vēlētājiem jāizskaidro Vēlēšanu likuma maldinošās pozīcijas un jānodrošina balsu dubultā skaitīšana.

Pirmais. Viena no visnekrietnākajām tagadējā Vēlēšanu likuma pazīmēm ir Vēlēšanu likuma - PLUSU(+) likšana vai – svītrošana (-).

Elementāra juridiskā ētika paredz, ka vēlēšanu sistēmā, kas organizēta balsošanai par kolektīvo deputātu kandidātu sarakstu, par partijām, nav tiesiski jaukt kopā ar individuālās deputātu kandidātu izvēles balsošanas principu, tas ir, ar balsošanas sistēmu par personālijām.

Šis partiju atlases principa sajaukums ar individuālās atlases principu, kas ir ielikts likumā, manā skatījumā, kvalificējams kā politiska krāpšana, kā politiska afēra, kas nelikumīgi ierobežo vēlētāju gribas izpausmi, neapzināti ievilina nobalsot par partiju, kuru vēlētājs nav gribējis redzēt Saeimā un valdībā.

Ja vēlētājs nezina, par ko balsot, bet piedalās un tad spriež - izbalsošu to Ingrīdu, to batjku un vēl kādu, bet patiesībā aiz neizpratnes nobalso par to partiju, par kuru negribēja balsot.. Likumā nedrīkst būt iestrādāta viltība, maldināšana.

Uzskatāms, ka vēlēšanās PLUSU likšana un SVĪTROŠANA deputātu kandidātu sarakstā ir ļoti rafinēta pašreizējā vēlēšanu likuma afēra? Paskaidrošu tuvāk, kādēļ tāds bargs secinājums.

Cik esmu runājis ar daudziem paziņām, sapulcēs, vai visi kliedz vienā balsī - ko tu, tas ir vajadzīgs, tā ir iespēja izsvītrot sliktos, tad jau vispār nav jāiet balsot.

Esmu šokā - cik dziļi mēs pakļauti tā saucamajam zemapziņā iepotētajam "25 KADRA" efektam, ka nesaprotam ļoti vienkāršu lietu - MUMS IR BALSOŠANA par PARTIJĀM, nevis PAR PERSONĀM. Sajaucot likumā šos abus balsošanas principus, mums nav dots saprast un atšķirt šo bīstamo balsošanas procedūru un vēlētāji neviļus tiek apkrāpti.

Diemžēl, kā redzam, to nesaprot vairākums balsotāju, nesaprot partijas, nesaprot normāli, zinoši cilvēki un šim manam viedoklim var būt pat daudz noliedzēju. Tur tā māksla, ka „noķert zivi“ var tikai tad, kad ir izvēlēta pareiza, vilinoša ēsma, un šī ēsma ir iestrādāta likumā – iespējas likt plusus vai svītrot.

Kas par lietu, ka tauta nesaprot PLUSU un MĪNUSU bīstamību? Proti, personu svītrošanas princips vēlēšanu likumā ir iestrādāts ļoti viltīgi, it kā ar lielu vajadzības pakāpi ietekmēt personas,

Vai katram liekas, ka nav slikti, ja varu kaut ko manipulēt ar sarakstiem, kādu sarakstā pabīdīt uz augšu, kādu uz leju un it kā izbalsot sliktos. Patiesība ir pavisam citur: likums ne tikai pieviļ vēlētāju, bet vēlētājam vai deputāta kandidātam rada negodīgu iespēju savtīgu interešu izpausmēm. Piemēram, deputāta kandidāts sapulcē aicina vai lūdz saviem paziņām, lai vēlēšanu listē visus, kas pirms viņa, izsvītro, bet vēl papildus viņam ieliek plusiņu, otro balsi. Rezultāts ir tāds, ka vēlāk vēlētājs jūtas zemiski apkrāpts, pauž naidīgu attieksmi pret deputātiem. Šādu apkrāpto vēlētāju ir pārāk daudz, kuri vairāk negrib uzticēties nevienai partijai. Un tad mēs velti meklējam vēlētāju uzticību, kuras sagrāvi vēlētājs ierauga jau tūlīt pēc Saeimas locekļu vārdu noteikšanas un valdības sastādīšanas, ka nav tas sastāvs, ko gribējās ieraudzīt. Starp citu, PLUSU likšanas procedūrā var saskatīt citu deputātu kandidātu diskriminācijas pazīmi.

Ja arī 80% vēlētāju zinātu, par ko balsot, viņiem būtu "SAVA PARTIJA" un svītrošanas princips viņus nepieviltu, arī tad šo partijas un personu principu sajaukšana likumā nav pieļaujama, ja to nesaprot kaut vai neliels skaits vēlētāju. Bet mēs ik uz soļa dzirdam - nezinu par ko balsot, nav par ko balsot utt. Un šo nezinīšu masa savā apjukumā iziet uz slikto svītrošanu, iekrīt, jo atdod savu balsi, savu roku velnam un pēc tam, jūtoties apkrāpti, pārsteigti par vēlēšanu rezultātu, stāsta vai katram un zīlē – balso kā gribi, Saeimā vieni un tie paši, tikai citā kulītē vai – ievēlējām jaunus, vienalga tādi paši zagļi. Patiesībā ievēlējām tās pašas partijas, kas Saeimā sēž bez noilguma un miegaini garlaikojas.

Šajā gadījumā, lai pārliecinošāk pierādītu ar skaitļiem, būtu nepieciešama vēlēšanu rezultātu izpēte. Protams, jau iepriekš apgalvoju, ka nav šaubu, ka rezultāts ir acīmredzams, ka šāda vēlēšanu principu sajaukšana ir politiska afēra, vienalga, vai tā ir iestrādāta tīšuprāt vai neapzināti, ar labu nodomu.

Piemērs. Savulaik, pirms 9. Saeimas vēlēšanām, politoloģe, cik atceros, Rasma Kārkliņa, iespējams, neapzināti un nesaprotot, ko tas nozīmē, Latvijas Radio uzrunāja vēlētājus un aicināja apmēram tā: visās partijās ir labi cilvēki, svītrojiet "sliktos", lieciet plusus labajiem (piekrītu, bet... kādēļ šie labie nemūk projām no sliktajām partijām?).

Tikko dzirdējām arī "Krustpunktā", kur Vineta Muižniece gudri māca vēlētājus un stāsta, ka it kā vēlētājiem dota iespēja izvēlēties ar plusiņiem un mīnusiem. Tie ir ļoti viltīgi, negodīgi un lieli meli. Nav divu domu, šo savu savtīgo svītrošanas ideju pirms vēlēšanām viņa paudīs visās auditorijās.

Tas ir tas pats kā varas vadoņu aicinājums: lieciet naudu "Bankā Baltija" un dabūsiet lielos procentus. Dabūjāt... krāpšanu.

Nav grūti pārliecināties, ja nedaudz padomā, ka minēto dāmu aicinājums ir kā pelei siers slazdā. (Vai nezināt, kā Ingrīda Ūdre lielījās (bija citāts LA): mani svītrojāt un ievēlējāt Saeimā ZZS, ha, ha, citādi ZZS nebūtu tikuši Saeimā. Un painteresējieties, kādus amatus ieņem šīs ūdres un batjkas, kurus izbalsoja, un kādas viņiem algas.)

Iegaumē, ka nobalsot pret kādu partiju vai izsvītrot deputātu kandidātu no saraksta likumā nav dota iespēja, jo, kā pārliecinājāmies, likums viltīgi to neļauj. Tu, balsojot it kā pret kādu personu, svītrojot to, nobalsoji par šo partiju, kurā šī persona sastāv. Nu un kas no tā slikts partijai, ja kādu no saraksta augšas pabīdīji zemāk, ka tik nobalsoji par šo partiju, kuru patiesībā tu negribēji redzēt Saeimā. Kā balsošanas nezinīti tevi netīšām ievilināja nobalsot par šīs nevēlamās partijas deputātu kandidātu arī ar paņēmienu, sarakstā viltīgi ieliekot spīdekli, kā Raimondu Paulu vai kādu citu pazīstamu un cienījamu cilvēku.

PRET kādu partiju var nobalsot netiešā veidā, tikai balsojot par citu partiju, kurā nav Saeimā aizgulējušos bijušo deputātu.

Ir jājautā, atvainojiet, vai mums nepielec, ka, kuras partijas listi iemeti urnā, par to partiju esi nobalsojis? Tādēļ vispirms nepieciešams izvēlēties partiju par kuru balsot, tikai tad skatīties, kādi cilvēki ir tās sarakstā..

Piemēram, 51% vēlētāju nobalsoja par kādu vienu partiju un visi vēlētāji visus deputātu kandidātus pēc kārtas izsvītroja un urnā iemeta šīs visu izsvītroto deputātu kandidātu partijas listi: un visi izsvītrotie būs ievēlēti Saeimā, saņems 51% deputātu vietu. Liekas pilnīgu neticami, jo mēs taču visus izsvītrojām, bet fakts uz vietas – atkal Saeimā tie paši. Tādējādi nav šaubu, ka šie apstākļi likumā ir politiska afēra.

Vai ir jēga deputāta kandidātu svītrošanai, jo tik un tā valdīs šī partija, kuras kandidātus nežēlīgi svītroji, it kā vēlēdamies izbalsot vai nobalsot pret? Izbalsotos kandidātus iecels partijas parazītiskajos amatos – padomniekos vai citā augsti atalgotā amatā.

Ļoti žēl, ka mēs palaikam esam nedomājoši un nevēlamies paanalizēt, par ko un kā balsojam, kaut gan visbiežāk šādus likumā it kā netieši iestrādātos afēras momentus cilvēkiem gandrīz neiespējami uztvert, ieraudzīt. Daudzas normas ir jālasa starp rindām, tāpat kā tas, ka 100 Saeimas locekļus var ievēlēt pat tikai viens vēlētājs un vēlēšanas ir notikušas, kaut likumā tas nav minēts.

Ja jau dota iespēja svītrot, tad, vismazākais, pretī būtu bijusi nepieciešama norma, kura nosaka, ka deputāta kandidāts, kurš saņēmis vairāk par pusi svītrojumu salīdzinājumā ar kopējo pluspunktu skaitu, tiek svītrots no saraksta un deputātos netiek pielaists. Tādas normas nav. Turklāt, ja partija kopā par visiem deputātu kandidātu sarakstiem saņēmusi mazāk par 50% pozitīvo punktu, pat varbūt jāapsver, ka šī partija vispār zaudē iespējas iegūt deputātu vietas.

Tā kā nav dota iespējas izsvītrot un izslēgt no vēlēšanu listes deputāta kandidātu, šī procedūra ar (+) un (–) likšanu derētu balsošanai vienīgi partijas sapulcē, lai noteiktu deputātu kandidātu kārtas numuru sarakstā, nevis vēlēšanās.

Otrais. Nav pieļaujama vēlēšanu biļetenu tūlītēja iznīcināšana – iespējamo viltojumu slēpšana un liegšana pārskaitīt balsis. Ilgāk, iespējams, saglabājas protokoli, bet tas jau par vēlu un neradīs pārliecību.

Trešais - likumā ir jāiestrādā norma, kad, kam uz kāda pamata ir piešķiramas tiesības pārskaitīt balsis pēc biļeteniem, ja ir aizdomas par kopējo datu viltošanu.

Ceru, ka ir parādīts skaidri, ka tādā veidā labo cilvēku meklēšana ir kļūdaina vai neracionāla nodarbe, bet Vēlēšanu likuma PLUSI un MĪNUSI ir tautas krāpšana, politiska afēra.

Kā pelei siers slazdā arī ir pirms vēlēšanām aktivizētā nacionālā naida kurināšana, vēlētāju un deputātu kandidātu dalīšana pēc etniskajām pazīmēm, bet tā jau cita tēma.

Cieņā, Klementijs Rancāns, Rīga

 

 

Zemniecības likstās...

 

 

Roze nāk klajā ar lauksaimniecības stabilizācijas pasākumiem

Kristīne Šube NRA  01/27/09 Šodien zemkopības ministrs Mārtiņš Roze tikās ar lauksaimniekiem, lai iepazīstinātu ar nozares stabilizācijas pasākumiem. Ministrs tikšanās laikā skaidroja, ka Zemkopības ministrijai ir izdevies piešķirt papildus finansējumu 50 miljonu latu apjomā ES tiešo maksājumu veikšanai, bez tam uzsvēra, ka, lai nodrošinātu visu paredzēto stabilizācijas pasākumu ieviešanu vēl vērsīsies pie valdības ar prasību piešķirt 24 miljonus latu.

M. Roze informēja, ka ierosinās izmaksāt nacionālās subsīdijas gan kredītprocentu atmaksai, gan citu maksājumu veikšanai, kā arī izdos rīkojumu ar kuru tiks paplašinātas Lauku attīstības fonda kredīta garantijas iespējas lauksaimniekiem un pārstrādes uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu iegādei.

Zemkopības ministrija vērsīsies Eiropas Komisijā ar lūgumu atļaut uzsākt vienotā platību maksājuma avansa izmaksu jau no 16.oktobra, lai gan saskaņā ar tiešo maksājumu piemērošanas kārtību to uzsāk maksāt tikai no 1.decembra, nra.lv informē Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece

 

Zemnieki protestē visā Latvijā

NRA  / LETA  01/27/09 Pie Jelgavas apvedceļa šodien bija pulcējušies vairāk nekā 100 lauksaimnieki, kuri kritizē esošo lauksaimniecības politiku, novēroja portāls nra.lv. Zemnieki ar traktoriem šodien bija sabraukši arī Rīgas pievārtē, Juglā.

Zemnieki, kuri sapulcējušies, ir iekūruši ugunskuru. Viņi tur rokās plakātus "Dievs, dod mums gudrus politiķus, lai mēs izdzīvotu!", "Palīgā, Latvija mirst!". Plīvo arī trīs Latvijas karogi.

Pēc tam zemnieki ar smago tehniku devās braucienā pa Jegavas apvedceļu laiku pa laikam lietojot skaņas signālus, lai pievērstu akcijai uzmanību, kā novēroja nra.lv, brauciena laikā lielākā daļa vadītāju saprotoši izturējās pret akcijas dalībniekiem, atbildot ar transporta līdzekļu skaņas signāliem. Kārtību akcijas laikā uzraudzīja gan Valsts, gan pašvaldības policija.

Savukārt Vidzemes puses zemnieki, kas šodien pulcējās Sēnītē, ar vairākiem desmitiem traktoru bija atbraukuši līdz Rīgai un apstājušies Juglā.

"Šī protesta akcija bija brīdinājums valdībai, ka zemnieki zina, kur atrodas Rīgas centrs," sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne, liekot noprast, ka nākamajās iespējamajās protesta akcijās zemnieki ar savu tehniku varētu pulcēties arī Rīgas centrā.

Rīgas virzienā dodas arī lauksaimnieku protesta akcijas dalībnieku transporta kolonna no Bauskas.

 

Visvairāk zemnieku protestējuši Jelgavā un Aglonā

DELFI   01/27/09 Visvairāk zemnieku otrdien notikušajos lauksaimnieku protestos piedalījušies Jelgavā, Aglonā un Liepājā, portālu "Delfi" informēja Zemnieku Saeima.

Jelgavā bija sapulcējušies 400 dalībnieku, Aglonā 300, savukārt Liepājā, Talsos un Tukumā bija attiecīgi 250 cilvēku, kā arī 120 un 100 transporta vienības. Pavisam akcijas notikušas 29 Latvijas vietās.

Iespaidīgas akcijas notikušas, piemēram, Ezerē, kur zemnieki ar pašvaldības piekrišanu nobloķēja ceļu. Toties Sēnītē bija pulcējušies Rīgas lauksaimnieki, kuri ar traktoriem iebrauca Rīgā līdz Juglai. Savukārt Valmierā akcijas dalībnieki iededzināja ugunskuru, kas degs vienu nedēļu, apliecinot, ka lauksaimnieki valdības lēmumus gaidīs visu šo laiku.

Jau vēstīts, ka pirmdien sarunu laikā ar premjeru Ivaru Godmani (LPP/LC), finanšu ministru Ati Slakteri (TP), ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu (TB/LNNK) un zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, izvirzīja četras prasības. Pirmā no tām paredz kredītu pamatsummas atlikšanu uz gadu, nepasliktinot kredītlīguma nosacījumus, otrā - izmaksāt Eiropas Savienības tiešos maksājumus līdz 31. martam un izmaksāt nacionālās subsīdijas divu nedēļu laikā pēc subsīdiju nolikuma apstiprināšanas, kā arī 2,5% no valsts budžeta atvēlēšanu lauksaimniecībai, trešā - atzītām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām un zemniekiem paredzēt valsts garantētu kredītlīniju apgrozāmajiem līdzekļiem, lai kooperatīvi var norēķināties ar produkcijas piegādātājiem un zemnieki sagatavoties pavasara ražošanas sezonai, visbeidzot, ceturtā - vertikāli integrētas ražošanas ķēdes izveides veicināšanai piešķirt kredīta garantijas valsts galvojuma veidā.

 

Zemnieki draud sacelties pret ES

Imants Vīksne, NRA  01/28/09 Līdztekus saskaņotajām prasībām, ko visi Latvijas lauksaimnieki izvirza valdībai, kurzemnieki piedraud, ka paģērēs arī izstāšanos no Eiropas Savienības. "Ja nav vienādas konkurences, ir jāstājas ārā," saka Vārves pagasta zemnieks Aigo Gūtmanis. Ne par kādiem brīvā tirgus principiem neesot iespējams runāt, ja veco dalībvalstu zemnieki saņem četrkārt lielākas subsīdijas.

Uz Ventspils–Kuldīgas šosejas vakar pulcējās vairāk nekā 100 zemnieku ar traktoriem, mēsluvedējiem, lielākām un mazākām mašīnām. Zemnieku pacietības mērs esot pilns. Viņus neapmierina nedz zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, kurš sen jau aizsēdējies amatā, nedz Eiropas Savienība, kas nodarījusi Latvijai daudz vairāk ļauna nekā laba.

Piena lopkopis Kārlis Akums jau pavasarī, vērojot norises tirgū, Neatkarīgajai tālredzīgi paziņoja: "Ar Latvijas piensaimniecību notiks tas pats, kas ar cukurrūpniecību." Šobrīd svaigi slaukta piena iepirkuma cena valstī ir 15 santīmu, bet veikalā daudzkārt atšķaidīts tas maksā teju 60 santīmu, un ar katru dienu šī starpība tuvina zemniekus bankrotam. "Ja būs valstiski regulētas cenas, piensaimniecība tiks glābta. Ja cigaretēm cenu var noteikt, tad arī biezpiena sieriņam tas ir iespējams," tā vakar sprieda ventiņi. Par degvielas nokurināšanu viņi daudz nesēroja. "Šitai lietai degvielas pietiks," skaidroja Andris Krūmiņš, piebilstot, ka stratēģiskā kļūda ir pieļauta pašā sākumā: "Nevajadzēja stāties Eiropas Savienībā.

 

Bankrota priekšā nonākušajiem zemniekiem izstrādās ražošanas plānu

LETA  01/29/09 Bankrota priekšā nonākušajām zemnieku saimniecībām Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) izstrādās ražošanas plānu, lai tās varētu turpināt darbu, informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

Šodien, lai atkārtoti pārrunātu risinājumus lauksaimniekiem, kas nonākuši finansiālās grūtībās, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) tikās ar Komercbanku asociācijas vadītāju Teodoru Tverijonu, kā arī ar "SEB bankas", "Swedbankas" un "Krājbankas" pārstāvjiem.

Tikšanās laikā panākta vienošanās par sadarbības izveidi starp bankām un LLKC, kas nākamnedēļ izplatīs lauksaimniekiem veidlapas, kuras aizpildīt aicinās tos lauksaimniekus, kuriem ir finansiālas problēmas ar kredītu atmaksu.

Šīs veidlapas būs pieejamas arī LLKC mājaslapā. Pēc veidlapu aizpildīšanas sekos trīspusējā - lauksaimnieka, LLKC un bankas - sadarbība, lai rastu iespēju saimniecībai palīdzēt turpināt savu darbību. LLKC palīdzēs saimniekiem izstrādāt ražošanas plānu, lai uzņēmums varētu stabilizēt savu darbību.

Šodien pārrunāti arī jautājumi par atbalstu kredītsaistību atvieglošanai, kredītu garantijām un grūtībās nonākušo uzņēmumu restrukturizāciju, kā arī par Lauku attīstības fonda (LAF) līdzdalību valsts garantētas kredītlīnijas piešķiršanai apgrozāmajiem līdzekļiem.

Rastie risinājumi patlaban tiek iekļauti ZM gatavotajā dokumentā, ko iesniegs izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai 3.februāra Ministru kabineta sēdē.

Jau ziņots, ka patlaban finansiālās grūtībās ir nonākuši vairāki simti zemnieku saimniecību, galvenokārt lielās saimniecības, kuras ņēmušas kredītus savu saimniecību modernizācijai.

Lauksaimnieki 26.janvārī valdībai iesniedza četras prasības un deva nedēļu laika, lai pieņemtu lēmumu par šo prasību izpildi.

Lauksaimnieki prasa kredītu pamatsummas atlikšanu uz gadu, nepasliktinot kredītlīgumu nosacījumus, Eiropas Savienības (ES) tiešo maksājumu izmaksu līdz 31.martam un nacionālo subsīdiju naudas tūlītēju izmaksu divu nedēļu laikā pēc subsīdiju nolikuma apstiprināšanas, kā arī 2,5% no valsts budžeta nodrošināšanu atbalstam lauksaimniecībai.

Viņi prasa atzītām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām un zemniekiem paredzēt valsts garantētu kredītlīniju apgrozāmajiem līdzekļiem, lai kooperatīvi varētu norēķināties ar produkcijas piegādātājiem un zemnieki sagatavoties pavasara ražošanas sezonai.

Ceturtā zemnieku prasība ir vertikāli integrētās ražošanas ķēdes izveides veicināšanai piešķirt kredīta garantijas valsts galvojuma veidā piena pārstrādes uzņēmuma izveidei, kurš piederētu tikai piena ražotājiem, tā nodrošinot produktu ražošanas un realizācijas vertikālās ķēdes izveidi, kas ir vitāli nepieciešams nozares tālākai veiksmīgai attīstībai un piena produktu pievienotās vērtības palielināšanai.

Lauksaimnieku turpmākas prasības ir skaidra, stabila lauksaimniecības stratēģija, tiešo maksājumu izlīdzināšana ES valstu starpā, piena cenas regulācija - noteikt, ka piena cena veikalu plauktos nedrīkst būt vairāk kā divas reizes lielāka kā piena iepirkuma cena govju īpašniekiem.

 

Viedoklis: Steiga

Laila Pakalniņa, Diena  01/29/09 Zemnieki ir sākuši skatīt — viens, divi. Valdībai viņi tagad ir devuši vienu nedēļu laika izstrādāt konkrētus pasākumus, kā palīdzēt piena ražotājiem. Un vismaz ministrs Roze var nešaubīties, ka "septiņi" šie cilvēki tiešām teiks jau Rīgā, kad zemkopības ministrijai virsū tiks lieti, latviski izsakoties, sūdi. Taču neatkarīgi no tā, vai nākamnedēļ galvaspilsētā smirdēs, Latvija šobrīd piedzīvo "nasing spešl" politikas bankrota drāmu. Piemēram, piensaimniecība Latvijā netika nolaista pa burbuli vienā dienā vai vienā mēnesī, bet Roze ieraudzīja zemniekus tikai tad, kad viņi ar traktoriem brauca bloķēt ceļus, kas, optimistiski izsakoties, bija pārāk vēlu.

Gadiem Latvija kā bija, tā palika viena no retajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurā nepastāvēja eksporta kredītu garantiju sistēma, kas ļautu uzņēmējiem kāpināt eksporta apjomus. Valdībai bija jānoved valsts līdz situācijai, kurā bez aizlienētiem miljardiem vairs nebija iespējams izdzīvot, lai saprastu, ka pozitīvas domas par nākotni (to skaitā piensaimniecības nākotni) nebūs iespējamas bez eksporta attīstības. Proti, tagad beidzot ar apbrīnojamu novēlošanos Latvijā saprasts, ka eksporta kredītu garantiju aģentūra bija jānodibina jau vakar.

Tāpat tikai tagad un steidzami ir kļuvis nepieciešams, piemēram, Latvijas radio glābšanas plāns (un nevis tad, kad tā parāds bija vismaz uz pusi mazāks). Un ne tikai. Ļoti daudz kas no tā, ko valdība tagad sajēdz darīt steigā, bija jāizdara jau sen. Kas, visticamāk, ir pierādījums tam, ka Latvijā jau sen bija nepieciešama jauna valdība.

 

Viedoklis: Ar zemniekiem

Viktors Avotiņš, NRA  01/30/09 Arvien vairāk cilvēku ņem mutē Ļeņinu. Markss tagad esot dikti lasīts. Un Tautas fronte, maita, "sagrāva fabrikas un kolhozus". Jā, laikam tas ir dikti bēdīgi – sagraut padomju infrastruktūru, bet saglabāties kā padomju varai un lielā mērā arī kā padomju sabiedrībai.

Latvijas varas attieksme pret sabiedrību ir mats matā tāda pati kā padomju nomenklatūrai. Normāli kārtot lietas un virzīt politiku tāpat kā pirms gadiem divdesmit ir neiespējami. Tikai tad, kad pietiekami iespaidīga darba cilvēku daļa solidarizējas un sāk cīnīties, vara, ja neizdodas šos ļaudis nomākt, vai nu pozitīvi sakustas, vai tikai noimitē šādu kustību. Taču – veikalos mums lielā mērā arvien strādā divdesmitgadīgi padomju pārdevēji, bankās – jauni padomju klerki, frizētavās – padomju frizieres, skolās – padomju skolotāji, slimnīcās – padomju ārsti... Nereti – sliktāk kvalificēti. Varbūt ir mainījusies viņu attieksme pret naudu, bet ne pret varu un otru cilvēku.

Kā padomju laikā – tie dod priekšroku pastāvēšanai savās marginālās šķirbās, nevis veselīgā sabiedrībā. Kā padomju laikā tie grib nevis dabūt varu, bet dabūt no varas. Viens, ka Latvijas vara šajos pārdesmit gados pamanījusies sevi nostādīt, kā agrāk, augstāk par sabiedrību un savrup no tās. Otrs – sabiedrība nav diez ko vis mēģinājusi šo varu dabūt sev, bet, gluži otrādi, mīļuprāt pieņēmusi lietu kārtību, kad vara stāv par sevi un nost no tautas. Kā padomju laikos vara veidoja starp sevi un sabiedrību piebarotu starpslāni, kuru ar zināmu nosacītību var saukt par PSKP, tā arī tagad, lielā mērā sabiedrības paļāvības dēļ, ar varu saaudzis, starp to un sabiedrību iekārtojies politekonomisko parazītu slānis, kurš arī krīzes laikā grasās plaukt, zelt un tērēt šo valsti. Tie nav kapitālisti, cienījami brīvā tirgus cilvēki, kas paši sevi ar savu galvu un darbu dabūjuši uz augšu, tikuši bagāti. Tie ir pašmāju vai importēti parazīti, kuru labums nācis ne no viņu spējām, bet no šīs valsts tērēšanas. Politika tos apgādā, vara strādā šim parazītu, nevis valsts veidotāju slānim. Paldies Dievam, ka sabiedrībai no šādas lietu kārtības sāk kļūt nelabi. Paldies Dievam, ja tukšie maki kalpos kā acu atvēršanas līdzeklis.

Vara, kuras pienākums starp citiem galveniem darbiem bija veicināt valsti un sabiedrību stabilizējoša vidusslāņa veidošanos, uzskatījusi to par sev dārgu un neizdevīgu prieku. Vidusslānis manā uztverē ir tas ļaužu kopums, kuriem šī valsts ir nepieciešama un kuriem tajā ir ko zaudēt. Tiem, kuri var sevi, savu naudu, darbu un mantu viegli izvietot jebkurā citā vietā, šī valsts nav vajadzīga. Manā uztverē valsts un privātā sektorā strādājošie, kurus vēl pirms dažiem gadu desmitiem bija pieņemts uzskatīt par vidusslāņa ruporiem, ir divdesmit gados no šīs misijas atkrituši uz leju. Skolotāji, ārsti, kultūras darbinieki, radošie censoņi... Var saprast, ka tie lielā mērā kā bijuši, tā palikuši atkarīgi cilvēki. No varas stulbiem priekšrakstiem, no darba devēju patvaļas, no fondu dotācijām... Sava garīgā komforta un pašapmiera labad tiem ērti identificēt valsti ar varu. Lamāt varu, gandrīz neko neinvestējot valstī, proti – neuzstājoties kā to stabilizējošam slānim. Mazie un vidējie uzņēmēji tāpat nav spējuši kā kopums pacelties pāri savām merkantilām problēmām, lai arī kā viens no valsts stabilitātes pamatgarantiem, manuprāt, ir varas politikas ļoti apieti.

Tā nu man iznāk, ka daudzmaz solidārā līmenī šo valsti kā valsti vajag vai vienīgi zemniekiem. Te nav runa par latifundistiem, kuru biznesa veiksmes pamatā tikušas un tiek kultivētas nevis tīrumos, bet politikas aizkulisēs. Te ir runa par zemniekiem. Turklāt tas, ka viņiem vēl vajag valsti, izriet nevis no partijiskas patētikas, bet no viņu darba jēgas. Jā, arī viņi tāpat kā citi prasa sev konkrētas lietas: situācijai atbilstošu kredītpolitiku, iepirkuma politiku, spēju pašiem ietekmēt ražošanas ķēdi u.tml. Taču – viņi vairāk par citiem šķiet sapratuši, ka – varbūt var kaut ko izprasīt kādam īsam laikam, bet, ja nebūs viņiem pievērstas (valsts) politikas, tad viņu bērniem kā viņu darba turpinātājiem tāpat nākotnes nebūs. Tāpēc dažādu zemnieku grupu prasību spektrs ir visai plašs: no kredītu garantijām līdz mažoritārai vēlēšanu sistēmai.

Ko ar to gribu teikt? To, ka zemnieku prasības šobrīd ir visvairāk jutīgas arī pret citu slāņu prasībām. Tās vairāk nekā citiem skar vispārējo politiku, varas stilu principā, nevis tikai attieksmē pret zemniekiem pašiem. Tāpēc man šķiet, ka zemnieki ir sagatavojuši plašāku solidarizēšanās bāzi nekā citi. Turklāt tie nav tik lēni un abstrakti kā sabiedrību it kā saprotošās partijas, kuras pirmām kārtām tomēr domā ne par valsti, bet par sevi valstī. Tāpēc man šķiet, ka tieši zemnieki šobrīd ir tas pamats, ar kuru sākt solidarizēties visiem citiem. Skolotājiem, mediķiem, kultūras censoņiem... Ja zemnieki piepildīs Rīgu, tad līdz ar zemniekiem tā jāpiepilda visiem citiem. Bez īpašiem ielūgumiem un aicinājumiem.

Te ir vēl viens aspekts. Zemniekiem, izrādās, ir rīki, ko valdīšana ierauga. Kamēr zemnieki mēģināja savas bažas valdīšanai likt uz papīra, skaidrot uz pirkstiem vai pat izlaistīt pa kanniņām Doma laukumā, tikmēr valdīšana tēloja vājdzirdīgo un aklo. Bet, kā tik uz ceļiem vai pilsētu tuvumā pietiekamā skaitā parādījās iespaidīga tehnika, valdība to uzreiz pazina no satiksmes ministra reklāmas plakātiem. Nu tā vismaz izrāda, ka vēlētos pakustēt dažus soļus uz zemnieku pusi. Protams, var mediķi, piemēram, savākt tūkstoš gultu uz ritentiņiem, salikt iekšā slimniekus ar visām sistēmām, pieaicināt ātros ar sirēnām un aizripināties kaut vai no 1. slimnīcas līdz Saeimai. Tas arī būs iespaidīgi. Tomēr man šķiet, ka atsevišķo izrāžu laiks paiet. Tām jākļūst solidārām. Un sākt šo solidarizāciju var kopā ar zemniekiem.

 

Godmanis: Valdība rīt apstiprinās Ls 17 miljonu atbalsta sniegšanu lauksaimniekiem

LETA  02/02/09 Valdība rītdienas, 3.februāra, sēdē apstiprinās 17 miljonu latu atbalsta sniegšanu lauksaimniekiem, sola premjers Ivars Godmanis (LPP/LC).

Ministru prezidenta preses sekretārs Edgars Vaikulis informēja, ka valdība šodien konceptuāli atbalstījusi Zemkopības ministrijas sagatavotos priekšlikumus piena nozares situācijas stabilizēšanai, kā arī uzdevusi iesniegt nepieciešamo lēmumprojektu apstiprināšanai rītdienas Ministru kabineta sēdē.

Paredzēts, ka 17 miljoni latu tiks novirzīti VAS "Lauku attīstības fonds" pamatkapitāla palielināšanai, lai nodrošinātu garantijas apjoma palielināšanu kredītu garantijām, investīciju un citu attīstību pasākumu ieviešanai piena lopkopības nozarē.

Pēc premjera teiktā, valdība lauksaimnieku atbalstam varētu novirzīt septiņus miljonus latu no privatizācijas fonda līdzekļiem, kā arī desmit miljonus latu no VAS "Latvijas valsts mežu" peļņas, kas uzņēmumam gan nākamgad būtu jāatdod, neprasot iemaksāt budžetā tik lielu dividenžu daļu.

Tāpat plānots ieviest eksporta kredītu apdrošināšanas sistēmu piena pārstrādes uzņēmumiem.

Godmanis norāda, ka tas ļaus vismaz īstermiņā pasargāt piensaimniecības nozari Latvijā. Valdībai piešķirtie 17 miljoni latu kredītu garantijām ļaus vismaz uz gadu atlikt kredītu pamatsummas atmaksu kopumā 85 miljonu latu apmērā tām zemnieku saimniecībām, kas ir ņēmušas kredītus.

"Šajos saspringtajos budžeta apstākļos, kad naudas trūkst daudzu nozaru atbalstam, mēs atrodam iespēju sniegt atbalstu piensaimniecībai, jo tā ir atšķirīga ar to, ka govis, kas dod pienu, nevar uz brīdi izslēgt, aizslēgt vai apturēt, gaidot, kad būs izdevīgāka tirgus konjunktūra," valdības lēmumu pamatojis Godmanis.

"Pēc būtības, valdības lēmums nozīmē, ka atņemam naudu citām nozarēm, lai atbalstītu piensaimniecības nozari. Tāpēc mani šokē bezatbildīgie un klaji melīgie apgalvojumi, ka valdības lēmums ir bijis pret zemniekiem noraidošs," akcentē premjers.

Kā ziņots, šodien notikušās valdības sarunās ar zemniekiem nekādi lēmumi netika pieņemti.

Pēc aptuveni trīs stundu ilgās Ministru kabineta ārkārtas sēdes zemnieki ļoti neapmierināti pameta valdības sēdes telpas, paužot savu neapmierinātību ar Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto dokumentu un izniekoto laiku.

Kāds sanāksmes dalībnieks skaļi izkliedza savu protestu, paziņojot, ka šai valdībai rūp tikai bankas, vairāku lauksaimnieču acīs bija redzamas asaras.

Rīt, 3.februārī, zemnieki no visas Latvijas brauks uz Rīgu protestēt pret valdības nespēju sniegt atbalstu lauksaimniekiem, šodien nolēma Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padome (LOSP).

LOSP un citas zemnieku organizācijas arī pieprasa zemkopības ministra Mārtiņa Rozes (ZZS) demisiju.

 

Roze: Es no zemniekiem nebaidos

Kristīne Šube, NRA  02/03/09 Šodien protesta akcijā pie Zemkopības ministrijas piedalījās galvenokārt Limbažu rajona lauksaimnieki, kuri ar stingru nostāju paziņoja - no ministrijas prom neiesim, kamēr netiks panākti rezultāti.

Lauksaimnieki uz tehnikas bija salikuši vienotu uzrakstu „Es par Latvijas lauksaimniecību”, rokās ņemot baltus ziedu pušķus ar melnām lentēm, lai pasniegtu zemkopības ministram Mārtiņam Roze, ar domu, ka ministra laiks ir pagājis un ir nepieciešama viņa demisija.

Sašutuši par to, ka policija nobloķējusi Citadeles ielu, un arī ministrs nenāk ar viņiem tikties, zemnieki devās iekšā Zemkopības ministrijā un gaidīja ministru tur. Cilvēkiem pulcējoties ministrijā, tās darbinieki paziņoja, ka Rozi vajadzēs uzgaidīt, jo notiek pārrunas ar pieciem lauksaimniekiem, neizpaužot sīkāku informāciju.

Kad pārrunas beidzās, ministrs Roze, izejot pie zemniekiem, izklāstīja, ka no lauksaimniekiem nebaidās, un ar savu klātbūtni to apliecinot. Ministrs paziņoja, ka lauksaimniecības nozarei Zemkopības ministrija, Latvijas valsts meži, kā arī privatizācijas fonds ir atvēlējuši 22 miljonu latu, kuri tiks sadalīti Lauku atbalsta fonda apgrozāmajiem līdzekļiem.

Ministrs arī uzsvēra valdības sēdē tiks apstiprināts subsīdiju nolikums, kurš paredzēs, o, ka nauda nonāks zemnieku kontos līdz marta sākumam, kā arī notiks pārrunas ar bankām, lai virzītu sarunas par kredītmaksājumu atlikšanu uz gadu.

Kad Roze bija beidzis savu paziņojumu, sāka izteikties zemnieki, kuri uzdeva konkrētus jautājumus, uz kuriem diemžēl ministrs neatbildēja un devās uz valdības sēdi, informējot protestētājus par to, ka atgriezīsies un informēs par pieņemtajiem lēmumiem.

Zemnieku saimniecības „Tujsmuiža” īpašniece Kristīne Mauliņa Rīgā ieradās 5.00 un ir sagatavojusies palikt neskaitāmas naktis, ja netiks pieņemti konkrēti lēmumi.: „Iemesls tam, kāpēc mēs esam ieradušies Rīgā ir jau daudzreiz pārrunātās problēmas ar neizmaksātajām subsīdijām, kā arī nespēju nomaksāt kredītus. Tas nav normāli un ir amorāli.”

Graudkopības saimniecības „Vīganti” pārstāvji atzīst, ka vēl nav izjutuši lauksaimniecības nozares krīzi, bet ir atbraukuši, lai saņemtu informāciju par to, kad saņems vēl no pagājušā gada neizmaksāto Eiropas naudu. Saimniecība uzsver, ka baidās no pļaujas sezonas, jo graudu cenu likme ir nenoteikta un neparedzama.

Daudzas zemnieki žurnālistiem nevēlējās atklāt savus vārdus, jo baidās no tā, ka pēc neilga laika policijai sāks uzmeklēt visus protestētājus, uzsākot kriminālprocesu par dalību akcijā.

 

Zemkopības ministrs beidzot demisionē

LETA  02/03/09 Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) telefoniski biedrībai "Zemnieku saeima" ir paziņojis, ka atkāpjas no amata. Oficiāli ministrs par demisiju paziņos šovakar ar masu mediju starpniecību.

"Esam panākuši savu, tagad varam doties mājās," nra.lv atzina biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Viņš atgādināja, ka zemnieku prasība šodien bija Rozes demisija.

"Zemnieku saeimas" vadītājs uzskata, ka nākamo ministru gaida ļoti smags darbs, šim cilvēkam būs "jāsaredz" visas nozarēs esošās problēmas.

Savukārt Ministru kabinetā, kur joprojān turpinās valdības sēde, valdīja neizpratne par šo jaunumu, jo ne ministri, ne premjers Ivars Godmanis nebija saņēmuši oficiālas ziņas par Rozes atkāpšanos. Vairāki nra.lv aptaujātie ministri raustīja plecus, un teica, ka neko par zemkopības ministra demisiju nezina, bet citi šo jaunumu bija uzzinājuši interneta portālos.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis nra.lv atzina, ka Rozes lēmumu ietekmējuši šīs dienas notikumi, zemnieku protesti, ceļu bloķēšana un akcija ar beigtajām govju galvās. Vēl dienas vidū Brigmanis ar pārliecību sācīja, ka Roze jāatkāpjas, taču jau vakarā ZZS līderis mainīja domas, un atzina, ka zemkopības ministrs pieņēmis pareizu lēmumu.

ZSS šobrīd vēl nav padomā jauna ministra kandidatūra, tomēr Brigmanis norāda, ka jaunajam ministram vispirms noteikti jāiegūst zemnieku atbalsts.

"Zemnieku saeimai" ir ziņas, ka pie Zemkopības ministrijas (ZM) ir ieradušies ne tikai cilvēki, kuri sevi var saukt par lauksaimniekiem, bet arī provokatori. Viņš aicina zemniekus pārtraukt protesta akciju - cilvēkus, kuri atrodas uz Rīgas apvedceļiem un apkārtnē, nobraukt malā un netraucēt satiksmi vai doties mājās, savukārt tos, kuri ir pie ZM ēkas, pamazām izklīst.

 

Roze ar žurnālistiem nerunā, steidz uz televīziju

Diena  02/03/09 Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) izskrēja no valdības sēžu zāles, pagrūžot malā tur sapulcējušoes žurnālistus, un aizskrēja pa trepēm, nesniedzot nekādus komentārus un neatbildot uz jautājumiem, vai ir izlēmis atkāpties. Skrienot lejā pa trepēm un pametot valdības ēku, M.Roze tikai attrauca, ka dodas uz sabiedrisko televīziju, kur arī sniegs informāciju.  Valdības sēde vēl turpinās.  M.Rozem paredzēta piedalīšanās LTV raidījumā "100.pants".

Kā jau ziņots, zemkopības ministrs zemniekiem solījis atkāpties no amata, Dienai apstiprināja Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. To viņš esot teicis vairākiem lauksaimniekiem, un šāda informācija nākusi arī no Zemkopības ministrijas pārstāvju puses.

Pats M.Roze to Dienai neapstiprināja, bet arī nenoliedza, ar īsziņas starpniecību norādot, ka viedokli par situāciju paudīs vēlāk šovakar.

Lauksaimnieku organizācija iesaka protesta akcijas dalībniekiem lēnām atstāt galvaspilsētu un doties uz mājām.

Premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis, iznācis no valdības slēgtās sēdes, stāstīja, ka nav iesnieguma par zemkopības ministra M.Rozes demisiju. Viņš teica: “Premjers nesērfo internetā un nav saņēmis iesniegumu par demisiju.” Līdz ar to pagaidām, kamēr vēl notiek valdības sēde, nekādi komentāri par to nebūs. Viņš norādīja, ka zemkopības ministrs vēl aizvien sēž savā krēslā.

 

Intervija ar Juri Lazdiņu: "Maskava mūs apēd 15 minūtēs"

Elita Veidemane, NRA  02/05/09 Liellauksaimnieka Jura Lazdiņa telefons zemnieku protestu dienā līdz pusdienlaikam paspējis izlādēties jau trīs reizes – viņam cilvēki zvana nemitīgi, un arī viņš kādam zvana. "Kas noticis?" viņš kārtējo reizi paceļ klausuli. "Nelaiž bēru procesiju ar traktoriem? Brauciet ar vieglajiem!" viņš nokomandē un pārstellē tālruni uz režīmu Sapulce. Nu varam runāt.

Juris Lazdiņš ir Zemnieku saeimas līderis, viens no zemnieku protestu organizētājiem un koordinētājiem, savukārt bēru procesija nav kāda dārgā nelaiķa izvadīšana, bet gan zemnieku sarūpēts zārks ar trim nodīrātām govju galvām, ko simboliski novietos uz Ministru kabineta kāpnēm, atvadoties no, zemniekuprāt, neizdarīgā zemkopības ministra Mārtiņa Rozes.

– Lai visiem pilsētniekiem būtu skaidrs – pret ko tad īsti protestējāt?

– Protests bija pret to, ka pēdējos desmit gados situācija lauksaimniecībā visu laiku ir bijusi nestabila. Lauksaimniecības sektorā mūsu valstī nekad nav bijis ilgtermiņa programmas. Atsauksim atmiņā kaut vai to, ka dažādi konsultanti, tajā skaitā arī ministri, ir devuši zīmes, ka piens būs topprodukts, sak – lauksaimnieki, tā ir jūsu iespēja, attīstiet fermas, pērciet govis, palieliniet izslaukumus! Tie bija saukļi, kuros lauksaimnieki ieklausījās. Un šobrīd mēs esam tādā situācijā, ka šo produktu mums nav kur likt. Tuvākajās dienās daļu piena mēs, iespējams, būsim spiesti liet grāvī. Tagad saražojam pienu vairāk, nekā spējam patērēt, katru dienu no Latvijas ārā jāizved ap 300 tonnām piena. Lai kā arī runātu mūsu pārstrādes uzņēmumi, to efektivitāte ir uz nulles līmeņa. Lai arī ko runātu Fogeļa kungs (a/s Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs – E. V.) un Uščas kungs (Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības bijušais priekšsēdētājs – E. V.), ja mūsu valstī ir lētākā izejviela Eiropas Savienībā un mūsu pārstrādes uzņēmumi nespēj saražot konkurētspējīgu produktu, tas neliecina par to, ka piensaimnieki ražotu dārgu izejvielu. Savu negatīvo artavu pielika arī pasaules ekonomiskā krīze. Samazinājās piena pulvera un citu piena produktu patēriņš visā pasaulē, sevišķi Āzijā, un nu mēs esam situācijā, kad jāizšķiras – būt vai nebūt piena lopkopībai Latvijā? Īstermiņā mēs izvirzījām četras prasības, kaut arī sākotnēji to bija vairāk nekā divdesmit. Vairākas ir saistītas ar esošo un piešķirto naudu izmaksu. Ar to mēs varam panākt, ka piena nozarē strādājošo paliks pēc iespējas vairāk, taču ne visi, kas līdz šim tajā darbojušies.

– Ir zināms, ka Latvijas lauksaimnieki saņem vismazākos maksājumus visā Eiropas Savienībā.

– Jā, kā mūsu valdība skatās uz šo faktu? Kā tā grasās izlīdzināt šo netaisnību? Ar mazākajiem maksājumiem mēs neesam spējīgi konkurēt ar Eiropas un pasaules piena ražotājiem. Savulaik Einars Repše parakstīja šo dokumentu, kas apliecināja zemākus maksājumus Latvijas zemniekiem. Toreiz mums solīja – tagad tie noteikumi mums ir tādi, kādi ir, bet mēs jums visu sakārtosim! Taču līdz šim nekas nav izdarīts. Tā ir totāla bezatbildība! Lai tiktu līdz ilgtermiņa programmai, mums vispirms jārealizē īstermiņa programma. Pirmdien, nākot klajā ar pieprasījumu demisionēt Mārtiņam Rozem, mēs apliecinājām, ka neesam gatavi sadarboties ar šo ministru, jo viņš mūsos nevieš uzticību. Mēs vēlamies savā priekšā redzēt cilvēku, kuram mēs uzticētos un kurš būtu spējīgs pieņemt arī nestandarta lēmumus.

– Vai tādu redzat?

– Šobrīd nē. Iespējams, ka tomēr viņu redzu, taču pašreizējā politiskā sistēma nepieļautu viņa kļūšanu par ministru. Taču domāju, ka mums šobrīd nepieciešams teju vai autoritārs režīms, kaut kas līdzīgs Ulmaņa laiku režīmam. Tas būtu optimāli šai Latvijas situācijai, ja premjers pats varētu izvēlēties savu komandu. Esmu gandarīts par to, ka premjers Godmanis spēj ļoti ātri risināt dažādas situācijas, kamēr daudzi ministri spēj tikai izteikt tukšas frāzes un solījumus, runas par nākotni – mēs izskatīsim, mēs analizēsim... Tā jau tas politiķiem pieklājas. Taču, zinot to, ka Zemkopības ministrijas budžets ir ap 280 miljoniem latu, ministrija nav spējīga atrast 20 miljonus latu piensaimnieku atbalstam? Ko visi darītu tad, ja pēc nedēļas šīs nozares vairs nebūtu?

– Jūs runājat par neefektīviem piena pārstrādes uzņēmumiem. Vai visi 48 ir neefektīvi? Varbūt tos varētu pārņemt paši piena ražotāji un padarīt daudz efektīvākus?

– Arī par šo jautājumu esam daudz diskutējuši. Pārņemšanas process nav tik vienkāršs. Lai kāds uzņēmums pārdotos vai atdotos, ir jābūt vēlmei to darīt. Viens otrs ir izrādījis vēlmi pārdoties, taču tie pārdošanās skaitļi ir tik milzīgi, ka lauksaimnieki saprot – tas nav paceļams. Vienvārdsakot, situācija ir tāda: pārstrādes uzņēmumi labprātīgi nepārdodas, bet var izveidoties situācija – kurš izdzīvos? Ja ražotāji nenodos pienu, ilgi nevajadzēs gaidīt, lai pārstrādes uzņēmumi bankrotētu. No otras puses – ja pārstrādes uzņēmumi nepieņems pienu, var sagaidīt, ka bankrotēs ražotāji. Taču skaidri zinu to, ka ražotāji ir spējīgi pārņemt pārstrādes uzņēmumus.

– Pārstrādes uzņēmumi piena cenas šobrīd noteikuši aptuveni divreiz zemākas, nekā tās bija pērn. Kas notiek ar piena ražotājiem?

– Cenu amplitūda svārstās no pieciem līdz divdesmit santīmiem par litru. Piecus santīmus lielākoties maksā Latgales zemniekiem. Tur tika izvirzīts ultimāts: ja jūs gribat atdot pienu, tad atdodiet par pieciem santīmiem, ja negribat – lejiet ārā! Savukārt daži veiksmīgākie kooperatīvi, kuriem pieder arī pārstrādes uzņēmumi un kamēr tiem vēl bija siera eksports, spēja zemniekiem samaksāt 20 santīmu par litru.

– Cik piena ražotāju patlaban bankrotējuši?

– Par vienu zemnieku saimniecību zinu pilnīgi droši – tā atrodas Zemgales reģionā. Bet zinu arī to, ka daudzas bankas ņem ārā savu kapitālu no lauksaimniecības uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka zemnieki ved no kūtīm ārā govis, kauj nost, lai segtu pamatsummas, ko atpakaļ pieprasa bankas. Tas intensīvi notiek Latgalē, kur masveidā tiek izkautas govis, tajā skaitā arī grūsnas.

– Tas jau ir noziegums.

– Jā, noziegums. Diemžēl tas ir fakts. Pirms dažām dienām kāda piena mašīna, savākusi 30 tonnas piena, braukāja pa visu Latviju, piedāvājot pienu pārstrādes uzņēmumiem, un nevienam tas nebija vajadzīgs. Līdz beidzot panāca vienošanos ar lietuviešiem.

– Vai lietuvieši būtu spējīgi pārņemt mūsu piena pārprodukciju?

– Vairākus gadus ir bijusi sadarbība starp Latvijas ražotājiem un Lietuvas pārstrādātājiem, ir dzirdēts, ka par Latvijas pienu lietuvieši maksā vairāk nekā par Lietuvā ražoto pienu, tāpēc varētu gaidīt, ka lietuviešu zemnieki bloķēs ceļus, lai Lietuvā neievestu Latvijas pienu. Taču ir citi apstākļi – vairākiem Lietuvas pārstrādes uzņēmumiem pieder veikalu ķēdes, un tur lauksaimniecības sistēma ir kardināli citāda, salīdzinot ar Latviju.

– Vai esat meklējuši eksporta iespējas Krievijā?

– Pats esmu graudkopis, tāpēc nevaru precīzi atbildēt uz šo jautājumu. Zinu, ka Jaunpils pienam bija siera eksports, bet kāds tas ir šodien – nezinu. Taču ir kāds zināms fakts – Latvijas piena produktus, ko gada laikā eksportējam uz Krieviju, Maskava spēj apēst 15 minūtēs.

– Tur tiešām ir neaptverams tirgus! Ko tad vēl gaidāt?

– Vispirms ir vajadzīgs politiķu darbs. Viens otrs, protams, ir braucis uz Maskavu, ticies ar pilsētas saimnieku Lužkovu, taču nevaru paskaidrot, kāpēc nav notikušas sarunas tieši par lauksaimniecības produktu eksportu.

– Bet mūsu Saeimā taču ir Zemnieku savienība – politiķi, pie kuriem vērsties, lai risinātu šos jautājumus. Vai esat ar viņiem runājuši?

– Jā, esam. Pērnruden mēs lūdzām, lai viņi brauc uz Maskavu runāt par eksporta tirgu un lai Krievijas ieinteresētie pārstāvji brauc pie mums. Taču sanāca tā, ka Krievijas PVD (Pārtikas un veterinārais dienests – E. V.) darbinieks nevarēja atbraukt, tad vēl kaut kas... Nē, viņš varēja atbraukt, bet Latvijas pusei vajadzēja samaksāt 2000 latu, lai viņš to izdarītu paātrinātos termiņos. Bet mūsu ierēdņiem, protams, bija vieglāk pateikt – kur tad mēs tādu naudu ņemsim? Interesanti, kāpēc man kā nodokļu maksātājam jāatskaita ierēdņiem alga, ja viņi neko nespēj izdarīt?

– Dīvaini, ka Zemnieku savienība neko nav varējusi jums palīdzēt.

– Zaļzemnieki... Jautājums ir tāds: cik tur patiešām zemnieku? Palicis tikai nosaukums. Vienu dienu zaļzemnieku deputāts [Andis] Kāposts ļoti labi pateica – viņš Saeimā esot spējis izdarīt tikai kādu desmito daļu no tā, ko bija iecerējis. Tā ir mašinērija, kas ļoti veiksmīgi strādā, samaļot cilvēkus un viņu nodomus.

– Tas nozīmē, ka jūs Saeimā neredzat spēkus, kas varētu aizstāvēt lauksaimniekus?

– Periodiski jau aizstāv...

– Kad tuvojas vēlēšanas?

– Protams! Zaļzemnieki ļoti veiksmīgi operē ar nacionālajām subsīdijām un Eiropas maksājumiem, ar to visu pērkot vēlētāju balsis. Vienreiz par visām reizēm vajag skaidri pateikt, kas Latvijā ir vajadzīgs – naturālās saimniecības vai ražojošās saimniecības? Ja politiķi pateiks, ka Latvijā nepieciešamas tikai ražojošās saimniecības, kas veidojušās vairāk nekā desmit gadu laikā, viņi zaudēs ļoti daudz vēlētāju.

– Var redzēt, ka lauksaimnieki uz kredīta un līzingā iegādājušies lielākoties ir ļoti dārgu tehniku. Vai nav tā, ka vienas saimniecības vadītājs nopērk traktoru, piemēram, par 120 000 latu, un blakus saimniecības īpašnieks nopērk tieši tādu pašu agregātu? Varbūt izdevīgāk būtu pirkt vienu uz divām saimniecībām, vārdu sakot, kooperēties?

– Savulaik bija ļoti smaga cīņa par to, lai Latvijā vispār aktivizētos kooperācija. 2000. gadā mēs beidzot izveidojām pirmo Eiropas klasifikācijai atbilstošu kooperatīvu. Šobrīd, astoņus gadus strādājot, mūsu apgrozījums ir 67 miljoni latu. Mēs savācam lauksaimnieku saražoto produkciju – graudus – un tirgojam. Savā saimniecībā saražoto produkciju jau piecus gadus neesmu realizējis Latvijā – tā ir eksporta prece. Man pašam ir 1300 hektāru zemes. Toreiz, 2000. gadā, nācās pārvarēt daudzas un dažādas latviešu nacionālās īpatnības. Piemēram, mēs tās pārvarējām un nopirkām dārgu, toties efektīvu menedžmentu, un nu mūsu kooperatīvs ir tāds, kāds tas ir – stabils. Ir arī piena kooperatīvi, kas savāc saražoto produkciju. Lai mēs katrs neietu pie pārstrādātājiem ar savu piena kanniņu vai graudu maisu, kooperatīvs visu savāc vienkop, un tad ar pārstrādātājiem uzreiz ir cits sarunas temats. Attiecībā uz jūsu jautājumu par traktoriem – šādi kooperatīvi eksistē. Lauksaimnieks uz tādu piezvana un saka – manos laukos vajag izdarīt to un to. Tādi kooperatīvi ir arī Vācijā. Taču tur ir cita īpatnība – tas ir ļoti plaši pārstāvēts reģions, respektīvi, ražas novākšana sākas dienvidos, tad tā lēnām kāpj uz ziemeļiem. Bet mūsu klimats spiež iegādāties tādu tehnikas arsenālu, kas normālā gadā nemaz nav nepieciešams. Ir arī tādi gadi, kad laika apstākļi ražas novākšanai mums atvēl tikai astoņas dienas. Ja nepaspēsi, būsi zaudētājs. Līdz ar to dažkārt esam spiesti iegādāties lielāku tehniku un vairāk, nekā būtu nepieciešams. No 1991. līdz 1997. gadam daba mūs lutināja – sākām ražas vākšanu augustā un turpinājām kulšanu līdz oktobrim. Taču tagad nekas tāds nav iedomājams – daba mums atvēl 10–15 dienas ražas novākšanai, tāpēc arī nepieciešama šī lieljaudas tehnika. Bet ir arī daudzi izņēmumi, kur lomu spēlē latviešu nacionālās īpatnības – ja kaimiņam ir, tad man arī vajag. Varu arī apgalvot, ka ir ļoti daudz nelietderīgi un neapdomīgi izmantotas Eiropas naudas. Piena lauksaimniecībā nelietderīgās investīcijas – neviens tās neizglābs; ja ir ieviestas augstās tehnoloģijas, diez vai tās atmaksāsies tik mazos ražošanas apjomos.

– Ja manā saimniecībā, piemēram, ir četras govis, tad, protams, nav vērts tajā ieviest robotus, kas apkalpotu manu milzīgo fermu.

– Viss atkarīgs no tā, kādus mērķus cilvēks redz. Vienam pietiek ar četrām govīm, citam vajadzīgas 400, lai apmierinātu savas ambīcijas. Lauksaimnieks var arī atrast savu nišas produktu – vai tas ir ekskluzīvs siers vai īpašs biezpiens. Šie piemēri reāli darbojas dzīvē.

– Vai Latvijā kaut kur ir nopērkams īsts piens? Veikalos mēs pērkam kaut kādu mākslīgu suslu.

– Īsts piens noteikti ir tirgū. Īstu pienu var pazīt pēc tā, kā tas sarūgst. Veikala piens vienkārši kļūst smirdīgs.

– Visiem zināms, ka latvieša gēnos ieprogrammēta dzīvošana laukos, kur katram ir "savs kaktiņš, savs stūrītis zemes". Bet, no otras puses, mēs arī saprotam, ka dzīvošana laukos ir viena ekskluzīva padarīšana – to var atļauties tikai bagāti cilvēki. Vienmēr esmu teikusi – ja man būtu daudz naudas, es ietu dzīvot uz laukiem.

– Jā, ir tāda tendence – virzīties uz laukiem. Savulaik mājas tika pamestas, bet šobrīd redzu, ka ap Rīgu kādu 60 vai 70 kilometru rādiusā pirms tam tukšās mājas ir nopirktas un savestas kārtībā. Varbūt laukos tā dzīvošana dārgāka ir tajā ziņā, ka cilvēks nesaņem visu intelektuālo piedāvājumu, kāds ir Rīgā, un viņam nākas mērot ceļu uz galvaspilsētu.

– Vai nebaida pārmetumi, kurus jūs, zemnieki, varētu sagaidīt no pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, proti, par to, ka jūs sevi uzskatāt par īpašiem izņēmumiem? Jo, kā smejies, grūti šodien ir visiem, ne jau tikai zemniekiem, taču latu miljonus pieprasāt tieši jūs, un jums tie arī tiek iedoti.

– Pašreizējā budžeta ietvaros, pamatojoties uz esošajiem nolikumiem, mēs pieprasījām šīs summas izmaksāt nekavējoši. Prasība bija arī kredītu restrukturizācijas pamatsummas atlikšana, jo mēs nespējam segt tekošos maksājumus, ražojot un pārdodot produkciju zem pašizmaksas. Vēl lūdzam garantijas mūsu kooperatīviem, jo mēs laikus nesaņemam maksājumus. Kādreiz ar mums norēķinājās trīs dienu laikā, tagad gaidām vismaz trīs nedēļas. Mums nepieciešams finanšu resurss, ko grozīt uz vietas. Ja piena lopkopībā trīs nedēļas netiek saņemta nauda, sākas milzu problēmas, sākas ķēdes reakcija saistībā ar citiem nozarē strādājošajiem uzņēmumiem.

 

 

Citur saimniecības likstās...

 

Godmanis uzņēmēju atbalstam sola 450 miljonus eiro

LETA  01/26/09 No starptautisko institūciju finansējuma 450 miljoni eiro (315 miljoni latu) tiks novirzīti uzņēmēju atbalstam - eksportam garantijām bankās, atbalstot eksportējošus uzņēmumus, šodien Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" informēja Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC).

Godmanis solīja, ka februārī tiks sākta eksporta atbalsta programma caur fondiem. "Citas Eiropas valstis var izlaist valsts parādzīmes, tomēr Latvija to nevar darīt, tādēļ mums ir nepieciešams pārstrukturēt fondus, lai tiktu atbalstīti eksportējošie uzņēmumu," akcentēja Godmanis.

Valdības vadītājs apliecināja, ka plāno ar banku pārstāvjiem pārrunāt parādu pamatsummu atmaksas atlikšanas iespējas lauku saimniecībām, kas nonākušas grūtībās. Valsts varētu piedāvāt sniegt garantijas par piešķirtajiem līdzekļiem. Pēc Godmaņa teiktā, atbalsts pašlaik varētu būt nepieciešams 1500 līdz 2000 lauku saimniecību.

Godmanis pieļāva, ka kapitāla pietiekamības rādītājs bankām varētu tikt paaugstināts līdz 12%, bet, ja tas netiks nodrošināts, tad "valsts nāks kapitāla daļās" un "valsts pieprasīs, lai nauda tiktu izsniegta uzņēmēju atbalstam".

Premjers norādīja, ka nav cita ceļa izejai no krīzes, kā meklēt vienošanos starp valsti un bankām, abpusēji uzņemoties atbildību par ekonomikas atveseļošanu.

Godmanis uzsvēra, ka pašlaik Latvijas valsts ir saņēmusi aizdevuma līdzekļus no diviem avotiem. "Latvijas Banka ir veikusi maiņas darījumu 300 miljonu eiro (210 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu likviditāti starpbanku tirgū."

"Savukārt 589 miljoni eiro (351 miljons latu) 29.decmebrī tika saņemti no Starptautiskā valūtas fonda. Šī nauda izsniegta Valsts kasei (VK), kam tā nepieciešama valsts obligāciju segšanai un valsts budžeta deficītam," skaidroja Godmanis.

"Marta sākumā tiks saņemts 1 miljards eiro (0,7 miljardi latu) no Eiropas Savienības - ar stingriem noteikumiem. Galvenais nosacījums - noturēt budžeta deficītu pieļaujamās robežās. Tālāk ir VK saistību nosegšana un banku sektora atbalstam nepieciešamie līdzekļi," uzsvēra Godmanis.

 

Saeimas komisijas sēdē secina, ka kopējais Latvijas attīstības plāns ir vienīgi Godmaņa galvā

LETA  01/27/09 Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisija šodien sēdē noklausījās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) ziņojumu par Nacionālās attīstības plāna (NAP) īstenošanu pašreizējā ekonomiskajā situācijā.

Sēdē tika secināts, ka kopējais Latvijas attīstības plāns ir vienīgi Ministru prezidenta Ivara Godmaņa (LPP/LC) galvā.

RAPLM uzskata, ka nepieciešams noteikt konkrētus prioritāros atbalsta virzienus, kurus apstiprinātu Ministru kabinetā (MK), tādējādi koncentrējot resursus. RAPLM piedāvātie prioritārie izglītības virzieni ir izglītības sistēmas attīstība, uzņēmumu konkurētspējas uzlabošana, zinātnes un pētniecības attīstība, reģionu attīstība un publiskās pārvaldes darbības uzlabošana.

Saskaņā ar MK protokollēmumu Finanšu ministrijā (FM) izveidota darba grupa, kura izvērtē atlikto Eiropas Savienības (ES) fondu aktivitāšu uzsākšanas iespējamību. Darba grupa vienojusies līdz februāra beigām nākt klajā ar pārskatāmo aktivitāšu sarakstu.

Sēdes dalībnieki tika informēti, ka iepriekš tikušas sniegtas valsts garantijas ap 100 miljonu latu apmērā, lai kredītos uzņēmumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas uzlabošanai "Latvijas Hipotēku un zemes bankā" (LHZB) būtu pieejama aptuveni divreiz lielāka summa. Līdz šim finanšu trūkuma dēļ no šīs programmas LHZB izmantoti tikai līdz 20 miljoniem latu, valdībā tiek skatīts jautājums par līguma slēgšanu ar Ziemeļu Investīciju banku, lai iedarbinātu šo atbalsta programmu.

NAP ekspertu darba grupas vadītājs Edvīns Karnītis norādīja, ka valsts regulējošā funkcija pašreizējās visaptverošās ekonomiskās recesijas laikā ir aktuāla un nepieciešama.

Karnītis norādīja, ka patlaban valsts attīstība balstās uz diviem normatīvajiem aktiem - Saeimā apstiprināto konceptuālo dokumentu "Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā" un vidēja termiņa plānošanas dokumentu NAP.

"Saskaņā ar pingvīnu modeli - viena daļa sēž un silda olas, otri meklē barību gan sev, gan pārējiem. Tādējādi pingvīni rūpējas gan par sevi īstermiņā, gan par dzimtas turpināšanu ilgtermiņā," tēlaini sacīja eksperts. Karnītis kritizēja budžeta taupības pasākumus, īpaši izglītībā un zinātnē, un norādīja, ka krīzes laikā arī vidēja termiņa mērķi jāpatur prātā.

"Joprojām nav valsts ilgtermiņa stratēģijas - tas divu gadu darbs ir bijis neveiksmīgs. Vajag sasaistīt īstermiņa un ilgtermiņa mērķus," teica NAP ekspertu darba grupas vadītājs.

Karnītis uzskata, ka nedrīkst atlikt ES naudas apgūšanu uz vēlāku laiku, kā arī jāapsver sabiedrības iesaiste valsts pārvaldē, piemēram, daļu funkciju nododot nevalstisko organizāciju pārziņā.

"Eiropai šis [ekonomikas atveseļošanas] plāns izskatās stipri atšķirīgi," plānotos pasākumus komentēja Karnītis.

Latvijas Zinātnes padomes (LZP) priekšsēdētājs Juris Ekmanis uzsvēra administratīvus un likumdošanas trūkumus, kas traucē izglītības un zinātnes sasaisti ar uzņēmējdarbību. Kā piemēru Ekmanis minēja gadījumu, kad Eiropas struktūrfondu finansējuma saņemšanai projekts jāiesniedz līdz janvāra beigām, bet faktiskā naudas saņemšana varētu notikt tikai nākamajā gadā.

"Tās ir mūsu fantāzijas, cik jauniešu tad [pēc gada] vēl būs Latvijā," Ekmanis norādīja uz "smadzeņu aizplūšanas" risku administratīvu šķēršļu dēļ. Tāpat LZP priekšsēdētājs informēja, ka Finanšu ministrija nesen sniegusi skaidrojumu - Konkurences likuma ietvaros faktiski nav paredzēta iespēja sadarboties valsts augstskolām ar uzņēmējiem.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (TP) norādīja, ka nepieciešams tālāk sekot līdzi FM paspārnē izveidotās darba grupas rezultātiem.

Deputāte Karina Pētersone (LPP/LC) lūdza klātesošos iesniegt tās pretrunas likumdošanā, kuras palīdzētu mazināt administratīvos šķēršļus un birokrātisko slogu.

Sēdes noslēgumā NAP darba grupas eksperti un deputāti secināja, ka pastāv Latvijas attīstības stratēģijas dokumentu vienotības trūkums.

"NAP patlaban nav mūsu visu plāns. Tajā būtu jāiekļauj kā ilgtermiņa, tā īstermiņa mērķi," teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme.

Arī Kučinskis atzina, ka patlaban nepastāv darba grupa, kas kopskatā analizētu visus plānošanas dokumentus. "Tie ir tikai [Ministru prezidenta Ivara] Godmaņa galvā," piebilda apakškomisijas priekšsēdētājs.

 

Reģistrētā bezdarba līmenis gada beigās varētu sasniegt pat 14%

LETA  01/28/09 Reģistrētā bezdarba līmenis šā gada beigās varētu sasniegt pat 14%, liecina Labklājības ministrijas (LM) pesimistiskākās prognozes.

Kā norāda LM valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs, līdz šim ministrija prognozēja, ka bezdarbnieku skaits līdz gada beigām varētu pieaugt līdz 12% jeb aptuveni 130 000, taču nav izslēgts, ka bez darba palikušo cilvēku skaits varētu būt vēl lielāks.

Turklāt, pēc Beinaroviča teiktā, šis ir tikai prognozētais reģistrētā bezdarba apmērs, bet jāņem vērā, ka vismaz 1%-2% bezdarbnieku nav reģistrēti, jo ir strādājuši bez darba līgumiem. Krīzes apstākļos šādu cilvēku skaits var vēl vairāk pieaugt, jo cilvēki bezizejas situācijās ir gatavi pieņemt jebkādus noteikumus.

Patlaban Latvijā ir aptuveni 87 300 reģistrēto bezdarbnieku un bezdarba līmenis valstī ir sasniedzis 8%, salīdzinoši - 2008.gada sākumā Latvijā bija aptuveni 50 000 bezdarbnieku, liecina LM rīcībā esošā informācija.

Straujākais bezdarbnieku skaita pieaugums esot bijis Zemgales un Kurzemes reģionā, kur jau pirmajā gada mēnesī tas pieaudzis par attiecīgi 17,4% un 15,8%.

LM Darba departamenta direktors Imants Lipskis norādīja, ka uz šā gada 1.janvāri reģistrēto bezdarbnieku skaits esot bijis aptuveni 76 000 cilvēku. Šobrīd 12% bezdarbnieku ir ar augstāko izglītību, 38% - ar profesionālo izglītību.

Lai kaut nedaudz iespēju robežās atvieglotu bezdarbnieku situāciju, šogad LM lielu uzmanību veltīšot nodarbinātības veicināšanas pasākumiem, taču ar Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajiem pakalpojumiem palīdzību šogad būs iespējams sniegt aptuveni 45 000-48 000 bezdarbnieku.

Pasākumiem nodarbinātības veicināšanai šogad paredzēti 8,2 miljoni latu no valsts budžeta un pieci miljoni latu no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.

Papildu tradicionālajiem pasākumiem LM plānojusi vairākus jaunus risinājumus situācijas uzlabošanai. Viens no ierosinājumiem paredz noteikt lielāku (ilgāku) finansiālu atbalstu komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai. Bez tam paredzēts, ka bezdarbnieki iesāktās apmācības varēs pabeigt arī tajos gadījumos, ja viņi jau būs atraduši darbu. Īpašu uzmanību plānots pievērst klientu konsultācijām krīzes apstākļos, kā arī konsultācijām pašnodarbinātības uzsākšanai.

Tāpat LM iecerējusi arī paplašināt algotajos pagaidu darbos iesaistāmo cilvēku loku un palielināt pieejamību subsidētajām darba vietām. Lai minētos pasākumus īstenotu, nepieciešams papildu finansējums, kuru LM paredzējusi piešķirt, pārskatot struktūrfondu finansējumu.

Labklājības ministre Iveta Purne (ZZS) skaidro, ka pašreizējā situācijā nodarbinātības pakalpojumi bezdarbniekiem tiks nodrošināti pieejamā finansējuma robežās, savukārt bezdarbnieka pabalstu saņems tie cilvēki, par kuriem ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

 

Zatlers: krīze liek pārvērtēt cerību pamatotību līdz ar iestāju ES

DELFI   01/28/09 Kontekstā ar ekonomiskajām problēmām Eiropas Savienībā (ES) Latvijā krīze ir iespēja pārvērtēt augstās un nepamatotās cerības, kas bija liktas līdz ar iestāju Eiropas Savienībā (ES), tā trešdien Pasaules ekonomikas foruma ietvaros pauda Latvijas prezidents Valdis Zatlers.

Viņš arī uzsvēra, ka jebkurai Eiropas valstij ir jārēķinās ar to, ka ekonomiskajai krīzei var sekot politiskā krīze. Tāpēc šajā laikā liels izaicinājums ir saglabāt sabiedrības uzticību valsts varai. Cits - gan Latvijai, gan citām ES dalībvalstīm - šobrīd svarīgs uzdevums ir sabalansēt ekonomikas stabilizācijas plāna īstenošanu ar sociālajām vajadzībām.

Vienlaikus prezidents atzīmēja, ka tieši krīze ir īstais brīdis, lai Latvija saņemtos un 2012. gadā spētu pievienoties Eirozonai, kas gan kopumā jau "vakardienas uzdevums".

Tieši Latvijā šobrīd pastāv gan politiskā, gan ekonomiskā krīze. Pēc pāris nedēļu ilgas valdības šūpošanās pirmdien kļuva skaidrs, ka pašreizējā premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība tomēr turpinās darbu. Taču nedz valdība un Saeima, nedz politiskās partijas nebauda sabiedrības uzticību un jau tā gadiem ilgi zemais uzticības reitings kļuvis vēl zemāks.

Latvija ES iestājās 2004. gada 1. maijā.

 

Komentārs: Banku lobiju uzvaras gājiens

Juris Paiders, NRA  01/29/09 Vairākas bankas ir sākušas ne tikai aicināt ļaudis aizņemties atbildīgi, bet, tavu brīnumu, sākušas kredītus izsniegt un pagarināt atbildīgi. Diemžēl vairākas bankas (ne visas) atbildības palielināšanas reformu realizē ar ciniskiem paņēmieniem, uzspiežot kredītņēmējiem dramatiski neizdevīgus noteikumus.

Bankas var saprast. Situācija globālajos kredītu tirgos un Latvijas finanšu sistēmā ir pilnīgi cita. Bankām ir jāizvērtē savas finanšu iespējas, un bankām ir jāatrod resursi, kā kompensēt zaudējumus, kuri radās un vēl tikai radīsies banku īpašnieku bezatbildīgās kredītu politikas dēļ, kas tika īstenota no 2004. līdz 2008. gadam. Tagad maksa par īpašnieku alkatību un bezatbildību tiek pieprasīta no banku klientiem. Pat Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kura tā (ne)uzraudzīja Latvijas banku sektoru, ka nepamanīja, ka Parex bankā ir tik liels caurums, kas tagad aprij visus valsts resursus, ir pamodusies.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis tagad ir kļuvis par kredītņēmēju advokātu un aicina kredītņēmējus neparakstīt netaisnīgas izmaiņas kredītu līgumos, bet vērsties ar sūdzību Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Sūdzieties tur, tikai netraucējiet mūs!

Labrīt! FKTK Latvijā ir tik liela vara, ka atbilstoši Kredītiestāžu likuma 27. pantam Finanšu un kapitāla tirgus komisija var momentā anulēt kredītiestādes licenci, ja kredītiestāde neievēro Kredītiestāžu "likuma un citu kredītiestādes darbību regulējošo likumu prasības un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvos noteikumus un rīkojumus".

Ja kāda banka neievēros kaut vienu FKTK rīkojumu, tad tā jau rīt var palikt bez licences. Ļaudis kliedz, ka ES banku direktīva Latvijā tiek pārkāpta, bet FKTK sūta ļaudis trīs mājas tālāk. Izskatās, ka Latvijā nevis kapitāla uzraugi kontrolē bankas, bet bankas pilnībā kontrolē nevarīgos Latvijas kapitāla uzraugus.

Cita starpā – Eiropas prakse banku sektorā sāk veidoties tāda, ka bankām jābūt materiāli atbildīgām arī par saviem ieteikumiem klientiem. Viena banka Spānijā samaksās kompensācijas klientiem, kuri sekoja bankas ieteikumam un ieguldīja naudu slavenajā Medofa finanšu piramīdā ASV, kas nesen piedzīvoja krahu.

Latvijā kredītu buma laikā banku darbinieki pierunāja klientus uz avantūrām. Bankām normāli būtu līdzsvarot attieksmi un, izmantojot labas Eiropas prakses paraugus, atrast abpusēji pieņemamu un līdzsvarotu risinājumu, nevis izmantot situāciju, lai izspiestu no klientiem pēdējo. Diemžēl līdzsvarotu pieeju meklējumiem traucē banku lobiju visspēcība, kas pilnībā diktē valdības politiku.

Tagad nav ne mazāko šaubu, ka Latvijas valdība aktīvi sarosās tikai tad, ja banku sektorā rodas kāda nepieciešamība vai kaprīze.

Tiklīdz Parex bankas īpašnieki pamāja ar pirkstu, valdība vienas nakts laikā izšķīrās par rīcību, kas valsti noveda līdz faktiskam bankrotam.

Savukārt, kad uz objektīvām problēmām norāda lauksaimnieki, tad valdībai nav laika, un tikai pēc reāliem draudiem nobloķēt ceļus valdība gliemeža gaitā sāk apspriesties. Kamēr Latvijas sabiedrība kāri tvēra katru informāciju par vietējo oligarhu atmaskojumiem, banku lobijs pakāpeniski ieguva noteicošo varu valstī. Rezultātā Starptautiskā valūtas fonda kredītu var lietot tikai valsts parāda finansēšanai un banku sektora atbalstam. Latvijas likumi, kas regulē banku un privāto kredītņēmēju attiecības, ir klaji banku interesēs utt.

No vienas puses, protams, jebkura cita biznesa asociācija (izņemot metalurgus, kuri no valdības pērn paguva izsist astronomiskas garantijas savam biznesam) vai nevalstiska politisko lobiju grupa var apskaust tos panākumus, kādus spēja nodemonstrēt banku lobiji Latvijā. Nolikt uz ausīm veselu valsti, lai tās valdība banku problēmas identificētu kā vienīgās valsts, sabiedrības un ekonomikas problēmas. Jā, tie ir panākumi. Taču pārāk liela alkatība, demonstrējot ietekmi un panākot tikai sev labvēlīgu

valsts politiku, ir ilgtermiņā ļoti bīstama. Banku politika var kā rikošets nostrādāt pretēji. Folklorizēta interpretācija, ar ko beidzas pārmērīgas ietekmes iegūšana, ir rodama hrestomātiskā piemērā – pasakā par zelta zivtiņu. Zelta zivtiņa (valdība) nonāk sprukās – večuka (banku lobija) tīklā. Večuks (banku lobijs) izpestī zelta zivtiņu (valdību) no ķezas un iegūst solījumu izpildīt jebkuru večiņas (banku sektora) vēlēšanos. Večiņas (banku sektora) alkatībai augot, zelta zivtiņa (valdība) jau negribot turpina pildīt jebkuru kaprīzi, taču, tiklīdz večiņas alkatība pārsniedz kādu neredzamu robežu, tā viņa paliek pie sasistas siles un pazaudē visu.

Pārāk liela alkatība, izmantojot ietekmi, ir spēlēšanās ar uguni.

Jā! Valdība nolasa visas banku sektora vēlmes no lobiju lūpām. Taču valsts jau sāk sabrukt un pārstāj pildīt savas funkcijas. Valdības atbalsts un klaja izpatikšana banku sektoram var novirzīt pūļa dusmas un atriebes alkas no valdības (Saeimas) uz banku sektoru vienā acumirklī. Tā notika pērn Atēnās. Latvijā, kur zemnieku pašnāvības sāk kļūt par ikdienu, sarkanā līnija ir pārkāpta. Līdz pašnāvībai novests cilvēks var stobru pagriezt nevis pret sevi, bet pret to, kuru uzskata par galveno vaininieku savās nedienās, jo šādam cilvēkam vairs nav ko zaudēt. Pārāk liela banku atbalsta politika ir bīstama bankām. Saprātīgāk un drošāk ir nevis izmantot izdevību, ka premjers nāk no banku aprindām, bet gan līdzsvaroti atbalstīt dažādus ekonomikas segmentus un veidot tādu likumdošanas un saimniekošanas sistēmu, kura neradīs revolucionāru situāciju.

 

Uzņēmumu apvienošanās – izeja krīzes laikā

Laura Brokāne NRA  01/29/09 Situācijā, kad vairākas biznesa nozares ir apdraudētas un nenes īpašniekiem cerētos ienākumus, loģisks uzņēmēju solis būtu apvienot uzņēmumus un pārvarēt krīzi kopā.

Taču Latvijas uzņēmumu īpašnieki optimizācijas iespējas pārsvarā saredz sava uzņēmuma ietvaros. Otrs iespējamais attīstības ceļš, pārņemot konkurentus vai apvienojoties ar tiem, pašmāju biznesa praksē tiek izmantots reti.

Izmisuma darījumi

Diemžēl novārdzinātā Latvijas ekonomika draud iznīcināt vairākas spēcīgas uzņēmējdarbības nozares. Par neskaidro nākotni satraucas gan viesnīcu biznesa, gan stagnācijā iestigušā būvniecības sektora pārstāvji. Kā vienu no iespējamiem risinājumiem eksperti min uzņēmumu apvienošanās praksi.

Ja pieņemam, ka visā pasaulē darbojas apmēram vieni un tie paši biznesa likumi, tad uzņēmumu apvienošanās un konsolidācija Latvijas tirgū ir neizbēgama. Statistika liecina, ka virknē Latvijas saimniecisko nozaru trīs vadošie uzņēmumi kontrolē ne vairāk kā 50% tirgus. Lietuvā un Igaunijā vadošais trijnieks kontrolē vismaz 70% tirgus. Rietumeiropā šis skaitlis ir 80% un vairāk.

Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs uzskata, ka ar laiku mazās firmas, kuru Latvijā patlaban ir bez gala, būs spiestas apvienoties un pievienoties lielajiem uzņēmumiem. "Tas ir absurdi, ka vienā mazā būvniecības uzņēmumā ir direktors, par grāmatvedi strādā viņa sieva un klāt pieaicināts tikai viens sertificēts celtnieks," skaidro M. Nikolājevs. Pēc asociācijas aplēsēm Latvijā patlaban ir aptuveni 7000 būvniecības firmu. Skaidrs, ka tās saradušās būvniecības buma laikā, un patlaban to attīstības scenāriji nepavisam nav spīdoši.

Līdz šim celtniecības jomā apvienošanos diktēja nepieciešamība veikt lielus projektus, kādi nav pa spēkam vienam uzņēmumam. Taču tagad, kad celtnieki daudzos gadījumos kļuvuši arī par nekustamo īpašumu attīstītājiem, t.i., viņiem ir lieli bankās paņemti kredīti, kaut kādā brīdī viņus apvienoties piespiedīs arī reālo izmaksu slogs. Lielākoties tie būs "izmisuma darījumi", kad uz bankrota sliekšņa esošā uzņēmuma vadība izšķirsies par apvienošanos ar veiksmīgākiem uzņēmumiem, lai saglabātu pozīcijas tirgū. Taču viņiem būs jārēķinās ar akciju un varas zaudēšanu. Spilgts piemērs līdz šim bijusi "Parex" bankas pārņemšana.

Apvienošanās darījumiem otra perspektīvākā nozare tuvākajā laikā varētu būt lauksaimniecības pārstrādes joma. Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs uzsver: "Diemžēl šī nozare patlaban ir ļoti bēdīgā situācijā. Par tās "nolaišanu", manuprāt, ir atbildīga Zemkopības ministrija, kas līdz šim ir rīkojusies nepārdomāti. Piemēram, joprojām nav saņemta atbilde par gaļas pārstrādes nozari – kas tieši tika darīts, cik efektīvi un kādā apjomā tika ieguldīta nauda, lai šo nozari saglābtu."

Viņaprāt, krīzes laikā, ja uzņēmums nav spējīgs izvirzīties starp labākajiem, pastāv tikai divas iespējas – apvienoties ar kādu citu vai domāt par biznesa pārtraukšanu. "Jau iepriekš zemnieki izteikuši iniciatīvu apvienoties kooperatīvos. Uzņēmumu apvienošanās dod iespēju apvienot spēkus, finanses un idejas, lai noturētos tirgū," ir pārliecināts H. Danusēvičs.

Apvienosies lielie un vidējie

Speciālisti prognozē, ka 2009. gads kļūs par vietējo un stratēģisko investoru atgriešanās gadu Latvijā. Liels uzņēmumu apvienošanās skaita pieaugums gaidāms jau tuvākajos 2–3 gados.

 

Intervija ar Uldi Osi: cietā piezemēšanās vēl tikai sākuma stadijā

Juris Paiders, NRA  02/03/09 Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild ekonomikas zinātņu doktors, profesors Uldis OSIS.

– Prognozes par ekonomisko attīstību tagad tiek izteiktas piesardzīgas. Taču ko var prognozēt, Rīgā daudzos uzņēmumos decembrī un janvārī pārdošanas apjomi ir par 40–50% mazāki nekā pērn. Kādas prognozes var izteikt šādos apstākļos?

– Vadoties pēc dzīves pieredzes, pēc tā, kā risinās procesi uzņēmējdarbībā, ekonomikā, 2008. gada vidū es izteicu prognozi, ka krīze varētu stabilizēties 2009. gada otrajā pusē.

Taču šobrīd ir tikai situācijas pasliktināšanās un nav nekādu pazīmju, ka kaut kas varētu uzlaboties. Būs liela veiksme, ja līdz gada beigām būs jūtama stabilizācija. Valdībai ir ticība, ka starptautisko finanšu institūciju nauda uzlabos stāvokli un stabilizēs to. Manuprāt, tik vienkārši tas nebūs. Ja runājam terminos, ko lietojām pērn, par to, vai būs cietā vai mīkstā piezemēšanās, tad šodien ir skaidrs, ka ir cietā piezemēšanās, un daudz cietāka nekā domāts, turklāt piezemēšanās vēl ir tikai sākuma stadijā. Tā ies dziļumā, plašumā un turpināsies visu šo gadu.

Un tuvākajā laikā nav nekāda cerību stara....

– Manuprāt, situācija gan Latvijas iekšējā tirgū, gan starptautiskajos tirgos neko labu nesola. Eiropā ir brīva preču kustība, un pēc Polijas zlota devalvācijas citu valstu preces nevar konkurēt cenas jomā ar Polijas ražojumiem. Vissmagāk tas skar Lietuvu, bet lēnām sasniedz arī mūs. Zviedrijas, Krievijas Lielbritānijas valūtu devalvācija rada pilnīgu bezcerību eksportam. Ko darīt tālāk, ko gaidīt, ja tā turpināsies? Pārtraukt ražošanu vispār?

– Tautsaimniecības padome sēdē, kas notika 28. janvārī, Ekonomikas ministrija prezentēja savus priekšlikumus par stabilizācijas plānu. Es šādus priekšlikumus sauktu par aritmētiskiem. Valdība Ekonomikas ministrijas personā ir izdarījusi visu, ko var. Tiesa, nekādas lielās iespējas jau arī nav. Starptautiskais aizdevums ir sadalīts. Būs eksporta atbalsta programma, galvojumi utt. Tas ir ļoti labi. Es padomē paudu viedokli, ka palīdzība nostrādās tikai daļēji. Viena no palīdzības formām ir naudas iedalīšana Hipotēku un zemes bankas pamatkapitālā vai subordinētā kapitālā, lai dotu galvojumus, kredītus vai līdzīgu atbalstu uzņēmumu eksportam. Taču jebkuras bankas pirmais uzdevums būs novērtēt, vai uzņēmums vispār var šo savu produkciju vai pakalpojumu pārdot. Apkārtējās valstīs ir noticis devalvācijas vilnis vai tiek paplašināts valūtu svārstību koridors. Tagad jautājums – ko darīt bankai? Uzņēmējs ies uz banku pēc garantijas, un bankai būs jāvērtē noslēgtie līgumi, nodomu protokoli eksporta apjomam un cenai. Citas valsts importētājam ir jāparakstās, ka viņš gada laikā tādu un tādu apjomu ir gatavs iepirkt par tādu un tādu cenu. Ja citas valstis savu valūtu ir devalvējušas, tad ir skaidrs, ka bankai ir jāuzdod kredītprasītājam jautājums: kas pirks jūsu produkciju par cenu, kas importējošās valsts valūtas izteiksmē ir krietni pieaugusi? Turklāt radikāli samazināsies Latvijas uzņēmumiem eksporta līgumu, garantijas vēstuļu un nodomu protokolu skaits no tām zemēm, kas devalvēja savas valūtas. Arvien mazāk būs tādu, kas spēs savu produkciju šajās zemēs pārdot.

Ja tā notiks, tad cita varianta, kā pazemināt lata vērtību, nav, vai nu paplašinot koridoru, vai mainot piesaistes kursu! Par to jau sāku runāt 2008. gada maija beigās un jūnija sākumā, kad savas idejas prezentēju Hipotēku un zemes bankā un nozaru biznesa asociācijās. Mans ieteikums jau tolaik bija paplašināt svārstību koridoru. Šodien es šādam vieglam risinājumam vairs īsti neticu. Ir sācies valūtu karš, kam var sekot cenu un tarifu kari. Tiklīdz tas notiks, tad jautājums būs, cik nedēļu lats noturēsies šādā fiksētā viena procenta koridora robežās. Arvien vairāk pieaug drauds, ka Latvija nevarēs izvairīties no lata devalvācijas...

– Diemžēl aresti un iebiedēšanas taktika pērn rudenī pārtrauca jebkuras debates. Tika paziņots, ka par devalvāciju pat nevar domāt. Tolaik bija redzami divi ceļi, divas alternatīvas. Viena bija devalvācija, otra – visu izdevumu samazināšana. Devalvācija jau arī nozīmētu, ka valsts samazinātu savu saistību apjomu (citu valūtu izteiksmē) pret pensionāriem, budžeta algu saņēmējiem.

– Teorētiski bija iespējami abi varianti. Valsts var ietekmēt ekonomiskās norises, mainot valūtas kursu. To varēja pazemināt vai palielināt. 2004. gadā lata kurss bija par zemu, un tas bija viens no iemesliem, kāpēc tādā apjomā šeit ieplūda ārvalstu valūtu kredīti, īpaši skandināviem piederošās bankās.

– Ja toreiz (2004. gada decembrī) tiktu pieņemts lata svārstību koridors 15% robežās, tad, kapitālam ieplūstot, lats automātiski revalvētos, ja lats revalvētos, visa importa produkcija palētinātos – inflācija būtu tuva nullei. Savukārt sākoties pretējam procesam 2008. gadā, kad kapitāls pameta Latviju, tad lats sasniegtu devalvācijas augšējo robežu un finālā starpība 30% paliktu Latvijā kā komisija par to, ka tā nauda te ieplūda un aizplūda. Latvijā ieguvēji būtu visi.

Tad jautājums par Latvijas Banku. Vai jebkuros apstākļos, pie jebkurām norisēm ir jātur ciets valūtas kurss?

– Manuprāt, Latvijas Bankas vadība joprojām dzīvo deviņdesmito gadu dogmās. 1992. gadā bija nepieciešams stiprais lats, kas bija kā garants ārvalstu investīcijām, lai tās sāktu ienākt Latvijā. Tomēr no 2004. vai 2005. gada Latvija dzīvo pavisam citā ekonomiskajā telpā. Kā arguments pret lata devalvāciju parasti tiek minēts tas, ka daudzi ir ņēmuši kredītus eiro, bet, ja 2004. gadā lata koridors būtu paplašināts līdz 15%, tad lats būtu revalvējies un nebūtu tik lielas starpības starp lata un eiro procentiem. Tad inflācija būtu mazāka un arī latu procentu likmes mazākas.

Jā, lata procentu likmes būtu mazākas un nebūtu šīs vajadzības ņemt kredītus eiro, jo eiro kredītiem bija zemākas procentu likmes...

– Pat Nobela prēmijas laureāti, kas analizēja Latvijas skaitļus, aizrādīja ka te nav cita risinājuma kā vienīgi devalvēt nacionālo valūtu. Viņi izteic pārmetumus Starptautiskajam valūtas fondam, ka lēmums piešķirt Latvijai aizdevumu, nepieprasot devalvāciju, ir aplams. Turklāt aizrādīja, kā varēja Latvijas Banka nelikties ne zinis par to valūtas risku, kādu uzņēmās Latvijas iedzīvotāji, jo 85% visu iekšzemes kredītu nav nacionālā valūtā. Ir redzama analoģija ar Argentīnu, kurā cietā piesaiste noslēdzās ar pilnīgu valsts sabrukumu, līdz pie varas nonāca galēji kreisie, kas visus privātos pensiju fondus vienkārši nacionalizēja. Kritiķi norāda, ka ar likumu bija jānosaka, ka hipotekāros kredītus drīkst izsniegt tikai nacionālajā valūtā.

– Ārzemju ekspertu viedokļi ir dažādi. Ir viedoklis, ka Latvijai ir jādevalvē lats; ir viedoklis, kuru pauda SVF misijas vadītājs, ka Latvijai nav jādevalvē lats. Ir arī citi ekonomisti, piemēram, pazīstamais zviedru ekonomists Anders Aslunds, kas izsakās, ka devalvāciju nevajag. Mani izbrīnīja [Krištofa] Rozenberga kunga [SVF vecākais reģionālais pārstāvis Centrālās un Austrumeiropas valstīs] nostāja. Ekonomisti, kas teica, ka Latvijai ir jādevalvē lats, jautāja, vai tiešām Starptautiskais valūtas fonds nav mācījies no Argentīnas pieredzes, jo šāds piemērs, kas beidzās ar krahu, jau ir bijis.

– Pret devalvāciju sarunās ar SVF iestājās Latvijas sarunu vedēji, kas apgalvoja, ka tauta izcietīs jebkuras grūtības, izņemot lata devalvāciju.

– Tā ir zināma patiesība, jo lielākajai daļai kredīta ņēmēju saistības ir eiro. Kad par to tika izteikti brīdinājumi Tautsaimniecības padomē, tie netika sadzirdēti. Cilvēki Latvijā ir gan iebiedēti, gan dzīvo ar domu, ka stingrs lats ir vienīgais glābiņš. No ekonomiskā viedokļa tas ir dīvains pieņēmums. Ir jāsaprot, ka nevis stabila valūta nodrošina stabilu ekonomiku, bet gan ir pilnīgi pretēji – stabila ekonomika rada stabilu valūtu. Ja ekonomikā notiek sezonālas un citādas svārstības, tad stabila valūta palīdz apslāpēt šādas nejaušas vai īslaicīgas izmaiņas.

Taču laikā, kad ir dziļa krīze, rodas pavisam citi apstākļi. Valūtai un tās kursam ir jāpieskaņojas reālajai situācijai, nevis jāmēģina reālo situāciju pieskaņot kaut kādam mākslīgam citam valūtas kursam.

Kas pēc būtības ir nauda? Naudas vērtība ir tik liela, cik liela vērtība ir ekonomikai. Citas vērtības jau naudai nav. Kad bija zelta nauda, tad bija citādi, tagad tā vairs nav. Ekonomikas kopējai vērtībai, nekustamajiem īpašumiem, uzņēmumu bilancēm, visam vērtība krītas, bet nauda paliek sākotnējā līmenī. Nauda taču ir tikai vērtību mērs. Ja nav mēra, tad nav un nevar būt sajēgas, kāda ir ekonomika. Tas ir visbriesmīgākais, un tas ierobežo iespējas kaut ko mēģināt darīt.

Es šādā situācijā būtu palaidis latu plašākā svārstību koridorā, varbūt pakāpeniski, lai kredītu ņēmēji un ekonomika kopumā paspēj pielāgoties. Sākumā par 5%, pēc mēneša par 10% un tad par 15%.

– Līdzīgi kā Krievija, kas paplašina rubļa svārstību koridoru?

– Ne gluži. Mēs esam pievienojušies valūtas apmaiņas mehānismam, un mums galējā robeža ir 15%. Krievija šādam mehānismam nav pievienojusies, un, manuprāt, šā gada laikā Krievija vispār palaidīs rubli brīvā peldējumā. Tad rublis pret eiro un dolāru nepārtraukti slīdēs lejup. Krievija var rīkoties kā vēlas, bet mums maksimālā robeža ir 15%.

– Pērnā gada valsts budžeta deficīts Latvijā bija 2,7% pret IKP, un mums iestāstīja, ka tā ir katastrofa. Krievijā decembrī valsts budžeta deficīts bija 20,7% pret IKP. Mums 2,7%, mēs tālāk nevaram bez valūtas fonda naudas. Krievijā 20,7%, bet Krievijas valdība no valūtas fonda neprasa neko.

– Krievijai ir ļoti lielas valūtas rezerves.

– Bet kā Krievijā tiek finansēts valsts budžeta deficīts? Pēc Finanšu ministrijas atskaites. Kopējais deficīts bija 800 miljardi rubļu. Tas tika nofinansēts šādi. 30 miljardi rubļu tika iegūti, aizņemoties iekšējā tirgū. 300 miljardus ieguva, izņemot valsts naudu no banku depozītiem. Viss pārējais tika finansēts, un atskaitē ir viena aile – "ienākumi no rubļa devalvācijas – 500 miljardi". Krievija budžeta deficītu nofinansēja ar devalvāciju, un valūtas fonda aizdevumi Krievijai nav vajadzīgi. Tātad arī tā var?

– Tas pats notiek Amerikā. ASV vienkārši emitē naudu. Turklāt Krievijai ir valūtas rezerves. Ja Krievijai nebūtu rezervju, Krievija arī varētu sākt drukāt naudu, skatoties tikai, lai nepieaug inflācija. Gan Krievijai, gan Amerikai draud deflācija. Arī Latvijā, ja sāksies deflācija, būtu jāsāk drukāt nauda, lai palielinātu naudas masu un izlīdzinātu pieprasījumu. Naudai ir jānodrošina apgrozījums.

– Kāpēc Lielās depresijas laikā 1930. gadā dolārs tika atstāts stingrs un ekonomikai ļāva krist tik dziļi, cik tā gatava krist?

– Tolaik bija cita finanšu struktūra. Tolaik bija zelta standarts. Arī toreiz bija augsta inflācija, jo naudu sāka drukāt. Naudu emitēja un attīstīja dažādus projektus, lai tikai būtu sabiedriski darbi. Džons Meinards Keinss ieteica, ka pat tad, ja nav sabiedrisku darbu un projektu, tad ir jāpieņem darbā grāvrači, un pirmā maiņa lai rok grāvjus vaļā, bet otrā maiņa ciet. Tas gan vairāk bija kā joks. Taču skaidrs, ja būs darbs, tad būs naudas apgrozījumus. Grāvrači ar savu naudu iepirksies, un būs produkcijas apgrozījums.

Situācija Latvijā ir ļoti dīvaina. Tas, kas līdz šim noticis, man atgādina skolas aritmētiku. Ahā! Te budžeta deficīts. No šejienes ņemam nost, te liekam klāt, un lieta darīta. Ekonomiskie procesi netiek analizēti. Valsts vadība nevar palikt aritmētikas līmenī.

– Devalvācijas lielākais trūkums ir importa preču cenu pieaugums. Taču, ja devalvāciju vienlaikus veic valstu grupa (kādreiz tas bija raksturīgi, ka Zviedrija, Norvēģija un Somija sinhroni devalvēja savas valūtas), tad sadārdzinājums grupas ietvaros vairs nebūs tik liels. Latvijas ekonomika ir pārāk specializējusies. Ja Baltijas valstis vienlaikus devalvētu savas nacionālās valūtas, tad šo valstu produkciju cenu līmenis saglabātos. Šāds solis saglabātu cenu stabilitāti un aktivizētu ekonomiku.

– Grūti saprast, kāpēc Baltijas valstis neapzinās, ka trijatā tās ir daudz lielāks spēks, ka tā var panākt vairāk, nekā katrai valstij ejot vienai? Jautājums, vai par to savā starpā tiek runāts. Manuprāt, ir bailes runāt un apspriest šādas idejas. Tas atgādina saslauku apslēpšanu zem paklāja. Vajadzētu sanākt kopā visu triju centrālo banku vadītājiem un finanšu ministriem. Tikties un izanalizēt variantus. Diemžēl Latvija ir visneizdevīgākajā situācijā, jo visām trim Baltijas valstīm valūtas kurss ir piesaistīts pie eiro. Tad, kad tas tika veikts, šis solis bija saskaņots starp Baltijas valstīm. Tikai Latvijā pēdējos gados daudz straujāk kāpa algas un cenas nekā Igaunijā vai Lietuvā. Reālais lata kurss ir augstāks nekā Lietuvai un Igaunijai, un tāpēc lietuvieši var mūs izkonkurēt gan iekšējā tirgū, gan eksportā.

Ko nu par Baltiju! Pat Latvijā nav debašu par monetāro politiku.

– Neatkarīgā gan ir sākusi viedokļu apmaiņu...

– Jā, jūsu 27. janvāra numura raksts Eksportētāji katastrofas gaidās tika pieminēts Tautsaimniecības padomes sēdē, to parādot ekonomikas ministram.

Latvijai vajadzētu uzņemties iniciatīvu un sākt analizēt situāciju, jo Latvijas Banka no krīzes distancējas. Valdība paceļ nodokļus, kas ir nejēdzība ekonomiskās krīzes laikā. Tagad notiek atkāpšanās ar nodokļu kredītiem un atlikšanas iespējām. Mēs palikām turpat, kur bijām, tikai ieviesām vēl vienu haosu.

– Starptautiskajam valūtas fondam bija matemātiski jāpierāda, ka būs ienākumi, ar kuriem atdot kredītus. Lai deficīts samazinātos vienā ailē, citā ailē ienākumi ir jāpalielina.

– Es jau teicu par aizraušanos ar aritmētiku.

– Taču par devalvāciju un importa sadārdzināšanos. Latvijas Banka apgalvo, ka tas neko nedos – par cik palētināsies eksports, tieši par tik sadārdzināsies imports.

– Tā īsti nebūs, ja rēķina. Es veicu aprēķinu par mēbelēm, kuru eksports no Latvijas pārsvarā ir konkurētnespējīgs. Mēbelēm pašizmaksas struktūrā importa izejvielas veido 20 līdz 30%. Pieņemsim, ka lats devalvējas par 10 procentiem. Galda pašizmaksa gan Latvijas ražotājam, gan importētajam ir 100 latu. Galda ražošanai nepieciešamās importa izejvielas un enerģija sadārdzināsies par trim latiem. Savukārt pēc devalvācijas importa galdam sadārdzinājums būs 10 latu. Latvijas produkcija momentā kļūs konkurētspējīgāka. Tā taču arī ir tikai aritmētika. Imports būs sadārdzinājies nevis par skādi, bet par labu vietējiem ražotājiem, uzlabosies arī eksports. Cilvēki netiks atlaisti, tiks maksāti nodokļi, būs gan apgrozījums, gan nodokļi, un būtu alternatīva nevis palielināt nodokļus, bet būtu lielāki ienākumi no vecajiem nodokļiem.

Protams, ja importa galds pēc devalvācijas maksās plus 10% un PVN arī būs plus 10%. Visa importa sadaļā, kur patēriņš nemazināsies, PVN nodokļu ieņēmumi pieaugs precīzi par devalvācijas procentu. Devalvācija palielinātu nodokļu ieņēmumus.

Jā! Tikai viena pati devalvācija latu nodokļu savākšanas problēmu neatrisinās.

Tomēr Latvijas ražotājiem pieaugs apgrozījums arī uz importa aizstāšanas rēķina. Pircēji vairāk izvēlēsies vietējo produkciju. Visas tā šausmas, kas ir ar zemniekiem un pārtikas pārstrādātājiem, mazināsies, jo pircēji importa pienu un citus produktus aizstās ar vietējo produkciju.

 

Sākas viens no lielākajiem tūrisma profesionāļu pasākumiem Baltijā

Kristīne Šube, NRA  02/02/09 Šodien 3. februārī sākasTūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) organizēts lielākais tūrisma profesionāļiem veltītais pasākums, "Buy Latvia. Buy the Baltics. 2009" .

Šāda tūrisma konference Latvijā tiek organizēta jau 3 gadu ar mērķi turpināt plašāk popularizēt Latvijas un Baltijas tūrismu.

Pasākumā "Buy Latvia. Buy the Baltics. 2009" ieradīsies tūrisma profesionāļi no visas pasaules, lai trīs dienās iepazīstu Latvijas un Baltijas tūrisma piedāvājumus.

Dalībniekiem tiks piedāvāta gan kultūras programma, gan tūrisma produktu prezentācijas, piedāvājot iespēju veidot kontaktus ar potenciālajiem sadarbības partneriem apmeklējot Latvijas reģionus. Dalībniekiem tiks dota iespēja plašāk iepazīties ar Rīgas SPA un dažādu viesnīcu un restorānu piedāvājumiem.

Pasākumā vienkopus ieradīsies tūrisma profesionāļi no visas pasaules, trīs dienās iepazīstot Latvijas un Baltijas tūrisma piedāvājumu un tiekoties ar Latvijas tūrisma nozares pārstāvjiem.

Svinīgajā atklāšanā 5.februārī piedalījās TAVA direktors Uldis Vītoliņš, LR Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, Lietuvas vēstnieks Latvijā Antanas Valionis, Igaunijas vēstnieks Latvijā Jaak Joeruut, viesnīcu ķēdes Reval Hotels prezidents Heikki Vanhanen, lidsabiedrības airBaltic prezidents Bertolds Fliks.

 

Valdība pieņem Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas ieviešanas plānu

LETA  02/03/09 Šodien valdība akceptēja Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānu, kas paredz virkni izmaiņu un grozījumu normatīvajos aktos.

Rīcības plāns paredz, ka līdz šā gada 31.martam tiks izstrādāti grozījumi 2009.gada budžetā. Līdz jūnija beigām iecerēts izstrādāt grozījumus likumā "Par budžetu un finanšu vadību". Grozījumi paredz, izmantojot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Savienības (ES) palīdzību, stiprināt normas par finansiālo atbildīgumu, atbildību un caurspīdīgumu, jo īpaši nosakot griestus budžeta izdevumiem.

Valdība pagaidām nepieņēma lēmumu par pensiju indeksāciju 2009.gadā, jo šim nolūkam nepieciešami septiņi miljoni latu, tāpēc jautājums jāpārrunā ar SVF. Ceturtdien, 5.februārī, Labklājības ministrijas pārstāvji tiksies ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani (LPP/LC), lai pārrunātu pensiju indeksācijas jautājumus.

Starp uzdevumiem ir arī grozījumi "Maksātnespējas likumā", lai atvieglotu, sakārtotu un efektivizētu parāda pārstrukturēšanu, izvērtētu privātpersonu bankrota procedūras efektivitāti. Līdz marta vidum Tieslietu ministrijai jāsagatavo informācija par papildus nepieciešamajiem grozījumiem likumā, lai precizētu kreditoru balsošanas sistēmu ar mērķi efektivizēt maksātnespējas procesu. Grozījumus plānots pieņemt līdz jūnija beigām.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Finanšu ministrijai (FM) uzdots izmantojot SVF tehnisko palīdzību, izstrādāt grozījumus Kredītiestāžu likumā. Ministru kabinetā grozījumiem jābūt iesniegtiem līdz aprīļa beigām, bet jūnija beigās tiem jābūt pieņemtiem Saeimā.

Tāpat FKTK un FM jāizstrādā Noguldījumu garantiju likumprojekts, nosakot uzdevumus par fondam piešķirtajām pilnvarām palielināt iemaksu apjomu pēc garantēto summu izmaksām, kā arī ieviest mehānismu līdzekļu izmaksas procesa paātrināšanai no noguldījumu garantiju fonda. Likumu plānots izsludināt līdz jūnija beigām.

Līdz 31.martam paredzēts izstrādāt un apstiprināt visaptverošu privātā sektora parāda restrukturizācijas stratēģiju, izmantojot SVF un Pasaules bankas tehnisko palīdzību.

Rīcības plāns arī paredz šogad sasniegt kopbudžeta deficītu 4,9% apjomā no IKP. 2010.gadā tam jābūt 4,8% apmērā, bet 2011.gadā - 2,9% apmērā. FM mēneša laikā pēc katra ceturkšņa beigām Ministru kabinetam būs jāsniedz ziņojums par valsts budžeta izpildes gaitu.

FM trīs reizes gadā būs jāsniedz ziņojums par progresu valsts sektora nominālā atalgojuma un darbinieku skaita samazināšanā, kā arī minēto darbību īstenošanu pašvaldībās, valsts aģentūrās un citās valsts iestādēs. Nākamais ziņojums FM jāiesniedz līdz 15.aprīlim.

Kopumā rīcības plāns ietver vairāk nekā 50 dažādus uzdevumus un termiņus, kādos tiks īstenoti ekonomikas stabilizēšanas pasākumi, izmantojot starptautiskā aizdevuma saņemtos finanšu līdzekļus.

Kā ziņots, kopumā Latvijai būs pieejami 7,5 miljardi eiro (5,25 miljardi latu).

Eiropas Komisijas 2009.gada piešķirtais finansējums Latvijai būs 2,9 miljardi eiro (2,03 miljardi latu), 2010.gadā tiks piešķirti 100 miljoni eiro (70 miljoni latu), bet 2011.gadā - arī 100 miljoni eiro.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) 2009.gada piešķirtais finansējums Latvijai būs 1,2 miljardi eiro (0,84 miljardi latu), 2010.gadā tiks piešķirti 400 miljoni eiro (280 miljoni latu), bet 2011.gadā - arī 100 miljoni eiro.

Ziemeļvalstis - Dānija, Zviedrija, Somija un Norvēģija - 2010.gadā piešķirs 1,8 miljardus eiro (1,26 miljardus latu).

Pasaules Bankas 2009.gada piešķirtais finansējums Latvijai būs 200 miljoni eiro (140 miljoni latu), tāpat arī 2011.gadā - 200 miljoni eiro.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Čehijas, Polijas un Igaunijas sniegtais finansiālais atbalsts Latvijai 2009.gadā būs 200 miljoni eiro, bet 2010.gadā - 300 miljoni eiro (210 miljoni latu).

Jau ziņots, ka pagājušā gada 29.decembrī Valsts kases kontā tika saņemta SVF aizdevuma pirmā daļa - 589,57 miljoni eiro (414,35 miljoni latu).

Valsts budžeta deficīta segšanai paredzēti 1,843 miljardi latu jeb 35% no kopējā apjoma, valsts parāda pārfinansēšanai - 1,123 miljardi latu jeb 21% no kopējā apjoma, savukārt valsts budžeta aizdevumiem paredzēti 0,402 miljardi latu, kas veido 8% no kopējā pieejamā finansējuma.

2009.gadā finanšu sektora stabilizēšanai no aizdevuma šogad pieejamās summas plānots izlietot 51% jeb 1,868 miljardus latu. Valsts aparāta pārfinansēšanai plānoti 0,976 miljardi latu, valsts budžeta deficīta segšanai - 0,706 miljardi latu, bet valsts budžeta aizdevumiem - 0,134 miljardi latu.

Kā uzsver FM, aizdevuma saņemšanas nosacījumi ir ekonomikas stabilizācijas programmā paredzētais - budžeta izdevumu atbilstība ieņēmumiem, deficīts, ne lielāks par 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2009. un 2010.gadā un ne lielāks par 3% no IKP 2011.gadā.

Programmā paredzēts arī stabils lata piesaistes kurss eiro, banku sektora stabilitātes nodrošināšana, kā arī strukturālās reformas - atalgojuma līmeņa samazināšana un izglītības, veselības un valsts pārvaldes sistēmas reformas.

 

Intervija ar Irēnu Krūmani: Bez valsts atbalsta neiztikt

Sallija Benfelde, Žurnāls "Nedēļa" 02/03/09 Lai rastu ieskatu Latvijas finanšu un kapitāla tirgus norisēs, Nedēļa aicināja uz sarunu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju Irēnu Krūmani.

Janvāra vidū Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) tikās ar Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvjiem, un Irēna Krūmane sacīja, ka tas ir divpusējas sadarbības process, jo visi ir ieinteresēti drošos noguldījumos, drošos kredītos un ekonomikas attīstībā, nevis tās lejupslīdē. Protams, komisijas priekšsēdētājas sacītajam var tikai piekrist, tomēr valsts iedzīvotāji, kuru valsts nauda pašlaik ir ieguldīta privātas bankas glābšanas procesā, droši vien vēlētos zināt vairāk par to, kas notiek Latvijas bankās. Jāteic, FKTK priekšsēdētāja savās atbildēs ir piesardzīga, tāpēc secinājumi no viņas sacītā katram lasītājam būs "jāizloba" pašam.

− Kā varat raksturot finanšu un kapitāla tirgu Latvijā pašlaik? Kādas ir tā tendences un riski pēc pirmajiem satricinājumiem?

− Šobrīd Latvijā ir reģistrētas pavisam 26 bankas, no kurām ir 21 banka un piecas – Eiropas Savienības dažādu valstu banku meitasfiliāles. Visas, izņemot Hipotēku un zemes banku, pieder privātiem īpašniekiem, bet Parex banka ir tādā kā jauktā situācijā, jo ap 85% pieder valstij. Protams, Parex pārņemšana bija tikai pagaidu pasākums, un, tikko banka stabilizēsies, tiks atrasts stratēģiskais investors. Valstij nav mērķa turēt banku savā īpašumā, un, kā zināms, Eiropas Komisijas atbalsts tās turēšanai valsts īpašumā ir noteikts līdz gada beigām.

− Cik no visa banku kapitāla pieder ārvalstu, cik Latvijas investoriem?

− 77% banku kapitāla pieder ārvalstu investoriem, 23% – Latvijas. Savukārt no tiem 77% skandināviem pieder 55%, bet pēdējā laikā daudz pieminētajiem zviedriem – 36%. Ja runājam par situāciju tirgū, protams, riski ir tie paši, kas vienmēr ir bijuši aktuāli un svarīgi. Svarīgākais un galvenais no tiem ir kredītrisks, likviditātes risks, ar kuru visvairāk saskārāmies pērn un kurš nenoliedzami ir aktuāls finanšu krīzes kontekstā, un arī nelegāli iegūtu līdzekļu naudas atmazgāšanas risks. Banku sektorā tie ir galvenie riski un tie pastāv.

− Vai nelegāli iegūto līdzekļu atmazgāšanas risks Latvijas bankās joprojām ir reāls vai tas ir tikai teorētiski iespējamais risks?

− Šis risks pastāv vienmēr, ar to ir jārēķinās. Latvija ir izpildījusi ES pēdējo direktīvu nelegāli iegūto līdzekļu naudas atmazgāšanas jomā, ir veikti zināmi pasākumi, bet risks pastāv vienmēr. Tāpēc ir vajadzīga pārliecība, ka ir līdzekļi šā riska novēršanai, lai ar to neiznāktu saskarties. Neapšaubāmi, mēģinājumi legalizēt šādu naudu pastāv, prokuratūrā ir speciāla nodaļa, bankās ir par to atbildīgie valdes locekļi. Ja mums kāda situācija šķiet aizdomīga, mēs par to ziņojam, un tālākais jau ir prokuratūras un izmeklētāju ziņā. Katru gadu veicam speciālās, padziļinātās pārbaudes, un katru gadu ir aizdomīgi gadījumi, par kuriem ziņojam. Bankas ir ieinteresētas, lai tie tiktu atklāti, bet jautājums ir – kas notiek tālāk, vai lietas tiek novestas līdz tiesvedībai? Tiesa gan, pēdējā gada laikā Finanšu policija notver aizvien vairāk organizēto grupējumu, kas mēģina veikt tādas darbības. Katrā ziņā mūsu bankas ir daudz darījušas šajā jomā, un progress ir liels.

Savukārt, ja runājam par likviditāti, tai ir tendence pazemināties. Ar banku likviditātes trūkumiem gan saskaras visos finanšu tirgos. 2007. gada beigās likviditātes rādītājs bija 55–56, nu operatīvie dati liecina, ka šie rādītāji pamazām pazeminās. Mums gan vēl nav apkopoto datu par pagājušā gada beigām, tie būs zināmi martā. Līdzīga tendence ir ar kapitāla pietiekamības rādītājiem. Sistēmā vidējais rādītājs ir 12% pie normatīva 8%. Kopējais rādītājs sistēmā liecina par banku drošības buferi jeb spēju absorbēt zaudējumus, ja tādi rodas. Citiem vārdiem sakot, tas liecina par banku spēju nodrošināt kreditoru prasības un izmaksāt noguldījumus arī tad, ja kredītsaistību dēļ bankām rodas zaudējumi.

− Kāda situācija ir ar kredītriskiem Latvijā?

− Ja paraugās bilancē, tad 71% banku aktīvu ir kredīti. Bankas kredītus ir izsniegušas, izmantojot gan noguldītāju, gan piesaistītos jeb sindicēto kredītu līdzekļus. Iepriekšējos gados saskārāmies ar strauji augošu kredītportfeļa apjomu, un tas bija pat 50% apmērā, pērn notika strauja kredītportfeļa pieauguma bremzēšanās. Pagājušā gada novembra beigās šis rādītājs sasniedza tikai 13% vidējā kāpuma, jaunizsniegto kredītu skaits sāka samazināties. Skaidrs, ka tas notiek tāpēc, ka ekonomiskās lejupslīdes apstākļos pazeminās kredītportfeļa kvalitāte, palielinās uzkrājumu nedrošība parādiem, kas ietekmē kopējo portfeļa kvalitāti, kas savukārt tālāk ietekmē banku peļņu. Mūsu speciālistu prognozes un aprēķini diemžēl ir piepildījušies un slikto kredītu uzkrājums ir 2% no visa Latvijas banku izsniegto kredītu apjoma.

− Vai tas ir riskants rādītājs, vai tas ir daudz vai maz?

− Ja salīdzina ar pēdējiem gadiem, protams, 2% ir daudz. Pirms gada šis rādītājs bija zem viena procenta. Es gribētu atgādināt 1998. gadu, kad visi saskārāmies ar Krievijas krīzes izraisītajām sekām. Toreiz šis rādītājs bija 10%, kas patiešām bija baisi. Divi procenti arī nav maz, un mēs par to brīdinājām jau pagājušā gada sākumā, kad slikto kredītu uzkrājums bija aptuveni 0,6%. 2% nav maz no tā viedokļa, ka kavēto kredītu pieaugums ir bijis aptuveni trīs reizes. Deviņdesmit astotā gada slikto kredītu 10% prasīja bankām apmēram trīs gadus, lai atgrieztos normas robežās. Lai bankas atgūtos, ir vajadzīgs laiks, tas nenotiek ātri.

Labā ziņa visā šajā situācijā ir tā, ka vienreiz jau esam to visu pārdzīvojuši, esam tikuši cauri krīzei. Arī toreiz tika prognozēts, ka daudzas bankas bankrotēs vai arī notiks lielas apvienošanās. Patiesībā bija tikai pāris tādu gadījumu, banku sektors bija dzīvotspējīgs. Jā, varam runāt par toreizējiem finanšu apjomiem, salīdzinot ar iekšzemes kopproduktu un tagadējiem apjomiem, bet, ja paraugās vēsturiski, visu valstu bankas ir izgājušas no šādām krīzēm. Jautājums vienīgi – cik ilgs laiks tam nepieciešams. Japānas tirgum bija nepieciešami desmit gadi, ASV tas notika daudz ātrāk, arī skandināviem nebija vajadzīgi desmit gadi.

− Vai tas nozīmē, ka bankas vairs nespēs būt palīgi tautsaimniecības "uzsildīšanā", nespēs atbalstīt attīstību?

− Šis jautājums ir ļoti saistīts ar vispārējo likviditātes trūkumu, ar ko ir saskārušies finanšu tirgi, tāpēc tas tiešām ir vietā. Banku funkcijas nav ķīlu realizēšanā, līdz ar to tās ir ieinteresētas situācijas atrisināšanā. Saskaroties ar ārējās likviditātes trūkumu, bankām ir nepieciešamas garantijas, lai spētu saņemt līdzekļus, kurus varētu izsniegt tautsaimniecības kreditēšanai. Šobrīd bankās no privātpersonām un uzņēmumiem neatgriežas tā nauda, kura ir izsniegta un ar kuru tās bija rēķinājušās. Lai saņemtu jaunu likviditātes atbalstu, bankām ir vajadzīga valdības garantija.

− Tātad atjaunot ekonomisko attīstību bez valdības garantijām bankām nebūs iespējams?

− Jā, valsts garantijas ir vajadzīgas, jo neviena banka, arī lielākās, ES tirgos pašas bez atbalsta vairs nespēj aizņemties starptautiskajos tirgos, kur vairs neeksistē savstarpējā uzticēšanās, bankas vairs neaizdod līdzekļus cita citai. Tādos apstākļos vienīgais instruments, kas var palīdzēt, ir dalībvalstu garantijas bankām, un tas ir nepieciešams. Tikai tā varēsim izkustināt savu tautsaimniecību no sasaluma punkta. Atbildīgajām institūcijām, strādājot visām kopā, būtu jāpieņem tāds lēmums.

− Vai piekrītat presē izskanējušam viedoklim, ka patiesībā pasaules, it sevišķi Amerikas, banku sistēma aizvien vairāk atgādina klasisko piramīdas shēmu, kurā beigu beigās zaudētāji ir gandrīz visi?

− Patiesībā tas ir jautājums par vienoto starptautisko regulējumu. Kā zināms, reģionu regulējums ir atšķirīgs, un ES ir vieni tirgus uzraudzības principi, citur – citi, kas atšķiras no ASV principiem. Par šo jautājumu ir lielas debates, kuras izraisīja globālā finanšu krīze, kas sākās ASV. Lēmuma par vienotu starptautisku finanšu tirgus regulējumu, protams, vēl nav, bet, ja tiktu pieņemts, tas būtu ļoti cerīgi, radītu skaidrību par starptautisko finanšu tirgu procesiem.

− Cik no 7,5 miljardu eiro aizdevuma tiks novirzīts banku sektora stabilizēšanai, un ko šī nauda stabilizēs?

− No 75 miljardiem eiro finanšu sektora stabilizācijai tiks novirzīti 2,5 miljardi. Aptuveni miljards varētu tikt izmantots sindicēto kredītu apmaksai, ja bankas nespēs dzēst savas saistības. Taču jāteic, ka līdz šim brīdim, kad notiek mūsu saruna, līdz 19. janvārim, jau piecas Latvijas komercbankas ir atmaksājušas savus sindicētos kredītus, kuri ir bijuši dažāda lieluma – no pieciem līdz 70 miljoniem latu. Šo piecu banku kopējais atmaksāto sindicēto kredītu apjoms ir 100 miljoni latu. Sestā banka šobrīd jau ir atmaksas procesā.

Pašlaik nevar sacīt, ka kāda no Latvijas bankām nebūtu izpildījusi savas saistības attiecībā uz šiem kredītiem. Parex sindicētā kredīta pirmā atmaksa paredzēta 19. februārī. Droši vien vajadzētu paskaidrot, ka sindicētā kredīta atdošana nozīmē, ka banka šos līdzekļus izņem no savas, līdz ar to arī no Latvijas tautsaimniecības aprites, jo bankas rīcībā vairs nav līdzekļu, ko var aizdot tautsaimniecībai, lai notiktu investīcijas attīstībā. Tāpēc bankām ir vajadzīgas reālas garantijas, lai tās spētu aizņemties kaut kur citur un atkal kreditēt tautsaimniecību. Katrā gadījumā nauda ir paredzēta kā garants, lai bankas vajadzības gadījumā spētu aizņemties.

− Kādiem mērķiem vēl ir paredzēti šie 2,5 miljardi eiro?

− Pavisam 2,5 miljardi eiro izlietojumam finanšu sektora stabilizācijas procesā ir trīs mērķi: pirmais, kā jau sacīju, ir valsts garantija sindicētiem kredītiem. Otrs – valstij piederošo banku kapitāla bāzes palielināšana. Tātad tiks palielināts Hipotēku un zemes bankas kapitāls, kas tika darīts arī līdz šim. Šajā periodā kapitāla palielināšanai ir ļoti būtiska nozīme tautsaimniecības stabilizācijā ar dažādām garantiju programmām. Palielinot Hipotēku un zemes bankas kapitālu, pieaugs bankas iespējas pašai aizņemties, gan dot kredītu uzņēmējiem. Tādā veidā daļa aizņēmuma naudas fiziski nonāks līdz uzņēmējiem, SVF pieļauj aizdoto naudu izmantot tikai valsts banku kapitāla palielināšanai.

Arī Parex šobrīd pieder valstij, un arī tai būs nepieciešams palielināt kapitāla bāzi. Šim mērķim ir iezīmēti aptuveni 0,7 miljardi eiro. Trešais mērķis ir palīdzība banku sektoram likviditātes nodrošināšanā. Jāatceras, ka aizņēmums paredzēts arī valsts budžeta finansēšanai, bet tas nozīmē arī dažādas budžeta programmas – valsts atbalsta programmas, kas paredzētas tautsaimniecības stimulēšanai.

− Ja kādai no komercbankām valsts garantijas nepalīdzēs saņemt jaunu aizdevumu, vai valsts bankai aizdos fizisku naudu sindicētā kredīta atmaksai?

− Lielākais sindicēto kredītu ņēmējs bija Parex, kas pašlaik ir nonākusi valsts pārziņā, un valsts arī kārtos šos sindicētos kredītus. Par pārējām bankām jau sacīju, ka tās šos kredītus atdod un ir apgalvojušas, ka tām tik būtisku problēmu nebūs. Turklāt jāatceras, ka bankām kā lielākā palīdzība ir nepieciešama valsts garantijas likviditātes paaugstināšanā, lai piesaistītu papildu līdzekļus un varētu turpināt kreditēšanu. Bankām nav tādu saistību, lai varētu apsvērt – dot vai ne tām fizisku naudu no aizņēmuma.

− Vai bankām, kuras pieder Latvijas pilsoņiem, salīdzinot ar skandināvu banku meitasuzņēmumiem, pašlaik ir kādas nopietnas problēmas?

− Konkurence tirgū ir liela, un ik pa brīdim laikam jau tāpēc paklīst dažādas runas. Tas ir arī konkurences jautājums, bet ne velti sacīju, ka 26 bankas Latvijas tirgū ir daudz. Katra no tām vairāk vai mazāk darbojas savā nišā, tās ir spējušas veiksmīgi konkurēt, un jautājums – vai tās spēs pārciest šo periodu, kad visi saskaras ar likviditātes trūkumu? Operatīvie dati, kas ir mūsu rīcībā, pašlaik neliecina, ka ar kādu no mūsu bankām varētu notikt tāpat kā ar Parex. Gala atbildi redzēsim martā, jo šobrīd vēl bankās notiek gada auditi. SVF programmā viens no punktiem paredz papildu auditu visu bankas risku novērtēšanai. Šī pārbaude sniegs atbildi uz jūsu jautājumu, bet bankās ir valde, padome, kas tāpat seko līdzi situācijai, un arī mēs jau no novembra esam par likviditātes un kapitāla nepietiekamības problēmām brīdinājuši un runājuši gan Komercbanku asociācijā, gan ar katru banku atsevišķi.

Esam teikuši, ka, pasliktinoties banku peļņas rādītājiem, uzreiz ir jādomā par papildu līdzekļu piesaistīšanu vai arī pašiem tie jāiegulda. Ja banka to nespēj, ir jānāk un jāinformē, ka to nespēj. Protams, Latvijas akcionāriem aiz muguras nav lielu ārvalstu finanšu konglomerātu, bet tajā pašā laikā šo banku bilances ir desmitkārt mazākas un arī saistības ir desmit reižu mazākas. Pētot, kuras ES bankas nonāca finanšu grūtībās, atklājās, ka tās bija lielās un starpvalstu bankas, nebūt ne mazās. Krīzē lielāko tiesu mazās bankas necieta, jo spēja veiksmīgi absorbēt zaudējumus un darboties tālāk. Mēs savlaicīgi brīdinājām bankas un aicinājām padomāt par šīm problēmām. Pašlaik varu teikt: laiks rādīs, kas notiks tālāk, bet pagaidām īpašām bažām nav pamata, jo operatīvā informācija nerāda krasas izmaiņas uz slikto pusi.

− Pagājušā gada nogalē steidzamības kārtā tika pieņemts un pēdējā darba dienā izsludināts Banku pārņemšanas likums. Kā to vērtējat?

− Šis likums bija nepieciešams, un notikumi ar Parex banku parādīja, ka tas jāpieņem ātri. Likums ir vajadzīgs, lai skaidri definētu, kad un kāpēc ir vajadzīga bankas pārņemšana un kā tas notiek. Gan jāuzsver, ka tas attiecas uz sistēmiski svarīgām bankām, uz tām, kurām ir ietekme uz valsts finanšu tirgu un ekonomiku, kas ir lielas maksājumu sistēmas dalībnieces, jo valsts nevar un nespēs glābt visas bankas.

− No Latvijas 26 bankām ir sistēmiski svarīgas?

− Šo atzinumu sniedz Latvijas Banka, un tas notiek katrā individuālā gadījumā. Ja kaut kas tāds notiek, tad LB novērtē šo banku un sniedz atzinumu.

− Un tomēr – cik banku, jūsuprāt, Latvijā ir sistēmiski svarīgas?

− To ir grūti tā pateikt, tad būtu jāvērtē katra un jāsalīdzina vērtējums, bet pavisam aptuveni varu sacīt, ka desmit bankas Latvijā droši vien ir sistēmiski svarīgas, varbūt šis skaitlis ir pat nedaudz lielāks. Tajā pašā laikā tas nav tik vienkārši, kā varētu šķist. Dānijā krīze sākās nevis ar lielas sistēmas bankas problēmām, bet ar vidējo, kura parāva sev līdzi vēl sešas vai septiņas bankas. Tā bija neliela banka, kas bija orientēta uz hipotekāriem kredītiem, bet mazās bankas problēmu dēļ "cietēju" sarakstā bija arī viena no Dānijas lielajiem milžiem, kura pēc lieluma sarakstā bija ceturtajā vai piektajā vietā. Ja atgriežamies pie likuma par banku pārņemšanu, to vērtēju pozitīvi, un neizskatās, ka tajā varētu slēpties kādas neprecizitātes vai pretrunas, kuru dēļ tas uzreiz būs jālabo. Protams, pilnveidot var gandrīz katru likumu, bet tas jau ir cits jautājums. Galu galā mēs jau nebijām pionieri – šāds likums ir virknē ES valstu, tāpēc nekas pavisam no jauna nebija jāizdomā.

− Kad sākās naudas aizplūšana no Parex – septembrī, oktobrī?

− Tā sākās jau septembrī, bet to, ka Lehman & Brothers bankrots paraus sev līdzi ASV un pēc tam pasaules tirgu tādā apjomā, toreiz vēl nevarēja paredzēt. Bet jau septembra beigās un oktobra sākumā ES tika sperti pirmie soļi banku glābšanai. Katrā ziņā par atskaites punktu var uzskatīt 15. septembri, kad notika minētais bankrots.

− Cik daudz naudas no Parex ir aizplūdis līdz pagājušā gada beigām?

− Pirmkārt, par to runāsim, kad mums būs precīzi dati – kā jau sacīju, pašlaik notiek auditi. Otrkārt, negribētos runāt par vienu banku, tādā veidā to atkal šūpojot. Galu galā konkurence ir nopietna. Mēs negribam slēpt datus, esam par to, lai tie tiek publiskoti, bet tad to darīs visas bankas reizē.

− Un tomēr – presē ir izskanējuši ļoti dažādi, pat pretrunīgi dati. Lūdzu, miniet vismaz aptuvenu skaitli!

− Pagājušā gada beigās šis skaitlis varētu būt ap 700 miljoniem latu.

− Parex šobrīd ir noteikti zināmi darbības ierobežojumi, kuri tika publicēti presē, tie ir pieejami arī jūsu komisijas mājaslapā. Vai šie ierobežojumi sevi ir attaisnojuši vai, gluži otrādi, pastiprinājuši klientu aizplūdi no bankas?

− Ierobežojumi, protams, ir pēdējais, ko var darīt, tas ir galējais līdzeklis. Tā ir izvēle starp diviem ļaunumiem: kurš no tiem ir mazāks? Ierobežojumi tika ieviesti, jo valstij jau nav neierobežotu iespēju investēt. Bankas pārņemšana ir pagaidu pasākums, ir jāatrod stratēģiskais investors, tāpēc ir skaidrs, ka tie nav uz mūžu.

− Vai šie ierobežojumi ir izpildījuši tiem paredzēto funkciju un bremzējuši naudas aizplūšanu?

− Tagad šī naudas plūsma ir limitēta.

− Tiek uzskatīts, ka Parex problēmas lielā mērā radīja tas, ka bankai bija ļoti daudz nerezidentu, kuri pamatā nāca no vienas valsts, kurai pašai ir milzu finanšu problēmas. Vai tas tā bija?

− Es arī esmu paudusi tādu viedokli. Septembrī un oktobrī problēmas un bankroti notika jau visās kaimiņvalstīs. Ukraina vērsās pie SVF pēc palīdzības. Ungārija un Ukraina saskārās ne tikai ar nacionālās valūtas devalvāciju, bet arī ar pilnīgu līdzekļu nepieejamību. Turklāt Ukrainas bankām sindicēto kredītu aizdevēji uzreiz prasīja šo līdzekļu atgriešanu. Tāpēc tam, ka daļa bankas klientu izņēma savu naudu, bija objektīvs izskaidrojums.

− Vai savulaik Komercbankas un tagad Parex glābšanu var salīdzināt pēc būtības – vai situācijas ir līdzīgas?

− Jāatceras, ka Komercbanka, neraugoties uz tās spēcīgajiem akcionāriem, kuru vidū bija arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, pirmkārt, ļoti lielus līdzekļus bija investējusi Krievijas un Ukrainas valsts parādzīmēs un, otrkārt, bija izsniegusi lielus kredītus, kas eksponējās šajos tirgos. Tas nesa tiešus zaudējumus. Ja runājam par Parex, tā, protams, saskārās ar globālās finanšu krīzes sekām, tāpēc var sacīt, ka cēloņi abu banku krīzei ir atšķirīgi.

− Tomēr jūsu sacītais liek domāt, ka ir valstis, ar kurām sadarbība finanšu jomā risku ļoti paaugstina.

− Tā tas ir. Parex bilancē ir redzams, ka vērtspapīru portfelis bija orientēts uz augstāku ienesīgumu, bet nebija ļoti likvīds. Šie vērtspapīri deva lielu peļņu apstākļos, kad visi pelnīja un viss gāja uz augšu. Klasiskā izpratnē tas nav augsti likvīds portfelis. Tā ir zināma līdzība ar to, kas notika Krievijas krīzes laikā ar Krievijas un Ukrainas vērtspapīriem, kas bija augsti ienesīgi, bet jautājums bija – cik šie vērtspapīri bija likvīdi?

− Tātad vienkāršais secinājums: nesadarbojieties ar dažām valstīm, kuru finanšu tirgus ir nedrošs, jo šo valstu politika ir neprognozējama?

− Tā varētu teikt. Katrā ziņā par savu finanšu drošību vajadzēja padomāt jau augustā, kad sākās karš Gruzijā. Jau toreiz sacīju, ka visiem, kas strādā tirgos uz Austrumiem no mums, ir jāizdara savi secinājumi, ir jānovērtē situācija.

 

Nepieskatītais Latvijas lombardu bizness

Lolita Rūsiņa, speciāli "Nedēļai", 02/05/09 Saspringtu finansiālo situāciju var risināt, ne tikai aizņemoties naudu, bet arī pārdodot ko vērtīgu lombardā. Diemžēl, kā rāda pieredze, šeit nonāk ne tikai personīgās, bet arī noziedzīgā ceļā iegūtas lietas, jo Latvijā nav noteikti lombardu biznesa kritēriji un kontroles mehānismi.

Pašlaik Latvijā darbojas vairāk nekā 139 lombardi. Tomēr ir vēl neskaitāmi "mazi kioski", kas gatavi izsniegt naudu jebkurā diennakts laikā apmaiņā pret kādu preci. Par klientu trūkumu lombardi nesūdzas, turklāt to spektrs ir visai dažāds. Tāpat kā tajos strādājošais personāls – no solīdām kundzītēm līdz pat treniņtērpos ģērbtiem pārdevējiem.

Lombardi, kuru pamatā ir procentu maksājumi un mantu pārdošana, ir pelnošs bizness. Piemēram, nekur nav noteikts, cik lielām jābūt procentu likmēm – cik lielas tās lombards grib, tik arī liek, norāda šajā nozarē strādājošie. Turklāt nesakārtotās likumdošanas dēļ Latvijā turpina pieaugt to lombardu daudzums, kuri piešķir iedzīvotājiem visdažādāko veidu finansējumus, kas pēc savas būtības ir kredīti, tāpēc šajā situācijā šo iestāžu klientu skaits tikai pieaugs.

Vislabākā ķīla – zelta izstrādājumi

Ātri iegūstama nauda bez liekām formalitātēm – tas ir galvenais lombardu trumpis, teic aptaujātie lombardu darbinieki. Darbības shēma ir vienkārša: īstermiņa kredītu izsniegšana pret ķīlu, sava veida finansējums, kas pēc ekonomiskās būtības ir kredīts pret ķīlu. Nodrošinājums ir ķīla, ko klients var izpirkt, laikus samaksājot kredītu un procentus. Tiesa, atšķirībā no banku izsniegtajiem īstermiņa aizdevumiem lombardos procenti par aizdoto naudu ir daudz lielāki. Par kredīta nodrošinājumu (ķīlu) tiek pieņemtas šādas lietas: televizori, video un audio iekārtas, foto, biroja, sadzīves un citu veidu tehnika, apģērbi, kā arī dārgmetāli, dārgakmeņus saturoši juvelierizstrādājumi, mākslas un antikvāri priekšmeti.

"Mūs interesē likvīdas ķīlas. Vislabprātāk lombards pieņem zeltu, monētas, kas visos laikos ir bijusi labākā ķīla," stāsta Jānis Semeņako, SIA Rīgas pilsētas lombards valdes priekšsēdētājs. Īpaši vērīgu ķīlu īpašnieki apšaubāmos lombardos savas mantas nenodod, jo, saņemot glabāšanā šādas mantas, negodīgs uzņēmējs var aizvērt savu firmu un pazust "nezināmās tālēs", jo viņa bizness jau ir noticis.

Darbojas arī autolombardi, kur kā ķīla tiek ņemta automašīna, piemēram, uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ar pieciem kredīta procentiem. Autolombardā pieredzējuši un kvalificēti speciālisti veic auto vērtējumu un izmaksā naudas summu 50% apmērā no mašīnas vērtības.

Mainās klientu loks

Agrāk lombardu klienti lielākoties bija gan narkomāni un alkoholiķi, gan arī uzņēmēji, kas ieķīlāja dažādas lietas, sākot ar dārglietām un sadzīves tehniku un beidzot ar automašīnām un dzīvokļiem. Tagad klientu loks ir mainījies – nāk māmiņas, vecmāmiņas ar laulības gredzeniem, bezdarbnieki, cilvēki, kas nevar norēķināties par medicīnas pakalpojumiem. Vairāk gan nākot trūcīgie, lai kaut kā "savilktu galus".

"Nav taisnības, ka krīzes apstākļos lombardi plaukst un zeļ. Arī lombardiem nav viegla situācija, jo cilvēki bieži ieķīlātās mantas neizpērk un tās paliek plauktos. Pat ja cenas tiek nolaistas, pircēju nav. Tagad ir laiks, kad pārdevēju ir daudz, bet pircēju kļūst arvien mazāk," atzīst Semeņako, piebilstot, ka pirktspējas sarukšanas dēļ daudziem, kuri atnesuši mazāk vērtīgas lietas, arvien biežāk nākas atteikt. Par ekonomisko krīzi liecinot arī tas, ka samazinās procentu maksājumi.

"Vislielākā interese Latvijā par lombardiem bija 1998. gadā. Tagad tirgus jau ir pārsātināts. Daudzi, kas tagad atveras, domā, ka tas ir viegls bizness, bet ir vīlušies. Izdzīvos spēcīgākie un pieredzējušākie uzņēmumi. Nevar būt tā, ka uz katra stūra ir atvērts lombards," uzskata Semeņako.

Konkurence un internets

Valērijs Serkovs, lombarda Aizdevums direktors, atzīst, ka "šajā nozarē ir vērojama liela un nopietna konkurence. Vieni lombardi tiek slēgti, bet vietā rodas jauni. Tas ir labi, ka lombardu ir daudz, jo tad cilvēkiem ir lielākas iespējas izvēlēties labāko piedāvājumu."

Viņš uzskata, ka ir jāļauj lombardiem strādāt un nevajadzētu tos mākslīgi ierobežot. Visu noregulē tirgus. Ja ir sūdzības no patērētājiem, tās ir jāizskata un jāanalizē. Bet galvenais, lai ikviens, kas atnāk uz lombardu, būtu iepazinies ar "spēles" noteikumiem. Tas ir vienīgais ceļš, kā izvairītos no pārpratumiem un neapmierinātības. Protams, ka lombarda darbība ir ļoti atkarīga no klientu uzticības, darbinieku profesionalitātes, uzņēmuma reputācijas un darba pieredzes. Tiem lombardiem, kas jau ilgus gadus strādā tirgū, ir izveidojusies sava, uzticama klientūra, pret kuru ir individuāla attieksme.

Aptaujātie lombardu vadītāji atzīst, ka nu viņiem ir radies vēl viens nopietns konkurents – interneta veikali, kurus daudzi izmanto, lai pirktu un pārdotu lietoto sadzīves un audio tehniku, kā arī juvelierizstrādājumus.

Par zagtām mantām un drošību

Zagtās mantas – tā ir lombardu nelaime. Tā tas ir visā pasaulē, atzīst Semeņako. Runājot par noziedzīgā ceļā iegūtas mantas parādīšanos lombardos, Serkovs atzīmē, ka lombardiem ir svarīgi novērtēt katru klientu: "Mēs uzticamies saviem klientiem un gaidām no viņiem to pašu. Ar aizdomīgiem cilvēkiem cenšamies nesadarboties. Savu stratēģiju un klientu piesaistes politiku esam veidojuši tā, lai lombards nekļūtu populārs kriminālu vai puskriminālu aprindu personu vidū. Vienmēr konsekventi esam atteikušies no sadarbības ar apšaubāmas reputācijas partneriem, nelegālu operāciju veikšanas, pie mums tikpat kā nekad nav nonākuši zagti priekšmeti. Uzņēmuma darbības vide ir veidota, ievērojot drošības principus, telpās pastāvīgi ir klāt apsardze, darbojas video novērošana." Ekonomiskās krīzēs laikā lombardiem ir jādomā arī par pastiprinātiem drošības risinājumiem, jo pagājušā gada nogalē bija vairāki lombardu aplaupīšanas gadījumi.

Bez uzraudzības un kontroles

Par lombardu skaitu nav oficiālas statistikas, taču ir skaidrs, ka to ir krietni vairāk nekā banku. Atšķirībā no tām lombardus gan neviens nekontrolē. Lai arī tie, līdzīgi kā bankas, izsniedz aizdevumus, to darbības sfēra jau daudzus gadus ir atstāta bez uzraudzības, nav izstrādāta arī to licencēšanas kārtība. Lombardu var atvērt jebkurš Latvijas iedzīvotājs – pietiekami nodibināt sabiedrību ar 2000 latu pamatkapitālu.

"1994. gadā lombarda darbības licenci vajadzēja saņemt Latvijas Bankā. Tagad prasības ir mazinājušās. Diemžēl mūsu valstī lombardu darbības nozare netiek uzraudzīta un kontrolēta. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs par lombardiem neko daudz neinteresējas. Daudzi uzņēmumi slēpj peļņu, maksā darbiniekiem konvertos," par problēmām šajā biznesā stāsta Semeņako.

Pirms trim gadiem notika diskusija par lombardu tiesiskā regulējuma uzlabošanu. Finanšu ministrija piedāvāja ieviest lombardu darbības kontroli. Par uzraudzību bija Latvijas lielākie lombardi, kas ietilpst Latvijas Lombardu asociācijā. Uzmanība tika pievērsta tam, ka nevienā normatīvajā aktā nav noteikts lombardu tiesiskais statuss, nav definēts termins "lombards" un nav darbības prasību. Piemēram, ASV lombardu darbība ir viens no visvairāk regulējamiem un uzraugāmiem uzņēmējdarbības veidiem.

Speciālisti prognozē, ka šajā situācijā, kad noziedzība palielinās, lombardos var parādīties nezināmas izcelsmes, arī noziedzīgā ceļā iegūtas vērtības, jo nav noteikti precīzi kritēriji un stingri kontroles mehānismi. Nesakārtotās uzņēmējdarbības vides dēļ ir paaugstināts risks noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Turklāt Latvijā nav nevienas uzraudzības un kontroles institūcijas, kuras atbildībā būtu pārraudzīt lombardu darbības sfēru. Tāpēc potenciālajiem klientiem jāatgādina, lai viņi rūpīgi izvēlas, ar kuru uzņēmumu sadarboties, iesaka Semeņako.

 

'Parex' sindicēto kredītu devējiem piedāvā atgriezt 775 miljonus eiro līdz 2012.gadam

DELFI   02/05/09 "Parex banka" ceturtdien iesniedza savu piedāvājumu sindicēto kredītu devējiem, paredzot šā gada februārī atmaksāti 20% no 775 miljonu eiro lielās kopējās aizdevumu summas, bet pārējo kredīta summu plānots atdot līdz 2012.gadam, portālu "Delfi" informēja "Parex" bankā.

"Mūsu priekšlikums sindicēto kredītu devējiem paredz atliktos maksājumus, kas pašreizējā globālās finanšu krīzes situācijā, atbilstoši starptautiskajai darījumu praksei, ir samērīgs piedāvājums. Bankai stratēģiski svarīgi pēc iespējas ātrāk atgriezties pie pilnvērtīgas darbības, tai skaitā panākt noteikto ierobežojumu atcelšanu un atjaunot kreditēšanu," uzskata "Parex bankas" valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

"Parex bankas" piedāvājums paredz 20% no kopējās aizdevuma summas jeb 155 miljonus eiro un uzkrātos procentus ieskaita darījuma kontā šā gada 18. februārī. Par atlikušajiem 80% no kopējās aizdevuma summas jeb 620 miljoniem eiro tiek noslēgta vienošanās par kredīta termiņa pagarināšanu, nosakot šīs kredīta daļas maksājumu divās daļās - 387 miljonus eiro 2010.gada februārī un 232, 5 miljoni eiro - 2012.gada janvārī.

"Parex" paziņojumā medijiem gan nav norādīts, ka sindicēto kredītu devēji piekrituši kredītu atmaksas nosacījumu maiņai.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka "Parex banka" ar sindicēto kredītu devējiem kopumā ir noslēgusi divus līgumus - 2007. gada 29. jūnijā par 500 miljonu eiro aizdevumu un 2008.gada 21.februārī par 275 miljonu eiro aizdevumu.

 

Bezdarbnieku pabalstiem varētu pietrūkt 47 miljonu latu

LETA  02/06/09 Bezdarbnieku pabalstu izmaksai 2009.gadā varētu pietrūkt 47 miljonu latu. Arī pensiju indeksācijai aprīlī nepieciešami 7 miljoni latu.

Lai gan šī gada janvārī sociālajā budžetā bija uzkrājums 14 miljonu latu apmērā, ko varētu novirzīt indeksācijai un pabalstiem, ir nepieciešams pieņemt atsevišķus nepopulārus lēmumus finansējuma pārdalei esošā budžeta ietvaros, jo netika atbalstīts LM ierosinājums izmantot iepriekšējos gados veiktā sociālā budžeta uzkrājumu, kas tika veidots tieši tādam mērķim, .

Tāpēc LM ir izstrādājusi priekšlikumus, un šobrīd ministrijas speciālisti strādā pie likumprojekta paketes, kura valdībā būs jāiesniedz līdz 8.martam.

Ņemot vērā ekonomiskās krīzes apstākļus, priekšlikumi paredz 2009.gadā un 2010.gadā bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiku pagarināt līdz deviņiem mēnešiem visiem bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem.

Tāpat plānots iemaksu likmes fondēto pensiju shēmā samazināt no 8% uz 6%, kā rezultātā palielināsies speciālā budžeta ieņēmumi.

LM plāno no 52 līdz 26 nedēļām saīsināt slimības pabalstu izmaksas termiņu, taču vēl notiks diskusijas ar Veselības ministriju par atsevišķām diagnozēm, kuras šis samazinājums neskars.

Strādājošo vecāku pabalsts tiks samazināts tiem pabalstu saņēmējiem, kuri strādā un šobrīd vienlaikus saņem darba algu un 100% vecāku pabalstu, taču par samazinājuma apmēru vēl varētu notikt diskusija.

LM uzsver, ka nekādā gadījumā netiks rosināts samazināt pabalstu tiem vecākiem, kuri šai periodā nestrādā.

Jau ziņots, ka par aptuveni 25% varētu samazināt bērnu kopšanas pabalstu tām māmiņām, kuras saņem pabalstu un strādā algotu darbu, šodien intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja labklājības ministre Iveta Purne (ZZS).

Purne stāstīja, ka tas ir tikai viens no lēmumprojektiem, pie kā ministrija pašlaik strādā, līdz ar to konkrētu laiku, kad šādi samazinājumi pabalstu izmaksā varētu stāties spēkā, viņa nevarēja pateikt.

"Pašreiz mums līdzekļu pietiekot, bet drīzumā situācija gan varētu mainīties, tāpēc mums ir jādomā, kādus soļus mēs varam spert arī tik ļoti jūtīgā jautājumā," sacīja ministre.

Purne intervijā norādīja, ka pēdējā laikā ir strādājusi ar pilnu atdevi un skaidrojusi par soļiem, kas tiks sperti šajā ekonomiskās krīzes laikā, tomēr pašlaik viena no galvenajām problēmām ir jautājums, kā rast papildu finansējumu bezdarbnieku pabalstu izmaksai.

"Vakardienas pārmetumiem nav nekāda pamata, jo vakar tikšanās ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani bija manis iniciēta, kuras laikā konceptuāli tika izskatīti jautājumi par sociālā budžeta uzkrājumu izmantošanu, kā arī problēmām, kas skar pēdējā laika aktuālos jautājumus. Viens no tādiem, protams, ir bezdarbnieku jautājums, jo, pieaugot bezdarbam, mums sāk trūkt līdzekļu pabalstu izmaksai," intervijā Latvijas Radio sacīja labklājības ministre Iveta Purne (ZZS).

Ministre sacīja, ka mums pašreiz līdzekļu pietiekot, jo sistēma, kas ļāvusi veikt tik lielus uzkrājumus sociālā budžetā, sevi ir attaisnojusi pilnīgi. Tomēr, pēc premjera domām, bezdarbnieku pabalstu izmaksām papildu līdzekļi ir jāmeklē pašreizējā finanšu budžetā.

"Problēmu risināšanai priekšlikumi bija gan LM, gan Godmanim, tagad tikai atliek visu sarēķināt un ar konkrētiem priekšlikumiem iet uz valdību. Mēs pie tā strādājam," sacīja Purne.

Tomēr, kopumā analizējot situāciju, kāda pašreiz ir sociālajā jomā, ministre sacīja, ka pagaidām tā tik kritiska neesot, taču piebilda, ka tuvākajā laikā būšot jāpieņem daudz nepopulāru lēmumu, kas sabiedrībai varētu nepatikt.

Jau ziņots, ka premjers vakar veltīja asu kritiku Purnei, kura acīmredzot "esot pārāk bailīga" un tā arī "nav saņēmusi dūšu" sabiedrībai pastāstīt par iecerētajiem soļiem sociālajā jomā. Tāpat valdības vadītājs brīdina par dramatiskiem lēmumiem sociālajā jomā.

Godmanis norādījis, ka vakardienas sarunās ar Purni ministre tā arī nav viesusi skaidrību par tālākajiem valdības soļiem.

Tas saniknoja Godmani, kurš retoriski jautāja: "Ja nav dūšas, vai ir vērts strādāt par ministri?"

Pēc premjera teiktā, ir izrunātas konkrētas lietas un uzdots sagatavot konkrētus normatīvu grozījumus. Daļa esot Labklājības ministrijas, bet daļa - Godmaņa priekšlikumi.

Patlaban viena no aktuālākajām lietām esot strauji augošais bezdarba līmenis un šīs problēmas risināšanai valdībai nāksies veltīt visas savas pūles, stāstīja Ministru prezidents. Bezdarba līmenis patlaban esot 8,5%, bet tas varot sasniegt arī 12%.

Pēc premjera teiktā, tiek rosināts otrā līmeņa pensiju sistēmai novirzāmā finansējuma apjomu samazināt līdz 6% pašreizējo 8% vietā. Viens procentpunkts papildus dotu ap 35 miljoniem latu.

Tāpat uz pusi tiek rosināts samazināt bērnu kopšanas pabalstu strādājošiem. Savukārt slimības lapas varētu saņemt tikai līdz pusgadam, nevis gadam, kā tas ir patlaban.

Pensiju indeksācija varētu tikt veikta tikai aprīlī - tām pensijām, kuras nepārsniedz 135 latus. Par šo jautājumu vēl gan gaidāmas smagas sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par atļauju novirzīt septiņus miljonus latu šiem mērķiem.

Savukārt pensiju indeksācija oktobrī, visticamāk, netiks veikta, brīdināja Godmanis.

Premjers arī rosina pagarināt bezdarbnieku pabalsta izmaksas laiku, vienlaikus gan nepalielinot kopējo finansējuma apjomu.

Sarunu ar Godmani ministre ierosināja, lai precizētu darba kārtībā esošus jautājumus par pensiju indeksāciju un bezdarbnieku pabalstiem.

Saistībā ar to, ka otrdien, 3.februārī, valdības sēdē apstiprināja ekonomikas stabilizācijas plānu, bet jautājumu par pensiju indeksāciju aprīlī atlika, šodienas sanāksmē tika pārrunāts indeksācijai nepieciešamo resursu jautājums, uzsver ministre.

LM piedāvāja segt indeksācijas izdevumus no uzkrātās rezerves sociālajā budžetā, tāpat arī bezdarbnieku pabalstus nepieciešamības gadījumā finansēt no sociālā budžeta uzkrājuma.

Iepriekšējos gados sociālajā budžetā uzkrātie līdzekļi ļautu nodrošināt visu saistību izpildi, tomēr premjers iebilda uzkrājuma kā finansēšanas avota izmantošanai, aicinot iekļauties apstiprinātā budžeta ietvaros, informē ministre.

Risinājumi, kas tika apspriesti, nav galīgie un vienīgie, jo arī šajā situācijā ministrija domā par visu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saglabāšanu, norāda ministre. Turklāt janvārī ieņēmumi sociālajā budžetā ir par 14 miljoniem latu pārsnieguši izdevumus.

Kā aģentūrai LETA norādīja LM, par Ministru prezidenta pieminētajiem bērna kopšanas pabalstiem ministrija pagaidām komentārus nesniegs, jo no ministrijas puses bija arī citi priekšlikumi, piemēram, samazināt iemaksu likmes fondēto pensiju shēmas 2.līmenī no 8% uz 6%, kas ļautu palielināt sociālās aprūpes budžeta ieņēmumus par apmēram 106 miljoniem latu.

Kā ziņots, visticamāk, pensiju indeksācija šī gada aprīlī tomēr notiks, pēc tikšanās ar Godmani aģentūru LETA informēja Purne.

Purne uzsvēra, ka LM cīnīsies par šī gada aprīļa pensiju indeksāciju tām pensijām, kuru apmērs nepārsniedz 135 latus.

Tas nozīmē, ka reāli šīm pensijām varētu tikt pielikti klāt 3-4 lati, taču precīzākus skaitļus būs iespējams nosaukt tad, kad tiks aprēķināts šī gada pirmo mēnešu inflācijas vai deflācijas procents.

Līdzekļi pensiju indeksācijai ir, jo šim mērķim nepieciešamie septiņi miljoni latu tiktu izmantoti no LM speciālā budžeta iekrājuma.

Purne skaidroja, ka konkrēta atbilde par pensiju indeksāciju būs zināma nākamās nedēļas laikā, jo nākamnedēļ Godmanis tiksies ar SVF pārstāvjiem, lai runātu arī par pensiju indeksācijas jautājumu. Uz tikšanos ir aicināti arī LM pārstāvji.

Kā ziņots, Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā rīcības plānā LM tika noteikts, ka no 2009.gada 1.janvāra ir jānodrošina pensiju iesaldēšana un pensiju indeksācija tikai pēc inflācijas rādītāja jāatsāk no 2010.gada janvāra.

Taču LM speciālisti, komentējot FM izstrādāto plānu, uzsver indeksācijas nepieciešamību.

 

Viedoklis: Soļi pretī tirgus ekonomikai

Pēteris Zilgalvis, Pilsoniskās savienības biedrs 02/05/09 Daudz gadu pagājis, kopš Latvija atzīmēja savu "skolas izlaidumu" tirgus ekonomikā — SVF un Pasaules Banka slēdza birojus Rīgā, jo mūsu valsts bija sasniegusi "pilngadību", mums vairs nevajadzēja ne aizdevumus no šīm organizācijām, ne to padomus. Bijām attīstīto Eiropas valstu saimē un virzījāmies uz Eiropas Savienību (ES) un NATO. Toreiz nākamais izaicinājums Latvijai bija sākt ilgtspējīgu ekonomisko pieaugumu. Tas ir bijis un pamatīgs, bet, kā redzam, ne ilgtspējīgs. Kāpēc?

Pirms 15 gadiem — 1994.gadā martā — kopā ar savu Pasaules Bankas kolēģi Larsu Jerlingu Dienā publicēju rakstu Latvija: soļi pretī tirgus ekonomikai. Tie bija laiki, kad Latvija klauvēja pie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Pasaules Bankas durvīm, lūdzot kredītus, lai finansētu Latvijas pāreju uz tirgus ekonomiku, ko mūsu valsts arī sekmīgi paveica.

Tagad Latvija diemžēl atkal ir spiesta griezties pie SVF un šoreiz arī pie Eiropas Savienības pēc palīdzības, lai gan tas, protams, nav sliktākais, kas var notikt. Vismaz mums ir kur griezties. Vai tagad esam atpakaļ tajā pašā bedrē, kur bijām 90.gadu sākumā? Tik slikti tomēr nav. Ļoti daudz pa šiem gadiem ir izdarīts. Esam ES un NATO, infrastruktūra daudzās vietās ir uzlabota, ir dibināti un attīstīti mazie un vidējie uzņēmumi, lietojamās zinātnes pielāgojušās tirgus prasībām, paši brīvi ceļojam pa pasauli un dažās jomās esam ne tikai apsteiguši "vecās" Eiropas Savienības dalībvalstis, ieviešot jaunās tehnoloģijas, bet pat bijuši pirmie, un vairākumam dzīves līmenis ir cēlies.

Bez Eiropas konteksta

Lasot dažu "ēnu finanšu ministru" izteikumus, ka starptautisko organizāciju aizdevums ir jāizlieto, lai būvētu rūpnīcas, tiešām ir sajūta, ka tiekam atmesti atpakaļ 90.gadu sākumā. Zinu, ka šādi izteikumi tomēr ir izņēmums, taču tie liek pievērst uzmanību kādam nozīmīgam šībrīža Latvijas trūkumam. Debates par ekonomiku mūsu valstī joprojām mēdz būt atrautas no Eiropas kopīgā konteksta, un tas ir nepieļaujami, jo esam vienotā tirgus dalībnieki. Dažās avīzēs un žurnālos analīze mēdz būt dziļa un vispusīga, taču, skatoties, teiksim, televīziju, rodas sajūta, ka Krievijas kriminālhronika ir svarīgāka par Francijas vai Vācijas finanšu ministru vai banku ekspertu viedokli saistībā ar notikumiem Eiropas un pasaules ekonomikā (vai arī par kultūras notikumiem citur Eiropas Savienībā).

Ja gribam attīstīt zinātņietilpīgu ekonomiku, kas var piedāvāt augstas pievienotās vērtības preces vai pakalpojumus gan ES, gan citur, tad mums ir jābūt izpratnei par ekonomiku, politiku, kultūru un dzīves stilu mūsu ES kaimiņvalstīs un ne tikai virspusējām zināšanām par ASV un Krieviju. Ņemot to vērā, lēmums paaugstināt PVN preses izdevumiem un grāmatām ir neizprotams.

Mums ir arī gadījumi, kad, neskatoties uz speciālistu augstu kompetenci apspriežamajos jautājumos, risinājums tomēr ir ticis veidots šauras grupas, nevis vairākuma interesēs. Tas norāda nevis uz zināšanu trūkumu Latvijā, bet uz aplamu veidu, kā tiek pieņemti lēmumi. Šāda valdības rīcība neizbēgami mazina tautas uzticību gan valsts varai, gan ekonomikas stratēģijai.

Tiesiskums un konkurence

1994.gadā rakstījām, ka tiesiskums un kārtība ir ekonomikas pieauguma nepieciešamais pamats. Ir vērts atcerēties šos vārdus šodien, kad ekonomiskā krīze skārusi visu Eiropu. Kāpēc Latvija ir starp tām dažām valstīm, kurām šī krīze ir izcili smaga? Vai tas nenotiek tādēļ, ka mūsu valsts vara ir zaudējusi tautas uzticību? Tas redzams saistībā ar izdarībām ar KNAB, drošības likumu un tā saucamajiem oligarhiem. Pietiek paskatīties uz salīdzinoši mierīgo situāciju tepat Igaunijā, Polijā vai Lietuvā, lai par to pārliecinātos. Laba, caurskatāma un ētiska pārvaldība ir absolūti nepieciešama ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai.

Jau pirms piecpadsmit gadiem uzsvērām, ka efektivitāte jāuzlabo ar starptautisku konkurenci. Ir skaidrs, ka daudzās jomās konkurence Latvijā vēl klibo, un patērētājs ir tas, kurš maksā par šo trūkumu. Turklāt palīdzēt ļoti nabadzīgajiem nozīmē ieņemt stabilu nostāju pret speciālajām interešu grupām, kas mēģina aizkavēt izmaiņas, ierobežot konkurenci un gūt peļņu no esošo struktūru, valdības nolikumu, aizsardzības un dotāciju saglabāšanas. Jau pirms 15 gadiem norādījām, ka veiksmīgākajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas pirmie guvuši peļņu no tirgus reformas, jāuzņemas noteikta atbildība maksāt nodokļus, ievērot likumus, ievērot biznesa ētiku, lai nodrošinātu ekonomikas un sabiedrības kopumā turpmāko attīstību. Ekonomiskā brīvība nedod tiesības ignorēt likumus un citu tiesības. Domāju, ir laiks atgādināt baņķieriem ne tikai Latvijā, bet arī Ņujorkā un Londonā par riska menedžmentu un biznesa ētiku. Lai panāktu ilgtspējīgu ekonomisku uzplaukumu, ir jāatgriežas pie jautājumiem par biznesa ētiku, riska menedžmentu un labu pārvaldību privātā un publiskā sektorā. Finanšu tirgus uzraudzība ir jāuzlabo, lai mūsu ekonomikas asinsrite vēlreiz nekļūtu par sirdstrieku.

Jau toreiz rakstījām, ka palīdzību jāvirza patiešām trūcīgajiem. Domāju, ka valstij, lai atdzīvinātu ekonomiku, visvairāk vajadzētu pievērsties mazturīgiem iedzīvotājiem un pensionāriem, kuri īpaši izjūt dzīves līmeņa pazemināšanos krīzes un inflācijas dēļ. Paaugstinot maznodrošināto ienākumus, mēs ne tikai palīdzam viņiem izdzīvot, bet arī vairāk atbalstām vietējos ražojumus (pārtiku) un pakalpojumus, nevis importu.

Krīze kā iespēja

Taču šo krīzi jāuztver arī kā iespēju. Gijs Verhofštats, bijušais Beļģijas premjers, nesen avīzē Le Soir rakstīja, ka Eiropai ir jāuztver šī krīze kā milzīga iespēja veidot labāku nākotni. Pēc PSRS sabrukuma 90.gadu sākumā, kas izraisīja ekonomisko krīzi Somijā, somi šo situāciju izmantoja, lai pārorientētu savu ekonomiku uz zinātni un inovācijām. Tagad Somija ir vienā no pirmajām vietām ES valstu vidū, vērtējot pēc ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, — tie ir gandrīz 4% no IK (Lisabonas stratēģija iesaka 3%). Somijas ekonomikas un izglītības veiksmes stāsts ir bijis acīm redzams, lieli panākumi bijuši gan eksporta jomā, gan publiskā sektora efektīvā un labā pārvaldībā. Turpretim Latvija šajā ziņā pašlaik ir ES lejasgalā ar apmēram 0,5% no IK, un valdība skatās uz zinātni kā vietu, kur neproporcionāli daudz samazināt budžetu. Vai nav pēdējais laiks domāt par attīstību, par nākotnes iespējām un atbilstoši rīkoties? Vai tāda politika Latvijā ir?

Latvijas uzņēmējiem un zinātniekiem parādās arvien vairāk jaunas iespējas, bet vai viņiem ir atbalsts valsts iekšienē? Ja runājam par Eiropu, tad ierosinu izmantot pieeju, ko varētu saukt "Eiropa — Latvijai". Ievērot lojalitāti un solidaritāti pret mūsu partneriem Eiropā, bet prasīt to pašu pretim.

Mums jāpanāk, lai Latvijā ir zinātņietilpīga, taisnīga un veiksmīga ekonomika, kas varētu garantēt mūsu bērniem un mazbērniem cienīgu, latvisku, eiropeisku un nodrošinātu dzīvi. Tālāk viss ir mūsu rokās.

 

Komentārs: Nauda, maģija un realitāte

Pauls Raudseps, Diena  02/07/09 Treknajos gados nauda lija pār Latviju, un veikali, dzīvokļu mājas un uzņēmumi auga kā tropu mežā — ar leknām lapām un seklām saknēm. Tagad finansiālā musona laiks ir beidzies, pa pasauli staigā stindzinošie depresijas vēji, bet izslāpusī zeme vēl gaida naudas lietavas. Skatās debesīs un cer uz brīnumu. Varbūt valdība atnesīs lejkannu ar uzrakstu "Starptautiskais Valūtas fonds", lai aplaistītu mūsu dobītes. Varbūt bankas sāks pumpēt likviditāti no saviem dziļi noraktajiem seifiem, lai būtu, kur plunčāties.

Taču ar naudu brīnumi nenotiek, un nekas nenāk par brīvu. Tagad, kad visa pasaule būs spiesta samaksāt rēķinu par iepriekšējo gadu pārmērībām, ir īstais brīdis atbrīvoties no ilūzijām, ka aizdevumus, subsīdijas, pabalstus un algas mēs varam mūžīgi ņemt no kādas neizsmeļamas akas, uz kuras grodiem rakstīti tādi maģiski spēka vārdi kā "budžets", "SVF", vai "garantijas".

Apskatīsim piemēram vārdu "kredīts". Maģiskās naudas teorijas piekritējiem viss ir skaidrs: bankai ir jāizsniedz kredīti, jo tur glabājas naudu, un tikai tīras ļaunprātības dēļ baņķieri to neizdala. Un ja nu kādam reiz tāds kredīts ir iedots, bet viņam ir grūti to atdot, tad skaidrs, ka baņķierim ir jāpārtop cilvēkā un jāļauj kredītu pagarināt, atlikt, pārstrukturizēt, citiem vārdiem sakot — nemaksāt.

Neviens jau neiebilst pret cilvēcisku attieksmi, tomēr nedrīkst izlikties, ka šāda pretimnākšana var būt tīri subjektīvs lēmums, kas atkarīgs no tā, vai parādnieks spēj baņķieri iežēlināt. Ne bankas darbinieki un pat ne tās īpašnieki neizsniedz kredītos savu personisko naudu, bet gan līdzekļus, kurus banka ir aizņēmusies no citiem. Ja Jānis saņem kredītu no bankas, tad ļoti iespējams, ka to daļēji ir finansējis viņa kaimiņš Pēteris, kuram šajā bankā ir depozīts.

Izsniedzot Jānim kredītu, baņķieris riskē ar svešu naudu, un tāpēc visās attīstītajās valstīs bankām tiek noteikti dažādi ierobežojumi: cik, kam un kādā veidā šī aizlienētā nauda drīkst tikt laista tālāk apritē. Labus kredītus drošiem ņēmējiem var finansēt ar šo piesaistīto naudu, bet tiklīdz rodas šaubas, vai kredītu varēs atdot, bankas īpašniekiem jāsāk riskēt ar savu naudu — bankas paškapitālu — un jāveido rezerves, no kurām varēs atmaksāt noguldītājam Pēterim, ja no Jāņa nav iespējams atgūt aizdevumu. Ja šādas rezerves neveido, sliktākajā gadījumā var sanākt kā ar Banku Baltija, kura piesaistīja lielu naudu, izdāļāja to sliktos kredītos un līdz pēdējam izvairījās palielināt paškapitālu, lai segtu iespējamos zaudējumus. Pat baņķieri, kuriem nav apzināts mērķis apkrāpt savus noguldītājus, bez šādiem stingriem noteikumiem var iekulties lielās nepatikšanās (skat. krājaizdevsabiedrību krīzi ASV pirms divdesmit pieciem gadiem).

Tātad, atliekot kredīta atmaksu Jānim, paliek mazāk naudas, ko aizdot jauniem kredītņēmējiem, teiksim, Lindai ar foršo biznesa ideju. Nākot pretim tiem, kuri jau ir paņēmuši kredītus, bankas darīs pāri citiem, kuri tagad vai nākotnē gribēs šo naudu aizņemties. Plašāk skatoties, ja bankas centīsies glābt pārāk daudz esošo kredītņēmēju, tās nevarēs sildīt ekonomiku ar jauniem banku kredītiem. Pavisam konkrēti: ja piepildīsies Komercbanku asociācijas prognozes un līdz gada beigām par sliktajiem kredītiem būs jāveido rezerves 1,5 miljardu latu apmērā, līdz ar to būs arī noēsts gandrīz viss esošais Latvijas banku sistēmas kopējais paškapitāls, un aktuālais jautājums būs nevis kāpēc bankas neizsniedz kredītus, bet vai tās vispār spēs izdzīvot.

Tik skarbu patiesību ir nepatīkami atzīt, tāpēc daži sniedzas pēc vēl kādiem maģiskiem naudas buramvārdiņiem. Varbūt šķietami bezizmēra mucā ar nosaukumu "budžets" mēs varam atrast papīriņu, uz kura rakstīts "valsts garantija". Ar to tad aizskrienam pie bankas, kura noteikti iedos kredītu, jo to taču garantē valsts. Turklāt valstij pašai tas, šķiet, neko nemaksā, jo nauda nāk no bankas seifiem. Ģeniāli! Radām latus no zila gaisa.

Diemžēl par ļoti lielu naudu pirktajā mācību grāmatā Latvijas finanšu sistēma deviņdesmitajos gados arī par šo triku ir atrodama nodaļa, un tās nosaukums ir G24. Arī toreiz valsts garantēja kredītus visādiem jaukiem projektiem, un viens otrs šo G24 kredītu saņēmējs pat aizdoto naudu atdeva. Par pārējiem uzņēmāmies atbildību mēs, nodokļu maksātāji.

Tāpēc, ja televīzijā kāds lielpilsētas dzīvokļa īpašnieks vai kāds piensaimnieks prasa valsts garantijas saviem kredītiem, katram skatītājam būtu sev jāprasa — vai es personīgi esmu gatavs uzņemties risku, ka viņš šo aizdevumu var neatdot? Valsts garantija nav nekas cits kā visu mūsu nodokļu maksātāju galvojums un gatavība segt garantiju saņēmēja potenciālos zaudējumus. Ja viņš ar visu valsts (mūsu) garantiju bankrotēs, paliks mazāk naudas skolām, policijai, slimnīcām. Un lai te nesāk stāstīt, ka nevajag "pretstatīt", teiksim, piensaimniekus un policistus vai skolotājus un ārstus. Tas ir kā dabas likums: valdība neko tev nevar iedot, ko tā pirms tam nav atņēmusi kādam citam. Visa politika ir viena vienīga dažādu interešu līdzsvarošana, meklējot veidu, kā visefektīvāk sadalīt to naudu, ko valsts no mums visiem ar nodokļiem ir atņēmusi.

Vai tad valstij banku sektors ir jāatstāj pašplūsmā? Nē. Pareizi pārstrukturizējot kredītus, piesardzīgi pielietojot valsts garantijas un izmantojot SVF līdzekļus banku atbalstam, mēs varam daudz izdarīt, lai pārvarētu šo Latvijas tautsaimniecībai grūto laiku. Tomēr šos instrumentus drīkst izmantot tikai tad, ja apzināmies, ka tie nav kaut kādi brīnumlīdzekļi, kuri mūs jau rīt varētu izglābt no krīzes, un ka katram potenciālam ieguvumam nāk līdzi risks un iespējami zaudējumi. Burvju naudas laiks ir beidzies, tagad katra kapara monēta rūpīgi plaukstā jāizsver, jo par ilūzijām mēs vairs nevaram atļauties maksāt.

 

Pingvīni silda sirdis un ekonomiku

Guntis Ščerbinskis, Latvijas Avīze    02/07/09 Godmanim žēl, ka viņa metaforu parodē, rīkojoties gluži pretēji viņa aicinājumam.

Kopš Ministru prezidenta Ivara Godmaņa Jaungada uzrunas, kurā tauta tika aicināta pamācīties no pingvīniem grūtību pārvarēšanā, saspiežoties ar mugurām kopā, neviena protesta akcija Latvijā vairs neiztiek bez šo putnu atbalsta. Pingvīna tēlu aktīvi sākuši ekspluatēt arī reklāmās. Bet uzņēmīgiem ļaudīm pavērusies iespēja nopelnīt, patentējot "Pingvīna" preču zīmi.

"Jaungada uzrunu gatavoja Ministru prezidents pats. Padomdevēju darbs pamatā bija tikai tehniska palīdzība runas gatavošanā," stāsta premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis, norādot, ka popularitāti iemantojusī metafora ir paša Godmaņa ideja. Uz to premjeru rosinājusi sabiedrības solidaritātes nepieciešamība veiksmīgai krīzes pārvarēšanai. Valdības vadītājs esot pamanījis, ka kopš viņa Jaungada uzrunas biežāk nekā iepriekš tiek izmantots pingvīna jēdziens un visdažādākās tā vizuālas un verbālas stilizācijas. "Diemžēl daļa sabiedrības to lieto galvenokārt izsmejošā vai parodējošā nozīmē, pēc būtības ignorējot vai pat rīkojoties pilnīgi pretēji premjera izteiktajam aicinājumam, kas tika asociēts ar šo sociāli aktīvo dzīvnieku rīcību – iestāties vienam par otru, kopīgi pārvarēt salu (krīzi), pasargāt tos, kam klājas visgrūtāk," norāda E. Vaikulis.

"Pingvīns ir ļoti mīļš, cilvēcīgs simbols un ir krietni labāks nekā, piemēram, metafora "treknie gadi"," vērtē reklāmas aģentūras "MOOZ" radošais direktors Ēriks Stendzenieks. Viņaprāt, pat televīzijā skatoties uz Ivaru Godmani, kurš vienmēr tērpies melnā žaketē un baltā kreklā, var saskatīt vizuālas līdzības ar imperatorpingvīnu. Sabiedrībai tieši šāds Godmanis – nedaudz ar pašironijas devu – kļūstot tikai simpātiskāks. Kā politiķim viņam šī asociācija sniedzot emocionālu plusu atšķirībā, piemēram, no ekspremjera Aigara Kalvīša, kura tēls tika saistīts ar cūkas šņukuru.

Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš priecājas, ka cilvēki uz politiku reaģējuši ar asprātību: "Šajā reizē tas tā noticis, jo sabiedrībā neviens neapstrīd premjera pausto metaforu par to, ka grūtības būtu jāpārvar kopā sakļautām mugurām." Pēc O. Kalniņa domām, pats premjers nebija iecerējis, ka cilvēkiem šī frāze tik ļoti paliks prātā un tik plaši tiks attīstīta. Tagad jau varot runāt par šīs metaforas pārtapšanu plašākā sabiedrības kustībā. Domu un attieksmes paušana šādā formā katrā ziņā esot daudz pozitīvāka lieta nekā logu dauzīšana Vecrīgā.

Racionāli domājošs pingvīns

Pingvīni īpaši iepatikušies reklāmu veidotājiem. Dzīvnieciņiem uzticēta gan dažādu preču un pakalpojumu, gan izklaides iespēju reklamēšana. Baltijas apdrošināšanas nams, piemēram, pingvīnus izmantojis apdrošināšanas pakalpojumu reklāmā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aleksejs Pečerica piekrīt, ka premjeram savā Jaungada runā izdevās pieteikt dzīvīgu tēlu. "Nu jau tas kļuvis par visas sabiedrības kopējo īpašumu, jo plašsaziņu līdzekļos un sabiedrībā lavīnveidīgi rodas dažādi teicieni, joki un atvasinājumi par pingvīniem. Mūsu "pingvīns" patiesībā ir domājošs, racionāls cilvēks, kurš cenšas atšķirt darbus no solījumiem un pašlaik ir nodarbināts ar domām par savas ģimenes un īpašuma drošību," skaidro A. Pečerica, piebilstot, ka vēl ir pāragri spriest, kādu efektu devis šis reklāmas tēls. "Katrā ziņā – esam pamanīti un varam lepoties, ka nevairojam runas par krīzi, bet meklējam risinājumus."

Reklāmas eksperts A. Stendzenieks nedomā, ka pārāk bieža pingvīna tēla izmantošana varētu draudēt ar tā novazāšanu. "Šajā gadījumā ideja par šo simbolu nāk no sabiedrības un pati sabiedrība to uztur. Kad tai tas apniks, tā to vienkārši atmetīs," uzskata Ē. Stendzenieks. Tomēr no dažiem cilvēkiem esmu dzirdējis viedokli, ka pingvīni viņiem jau apriebušies.

Savdabīgs sabiedrības noskaņojuma temperatūras mērītājs ir tas, kādus motīvus vai sižetus cilvēki izvēlas krekliņu apdrukai. Uzņēmuma "Uzvelc kreklu" dartorgrafiķis Toms Lūsis stāsta, ka kopš Godmaņa Jaungada uzrunas pingvīni ir pieprasīti. Dizaina kategorijā "Politiskie" tiek piedāvātas dažu veidu krekliņu apdrukas par šo tēmu – vienā pats premjers attēlots kā viens no animācijas filmas "Madagaskara" varonīgo pingvīnu četrotnes, citā sižetā pingvīns ar degmaisījuma pudeli rokā aicina: "Nemodini manī pingvīnu." Tiesa, pingvīnus uz krekliņiem aizvien vēl izkonkurē finanšu ministrs Atis Slakteris ar savu "Nothing special" vai "We will be taupīgi".

Konservatīvie bērni

Viskonservatīvākā sabiedrības daļa izrādījusies Latvijas bērni, kuri tradicionāli priekšroku dod spēļmantiņām zaķīšu, lācīšu un sunīšu veidolā. Rotaļlietu veikalu tīkla "Lāčuks" vairumtirdzniecības vadītājs Ainārs Kleins teic, ka pieprasījums pēc plīša pingvīniem nav īpaši audzis. Šobrīd veikalu plauktos esot pieejami piecu veidu pingvīni, kas nopērkami par cenu no viena un līdz desmit latiem. Uz īpašu pieprasījuma pieaugumu gan šobrīd neesot ko cerēt. "Cilvēki pietur savu naudu, jo ir nobažījušies par nākotni. Pirkts tiek tikai pats nepieciešamākais," secina rotaļlietu tirgotājs.

Vispārējā pingvīnu ažiotāža nespēs mainīt Rīgas Zooloģiskā dārza attīstības plānus. "Pingvīnu nav un tuvākajos gados nebūs," teic zoodārza informācijas un izglītības nodaļas pārstāvis Andrejs Briņģis. "Visiem plāniem pretī ir attiecīga tāme. Ja mēs gribam zoodārzā izmitināt jaunu sugu, tad jādara viss iespējamais, lai dzīvnieciņš šeit justos pēc iespējas labāk," viņš paskaidro, atgādinot, ka nesen šeit lieliski iejutušās žirafes un tagad tuvākajos plānos ir ziloņu aploks un māja. Savulaik veiktās apmeklētāju aptaujas rādījušas, ka cilvēki visvairāk zoodārzā gribētu redzēt tieši žirafes un ziloņus. Pingvīni gan neesot speciāli prasīti, taču Andrejs spriež, ka arī šie dzīvnieciņi priecētu apmeklētājus. Tuvākā vieta, kur tos dzīvus apskatīt, ir Lietuvas Jūras muzejs Klaipēdā. Vienlaikus gan neaizmirstiet par Rīgas Zooloģisko dārzu, kur jau septīto gadu pēc kārtas sācies Tropu mēnesis. Tas nozīmē tropiskus piedzīvojumus brīvdienās visu februāri. Andrejs apsola apmeklētājus sagaidīt krekliņā ar pingvīnu, vismaz šajās pirmajās februāra brīvdienās.

Pelnīt ar pingvīna vārdu

Ne pats Ivars Godmanis, ne arī kāds cits uzņēmīgs cilvēks vēl nav reģistrējis preču zīmi "Pingvīns". Kā stāsta Latvijas patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktora vietniece nacionālo zīmju jautājumos Kristīne Ostrovska, pēdējā laikā neviens nav vērsies valdē ar šādu iesniegumu. Pirms vairākiem gadiem Latvijā gan tikušas reģistrētas atsevišķas preču grupas ar pingvīna nosaukumu, taču tagad arī tie vairs nav spēkā. Līdz ar to jebkuram paveras iespēja šo nosaukumu patentēt, un, pat ja pašam nav vēlēšanās kaut ko ražot ar reģistrēto nosaukumu, ir iespēja nopelnīt, ļaujot to darīt citiem, izmantojot jūsu patentēto nosaukumu. Darījuma sākumā gan nāksies ieguldīt savu kapitālu, jo preču zīmes reģistrācija vienai preču grupai, teiksim, pingvīnu maizei, izmaksās 60 latus. Ja ir vēlme šo nosaukumu patentēt plašākam preču klāstam, par katru nākamo preču vai pakalpojumu grupu jāpiemaksā vēl 20 latu. Pingvīna nosaukuma reģistrēšana pilnam preču un pakalpojumu klāstam izmaksās ap 1000 latu. Iespējams, pingvīna preču zīmes reģistrācijai var būt kādi starptautiski ierobežojumi, proti, to var būt reģistrējusi kāda ārvalstu kompānija. Piemēram, pasaulē un arī Latvijā ir pazīstama "Penguin Group", kas izdod un tirgo grāmatas angļu valodā. Tāpēc, iespējams, izdevniecību "Pingvīns" nebūs iespējams reģistrēt. Patentu valdē pirms reģistrācijas tiks pārbaudīti visi iespējamie šķēršļi. Vēl jāievēro, ka pēc pieciem gadiem tiesības uz reģistrēto preču zīmi tomēr iespējams zaudēt. Tas notiek, ja kādam izdodas pierādīt, ka jūs to neesat aktīvi izmantojis, proti, ja reģistrēto preci neesat ražojis.

 

Tūkstošiem cilvēku dodas peļņā uz ārzemēm un gatavi vai jebkādam piedāvājumam

LNT  02/07/09 Daudzi šajās dienās sūdzas par klientu trūkumu, taču darbā iekārtošanas firmas nav to vidū. Tās piedzīvo vēl nebijušu klientu pieplūdumu, jo tūkstošiem cilvēku pamet valsti, meklējot darbu ārzemēs. Turklāt cilvēki vairs neizvirza nosacījumus, kādus darbus svešā valstī vēlētos strādāt. Aizbraucēji gatavi pieņemt gandrīz jebkādu piedāvājumu.

Divdesmitgadīgā Anna nesen beigusi skolu. Kādu laiku strādāja par pavāru, taču štatu samazināšanas dēļ jau mēnesi ir bezdarbniece. Radinieku mudināta, viņa nolēma doties prom. 12. februārī Anna atvadīsies no saviem mīļajiem un lidos uz Lielbritāniju strādāt dārzkopības uzņēmumā. Neziņa par nākotni ir liela, arī bailes sajūta brīžiem uzmācas, taču vēlme strādāt stāv pāri visam. Anna (20): "Galvenais, ka darbs ir. Man vienalga kur strādāt. Pieredze arī būs."

Arī baušķenieks Aleksandrs jau ir ceļa jūtīs. Norvēģijā viņš pārvadās pastu. Svešā valstī vīrietis cer ne tikai nopelnīt iztikai, bet arī kaut ko iekrāt, lai pēc pāris gadiem, iespējams, atkal atgrieztos Latvijā, lai sāktu jaunu dzīvi. Aleksandrs (32): "Atkal izdomāju braukt uz ārzemēm. Pirms diviem gadiem biju Lielbritānijā, strādāju par metinātāju. Pēc tam sagribējās atpakaļ uz Latviju. Paliku bez darba un tagad došos uz Norvēģiju."

Darbiekārtošanas firmas pārstāvis uzsver, ka interese par darba iespējām ārvalstīs ir ļoti liela jau kopš rudens. It īpaši iedzīvotāji tīko iegūt darbu Skandināvijā. Ginters Puriņš, "GP Recruitment"vadītājs: "Šajā biznesā strādāju piecus gadus un to, kas notiek šogad, vēl nekad nebiju piedzīvojis." Uzņēmuma telefons nepārstāj zvanīt, bet elektroniskais pasts ir pārpildīts. Dienā "GP Recruitment" vēršas vidēji 50 personas. Nāk ne tikai darba ņēmēji, bet arī cilvēki, kuri iepriekš nodarbojās ar savu uzņēmējdarbību. Ginters Puriņš: "Nāk pat Latvijas patrioti, kuri saka: nekad nebiju domājis, ka pienāks laiks pamest Latviju. Bet tas ir noticis."

Visaktīvāk darbu meklē Vidzemnieki, kā arī cilvēki vecumā no 45 līdz 55 gadiem. Vēlme aizbraukt no Latvijas joprojām ir arī jauniešiem, kuri te neredz iespēju attīstīties - viņu vidū ir arī Edgars. Pusgadu pastrādājis Lielbritānijā, atbraucis uz Latviju un tagad atkal pošas prom. Lai gan Edgaram ir augstākā izglītība, Latvijā palikt viņš nevēlas. Tāpat jaunietis nav pārliecināts par to, vai vispār atgriezīsies dzimtenē. Edgars (24): "Pagaidām tādu domu neapsveru. Taču dzīvē nekad nesaki nekad."

Darbā iekārtošanas firmas prognozē, ka pavasarī no Latvijas aizbrauks vislielākais cilvēku skaits, jo daudzās valstīs sākās sezonālie darbi.

 

Eksperti: Gada inflācija janvārī samazinājusies līdz 10,5%

LETA  02/08/09 Gada inflācija šā gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinājusies līdz 10,5%, liecina aģentūras LETA un biznesa portāla "Nozare.lv" apkopotās ekspertu prognozes.

Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs ekonomists Andris Strazds prognozēja, ka gada inflācija janvārī nedaudz pieaugs, nedaudz pārsniedzot 11%. Tas skaidrojams ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pieauguma efektu, kas tomēr būs spēcīgāks par iekšzemes pieprasījuma krituma izsaukto cenu samazinājumu.

"Tas gan nenozīmē, ka būtu jāatsāk uztraukties par inflāciju. Jau maijā redzēsim ļoti būtisku inflācijas kritumu - gada inflācija būs zem 5%," prognozēja Strazds.

Savukārt ekonomists Roberts Remess uzsvēra, ka, lai gan inflācijas samazināšanos janvārī nedaudz piebremzēja PVN palielināšanās, pamattendence palikusi nemainīga un cenu pieaugums, iespējams, būs jau noslīdējis zem 10% un varētu būt ap 9,5%. Turpmākajos mēnešos šī inflācijas samazināšanās tendence pastiprināsies.

"Saskaņā ar mūsu novērojumiem un aplēsēm patēriņa cenas Latvijā janvārī ir palielinājušās par 2,6%. Ja šī prognoze atbilst realitātei, 12 mēnešu inflācijas līmenis janvārī ir nedaudz pieaudzis, sasniedzot 10,3%," skaidroja AS "Parex Asset Management" Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis.

Mēneša inflācija šī gada janvārī būtiski neatšķīrās no 2008.gada janvāra inflācijas, tomēr tā ir vērtējama kā augsta, ņemot vērā šobrīd vietējā un globālā mērogā novērojamos cenu spiediena pazemināšanās procesus.

Pēc Vaikuļa teiktā, galvenais iemesls augstajai inflācijai ir PVN likmes paaugstināšana. Saskaņā ar "Parex Asset Management" aprēķiniem PVN paaugstināšanas kopējā ietekme uz cenām ir bijusi aptuveni 3,5% apmērā, kas nozīmē, ka bez PVN faktora klātbūtnes janvārī jau trešo mēnesi pēc kārtas būtu fiksēta deflācija.

Absolūtā izteiksmē lielākie kāpumi varētu būt fiksēti tajās preču grupās, kur PVN likme ir kāpusi salīdzinoši straujāk, tostarp komunāliem pakalpojumiem, atpūtai un kultūrai. Arī cigaretes, kas veido ievērojamu oficiālā patēriņa groza daļu, ir pieaugušas cenā un "palīdzējušas" pacelt kopējo cenu līmeni saistībā ar kārtējo akcīzes nodokļu pieaugumu šiem produktiem. Vienlaikus par spīti visiem PVN salīdzinoši lielus kritumus, tas ir, par 5%-6%, janvārī, visticamāk, ir piedzīvojušas apģērbu, apavu un degvielas cenas.

"Parex Asset Management" prognozes liecina, ka arī februārī varēs redzēt relatīvi augstu inflāciju, jo nupat stājušies spēkā paaugstinātie akcīzes nodokļi degvielai un alkoholiskajiem dzērieniem, turklāt februāra inflācijā atspoguļosies lielākā daļa no tabakas akcīzes celšanas efekta.

Šī iemesla dēļ gada inflācijas līmeņa pazemināšanās, ko tik uzskatāmi varēja vērot 2008.gada otrajā pusē, uz pāris mēnešiem būs apstājusies. Taču tā, visticamāk, ir tikai pauze, un gada atlikušajos mēnešos redzēsim tālāku strauju inflācijas līmeņa lejupslīdi.

AS "DnB Nord bankas" ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja prognozēja, ka mēneša inflācija varētu būt 2,8%, bet gada inflācija varētu saglabāties tāda pati kā decembrī - 10,5%. Tikai PVN standartlikmes paaugstināšanas dēļ cenas varētu būt palielinājušās par 2,5%, kam vēl papildus nāk pazeminātās likmes paaugstināšana atsevišķām preču un pakalpojumu grupām.

Daudzām precēm, īpaši pārtikas sektorā, cenu pieaugums tomēr bijis lielāks par PVN pacelšanas ietekmi, tāpēc kopējais inflācijas rādītājs janvārī varētu būt lielāks par 2,5%. Janvārī ievērojami sadārdzinājušies pasažieru autobusu pārvadājumi strappilsētu maršrutos, dzelzceļa, kabeļtelevīzijas pakalpojumi, un šo pieaugumu vairs nespēj kompensēt degvielas cenas pazemināšanās, kas kopējo inflāciju varētu būt samazinājusi vairs tikai par kādiem 0,2 procentpunktiem. Tajā pašā laikā tālāku inflācijas palielināšanos būs ierobežojusi apģērbu un apavu cenu pazemināšanās atlaižu rezultātā.

AS "Swedbank" sociālekonomiskas eksperta Pētera Strautiņa mēneša inflācijas prognoze ir 3,5%, bet gada inflācijas prognoze - 11,3%.

Kā ziņots, patēriņa cenas pērn pieauga par 10,5%, tai skaitā precēm - par 9,5%, bet pakalpojumiem - par 13,3%.

Centrālā statistikas pārvalde datus par patēriņa cenu pārmaiņām 2009.gada janvārī publiskos 9.februārī.

 

Finanšu eksperti Latvijai prognozē izaicinājumiem pilnu nākotni

LETA  02/08/09 Latviju sagaida izaicinājumiem pilna nākotne, prognozē aptaujātie finanšu eksperti.

"Pašreizējā Latvijas valdība ir sākusi veikt pareizās reformas fiskālajā politikā, lai ekonomika atgrieztos pie izaugsmes, tomēr tās būs sāpīgas, un tās spēcīgi izjutīs tieši iedzīvotāji ar zemāku ienākuma līmeni," uzskata "Danske Bank" vadošais analītiķis Larss Kristensens.

Latvijas ekonomikas izaugsme bija pārāk strauja, un labklājības līmenis pieauga pārāk ātri, kuru finansēja banku pieejamie un lētie kredīti, uzskata eksperts. "Latvijai vienīgās zāles būs laiks un pacietība, bet to ir grūti pieņemt."

Kristensens norādīja, ka lēti un pieejami kredīti nav tikai Latvijas problēma, tomēr Latvijai būs grūti pārdzīvot ekonomiskās problēmas.

"Latvijai vajadzēs piedzīvot iedzīvotāju labklājības līmeņa kritumu, jo algu izaugsme bija neiedomājami augsta," prognozē eksperts, atgādinot, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) jau kādu laiku atpakaļ brīdināja Latviju par nesakārtoto ekonomiku, bet to neviens neņēma vērā. SVF palīdzība bija nepieciešama mazliet agrāk.

Kristensens uzskata, ka tirgus pats veiks korekcijas ekonomikā un Latvijai nevajadzētu izvirzīt kādu nozari kā prioritāti.

Kā aģentūrai LETA prognozēja "Swedbank" Makroekonomikas un finanšu tirgus analīzes daļas vadītājs Mārtiņš Kazāks, situācija nākotnē būs samērā vienkārša, jo, nespējot iekasēt pietiekami nodokļus valsts budžetā, būs jāsamazina budžeta izmaksas.

"Tas nozīmē, ka notiekošo izjutīs sabiedrība un tas būs sāpīgi," skaidroja Kazāks. "Notiekošais jāizskaidro sabiedrībai."

Eksperts akcentē, ka pašlaik svarīgi ir pildīt SVF uzdotos mājasdarbus, citādi varam piedzīvot nepatīkamus laikus, nesaņemot starptautisko aizdevumu.

Kā atzina "SEB bankas" galvenais ekonomists, premjera padomnieks Andris Vilks, tendences nav iepriecinošas un jāsagaida, kā pildīsies valsts budžets. "Pats sāpīgākais būtu koriģēt budžetu vēlreiz, bet to prognozēt vēl pāragri," uzskata Vilks.

Ekonomists akcentē, ka sabiedrībai jārēķinās tuvākajos gados ar smagāku dzīvi un labklājības līmeņa kritumu. "Latvijas valsts budžeta atbalsts vairāk ir vērsts uz mazāk pasargātām iedzīvotāju grupām, bet, bezdarbam pieaugot vairāk par prognozēto, var rasties lielas grūtības un sociālā spriedze," brīdina Vilks.

Viņš uzskata, ka ierēdņiem pamazām sāk veidoties sapratne par to, kādas grūtības Latvijai priekšā un kādus lēmumus tas prasīs.

Vilks norāda, ka fiskālā politika valstī pašlaik ir vērsta uz iekšējo devalvāciju jeb deflāciju.

"Labklājības un pirktspējas līmenis atgriezīsies līmenī, kas bija dažus gadus atpakaļ, bet uzņēmējiem samazināsies izmaksas, kas padarīs viņu produktus konkurētspējīgākus. Tomēr aktuāli ir panākt uzņēmēju gala produktu cenu kritumu, jo tikai tas padarītu tos pievilcīgākus ārējos tirgos," akcentē eksperts.

 

 

Politikā...

 

Lembergs: Grautiņus Rīgā un Viļņā organizēja specdienesti

LETA  01/23/09 Grautiņus Rīgā un Viļņā organizēja specdienesti, intervijā laikrakstam "Biznes&Baltija" pieļauj iespēju Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Lūgts komentēt, kas tie ir par specdienestiem, ietekmīgais politiķis uzsver: "Ir divi varianti - Rietumu vai Austrumu. Nu un arī bez mūsējiem nav izticis. Domāju, ka tas noticis Satversmes aizsardzības biroja paspārnē. Tur nebija 15 gadus vecu jauniešu, toties bija ļoti daudz jaunu, spēcīgu, labi apmācītu jaunu cilvēku, kuri ir tieši specdienestu darbinieku vecumā."

Lembergs prognozē, ka specdienestus tomēr neviens nesauks pie atbildības, bet vainīgos atradīs citur.

Ventspils mērs arī uzsver, ka grautiņiem nebija nekāda sakara ar Doma laukumā notikušo mītiņu un cilvēku vēlmi paust savu viedokli.

 

TP vecbiedrs Bērziņš: politiskā krīze Latvijā tika mākslīgi uzģenerēta

DELFI   01/24/09 Viens no Tautas partijas dibinātājiem, vecbiedrs Gundars Bērziņš uzskata, ka pēc prezidenta ultimāta Saeimai un valdībai, ārkārtas vēlēšanas kļuva neizbēgamas, un nākamā Saeima darba sākumā varētu lemt par jauna prezidenta ievēlēšanu. Viņaprāt politiskā krīze Latvijā tika mākslīgi uzģenerēta.

"Neadekvāti reaģējot uz 13. janvāra notikumiem, politisko krīzi izraisīja tieši prezidents Valdis Zatlers. Pēc Zatlera reakcijas un ultimāta izvirzīšanas Saeimai ārkārtas vēlēšanas kļuva neizbēgamas. Pirms viņa ultimāta valdība vēl bija rīcībspējīga. Prezidents nevienā vārdā nepieminēja globālo ekonomisko krīzi, kas ir reālais visu problēmu sākums. Bet politiskā krīze Latvijā tika mākslīgi uzģenerēta," sestdien publicētajā intervijā "Neatkarīgajai Rīta Avīzei" paudis Bērziņš.

Viņš norādīja, ka ekonomiskā krīze ir objektīvs cēlonis, bet cerības izvairīties no politiskās krīzes zuda pēc prezidenta paziņojuma. "Laiks, kurš pēc šā paziņojuma tagad tiek un tiks tērēts politiskās krīzes novēršanai, ir velti zaudēts laiks," uzskata TP vecbiedrs. "Mēs drīz vien lūgsim Dievu, lai mums atgriež katru dienu, katru stundu, katru minūti, ko mēs šobrīd zaudējam bezjēdzīgos politiskos manevros un šarlatānismā."

Tuvāko divu gadu laikā ir neizbēgamas divas Saeimas vēlēšanas. "Ja jau visi atzīst, ka Saeimas vēlēšanas ir neizbēgamas, tad kādēļ tās nerīkot agrāk?" jautājis Bērziņš, skaidrojot, ka citu valstu, piemēram, Polijas pieredze, rāda, ka parlamenta lēmums sevi atlaist ir "efektīva metode krīzes pārvarēšanai, kas ļauj realizēt vēlēšanas ar minimāliem finanšu resursiem, ar minimālām vēlēšanu kampaņām".

Viņaprāt, pēc pirmajām Saeimas vēlēšanām, kuras notiks šā gada pavasarī vai vasarā un ne vēlāk, jaunās Saeimas pirmā darba mēneša laikā tiks skatīts jautājums par jaunu prezidentu.

 

Pēdējo gadu referendumiem iztērēti 7,8 miljoni latu

LETA  01/25/09 Pēdējo divu gadu laikā notikušajiem trim referendumiem, kas beidzās bez pozitīva rezultāta, iztērēti kopumā 7 871 433 lati, informēja Centrālajā vēlēšanu komisijā.

2007.gada referendums par toreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturētajiem grozījumiem drošības likumos kopumā valsts budžetam izmaksāja 2 517 979 latus. No šīs summas 499 428 lati tika iztērēti parakstu vākšanai, 2 018 551 lats - tautas nobalsošanai.

2008.gada tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas ļautu vēlētājiem rosināt Saeimas atlaišanu, izmaksāja 2 681 864 latus, no šīs summas 1839 lati tika iztērēti likumprojekta iniciatoru iesniegto parakstu pārbaudei, 573 898 lati - vismaz desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanai, bet 2 106 127 lati - referendumam.

2008.gada 23.augusta referendumam par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām" tika no valsts budžeta izlietoti 2 671 590 latu, no tiem likumprojekta iesniedzēju savākto parakstu pārbaudei - 1565 lati, desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanai - 573 898 lati, bet referendumam - 2 096 127 lati.

23.augustā notikušajā tautas nobalsošanā piedalījās 346 784 vēlētāji jeb 38,2% no 9.Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, līdz ar to saskaņā ar Satversmes 79.pantu tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" nav pieņemts.

Vēlētāju rosinātais likumprojekts paredzēja noteikt, ka līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nav mazāks par valsts sociālā apdrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients: personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, - 3 [135 lati], personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, - 3,5 [157,5 lati], personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, - 4 [180 latu], un personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk, - 4,5 [202,5 lati].

Savukārt piecām Saeimas vēlēšanām pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas kopumā no valsts budžeta iztērēti 6 040 211 lati.

1993.gadā 5.Saeimas vēlēšanas izmaksāja 1 230 350 latus, 1995.gadā 6.Saeimas vēlēšanas - 908 779 latus, 1998.gadā 7.Saeimas vēlēšanas - 1 047 240 latus, 2002.gadā 8.Saeimas vēlēšanas - 1 198 842 latus, 2006.gadā 9.Saeimas vēlēšanas - 1 655 000 latu.

 

Janvārī Saeimā iekļūtu tikai JL un SC

DELFI   01/25/09 Ja Saeimas ārkārtas vēlēšanas notiktu šobrīd, tad "Latvijas faktu" jaunākajiem aptaujas datiem piecu procentu barjeru Saeimas vēlēšanās pārvarētu tikai divas opozīcijas partijas - "Saskaņas centrs" un "Jaunais Laiks", svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Visstraujāk vēlētāju uzticību zaudējis opozīcijā esošais "Saskaņas centrs" - janvārī par to bija gatavi balsot 9%, bet decembrī - 11,4%. Par JL janvārī bija gatavi balsot 5,1% vēlētāju (decembrī - 6%).

Visvairāk atbalsts pieaudzis "Sabiedrībai citai politikai" - no 3,4% decembrī līdz 4,6% janvārī.

Pārējās partijas 5% barjeru nav pārvarējušas - PCTVL saņemtu 4,7%, "Sabiedrība citai politikai" - 4,6%, ZZS - 4%, LPP/LC - 3,3%, "Pilsoniskā sabiedrība"- 2,6%, Tautas partija - 2,5%, bet TB/LNNK - 2,5% vēlētāju atbalstu. Par LSDSP balsotu 1.9% vēlētāju, par "Visu Latvijai!" - 1,2%.

 

Zatlers: Godmaņa vadītajai valdībai uzticību vai neuzticību izsaka Saeima

LETA  01/26/09 Šobrīd valdību vada premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) un uzticību vai neuzticību valdībai izsaka Saeima, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar pozīcijas un opozīcijas partijām sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Prezidents nesniedza skaidru atbildi par savu uzticību premjeram.

Zatlers norādīja, ka tikšanās laikā partiju pārstāvji pauduši gandrīz simtprocentīgu atbalstu viņa izvirzītajiem uzdevumiem par Satversmes grozījumiem, uzraudzības padomes veidošanu, valsts pārvaldes restrukturizācijas plāniem un ekonomikas glābšanas plānu, taču, tiklīdz sākas politisko partiju runas par valdības veidošanu, tā sākas strīdi.

"Cerību stariņš šodien nenotika," sacīja Zatlers, gan norādot, ka koalīcija premjeram devusi uzdevumu runāt ar partiju "Jaunais laiks" (JL).

Zatlers sacīja, ka Godmaņa vadītā valdība nav ne atkāpusies, ne tai izteikta neuzticība Saeimā un tā turpina strādāt.

Atbildot uz jautājumu, vai pašlaik Latvijā ir smagāka ekonomiskā vai politiskā krīze, prezidents norādīja, ka ekonomiskā krīze padziļina politisko, bet politiskā - ekonomisko, līdz ar to veidojas apburtais loks, kuru nepieciešams pārvarēt.

Zatlera dotie trīs uzdevumi Saeimai un trīs - Ministru kabinetam paliek spēkā, un to izpilde ir jāveic līdz 31.martam, pretējā gadījumā viņš rosinās tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Pēc prezidenta domām, tas ir reāls termiņš, lai dotos uzdevumus izpildītu.

JL partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pēc tikšanās žurnālistiem sacīja, ka viņas pārstāvētā partija nevar atbalstīt esošo koalīciju un premjeru. Šodien tikšanās laikā pozīcija un opozīcija tā arī esot palikusi katra pie saviem viedokļiem.

Savukārt Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš žurnālistiem sacīja, ka šīsdienas tikšanās esot bijusi konstruktīvākā un atvērtākā, kādā viņš līdz šim piedalījies. Prezidents pusēm ļāvis brīvi paust savus viedokļus, un tagad premjeram būs jāturpina sarunas par koalīcijas paplašināšanu.

Godmanis aģentūrai LETA nekomentēja šīsdienas sarunas gaitu, uzsverot, ka plašāk savu viedokli un skaidrojumu viņš sniegšot televīzijā.

Jau ziņots, ka šodien Rīgas pilī notika Valsts prezidenta tikšanās ar visu Saeimā pārstāvēto politisko partiju pārstāvjiem.

Valsts pirmā persona nav atkāpusies no iepriekš dotajiem uzdevumiem Saeimai un valdībai, kuru nepildīšanas gadījumā līdz 31.martam viņš sola rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu.

Saeimai ir jāpieņem grozījumi Satversmē par tautas tiesībām atlaist Saeimu, jāveic grozījumi Vēlēšanu likumā, jāizveido efektīvi funkcionējoša uzraudzības padome ekonomikas attīstības un valsts aizņēmuma līdzekļu izmantošanas plānu pārraudzībai. Savukārt Ministru kabinetam jānodrošina ekonomikas stimulācijas plāna īstenošana, jāveic valsts pārvaldes un Ministru kabineta reforma un jāieceļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs.

21.janvārī, kad prezidents atsevišķi jau bija ticies ar Saeimā pārstāvēto pozīcijas un opozīcijas politisko spēku pārstāvjiem, Zatlers paziņoja, ka pozīcijai un opozīcijai ir jābūt vienotākai, un aicināja abas puses uz tikšanos Rīgas pilī jeb "neitrālā teritorijā". "Šobrīd ir jāaicina politiķi uz vienoto rīcību, uz vienotu atbalstu," teica Valsts prezidents.

Zatlers atzina, ka, jau uzticot valdības vadību pašreizējam premjeram Ivaram Godmanim (LPP/LC), viņš gribējis, lai koalīcijā ir pārstāvēti pieci politiskie spēki, taču tagad ir nepieciešama vēl lielāka vienotība. Tādējādi noprotams, ka prezidents politiskos spēkus aicina arī uz nacionālās izlīguma valdības veidošanu.

Prezidents uzsvēra, ka ir priekšlaicīgi runāt par to, kas būs jaunās valdības vadītājs, kā arī par to, kurām no opozīcijas partijām ir jāpievienojas pašreizējai koalīcijai. Zatlers teica, ka politiskās konsultācijas ir sākušās un valdības reorganizācija būs visgrūtākais no viņa dotajiem uzdevumiem Saeimai un valdībai.

Aģentūras LETA aptaujāto partiju pārstāvji svētdien, 25.janvārī, atzina, ka, tiekoties ar Valsts prezidentu, mēģinās rast kompromisu jaunas valdības izveidošanai.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norādīja, ka partijām jācenšas vienoties par jaunas valdības veidošanu, jo "situācija sabiedrībā ir nobriedusi, ka ir nepieciešamas pārmaiņas". Pēc viņa teiktā, situācija rāda, ka ir nepieciešamas ātras un straujas izmaiņas.

Līdzīgu viedokli pauda Tautas partijas (TP) pārstāvis Jānis Lagzdiņš, kurš uzsvēra, ka šobrīd vienīgā iespēja TP, ja tā vēlas saglabāt savu konstruktīvo politisko seju, ir piedalīties sarunās un censties izveidot vai nu jaunu valdību bezpartejiska premjera vadībā, vai arī esošajā valdībā nomainīt ministrus un to papildināt ar partiju "Jaunais laiks" (JL) un nepieciešamības gadījumā - arī ar "Pilsonisko savienību".

"TP priekšlikumam par parlamenta pirmstermiņa atlaišanu šobrīd nav vairāk kā 20 balsis, un šis jautājums atkritīs pēc dažām dienām," norādīja Lagzdiņš.

Savukārt JL priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka JL ir gatavs sēsties pie sarunu galda par valdības veidošanu, taču partija neatsakās no savas prasības par nepieciešamību rīkot parlamenta ārkārtas vēlēšanas, ja netiek izpildīti Zatlera iepriekš izvirzītie uzdevumi valdībai un parlamentam.

"Mūsuprāt, sarunas būtu ļoti svarīgas, lai varētu saprast, kāds ir politiķu viedoklis un iespējas izveidot jaunu valdību," sacīja Āboltiņa.

Savukārt LPP/LC apsver iespēju nepiedalīties sarunās ar Valsts prezidentu par jaunas valdības veidošanu.

Kā aģentūrai LETA svētdien teica LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš, LPP/LC pagaidām neplāno doties pie Valsts prezidenta, lai runātu par jaunas valdības veidošanu, jo esošais premjers, šīs partijas pārstāvis Godmanis joprojām bauda Saeimas uzticību.

Pēc Bērziņa teiktā, partija varētu pie Valsts prezidenta doties tikai pēc Godmaņa un Zatlera tikšanās. "Mēs gribam pieturēties pie Satversmē noteiktās loģikas, un, lai runātu par jaunas valdības veidošanu, ir jāatkāpjas esošai valdībai," sacīja Bērziņš un norādīja, ka patlaban sarunām neredzot pamatu.

 

"Jaunais laiks" negrib iet valdībā

LETA  01/26/09 Valdību veidojošā koalīcija šodien vienojās par valdības sastāva paplašināšanu, aicinot tajā iesaistīties partiju "Jaunais laiks".

Par to šodien žurnālistus informēja Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC), kurš arī lūdzis koalīcijas partnera uzdevumu šādu sarunu sākšanai.

Godmanis uzsvēra, ka esošajā situācijā jābūt stabilai valdībai, un nedrīkst atkāpties no iepriekš apstiprinātās ekonomikas stabilizācijas programmas.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis aģentūrai LETA vairākkārt uzsvēra, ka situācija patlaban ir ļoti neskaidra, un viss vēl var mainīties pēc partiju pārstāvju tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru.

ZZS uzstādījums neesot ultimatīvs, un galvenais mērķis ir sasniegt darba spējīgu valdību, tomēr partija no sākuma vēlas zināt, vai Zatlers var piedāvāt bezpartejisku premjeru, kas pašreizējā situācijā var vadīt valdību. Ja tas nav iespējams, tad darbu varētu turpināt Godmanis.

Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) uzskata, ka "Saskaņas centrs" nav aicināms valdībā, žurnālistiem sacīja TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats.

Arī TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle piekrita Grīnblata sacītajam un norādīja, ka sarunas par valdības paplašināšanu sākotnēji jārisina ar JL, jo tā ir "veca partija" un jau ar valdības pieredzi.

Savukārt LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers norādīja, ka partijai nav nekas iebilstams pret SC, taču tad jaunajā valdībā nepiedalītos TB/LNNK. Tā kā jāizvēlas kāda no šīm partijām, visdrīzāk izvēle kritīs uz esošās koalīcijas partiju. Šlesers atzina, ka opozīcija varētu vilcināties pievienoties jaunajai valdībai, taču uzsvēra, ka pašlaik nav jārunā par konkrētām personālijām, kā iepriekš darījusi opozīcija, pretējā gadījumā sarunas nonāks strupceļā.

Šodien tikšanās laikā Zatleram jāpauž skaidrs viedoklis par atbalstu esošajam premjeram un jānosaka, kādā situācijā viņš dotu Godmanim mandātu paplašināt valdību, sacīja Šlesers, piebilstot, ka jaunajai valdībai būtu jauna deklarācija un programma un tai netiktu dots 100 dienu laiks darba sākšanai, turklāt valdības maiņai būtu jānotiek vienas dienas laikā.

JL priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa aģentūru LETA informēja, ka partija nav mainījusi savu nostāju. "Joprojām uzskatām, ka šī valdība ir bankrotējusi un nav tiesīga vadīt valsti," teica Āboltiņa, tādējādi noraidot iespēju JL būt par "valdības lāpītāju".

JL uzskata, ka nepieciešams izveidot jaunu valdību ar bezpartejisku premjeru.

 

Intervija ar Jāni Urbanoviču: Saeima ir tuksneša zieds

Viktors Avotiņš, NRA  01/26/09 Apvienības Saskaņas centrs (SC) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis URBANOVIČS intervijā Neatkarīgajai vērtē Latvijas parlamentārismu un valdību.

– Kāda saskaņa šodien pilī sanāks pozīcijai, opozīcijai un prezidentam?

– Nekas tur nebūs. Sanāks visas partijas... Izteiks prezidents savu sāpi, izteiks partijas savu sāpi un beigās aizsāpēs līdz status quo.

– Katrs paliks pie sava?

– Jā. Tam ir zināma loģika. Godmanis glābj valsti, viņam uzticas prezidents... Pārējie politiskie spēlētāji ir statisti. Kāpēc mainīt to, kas strādā?

– Tā spriedīs visi?

– Domāju, ka šāda nostāja koalīcijā varētu nepatikt Tautas partijai. Bet – es šaubos, vai tas šodien kādu interesē...

– Ko tad visi te tā braši kombinē – jauna valdība, ārkārtas vēlēšanas...

– Es domāju, tas ir satraukuma rezultāts. Mierīgā valstī tomēr ne katru dienu sit logus. Prezidentam nepaveicās, ka tas notika tad, kad viņš bija ārzemēs un redzēja notiekošo ārvalstu žurnālistu skatījumā. Loģiski, viņš satraucās un atbraucis teica: "Kaut kas jādara!" Tad līdz ar viņu satraucās visi pārējie. Taču, ja kaut ko darīt, bilde katram Saeimā pārstāvētajam izskatās vēl sliktāk. Līdz ar to nekas nemainās.

– Kā vērtējat to, ko piedāvājis izdarīt Valdis Zatlers?

– Viņš jau neko nav piedāvājis.

– Satversmes grozījumu versiju, noteiktus darbus noteiktā laikā...

– Paga, paga! Viņš izteica savu viedokli. Saistībā ar Satversmes grozīšanu beidzot uzlika viedokli uz papīra. Tur ir labas lietas. Bet par valdību neesmu dzirdējis nevienu viņa piedāvājumu. Ko viņš ir piedāvājis valdības sakarā?

– Veidot plašu koalīciju.

– Nu, jā... Labāk būt bagātam un veselam nekā slimam un trūcīgam. Tā es tulkoju viņa vārdus. Skaidrs – jo plašāka koalīcija, jo vieglāk realizēt šos stingros pasākumus...

– Tātad tā ir tikai vēlamība, kas līdz politikas praksei netiks?

– Protams. Domāju, ka tas teikts vēlējuma izteiksmē situācijā, kad Valsts prezidents mēģina atrast savu vietu politiskajā spektrā.

– Jūs teicāt, ka Saeimai jāizrunājas, "jāvienojas, kas nepieciešams sabiedrībai un valstij". Par ko tad Saeima runājusi līdz šim?

– Saeima nepilda savas funkcijas. Tā ir kā tuksneša zieds. Uzzied reizi četros gados. Vai kā kaktuss – zied reizi gadā, ja tam uzber pelnus. Diemžēl mums izveidojusies tāda tradīcija, ka Saeimas uzdevums ir apstiprināt valdību. Vairāk tai uzdevumu nav. Tā ir lielākā nelaime valstī. Lielāka nekā neefektīva valdība. Parlamentārā republikā neefektīva parlamenta darba rezultātā neefektīva kļūst visa valsts pārvalde. Finanšu krīzei un globāliem izaicinājumiem mēs esam mazāk gatavi tieši šā iemesla dēļ. Parlaments ir vieta, kur sabiedrībai saprotamā veidā un vairākos variantos jātiek apspriestiem valsts pārvaldes principiem. Ja Saeimā nav šīs diskusijas – kas, kāpēc, par ko –, tad mēs vienmēr kļūdīsimies.

– Kādas ir iespējas dabūt tādu Saeimu?

– Ir vairākas sviras. Abstrahējoties no šodienas – mažoritārā vēlēšanu sistēma. Par to esam runājuši jau pirms trim gadiem. Bet – tas nav šīs dienas jautājums. Ko darīt šodien, 26. janvārī? Punkts viens – mums vajag, lai šī valdība atkāpjas. Debatēt ar šo konkrēto valdību, konkrēto koalīciju par abstraktiem jautājumiem nav iespējams. Punkts divi – brīdī, kad valdība atkāpusies, parlamentam jārunā par valsts (pārvaldes) uzdevumiem. Turklāt jārunā ne tikai par to, kas jādara, bet arī par to, kas nekādā gadījumā nav pieļaujams. Tuvākajā laikā, tālākajā laikā... Pēc tam, kad ir, turklāt atklāti, ar sabiedrību caur medijiem izdebatēts, vai šāds valsts glābšanas plāns ir labākais... Nesteidzoties. Steiga šeit būtu tikai kaitīga. Un mums nav kur steigties. Esam parakstījuši līgumu par naudu. Nauda būs. Tās tērēšanas parametri nav atkarīgi no suverēnās valdības. Tos nosaka citi uzraugi. Mums vajadzētu domāt, ko darīsim ar šo parādu, kā varam labāk sagatavoties parāda atdošanai un kā tā nauda mums dzīvi darīs labu, nevis tikai atkarīgu. Tātad – pēc tam, kad plāns ir gatavs, tie, kas parlamentā par to parakstījušies, meklē izpildītājus. Vispirms – premjeru. Nākamais etaps – premjeram jādod tiesības veidot komandu, izejot no uzdevumiem, kurus nosaucis parlaments. Ja šis parlaments ir spējīgs uz tādu diskusiju, ja sabiedrība ir gatava tajā iekļauties, tad ietaupām ij laiku, ij naudu, un nevajag mums ārkārtas vēlēšanas.

– Darām tā!

– Darām. Diemžēl tas nenotiks. Jo valdošās koalīcijas brigadieri uzskata, ka tauta ir stulba un šīs ir tikai pārejošas grūtības. Es domāju, ka tās ir sistēmiskas grūtības. Tā nav starppartiju problēma. Iestājusies visas partejiskās demokrātijas krīze. Vienādi – mana, Kučinska vai Grīnblata. Zatlera, Vīķes-Freibergas... Mēs esam nodzīvojušies tiktāl, ka paši neticam saviem varas instrumentiem. Saeimas tribīne ir vieta, kur jānotiek visu sabiedrības slāņu, visu interešu ekspertīzei. Mums nav tāda parlamenta. Mūsu parlaments ir, no vienas puses, vairākuma funkciju reģistratūra, kas reģistrē valdības bieži vien kļūdainos darbus. Bet, ja nav ekspertīzes, ja nav audita, tad rodas paviršības diktāts. Opozīcija? Tā tagad protestē pret to, ka viņi nav tie, kas reģistrē. Un valdība līdz ar to var atļauties slinkot, var atļauties strādāt slikti.

Savukārt cilvēki netic, ka mēs tikai šajā Saeimā esam... Cilvēki netic, ka mēs principā spējam būt adekvāti. Vai šis parlaments mēģinās pierādīt savu adekvātumu? Vai to darīs nākamā Saeima? Kādam tas ir jāsāk.

– Ko te var līdzēt piedāvātie Vēlēšanu likuma grozījumi? Vai cita vēlēšanu sistēma?

– Viena vēlēšanu sistēma nav apriori veiksmīgāka par citu. Ja runā par mažoritāro sistēmu, tad pirms trim gadiem mūsu diagnoze bija – partiju kolektīvā atbildība nestrādā, jāatgriežas pie individuālās atbildības. Viens apgabals – Zolitūde – ievēl savu vienu deputātu. Deputāts zina, kas viņu ievēlējis...

Starp citu, domāju, ka valstī arī prezidentu, pat nepaplašinot viņa funkcijas un lomu, jāvēl visiem. Tāpat pilsētu galvas un novadu vadītājus. Domāju, ka tāda kārtība Latvijā būs un tā mūsu mentālai situācijai būs veiksmīgāka. Aiz viena cilvēka var stāvēt kaut vai desmit partiju, bet viņam jāiztur tiešā konfrontācija ar mani kā vēlētāju. Un mēs varēsim deputātu atsaukt, nejaucot visu parlamentu. Ja gribam izdarīt visai sabiedrībai svarīgas lietas, nevar sabiedrību atstāt malā. Pašu sabiedrību. Bet – kā tu sabiedrību iekļausi? Caur tās uzticības personām.

– Pastāv arī viedoklis – ejiet jūs ratā ar visiem saviem Satversmes grozījumiem, valdībām, partijām! Cilvēku vispirms interesē, lai būtu maize, darbs un alga.

– Tas ir pareizs viedoklis. Cilvēkam nebūtu jādomā par parlamenta ķezām, par partijām... Viņam jāredz, ka cilvēki, deputāti, partijas, ministri cīnās par to, kā labākā veidā dot cilvēkam darbu un maizi. Un tad cilvēks var vērtēt, kurš to var labāk izdarīt. Bet mums notiek nemitīgs funkciju dublējums sacensībā starp partijām.

– Ko sakāt par TP manevru?

– To arī saku – manevrs. Viņi, manuprāt, atrodas dziļā nokdaunā, viņi ir apjukuši. Un šis gājiens ir apjukuma demonstrācija.

– Vai nacionālā izlīguma koalīciju var uztaisīt, paturot līdzšinējo pozīcijas un opozīcijas attiecību stilu? Ar Saskaņas centru koalīcija joprojām amizējas kā ar neobligātu piepirkumu.

– Mani aizvaino, ka par mums runā tā, it kā taisītos mums dot kādu dāvanu. Redzi, viņi teica, ka ar tevi arī ir gatavi runāt...

– Ko sagrēkojusi Godmaņa valdība? Kāpēc tai jāatkāpjas?

– Nav premjerministra. Ir multiministrs. Ivars Godmanis nav dispečers, nav diriģents. Viņam nav jādara pašam. Viss, ko viņš dara ar tiem valūtas fondiem, būtu jādara finanšu, ekonomikas ministram. Ministri saprot, ka labākajā gadījumā ir padomdevēji Godmanim. Bet, lai cik enerģisks Godmanis būtu, neviens nevar vadīt valsti viens.

– Diemžēl, domāju, valdības ministri no šāda stāvokļa nejūtas tik daudz abižoti, cik gandarīti, ka notes brīdī vecais zaldāts viegli pataisāms par pārmijnieku.

– Protams, viņiem tas ir izdevīgi. Turklāt, Godmanis, kā pats esmu pārliecinājies, pieņem kritiku. Domāju, ka tiek izmantotas viņa rakstura īpašības, kad viņš pats grib aizrakties līdz vismazākās detaļas būtībai. Viņš uz to tiek mudināts... Jo, lai ko viņš tagad darītu, tas aplausus sabiedrībā neradīs. Nu tad lai viņš lauž kaklu. Pēc tam kārtējo reizi teiks – Ivar, tu mums neesi nesis laimi. Nekā personīga, bet – ej prom! Un pataisīs viņu par grēkāzi.

– Kāpēc tieši februāris vai marta vidus, nevis jūnijs vai rudens, kad sola krīzes saasinājumu, būs valdībai kritiskās dienas?

– 2009. gada budžeta grozījumus uz vēlāku laiku par marta vidu atlikt nevar. Plus – janvāris faktiski ir trīspadsmitais iepriekšējā gada mēnesis, bet februārī kopā ar janvāri jau iezīmējas tendence. Domāju, ka visi redzēsim PVN kritumu. Premjers vēl labāk redzēs, ka ar nodokļu palielinājumu saistītie mērķi un cerības vainagojas ar krahu. Tas neattaisnosies. Tātad – divus mēnešus redzam, ka situācija neizlīdzinās. Turklāt situācija ir tāda, ka nepieciešams budžeta procentu vietā likt dzīvus cilvēkus – dzīvas skolas, slimnīcas, policijas iecirkņus utt. Tas nozīmē – budžeta grozījumi jāizsaka nevis procentos, nevis vakancēs, bet realitātē. Tas būs grūts brīdis. Vēlākais, marta vidū, marta beigās.

No otras puses – tas būs laiks, kad modīsies statisti. Ilgāk gulēt tiem nebūs iespējams. Jo tiem jāiet uz eksāmenu pie sabiedrības. Uz sesto jūniju. Koalīcijas partijām, tiem, kas šodien tēlo slimas govis, kas skatās uz Godmani un priecīgi paiet malā, asistē viņam, lai viņš ārdās un plosās. Arī šajā ziņā tas būs kritisks brīdis. Kas būs tā beigās? Es domāju, nekā nebūs. Būs tā pati valdība ar to pašu premjeru, ar to pašu prezidentu, ar to pašu koalīciju.

– Ja situācija būtu Saskaņas centra rokās, ko jūs darītu?

– Uzskatu, ka partijām vajag atņemt ministrijas. Neviena ministra nevienai partijai. Problēma jau nav tā, ka Godmanis slikts. Jauks un darbīgs cilvēks. Bet problēma ir tā, ka parlaments nestrādā. Ne valdības, bet parlamenta problēma. Ko dara valdošās koalīcijas partijas? Tās piesedz savu ministru, lai kā viņš kļūdītos. Cīnās par viņa ministrijas iespējām budžetā, tirgojas savā starpā un neredz visu laukumu. Kurai partijai koalīcijā šodien ir kolektīvā atbildība? Premjers ir šo partiju ministru ķīlnieks, savukārt katra ministrija faktiski ir dzimtbūtnieciskā stāvoklī.

– Kā to mainīt?

– Lielu daļu laika valdība nodarbojas ar to, ar ko tai nebūtu jānodarbojas. Ar savas bezdarbības PR. Cīnās par atbalstu sabiedrībā, stāstot, kā viņi mīl šo sabiedrību. Bet sabiedrība sen alkst pēc darbiem. Vieta, kur noteikt valdībai veicamos darbus un analizēt veikumu, ir parlaments. Šodien, ja partijas savā starpā vienojušās, tad – mīļā miera labad es nekritizēšu tavu ministru, jo citādi tu kritizēsi manu. Un kopējais kļūst pavisam nepārredzams.

– Pats sakāt – šī Saeima uz ko citu nav spējīga, būs tas pats...

– Jā, es tā saku. Tā ir mana prognoze. Bet es saku, kā būtu pareizi. Ja šis parlaments to neizdarīs, tad zaudētāji būs visi deputāti, vai tie valdošā vai nevaldošā koalīcijā. Es nesaku, ka Godmanis nav nākamais premjers. Es nesaku. Bet es gribu, lai vispirms izstrīdamies par to, kas valdībai jādara, pēc tam – par to, kurš labākais.

– Kurš Saskaņas centrā ir labāks par Slakteri, Gerhardu, Koķi un Godmani?

– Es esmu labāks par Godmani. Pateikšu, kāpēc. Esmu vadījis lielus kolektīvus un vilcis tos ārā no grūtībām. Esmu sarežģītu attiecību cilvēkus salicis kopdarbībā. Manā skatījumā šīs īpašības ir premjeram svarīgas. Kāpēc es tik brīvi runāju? Tāpēc, ka zinu – tāds variants ir maz iespējams. Bet, kamēr apvienība to akceptē, kamēr esmu politikā, es tam gatavojos – ka ņemšu varu, būšu premjers.

– Vai jaunajai valdībai derēs šīs valdības ceptais pretkrīzes plāns?

– Interesanta lieta. Visi runā par kaut kādu pretkrīzes plānu, bet – nav tāda plāna. Memorandā, ko parakstīja ar Valūtas fondu un par ko it kā nedrīkst runāt, pirmais punkts ir – pamatojoties uz rūpīgu izpēti... Kurš ir redzējis to izpēti, vai to kāds veicis? Gribu teikt vēl vairāk. Man pārmet – kāpēc es atbalstīju šo plānu? Nekad neesmu šo plānu atbalstījis. Es balsoju pret visiem nepareizajiem nodokļiem, nepiekritu nodokļu palielinājumam šajā situācijā. Es labāk aizņemtos vēl un nodokļus nolaistu. Taču es biju par to, ka naudu vajag. Tik tālu bijām tikuši, ka janvārī mums nebūtu naudas, ko pensijas maksāt. Teicu Godmanim, ka esmu par naudas aizņemšanos, kamēr tā vēl kaut kur ir. Bet tālāk teicu – šai valdībai nedrīkst to naudu uzticēt. Labā ziņa ir tā, ka Valūtas fonds to naudu kontrolēs. Bet pateikšu vēl trakāk. Es tagad diskutētu ar zviedriem un SVF par to – vai tā ir mana, Latvijas vaina, ka valstij vajag no jums aizņemties? Jā, Latvija varēja kļūt par melno caurumu, kur izkristu pat Stokholma cauri. Naudu mēs aizņēmāmies ātri un labi. Mani kritizēja – kāpēc es to atbalstīju? Taču es esmu opozīcijā Godmanim un citiem, bet ne valstij. Tāpēc domāju, ka nu mums vajag agresīvāku, patriotiskāku valdību. Mums jāsāk debatēt ar naudas aizdevējiem, kā mēs parādu kārtosim. Teikšu vēl vairāk – es apšaubu teiciena "Mums jādomā tikai, kā šo naudu atdot" objektivitāti. Es piedāvātu citu versiju. Mums jādomā, kā šo naudu labāk izmantot. Un otrs – mums vajag gudri, aktīvi, ekonomiski, politiski, starptautiski cīnīties pret šo atdošanu vispār. Jo – mēs neesam radījuši šo problēmu. Mums tas jārisina solidāri. Jo – būs tāpat, kā ar piena un cukura kvotām. Valstis, kuras sāks ātrāk šo lietu bīdīt, dabūs to parādu norakstīt. Bet, ja mēs ar šo iespēju tūļāsimies kā ar savu lauksaimniecību, tad varam uz to necerēt.

 

Intervija ar Mareku Segliņu: jauna valdība būtu tikai plāksteris

Baiba Lulle, NRA  01/26/09 Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks SEGLIŅŠ par iespējām pārvarēt politiskās problēmas valstī.

– Kā dzima ideja par Saeimas pašatlaišanos? Jūs aizkaitināja prezidenta ultimāts, tonis, pašas prasības? Pats izdomājāt vai kāds jums ieteica?

Mareks Segliņš: – Pašreizējā situācijā Latvijas politiskā vara nebauda lielas daļas sabiedrības uzticību, politiskās varas lēmumi tiek apšaubīti – to godīgums, lietderība, kvalitāte – valda neiecietība pret lemto, kas pāriet pat lamāšanās stadijā un vardarbībā. Redzot vēl arī to, ka sabiedrībā nevaldīja vispārējs nosodījums vardarbībai, kas tika vērsta gan pret policistiem, gan mediķiem, gan karavīriem, augstāko valsts lēmējorgānu – Saeimu, neredzu citu iespēju, kā varai kļūt lemtspējīgai tādā nozīmē, ka tā varētu lemt uz tautas dota mandāta pamata. To var panākt, tikai pārjautājot vai pāratjaunojot šo uzticību, ko var tikai vēlēšanās. Tie ir secinājumi.

Bet situācijai ir arī iemesli. Un tie ir ļoti lielā plaisā starp sabiedrību un politiķiem, jo cilvēki labprāt kritizē politiķus internetā vai uz ielas, bet ļoti maz ir tādu, kas gatavi iesaistīties politikā, uzņemoties atbildību valsts amatos. Arī partijā mums ir bijuši visādi runātāji, spriedelētāji, kuri vienmēr atraduši attaisnojumus neiesaistīties, kad viņiem piedāvāja ministru, premjera amatus. Sabiedrība ir ļoti sadrumstalota, ļoti prasoša, bet pati nav gatava iesaistīties, lai gan ir daudz jaunu cilvēku, kuri neatkarības gados ieguvuši labu izglītību ārvalstīs vai tepat Latvijā. Ja viņi neiesaistīties partijās un procesos, nekas nemainīsies. Bet tas var mainīties tikai caur jaunām Saeimas vēlēšanām: var stāties esošajās partijās, var izvērtēt, kādā veidā realizēt savas politiskās ambīcijas. Sabiedrībai jāiznāk no anonimitātes un ar savu vārdu atklāti jāiesaistās politiskajos procesos. Jauna valdība būtu tikai plāksteris, ventilis tvaika nolaišanai.

– Bet vai nav iemeslu arī pašas varas rīcībā? Nav bijušas jūsu kļūdas, bijuši tikai ārējie apstākļi, pasaules ekonomiskā krīze?

– Mēs zinām savas kļūdas, un šis ir mūsu jaunais politiskais piedāvājums.

– Tā ir atbilde uz visām jūsu kļūdām?

– Šis ir mūsu politiskais piedāvājums tajā situācijā, kāda ir izveidojusies pašlaik.

Lūzums sabiedrības attieksmē pret tikko ievēlēto parlamentu notika, kad steidzami tika virzīti valdības sagatavotie grozījumi drošības likumos, kas izsauca asu valdības, parlamenta un prezidenta strīdu, kurā sabiedrība nostājās Vairas Vīķes-Freibergas pusē, un sabiedrības uzticība sāka pa kalnu velties lejā un detonēja šo iepriekš rāmo politisko vidi.

– Vai pats iespēju jūsu rosinātajā veidā atlaist Saeimu vispār uzskatāt par reālu un ātrāku nekā Valsts prezidenta variantu par iespējamu Saeimas atlaišanu pēc 31. marta? Satversmes grozījumus parasti ilgi vētī.

– Es esmu redzējis, kā te likumus pieņem piecās minūtēs, arī to, kā Satversmi izgroza ļoti ātri.

– Grozījumus par tautas tiesībām atlaist Saeimu nevar pieņemt jau vairāk nekā pusgadu.

– Viss atkarīgs no politiskās gribas. Opozīcija plus mūsu balsis, un ir!

– Esat drošs par opozīcijas atbalstu?

– Jautājiet opozīcijai, bet, kā rādās šodien, opozīcijas prasība "Atlaist Saeimu!" bijusi tikai tāda koķetēšana, ko šodien paši vairs neatbalsta. Tā ir tāda mētāšanās ar vārdiem atkarībā no tā, kā kurā nedēļā izdevīgāk. Opozīcijas skaņuplate tika nomainīta divu dienu laikā pilnībā.

– Vai tiešām domājat, ka Saeimas pašatlaišanās vai jaunas Saeimas vēlēšanas iespējami tuvā laikā, kas tik un tā nevar būt nedēļas, bet mēneši, būtu labākais risinājums šobrīd, kad jādomā, kā stimulēt ekonomiku?

– Nekas nav svarīgāks par to, kā varai darīt visu iespējamo, lai atgūtu sabiedrības mandātu, lai tā būtu pilnvarota rīkoties, un to var tikai vēlēšanās.

– Tagad visi vairāk runā nevis par Saeimas atlaišanu, bet par jaunas valdības, jaunas koalīcijas veidošanu. Ar kādiem nosacījumiem tā varētu būt alternatīva?

– Tas nav TP piedāvājums. Tas ir ielāps, daudz vājāks piedāvājums.

– Jūs to neatbalstīsiet, ja piedāvās?

– Mēs ceram, ka arī pārējās partijas ieklausīsies mūsu argumentos par Saeimas ātrāku pašatlaišanos un jaunām vēlēšanām. Vissliktākais ir šis garais ceļš, kad mēs iegūstam lemt nespējīgu, priekšvēlēšanu trīsās bailīgu parlamentu un valdību uz sešiem septiņiem mēnešiem. Mēs piedāvājam lētāk un ātrāk nonākt līdz jaunām vēlēšanām, nevis visu laiku raustīties gaidās, kas būs.

Nav citas labas alternatīvas.

– Bet neizskatās, ka tai būtu nepieciešamais 2/3 Saeimas deputātu atbalsts. Kas būtu cits mazākais ļaunums? Minēta koalīcijas paplašināšana ar vienu, divām vai pat trim partijām, jauna valdība ar bezpartejisku ministru, jauna valdība ar to pašu premjeru, bet dažiem citiem ministriem...

– Protams, mums nekad nebūs pa ceļam ar PCTVL. Tālāk: lai ko politiķi viens par otru būtu sarunājuši, valdībai jābūt tādai, kas var strādāt, kurai ir atbalsts. Es kā TP priekšsēdētājs pašlaik negribētu izteikt kādus ultimātus vēl pirms sarunām. Mēs esam savu politisko redzējumu pateikuši, ja kādam ir kāda cita iniciatīva, mēs to izskatīsim, analizēsim.

Bet, ja arī paņem valdībā kādu no opozīcijas partijām, uzticības jautājums netiek atrisināts, jo nav jau arī opozīcijai lieli reitingi un tautas atbalsts. Un kas vispār ir opozīcija? Tur trijās partijās ir cilvēki, kas bijuši politiskos amatos, viens otrs piecus gadus bijis ministrs, tikai pārsaukuši sevi.

– Līdzīgi kā teicāt par savas partijas biedriem, kas atteikušies strādāt valdībā, tagad arī vairāki bezpartejiskie cilvēki cits pēc cita atsakās. Vai tas neizskatās pēc scenārija: redzat – mēģinājām, bet nav, jāpaliek tam pašam Godmanim, kam jāuztaisa valdībā kosmētiskais remonts.

– Te jau ir tas jautājums par sabiedrības lielāku iesaistīšanos politiskajā procesā.

– TP būtu vispār premjera kandidāti, ko piedāvāt?

– TP ir precīzs ministru saraksts. Būtu nekorekti pie šobrīd strādājoša premjera apspriest citas kandidatūras.

– Arī bezpartejisks premjers nav apspriežams, kamēr ir Godmanis?

– Es tā neteicu. Ja pienāks tā situācija, skatīsimies, bet tas nav šodienas jautājums.

– Baumo, ka TP esot gatava piekāpties dažādiem jaunās valdības variantiem, lai tikai tajā paliktu un varētu virzīt gāzes elektrostacijas projektu.

– Šo aspektu pēdējo septiņu gadu laikā neesam apsprieduši, un tas cilvēks, ko jūs domājat, kas varbūt stāda šos uzstādījumus, jau vairākus mēnešus ir ārzemēs, neesmu ar viņu ticies, arī par Saeimas pašatlaišanos ar viņu nekonsultējos. Neesmu saņēmis nekādas norādes par gāzes stacijām.

– TB/LNNK ar tās ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu esot lielāki pretinieki tai. Jūs arī kā potenciālo partneri paplašinātā koalīcijā drīzāk redzat nevis Jauno laiku, bet Saskaņas centru, ar ko kopā nevēlas strādāt tēvzemieši.

– Tas, ka tēvzemieši izteikti lobē ogļu staciju, ir taisnība. Kāpēc, neizplatīšu baumas. Varbūt lai nebūtu Saskaņa valdībā.

– Kā kļūdu esat atzinis to, ka bija nepareizs prezidenta izraudzīšanas veids. Domājat, ka pati izvēle arī ir kļūdaina?

– Prezidenta kandidāti visām partijām būtu jānosauc divus mēnešus pirms vēlēšanām, sabiedrībai, deputātiem tie jāizvērtē. Nav nopietni, ka prezidenta kandidatūra parādās divas vai trīs dienas pirms vēlēšanām vai vēl trakāk, kā V. Vīķes-Freibergas gadījumā – pusstundu pirms ievēlēšanas. Ja VVF gadījumā, uz dullo šaujot naktī, balsojums izrādījās veiksmīgs, tad Valdis Zatlers (ilga pauze)...

Vienkārši ar Valdi Zatleru mums ir bijuši dažādi redzējumi par politisko procesu, ko esam viens otram izteikuši. Manuprāt, prezidentam, valdībai, Saeimai vajadzētu vairāk strādāt kopā, jo mērķis jau ir viens.

– Vai pastāv risks prezidentam vienā vai otrā konstitūcijā paredzētajā veidā zaudēt amatu?

– Nekad TP lēmējinstitūcijās par to nav runāts, un TP nu jau trīs mēnešus ir saistoša kārtība par tikai to, kas ir nolemts valdē vai frakcijā. Neslēpšu, ka man gan šķita, ka prezidenta paziņojumā, neizslēdzot kritiku, pārmetumu, norādījumus, varēja būt citi akcenti – viennozīmīgs vardarbības nosodījums. Lai neiznāk tā, ka darba kārtību prezidentam nodiktēja vandaļi.

– Bet vai vardarbība nav nodiktējusi arī jūsu darba kārtību, jūsu Satversmes grozījumus?

– Problēma jau bija pirms tam, bet, redzot vēl, ka vardarbību uzskatīja par pieņemamu politisku jautājumu risināšanas veidu, man kā iekšlietu ministram tas šķita pilnīgi nepieņemami.

– TP ir devusi savu piedāvājumu valsts pārvaldes reorganizācijai, ar kuras īstenošanu gan nesokas. Kas ir galvenie bremzējošie spēki?

– Viena lieta ir ministriju apvienošana, par ko mums ir savs redzējums, bet galvenais ir uztaisīt tīrīšanu institūcijās zem ministrijām. Edgars Zalāns, kuram lūdzām to uzskicēt, savu darbu ir paveicis, skatīsimies, kā lietas attīstīsies.

Ja runājam par uzņēmumu padomēm un valdēm, protams, tas ir politiskās gribas trūkums jautājumu atrisināt. Arī man kā ministram, kurš strādā ar jauno algu, šķiet, 1800 latu pirms nodokļiem, īsti nav saprotams, kā var būt 11 000, 10 000, 9000 latu alga uzņēmumos, kur ir daudz mazāka atbildība sabiedrības priekšā, lēmumi par summām un to nozīme ir daudz mazāka. Tas tracina sabiedrību.

– Bet kas to bremzē?

– Politiskās gribas trūkums.

– Kuras partijas, kuri ministri, politiķi?

– Nu, nespēj pieņemt šādu lēmumu.

– Godmanis, Šlesers?

– Politiskā griba šim jautājumam vienreiz pielikt punktu nav bijusi.

Es saprotu, kāpēc jābūt lielai algai prezidentam tādā lielā un stratēģiskā uzņēmumā kā Latvenergo vai citu lielu uzņēmumu valdes priekšsēdētājiem, kas ikdienā veic lielu darbu. Bet, ja vairākus tūkstošus latu saņem par sanākšanu reizi mēnesī, man tas nav saprotams.

Premjeram ir bijušas vairākas versijas jautājuma risināšanai. Pēdējā: nevienam nebūs lielāka alga par 2800, bet šis lēmums nav pieņemts.

– Tad varbūt lieciet kā vienu no uzstādījumiem jaunās valdības veidošanai.

– Domāju, ka mēs esam ļoti tuvu šim lēmumam.

– Vai, jūsuprāt, kāds no prezidenta prasītajiem uzdevumiem Saeimai un valdībai nav izpildāms noteiktajā termiņā?

– Viens no tiem ir tik izplūdis un plaši traktējams, ka vienmēr varēs paziņot, ka tas ir izpildīts, un vienmēr pārmest, ka tas nav izpildīts – tā ir valsts pārvaldes restrukturizācijas, uzlabošanas, sakārtošanas prasība, ko grūti nomērīt. Par atteikšanos no lokomotīvju principa jau trešdien lēma Juridiskā komisija, Satversmes grozījumus mēs pieņemsim. Protams, KNAB nepieciešama vadība. Manuprāt, nepareizi bija rīkot konkursu. Mums taču nebija konkurss uz SAB vadītāja, Valsts policijas priekšnieka, ģenerālprokurora vietu. Valdībai jāizvēlas kāds no prokuratūras, policijas vai citu drošības dienestu darbiniekiem, jāvirza uz Saeimu apstiprināšanai, nevis jārīko eseju konkursi un tāds cirks. Es esmu runājis ar trīs ģenerāļiem, trīs pulkvežiem, kuri katrs savā karjerā sasnieguši labus rezultātus, kas teica, ka konkursā nestartēs, bet trīs no viņiem teica – ja valdība mani uzrunātu, uzticētu, ietu un darītu. Līdzīgi arī Maizītim prokurori esot teikuši, ka konkursā nestartēs.

– Vai pēc notikušā 13. janvārī apsvērāt iespēju atkāpties no amata? Pasaulē ministri dažkārt atkāpjas no amata pēc šķietami sīkākiem gadījumiem – tas pats Zviedrijas tieslietu ministres Lailas Freivaldes gadījums ar pašvaldības dzīvokļa privatizēšanu, vai nupat Polijā tieslietu ministrs atkāpās pēc tam, kad cietuma kamerā pakārās trīs cietumnieki.

– Savos politiskajos lēmumos nesaskatu tādas kļūdas, kuru dēļ būtu jāatkāpjas, lai gan savu darbību analizēju katru dienu, varbūt pat pārāk daudz.

 

Saruna ar Ingunu Rībenu: Kad patiesība sāk izlikties par murgiem

Sallija Benfelde, Žurnāls "Nedēļa" 01/26/09 Kultūras ministre Helēna Demakova ir demisionējusi, bet aizejot ir atgādinājusi par visiem saviem labajiem darbiem, kā galveno uzsverot algu paaugstinājumus kultūras jomā. Uz sarunu par kultūru, godaprātu un izdzīvošanu Nedēļa aicināja 9. Saeimas deputāti Ingunu Rībenu.

Mūsu saruna notiek nākamajā dienā pēc tautas manifestācijas Doma laukumā un grautiņa Vecrīgā. Pirms dažiem gadiem virsraksts sarunai ar Jaunā laika deputāti Ingunu Rībenu mūsu žurnālā bija: Kultūra: izdzīvot vai uzdzīvot?. Laikā, kad teātri un muzeji domā par to, kā izdzīvot, samazinoties valsts finansējumam, tiek noslēgts līgums par sešiem miljoniem koncertzāles projektēšanai, un šķiet, ka nekas pēdējo gadu laikā nav mainījies – kamēr vieni pasūta treknas sviestmaizes, otri meklē kādu garoziņu.

Tomēr aizgājušajos gados daži procesi ir kļuvuši spilgtāki un būtiskāki, un Inguna Rībena domā, ka vietā būtu citēt Džonu Lekruā: "Vispirms politiķis melo. Pēc tam viņš savus melus izlasa avīzē un saka, ka tas ir valdošais viedoklis. Kad meli top atkārtoti pietiekami daudzas reizes, patiesība sāk izlikties par jukušā murgiem." Deputāte piebilst, ka acīmredzot meli un viltus ir kļuvuši par neatņemamu ikdienas daļu, un teic, ka ne velti Helēna Demakova 2005. gadā intervijā Lauku Avīzei ir atsaukusies uz vienu no visu laiku lielākajiem politiskajiem hameleoniem – Taleirānu, par kuru ir rakstīts: "Visu mūžu viņš krāpa Dievu, bet mirstot piekrāpa arī sātanu." Droši vien vietā ir piebilst, ka Taleirāns ir itāļu politiskā darbinieka Makjavelli skolnieks un makjavellisms apzīmē politisku darbību, kas savu mērķu sasniegšanai izmanto arī negodīgus paņēmienus: krāpšanu, nodevību, melus, solījumu laušanu, viltību un varmācību.

"Simtkārtēja atkārtošana, kā to zināja jau nacistu kultūras un propagandas ministrs Gēbelss un arī Staļins, pat melus sabiedrības apziņā spēj padarīt par patiesību. Kādēļ lai to nebūtu ielāgojusi 2004. gadā ar Sorosa fonda atbalstu izdotās grāmatas Trešā Reiha valoda ilggadējā tulkotāja Helēna Demakova? Vēsture atkārtojas," teic Inguna Rībena.

– Pēdējās dienās bieži tiek teikts, ka cilvēku pacietības mērs ir pilns. Vai var apgalvot, ka to piepildīt palīdzējusi arī valsts kultūras politika?

– Domāju, ka Kultūras ministrijas devums ir būtisks tajā anarhijas un cinisma uzturēšanā, kas vakar izpaudās ielās diemžēl arī kā grautiņi. Ja kultūras ministre var pieņemt lēmumus, nerēķinoties ar situāciju valstī, ar pasludinātajām prioritātēm un vērtībām, nerēķinoties ar premjeru un ar finanšu ministru, kas ir viņas partijas biedrs, tad jājautā – ko par to vispār var teikt? Vispirms līgums tiek parakstīts, tad no partijas puses pat neseko nekāds rīcības vērtējums, un vēl pēc tam ministre vienkārši aiziet. Jauno "Trīs brāļu" aģentūra it kā tiek likvidēta, bet patiesībā visas lietas tiek pārceltas uz aģentūru, kas apsaimnieko nekustamos īpašumus. Nedz laužot līgumu, nedz arī jel ko paskaidrojot sabiedrībai.

Ja tāda anarhija valda valsts augšgalā, par ko mēs brīnāmies? Par to, ka tāds pats cinisms un anarhija valdīja ielās? Patiesībā tā ir tāda stilistiska vienotība – tas, kas valda galvās, ir sasniedzis arī zemes līmeni. Mēs daudz runājam par krīzi finansēs, ekonomikā, tautsaimniecībā, bet visas krīzes jau vispirms sākas morāles un ētikas līmenī, ar pilnīgu vērtību izpratnes trūkumu cilvēku galvās. Un šajā ziņā Kultūras ministrijas pienesums visā notiekošajā ir būtisks.

– Vai ministrijas darba stilā pēdējā gada laikā ir kaut kas mainījies?

– Melots, liekuļots un laipots jau nav tikai saistībā ar sešu miljonu vērto līgumu. Ir vesela notikumu virkne. Kaut vai pagājušajā rudenī, kad bija viena no tām retajām reizēm, kad ministre pagodināja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju ar savu klātbūtni, uz jautājumu, vai Gints Glinka beidzot ir atlaists no darba, jo valstī taču ir taupības režīms, bet viņš jau vairākus gadus, nepildot nekādu darba apjomu, saņem algu 3102 latus mēnesī, kultūras ministre, skatoties mums acīs, atbildēja, ka Glinka jau sen, pusgadu pirms šā mūsu jautājuma, ir atlaists no darba. Un sāka stāstīt par māksliniecisko vadītāju Šišonu, par to, ka viņš ir talantīgs un izcils diriģents, ko mēs nemaz neapšaubījām. Vēlāk, tajā pašā dienā, parādījās LETA informācija, ka Gints Glinka vēl aizvien saņem algu. Starp citu, šo algu viņš saņem joprojām, mūsu sarunas dienā kopš rudens nekas nav mainījies. Šie meli ir parasta parādība.

Atceros, kā tika dibināta Jauno "Trīs brāļu" aģentūra – ar melīgiem apgalvojumiem, ka valsts nauda tur nebūs vajadzīga. Turklāt šis jautājums netika izskatīts ne valsts sekretāru sanāksmē, ne Ministru kabineta komitejas sēdē, ne arī laikus ielikts valdības sēdes dienas kārtībā, lai pārējie ministri varētu iepazīties ar dokumentiem. Jautājums tika iekļauts darba kārtībā sēdes laikā, tas notika pulksten 12.30 dienā, un dokumentu nebija. Kultūras ministres kolēģi ar dokumentiem varēja iepazīties jau vēlāk un tad arī ieraudzīja tur minētās astronomiskās summas. Jau esmu stāstījusi, ka toreiz uzrakstīju rakstu Brīnumaino iespēju zeme, kuru neviens negribēja publicēt, toties Diena ievietoja kultūras ministres atbildi uz manu nenopublicēto rakstu.

Melots tika arī 2005. gada 22. jūnija raidījumā Kas notiek Latvijā? Algas gan dzīvā, gan vēsturiskā kultūras mantojuma daļā toreiz vēl bija ļoti zemas, bet visa interese un runas risinājās tikai par aģentūru un trīs jauno objektu būvniecību. Ministre maldināja visu Latviju, apgalvojot, ka ar informāciju par aģentūras izveidi, to, cik tas maksās, cik būs darbinieku un kādas būs algas, katrs, kas vēlējās, varējis iepazīties iepriekšējo nedēļu laikā, skaidri zinot, ka pieeja Ministru kabineta portfelim nav pat visiem Saeimas deputātiem, kur nu vēl vienkāršajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Pēc tam sabiedrisko attiecību speciālisti rūpīgi pūlējās to visu padarīt par divu sieviešu kašķi, lai gan man nekad nav bijis problēmu saprasties ar sievietēm. Vēl vairāk – Rīgas astoņsimtgades laikā Helēnas Demakovas projektam, kas bija domāts Venēcijas biennālei, piešķīru 25 tūkstošus latu, jo tas bija par to, kā Rīga spēlē teātri tajās dienās. No manas puses nekādas sievišķīgas greizsirdības – par ko gan? – mūsu attiecībās nav bijis, bet vajadzēja diskreditēt tos argumentus, ar kuriem es nācu. Lai īstenotu savus plānus, no ministres puses netika smādētas nekādas metodes, un tā tas ir bijis visu laiku.

– Daudzi kultūras darbinieki ir atbalstījuši ministres darīto. To nevar noliegt.

– Tas mani pārsteidza – tika uzskatīts, ka savu vajag panākt par jebkuru cenu un arī netīri līdzekļi ir labi diezgan, ja vien var iegūt vajadzīgo rezultātu. Es tam absolūti nepiekrītu, jo uzskatu, ka pa netīru ceļu nevar nokļūt skaistā vietā.

– Jautājums droši vien nav par to, vai vajag koncertzāli, bet – vai tā vajadzīga tajā vietā un par tādu cenu?

– Jā, arī es esmu pārliecināta, ka Latvijā vajag koncertzāli, bet nebija iespējams apspriest, kādu un kurā vietā, jo uz katru jautājumu vai iebildumu tika atbildēts, ka tā jautāt vai domāt var tikai tumsoņas, kas neko nesaprot un nezina no kultūras. To, ka AB dambi izvēlējās starptautisks arhitektūras plenērs, ir meli. Nerunāsim jau par to, ka patiesībā šādi plenēri nozīmē to, ka cilvēki, kuriem zeme un pilsēta ir sveša, tiek laipni uzņemti, izvadāti pa pilsētu, un tad kaut ko dara. Patiesībā šiem cilvēkiem mēs un mūsu kultūra un vēsture ir sveša, viņi nepieder mūsu kultūrai, un viņiem nav arī nekādas atbildības par savām idejām. Tie, kas no latviešu arhitektu puses piedalījās šajā plenērā, stāstīja, ka koncertzāles izvēles vieta patiesībā bijusi Andrejsala un tikai vēlāk kuluāros šī izvēle tika "aizžonglēta" līdz AB dambim.

– Kādēļ, jūsuprāt, notiek tik izmisīga turēšanās pie idejas uz AB dambja?

– Patiesībā mūsu demokrātiskajā valstī ar visām tām brīvībām, ko paredz Satversme, par šo tēmu nav bijis atļauts runāt. Pirms 9. Saeimas vēlēšanām par šīm lietām faktiski nebija ļauts runāt. Latvijas Televīzijas priekšvēlēšanu politiskajās debatēs kultūrai netika veltītas atsevišķas debates, kaut arī trīs projekti – bibliotēka, koncertzāle un mākslas muzejs – bija miljardu vērti. Par kultūru bija paredzēts runāt saistībā ar debatēm par tautsaimniecību un vēsturi, bet reāli kultūra pieminēta netika. Tāpēc atbilde uz jautājumu, kāpēc tieši tāda izvēle, vai tā ir pareiza vai ne, publiskajā telpā netika saņemta.

– No arhitekta iztēles viedokļa šī vieta varbūt nav slikta, pastkartītē ēka uz ūdeņiem Daugavā izskatītos labi, bet mēs neesam bagātie Arābu Emirāti vai Dubaija, kas var atļauties uzbērt salas. AB dambis nav sala Daugavas vidū, kur atliktu vien iedzīt pāļus, – tā ir savu laiku nokalpojusi konstrukcija, kas vairakkārt jau bijusi pasludināta avārijas stāvoklī.

– Man šī situācija atgādina latviešu tautas pasaku par ganuzēnu un velnu – ganuzēna caurajā cepurē valsts varētu bērt zeltu bezgalīgi, un neviens nekad nespētu pateikt, kādas tad ir tēriņu robežas. Manuprāt, vēl šodien nevienam līdz galam nav īsti skaidrs, kādas konstrukcijas būtu vajadzīgas, lai būvi balstītu, un kādi ģeodēziskie slāņi ir Daugavas dzelmē.

– Vai izvēles pamatojums ir – ja zeltu slīpē, tad sakrājas daudz zelta putekļu, kuri tiek darītājiem?

– Pilnīgi iespējams, ka tieši tādās kategorijās domā projekta bīdītāji, nezinu. Loģisku un skaidri saprotamu pamatu vietas izvēlei nav. Līguma slēgšana pēdējā gada darba dienā bija ļoti ciniska, jo aģentūrai Jaunie "Trīs brāļi" taču ir sadarbības līgums ar sabiedrību par atklātību Delna, un galu galā valstī vēl darbojas KNAB, kas taču varētu šo aģentūru uzraudzīt, rudenī tika noslēgts līgums par to, ka tiks strādāts pie projekta publicitātes un caurskatāmības palielināšanai. Tad kāpēc viss notika tik klusi un aši? Kāpēc tik ciniski var nerēķināties ar sabiedrības viedokli? Lai kā arī mēs vērtētu interneta komentārus, bet tajos nav nevienas pozitīvas atsauksmes par to, kas norisinās Trīs brāļu paspārnē. Spēja tik absolūti nerēķināties ar sabiedrības viedokli un tik voluntāri sevi uztiept – tas jau ir cinisms ar lielo burtu.

– Jau vaicāju jums par kultūras darbinieku un inteliģences atbalstu Demakovai, un ziniet – savulaik esmu dzirdējusi no sabiedrībā pazīstamas dzejnieces un publicistes, ka Lietussargu revolūcijas pasākumā nevajag piedalīties, jo tad varētu gadīties, ka arī Demakovai ir jādemisionē. Bet Demakovai noteikti jāpaliek valdībā, jo viņa ir pirmā un vienīgā, kas paaugstināja algas.

– Ja ar to vien pietiek, kā pacelt algas kultūras iestāžu vadītājiem, lai iestātos absolūts klusums un miers par valstī kopumā notiekošo, tad vismazāk gribas vainot tikai Helēnu Demakovu. Izpratne par makroekonomiskajiem procesiem ir tik izplūdusi, ka saskatīt tiešu sakaru starp trīs gadu laikā strauji pieaugušajām algām un tam sekojošo katastrofāli straujo inflācijas kāpumu, un pašreizējo valsts faktisko bankrotu ir maz cerību. Ministre, temperamentīga un tuvredzīga – varavīkšņainais kultūras burbulis plīsa nepilnu divu gadu laikā –, ļoti daudzus gadus ir dzīvojusi absolūtā mediju un politiskajā aizvējā. Ir vērts arī atcerēties, kādas dažādas balvas dažādos pasākumos vēlāk saņēma tie, kas piedalījās priekšvēlēšanu klipu pozitīvisma kampaņā un slavināja Tautas partiju! Kaut kā atceros savā dzīvē jau tādus laikus piedzīvojusi. Kad režīmam kalpojošie un iztapīgie, tā sauktā inteliģence, labprātīgi kļuva par propagandas skrūvītēm, cerībā nodrošināt zaļo gaismu savai daiļradei, dzīvokļus, mašīnas, ārzemju braucienus.

Jebkāda veida diskusiju, analīzes, argumentu vētīšanas vietā Saeimas priekšvēlēšanu laikā sabiedrībai kultūras, mākslas un zinātnes darbinieki slavēja ministrus un pastāvošo režīmu. Ak Dievs, cik pazīstami: visus padomju laikus mēs zinājām tos zinātniekus, tēlniekus, gleznotājus, rakstniekus, komponistus, aktierus, kinorežisorus, kas apdziedāja pastāvošo režīmu un būtībā tam kalpoja. Piecpadsmit gadu laikā padomju diktatūru nomainījusi naudas partiju diktatūra, izveidojušies korporatīvie atbalsta tīkli.

– Vai šobrīd kultūrā un mākslā tiek veidotas korporatīvās saites, kuras balsta pie varas esošos?

– Ja nauda spēj apklusināt sirdsapziņu, tad tā arī dzīvojam. Kultūras ļaužu korporatīvo tīklu jau bija sākušas veidot ministres pirms manis. Es šo tīklu centos pārraut, vienu gadu pat tika atcelta piedalīšanās Venēcijas biennālē, prasot izstrādāt kaut kādus objektīvus kritērijus tam, kāpēc izvēlamies vienu vai otru mākslinieku. Neskaitot gadu un četrus mēnešus, kuru laikā pūlējos izsist šajā tīklā caurumu, lai ienāktu svaigs gaiss, sekojošo gandrīz piecu gadu laikā tīkls ir noausts pilnībā. Ir palikuši tikai lojāli, labi apmaksāti un pakļāvīgi savējie. Kultūrā taču zina tikai tos māksliniekus, kuriem ir izstādes, koncerti un tā tālāk. Tāpēc tās kultūras un mākslas autoritātes, kas mūs var uzrunāt, ciešā veidā ir saistītas ar finansējumu, kuru viņas saņem vai arī nesaņem.

Aprunājoties ar dažu labu izcili talantīgu mākslinieku jau pēc tam, kad vairs nebiju ministre, dzirdēju vienkāršu skaidrojumu: "Man tiek dota nauda, un es varu darīt to, ko man patīk darīt un ko Dievs ir aicinājis mani darīt." Kaut kādā mērā tādu nostāju var saprast. Mēs savā valstī pat nespējām civilizēti pārrunāt čekas maisu lietu, bet domāju, ka saruna par kompromisu būtu bijusi ļoti svētīga un noderīga. Pat vēl tagad pie manis reizēm pienāk ierēdņi, cilvēki no Kultūras ministrijas sistēmas un stāsta, viņuprāt, trakas lietas, kas notiek. Kad saku, ka varu to pieņemt zināšanai, bet man vienalga ir vajadzīgs kāds pierādījums, dokumenti, lai kaut ko darītu, cilvēki atbild, ka viņiem ir jālaiž bērni skolā, jāmaksā dzīvokļu rēķini, tāpēc viņi nevar riskēt ar savu darba vietu.

Tā ir mūsu izvēle. Vai nu mēs esam brīvu cilvēku sabiedrība un nenodzīvojamies tik tālu, cik tālu tagad Latvija ir nodzīvojusies, vai arī esam kalpu dvēseles un dzīvojam tā, kā tagad. Notiekošais Latvijā jau nav viena vai vairāku cilvēku spogulis, tas ir visu mūsu kopējais spogulis. Jā, cilvēki ir tikai cilvēki, un brīžiem man ir sajūta, ka man ir pavisam cita mentalitāte un varbūt esmu piedzimusi neīstajā laikā un vietā, ka dzīvoju starp man svešas mentalitātes cilvēkiem.

– Varbūt cilvēkos ir pārāk maz ticības taisnīgumam un godaprātam?

– Pagājušajā gadā mani uzaicināja uz diplomu pasniegšanu arhitektiem, un es toreiz viņiem sacīju, ka man ir skumji un ir žēl Latvijas, jo mums nav nacionālās inteliģences tādā nozīmē, kādā tā bija pagājušā gadsimta sākumā un aizpagājušā gadsimta beigās. Patiesībā šie cilvēki radīja Latvijas ideju, kura pēc tam ar strēlnieku palīdzību tika materializēta. Mums nav inteliģences, kas spēj paskatīties augstāk par savu privāto vajadzību un ambīciju latiņu, kas spēj redzēt tautas un valsts vajadzības nākotnē. Toreiz sacīju, ka nešaubos – viņu vidū noteikti ir talantīgi un droši vien nākotnē izcili arhitekti, bet es novēlu, lai viņu vidū būtu arī tādi inteliģenti, pie kuriem tautai turēties grūtos laikos.

Ejot uz vakardienas mītiņu, es domāju, kas būtu tas cilvēks Latvijā, kurš spētu mūs uzrunāt un šajā sarežģītajā laikā mūs apvienotu, turētu kopā un dotu cerību zvaigzni pie debesīm. Kurš būtu tas, kuram uznākot uz skatuves mītiņā, iestātos pilnīgs klusums un katrs viņa vārds iegultu ikviena atnākušā sirdī? Neatradu tādu cilvēku, un domāju, ka mēs visi kopā arī tādu nevaram atrast. Tiesa gan, mēs esam kaut kādā kustībā, bet nevaru pateikt, kur tā mūs novedīs.

– Vai šajos praktiskajos naudas laikos kultūrai ir izredzes izdzīvot? Padomju laikos tāpat bija savējo klans, bet talantīgie, izcilie tomēr izdzīvoja, par spīti visam.

– Man žēl, ka, tikuši brīvībā, mēs neprotam neko citu, kā kopēt to pašu, ko jau esam darījuši. Labi, ir pagājuši tikai divdesmit gadi, nevis četrdesmit, bet Mozus ne tikai vadāja izraēļa cilti pa tuksnesi četrdesmit gadus, viņš arī kāpa kalnā runāt ar Dievu, viņš redzēja vīziju. Bet vīziju var redzēt tikai tie, kas domā nesavtīgās kategorijās, kas domā par tautu un par nākotni. Man nešķiet, ka tie, kas mūs šodien ved, ir kāpuši vai kāps kalnā, lai satiktu Dievu. Viņiem nav vīzijas. Tāpēc tas, vai mēs ejam Apsolītās zemes virzienā, ir vairāk nekā tikai jautājums.

Ja par kultūras izdzīvošanu, tad, no vienas puses, es atceros ebreju tautas gudrību par to, ka tikai situācijās, kad jācīnās par sevi un savu pastāvēšanu, tauta mobilizējas. Tāpēc situācijās, kad apkārtējā pasaule kļūst pārāk iecietīga un toleranta, ir jārada sev draudi. Tad cilvēki konsolidējas, sanāk kopā ap tautas garīgo, mentālo asi. Padomju laikos bijām pret okupantiem, dzīvojām starp ienaidniekiem, un tas mūs saliedēja, koncentrēšanās ap tautas garīgo asi bija mūsu izdzīvošanas jautājums, bet tagad jau visi esam mēs paši. Brīvība ir arī vislielākais pārbaudījums, un man liekas, ka neesam to izturējuši. No otras puses, esmu pārliecināta, ka kultūra izdzīvos, par spīti visam un visiem, jo tā ir cilvēku asinīs. Kad mēs kopā dziedam, skudriņas skrien pa kauliem, tas mūs vieno. Atceros sava tēva stāstu par izsūtījumu Vorkutā, kur bija smags, nežēlīgs darbs. Vakarā varēja iet pakaļ ēdamkarotei cukura, bet bieži vien tam vairs nepietika spēka. Tomēr nomira nevis tie, kam reizēm nebija spēka aiziet pēc cukura, bet kas neatnāca uz ikvakara kopā sanākšanu un izdziedāšanos no sirds. Pie dzīvības noturēja gars, mūsos caur dziesmu iekodētā latvietība.

Bet, ja par Kultūras ministriju un ministri, tad gribu teikt: ja Demakovas kundze šobrīd ir sašutusi un noskumusi, varbūt īstais brīdis ir izlasīt Mateja evaņģēlija 10. nodaļas 26. pantu Jaunajā Derībā: "Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā, nedz slepens, kas netiktu zināms.

 

Daugavpilī Godmanim ar zābakiem tomēr metīs

Daiga Kalniņa, NRA  01/27/09 Lielu sabiedrības interesi, dzīvu Daugavpils iedzīvotāju atsaucību un pat domes sapratni izraisījusi sabiedriskās organizācijas Pilsētas attīstības kustība (PAK) iecere Latvijas otrās lielākās pilsētas centrā sarīkot zābaka mešanas sacensības.

Par mērķi bija izraudzīts politiskas figūras – premjera Ivara Godmaņa – attēls, lai pievērstu uzmanību krīzes izraisītajām saimnieciskajām problēmām valstī. Visticamāk, Godmaņa ģīmetne Daugavpilī tomēr tiks apmētāta ar zābakiem, jo

s/o PAK vadītājs Ruslans Jefimovs Neatkarīgajai uzsvēra, ka pieteikumu par pilsonisko aktivitāti apliecinošajām sacensībām to rīkotāji pašvaldībā gatavojas iesniegt atkārtoti.

Daugavpils domes preses sekretāre Līga Korsaka pastāstīja, ka pieteikumu par zābaka mešanas turnīra ieceri s/o PAK pārstāvji domē iesnieguši pirmdien, 21. janvārī, savukārt ceturtdien, 24. janvārī, notika minētā pieteikuma izskatīšanai speciāli izveidotas komisijas sēde, kur piedalījās domes izpilddirektora vietnieks, lietu pārvaldniece, jurists un pašvaldības policijas vadītājs.

Pēc pieteikuma izvērtēšanas viens no zābaka mešanas pasākuma organizatoriem – sabiedriskās organizācijas vadītājs R. Jefimovs – pieteikumu atsaucis, jo piekritis domes viedoklim, ka nav ievēroti masu pasākumiem likumā noteiktie pieteikuma iesniegšanas termiņi, kā arī pieteikuma tekstā nepilnīgi izklāstīti pasākuma mērķi un norise. R. Jefimovs tika pārliecināts sagatavot jaunu pieteikumu un pats atsaucis iesniegto. Sākotnēji Daugavpils domē iesniegtajā pieteikumā bija minēts, ka zābaku mešanas turnīrs notiks 31. janvārī, kad no pieteikuma iesniegšanas dienas līdz pasākumam bija atlikušas tikai 12 dienas, taču likumdošana paredz pieteikumus par mītiņiem un masu pasākumiem iesniegt ne vēlāk kā 15 dienas pirms to norises.

Sarunā ar Neatkarīgo R. Jefimovs bija apņēmības pilns ieceri īstenot, apgalvojot, ka no nodoma sarīkot pasākumu nav atteicies un šonedēļ iesniegs izskatīšanai vietējā pašvaldībā jaunu, visām prasībām atbilstošu pieteikumu. Zābaka mešanas turnīra norises diena vēl tikšot precizēta, iespējams, tas būs februāra vidū. Protesta akcijas mērķis ir pievērst Latvijas politiķu uzmanību tam, ka viņu īstenotā nodokļu politika ir pretrunā vispāratzītām ekonomikas doktrīnām, veidot pilsētā demokrātiskas tradīcijas, kā arī piesaistīt daugavpiliešus sporta aktivitātēm svaigā gaisā. S/o PAK zābaka mešanas sacensības sākotnēji bija iecerējusi rīkot 31. janvārī plkst. 14 Vienības laukumā vai Pilsētas centrālajā parkā. Katram pasākuma dalībniekam bija plānots dot iespēju trijos mēģinājumos nodemonstrēt savu precizitāti, no 21 metra attāluma ar ziemas zābaku metot pa Ministru prezidenta fotoportretu. Mērķa izmērs – 21x21 centimetrs. Pasākuma žūrijā bija plānots uzaicināt sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, savukārt precīzākos zābaku metējus – apbalvot ar naudas prēmijām un vērtīgām balvām. Piedalīties pasākumā aicināti visi, kam nav vienaldzīga valsts nākotne, līdzi ņemot savu zābaku.

"Tas, ka turnīrs atlikts uz vēlāku laiku, ir pat labāk, jo pasākumam būs lielāka rezonanse," priecājas R. Jefimovs. "Jūtama liela atsaucība no iedzīvotājiem, kuri zvana un izsaka priekšlikumus. Ja iesākumā pasākums bija orientēts uz valsts vadību, tad tagad izskanējis papildu priekšlikums vairāk uzmanības veltīt Daugavpils deputātiem – sarīkot tautas antireitinga noteikšanu vietējiem politiķiem, pa kuru attēliem varēs mest ar sniega pikām," stāsta PAK līderis.

 

Viedoklis: Kritērijs — Šlesers

Aivars Ozoliņš, Diena  01/27/09 Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka "ideāli, ja mums būtu desmit Godmaņi, un visi būtu valdībā".

Desmit Godmaņi valdībā varbūt būtu labāki nekā desmit Rozes, Slakteri vai Veldres, taču tas nozīmētu, ka valdībā būtu desmit Šleseri. Tas nozīmētu, ka šī valsts, ar ko pat vienam Šleseram nepietiek viņa ēstgribas apmierināšanai, būtu nolemta galīgai izputināšanai. Desmit Šleseriem vajadzētu desmit Radio mājas un 1.slimnīcas, ko pārdot, desmitreiz vairāk Eiropā dārgāko ceļu, desmit lidostas, ko subsidēt, desmit Latvijas pastu, ko izputināt, un vēl, un vēl, turklāt viņa desmit buldozeru piekabēs brauktu simtiem šoferu dēlu ar savām vajadzībām.

Mūsu unikālais Godmanis ir tikai Šlesera ķīlnieks un parādnieks, jo nebūtu ne valdībā, ne politikā bez "mācītāju" partijas īpašnieka. Taču mums tagad nemaz arī nevajadzētu pārcilvēcisko krīzes menedžeri Godmani, ja nebūtu iepriekšējo gadu Šlesera savtīgās "gāzi grīdā" ekonomikas pārkarsēšanas politikas, kas padarīja šo krīzi tik smagu. Turklāt, kamēr Godmanis cenšas glābt, kas vēl glābjams, Šlesers turpina dzīt valsti bankrotā, draudēdams nu jau bankām ar teju ekspropriāciju.

Mums pietiktu ar vienu pašu Godmani — kas, vēlams, finanšu ministra amatā stingri, nevis nebēdnīgi jeb drastiski uzraudzītu 7,5 miljardu eiro starptautiskā aizdevuma izlietojumu —, ja valdībā nebūtu neviena Šlesera. Kamēr viņš tur ir, nelīdzēs pat ne divdesmit Godmaņi. Šlesers ir kritērijs, vai šī valdība vēlas un spēj mainīties. Kamēr Godmanis būs premjerministrs, Šlesers acīmredzot būs ministrs (un ne jau kultūras vai zemkopības, bet tieši satiksmes jeb savu lietu ministrs), tātad nekas nemainīsies.

 

Koalīcijas paplašināšana, visticamāk, nenotiks

LETA  01/28/09 Valdošā koalīcija, visticamāk, turpinās darbu pašreizējā sastāvā un netiks paplašināta. "Mēs neiesim pazemoties," trešdien uzsvēra premjers Ivars Godmanis (LPP/LC).

"Jaunajam laikam" (JL) priekšlikums pievienoties valdošajai koalīcijai tika izteikts, un tas ir noraidīts, piepilda Godmanis.

Valdības vadītājs neatbildēja uz žurnālistu jautājumiem, vai priekšlikums pievienoties paplašinātai koalīcijai varētu tikt izteikts "Pilsoniskajai savienībai" (PS) un "Saskaņas centram" (SC).

Atbildot uz jautājumu par "jaunajām sejām", kuras valdībā vēlētos redzēt Valsts prezidents Valdis Zatlers, Godmanis teica, ka katra no valdības koalīcijas partijām patlaban izvērtē savu ministru darbu un, iespējams, kāds no viņiem var tikt nomainīts.

 

Muižniece: līdz 31. martam Satversmes grozījumus pieņemt ir nereāli

Andris Saulītis, Diena  01/29/09 Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Vineta Muižniece (TP) uzskata, ka īstenot Valsts prezidenta Valda Zatlera ieceri līdz 31. martam pieņemt grozījumu Satversmē par tautas tiesībām atlaist Saeimu, ir nereāli. Viņa norāda, ka prezidents grozījumus ir iesniedzis novēloti un Saeimas kārtības rullis neļauj Satversmi grozīt steidzamības kārtā.

"Ja saskaitāt procedūrā noteiktos termiņus, tad trīs lasījumi līdz 31. martam nav iespējami. Prezidents arī ļoti vēlu ir iesniedzis savu ideju likumprojekta veidā. Ja tas būtu iesniegts pirms pusgada, kad prezidents tikai ieskicēja savas idejas, tad tos varētu līdz aprīlim pieņemt. Turklāt šodien šie priekšlikumi arī atšķiras no tā, ar ko prezidents pērn nāca klajā," uzsver V. Muižniece. Viņa atgādina, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš prezidenta rosinātajiem grozījumiem ir 4. februāris - līdz šim datumam komisija nemaz nevar skatīt šos grozījumus.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents paziņojis, ka gadījumā, ja Saeima līdz 31. martam nepieņems grozījumus Satversmē par tautas tiesībām rosināt Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas, viņš rosinās tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu.

Tajā pašā laikā V. Muižniece norāda, ka Tautas partijas (TP) rosinātajiem grozījumi Satversmē, kas paredz Saeimas pašatlaišanos, nav ierobežoti ar nevienu Saeimas lēmumu un to Juridiskā komisija jau var sākt skatīt. TP vēlas, lai Saeima tiktu atlaista pēc iespējas ātrāk, jo tikai tā esot iespējams panākt uzticības atjaunošanu parlamentam.

Ja TP rosinātie grozījumi tiek pieņemti, tad pirmstermiņa vēlēšanas iespējamas kopīgi ar pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanām, taču jāņem vērā, ka Valsts prezidentam ir tiesības Satversmes grozījumu likumprojektu nosūtīt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, kas var apgrūtināt ātras Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas iespējamību.

 

Deputātu algas apcirps par 15%, kompensācijas neaiztiks

Baiba Rulle, Diena  01/29/09 Solidarizējoties ar valsts pārvaldi, Saeimas deputātu algas tiks samazinātas par 15%, par šādu ierosinājumu vienojies Saeimas prezidijs, Dienu informēja parlamenta spīkers Gundars Daudze (ZZS).

Saeimas deputāta pamatalga ir 1232 lati pirms nodokļu samaksas, 15% samazinājums nozīmē, ka turpmāk tautas kalpi saņems par 184,8 latiem "uz papīra" mazāk.

Deputātu algas gan ir krietni lielākas, jo viņi saņem kompensācijas un piemaksas par darbu komisijās. Vidēji deputātu atalgojums ir virs 1500 latiem "uz papīra". Taču, tā kā kompensācijas un darbs komisijās deputātiem ir atšķirīgs, vienādi nav arī viņu mēneša atalgojumi. Tā piemēram, G.Daudzes alga decembrī bija 2343 lati pirms nodokļiem, Aigara Kavīša (TP) — 1593 lati, Viktora Ščerbatiha (ZZS)  — 1465 lati.

Griežot deputātu atalgojumu netiks mazinātas deputātu kompensācijas, kas veido krietnu daļu atalgojuma. Tiesa, ierobežots būs apakškomisiju skaits, kuras deputāti varēs darboties. Turpmāk deputāti piemaksu varēs saņemt tikai par darbu divās apakškomisijas, ja deputāts darbosies vairākās, viņam par to netiks maksāts.

Pēc G.Daudzes sacītā, deputāti taupīs arī uz komandējumu izdevumiem, summu cenšoties ierobežot par 10%.

Sagaidāms,  ka par šādu deputātu atalgojumu samazinājumu ceturtdien vienosies Saeimas frakciju padome, pēc tam tiks veiktas attiecīgas izmaiņas Saeimas Kārtības rullī.

 

Labējās opozīcijas partijas paraksta sadarbības līgumu

LETA  01/29/09 Šodien Saeimas labējās opozīcijas partijas - "Jaunais laiks" (JL), "Pilsoniskā savienība" (PS) un "Sabiedrība citai politikai" (SCP) parakstīja vienošanos par sadarbību 9.Saeimā.

Kā galvenie sadarbības pamatprincipi tiek izvirzīti ekonomiskās situācijas stabilizācija un kopīgu likumdošanas iniciatīvu veidošana.

Solvita Āboltiņa (JL) sacīja, ka sadarbības mērķis ir dot sabiedrībai cerību un parādīt, ka pirmajā vietā tomēr ir cilvēks, nevis politiķi vai šauras interešu grupas. Viņa informēja, ka partijas izstrādās rīcības programmu nākamās valdības deklarācijas plānam, kā arī norādīja, ka gadījumos, kad frakciju viedokļi nesaskanēs, laikus tiks informēti partneri.

Artis Pabriks (SCP) līguma parakstīšanu skaidroja ar to, ka ir jāatsakās no ilūzijām; nevar tikt ārā no ekonomiskās krīzes, ja neatrisina politisko krīzi. Viņš arī sacīja, ka SCP ir gatava nolikt malā jebkādus personīgos aizvainojumus, bet neatkāpsies no saviem principiem. Tāpat Pabriks norādīja, ka jāizveido forums, kurā jāiesaista sabiedriskās organizācijas un opozīcijas partijas, lai piedāvātu labāku alternatīvu, nekā to spēj pozīcijas partijas.

Sandra Kalniete (PS) savukārt norādīja, ka neizslēdz iespēju veidot kopīgu sarakstu Saeimas ārkārtas vēlēšanām. Viņa pauda viedokli, ka paplašināt esošo koalīciju nenozīmē veidot jaunu valdību, un uzsvēra, ka visām politiskajām partijām ir jāvienojas par Saeimas ārkārtas vēlēšanu datumu, lai Saeima zinātu, cik laika atlicis neatliekamo darbu veikšanai.

Partiju frakcijas tiksies kopīgās frakciju sēdēs pirms Saeimas plenārsēdēm.

Ģirts Valdis Kristovskis (PS) norādīja, ka sadarbības mērķis ir panākt politiskās kultūras uzlabošanu. Artis Kampars (JL) uzsvēra, ka būtisku šķēršļu sadarbībai starp opozīcijas partijām nav, ir tikai nelielas domstarpības starp cilvēkiem, kuras ir iespējams atrisināt.

Opozīcijas partiju pārstāvji atzina, ka pieļauj iespēju veidot ministru ēnu kabinetu.

No JL līgumu parakstīja Āboltiņa un Kampars, no PS - Kristovskis un Kalniete, bet no SCP līgumu parakstīja abi partijas līdzpriekšsēdētāji Pabriks un Aigars Štokenbergs.

 

TP: koalīcija kļuvusi rīcībnespējīga

LETA    01/30/09 Esošā valdošā koalīcija vairs nav rīcībspējīga un tās tālākai pastāvēšanai nav jēgas, šovakar secinājusi Tautas partijas (TP) valde.

Kā aģentūrai LETA izteicās TP priekšsēdētājs Mareks Segliņš, atsevišķi koalīcijas partneri jau "dzīvo ārkārtas Saeimas vēlēšanu gaidās" un "rīkojas klaji populistiski", tādēļ, pat ja līdz ārkārtas Saeimas vēlēšanām ir palikuši tikai daži mēneši, ir jāizveido rīcībspējīga un politiski atbildīga valdība.

Segliņš uzsvēra, ka esošo premjeru Ivaru Godmani (LPP/LC) TP uzskata par atbildīgu politiķi, kurš domā par valsti un kuram nepiemīt populisms. "Mūsu prioritāte ir Saeimas ārkārtas vēlēšanas, taču laikā līdz tam ir jārīkojas politiski atbildīgi," uzsvēra politiķis.

Vaicāts, vai TP nākamās nedēļas balsojumā atbalstīs Godmaņa valdības demisiju, Segliņš tieši neatbildēja, sakot, ka partija rīkosies "soli pa solim".

Tāpat Segliņš nevēlējās konkretizēt, ar kuriem koalīcijas partneriem TP vairs nevēlas turpināt sadarbību.

TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis aģentūrai LETA atzina, ka TP valdes sēdē šodien apspriesta iespējamā darba turpināšanu esošajā koalīcijas sastāvā. "Šobrīd ir lielas šaubas par TP iespēju strādāt tālāk valdībā bez jebkādām izmaiņām," atzina Kučinskis.

"Valdes sēdē secinājām - arī cilvēki reģionos prasa valdības rīcības plānu, nevis kaut kur premjera galvā, bet lai tas būtu apstiprināts," norādīja TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs.

"Ja šobrīd jau sākam sarunas ar ultimātiem, tas ir strupceļš," Kučinskis komentēja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izteikto ultimātu, piekāpties lauksaimniekiem, jeb pretējā gadījumā ZZS atstāšot koalīciju.

"TP abām rokām atbalsta to, ka ir vajadzīgs izstrādāt programmu, kā atbalstīt lauksaimniekus, bet ar vienu lielu piebildi - tai skaitā kopā ar citiem uzņēmējiem, kopā ar rīcības programmu, kas valdībai būtu jāizstrādā tautsaimniecības izaugsmei un ne uz citu nozaru rēķina," skaidro Kučinskis, atgādinot, ka trūkst finansējuma arī veselībai, policistu algām un citām nozarēm.

Kučinskis uzskata, ka Zemkopības ministrija (ZM) nav izsmēlusi ne savus iekšējos finansiālos, ne intelektuālos resursus, kur vispirms vajadzētu meklēt atbalstu lauksaimniekiem. TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs uzskata, ka "šajā gadījumā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ir darbojies kā zemnieku arodbiedrības priekšsēdētājs, nevis ministrs".

Arī Kučinskis apgalvoja, ka TP šobrīd nedomājot par jaunu partneru piesaisti esošajai koalīcijai vai pilnīgi jaunas valdības izveidi. "TP valdes lēmums par izstāšanos no koalīcijas šodien nav pieņemts, par to tiks lemts pirmdien, 2.februārī, valdes sēdē," informēja Kučinskis.

Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) nav informēts par iespējamām nesaskaņām valdību veidojošo koalīcijas partiju starpā un par TP motivāciju, paziņojot par viņa vadītās valdības iespējamo drīzo galu, aģentūrai LETA sacīja Godmaņa preses sekretārs Edgars Vaikulis, vakara gaitā solot plašākus komentārus.

 

Godmanis piedāvā atstāt 10 ministrijas

NRA  01/30/09 Premjera Ivara Godmaņa šodien publiskotie valdības reorganizācijas priekšlikumi paredz būtiski samazināt Ministru kabineta sastāvu - šobrīd esošo 16 ministriju vietā valdības vadītājs piedāvā atstāt tikai 10.

"Valdība ir izvirzījusi ambiciozu mērķi – izveidot daudz ekonomiskāku un efektīvāku valsts pārvaldes struktūru. Tā ir nepārprotama sabiedrības prasība, tāda ir mūsu apņemšanās pret mūsu partneriem, starptautiskajām finanšu institūcijām. To var darīt, pakāpeniski trīs gadu laikā samazinot valsts pārvaldē strādājošo skaitu un atlīdzību. Mans priekšlikums tomēr ir veikt fundamentālu valsts pārvaldes reorganizāciju vienā gadā, kas ļaus panākt tūlītēju valsts pārvaldes izdevumu samazinājumu par 27,9 miljoniem latu", norāda Ministru prezidents Ivars Godmanis.

Pēc jaunā, oficiāli pulbiskotā plāna paredzēts būtiski samazināt Ministru kabineta sastāvu, kurā ietilptu:

- Aizsardzības;

- Ārlietu;

- Ekonomikas un reģionālās attīstības;

- Finanšu;

- Ģimenes, sociālo lietu un veselības;

- Iekšlietu;

- Izglītības, zinātnes un kultūras;

- Tieslietu;

- Transporta un komunikāciju;

- Zemkopības

ministrijas, Vides ministriju pievienojot Ekonomikas un reģionālās attīstības vai Zemkopības ministrijai.

Premjers uzsver, ka attiecībā uz valsts pārvaldes iestāžu reorganizāciju piedāvātie risinājumi nav uzskatāmi par gala variantu un ir uzlabojami, balstoties uz citiem, iespējams, labākiem risinājumiem, attiecinot reorganizāciju uz vēl citām iestādēm, kuras nav iekļautas piedāvājumā, gan modificējot piedāvāto risinājumu, gan piedāvājot citus risinājumus. "Ja reorganizācijas gaitā radīsies citi racionāli priekšlikumi, kas ļaus ietaupīt vēl vairāk naudas un cilvēkresursu, tie noteikti tiks atbalstīti", uzsver Godmanis.

Reorganizācijas gaitā plānots, ka kopējais štata vietu skaits samazināsies no 65 916 līdz 63 487, tostarp valsts pārvaldes iestādēs samazināsies no 57 448 līdz 53 119 vietām, bet valsts kapitālsabiedrībās palielināsies no 8468 līdz 10 368.
 

TB/LNNK: Ir pāragri runāt par valdības krišanu

LETA   01/30/09 Ir pāragri runāt par valdības krišanu, kamēr kāda no partijām no valdības nav aizgājusi, atsaukusi savus ministrus vai balsojusi par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, sacīja apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats.

"Valdība nevar tāpat vien izjukt, ja visas pozīcijā esošās partijas aizstāv valdības darba turpināšanu," norādīja Grīnblats, vienlaikus paužot uzskatu, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), visticamāk, valdību nepametīs, jo pirmdien paredzētā valdības sēde, kurā tiks lemts par vairākiem pasākumiem lauksaimnieku stāvokļa uzlabošanai, izpildīs ZZS prasības.

"Diez vai viņi būs tie laimes meklētāji, kas tagad pametīs valdību," norādīja Grīnblats.

Ja valdība tomēr kritīs, jaunas valdības veidošana, pēc viņa domām, būs sarežģīta, ja vien nepastāv jau kādas iepriekšējas norunas. "Mēs jau esam izteikuši domu, ka pašreizējais sastāvs būs jāpapildina ar labās opozīcijas pārstāvjiem, konkrēti ar "Jauno laiku" un bloku ar jaunajām partijām," teica Grīnblats.

Jau ziņojām, ka šovakar Tautas partijas (TP) valde secinājusi, ka esošā valdošā koalīcija vairs nav rīcībspējīga un tās tālākai pastāvēšanai nav jēgas, norādot, ka jāizveido rīcībspējīga un politiski atbildīga valdība.

Kā aģentūrai LETA izteicās TP priekšsēdētājs Mareks Segliņš, atsevišķi koalīcijas partneri jau "dzīvo ārkārtas Saeimas vēlēšanu gaidās" un "rīkojas klaji populistiski", tādēļ, pat ja līdz ārkārtas Saeimas vēlēšanām ir palikuši tikai daži mēneši, ir jāizveido rīcībspējīga un politiski atbildīga valdība.

Segliņš uzsvēra, ka esošo premjeru Ivaru Godmani (LPP/LC) TP uzskata par atbildīgu politiķi, kurš domā par valsti un kuram nepiemīt populisms. "Mūsu prioritāte ir Saeimas ārkārtas vēlēšanas, taču laikā līdz tam ir jārīkojas politiski atbildīgi," uzsvēra politiķis.

Vaicāts, vai TP nākamās nedēļas balsojumā atbalstīs Godmaņa valdības demisiju, Segliņš tieši neatbildēja, sakot, ka partija rīkosies "soli pa solim".

 

Opozīcijas iesaistīšanu valdībā vēlas 40% iedzīvotāju

LETA  02/01/09 Opozīcijas spēku iesaistīšanos valdībā atbalstītu 40% Latvijas iedzīvotāju, konstatēts pētījumu kompānijas "Data Serviss" sadarbībā ar ziņu aģentūru LETA veiktajā aptaujā.

12% iedzīvotāju uzskata, ka darbs jāturpina esošajai valdībai, savukārt piektdaļa jeb 20% piekrīt, ka jāmaina Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītā valdība, taču arī opozīcijas iesaistīšana, viņuprāt, situāciju neuzlabotu.

Viedokļa šajā jautājumā nebija 28% iedzīvotāju.

Kā ziņots, Tautas partija (TP) paziņojusi, ka esošā valdošā koalīcija vairs nav rīcībspējīga un tās tālākai pastāvēšanai nav jēgas. TP aicinās Godmani sākt sarunas ar Saeimā pārstāvētajām partijām par jaunas valdības veidošanu.

Apskatot aptaujā sniegtās atbildes sīkākos griezumos, redzams, ka Godmaņa valdībai biežāk uzticas cilvēki, kam ir vismaz vidējā izglītība, savukārt tie, kam ir tikai pamatizglītības cerības biežāk saista ar opozīciju.

Raksturīgi, ka cilvēki ar augstākiem ienākumiem biežāk neuzticas nevienam - ne valdībai, ne opozīcijai. Savukārt opozīcijas iesaistīšanu valdībā biežāk vēlas tie, kam ienākumu līmenis ir zemāks.

Kā skaidro "Data Serviss" sociālo procesu pētnieks Māris Brants, opozīcijai biežāk uzticas nelatvieši, tādējādi, visdrīzāk, "Saskaņas centrs" (SC) ir tā opozīcijas partija, kuru respondenti biežāk vēlētos redzēt valdībā.

Pētnieks arī norādīja, ka "daudzos gadījumos tomēr ir runa par uzticību virtuālai opozīcijai, ne līdz galam aizdomājoties par konkrētām partijām" - no vienas puses uz opozīciju raugās ar cerībām, no otras, kā rāda citu pētījumu dati, ir grūti atrast konkrētu partiju, ar ko cerības tiek saistītas. Tādējādi daļas iedzīvotāju viedokli varētu raksturot ar vārdiem: "Labāk jebkurš cits, tikai ne šie."

Aptauja veikta laika posmā no šā gada 13. līdz 22.janvārim, dzīvesvietās aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

 

Godmanis piedāvā "Latvijas institūta" pievienošanu ĀM

LETA  02/01/09 Premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) piedāvātais valsts pārvaldes reorganizācijas modelis paredz valsts aģentūras "Latvijas institūts" reorganizāciju, to pievienojot Ārlietu ministrijai (ĀM).

Patlaban "Latvijas institūtā" ir 12 štata vietas.

Kā ziņots, "Latvijas institūts" izveidots 2004.gada 1.novembrī.

Aģentūras funkcijas ir koordinēt Latvijas tēla veidošanas stratēģijas izstrādi un uzrauga tās īstenošanu, kā arī organizēt Latvijas tēla popularizēšanas pasākumus Latvijā un ārvalstīs.

Kā ziņots, reorganizējot valsts pārvaldi, Godmanis cer ietaupīt 27,94 miljonus latu un likvidēt 2826 štata vietas.

Kā informēja premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis, Godmaņa valdības reorganizācijas priekšlikumi paredz būtiski samazināt Ministru kabineta sastāvu, lai turpmāk tajā ietilptu Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas un reģionālās attīstības, Finanšu, Ģimenes, sociālo lietu un veselības, Iekšlietu, Izglītības, zinātnes un kultūras, Tieslietu, Transporta un komunikāciju, Zemkopības ministrijas, Vides ministriju pievienojot Ekonomikas un reģionālās attīstības vai Zemkopības ministrijai.

Reorganizācijas gaitā plānots, ka kopējais štata vietu skaits samazināsies no 65 916 līdz 63 487, tostarp valsts pārvaldes iestādēs samazināsies no 57 448 līdz 53 119 vietām, bet valsts kapitālsabiedrībās palielināsies no 8468 līdz 10 368.

 

Premjers no amata neatkāpsies un jaunu valdību neveido

LETA  02/01/09 Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) no amata neatkāpsies un pagaidām jaunu valdību neveido, jo, viņaprāt, esošā valdība ir rīcībspējīga.

"Es jaunu valdību neveidoju, jo turpinu strādāt. Ko dara pārējās partijas, nezinu, un to prasiet viņiem pašiem, tomēr varu teikt tikai vienu, ka man nepatīk dažu politisko spēku pēdējo dienu rīcība," šodien intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Godmanis.

Premjers uzsvēra, ka gadījumā, ja valdība būšot rīcībnespējīga, tad viņš pats par to paziņošot. "Tomēr, ja trešdien kuģis grims, tad es būšu pēdējais, kurš no šā kuģa nokāps," strikti pateica Godmanis.

Savā uzrunā Godmanis kritizēja koalīcijas partijas, kā arī kritiku veltīja sev. Piemēram, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Augusta Brigmaņa rīcību viņš nodēvēja par neizprotamu, taču piebilda, ka tā nedrīkstot rīkoties. "Šāda rīcība no koalīcijas partneru puses pazemina esošās valdības rīcībspēju. Mēs taču kopā atbildam par pieņemtajiem lēmumiem, lai arī tie būtu nepopulāri. Ja nevar strādāt, tad ir jānoliek mandāts, jo šajos apstākļos ir svarīgi iet uz pašupurēšanos," sacīja Godmanis.

Savukārt runājot par Tautas partiju (TP) premjers uzsvēra, ka šī koalīcijas partija ir "rīcības partija", tomēr Godmanis strikti piebilda, ka tikai premjers būs tas, kurš noteiks, vai valdība ir rīcībspējīga, nevis TP.

Tomēr, runājot par savas partijas ministriem, Godmanis norādīja: lai gan satiksmes ministra Aināra Šlesera vadītā nozare attīstoties, premjeru neapmierina ministra personālpolitika, kāda ir ieviesta Šlesera ministrijā. "Darbinieki ir jāizvēlas pēc profesionalitātes kritērijiem, nevis pēc simpātijām. Šāda rīcība vēl vairāk palielina sabiedrības nepatiku pret valdības darbu, tāpēc tas nav pieņemami," piebilda Godmanis.

Taču, runājot par opozīcijas lomu valdības darbā, Godmanis atzina, ka tās dalība valdībā nepalielinātu sabiedrības uzticību valdībai. "Es veselu gadu esmu ar opozīciju sarunājies, taču līdz šai dienai neesmu no viņiem saņēmis nevienu konstruktīvu piedāvājumu vai risinājumu problēmām, jo ir bijusi tikai kritika," sacīja Godmanis.

Tāpēc intervijas laikā Godmanis vērsās pie opozīcijas un aicināja tai saņemt dūšu un izteikt priekšlikumus aktuālo problēmu risināšanai.

Tāpat premjers aicināja pašām partijām izvērtēt savu ministru darbību valdībā, jo premjers no atsevišķiem ministriem tuvākajā nākotnē prasīs lielāku atbildību par savu nozari.

Premjers arī pastāstīja, ka šodien viņam ir bijusi telefonsaruna ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, taču tās laikā netika pārrunāti jautājumi par aktualitātēm Latvijas politikā, bet gan norises Davosas forumā.

Kā ziņots, piektdien, 30.janvārī, Tautas partijas (TP) valde bija secinājusi, ka esošā valdošā koalīcija vairs nav rīcībspējīga un tās tālākai pastāvēšanai nav jēgas.

Kā izteicās TP priekšsēdētājs Mareks Segliņš, atsevišķi koalīcijas partneri jau "dzīvo ārkārtas Saeimas vēlēšanu gaidās" un "rīkojas klaji populistiski", tādēļ, pat ja līdz ārkārtas Saeimas vēlēšanām ir palikuši tikai daži mēneši, ir jāizveido rīcībspējīga un politiski atbildīga valdība.

Segliņš uzsvēra, ka pašreizējo premjeru uzskata par atbildīgu politiķi, kurš domā par valsti un kuram nepiemīt populisms. "Mūsu prioritāte ir Saeimas ārkārtas vēlēšanas, taču laikā līdz tām ir jārīkojas politiski atbildīgi," uzsvēra politiķis.

Vaicāts, vai TP nākamās nedēļas balsojumā atbalstīs Godmaņa valdības demisiju, Segliņš tieši neatbildēja, sakot, ka partija rīkosies "soli pa solim".

Tāpat Segliņš nevēlējās konkretizēt, ar kuriem koalīcijas partneriem TP vairs nevēlas turpināt sadarbību.

Savukārt koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis vakar informēja, ka "Zemkopības ministrija (ZM) pašreiz izstrādā pasākumu plānu, ko pirmdien skatīs valdībā. Plānā iekļauti arī tie pasākumi, kurus minējis premjers".

ZM Godmani ar plānu iepazīstinās sestdien, 31.janvārī.

ZZS pēc valdības sēdes vērtēs, vai pieņemti būtiski atbalsta pasākumi lauksaimniekiem. Gadījumā, ja pēc valdības sēdes nebūs panākts kompromiss, ZZS gatavi atsaukt savus ministrus no valdības, tādējādi pametot koalīciju.

Savukārt jau nedaudz vēlāk Brigmanis stāstīja, ka ZZS nav plānojusi iziet no valdošās koalīcijas, bet tikai brīdinājusi koalīciju un premjeru par gaidāmajām zemnieku protesta akcijām gadījumā, ja valdība nepildīs zemnieku prasības.

"Es nevaru vērtēt Tautas partijas (TP) priekšsēdētāja Mareka Segliņa (TP) paziņojumus, ka koalīcija vairs nepastāv, bet gribu jautāt, ko viņš iesāks otrdien, ja Latvijas ceļus nobloķēs lauksaimnieki. Šonedēļ tiekoties ar zemniekiem, kļuva skaidrs, ka cilvēki ir novesti līdz izmisumam un gadījumā, ja valdība nevarēs rast risinājumu viņu prasībām, zemnieki organizēs masu protesta akcijas," sacīja Brigmanis.

Viņš jūtoties "valstiski atbildīgs", tāpēc arī bijis šāds brīdinājums koalīcijai un premjeram. Brigmanis uzskata, ka zemnieku prasības ir pamatotas un valdība tās var izpildīt.

 

Intervija ar Andri Ārgali: "Štokenbergs – blefotāju pirmajā piecniekā"

Elita Veidemane, NRA  02/02/09 Intervija ar Rīgas domes priekšsēdētāja pirmo vietnieku Andri Ārgali.

– Šis ir tāds jaunu politisko seju pieprasījuma laiks. Vai jūs arī gaidāt, kad parādīsies kas jauns?

– Šī ir jau trešā vismaz man zināmā vēsturiskā reize, kad atskan aicinājums pēc jaunām sejām. Pirmā reize bija tad, kad es vēl nebiju dzimis – tas bija oktobra revolūcijas laikā, kas nāca ar jaunām sejām un jaunas pasaules būvēšanu. Mēs jau zinām, ar ko tas beidzās. Otrā reize bija Latvijas Tautas fronte ar līdzīgu aicinājumu, sak, mums vecie tautsaimnieki nav vajadzīgi, mums būs jaunas sejas. Trešā reize – miniatūrā – ir mūsu valsts prezidenta uzsaukums par jaunajām politiskajām sejām. Par otrajām jaunajām sejām varu teikt, ka aicinājums bija kļūdains: balstoties uz galēja liberālisma pamatiem, tika sagrauta rūpniecība un lauksaimniecība. Pat dažas toreizējās jaunās sejas tagad atzīst, ka toreiz tā bija kļūda – visu sagraut, vietā neradot neko jaunu. Varbūt tomēr nevajadzēja meklēt jaunās sejas, bet gan profesionālus, tautsaimniecībā strādājošus cilvēkus? Vieglāk, protams, visu iepriekš paveikto noliegt, apgalvojot, ka "mums ir programma" – kā te viens otrs politiķis pirms neilga laika pat no skatuves apgalvoja. Tikai, tā sacīt, laidiet mūs pie varas!

– Vai jūs domājat Aigaru Štokenbergu un Arti Pabriku?

– Jā. Taču viņu programma gan nav redzēta. Viņu izvirzītie lozungi un aicinājumi ir jau redzēti un dzirdēti, turklāt tiem nav nekāda seguma. Man bija tā laime šos abus kungus redzēt strādājam mūsu partijā. Katrā ziņā viņi bija daudz augstākā ietekmes ešelonā nekā, piemēram, es – kā domes deputāts. Taču lielāku blefotāju par Štokenbergu es nezinu... Ja saliktu rindā visus Latvijas blefotājus, es Štokenbergu noteikti ievietotu pirmajā piecniekā. Savukārt Pabriks... Kā viņš bija politologs, tā viņš arī palika. Ja kāds gaida, ka šie kungi varētu izcelties ar saimniecisku rīcību, tas ir vairāk nekā vientiesīgi. Tad jau jāatzīst, ka pat Jaunā laika priekšstāvji, kad nāca pie varas, bija vismaz ar kaut kādu skeletu. Un lai Pabriks ar Štokenbergu neapvainojas, lasot šo interviju: es arī neesmu redzējis slinkākus vīriņus par viņiem.

– Bet kāpēc tad Tautas partija savulaik izvirzīja Štokenbergu par Valsts prezidenta amata kandidātu?

– Toreiz gan Ministru prezidents, gan TP priekšsēdētājs bija Aigars Kalvītis. Štokenbergs bija ieguvis lielu Kalvīša uzticību – Kalvītim pašam par nelaimi... Šī lielā uzticība reizēm pat aizēnoja Kalvīša spēju loģiski spriest. Partijas valdes sēdēs es ne vienreiz vien ierosināju uzklausīt Štokenbergu, jo man šķita, ka viņa darbība ir pretrunā ar partijas nostādnēm. Taču, kaut gan Štokenbergs bija valdes loceklis, viņš uz partijas valdes sēdēm gandrīz nekad nenāca. Kalvītis viņu parasti aizstāvēja, teikdams, ka viņi abi esot izrunājušies, nu Štokenbergs esot labojies un dūšīgi strādājot partijas un valsts labā. Štokenbergs tik ļoti bija pārņēmis Kalvīša domas un sirdi, ka pēdējais par viņu cēlās un krita. Domāju, ka Aigaram Kalvītim tā ir liela traģēdija, ka viņš, tik dziļi uzticējies Štokenbergam, tikai vēlāk atklāja šā cilvēka nelietīgo orientāciju uz darbībām, kas Latvijai nedos ne grama labuma. Ja saliekam kopā divus referendumus un visu to, kas notika pēc viņa organizētā mītiņa 13. janvārī, summa, ko valsts ir zaudējusi, tuvojas kādiem četrarpus miljoniem latu.

– Kā liecina socioloģiskās aptaujas, Štokenberga un Pabrika politiskais veidojums Cita politika neiegūtu nevienu vietu Saeimā, ja vēlēšanas būtu, piemēram, rīt.

– Nezinu šīs partijas finansiālās iespējas, nezinu, kas viņus finansē, taču, piemēram, 13. janvāra pasākums Doma laukumā nebija lēts prieks – skatuves īre, lielā daudzumā saražotās metāla nozīmes, atribūtika, reklāma radio un TV. Netiešu reklāmu šim pasākumam sniedza arī LTV raidījums De facto: sižets par gaidāmo pasākumu beidzās ar vārdiem, sak, latvieši jau ir gļēvi un neuzņēmīgi, viņi jau neko nesavāks. Un šīs domas tika ilustrētas ar kadriem no citām valstīm, kur policija izdzenā pūli ar dažādiem paņēmieniem. Nu, labāku pasākuma reklāmu grūti iedomāties: re, kā citi var, bet mēs, latvieši, laikam tomēr nevaram!

– Štokenbergs un Pabriks gan norobežojās no mītiņa otrās daļas.

– Ja Štokenbergs būtu drosmīgs politiķis, viņam uzreiz vajadzētu atzīties, ka viņš ir mānījis drošības struktūras, iesniegumā rakstot, ka mītiņā piedalīsies ap 2000 cilvēku. Tas nozīmēja, ka pasākumā jābūt 80 policistiem. Bet kāpēc tad Štokenberga kungs visos medijos kladzināja, ka uz pasākumu atnāks 10 vai pat 20 tūkstoši cilvēku? Otrkārt, tā bija paredzēta kā mierīga demonstrācija, līdz ar to viņam vajadzēja arī garantēt tikpat mierīgu tās beigšanos. Bet abi mītiņa varoņi aizskrēja uz radio un televīziju, atstājot pašplūsmā pasākuma nobeigumu. Taču tajā laikā, kad uz skatuves dziedāja Latvijas himnu, jau sāka lidot olas. Vai tad mītiņa organizatori nevarēja par to ziņot policijai, sak, šeit jau notiek tas un tas, jābūt uzmanīgiem. Nekas tāds gan nesekoja.

– Kā vērtējat sava partijas biedra Mareka Segliņa rīcību šajā situācijā?

– Ministra uzdevums bija saņemt informāciju no visām iesaistītajām spēka struktūrām un to analizēt, un viņš vēlāk arī ieradās notikuma vietā. Taču – vai viņam visu laiku vajadzēja atrasties epicentrā, neesmu pārliecināts. Ir daudzi, kuri uzskata: policijai vajadzēja darboties daudz agresīvāk un likt lietā ūdensmetējus. Es nepiekrītu. Gan uz Jēkaba, gan citām ielām bija daudz cilvēku, no kuriem liela daļa bija vecāka gadagājuma ļaužu. Kas notiktu, ja pret huligānu pūli vērstu ūdens strūklu? Domāju, ka tad bez upuriem neiztiktu, jo pūlis, kurā 80 procenti bija piedzērušies, bēgdams samīdītu cilvēkus. Ja būtu šāda rīcība, tās kundzītes, kas tur pie Saeimas aplaudēja par katru izsistu logu, tā vis nepriecātos.

– Bet, rau, Dzintris Kolāts, Latvijas Radio ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs, kādā žurnālā apgalvo, ka viņš arī, iespējams, dauzītu Saeimas logus, ja vien būtu 20 gadus jaunāks. Vai jums arī negribētos atgriezties jaunībā šāda iemesla dēļ?

– 13. janvāra mītiņā piedalījās daudz lauksaimnieku, uzņēmēju, dažādu profesiju cilvēku, kuriem šodien ir reālas problēmas. Taču zinu arī to, ka Latvijas iedzīvotāji pirms aptuveni 20 gadiem naudas reformas dēļ cieta daudz smagāk. Nezin kādēļ toreiz neviens neiedomājās ierasties, piemēram, pie Latvijas Bankas un sākt tai dauzīt logus. Tas liecina par to, ka krīze lielākoties ir mūsu domāšanā, mazāk – ekonomikā. Izlasot Kolāta teikto par logu dauzīšanu, esmu šokā: viņš taču visu laiku ir saņēmis algu no valsts! Viņa sarunbiedre māksliniece Džemma Skulme tomēr nesāka dziedāt vienā balsī ar Kolātu: viņa paskaidroja, ka viņas ģimenē nav pieņemts šādi skaidrot attiecības. Bet Kolāts, kurš šobrīd vada labu ieroču institūciju, ar šādu atklātību man sagādāja lielu pārsteigumu.

– Kā jutāties nākamajā dienā pēc grautiņa? Pilsētas mērs Jānis Birks agrā nākamās dienas rītā apstaigāja Rīgas centru...

– Negribu neko nevienam pārmest... Taču es vecpilsētu apstaigāju daudz agrāk nekā Birka kungs – ap pulksten divpadsmitiem naktī. Jau no rīta Birka kungam atgādināju kādu gadījumu no sava pilsētas vadīšanas laika. Atcerieties, universālveikalā Centrs sprāga bumba. Un tā trāpīja tieši manā dzimšanas dienā. Pie veikala biju uzreiz pēc pirmā sprādziena, un tad jau nogranda arī otrais. Nedomāju, ka ar savu rīcību demonstrēju kādu īpašu varonību. Taču domes priekšsēdētājs ir savas pilsētas saimnieks, un viņa pienākums ir atrasties tur, kur kaut kas nopietns notiek. Un 13. janvāra gadījumā pilsētas saimniekam vajadzēja stāvēt, piemēram, ar megafonu uz jumta un mierināt satracinātos uzbrucējus.

– Jā, vara ir katastrofāli attālinājusies no tautas... Un diez vai Birks ar megafonu tur kaut ko saglābtu. Bet, re, pans Kleksis mēģina tuvināt varu tautai un otrādi, internetā publicējot nosapņotos amatvīru un politiķu mobilo tālruņu numurus, lai, tā sacīt, tauta ņem un zvana, lai runā par savu sāpi!

– Jā, internetā redzēju ciparu virknes, ko Klekša kungs redzējis sapnī. Internetā esmu lasījis arī šāda veida komentārus: sak, ko tad mēs te tā vārgi pa to Vecrīgu, mums jādodas Baltezera virzienā! Ko tas nozīmē? 1905. gada revolucionāro muižu dedzināšanu? Manuprāt, apzināti tiek radīta saspīlēta situācija. Jūs jautājāt, kā es jutos pēc 13. janvāra notikumiem? Kā apspļaudīts. Varētu pateikt arī rupjāk. Tas viss izskatījās tik drausmīgi, ka man kā nacionāli domājošam cilvēkam radās jautājums: vai šie vandaļi ir arī kaut ko labu Latvijai kādreiz izdarījuši? Ja jūs, 13. janvāra bļāvēji, prasāt vienai sabiedrības daļai – valdībai, piemēram – vai tā kārtīgi strādā, vai jūs paši varat atbildēt uz jautājumu – cik jūs kārtīgi strādājat? Gribu pastāstīt par Latvijas Radio. Man grūti spriest, vai šai institūcijai ir pietiekami naudas, taču runa ir par ko citu. Dažādos raidījumos tautai tiek pasniegtas asas tēmas, piemēram, raidījumā Krutspunkti. No šā raidījuma nevar nākt neviena pozitīva emocija, jo telpa, no kuras šis raidījums tiek laists ēterā, ir neremontēta, nemazgāta, ar aizaugušiem stūriem. Kad biju uz turieni uzaicināts, es raidījuma vadītājam Aidim Tomsonam teicu, ka no šejienes nekas labs nevar tikt pateikts! Un man pat gribējās vienu sestdienu paņemt spaiņus un aizbraukt uz radio pastrādāt.

– Ja tic Dzintra Kolāta teiktajam, viņš atlaidīs kādus 70 radio darbiniekus, jūs varētu kādu uzaicināt, lai piedalītos tīrīšanā.

– Zināt, man nav skaidrs, cik tad tur tajā radio īsti strādā cilvēku. No kurienes tad Kolāts varētu dabūt tos septiņdesmit? Ap Jaungadu saslimu un biju mājās, tad arī klausījos Latvijas Radio pirmo programmu. Tās tēmas... Kā no septiņiem rītā sākas, tā līdz kādiem četriem pēcpusdienā skan gaudu sērija. Pēc tam sāk skanēt Monopols un vēl līdzīgi raidījumi. Lai šādu vienveidību laistu pa radio, droši vien vajadzētu ne vairāk kā divdesmit cilvēkus. Gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzija ir nodokļu maksātāju finansēti mediji, un man reizēm arī gribētos tajos dzirdēt kādu pozitīvu ziņu. To visu var nosaukt: valsts apmaksātās negatīvās emocijas.

– Kā Rīga patlaban dzīvo bez budžeta?

– Ja runājam par budžetu, Rīgai kādreiz tiešām bija treknie gadi, taču tika nepareizi izmantoti. Tie sākās ap 2001. gadu un beidzās pērn gada vidū. Taču būtība jau ir tā, ka galvenais nav budžeta lielums, bet gan pareiza sastrukturēšana. Kļūda bija tajā apstāklī, ka daudzām funkcijām, kuras valsts mums piešķīra, tā nedeva līdzi finansējumu. Šajos ekonomiskajos apstākļos nebija pareizi nosacīt arī pašvaldībām, ka tās nedrīkst veikt nevienu patstāvīgu kustību un ka visu vajag tikai nogriezt. Pašvaldībām, kurām budžets veidojas lielākoties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, jārūpējas, lai iedzīvotājiem būtu darbs un lai viņi vairāk par to saņemtu. Tāpēc uzskatu, ka pavēle nogriezt investīcijas ir tautsaimnieciski pilnīgi nepareiza. Tagad, spēlējot to ārprātīgo drūmumu, mēs uzgriezni pārgriežam vītnē.

– Krietns Rīgas budžeta papildinājums nāk no Rīgas brīvostas.

– Ja brīvosta būtu klausījusi slavenās ASV vēstnieces mājsaimnieces Ketrinas Todas Beilijas norādījumiem un atteikusies ņemt kravas no Baltkrievijas, jo tā, lūk, esot diktatoriska valsts, tad ne tikai Rīgas, bet arī Ventspils osta būtu gandrīz tukša. Un tad diez vai ASV kompensētu mums tos iztrūkstošos miljonus. Turklāt tagad ASV draudzējas ar Baltkrieviju, bet mēs kā tuvākie kaimiņi būtu palikuši muļķa lomā, ja klausītos minēto mājsaimnieci. Mums jābūt ļoti piesardzīgiem, piedaloties kaut kādās atbalsta vai nosodījuma akcijās. Rīgas brīvostai pērnais gads bija ļoti labs: bija pieaugums par 14 procentiem, tikai nedaudz pietrūka, lai kļūtu par lielāko ostu Baltijā. Mēs būtu pirmajā vietā, ja vien savulaik Einars Repše nebūtu apturējis veterinārās kontroles ēkas būvniecību brīvostā, kā dēļ visas pārtikas kravas novirzījās uz Klaipēdu. Tagad dabūt šīs kravas – aptuveni divarpus miljoni tonnu – ir faktiski neiespējami. Negatīvā rezonanse aiziet uz visām pusēm, tāpēc es aktīvi cīnos, lai tās iespaids būtu mazāks, sevišķi iestājos pret zaļo demagoģiju – redz, vienu putnu viņi ir ieraudzījuši, tāpēc ostā nedrīkst būvēties! Bet investori mums no gaisa nekrīt, tāpēc, ja tas ir izdomājis ieguldīt ostā naudu, tad mums visiem tam jānāk pretim. Tikko sākām domāt par sašķidrinātās gāzes termināli Mangaļsalā, pēkšņi es vienā avīzē lasu, ka Mangaļos redzēta baltā cielava. Tad sāku domāt, ka zem ceļamkrāna tikpat labi var parādīties arī kāds pingvīns...

– Rīgas domes norēķinu konti lielākoties atvērti Parex bankā. Vai jūs neizjūtat bažas par to, ka Rīgas domes miljoni var aiziet pa skuju taku, glabājoties šajā bankā?

– Situācija ar banku ir dīvaina. Valsts paziņo, ka, lai glābtu 500 vai 600 tūkstošus noguldītāju, bankā jāieliek konkrēta naudas summa. Sākumā runā par 200 miljoniem latu, pēc tam jau par 400 miljoniem, pēc tam – par sindicētajiem kredītiem, kurus nepārkreditēs. Secinot pēc informācijas, kas rodama medijos, valstij kopumā Parex bankā nāksies ieguldīt ap pusotru miljardu latu. Tad es gribu jautāt – vai, banku pārņemot, bija veikts audits? Varbūt pat šobrīd ir pareizāk banku aizklapēt? Šie jautājumi ir tracinoši. Jā, Parex banka ir viena no bankām, kas apkalpo Rīgas domi. Norēķinu kontu pārlikšana uz Parex banku sākās tad, kad domē pie varas bija sociāldemokrātu un PCTVL koalīcija. Bet šobrīd situācija ir tāda, ka valsts ir uzņēmusies visas finansiālās saistības. Tāpēc mums atliek cerēt, ka viss būs kārtībā. Interesanti, ka ļoti daudzi politiķi ir strādājuši šajā bankā, un viņiem, šķiet, ir kaut kā neērti tagad kaut ko pārmest bijušajai bankas vadībai, kas droši vien dāsni ir apmaksājusi šos darbiniekus.

 

Zatlers: Latvijā nepieciešama stabila valdība

LETA  02/02/09 Valsts prezidents Valdis Zatlers un premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) pēc tikšanās Rīgas pilī žurnālistiem norādījai, ka valstī šobrīd prioritāte ir ministriju reorganizācija un to skaita samazināšana. Neviens no viņiem neatbildēja uz jautājumu, vai ir nepieciešama koalīcijas paplašināšana gadījumā, ja Saeimas vairākums trešdien neatbalsta opozīcijas rosināto neuzticības balsojumu I. Godmanim.

Latvijā ir nepieciešama stabila valdība, un šis princips ir jāņem vērā, veicot politiskās konsultācijas, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar premjeru Ivaru Godmanis (LPP/LC) sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš vēl aizvien nesniedza skaidru atbildi, vai viņš atbalsta pašreizējo premjeru Godmani, uzsverot, ka uzticību vai neuzticību valdība izsaka Saeima.

Pēc prezidenta teiktā, noprotams, ka tieši trešdienas Saeimas balsojums būs izšķirošs valdībai.

Zatlers gan norādīja, ka valdība jau pērnā gada decembrī paziņojusi par tās reorganizācijas plāniem, un tas esot galvenais uzdevums, kas jāveic.

"Visas politiskās partijas un visi politiskie spēki arī ir vienā laivā," teica Zatlers, sakot, ka vēlas no politiskajām partijām redzēt lielāku izlēmību, nevis tikai dekoratīvus paziņojumus.

Savukārt Godmanis izvairīgi atbildēja uz žurnālistu jautājumiem, izplūstot plašos komentāros par situāciju lauksaimniecības nozarē un Latvijas Radio.

Premjers uzsvēra, ka būtisks ir tieši saturs, nevis forma. Atbildot uz jautājumu, vai arī pirms trešdienas balsojuma saskaņā ar Tautas partijas vēlmēm viņš varētu sākt sarunas ar opozīciju par valdības paplašināšanu, premjers bija izvairīgs, jo viņš neredzot pamatu līdz trešdienai runāt ar opozīciju.

 

Zatlers drīzumā aicinās rīkot pilsoniskos forumus ekonomisko un politisko jautājumu risināšanai

NRA  02/03/09 Valsts prezidents Valdis Zatlers un Stratēģiskās analīzes komisija (SAK) tuvākajā laikā gatavojas aicināt sabiedrības pārstāvjus rīkot divus pilsoniskos forumus ekonomisko un politisko jautājumu pārrunāšanai un uz varas un sabiedrības vienošanās pamata veidot ekonomisko un politisko atskaites sistēmu, aģentūrai LETA pastāstīja SAK priekšsēdētājs Roberts Ķīlis.

Kā uzsvēra Ķīlis, Valsts prezidents vēlas, lai minētos forumus rīkotu pati sabiedrība, bet viņa kanceleja un SAK nevis pārņemtu tā rīkošanu, bet būtu tikai viens no organizatoriem un idejas iniciatori.

Abu forumu rīkošanā iecerēts iesaistīt dažādu sabiedrības grupu pārstāvjus, tos aicinot apspriesties par šāda foruma rīkošanas nepieciešamību.

Ekonomikai veltītais forums varētu notikt mēneša laikā un tajā plānots pārspriest idejas un nepieciešamos pasākumus gan īstermiņā, gan vidējā termiņā. Savukārt otrs forums tiks rīkots sabiedrības tendenču diagnosticēšanai un debatēm par sabiedrības attīstības idejām. Tas plānots marta beigās.

Abos forumos iecerēts pieaicināt dažādu jomu speciālistus un sabiedrības slāņu pārstāvjus. Tomēr vispirms nepieciešams, lai tie vienotos par šāda foruma nepieciešamību

Ķīlis ar Zatleru pārrunājis arī iespēju rīkot jauniešiem veltītu forumu.

"Šādi pilsoniskie forumi nav unikāli un ir ierasta prakse citās valstīs," uzsver Ķīlis, "turklāt šāda foruma sarīkošana būs pārbaudījums sabiedrībai pašai - vai tā ir spējīga pašorganizēties."

 

Godmanis iztur Saeimas neuzticības balsojumu

LETA   / TVNET    02/04/09 Pēc vairāk nekā piecu stundu ilgām debatēm Saeima šodien ar 40 balsīm par, 51 pret un vienam deputātam atturoties noraidīja opozīcijas rosināto demisijas pieprasījumu premjeram Ivaram Godmanim (LPP/LC).

Tūlīt pēc tam, kā Saeima izteica uzticību Godmaņa valdībai, Valsts prezidents Valdis Zatlers paziņoja, ka premjeram nekavējoties un maksimāli ātri jāveic Ministru kabineta pārveidošana, ievērojot Satversmē noteiktās Ministru prezidenta tiesības pašam izvēlēties sava kabineta pārstāvjus. Kā informēja Prezidenta preses dienestā, Zatlers uzskata, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā Latvijai ir nepieciešama stabila valdība.

Vērtējot valdības vadītāja Ivara Godmaņa darbu, Valsts prezidents atzīst, ka viņš līdz šim nav izmantojis visas iespējas ātri un efektīvi rīkoties, gan ieviešot Ministru kabineta un valsts pārvaldes reformas, gan īstenošanai sagatavojot ekonomikas stimulēšanas plānu. Īpaši svarīgi veicināt dialogu ar dažādām sabiedrības grupām par valstij svarīgiem attīstības jautājumiem, ieklausoties un respektējot sabiedrības viedokli.

Valdībai ir jābūt spējīgai paveikt visus trīs Valsts prezidenta uzdevumus, t.i., sagatavot ekonomikas stimulēšanas plānu un sākt tā īstenošanu, nozīmēt KNAB vadītāju un nekavējoties sagatavot precīzu Ministru kabineta modeli, kā arī valsts pārvaldes institucionālo shēmu.

Par Godmaņa demisiju balsoja partiju "Jaunais laiks", "Saskaņas centrs", "Pilsoniskā savienība" un apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputāti, kā arī pie frakcijām nepiederošie Visvaldis Lācis un Aigars Štokenbergs.

Pret Godmaņa vadītās valdības demisiju nobalsoja koalīcijas frakcijas. Balsojumā atturējās Oskars Kastēns (LPP/LC), bet balsošanā nepiedalījās "Saskaņas centra" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

Saeimas ārkārtas sēde par neuzticības izteikšanu premjeram tika saukta pēc 34 opozīcijas deputātu iesnieguma.

Godmaņa vadītā valdība tika apstiprināta 2007.gada 20.decembrī.

Šajā laikā valdība strādāja saspringtā režīmā un tai bija jāpieņem daudz nopietnu, kā arī plašas diskusijas raisošu lēmumu, piemēram, būtiska izdevumu samazināšana un starptautiskā aizdevuma piesaistīšana. Tāpat jāīsteno administratīvi teritoriālā reforma.

Pērn Godmaņa vadībā pat tika sasniegts pārliecinošs Ministru kabineta sēžu rīkošanas rekords.

Godmaņa valdību veido četri politiskie spēki - Tautas partija (TP), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), LPP/LC un apvienība "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK). Šīs partijas veidoja arī iepriekšējo, Aigara Kalvīša (TP) vadīto valdību.

Godmaņa valdība ir 33.Ministru kabinets neatkarīgas Latvijas Republikas laikā. Līdz 1940.gadam kopumā bijušas 19 valdības, astoņas no tām vadījis Kārlis Ulmanis. Laikā no 1990.gada Latvijā bijušas 13 valdības, no kurām trīs vadīja Andris Šķēle (TP).

Līdz šim visilgāk izpildvaras vadītāja amatā izdevies nostrādāt Godmanim - no 1990.gada 7.maija līdz 1993.gada 3.augustam. 1991.gada augustā, pēc puča, tika reorganizēta toreizējā Ministru Padome, izveidojot Ministru kabinetu.

Otrs ilglaicīgākais valdības vadītājs bijis Kalvītis, kurš savu amatu saglabāja arī pēc Saeimas vēlēšanām. Valdības vadītāja postenī viņš bija vairāk nekā 1000 dienas. Kalvītis valdību vadīja kopš 2004.gada 2.decembra.

Visīsāko laiku pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nostrādāja Šķēles otrreiz veidotā valdība - no 1997.gada 13.februāra līdz 6.augustam.

 

Lemberga parādsaistības septiņi miljoni latu

Diena  02/05/09  Ventspils mēra Aivara Lemberga kredītsaistības sasniegušas septiņus miljonus latu, viņš atklāja Latvijas televīzijas 100.pantā, atbildot uz jautājumu, vai lepojas ar to, ka Latvijā ir daudz vairāk miljonāru nekā jebkurā citā Eiropas valstī.

Kas ir miljonārs ir liels un diskutabls jautājums, viņš teica. Sevi pie miljonāriem viņš nepieskaita, jo, viņaprāt, tas ir cilvēks, kas savām vajadzībām var brīvi tērēt miljonu gadā.

„Es personīgi šodien neesmu bagāts, man ir kredītsaistības par kaut kādiem, cik tad tur bija, septiņiem miljoniem latu. Tā kā neuzskatu, ka parādsaistības septiņi miljoni latu ir liels aktīvs, tas ir tikai mīnuss.” Kā atdot, tas man ir jādomā, viņš piebilda.

Tomēr A.Lembergs dalījās ar padomu, kas jādara, lai nopelnītu daudz naudas un kļūtu par miljonāru.

„Šis ir lielisks laiks, lai varētu kļūt par miljonāru. Ja šo laiku nogulēsiet, tuvākajos desmit gados tāda vairs nebūs.”

A.Lembergam arī tika uzdots jautājums, vai Latvijā ekonomiskā situācija nebūtu labāka, ja partijas tiktu finansētas no valsts budžeta. Viņš uzskata, ka „noteikti nē”.

„Tas ir stereotips, ka Lembergs finansē, vai Lembergs pasūta mūziku. Es neko nepasūtu, jo man personīgi neko nevajag, ne vakar, ne šodien, ne aizvakar. Vajag pilsētai. Man vajag, lai būtu pārtikuši un apmierināti cilvēki.”

 

Premjers asi kritizē Purni; Purne neizpratnē

TVNET  / LETA   02/05/09 Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) šodien veltīja asu kritiku labklājības ministrei Ivetai Purnei (ZZS), kura acīmredzot "esot pārāk bailīga" un tā arī "nav saņēmusi dūšu" sabiedrībai pastāstīt par iecerētajiem soļiem sociālajā jomā.

Tāpat valdības vadītājs brīdina par dramatiskiem lēmumiem sociālajā jomā.

Preses konferences laikā žurnālisti interesējās par Godmaņa šodienas sarunu ar Purni, norādot, ka ministre pēc tikšanās tā arī nav viesusi skaidrību par tālākajiem valdības soļiem.

Tas saniknoja Godmani, kurš retoriski jautāja: "Ja nav dūšas, vai ir vērts strādāt par ministri?"

Pēc premjera teiktā, ir izrunātas konkrētas lietas un uzdots sagatavot konkrētus normatīvu grozījumus. Daļa esot Labklājības ministrijas, bet daļa Godmaņa priekšlikumi.

Patlaban viena no aktuālākajām lietām esot strauji augošais bezdarbs, un šīs problēmas risināšanai valdībai nāksies veltīt visas savas pūles, stāstīja Ministru prezidents. Bezdarba līmenis patlaban esot 8,5%, bet tas varot sasniegt arī 12%.

Pēc premjera teiktā, tiek rosināts otrā līmeņa pensiju sistēmai novirzāmā finansējuma apjomu samazināt līdz 6% pašreizējo 8% vietā. Viens procentpunkts papildus dotu ap 35 miljoniem latu.

Tāpat par pusi tiek rosināts samazināt bērnu kopšanas pabalstu strādājošajiem. Savukārt slimības lapas varētu saņemt tikai līdz pusgadam, nevis gadam, kā tas ir patlaban.

Pensiju indeksācija varētu tikt veikta tikai aprīlī - tām pensijām, kuras nepārsniedz 135 latus. Par šo jautājumu vēl gan gaidāmas smagas sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par atļauju novirzīt septiņus miljonus latu šiem mērķiem.

Savukārt pensiju indeksācija oktobrī, visticamāk, netiks veikta, brīdināja Godmanis.

Premjers arī rosina pagarināt bezdarbnieku pabalsta izmaksas laiku, vienlaikus gan nepalielinot kopējo finansējuma apjomu.

Tikmēr labklājības ministre Iveta Purne ir neizpratnē par publiskajā telpā izskanējušo informāciju par Labklājības ministrijas (LM) iniciētās tikšanās ar premjeru mērķi.

Sarunu ar Ivaru Godmani ministre ierosināja, lai precizētu darba kārtībā esošus jautājumus par pensiju indeksāciju un bezdarbnieku pabalstiem.

Saistībā ar to, ka otrdien, 3.februārī, valdības sēdē apstiprināja ekonomikas stabilizācijas plānu, bet jautājumu par pensiju indeksāciju aprīlī atlika, šodienas sanāksmē tika pārrunāts indeksācijai nepieciešamo resursu jautājums. LM piedāvāja segt indeksācijas izdevumus no uzkrātās rezerves sociālajā budžetā, tāpat arī bezdarbnieku pabalstus nepieciešamības gadījumā finansēt no sociālā budžeta uzkrājuma.

Iepriekšējos gados sociālajā budžetā uzkrātie līdzekļi ļautu nodrošināt visu saistību izpildi, tomēr premjers iebilda uzkrājuma kā finansēšanas avota izmantošanai, aicinot iekļauties apstiprinātā budžeta ietvaros. Sarunu laikā tika pārrunāti iespējamie risinājumi arī šādā situācijā.

Jāatzīmē, ka risinājumi, kas tika apspriesti, nav galīgie un vienīgie, jo arī šajā situācijā ministrija domā par visu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saglabāšanu. Turklāt janvārī ieņēmumi sociālajā budžetā ir par 14 miljoniem pārsnieguši izdevumus, teikts Labklājības ministrijas izplatītajā paziņojumā.

Kā ziņots, visticamāk, pensiju indeksācija šā gada aprīlī tomēr notiks, pēc tikšanās ar Godmani aģentūru LETA informēja Purne.

Purne uzsvēra, ka Labklājības ministrija (LM) cīnīsies par šā gada aprīļa pensiju indeksāciju tām pensijām, kuru apmērs nepārsniedz 135 latus.

Tas nozīmē, ka reāli šīm pensijām varētu tikt pielikti klāt 3-4 lati, taču precīzākus skaitļus būs iespējams nosaukt tad, kad tiks aprēķināts šā gada pirmo mēnešu inflācijas vai deflācijas procents.

Līdzekļi pensiju indeksācijai ir, jo šim mērķim nepieciešamie septiņi miljoni latu tiktu izmantoti no LM speciālā budžeta iekrājuma.

Purne skaidroja, ka konkrēta atbilde par pensiju indeksāciju būs zināma nākamās nedēļas laikā, jo nākamnedēļ Godmanis tiksies ar SVF pārstāvjiem, lai runātu arī par pensiju indeksācijas jautājumu. Uz tikšanos ir aicināti arī LM pārstāvji.

Kā ziņots, Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā rīcības plānā LM tika noteikts, ka no 2009.gada 1.janvāra ir jānodrošina pensiju iesaldēšana un pensiju indeksācija tikai pēc inflācijas rādītāja jāatsāk no 2010.gada janvāra.

Taču LM speciālisti, komentējot FM izstrādāto plānu, uzsver indeksācijas nepieciešamību.

 

Politologs: Godmaņa valdībai katra diena var būt pēdējā

LETA  02/05/09 Premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) pašreizējai valdībai katra diena var būt pēdējā, uzskata politologs Andris Runcis, savukārt tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš prognozē, ka Godmaņa valdība nākamās Saeimas vēlēšanas, visticamāk, nesagaidīs.

"Varbūtība, ka tagad šī valdība noturēsies līdz kārtējām Saeimas vēlēšanām, manuprāt, ir maza. Visticamāk, ka mums būs jauna valdība. Kad būs? To ir grūti pateikt," trešdienas vakarā pēc parlamenta uzticības balsojuma Godmaņa valdībai sacīja Kaktiņš.

Loģiskā lietu kārtība, pēc sociologa teiktā, ir tāda, ka "valdības parasti krīt tad, kad kuluāros ir sadiegta jauna valdība". Tas Kaktiņam ļauj secināt, ka politiskā elite patlaban visdrīzāk domā par jaunu valdību, "bet fakts, ka viņa [pašreizējā valdība] netika gāzta, ir spilgts apliecinājums tam, ka pagaidām šī jaunā valdība nav izveidota". Ja jaunā valdība kuluāros jau būtu "sadiegta" līdz galam, tad Saeimas balsojums trešdien būtu pretējs. Taču, līdzko jaunā valdība būs izveidota, Godmaņa vadītā kritīs, prognozēja Kaktiņš.

Tāpat sociologs pieļauj iespēju, ka pašreizējās valdības krišanas gadījumā jaunais Ministru kabinets varētu tikt veidots ar to pašu premjeru priekšgalā. Var īstenoties arī cits variants, kad tehniski paliek šī pati valdība ar Godmani priekšgalā, bet nomainās visi ministri, skaidro Kaktiņš.

Savukārt politologs Runcis skaidroja, ka trešdien Saeimā bija skaidri redzams, kāpēc opozīcija nevarēja panākt sev pozitīvu balsojumu.

Valdības gāšana bija opozīcijas puses rosināts priekšlikums, koalīcija neatļāvās to atbalstīt, lai neparādītu savu vājumu un opozīcijas spēku, norādīja politologs.

Runcis pieļauj, ka pozīcijas partijas patlaban nezina, ko darīt, un ir apjukušas, jo nestrādā ierastā shēma, kad pozīcijas partijas gāza valdības, kurās tās iepriekš darbojās. Šobrīd partijas, kas grib kaut ko mainīt, nevar uzlabot savu stāvokli. Piemēram, "Tautas partija pateica "a" un vēl aizvien nav pateikusi "b", un tas liecina, ka partija vienkārši šobrīd nezina, ko darīt," norādīja politologs. Pēc viņa domām, partiju "tā kā neapmierina šī brīža situācija, bet tai pašā laikā [..] tai nav variantu, ko darīt".

Šī valdība varētu pastāvēt līdz jaunām ārkārtas vēlēšanām, pieļauj Runcis, taču politologs atzīst, ka par to ir grūti spriest. Viņa skatījumā patlaban Godmaņa valdība "iet kā sapieris pa mīnu lauku".

Kā ziņots, pēc vairāk nekā piecas stundas ilgām debatēm Saeima trešdienas vakarā ar 40 balsīm par, 51 pret un vienam deputātam atturoties, noraidīja opozīcijas rosināto demisijas pieprasījumu premjeram Godmanim.

Saeimas ārkārtas sēde par neuzticības izteikšanu premjeram tika sasaukta pēc 34 opozīcijas deputātu iesnieguma.

 

Loskutovs pievienojies partijai "Sabiedrība citai politikai"

TVNET   02/05/09 Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs iestājies "Sabiedrībā citai politikai" (SCP), TVNET informēja "Sabiedrības citai politikai" preses sekretārs Kaspars Funts.

"Iesaistīties politikā nolēmu tāpēc, ka nespēju palikt vienaldzīgs un stāvēt malā laikā, kad valdošā koalīcija ir valsti novedusi līdz dziļai ekonomiskai un politiskai krīzei. SCP iestājos, jo šī ir partija, kas ir gatava realizēt pārmaiņas Latvijā, lai izvestu valsti no ekonomiskās krīzes un atjaunotu taisnīgumu. SCP ir apvienojušies dažādu nozaru kompetenti eksperti, un šai partijai ir izsvērts piedāvājums krīzes risināšanai gan ekonomikā, gan citās iedzīvotājiem svarīgās jomās," uzsver Aleksejs Loskutovs.

Pēc iestāšanās Aleksejs Loskutovs ar SCP valdes lēmumu ir iecelts SCP Valsts pārvaldes darba grupas vadītāja amatā. Saskaņā ar SCP statūtiem Aleksejs Loskutovs tāpat kā citi SCP nozaru darba grupu un reģionālo nodaļu vadītāji ir SCP domes loceklis.

 

Komentārs: Histērija nogurdina

Anita Daukšte, NRA  02/07/09 Ministru prezidenta Ivara Godmaņa ceturtdienas "norāviens" uz labklājības ministri Ivetu Purni ļoti labi atklāj viņa vadītās valdības vājās vietas. Šāds uzbrēciens daudz vairāk raksturo situāciju valdībā nekā desmit preses konferences vai iegūtās ziņas simt kuluārsarunās.

Pirmkārt, tas liecina, kā premjers izprot padotā un priekšnieka attiecības. Menedžmentā tiek mācīts, ka labam priekšniekam drīkst būt tikai labi padotie. Ja padotie ir slikti, tad tie jānomaina. Ja tas nav iespējams, tad jāmaina pats priekšnieks. Formula "labs priekšnieks un slikti padotie" no uzņēmuma attīstības viedokļa ir graujoša. Bet diemžēl tieši šī ir tā formula, kuru Ministru kabinetā, ja to var vērtēt kā kolektīvu, uztur Ivars Godmanis. "Cilvēks orķestris", "Pasaul"s daļa – atbildīgs par visu" – lūk, tāds ir premjera tēls, un viņam apkārt ir tikai nejēgas ministri, kuri, lūk, pat par "dramatiskiem lēmumiem" paziņot neprot. Tiešām, varbūt ministre Iveta Purne nav sekmīgākā labklājības ministre, tiešām, finanšu ministrs Atis Slakteris būtu pelnījis nomaiņu un, iespējams, līdzīgi kritiski būtu jāizvērtē vēl vairāku ministru pienesums valdībā. Taču, neraugoties uz to, Godmanis vienlaikus ar vēlmi nospēlēt visas lomas lugā nemaz netaisās atvieglot savu uzdevumu. Kāpēc? Varbūt tāpēc, ka "labu padoto", sekmīgu un kompetentu ministru nonākšana valdībā traucētu izcelties pašam Godmanim? Varbūt "visas pasaules sāpes" uzkraušana uz saviem pleciem viņam sagādā tādu kā sadomazohistisku gandarījumu, no kura viņš nemaz negrib tik viegli atkāpties?

Par sadomazohistiska gandarījuma iespējamību liecina arī tēma, par kuru, Godmaņaprāt, bija jārunā Purnei: Dramatiski lēmumi sociālajā jomā. Šis vārdu salikums liek sastingt asinīm dzīslās, jau vēl pirms kāds ir paguvis tālāk informēt par šo lēmumu būtību. Bet, iztulkojot šo teikumu visiem saprotamā valodā, varētu teikt, ka ar "dramatiskajiem lēmumiem" ir jāsaprot šādas lietas: Starptautiskajam valūtas fondam solītā pensiju iesaldēšana jeb indeksācijas atcelšana; māmiņu algu samazinājums strādājošām mātēm; bezdarbnieka pabalsta samazināšana, bet izmaksu ilguma pagarināšana; apmaksātā slimošanas ilguma samazināšana. Cik noprotams, lēmumi pagaidām vēl nav pieņemti. Un galu galā šajos jautājumos lēmumi ir jāpieņem parlamentam, jo tas nozīmē nopietnas izmaiņas sociālajā likumdošanā. Patiešām nav saprotams, kāpēc sabiedrības biedēšana un tieši sociāli mazaizsargātās daļas biedēšana par valsts saistību samazinājumu būtu jāuzsāk ministrei laikā, kad vēl nav līdz galam ne beigušās sarunas ar SVF, ne arī panākta vienota pozīcija valdībā! Par Saeimu nemaz nerunājot! Kāpēc atkal grib panākt, ka sabiedrība valsts saistību samazinājumu krīzes laikā pret sociāli mazaizsargātām grupām, piemēram, pensionāriem, uzskatītu par nevis valstiski pamatotu lēmumu, bet gan valdības kuluāros vai dažās pārlieku kompetentās galvās izdzemdinātu spīdzināšanas plānu? Kam tas ir izdevīgi? Šādi paziņojumi būtu nevis vērsti uz krīzes pārvarēšanu, bet gan tīksmināšanos ap to.

Protams, nevajag nevienu mānīt, sakot, ka viss būs brīnišķīgi un izdosies noturēt līdzšinējo sociālo garantiju līmeni. Jau ļoti skaidrs, ka neizdosies. Bet situācijā, kad valsts atsakās no vairākām savām funkcijām, tā nedrīkst visus kaitināt vēl ar nejēdzīgo raustīšanos un krīzes sildīšanu ar bezcerīgiem paziņojumiem, kas vēl vairāk rada iespaidu, ka lēmumi tiek pieņemti nevis likumīgā ceļā, bet, pakļaujoties asociālām emocijām. Valsts varai ir jānobīstas kaut vai no tā, ka viņa līdzīgā veidā ātri dabūs pretī, un tas nu būs scenārijs, kurā uzvarētāju nav.

To, ka naudas nav, visi zina tāpat. Uz histēriskiem izrēcieniem no varas puses – "naudas nav, naudas nav" – var dabūt pretī tikai masu nemierus. Citādi būtu, ja valdība nevis paštīksmā sadomazohismā informētu, ka naudas nav, bet gan pastāstītu, ko tā dara, lai nauda būtu. Vai vismaz iezīmētu likuma ietvaru naudas neesamības situācijai valstī. Bez klaigām par "dramatiskiem lēmumiem", pirms vēl tādi ir pieņemti.

 

Lielais laimests – Aleksejs Loskutovs

Māra Libeka, Latvijas Avīze   02/07/09 Ja "JL" nebūtu tā kritizējis Loskutovu, iespējams, viņš tagad būtu šīs partijas biedrs.

Atvainojās vienīgi Šadurskis

Bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku (KNAB) Alekseju Loskutovu savās rindās aicinājušas vairākas partijas, arī tās, kuru deputāti savulaik bija kategoriski pret Loskutova apstiprināšanu biroja priekšnieka amatā 2004. gada maijā. Piedāvājums nācis arī, piemēram, no "Jaunā laika", kurš toreiz pret Loskutovu iebilda visasāk, aicinot deputātus noskaidrot, "vai viņa 1991. gadā aizstāvētā disertācija varēja tikt izstrādāta bez piekļūšanas konfidenciālai PSRS iekšlietu iestāžu informācijai", kā arī to, "vai brieduma gados, pēdējo septiņu gadu laikā, Aleksejs Loskutovs ir mainījis savu viedokli par publiskai personai pieļaujamo atklātības pakāpi savas intīmās dzīves izklāstā" utt. A. Loskutovs atceras, kad parlamentā notikušas karstas diskusijas par viņa personību, klāt pienācis viens no "JL" līderiem Krišjānis Kariņš, jo neesot juties pārāk omulīgi, to visu klausoties, un lūdzis augstā amata kandidātu partijas biedrus saprast pareizi – tā esot tikai politika, nekas vairāk. Bet, kad Saeima balsoja par Loskutova atcelšanu no amata, jaunlaicietis Kārlis Šadurskis bija vienīgais, kas no tribīnes atvainojās KNAB priekšniekam par saviem vārdiem pirms četriem gadiem.

"Es neglabāju aizvainojumu, jo atdalu to, kas attiecas uz mani personīgi, no tā, kas pieder pie politiskās spēles. Partijas izvēlē deputātu runas pirms manas apstiprināšanas amatā noteikti nebija noteicošās. Tiesa, viens ir saprast publisko zemtekstu, bet otrs – tīri cilvēciskās emocijas, kuras rodas, ja par sevi dzirdi publiski teiktus melus. Es, protams, to visu atceros," saka A. Loskutovs, kurš šonedēļ kļuvis par "Sabiedrības citai politikai" biedru. Bijis grūti izšķirties par iešanu politikā, bet redzot, kā gada laikā pakāpeniski veidojas pilsoniskā sabiedrība, kura gatava aizstāvēt savas tiesības, cīnīties par sociāli ekonomiskās situācija uzlabošanu valstī, Loskutovs nolēmis, ka arī viņš nedrīkst stāvēt malā.

Vai Loskutovs balotēsies?

Kad A. Štokenbergs uzrunājis Loskutovu, viņš piekritis tikai pēc tam, kad bija iedziļinājies partijas nostādnēs un komandas sastāvā, piedalījies partijas sanāksmēs un pārliecinājies, ka lēmumi tiek pieņemti demokrātiski, nevis uzspiežot kāda viedokli. Loskutovam bijis pa prātam, ka partija akcentu liekot uz rūpniecības un lauksaimniecības attīstību – ja pagrims šīs nozares, nebūs naudas sociālo problēmu risināšanai.

Pēc iestāšanās bijušais KNAB priekšnieks ar partijas valdes lēmumu ir iecelts partijas valsts pārvaldes darba grupas vadītāja amatā. Patlaban Loskutovs cītīgi iepazīstoties ar pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, ar partijas priekšlikumiem, kā veidot lētāku un efektīvāku valsts pārvaldi. Studējot priekšvēlēšanu aģitācijas likumus, viņš atradis tajos ne vienu vien caurumu, kas nostādīs partijas nevienlīdzīgās pozīcijās pirms vēlēšanām, tāpēc, viņaprāt, likumi ir jālabo.

Vai Loskutovs balotēsies vēlēšanās? "Esmu gatavs to darīt, bet tas būs atkarīgs no partijas nostājas. Tiesa, balotēšos tikai Latvijā, nevis Eiropas Parlamentā, jo šeit no manis būs daudz lielāka jēga," atzīst Loskutovs. Bet A. Štokenbergs apgalvoja, ka jaunais partijas biedrs varētu startēt ar pirmo numuru gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanās. Par pašvaldību un EP deputātu kandidātu sarakstu partija lemšot kongresā 14. martā.

"Ar vaņģošanu nenodarbojamies"

Kad Loskutovs bija spiests nolikt biroja priekšnieka portfeli, politiskajās aizkulisēs izplatījās runas, ka viņš, visticamāk, iešot politikā kopā ar "Saskaņas centru". Loskutovs tagad apgalvo, ka viņam nekad neesot bijusi doma saistīt savu politisko karjeru ar šo partiju. Politiskās apvienības priekšsēdētājs Nils Ušakovs teica, ka viņa vadītā opozīcija vienmēr atbalstījusi Loskutovu kā godīgu juristu, bet nav grasījusies šo atbalstu izmantot egoistiskiem mērķiem, aicinot Loskutovu partijā. Bet "SC" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs norādīja, ka viņa partija nenodarbojas ar iespējamo biedru vaņģošanu, jo tā neesot vāja organizācija, kurai ļoti svarīgi, lai tajā būtu Loskutovs.

Sociologs Aigars Freimanis tos politiskos spēkus, kas pretēji saskaņiešiem ir kļuvuši zaļi no skaudības, uzzinot, ka galvenais korupcijas apkarotājs ir izvēlējies pieslieties Štokenbergam, mierina, ka Loskutovs ir vēl zaļš kā politiķis. Jāņemot vērā, ka sabiedrība viņu ir glorificējusi, mēģinot padarīt par upurjēru. Tieši sabiedrība veidoja viņa reputāciju, viņa izbalsošanā no amata saskatot draudus demokrātijai.

A. Freimanis: "Laiks rādīs, ar kādu pūru viņš ir atnācis partijā. Daudz kas būs atkarīgs no Loskutova prasmes pārliecināt sabiedrību par partijas mērķiem, argumentēti pamatot savu rīcību…"

 

Kalniete: jāveido jauna valdība

Ivo Leitāns, Barbara Ālīte, Diena  02/08/09 Opozīcijā esošais Jaunais laiks, Pilsoniskā Savienība (PS) un Sabiedrība Citai politikai (SCP) pirmdien cer vienoties par kopīgu pozīciju koalīcijas paplašināšanās jautājumā. Šīs trīs partijas janvāra beigās parakstīja politiskās sadarbības memorandu. Pagaidām neviena no labējās opozīcijas partijām nav saņēmusi oficiālu premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) aicinājumu tikties, lai runātu par pievienošanos valdošajai koalīcijai.

«Vispirms mēs ļoti vēlētos vienoties par kopīgu viedokli šajā jautājumā, jo tad mums ir bloks ar 23 balsīm, kas mūs padara par daudz nopietnāk uztveramu partneri,» Dienai uzsvēra PS līdzpriekšsēdētāja Sandra Kalniete. PS nostāja esot, ka jāveido jauna valdība nevis jāpaplašina esošā koalīcija. Savukārt premjera kandidāta nosaukšana ir Valsts prezidenta ziņā, uz ko triju partiju bloks varētu kopīgi reaģēt.

Mēs neesam bijuši to vidū ar kuriem tiek pārunas vestas, Dienai norādīja SCP  pārstāvis Artis Pabriks, tomēr, ja tiktu aicināti, SCP “nopietni apsvērtu” piedāvājumu. Taču arī viņš uzskata, ka trim partijām ir jāvienojas par kopīgu nostāju, pretējā gadījumā “nebūtu jēgas” parakstītajam memorandam. Šobrīd mēs neredzam lielu iespēju iet šajā valdībā, vērtēja A.Pabriks.

Atgādinām, ka premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) uzdevumu paplašināt koalīciju ir saņēmis no Valsts prezidenta. Arī Tautas partija pagājušo ceturtdien paziņoja, ka, ja nedēļas laikā to nedarīs valdības vadītājs, TP uzņemsies iniciatīvu un pati sāks sarunas.

Premjeram I.Godmanim pašreiz nav plāna, kā risināt sarunas ar opozīciju, informē premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis. Nākamās nedēļas aktuālākais uzdevums esot valdības un valsts pārvaldes reorganizācija, ko valdība skatīs otrdien. Premjers ir paudis gatavību tomēr vēlreiz sākt sarunas ar opozīciju, reakcija nav īpaši atsaucīga, piebilda E.Vaikulis.

Diena jau rakstīja, ka JL uzskata, ka šādām sarunām nav jēgas, jo "mēs uzskatām, ka valdība jāveido pilnīgi no jauna".

 

Godmanis iesniegumā lūdz samazināt sev algu

Diena  02/08/09 Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) iesniegumā Valsts Kancelejai (VK) lūdzis samazināt viņam algu par 15%. Šādu iesniegumu, sekojot I.Godmaņa piemēram, līdz šim uzrakstījuši vēl pieci ministri. Kā paskaidroja premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis, premjers izteicis aicinājumu ministriem, lai parādītu, ka “mēs esam gatavi jostas savilkt vēl ciešāk”.

VK gada sākumā samazināja kopējo atalgojuma fondu par 15% uz prēmiju, atvaļinājuma naudas un dažādu sociālo pabalstu rēķina, taču algas ministriem samazinātas netika un tās palika tādā pašā līmenī kā pērn. Atgādinām, ka tā bija katras iestādes vadības izšķiršanās, kā panākt un uz kā rēķina samazināt izdevumus.

Piektdien pēc algas pārskaitīšanas Tautas partijas ministri izteica savu sašutumu par algas izmaksu janvārī pilnā apmērā, jo bija sapratuši, ka viņiem samazināsies arī algas. Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš aģentūrai LETA pauda, ka notikušais ir “vienkārši cūcība” un tajā vainoja VK neizdarību. Jau pirmdien viņš “pārmaksātos” 300 latus pārskaitīšot Valsts kasei.

Savukārt. E.Vaikulis norādīja, ka, neuzrakstot iesniegumu, alga tiks maksāta līdzšinējā apmērā. Viņš arī pastāstīja, ka premjers I.Godmanis, kā arī satiksmes ministrs un LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers februārī saņems par 30% mazāku algu, jo viņiem tiks atskaitīta ar janvāra algas daļa - 15%, ko viņi lūguši sev samazināt.  

Premjera alga mēnesī bija 2385, bet pēc 15% samazinājuma -  2027 lati mēnesī. 

 

 

 

KNAB likstās...

 

Prokurore paļaujas, ka Imša nemelos

Agnese Margēviča, NRA  01/23/09 "Jūs nevarat iedomāties, cik es esmu atvieglots!" bijuši Jāņa Imšas vārdi, kad viņš pērnā gada aprīlī ieradies Ģenerālprokuratūrā un atzinies aptuveni 100 000 latu zādzībā no savas darbavietas – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) seifa.

Prokurorei Veltai Zaļūksnei, kura uztur apsūdzību lietā pret J. Imšu un viņa bijušo priekšnieci, KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītāju Indru Veipu, šie vārdi šķituši patiesi un cilvēcīgi saprotami – ja vairākus gadus esi bāzis roku svešā naudas žūksnī un trīcējis, ka kuru katru dienu tiksi pieķerts, atmaskošana var nākt arī kā atvieglojums. Šodien J. Imša liecinās tiesā, un prokurore uzskata, ka viņa teiktajam var ticēt.

Tagad, kad Rīgas apgabaltiesa sākusi iztiesāt viņa krimināllietu, J. Imša, kurš uz tiesas sēdēm ierodas apzinīgāk nekā kādreiz uz darbu KNAB, vēl aizvien ir ārēji mierīgs. Tāpat kā pērnā gada 15. aprīļa naktī, kad uz biroja priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes šokēti jautājošo skatienu pie pustukšajām naudas aploksnēm viņš atbildējis, nesakot pilnīgi neko. "Apātisks," par tās nakts izturēšanos tiesā liecinot teica kāda viņa bijusī kolēģe. Vienīgi attieksmē pret žurnālistiem pāris reižu izlauzies J. Imšā gruzdošais niknums. "Viss! Čau!" viņš tiesas procesa pirmajā dienā atgrūda kādu uzmācīgu TV operatoru. "Neesat jau gana padzērušies?!" J. Imša trešdien uzkliedza kādai, pēc viņa domām, asinskārai fotogrāfei.

Apsūdzība J. Imšam uzrādīta par arestētās naudas, kas tikusi atzīta par lietiskajiem pierādījumiem, piesavināšanos, un Krimināllikuma 179. panta 3. daļā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no sešiem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu. Lai gan prokuratūra kā nozīmīgu novērtē J. Imšas atzīšanos un sniegtās liecības, kā arī viņš sācis pamazām atmaksāt nozagto, KNAB atdodot 2000 latu, prokurore jau pirmstiesas izmeklēšanas laikā norādījusi, ka no reāla cietumsoda notiesāšanas gadījumā neizvairīties. Tas nozīmē, ka, tiesai taisot notiesājošu spriedumu, J. Imša neredzēs savus bērnus uzaugam. "Bet kurš vainīgs? Ja gribas tik labi dzīvot, jāiet strādāt privātstruktūrās," saka prokurore V. Zaļūksne.

Pirmstiesas izmeklēšanā J. Imša liecinājis, ka naudu ņēmis pa mazām summām. Ja viņa piesavinātos 100 000 izdala uz četriem gadiem, kuru laikā tas, pēc apsūdzības pārliecības, ticis darīts, sanāk vidēji 2000 latu mēnesī. Tas nav daudz, ja vīrs ar 800 latu algu ir vienīgais pelnītājs ģimenē, kurā jāuztur nestrādājoša sieva un divi skolas vecuma bērni. Ģimenei arī bijusi 2005. gadā gandrīz par 10 000 latu līzingā pirkta Honda, precīzi tas nav zināms, bet, iespējams, vismaz daļēji uz J. Imšas pleciem gūlies maksājums par sievas vecāku ņemto kredītu viņu īpašumā esošās mājas remontam, kurā dzīvojusi visa ģimene.

Regulāri no KNAB seifa piesavinātā nauda ļāvusi dzīvot normāli, bet ne šiki. Sieva, kurai J. Imša nemaz neesot teicis, cik patiesībā pelna, neko neesot nojautusi. Arī tie operatīvie darbinieki, kas nākamajā dienā pēc zādzības atklāšanas veikuši kratīšanu J. Imšas sievas vecāku mājā, teikuši, ka neko ekskluzīvu tajā nav ieraudzījuši.

 

KNAB nauda zagta, lai segtu operatīvo līdzekļu iztrūkumu

Agnese Margēviča, NRA  01/23/09 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieks Jānis Imša KNAB nozagto naudu sākotnēji ņēmis no sev uzticētajiem līdzekļiem operatīvās darbības nodrošināšanai. Viņš sācis to darīt jau 2005. gadā.

Kad draudējusi atmaskošana, jo iztrūkums sasniedzis desmitiem tūkstošus latu, KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas galvenais speciālists Jānis Imša to sācis kompensēt ar naudu no kriminālprocesos arestētajiem līdzekļiem. Tas atklājies piektdien Rīgas apgabaltiesā, kur tiesa lietā par 130 000 latu zādzību no KNAB šobrīd lasa Imšas liecības.

Tas nozīmē, ka aizdomas, kas pēc Valsts kontroles revīzijas izskanēja 2007. gada rudenī, bijušas pamatotas. KNAB toreizējam priekšniekam Aleksejam Loskutovam tās izdevās novērst, izmantojot sabiedrības atbalstu, un amatu zaudēja premjers Aigars Kalvītis.

No tiesas procesā izskanējušās informācijas izriet, ka Imša izmantojis virspusību, ar kādu Ģenerālprokuratūras komisija 2007. gada rudenī veica pārbaudi par finanšu kontroles pārkāpumiem KNAB operatīvo līdzekļu glabāšanā. Proti, komisija pārbaudīja tikai dokumentāciju, nevis to, vai nauda fiziski bija uz vietas. Tas Imšam deva laiku nozagt naudu no kriminālprocesos arestētās naudas un noslēpt iztrūkumu operatīvajos līdzekļos.

Jāpiebilst, ka laikā, kamēr Imša veica šīs noziedzīgās darbības, tika celta trauksme par kontroles trūkumu no KNAB vadības puses, bet to apklusināja atsevišķi mediju, nevalstisko organizāciju un politiskās opozīcijas organizēti Loskutova aizstāvības mītiņi.

Prokurore Velta Zaļūksne tiesas sēdes pārtraukumā Neatkarīgajai skaidroja, ka epizodes par operatīvo līdzekļu zagšanu krimināllietas materiālos nav iekļāvusi, jo tam pēc rūpīgas izmeklēšanas nav rasti pierādījumi, bet tikai uz Imšas liecības apsūdzības balstīties nevarēja. Ja dokumentāli pierādījumi tomēr tiktu gūti, tiesas procesā rastos jautājums par KNAB vadības atbildību, apstiprināja prokurore. Tomēr nekādu ieinteresētību Imšam maldināt izmeklēšan Zaļūksne nesaredz, jo iespējamā soda smagums viņam nemainoties neatkarīgi no tā, kura nauda zagta – operatīvajām darbībām paredzētā vai kriminālprocesos arestētā.

 

Uz KNAB vadītāja amatu paliek 7 kandidāti

Diena  01/23/09 Valdība otrdien, 27.janvārī, atklātā sēdē uzklausīs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata pretendentus. Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) tālākā konkursā uz šo amatu aicina piedalīties - Jutu Strīķi, Aivaru Tīrumnieku, Artūru Zvejsalnieku, Raimondu Avdejevu, Normundu Vilnīti, Armandu Stumbergu un Raimondu Rublovski, informē Valsts kanceleja.

UZZINI

KNAB VADĪTĀJA AMATAM PIETEICĀS:

- Juta Strīķe, KNAB priekšnieka vietniece

- Aivars Tīrumnieks, Rīgas Kārtības policijas darbinieks

- Artūrs Zvejsalnieks, bij. Drošības policijas inspektors

- Jānis Ādamsons, bijušais deputāts

- Artis Stucka, RAPLM valsts sekretāra vietnieks

- Sergejs Šutkovs, celtniecības SIA Nullescikls.lv vadītājs

- Armands Stumbergs, šķīrējtiesas priekšsēdētājs

- Raimonds Avdejevs, v/a Materiālās rezerves dir.vietnieks

- Daniils Zimovs, Jūrmalas domes deputāta padomnieks

- Gunārs Cāzers, IK Musa international juriskonsults

- Normunds Vilnītis, uzņēmējs, ekspolicists

- Aleksandrs Krasiļņikovs, SIA RIMPAK Livonija rektors

- Andrejs Mamikins, raidījuma Bez cenzūras vadītājs

- Raimonds Rublovskis, NBS Apvienotā štāba virsnieks

- Sandra Priedīte, Saeimas darbiniece

- Kristīne Jarinovska, VVD ģenerāldirektora vietniece

 

KNAB darbinieks Imša naudu piesavinājies greznākai dzīvei

LETA 01/23/09 Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas galvenais speciālists Jānis Imša viņam glabāšanā uzticēto naudu, pēc paša liecībām, tērējis dažādām "ikdienas vajadzībām".

Kā izriet no šodien Rīgas apgabaltiesā lasītajām Imšas liecībām, kuras no viņa pieņemtas iepriekš, kriminālprocesos izņemto un operatīvās darbības nodrošināšanai paredzēto naudu bijušais KNAB darbinieks tērējis veselības problēmu risināšanai, degvielas iegādei un ceļošanai. Tāpat viņš par šo naudu pircis pārtiku un dāvanas ģimenei, kā arī sedzis bērnu audzināšanai paredzētos izdevumus - maksājis par bērnudārzu un dažādām nodarbībām.

2006.gadā Imšas atalgojums darbā KNAB pēc nodokļu nomaksas veidojis nedaudz vairāk par 500 latiem. Kā iepriekšējās pratināšanas laikā norādījis apsūdzētais, ar šādiem ienākumiem uzturēt bērnus un sievu, kura nestrādāja, bijis gandrīz neiespējami.

Imša KNAB bija atbildīgs par operatīvās darbības nodrošināšanas līdzekļu un vairākos kriminālprocesos izņemtās naudas uzglabāšanu, tādēļ viņa rīcībā bija ugunsdrošs seifs, kurš slēdzams ar mehānisko un koda atslēgu. Tajā glabājušies kriminālprocesos arestētie finanšu līdzekļi, kā arī nauda, kas tikusi atzīta par pierādījumiem vairākās sabiedrībā plašu rezonansi guvušās krimināllietās. Tāpat seifā glabājusies skaidra nauda, kuru vajadzības gadījumā bija paredzēts tērēt operatīvo darbību nodrošināšanai.

Imša pārsvarā ņēmis operatīvajām darbībām paredzēto naudu, ko iztērējis savām vajadzībām. Sākotnēji viņam bijis nodoms paņemto naudu atlikt atpakaļ, taču vēlāk apsūdzētais sapratis, ka viņa rīcībā tik lielu summu nav. Operatīvās darbības finansēšanas līdzekļiem tuvojies inventarizācijas laiks, tādēļ Imša nolēmis "aizņemties" kriminālprocesos izņemto naudu, lai segtu iztrūkumu operatīvajos līdzekļos.

Laikā, kad Imša ņēmis naudu, viņš daudz ceļojis. Saskaņā ar savām liecībām bijušais KNAB darbinieks kopā ar sievu bijis dažādos ceļojumos uz Krētu, Beļģiju, Īriju, Austriju, Igauniju, Somiju, Zviedriju un citām vietām. Imša daudz ceļojis arī pa Latviju - apmeklējis viesu namus un atpūtas bāzes.

Saskaņā ar iepriekš sniegtajām liecībām nekustamo īpašumu vai transportlīdzekļus Imša pēdējos gados nav pircis.

Bijušais KNAB darbinieks savu vainu pilnībā atzīst un nožēlo. Viņš savu rīcību šodien, sniedzot liecības, skaidroja kā vēlmi dzīvot labāk.

"Ja es zinātu atbildes uz visiem šiem jautājumiem, es tagad tiesas priekšā nestāvētu," skaidroja Imša, norādot, ka naudas ņemšana bijusi spontāna.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa šonedēļ sāka tiesas izmeklēšanu krimināllietā, kas saistīta ar naudas pazušanu KNAB.

Imša savu vainu valsts apsūdzības inkriminētajos noziegumos pilnībā atzīst. Savukārt bijusī KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītāja Indra Veipa savu vainu viņai celtajās apsūdzībās joprojām noliedz.

Kā ziņots, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļa šo lietu tiesai nodeva 2008.gada 26.septembrī.

Apsūdzība gan Imšam, gan Veipai uzrādīta par arestētās naudas, kas tikusi atzīta par lietiskajiem pierādījumiem, piesavināšanos. Abu apsūdzēto darbības prokuratūra kvalificējusi pēc Krimināllikuma (KL) 179.panta 3.daļas. Veipa apsūdzēta arī pēc KL 319.panta 2.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas.

KL 179.panta 3.daļā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no sešiem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu, savukārt par KL 319.panta 2.daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām (18 000 latu), atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Saskaņā ar apsūdzību Imša laika posmā no 2004.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 15.aprīlim no kriminālprocesos izņemtās un arī arestētās naudas kopumā piesavinājies 82 908 latus, 24 500 eiro (17 219 latus) un 7800 ASV dolārus (3720 latus).

Veipa savukārt apsūdzēta par 14 270 latu, 19 487 ASV dolāru (9295 latu) un 13 995 eiro (9836 latu) piesavināšanos periodā no 2007.gada 20.novembra līdz 2008.gada 15.aprīlim.

Abiem apsūdzētajiem kā drošības līdzekļi piemēroti nodošana policijas uzraudzībā un aizliegums izbraukt no valsts, informēja prokuratūras Preses centrā.

Kā ziņots, pērn pavasarī klajā nāca informācija, ka no KNAB pazuduši aptuveni 135 500 latu. Šī summa pazudusi 11 lietās, no kurām lielākā daļa jau izskatīta.

Saņemot kritiku par nepietiekamu savu padoto kontroli, lielā mērā saistībā ar šo lietu amatu zaudēja KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs. Jauns biroja vadītājs joprojām nav atrasts.

 

Premjers: Strīķe ir savā vietā

Baiba Rulle, Diena  01/27/09 Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) pēc vairāk nekā septiņu stundu garās valdības sēdes apstiprināja, ka valdība tālāk konkursā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB)  priekšnieka amatu virzīs Artūru Zvejsalnieku un Normundu Vilnīti. Lēmums valdībā bijis vienbalsīgs.

Par Jutas Strīķes virzīšanu tālāk ministri nav izšķīrušies, jo „Strīķe ir īstajā vietā, kur viņai jābūt”. I.Godmaņa skatījumā, J.Strīķe ļoti labi tiek galā ar savu darbu, viņai ir atbilstoša operatīvās darbības pieredze un viņai nevajadzētu uzņemties biroja administratīvo darbu. No I.Godmaņa teiktā varēja saprast, ka tieši šo iemeslu dēļ viņš rosinājis Strīķi nevirzīt un valdība to atbalstīja.

Tas ne tik daudz ir saistīts ar kriminālprocesiem par pazudušo naudu, bet tieši ar to, ka viena lieta ir administratīvā vadība, bet otra - operatīvais darbs un pieredze, uzskata premjers.

Valdība ir izšķīrusies par divu kandidātu – Zvejsalnieka un Vilnīša tālāku virzīšanu. Premjers uzskata, ka abiem ir gan pieredze, gan izglītība. Viņu atbildes uz jautājumiem valdības ministrus pārliecinājušas un „iespaids bija pozitīvs”. Viņš uzsvēra, ka valdība savu izvēli ir izdarījusi un tagad šie divi cilvēki tiks vērtēti Nacionālās Drošības padomē.

Jautāts, vai viņš starp šiem diviem kandidātiem, viņš redz nākamo KNAB priekšnieku, premjers apstiprināja: „Jā, es redzu.” I.Godmanis sagaida, ka no sabiedrības puses, tagad abi kandidāti nonāks jautājumu krustugunīs, būs vērtējumi un ka viņiem tādējādi būs sevi jāparāda. „Lai pierāda sevi, tagad viņiem jāiztur krustugunis,” teic Godmanis.

Viņš pieļāva, ka Nacionālās Drošības padomes sēdē kandidātus vērtēs nākamnedēļ, bet, kad padomes lēmumu skatīs valdība, viņš vēl precīzi neminēja. Galīgo lēmumu par KNAb šefu pieņems Saeima.

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis pēc valdības lēmuma žurnālistiem teica, ka viņš joprojām uzskata, ka Juta Strīķe var pretendēt uz KNAB priekšnieka amatu, lai arī valdības ministri lēmuši citādi, tomēr komentēt  ministru lēmumu viņš atturējās. Sīkāk viņš neizsakās arī par izvirzītajiem kandidātiem pirms informāciju par valdības lemto nav sniedzis premjers.

Ģenerālprokurors uzvēra, ka ir nepieciešama plaša diskusija ar abiem kandidātiem, lai varētu nopietni vērtēt viņu spēju vadīt KNAB. “Labs iespaids pēc desmit minūšu uzstāšanās valdībā nenozīmē, ka pretendents var būt labs vadītājs. Šajā brīdī nepieciešama publiska, plaša diskusija.”

Valdība lēmumu par tālāk virzāmiem kandidātiem KNAB vadītāja amatā pieņēma slēgtā sēdē, savukārt iepriekš atklātā sēdē uzklausīja visus septiņus šī amata pretendentus.

Ģenerālprokurors pēc visu kandidātu uzklausīšanas valdībā atzina, ka turpmākam konkursam uz KNAB priekšnieka amatu, viņaprāt, virzāmi trīs kandidāti – Juta Strīķe, Artūrs Zvejsalnieks un Normunds Vilnītis.

Par šiem trīs cilvēkiem ģenerālprokuroram radies “pirmais labais iespaids”. Taču vienlaikus J.Maizītis uzsvēra, ka viņam vēl ir nepieciešams nopietni iepazīties ar diviem kandidātiem – Zvejsalnieku un Vilnīti, jo līdz šim informācija par šiem cilvēkiem viņam nebija pieejama. Viņš zinājis tikai J.Strīķes darbību. Vēl ir nepieciešama papildus vērtēšana, lai “varētu nopietni izvērtēt kandidātu piemērotību”, viņš uzsvēra. J.Maizītis arī teica, ka ļoti svarīgi ir tikt skaidrībā par KNAB vadītāja izvēli, jo īpaši situācijā, kad tuvojas vēlēšanas un ir smaga ekonomiskā situācija.

Sabiedrības par atklātību Delna padomes locekle Inese Voika pēc valdības sēdes publiskās daļas, kurā kandidāti izklāstīja savu redzējumu par korupcijas apkarošanu un KNAB, atzina, ka starp pretendentiem redz vienu kandidātu, kam ir skaidra izpratne par korupciju, kurš ir zinošs, kurš ir pierādījis un “par kura godaprātu kalpot likumam esam pārliecinājušies praksē, tas ir, Juta Strīķe”. Bez viņas kā cienījamus kandidātus tālākai diskusijai I.Voika redz vēl divus trīs pretendentus. Viņas izvēle sakrīt ar J.Maizīti. Arī, viņasprāt, tālāk jāuzklausa Zvejsalnieks un Vilnītis.

Viņas skatījumā, bez otrdien notikušā “pilnīgi noteikti ir nepeiciešama vēl cita plašāka, publiska diskusija ar kandidātiem. Pretējā gadījumā kandidātus izvērtējot valdības slēgtā sēdē un Nacionālajā drošības padomē, kas arī ir slēgta un tas “šo procesu padara neuzticamu un necaurspīdīgu”.

Septiņus pretendentus valdība vērtēs slēgtajā daļā, kurā skatīs drošības iestāžu informāciju un pēc tās varētu tikt paziņots valdības lēmums. Premjers uz Dienas jautājumu, vai viņam ir kāds favorīts pēc publiskās kandidātu uzklausīšanas, tikai smaidīja un, mājot ar pirkstu, teica: “Es ne ar vienu neesmu kontaktējies, Jūs neko tādu neatradīsiet.”

Jau rakstījām, ka pirmā ministriem savu redzējumu izklāstīja un uz jautājumiem atbildēja Juta Strīķe.

Pašreizējā KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, uzstājoties valdībā, atzina, ka viņas skatījumā labākais biroja priekšnieks būtu pašreizējais vadītāja pienākuma izpildītājs Alvis Vilks. Taču tā kā viņš zināmu apsvērumu dēļ nav pieteicies, viņa esot gatava uzņemties biroja vadītāja amatu, atsakoties no tālākās karjeras operatīvajā darbībā, jo “man biroja nākotne ir svarīgāka par savu karjeru”.

Atgādinām, ka vasarā, kad pēc naudas pazušanas KNAB Saeima no amata atbrīvoja līdzšinējo tā vadītāju Alekseju Loskutovu, premjers paziņoja, ka KNAB vajadzētu vadīt sabiedrībā pazīstamam cilvēkam ar nevainojamu reputāciju un viņš norādīja, ka negribētu KNAB vadītāja amatā redzēt kādu no esošās KNAB vadības.

Vairākus jautājumu J.Strīķei uzdeva premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), vaicājot par korupcijas apkarošanas likumdošanu, priekšvēlēšanu likumiem, kas regulē aģitāciju, par to, kam būtu jānodarbojas ar amatpersonas deklarāciju pārraudzību. Tāpat I.Godmanis un arī iekšlietu ministrs Mareks Segliņš J. Strīķi iztaujāja par KNAB pazudušās naudas lietu, kā arī pārbaudi par KNAB darbinieku Juri Jurašu.

Uz jautājumiem J.Strīķe atbildēja pārliecinoši, tā, piemēram, norādot, ka amatpersonu deklarāciju pārbaude būtu drīzāk Valsts Ieņēmumu dienesta darbības lauks nekā KNAB, jo tas nav tieši saistīts ar korupcijas apkarošanu, dienesta pārbaudē par J.Jurašu tika secināts, ka viņa darbībā nav pārkāpumu, atgādināja J.Strīķe savukārt pazudušās naudas lietas ir tiesas procesā un viņa kā lieciniece nevar sniegt vērtējumus. Viņa gan uzsvēra, ka tieši viņas pakļautībā esošā operatīvās darbības nodaļa ir atklājusi šo lietu.

KNAB vadītāja amata pretendenti

Juta Strīķe, KNAB priekšnieka vietniece. KNAB strādā kopš 2003.gada, pirms tam strādājusi drošības policijā (DP) un Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamentā.

Aivars Tīrumnieks, Valsts policijas (VP) Rīgas kārtības policijas īslaicīgās aizturēšanas biroja vecākais inspektors, zināms arī kā apkrāpto noguldītāju tiesību aizstāvis.

Artūrs Zvejsalnieks, novembrī uzņemts zvērinātu advokātu skaitā, līdz tam bijis DP vecākais inspektors. Iepriekš bijis saistīts ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP) un Sociāldemokrātu savienību.

Armands Stumbergs, nodibinājuma Korporatīvo juridisko risinājumu un pētījumu palāta valdes un šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Bijis prokurors Organizētās noziedzības un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā, izmeklēja Ivana Haritonova lietu. 2002.gadā startējis Saeimas vēlēšanās.

Raimonds Avdejevs, valsts aģentūras Materiālās rezerves direktora vietnieks. Bijis taksistu darba devēju organizācijas vadītāja vietnieks, Rīgas Kurzemes rajona tiesas tiesneša palīgs, strādājis Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestā (SVPDD).

Normunds Vilnītis, SIA KKC Biznesa centrs un SIA Komerckonsultāciju centrs valdes loceklis. Ieņēmis dažādus amatus VP, bijis lektors Policijas akadēmijā. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās kandidēja no LSDSP.

Raimonds Rublovskis, NBS apvienotā štāba stratēģiskās plānošanas departamenta priekšnieks. Bijis militārais pārstāvis NATO Apvienoto Eiropas spēku štābā Briselē, SVPDD komandieris, militārās policijas priekšnieks.

 

Strīķe: pārsteigumu nav

Baiba Rulle, Barbara Ālīte, Diena  01/27/09 Juta Strīķe, komentējot valdības izvēli Korupcijas novēršanas  un apkarošanas biroja vadītāja amatam tālāk nevirzīt viņas kandidatūru, atzina, ka pārsteigumu nav. No sīkākiem komentāriem par Artūru Zvejsalnieku un Normundu Vilnīti viņa atteicās.

"Nu ko, Godmanis pilda to, ko solījis - KNAB priekšnieks netiks meklēts no biroja cilvēkiem," bija no amata pērn atbrīvotā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova pirmā reakcija uz valdības otrdienas lēmumu, vēsta BNS.

A.Loskutovs neslēpj savas simpātijas par labu Strīķei un pauda, ka, viņaprāt, J.Strīķe ir pietiekami laba un kompetenta, un viņas kandidatūra bija nopietni jāvērtē arī Nacionālās Drošības padomē.

A.Loskutovs norādīja, ka valdība nav pildījusi nosacījumu par atklātību, jo ministri par KNAB apspriedās slēgtajā valdības sēdes daļā.

Par kandidātu kompetenci, kuri virzīti apspriešanai NDP - Artūru Zvejsalnieku un Normundu Vilnīti bijušais KNAB šefs neko daudz nezinot. Vilnīti viņš nedaudz atceroties kā studentu, taču Zvejsalnieku vispār nepazīstot.

Kā Zvejsalnieka trūkumu bijušais KNAB šefs pērn aģentūrai BNS gan minēja pieredzes trūkumu šādam augsta līmeņa amatam, bet Vilnītim varot traucēt vēl nesenā darbošanās Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) valdes locekļa amatā.

Atgādinām, ka valdība tālākai virzīšanai otrdien konkursā uz KNAB priekšnieka amatu virzīs divus kandidātus – Artūru Zvejsalnieku un Normundu Vilnīti. Šādu valdības lēmumu apstiprināja ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP).

 

KNAB darbinieku Imšu esot ietekmējusi naudas sliktā enerģija

Agnese Margēviča, NRA  01/29/09 Prokurore Velta Zaļūksne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs naudas izzagšanas lietā apsūdzētajām bijušajām amatpersonām Jānim Imšam un Indrai Veipai šodien tiesu debatēs pieprasīja reālus cietumsodus.

Imšam prokurore lūdz piespriest četru gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudas sodu 10 minimālo mēnešalgu apmērā. Savukārt Veipai, kura apsūdzēta gan zādzībā, gan amatpersonas nolaidībā, prokurore prasa sešu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju un aizliegumu piecus gadus ieņemt valsts amatus.

Imšam pieprasīts mazāks cietumsods, ņemot vērā trīs vainu mīkstinošus apstākļus – savas vainas atzīšanu un nožēlu, izmeklēšanas veicināšanu un piesavinātās naudas daļēju atmaksu. Imša atmaksājis 2000 no nozagtajiem vairāk nekā 100 tūkstošiem latu. Savukārt Veipas gadījumā apsūdzība nesaskata vainu mīkstinošus apstākļus. Gluži otrādi ir vainu pastiprinoši apstākļi – viņa ļaunprātīgi izmantojusi dienesta stāvokli, kā arī viņai ir iepriekš piespriesti KNAB disciplinārsodi. Abi turklāt ar savu darbību diskreditējuši biroja reputāciju. Abiem tiesājamiem jākompensē nozagtā nauda – ap 30 tūkstošiem latu Veipai un ap 100 tūkstošiem Imšam.

Gan Veipa, gan Imša, izskanot prasībai par reāliem cietumsodiem, saglabāja ārēju mieru. Tikai Veipai pametot tiesas zāli bija redzams, ka sieviete trīc, arī Imša nebija tik mierīgs kā līdz šim. Īso tiesas debašu pārtraukumu abi apsūdzētie izmantoja, lai pie Rīgas apgabaltiesas nama uzpīpētu un nomierinātu nervus.

Prokurore Velta Zaļūksne tiesas sēdes pārtraukumā Neatkarīgajai atzina, ka apsūdzība Veipai daļā par vairāk nekā 30 tūkstošu latu piesavināšanos balstīta tikai netiešos pierādījumos – Imšas, divu KNAB Slepenības nodrošinājuma nodaļas darbinieču un viena KNAB izmeklētāja liecībās. Kā netiešs pierādījums kalpo arī melu detektora pārbaudes rezultāti, kas liecina, ka Veipa „visticamāk melojusi”, apgalvojot, ka nav piesavinājusies naudu. Vai ar to pietiks notiesājušam spriedumam, lems tiesa, teica prokurore.

Imšas advokāte Iveta Vietniece tiesu debatēs, cenšoties rast argumentus par labu savam aizstāvamajam, ķērās pie metafizikas teorijām, izmantojot divu krievu metafizikas speciālistu Morozova un Popova darbus. „Naudai ir enerģija, kas viennozīmīgi saistīta ar enerģiju, ko tā nes. Enerģijas apjoms, kas atradās seifā ietekmēja viņa [Imšas] rīcību. Un nevienam, nav noslēpums, ka šī nauda saistīta ar krimināllietām un neko enerģētiski patīkamu nenes,” klāstīja advokāte. Iespējams reaģējot uz reakciju tiesas zālē, kur sanākušie ar grūtībām valdīja smieklus, advokāte šo izklāstu beidza, piebilstot, ka to teikusi, „lai visi neaizmieg”. Tiesnesis Guntars Stūris uz to atbildēja ar repliku: „Un lai visiem būtu jautrāk”.

 

KNAB pazudušās naudas lietā apsūdzētos apcietina tiesas zālē

LETA   02/02/09 Šodien Rīgas apgabaltiesa krimināllietā par naudas piesavināšanos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) apsūdzētajiem piesprieda reālus cietumsodus.

Bijušajam KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas galvenajam speciālistam Jānim Imšam tiesa piesprieda septiņu gadu cietumsodu, kā arī naudassodu 10 minimālo mēnešalgu apmērā.

KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītājai Indrai Veipai tiesa piesprieda piecu gadu cietumsodu.

Pēc Krimināllikuma panta par naudas piesavināšanos tiesa Imšam nolēma piespriest septiņu gadu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju. Savukārt pēc panta par tiesas sprieduma nepildīšanu apgabaltiesa Imšam piemēroja 10 minimālo mēnešalgu jeb Ls 1800 naudas sodu, līdz ar to kā galīgais sods viņam tika noteikta reāla brīvības atņemšana uz septiņiem gadiem ar mantas konfiskāciju, kā arī naudas sods 10 minimālo mēnešalgu apmērā.

Savukārt Veipu tiesa ar piecu gadu brīvības atņemšanu un tikpat ilgu aizliegumu ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās sodīja vienīgi pēc panta par amatpersonas bezdarbību, kas izraisījusi smagas sekas. Pēc panta par naudas piesavināšanos tiesa Veipu attaisnoja.

KNAB prasīto materiālo kompensāciju tiesa no apsūdzētajiem nolēma nepiedzīt.

Imšu un Veipu apcietināja tiesas zālē.

Veipas advokāts Valters Jakobijs pēc sprieduma pasludināšanas žurnālistiem sacīja, ka šīs dienas nolēmumu noteikti pārsūdzēšot, jo viņa klientes bezdarbība, pildot valsts amatpersonas pienākumus, neesot pierādīta. Advokāts uzskata, ka sods attiecībā pret Veipu ir nesamērīgi bargs, taču viņš ir apmierināts, ka kliente ir attaisnota pēc Krimināllikuma panta par naudas piesavināšanos.

Savukārt Imšas advokāte Iveta Vietniece norādīja, ka viņas klients kopumā nebija gatavojies arestam tiesas zālē. Aizstāve šo spriedumu, visticamāk, pārsūdzēšot, taču sprieduma motivāciju Vietniece vērtēs pēc iepazīšanās ar pilnu nolēmuma tekstu, kas būs pieejams 16.februārī.

Prokurore Velta Zaļūksne pēc tiesas sēdes norādīja, ka šodien pasludinātais spriedums viņu īpaši nepārsteidza. Negaidīts esot bijis vien tiesas lēmums apcietināt abus bijušos KNAB darbiniekus uz vietas tiesas zālē. Sīkāk par spriedumu prokurore varēs lemt pēc iepazīšanās ar pilnu tā tekstu.

Tiesnesis Guntars Stūris pēc sprieduma pasludināšanas žurnālistiem skaidroja, ka, tiesas ieskatā, "pie šiem apstākļiem personām ir jāatrodas apcietinājumā". Tiesnesis skaidroja, ka zināmā mērā bijusi vērojama abu apsūdzēto pretdarbošanās tiesībsargājošajām institūcijām.

Kā ziņots, nododot lietu tiesai, 2008.gada 26.septembrī Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļa Imšam un Veipai uzrādīja apsūdzības par tādas naudas piesavināšanos, kas tikusi atzīta par lietiskajiem pierādījumiem kriminālprocesos. Abu apsūdzēto darbības prokuratūra toreiz kvalificēja pēc Krimināllikuma (KL) 179.panta 3.daļas, turklāt Veipa tika apsūdzēta arī pēc KL 319.panta 2.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas.

Tiesas izmeklēšanas laikā Imšam tika uzrādīta apsūdzība arī pēc KL 296.panta - par tiesas sprieduma nepildīšanu, savukārt Veipas apsūdzībai tika pievienota papildus epizode pēc KL 319.panta 2.daļas. Apsūdzības papildinājumu abiem tiesājamajiem prokuratūra saistīja ar bijušā "Rudens aptieku" tīkla īpašnieka Vladimira Labazņikova lietā izņemtajiem finanšu līdzekļiem, norādot, ka izņemto naudu - 45 000 latu - saskaņā ar tiesas spriedumu vajadzēja konfiscēt jeb ieskaitīt valsts kasē, tomēr tas neesot ticis izdarīts.

Kā ziņots, prokurore Velta Zaļūksne pagājušajā nedēļā notikušajās tiesas debatēs Imšam kā galīgo sodu bija lūgusi noteikt četru gadu reālu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudassodu desmit minimālo mēnešalgu (1800 latu) apmērā.

Savukārt Veipai prokurore bija lūgusi piespriest sešu gadu reālu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, atņemot tiesības ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās uz pieciem gadiem.

Imšas rīcībā prokurore bija saskatījusi vairākus atbildību mīkstinošus apstākļus, bet Veipas rīcībā, pēc valsts apsūdzības ieskata, šādu apstākļu neesot bijis.

Jau ziņots, ka Imša savu vainu viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos pilnībā atzina un nožēloja, savukārt Veipa norādīja, ka nav izdarījusi ne naudas piesavināšanos, ne arī pieļāvusi valsts amatpersonas bezdarbību.

Imšas advokāte Iveta Vietniece tiesai iepriekš bija lūgusi savu klientu notiesāt nosacīti, savukārt Veipas advokāts Valters Jakobijs bija lūdzis savu aizstāvamo pilnībā attaisnot.

Saskaņā ar apsūdzību Imša laika posmā no 2004.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 15.aprīlim no kriminālprocesos izņemtās naudas kopumā piesavinājies 82 908 latus, 24 500 eiro (17 219 latus) un 7800 ASV dolārus (3720 latus).

Savukārt Veipa tika apsūdzēta par 14 270 latu, 19 487 ASV dolāru (9295 latu) un 13 995 eiro (9836 latu) piesavināšanos laika periodā no 2007.gada 20.novembra līdz 2008.gada 15.aprīlim.

Tiesas izmeklēšanas laikā, papildinot apsūdzību, prokuratūra norādīja, ka saskaņā ar tiesas spriedumu Labazņikova lietā izņemto naudu - 45 000 latu - vajadzēja konfiscēt jeb ieskaitīt valsts kasē. Tas bijis Imšas pienākums, taču viņš to neesot izdarījis, savukārt Veipa neesot kontrolējusi sava padotā rīcību. Tādējādi Imša neesot pildījis tiesas spriedumu, savukārt Veipa - izdarījusi valsts amatpersonas bezdarbību, kas izpaudusies ar sprieduma izpildes nekontrolēšanu.

Kā ziņots, pērn pavasarī klajā nāca informācija, ka no KNAB pazuduši aptuveni 135 500 lati. Šī summa pazudusi 11 lietās, no kurām lielākā daļa jau izskatīta.

Saņemot kritiku par nepietiekamu savu padoto kontroli, lielā mērā saistībā ar šo lietu amatu zaudēja KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs. Jauns biroja vadītājs joprojām nav atrasts.

 

Loskutovs: Sodi Imšam un Veipai ir bargi, bet adekvāti

LETA   02/02/09 Sodi, ko saistībā ar kriminālprocesos izņemtās naudas piesavināšanos Rīgas apgabaltiesa šodien piesprieda bijušajiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniekiem Jānim Imšam un Indrai Veipai, ir bargi, bet adekvāti, uzskata bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs.

"Es uzskatu, ka šis sods, protams, ir ļoti bargs, bet tomēr adekvāts, ņemot vērā, ka tas ir smags noziegums," aģentūrai LETA sacīja Loskutovs, norādot, ka ar abu apsūdzēto darbībām birojam ticis nodarīts ne tikai materiālais, bet arī morālais kaitējums.

Tomēr bijušais KNAB vadītājs nepiekrīt, ka biroja reputācija ar Imšas un Veipas nodarījumiem būtu pilnībā sagrauta. "Es gan nepiekrītu tam, ka reputācija ir sagrauta, jo to veido vairāki svarīgi, labi darbi, līdz ar to šis notikums, protams, reputāciju ietekmē, bet sagraut to noteikti nevar," aģentūrai LETA sacīja Loskutovs.

Viņš atzīmēja, ka uz šo krimināllietu nevajadzētu raudzīties vien kā uz "parastu noziegumu pret īpašumu", jo šajā gadījumā tieši Imšam un Veipai bija uzticēti lieli naudas līdzekļi, "un tādas uzticēšanās laušana, pie tam no tādas iestādes darbinieku puses, kurai pašai ir jācīnās pret noziegumiem, nodarīja būtisku kaitējumu".

Loskutovs arī uzskata, ka pie kriminālatbildības tikušas sauktas personas, kurām patiesi bija jāatbild par nodarīto, - "persona, kas laupīja šos līdzekļus, un persona, kurai bija uzdots kontrolēt padotā rīcību", sacīja bijušais KNAB vadītājs, norādot, ka, viņaprāt, neviens cits pie atbildības par šo nodarījumu nebija jāsauc.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa šodien krimināllietā par naudas piesavināšanos KNAB apsūdzētajiem piesprieda reālus cietumsodus.

Bijušajam KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas galvenajam speciālistam Imšam par kriminālprocesos izņemtās naudas piesavināšanos lielos apmēros un tiesas sprieduma nepildīšanu Rīgas apgabaltiesa šodien piesprieda septiņu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudassodu desmit minimālo mēnešalgu (1800 latu) apmērā.

Savukārt bijušo KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītāju Veipu tiesa sodīja ar piecu gadu brīvības atņemšanu un tikpat ilgu aizliegumu ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās. Viņa šādu sodu saņēma pēc Krimināllikuma panta par amatpersonas bezdarbību, kas izraisījusi smagas sekas. Pēc panta par naudas piesavināšanos tiesa Veipu attaisnoja.

KNAB prasīto materiālo kompensāciju apgabaltiesa no apsūdzētajiem nolēma nepiedzīt.

Gan Imšu, gan Veipu pēc sprieduma pasludināšanas apcietināja tiesas zālē.

Tiesas piespriestais sods bija bargāks, nekā to bija lūgusi prokurore Velta Zaļūksne.

Kā ziņots, saskaņā ar apsūdzību Imša laika posmā no 2004.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 15.aprīlim no kriminālprocesos izņemtās naudas kopumā piesavinājies 82 908 latus, 24 500 eiro (17 219 latus) un 7800 ASV dolārus (3720 latus).

Savukārt Veipa tika apsūdzēta par 14 270 latu, 19 487 ASV dolāru (9295 latu) un 13 995 eiro (9836 latu) piesavināšanos laika periodā no 2007.gada 20.novembra līdz 2008.gada 15.aprīlim.

Tiesas izmeklēšanas laikā, papildinot apsūdzību, prokuratūra norādīja, ka saskaņā ar tiesas spriedumu bijušā "Rudens aptieku" tīkla īpašnieka Vladimira Labazņikova lietā izņemto naudu - 45 000 latu - vajadzēja konfiscēt jeb ieskaitīt valsts kasē. Tas bijis Imšas pienākums, taču viņš to neesot izpildījis, savukārt Veipa neesot kontrolējusi sava padotā rīcību. Tādējādi Imša neesot pildījis tiesas spriedumu, savukārt Veipa - izdarījusi valsts amatpersonas bezdarbību, kas izpaudusies ar sprieduma izpildes nekontrolēšanu.

Imša savu vainu viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos pilnībā atzina un nožēloja, savukārt Veipa norādīja, ka nav izdarījusi ne naudas piesavināšanos, ne arī pieļāvusi valsts amatpersonas bezdarbību.

Kā ziņots, pērn pavasarī klajā nāca informācija, ka no KNAB pazuduši aptuveni 135 500 lati. Šī summa pazudusi 11 lietās, no kurām lielākā daļa jau izskatīta.

Saņemot kritiku par nepietiekamu savu padoto kontroli, lielā mērā saistībā ar šo lietu amatu zaudēja toreizējais KNAB vadītājs Loskutovs. Jauns biroja vadītājs joprojām nav atrasts.

 

 

Dzelzs lēdijas likstās...

 

Vīķe-Freiberga lekcijas LU tomēr šogad nelasīs

LETA   02/01/09 Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga Latvijas Universitātē (LU) lekcijas tomēr šogad nelasīs, pastāstīja LU sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Vilcāne.

Vaira Vīķe-Freiberga pagājušā gada augustā tika ievēlēta par LU profesori un saskaņā ar medijos izskanējušu informāciju gatavojās parakstīt darba līgumu ar Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultāti par lekciju lasīšanu savās pētniecības jomās.

Bija iecerēts, ka eksprezidente lasīs lekcijas visu līmeņu studentiem - topošajiem bakalauriem, maģistrantiem un doktorantiem, kas būs kā brīvās izvēles kursi, kurus varēs izvēlēties arī citu LU fakultāšu un, iespējams, arī citu augstskolu studenti.

To, kādēļ eksprezidente lekcijas tomēr nelasīs, aģentūrai LETA neizdevās noskaidrot. Kā informēja LU, Vīķe-Freiberga atrodas bezalgas atvaļinājumā līdz šī gada 31.decembrim.

 

Vīķe- Freiberga Saeimas pašatlaišanās ieceri salīdzina ar 'žurku bēgšanu no slīkstoša kuģa'

DELFI   02/03/09 Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga kritizē izskatīšanai Saeimas komisijās nodotos Satversmes grozījumus, kas ļauj Saeimai atlaist pašai sevi, salīdzinot to ar "žurku bēgšanu no grimstoša kuģa".

Vīķe - Freiberga otrdien intervijā LNT pauda viedokli, ka ne pašreizējiem politiķiem "spriest, vai mukt no kuģa, bet gan Satversmei un tautai".

Tai pašā laikā eksprezidente atzina, ka pašreiz "kuģī ir nopietnas sūces".

Komentējot ieceri nomainīt pašreizējo premjeru, viņa pauda cerību, ka šīs ieceres paudēji savā prātā apzinās, ka "zārks nevar stāvēt tukšs"un jāpiedāvā kādu, kas stāsies vietā, jo valsts nevar būt bez valdības un Ministru prezidenta.

 

Vīķe-Freiberga: daudzi cilvēki Latvijā mani uztver kā Laimes lāci

LETA   02/06/09 Ir daudzi cilvēki Latvijā, kuri gribētu mani uztvert kā Laimes lāci, piektdienAmerikas Tirdzniecības palātas Latvijā biznesa pusdienās, atbildot uz jautājumu par iespējamo atgriešanos politikā, sacīja bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

"Vakar es vēroju lugu par Laimes lāci un maģiskajiem risinājumiem. Es domāju pie sevis, ka daudzi cilvēki Latvijā gribētu mani uztvert kā Laimes lāci. Es būšot Laimes lācis, kas nāks un savedīs visu kārtībā," sacīja eksprezidente.

Viņa norādīja, ka pašreizējais ASV prezidents Baraks Obama savā ziņā amatā stājies arī kā Laimes lācis, proti, cilvēki ar viņu saista lielas cerības, taču aiz Obamas muguras bijis liels politisks mehānisms. "Man nav aiz muguras šāda mehānisma," atzina Vīķe-Freiberga.

Vienlaikus, pēc eksprezidentes teiktā, tieši šajā laikā, kad mūsu valstī valda zems uzticības līmenis politiķiem, jauniem cilvēkiem, kuri vēlas pārmaiņas, vajadzētu iesaistīties politikā.

Bijusī prezidente, atbildot uz jautājumu par grūtībām jauniem cilvēkiem iesaistīties politikā finansiālu apsvērumu dēļ, strikti uzsvēra: arguments neiesaistīties politikā eksistējošās sistēmas dēļ neiztur kritiku. Viņa norādīja, ka nedrīkstot teikt: "Uz redzēšanos, skarbā pasaule!", bet esot jāiet uz priekšu ar drosmi, ticību un arī finansiāliem resursiem.

Vīķe-Freiberga savā uzrunā kopumā raksturoja pasaules un arī Latvijas ekonomisko situāciju. Pēc viņas domām, Latvija var izkļūt un izkļūs no krīzes. Cilvēkiem vienīgi esot jābeidz skriet kā "vistām bez galvas", bet jāsāk strādāt, lai atrisinātu krīzes problēmas.

 

 

Zinātnes un izglītības likstās...

 

Bažījas par jauno zinātnieku aizbraukšanu uz ārzemēm

LETA   04/24/09 Samazinoties valsts piešķirtajam finansējumam augstākajai izglītībai un zinātnei, Latvijas zinātnieki ir nobažījušies par iespējamu jauno zinātnieku aizplūšanu uz ārzemēm.

Pēc zinātnieku domām, Latvijā ir noņemti divi galvenie finanšu resursi, kas veicinājuši pētniecības attīstīšanos pēdējo gadu laikā, - pilnībā likvidēts finansējums pētnieciskajai darbībai augstskolās, bet Latvijas Zinātnes padomes finansējums šogad atvēlēts tikai nacionālajām programmām un interdisciplināriem starpnozaru pētījumiem, bet individuālie granti tiek atstāti bez finansējuma, līdz ar to noņemot iztikas avotu arī daudziem jaunajiem zinātniekiem.

"Šobrīd, zinātniekiem dodoties uz ārzemēm, izšķirošais nav tikai darba samaksa, bet iespēja realizēt iegūtās zināšanas, meistarību un sevī uzkrāto potenciālu," sacīja Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, "ar patriotismu šoreiz var arī nepietikt."

Pēc viņa domām, nav tādu veselā saprāta diktētu argumentu, kas liktu jaunajiem zinātniekiem un potenciālajiem mācībspēkiem palikt Latvijā cerībā uz labākiem apstākļiem. "Protams, nebūs tā, ka visi aizbrauks, jo visi nekad neaizbrauc, tomēr trūkst iemeslu, kas mazinātu cilvēku vēlmi aizbraukt," uzskata Vētra.

Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Juris Ekmanis domā, ka, palielinoties mācību maksai augstskolā, daudzi topošie zinātnieki - maģistri un doktorantūras studenti - izvēlēsies braukt mācīties uz ārzemēm, jo tur mācību maksa ir mazāka, turklāt nereti iespējams mācīties par valsts budžeta līdzekļiem. Turklāt, samazinoties augstskolām piešķirtajam finansējumam, samazināsies arī pasniedzēju skaits vai algas un līdz ar to - arī mācību kvalitāte.

Pēc Ekmaņa domām, Latvijā pārāk lēni tiek īstenoti pasākumi, lai veicinātu jaunu cilvēku iesaistīšanos zinātnes darbā. Viens no šādiem pasākumiem ir jauno zinātnieku grupu veidošana, kas pamatā domāts pētniekiem, kas no ārzemēm atgriežas Latvijā. Kā stāstīja Ekmanis, šis projekts varētu, ātrākais, sākt strādāt tikai nākamgad, bet pa to laiku daudzi zinātnieki varētu būt jau aizbraukuši.

Otrs no šādiem projektiem ir Eiropas Sociālā fonda finansētās stipendijas doktorantiem, kas arī, ātrākais, varētu tikt izmaksātas tikai rudenī. "Jautājums, vai jaunais cilvēks būs gatavs ar mieru gaidīt gadu vai pusgadu, īsti nezinot par iznākumu, ja daudzviet notiek tik aktīva aģitācija par labu aizbraukšanai uz ārzemēm," teica LZA prezidents.

Arī Vētra uzskata, ka šie projekti pēc būtības ir labi, taču kopumā neatrisina zinātnes stāvokli Latvijā, jo tie ir uz roku pirkstiem saskaitāmi projekti pa visu Latviju.

 

Nākamnedēļ Latvijas skolās stundas vadīs sabiedrībā pazīstami cilvēki

LETA   02/05/09 No 9.februāra līdz 13.februārim Latvijā norisināsies "Iespējamās misijas nedēļa", kuras laikā uz Latvijas skolām dosies un stundas vadīs 42 sabiedrībā pazīstami cilvēki, šodien preses konferencē informēja programmas "Iespējamā misija" direktore Zane Oliņa.

Viņu vidū būs gan Valsts prezidents Valdis Zatlers, gan finanšu eksperte Ingrīda Blūma, sociālantropologs Roberts Ķīlis, spēkavīrs Raimonds Bergmanis, dziedātāja Linda Leen, diriģents Ints Teterovskis, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics, paraolimpietis Aigars Apinis, aktieris Andris Keišs, reklāmas aģentūras "MOOZ" radošais direktors Ēriks Stendzenieks un citi.

Viesojoties skolās, attiecīgo jomu pārstāvji vadīs mācību stundu tajā priekšmetā, kuru skolā pasniedz "Iespējamās misijas" programmā iesaistītie jaunieši, daloties ar savu dzīves pieredzi un iedvesmojot skolēnus kļūt par nākotnes līderiem.

Šīs nedēļas mērķis būs rosināt sabiedrību aktīvāk iesaistīties izglītības jautājumu risināšanā, diskutējot par to, kādu skolu sabiedrība vēlas redzēt Latvijā, un, sadarbojoties ar izglītības darbiniekiem, meklēt risinājumus.

Pirmdien, 9.februārī, par Latvijas nākotnes vīziju Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā stāstīs sociālantropologs Roberts Ķīlis, kamēr finanšu eksperte Ingrīda Blūma Kārļa Videnieka Rīgas 77.vidusskolā stāstīs par to, kas ir banka. Uz Rīgas Teikas vidusskolu šai dienā dosies fotoziņu aģentūras "f64" vadītājs Gatis Rozenfelds, uz Sventes vidusskolu - basketboliste Ieva Tāre, uz Teteles pamatskolu - spēkavīrs Raimonds Bergmanis, bet uz Rīgas 89.vidusskolu - Darba devēju konfederācijas vadītājs Vitālijs Gavrilovs.

10.februārī Kalnciema pilsētas vidusskolā viesosies "GlaxoSmithKline Latvija" vadītājs Dins Šmits, bet Limbažu 1.vidusskolu apmeklēs SIA "Primekss" vadītājs Jānis Ošlejs. Multiplikatori Ansis Bērziņš un Roze Stiebra apmeklēs Siguldas 3.pamatskolu, bet SIA "Fontes Vadības konsultācijas" vecākā konsultante Olga Dzene - Rīgas Ostvalda vidusskolu.

Mūziķe Linda Leen šai dienā par mūzikas tapšanu stāstīs Rīgas 6.vidusskolas skolēniem, bet AS "ELKO Grupa" vadītājs Egons Mednis par informācijas tehnoloģijām runās ar Āgenskalna ģimnāzijas audzēkņiem. Rakstniece Laima Muktupāvela viesosies Ķeguma komercnovirziena vidusskolā, bet par interneta medijiem Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolēniem stāstīs ziņu aģentūras LETA vadītājs Mārtiņš Barkāns.

Trešdien, 11.februārī, Rīgas Mežciema vidusskolā viesosies Valsts prezidents Valdis Zatlers, lai runātu par tēmu "Šodienas ziņas ir rītdienas vēsture" un Latvijas Universitātes zinātņu prorektors, lai stāstītu par bioloģiju, bet diriģents Ints Teterovskis par koriem runās ar Rīgas Mūzikas internātvidusskolas skolēniem.

Izdevniecības "Dienas mediji" galvenā redaktore Nellija Ločmele Rīgas Lietuviešu vidusskolā stāstīs par pilsonisko sabiedrību, "Hill and Knowlton Latvia" vadītājs viesosies Līvānu 1.vidusskolā, bet "TV3" ģenerāldirektore apmeklēs Smiltenes ģimnāziju, SIA "Cube Media" projektu direktors Mārtiņš Dambis - Cēsu 2.pamatskolu, savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics par Latvijas ekonomikas lejupslīdes iemesliem un tās tālākās attīstības iespējām runās ar Rīgas 28.vidusskolas audzēkņiem.

12.februārī AS "Swedbank" valdes loceklis Toms Siliņš par ekonomiku stāstīs Rīgas 49.vidusskolā, bet publicists Gints Grūbe apmeklēs Babītes vidusskolu. SIA "FMS" vadītājs Jānis Bergs viesosies Talsu 2.vidusskolā, AS "Lattelecom" mārketinga direktore Inese Kalveite - Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā, AS "SAF Tehnika" vadītājs - Lizuma vidusskolā, SIA "AIMS International Latvia" konsultante Betija Putniņa - Ozolnieku vidusskolā, AS "Lattelecom" vadītājs Juris Gulbis - Olaines 1.vidusskolā.

"Iespējamās misijas" nedēļas pēdējā dienā, 13.februārī, Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš apmeklēs Rīgas 93.vidusskolu, "Ideju Partneru fonda" valdes priekšsēdētājs Atis Zakatistovs, SIA "Heidekbergs" līdzīpašnieks, jurists Arnis Nīcgalis un SIA "Domino" radošais direktors Zigurds Zaķis - Jēkabpils Valsts ģimnāziju.

Valdemārpils vidusskolu apmeklēs reklāmas aģentūras "MOOZ" radošais direktors Ēriks Stendzenieks, bet ar Saldus 2.vidusskolas audzēkņiem tiksies "IBS Prudentia" partneris Ģirts Rungainis. Advokātu biroja "Liepa, Skopiņa/BORENIUS" partneris Lauris Liepa apmeklēs Valmieras 5.vidusskolu, grupas "Astro’n’out" soliste Māra Upmane-Holšteina viesosies Rīgas 100.vidusskolā, Advokātu biroja "Kļaviņš un Slaidiņš LAWIN" partneris Filips Kļaviņš - Rīgas Jāņa Poruka vidusskolā, Pekinas Paraolimpisko spēļu čempions Aigars Apinis - Rīgas 74.vidusskolā, bet Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs - Jelgavas Valsts ģimnāzijā.

Programmas "Iespējamā misija" mērķis ir sagatavot pēdējo kursu studentus un augstskolu absolventus īslaicīgam darbam skolā, nodrošinot viņus ar nepieciešamajām iemaņām pedagoģijā un līderībā.

 

Skolotāju kongresa valde aicina IZM ierēdņus doties strādāt uz bērnudārziem vai augstskolām

LETA  02/06/09 Latvijas Skolotāju kongresa valde izplatījusi paziņojumu, kurā aicina Saeimas deputātus nolikt mandātus, bet Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdņus pamest darbu ministrijā un doties strādāt uz bērnudārziem vai augstskolām.

"Tādējādi viņi palīdzētu valdībai samazināt ierēdņu, nevis ministriju skaitu un IZM nevajadzētu naudas ekonomēšanas nolūkā pievienot vēl arī Kultūras ministriju, radot jau pastāvošo haosu vēl lielāku," teikts paziņojumā.

Valdes locekļi uzskata, ka IZM nekompetence un atrautība no reālās dzīves ir nostādījusi pašvaldības grēkāža lomā mazo laiku skolu likvidācijā, tādejādi noliedzot tautas garīgo izaugsmi. "Uzņēmumu centralizācija laukos ir cietusi ekonomisku krahu, taču skolu centralizācija novedīs pie analfabētisma, jo skolas ir arī izdzīvošanas priekšnosacījums laukos," norādīts paziņojumā.

Skolotāju kongresa valdes priekšsēdētājs Edgars Kramiņš uzskata, ka vismazāko skolu ir iespējams pārvērst par lielākas skolas filiāli, vienlaikus samazinot administratīvās izmaksas un optimizējot esošos pedagogu resursus darbam apvienotās klasēs, tāpat arī pieļaujot iespēju šo skolu telpās izvietot bērnudārzus.

Paziņojumā arī norādīts, ka Latvijas Skolotāju kongresa valde cer uz lauksaimnieku atbalstu skolotājiem, lai nepieļautu mazo skolu likvidāciju un aizsargātu savu bērnu tiesības iegūt izglītību pēc iespējas tuvāk mājām, paužot pārliecību, ka zemnieku traktori būs vajadzīgi arī pie IZM, lai nepieļautu skolu likvidāciju.

Vienlaikus valde secinājusi, ka iepriekš rosinātā pulcēšanās ap "barikāžu ugunskuriem" tautai vēl ir priekšā, jo apšauba, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers izmantos savas tiesības atlaist tautas uzticību zaudējušo un rīcības nespējīgo Saeimu.

Jau ziņots, ka kongresa valde iepriekš aicināja tautu gadījumā, ja Valsts prezidents Valdis Zatlers neņems vērā tautas viedokli, miermīlīgā akcijā ielenkt Saeimu, un, līdzīgi kā barikāžu laikā, nepamest savu vietu, līdz Saeimas deputāti nebūs nolikuši savas pilnvaras.

Savukārt pats kongress paredzēts 29.aprīlī, kurā piedalīties aicināti delegāti no visām izglītības vai izglītības atbalsta iestādēm.

 

 

Latvijas radio likstās...

 

 

Latvijas Radio īsteno draudus par translāciju pārtraukšanu

LETA  02/02/09 Latvijas Radio (LR) šorīt īstenojis pagājušajā nedēļā izteiktos draudus par programmu translāciju pārtraukšanu nepietiekamā finansējuma dēļ.

Pēc ziņām plkst.7 atskanēja paziņojums "šobrīd finansējuma trūkuma dēļ neraida LR 1, 2, 3, 4 programma, kā arī Radio "Naba". Atvainojamies par sagādātajām neērtībām", pēc kura solītā klusuma vietā LR ēterā nemitīgi tiek atkārtotas dziesmas "Pūt, vējiņi" pirmās taktis.

Ar ziņām plkst.8 LR programmu translāciju ir atsākusi.

Līdz šim pēc ziņām plkst.7 LR1 ar amatpersonām runāja par sabiedrībā aktuāliem tematiem.

Šorīt skatītājiem nebija redzams arī Latvijas Televīzijas 1.kanāla rīta raidījums "Labrīt, Latvija!", tomēr šis fakts nav saistāms ar protesta akcijām, bet gan tehniskās profilakses veikšanu, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Televīzijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Mārtiņš Pučka, piebilstot, ka profilakses veikšana bijusi iepriekš plānota, un televīzija programmu translāciju sāks plkst.14.

Trūkstošā finansējuma dēļ LR programmās no februāra pārtrauks skanēt vairāki raidījumi, aģentūru LETA iepriekš informēja LR preses sekretāre Ilze Vasermane.

Pašlaik zināms, ka no februāra LR1 Haralda Burkovska vadītā raidījuma "Kā labāk dzīvot" laikā skanēs mūzika, raidījums "Kultūras Rondo" neskanēs vairs no marta, raidījumiem "Šī diena vēsturē" un "Dzīves ritmi mūzikā" palielināsies atkārtojumu skaits, bet raidījumu "Piespēle" februārī vēl vadīs Inita Kresa, savukārt no marta raidījumam finansējuma vairs nav.

LR2 tikai mūzika, bez raidījumiem, skanēs darba dienās pēc plkst.15, sestdienās pēc plkst.17 vai 18, bet svētdienās pēc plkst.16.

Izmaiņas skars arī LR3 "Klasika". Šajā programmā vairs neskanēs raidījumi "Par operu un Operā", "Aplis", "Austras koks" un "Latviešu mūziķi pasaulē", bet atkārtojumos skanēs raidījumi "Džeza pusstunda", "ABC", "Otto stāstiņi" un "Dienas komponists".

LR4 nepietiekamā finansējuma dēļ jau janvārī tika likvidēti raidījumi "Es Jums rakstu…", "Romāns ar teātri", "Par sevi" un "Vēlreiz par mīlestību". Hronometrāža tika samazināta par 50% - līdz 15 minūtēm iepriekšējo 30 minūšu vietā raidījumiem "Jūsu tiesības", "Sezona", "Vietējais jautājums", "Zvaigžņu putekļi" un "Dialogs".

No februāra tiks likvidēti raidījumi "Pastaigas pa Rīgu" un ziņu apskats "Šodien trīspadsmitos".

Vasermane informēja, ka joprojām ir iespējamas izmaiņas programmās. Ja netiks atrisināts trūkstošā finansējuma jautājums, no marta iespējamas vēl lielākas izmaiņas programmā.

Šodien LR1 raidījumā "Krustpunktā" LR ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Dzintris Kolāts pieļāva iespēju, ka jau nākamnedēļ LR programmās uz kādu laiku varētu būt klusums līdzšinējo raidījumu vietā.

Jau ziņots, ka LR parāds ir teju 800 000 latu un Kolāts šonedēļ valdības sēdē plānoja lūgt 1,05 miljonu latu dotāciju šim gadam.

 

Latvijas Radio ēterā “klusuma” vairs nebūšot

Diena  02/02/09 Nacionālā Radio un televīzija padome (NRTP) pirmdien pēc tikšanās ar Latvijas Radio ģenerāldirektora p.i. Dzintri Kolātu saņēmusi solījumu, ka radio ēterā vairs netiks pārtraukti raidījumi un tajā vairs neiestāsies klusums, lai tādējādi protestētu pret naudas trūkumu.

“Norunājām, ka tas nebija īstais variants, kā arī ar savu klausītāju runāt par naudas problēmām, jo citādi rodas iespaids, ka radio cilvēki paši ir balti un pūkaini un vainīgi ir kādi ļauni spēki,” Dienai sacīja NRTP priekšsēdētājs Ābrams Kleckins.

Viņš informēja, ka šonedēļ tiks noslēgts līgums ar auditorkompāniju, kas pārbaudīs radio finanšu rādītājus. Paredzams, ka audits ilgs trīs nedēļas un tiks pabeigts februāra beigās. Izdevumus parasti sedzot pati iestāde, kurā to veic, bet tā kā radio naudas nav, NRTP to segs no sava budžeta. Ta ir liela nauda, sacīja Ā.Kleckins. Cik tas izmaksās un kura kompānija veiks būs zināms šajā nedēļā.

Diena jau rakstīja, ka NRTP pirmdien uzklausīja LR ģenerāldirektora vietas izpildītāju Dz.Kolātu par šodien īstenoto akciju radio ēterā, kad vienā no klausītākajām stundām – laikā no 7:05 – 8:00 radio ēterā skanēja “klusums”.

Pirmdienas rītā LR 1.kanālā programmas Labrīt laikā netika pārraidīta intervija, kas tradicionāli skan 7 un 15 minūtēs. Uzreiz pēc ziņām radio ēterā skanēja vien tautas dziesmas Pūt vējiņi motīvs. "Šobrīd finansējuma trūkuma dēļ neraida Latvijas radio 1.,2.,3.,4. programma, kā arī Radio Naba. Atvainojamies radio klausītājiem par sagātātajām neērtībām," vēstīja diktora balss. Tas nozīmē, ka "klusums" skanēja visās LR programmās. "Klusuma" radio ēterā turpinājās nepilnu stundu - tas sākās pēc ziņām septiņos un noslēdzās astoņos.

“Mēs neesam pārliecināti, ka par to, ka pārtērēti līdzekļi ir jāatbild klausītājiem,” Dienai iepriekš norādīja NRTP priekšsēdētājs Ā.Kleckins.

NRTP sagaida, ka radio ģenerāldirektora p.i. spēs pamatot, kāpēc šajā situācijā ir jācieš klausītājam. Ja Dz.Kolāts to nespēšot izdarīt, šādu akciju, pēc NRTP uzskata, īstenot nedrīkst.

Ā.Kleckins informē, ka NRTP rīcībā ir vairāki instrumenti, kā reaģēt uz šo situāciju. Padome var norādīt, ka tas nav pieļaujams, var aizrādīt konkrēti Dz.Kolātam, kā arī pastāv iespēja rosināt maksātnespēju, taču šobrīd tas neesot aktuāli, norāda Ā.Kleckins. Tas būtu tikai galēji, viņš uzsver. Nevar būt tā, ka jācieš klausītājiem, lai vienkārši demonstrētu, cik mums ir slikti, uzskata NRTP priekšsēdis.

Latvijas Radio ģenerāldirektora v.i. Dzintris Kolāts Dienai teic, ka konkrēto laiku akcijai izvēlējies pamatā viņš pats un par to arī uzņemas pilnu atbildību. Viņš skaidro, ka galvenais mērķis ir pievērst uzmanību radio finansējuma problēmām.

Dz. Kolāts norāda, ka kopš februāra LR ir "nenormāla situācija" - ik dienu trūkst līdzekļu vairāku stundu apmaksai. "Pārējā laikā cilvēki strādā par brīvu, bet šo laiku klusumam izvēlējāmies, lai pievērstu uzmanību," teic Dz. Kolāts. Uz jautājumu, vai šī akcija bija jārīko laikā, kad 1. kanāla ēterā ir ziņu raidījums un rīta intervija, Dz. Kolāts atkārtoti uzsver, ka šobrīd galvenais bijis pievērst uzmanību. Viņš sola, ka nākotnē šādi klusuma brīži neturpināsies un lielā mērā notikumu tālāko attīstību noteiks sarunas ar valdību un Finanšu ministriju tuvākajās dienās. "Darīsim visu, lai pēc iespējas mazāk ciestu klausītāji, taču šobrīd finansējuma vienkārši nav," teic Dz. Kolāts.

Diena jau rakstīja, ka LR nonācis ļoti smagās finansiālās grūtībās, parādu summai sasniedzot 745 tūkstošus latu. Radio lūdzis valstij 1,05 miljonus, šī summa nepieciešama bez parādu segšanai vajadzīgās summas. Valdība līdz šim solījusi naudu aizdot, bet papildus finansējumu nav solījusi.

Dz. Kolāts ir LR pagaidu vadītājs.

 

 

Demografijas likstās...

 

Pērn uz Latviju repatriējušies 127 cilvēki

DELFI   01/29/09 Pagājušajā gadā uz dzīvi Latvijā pārcēlušies 92 cilvēki no austrumiem un 35 no Rietumvalstīm, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati.

Šo tendenci eksperti skaidro ar to, ka savulaik cilvēki no Latvijas visbiežāk pārcēlās uz Krieviju un citām PSRS republikām, tādēļ prognozējams, ka arī turpmāk repatriantu skaits no austrumu valstīm saglabāsies augstāks.

Visvairāk repatriantu pagājušajā gadā bijis no Krievijas - 54, no Ukrainas - 19 un no ASV - 11. Visvairāk repatriantu Latvijā ieradušies pavasara un vasaras mēnešos.

Materiālā palīdzība pērn sniegta 482 repatriantiem, kopumā izmaksājot 56 300 latu. Šī palīdzība sevī ietver ceļa izdevumu segšanu, pabalstu bezdarba gadījumā, kā arī latviešu valodas apguves izmaksu segšanu.

2004. gadā no rietumiem uz Latviju repatriējās 101 persona, bet no Austrumiem - 90. 2006.gadā uz Latviju pārcēlās 174 personas, bet 2007.gadā 171 persona. Kopš 1995.gada, kad tika uzsākta repatriācijas procedūra, uz dzīvi Latvijā pārcēlušās 5653 personas.

Saskaņā ar Repatriācijas likumu par repatriantu tiek uzskatīta persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

 

Latvijas pilsonību naturalizējoties 14 gadu laikā ieguvušas 130 964 personas

LETA  02/06/09 Kopš 1995.gada februāra, kad Latvijā sākās dokumentu pieņemšana uzņemšanai pilsonībā naturalizācijas kārtībā, līdz šā gada 1.februārim ir naturalizējušās 130 964 personas, liecina Naturalizācijas pārvaldes (NP) apkopotā informācija.

Kā aģentūru LETA informēja NP preses sekretāre Līga Lukšo, sākot darbu 1995.gadā, pārvaldei bija 16 reģionālās nodaļas un 16 filiāles. Patlaban darbs ar pilsonības pretendentiem notiek septiņās reģionālajās nodaļās un piecās filiālēs.

Kopš procesa sākuma līdz šā gada 1.februārim NP reģionālās nodaļas ir saņēmušas 127 851 naturalizācijas iesniegumu par 140 730 personām. Ar Ministru kabineta rīkojumu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemtas 130 964 personas, to skaitā 13 740 nepilngadīgie bērni, kas naturalizējušies kopā ar vecākiem.

Kopš 1999.gada 1.janvāra pārvaldes pārziņā ir arī pilsoņa statusa reģistrēšana, pēc 1991.gada 21.augusta dzimušo bērnu atzīšana par Latvijas pilsoņiem, pilsonības zaudēšanas jautājumi un sabiedrības integrācijas procesu koordinēšana savas kompetences robežās.

Kopš NP veic šīs funkcijas, par Latvijas pilsoņiem atzīti 7728 pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimuši nepilsoņu un bezvalstnieku bērni. Latvijas pilsoņa statuss šo gadu laikā reģistrēts 8659 personām, pilsonības zaudēšanas sektorā iekārtotas 2577 lietas par atteikšanos no Latvijas pilsonības un 2126 pārbaudes lietas par Latvijas pilsonības atņemšanu.

Neraugoties uz smago sociālekonomisko situāciju valstī, janvārī vērojams iedzīvotāju intereses pieaugums par Latvijas pilsonību, par ko liecina naturalizācijas iesniegumu skaita pieaugums, kā arī biežie zvani uz pārvaldes bezmaksas tālruni, norādīja Lukšo.

LETA jau ziņoja, ka cilvēku interese par Latvijas pilsonību nav zudusi. To NP secinājusi arī pēc tam, kad pretendenti uz šomēnes Jelgavā plānotajām mācībām "Topošā pilsoņa skola" pieteikušies vienas dienas laikā.

 

 

 

Citādā ziņā...

 

 

"Nasing spešl" – gada nagla

Kristaps Kārkliņš, NRA  01/26/09 Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa par 2008. gada vārdu atzinusi Lielās talkas laikā atjaunoto vārdu „talkot”. Tas esot viegli saprotams jau sen zināms vārds ar tautai izsenis raksturīgu domu par kopējo labumu.

Gada vārdam bija izvirzīti arī citi: „datorlauzis” – cracker vai hacker, „edrese” – e-pasta adrese, „vecļaudis” – vecākās paaudzes cilvēki un „vaimanoloģija” – mums raksturīga īpašība.

Par 2008. gada nevārdu atzīts šis te..., šo te.... Šie divi vārdi visos locījumos skan ļoti bieži un arvien plašāk. Katrs vārds par sevi ir labs un derīgs, bet abi kopā ir neveikla liekvārdība. Pretendenti gada nevārdam bija arī „trauku operators” – trauku mazgātājs, „remarka” – piezīme, piebilde, „kraudsorsings” – pūļpakalpojums un citi.

Aizvadītā gada spārnotā teiciena autors ir reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna teiciens „pārāk liela cilvēcība sabiedrībai nav saprotama”. Teiciens raksturīgi iezīmē to, kā , iespējams, daži politiķi domā par tautu. Tagadējās valdības locekļu spilgtie izteicieni pagājušajā gadā pārspēja viens otru. Tā nominācijā uz gada spārnoto teicienu pretendēja premjera Ivara Godmaņa teiktais „Pingvīni pārziemo saspiedušies ar mugurām kopā” kā arī „bezdarbnieku pārmācīšana”.

Spārnoto teicienu vidū bija arī finanšu ministra Ata Slaktera teiktais „Es vienkārši klusi darīju savu melno darbu” un „ Kā ir taupīgi... mani izkrita no galvas”, kā arī „Mana atbilde būs... bet es jums to neteikšu. Tieši A. Slaktera nu jau folklorizējušais teiciens „Nasing spešl” ieguvis 2008. gada naglas vārda titulu. Valodnieki norāda – lai gan teiciens nav latviešu valodā, tas jau ir folklorizējies tā zīmīgā vēriena dēļ. Svešvalodu teicieni reizēm kļūst par starptautiskiem jēdzieniem – laiks rādīs, vai šim teicienam būs vēl kāda aktualitāte nākotnē.