Valdības priekšgalā...

 

Intervija ar Jāni Straumi: "Partijām jāpārvar vājuma brīdis"

Māris Krautmanis, NRA  02/12/09 Situācija finansēs, tautsaimniecībā, politikā ir dramatiska. Par to, ko vajadzētu darīt, šī Neatkarīgās intervija ar pieredzējušo politiķi, partijas TB/LNNK valdes locekli Jāni Straumi.

– Valdošo politiķu aprindās vērojamas dīvainas kustības – Ivars Godmanis pagaidām vēl valda, taču politiķi jau kombinē variantus ar citu valdības sastāvu vai citu premjeru; tie, kas vēl vakar būtu stīvējušies pretī Saeimas atlaišanai, tagad labprāt ir par ārkārtas vēlēšanām un tādā garā. Kā vērtējat pašreizējo psiholoģisko klimatu koalīcijā?

– Man ir ļoti liela pieredze gan parlamentā, gan dažādos amatos, taču jāatzīst, ka šādas situācijas vēl nav bijis. Ir bijis visādi – piemēram, 6. Saeimas laikā izveidojās, šaha valodā izsakoties, pata situācija, kad parlamentā bija divi bloki un abiem bija vienāds atbalstītāju skaits. Visi zinām, kā šī situācija vēlāk atrisinājās – ar Andra Šķēles nākšanu un jaunas partijas tapšanu.

Taču tagad ir vēl sarežģītāk. Nestabilitāti veicina globālā ekonomiskā krīze, kas ir radījusi smagas problēmas arī Latvijā. Otrs nestabilitātes apstāklis ir gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, līdz kurām jau vairs ir mazāk nekā pusgads. Šajā situācijā politiķi ir stresā un apjukumā, ar ko var izskaidrot viņu rīcību, kas īpaši izpaužas publiskajā telpā – dažādos paziņojumos, kas no rīta ir vienā virzienā, bet pusdienlaikā jau diametrāli pretēji iepriekš paustajam. Koalīcijas padome norāda premjeram, ka viņam jāstrādā pie jaunas valdības veidošanas, uz ko premjers loģiski atbild, ka paši esat valdībā, tāpēc jāstrādā, nevis jāveido kas jauns.

Domāju, ka kādu laiku vēl valdīs nestabila stabilitāte, jo Godmanis ir spēcīga personība, kā arī tāpēc, ka pastāv bažas – ja sāksies jukas ar jauna premjera un jauna valdības sastāva meklēšanu, tad ekonomikā būs vēl sliktāk nekā ir. Domāju, ka neviens Godmani tuvākajā laikā negāzīs un nomainīt viņu varēs tikai tad, ja viņš pats piepeši izdomās atkāpties.

– Pašlaik katrai koalīcijas partijai jārēķinās ar partneru viedokli. Bet pieņemsim, ka TB/LNNK būtu vienai visa vara. Ko jūs darītu citādi nekā pašreizējā valdība? Vai jūsu partijai ir plāns?

– Pašreizējā situācijā nevar izcelties ar kādiem unikāliem plāniem. Mēs arī nefantazējam, kas būtu, ja būtu, bet cenšamies izmantot tos instrumentus, kuri ir mūsu rokās. Ir mūsu priekšlikumi, kas valdībā tiek ņemti vērā, un ir tādi, kurus diemžēl nedzird. Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ir izteicis būtiskus priekšlikumus, bet pagaidām viņš nav sadzirdēts. Šie priekšlikumi skar kredītdevēju un kredītņēmēju attiecības. Situācijā, kad cilvēki paliek bez darba, viņus izliek no dzīvokļiem un viņi paliek parādnieki līdz kapa malai, jāpieņem attiecīgi grozījumi likumos, lai banka nevarētu no cilvēka paņemt vairāk nekā ķīlu.

Vēl viena lieta, ko vajadzētu darīt citādi – nepieciešams vairāk, skaidrāk pastāstīt sabiedrībai, kā tiks izmantoti Starptautiskā valūtas fonda un citu institūciju aizdevumi.

Jautājumos, kurus aktualizējis prezidents Valdis Zatlers, es neredzu neko tādu, kas varētu palīdzēt uzlabot ekonomisko situāciju. Jau kuro reizi tiek kāpts uz grābekļa, pakārtojot konkrētiem sarežģītiem apstākļiem manipulācijas ar iespējamajām izmaiņām Satversmē un vēlēšanu likumā. Ja Satversme jāgroza, tad tas, kā tas notiek pašlaik, manuprāt, ir pilnīgi ačgārni. Ja jau sabiedrība tik ļoti neuzticas politiķiem, tad sabiedrība ir jāiesaista Satversmes un vēlēšanu likumu grozīšanas darbā. Manuprāt, pašreizējā situācijā ir nepieciešama konstitūcijas apspriešana. Ir jādod iespēja ikvienam, kas orientējas tēmā un kam ir idejas, iesniegt savus priekšlikumus institūcijai, kas šos priekšlikumus apkopo, ar tiem strādā. Tā varētu būt arī pašreizējā prezidenta izveidotā konstitucionālo tiesību ekspertu komisija. Šis jautājums ir jāpagriež ar seju pret tautu, lai gan sabiedriskās organizācijas, gan katrs pilsonis nāk ar priekšlikumiem. Pēc tam šie priekšlikumi jāapstrādā, jāapkopo un tiem jānonāk līdz parlamentam. Pretējā gadījumā process notiek haotiski, tas tiek pakārtots kādām lietussargu revolūcijām un vandaļu akcijām.

Pašlaik jau aizvien vairāk politiķu izsaka nožēlu, ka tika svītrots Satversmes 81. pants. Tas notika kaut kā ātri, maz apspriežoties, diskutējot, kādu ārpusparlamenta spēku spiediena rezultātā. Ar to es gribu teikt, ka šādu krīzes situāciju, kāda ir pašlaik, vajadzētu pārdzīvot ar vēsu prātu, domājot ne tikai par to, kas notiks tuvākajās vēlēšanās, savas partijas kontekstā, bet domājot par valsti kopumā.

Es domāju, ka situācija gan ekonomikā, gan politikā šogad pēc kādiem mēnešiem būs vēl dramatiskāka nekā pašlaik. Bet tāpēc nevajag zaudēt galvu. Zaudējot galvu, pieļautās kļūdas var maksāt ļoti dārgi.

– Pašlaik gaisos virmo ideja, ka nākamajam premjeram jābūt ar partijām nesaistītam. Partijas ir sliktas, briesmīgas. Taču nāks saulveži, profesionāļi… Slikto, riebīgo partiju demokrātiju nomainīs labais tautu vienojošais Vadonis, un tad tauta dzīvos pārlaimē… Vai nesāk atkārtoties vēsture, kad ekonomikas krīzes izmisuma gaisotnē daudzviet pasaulē parlamentāro iekārtu nomainīja autoritāra?

– Jā, bažas par šādu notikumu tālāko attīstību pastāv. Kad redzam, ka partijas ar lielu pieredzi runā, ka vajadzētu neitrālu kandidātu, profesionālus, ar partijām nesaistītus ministrus, tas liecina par politisku kolapsu un partiju impotenci. Manuprāt, šis vājuma brīdis partijām jāpārvar jeb, tēlaini salīdzinot, no impotences jāārstējas. Citādi nebūs labi. Labākajā gadījumā – nākamais premjers atkal tāpat kā savulaik Andris Šķēle atnāks no malas, un tas beigsies ar kādas jaunas partijas rašanos. Sliktākā gadījumā atnāks Vadonis, un visas partijas varēs iet mājās.

Bet jārīkojas būtu pavisam citādi – cilvēkiem, kas ir profesionāļi, būtu jāstājas partijās un ar savu profesionalitāti jāpierāda, ka viņi ir Ministru kabineta cienīgi. Tāpat uzņēmumu padomēs, kur politiķi tās lielās algas pelna, labāk būtu, ja sēdētu profesionāļi.

Tas ir vēlamais. Realitāte no vēlamā atšķiras, un partijām ar profesionāļiem bieži vien notiek diskusijas, kas beidzas bez rezultāta. Cilvēki saka: "Es labprāt stātos partijā, kļūtu par padomes locekli. Bet tad taču man visu atlikušo mūžu būs jātaisnojas par savu saistību ar politiku. Priekš kam man tas? Labāk es palikšu savā profesionālajā lauciņā."

– Saeimā otrajā lasījumā pieņemts prezidenta iniciētais vēlēšanu likuma grozījums, kas paredz, ka politiķi nevarēs kandidēt vairākos apgabalos, bet tikai vienā. Vai tas ko dos demokrātijas kvalitātes uzlabošanā?

– Neko nedos.

Tāpat neko nedotu arī vēlēšanu sistēmas daļēja vai pilnīga nomaiņa no pašreizējās proporcionālās uz vienmandāta apgabaliem vai uz jaukto sistēmu.

– Lietuvā ir jauktā sistēma, taču akmeņi tāpat lido parlamenta logos…

– Jā, lido. Taču, ja runājam par akmeņiem, tad tiem nav sakara ar to, kāda Latvijā vai Lietuvā ir vēlēšanu sistēma. Akmeņiem kājas aug citur…

– Vai no ārpuses?

– Baidos, ka jā. Mūsu valsts ģeopolitiskā atrašanās vieta nosaka, ka nebūs tā, kā mēs iedomājamies – ka bez problēmām varēsim regulēt satiksmi savā teritorijā. Daudzi procesi ir ietekmēti no ārzemēm. Lielā mērā dažādu ārēju spēku interese par Latviju ir radusies arī tāpēc, ka esam tagad ES dalībvalsts. Tas ir papildu faktors, kāpēc lieliem, nopietniem spēlētājiem ir interese par to, kāda šeit ir politiskā iekārta.

– Kad Saeima akceptēja valdības ekonomikas stabilizācijas plānu, tas notika bez niknām debatēm. Radās iespaids, ka Latvijā ir pats paklausīgākais parlaments pasaulē.

– Jā, tā daždien gadās. Ir gadījumi, kad ļoti svarīgus jautājumus izskata ātri, bet gadās arī, ka par niekiem, nebūtiskiem jautājumiem izvēršas ilgas debates. Nezinu, kā šo paradoksu skaidrot. Varbūt ar to, ka sarežģīti jautājumi prasa kompetenci, un šajā sasaukumā ir mazāk tādu deputātu, kas kāpj tribīnē un gari runā, pat ja neko no tēmas nesaprot.

– Ir pagājis diezgan ilgs laiks kopš TB/LNNK dibināšanas, un šajā laikā dažādās jomās ir noticis daudz pārmaiņu. Un vai šī partija ar nacionālu ideoloģiju pastāvēs arī turpmāk?

– Esmu bijis klāt pie partijas dibināšanas. Manuprāt, tieši tāpēc, ka mums ir bijusi nacionāla ideoloģija, esam dzīvi joprojām. Mums ir bijušas gan veiksmes, gan kļūdas, taču ideoloģija ir palīdzējusi pastāvēt. Daudzām citām partijām ir gājis sliktāk – Demokrātiskā partija Saimnieks sākumā bija vinnētāja, bet viena sasaukuma laikā pilnīgi zaudēja savas pozīcijas un pazuda no skatuves. Tas bija tāpēc, ka viņiem neizdevās radīt skaidru, vēlētājiem saprotamu ideoloģiju.

Nākotnē latvisko partiju spektrā paredzama diezgan nikna konkurence – uz varu var pretendēt kādas astoņas partijas, divas trīs nepārvarēs procentu barjeru. Mūsu organizācija, neskatoties uz to, ka pašlaik tai reitings ir zems, turpinās ietekmēt politikas procesus – jo mums ir gan cilvēkresursi, gan ideoloģiskais potenciāls. Pašu ļaunāko TB/LNNK jau ir pārdzīvojusi – proti, bija mēģinājums sašķelt partiju, nozagt, pievākt sev TB/LNNK zīmolu. Cīņa bija nežēlīga. Mēs izturējām. Šķeltnieki izveidoja Pilsonisko savienību. Ja šo visskarbāko triecienu izturējām, tad varam turpināt cīnīties tālāk.

Nākotnē ļoti būtisks kļūs jautājums, vai latviskās partijas spēs vienoties un veidot vairākumu, iztiekot bez spēkiem, kas balstās uz krievisku vēlētāju. Šis jautājums būs aktuāls jau pēc pašvaldību vēlēšanām.

– Kāpēc vajag tik ļoti dzīt Saskaņas centru projām no varas? Varbūt vajag otrādi – aicināt koalīcijā?

– Esmu redzējis, kā laika gaitā daudzi politiķi maina viedokli un tagad jau saka, ka Saskaņas centrs ir aicināms pulciņā. Tā savulaik Tautas partija bija kategoriski pret sadarbību ar šāda tipa spēkiem, bet tagad jau ir kļuvusi pavisam pielaidīga. Es pārstāvu partiju, kurai ir novilktas sarkanās līnijas – mums ir princips, ka Saskaņas centrs nav koalīcijas partneris.

Jā, bija savulaik īsu brīdi tāda situācija, kad Inese Vaidere sēdēja Rīgas domē netālu no Sergeja Dolgopolova. Jā, tā nebija oficiāla koalīcija, tomēr tajā pašā laikā tā bija koalīcija. Tā bija milzīga kļūda. Kad šādas kļūdas tiek pieļautas, pēc tam nav viegli atgūt vēlētāju uzticību.

– Daudzviet pasaulē globālās krīzes ietekmē aktuāla tēma ir savas valsts uzņēmēju atbalsts, protekcionisms. Latvijā no šīm tēmām kautrējas.

– Tas tiešām ir eksistenciāls jautājums. Gada nogalē uzsākām kampaņu ar aicinājumu atbalstīt savējos, vietējos uzņēmējus, iegādāties Latvijas preci. Kad mēs to sākām, daudzi politiķi gan opozīcijā, gan pozīcijā to sauca par populismu. Bet šobrīd jau ir dzirdams, ka ar līdzīgām idejām nāk klajā arī citu partiju politiķi – Ainārs Šlesers, piemēram. Skaidrs, ka ar kampaņām un idejām vien nebūs līdzēts – vajag arī programmatisku pieeju un rīcību. Skaidrs, ka būs spēki, kas pretosies, tomēr situācija nav tik drūma, ka būtu jāņem striķis un ziepes. Domāju, ka nav ilgi tas brīdis, kad daudzi politiskie spēki nonāks pie secinājuma, ka jāaizsargā savas valsts uzņēmēji. Ja viņi to nesapratīs, tad viņus var nesaprast vēlētājs...

– Bet ir tik daudz sabiedrisku organizāciju, ekspertu un politiķu, kas strādā, lai nekāda nacionāla valsts nepastāvētu, lai uzvarētu atvērtās sabiedrības ideāli.

– Šie globālisma pārstāvji ļoti aktīvi ietekmē procesus un turpinās to darīt. To redzējām rudenī lietussargu revolūcijas laikā. Manuprāt, šiem sorosītiem vajadzētu kļūt par politiski ietekmīgu spēku – izveidot savu partiju, un tad spēle būtu godīga un cilvēki redzētu, kurš ir kas.

Tagad, kad tas notiek tā paslepeni un izliekoties, klausoties, ko šā virziena pārstāvji runā un kā to atkal tiražē atsevišķi mediji, kļūst nudien nelabi.

– Iznāk, ka TB/LNNK ir tādā kā ielenkumā – viena fronte jums ir pret Saskaņas centru, otra – pret sorosītiem. Vēl ir nacionālradikālās partijas, kas labprāt iekārtotos jūsu nišā. Kā ar tiem visiem vienlaikus cīnīsieties?

– Jāmeklē sabiedrotie. Un mums šie sabiedrotie pašlaik ir tie, kas ir valdošajā koalīcijā, kam ir līdzīga izpratne par procesiem. Grūti, protams, pateikt, kāda būs situācija ap Jāņiem, bet esmu piesardzīgs optimists. Mana pieredze liecina, ka, ja nesūksties, bet aktīvi darbojies, vari ar maziem spēkiem panākt lielus rezultātus. Tāds rezultāts bija, piemēram, TB/LNNK iegūtais mēra amats Rīgā.

– Kā vispār iespējams strādāt, ja vai visas nozares stāv rindā pēc naudas un cer – ja skaļāk kliegs, tad pirmā naudu dabūs?

– Šādu taktiku sabiedrības grupas ir izmantojušas arī agrāk. Šajā situācijā jāmēģina ar šīm sabiedrības grupām uzturēt dialogu. Tur nekādas citas īpašas receptes nav. Ja atsevišķi politiski spēki iedomāsies, ka vajag pirms pašvaldību vēlēšanām iegūt sev kādu popularitāti ar dāsnumu uz valsts rēķina, tad situācija var kļūt neprognozējama. Bet veselajam saprātam jāuzvar.

– Daudzi politiķi sēž uzņēmumu padomēs un saņem fantastisku atalgojumu. Vai bada laikos nav par treknu?

– Sakarā ar bada laikiem gan atalgojums tiks samazināts, gan arī nebūšot iespējas vienai personai atrasties vairāk nekā divās padomēs.

 

 

Intervija ar Eināru Repši: ...gatavs ar Godmani mainīties vietām

Egils Līcītis, Latvijas Avīze  02/12/09 "Latvijas Avīzē" viesojās "Jaunā laika" partijas Saeimas deputāts un bijušais premjerministrs EINĀRS REPŠE. Ar viņu sarunājās redakcijas žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

V. Krustiņš: – Atceroties, ka Repšes kungs teica – jāsola, nevar nesolīt...

E. Repše: – Tā neteicu, vārdi tika izrauti no konteksta. Citāts skanēja – ir lietas, kuras jāizdara, un tāpēc tās "nevar nesolīt".

– Lai kā būtu bijis, politika nevar pastāvēt bez solījumiem. Jūs pretendējat radīt pilnīgi jaunu valdību, bet kāds no tās būs labums mums, ierindas pilsoņiem? Godmaņa valdības ietaisītie parādi taču būs jāmaksā, nodokļus arī solīts pacelt, un vispār visa dzīve noritēs pēc SVF norādījumiem.

– Viens no gaidāmiem sarunu tematiem ir sabiedrības saliedēšana krīzes pārvarēšanai. Tādēļ jāsaprot, kāpēc mums nepieciešama jauna valdība.

– Labākai, citādai dzīvei? Tas jau dzirdēts.

– Lai gan krīzes apstākļos valdības it kā nemēdz mainīt, tāpat kā vētras laikā nemainot kuģa kapteini, tomēr, lai mēs krīzi pārvarētu, jāveido valdība, kura tik tiešām strādātu un īstenotu saprātīgu politiku. Līdz šim tādas nav, un arī Saeimas darbs neatbilst šā brīža vajadzībām. Tāpēc "Jaunā laika" prasība ir skaidra – nekavējoties sastādāma jauna, krīzi risināt spējīga valdība un – jo ātrāk, jo labāk – sarīkojamas jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās politiķi saņemtu uzticības mandātu. No ikdienas notikumiem redzams, ka pašreizējais Ministru kabinets izsmēlis visas potences. Tas spēj runāt vienīgi par budžeta tēriņu samazināšanu un tad arī pārsvarā – tikai runāt…

– Pārmetumi pelnīti, bet pats esat bijis valdības vadītājs, tāpēc saprotat, ka Godmaņa kungam acu priekšā visu laiku rēgojas parādi, maksāšanas saistību izpilde, lai rītdien pietiktu naudas pensijām un algām, un šais ugunsgrēka apstākļos tas cilvēks nav neko citu spējīgs tālāk darīt.

– Daļēji piekrītu, bet ir slikti, ja valdība nedomā uz priekšu. Ja būtu kripatiņa pārliecības, ka Godmaņa kungs ar savu koalīciju pārredz situāciju uz priekšu, tad varētu nosacīti atslābt un gaidīt kārtējās vēlēšanas, ļaujot viņiem strādāt. Tomēr jākonstatē, ka šie paši cilvēki ir valdījuši vismaz pēdējos piecus gadus. Mainījušās ir tikai fasādes – ar Emsi, Kalvīti un tagad Godmani priekšgalā. Lielā mērā viņi palikuši pie vienas un tās pašas politikas – tur vairs nav jaunu ideju. Godmaņa kungam personiski vairākkārt bija iespēja veidot kaut ko jaunu, bet viņš to palaidis garām. Piemēram, kad tika veidota Godmaņa valdība, brīžiem it kā norisinājās diezgan konstruktīvas sarunas starp viņu un "JL" , bet tad premjers devās apspriesties pie "savējiem" un nākamreiz pie sarunu galda atgriezās gluži kā cits cilvēks. Tas liecina: vai nu Godmaņa kungs nevada un nekontrolē situāciju koalīcijā, vai tā nevēlas jebkādas pozitīvas pārmaiņas koalīcijas sastāvā un darba stilā. Toreiz beigu beigās sapratām, ka nevēlēšanās pieņemt pat sīkākos "JL" priekšlikumus liecina – mūs šai koalīcijā neviens negaida un negrib redzēt.

– Godmanis droši vien apstiprinātu – jā, bija jārēķinās ar partneriem valdībā.

– Tas tiesa, bet šodien vairs nav runas par izdabāšanu šauras koalīcijas partneriem. Šodien ir runa par Latvijas valsts pastāvēšanu, tautsaimniecības atdzimšanu un spēju saliedēt Latvijas ļaudis krīzes pārvarēšanai. Tam vajadzīgs jauns piedāvājums – kaut tik daudz, kā izmantot pārpalikušos necilos budžeta līdzekļus ekonomikas sekmēšanā, nevis šķirbu aizbāšanā.

– Nu, un jūs radīsiet šādu jaunu valdību, pilnīgi norobežojoties no tagad valdošajām partijām?

– Pilnīga norobežošanās nav iespējama. Pagaidām nav atlaists parlaments, un partijas tajā rindojas pēc vēlēšanās iegūtā vietu skaita. Tāpēc "JL" uzsver jaunu vēlēšanu sarīkošanu, kurās tauta pēc savas izvēles dāvātu uzticību politiskajiem spēkiem. Sevišķi svarīgi salauzt oligarhu savdabīgi izmantoto četru gadu regulāro vēlēšanu ciklu, kad pirmajos gados makjavelliski izplānotā kārtā nostrādā visas cūcības, lai tad pirmsvēlēšanu gadā artistiski spēlētu tautas draugus un gādniekus. Turklāt par tautai nozagto naudu sacer dārgas politiskās reklāmas, vinnē vēlēšanās un rullē tālāk. Noturot ārkārtas vēlēšanas, tagad izdotos šo burvju ciklu pārraut, manuprāt, sasniedzot labus rezultātus.

– Tautas partija taču arī steidzina vēlēšanas!

– Tā, ziniet, ir liekulība. Viņi liek galdā neizstrādātu Satversmes grozījumu projektu, lai to noraidītu, toties rastos iespaids, ka TP ir pārtvērusi iniciatīvu. Cerams, ka šajos laikos tautu ar šādu politisku zīmēšanos vairs neizdosies piemuļķot.

– TP nemaz negrib ārkārtas vēlēšanas?

– Domāju, ka negrib. Mēs vairāk paļaujamies uz Valsts prezidenta teikto, ka viņš, ja netiks panākti būtiski uzlabojumi, – atlaidīs 9. Saeimu. Acīmredzams, ka uzlabojumu nebūs. Otrkārt, ceram, ka ar laiku grozīsim Satversmi ar rūpīgi izstrādātiem priekšlikumiem, lai dotu tautai tiesības atlaist Saeimu un uzsaukt jaunas vēlēšanas, par ko esam bez mitas cīnījušies. Pagaidām – pēc prezidenta iniciatīvas – domājams, ka šoruden nonāksim pie jaunām vēlēšanām. Taču arī līdz tam nedrīkstam zaudēt laiku, nedrīkstam atstāt novārtā aktīvas, uz tautsaimniecības atjaunošanu vērstas politikas īstenošanu, kas iespējama vienīgi jaunas enerģiskākas valdības vadībā. Tā jāveido ja ne simtprocentīgi, tad par 99 procentiem ar jaunām sejām, pārstāvot 9. Saeimas pārliecinošu vairākumu.

– Bet te atkal ir Tautas partijas iniciatīva priekšā – veidot šādu valdību, un, kā noprotams, viņi tieši cer uz jūsu līdzdalību!

– Tonis ir cerīgs, bet cik patiess? Mēs nepiekrītam ar savu klātbūtni papildināt esošo koalīciju. Tās "atšķaidīšana" ar "Jauno laiku" ir neiespējama. Mūsu nostāja ir veidot koalīciju un valdību uz pavisam jauniem pamatiem. Tam piekrīt arī citas opozīcijas partijas, bet – kur būtu dzirdēts par atbalstu šādam uzstādījumam kaut no viena tagadējās koalīcijas partnera?

– It kā Godmanim šonedēļ dots termiņš sākt sarunas par pārmaiņām. Ja ne – tad gan TP ķeršoties klāt pārmaiņu īstenošanai paši.

– Labi. Gaidīsim. Tas gan nav sevišķi labi krīzē, kas sāk apdraudēt valsts pastāvēšanas pamatus.

– Jūs ar to domājat ekonomisku apdraudējumu?

– Arī politisku. Šķiet, krīzes dziļākais punkts vēl nav sasniegts. Tad sociālie nemieri, demonstrācijas un mītiņi var pārspēt 13. janvārī redzēto. Ticiet man, šādos brīžos sarosīsies kādi mūsu kaimiņi, kuri labprāt izmantotu mūsu vājuma brīdi savu ģeopolitisko mērķu īstenošanai. Šis scenārijs mani patiesi biedē. Tam pretī liekama mums arvien dotā iespēja noturēt valsti, atjaunot tautsaimniecību, nodrošināt cilvēkiem darbu un iztiku un atkal nostāties uz demokrātijas un tiesiskas attīstības ceļa ar godīgu valsts pārvaldi priekšgalā. Mums nav dota greznība pašreiz atļauties nekā nedarīšanu un gaidīšanu. Tāpēc "Jaunajam laikam" ir gan iniciatīva, gan apņēmība īstenot savu programmu, taču iniciatīvas diedziņa citi gali ir: viens prezidenta, otrs valdošās koalīcijas rokās. Ja TP, ZZS vai jebkurš cits apstiprina, ka viņi grib veidot valdību uz jauniem pamatiem, tad lai sper soli tam pretī un pieliek punktu pašreizējai valdībai. Lai ko teiktu par tās vadītāju Godmani, jau tas vien, ka viņš nav atradis neko vainojamu savu ministru darbībā, par kaut ko liecina...

– ... valdības galva bija korekts.

– Korektumam ir robežas. Arī Rozes kungs atkāpās tikai tāpēc, ka zem viņa logiem dunēja zemnieku traktori, nevis tāpēc, ka Ministru prezidents būtu pieprasījis citu, daudz iedarbīgāku un sekmīgāku lauksaimniecības politiku. No Godmaņa kunga dzirdam tikai to, ka viņa valdībā strādā vislabākie ministri un arī Saeima ir vislabākā, viscītīgākā Eiropā... Nekas neliecina, ka viņš saskatītu nepieciešamību pēc jaunām idejām, labi izstrādātām attīstības programmām, ekonomiskām un sociālām novitātēm. Ja turpinām strādāt kā patlaban, lāpot caurumus un neko vairāk, tad sevi nolemjam ilgstošai stagnācijai, ko nekādi nevaram atļauties.

– Protams, tautu nedrīkst orientēt uz gadiem ilgu "sliktāku dzīvi" un grimšanu bezcerībā. Bet tad tiešām jābūt jauniem līderiem, kā jūs iesakāt – bezpartijiskiem. Tas bezpartijiskums pats par sevi gan nav nekāds glābiņš un kvalitātes zīmols. Galvenais būtu vadītprasme un augsti valstiska domāšana. Lai Godmaņa kungs neapvainojas, bet pašreiz premjers atgādina vienu lielu barvedi mežakuili, kuru ielenkuši un no visām pusēm dzenā, ķersta, plūkā dzinējsuņi, arī avīžu sargsuņi. Viņš tikai atgaiņājas, sper ar kāju, pabaksta ar ilkni – aizsargājas. Kur viņam domāt par iešanu uz priekšu! Bet vai, piemēram, jūs, Repšes kungs, esat gatavs pats nākt tādas jaunas valdības priekšgalā?

– No darba neesmu vairījies un, ja nepieciešamība būs, malā nepalikšu. Tomēr šobrīd ne tuvu neesam situācijā, lai izvirzītu valdības vadītāja kandidatūras. Turklāt – likumīgi un ar parlamenta apstiprinājumu joprojām pastāv Ivara Godmaņa valdība. Kāpēc šajos apstākļos runājam par neitrālu, ne no partijām nākošu premjerministru? Tāpēc, ka viņam vairāk piekristu saliedētāja un laba vadītāja, nevis nācijas glābēja funkcijas. Viņam vajadzētu spēt izraudzīt spēcīgākos cilvēkus no jauno koalīciju veidojošām partijām un varbūt arī ārpus tām. Viņam būtu jāvada darbs, uzklausot idejas, tostarp pašas drosmīgākās. Jāprot atšķirt, kura ideja un kurš nestandarta risinājums atbalstāms un kurš atliekams malā. Vēl nepieļaujami būtu tas, ka, tuvojoties vēlēšanām, jaunā valdība kļūtu par priekšvēlēšanu kampaņas placdarmu. Valdībā būs jānodrošina darbs, nevis aģitācija, un vissekmīgāk to varētu īstenot partijām nepiederošs premjers.

– Ziniet, kandidātus sauc vienu pakaļ otram, bet cilvēki lāgā nespēj uzticēties, ka tieši minētās personas bez premjera darba pieredzes krīzes apstākļos sekmīgi uzņemsies premjera pienākumus. Turpretī no Šķēles, Repšes vai cita – ir apmēram zināms, ko gaidīt.

– Diez vai es vai jebkurš cits sevi pats izvirzīs. Mūsu partijā ir daudz spējīgu cilvēku, kuri nekavējoties varētu ķerties pie visgrūtākajiem darbiem, veikt tiem uzticētos pienākumus un arī ieņemt kādus posteņus valdībā. No tā varbūt druscīt baidās arī mūsu konkurenti. Taču, kā jau teicu, vēl neesam jaunas valdības veidošanas stadijā, bet iestrēguši tautas atbalstu nebaudošas stagnatiskas koalīcijas izveidotā valdībā, kura negrasās neko mainīt. Kamēr Godmaņa kabinets nav atkāpies pats vai zaudējis Saeimas uzticību, sarunas par jaunu valdību risinās tikai aizkulisēs. Publiska apspriešana, Ministru prezidenta un ministru kandidātu uzrunāšana nenotiek, un neviens, par kuru kandidatūru kāds ieminas, nebūs gatavs riskēt, kamēr nesapratīs, ka tā lieta patiešām ir nopietna.

– Mēs aizskārām "personāliju lietu", bet svarīgāk ir tas, kas jaunai valdībai jāpaveic, kādi būtu apsolījumi cilvēkiem?

– Visbūtiskākais ir radīt darba vietas, nodrošināt cilvēkus ar darbu. Šajos apstākļos pasaulē citas valdības sveras apdomāt arī tiešās nodarbinātības iespējas. Visiem spēkiem jācenšas palīdzēt uzņēmējiem, taču jāapzinās, ka saimniekošanas sastinguma periods ir diezgan dziļš un pagaidām nepārvarēts. Privātuzņēmēju cīņa šobrīd ir cīņa par izdzīvošanu, kurā grūti domāt par ražošanas paplašināšanu un jaunu darba vietu atvēršanu. Tāpēc jaunas darba vietas jāmeklē netradicionāliem paņēmieniem un valdībai jāuzņemas iniciatīva. Nedrīkst ļaut cilvēkiem, kas palikuši bez darba, grimt bezcerībā un grūtsirdībā. Krīzi pārvarēt ir iespējams. Gados vecākie atcerēsies, ka pat tad, kad zemei pāri gājis karš, posts un iznīcība, ļaudis arvien cēlušies jaunai dzīvei. Tagad neviena bumba nav nokritusi uz Latvijas zemes, bet mēs vēl neesam pat sākuši celties gaidāmās depresijas pievārēšanai. Daudz ko būtu iespējams darīt. Minēšu kaut vai atkarību no importētiem energoresursiem. Izpētīts, ka Latvija siltumu, apkuri un daļēji arī elektroenerģiju spēj nodrošināt ar vietējo biomasu – gan mežā savākto, gan uz lauka izaudzēto. Tādēļ valdībai būtu jāietur mērķtiecīgs kurss šajā virzienā. Tas radītu gan darba vietas, gan vietējās produkcijas noietu. Tas mazinātu atkarību no Krievijas naftas un gāzes. Diemžēl izskatās, ka notiek pretējais. Tikko redz veidojamies tamlīdzīgus projektus ar vietējo resursu izmantošanu, tā uzreiz esot jūtama "Latvijas gāzes" un, tā runā, arī "Latvenergo" pretdarbība. "Latvijas gāze", protams, aizstāv savas peļņas intereses, un tas ir saprotams. Valsts uzņēmuma "Latvenergo" kurss šai virzienā ir mazāk saprotams. Valdības politika ir pilnīgi nesaprotama. Bez šaubām, ja valdībai būtu skaidra nostādne, ka mēs ejam uz Latvijas energoneatkarības paaugstināšanu, domāju, neviens tam pretī neturētos. Taču no valdības dzirdams, ka esot jābūvē jaunas ogļu vai gāzes elektrostacijas, nevis tādas, kas darbotos ar vietējo kurināmo. Tas ir pilnīgi pretējs virziens manis ieteiktajam, tas ved uz atkarības palielināšanu no importētiem energoresursiem un nav pieņemams. Vēl viens tūlītējs virziens, kurā strādāt, izmantojot no starptautiskajām institūcijām saņemtu finansējumu un vietējās darbarokas, ir mājokļu siltināšanas programma. Tā būtu lietderīgi ieguldīta nauda. Laikam arī pēc māju siltinātības pakāpes esam pēdējā vietā Eiropā. Nosiltinot mājas, rastos pamatīgs kurināmā ietaupījums, darbs cilvēkiem un tiktu ieguldīta vērtība nākotnei.

– Repšes kungs, ko jūs ekstra un ātri darītu zemniecības labā?

– Ja produkciju saražo un šobrīd nav, kur pārdot, tad jāiejaucas ar valsts intervenci. Tas liekams priekšā bez kavēšanās. Dziļāk paskatoties, jātiek skaidrībā, vai turpmāk valstī mēs gribētu uzturēt zemniecību kā subsidētu dzīvesveidu vai tomēr ievirzīt lauksaimniecību, lopkopību, zivsaimniecību uz pelnošām sliedēm, kur tās būtu spēcīgas, pastāvēt spējīgas nozares, kas dod darbu cilvēkiem un ražo pārtiku iedzīvotājiem. Es sliecos domāt, ka Latvijā vajadzīgi uzņēmumi – nav izšķiroši, lieli vai mazi, bet tādi, kas spējīgi pelnīt. Valstij jāsekmē tādu veidošanās. Protams, pasaulē lauksaimniekus dotē un arī mums nepieciešams to darīt – līdzvērtīgi, lai mūsu zemnieki nezaudētu konkurences cīņā eksporta tirgos.

– Jūs piekristu domai, ka uzņēmumus vajadzētu nodot zemnieku, tiešo ražotāju rokās.

– Tas būtu viens no risinājumiem. Zemniekiem varētu piederēt viens no konkurējošiem uzņēmumiem. Konkurencei jābūt. Bet vienalga, vai pārtikas pārstādes uzņēmums ir zemnieku vai fabrikantu rokās, tam jāstrādā ar peļņu. Ja lauksaimniecības produkcijas ražotāji kļūst par uzņēmuma kontrolpaketes turētājiem, ļoti labi – lai rāda, ko māk, lai pārspēj konkurentus ar lētākiem vai kvalitatīvākiem produktiem. Bet es minēju arī iespēju ražot bioloģiskā ceļā iegūtus energoproduktus. Tas arī pavērtu jaunus attīstības ceļus un dotu darbu mūsu lauksaimniekiem, mežsaimniekiem, zinātniekiem un pārstrādes darbiniekiem.

– Tas ir labi, bet, atgriežoties pie ideoloģiskām vērtībām, – kā jūs domājat, vai nevajag parūpēties par latviskas valodas, latviešu izglītības stiprināšanu, ko tagad ļoti aizēno rūpes par ekonomisko izdzīvošanu?

– Nenoliedzami. Pašreizējai valdībai nav pārdomātas politikas tikpat kā nevienā jomā, bet īpaši cieš jūsu minētās valodas un izglītības lietas. Jā, vajag daudz stingrāk definētu un apņēmīgāk īstenotu latviešu valodas politiku. Par to beidzamajos gados ne tikai skaļi runā, bet pat kliedz speciālisti valodnieki un citi sabiedrības pārstāvji.

– Kaut kā nejūt trauksmi no Saeimas opozīcijas puses, kad Valodas inspekciju dzīrušies kaut kur pastumt malā.

– Opozīcija ir gan par to runājusi, bet mēs nevaram nodrošināt valsts valodas inspekciju un citas valodas aizsardzības iestādes ar tām nepieciešamiem darba instrumentiem un naudas līdzekļiem valdības vietā. Valdība diemžēl ir akla un kurla pret jebkuriem opozīcijas priekšlikumiem – arī šajā sakarā. Prof. Ina Druviete no mūsu kolēģu partijas pagājušās nedēļas debatēs teica gana asu un pamatotu runu par valdības pilnīgi nepieņemamo valsts valodas politiku. Vai jums šķiet, ka Godmaņa kungam un ministriem no tā ir silts vai auksts?

– Jūs pamatoti skaitāt šīs pretenzijas, bet kurš tad valdībā ir motors, kas darbotos problēmu atrisināšanā? No kura gaida rīcību? No Godmaņa?

– Tas ir valdības vadītāja darbs, taču diez vai to no Godmaņa vairs gaida. Manuprāt, šobrīd viņš ir pārlieku nonācis koalīcijas spēku ietekmē, un tie spēki ne par matu netaisās mainīties ne savā darbības stilā, ne sastāvā. Tie neļautu nevienam valdības vadītājam šajos apstākļos īstenot citu, radošāku politiku, un no Godmaņa puses arī nemana sevišķu gribu tādu veidot. Viņš vairākkārt cildinājis savus ministrus, viņu apmierina tagadējie koalīcijas partneri, un jaunus politiskus piedāvājumus premjers nav izteicis. "Ekonomiskie" priekšlikumi arī ir bijuši tik vien kā nodokļu palielināšana un izdevumu samazināšana tais apstākļos, kad naudas vairs nav un uz to spiež instrukcijas no ārpuses. Katrā ziņā "Jaunais laiks" pašreiz ir ļoti skeptisks. Godmanis ir palaidis garām vismaz divas iespējas veidot cita tipa valdību. Baidos, ka trešās iespējas viņam vairs nebūs.

E. Līcītis: – Vai jaunā koalīcija būtu 75 vai, ņemot arī "Saskaņas centru", 95 deputāti?

– Tas pirmkārt būtu nākamā valdības vadītāja ziņā. Es pats priecātos un būtu gandarīts, ja koalīciju veidotu visas labējās Saeimā pārstāvētās partijas, bet neizslēdzu arī citus risinājumus.

– Pats kā premjerministrs esat risinājis smagas valdības veidošanas sarunas un zināt, ka tas ir politisks tirgus. Būdams principiāls cilvēks – vai šķirojat esošās koalīcijas dalībnieku "nopelnus" un "pārkāpumus"? Varbūt vieniem var vairāk uzticēties, bet citi jātur no varas šāviena attālumā? Cilvēki sauc vārdā tos vīrus, kuri nemaz nav pelnījuši ministru vietas jaunā valdībā, piemēram, Šleseru vai Slakteri.

– Mēs vēl ne tuvu neesam nonākuši līdz jaunās valdības portfeļu dalīšanai, ir tikai cerība, ka tā veidotos rīcībspējīga un enerģiska. Bet es jau uzsvēru vēlmi valdības sastāvā redzēt 99 procentus jaunu seju. Saprotams, ka šajā Saeimā neizveidosim ideālu valdību, nāksies piekrist kaut kādiem kompromisiem, bet nav jēgas veidot Ministru kabinetu, kas tikai minimāli atšķirtos no tagadējā. Es esmu pārliecināts, ka visās partijās var sameklēt cilvēkus, kuri ir drosmīgāki, kompetentāki un idejām atvērtāki par tagadējiem ministriem, un, sastādot jauno valdību, vienreiz izbeigt šo mīņāšanos uz vietas, kas patiesībā ved krīzē arvien dziļāk un dziļāk. Un vēl es noteikti gribētu, lai sabiedrībai būtu savs vārds sakāms, caurlūkojot ikvienu ministra un jo vairāk premjerministra amata kandidātu.

V. Krustiņš: – Man šķiet, ka Godmaņa kungs parlamenta debatēs minēja tieši jūs kā izturīgu cilvēku, kurš nebaidītos no visiem pārmetumiem, kādi vien krīzes laikā gāžas pār premjeru galvām un mugurām. Un kad nu pirmdien premjers teiktu: Einār, nāc, palīdzi tikt no kļūdām vaļā?

– Mana partija nepieļauj Godmaņa valdības stutēšanu. Ja Godmaņa kungs grib ar mani mainīties vietām – katrā laikā!

 

 

Godmaņa labsirdība Tautas partijai

Māra Libeka, Latvijas Avīze  02/12/09 Premjers Ivars Godmanis nolēmis pusi Ministru kabineta nodot premjera lielākās kritizētājas – Tautas partijas – rokās, bet tā par premjera labsirdību ir drīzāk sašutusi, nevis priecīga.

Kaut gan valdības vadītājs solīja piektdien nākt klajā ar paziņojumu par valdības rīcībspējas atjaunošanu, tomēr, katru dienu klausoties Tautas partijas vadības pārmetumus par rīcībnespēju, Godmanis neizturēja un savus nodomus publiskoja jau vakar. Vispirms Rīgas pilī, tad žurnālistiem, bet pirms tam aprunājies arī ar Zaļo un zemnieku savienības vadību.

Godmanis iepriekš iecerēto desmit ministriju vietā atstājis divpadsmit, no kurām sešas piešķīris Tautas partijai, kurai, pēc pēdējām socioloģiskajām aptaujām, uzticas 2,5% vēlētāju. Ne velti bijusī kultūras ministre Helēna Demakova teikusi, ka Godmanim ir laba sirds. Jau zināmajām ministrijām klāt nākusi tēvzemiešu pārraudzītā Tieslietu ministrija un apvienotā Ģimenes, veselības un sociālo lietu ministrija. Bet Tautas partija par premjera labsirdību nemaz nepriecājas, jo premjera ieceres nesakrītot ar tautpartijiešu priekšlikumiem, ar kuriem pirms neilga laika žurnālistus iepazīstināja ministrs un partijas valdes loceklis Edgars Zalāns.

Jau krietni pasen bija dzirdams, ka partijas vadītāja un iekšlietu ministra Mareka Segliņa sapnis ir kļūt par tieslietu ministru, jo šajā amatā viņš vislabāk varētu likt lietā savas juridiskās zināšanas. Godmanis centies šo sapni piepildīt, bet pateicības vietā atkal jādzird kritika. TP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Māris Ārbergs pēc frakcijas sēdes teica, ka Godmanim vispirms vajadzēja vienoties ar koalīciju un tikai tad nākt klajā ar saviem paziņojumiem, turklāt TP valdības reorganizācijas ideja arī nav zemē metama un ir apspriešanas vērta, lai liktu līdzās Godmaņa plānam un kopīgi sameklētu kompromisu. Bet veselības ministrs Ivars Eglītis, uzzinot, ka Godmanis nolēmis radīt vienu lielu megaministriju, bija bezgala sašutis un nevar pieņemt, ka veselības aprūpe kļūst par politisko spēļu objektu. Viņš šajās spēlēs negrasās iesaistīties. Eglītis uzskata, ka Veselības un Labklājības ministrijas valsts iedzīvotāju labā operatīvi spēs strādāt tikai tad, ja tās būs atsevišķas iestādes. "Tā nav optimizācija, bet procesu bremzēšana," teica ministrs un piebilda, ka viņš neredzot savu vietu šādā monstrā. Bet Ārbergs uzsvēra, ka partijai svarīgākais neesot ministriju sadalījums pa partijām, bet gan ministriju darba saturs, un Godmaņa plāns to neuzlabošot.

Neizpratnē par valdības vadītāja rīcību ir arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valdes priekšsēdētājs Roberts Zīle. Premjers nebija viņu iepriekš informējis, ka tēvzemiešu jau tā niecīgā pārstāvniecība valdībā tiks vēl vairāk samazināta. Godmanis tā neuzskata, jo, atņemot Tieslietu ministriju, tiek piešķirta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, ko Godmanis nolēmis pievienot tēvzemiešu apsaimniekotajai Ekonomikas ministrijai.

Neskandalē vienīgi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadība, jo, kā teica ZZS līderis Augusts Brigmanis, Godmanis savas idejas ar Brigmani esot saskaņojis. "Premjera plāns ir tuvu optimālajam, un mēs esam ar mieru turpināt strādāt Godmaņa vadībā," teica Brigmanis. Tiesa, arī ZZS nav īsti apmierināta, ka Veselības ministriju plānots apvienot ar Labklājības ministriju, bet tie esot sarunu ceļā risināmi jautājumi. Brigmanis bija gandarīts, ka Godmanis nolēmis neatstāt pabērna lomā Kultūras ministriju un negrasās to pievienot Izglītības un zinātnes ministrijai. ZZS no Kultūras ministrijas vadības neatteikšoties.

Visticamāk, piektdien nekādas radikālas pārvērtības Ministru kabinetā nenotiks. Lai arī Tautas partija neizrāda sajūsmu par lielo Godmaņa uzticību tai, tomēr, izskatās, ka tā nekur nemuks un turpinās strādāt koalīcijā. Godmaņa partijas biedrs Saeimas deputāts Andris Bērziņš, kurš pavisam nesen veltīja skarbus vārdus šai partijai, laikrakstam "Bizness&Baltija" sacīdams, ka Tautas partija pie varas ir desmit gadus un viņu laiks ir pagājis, vakar atzina: "Tautas partija nekur neies, jo tai nekur tik labi nebūs kā pašreizējā koalīcijā. Tā grib mainīties nemainoties, grib dzīvot tā, lai sabiedrība domā, ka ir mainījusies."

Godmanis jau iepriekš prognozēja, ka sarunas ar koalīcijas partneriem par izmaiņām valdībā būs sarežģīts process. Lai tas bezmērķīgi neieilgtu, var gadīties, ka valdībā lielākās pārmaiņas būs dažas atsvaidzinātas ministru sejas, nekas vairāk.

***

Ivara Godmaņa 12 ministriju plāns

Tautas partija: Ārlietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Finanšu ministrija, Aizsardzības ministrija, Ģimenes, veselības un sociālo lietu ministrija, Tieslietu ministrija.

ZZS: Zemkopības ministrija, Vides ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Kultūras ministrija.

"TB"/LNNK: Ekonomikas un reģionālā ministrija.

LPP/"LC": Transporta un komunikāciju (elietu sekretariāts) ministrija.

 

 

Valsti vadīt kā uzņēmumu

LETA  02/12/09 Vakar Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs Rīgas 28. vidusskolas skolēnus mudināja aizstāvēt ideju, ka valsti nepieciešams pārvaldīt kā uzņēmumu, precīzi plānojot, ko un cik daudz ražot, cik maksāt speciālistiem, pensionētajiem darbiniekiem un citiem. "Latvijas valsts diemžēl šobrīd daudzas lietas dara "uz dullo", piemēram, no nodokļu paaugstināšanas iegūtos līdzekļus sadalot starp sfērām, no kurām izskan vislielākās pretenzijas, nevis domājot par ieguldīšanu," uzsvēra centrālās bankas prezidents, vadot lekciju skolēniem "Iespējamās misijas nedēļas" gaitā.

Rimšēvičs skolēniem bija sagatavojis lekciju par Latvijas ekonomikas lejupslīdes iemesliem un tālākās attīstības iespējām.

Rimšēvičs arī uzsvēra, ka "Parex bankas" glābšana bija nepieciešama, jo tās bankrots sašūpotu visu banku sistēmu, draudot izraisīt pilna mēroga banku krīzi. Viņš arī asi kritizēja ideju par lata devalvāciju, kas, kā norādīja Rimšēvičs, nozīmētu inflācijas un ārējā parāda pieaugumu un sagrautu starptautisko uzticību.

 

 

Viedoklis: 12 krēsli

Aivars Ozoliņš, Diena  02/13/09 Premjerministrs Ivars Godmanis (LPP/LC) ir kā bundzinieks, kas vairs neklausās publikas svilpienus, lāgā nedzird pat savu ansambli un palaikam piespēlē citiem grupas dalībniekiem tikai tādēļ, lai pēc tam varētu vēl niknāk turpināt savu solo partiju. Taču, lai cik svarīga viņam šķistu un varbūt arī būtu vēsts, ko viņš mēģina mums iebungot, un lai cik liela iedoma, ka tikai viņš vienīgais zina, kā jāsit bungas, ja publika beigās izsvilps visu rokgrupu, koncerts būs izgāzies.

Godmanim ir taisnība, ka 7,5 miljardu eiro starptautiskais aizdevums Latvijai un ekonomikas stabilizācijas plāns, kas ir šā aizdevuma nosacījums, ir neaizstājami svarīgs, lai glābtu valsti no bankrota. Taču viņš kļūdās, ka tikai viņš pats un pašreizējā valdošā koalīcija var glābt valsti no bankrota un ka tāpēc visai mūzikai jātop tikai šīs valdošās koalīcijas studijā. Šādas iedomas apdraud tieši to, ko viņš vēlas nosargāt. Arī solītā valdības reorganizācija būs tikai izdabāšana koalīcijas partneriem un kārtējais valstisku darbu imitācijas pasākums. Īslaicīgs taktisks ieguvums no šiem pārkārtojumiem jau itin drīz pārtaptu krīzes pastiprinātājā.

Godmaņa trešdien piedāvātais valdības modelis ir vienkārši darījums starp tiem pašiem koalīcijas partneriem. Raugoties no viņa paša kā valdības vadītāja viedokļa, tas ir taktiski nenoliedzami spožs gājiens.

Pirmkārt, pēc formas — viņš atkal atņem iniciatīvu Tautas partijai, kura to pēdējās nedēļās rāvās pārņemt — te paziņodama, ka valdība esot rīcībnespējīga, te piedraudēdama, ka pati tūlīt taisīšot jaunu, ja Godmanis nepratīsies. Godmanis, paziņodams šo savu valdības modeli divas dienas pirms piektdienas, kad bija paredzēts to apspriest vispirms koalīcijas iekšienē, ar TP pašas paņēmieniem nolika to, tāpat arī "zaļos zemniekus" un tēvzemiešus, izvēles priekšā un spiež reaģēt.

Otrkārt, arī pēc satura. Piedāvājums "oranžajiem" ir vairāk nekā dāsns — sešas no divpadsmit ministrijām, to skaitā visas "spēka" un citādi svarīgākās. Papildus TP jau "piederošajām" iekšlietām, aizsardzībai, ārlietām, finansēm tai tiktu vēl arī tieslietas, kuras atņemtu tēvzemiešiem, taču arī iecerētais jaunais veidojums — veselības, labklājības un sociālo lietu milzenis. Bet kā atteiksies, ja šis apgrūtinājums nāk komplektā ar pusi valdības? Savukārt ZZS diezin vai bēdāsies, ka labklājības jomu šajos labklājības krituma laikos viņiem atņem, turklāt Vides ministriju tomēr atstāj, tā ka būs vieglāk kārtējo reizi norīt jebko — pat Kultūras ministriju —, "ja jau ir izveidojies tāds viedoklis", kā teic konformisma etalons Brigmanis. Valdības pastarītim TB/LNNK atņemtu tieslietas, bet tās Ekonomikas ministrijai klāt nāktu reģionālā attīstība, kas nozīmētu pārņemt no TP arī atbildību par reģionu reformas sekām. Taču mazajam atliek varēt, kā lielie grib.

Toties Satiksmes jeb Transporta un komunikāciju ministrijā paliktu Šlesers, kurš gan cits!

Ja atceramies Ilfa un Petrova romānu, nelaiķe sievasmāte dārglietas bija paslēpusi vienā no divpadsmit krēsliem. Godmanis, dalīdams savējos divpadsmit, šo vienīgo iedala savas partijas īpašniekam. Jeb — naudu Šleseram, bet atbildību par valdības darbu — Tautas partijai.

Izskatās pēc eleganta manevra. Taču, pat ja tas izdotos, šāda fiktīva reforma nenovērstu, drīzāk pastiprinātu pavasarī iespējamo sprādzienu.

Marta beigas būs nozīmīgs atskaites punkts. Līdz tam valdībai jāiesniedz Saeimā budžeta grozījumi ar izdevumu daļas vēl drakoniskāku samazinājumu. Un beigsies prezidenta Zatlera noliktais termiņš valdībai un Saeimai viņa uzdoto darbu paveikšanai.

Ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanās, iespējams, atturēs Zatleru no Saeimas atlaišanas ierosināšanas, jo tas situāciju vēl vairāk pasliktinātu un apdraudētu arī aizdotās naudas ienākšanu, bet tas Latvijas ekonomisko stāvokli padarītu neglābjamu. Taču ekonomiku stabilizēt var tikai tāda valdība, kam ir sabiedrības uzticēšanās. Un tieši to Godmanis turpina graut, valdības reformēšanas vietā izlīdzēdamies ar taktiskiem manevriem tās iekšienē. Un turklāt vēl pats iznīcina arī tos plašāka politiska atbalsta aizmetņus, kuri parādījās līdz ar tā dēvēto Adventes vienošanos, ko 10.decembrī pilī parakstīja sešas Saeimā pārstāvētās partijas.

Vienošanās, zem kuras ir arī Godmaņa paraksts, paredzēja atbalstu ekonomikas stabilizācijas plānam, taču tajā bija nosacījums, ka jauna KNAB priekšnieka apstiprināšanai amatā jāiegūst divu trešdaļu Saeimas atbalsts. Tas Godmanim tagad acīmredzot šķiet vai nu tik mazsvarīgs punkts salīdzinājumā ar tik svarīgo ekonomikas stabilizēšanu, vai nu svarīgāks pat par ekonomikas glābšanu, taču viņš ir gatavs atteikties no savas apņemšanās par KNAB priekšnieku un līdz ar to arī no vienošanos parakstījušo Saeimas opozīcijas partiju atbalsta ekonomikas stabilizēšanai. Cerības, ka arī nežēlīgos budžeta grozījumus varēs pieņemt ar tikai koalīcijas atbalstu, var izrādīties veltas. Un pat ja tas izdotos — sabiedrības reakcija būs sašutums un naids, nevis izpratne un atbalsts.

Tā vietā, lai paplašinātu atbalstu smagajām un nepieciešamajām reformām — un vislabākais veids būtu valdības demisija un jaunas, plašu sabiedrības un politisko aprindu atbalstītas veidošana — premjerministrs šo atbalstu sašaurina un iebungo gan sevi un valdību, gan visu valsti dziļāk strupceļā.

 

 

Ministriju skaitu nesamazinās

Liene Barisa NRA  02/13/09 Šodien koalīcijas partneri vienojušies apstādināt valdības reorganizāciju, un pagaidām nesamazināt ministriju skaitu.

Šāds lēmums pieņemts, jo līdz gaidāmajiem valsts budžeta grozījumiem, pēc premjera teiktā, neesot iespējams veltīt nevienu brīdi politiskām pārmaiņām, žurnālistiem pēc valdību veidojošo spēku tikšanās sacīja premjers Ivars Godmanis. Tas gan nenozīmē, ka nevarētu mainīt politisko spēku atbildību par konkrētām ministrijām.

Koalīcija "novilkusi divas robežšķirtnes" - budžeta grozījumi un pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanas 6.jūnijā. Godmanis uzsvēra, ka ir jātiek pāri pirmajam termiņam un tikai pēc vēlēšanām var runāt par iespējamo koalīcijas paplašināšanu un ministriju skaita samazināšanu.

Pašlaik kā prioritāte izvirzīta ekonomika un finanšu jautājumi. Tāpat panākta vienošanās pēc divām nedēļām pieņemt lēmumu par vakanto zemkopības ministra un kultūras ministra vietu aizpildīšanu. Tāpat, ja partijas vēlas, tās var nākt klajā ar iniciatīvu mainīt pašreizējos ministrus.

 

 

Opozīcija prognozē uzticības krīzes padziļināšanos

BNS  02/13/09 Opozīcijas partiju līderi pauž nožēlu par koalīcijas lēmumu tomēr nesamazināt ministriju skaitu, norādot, ka tādējādi politiķi veicina vēl dramatiskāku sabiedrības uzticības krīzi.

Partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis aģentūrai BNS gan norādīja, ka viņu šāds koalīcijas partneru pārrunu rezultāts nepārsteidzot. Viņš paskaidroja - jau iepriekš izskanējušās partiju viedokļu atšķirības liecinājušas, ka efektīvas izmaiņas un reforma nav iespējama.

"Vienīgais ceļš, ko es redzu, lai būtiski kaut ko mainītu, ir demisionēt [Ministru prezidentam Ivaram] Godmanim, tad sēsties pie viena galda un runāt," atkārtoti uzsvēra politiķis.

Zaķis prognozēja, ka koalīcijas lēmums atkāpties no iepriekš solītā negatīvi ietekmēs valdošo partiju reitingus.

"Reitingi kritīsies, jo sabiedrība redz to, kas netiek darīts, ko dzirdēja vairāku mēnešu garumā... Nevienam jau nepatīk politiķi, kas netur solījumus," noteica deputāts.

Striktāka savās prognozēs par šī lēmuma ietekmi uz tālākajiem notikumiem bija partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) Saeimas frakcijas vadītāja Anna Seile, kura norādīja, ka sabiedrības neapmierinātība ar šādu rīcību agrāk vai vēlāk liks valdībai atkāpties. Viņa gan arī atzina, ka bija pieļāvusi šādu pārrunu rezultātu.

"Tas parāda, ka koalīcija nav spējīga strādāt. Šādai valdībai ilgs mūžs nevar būt... Es to tā prognozēju, jo tautas neapmierinātība būs liela," sacīja deputāte, pieļaujot, ka "koalīcijas lielākās partijas ir pārrēķinājušās ar iespējām vairot uzticību laikā pirms pašvaldību vēlēšanām".

Viņa arī norādīja, ka šis būtu atskaites punkts, kas būtu jāņem vērā Valsts prezidentam Valdim Zatleram.

"Iespējams, Valsts prezidentam būtu tomēr jāapsver šī iespēja [ierosināt Saeimas atlaišanu]," minēja Seile.

"Vispārējos taupības apstākļos bija jāveic kaut kādas izmaiņas, protams, pārdomātas. Tas pēdējais modelis gan nebija tas labākais... [Premjeram Ivaram] Godmanim tomēr nevajadzēja vienam to izstrādāt, bet sagaidīt arī partneru priekšlikumus," pārdomās par koalīcijas attiecībās pieļautajām kļūdām dalījās Seile.

Arī partijas "Sabiedrība citai politikai" (SCP) līderis Artis Pabriks pauda nožēlu par notikušo, secinot, ka pēdējos mēnešus pieredzētās koalīcijas partneru domstarpības, kas turklāt ne ar ko nav rezultējušās, tikai paralizējušas ekonomiskās krīzes risinājuma meklējumus.

"Tas ir slikti. Pēc būtības tas parāda, ka šī valdība negrib strādāt ilgtermiņā, jo negrib veikt šādas reformas," secināja deputāts, piebilstot, ka "kaut kad jau tas būs jādara - ja ne šai, tad nākamai valdībai... Ne tik daudz politiski, bet praktiski tas ir vajadzīgs un risināms".

Pabriks gan neprognozēja publiskus protestus valdības turpmākai darbībai, tomēr piekrita, ka uzticības krīzi šis lēmums tikai padziļinās.

"Tā lielākā problēma ir, ka paliek grūtāk šo ekonomisko krīzi risināt - kurš tad ar to šajā laikā nodarbojas," retoriski koalīcijas partneru aizņemtību savstarpējo attiecību kārtošanā komentēja deputāts.

Arī partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) līderis Jakovs Pliners atzina, ka viņu šis valdošo partiju lēmums "dara skumīgu", taču norādīja, ka pārāk daudz pretrunu pēdējā laikā bijis valdošo partiju rīcībā.

"Diezgan skumīgi, ka Latvijā nav politiskā mugurkaula... ka Valsts prezidents un Ministru prezidents runā vienu, dara otru un domā pat trešo," savu vilšanos koalīcijas lēmumā komentēja Pliners. Viņš norādīja, ka arī valsts pirmā persona savos uzstādījumos Saeimai un valdībai nemitīgi maina domas, "vienu brīdi sakot, ka ir rīcībspējīga, nākamajā mirklī uzstādot ultimātu".

Saeimas opozīcijā esošā "Saskaņas centra" līderis Jānis Urbanovičs koalīcijas partneru lēmumu patlaban nesamazināt ministriju skaitu vērtē kā "agonijas konvulsijas". "Lai ko viņi [koalīcija] tur darbotos - vai viņi būtu ko sarunājuši vai ne, tas neko nemaina. Viņi jau ir tie, kas jāmaina," pārliecību, ka arī vērienīga ministriju reorganizācija valdības darbā uz labo pusi neko nebūtu mainījusi, pauda Urbanovičs.

"Viss, kas notiek, ir liela rosība...Saule vēl nebija uzlēkusi, bet Muļķu zemē jau valdīja liela rosība," koalīcijas pārrunas un pēdējo nedēļu paziņojumus komentēja Saeimas deputāts, norādot, ka, viņaprāt, "valdība galīgi nenodarbojas ar to, ar ko vajadzētu - ar sabiedrību un ar valsti".

"Jo ātrāk viņi pratīsies [aiziet], jo labāk," pārdomas par šīs valdības nākotni noslēdza tautas kalps.

Jau vēstīts, ka premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) piektdien pēc valdošo partiju pārstāvju tikšanās paziņoja, ka netiks ne samazināts ministriju skaits, ne paplašināta koalīcija. Šāds lēmums pieņemts, jo patlaban politiķiem esot jārisina ekonomiskie jautājumi un nevar atļauties veikt iecerētās izmaiņas.

Koalīcija līdz ar to "novilkusi divas robežšķirtnes" - budžeta grozījumi un pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanas 6.jūnijā. Godmanis uzsvēra, ka ir jātiek pāri pirmajam termiņam un tikai pēc vēlēšanām var runāt par iespējamo koalīcijas paplašināšanu un ministriju skaita samazināšanu.

Lai arī premjers tomēr partnerus aicinājis pārdomāt jaunu seju iesaistīšanu valdībā, koalīcijas vadītāja lūgumam atsaukusies vien Tautas partija, kas pirmdien, iespējams, spriedīs par finanšu ministra Ata Slaktera nomaiņu.

Ziņots arī, ka premjera piedāvātajā modelī ministrijas jau bija sadalītas pa partijām. Līdz ar to katrai koalīcijas partijai bija jāzaudē viens ministra portfelis.

Pret plānu asi iebilda Tautas partija, kā arī apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bet Zaļo un zemnieku savienība kopumā to atbalstīja, lai gan iebilda pret Labklājības, Veselības un ģimenes lietu ministriju apvienošanu.

 

 

Godmanis neatkāpsies

Inga Paparde, NRA  02/13/09 Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) neplāno atkāpties no Ministru prezidenta amata, uzsverot, ka par viņa atrašanos amatā atbildību uzņemas Saeima, nevis Valsts prezidents. Godmanis gatavs „nopietni pārdomāt demisionēšanu”, ja Zatlers to pieprasīšot, taču uzsver, ka patlaban valdības maiņai nav īstais laiks, jo jāpieņem virkne valstij nepieciešamu lēmumu.

Godmanis piektdien intervijā LTV raidījumam Panorāma netieši norādīja, ka gala lēmumu par viņa atrašanos amatā pieņem Saeima. Tā ir tā izvēle, kas jāpieņem, sacīja Godmanis.

Valdība nav atteikusies no reorganizācijas plāna, arī to šodien Panorāma teica Ministru prezidents Ivars Godmanis. Reorganizācijas plāns ir atlikts uz diviem trijiem mēnešiem, lai šajā laikā paveiktu svarīgākus darbus - izstrādātu budžeta grozījumus, kurus pieprasa Starptautiskais Valūtas fonds, un lai risinātu sarunas ar sindicēto kredītu devējiem Parex bankai. Kā uzsvēra Godmanis, jau no pirmdienas tiks veikts funkcionālais audits pirmajās desmit valsts aģentūrās un tiks veikta aģentūru apvienošana.

I. Godmanis atzina, ka esot nepieciešams šo situāciju ar prezidentu klātienē izrunāt ļoti rūpīgi, lai nenotiek diskusija caur masu medijiem. Pirmdien, 16. februārī, Zatleram ir paredzēta tikšanās ar Godmani.

 

 

Godmaņa valdība turpina darbu

LETA  02/16/09 Ministru prezidenta Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītā valdība turpinās savu darbu, šodien pēc vairāk nekā četru stundu ilgas tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru sacīja premjers.

Šī bija pirmā abu amatpersonu tikšanās pēc Zatlera paziņojuma, ka Godmanis ir zaudējis viņa uzticību.

Zatlers pēc tikšanās žurnālistiem uzsvēra, ka pēc vairāku stundu ilgas nopietnas sarunas ar premjeru viņam izdevies pārliecināt, ka Godmanis ir kļūdījies, solot nodrošināt valdības reorganizāciju, kas viņam nav izdevies. Esošajā situācijā ir svarīgi, lai tiktu izpildīta Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) programma, kā arī nokārtots jautājums saistībā ar sindicēto kredītu devējiem "Parex" bankai.

Tāpat Zatlers uzsvēra, ka viņš atbalsta reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna (TP) piedāvāto valdības reorganizācijas modeli, kura īstenošana jāsāk nekavējoties.

Zatlers vairākkārt uzsvēra, ka viņam izdevies Godmani pārliecināt, ka viņš ir kļūdījies. "Esmu panācis to, ka Godmanis savu kļūdu ir atzinis," sacīja prezidents.

Arī Godmanis žurnālistiem atzina, ka iepriekš sarunās ar prezidentu viņš bijis pārāk optimistisks, solot valdības reorganizāciju. Sarunas laikā Godmanis prezidentu informējis par iecerētajiem valdības reorganizācijas soļiem, un jau rīt valdības sēdē tikšot lemts par valsts pārvaldes funkciju auditu, kā arī vairāku aģentūru reorganizāciju.

Godmanis atzina, ka Zalāna piedāvātais reorganizācijas plāns ir adekvāts un tā ir daļa no SVF programmas.

Godmanis arī uzsvēra, ka valdībai nav domstarpību ar Latvijas Banku un jautājums saistībā ar sindicēto kredītu devējiem "Parex" bankai tiks atrisināts.

Pēc šā vakara tikšanās Godmanis dodas pie koalīcijas partneriem, lai iepazīstinātu ar sarunu rezultātu un prezidenta uzstādījumiem.

LETA jau informēja, ka Tautas partija (TP) rosina valdības reorganizācijas gaitā izveidot 11 ministrijas. TP uzskata, ka nav jāreorganizē septiņas ministrijas - Aizsardzības, Ārlietu, Zemkopības, Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu un Kultūras ministrija.

TP rosina izveidot Veselības un sociālo lietu ministriju, kurā tiktu apvienota Veselības un Labklājības ministrija. Izglītības un zinātnes ministrijā, pēc TP domām, ir jāapvieno pašreizējā Izglītības un zinātnes ministrija un Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija.

Partijas skatījumā, Attīstības ministrija varētu apvienot pašreizējo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Vides ministriju un Ekonomikas ministriju.

Savukārt Satiksmes ministrijā varētu apvienot pašreizējo Satiksmes ministriju un Īpašu uzdevumu elektroniskās pārvades lietās sekretariātu.

Zalāna prezentētajā valdības reorganizācijas plānā vairākas Ekonomikas ministrijas funkcijas paredzēts atdot citām ministrijām. Piemēram, Finanšu ministrija pārņemtu makroekonomisko prognozēšanu, privatizācijas politiku, valsts un privātās partnerības politiku un statistikas uzskaiti.

Tieslietu ministrija no EM pārņemtu patērētāju tiesību aizsardzību, Kultūras ministrija - tūrisma politiku.

TM no Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas pārņemtu bāriņtiesu darbības uzraudzību, adopciju un bērnu uzturlīdzekļu jautājumu risināšanu.

Jau ziņots, ka 13.februārī koalīcijas partneri vienojās šobrīd neveikt izmaiņas valdībā. Kā žurnālistiem pēc valdību veidojošo spēku tikšanās sacīja Godmanis, šāds lēmums pieņemts, jo līdz gaidāmajiem Latvijas valsts budžeta grozījumiem neesot iespējams veltīt nevienu brīdi politiskām pārmaiņām. Pašlaik kā prioritāte izvirzīta ekonomika un finanšu jautājumi. Tāpat būtiskas ir gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, un lēmums, pēc premjera iepriekš teiktā, pieņemts arī tāpēc, lai tās varētu notikt netraucēti un organizēti.

Par koalīcijas paplašināšanu vai funkciju pārdali koalīcija vienojusies vairs nerunāt, sacīja Godmanis, kaut gan piebilda, ka viņa piedāvātais valdības reorganizācijas plāns "nav nolikts pilnīgā aizmirstībā".

Savukārt Zatlers, vēlāk komentējot koalīcijas partneru lēmumu atteikties no valdības reorganizācijas plāniem, paziņoja, ka "Ministru prezidents Ivars Godmanis ir zaudējis manu uzticību", skaidrojot savu pozīciju ar faktu, ka premjers trīs dienu laikā diametrāli pretēji ir mainījis savu viedokli par paša izstrādāto valdības un valsts pārvaldes restrukturizācijas plānu.

Reaģējot uz Zatlera paziņojumu, Godmanis pauda vēlmi situāciju ar prezidentu ļoti rūpīgi izrunāt klātienē, lai nenotiek diskusija caur masu medijiem. Godmanis apgalvoja, ka valdība nav atteikusies no reorganizācijas plāna un turpinās strādāt.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šodien, tiekoties ar koalīcijas partneriem un pārrunājot radušos situāciju, premjers pieļāvis, ka atkāpsies no amata, ja to prasīs Valsts prezidents. Godmanis šodien devās uz tikšanos Rīgas pilī bez Tautas partijas mandāta turpināt vadīt valdību, jo šī partija uzskata, ka neuzticības apstākļos premjeram nav iespējams strādāt.

 

 

Šodien – rīt būs par vēlu

Iļja Gerčikovs, ekonomikas doktors, profesors 02/16/09 To, kas šodien notiek mūsu valstī, drīkst nosaukt tikai par haosu.

Aprautie, ar veselo saprātu un iepriekš teikto pretrunā esošie mūsu ministru paziņojumi pilnīgi dezorientē iedzīvotājus. Valdībā valda pilnīgs apjukums un trūkst vienota vektora. Tiek pastiprinātas bailes un nedrošība, stipri jūtams, ka ne ministri, ne premjers nezina, ko darīt.

Izbrīnīja, lai neteiktu vairāk, Zaļo un zemnieku frakcijas priekšsēdētāja un zemkopības ministra runas. Viņi pieprasa protestējošo zemnieku prasību izpildi, kā arī atbalsta naudas iedalīšanu tiem, citādi atstāšot valdību un koalīciju. Vēl vairāk izbrīna premjera paziņojums par piena pārprodukciju! Pirmkārt, nekādas pārprodukcijas nav, otrkārt, tas ir liels sasniegums, ka ir gan govis, gan piens. Bēda ir premjerā un Zaļo un zemnieku partijas deputātos. Kur viņi bija agrāk, ka nesaskatīja problēmu? Līdz krīzei visi mudināja zemniekus attīstīties, palielināt lauksaimniecības produktu ražošanu un ņemt kredītus. Kur bija visi šie partijnieki un deputāti, kad zemnieki nespēja izmantot Eiropas naudu un attīstīt piena pārstrādes nozari – būvēt pārstrādes rūpnīcas, sausā piena ražotnes u. c., to, ko šodien importējam. Ja tas būtu paveikts laikus, nebūtu krīzes lauksaimniecībā un šodienas apstākļos tas būtu mūsu glābiņš. Nezināšana, nemācēšana, nevēlēšanās raksturīgas gan bijušajam zemkopības ministram Rozes kungam, gan visiem zemnieku intereses pārstāvošajiem deputātiem Saeimā. Visiem derētu pamācīties no Kārļa Ulmaņa. Tajos gados līdzīgās krīzēs, attīstot lauksaimniecību, bija pa spēkam ne tikai izdzīvot, bet arī attīstīt valsti. Braucām pa visu pasauli, meklējām noietu, bet mājās mācījām zemniekiem saimniekošanas jaunās metodes, nodibinājām Zemes banku kreditēšanai un visu citu attīstībai nepieciešamo. Tieši tajos gados tika uzbūvētas trīs cukurfabrikas, kuras Jūs, Rozes kungs, likvidējāt. Tad zemniekus iemācīja Latvijā audzēt cukurbietes. Jūsu un Jūsu partijas biedru politika noveda pie visa tā iznīcināšanas. Bet izdevīgākas kultūras par cukurbietēm šodien Latvijā nav. Domāju, ka vēl var labot situāciju lauksaimniecībā, tikai nepieciešama skaidra attīstības programma ne mazāk kā 10 gadiem, lauksaimniecībā mazāks termiņš nedarbojas.

Kas attiecas uz premjeru Godmaņa kungu un Šlesera kungu – "saraut" saites.

Žēl, ka viņi tikai tagad sāk saprast, kas noticis Latvijā tirdzniecības jomā. Jau 1997. gadā, kad sākās supermārketu būve, uzrakstīju rakstu Supermārketizācija un tās sekas, kurā īsumā izklāstīju, kādas sekas paredzamas, ja procesu nekontrolēs. Nevienas valsts galvaspilsētā pasaulē nav tik daudz supermārketu. Esam neapdomīgi atdevuši ārzemniekiem tirdzniecības stratēģiskās pozīcijas. Tagad ir, kā ir.

Slēgti desmitiem tūkstošu mazo veikalu un ražotāju, kuri objektīvi nespēja konkurēt ar lielajiem tīkliem. No ekonomikas sektora pazudis mazais bizness, citās valstīs tas ir pamatā.

Visur pasaulē supermārketi izvietoti ārpus pilsētas – savā atsevišķā nišā, bet pie mums aizņem visu pilsētas centru, iznīcinot pamatu – mazo biznesu. Par to gan runāja, gan brīdināja – un vai tikai par to! Nevienā valdībā, nevienā Saeimā nebija neviena politiķa, kurš iepriekš saskatītu problēmas apmērus. Brīvajam tirgum jābūt, bet kādēļ Zviedrijā un Vācijā to kontrolē valsts savās interesēs. Jābūt gan maziem veikaliem, gan supermārketiem, bet līdzsvarā. Mēs esam tīklu atkarībā un to rokās. Ja novērtētu radušos situāciju, vēl daudz ko varētu paveikt. Jānoskaidro tīklu un dažādu veikalu darbības politika attiecībā uz piegādātājiem izvirzītajām prasībām, bonusiem, mārketinga pakalpojumiem, bezgalīgajām akcijām ar absurdajām atlaidēm. Svētkos un sezonas kolekciju maiņas laikā tas ir saprotami, bet bezgalīgi – tas nav racionāli. Pirmām kārtām piegādātājiem, jo visas cenu atlaides ir uz viņu, nevis veikalu rēķina. Veikaliem peļņa saglabājas jebkurā gadījumā. Situācija izdevīga tikai veikaliem, jo būtībā akcijas ir pircēju pārvilināšana. Arī pircējs ir ieguvējs tikai mirkli, jo vakarā viņš ir pircējs, bet dienā ražotājs. Ja tiek samazināta preces iepirkuma cena, ražotājs samazina izejvielu iepirkuma cenu (kā pienam), darba algu utt. Tas nav izdevīgi arī valstij un sabiedrībai. Visur jārīkojas ar prātu, lai pieņemtie lēmumi būtu kopīgās, ne tikai dažu veikalu interesēs. Vilciens ir aizgājis. Bet kaut ko vēl var iespēt.

Jāņem vērā galvenais – patēriņa stimulēšana ekonomikas atbalstam, protams, ievērojot savas valsts intereses.

Krīzes apstākļos bezdarba samazināšanai un savas rūpniecības atbalstam jābūvē savi nacionālie tirdzniecības centri Rīgā un perifērijā. Jāpiedāvā vietējiem lauksaimniecības produktu un rūpniecības preču ražotājiem nomas vietas par zemu cenu. Tad vietējo izstrādājumu cenas būs konkurētspējīgas ar veikalu tīklu cenām. Vienlaikus tiek risināti vairāki uzdevumi: vietējo ražotāju atbalsts, bezdarba samazināšana, nodokļu samaksas palielināšanās. Izdotot Ministru kabineta noteikumus, vajag regulēt vietējo ražotāju produktu daudzumu procentos veikalu tirdzniecības tīklos. Jāpastiprina preču kvalitātes un cenu kontrole šajos tīklos, vienādas prasības arī vietējiem ražotājiem.

Ko darīt nekavējoties?

Pirmkārt, atcelt tā saukto stabilizācijas plānu. Izstrādāt principiāli citu.

Atcelt nodokļu paaugstināšanu, jo galvenais ir patēriņa stimulēšana, tādējādi attīstot reālo ekonomiku.

Nodrošināt reālās ekonomikas subjektu pārkreditāciju, dodot reālas darba vietas, pievienoto vērtību un papildinot budžetu. Ja aortas un vēnas ir bankas, tad ražošana ir sirds, kurai apstājoties aortas un vēnas nestrādās. Nekavējoties jāpalīdz saņemt pieejamus kredītus apgrozāmo līdzekļu papildināšanai. Reālās ekonomikas sektors ne tikai jāatbalsta, bet jāattīsta.

Jāatjauno iepriekšējā PVN likme.

Jāsamazina apmaksāto darba nespējas dienu skaits, apmaksāto svētku dienu skaits, jāsamazina īpašuma un ienākumu nodokļi, jāpaaugstina ar nodokli neapliekamais izdzīvošanas minimums, jāpārtrauc PVN iepriekšējās samaksas.

Tikai tā var mazināt krīzes negatīvo ietekmi un palīdzēt pārvarēt to. Nevar lietot budžeta caurumu lāpīšanas principu, vēl jāsamazina arī vadības izdevumi, likvidējot dažāda veida departamentus un aģentūras. Valsts iestādēm aizliegt uzturēt padomes ar to locekļu nesamērīgajām algām. Jāpiespiež monopolistus samazināt elektroenerģijas un gāzes tarifus, krasi samazinot administratīvā aparāta, to atalgojuma un citus neražojošos izdevumus.

Visiem pasākumiem jābūt ar mērķi samazināt nevajadzīgos izdevumus, sniegt reālu palīdzību reālajai ekonomikai.

Pa šo laiku vairākkārt ir paaugstinājušās medicīnas pakalpojumu cenas, tas nozīmē tautas orientāciju uz protestiem. Kas par to atbildēs, vai tagad to var darīt?

Mums ir skaidri jāapzinās, ka iepriekšējos gados ir uzpūsts IKP, par ko daudz tika runāts un rakstīts, bet ne valdība, ne Saeima neieklausījās, nesaprata, un, lūk, rezultāts.

Kad tika ieviests lats, daudzi teica, ka tā ir mīna zem Latvijas ekonomikas. Jā, tagad nav pieņemts par to runāt, bet pēc manas dziļākās pārliecības šodienas lata vērtība pielīdzināma kaut vai kronai vai litam, tad nebūtu nevienlīdzīgās konkurences mūsu starpā un uzlabotos stāvoklis tautsaimniecībā. Tiesa, to vajag darīt tajā momentā, kad inflācija ir 5–6%, un divos paņēmienos, nepieļaujot summāro inflāciju (no devalvācijas un pašas inflācijas) augstāku par 15–16%. Citas izejas nav, tas ir sabiedrības vairākuma interesēs.

Jāslēdz spēļu bizness. Tajā gadījumā patēriņa palielināšanai papildus varētu ienākt ap 200 miljonu latu, kas mūsu situācijā ir ļoti nozīmīgi.

Protams, neliela grupa uzņēmēju cietīs, arī valsts zaudēs ap 20 miljonu peļņas, bet iegūs divreiz vairāk, radot iespēju izlietot līdzekļus patēriņa palielināšanai, iegūs gan sabiedrība, gan ģimenes.

Rezumējot teikto – nepieciešams jauns reāls stabilizācijas plāns, orientēts galvenokārt uz reālās ekonomikas sektora stimulēšanu.

Rodas jautājums, vai to spēs izdarīt tagadējā Saeima un tās valdība?

Domāju, ka ne. Neatbalstu visu Kārļa Ulmaņa rīcību, bet uzskatu, ka bija pamats atlaist Saeimu 1934. gadā. Viņš uzņēmās atbildību par valsti un ar godu to paveica. Šodienas Saeima, vairākums deputātu tajā no valsts atjaunošanas laika diemžēl noveduši mūs līdz sabrukumam, un šīs Saeimas atlaišana ir pamatota.

Jāizveido pagaidu valdība neatkarīgu bezpartejisku profesionāļu sastāvā. Valdība būs darbspējīga, ja tās locekļi nebūs atkarīgi ne no vienas partijas. Šai valdībai jāfunkcionē līdz valsts iziešanai no krīzes. Šajā laikā referendumā, ievērojot demokrātiju un likumus, balsot par būtiskiem Satversmes grozījumiem: mažoritāro vēlēšanu sistēmu, Saeimas atlaišanas iespēju, prezidenta pienākumu nozīmēt valdību, lai nekādā gadījumā viena un tā pati koalīcija nepārvaldītu Saeimu un valdību – sadalīt varu divos atzarojumos, nenodot vienās rokās.

Jāsaprot, ka tas jādara šodien – rīt būs par vēlu!

 

 

JL: Arī Zatlers ir zaudējis tautas uzticību

NRA  02/16/09 Pēc šodienas vienošanās valdībai turpināt darbu tautas uzticību zaudējis ne tikai Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC), bet arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, uzskata opozīcijā esošās partijas "Jaunais laiks" (JL) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Āboltiņa aģentūrai LETA uzsvēra, ka tā vietā, lai pārtrauktu valdības agoniju, "kā ziepju operā tiek izdomāts seriāla turpinājums".

Viņa arī pieļāva, ka, visticamāk, JL atkārtoti neprasīs Saeimā Godmaņa valdības demisiju, jo ir skaidrs, ka valdībai ir 53 balsis un katru nedēļu prasīt premjera neuzticību būtu muļķīgi.

Kā ziņots, Godmaņa vadītā valdība turpinās savu darbu, šodien pēc vairāk nekā četru stundu ilgas tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru sacīja premjers. Šī bija pirmā abu amatpersonu tikšanās pēc Zatlera paziņojuma, ka Godmanis ir zaudējis viņa uzticību.

Zatlers pēc tikšanās žurnālistiem uzsvēra, ka pēc vairāku stundu ilgas nopietnas sarunas viņam izdevies premjeru pārliecināt, ka Godmanis ir kļūdījies, solot nodrošināt valdības reorganizāciju, kas viņam nav izdevies. Esošajā situācijā ir svarīgi, lai tiktu izpildīta Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) programma, kā arī nokārtots jautājums saistībā ar sindicēto kredītu devējiem "Parex" bankai.

Tāpat Zatlers uzsvēra, ka viņš atbalsta reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna (TP) piedāvāto valdības reorganizācijas modeli, kura īstenošana jāsāk nekavējoties. Arī Godmanis atzina, ka Zalāna piedāvātais reorganizācijas plāns ir adekvāts un tā ir daļa no SVF programmas.

LETA jau informēja, ka Tautas partija (TP) rosina valdības reorganizācijas gaitā izveidot 11 ministrijas. TP uzskata, ka nav jāreorganizē septiņas ministrijas - Aizsardzības, Ārlietu, Zemkopības, Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu un Kultūras ministrija.

TP rosina izveidot Veselības un sociālo lietu ministriju, kurā tiktu apvienota Veselības un Labklājības ministrija. Izglītības un zinātnes ministrijā, pēc TP domām, ir jāapvieno pašreizējā Izglītības un zinātnes ministrija un Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija.

Partijas skatījumā, Attīstības ministrija varētu apvienot pašreizējo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Vides ministriju un Ekonomikas ministriju.

Savukārt Satiksmes ministrijā varētu apvienot pašreizējo Satiksmes ministriju un Īpašu uzdevumu elektroniskās pārvades lietās sekretariātu.

Zalāna prezentētajā valdības reorganizācijas plānā vairākas Ekonomikas ministrijas funkcijas paredzēts atdot citām ministrijām. Piemēram, Finanšu ministrija pārņemtu makroekonomisko prognozēšanu, privatizācijas politiku, valsts un privātās partnerības politiku un statistikas uzskaiti.

Tieslietu ministrija no EM pārņemtu patērētāju tiesību aizsardzību, Kultūras ministrija - tūrisma politiku.

TM no Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas pārņemtu bāriņtiesu darbības uzraudzību, adopciju un bērnu uzturlīdzekļu jautājumu risināšanu.

Jau ziņots, ka 13.februārī koalīcijas partneri vienojās šobrīd neveikt izmaiņas valdībā. Kā žurnālistiem pēc valdību veidojošo spēku tikšanās sacīja Godmanis, šāds lēmums pieņemts, jo līdz gaidāmajiem Latvijas valsts budžeta grozījumiem neesot iespējams veltīt nevienu brīdi politiskām pārmaiņām. Pašlaik kā prioritāte izvirzīta ekonomika un finanšu jautājumi. Tāpat būtiskas ir gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, un lēmums, pēc premjera iepriekš teiktā, pieņemts arī tāpēc, lai tās varētu notikt netraucēti un organizēti.

Par koalīcijas paplašināšanu vai funkciju pārdali koalīcija vienojusies vairs nerunāt, sacīja Godmanis, kaut gan piebilda, ka viņa piedāvātais valdības reorganizācijas plāns "nav nolikts pilnīgā aizmirstībā".

Savukārt Zatlers, vēlāk komentējot koalīcijas partneru lēmumu atteikties no valdības reorganizācijas plāniem, paziņoja, ka "Ministru prezidents Ivars Godmanis ir zaudējis manu uzticību", skaidrojot savu pozīciju ar faktu, ka premjers trīs dienu laikā diametrāli pretēji ir mainījis savu viedokli par paša izstrādāto valdības un valsts pārvaldes restrukturizācijas plānu.

Reaģējot uz Zatlera paziņojumu, Godmanis pauda vēlmi situāciju ar prezidentu ļoti rūpīgi izrunāt klātienē, lai nenotiek diskusija caur masu medijiem. Godmanis apgalvoja, ka valdība nav atteikusies no reorganizācijas plāna un turpinās strādāt.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šodien, tiekoties ar koalīcijas partneriem un pārrunājot radušos situāciju, premjers pieļāvis, ka atkāpsies no amata, ja to prasīs Valsts prezidents. Godmanis šodien devās uz tikšanos Rīgas pilī bez Tautas partijas mandāta turpināt vadīt valdību, jo šī partija uzskata, ka neuzticības apstākļos premjeram nav iespējams strādāt.

 

 

Kalniete: kauns; Urbanovičs: vājprāts

Diena  02/16/09 Pilsoniskās savienības (PS) līdzpriekšsēdētāja Sandra Kalniete, komentējot pirmdien notikušās Valsts prezidenta un premjera sarunas rezultātu, paziņoja, ka viņai par notikušo ir kauns. Jau ziņojām, ka pēc amatpersonu tikšanās valdības vadītājs Ivars Godmanis ir palicis savā amatā, par spīti Valda Zatlera iepriekšējiem izteikumiem par uzticības zaudēšanu.

"Man ir kauns par manu valsti. Man ir kauns par valsts vadītājiem, kuri mētājās ar neapdomīgiem politiskiem paziņojumiem, satricina sabiedrību un grauj Latvijas starptautisko reputāciju. Te Valsts prezidents paziņo, ka priecātos, ja valdībā būtu desmit godmaņi, te – ka tas pats vienīgais Godmanis vairs nebauda prezidenta uzticību. Tagad Valsts prezidents teic, ka jūtas gandarīts, ka pēc četru stundu sarunas viņam izdevies Ministru prezidentu pārliecināt darīt to, ko šis Ministru prezidents pirms dažām dienām godmaniskā kategorismā visas valsts priekšā bija apņēmies darīt, bet tad pārdomājis. Tagad nu, izrādās, uzticība atjaunota un skorpionu cīņas koalīcijas burkā var turpināties," paudusi S.Kalniete.

Viņa uzskata, ka Latvijai ir vajadzīga jauna Saeima un jauni politiķi, kas "tēvzemi mīlēs vairāk nekā paši sevi un kas būs gudrāki par "zolītes spēlētājiem" – koalīcijas politiķiem – un "kordziedātājiem" jeb Atmodas trešajiem tēva dēliem". Tieši jauniem politiķiem jābūt tiem, kas nepieļaus jaunu Latvijas piesmiešanu un izlaupīšanu, bet spēs valstij atkal atgūt godu un pašcieņu, uzskata politiķe.

Sarunu rezultātu kritizē arī Jaunais laiks.

"Nu jau šis leļļu teātris, kuru spēlē koalīcija, notiek augstākā līmenī. Nu jau vairs ne tikai premjers savu viedokli diametrāli pretēji maina trīs reizes nedēļā, bet to dara arī prezidents," aģentūrai BNS komentēja Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa. Viņa atzina, ka opozīcija vēl lems, vai mēģināt pārliecināt Zatleru par nepieciešamību mainīt savu nostāju, vai vispirms gaidīt līdz viņa paša noteiktajam termiņam - 31.martam, lai pārliecinātos, ka gandrīz neviens no viņa uzstādījumiem nav izpildīts. "Sagaidīsim vēl 32.martu, kad prezidents varēs redzēt, ka gandrīz neviens no viņa uzstādījumiem nav izpildīts," viņa teica.

Saskaņas centra viens no līderiem Jānis Urbanovičs BNS norādīja, ka normāls cilvēks "vājprātu, kas pašlaik notiek valstī", nav spējīgs komentēt un patlaban notiekošo viņš spēj izskaidrot vienīgi ar "lielu korupciju".

"Neuzskatu, ka kāds normāls cilvēks ir spējīgs šo vājprātu komentēt. Tad jau jāiet uz trako māju. Pavisam nopietni.. Te jau ir jautājums par diagnozi un ārstēšanu," viņš vien noteica, piebilstot, ka nav iespējams adekvāti reaģēt vai vērtēt neadekvātu rīcību. "To varu izskaidrot tikai ar kaut kādu superkorupciju," vēl piemetināja Urbanovičs.

"Man ir rūgtums, liels rūgtums. Kāda tur tikšanās, viņiem [prezidentam un premjeram] tikšanās notiek visu gadu! Viņu atrašanās elitē ir neproduktīva, abu".

 

 

Pilsoniskā savienība sāk kampaņu novados

Andris Grīnbergs, Latvijas Avīze  02/16/09 Partijas "Pilsoniskā savienība" pārstāvji Ģirts Valdis Kristovskis, Anna Seile un Gunārs Laicāns piektdienas vakarā trīs stundas sarunājās ar 40 topošā Krustpils novada pārstāvjiem no pieciem pagastiem. Pirms tam viņi ar novadu iedzīvotājiem jau bija tikušies Kandavā un Smiltenē.

Lai gan sarunas sākumā Krustpils pagasta kultūras namā Saeimas deputāte A. Seile lūdza sapulcējušos tikšanos neuzskatīt par "kaut kādu politiskās aģitācijas mītiņu", patiesībā viss liecināja par visīstāko priekšvēlēšanu kampaņu ne tikai Eiroparlamenta un vietējo vēlēšanu, bet arī nākamā parlamenta sakarā. Tika pateikts, ka Pilsoniskajai savienībai jau ir 21 nodaļa un trīs vai četras nodaļas nodibināsies tuvākajās nedēļās. Ka Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanās partija sadarbosies ar "Jauno laiku" un "Sabiedrību citai politikai". Un ka pašreizējais Eiroparlamenta deputāts Ģ. V. Kristovskis startēs pašvaldību vēlēšanās, un viņš ir jau nosaukts kā partijas Rīgas mēra kandidāts.

No zāles skanēja satraukti jautājumi, kā varot runāt par attīstību, ja Krustpils novadā, iespējams, no vairākiem pagastiem neievēlēšot nevienu pārstāvi un nomales kļūs vēl lielākas nomales, un kā varot runāt par sadarbību un vienotību, ja Štokenbergam un Pabrikam laika griezumā bijusi dažāda attieksme.

"Tauta prasa, lai opozīcija būtu vienota, mēs tur, augšā, turamies kopā, bet šeit, lejā, jūs varat veidot partijas sarakstu un iekļaut tajā vēlamos kandidātus," skaidroja A. Seile.

"Pilsoniskā savienība" ir izstrādājusi tādu taktiku, lai jūs, ja gribat novadā dabūt iekšā arī pa pārstāvim no nomaļiem pagastiem, vēlēšanu sarakstā iekļautu kandidātus no visiem pagastiem."

Ģ. V. Kristovskis teikto atbalstīja ar divas reizes atkārtotu saucienu: "Lai turas pie mums!" un zāles satraukumu, ka ražošanu iznīcina, ka zemniekus nīdē ārā, ka valdība nedomā par tautu, vairāk skaidroja no Eiropas Savienības viedokļa. Tomēr atļāvās arī pateikt skaidri un gaiši: "Es aicinu pārkāpt Eiropas Savienības likumus un pirkt tikai Latvijas preci!"

Gan A. Seile, gan viņas kolēģis G. Laicāns vairāk runāja par tiem jautājumiem, kas nodarbina ļaudis lauku pašvaldībās, un apgalvoja, ka nekad nebūs normāla dzīve, ja mēs visus aizņēmumus novirzīsim tikai un vienīgi tukšu banku glābšanai, uzņēmējdarbībai neatstājot gandrīz neko, ka noteikti vajag samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli un pievienotās vērtības nodokli pārtikas precēm, ka nepiedodama bijusi ieilgusī auklēšanās ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, kurš nav aizstāvējis zemnieku intereses. Svarīgajam, bet jau daudzkārt dzirdētajam sauklim "galvenais ir neiznīcināt laukus" A. Seile palīgā ņēma sakāpinājumu: "Katrs rīdzinieks ir no kūtspakaļas cēlies, lauki ir inteliģences šūpulis."

 

 

Godmanis apņemas realizēt TP ministriju reorganizācijas plānu; TP vēlas no Zatlera dzirdēt uzticības apstiprinājumu premjeram

LETA  02/16/09 Šodien pēc tikšanās ar koalīcijas partijām Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) pauda apņēmību realizēt Tautas partijas (TP) ieteikto ministriju reorganizācijas plānu, savukārt TP pauda vēlmi dzirdēt no Valsts prezidenta Valda Zatlera uzticības apstiprinājumu esošajam valdības vadītājam.

Kā ziņots, šodien pēc vairāku stundu tikšanās ar Godmani, Zatlers paziņoja, ka viņš atbalsta reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna (TP) piedāvāto valdības reorganizācijas modeli, kura īstenošana jāsāk nekavējoties. Arī Godmanis žurnālistiem atzina, Zalāna piedāvātais reorganizācijas plāns ir adekvāts un tā ir daļa no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) programmas.

"Neviens nesaka nē," koalīcijas partiju attieksmi pret šo plānu pēc valdību veidojošo partiju pārstāvju sanāksmes žurnālistiem pauda Godmanis, gan uzsverot, ka ministriju sadalījums starp partijām netika pārrunāts.

Godmanis atklāja, ka aicinās nākamās nedēļas trešdienā, 25.februārī, sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, lai apstiprinātu trūkstošos ministrus - zemkopības ministru un kultūras ministru. Uz žurnālistu jautājumu, vai paredzēts nomainīt finašu ministru Ati Slakteri (TP) un satiksmes ministru Aināru Šleseru (LPP/LC), Godmanis vien daudznozīmīgi pasmaidīja.

Savukārt TP valdes priekšsēdētājs žurnālistiem atklāja, ka ar reorganizācijas plāna autoru Zalānu vēlas doties pie Zatlera, lai uzzinātu, vai Godmanis bauda prezidenta uzticību. Segliņš gan noliedza, ka Zalāns būtu TP premjera amata kandidāts gadījumā, ja Godmanis šodien būtu paziņojis par savu demisiju, tomēr apstiprināja, ka TP ir savs kandidāts.

"Tie bija smagi vārdi ar lielu slodzi, ko lietoja Valsts prezidents," sacīja Segliņš. "Ja man prezidents pateiktu, ka neuzticas, es atkāptos no amata, un domāju, ka [pēc tāda paziņojuma] būtu jābūt konsekvencei."

Uz žurnālistu jautājumu par TP plānā paredzēto Vides ministrijas reorganizāciju un koalīcijas partnera Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nostāju šajā jautājumā Segliņš atbildēja, ka "šodien neviens nē nepateica". Viņš arī norādīja, ka šonedēļ par valdības reorganizāciju jābūt skaidrībai, "citādi notiek mētāšanās un ir zināms haoss visu rīcībā. Arī Valsts prezidenta Valda Zatlera".

Segliņš apstiprināja premjera teikto, ka vispirms jāvienojas par ministriju reorganizāciju, un tikai pēc tam jādala ietekmes sfēras pa partijām, un tikai tad jārunā par konkrētiem cilvēkiem.

TP arī uzstāj uz tikšanos ar Valsts prezidentu, un lūgs Zatleru atvēlēt laiku šim nolūkam, jo partija iepriekš domājusi, ka Godmaņa un Zatlera sarunas būs tikai apliecinājums uzticības esamībai vai tās zaudēšanai, taču tagad partija vēlas no prezidenta dzirdēt uzticības apstiprinājumu esošajam valdības vadītājam.

Kā ziņots, šodien pēc vairāk nekā četru stundu ilgas tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Godmanis paziņoja, ka viņa vadītā valdība turpinās darbu. Šī bija pirmā abu amatpersonu tikšanās pēc Zatlera paziņojuma, ka Godmanis ir zaudējis viņa uzticību.

LETA jau informēja, ka Tautas partija (TP) rosina valdības reorganizācijas gaitā izveidot 11 ministrijas. TP uzskata, ka nav jāreorganizē septiņas ministrijas - Aizsardzības, Ārlietu, Zemkopības, Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu un Kultūras ministrija.

TP rosina izveidot Veselības un sociālo lietu ministriju, kurā tiktu apvienota Veselības un Labklājības ministrija. Izglītības un zinātnes ministrijā, pēc TP domām, ir jāapvieno pašreizējā Izglītības un zinātnes ministrija un Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija.

Partijas skatījumā, Attīstības ministrija varētu apvienot pašreizējo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Vides ministriju un Ekonomikas ministriju.

Savukārt Satiksmes ministrijā varētu apvienot pašreizējo Satiksmes ministriju un Īpašu uzdevumu elektroniskās pārvades lietās sekretariātu.

Zalāna prezentētajā valdības reorganizācijas plānā vairākas Ekonomikas ministrijas funkcijas paredzēts atdot citām ministrijām. Piemēram, Finanšu ministrija pārņemtu makroekonomisko prognozēšanu, privatizācijas politiku, valsts un privātās partnerības politiku un statistikas uzskaiti.

Tieslietu ministrija no EM pārņemtu patērētāju tiesību aizsardzību, Kultūras ministrija - tūrisma politiku.

TM no Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas pārņemtu bāriņtiesu darbības uzraudzību, adopciju un bērnu uzturlīdzekļu jautājumu risināšanu.

Jau ziņots, ka 13.februārī koalīcijas partneri vienojās šobrīd neveikt izmaiņas valdībā. Kā žurnālistiem pēc valdību veidojošo spēku tikšanās sacīja Godmanis, šāds lēmums pieņemts, jo līdz gaidāmajiem Latvijas valsts budžeta grozījumiem neesot iespējams veltīt nevienu brīdi politiskām pārmaiņām. Pašlaik kā prioritāte izvirzīta ekonomika un finanšu jautājumi. Tāpat būtiskas ir gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, un lēmums, pēc premjera iepriekš teiktā, pieņemts arī tāpēc, lai tās varētu notikt netraucēti un organizēti.

Par koalīcijas paplašināšanu vai funkciju pārdali koalīcija vienojusies vairs nerunāt, sacīja Godmanis, kaut gan piebilda, ka viņa piedāvātais valdības reorganizācijas plāns "nav nolikts pilnīgā aizmirstībā".

Savukārt Zatlers, vēlāk komentējot koalīcijas partneru lēmumu atteikties no valdības reorganizācijas plāniem, paziņoja, ka "Ministru prezidents Ivars Godmanis ir zaudējis manu uzticību", skaidrojot savu pozīciju ar faktu, ka premjers trīs dienu laikā diametrāli pretēji ir mainījis savu viedokli par paša izstrādāto valdības un valsts pārvaldes restrukturizācijas plānu.

Reaģējot uz Zatlera paziņojumu, Godmanis pauda vēlmi situāciju ar prezidentu ļoti rūpīgi izrunāt klātienē, lai nenotiek diskusija caur masu medijiem. Godmanis apgalvoja, ka valdība nav atteikusies no reorganizācijas plāna un turpinās strādāt.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šodien, tiekoties ar koalīcijas partneriem un pārrunājot radušos situāciju, premjers pieļāvis, ka atkāpsies no amata, ja to prasīs Valsts prezidents. Godmanis šodien devās uz tikšanos Rīgas pilī bez Tautas partijas mandāta turpināt vadīt valdību, jo šī partija uzskata, ka neuzticības apstākļos premjeram nav iespējams strādāt.

 

 

Komentārs: Tēvi un dēli

Pauls Raudseps, Diena  02/17/09 Vai mēs slīdam prezidentālas valsts virzienā, kurā būtiski izmainīsies varas līdzsvars starp prezidentu, parlamentu un valdību?

Pēc četru stundu ilgajām sarunām pirmdien uzzinājām, ka Valsts prezidenta neuzticības izteikšana Ministru prezidentam pagaidām paliek bez konkrētām sekām. Tomēr šī prezidenta Zatlera demarša valststiesiskie virstoņi liek paskatīties plašāk uz progresējošajām izmaiņām Latvijas varas atzaru attiecībās.

Kad Satversmes tēvi veidoju mūsu konstitucionālo iekārtu, viņi iecerēja radīt parlamentu, kas līdz pēdējam procentam atspoguļotu vēlētāju gribu. Proporcionāli vēlēti deputāti katrs pārstāvētu kādu sabiedrības daļu, un kopumā Saeima būtu kā tautas spogulis, kurā katrs varētu ieskatīties un vismaz vienā vai divos tur sapulcētos parlamentāriešos redzēt savu politisko atspulgu, vērtību un interešu paudēju.

Taču daudzi šaubījās, vai Latvijai vispār ir nepieciešams prezidents. Pārāk svaigas bija atmiņas par cara patvaldību, kurā valsts galva bija viss, bet tauta nekas. Tomēr citi uzskatīja, ka prezidents ir noteikti vajadzīgs, un tā Latvijas konstitucionālā iekārta ieguva it kā vāju prezidentu, kura galvenā funkcija ir reprezentēt valsti starptautiski, un kurš "par savu darbību politisku atbildību nenes", t.i., visiem viņa rīkojumiem ir jābūt kāda ministra līdzparakstītiem. Ir tikai divi izņēmumi: rīkojums par Saeimas atlaišanas ierosināšanu un rīkojums par Ministru prezidenta kandidāta aicināšanu sastādīt valdību.

Pašlaik mēs piedzīvojam brīdi, kad šī Satversmes tēvu koncepcija ir pārvērsta savā pretmetā. Saeimas un tajā ievēlēto partiju reitingi ir tik zemi, ka paši Saeimas deputāti vairs pat necenšas izlikties, ka viņus var uzskatīt par sabiedrības atspoguļojumu. Savukārt prezidents ne tikai aktīvi cenšas pacelt un nest politisko atbildību, viņš ir kļuvis par politiskās darba kārtības noteicēju. Piektdien viņš paziņoja, ka Ministru prezidents vairs nebauda viņa uzticību, kas no konstitucionālā viedokļa ir nonsenss: Satversmes 59.pants skaidri pasaka: "Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība, un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā."

Izrādās, ka pareizajos apstākļos tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu un tiesības aicināt ministru prezidenta kandidātu ir daudz spēcīgākas sviras, nekā Latvijas konstitūcijas pamatlicēji bija iedomājušies. Ar šo pantu palīdzību atjaunotās Latvijas prezidenti ir izcīnījuši sev daudz lielāku politisko teikšanu, nekā bija jebkuram no trim starpkaru gados Saeimas ievēlētajām valsts pirmajā personām.

Būtu naivi domāt, ka šī varas paplašināšana, kura pēdējos mēnešos ir guvusi spēcīgu paātrinājumu, varētu vienkārši pati no sevis piebremzēties. Tieši otrādi. Katastrofāli zemais parlamenta reitings dod Zatleram iespēju izvirzīt ultimātu Saeimai un valdībai, un prezidents faktiski ne ar ko neriskētu, izsludinot referendumu par Saeimas atlaišanu. Bet nākotnē apstākļi var būt citi, Saeima populārāka, prezidents mazāk populārs, un referenduma rezultātā nevis Saeima būtu atlaista, bet prezidents zaudētu amatu. Tāpēc ir zīmīgi, ka prezidents cenšas šo spēcīgo ietekmēšanas instrumentu — draudu atlaist Saeimu bez bailēm pašam zaudēt amatu — nostiprināt pamatlikumā. Komplektā ar izmaiņām, kuras ļautu pašiem vēlētājiem ierosināt Saeimas atlaišanu, Zatlers iesniedzis parlamentam Satversmes grozījumus, kuros teikts, ka prezidents varētu atlaist Saeimu, ja "tas nepieciešams, lai Saeima saņemtu tiešu tautas atbalstu īpaši svarīgā jautājumā". Pirms šāda lēmuma pieņemšanas prezidentam būtu jākonsultējas ar Saeimas priekšsēdētāju un Ministru prezidentu, bet ir skaidrs, ka šie ierobežojumi neko nenozīmētu, ja prezidentam un Saeimas vairākumam dalītos domas par kādu "īpaši svarīgu jautājumu".

Zatlera iesniegtajos Satversmes grozījumos parādās arī iespēja ietekmēt izpildvaras darbu, jo grozījumi paredz, ka prezidents var atlaist Saeimu, ja tā vairāk nekā trīs reizes noraida viņa izvirzīto Ministru prezidenta kandidātu. Līdz šim jebkuram prezidentam bija jāsamēro sava premjerministra izvēle ar iespējamību, ka viņa vai viņas nosauktais kandidāts nespēs iegūt Saeimas vairākuma atbalstu. Ja tiktu pieņemti ierosinātie Satversmes grozījumi, prezidentam būtu daudz lielākas iespējas uzspiest Saeimai savu Ministru prezidentu, jo ceturto reizi balsojot pret prezidenta izvirzīto kandidātu, Saeima pēc būtības balsotu arī par savu atlaišanu.

Tas viss liek domāt, ka mēs, varbūt īsti to pat neapzinoties, slīdam prezidentālas valsts virzienā, kurā būtiski izmainītos varas līdzsvars starp prezidentu, parlamentu un valdību. Jau esošās, apzināti parlamentārās Satversmes ietvaros prezidents ir spējis koncentrēt aizvien lielāku varu. Varbūt nav pat jāpārraksta Satversme, lai padarītu prezidentu par īsto varas centru? Varētu pietikt ar dažu pantu grozīšanu.

Vai tas ir tas, ko mēs gribam? Vai pa gabalam pārbūvētajā Satversmē neatklāsies jauni sarežģījumi? Konflikts starp tieši vēlētu Saeimu un prezidentu, kura mandāts un leģitimitāte ir tikai pastarpināti iegūti no vēlētājiem, ir gandrīz ieprogrammēts, bet nestabilitāti varētu radīt arī prezidenta neskaidrā atbildība par izpildvaru, pār kuru plestos viņa autoritāte līdz ar lielāku lomu ministru prezidenta izvēlē. Neskaidrs varas, atbildības un leģitimitātes dalījums neizbēgami noved pie konfliktiem starp dažādiem varas atzariem. Tas savukārt stipri traucē valsts attīstībai.

Zatlera 14.janvāra "ultimātā" prasības kopumā ir atbalstāmas — ir jāmaina vēlēšanu likums, ir jādod tautai tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu, ir jāpārveido Ministru kabinets un jāsastāda plašāka, "nacionālas vienotības" valdība. Tomēr nav skaidrs, kā prezidenta pilnvaru paplašināšana palīdzēs pārvarēt politisko vai ekonomisko krīzi. Tāpēc mums ir jābūt piesardzīgiem, lai šie ierosinātie Satversmes grozījumi nekļūtu par aizmetni citām krīzēm nākotnē.

 

 

SCP aicina Zatleru negaidīt 31.martu un sludināt referendumu jau tagad

Diena  02/17/09 Sabiedrība Citai politikai (SCP) uzskata, ka Valsts prezidentam Valdim Zatleram nevajadzētu vilcināties un gaidīt 31. martu, bet jau tagad izsludināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Marta beigas ir termiņš līdz kuram V.Zatlers devis laiku valdībai un Saeimai vairāku uzdevumu izpildei.

SCP uzskata, ka valdība ar savu darbības veidu apdraud Latvijas ekonomiku, jo esot prognozējams tālāks Latvijas kredītreitinga samazinājums.

“Ir zaudētas sešas nedēļas, kuru laikā valdība nav darījusi neko, lai izvestu valsti no ekonomiskās krīzes. Tas draud ar katastrofālām sekām Latvijas ekonomikai un politikai un, prognozējams, ka pirmais signāls par to būs kārtējais Latvijas kredītreitinga samazinājums tuvākajā laikā,” uzskata SCP Ekonomikas un finanšu darba grupas vadītājs Egons Liepiņš.  

SCP līdzpriekšsēdētājs Artis Pabriks, atsaucoties uz pēdējā laika notikumiem politikā, paudis, ka šai koalīcijai pietrūkst ne tikai kompetences, bet arī konsekvences un noteiktas rīcības. Tādēļ SCP pieprasa nekavējoties izsludināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Savukārt šai Saeimai līdz tautas nobalsošanai par parlamenta atlaišanu būtu jāveic grozījumi priekšvēlēšanu aģitācijas likumos, aizliedzot priekšvēlēšanu reklāmu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos (TV, radio), tā vietā paredzot atklātas debates politisko spēku starpā sabiedriskajā TV un radio, paziņojusi partija.

 

 

Segliņš: TP premjera kandidāti Riekstiņš un Zalāns

Baiba Rulle, NRA  02/17/09 Tautas partijai ir gan plāns B, gan plāns C politiskās krīzes atrisināšanai, taču pie tā īstenošanas partija vēl neķersies, sagaidot cik ātri premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) rīkosies un īstenos valdības reorganizācijas plānu, kuru izstrādājis TP ministrs Edgars Zalāns, žurnālistiem sacīja TP līderis Mareks Segliņš. I.Godmanis pēc valdības sēdes bija steidzīgs un informējis par Parex banku, par politiku vairs nevēlējās sniegt komentārus, taču no viņa teiktā varēja noprast, ka līdz piektdienai viņš ķersies klāt valdības reorganizācijas plānam. Trešdien un ceturtdien gan premjeram paredzēta vizīte uz Baltkrieviju.

Vienlaikus gan M.Segliņš uzsvēra, ka TP ir premjera kandidāti un atzina, ka starp viņiem ir ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un pašvaldību lietu ministrs un plāna autors E.Zalāns. No TP priekšsēža teiktā izrietēja, ka no I.Godmaņa tiek gaidīta nekavējoša rīcība, iedarbinot E. Zalāna plānu. “Nekavējoties nozīmē nekavējoties.” Viņš nenosauca konkrētu laiku, ko nozīmē - nekavējoties, bet no viņa teiktā bija skaidrs, ka rīcību TP sagaida jau tuvākajās divās dienās – trešdien un ceturtdien.

Jautāts, vai TP varētu pamest koalīciju, M.Segliņš teica: “Šodien nē.” Bet uz jautājumu, vai tas var notikt šonedēļ, viņš tikai nosmīnēja. TP līderis arī uzsvēra, ka, viņaprāt, “šī visa ampelēšanās” ar valdības reorganizāciju, ko Godmanis nesekmīgi virzot jau divus mēnešus ir nokaitinājusi sabiedrību, tas izskatoties pēc cirka un teātra un ja tas tā turpināsies arī ar A.Zalāna plānu, tad šādai valdībai vairs neesot jēgas.

M.Segliņš atzina, ka pagājušajā piektdienā koalīcijas sanāksmē pret Godmaņa plānu jau pirmajās desmit minūtēs iestājušies tēvzemieši. Viņi esot teikuši, ka negrasās atteikties no viena ministra – ekonomikas vai tieslietu. Līdz ar to Godmaņa plānam bijis pielikts punkts, teica M.Segliņš.

Premjers I.Godmanis pagaidām nav nācis klajā ar kādiem paziņojumiem pa E.Zalāna plāna īstenošanas termiņiem.

Diena jau rakstīja, ka TP pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera paziņojuma, ka E.Zalāna plāns par valdības reorganizāciju šobrīd būtu “visadekvātākais” un tāpēc “nekavējoties” īstenojams, paziņojusi, ka valdībai jau 24.februārī būtu jāpieņem lēmums par plāna ieviešanu.

TP izvirzījusi nosacījumu partneriem – ka tās nedrīkst izvirzīt partejiskās un personāliju interesēs balstītus iebildumus pret valdības reorganizācijas plānu, jo tas novestu pie pilnīga politiska strupceļa un tūlītējas šīs valdības krišanas.

“Tautas partija rūpīgi sekos premjerministra un koalīcijas partneru rīcībai, lai nepieļautu valdības reformas novilcināšanu,” uzsvērts partijas paziņojumā.

Līdz šim TP ir publiskojusi plānu par 11 ministriju izveidi. Taču partijas pārstāvis E.Zalāns informējis, ka tā ir tikai daļa no plāna un tuvākajā laikā iepazīstinās arī ar plāna ekonomikas sadaļu.

Koalīcijas partneriem atbilde, vai tā ir gatava Zalāna plāna īstenošanai, jāsniedz šīs nedēļas laikā.

 

 

Viedoklis: Lētāka, efektīvāka un mazāk birokrātiska valsts pārvalde

Sarmīte Kolāte, TP frakcija 02/18/09 Tautas partijas valde ir gandarīta par to, ka Valsts prezidenta Valda Zatlera iejaukšanās politiskajā procesā, visticamāk, palīdzēs īstenot vienu no krīzes diktētajiem neatliekamajiem uzdevumiem — valdības un valsts pārvaldes reorganizāciju, kas koalīcijas partiju domstarpību dēļ bija atlikta uz vēlāku laiku.

Tautas partija uzskata, ka nepieciešamā tiesiskā bāze un likuma grozījumu projekts valdības reorganizācijai pēc Zalāna plāna ir jāapstiprina Ministru kabineta sēdē jau šā gada 24. februārī. To iespējams izdarīt, un nav objektīvu iemeslu, kas prasītu valdības reformas turpmāku atlikšanu. Tautas partija rūpīgi sekos premjerministra un koalīcijas partneru rīcībai, lai nepieļautu valdības reformas novilcināšanu.

Koalīcijas partijas nedrīkst izvirzīt partejiskās un personāliju interesēs balstītus iebildumus pret valdības reorganizācijas plānu, jo tas novestu pie pilnīga politiska strupceļa un tūlītējas šīs valdības krišanas.

Jāatzīmē, ka Edgara Zalāna izstrādātais plāns paredz nevis mehāniski apvienot ministrijas vai aģentūras, bet gan padarīt valsts pārvaldi lētāku, efektīvāku un mazāk birokrātisku. Šī reorganizācija ir nepieciešama neatkarīgi no tā, kādi cilvēki strādā premjerministra vai ministru amatos, jo krīze prasa paaugstināt ne tikai privātā sektora, bet arī valsts pārvaldes efektivitāti un darba produktivitāti.

Līdztekus valdības reorganizācijas plānam Tauta partija ir sagatavojusi pamatnostādnes Latvijas ekonomikas atveseļošanas programmai, kas vērstas uz ekonomiskās aktivitātes atjaunošanu, Eiropas Savienības līdzekļu efektīvu izlietojumu un birokrātisko šķēršļu samazināšanu uzņēmējdarbībai. Ar Latvijas ekonomikas atveseļošanas pamatnostādnēm Tautas partija sabiedrību iepazīstinās tuvākajā laikā.

Kā zināms, Zalāna plāns paredz valdības reorganizācijas rezultātā izveidot 11 ministrijas. Viens no svarīgākajiem plāna punktiem paredz izveidot Attīstības ministrija, apvienojot pašreizējo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Vides ministriju un Ekonomikas ministriju. Izglītības un zinātnes ministrijā jāapvieno pašreizējā Izglītības un zinātnes ministrija un Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija. Satiksmes ministrijā plānots apvienot pašreizējo Satiksmes ministriju un Īpašu uzdevumu elektroniskās pārvades lietās sekretariātu.

Vairākas Ekonomikas ministrijas funkcijas paredzēts nodot citām ministrijām. Piemēram, Finanšu ministrija pārņemtu makroekonomisko prognozēšanu, privatizācijas politiku, valsts un privātās partnerības politiku un statistikas uzskaiti. Tieslietu ministrija no Ekonomikas ministrijas pārņemtu patērētāju tiesību aizsardzību, bet Kultūras ministrija — tūrisma politiku. Tāpat plānots, ka Tieslietu ministrija no Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas pārņems bāriņtiesu darbības uzraudzību, adopciju un bērnu uzturlīdzekļu jautājumu risināšanu.

 

 

JL un TP pieļauj iespēju kopīgi veidot valdību

LETA  02/20/09 Partija "Jaunais laiks" (JL) pēc sarunām ar Tautas partiju (TP) par iespēju kopīgi veidot nākamo valdību pirmajā sarunu reizē nekonstatēja nepārvaramus šķēršļus šādai rīcībai.

To pēc partiju tikšanās žurnālistiem apstiprināja JL priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un TP valdes priekšsēdētājs Mareks Segliņš.

Āboltiņa pēc tikšanās žurnālistiem sacīja, ka sarunu mērķis bijis noskaidrot, vai līdz šim pretnostatītās partijas var strādāt kopā, uz ko partijas vismaz pagaidām guvušas apstiprinošu atbildi.

Arī Segliņš apstiprināja, ka partijas var "nolikt kādreiz pateiktos vārdus malā". Segliņš apstiprināja, ka saruna bijusi koleģiāla, partijām respektējot pretējās puses viedokli.

Partijas vienojušās, ja vienosies par darbību kopējā valdībā, jāveic neatliekamie darbi, kuri, iespējams, būs nepopulāri, sacīja Āboltiņa, piebilstot, ka veicamie darbi ietver rīcības plāna izveidi, kurā būtu minēti steidzami risinājumi finanšu un ekonomikas problēmu risināšanā.

TP neiebilst pret bezpartejisku premjeru, bet aicina saukt konkrētus kandidātus.

"Esam gatavi runāt par bezpartejisku premjeru," sacīja Segliņš, gan norādot, ka arī TP ir divi kandidāti premjera amatam - ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP)

Segliņš arī norādīja, ka valdībai jābūt kompaktākai, bet Āboltiņa papildināja, ka valdība jāveido iespējami ātri un iespējami plaša, vienojoties par neatliekamajiem darbiem.

Segliņš norādīja, ka tiks runāts ar visām Saeimā pārstāvētajām partijām, izņemot PCTVL.

Partijas turpinās sarunas savā starpā. JL pirmdien, 23.februārī, paredzēta tikšanās ar ZZS, bet TP apspriedīs valdības veidošanu savā valdes sēdē svētdien, 22.februārī.

Jau ziņots, ka labējās opozīcijas partijas šodien vienojās aicināt Valsts prezidentu Valdi Zatleru izvirzīt bezpartejisku premjera amata kandidātu, kurš vadītu Ministru kabinetu vien līdz Saeimas ārkārtas vēlēšanām, pēc partiju "Jaunais laiks" (JL), "Pilsoniskā savienība" (PS) un "Sabiedrība citai politikai" sanāksmes žurnālistiem paziņoja JL valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Ārkārtas sanāksmes tiek rīkotas sakarā ar radušos situāciju, kad Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) ir paziņojis par atkāpšanos no amata un Valsts prezidents Valdis Zatlers ir pieņēmis premjera demisiju.

 

 

Labējā opozīcija vēlas pagaidu valdību

LETA  02/20/09 Labējās opozīcijas partijas aicina Valsts prezidentu Valdi Zatleru izvirzīt bezpartejisku premjera amata kandidātu, kurš vadītu Ministru kabinetu vien līdz Saeimas ārkārtas vēlēšanām, pēc partiju "Jaunais laiks" (JL), "Pilsoniskā savienība" (PS) un "Sabiedrība citai politikai" sanāksmes žurnālistiem paziņoja JL valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Āboltiņa, paužot kopējo partiju nostāju, izteicās, ka tikai ārkārtas vēlēšanas var atrisināt politisko krīzi Latvijā.

Labējās opozīcijas partijas uzskata, ka nākamajai valdībai ir jābūt profesionāļu komandai ar plašu atbalstu Saeimā.

Labējās opozīcijas partijas pieļauj iespēju, ka valdībā iesaistās kāda no tām atsevišķi, bet šāds lēmums tiks savstarpēji pārrunāts un saskaņots.

PS līdzpriekšsēdētāja Sandra Kalniete žurnālistiem atzina, ka sarunās apspriestas vairākas premjerministra kandidatūras. Pagaidām partijas nav vienojušās par kopīgu premjera amata kandidātu.

Āboltiņa sacīja, ka katrai partijai ir savas kandidatūras, taču partijas ir vienisprātis par nepieciešamajām premjera īpašībām. "Ja tā nav [Valsts kontroliere Inguna] Sudraba, tad kāds cits," Āboltiņa pamatoja labējās opozīcijas prasību, "nevajag par zemu novērtēt sabiedrības neuzticību politiķiem."

Raksturojot nākamo valdības vadītāju, Āboltiņa sacīja, ka premjeram jābauda uzticība sabiedrībā, jāspēj veikt sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu, kā arī jāvar panākt, lai koalīcija darbotos kā vienots mehānisms.

Opozīcijas partijas nepieļauj iespēju strādāt, piemēram, neoficiāli minētā Tautas partijas premjera amata kandidāta, tagadējā ārlietu ministra Māra Riekstiņa vadībā, kamēr nav izskatīti iespējamie bezpartejiskie valdības vadītāji.

Āboltiņa pauda viedokli - ja šādas pagaidu valdības vadītājs baudītu sabiedrības uzticību, tad būtu iespējams kandidātam vadīt valdību arī pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām.

Kā būtisks uzstādījums tika minēts tas, lai valdībā vairs nebūtu to ministru, kuri esot izraisījuši lielu sabiedrības neuzticību, teica Āboltiņa, kā piemērus minot finanšu ministru Ati Slakteri (TP), jau pirms pāris nedēļām demisionējušo zemkopības ministru Mārtiņu Rozi (ZZS) un satiksmes ministru Aināru Šleseru (LPP/LC).

Kalniete kā neatliekamos darbus pagaidu valdībai minēja budžeta grozījumus, Maksātnespējas likuma pieņemšanu mājsaimniecību un uzņēmēju, kuri ņēmuši kredītus, aizsardzībai un valsts pārvaldes reformas uzsākšanu.

 

 

Politologs: Nākamais premjerministrs būs bezpartejisks

LETA  02/20/09 Nākamais premjerministrs būs bezpartejisks vai kādas opozīcijas partijas virzīts kandidāts, uzskata politologs Ivars Ījabs.

"Partiju kuluāros ir konsenss, kas varētu tagad notikt - premjerministra Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība nebūtu kritusi, ja starp galvenajiem spēlētājiem Saeimas līmenī nebūtu vismaz kaut kāda provizoriska vienošanās, kas notiks tālāk," aģentūrai LETA teica politologs.

Viņš uzskata, ka pēdējās nedēļās notikušas sarunas par jaunas valdības veidošanu, un starp partijām pastāv kaut kādas sabiedrībā vēl nepubliskotas vienošanās par jaunās valdības veidošanu.

Ījabs uzskata par maz ticamu iespēju, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers kā premjera amata kandidātu nosauks ārlietu ministru Māri Riekstiņu (TP) vai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu (TP).

"Nez vai kāda opozīcijas partija gribēs strādāt Tautas partijas (TP) premjera vadībā," teica politologs.

"Šī ir tā situācija, kad opozīcijas partijas var runāt par iesaistīšanos valdībā no zināmām spēka pozīcijām," norāda Ījabs. Viņaprāt, to apzinās arī TP un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Ja TP uzstās uz savu valdības vadītāja kandidātu, radīšoties situācija, kad atkal būs kārtējie mēģinājumi tikai formāli paplašināt koalīciju, kam opozīcijas partijas nepiekritīs.

"Ja atkārtosies pašreizējā četru partiju koalīcija, kādu zinām no Aigara Kalvīša laikiem, un TP kategoriski uzstās uz Riekstiņa vai Zalāna kandidatūru, rezultāts būs briesmīgs, jo sabiedrībai būs skaidrs, ka tā būs tā pati zupa, kas tika vārīta pirms trijiem gadiem, un Zatlers ierosinās referendumu par Saeimas atlaišanu," uzskata politologs.

"Šo koalīciju varēs uzskatīt par paplašinātu tikai tad, ja valdībā tiks iesaistīta partija "Jaunais laiks" (JL) vai "Saskaņas centrs" (SC)," uzskata Ījabs, pieļaujot vienas vai abu opozīcijas partiju iesaistīšanos valdībā.

"Partija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" nekādā gadījumā nebūs valdībā, turklāt vismazāk iesaistīties koalīcijā vēlas pati PCTVL," teica Ījabs, "savukārt apvienības "Saskaņas centrs" (SC) "krupi", kas ir saistība ar Alfrēdu Rubiku, labējās partijas, izņemot "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (TB/LNNK), būs gatavas norīt, ja to prasīs politiskā loģika un intereses."

Partiju "Pilsoniskā savienība" (PS) nevar uzskatīt par paplašinājumu, jo partijai Saeimā ir maz deputātu, turklāt Zatlers ir nicīgi izteicies par partijām, kuras nav ievēlētas Saeimā vēlēšanās, bet izveidojušās, sadaloties citām partijām, norāda politologs.

Valdību līdz šim veidojušās partijas labprātāk strādātu kopā ar JL, bet šī partija neiešot koalīcijā uz šo četru partiju noteikumiem un nepieļaušot situāciju, kad JL piešķir vienu ministra portfeli, bet premjerministrs un finanšu ministrs ir TP ieteiktie kandidāti, teica Ījabs.

Kā ziņots, Ministru prezidents Godmanis šodien paziņoja par demisiju. Tas notika pēc tam, kad uz šādu soli viņu mudināja TP un ZZS, paziņojot, ka jāveido jauna valdība.

 

 

Godmanis atkāpjas no amata

Ināra Egle, Diena  02/20/09 Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) piektdien atkāpās no valdības vadītāja amata. Valsts prezidents Valdis Zatlers demisiju ir pieņēmis.

V.Zatlers jau pirmdien sāks sarunas ar visām Saeimā pārstāvētajām partijām par jaunas valdības veidošanu. Uz jautājumu, kad varētu tikt nosaukts jaunais premjera kandidāts, viņš atbildēja, ka to parādīs sarunas. Žurnālistiem jautājot, vai viņš varētu uzticēt valdības veidošanu Tautas partijai (TP), viņš pauda, ka nevienai partijai netiks dotas privilēģijas. V.Zatlers nepieļauj bezpartejiska kandidāta aicināšanu, kas būtu iespējams tikai tad, ja ir pilnīga politiskā krīze.

Savukārt I.Godmanis pēc demisionēšanas žurnālistiem pastāstīja par šī rīta tikšanos ar koalīcijas partneriem. “Es pateicu - šis ir patiesības brīdis. Kas nav gatavs strādāt, iesniedziet par to rakstisku informāciju.”

Rakstiskus paziņojumus viņš nesaņēma, taču, tā kā Tautas partijas un Zaļo un zemnieku savienības līderi žurnālistiem paziņoja, ka viņi nevēlas strādāt šajā valdībā, viņš sapratis, ka nav iespējams turpināt darbu un devies pie Valsts prezidenta ar demisijas rakstu.

I.Godmanis neatbildēja, vai piekritīs ieņemt kādu amatu nākamajā valdībā. “Es par to tagad nedomāju.”  Viņu uztraucot, kā strādās tehniska valdība, kurai varētu nebūt pilnvaras parakstīt lielus starptautiskus dokumentus.

 

 

Aptauja: premjera amatā vēlas redzēt Sudrabu, Lembergu, Vīķi - Freibergu

Diena  02/20/09 Latvijas faktu (LF) jaunākā aptauja liecina, ka iedzīvotāji premjera amatā visvairāk vēlētos redzēt Ingunu Sudrabu, Aivaru Lembergu vai Vairu Vīķi - Freibergu. Tomēr LF direktors Aigars Freimanis Latvijas televīzijas 100.pantā norādīja, ka aptauja veikta janvāra sākumā un tajā nav bijuši iekļauti cilvēki, kuru vārdi izskanējuši pēdējās dienās, kā Māris Riekstiņš (TP), Edgars Zalāns (TP) un Valdis Dombrovskis (JL).

Uz jautājumu, ko vēlētos redzēt Ministru prezidenta amatā, janvāra sākumā iegūti šādi dati:

1. Inguna Sudraba – 20,4%;

2. Aivars Lembergs – 18%;

3. Vaira Vīķe- Freiberga – 12,7%;

4. Ivars Godmanis - 8,6%;

Tie ir cilvēki ar kuriem saista cerības, ka viņi varētu ātri rīkoties kritiskā situācijā, Latvijas televīzijā sacīja sociologs. Latvijas iedzīvotāji vēl minējuši, ka valdības vadītāja amatā vēlētos redzēt Mareku Segliņu – 1,7%, Andri Šķēli – 0,9%, Ingrīdu Blūmu – 0,6%, Eināru Repši – 1,6%.

Savukārt uz jautājumu, kā Valsts prezidentam Valdim Zatleram būtu jārīkojas 31.martā, Saeimas atlaišanu janvāra sākumā atbalstīja - 65%, bet 14% uzskatīja, ka jāļauj turpināt strādāt valdības vadītājam Ivaram Godmanim, ar nosacījumu, ka jāpaplašina esošā koalīcija. 13% atbalstīja I.Godmaņa palikšanu amatā. Situācija nav tik vienkārša, A.Freimanis norādīja uz to cilvēku skaitu, kas aptaujā atbalstījuši līdzšinējo premjeru. Viņš gan atzina, ka valdības krišana vilkusies pārāk ilgi.

“Politiskā eitanāzija, kas vilkās gana ilgu laiku bija drīzāk saistīta ar to, kurš pirmais no valdības ies prom. Partiju attiecības allaž ir bijušas sarežģītas, jo aiziešana situāciju var mainīt ne par labu tam, kas rosina valdības krišanu.”

 

 

Komentārs: Nāc, stājies ministros!

Aivars Ozoliņš, Diena  02/20/09 Laikam ārkārtas vēlēšanas būs, vismaz Tautas partija, šķiet, rēķina, ka būs drīz, ja jau palaidusi savu pirmo priekšvēlēšanu pašreklāmas klipu, ko pati gan dēvē par sociālo reklāmu — aicinājumu stāties partijās vispār, kā trešdien klipa Nāc, stājies partijā! prezentācijā apgalvoja TP vadītāji. Kādā vēl partijā varētu iestāties, tajā netiek izpausts, jo visur — no dažiem tautu mazāk tracinošiem TP politiķiem līdz pat partijas logo un biroja telefona numuram — rēgojas tikai viena partija. Bet kad jau pati par to maksājusi, tad jau arī ir "partija vispār".

Reklāmas rullītī nav neviena šīs Saeimas vēlēšanu "pozitīvisma" karognesēja — ne trekno gadu stabilitātes garanta Kalvīša, ne bijušās kultūras ministres Demakovas, ne pat šiem krīzes laikiem stratēģiski svarīgā finanšu ministra Slaktera. Tāpēc solījums, ka partijā varēšot atrast "uzticamus draugus un domubiedrus", kādam var likt nobirdināt nostalģisku asaru, bet uz piedāvājumu — "ja tu gribi iegūt jaunas zināšanas" — atsaukties ar iestāšanos drīzāk jau grāmatvežu kursos. Tiesa, viens no nervozā balsī piesauktajiem iemesliem, kāpēc jāstājas tieši šajā partijā — "ja tev rūp savas ģimenes nākotne" —, izklausītos gluži vai pēc draudiem, ja nezinātu, ka TP šogad iestājušies tikai četrpadsmit cilvēku, toties to pēdējā laikā pametuši vairāki savulaik prominenti biedri.

Kaut gan kopš kampaņas sākuma uz TP biroju esot piezvanījuši vai epastus nosūtījuši veseli desmit cilvēki, partijas piedāvāto iespēju elpu aizraujošo pievilcīgumu tās aicinātajiem vislabāk izpauž TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis, kas ceturtdien sūkstījās, ka neviens negribot nākt par kultūras ministru šajā valdībā: "Visi uzrunātie kandidāti mums atsaka."

Negribat nākt par ministru? Tad varbūt vismaz Tautas partijā iestāsieties, ko?

 

 

Ekonomisti: jaunā valdība jāveido pēc iespējas ātrāk

LETA  02/20/09 Lielākās raizes par Latvijas ekonomikas nākotni rada nenoteiktība, kas valda politikā, tāpēc jauno valdību jāsāk veidot pēc iespējas ātrāk, atzīst aģentūras LETA aptaujātie ekonomikas eksperti.

Ekonomikas zinātņu doktore Raita Karnīte norāda, ka rīcībspējīgas valdības trūkums ekonomikai šobrīd ir bīstams, jo tas atbrīvo lauku negodīgām darbībām. Karnīte gan cer, ka partijas parūpēsies par valsti, un lēmums par jaunas valdības vadītāju tiks pieņemts pēc iespējas īsākā laikā.

Karnīte norādīja, ka šobrīd jāuzmanās no kandidāta, kas būtu pakļauts ārējam spiedienam no starptautiskajiem partneriem. Valdības vadītājs, kurš pakļautos plūsmai un nodarbotos ar "globāli neizteiksmīgu" lēmumu sludināšanu, situāciju padarītu vēl sliktāku.

Pēc Karnītes domām, neviens no šobrīd izskanējušajiem valdības vadītāja kandidātiem nav piemērots šim amatam.

"Ekonomistu apvienības 2010" prezidents Ojārs Kehris uzskata, ka ziņa par valdības pastāvēšanas beigām ir apsveicama. Šobrīd ir svarīgi noskaidrot gan to, vai dienaskārtība joprojām ir jaunas Saeimas vēlēšanas, kā arī to, vai nākamais premjers būs no partiju spēkiem vai arī tiks veidota profesionāļu valdība.

No politiskajiem kandidātiem labākā kandidatūra ir Māris Riekstiņš (TP), ko varētu atbalstīt arī "Jaunais laiks", uzskata Kehris.

Viņš pasvītro, ka premjera kandidātam ir jābūt pārliecinātam par saviem spēkiem izpildīt solītos darbus Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) un citiem ārvalstu partneriem. "Šobrīd būt par premjeru nav dāvana," sacīja Kehris.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzsvēra, ka situācija šobrīd ir nopietna. Neziņa par to, kad būs jauna valdība un kas to vadīs, rada bažas par SVF solīto reformu un optimizācijas pasākumu izpildi. Darba kārtībā ir ļoti daudz darāmu pasākumu, un šajā laikā valdībai būtu jāstrādā pilnā sparā, atzina eksperts.

No otras puses, runas par valdības nomaiņu jau bija stipri ievilkušās un nu jau gandrīz katram bija skaidrs, ka Godmanis ilgi krēslā nenoturēsies un viņa demisija ir laika jautājums. Pie nosacījuma, ka tiek izveidota jauna rīcībspējīga valdība ar jaunām sejām un skaidru darbības plānu, šīs valdības agonijas izbeigšanās ir pozitīvs notikums, sacīja Gašpuitis.

Viņš piebilda, ka valdībā ir jāiesaista cilvēki, kuriem ir pietiekami liela autoritāte un atbalsts sabiedrībā, lai veiktu nepieciešamās un sāpīgās reformas.

"IBS Prudentia" investīciju baņķieris Ģirts Rungainis norādīja, ka nekāda traģēdija nav notikusi un Godmaņa valdība strādā līdz brīdim, kamēr netiek izveidota jaunā.

Pēc viņa teiktā, interesanti būs pavērot, kādi premjera amata kandidāti, kas būtu tik pat spēcīgi kā Godmanis, tiks virzīti. Riekstiņš ir labs ārlietu ministrs, taču viņam pietrūkst darbības spektra, lai kļūtu par premjeru, uzskata Rungainis.

Izņemot Andri Šķēli (TP), Latvijā diez vai atrastos cilvēks, kas šobrīd varētu aizvietot Godmani, taču Rungainis apšauba vai Šķēles kandidatūra gūtu atbalstu.

Kā ziņots, Ministru prezidents Godmanis piektdien paziņoja par demisiju. Tas notika pēc tam, kad uz šādu soli viņu mudināja TP un ZZS, paziņojot, ka jāveido jauna valdība.

 

 

Pēc valdības demisijas ministri seminārā "parunā par dzīvi"

Anna Novicka Diena  02/20/09 Valdība piektdien pirmo reizi sanāca uz īpašu semināru, lai spriestu par šā gada budžeta grozījumiem, kurā Finanšu minsitrija (FM) sniedza savu skatījumu un aprēķinus par to, cik liels varētu būt budžeta iztrūkums. Tomēr finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) pēc semināra Dienai atteicās nosaukt jebkādus ciparus.

Viņš norādīja, ka seminārā divu stundu laikā "ministri parunāja par dzīvi" un nekādi lēmumi netika pieņemti. Viņš arī atzīmēja, ka "mēs patlaban esam pilnīgi citā situācijā", taču neprecizēja, vai premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) demisija nozīmē to, ka A.Slakteris vairs neuzņemas nekādu atbildību par izmaiņām budžetā.

Savukārt pats I.Godmanis (LPP/LC) Dienai tikai teica: "Lieciet man mieru!", un no tālākiem komentāriem atteicās.

Iepriekš FM izteica prognozi, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad samazināsies par 12%, nevis 5%, kā tika prognozēts iepriekš. Tas savukārt nozīmē, ka valsts budžeta izdevumi jāsamazina vēl vairāk. Valsts budžetā grozījumi jāapstiprina līdz marta beigām.

 

 

TP un ZZS vienojas izbeigt valdības agoniju

Agnese Margēviča, NRA  02/20/09 Ceturtdien rīta pusē divas lielākās koalīcijas partijas Tautas partija un ZZS bija vienojušās, ka šodien valdības agonijai jāpieliek punkts

LPP/LC frakcijas vadītājam Andrim Bērziņam tika uzticēta šīs vēsts nodošana premjeram Ivaram Godmanim, cerot, ka viņš beidzot pieņems realitāti par savas valdības galu un kopā ar koalīciju to šodien paziņos. Ceturtdien rīta pusē TP priekšsēdētājs Mareks Segliņš Neatkarīgajai teica, ka partijas premjera kandidāts ir ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un ar šādu vēstījumu TP šodien dosies uz Rīgas pili. Bet dienas beigās M. Segliņš savu pozīciju jau bija mīkstinājis, atgriežoties pie varbūtības, ka, ja I. Godmanis apņemas nekavējoties īstenot TP ministra Edgara Zalāna izstrādāto valdības reorganizācijas plānu un "ja visa koalīcija tam piekrīt – lieliski!". Arī pats M. Riekstiņš Neatkarīgajai uzsvēra, ka nav oficiāls TP premjera kandidāts un "TP negatavojas aiziet uz pili ar jaunās valdības sastāvu".

Līdz galam skaidrs ceturtdien arī netapa, vai TP un ZZS izlems iziet un paziņot par valdības galu, ja I. Godmanis nepiekritīs demisionēt un nerīkosies pēc scenārija, ko trešdienas vakarā raidījumā Kas notiek Latvijā? aprakstīja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis: koalīcija kopā ar premjeru piektdien pasaka, ka valdība ir demisionējusi, nevis to kāds gāž vai I. Godmanis viens paziņo par atkāpšanos.

"Godmanis neatvieglos valdības gāzējiem darāmo, lai tad tie gāzēji iziet priekšā un godīgi pasaka, ko dara un ar kādu argumentāciju," vakar uzsvēra premjera biroja vadītājs, LPP/LC valdes loceklis Juris Radzevičs. To apzinoties, kāds ietekmīgs koalīcijas politiķis pieļāva, ka "oficiālā līmenī valdība šodien var nekrist", ar to domājot premjera paziņojumu par demisiju. No atsevišķiem politiķiem izskan versijas, ka I. Godmanis varētu neatkāpties tikmēr, kamēr Saeimā netiktu sarīkots neuzticības balsojums, kurā tagadējie koalīcijas partneri nobalsotu par viņa demisiju, un izveidotos situācija, kad "visi ir aizgājuši, palicis tikai premjers". Tomēr viņam tuvu stāvoši cilvēki spriež, ka tik tālu nenonāks, cita lieta, ka I. Godmanis un LPP/LC nevēlas, ka visu valdības krišanas smagumu iznes tikai premjers, bet partijas, kuru atsevišķi ministri vilkuši uz leju valdību, iziet sveikā.

TP valde ir lēmusi par situāciju, ja būtu nepieciešamība pēc premjera kandidāta, un atsijāti trīs potenciālie kandidāti – M. Riekstiņš, E. Zalāns un M. Segliņš. Tā kā M. Segliņš ir aizņemts, vadot partiju un atrodoties ministra amatā, bet pret E. Zalānu kā strīdīgās pašvaldību reformas ieviesēju nepārvarami iebildumi ir ZZS, palicis tikai viens reāls pretendents uz premjera kandidāta statusu – M. Riekstiņš, kurš ir vispieņemamākais arī citām partijām, Neatkarīgajai skaidroja kāds TP valdes loceklis. Oficiālu lēmumu par M. Riekstiņu kā TP premjera kandidātu partijas valde varot pieņemt tikai pēc I. Godmaņa demisijas.

Tomēr M. Riekstiņa kandidatūra pārrunāta gan ar ZZS, gan Jauno laiku un esot "konceptuāli pieņemama", lai gan JL vēl aizvien priekšroku dod bezpartejiskam kandidātam. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Neatkarīgajai norādīja, ka zaļajiem zemniekiem ir pieņemama gan M. Riekstiņa kandidatūra, gan politiski loģiska šķistu arī iespēja, ka premjeru izvirza JL. Tikmēr no TP bija dzirdami arī viedokļi, kas bija piesardzīgāki nekā M. Segliņa paustais, proti, ka "Riekstiņš ir TP kandidāts, bet nevajag zemē iecirst mietiņus, kurus pēc tam nevarēs izvilkt – var runāt arī par citu kandidātu". Kāds cits koalīcijas politiķis sprieda, ka "jānogaida prezidenta atbilde "jā" vai "nē" Riekstiņam, ja nē, jāsēž, jādomā, jo vietu nevar atstāt tukšu". Informēti avoti stāsta, ka Rīgas pilī apzinoties: sabiedrībā šobrīd ir pieprasījums pēc cilvēka, "kurš vismaz atstāj iespaidu, ka kaut ko saprot no ekonomikas", tādēļ iespēja, ka prezidents valdības sastādīšanu uzticētu ārlietu ministram, esot maz ticama.

M. Riekstiņš pērnajā rudenī Neatkarīgajai teica, ka nav gatavs būt TP premjera kandidāts, par savām vājajām vietām minot ekonomiku un finanses, no otras puses, premjeram, viņaprāt, nav jābūt cilvēkam orķestrim un liela loma būtu profesionāliem ministriem. Tagad viņš spriež, ka "premjeram nav jābūt ekonomikas guru un nav jāmēģina sameklēt ģēniju visās frontēs".

 

 

48,5% iedzīvotāju uzskata, ka pēc 31.marta Zatleram jārosina tautas nobalsošana par Saeimas atlaišanu

LETA  02/21/09 Valsts prezidentam Valdim Zatleram pēc 31.marta ir jārosina tautas nobalsošana par Saeimas atlaišanu - tā uzskata 48,5% "Latvijas faktu" februāra sākumā aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, šodien vēsta laikraksts "Diena".

20,9% aptaujāto uzskata, ja Zatleram ir jāpārņem vara valstī, ierobežojot Satversmi, kā to 1934.gada 15.maijā izdarīja Kārlis Ulmanis.

Aptauja veikta pirms Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītās valdības krišanas.

14,1% aptaujāto pauduši viedokli, ka prezidentam pēc 31.marta ir jāaicina Godmani turpināt sarunas ar opozīciju par valdošās koalīcijas plaplašināšanu, bet 13,8% domāja, ka jāļauj strādāt Godmaņa valdībai.

2,7% aptaujāto nezināja atbildēt, kā Zatleram būtu jārīkojas.

LETA jau ziņoja ka Godmanis vakar paziņoja par atkāpšanos no amata, un Zatlers viņa demisiju pieņēma.

Partijas sākušas sarunas par jaunas valdības veidošanu, bet Zatlers nākamnedēļ tiksies ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, lai spriestu par jaunas valdības veidošanu.

 

 

Brīdina par Zatlera atbildību

Agnese Margēviča, NRA  02/23/09 Tuvākajās dienās Valsts prezidentam jāizšķiras par īstā premjera kandidāta nosaukšanu, kurš spētu izvest valsti no krīzes, turklāt 31. martā beidzas Valda Zatlera ultimāts Saeimai un valdībai, kas var novest pie parlamenta atlaišanas.

Aizvien skaļāk izskan brīdinājumi, ka tas būtu ceļš uz haosu, kad politiķi vairs nespēs pieņemt nepopulārus lēmumus par tēriņu apcirpšanu, bet tikai tā iespējams apturēt tālāku kritienu, kas draud ar vēl smagākām ekonomiskajām sekām. Lai gan līdz šim pārsvaru par labu prezidenta viedoklim sabiedrībā nodrošinājis dramatiskais uzticības kritums kā koalīcijas, tā opozīcijas partijām, tieši no prezidenta prasītu atbildību par tālāku krīzes padziļināšanos. Par to brīdina politiķi, uzsvērdami, ka arī prezidents vainojams pie pēdējā laika politiskā haosa valstī. Informēti avoti stāstījuši, ka iepriekš V. Zatlers jau ticis šantažēts ar to, ka, tālāk iejaucoties valdības darbā un turpinot turēt Dāmokla zobenu virs Saeimas, viņam pašam nāksies uzņemties atbildību, ko Satversme neparedz, tieši tik lielā mērā, kādā prezidents pēdējās nedēļās balansējis uz savu pilnvaru robežas. Prezidenta atkāpšanās, sperot soli atpakaļ un nemudinot premjeru uz demisiju, pēc tam, kad jau bija viņam izteicis neuzticību, daļēji tiek skaidrota tieši ar nevēlēšanos šo atbildību uzņemties. Neatkarīgajai zināms, ka mirkli pirms šīs tikšanās ar Ivaru Godmani prezidents tika informēts par koalīcijas politiķu tai rītā spriesto, arī par V. Zatlera lemtspēju noniecinošo izteikumu, ka "nevar tikai griezt lentītes un mētāties ar vārdiem, nenesot politisko atbildību".

Tāpat pēdējā laikā V. Zatlers ar atsevišķiem lēmumiem vai minstināšanos tos pieņemt atstājis iespaidu, ka tas tiek darīts, nevis vadoties pēc valstisku interešu plāna, bet polittehnoloģiskām viltībām, kā apspēlēt politiskās partijas, pirmām kārtām jau Tautas partiju.

Lai gan publiskajā telpā īpaši no tiem, kuri ir kritiski pret koalīcijas partijām, allaž izskan aizdomas, ka V. Zatlers rīkojas partiju, pirmām kārtām jau TP, interesēs, patiesībā politiskās elites viens no visbiežāk kuluāros uzdotajiem jautājumiem ir: "Kas dod padomus prezidentam?" Pat ietekmīgākie politiķi par to rausta plecus un atzīst, ka labprāt to vēlētos zināt, un notikumi rāda, ka šī neziņa nav liekuļota. Ka ne vienmēr izšķirošos brīžos V. Zatlers rīkojas pēc kopā ar oficiālajiem padomniekiem apspriestā plāna un izdiskutētajiem uzskatiem, bijis noprotams arī no avotiem Rīgas pilī. Viens no šādiem pārsteigumiem bija V. Zatlera lēmums pēc četru stundu tete a tete sarunas ar Ivaru Godmani 16. janvārī neuzstāt uz viņa demisiju, lai gan pirms trim dienām prezidents bija izteicis neuzticību premjeram. Kādam TP politiķim radies secinājums, ka V. Zatlers, kurš bija tieši TP sameklēts prezidenta kandidāts, pēc smagas kritikas pavadītās ievēlēšanas vadoties tikai pēc viena principa – lai sabiedrība beigtu domāt par viņu kā "oranžo prezidentu".

Demisionējušais premjers Ivars Godmanis sestdien notikušajā LPP/LC valdes sēdē pauda bažas par nopietnu konfrontāciju starp varas zariem. "Attiecības starp prezidentu, valdību un Saeimu sāk virzīties tajā virzienā, kas nav mūsu Satversmē ierakstīts. Es nezinu, vai tas beigu beigās nevedīs demokrātijas mazināšanās virzienā, un tas ir jautājums, kas ir jāuzdod Saeimas deputātiem un valdības locekļiem," teica I. Godmanis. Pēc tam viņš Neatkarīgajai skaidroja, ka saprotot V. Zatlera motivāciju – mazināt spriedzi sabiedrībā, tikai jautājums esot, "vai tie ir pareizie ceļi". Ar to domāti izdarāmo darbu ultimāts Saeimai un valdībai, kura termiņš – 31. marts – tuvojas, kā arī Satversmes grozījumi, ar kuriem prezidents cita starpā cenšas palielināt arī savas pilnvaras.

Arī LPP/LC līdzpriekšsēdētājs, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers Neatkarīgajai izteicās, ka V. Zatleram "jānomaina prioritātes, citādāk prezidents atbildēs par ekonomisko haosu". Prezidentam esot jāsaprot prioritātes – IKP kritums un bezdarbs, bet Satversmes grozījumi un Saeimas ārkārtas vēlēšanas "ir pareizi uzstādījumi, bet – miera laikam". "Atlaist Saeimu tikai tādēļ, ka deputātiem atšķiras viedoklis? Zatleram ir jāsolidarizējas ar Obamu un Merkeli, kas runā par ekonomikas jautājumiem. Ja 31. martā atlaiž Saeimu, partijas vairs nebūs spējīgas pieņemt atbildīgus lēmumus, grozīt budžetu. Zatleram pat nav jāatzīst, ka ir kļūdījies [ar ultimātu], vienkārši jāatzīst, ka pasaule kopš tā brīža ir mainījusies," uzskata A. Šlesers.

Sabiedrībā V. Zatlera Saeimā iesniegtie Satversmes grozījumi vairāk saistās ar pretimnākšanu pērnā augusta referendumā paustajai 608 000 vēlētāju gribai dot tautai tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. Tomēr V. Zatlera rosinātie grozījumi satver arī diskutablas normas, piemēram, kas prezidentam dotu plašas iespējas vienpersoniski atlaist Saeimu "īpašos gadījumos pēc konsultēšanās ar premjeru un parlamenta priekšsēdētāju", neriskējot pašam zaudēt amatu. Aizvadītajā nedēļā Saeimas Juridiskā komisija virzīja tālāk grozījumus par tautas tiesību paplašināšanu, bet ielika atvilktnē tos, kas palielinātu prezidenta pilnvaras, un pret tiem bija ne tikai koalīcijas partiju deputāti, bet arī Jaunā laika pārstāvji. Kopumā šo Satversmes grozījumu pieņemšana ir ietverta V. Zatlera ultimātā, kas jāizpilda līdz 31. martam, citādi viņš patur tiesības uzsākt referenduma procedūru par Saeimas atlaišanu.

Tomēr, ja V. Zatlers par vienu no ieganstiem Saeimas atlaišanai izmantotu savas pilnvaras paplašinošo grozījumu novilcināšanu, šis lēmums varētu vairs neizskatīties tikai pēc nepopulārā parlamenta atlaišanas, lai pārvarētu tautas neuzticību, bet tikpat labi pēc spēkošanās par ietekmi pār Saeimu, ko Satversmes tēvi prezidentam nav devuši.

 

 

Nepiekrīt kandidēt premjera amatam

Agnese Margēviča, NRA  02/23/09 Varākas pie partijām nepiederošas personas vai nu noraidījušas piedāvājumu kandidēt premjera amatam, vai neapstiprina, ka vispār būtu uzrunātas. Neoficiāla informācija liecina, ka eirokomisārs Andris Piebalgs pat saņēmis personisku Valda Zatlera zvanu, tomēr pateicis "nē".

Tautas partija un Jaunais laiks jau izvirzījušas savus oficiālos premjera kandidātus Edgaru Zalānu un Valdi Dombrovski, kurus neviena valdības veidošanā iesaistītā partija kategoriski nenoraida. Turklāt Valsts prezidents politiķiem šodienas konsultācijās solījis jau trešdienas pievakarē nosaukt, kam uzticēs nākamās valdības sastādīšanu.

Tomēr pirmdien politiskajos kuluāros turpinājās bezpartejisku premjera kandidātu apspriešana, piesaucot uzvārdus, kuri daudzkārt jau minēti valdības vadītāja vai citu amatu sakarā.

Piemēram, tika izplatītas runas, ka TB/LNNK šim amatam uzrunājusi savu kādreizējo biedru, savulaik Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāju, tagad - Krājbankas valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru. Tam it kā jau piekritusi ZZS un arī LPP/LC. Gan TB/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats, gan ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Neatkarīgajai norādīja, ka tā viņiem esot "pirmā dzirdēšana". Arī LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers apgalvoja, ka Bondara vārdu viņa partija nav piesaukusi, sarunās ar JL gan izskanējis Latvijas–Amerikas finanšu foruma valdes priekšsēdētāja, kādreizējā Latvijas vēstnieka ASV un NATO, Aivja Roņa vārds, bet arī tikai piemēram, lai konkretzētu sarunu par bezpartejiska kandidāta iespēju.

Ne Mārtiņš Bondars, ne Aivis Ronis pirmdien Neatkarīgajai pēc būtības ne apstiprināja, ne noliedza, ka tikuši uzrunāti. Bondars ar īsziņas starpniecību Neatkarīgo informēja, ka atrodas atvaļinājumā, "bet, ja būs nodoms mainīt darbu, apsolos to paklusām neizdarīt". Tikmēr Aivis Ronis atvainojās un atturējās no jebkādas atbildes sniegšanu, jo šobrīd ir norūpējies par ģimenes likstām.

V. Zatlers publiski vairakkārt norādījis, ka bezpartejiska premjera kandidāta laiks nav pienācis, jo partijas neatrodas tādā krīzē, lai nespētu izvirzīt un vienoties par kandidātu no sava vidus. Tomēr informēti avoti Neatkarīgajai ir atstāstījuši, ka 16. februārī četru stundu ilgās sarunas laikā starp V. Zatleru un Ivaru Godmani prezidents piezvanījis Eiropas Komisijas enerģētikas komisāram Andrim Piebalgam, jautājot, vai viņš būtu gatavs pārņemt valdības vadīšanu un atbilde bijusi noraidoša. Tieši cienīga premjera kandidāta neesamība par dažām dienām paildzināja I. Godmaņa valdības mūžu. Apstiprinājumu vai noliegumu šādam zvanam no Rīgas pils pirmdien Neatkarīgajai neizdevās iegūt.

Pagājušajā piektdienā pēc Godmaņa demisijas uz Neatkarīgās jautājumu, vai Rīgas pils meklē rezerves variantu bezpartejiska premjera izskatā gadījumam, ja partijas nevienbojas par kandidātu no sava vidus, Valsts prezidents Valdis Zatlers atbildēja: "Rīgas pils veic politiskās konsultācijas."

Savukārt Valsts kontroliere Inguna Sudraba jau vairākkārt publiski noraidījusi iespēju kandidēt uz premjera amatu. Neoficiāla informācija liecina, a sākotnēji viņa bijusi atsaucīgāka JL aicinājumam un tikuši pat apspriesti nosacījumi tādi kā iespēja atgriezties Valsts kontrolieres amatā, ja valdības izveide cieš neveiksmi, kā arī iespēja ietekmēt sava pēcteča izvēli Valsts kontroliera amatam, ja Sudraba tomēr kļūtu par premjeri.

 

 

JL premjera kandidāts ir Valdis Dombrovskis

Diena  02/23/09 Jaunā Laika kandidāts Ministru prezidenta amatam ir Valdis Dombrovskis, Dienu informēja JL Domes priekšsēdētājs Artis Kampars. V. Dombrovskis ir piekritis kļūt par kandidātu un valde viņu izvirzīusi šim amatam.

Jau vēstīts, ka sarunā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru JL atzina, ka visi iespējamie bezpartejiskie premjera amata kandidāti partijai atteikušies kandidēt. Arīdzan Valsts prezidents bijis noraidošs pret bezpartejisku kandidātu, uzskatot, ka valstī nav tik dziļa krīze, lai partijas nespētu no sava vidus izvirzīt Ministru prezidenta kandidātu.

 

 

SC premjerministra kandidāts ir Urbanovičs

Diena  02/23/09 Saskaņas Centra (SC)  līderi Nils Ušakovs un Jānis Urbanovičs tikšanās laikā paziņojuši Latvijas prezidentam Valdim Zatleram, ka jaunā Ministru kabineta vadītājam ir jābūt bezpartejiskam vai arī SC pārstāvim. Kā kandidātu premjerministra amatam SC izvirzīja SC frakcijas priekšsēdētāju Jāni Urbanoviču.  

“Jānis Urbanovičs viens no pieredzējušākajiem Latvijas politiķiem, ar plašu redzējumu par situāciju valstī. Un viņš ir godīgs politiķis, kas nav mazsvarīgi,” paziņoja Nils Ušakovs. Ar prezidentu tik'as SC pārstāvji N. Ušakovs, J. Urbanovičs, Segejs Dolgopolovs, Nikolajs Kabanovs un Jānis Tutins.

“Mēs piedāvājam virkni risinājumu. Pirmkārt, ir jāsamazina uzņēmuma ienākumu nodoklis un PVN, bet jaunajām uzņēmumiem uz trim gadiem jāpiešķir nodokļu brīvdienas. Otrkārt, mums ir sava valsts vadības sistēmas reformas programma, pateicoties kurai var ievērojami samazināt budžeta izdevumus un kompensēt no uzņēmējdarbības iekasēto nodokļu apjoma kritumu,” stāsta N. Ušakovs.

Aģentūra LETA vēsta, ka N. Ušakovs pauda pārliecību, ka Latvijā ir iespējams atrast bezpartejiska premjera amata kandidātu. Tādi pieminēti arī sarunā ar prezidentu, taču žurnālistiem konkrētus vārdus Ušakovs neatklāja.

Tāpat Ušakovs norādīja, ka patlaban ir pāragri runāt, kuras partijas premjerministra vadībā SC varētu strādāt valdībā.

 

 

Komentārs: Nevajag reklāmvaldību

Pauls Raudseps, Diena  02/23/09 Godmaņa valdības ilgstošā agonija ir beigusies, un tagad ir iespēja uztaisīt labāku.

Taču ir arī nopietnas briesmas, ka Godmaņa sarauktās pieres un garo lekciju vietā mēs dabūsim tukšu smaidu un gludas runas, valdību kā kārtējo priekšvēlēšanu projektu, kuras galvenais mērķis ir ļaut dažām partijām televīzijas kameru priekšā spodrināt savu lokomotīvju sānus. Treknajos gados šādu polittehnoloģisko manipulāciju postošās sekas amortizēja milzīgie naudas pieplūdumi Latvijas tautsaimniecībai, tagad šāda tuvredzība draud ar katastrofālām sekām valstij. Ja partiju galvenais apsvērums šīs valdības veidošanā būs labāku starta pozīciju izkarošana pirms pašvaldību vai iespējamajām ārkārtas Saeimas vēlēšanām, tad tas radīs būtiskus draudus Starptautiskā Valūtas fonda programmas izpildīšanai.

Jau pašlaik budžetā paredzētie izdevumu samazinājumi ir izsaukuši sabiedrībā sāpīgu reakciju, un tie balstījās uz prognozēm par iekšzemes kopprodukta 5% sarukumu. Tagad jau ir pavisam citas, krietni drūmākas prognozes, un, lai noturētu budžeta deficītu SVF noteiktajos rāmjos, būs jāsāk domāt par vēl sāpīgākiem izdevumu samazinājumiem. Šādus lēmumus nespēs pieņemt valdība un to Saeimā atbalstošā koalīcija, kuras galvenais uzdevums būs tiražēt sevi kā pastāvīgu priekšvēlēšanu reklāmas klipu. Sekas var būt dramatiskas, jo nedrīkst lolot ilūzijas, ka SVF izrādīs kādu sevišķu iejūtību pret mūsu partiju priekšvēlēšanu nepieciešamībām. Lai tas mums kalpo par brīdinājumu: Ukrainai, kura vienošanos ar SVF noslēdza mēnesi pirms Latvijas, jau ir atlikts maksājums 1,8 miljardu dolāru apjomā, jo tā nav varējusi izpildīt SVF prasības un sabalansēt budžetu.

Kas mums ir vajadzīgs? Valdība, kura spēj realizēt pretkrīzes programmu, kas šajos apstākļos nozīmē tikai vienu — spēju izpildīt Starptautiskā Valūtas fonda programmu. Lai arī ko mēs vēlētos, bez SVF naudas mēs šogad vien būtu par pusotru miljardu latu dziļākā bedrē, un vienkārši nav citu vietu, kur ņemt naudu. Mums ir arī vajadzīga valdība, kura sāktu atjaunot tautas uzticēšanos, parādot, ka arī politiķi un partijas tāpat kā citi savelk jostas, nevis turpina vadīties pēc "šofera dēla" principa — siltas vietas savējiem.

Šajā situācijā loģisku pamatu krīzes pārvarēšanas valdības veidošanai dod trīs labējās opozīcijas partiju piektdien izplatītais aicinājums. Tas iezīmē aprises valdībai, kura nebalstītos uz tiem pašiem vecajiem, bet tagad tik bīstamajiem partiju "interešu sfēru" sadalīšanas principiem un kurā neatrastos vieta tādiem politiķiem kā Šlesers un Slakteris, kuri vēlētājiem simbolizē šīs sevi diskreditējušās sistēmas divas sliktākās īpašības — savtīgumu un nekompetenci.

Pat labākajos iedomājamajos apstākļos atskaites punkts šai topošajai valdībai un koalīcijai ir skaidrs un skaudrs: līdz marta beigām Saeimā ir jāiesniedz un drīz pēc tam jāpieņem 2009.gada budžeta grozījumi, citādi būs apdraudēts gada otrā ceturkšņa SVF un Eiropas komisijas naudas pārskaitījums un tādējādi arī visi budžeta maksājumi: algas, pensijas, subsīdijas.

Diemžēl patiesības brīdis var pienākt arī krietni ātrāk. Pateicoties SVF programmai, naudas tirgi pagaidām ir noticējuši, ka Latvija spēs stabilizēt ekonomiku un banku sistēmu. Kopš vienošanās ar SVF parakstīšanas spiediens uz latu ir atslābis un Latvijas Bankai nav bijis nepieciešams iejaukties valūtas maiņas tirgū, lai noturētu lata kursu. Ja Godmaņa valdības krišana izraisīs nervozitāti par Latvijas spējām izpildīt SVF programmu, sekas finanšu sistēmai varētu būt ļoti nepatīkamas. Pamats bažām jau ir: kā ziņo Bloomberg, piektdien pēc Godmaņa valdības atkāpšanās Zviedrijas krona dažu stundu laikā kritās par 1,1% pret eiro, kas valūtas tirgos ir vērā ņemama izmaiņa. Iemesls — satraukums par Latvijas nestabilās politiskās situācijas ietekmi uz zviedru bankām un tādējādi Zviedrijas finanšu sistēmu. Ja jau Latvijas valdības krišana var gremdēt Zviedrijas naudas kursu, ietekmei uz pašas Latvijas naudu būtu jābūt vēl lielākai. Ja šonedēļ radīsies spiediens uz latu un partijas nespēs īsā laikā izveidot valdību, kura atjaunos tirgus uzticību, valdības gāzējām Tautas partijai un Zaļo un Zemnieku savienībai būs jāuzņemas atbildība par katru miljonu, par kuru saruks mūsu valūtas rezerves.

Šajā ļoti bīstamajā situācijā sevišķa atbildība gulstas uz prezidentu Valdi Zatleru. Vēl jo vairāk tāpēc, ka, iziedams no Satversmē noteiktajiem rāmjiem, viņš pats arī pielika roku pie Godmaņa valdības gāšanas. Prezidenta aicinātajam kandidātam un viņa vai viņas vadītajai valdībai ir jāspēj nodrošināt SVF programmas izpildi un visos valsts pārvaldes līmeņos, gan ministru kabinetā, gan valsts uzņēmumu padomēs, gan aģentūrās, ir jāizskauž savtīgie un nekompetentie ielikteņi, kuri grauj uzticību valsts vadītājiem un ārda šajos grūtajos laikos nepieciešamo solidaritātes sajūtu.

Ja Zalters šajā brīdī nerīkosies, lai panāktu labākā iespējamā Ministru kabineta izveidošanu, un akceptēs partiju izveidotu reklāmvaldību, viņš ne tikai liks ar jaunu spēku uzvirmot tām aizdomām, kuras valdīja sabiedrībā pēc viņa ievēlēšanas, bet arī būs izdarījis būtisku kaitējumu valstij, kuras intereses viņš apņēmās sargāt, nododams prezidenta zvērestu: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību.

 

 

«Jaunais laiks» nestutēs paklupušo Tautas partiju

Māra Libeka, Latvijas Avīze  02/23/09 "Jaunais laiks" ("JL") neies valdībā, ja tur nebūs vismaz Pilsoniskās savienības. Vecās koalīcijas stutēšana neesot jaunlaicēnu darba plānā.

Kad par "JL" priekšsēdētāju ievēlēja Krišjāni Kariņu, viņš solīja jaunlaicēnus trīs mēnešu laikā ievest valdībā, ko arī toreiz veidoja tikko kritusī koalīcija, tomēr solījums nepiepildījās. Bet pēc Ivara Godmaņa valdības krišanas vēja ātrumā izplatījusies ziņa, ka to grasās izdarīt pašreizējā partijas līdere Solvita Āboltiņa. Tomēr, kā apgalvo pati S. Āboltiņa, tā neesot taisnība. "Vēl pāragri runāt par "JL" un Tautas partijas tuvināšanos, jo tā ir ļoti nosacīta. Abu partiju pārstāvjiem bija tikai viena oficiāla un viena neoficiāla saruna par jauno valdību, un no tām man neradās pārliecība, ka abas partijas varētu strādāt kopā," teica "JL" vadītāja. Viņa uzsvēra, ka "JL" negrasās stutēt veco koalīciju un strādās tikai kvalitatīvi jaunā koalīcijā un valdībā, kur jābūt vismaz Pilsoniskajai savienībai.

Tiklīdz premjers Ivars Godmanis bija demisionējis, TP vadība tikās ar "JL" līderiem, bet vēlāk uzzinājām, ka S. Āboltiņa zvanījusi arī LPP/"LC" priekšsēdētājam Aināram Šleseram, lai apspriestos par tālāko rīcību. S. Āboltiņa par šo ziņu ironizē, sacīdama, ka viņa zvanījusi ne tikai Šleseram, bet arī Zaļo un zemnieku savienības vadonim Augustam Brigmanim, arī tēvzemiešu līderim Robertam Zīlem un pat "Saskaņas centra" priekšsēdētājam Nilam Ušakovam, lai vienotos par savstarpējām pirmdienas sarunām. Turklāt ar Šleseru kontakts pārtrūcis, kad uz Āboltiņas jautājumu, vai viņš sevi redz jaunajā valdībā, Šlesers atbildējis apstiprinoši. Taču vēlāk politiskajās aizkulisēs izplatījās ziņa, ka Šlesers pats varētu arī atteikties no Satiksmes ministrijas vadīšanas. Āboltiņa uzskata, ka tādā gadījumā ministrijas portfelis jānodod kādai citai partijai, jo pretējā gadījumā Šlesers joprojām būs ministrijā, kaut arī neoficiāli.

Pirmdien notiks arī "JL" Saeimas frakcijas un valdes sēde, kur vienosies par turpmāko rīcību. Neoficiāli zināms, ka tomēr visi vadošie partijas biedri jautājumā par "JL" līdzdalību jaunas valdības veidošanā nav uz viena viļņa. Tūlīt pēc Godmaņa valdības krišanas vieni bijuši par to, ka valdībā jāiet par katru cenu, citi – ka to drīkst darīt tikai tad, ja valdību veido visas labējās partijas. Partijas rindās ir arī tādi biedri, kas uzskata, ja partijas vadība nodos "JL" ideālus un principus, kurus jaunlaicēni visu laiku ievērojuši, nekas cits neatlikšot kā aplieties ar benzīnu un sadedzināties.

S. Āboltiņa atgādināja, ka partijas prioritāte joprojām ir bezpartijisks premjers, taču nav absolūti striktas nostājas, ka tas ir vienīgais variants. Nepieciešamības gadījumā varot spriest arī par Eiropas Parlamenta deputāta Valda Dombrovska un partijas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas kandidatūru. Bet šīs diskusijas notiks tikai ar nosacījumu, ja veidosies plašāka labējā koalīcija.

Pilsoniskā savienība savā ārkārtas valdes sēdē ir nolēmusi, ka jaunajam premjeram ir jānāk no opozīcijas un jābūt profesionālim. Opozīcija esot gatava uzņemties atbildību par valsts svarīgākajām jomām un ir gatava piedalīties sarunās par pagaidu valdības veidošanu. Kā norādīja partijas priekšsēdētāja Sandra Kalniete, ja valdības vadības stūre būs opozīcijas rokās, tad PS nav pretenziju strādāt šādā valdībā.

Bet "Sabiedrības citai politikai" līderis Aigars Štokenbergs jaunās valdības veidošanas procesu prognozē pavisam pesimistiski. Viņš uzskata, ka Tautas partijai pašlaik ir svarīgāk nodarboties ar polittehnoloģijām, iegūstot izdevīgas pozīcijas pirms pašvaldību vēlēšanām, nevis ar valsts saimnieciskajiem jautājumiem.

Ja TP panāktu, lai jaunajā valdībā, kas, pēc Štokenberga domām, visticamāk, tā pati vecā vien būs, vismaz varētu iztikt bez Aināra Šlesera, ministra ar ļoti apšaubāmu reputāciju, tad jau būtu daudz izdarīts.

Diemžēl visas trīs opozīcijas partijas nav izveidojušas savu ēnu kabinetu, nav vienojušās par kopīgu premjera kandidātu. Vienotai opozīcijai būtu daudz vieglāk runāt ar jau zināmo koalīciju un izvirzīt savas prasības.

TP vadītājs Mareks Segliņš pēc Godmaņa valdības nogāšanas paziņoja, ka valdība jāizveido nedēļas laikā. Ja tā būs tā pati vecā valdība ar dažām jaunām sejām, tad to, protams, var izdarīt, secina opozīcijas pārstāvji. A. Šlesers LPP/"LC" domes sēdē gan prognozēja, ka jaunu Ministru kabinetu neizdosies izveidot nedēļas laikā, jo būšot grūtības atrast premjera amata kandidātu, kam būtu skaidra rīcības programma un spēja risināt ekonomiskās problēmas jau no pirmās darbības dienas. Bet I. Godmanis tajā pašā sēdē uzsvēra, ka vēlme paplašināt koalīciju un redzēt jaunas sejas valdībā ir saistīta ar bijušās koalīcijas partiju cerībām tādējādi mazināt savu atbildību.

 

 

Koalīcija neizrāda lielu vēlmi „atšķaidīt” sevi ar opozīciju

TVNET  / LETA  02/23/09 Tautas partija (TP) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varētu strādāt kopā ar partiju "Jaunais laiks" (JL), veidojot jaunās koalīcijas kodolu. Tomēr pagaidām netiek apstiprināta apņemšanās iekļaut valdībā visas trīs labējās opozīcijas partijas. Politologs Juris Rozenvalds pašreiz notiekošo dēvē par absurda teātri, kas ir saistīts ar Tautas partijas vēlmi novilcināt laiku un uzspodrināt savu katastrofāli zemo reitingu.

To, ka visas trīs labējās opozīcijas partijas nav karsti gaidītas jaunajā valdībā, šodien pēc tikšanās apliecināja TP valdes priekšsēdētājs Mareks Segliņš un ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Mareks Segliņš norādīja, ka par iesaistīšanos valdībā tiek runāts ar JL, bet ar pārējām labējās opozīcijas partijām sarunas nenotiek.

Arī Brigmanis par iespēju valdībā iesaistīt trīs labējās opozīcijas partijas, kas vienojušās sadarboties, sacīja: "Tās ir viņu problēmas, bloki nāk, veidojas un jūk, bet partijas ir pastāvīgas, ar tām arī runājam, šobrīd - ar JL."

Mareks Segliņš apstiprināja, ka mērķis paliek iepriekšējais - izveidot kompaktāku valdību, bet ar plašāku atbalstu Saeimā.

"Paredzu, ka koalīcija būs plašāka par trīs partijām," teica Segliņš.

Savukārt Augusts Brigmanis nevēlējās komentēt jautājumu, vai labāk koalīcijā redzētu apvienību "Saskaņas centrs" (SC) vai LPP/LC, nosakot, ka skaistuma konkursu nerīko.

Tikmēr LPP/LC parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš pavēstīja, ka LPP/LC neatbalstīs ne Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), ne Tautas partijas (TP) izvirzītus premjera amata kandidātus. Šāda nostāja ir saistīta ar to, ka tieši abas iepriekš minētās partijas gāza Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdību.

LPP/LC drīzāk būtu gatava atbalstīt bezpartejisku premjeru "ar tādu reputāciju, ka par viņu varētu teikt - šis ir īstais cilvēks", norādīja Andris Bērziņš.

Politologs Juris Rozenvalds šodien intervijā Latvijas radio esošo situāciju ap valdības veidošanu raksturoja kā absurda teātri. Viņš uzskata, ka vispirms būtu jārunā par krīzes pārvarēšanu un valstisku rīcības plānu un tikai tad jāpiemeklē darītāji. Dīvaini esot arī tas, ka tieši tā partija, kas veicināja krīzi un iepriekšējās valdības krišanu, tagad ir pati rosīgākā. Tas, pēc viņa domām, izskatoties pēc Tautas partijas vienīgās iespējas izdzīvot.

Juris Rozenvalds pauda viedokli, ka mēs strauji tuvojamies tam, lai atkal uzkāptu uz tā paša grābekļa. Iepriekšējā valdība, pēc politologa domām, īstenībā nemaz nebija Ivara Godmaņa valdība, bet gan tieši Tautas partijas valdība, un par to liecinot kaut vai fakts, ar kādu dedzību Ivars Godmanis aizstāvēja Tautas partijas caurkritušos ministrus. Gan saistībā ar finanšu lietām (Atis Slakteris), gan arī ar 13. janvāra nekārtībām Vecrīgā (Mareks Segliņš).

Juris Rozenvalds prognozē, ka gadījumā, ja lietas turpinās virzīties tieši tādā pašā veidā kā līdz šim, „Jaunā laika” ienākšana valdībā pilnīgi neko nemainīs.

Arī žurnālists Māris Zanders šorīt radio SWH pauda viedokli, ka „Jaunā laika” iesaistīšana sarunās par valdības veidošanu ir saistīta ar Tautas partijas vēlmi atvirzīt tālākā nākotnē Saeimas ārkārtas vēlēšanas un līdz tam laikam mēģināt atgūt savu reitingu, kas ir noslīdējis līdz vēsturiski viszemākajam līmenim - 1,6%.

 

 

TP reitingi februārī nokritušies līdz 1,6%

DELFI  02/23/09 Tautas partijas (TP) reitingi februārī samazinājušies līdz 1,6%, bet popularitātes ziņā pirmajā vietā joprojām ir "Saskaņas centrs" (SC), par kuru februārī savas balsis būtu gatavi atdot 10,1% vēlētāju. Pēdējā laikā pakāpeniski pieauguši arī "Sabiedrības citai politikai" reitingi, liecina "Latvijas Faktu" februārī veiktā aptauja, vēsta laikraksts "Diena".

Ja vēlēšanas notiktu februārī, par ZZS un JL savas balsis būtu gatavi atdot 6,3% vēlētāju, par "Sabiedrību citai politikai" - 4,8%, par "Pilsonisko savienību" - 3,8% vēlētāju, par apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" - 3,3% , par apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK - 3,1%, par premjera Ivara Godmaņa pārstāvēto LPP/LC - 2,3 %, savukārt Saeimā nepārstāvētajām partijām - "Visu Latvijai!"- 1,5% vēlētāju, bet Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju - 1,2% vēlētāju.

Salīdzinot ar janvāri, pieauguši ir SC, ZZS, JL, SCP, PS un nedaudz arī TB/LNNK reitingi, savukārt sarukuši PCTVL, LPP/LC, TP reitingi.

Jau vēstīts, ka TP uzsākusi reklāmas kampaņu, kuras ietvaros televīzijās demonstrē reklāmas klipu, aicinot cilvēkus stāties TP.

 

 

TP finanšu ministra amatā vēlas redzēt Bondaru

Ināra Egle, Diena  02/25/09 Tautas partija (TP) finanšu ministra amatā vēlētos redzēt Latvijas krājbankas prezidentu Mārtiņu Bondaru, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu teica TP nominētais premjera amata kandidāts Edgars Zalāns. Ja E.Zalānam Valsts prezidents uzticēs veidot valdību, tad attīstības ministra amatā viņš aicinātu ekonomistu Uldi Osi.

E.Zalāns uzskata, ka labi ir strādājuši ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) un veselības ministrs Ivars Eglītis (TP), kuri varētu amatus saglabāt. Ja TP pārziņā būtu Aizsardzības ministrija, ministra amatam tā varētu deleģēt Juri Dalbiņu (TP). Taču E.Zalāns uzsvēra, ka tie ir tikai piedāvājumi un tikai no partiju konstultācijām būs atkarīgs, kādus posteņus katrs politiskais spēks ieņems.

Ja Valsts prezidents ceturtdien nosauks E.Zalāna vārdu, kuram uzticēs valdības veidošanu, viņš vēlētos tajā redzēt visas tagadējās koalīcijas partijas – TP, ZZS, LPP/LC, TB/LNNK un Jauno laiku, kā arī, iespējams, Pilsonisko savienību. Taču Saskaņas centru, pēc E.Zalāna teiktā, varētu koalīcijā aicināt tikai tad, ja kāda no nosauktajām partijām pasaka dalībai valdībā – nē.

"Ziniet, ļoti vienkārši, man nav vienalga," Dienai īsi komentēja Latvijas krājbankas prezidents, atbildot uz jautājumu, kāpēc viņu interesē šāds piedāvājums. Tomēr M.Bondars pagaidām atturīgi izsakās, vai, gadījumā, ja Zalānu nominēs veidot valdību, viņš kļūs par finanšu ministru.

“Esmu piekritis runāt par teorētisku iespējamību kļūt par finanšu ministra amata kandidātu,” norādīja M.Bondars. Taču pagaidām, pēc viņa teiktā, ir pāragri skriet notikumiem pa priekšu.

Diena jau rakstīja, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers trešdien tiekas ar diviem partiju virzītajiem valdības vadītāja amata pretendentiem - E.Zalānu un Valdi Dombrovski no JL. Savu lēmumu viņš paziņos ceturtdienas rītā.

V.Dombrovskis trešdien pēc tikšanās ar V.Zatleru nenosauca konkrētus vārdus, ko viņš aicinātu jaunajā valdībā, ja tiktu nominēts premjera amatam. Viņš tikai apstiprināja iepriekš jau izskanējušo informāciju, ka “ļoti iespējama” būtu Eināra Repšes virzīšana finanšu ministra krēslam. Ministru amata kandidāti būšot zināmi, kad būs skaidrs koalīcijas sastāvs, teica JL virzītais premjera kandidāts.

Ja V.Dombrovskis tiks nominēts valdības vadītāja amatā, koalīcijā viņš aicinās Pilsonisko savienību, kas esot jau piekritusi, TB/LNNK, ZZS un TP. Savukārt Aināra Šlesera dēļ aktuāls ir jautājums par viņa pārstāvētās LPP/LC darbu jaunajā valdībā. Uz jautājumu, vai kādu no amatiem V.Dombrovskis varētu piedāvāt līdzšinējam premjeram Ivaram Godmanim (LPP/LC), viņš neatbildēja, vien sacīja, ka tas būšot atkarīgs no sarunām ar LPP/LC.

“Prezidents rīt iznāks un pateiks,” V.Dombrovskis arī nedalījās savos iespaidos, vai saruna ar V.Zatleru liecinājusi, ka prezidents varētu nosliekties par labu viņa kandidatūrai.

 

 

EK pārskaita Latvijai pirmo miljardu un atgādina par saistībām

Diena  02/25/09    Eiropas Komisija (EK) trešdien ir pārskaitījusi pirmo Eiropas Savienības (ES) finanšu palīdzības maksājumu viena miljarda eiro apmērā, un tā ir daļa no finanšu palīdzības, kuras kopējais apjoms ir līdz 3,1 miljardam eiro. Latvija šo naudu saņems, ja stingri ievēros iepriekš panāktās vienošanās, uzsver ES amatpersona.

"ES atbalsts Latvijai rāda mūsu solidaritāti ar dalībvalstīm. Vienlaikus visiem jāsaprot, ka šis atbalsts tiek piešķirts tikai tad, ja Latvija īsteno decembrī pieņemto ekonomikas un budžeta korekcijas programmu un, ja vajadzīgs, veic papildu korekcijas pasākumus. Mēs sagaidām, ka jaunā valdība pilnībā ievēros šo programmu. Komisija sadarbībā ar tās partneriem  ļoti cieši uzrauga programmas īstenošanu", teica ekonomikas un finanšu lietu komisārs Hoakins Almunja.

Pirmais aizdevuma maksājums tiek veikts ar nosacījumu, ka ir parakstīts Saprašanās memorands. Tas tika izdarīts 2009. gada 28.janvārī. Saprašanās memorandā ir izstrādāti nosacījumi četrās jomās: fiskālā konsolidācija, fiskālās pārvaldības reforma, finanšu sektora regulējums un pārraudzība un strukturālas reformas. Komisija sadarbībā ar Ekonomikas un finanšu lietu komiteju regulāri un cieši uzraugot to, lai tiktu īstenoti ar finanšu palīdzības sniegšanu saistītie ekonomikas politikas nosacījumi, un tā var pieprasīt veikt papildu pasākumus, ja apstākļi to nosaka.

Palīdzību ES sniedz kopā ar Starptautisko Valūtas fondu (1,7 miljardi eiro), Ziemeļvalstīm (Zviedriju, Dāniju, Somiju, Igauniju un Norvēģiju, kopā 1,9 miljardi eiro) un Pasaules banku (0,4 miljardi eiro). Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehija un Polija arī sniedz kopā 0,4 miljardus eiro, līdz ar to kopējā palīdzība laika posmā līdz 2011. gada 1. ceturksnim ir līdz 7,5 miljardiem eiro.

ES nauda ir tikai daļa no starptautiskās palīdzības kopumā līdz 7,5 miljardiem eiro, un tās saņemšanai Latvijai jāizpilda ļoti stingri nosacījumi, atgādināts paziņojumā.  

Finanšu palīdzību sniedz tikai tad, ja tiek īstenota visaptveroša ekonomikas politikas programma. Finanšu palīdzība un politikas programma ir izstrādāta tā, lai palīdzētu ekonomikai izturēt īstermiņa likviditātes problēmas, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju un palīdzot novērst nelīdzsvarotību vidējā termiņā, tādējādi atkal nostādot ekonomiku uz stabiliem pamatiem. Programma balstās uz Latvijas esošā valūtas maiņas kursa piesaistes saglabāšanu, kas būs būtiski svarīgs politikas pamatnosacījums arī nākotnē, tādējādi nostiprinot sistēmisko stabilitāti, teikts paziņojumā.

 

 

Komentārs: Zalāns vai Dombrovskis?

Māra Lībeka, Latvijas Avīze   02/25/09 Valsts prezidents Valdis Zatlers rīt varētu nosaukt premjera kandidātu, kam uzticēs valdības sastādīšanu

Šodien Valsts prezidents tiksies ar diviem partiju virzītajiem premjera amata kandidātiem – partijas "Jaunais laiks" virzīto Valdi Dombrovski un Tautas partijas virzīto Edgaru Zalānu. Ceturtdien prezidents pieņemšot lēmumu, kam uzticēt valdības veidošanu, teica V. Zatlera preses sekretāre Ilze Rassa.

Nepietiek ar to, ka ir nosaukti uzvārdi. Valsts prezidentam ir jānoskaidro, kā kandidāti rīkosies sarežģītajos ekonomiskajos un finansiālajos apstākļos. Ko darīs ar pensijām, mazajām lauku skolām un slimnīcām, ar PVN presei un gāzei utt. V. Zatlers ar katru no kandidātiem tikšoties divas reizes. Plkst. 9 tiekoties ar Dombrovski un plkst. 9.30 tiekoties ar Zalānu prezidents uzdos jautājumus par valsts vadības aktualitātēm, bet ar abiem kandidātiem atkārtoti tiekoties plkst. 14.30 un plkst. 15.30 viņš gaidīs atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.

Iepriekš izskanējušās aizdomas, ka Eiropas Parlamenta deputātam Valdim Dombrovskim vairāk interesē Briseles smalkās kafejnīcas, nevis norises Latvijā, nav attaisnojušās.

Dombrovskis tomēr ir piekritis, ka partija viņu izvirza augstajam valdības vadītāja amatam. Ja viņš to saņems, EP deputāta mandāts būs jānoliek. "Tas nebija viegls lēmums, bet valstī ir tik nopietnas problēmas, lai ar savām uzkrātajām zināšanām palīdzētu tās atrisināt," teica Dombrovskis, kurš ir arī bijušais finanšu ministrs, un piebilda – ja Valsts prezidents uzticēs valdības veidošanu "JL " premjeram, tad variants par pagaidu valdību vairs neesot loģisks. Valdībai jāstrādā tā, lai tā nebūtu īslaicīga un spētu paveikt tos uzdevumus, ko sabiedrība visvairāk gaida. Viņaprāt, nekavējoties jāķeras klāt pie četriem galvenajiem darbiem – jāatjauno kreditēšana, jānodrošina atbalsts uzņēmējiem, jāīsteno valsts pārvaldes reforma, nodalot pamatfunkcijas no citām funkcijām un jāievieš grozījumi nodokļu politikā, jo līdzšinējos gados ekonomiku stutēja ātras peļņas iespējas un citas spekulācijas. V. Dombrovskis norādīja, ka sarunās ar Starptautisko valūtas fondu viņš vēlētos noskaidrot, vai fonda nosacījumi par līdzekļu samazinājumu būtu grozāmi, ja valdība par šo jautājumu iesniegtu saprātīgus priekšlikumus. Jāņem vērā, kad Godmaņa valdība noslēdza vienošanos ar SVF, plānotais iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums bija 5%, bet patlaban tas jau ir 12%. Tātad apstākļi ir mainījušies, un par tiem ar fondu ir jārunā. V. Dombrovskis teica, ka viņš prezidentam iesniegs arī savu piedāvājumu gan par pensijām, gan slimnīcām un skolām un arī par PVN.

Vakar V. Dombrovskis arī izplatīja paziņojumu, ka viņš "kategoriski iebilst Starptautiskā valūtas fonda prasībām samazināt pensijas". V. Dombrovskis uzskata, ka SVF ieteikumi ir nepieņemami, jo nevar krīzes radītās problēmas risināt uz sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju rēķina. "JL" virzītais premjera kandidāts ir pārliecināts, ka ir iespējams sarunās ar SVF panākt citādāku risinājumu, ja Latvijas valdības pusē ir pārliecinoši argumenti un konkrēta nostāja. "Piemēram, ir jāizvērtē citas valsts budžeta samazināšanas iespējas, un jārunā ar SFV par noteiktā valsts budžeta deficīta limita pārskatīšanu," teikts paziņojumā, kurā arī atgādināts, ka saistībā ar bezdarba palielināšanos Latvijā iztrūkums sociālajā budžetā varētu paredzēto 47 miljonu latu vietā pieaugt līdz 67 miljoniem, līdz ar to SVF pieprasa iespējamo iztrūkumu kompensēt, samazinot pensijas.

Kandidāts šodien tiksies ar Pilsoniskās savienības (PS) vadību, jo uzskata, ka šai partijai ir jābūt ciešākajam sadarbības partnerim jaunajā valdībā. PS priekšsēdētāja Sandra Kalniete jau iepriekš teikusi, ka partija atbalstīs Dombrovski kā iespējamo premjeru. Arī "Sabiedrības citai politikai" ("SCP") līderis Aigars Štokenbergs neiebilst pret Dombrovski, bet ar piebildi, ka partija vēlas pamatīgi iztaujāt Dombrovski par viņa kā nākamā premjera rīcības programmu.

"JL" Saeimas deputāts Ainārs Latkovskis uzskata, ka arī "SCP" vajadzētu strādāt valdībā vismaz ar vienu ministra portfeli – bijušajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Aleksejam Loskutovam varētu uzticēt iekšlietas vai tieslietas.

 

Darbam jaunajā valdībā varētu atgriezties Repše

LETA  02/25/09 Ja premjera pienākumi tiks uzticēti partijas "Jaunais laiks" (JL) izvirzītajam kandidātam Eiropas Parlamenta deputātam Valdim Dombrovskim, tad finanšu ministra amatam, visticamāk, tiks virzīts bijušais premjers un JL dibinātājs Einārs Repše, apstiprināja vairāki avoti JL.

Repšes kandidatūra ir visreālākā šim amatam, lai arī JL frakcijā tā netiek uzņemta ar īpašu sajūsmu Repšes ekscentriskā rakstura dēļ, aģentūrai LETA sacīja kāds partijas valdes loceklis. Tomēr Repše tiek uzskatīts par spēcīgāko kandidātu no JL biedru rindām.

Repše norādīja, ka gadījumā, ja viņam tiks piedāvāts minētais amats, viņš to ar prieku pieņemšot. "Šobrīd valdībā nav grūtāka amata par finanšu ministru, izņemot pašu valdības vadītāju. Es no darba nebaidos", sacīja Repše.

Viņš uzskata, ka galvenie uzdevumi, kas būtu jāveic jaunajam finanšu ministram, ir panākt nelietderīgu līdzekļu tēriņu izskaušanu, atbalstīt uzņēmējdarbību un saglabāt lata stabilitāti.

Repše norādīja, ka tāpat finanšu ministra amatā galvenais būtu tautsaimniecības atjaunošana, atbalstot uzņēmējdarbību, kā arī atbalsts sociālajai sistēmai.

Jautāts par Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prasību fiskālās disciplīnas ietvaros samazināt pensijas, Repše bija noteikts: "SVF var diskutēt par visu ko savas kompetences ietvaros, bet Latvijas valdība lems. Būs jāatrod nauda citur."

Repše ir arī optimistisks par ekonomikas atjaunošanu, norādot, ka neesam ne kara, ne pēckara stāvoklī, bet gan mums ir ekonomika, kas darbojas, un situācija ir atrisināma.

Arī aģentūras LETA aptaujātie iespējamās koalīcijas pārstāvji pret šādu kandidātu neiebilstu.

Partijas "Sabiedrība citai politikai" līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs vērtē Repši kā profesionāli finanšu un ekonomikas jautājumos.

Arī ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis par Repšes iespējamo kandidatūru sacīja - "nekādas problēmas".

Savukārt "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats pagaidām no komentāriem atturējās, kamēr Valsts prezidents nosauks nākamā valdības vadītāja amata kandidātu.

Kā ziņots, šodien Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar JL izvirzīto premjera amata kandidātu Valdi Dombrovski un Tautas partijas (TP) virzīto kandidātu Edgaru Zalānu.

Ceturtdien, 26.februārī, plkst.10.30 Zatlers plāno nosaukt Ministru prezidenta amata kandidātu.

 

 

Dombrovskis valdībā grib redzēt JL, PS, TP, ZZS un TB/LNNK

DELFI  02/25/09 Partijas "Jaunais Laiks" izvirzītais premjera amata kandidāts Valdis Dombrovskis piedāvā izveidot valdības koalīciju, kurā ietilptu JL, "Pilsoniskā savienība", Tautas partija, Zaļo un Zemnieku savienība, kā arī apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Patlaban atklāts jautājums par LPP/LC līdzdalību valdībā, žurnālistus informēja Dombrovskis.

Jautājums par LPP/LC iespējamo dalību valdībā atklāts, jo JL nevēlas nākamajā valdībā redzēt ministrus, kuri ar savu rīcību un lēmumiem izraisīja sabiedrības kritiku - piemēram finanšu ministru Ati Slakteri (TP) un satiksmes ministru Aināru Šleseru (LPP/LC).

TP jau iepriekš pieļāva iespēju nākamajā valdībā virzīt citus ministru kandidātus, savukārt LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Šlesers noraidīja JL pārmetumus, atgādinot par saviem panākumiem nozares attīstībā un lielu atbalstītāju skaitu.

Ja prezidents premjera amatam nominēs TP virzīto kandidātu Edgaru Zalānu, tad pēc Dombrovska teiktā, partijā notiks nopietna diskusija, jo JL ir daudz biedru, kas neatbalsta dalību Zalāna valdībā.

Zatlers Dombrovskim trešdienas rītā jautājis par nākamo koalīciju, kā arī ekonomisko problēmu risināšanu, atbildes viņam būs jāsniedz jau pēcpusdienā.

 

 

Psihoterapeita skats: arī Zatlers grib kauties

LETA  02/25/09 Lūdzot kāda sabiedrībā pazīstama sociologa viedokli par pēdējā laika notikumiem politiskajā arēnā, saņēmām atteikumu ar paskaidrojumu, ka šī nu drīzāk ir psihiskās veselības speciālistu kompetence. Puišeļu futbolkauja par varu un piezīšanos pie lielās, baltās krūts – tā politisko situāciju valstī komentē rakstošais psihoterapeits Viesturs Rudzītis.

Viesturs Rudzītis, rakstošais psihoterapeits: "Kuģis grimst, bet to vēl mēģina kaut kā privatizēt ar tām politiskās cīņas tehnoloģijām, kuras viena otra partija izkopusi filigrāni – nu kā var tā izpunktēt otru tik smalki, ka tikai tad, kad viņš ir izmests ārā, tikai tad viņš saprot. Līdz tam viņam likās, ka viņš tūlīt būs zirgā, bet izrādās, ka viņš ir peļķē."

Ārsts nesaskata potenciālos krīzes menedžerus. Arī nu jau demisionējušais Ivars Godmanis tāds nav, lai cik ļoti viņam pašam labpatiktos redzēt sevi šajā lomā.

Viesturs Rudzītis: "Viņš ir godīgais priekšstrādnieks Mārtiņš no [Upīša] Zaļās zemes. Tiešām tāds kārtīgs godīgs latviešu cilvēks, cik nu godīgs var būt apzināti. Ļoti strādīgs, ļoti talantīgs. Bet – kam viņš strādā? Ja politiskās partijas ir kā bandas, kas mēģina izcīnīt politiskās ietekmes sfēras, tā jau nav demokrātija. Līdz ar to premjerministrs ir vienkārši tā kā pretēju spēku samierinātājs, nevis valsts vadītājs. Viņš samierina tos puikas savā starpā, viņš kā futbola komandas treneris, viņš arī redz, kas tajā futbolkomandā ir. Bet viņam liekas, ka ārpus futbola nekā nav. To var paskatīties, kas ir viņa padomnieki: tur ir tranzīts, imports, bankas, tur ir ekonomiskas lietas, tur nav neviena, kas varētu dot padomus par to, kā tauta attīstās. Viņš uztver valsti kā ekonomiku, nevis valsti kā dzīvi, kurā cilvēki dzīvo. Reizēm arī pastrādā, lai varētu dzīvot, bet principā - dzīvo. Tā ir priekšstrādnieka domāšana, tā nav saimnieka domāšana."

Savukārt Valsts prezidentam Valdim Zatleram vajadzētu būt kā vectētiņam, uzskata Rudzītis. Vecvecāki ir ģimenes dabiskie psihoterapeiti: viņi uzklausa un samierina strīdniekus, tomēr nenostājas neviena pusē, skaidro ārsts. Bet Zatlers, publiski paziņojot, ka Zalāna plāns viņam patīk labāk nekā Godmaņa plāns, parāda savu nekompetenci, jo gluži vienkārši nezina un arī nevar zināt politiskās ģimenes locekļu attiecību nianses.

Viesturs Rudzītis: "Viņam arī gribas cīnīties, viņš nav ar mieru būt tā kā tāds nācijas vectētiņš, kurš teiktu: nu, labi, labi, puiši, darīsim tā, lai visiem būtu labāk. Nē, viņam ar gribas iesaistīties kautiņā!"

Latvijā nav nevienas partijas, kas darbotos kā ideju laboratorija, kas redzētu visu kā vienotu sistēmu, spētu izvērtēt mijiedarbību un kam būtu vīzija par to, ko vajag stimulēt un ko - bremzēt, uzskata psihoterapeits.

Viesturs Rudzītis: "Ir tikai lielāki vai mazāki zobi, vairāk vai mazāk varas instinkta, vairāk vai mazāk pārliecības, ka man pienākas, jo esmu foršs džeks. Vai, kas ir vēl traģiskāk, – tikt tuvāk pie siles nozīmē taisīt karjeru, tas ir kaut kas tāds, kur es varu izpaust sevi kā biznesmenis. Kas tas ir – bizness ar valsts naudu? Tā ir tā pati atkarība, tas ir atkal tas sapnis par lielo, balto krūti, kurai vajag piezīsties, pie tam to dara cilvēki, kuri varētu būt diezgan spējīgi dzīvot bez tās krūts."

Nav arī politiskā spektra atšķirību, kas ļautu izvēlēties pēc ideoloģiju kritērija liberāļus, konservatīvos vai sociālistus, norāda ārsts. Viesturs Rudzītis: "Līdz ar to: stājies partijā, tad tu varbūt varēsi tikt tuvāk pie siles. Līdz ar to: tas ir kā izveidot bandu, kur viens no otra ir atkarīgi ar kopēju mērķi - iegūt varu. Mums par to ir jābalso? Pietiek, mēs taču vairāk nebalsosim par to, vai ne?"

Par bērnišķību un atkarību liecinošā vēlme atrast māti barotāju nav tikai politisko aprindu niķis, tas ir raksturīgs sabiedrībai kopumā. Viesturs Rudzītis: "Joprojām tiek uzturēta ilūzija, ka mums valdība visu izšķirs. Mēs paši izšķirsim, mēs jau esam radījuši tās politiskās partijas, kuras domā tikai par savām interesēm. Tā ir mūsu ilūzija, ka viņu sacensībā, konkurencē radīsies kaut kas, kas ir labs mums. Tas ir absurds, tā nevar būt. No tā, ka 10 futbolkomandas izspēlē nacionālo čempionātu futbolā, man vai jums – nevienam labāk nepaliek."

Risinājums ir: pieaugt un pašiem uzņemties atbildību. Meklēt resursus sevī, nevis gaidīt visu no ārpuses. Viesturs Rudzītis: "Nevis "nāc, Aivar, stājies komjaunatnē", tagad ir "nāc Aivar, stājies Tautas partijā"! Mums vajadzētu nevis tā to uztvert, bet - kur mēs varam piedalīties ar savu kompetenci, kā mēs varam sistēmiski vadīt šo valsti. Ir cilvēki, kam ir šāds skatījums, publiski Ingūna Sudraba to demonstrē. Bet viņa laikam ir vienīgais tāda līmeņa cilvēks Latvijā, kas to tik vienkārši un skaidri pasaka."

 

 

Viedoklis: Nepmeņi — savienojieties!

Pauls Raudseps, Diena  02/25/09 Koalīcijas politiķi, kuriem patīk flirtēt ar Saskaņas centru (SC), ik pa brīdim apgalvo, ka šī partiju apvienība nemaz neesot tik "kreisa", ka tur esot arī biedri — uzņēmēji, kuriem tāpēc vien it kā piemītot "labēja" domāšana.

Kāpēc viņi tā saka? Vai tad viens no savienības redzamākajiem politiķiem nav proletariāta revolūcijai mūžam uzticīgais SC Eiroparlamenta kandidāts Alfrēds Rubiks? Lai labāk izprastu šo šķietamo pretrunu, apskatīsimies, ko saka SC kandidāts uz finanšu vai ekonomikas ministra amatu Vadims Jerošenko nesen delfi.lv publicētajā rakstā: "Nozarēs, kas spēj ražot, eksportēt un pelnīt, ir steidzami jāsāk veidot valsts akciju sabiedrības, piesaistot arī privāto kapitālu. (..) Tādējādi tiktu nodrošināta zināma kontrole un garantijas, ka atsevišķas nozares Latvijā vienkārši neizmirst."

Loģiskais absurds, ka pelnīt spējīgām nozarēm draud izmiršana, — tas vien ir ko vērts. Taču loģikas trūkums ir simptomātisks cilvēkam, kurš savā domāšanā bēg no XXI gadsimta eiropeiskas tirgus ekonomikas un tāpat kā NEP laika ideologs Buharins grib nosargāt tautsaimniecības "komandējošās augstienes".

Ko tas nozīmētu praksē? Valsts akciju sabiedrībām būtu nepieciešamas valsts investīcijas un pēc tam, nešaubīsimies, valsts dotācijas; šie uzņēmumi izspiestu no tirgus privātos uzņēmējus, jo grūti iedomāties, ka Latvijā valsts akciju sabiedrībām netiktu radītas priekšrocības iepretim privātajiem; šo jauno uzņēmumu padomēs atrastos vietas partiju ielikteņiem, bet paši uzņēmumi pasūtījumos dotu priekšrocības politiķiem pietuvinātiem biznesmeņiem; Latvijas tautsaimniecība kopumā kļūtu mazāk konkurētspējīga, ar valsts uzņēmumiem nesaistītie — nabagāki.

Bet kāpēc runājam varbūtības izteiksmē? Šādi tirgus izkropļojumi Latvijā nebūt nav retums, un līdzšinējā koalīcija pret tiem ne tikai nav iebildusi, bet bieži vien tos pat ir veicinājusi. Patiesībā ne jau labēja, konkurenci un privātiniciatīvu veicinoša politika ir šīs koalīcijas ideoloģija, bet gan pēc iespējas liela valsts izmantošana, lai gūtu labumus sev un savējiem. Jeb, kā raksta Jerošenko, pār tautsaimniecību "tiek nodrošināta zināma kontrole un garantijas". Tāpēc jau Tautas partijai, Zaļo un Zemnieku savienībai vai LPP/LC ir tik viegli pieņemt domu, ka SC varētu būt valdībā. Viņi skaidri zina, ka sev būtiskākajā jautājumā — jautājumā par ekonomisko varu — viņiem ar SC principiālu domstarpību nav.

 

 

Zatlers premjera amatam virza Dombrovski

DELFI  02/26/09 Valsts prezidents Valdis Zatlers ceturtdien pēc nepilnas diennakts ilgām pārdomām premjera amatam nominēja partijas "Jaunais laiks" kandidātu, eiroparlamentārieti un finansistu Valdi Dombrovski. Viņš jau trešdien solīja, ka ir gatavs veidot valdību, kurā kopā strādātu JL, līdz šim valdībā strādājušās TP, ZZS un TB/LNNK, kā arī "Pilsoniskā savienība", kuru galvenokārt veido bijušie Dombrovska kolēģi JL.

Zatlers ceturtdien žurnālistiem uzsvēra, ka no četriem partiju izvirzītajiem kandidātiem - "Saskaņas Centra" virzītajam Jānim Urbanovičam un LPP/LC Ivaram Godmanim - bija atbalsts tikai no pašu partijām, savukārt abiem pārējiem kandidātiem - Zalānam un Dombrovskim bija vismaz piecu partiju atbalsts.

Izvērtējot partiju sarunu laikā iegūto informāciju, kā arī katru kandidātu, Zatlers nolēma virzīt premjera amatam tieši Dombrovski, kuram bijis lielāks potenciālais partiju atbalsts, viņam ir arī pieredze finanšu un ekonomikas jautājumu risināšanā, ka arī sadarbībā ar Eiropas Savienības institūcijām.

Savukārt otram kandidātam Edgaram Zalānam (Tautas partija) ir labāka pieredze valsts pārvaldes reorganizācijas jautājumos, tomēr, pēc prezidenta domām, valsts prioritāte pašlaik ir finanses, ekonomikas stimulēšana, valsts pārvaldes reforma, tieši šādā secībā.

Zatlers arī norādīja, ka, salīdzinot ar 2007. gadu, kad gan Zalāns, gan Dombrovskis pretendēja uz premjera amatu, bet tika noraidīti, šogad "viņu kompetence ir augusi".

Zatlers pateicās abiem kandidātiem par gatavību uzņemties valdības vadītāja pienākumus, un aicināja Dombrovski sākt darbu pie valdības veidošanas. Prezidents arī atkārtoti uzsvēra, ka viņš nav meklējis nevienu citu kandidātu, jo šobrīd, viņaprāt nav tāda krīze, lai būtu jāmeklē bezpartejisks kandidāts.

Atbildība un turpmākie lēmumi par valdības reorganizāciju būs pilnībā nākamā premjera kompetencē. Zatlers atgādināja, ka iniciatīva samazināt ministriju skaitu nākusi no TP un citiem vecās koalīcijas politiķiem, tā bija balstīta vecajā koalīcijā, bet tagad jaunajai valdībai būs pašai jāpieņem lēmums.

Paredzams, ka jau drīzumā Dombrovskis varētu nosaukt arī savas valdības ministrus, kuru vidū jau ir minēts JL dibinātājs Einars Repše, kuru Dombrovskis redz kā potenciālo finanšu ministru. Par Dombrovska valdību būs jābalso Saeimai. Tādējādi viņa valdība nomainītu pašreizējo, prezidenta un TP un ZZS neuzticību ieguvušo, premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdību.

Dombrovskis premjera amatam kandidē jau otro reizi. Pirmā bija 2007. gada nogalē, kad Zatleram bija jānosauc Aigara Kalvīša (TP) pēctecis valdības vadītāja amatā. Taču toreiz Zatlers priekšroku deva Godmanim, nevis Dombrovskim vai Tautas partijas pārstāvim Edgaram Zalānam, kurš šoreiz bija Dombrovska vienīgais konkurents.

37 gadus vecajam Dombrovskim jau ir darba pieredze valdībā. Laikā no 2002. gada novembra līdz 2004. gada martam Dombrovskis bija finanšu ministrs sava partijas biedra Einara Repšes vadītājā valdībā. Pēcāk Dombrovskis bija arī Saeimas deputāts, līdz tajā pašā, 2004. gadā, viņu ievēlēja Eiroparlamentā.

Karjeru Dombrovskis gan sācis zinātnē, pieredzi gūstot Latvijā, Vācijā un ASV. No 1993. līdz 1997. gadam Dombrovskis bijis zinātniskais līdzstrādnieks un laborants Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā, LU pusvadītāju fiziskas katedrā, Maincas Universitātē un Merilendas Universitātes Elektronikas fakultātē.

No 1998. gada līdz 2002. gadam Dombrovskis strādāja toreiz Repšes vadītajā Latvijas Bankā par Monetārās politikas pārvaldes makroekonomikas analīzes speciālistu, vecāko ekonomistu un galveno ekonomistu.

2002. gadā Dombrovskis iestājās JL.

Paralēli darbam Eiroparlamentā no 2004. gada decembra līdz 2006. gada maijam Dombrovskis bija arī Ziemeļu Investīciju bankas kontroles komitejas loceklis, kā arī Latvijas ekonomikas ministra padomnieks.

Angļu, vācu un krievu valodas, kā arī spāņu valodas pamatzināšanas pārvaldošais Dombrovskis ir ieguvis fizikas bakalaura un vēlāk arī maģistra grādu LU Fizikas un matemātikas fakultātē, inženierzinātņu bakalaura grādu ekonomikā RTU. Maģistra darbu Dombrovskis izstrādājis Maincas universitātē, savukārt doktorantūras studijas gadu apguvis Merilendas Universitātē.

 

 

Zalāns: Zatlera izvēli ietekmējuši TP zemie reitingi

DELFI  02/26/09 Tautas partijas (TP) izvirzītais un Valsts prezidenta atkārtoti noraidītais premjera amata kandidāts Edgars Zalāns uzskata, ka prezidenta izvēlē par labu "Jaunā laika" kandidātam Valdim Dombrovskim lielu lomu spēlējuši zemie TP reitingi.

Tomēr Zalāns par prezidenta izvēli nav sarūgtināts un piekristu tikt izvirzīts premjera amatam arī trešo reizi.

Zalāns un Dombrovskis ceturtdien bija ieradušies uz tikšanos ar Zatleru, un prezidents abus kandidātus informēja par savu lēmumu. Zalāns pēc tikšanas atzina, ka labi izprot prezidenta lēmumu, jo problēma varētu "nebūt viņā kā personībā, bet gan apkārtējā fonā".

Jautāts, vai varētu kandidēt uz premjera amatu arī trešo reizi, Zalāns atzina, ka tas būs atkarīgs no partijas. Pēc pirmās kandidēšanas reizes sabiedrība negaidīja, ka viņu varētu virzīt otri reizi, bet tas tomēr notika, tāpēc viņu varētu nominēt arī trešo reizi. "Es esmu tāds cilvēks, kurš nespēj atteikt," sacīja Zalāns.

Vērtējot savu turpmāko darbību potenciālajā Dombrovska valdībā, Zalāns atturējās nosaukt vēlamos amatus. Viņš norādīja, ka viņa kompetencē līdz šim bijuši attīstības jautājumi, pašvaldības, reģioni un ekonomika.

Tāpat TP un Zalāns gaida Dombrovska rīcības programmu turpmākajam darbam, pēc kura saņemšanas tiks lemts par kopīgas valdības veidošanu.

 

 

Dombrovskis: valsts ir bankrota priekšā

DELFI  02/26/09 Valsts atrodas bankrota priekšā un vecās koalīcijas partijas to līdz šim ir bezatbildīgi slēpušas, ceturtdien žurnālistiem paziņoja Valsts prezidenta nominētais premjera amata kandidāts Valdis Dombrovskis. Pirms valdības veidošanas Dombrovskis cer vienoties ar potenciālajiem koalīcijas partneriem par šī gada valsts budžeta izdevumu samazināšanu vēl par 700 miljoniem latu.

"Ja tas neizdosies, valsts bankrotēs," sacīja Dombrovskis. Viņš uzsvēra, ka iepriekšējā valdība nav pildījusi saistības ar Starptautisko Valūtas fondu, un pašreizējā situācijā Latvija varēs saņemt nākamo aizņēmuma summu tikai tad, ja būs grozījusi valsts budžetu. Taču valdība neko nav sākusi darīt, lai sagatavotu grozījumus, lai arī tie ir jāpieņem līdz marta beigām. Tiesa, pašreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris ceturtdien atzina, ka grozījumu termiņu varētu pagarināt, kam, iespējams, piekrīt arī SVF.

Ja Latvija laikā nepieņems budžeta grozījumus, tā nesaņems aizdevuma kārtējās daļas paredzētajā apjomā un Valsts kasē varētu pietrūkt naudas tekošiem izdevumiem. "Valsts bankrotē," sacīja Dombrovskis, viņš arī izteicās, ka šis ir bijis galvenais iemesls, kādēļ kritusi Godmaņa valdība - tieši nespēja sagatavot budžeta grozījumus, nevis strīdi par to, vai valdībā būs desmit vai 13 ministri.

Dombrovskis plāno nekavējoties sākt sarunas par budžeta izdevumu samazināšanu, un tikai pēc tam, kad būs panākta vienošanās par veicamajiem darbiem izdevumu samazināšanā, varētu notiks valdības apstiprināšana. Pēc viņa prognozēm tas var prasīt divas nedēļas.

Dombrovskis pauda, ka alternatīvas nav - partijām vai nu jāpiekrīt budžeta tēriņu samazināšanai, vai arī valsts bankrotēs.

Dombrovskis neminēja konkrētus veidus, kā varētu panākt tik ievērojamu izdevumu apcirpšanu, par to būs jādiskutē partijām, taču "sarkanā līnija" ir tas, ka pensijas netiks samazinātas. Tāpat pastāvot cerības sarunās ar SVF panākt citus risinājumus budžeta deficīta samazinājumu, iespējams, pārstrukturizējot aizņēmumu.

"Šobrīd bankrota priekšā ir visa brīvā ekonomika," Dombrovska izteikumus portālam "Delfi" komentēja Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Kārlis Leiškalns. Viņš gan norādīja, ka Finanšu ministrija pašlaik strādā pie budžeta grozījumiem. Leiškalns negrib strīdēts ar cilvēku, kurš "meklē problēmas aizvakardienā". Tomēr Budžeta komisijas priekšsēdis atteicās minēt, kā valsts varētu samazināt izdevumus par 500 - 700 miljoniem latu, norādot vien, ka šie jautājumi ir jārisina un jācer, ka būs labāk.

 

 

Politologi: Zatlera izvēle par labu Dombrovskim ir loģiska un pareiza

LETA  02/26/09 Valsts prezidenta Valda Zatlera izvēle par labu Valdim Dombrovskim kā premjerministra amata kandidātam bija loģiska un pareiza, uzskata aģentūras LETA aptaujātie politologi.

Kā norāda Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesors Juris Rozenvalds, ja jaunas valdības veidošanas mērķis ir izmainīt noskaņojumu sabiedrībā, Tautas partijas (TP) pārstāvja izvirzīšana premjera amatam to jau iepriekš apdraudētu, turklāt TP popularitātes reitingi sabiedrībā ir izteikti zemi.

Politologs atzīst: spriežot pēc Dombrovska izteikumiem presēs un publiskās diskusijās, nerodas šaubas par viņa spējām vadīt jauno valdību. Vienlaikus viņš uzsver, ka jaunās valdības panākumi būs ne tik ļoti atkarīgi no Ministru prezidenta personīgajām īpašībām, bet tā, cik lielā mērā partijām izdosies pabīdīt malā savstarpējos strīdus un izstrādāt noteiktu koncepciju, vienojoties noteiktu ideju vārdā.

Tādēļ, viņaprāt, veidojot valdību, jāņem vērā nevis partiju personīgās intereses, bet jāmeklē īstie cilvēki šī konceptuālā uzstādījuma realizēšanai. "Tas ir veids, kā modināt tautā cerības, ka šī valdība darbosies citā veidā nekā iepriekšējā," uzsver Rozenvalds.

Arī politologs Andris Runcis uzskata, ka Dombrovskim ir vērā ņemama pieredze gan valsts pārvaldē, strādājot par finanšu ministru, gan arī Eiropas Parlamentā, piedaloties Eiropas Savienības budžeta veidošanā un aizstāvot Latvijas intereses.

"Šī pieredze ļaus viņam ar svaigāku skatienu paskatīties uz to, kas notiek Latvijā, un redzēt to ne tikai kā atsevišķu valsti, bet arī Eiropas Savienības kontekstā un domāt plašākās kategorijās," ir pārliecināts politologs.

Abi eksperti ir vienisprātis, ka pirmais darbs, pie kā jaunajam Ministru prezidentam būs jāķeras, ir budžeta grozījumi un sarunas ar ārvalstu partneriem par papildu finansējuma piešķiršanu, valdībai darbojoties saskaņā ar politisko un sociālo partneru prasībām un sabiedrības vajadzībām.

Pēc Runča domām, pastāv salīdzinoši maza iespējamība, ka Saeima Dombrovski premjera amatā varētu arī neapstiprināt, jo no Saeimas puses tas būtu slikts signāls vēlētājiem pirms pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Vienlaikus viņš uzskata, ka būtu loģiski, ka, neraugoties uz jaunas valdības veidošanu, rudenī notiktu Saeimas ārkārtas vēlēšanas.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien sasauktā preses brīfingā paziņoja, ka par premjerministra amata kandidātu nominē eiroparlamentārieti Dombrovski.

Savu izvēli Zatlers pamatoja ar to, ka konsultāciju laikā ar politiskajām partijām "praktiski seši" politiskie spēki pauduši gatavību strādāt Dombrovska vadībā, tādējādi veidotos jauna un paplašināta koalīcija. Tāpat Dombrovskim esot finanšu un ekonomikas jomas kompetences, kā arī pieredze sadarbībai ar Eiropas institūcijām.

Atbildot uz jautājumu, vai viņam ir pārliecība, ka Dombrovska izveidotais kabinets gūs atbalstu Saeimā, Zatlers uzsvēra, ka sarunā ar viņu partijas paudušas gatavību strādāt Dombrovska vadībā. "Ja partijas savu viedokli maina, tā ir viņu politiskā atbildība."

Tāpat Zatlers norādīja, ka viņa 14.janvāra paziņojums, kurā doti uzdevumi gan Saeimai, gan valdībai, paliek spēkā un 31.martā viņš vērtēs uzdevumu izpildi.

 

 

Eksperte: Dombrovskis labā situācijā, jo valdība jāizveido ātri

Diena  02/26/09 Valsts prezidents Valdis Zatlers ceturtdien jaunās valdības veidošanu uzticēja Jaunā laika pārstāvim Valdim Dombrovskim. Partija līdz šim strādāja opozīcijā. V.Zatleram bija jāizdara izvēle starp V.Dombrovski un Tautas partijas virzīto premjera amata kandidātu Edgaru Zalānu.

Politoloģe Rasma Kārkliņa:

"Dombrovskim šobrīd ir spēcīga pozīcija, jo neviens īsti nevar atļauties valdības veidošanas procesu kavēt, ir spiediens, ka jāvienojas ātri. Tas nozīmē, ka ilgstoša partiju veto izmantošana var vēlāk atspēlēties. Tas nav tikai saistīts ar paša Jaunā laika spējām un programmu, jo šajā situācijā pēc jaunas un stabilas valdības patiešām ir milzīgs pieprasījums, tādējādi šis ir arī veids, kā vairot pilsoņu uzticēšanos. Valdība būs jauna, jo bez Jaunā laika tajā vēl būs Pilsoniskā savienība, bet, iespējams, atkritīs LPP/LC. Turklāt mainās jau ne tikai ministru prezidents, bet arī ministri. Nedomāju, ka tīri teorētiski, mēs šobrīd varētu cerēt uz kaut ko vairāk.

Dombrovskis bija jāizvēlas, ja prezidents vēlējās jaunu valdību un personas. Ja izvēlētos Zalānu, būtu daudz lielāka kontinuitāte ar esošo koalīciju, tādēļ izvēle bija samērā skaidra."

Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis:

"Līdz ar Dombrovska aicināšanu par valdības vadītāju prezidents Valdis Zatlers ir novirzījies no tā nulles punkta, kādā viņš bija nonācis, janvārī izvirzot savas prasības valdībai un Saeimai. Tādējādi viņš piedalījies procesā, ka koalīcijai neizbēgami ir jābūt jaunai un tajā jāparādās jaunām sejām.

Izredzes un valdības profesionalitāti varēsim novērtēt tikai tad, kad valdība būs izveidota un būs zināmi cilvēki. Bet, manuprāt, būtiskākais šķērslis Jaunajam laikam ir tas, ka viņos iekšā ir revanšista gars. Pārmetumu izvirzīšana partneriem varētu pamatīgi traucēt, ja ne pirmajā brīdī, tad noteikti laikā, kad būs kopā jāstrādā. Ņemot vērā finanšu situāciju Latvijā, kas paliks aizvien akūtāka, manuprāt, visām koalīcijas partijām būtu jāparaksta ētikas vai kārtības rullis, kurā jānosaka, ka pagātnes pieminēšana nebūs arguments, lai gūtu pārsvaru savstarpējās diskusijās. Viss jau ir spēle uz sabiedrisko domu. Ja turpināsies pagātnes pieminēšana, man ir bažas, ka valdība nevarēs sekmīgi strādāt, bet diez vai ir iespējama vēl kāda cita kombinācija esošās Saeimas ietvaros."

Politologs Jānis Ikstens:

"Nedomāju, ka Dombrovskim būs ļoti viegli sastādīt valdību, jo Repše kā finanšu ministrs ir pietiekami pretrunīga figūra un, ja Jaunais laiks, pārāk iecirtīsies, tad var nekas nesanākt. Pirmā kombinācija, acīmredzot, būs – Jaunais laiks, Tautas partija, ZZS un TB/LNNK. Ir vēlme koalīciju paplašināt, bet ļoti daudz, kas būs atkarīgs no personālijām."

 

 

ZZS piekrīt strādāt Dombrovska vadībā, TP vēl lems, LPP/LC ies, ja aicinās

Diena  02/26/09 Tautas partija vēl nav izlēmusi, vai strādās Jaunā laika (JL) premjera Valda Dombrovska vadībā, Tautas partijas (TP) šodien pieņemto lēmumu precizēja partijas līderis Mareks Segliņš. TP valde ir lēmusi par sarunu sākšanu, bet par iešanu valdībā lems, kad sarunas būs beigušās, uzsvēra M.Segliņš. Iepriekš TP Saeimas frakcijas vadītāja Māra Kučinska izteikumi liecināja, ka TP piekrīt iesaistīties valdībā, kuru vadīs JL pārstāvis.

TP ir izveidojusi arī sarunu grupu, kurā ietilpst M.Kučinskis, TP līderis Mareks Segliņš, Edgars Zalāns un Oskars Spurdziņš. Amatu nosacījumus TP ceturtdien nav izvirzījusi, par prioritāti uzskatot valdības rīcības plāna sagatavošanu.

Prezidenta atbalstu neguvušais Tautas partijas (TP) virzītais premjera amata kandidāts E. Zalāns norāda, ka TP sarunu grupa gaida no "Jaunā laika" (JL) konkrētu valdības uzdevumu sarakstu, kas "saliedē sabiedrību un valsti", vēsta BNS.

Viņš atzina, ka apzinās sabiedrības noskaņojumu un to, ka TP ir ļoti zemi reitingi un ar to rēķinājies arī prezidents, tāpēc devis iespēju opozīcijai sevi parādīt. "Pašlaik svarīgi ir saliedēt sabiedrību, nevis revanšistiski teikt, ko iepriekšējā valdība nav darījusi," uzsvēra Zalāns. Uz jautājumu, vai viņš pats vēlas saglabāt ministra portfeli, Zalāns atbildēja izvairīgi, sakot, ka zina savu kompetenci, vēsta BNS.

ZZS ir noskaņota atbalstīt V. Dombrovska valdību, aģentūrai BNS apliecināja ZZS pārstāvis Augusts Brigmanis. "Valsts prezidents ir izdarījis savu izvēli, un mēs to atbalstīsim," sacīja Brigmanis. Uz jautājumu par personālijām un atbildības jomu sadalījumu starp partijām Brigmanis atbildēja, ka tas pagaidām vēl nav sarunu temats. Brigmanis tomēr apliecināja, ka JL nostāja par nepieciešamību premjera partijai uzticēt arī Finanšu ministrijas pārraudzību ir tikai loģiska.

Ja LPP/LC tiks aicināta iesaistīsies valdībā, partija šo priekšlikumu izskatīs un lēmums, visticamāk, būs pozitīvs, teica LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš. Pat, ja LPP/LC netiks aicināta valdībā, “mēs nespēlēsim nekādas spēlītes ar valsti un balsosim par valdību arī tad, ja nebūsim koalīcijā,” apgalvoja A.Bērziņš. Uz jautājumu, vai LPP/LC vēlētos pretendēt uz satiksmes ministra amatu, ko šobrīd ieņem Ainars Šlesers, viņš teica, ka partijai nav šāda nosacījuma, jo Ministru prezidenta kandidātam pašam ir tiesības izraudzīties ministrus, pieņemt vai noraidīt partiju nosauktos.

Radiopārraidē Frakciju viedokļi LPP/LC deputāts Jānis Dukšinskis gan norādīja, ka partija nesteigsies atbalstīt V. Dombrovski, kamēr nebūs skaidra rīcības plāna. Viņaprāt, šobrīd vēl tāda nav. Viņš kaislīgi aizstāvēja A. Šleseru, sakot, ka tieši viņa vadītā nozarē vērojama izaugsme.

Savukārt JL deputāts Ainars Latkovskis noteica, ka “tagad sākas pats grūtākais – jāveido koalīcija”. Viņš norādīja, ka būs svarīgi, cik daudz pastāvošā koalīcija tiks atšķaidīta ar opozīcijas balsīm. “Es negribu steigties un pateikt, kas būs valdībā un nebūs,” izteicās A.Latkovskis. JL vadībā valdība nekad nepieņems lēmumu par pensiju samazināšanu, viņš solīja. “Tā iespēja pat netiks izskatīta,” uzsvēra A. Latkovskis. Lai gan nenoliedzami ir grūti laiki, viņš redz gaismu tuneļa galā.

Bet Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats norādīja, ka Valsts prezidenta lēmums piedāvā veikt lielākas korekcijas "līdzšinējā politiskajā kursā". Būtu labi, ja nākamās nedēļas beigās valdība būtu jau apstiprināta, taču pirms tam jāvienojas par ministriju skaita samazināšanu, kā arī par grozījumiem valsts budžetā, vēl vairāk samazinot tēriņus, uzsvēra M. Grīnblats.

 

 

Citur polītikā un saimniecībā...

 

 

Lauksaimnieki nosauc sev vēlamos ministra kandidātus

LETA  02/10/09 No lauksaimnieku puses kā vēlami zemkopības ministra amata kandidāti izskan bijusī Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore, tagadējā Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes dekāne Irina Pilvere un Latvijas Lauku konsultāciju centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis, raksta "Latvijas Avīze".

Lauksaimnieku organizācijas šobrīd gan esot sadalījušās divās pretējās nometnēs, kur vienas aizstāv vidējo un lielo saimnieku intereses, otras - mazo saimnieku statūtsabiedrību intereses. Šobrīd neviena no ietekmīgākajām lauksaimnieku organizācijām nevēlas izpaust savu viedokli par pagaidām vienīgo nosaukto zemkopības ministra amata kandidātu Jāni Dūklavu.

Zemkopības ministra meklēšanu šobrīd būtiski sarežģī fakts, ka kopš pagājušās otrdienas lauksaimnieku organizācijas atkal ir nostājušās divās pretējās nometnēs, atzīmē laikraksts. Vienā nometnē ir biedrība "Zemnieku saeima" un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, otrā - Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), kas pārstāv kopumā 37 gan daudznozaru, gan specifisku ražošanas nozaru organizācijas. Ietekmīgākās LOSP ir Latvijas Zemnieku federācija un Latvijas Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija.

Pirmā lauksaimnieku organizāciju šķelšanās notika 2005.gada oktobrī, kad, paziņojot par LOSP nespēju aizstāvēt lielo saimnieku intereses, no tās izstājās ZSA un kooperatīvu asociācija. Vēl pērn šķita, ka LOSP un ZSA ir samierinājušās un daudzos gadījumos, runājot ar Zemkopības ministriju, pat aizstāvēja vienotu viedokli. Taču aizvadīto nedēļu zemnieku akcijas atkal palielināja plaisu starp abām organizāciju nometnēm. Iemesls - zemniekus uz akcijām aicināja kā LOSP, tā Zemnieku saeima, tiesa, ar atšķirīgiem mērķiem. Kamēr LOSP zemniekus aicināja braukt uz Rīgu, lai panāktu atbalstu piensaimniecībai, ZSA īsi pirms pagājušās nedēļas otrdienas akcijas paziņoja savu prasību par ministra demisiju.

"Nozarē sešus gadus nav ieviesta kārtība," tā prasību pēc demisijas pamatoja ZSA līderi Juris Lazdiņš, Maira Dzelzkalēja un Uldis Krievārs. Viņi liek saprast - kamēr lauksaimniecību politiski "kūrēs" Latvijas Zemnieku savienība, tikmēr nekas nemainīsies.

"Mēs neprasījām Rozes demisiju, jo ministra maiņa pašreizējos apstākļos ir neprāts. Izskatās, ka lauksaimnieki sev izdarījuši lāča pakalpojumu," uzskata Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Ārija Jerumane. Viņai piekrīt arī Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas pārstāvis, viena no valstī lielākā piena ražotāja SIA "Pampāļi" vadītājs Jānis Vaļko, piebilstot, ka "viņi", tas ir - ZSA biedri, izmantojot tiem labvēlīgus ES modernizācijas atbalsta saņemšanas nosacījumus, līdz šim guvuši lielāko labumu no ZM piekoptās lauksaimniecības politikas. Bet valsts nodokļu veidā no "viņiem" saņēmusi krietni mazāk nekā no skaitliski daudz lielākā mazo zemnieku pulka un spēcīgajām statūtsabiedrībām. Vaļko uzskata, ka Zemnieku savienībai zemkopības ministra amatu nevajadzētu izlaist no savas ietekmes, jo šīs partijas nostāja tomēr ir atbilstoša lielākās daļas lauku cilvēku interesēm.

Tīkamākie ministra amata kandidātu vārdi abās nometnēs esot zināmi, taču kā vieni, tā otri tos atsakās skaļi nosaukt. Ne tikai tādēļ, lai nedotu iemeslu pretējai nometnei šo kandidātu nosaukt par nederīgu, bet arī tādēļ, ka zināms - daļa cienījamo vārdu īpašnieku ministra amata ieņemšanu šobrīd pielīdzina galvas likšanai cilpā.

Tomēr kā vienās, tā otrās lauksaimnieku aprindās šobrīd, runājot par zemkopības ministra amatu, biežāk tiek pieminēti divi vārdi. Viens no tiem ir Pilvere, kurai esot vairākas priekšrocības - lieliski pārzina situāciju ne tikai visās lauksaimniecības nozarēs, bet arī nelauksaimnieciskajā uzņēmējdarbībā. Viņa ir pētījusi un izstrādājusi zinātnisko darbu, kā samazināt administratīvo slogu lauksaimniekiem. Pilvere pārvalda angļu valodu un pārzina ES lauksaimniecības politiku. Turklāt viņai piemīt vadītājas spējas.

Klupšanas akmens varētu būt tas, ka Pilvere līdz šim pazīstama kā savulaik bijušā zemkopības ministra, Tautas partijas biedra Ata Slaktera komandas cilvēks. Nelabvēļi varētu arī atcerēties, ka savulaik, kad Pilvere vadīja LAD, viņas vīra saimniecība "Ziedi JP", īstenojot modernizācijas projektus, tāpat kā simtiem citu saimniecību, no ES lauksaimniecības fonda saņēma simtiem tūkstošu latu līdzfinansējuma.

"Es to neuztveru nopietni," vaicāta par iespēju kandidēt uz ministra amatu, sacījusi Pilvere. Viņa atzinusi, ka šis amats šobrīd ir ļoti nepopulārs - zemkopības ministram jārēķinās ar sašķelto lauksaimnieku sabiedrību, ar politisko fonu valdībā un vēl ar grūto misiju ES līmenī, lai panāktu Latvijas interešu īstenošanu Eiropā. "Taču es stāvu un krītu par lauksaimniecību, šai nozarei valstī ir jābūt," sacījusi Pilvere.

Otrs biežāk nominētais kandidāts ir Latvijas Lauku konsultāciju centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis. Viņu pozitīvi vērtē par paveikto lauksaimnieku izglītības sistēmas pilnveidošanā. Faktiski ar viņa gādību arī izveidots lauku konsultantu tīkls visā Latvijā.

Pats Cimermanis bijis pārsteigts par lauksaimnieku simpātijām, jo par pretendēšanu uz ministra amatu viņš neesot domājis. Tiesa, viņš atzinis, ka gana daudz ir domājis par lauksaimniecības politikā darāmo. Cimermanis atzinis, ka savas darbības jāpārvērtē ne tikai politikas veidotājiem, bet arī pašiem zemniekiem. Vissvarīgākais nozarei šobrīd ir izglītība, jo tikai zinoši lauksaimnieki, mazi vai lieli, spēs efektīvi strādāt. Viņš atbalsta arī nepieciešamību optimizēt pārstrādes sektoru un lauksaimnieku kooperēšanos.

"Neko nevaru komentēt. Abi Tautas partijas biedri," tā par abām lauksaimnieku simpātijām sacījis ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Vēlāk viņš gan atzinis, ka nav īsti pārliecināts, vai Pilvere vispār ir Tautas partijas biedre. Taču to, ka Cimermanis ir bijis pat TP zemkopības ministra kandidāts, Brigmanis gan nav aizmirsis. Pagaidām viņš lauksaimnieku vēlmes nekomentē, sakot - lai organizācijas vispirms tiekas ar Dūklavu, pēc tam - tad jau redzēs. Turklāt Latvijas Zemnieku savienībai esot gana garš "rezervistu soliņš".

 

 

Iziešana no krīzes nav atkarīga tikai no valdības

Juris Paiders, NRA  02/09/09 Pirms pusgada krīze Latvijā jau bija jūtama, taču noskaņojums bija optimistisks. Jūlija beigās Neatkarīgā uz diskusiju Ko Latvijas valdība un banku sektors var darīt, lai pārvarētu krīzi? (materiāls publicēts 2008. gada 25. jūlijā) uzaicināja Parex Asset Management prezidentu Robertu Idelsonu un Swedbank vadošo sociālekonomikas ekspertu Pēteri Strautiņu.

Februāra sākumā Neatkarīgā uz diskusijas turpinājumu uzaicināja tos pašus finanšu ekspertus, lai izvērtētu, kuras prognozes pusgada laikā ir piepildījušās un kuras nav, kā arī paust banku sektora redzējumu uz Latvijas ekonomiskā stāvokļa attīstības virzieniem.

– Pirms pusgada mēs bijām daudz optimistiskāki.

Pēteris Strautiņš: – Tobrīd mēs vēl nezinājām, ka recesija Latvijā jau ir sākusies pirms deviņiem mēnešiem jeb 2007. gada 4. ceturksnī. Tātad šobrīd tā jau ilgst vairāk nekā gadu.

– Strautiņa kungs, pirms pusgada jūs teicāt: "Ekonomikai kopumā būtu jāpārorientējas no iekšējā pieprasījuma uz ārējo. Iekšzemes pieprasījuma pieaugums ir apstājies un tā atjaunošanās ir gadu, nevis mēnešu jautājums. Uzņēmumiem tagad ir izdevīgi meklēt tirgus Latvijas ārpusē. Uzņēmumi pastāv, lai pelnītu, tāpēc tie ražos preces un pakalpojumus, kurus var pārdot ārpus Latvijas." Tagad Latvijas galvenajos eksporta tirgos, izņemot eirozonu, ir notikusi devalvācija... Ko nu?

P. S.: – Ir ļoti maz cilvēku, kas var apgalvot, ka viņi pilnībā paredzēja, kas notiks globālajos tirgos.

– Turpinu jūsu teikto 2008. gada jūlijā: "...bet tagad rūpniecībai ir jāpieaug..."

P. S.: – Prognoze tika izteikta, pieņemot, ka pasaules finanšu tirgos tik krasu pārmaiņu nebūs. Kad notiek visu krīžu krīze, tad eksporta pieaugums, protams, nav iespējams. Novembra rūpniecības un eksporta apjoma dati šokēja ekonomistus daudzās valstīs, ne tikai Baltijā. Ievērojami samazinājumi bija Vācijā, Japānā un citur. Finanšu krīze izraisīja domino efektu; cilvēki sāka mazāk pirkt automašīnas un ilgtermiņa preces, rūpnīcām bija jāpārtrauc ražot. Tagad nav redzams, kā un kad procesu varēs apstādināt.

Ja runājam pār tālāku nākotni, neviens nevar precīzi paredzēt IKP dinamiku, taču ir skaidrs, ka eksporta sektors būs salīdzinoši sekmīgāks nekā ekonomika kopumā. Bet eksports galvenokārt ir rūpniecība, vismaz šobrīd.

– Idelsona kungs, pirms pusgada jūs teicāt: "Nav pareizi tagad gaidīt, ka valdība mūs izvilks laukā no krīzes, un uzskatīt, ka viss ir atkarīgs no valdības. (..) Nedomāju, ka tagad ir laiks sākt revidēt nodokļu sistēmu. Straujas kustības var novest pie negatīvām sekām, nevis dot uzlabojumus. (..) Tāpēc valstij nevajadzētu iesaistīties un glābt uzņēmumus, kuri ir neefektīvi. Krīzes palīdz kapitālam pārplūst uz nozarēm, kur būs lielāka izaugsme." Ir noticis pretējais – valsts izglāba Parex banku.

Roberts Idelsons:

– Principā valstij nebūtu jāiesaistās uzņēmumu glābšanā. Tas, kas notika ar Parex banku, bija liela izšķiršanās valdībai. Šajā gadījumā jautājums nebija, vai tas ir veiksmīgs vai neveiksmīgs uzņēmums, bet gan, kādas sekas tas radītu tautsaimniecībai. Acīmredzot valdība novērtēja sekas un tāpēc izlēma glābt. Es ceru, ka tas bija galvenais motīvs, nevis principiāla nostāja, ka jāglābj uzņēmumi konkrētās nozarēs. Latvijas tautsaimniecībā jau sākušies ievērojami strukturāli pārkārtojumi. Protams, lielākas cerības uz pieaugumu ir uzņēmumiem, kas vērsti uz eksportu, nevis uz iekšējo tirgu. Process būs lēns, bet valdībai nevajadzētu glābt uzņēmumus tāpēc, ka uzņēmumi ir, vai tāpēc, ka tie ir ilgi bijuši. Darbaspēkam jāpāriet uz tām nozarēm, kurās ir lielāks potenciāls. Arī kapitālam būtu jāpārplūst uz tām nozarēm, kur ir lielākas perspektīvas uz izaugsmi. Kas attiecas uz nodokļu sistēmas reformu, nodokļu slogs ir palielināts. Ja tiek palielināts pievienotās vērtības nodoklis, tad ir jāsamazina nodokļi uz darbaspēku, jāveic izmaiņas, kas uzlabo uzņēmuma darbības efektivitāti.

Valdības loma krīzes sākuma posmā bija ievērojama. Valdība panāca, ka Latvijai ir pieejami starptautiskie kredītresursi. Taču diskutabls ir jautājums, cik liela būs valdības loma tālāk. Pagaidām Latvijā, kaut vai salīdzinot ar ASV, valdība nav daudz iesaistījusies tiešā uzņēmumu atbalstā.

– Otrs prognožu bloks bija par enerģijas cenām, vairāk uzsverot naftas cenas un to ietekmi, jo naftas cena tolaik bija 140 ASV dolāru par barelu. Strautiņa kungs, jūsu prognoze pērn bija šāda: "... ilgākā laika posmā (20 gadu periodā) es prognozētu augstu relatīvo cenu līmeni. Enerģijas relatīvā cena samazināsies tad, kad alternatīvie resursi aizstās lielu vai lielāko daļu fosilo kurināmo resursu." Naftas cena tagad ir vairāk nekā trīs reizes zemāka nekā jūlijā...

P. S.: – Tagad tirgus cenas ir zemā līmenī attiecībā pret ilgtermiņa tendenci. Taču divos trijos gados cenas atkal pieaugs. Pasaules banka prognozē, ka pēc pieciem gadiem naftas cena būs 75 dolāri par barelu, šobrīd tā ir ap 40 dolāriem. Esošās atradnes izsīks ātrāk, nekā prognozēts, un atjaunojamo un alternatīvo fosilo kurināmo resursu sektorā risinājumi ir rentabli tad, kad naftas cena ir virs 70 dolāriem par barelu.

Cilvēkiem tagad nevajadzētu, ieraugot zemās naftas cenas, pirkt jaudīgas mašīnas ar lielu degvielas patēriņu. Pieņemot ilgtermiņa lēmumus, jāņem vērā, ka nākotnē būs daudz augstākas enerģijas cenas, nekā ir šobrīd.

– Idelsona kungs, jūs savās prognozēs pērn bijāt piesardzīgāks, jo teicāt: "Tomēr nepiekristu tam, ka enerģijas cenas būs augstas divdesmit gadu perspektīvā. Cenas būs relatīvi augstākas nekā šobrīd, tomēr tagad mēs piedzīvojam periodu, kad enerģijas patēriņš nav līdzsvarojies ar piedāvājumu. Galu galā pieprasījums līdzsvarosies ar piedāvājumu." Vai pieprasījums ir līdzsvarojies ar piedāvājumu?

R. I.: – Ka tā būs ilgtermiņā, par to es esmu drošs, bet par gada perspektīvu – ne. Visticamāk, ka cenas būs augstākas nekā šobrīd. Pašlaik cenas ir nenormāli zemas un saistītas ar to, ka pasaules ekonomika ieslīgst recesijā. Tiek samazināta gan ieguve, gan investīcijas jaunu atradņu izstrādē. Mana prognoze – pēc gada cenas būs augstākas. Ja runājam par divdesmit gadiem, manuprāt, cenas nebūs tik dramatiski augstas, kā tiek piesolīts. Tehnoloģiskais progress ir straujš, un divdesmit gadu ir pietiekams laiks...

– Vēl par prognozēm pirms pusgada. Strautiņa kungs, jūs teicāt: "Tagad bankas dod priekšroku eksporta projektiem. Var teikt, ka tas, kas ir labi Latvijas ekonomikai, ir labi Latvijas bankām." Spriežot pēc skaļiem paziņojumiem presē, ir bankas, kas piegriež kredīta līnijas pat ievērojamiem eksporta uzņēmumiem...

P. S.: – Pašlaik arī eksportā ir grūti, bet Latvijas nozaru relatīvās perspektīvas ir skaidras, un iespēja gūt ienākumus no eksporta ir risku mazinošs faktors. Es domāju, ka pēc dažiem gadiem šis spriedums pilnībā attaisnosies.

– Idelsona kungs, pirms pusgada jūs apgalvojāt: "Banku rīcība ir prognozējama, banku sektors ir kvalitatīvs un spēs atšķirt graudus no pelavām." Vai uzturat spēkā šo frāzi attiecībā uz ieguldījumiem starptautiskajos tirgos? Vai dosiet padomu ieguldīt naudu banku akcijās?

R. I.: – Manuprāt, pēc gada lielākā daļa pasaules banku kapitāla piederēs valdībām. Valdība ir vienīgais drošais akcionārs, kam ir iespējams ieplūdināt naudu finanšu sistēmā. Uz jautājumu, vai bankas būs spējīgas pildīt savas saistības, atbilde ir – jā. Ja jautājums ir, vai ir jēga investēt banku sektora akcijās, atbilde ir – nē! Atbilde "nē" ir arī attiecībā uz investīcijām akcijās vispār. Krīze vēl tālu no beigām, un tas nav labākais brīdis, lai investētu naudu akcijās, arī banku akcijās.

– Runājot par stabilitāti: cik stabilas ir valstu saistības? Valstis tagad ir uzņēmušās ievērojamu saistību apjomu. Vai tās to spēs pildīt?

P. S.: – Ir divu veidu valstis. Vienas var piedrukāt naudu, un ir valstis, kas nevar drukāt savu naudu.

– Eirozonā ir bažas par Īrijas, Grieķijas un Portugāles maksātspēju. Cik liela varbūtība, ka kāda valsts paziņos, ka nepildīs savas saistības?

R. I.: – Valstis, kas var emitēt naudu, emitēs to un diez vai izvēlēsies ceļu paziņot par maksātnespēju.

P. S.: – Latvija parādīja, ka ir iespējams iet ceļu, samazinot izdevumus. Ja līdzīgas problēmas būtu jārisina Francijā, tad iespējams, ka puse Francijas būtu liesmās. Latvijā ir iespējams pieņemt nepieciešamos lēmumus. Ir skaidrs, ka šogad un nākamgad Latvijā nebūs iespējams nodrošināt tādu dzīves līmeni, kāds tika sasniegts 2007. gadā, īpaši valsts sektorā. Taču es neredzu risku, ka Latvijas valsts varētu nebūt spējīga izpildīt savas saistības pret aizdevējiem

– Ja valstis, kas drīkst emitēt naudu, sāks to darīt, kas notiks ar ieguldījumiem šo valstu valūtās? Krievijas rublis ir redzamāks piemērs. Vai dolārs ir nākamais?

R. I.: – Viens no ceļiem, kā tikt vaļā no parādu nastas, ir emitēt naudu. ASV šādi rīkojās 20. gadsimta septiņdesmitajos gados. Ko tas nozīmē dolāram? Dolārs ir jāvērtē attiecībā ar citām valūtām. Ir jāuzdod jautājums, kāda būs dolāra un eiro attiecība. Ja Eiropā procesi būs līdzīgi, tad attiecība var pat palikt līdzīga tai, kāda tā bija. ASV tagad ir deflācija un recesija. Tagad loģisks solis ir naudas emisija.

– Galvenā kritika par valdības plānu sadalīt Valūtas fonda naudu ir izsakāma, ka pārāk daudz ir ieplānots atbalstīt bankas un pārāk mazs ir atbalsts uzņēmējdarbībai. Vai jūs atbalstāt šādu disproporciju starp banku sektoru un citām nozarēm?

P. S.: – Mūsu tradīcija ir nekomentēt ar konkurentiem saistītus notikumus, taču, runājot teorētiskā līmenī, atbalsts finanšu sektoram ir nepieciešams brīžos, kad ekonomikā ir recesija, īpaši, ja pirms tam ir bijis liels nekustamo īpašumu cenu kāpuma un krituma cikls. Ja problēmas rodas finanšu sektorā, tad sekas būs ievērojamas visiem. Vislielāko labumu ekonomikai no katra ieguldītā lata šobrīd var gūt, nevis ieguldot valsts naudu iekārtās, bet novēršot haotiskus procesus, ko var radīt naudas plūsmu apstāšanās. Citādi zem ūdens var tikt parauti konkurētspējīgi uzņēmumi – tikai tāpēc, ka partneri viņiem nevar samaksāt vai viņu pašu nauda iestrēgst kādā bankā...

R. I.: – Banku sektors no naudas plūsmu viedokļa ir svarīgāks elements, un šis sektors ir visievainojamākais laikā, kad sākas krīzes. Vispirms ir jāstabilizē banku sektors, un pēc tam var palīdzību novirzīt uz citiem sektoriem.

Secība ir loģiska. Taču – kā plāns tiks realizēts? Cik lielas summas reāli nonāks banku sektorā, to mēs redzēsim nākotnē.

– Viena no idejām ir izveidot Latvijā institūciju, kas atpirktu no bankām sliktos kredītus. Jūs atbalstāt šādu ideju?

P. S.: – Vispirms ar sliktajiem kredītiem būtu jācenšas tikt galā banku akcionāriem. Ja tas neizdodas, nu, tad jāskatās, ko darīt tālāk.

– ASV 20. gadsimta 30. gados tika izveidota valsts aģentūra, kas atpirka hipotekāros kredītus no bankām.

R. I.: – Kāpēc visai sabiedrībai jāmaksā par nelielu sabiedrības daļu? Es domāju, ka pareizāk būtu valstij neuzņemties šo funkciju, bet aicināt banku akcionārus tikt galā ar šo problēmu. Latvijas valsts nav galvenais akcionārs banku sektorā. Es neatbalstu ideju atpirkt sliktos kredītus. Tā būs ļoti liela kļūda, ja tas tiks darīts.

– Labi, tad kas ir jādara? Ekonomika apstājusies. Ko lai iesāk? Ir kādi taktiski pasākumi?

P. S.: – Valstī, kas nonāk tādos apstākļos kā Latvija, ir divas iespējas: samazināt nacionālās valūtas vērtību vai cenu un algu līmeni nacionālajā valūtā. Latvija ir izvēlējusies otro – deflācijas ceļu. Lielākā daļa valstu Latvijas vietā izvēlētos citu ceļu, kas ir ātrāks, taču Latvija ir īpaša, līdz ar to mums varētu būt viens no lielākajiem cenu kritumiem nekā jebkur pasaulē kopš 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem.

Latvijā notiek algu samazināšana gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā. Tuvākajā nākotnē tas ir veids, kā noturēt un atjaunot konkurētspēju. Taču askētisks dzīvesveids nav kļuvis un nekļūs par ekonomiskās politikas mērķi, tāpēc tālākā nākotnē, ja gribam dzīvot labāk, jāpalielina darba ražīgums. Vienā mirklī darba ražīgumu nevar tik ātri palielināt, kā tas būtu nepieciešams. Ātri var tikai samazināt izmaksas, citas iespējas nav. Citādi ir jāiet ceļš, kura nosaukums arī sākas ar burtu "d", bet kuru nedrīkst izrunāt.

– Kāpēc nedrīkst? Es to pasaku: devalvācija. Lielbritānija, Zviedrija, Norvēģija, Krievija un Polija devalvēja savu nacionālo valūtu. Vai šajās zemēs arī arestē par vārda "devalvācija" izrunāšanu? Neesmu dzirdējis. Vai tiešām jums ir bail pat izrunāt šo vārdu?

P. S.: – Tas nenoliedzami ir ceļš, ko daudzas citas valstis būtu izvēlējušās. Mums ir īpaša attieksme pret savu valūtu, mums ir īpaša centrālā banka un ir arī daudzi racionāli argumenti pret devalvācijas ceļu.

– Iedomāsimies, ka Igaunija izpildīs ietekmīga Skandināvijas baņķiera ieteikumu un nekavējoties devalvēs kronu. Un Lietuva izdarīs to pašu. Ko darīsim mēs?

P. S.: – Igaunijā, lai devalvētu kronu, jāmaina likums.

– Latvijā, lai likumu mainītu, pietiktu ar dažām stundām. Starp diviem lasījumiem iedotu piecpadsmit sekundes labojumu iesniegšanai, un jebkurš likums tiktu mainīts steidzamības kārtībā...

P. S.: – Interneta banku laikmetā pat dažās minūtēs sāktos naudas plūsmas.

R. I.: – Manuprāt, ir ilūzijas, ka ir spēki, kam ir recepte, un ka, tiklīdz šādi spēki tiks pie varas, tie īstenos brīnumlīdzekli. Tās ir ilūzijas. Ir objektīva situācija. Latvija ir dziļā krīzē, un ceļš no krīzes nebūs viegls. Kā tiksim laukā no krīzes, būs atkarīgs nevis no valdības, bet no tiem cilvēkiem, kas te dzīvo. Vai cilvēki turpinās darīt neprātīgas lietas kā līdz šim? Par maz strādāt un par daudz tērēt? Ja tas tā turpināsies, krīze būs ļoti smaga.

P.S.: – Jāpiebilst, ka deflācijas ceļš risina starptautiskās konkurētspējas problēmu, bet nerisina bezdarba un sociālās problēmas.

– Kura gada patēriņa līmenī Latvijas lejupeja stabilizēsies?

P. S.: – Šogad mēs nonāksim 2006. gada līmenī, bet nevar izslēgt atgriešanos 2005. gada līmenī. 2005. gadā cilvēki jau nedzīvoja tik slikti. Labāk būtu uzdot šādu jautājumu: kurā gadā mēs sasniegsim to līmeni, kurā bijām 2007. gadā. Tas varētu būt 2012. gads.

– Labi, pieņemsim, ka devalvācija nenotiks, ka samazināsies algas. Taču ar jaunajām algām liela daļa hipotekārā kredīta ņēmēju nevarēs samaksāt procentus par mājokli, kas pirkts 2006. vai 2007. gadā. Ja kredīti paliks līdz mūža beigām, tad cilvēki zaudēs motivāciju produktivitātes celšanai. Ko darīt?

R. I.: – Manuprāt, tieši otrādi. Katram cilvēkam šajā valstī ir pietiekamas iespējas nopelnīt naudu. Sliktākais, ko var izdarīt, ir pateikt, ka dzīve ir beigusies, un ieslīgt depresijā. Amerika ir visā pasaulē līderpozīcijās arī tāpēc, ka tur cilvēki var riskēt. Viņi var bankrotēt un tad atkal sākt visu no sākuma. Ir jārosās, lai naudu nopelnītu. Krīze var būt signāls, lai pamostos un sāktu kaut ko jaunu.

P. S.: – Krīze var pamudināt izšķirties. Latvijas cilvēkiem, kam ir 30 gadi un vairāk, ir pieredze par vēl lielāku krīzi. Šie cilvēki spēj uz pārejošām grūtībām paraudzīties no citas puses. Nākotnē mums ir lielas iespējas palielināt dzīves līmeni.

R. I.: – Tie, kam ir idejas, kuras var realizēt, un kas izvēlas pareizu brīdi, kad jāriskē, var nopelnīt ļoti lielu naudu. Latvijas iedzīvotājiem šādas iespējas ir.

 

 

Zatlers privātpraksē strādāja kā ārsts, bet samaksu saņēma viņa sieva

Liene Barisa, NRA  02/09/09 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noslēdzis pārbaudi par Valda Zatlera sniegtajiem pakalpojumiem IK Ortopēdijas privātpraksē medicīnas sabiedrībā ARS.

KNAB konstatējis, ka pakalpojumus viņš sniedzis kā ārsts, bet samaksu par viņa sniegtajiem pakalpojumiem saņēma V.Zatlera sieva Lilita kā individuālais komersants, kuram pieder privātprakse.

Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumam – šāda V.Zatlera ārsta prakse nav pretlikumīga. Taču pēc KNAB lūguma sniedzot skaidrojumu par darba līguma slēgšanu ar nodarbinātajiem darbiniekiem Ortopēdijas privātpraksē, Valsts Darba inspekcija (VDI) konstatējusi, ka V.Zatleram par darba uzdevumu pildīšanu nav veikta darba samaksa un ar viņu nav nodibinātas darba līgumiskās attiecības Darba likuma 40.pantā reglamentētajā kartībā, proti, darbinieks tiek nodarbināts uzņēmumā pie darba devēja bez rakstveidā noslēgta darba līguma un bez atlīdzības. Tas nozīmē, ka darba devējs pārkāpis darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu prasības un pieļaujot administratīvo pārkāpumu.

V.Zatlera sievu L.Zatleri administratīvi sodīt gan vairs nav iespējams, jo iestājies noilgums. KNAB sabiedriskos attiecību speciālists Andris Vitenburgs informēja, ka darbinieka nodarbināšanai bez rakstveidā noslēgtā darba līguma līdz 2007.gada 31.maijam L.Zatleres uzņēmumā „Ortopēdijas privātprakse” bija pagājis administratīvā soda piemērošanas termiņš, VDI nevarēja uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

KNAB pabeidzis pārbaudi arī par V.Zatlera kā amatpersonas valdes priekšsēdētāja atalgojuma noteikšanu Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, taču tur KNAB pārkāpumus nav konstatējis. Izvērtējot pārbaudes gaitā iegūto informāciju, tika secināts, ka V.Zatlers kā valsts amatpersona savā darbībā nav pārkāpis likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.

 

 

Cenas ceļas, IKP krīt

NRA  02/09/09 Patēriņa cenas Latvijā janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, pieaugušas par 9,8%. Savukārt Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinājies par 10,5%.

Šādus datus šodien izplatīja Centrālās statistikas pārvalde.

Precēm cenas šogad palielinājušās par 8,9%, bet pakalpojumiem - par 12,2%.

Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 14,9%.

Vidējais patēriņa cenu līmenis šī gada janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada decembri, palielinājās par 2,2%. Vidējais cenu līmenis precēm pieauga par 2,1%, bet pakalpojumiem - par 2,3%.

Pagājušā gada janvārī, salīdzinot ar 2007.gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,8%.

Savukārt Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī turpinājās ekonomiskās attīstības lejupslīde ražošanas un pakalpojumu nozarēs. Rūpniecības apjomi kritušies par 11,3%, mazumtirdzniecībā - par 15,6%, viesnīcu un restorānu pakalpojumi - par 24,8%.

Ievērojami sarucis arī iekasēto produktu nodokļu apjoms.

Precizēts un izvērsts pagājušā gada ceturtā ceturkšņa IKP pieauguma temps un vērtība tiks publiskoti šī gada 11.martā.

Ātrais novērtējums iekļauj visas ekonomikas izmaiņu prognozi salīdzināmajās cenās. Aprēķini ir balstīti uz šobrīd pieejamajiem īstermiņa statistikas datiem un ekonometriskajiem modeļiem.

Kā ziņots, pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP samazinājās par 0,6%. Savukārt pagājušā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2007.gada analogu laika posmu, IKP saruka par 4,6% (sezonāli izlīdzināts IKP samazinājies par 4,7%).

 

 

Segliņš: Valsts kanceleja ministrus pataisa par idiotiem

BNS  02/09/09 Iekšlietu ministrs un Tautas partijas (TP) līderis Mareks Segliņš uzskata, ka Valsts kanceleja (VK) jautājumā par atalgojuma samazināšanu pataisa ministrus par idiotiem. 

Ministri pirmdien pēc valdības komitejas sēdes neilgi aiz slēgtām durvīm pārrunāja jautājumu par atalgojuma samazinājumu ministriem. Pēc apspriedes nikns bija premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), kurš atteicās runāt ar žurnālistiem.

Savukārt Segliņš žurnālistiem pastāstīja, ka pie Godmaņa garastāvokļa vainojams jautājums par atalgojuma samazināšanu ministriem. Viņš uzsvēra, ka TP pārstāvošie ministri nerakstīs nekādus iesniegumus, jo vadošā partija uzskata, ka šis jautājums ir izlemts jau decembrī.

"Valsts kanceleja uztaisa ministrus par idiotiem. Lai viņi [Valsts kanceleja] dara savu darbu, viņiem algas ir lielākas nekā ministriem," Segliņš pauda.

Arī pirmdien īsi pēc atkārtotas tikšanās ar koalīcijas partneriem Segliņš joprojām bija neizpratnē par Valsts kancelejas darbinieku kompetenci un darbību.

"Tā kā ir cilvēki, kas ar vienu reizi nesaprot, mēs šodien [pirmdien] atkārtoti speciāli Veismanes vārdā nosauktu lēmumu pieņēmām, kas saucas "samazināt ministriem algas par 15%"," sarkastiski sacīja Segliņš.

"Kādēļ bija vajadzīgs cirks, es nezinu," noslēgumā piebilda Segliņš.

Savukārt VK direktore Gunta Veismane žurnālistiem atzina, ka ministri neesot sapratuši, no kuras summas jāatņem 15%.

Patlaban tikai Godmanis par janvāri saņēmis par 15% mazāku algu. Līdz ar to pārējie valdības locekļi martā saņems par 30% mazāku algu.

Jau vēstīts, ka, izpildot Saeimas pērn pieņemto likumu par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadam, algu fonds samazināts par 15%, atsakoties no piemaksām, prēmijām un citiem maksājumiem.

Līdz ar to izrādījies, ka ministriem un premjeram mēnešalga nemaz nav jāsamazina un atalgojumu par janvāri viņi saņem pilnā apmērā. Taču premjers Ivars Godmanis jau 30.janvārī uzrakstīja iesniegumu, lai VK samazina viņa mēnešalgu par 15%.

Premjers aicinājis arī ministrus rakstīt VK iesniegumus, lūdzot algu samazinājumu, jo VK pēc savas iniciatīvas to darīt nedrīkst.

Ziņots arī, ka Tautas partiju pārstāvošie ministri piektdien izplatīja paziņojumu, kurā VK pārmeta, ka tā vilcinājusies īstenot jau pērn pieņemto lēmumu samazināt ministru algas par 15%.

Ministru atalgojumu aprēķina, ņemot vērā pērn vidējo sabiedriskajā sektorā strādājošo algu un piemērojot tai koeficientu 8, savukārt premjera algai - koeficentu 8,9. Līdz šim premjera alga bija apmēram 2162 lati, bet ministru alga - 1944 lati.

 

 

600 kultūras darbinieku prasa pamatot KM apvienošanu ar IZM

Diena  02/09/09  Vairāk nekā 600 kultūras darbinieku atklātā vēstulē augstākajām valsts amatpersonām un Saeimas deputātiem lūdz nepieņemt lēmumu par Kultūras un Izglītības ministriju apvienošanu. No līdzšinējās sadarbības viedokļa Kultūras ministriju drīzāk varētu pievienot Ārlietu ministrijai, jo daudzi pasākumi ir Kultūras un Ārlietu ministrijas sadarbības projekti – operas, teātra izrādes, izstādes un koru koncerti, minēts vēstulē. Turklāt Izglītības ministrija nepārliecinot ne ar mūsdienīgu izglītības politiku, ne konstruktīvu un mērķtiecīgu darbību.

Kultūras nozares cilvēki apšauba, vai ar skaitļiem un faktiem var pamatot, ka apvienošana dos cerētos rezultātus. Lūdzam pierādīt, kādā veidā tiks nodrošināts tas, ka kultūras finansējums, ieplūstot Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā, nepazudīs dažādu problemātiskās izglītības caurumu lāpīšanai, prasīts vēstulē.

Vēstuli parakstījuši Nora Ikstena, Gints Grūbe, Māra Ķimele, Leonarda Ķestere, Una Celma, Normunds Šnē, Juris Kulakovs, Uģis Prauliņš, Krista Vāvere, Baņuta Rubess un daudzi citi. 

 

 

Maizītis: KNAB kā iestāde būs nepieciešama vēl ilgi

LETA  02/11/09 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) nedrīkst likvidēt, gluži pretēji - KNAB darbs ir vēl jāpastiprina, šodien žurnālistiem atzina ģenerālprokurors Jānis Maizītis, komentējot Juristu biedrības un KNAB konsultatīvās padomes locekļa Aivara Borovkova izteicienus, ka biroju vajadzētu likvidēt. Pēc Maizīša domām, KNAB vēl ilgi vajadzētu pastāvēt.

Maizītis uzskata, ka valstī jāpastāv šādai iestādei, kuru neuzrauga viens ministrs. Nereti esot skaidri redzami gadījumi, ka konkrētas partijas aizstāv kādas iestādes, kuras vadībā ir šīs partijas biedrs, intereses.

Tāpat ģenerālprokurors uzskata, ka partiju finansēšanas kontrole jāveic iestādei, kas ir pietiekami neatkarīga.

Kā intervijā "LETA video" norādīja Borovkovs, pašlaik nepieciešama politiskā griba, lai likvidētu KNAB. Viņaprāt, krīzes apstākļos, kad jārēķina jebkura nauda, kas tiek tērēta, šādu iestādi uzturēt ir lieka greznība.

To, ka KNAB nav spējīgs vērsties pret lielām korupcijas shēmām, apliecina tas, ka šo lielo korupcijas lietu vienkārši nav. Būtībā ir izdarīta virkne smagu koruptīvu noziegumu, par kuriem neviens valstī nerunā, norādīja Borovkovs.

Viņaprāt, tai pašā laikā notiek nemitīga sava tēla spodrināšana, sabiedrībai tiek uzspiesta diskusija par to, cik KNAB ir labs un vajadzīgs, un nepieciešams. "Kā arī tiek skaitītas kapeikas kaut kādās partijas kasēs, kas savā būtībā neko neatrisina," domā Borovkovs. Viņš uzskata, ka KNAB aizrāvās ar sava tēla spodrināšanu un iekļāvās politiskajā retorikā, izdabājot pūlim.

Visu tukšo retoriku, kas tikusi izmantota, lai pārliecinātu, ka šī iestāde ir vienīgā, kas var izvest Latviju no nepareiziem sānceļiem, jāsāk kritiski vērtēt", un ir vajadzīga politiska griba, kuras diemžēl trūkst, norāda KNAB konsultatīvās padomes loceklis.

Viņaprāt, optimizējot Drošības policijas un KNAB darbu apkarošanas jomā, varētu gaidīt pavisam citu rezultātu ar daudz mazākiem izdevumiem.

Kā ziņots, patlaban notiek jaunā KNAB priekšnieka izraudzīšanās.

 

 

Borovkovs: KNAB būtu jālikvidē

LETA  02/11/09 Pašlaik nepieciešama politiskā griba, lai likvidētu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), intervijā "LETA video" norāda Latvijas Juristu biedrības un KNAB konsultatīvās padomes loceklis Aivars Borovkovs.

Viņaprāt, krīzes apstākļos, kad jārēķina jebkura nauda, kas tiek tērēta, šādu iestādi uzturēt ir lieka greznība.

To, ka KNAB nav spējīgs vērsties pret lielām korupcijas shēmām, apliecina tas, ka šo lielo korupcijas lietu vienkārši nav. Būtībā ir izdarīta virkne, smagu koruptīvu noziegumu, par kuriem neviens valstī nerunā, norādīja Borovkovs.

Viņaprāt, tai pašā laikā notiek nemitīga sava tēla spodrināšana, sabiedrībai tiek uzspiesta diskusija par to, cik KNAB ir labs un vajadzīgs, un nepieciešams. "Kā arī tiek skaitītas kapeikas kaut kādās partijas kasēs, kas savā būtībā neko neatrisina," domā Borovkovs. Viņš uzskata, ka KNAB aizrāvās ar sava tēla spodrināšanu un iekļāvās politiskajā retorikā, izdabājot pūlim.

Visu tukšo retoriku, kas tikusi izmantota, lai pārliecinātu, ka šī iestāde ir vienīgā, kas var izvest Latviju no nepareiziem sānceļiem, jāsāk kritiski vērtēt", un ir vajadzīga politiska griba, kuras diemžēl trūkst, norāda KNAB konsultatīvās padomes loceklis.

Viņaprāt, optimizējot drošības policijas un KNAB darbu apkarošanas jomā, varētu gaidīt pavisam citu rezultātu ar daudz mazākiem izdevumiem.

Kā ziņots, patlaban notiek jaunā KNAB priekšnieka izraudzīšanās.

 

 

Londonas analītiķi prognozē Latvijas IKP kritumu 20% apmērā divu gadu laikā

LETA  02/11/09 Nākamo divu gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu samazināties pat 20% apmērā, prognozē Londonas makroekonomikas izpētes kompānija "Capital Economics".

Britu analītiķi norāda, ka Latvijas lēmums uzturēt nemainīgu lata kursu palielina iespēju, ka iestāsies ilgstoša deflācija un dziļa recesija.

Kā norāda "Capital Economics", pašreizējo Latvijas ekonomisko problēmu iemesls ir ievērojamais maksājumu bilances deficīts, kas liecina par pārvērtētu nacionālās valūtas kursu.

Pēc ekonomikas teorijām, pastāv divas iespējas, kā atjaunot Latvijas konkurētspēju, - lata kursa pārskatīšana pret eiro jeb tā saucamā nominālā korekcija vai algu un cenu samazināšana jeb tā saucamā reālā korekcija. Sarunās ar Starptautisko valūtas fondu Latvijas pārstāvji uzstājuši, ka valūtas kursu nedrīkst mainīt, argumentējot, ka lata devalvācija novestu pie masveida saistību nepildīšanas, ņemot vērā lielo ārvalstu valūtās ņemto kredītu īpatsvaru. Šo argumentu "Capital Economics" novērtē kā pareizu.

Tomēr Latvijas izvēlētais ceļš nozīmē, ka izmaiņas ekonomikā būs "ilgas un sāpīgas". Par to liecina valdības pieņemtais lēmums samazināt publiskajā sektorā strādājošo algas par 15%, un šim piemēram sekot varētu arī privātais sektors. Iekšzemes pieprasījums tā dēļ šogad varētu samazināties par vairāk nekā 10%.

"Capital Economics" analītiķi prognozē, ka, ņemot vērā ekonomikas korekciju, Latvija piedzīvos deflāciju, kas šogad varētu sasniegt 5%, un piedzīvot līdzīgu dinamiku 2010.gadā. Ir iespējama arī straujāka cenu krišana, kas varētu radīt parādu un deflācijas spirāli. Ja lēmums uzturēt nemainīgu lata kursu nodrošināja to, ka parādsaistības būtiski nepieauga uzreiz, tad konstanta cenu krišana palielina reālo parāda vērtību. Šo procesu rezultātā sagaidāms, ka tā saucamo slikto kredītu īpatsvars Latvijā gada beigās pieaugs no 1% līdz vairāk nekā 10%.

Pēc ekspertu domām, jebkurā gadījumā, neskatoties uz valūtas režīmu, Latvijas ekonomika patlaban slīd bezdibenī. Turpinoties pašreizējām tendencēm, šogad sagaidāms 15%, bet 2010.gadā - 5% kritums ekonomikā. Vēl vairāk, Latvijas ekonomikas izaugsme pozitīvu dinamiku varētu atgūt tikai 2012.gadā un 4%-5% attīstības tempu sasniegt pēc 2014.gada.

Kopumā ekonomikas kritums sasniegs vairāk nekā 20%.

Analītiķi norāda, ka eksistē arī alternatīvais scenārijs, pie kura sabrūk pašreizējais Latvijas valūtas režīms. Pie šāda scenārija Latvija piedzīvotu IKP kritumu 20% apmērā jau šogad, tomēr izaugsme atjaunotos 2-3 gadu laikā.

"Capital Economics" brīdina, ka problēmas ar nacionālās valūtas kursu ir arī abām pārējām Baltijas valstīm un kopumā trīs valstu ekonomikas perspektīvas izskatās "šaušalīgas".

 

 

Intervija ar Dzintaru Jakānu: Šķēle man ir zvanījis precīzi nulli reižu

Bens Latkovskis, Žurnāls "Nedēļa" 02/11/09 Tās dienas vakarā, kad Ministru kabinets atbalstīja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora Dzintara Jakāna dienesta termiņa pagarināšanu vēl uz pieciem gadiem, – 13. janvārī – satracināts pūlis viņa vadītajai iestādei Smilšu ielā izdauzīja visus pirmā stāva logus.

Protams, tā bija tikai sakritība, bet pat Jakāns joko, ka viņa atkal apstiprināšana amatā izsaukusi visskaļāko sabiedrības viļņošanos. Nedēļa sarunājas ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoru Dzintaru Jakānu par VID darba rezultātiem, sasniegumiem un plāniem.

– Taupības režīms ir skāris arī VID. Cik darbinieku jau ir atlaisti, vēl tiks atlaisti, un kādas struktūrvienības šīs atlaišanas skars visvairāk?

– Šogad no darba jau atbrīvoti 46 darbinieki. Tuvāko mēnešu laikā, līdz martam, tiks atlaisti vēl 200. Tie galvenokārt ir reģionālo nodaļu administratīvā aparāta darbinieki. Mēs centralizējam administratīvo funkciju un uz vietām atstājam tikai klientu apkalpošanas personālu.

– Kā tas ietekmēs darbu?

– Valsts pārvaldes izdevumu samazināšana nav gājusi secen arī VID. Šogad darbinieku atalgojumam mums ir samazināts finansējums par 9,8 miljoniem latu. Mēs izvēlējāmies iet to ceļu, ka nesamazinām atalgojumu katram darbiniekam, jo tas ir salīdzinoši neliels arī tagad. Tāpēc izšķīrāmies par darbinieku skaita samazināšanu jeb optimizāciju. Tas tika darīts, lai neciestu nodokļu maksātāju apkalpošana un nepazustu mūsu kontroles funkcija. Galvenokārt tie būs administratīvi apkalpojošās sfēras darbinieki – grāmatveži, lietveži, saimnieciskais bloks un līdzīgi. Tas ir pirmais solis. Nākamais ir jauna VID struktūras izstrādāšana. Pēc šīs strukturālās pārkārtošanās štata vietu skaits varētu samazināties vēl par kādām 700 vietām.

– Cik VID darbinieku strādā šobrīd, un cik no tiem tiks atbrīvoti?

– Šobrīd te strādā 5046, un orientējoši šis skaitlis tiks samazināts par tūkstoti. Es paskaidrošu pašreizējo mūsu struktūru. Tagad mums ir 36 nodaļas. Tas ir zemākais līmenis, kur tiek strādāts ar nodokļu maksātājiem, to apkalpošanu, deklarāciju pieņemšanu, ievadīšanu, konsultāciju sniegšanu. Tā teikt, tiešais kontakts. Tādas nodaļas ir katrā pilsētā.

Nākamais līmenis ir reģionālā iestāde, kas uzrauga katra piecas sešas nodaļas un vienlaikus veic kontroles funkcijas tematiskās pārbaudes, novērtē riskus, līdz šim bija arī personāldaļas, grāmatvedības, lietvedības un saimnieciskās darbības bloki. Šīs reģionālās iestādes izveidojām 1998. gadā sistēmas modernizācijas rezultātā, jo līdz tam katra no nodaļām bija atsevišķa juridiska persona ar atsevišķu grāmatvedību utt. Tagad ejam vēl vienu soli uz priekšu un šo reģionālo iestāžu funkcijas centralizējam, atbrīvojoties no daudzām lietām, ar ko nodarbojās šīs iestādes.

– Bet uzņēmējs Balvos vai Kandavā?

– Viņš ies uz to pašu nodaļu, kur līdz šim. Viņa apkalpošanas punkts paliks turpat, kur bijis. Klienti, kas nāks uz VID nodaļām, nejutīs šo darbinieku skaita samazinājumu. Taču, patiesību sakot, tā jau ir vakardiena. Liels darbs ir ieguldīts elektroniskās deklarēšanas sistēmas ieviešanā. Tagad jau vairs nav jāiet uz nodaļu. Ja jums ir datorgrāmatvedība un interneta pieslēgums, jūs no mājām varat sūtīt deklarācijas svētdienās, naktīs, kad vien gribat. Sistēma pati pateiks, vai nav ieviesušās kļūdas, norādīs, kas nav pareizi, un parādīs, kad deklarācija ir pieņemta. Šis pakalpojums pēdējā gada laikā ir ļoti attīstījies, un nodokļu maksātāji ļoti aktīvi to izmanto. 66% uzņēmēju, kuri ir reģistrējušies kā PVN maksātāji, ir pievienojušies šai sistēmai, un pērn esam pieņēmuši divus miljonus elektronisku dokumentu. Nākotnē visas nodokļu deklarācijas un norēķini paredzēti tikai elektroniskā formā. Tiešajiem kontaktiem paliek pārsvarā konsultatīvās funkcijas, kad uzņēmēji vēršas pēc palīdzības, konsultācijām.

– Vai krīzes apstākļos tiek domāts par nodokļu iekasēšanas žņaugu pavājināšanu uzņēmējiem?

– Iespējas, cik varam būt pielaidīgi, nosaka normatīvie akti. Mēs nevaram būt pielaidīgāki, kā šie akti paredz. Pagājušā gada nogalē kopā ar budžeta paketi tika izvērtētas iespējas paplašināt šīs pielaides, un nu tās jau ir iestrādātas normatīvajos aktos. Piemēram, attiecībā uz tekošajiem nodokļu maksājumiem. Agrāk bija dotas trīs dienas pirms kārtējā maksājuma, lai pieteiktu nodokļu maksājuma atlikšanu, tagad šo pieteikumu par nodokļu maksājumu atlikšanu līdz pat gadam var pieteikt vēl 30 dienas pēc noteiktā laika.

Otra lieta, kas ļauj mums būt elastīgākiem, ir administratīvo lietu izskatīšana un tematiskās pārbaudes. Šajā jomā ir dotas norādes būt pielaidīgākiem uz sīkiem pārkāpumiem, kas neietekmē nodokļu maksāšanu kopumā. Neuzliekot administratīvos sodus gadījumos, ja var iztikt tikai ar aizrādījumu vai konsultāciju, kā jārīkojas.

– Vai būtiski palielinās to uzņēmumu skaits, kas iesniedz pieteikumus nodokļu maksāšanas atlikšanai?

– Pēdējā statistika uz decembri ir tāda, ka atlikto maksājumu kopapjoms ir desmit miljoni latu, kas uz kopējā budžeta fona – 5,1 miljards latu – ir visai niecīga summa.

– Kā pildās pašreizējie budžeta ieņēmumi?

– Uz 27. janvāri esam ieņēmuši 347 miljonus latu, un mēneša plāns ir izpildīts par vairāk nekā 97%, ir atlikušas vēl trīs dienas, un es domāju, ka plāns tiks izpildīts. Taču jāatceras, ka tas ir samazināts salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Salīdzinājumā ar pērno gadu esam ieņēmuši par 20 miljoniem mazāk. Man šķiet, ka tas nav ievērojams nodokļu "apcirpums". Kopējā aina nav tik katastrofāla, kā visās malās daudzina.

– Ir dzirdēti viedokļi, ka VID "moka" sīkos nodokļu maksātājus, bet izliekas neredzam lielos kontrabandas shēmu darboņus. Vai varat šos pieņēmumus atspēkot?

– Jā, ir dzirdēts viedoklis, ka visi zog, tiem nekas, tikai man neļauj zagt. (Smejas.) Galvenais arguments, ar kuru operējam, ir iekasēto nodokļu apjoms un tā pieaugums. Auditos atklātie nodokļu uzrēķini pērn bija 130 miljoni latu. Bet galvenais, ko gribu uzsvērt, ir tas, ka esam sākuši apkarot noziedzīgos grupējumus, kas veido shēmas un tās īsteno. Tas ir, piedāvā uzņēmumiem šos pakalpojumus – naudas atmazgāšanu, PVN atmaksas izkrāpšanu un citus pārkāpumus. Pērn esam atmaskojuši 11 noziedzīgus grupējumus, kas nodarbojās ar šādiem noziegumiem, un lietas tiek izmeklētas, lai tās sekmīgi varētu nodot prokuratūrai. Varbūt šis skaitlis šķiet neliels, bet šie grupējumi ir snieguši pakalpojumus 650 uzņēmumiem. Es neuzskatu par rezultātu kādu uzsāktu kriminālprocesu. To mūsu likumdošana atļauj ļoti viegli. Svarīgi, cik šīs lietas nodotas kriminālvajāšanai prokuratūrā. Pērn esam nodevuši 370, starp kurām ir arī smagas lietas, kā izvairīšanās no nodokļiem, naudas atmazgāšana un krāpšanās ar PVN atmaksu.

– Krāpšana ar PVN un naudas atmazgāšana ir diezgan sarežģīts noziegums, bet kā ir ar vienkāršiem muitas noziegumiem un kontrabandu? Kas tiek darīts, lai muitnieki nebūtu bagātākie cilvēkiem pierobežā?

– Strukturālās pārmaiņas ir vērstas, lai kontroles mehānisms kļūtu vēl efektīvāks. Fiziskā kontrole, muitas kriminālpārvalde un muitas audits patlaban vēl ir sadrumstalots. Mēs tos centīsimies koncentrēt vienā vietā, lai informācijas apmaiņa būtu vienā struktūrā. Pasaules ekonomiskā krīze arī mums savdabīgi palīdz, jo ekonomiskās aktivitātes samazināšanās dēļ ir pazudušas automašīnu rindas uz robežām, un mēs visu uzmanību un resursus varam koncentrēt uz pastiprinātu tiešo muitas kontroli. Agrāk lieli muitas pārvaldes resursi bija jātērē rindu kontrolei. Ņemot vērā, ka pie mums ir palielinājušās akcīzes likmes, bet Krievijā, tieši otrādi, samazinājušās, var prognozēt, ka centieni nelegāli ievest alkoholiskos un tabakas izstrādājumus palielināsies.

– Vai pārkāpumu raksturs ir mainījies pēdējos gados?

– Noziedznieki ir kļuvuši mobilāki un tehnoloģiski labāk sagatavoti. Man interesants šķita pēdējais Finanšu policijas ķēriens, pirmais šogad, kad tika aizturēta noziedzīga grupa, kuras birojs ietilpa vienā somā. Tur bija portatīvie datori, instrumenti pārskaitījumu veikšanai, zīmogi utt., neizmantojot kādas konkrētas telpas, kur atrastos grāmatvedības dati. Tas gan netraucēja mums viņus neitralizēt.

– Kā veicas ar negodīgu darbinieku atmaskošanu savā vidē?

– Mēs esam konsekventi mazinājuši iespējas iesaistīties koruptīvos darījumos. Esam izveidojuši korupcijas riska reģistru, kurā ir iekļauta informācija par šā riska iespējām visos VID pakļautībā esošajos amatos. Visi tie ir aprakstīti, un ir izstrādāti rīcības plāni, kā tos samazināt līdz minimumam katrai struktūrvienībai. Šos plānus un riskus esam nosūtījuši KNAB, lai arī viņu rīcībā ir šī informācija. Ļoti veiksmīgi darbojas amatpersonu rotāciju sistēma.

– Kā šie skaistie plāni tiek īstenoti praksē, un kādi ir rezultāti?

– Visas sūdzības, kuras tiek iesniegtas gan telefoniski pa anonīmajiem uzticības tālruņiem, gan rakstiski, tiek izskatītas. Analizējot sūdzību un iesniegumu skaitu, redzam, ka tas ir pēdējos gados ievērojami samazinājies. Tas nepārprotami ir pozitīvs signāls. Pērn esam sākuši strādāt pie kukuļu došanas, nevis ņemšanas profilakses. Šis pasākums tiek veikts tieši korupcijas risku mazināšanai un ir pierādījies kā ļoti efektīvs gan uz robežas, gan lidostā Rīga. Tas nozīmē, ka mūsu darbinieks, pārģērbies par muitnieku, stāv, strādā un gaida, kad kaut ko piedāvās. Un sagaida. Pērn ir uzsākti astoņi kriminālprocesi par kukuļdošanu. Kad rindā uz robežas uzzināja, ka ir noķerts viens kukuļdevējs, šī informācija ātri visus aplidoja, un kukuļus ilgi vairs neviens negribēja dot. Šī metode strādā vēl efektīvāk, nekā ķerot kukuļņēmējus.

– Kādas ir sekmes aplokšņu algu izskaušanā, kas pirms kāda laika tika uzskatīta par vienu no VID prioritātēm?

– Kopējais rezultāts ir vērtējams pēc nodokļu ieņēmumiem.

– Algas jau arī ir stipri augušas.

– Bet algu pieaugums ir lielā mērā saistīts ar šo aplokšņu algu izskaušanu. Viena lieta ir šo noziedzīgo grupējumu neitralizēšana, kuri uzņēmumiem piedāvā naudas atmazgāšanas shēmas, jo – kāpēc gan komercsabiedrībām vajag šo skaidro naudu? Lai varētu norēķināties ar darbiniekiem aploksnēs. Un, atmaskojot šos naudas atmazgātājus, mēs dodam triecienu arī aplokšņu algām.

Otra lieta ir preventīvie pasākumi. Mēs aicinām uzņēmējus un prasām, kāpēc nozarē vidēji ir šādas algas, bet jums tik zemas. Veicot kontroles un citus pasākumus, pagājušajā gadā ir legalizējušies 10 000 darba ņēmēju. Kopējā nodokļu masa, ko esam iekasējuši no darba ņēmējiem, pērn ir par 420 miljoniem vairāk nekā pirms gada. Manuprāt, tas nav slikts rādītājs.

– Kā vērtējat konfrontāciju starp VID un KNAB?

– Sākumā, kad tika nodibināts KNAB, mums bija ļoti laba sadarbība, jo pēc būtības mūsu mērķi sakrīt, un mūsu uzdevums ir izskaust finanšu pārkāpumus. Taču viss kā pēc burvju mājiena mainījās, kad premjerministra uzdevumā veicām toreizējā KNAB vadītāja Alekseja Loskutova amatpersonu deklarāciju pārbaudi. Tur atklājās pārkāpumi, un mēs uzlikām 50 latu administratīvo sodu. No šā brīža sākās konflikti, neapmierinātība ar mūsu darbu. Kad sākām vērtēt citas KNAB amatpersonas, par jebkādu konstruktīvu sadarbību vairs nebija ko runāt. Konstatējām arī citiem dažādus pārkāpumus, un nu izskatās, ka KNAB uzskata mūs par saviem lielākajiem ienaidniekiem. Viņiem vēl ļoti nepatika, ka ierosinājām iestrādāt normatīvajos aktos, ka arī KNAB darbiniekus kāds pārbauda, jo līdz tam nekas tāds nenotika, bet, kad sāka pārbaudīt, izrādījās, ka ir ko baudīt.

– VID no mediju puses nav īpaši lutināts. Kā to izskaidrojat un ko darāt, lai palielinātu sabiedrības uzticību savai iestādei?

– Neviena represīva iestāde, un VID tomēr tāda ir, nekad nebūs sabiedrības īpaši mīlēta. Mēs cenšamies strādāt nevis uz medijiem, bet lai būtu labākā nodokļu maksātājus apkalpojošā iestāde. Taču dažkārt jau aiziet līdz kurioziem. Biju tikko apstiprināts uz jaunu termiņu un iznācis no Ministru kabineta sēdes, kad mani ielenca žurnālisti. Taču nevienu neinteresēja, kādi ir VID darba rezultāti manā piecu gadu vadīšanas laikā, ko esmu izdarījis, kādi plāni nākotnē. Nē, tādus jautājumus neviens neuzdod. Man jautā, ko dara Vaškevičs? No otras puses, es to uztveru kā labu sava darba novērtējumu, jo acīmredzot nav nekā tāda, kas VID darbā būtu pelnījis nopietnus pārmetumus. Tātad esmu strādājis labi.

– Nebūšu oriģināls un arī pajautāšu, ko dara Vaškevičs?

– Viņš nodarbojas ar VID stratēģijas izstrādi un sistēmas optimizāciju.

– Varbūt tomēr konkrētāk, kā šī optimizācija izskatās praksē?

– Tas ir tas, par ko mēs runājām sākumā. VID strukturālā pārkārtošana.

– Vai esat izjutis politisko spiedienu?

– (Ilgi domā.) Ziniet, par politisko spiedienu es laikam runāt nevarētu, jo man neviens no politiķiem nekad neko nav uzstājis, lai darītu šādi vai kā citādi. Ir bijusi kritika no politiķiem...

– Bet, privāti tiekoties, nedzīvojat taču melnkoka tornī. Vai nesaka: zini, Dzintar, vajadzētu man tur vienu štellīti izbīdīt?

– Man šķiet, situācija ir valstī veidojusies diezgan muļķīgi, jo visas amatpersonas tiek sagrupētas un pieslēgtas automātiskā režīmā kaut kādiem politiskajiem spēkiem. Taču šim pieslēgumam ir autonoms turpinājums. Tādā veidā, kā mediji to saslēdz sev saprotamā formā, to tālāk saprot arī visa sabiedrība, tai skaitā arī politiķi. Ejot uz jebkuru komisiju Saeimā, tur politiķi visus sadala šādā griezumā. Tad viņi pēc sev saprotamām spēlēm un politiskajiem kariem izmanto šīs amatpersonas. Ieliek noteiktās klišejās, līdz ar to jebkādai sarunai pazūd konstruktivitāte. Viņi skatās uz tevi nevis kā uz amatpersonu, ar kuru jāsadarbojas, bet kā uz politisko pretinieku. Tas ir tas lielākais trūkums. Ja Finanšu ministriju vada kāds no Tautas partijas ministriem, tas automātiski nozīmē, ka jāizmanto kāda šīs ministrijas amatpersona konkrētā spēlē. Tāpēc uzskatu, ka vislabāk būtu, ja VID būtu no partijām neatkarīga institūcija, kā Latvijas Banka vai Valsts kontrole.

– Cik bieži jums zvana Šķēle?

– Līdz šim šo zvanu skaits ir tieši nulle. (Smejas.) Man nebija tā laime pirms apstiprināšanas satikties ar Lembergu un Šķēli. Arī Šleseru tai skaitā. (Smejas.) Nebija iespējas staigāt pa Puzes mežiem, sarunāties caur vārtiņiem vai kāpt mašīnā. Līdz šim brīdim nezinu, kur dzīvo viens, otrs vai trešais no šiem visvairāk daudzinātiem cilvēkiem. Man nav paveicies būt par viņu draugu.

 

 

Noraida TP sagatavotos Satversmes grozījumus par Saeimas tiesībām sevi atlaist

LETA  02/12/09 Saeima šodien noraidīja Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas sagatavotos Satversmes grozījumus par Saeimas tiesībām pašai sevi atlaist.

Par Satversmes grozījumiem nobalsoja 42 deputāti, pret - 44, bet atturējās četri tautas kalpi. Satversmes grozījumiem bija nepieciešams vismaz 67 deputātu atbalsts.

Par Satversmes grozījumiem nobalsoja TP un "Saskaņas centra" deputāti, četri partijas LPP/LC pārstāvji, divi politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" tautas kalpi, kā arī Guntis Blumbergs un Gundars Daudze, kuri Zaļo un zemnieku savienībā pārstāv partiju "Latvijai un Ventspilij".

TP frakcijas sagatavotie grozījumi paredzēja izteikt Satversmes 10.pantu šādā redakcijā: "Saeimu ievēlē uz četriem gadiem. Uz ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu var saīsināt savu pilnvaru termiņu. Šādā gadījumā izsludināmas jaunas Saeimas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas."

TP līderis Mareks Segliņš, iepriekš skaidrojot TP ierosinājumu paredzēt Satversmē Saeimai tiesības pašai sevi atlaist, teica, ka laikā, kad Latvijā un pasaulē valda ekonomiskā krīze, ir nepieciešama valdība un parlaments, kas krīzes apstākļos var pieņemt lēmumus ar tautas mandātu.

TP iepriekš norādījusi, ka patlaban gan Saeimai, gan valdībai ir tik zems uzticības reitings, ka tās nav spējīgas pieņemt sabiedrībai nepatīkamus, bet valsts attīstībai vitāli svarīgus lēmumus.

Tāpat TP norādījusi, ka visi līdz šim izskanējušie piedāvājumi risināt situāciju, piemēram, grozot Satversmi, reorganizējot valdību vai visu koalīciju, organizējot jaunus referendumus un veicot nebūtiskas izmaiņas Vēlēšanu likumā, nav adekvāti pašreizējai situācija.

Saistībā ar valsts finanšu situāciju tuvākā pusgada laikā Saeimai un valdībai būs jāpieņem vesela virkne valstisku un bieži vien nepopulāru lēmumu krīzes pārvarēšanai. Šo lēmumu pieņemšanai un izpildei nepieciešams īpaši plašs sabiedrības atbalsts, ko var iegūt tikai pirmstermiņa Saeimas vēlēšanās, uzskata TP.

Pirmstermiņa Saeimas vēlēšanas šajos apstākļos ir vienīgā iespēja pārvarēt krīzi un atgriezt valsti uz stabilitātes un ilgtermiņa attīstības ceļa. Tāpēc pirmstermiņa Saeimas vēlēšanas ir jārīko nekavējoties, uzskata TP valde un Saeimas frakcija.

Saskaņā ar Satversmes 48.pantu tikai Valsts prezidentam ir tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanās, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.

Ja Saeima ir atlaista, tad Saeimas locekļu pilnvaras paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienaskārtību nosaka Valsts prezidents.

Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no nodotām balsīm izsakās pret Saeimas atlaišanu, tad Valsts prezidents uzskatāms par atlaistu un Saeima ievēl jaunu Valsts prezidentu uz atlaistā prezidenta atlikušo pilnvaru laiku.

 

 

Rimšēvičs noliedz lata devalvācijas iespēju

BNS  , LETA  -- BLOOMBERG 02/13/09 Latvijas nacionālā valūta lats netiks devalvēts, jo šāds risinājums nedotu nekādu labumu tautsaimniecībai un izraisītu uzticības krīzi, piektdien paziņoja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, vēsta BNS.

"Devalvācija nesniegtu absolūti nekādus ieguvumus," viņš sacīja Amerikas tirdzniecības kameras organizētā seminārā, atspēkojot vairāku Rietumu ekonomistu apgalvojumus, ka lata vērtības samazinājums palīdzētu uzlabot situāciju valsts ekonomikā.

Devalvācija novestu pie tā, ka problēmas ar kredītu atmaksu rastos Latvijas iedzīvotājiem, kuri paņēmuši kredītus eiro, pieaugtu valsts un privātpersonu parādi, kā arī celtos inflācija, savukārt eksporta pieaugums būtu tikai niecīgs, klāstīja Rimšēvičs.

Latvijas Bankas vadītājs arī uzsvēra, ka Latvijā nav nekādas līdzības ar 2000.gada krīzi Argentīnā, jo Latvijas ekonomika ir daudz mazāka nekā šajā Dienvidamerikas valstī. "Latvijā situācija ir pilnīgi citādāka nekā Īslandē, Argentīnā vai kādā citā valstī," uzsvēra Rimšēvičs. Turklāt, pēc viņa teiktā, skandināvu bankas plāno turpināt savu darbību Latvijā, lai gan pieaug to uzkrājumi iespējamiem zaudējumiem no kreditēšanas.

Savas nacionālās valūtas neplāno devalvēt arī Latvijas kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, piebilda Latvijas Bankas vadītājs.

Rimšēvičs arī norādīja, ka Latvijā konkurētspēju plānots atjaunot, samazinot algas, kas pēdējo gadu laikā pieauga neadekvāti strauji un neatbilstoši produktivitātes pieaugumam. Viņš piebilda, ka tieši pārāk straujais algu kāpums veicināja ekonomikas pārkaršanu Latvijā.

Latvijas Bankas vadītājs sacīja, ka gan valūtas devalvācija, gan algu samazinājums ir vienlīdz sāpīgi varianti konkurētspējas atjaunošanai, taču, viņaprāt, būtu jāizbeidz spekulācijas ap valūtas devalvāciju, kas nav iespējama un Latvijai neko nedotu, un jākļūst optimistiskākiem.

Arī ekonomists un Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Andris Strazds seminārā norādīja, ka devalvācijai nebūtu pozitīva ietekme uz Latvijas ekonomikas atveseļošanu. Turklāt pašreizējais variants, kas paredz algu samazinājumu, dod uzņēmumiem vairāk laika.

Viņš arī uzsvēra, ka ir neproduktīvi runāt par, ko varēja darīt citādi. Strazds uzsvēra, ka pašlaik visi spēki ir jāpieliek, lai īstenotu pieņemto Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas plānu, nevis jārunā par to, ka vajadzētu veidot kādu jaunu plānu.

Latvijas un pārējo Baltijas valstu amatpersonas ir vairākkārt kategoriski noraidījušas devalvācijas iespējamību, lai gan daudzi Rietumu ekonomisti uzskata, ka maksājumu bilanču krīžu risināšanai valūtas devalvācija ir labāks risinājums nekā deflācija, jo daudzās valstīs tēriņu apcirpšana ir pārāk sāpīgs pasākums.

Savukārt ASV finanšu kompānijas "Brown Brothers Harriman & Co." (BBH) eksperti uzskata, ka lata devalvācija varētu izraisīt nacionālo valūtu devalvāciju arī Lietuvā un Igaunijā, vēsta LETA--BLOOMBERG.

BBH norāda, ka ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ Latvija varētu atteikties no fiksētā valūtas kursa, piespiežot līdzīgi rīkoties arī kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju.

"Valsts lielā ārējā parāda un tekošā konta deficīta dēļ Latvija ir sliktākajā pozīcijā no [Baltijas] valstīm. Saistība starp Baltijas valstīm ir tik stipra, ka, Latvijai krītot, pārējās divas nespētu pretoties," uzskata BBH valūtu analītiķis Vins Tins.

Latvija, Lietuva un Igaunija šobrīd izjūt "arvien lielāku spiedienu" sekot Krievijas un Kazahstānas piemēriem un pieļaut valūtas devalvāciju, uzskata Ņujorkas universitātes profesors Norels Rubini.

BBH prognozē, ka līdz šā gada vidum Baltijas valstu valūtu vērtība attiecībā pret eiro varētu samazināties pat par 50%. Tins uzskata, ka valūtu devalvāciju Baltijas valstīs var veicināt arī ārvalstu valūtas rezervju samazinājums.

"Šādā globālajā situācijā nav iespējams paļauties uz ārējo finansējumu. Jo ilgāk krīze turpināsies, jo lielāka iespēja, ka [Baltijas] valstu valūtas kurss sabruks," viņš piebilda.

 

 

Šleseram top miljoniem latu vērta villa

Reinis Kļavis, Vakara Ziņas 02/13/09 Āra baseins, tenisa korti, atsevišķa māja pārvaldniekam un vēl iespēja no sava balkona vērot saulrietu jūrā — šādas un vēl citas ekstras paredzētas satiksmes ministra Aināra Šlesera īpašumā Jūrmalā, Upes ielā. Galvenās ēkas celtniecība pagaidām vēl ir skiču projekta stadijā, taču, iespējams, jau šogad sāksies tās celtniecība, jo Jūrmalas pašvaldība devusi svētību meža zemes transformācijai, precīzāk — koku izciršanai, lai kāpās varētu slieties grandiozā celtne.

Detālplānojums klusiņām tiek cauri

Nevarētu teikt, ka īpašuma apbūves virzība Šleseram uz priekšu ritētu gludi, tomēr projekts ar apskaužamu mērķtiecību pārvarējis visus šķēršļus un traucēkļus. Jau kopš pirmajiem apbūves plāniem prese skrupulozi sekojusi katram solim plānošanas un apbūves procesā, un kā arhitektiem, tā arī domes pārstāvjiem (retāk pašam Šleseram, kurš par savu īpašumu izsakās nelabprāt) ne reizi vien nācies taisnoties vides aktīvistu un citu sabiedrības pārstāvju priekšā.

Bijušo kempingu «Pumpuri» Šlesers iegādājās 90. gadu beigās, atpērkot to no iepriekšējā īpašnieka Pētera Paula Andreja Igenberga par vairāk nekā pusmiljonu latu, bet vēl vienu zemes gabalu par nepilniem desmit tūkstošiem latu viņš vēlāk piepircis klāt no Ludmilas Monahovas. Iesākumā varēja domāt, ka Šlesers īpašumu nopircis aiz tīrās cilvēkmīlestības, jo pēc iegādes par saviem līdzekļiem kempingā organizēja maznodrošināto bērnu nometnes, tomēr tas nevilkās ilgi. Jau 2002. gadā ar Jūrmalas domes lēmumu tika atļauts nojaukt uz zemes gabala esošās kempinga mājiņas un īpašnieks ierosināja zemes lietošanas mērķa maiņu uz privātmāju apbūvi. Vēl pēc diviem gadiem sabiedrības vērtējumam tika nodots detālplānojums, kas paredzēja precizēt kāpu īpašumā esošo kāpu aizsargjoslu, izslēdzot to no zemes gabala un paredzot šajā vietā apbūvi, kas bija pretrunā ar vairākiem normatīvajiem aktiem un izraisīja vairāku valsts iestāžu iebildumus.

Tomēr 2005. gada martā detālplānojums tika apstiprināts Jūrmalas domē. Klusi un mierīgi, jo visu prāti tobrīd bija aizņemti ar balsu pirkšanas skandālu Rēzeknes domes vēlēšanās. Neko neuzsāka arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kas solīja detālplānojuma darbību apturēt, ja tas tiks pieņemts. Vides ministrijas iestādes nosprieda, ka šādam projektam nav vajadzīgs pat ietekmes uz vidi novērtējums.

Cirtīs kokus un maksās naudu

Patlaban Šlesera īpašumā ir vairāk nekā divus hektārus liels zemes gabals, uz kura drīz jau būs gatava viena dzīvojamā ēka. Aptuveni simt kvadrātmetru lielā ēka paredzēta īpašuma pārvaldniekam, taču galvenā dzīvojamā ēka ir vēl tikai «uz papīra». Spriežot pēc datorgrafikas, kas atrodas Jūrmalas domē, tā būs ne pārāk augsta, toties plaša (ap 2000 kvadrātmetru) divstāvu mūra ēka, kuras apdarē bagātīgi izmantots stikls un brūns koks. Romantiskos vakaros Šlesers ar kundzi varēs iziet uz balkona un vērot jūru vai arī plunčāties āra baseinā. No pilsētas puses skatoties, ēka solās būt priežu ieskauta.

«Mēs ieteicām projektā māju pagriezt tā, lai būtu jāizcērt pēc iespējas mazāk vērtīgo koku. Tagad galvenokārt tiks izcirstas mazvērtīgās papeles. Cilvēki jau nesaprot vienu lietu: veicot meža zemes transformāciju, īpašniekam par katru nocirsto koku jāmaksā valstij nauda, un ne maza summa. Šajā gadījumā tie varētu būt vairāk nekā desmit tūkstoši latu,» lepojas Jūrmalas domes Labiekārtošanas un apsaimniekošanas pārvaldes Mežu uzraudzības nodaļas vadītājs Atis Sapronovs.

Interesanti, ka Jūrmalas domes Attīstības un vides jautājumu komitejā lēmums par koku izciršanu netika pieņemts. Atklātā balsojumā četri deputāti atturējās, taču, neraugoties uz to, jautājums tika virzīts uz domes sēdi, kur tika pieņemts īpašniekam pozitīvs lēmums.

Māju ceļ padomnieks

Spriežot pēc izkārtnes, būvniecības darbus Šlesera īpašumā veic SIA «Avadel», bijusī SIA «Ulmaņgatves centrs», kuras īpašnieks ir pats Šlesers. Valsts amatpersonas ienākumu deklarācijā arī minēts, ka ministrs 2007. gadā iemaksājis   1 998 000   latu (teju visus savus ietaupījumus) savas firmas kapitāla palielināšanai.

Pašvaldībā atrodamie dokumenti liecina, ka īpašumu Šlesers savai firmai iznomājis līdz 2019. gada 31. decembrim, noslēdzot nomas līgumu starp sevi un «Avadel» tās valdes locekļa Ivara Gulbja personā, kurš savukārt ir bijušais ministra padomnieks, bet vēlāk ieņēmis amatus VAS «Latvijas Pasts», VAS «Latvenergo» un a/s «Air Baltic Corporation» padomēs. Kāpēc un par cik īpašums iznomāts paša firmai; vai divi miljoni, kas ieskaitīti firmas «Avadel» pamatkapitālā, ir nauda, ko paredzēts izlietot būvniecībā; cik koku paredzēts izcirst, lai uzceltu savrupmāju, — ministrs atbildēt atteicās.

Atbildes uz šiem jautājumiem nav atrodamas arī pašvaldības dokumentos. Zināms vien tas, ka īpašums tiek iznomāts ar mērķi veikt tajā dzīvojamo un saimniecības ēku būvniecību iznomātāja vajadzībām, savukārt detaļas noteiktas pilnvarojuma līgumā, kas nav publiski pieejams. Vēl projekta sākumstadijā Šlesers atklātā vēstulē pauda, ka zemes gabals kāpu zonā neesot neskarta dabas pamatne, bet padomjlaiku kempings ar 40 graustu atliekām. Zemi viņš nevis privatizējis, bet iegādājies par tirgus cenu jau 1999. gadā. Savulaik Ainārs Šlesers arī apgalvoja, ka projekts neparedzot nocirst nevienu «lielo priedi», taču pašreizējā situācija norāda uz to, ka vismaz šajā jautājumā viņš mānījies — gan vietas apskate, gan dokumenti liecina, ka bez lielo koku izciršanas neiztikt.

 

 

Iztikas minimums janvārī pieaudzis līdz Ls 174,41

LETA  02/16/09 Šī gada janvārī iztikas minimums vienam Latvijas iedzīvotājam palielinājies līdz 174,41 latam, aģentūra LETA uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).

Pagājušā gada decembrī iztikas minimums bija 168 lati, bet pērn janvārī - 148 lati. Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs ir apstiprināts ar Ministru padomes 1991.gada 8.aprīļa lēmumu. Iztikas minimuma patēriņa grozā nav iekļauti alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un luksusa preces. Groza vērtību atbilstoši iekļauto preču un pakalpojumu cenu pārmaiņām ik mēnesi aprēķina CSP. Iztikas minimumu aprēķina vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam, nedalot iedzīvotājus pēc dzimuma, vecuma vai teritorijas. Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozā no pārtikas precēm ietilpst maize, graudaugu un konditorejas izstrādājumi, gaļa un tās produkti, zivis un to produkti, piens un tā produkti, olas, eļļa, tauki, augļi, ogas, dārzeņi, cukurs, medus un citi saldumi, kā arī bezalkoholiskie dzērieni. No nepārtikas precēm grozā ietilpst vīriešu, sieviešu un bērnu apģērbs, apavi, mājokļa uzturēšana un remonta materiāli, sadzīves tehnika, pārējās elektropreces, personīgās lietas, mēbeles, tekstilmateriāli dzīvoklim, trauki un virtuves piederumi, dārza inventārs, mazgāšanās līdzekļi, transportlīdzekļu iegāde, kosmētikas un higiēnas preces, individuālie aksesuāri, medikamenti, rakstāmlietas, avīzes, žurnāli, grāmatas, atpūtas un sporta inventārs, kā arī rotaļlietas. Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozā iekļauta arī apģērbu šūšana, apavu remonts, īres, elektrības un apkures maksājumi, mājsaimniecības pakalpojumi, komunālie pakalpojumi, pasta un sakaru pakalpojumi, sabiedriskā transporta izmaksas, sadzīves, kultūras un pārējie pakalpojumi.

 

 

 

Apsver iespējas mazināt parādnieku nastu

Ina Strazdiņa, Latvijas Avīze  02/17/09 Arī Latvijai jārod iespēja kredītnosacījumu atvieglojumiem

Finanšu krīze ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs raisījusi jautājumu par to, kā palīdzēt hipotekārā kredīta ņēmējiem, kas nonākuši strupceļā un pašreizējos apstākļos nav spējīgi nomaksāt parādu. Daudzviet valdības sadarbībā ar bankām jau ir ieviesušas vai plāno pārejas periodu maksājumiem. Tikmēr citās valstīs kredītu nomaksu pagaidām atstāj uz pašu kredītņēmēju sirdsapziņas.

Aizdevējs un saņēmējs vienosies

Kredītņēmējiem vajadzēs vismaz divus gadus, lai atgūtos no smagās finanšu krīzes, tā aplēsusi Britānijas valdība. Jaunais plāns, kas stājies spēkā gada sākumā, paredz īpašu palīdzību tiem pilsoņiem, kas zaudējuši darbu vai kuru ienākumi krīzes dēļ strauji samazinājušies. Valdība ir vienojusies ar astoņiem valsts lielākajiem kredīta aizdevējiem, ka turpmāk notiks savstarpēja vienošanās ar kredīta ņēmēju par to, cik ilgu pauzi abu attiecībās ieturēt, vai atmaksas summu uz laiku iesaldēt simts procentu apmērā vai arī vienoties par daļēju summas samazināšanu. Eksperti lēš, ka tad, ja nebūtu šo atvieglojumu, jau šogad uz bankrota robežas būtu ap 75 000 Britānijas mājsaimniecību.

Tiesa gan, par šo premjerministra Gordona Brauna ideju Britānijā vismaz sākumā bija plašas debates, jo daudzi skeptiķi apšaubīja tās efektivitāti. Turklāt tas satraucis arī daudzas bankas, kas uzskata, ka neiesaistīšanās šajā projektā iedragātu to tēlu, liekot domāt, ka bankas nepietiekami rūpējas par saviem klientiem.

Pieprasa pārejas periodu

Arī finanšu krīzes sistās Grieķijas zemnieki cer uz dzirdīgām ausīm valdībā un prasa atvieglot noteikumus kredītņēmējiem bankās. Kredītu sloga nospiestie cilvēki vēlas, lai tiktu mīkstinātas banku prasības un ar likumu tiktu noteikts, ka ir pieļaujams vismaz triju mēnešu pārejas periods brīdī, kad kredīta slogs ir kļuvis pārāk grūts un cilvēkiem to vairs nav iespējams atdot. Grieķijā bankas ir visai nadzīgas kredīta atprasītājas un nekavējas klauvēt pie durvīm, līdzko parādījušies pirmie nesamaksātie rēķini.

Grieķijas valdība vēl plāno palīdzību kredītu ņēmējiem, tikmēr bankas sākušas pašaizsardzības politiku un vairs neizsniedz kredītus tik dāsni kā iepriekš. Grieķijas valsts līdz šim bankās investējusi vismaz 28 miljardus eiro, lai paglābtu no bankrota un finanšu krīzes sekām.

Par palīdzību hipotekārā kredīta ņēmējiem domā arī Spānija. Te valdība plāno saviem iedzīvotājiem piedāvāt divu gadu pārejas periodu, kuru laikā cilvēki varētu maksāt tikai pusi no aizņēmuma. Tikmēr īpašas atlaides uzņēmumiem un ģimenēm sola valdības īpašumā esošā ICO (Instituto de Credito Oficial) banka, kas nozīmē, ka cilvēkiem tiks piedāvāti atviegloti maksājumi jau sākumā, aizņemoties naudu, nevis pēc tam, kad maciņa saturs jau pilnīgi iztukšojies un jāķeras pie glābšanas riņķa.

Grūti izsvērt, kam palīdzēt

Tikmēr mūsu kaimiņvalstī Igaunijā uz brīdi apklusušas ieceres par palīdzību hipotekārā kredīta ņēmējiem. Igaunijas Finanšu ministrijas pārstāve Kristī Juesāra stāsta, ka ministrs Ivari Patdars bija nācis klajā ar ideju, ka valsts varētu palīdzēt cilvēkiem atmaksāt procentu likmes. Tas attiektos uz tiem Igaunijas pilsoņiem, kas krīzes dēļ zaudējuši darbu un kuri audzina bērnus. Tomēr šai iecerei nav liela banku atbalsta, jo tās ir nobažījušās, vai būs iespējams pienācīgi novērtēt, kam valsts atbalsts pienākas un kam ne. Ministrijā plāno, ka debates par šo piedāvājumu varētu drīzumā atsākties.

Latvijai ir jāatvieglo kredīta nosacījumi

"Daudzas Eiropas Savienības dalībvalstis tiešām ir nolēmušas un jau aktīvi palīdz tām ģimenēm, kurām ir hipotekārie kredīti, bet ko krīzes izraisītā bezdarba dēļ ir grūti nomaksāt," apstiprina Eiropas Savienības budžeta komisāra pārstāve Amelija Toresa. Viņa bilst, ka Latvijai patlaban visbūtiskāk ir nostabilizēt ekonomiku un samazināt budžeta iztrūkumu. Taču saprašanās memorandā, kas slēgts ar Latviju Eiropas finansiālā atbalsta saņemšanai, ir teikts, ka ārkārtīgi būtiska ir jebkādu parādu, arī individuālo, samazināšana un ka Latvijai ir jārod iespēja kredītnosacījumu atvieglojumiem. "Taču, protams, katras dalībvalsts pašas kompetencē ir izlemt, kādu palīdzību saviem cilvēkiem sniegt un vai mudināt bankas piekrist sarunām ar kredītņēmējiem par atvieglotiem noteikumiem," saka A. Toresa.

 

 

Rimšēvičs bažījas par budžeta izpildi

LETA  02/16/09 Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir satraukts par valsts budžeta izpildi. Savas bažas centrālās bankas vadītājs šodien žurnālistiem pauda pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru.

LB prezidents sacīja, ka, iespējams, būs jāpārskata ieņēmumi un vēl jāsamazina izdevumi.

Rimšēvičs šodien pēc divpusējas tikšanās ar Zatleru neilgu laiku piedalījās arī premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) sarunās ar prezidentu. Puses pārrunājušas ekonomiskās situācijas attīstību, sacīja LB prezidents, sīkākus komentārus nesniedzot.

Tāpat Rimšēvičs norādīja, ka patlaban LB ar Finanšu ministriju strādā pie tālākās ekonomikas izaugsmes prognozēm.

Kā ziņots, valsts konsolidētā kopbudžeta finansiālais ietaupījums janvārī bijis 58,6 miljoni latu, liecina Valsts kases oficiālie dati. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 412,9 miljoni latu, savukārt izdevumi - 354,3 miljoni latu.

Pašvaldību konsolidētā budžeta ieņēmumi janvārī bija 116,7 miljoni latu, izdevumi - 94 miljoni latu un finansiālais ietaupījums bija 22,7 miljoni latu.

Iepriekš ziņots, ka saskaņā ar Valsts kases operatīvajiem datiem valsts konsolidētajā budžetā finansiālais ietaupījums bija 34,6 miljoni latu. Saskaņā ar oficiālajiem datiem valsts konsolidētājā budžetā finansiālais ietaupījums bija 33,5 miljoni latu, jo konsolidētā budžeta ieņēmumi bija 347,4 miljoni latu, bet izdevumi sasniedza 313,9 miljonus latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi janvārī bija 242,2 miljoni latu, bet izdevumi bija 223,3 miljoni latu. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi janvārī bija 106,5 miljoni latu, bet izdevumi 91,9 miljoni latu.

Finanšu ministrijas mājaslapā "www.fm.gov.lv" pieejami budžeta izpildes rādītāji nedēļas šķērsgriezumā. Tie tiek atjaunoti otrdienās pēc Fiskālās disciplīnas uzraudzības komitejas sanāksmēm, aģentūru LETA informēja ministrijā.

 

 

Latvijas eksporta nākotne – "nasing spešal"!

Juris Starostnieks, NRA  02/16/09 Tā vien šķiet, ka mūsu cerīgās ilūzijas, ka valdība ar tai pieejamajiem resursiem un likumdošanas iespējām palīdzēs tautsaimniecībai, izkūp tievā dūmu strūkliņā kādā nemierīgā informācijas un rīcības telpā, gluži kā dedzinot vīraku nodeguļus, kas palikuši pāri no „labajiem laikiem”.

Raugoties uz dažiem lielajiem vietējiem uzņēmumiem, kuru darbību lielākoties nodrošina eksports, redzam mūsu lepnumu, kas nu jau sāk izbālēt sliktās konkurētspējas dēļ. Nav runa par to, vai šokolādes sieriņš „Kārums” vairs negaršo Krievijā, vai arī mūsu ražotajam metālam ir vairāk piejaukumu, nekā pieļaujams Skandināvijā, jebšu kokmateriālos sākam zāģēt arī bojātās un mazvērtīgās grāvmales kārklu un alkšņu paliekas. Ir skaidri redzams tas, ka daudzas valstis ( piem., Zviedrija, Polija, Ukraina, Baltkrievija, Krievija utt.) uz kurām Latvijas uzņēmumi eksportēja savu produkciju, šobrīd ir devalvējuši vai kā citādi pazeminājuši nacionālās valūtas vērtību līdz pat 30% un iespējams pat vairāk, kā rezultātā mūsu preces ir kļuvušas tieši par tikpat procentiem dārgākas, nevis negaršīgākas vai nekvalitatīvākas.

Papildus vēl ir viena sāpīga un, manuprāt, ārkārtīgi svarīga lieta – pieaug transporta izdevumi preču izvešanai uz tuvākām un tālākām zemēm. Lielākoties dažādi produkti, preces, izejmateriāli un pusfabrikāti uz un no Latvijas tiek piegādāti, izmantojot sauszemes transportu. Laikos, kad mūsu ekonomika auga un iekšzemes patēriņš griezās kā vilciņš, uz Latviju brauca daudzas jo daudzas līdz malām piekrautas kravas mašīnas, savukārt no Latvijas salīdzinoši mazāk. Tas nozīmē, ka transporta kompānijām bija izdevīgi veikt kravas pārvadājumus no Eiropas, Krievijas un Skandināvijas uz Latviju, prasot par to labu samaksu tur. Savukārt fūres, kuras izkrāva Latvijā, centās pēc iespējas ātrāk tikt atpakaļ uz to pašu vietu, lai paņemtu jaunu kravu, līdz ar to piedāvāja vietējiem uzņēmējiem izvest savas preces ārpus valsts par salīdzinošāki zemākām cenām. Tas nozīmē, ka lielu daļu no savu preču konkurētspējas mēs panācām ar salīdzinoši lētākiem transporta un loģistikas pakalpojumu izdevumiem, kas ikvienam eksportētājam nozīmē ļoti daudz.

Tagad situācija ir tieši pretēja – no Latvijas ir ko izvest, bet nav ko atvest atpakaļ, jo ir dramatiski krities iekšzemes patēriņš. Tas nozīmē, ka šobrīd esam tajā robežas pusē, kurai ir jāmaksā vislielākā cena. Nebaidos teikt, ka uz dažiem Eiropas reģioniem cenas par transportu kopš augusta ir dubultojušās, proti, tas ir sadārdzinājums nevis par 30 vai 40, bet gan par visiem 100%. Domājams, ka lielākā daļa saprot šo vienkāršo aritmētiku – eksporta valstu nacionālo valūtu vērtības pazemināšana par 30-40%, plus transporta izmaksu dubultošanās –galu galā nozīmē, ka pat ar ražīguma celšanu, mēs nespēsim samazināt savu produktu cenu par tik, lai spētu konkurēt ar citu valstu vietējiem ražojumiem.

Skarbi apzināties, ka Satiksmes ministrija, kas atbild par transporta nozari kopumā, labāk izvēlas lidot vai braukt ar vilcienu. Ir tikai viens, bet, proti, avio un dzelzceļa pārvadājumi lielākoties apkalpo Latvijas tranzīta biznesu, nevis tiešo ražošanu vai lielākās pievienotās vērtības veidošanu, apstrādājot no ārzemēm ievestās izejvielas. Tā vien šķiet, ka Satiksmes ministrijas priekšgalā esošais „buldozers” darbojas ar aviācijas degvielu un brauc pa sliedēm!

Šobrīd gan eksportspējīgie ražotāji, gan transporta bizness no valdības puses gaida izpratni un kaut vai vēlmi palīdzēt ar tai pieejamajiem līdzekļiem. Manuprāt, cēls žests būtu kaut vai nodokļu un nodevu atvieglošana tieši komerctransportam, kā arī biodīzeļa ražošanas (iespējams ražošanas intensīvāka subsidēšana) veicināšana tādējādi panākot arī fosilās dīzeļdegvielas cenas pazemināšanu vietējā tirgū. Pat šie divi, it kā niecīgie, soļi veicinātu ekonomikas asinsrites – transporta – infrastruktūras izdzīvošanu. Kas ilgtermiņā dotu pozitīvāku skatu uz eksporta iespējām, jo varētu paļauties uz salīdzinoši adekvātiem transporta izdevumiem.

Runājot par transporta nodrošināšanu, nevaram nepieminēt arī uzņēmējdarbības nozares, kas ir tieši saistītas ar eksportu - importu un valdības nespēju (lasi - nevēlēšanos) tās atbalstīt un saprast. Valdības pārstāvju muļļāšanās un solījumi, veidot valsts garantijas eksportētājiem, izskatās pēc bezzobaina večuka centieniem nokost kumosu no sakaltušas maizes rikas. Šobrīd tikai solījumu līmenī ir ziņa, ka „iespējams” jau martā būšot pieejams finansējums valsts garantijām. Neticu.

Manuprāt, ja tas būtu reāli, tad jau šodien ir jābūt publiski pieejamiem nosacījumiem, kritērijiem un instrumentiem, kam un kādā veidā šīs garantijas tiks piešķirtas. Neaizmirsīsim, ka marts iestājas pēc divām nedēļām, bet šonedēļ varētu izšķirties valdības un līdz ar to arī solījumu par garantijām liktenis, un šis fakts optimismu nevieš.

Lai iezīmētu situācijas nopietnību atliek vēl piemetināt, ka bizness no valdības tagad gaida ne tikai mistisku atbalsta solīšanu, bet reālu darbību reālos termiņos, kas nozīmē, ka tiek pieņemti konkrēti lēmumi, pēc kuriem seko rīcība un situācijai tuvākajā nākotnē kļūstot pārredzamai varētu pieņemt uzņēmumu izdzīvošanai svarīgus lēmumus. Taču tā nav.

Valdība ir pārņemta ar krēslu kāju zāģēšanu un publisku vāvuļošanu par to, ka šobrīd svarīgi ir nomainīt tautas priekšstāvjus un atgūt uzticību, proti, atgūt atļauju darīt to pašu ko līdz šim - neko. Žēl apzināties, ka tuvākie daži mēneši ir izšķirošie visai tautsaimniecībai, taču acīmredzami varas pārstāvji to negrib atzīt un pat, ja vēlas atzīt, tad negrib saprast.

Atgriežoties pie eksporta, tā vien šķiet, ka spārnotā frāze „nasing spešal”, no kāda valstiski svarīgos finanšu procesos iesaistīta lauksaimniecības mehanizatora mutes, kļūs par teju Latvijas eksportspējīgāko produktu un preču zīmi vienlaikus, ņemot vērā Bloomberg televīzijas daudzu miljonu auditoriju un plašo rezonansi kā starptautiski, tā arī mājās. Turklāt var gadīties, ka tieši valdības vilcināšanās dēļ, ļoti daudzas preces, ja arī spēsim saražot, tad nespēsim izvest nepieejamā transporta dēļ. Cerams, ka vasarā uz jautājumu – ko jūs eksportējat – nebūs jāatbild ar vienkāršo, bet skanīgo „nasing spešal”!

 

 

Janvārī valsts kopbudžetā ietaupījums 58,6 miljoni latu

DELFI  02/16/09 Valsts kases oficiālie dati par valsts konsolidētā kopbudžeta izpildi rāda, ka janvārī finansiālais ietaupījums bija 58,6 miljonu latu apmērā. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 412,9 miljoni latu, savukārt izdevumi – 354,3 miljoni latu.

Pašvaldību konsolidētā budžeta ieņēmumi janvārī bija 116,7 miljoni latu, izdevumi - 94 miljoni latu un finansiālais ietaupījums bija 22,7 miljoni latu.

Saskaņā ar Valsts kases operatīvajiem datiem valsts konsolidētajā budžetā finansiālais ietaupījums bija 34,6 miljoni latu. Saskaņā ar oficiālajiem datiem valsts konsolidētājā budžetā finansiālais ietaupījums bija 33,5 miljoni latu, jo konsolidētā budžeta ieņēmumi bija 347,4 miljoni latu, bet izdevumi sasniedza 313,9 miljonus latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi janvārī bija 242,2 miljoni latu, bet izdevumi bija 223,3 miljoni latu. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi janvārī bija 106,5 miljoni latu, bet izdevumi 91,9 miljoni latu.

 

 

Daugavpilī ar zābakiem nomētās Saeimas ēkas attēlu

LETA  02/16/09 Sestdien, 21.februārī, plkst.13 Daugavpilī pilsētas centrālajā parkā sāksies sabiedriskās organizācijas "Pilsētas attīstības kustība" organizēta protesta akcija, informēja Daugavpils domes preses dienestā.

Protesta akcijai būs divas daļas. Pirmajā daļā notiks sanāksme, kurā pasākuma dalībnieki izteiks savus priekšlikumus par to, kas būtu darāms, lai uzlabotu pilsētā sociāli ekonomisko situāciju. Otrajā daļā paredzētas sporta sacensības, kurās pasākuma dalībnieki ar veciem zābakiem nomētās Saeimas ēkas attēlu un sapikos Daugavpils domes deputātu šaržus.

Pēc pasākuma protesta akcijas rīkotāji savāks vecos zābakus un, pievienojot tiem paketi ar minimālajām sociāli ekonomiskajām prasībām, nosūtīs tos Saeimai. Savukārt Daugavpils domei tiks nosūtīts pašvaldības deputātu reitingu saraksts, kas tiks veidots pēc principa, jo vairāk piku trāpījušas attiecīgā deputāta šaržam, jo augstāks viņa reitings.

Jau ziņots, ka janvāra vidū sabiedriskā organizācija "Pilsētas attīstības kustība" iesniedza Daugavpils domē pieteikumu zābaka mešanas sacensībām, kuras bija plānots sarīkot 31.janvārī plkst.14 Vienības laukumā vai pilsētas centrālajā parkā. Pasākuma organizatori katram tā dalībniekam bija plānojuši dot trīs mēģinājumus demonstrēt savu precizitāti, no 21 metra attāluma ar ziemas zābaku metot pa Ministru prezidenta fotoportretu. Mērķa izmērs - 21x21 centimetrs.

Pēc tam Jefimovs pašvaldībai iesniegto pasākuma pieteikumu atsauca, jo piekrita domes Pieteikumu izskatīšanas komisijas locekļu viedoklim par to, ka pasākuma organizatori nav ievērojuši likumā noteiktos pieteikuma iesniegšanas termiņus, kā arī pieļāvuši nepilnības pieteikuma tekstā - pasākumu, kurš vairāk līdzinoties politiskai protesta akcijai, pieteikuši kā sporta sacensības.

 

 

Rozes «kapracis» – Bruss

Elmārs Barkāns, Žurnāls "Nedēļa" 02/17/09 Valters Bruss vēl pirms 15 gadiem domāja ilgi, mierīgi un klusi saimniekot savā leišmales saimniecībā un "nelīst" lielajā politikā. Nu viņš kļuvis par vienu no neapmierinātās zemniecības vadoņiem un zemkopības ministra "kapraci".

Paziņojot par savu demisiju, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze uz žurnālistes jautājumu televīzijas raidījuma 100 pants tiešraidē "atklāja", ka pie viņa nelaimēm esot vainojams Bruss – bijušais Zemnieku saeimas vadītājs, tagad Aigara Štokenberga un Arta Pabrika vadītās partijas Sabiedrība citai politikai Lauksaimniecības un lauku darba grupas vadītājs. Pirms nedēļas zemnieki, pēc Rozes domām, traktorus uz Rīgu bija atpukšķinājuši tikai tādēļ, lai atrisinātu savas ekonomiskās problēmas. Tās tad arī Roze godprātīgi Ministru kabinetā atšķetināja un ar labi padarīta darba sajūtu neredzēja iemeslus, kādēļ lai "skābbarības tornī" nerosītos vēl kādu laiciņu. Tikai, lūk, nāca "ļaunais" Bruss un pēkšņi izteica gluži vai nāves draudus Rozem, valdībai un parlamentam. Roze, kā jau labs puika gribēdams mieru mājās, atkāpās no amata, lai valsti pasargātu no Brusa "agresivitātes".

Nav jau tā, ka Brusa aktivitātes nāca kā pērkons no skaidrām debesīm. Jau vairāk nekā pirms trim mēnešiem Bruss intervijā Nedēļai atzina: "Runa vairs nebūs par neapmierinātajiem, bet gan par ļoti neapmierinātiem, jo visas tendences liecina, ka globālā krīze lauksaimniecības sektorā vēl ir tikai priekšā. Ja šobrīd piena sektorā vēl viss iet gandrīz "pa nullēm", tiek noēstas rezerves, nekādi uzkrājumi vairs netiek veidoti, tad jāsaprot, ka ilgstoši tā neviens bizness nevar turpināties. Un, ja, nedod Dievs, notiks vēl kāds kūlenis cenu samazināšanas virzienā, baidos, ka sāksies tas vilnis, ko sauc vienkārši par lauksaimniecības bankrota vilni. Tas pats ir vērojams arī graudu tirgū."

Būtu Roze spējis ieklausīties ne tikai Brusa, bet arī pārējo zemnieku teiktajā un gan ar adekvātiem vārdiem, gan darbiem atbildēt uz teikto, varbūt nebūtu tā, kas šobrīd.

Bet Rozem jau vairāk vajadzēja saglabāt lepnumu un nepiekāpties tā priekšā, ko Štokenbergs nosaucis par "piecas reizes labāku lauksaimnieku nekā Roze". Var jau teikt, ka šis Štokenberga teiciens ir labu draudzības saišu izraisīts. Kā nekā gan Štokenbergs, gan Bruss pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā bija agrofirmas Tērvete spicē (viens – priekšsēdētāja (Brusa tēva) vietnieks, otrs – galvenais agronoms). Bet diez vai par "kolhoza laikiem" viņiem vajadzētu diez ko kaunēties, jo Tērvete, kā daudzi citi kolhozi, pārmaiņu laikā netika novesta "līdz galīgai gruntij".

Pirms 15 gadiem Bruss nolēma aizmirst "kolhoza laikus" un saimniekot uz atgūtās dzimtas zemes. Tagad "sākuma kapitāls" – 18 hektāri zemes – jau kļuvis simtu simtos rēķināms, bet pats to īpašnieks iekļuvis Latvijas miljonāru sarakstā.

Būtu mūsu valstī "normāla" politiskā un saimnieciskā situācija, Bruss vēl tagad klusi un mierīgi saimniekotu Zemgales līdzenumos. Pirms desmit gadiem viņš nebūt ne ar sajūsmu iesaistījās politiskajās norisēs.

"Līdz kādam 1998. gadam es biju pārliecināts – ja tu labi strādā, saproti, ko dari, tad ir iespējams nodrošināt normālu dzīves līmeni. Bet izejvielu un resursu cenas pieauga, savukārt gala produktu cenas pazeminājās un ļoti svarīgi kļuva valdības lēmumi par atbalsta pasākumiem. Un tad es sapratu, ka ir jāiesaistās šajos procesos," 2001. gadā Bruss atzina laikrakstam Diena. Tad trīs mēnešu laikā tika izauklēta ideja par Zemnieku saeimas nepieciešamību, un Bruss kļuva par tās vienīgo vadītāju līdz pavisam nesenam laikam, kad iesaistījās politiskajā partijā.

***

Fakti

Valters Bruss

• Dzimis: 1966. gada 26. jūlijā Dobeles rajonā.

Izglītība:

• 1984. – beidzis Dobeles 1. vidusskolu;
• 1991. – beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju; ieguvis agronoma specialitāti.

Karjera:

• 1993. – kļūst par galveno agronomu paju sabiedrībā;
• 1994. – pieņem lēmumu sākt saimniekot vecāku atgūtajās zemes platībās (Dobeles rajonā); zemnieku saimniecības Strazdi saimnieks;
• 2001. – SIA Cers direktors (nodarbojas ar sēklu tirdzniecību).

Politiskā un sabiedriskā darbība:

• 1999. – ievēlēts par Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāju;
• 2001. – ievēlēts par Dobeles rajona Tērvetes pagasta padomes deputātu no saraksta Mēs savam pagastam; ievēlēts par Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes priekšsēdētāja vietnieku;
• 2002. – ievēlēts par Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes priekšsēdētāju;
• 2008. – ievēlēts par Sabiedrības citai politikai Lauksaimniecības un lauku darba grupas vadītāju.

Mantiskais stāvoklis:

• astoņu Dobeles rajona (un dzīvokļu Rīgas centrā) nekustamo īpašumu saimnieks; viņam piederošo piecu uzņēmumu kapitāldaļām atbilst šo kompāniju pašu kapitāls 1,28 miljonu latu apmērā;
• 2008. – iekļauts Dienas Biznesa veidotajā Latvijas 1000 miljonāru sarakstā.

 

 

Valdība atbalsta Vilnīša kandidatūru KNAB priekšnieka amatam

LETA  02/17/09 Šodien valdība atbalstīja SIA "KKC biznesa centrs" un SIA "Komerckonsultāciju centrs" valdes locekļa Normunda Vilnīša kandidatūru Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatam.

Vilnīša kandidatūra tiks virzīta apstiprināšanai Saeimā.

Nevienam no valdības locekļiem nebija iebildumu pret šīs personas virzīšanu KNAB priekšnieka amatam.

Gan premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), gan aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP), iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) un satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) valdības sēdes laikā aicināja ministrus atbalstīt Vilnīša kandidatūru.

Premjers norādīja, ka Vilnītim, ja Saeima viņu atbalstīs KNAB vadītāja amatā, būs pilnībā jānorobežojas no savas kādreizējās politiskās piederības, jānorobežo sava saimnieciskā darbība atbilstoši likumam un jāpārtrauc mācības, jo tam nepietikšot laika.

Veldre minēja vairākus argumentus, kādēļ ir jāatbalsta Vilnīša kandidatūra. Vilnītis ir profesionāls cilvēks, un arī operatīvo un citu dienestu atsauksmes par viņu bijušas labas, teica aizsardzības ministrs.

Savukārt Segliņš norādīja, ka pēc ceturtās tikšanās reizes ar Vilnīti viņam ir radusies pārliecība, ka viņš ir labākais kandidāts, kas pieteicies konkursā.

Šlesers norādīja, ka Vilnītim tagad jākoncentrējas uz Saeimas atbalsta gūšanu, jo deputāti viņu "eksaminēs pēc pilnas programmas".

Valdības virzītais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amata kandidāts Normunds Vilnītis sev prognozē vēl sarežģītu ceļu līdz biroja vadītāja amatam.

Vilnītis pēc valdības lēmuma virzīt viņa kandidatūru KNAB priekšnieka amatam balsojumam Saeimā žurnālistiem uzsvēra, ka ir noiets vēl viens posms, tomēr priekšā būs vēl daudz šķēršļu un sarežģījumu.

Vilnītis prognozēja asas diskusijas Saeimā, īpaši no opozīcijas partiju puses, kuras centīšoties pieradīt, ka viņš šim amatam nav piemērots.

Ja Vilnītis kļūtu par biroja vadītāju, viņš nesola veikt radikālas pārmaiņas KNAB. Vilnītis uzsvēra, ka būs jāturpina jau patlaban iesāktie darbi, kuri noteikti biroja stratēģijā un darbības programmā.

KNAB vadītāja amata kandidāts arī uzsvēra, ka gadījumā, ja viņam neizdosies sastrādāties ar biroja kolektīvu, viņš pie šī amata neturēšoties.

Kā ziņots, Nacionālās drošības padomes (NDP) locekļi iepriekš vienbalsīgi vienojās par atbalstu Vilnīša kandidatūrai KNAB priekšnieka amatam.

Iepriekš valdībā apstiprinātā kārtība, kādā ierosina ieteikt iecelšanai amatā KNAB priekšnieku, nosaka, ka pēc NDP locekļu viedokļa uzklausīšanas Ministru prezidents virza vienu vai vairākus pretendentus apspriešanai Ministru kabineta sēdē un ieteikšanai iecelt KNAB priekšnieka amatā. Ja Ministru kabinets nevienu no Ministru kabineta sēdē apspriestajiem kandidātiem neiesaka Saeimai iecelšanai KNAB priekšnieka amatā, valdība nosaka laiku un termiņu atkārtotai pretendentu pieteikumu iesniegšanai.

Vilnītis iepriekš strādājis Latvijas Policijas akadēmijas Civiltiesību zinātņu katedrā un Juridiskajā koledžā par lektoru. Viņš bijis Iekšlietu ministrijas Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks, Iekšlietu ministrijas Personu aizsardzības dienesta nodaļas priekšnieks, Iekšlietu ministrijas Organizētās noziedzības apkarošanas biroja sevišķi svarīgu lietu inspektors un galvenais inspektors.

Vilnītis ieguvis Latvijas Policijas akadēmijā tiesību zinātņu maģistra akadēmisko grādu civiltiesību apakšnozarē, patlaban viņš studē M.Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā.

Kopumā Valsts kanceleja saņēma 17 pieteikumus KNAB vadītāja amatam. Viens no sākotnējiem kandidātiem atsauca savu dalību konkursā. Vēlāk izvērtēšanai atbildīgajām institūcijām tika nosūtīti materiāli par 14 kandidātiem, kuri pieteikušies KNAB priekšnieka amatam. Valdība uzklausīja septiņus kandidātus, no kuriem vērtēšanai NDP virzīja divus - Vilnīti un kādreizējo Drošības policijas vecāko inspektoru, patlaban zvērinātu advokātu Artūru Zvejsalnieku.

LETA jau ziņoja, ka iepriekšējais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs no amata tika atbrīvots ar Saeimas balsojumu 2008.gada 29.jūnijā.

 

 

IKP samazināsies, bezdarbs pieaugs

NRA  02/18/09 Finanšu ministrija prognozē, ka šogad iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājums būs 12%, savukārt bezdarba līmenis varētu sasniegt 12,7%.

Finanšu ministrija (FM), saskaņojot ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, ir aktualizējusi makroekonomiskās attīstības scenāriju 2009. gadam. Konsultācijas notikušas arī ar privātā sektora ekspertiem. Diskutējot par dažādiem iespējamiem attīstības scenārijiem, eksperti vienojās, ka izvēlētajam bāzes scenārijam ir jāatspoguļo būtiskākie attīstības riski, nra.lv informēja Finanšu ministrijas Preses nodaļas vadītāja Elīna Dobulāne.

Analītiķi paredz, ka šogad iekšzemes kopprodukta samazinājums būs 12% salīdzināmās cenās. Skaidrojot attīstības scenāriju, finanšu ministrs Atis Slakteris uzsver: „Makroekonomikas ietvars tika pārskatīts vairakkārt, jo prognozes nepieciešams gatavot īstermiņa režīmā. To ietekmē ārējās vides pasliktinājums, arī eksporta samazinājums. Aizvien vājākas kļūst patēriņa un investīciju pozīcijas. Negatīvu izaugsmi sagaida arī visās svarīgākās Latvijas tirdzniecības partnervalstis gan Eiropas Savienībā, gan austrumos. Globālā finanšu krīze ir skārusi visu nozīmīgāko pasaules valstu ekonomikas.”

Ņemot vērā pieprasījuma kritumu un pasaules cenu attīstību, eksperti prognozē, ka inflācijas līmenis 2009. gadā strauji samazināsies, īpaši, sākot no vasaras. Gada vidējā inflācija varētu samazināties līdz 3,3%.

Arīdzan tiek prognozēts, ka situācija darba tirgū turpinās pasliktināties, samazinoties nodarbināto skaitam un augot bezdarbam. Gada vidējais reģistrētā bezdarba līmenis varētu sasniegt 12,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Importa samazinājums nodrošinās maksājumu bilances tekošā konta deficīta samazinājumu līdz 7,3% no IKP.

Šīs nedēļas laikā finanšu ministrs Atis Slakteris iepazīstinās Ministru kabineta locekļus ar aktualizētajām makroekonomikas prognozēm 2009. gadam. Makroekonomikas rāmis ir pirmais posms budžeta grozījumu sagatavošanā, kurus valdība plāno Saeimā iesniegt līdz 31. martam.

 

 

Latvijas finansiālais deficīts ir tikai 2,6% no IKP!!!

Juris Paiders, NRA  02/20/09 Valsts ekonomikā un skaidrojumos par to, kas notiek, parādās dīvainas lietas. Vispirms Latvijas Bankas prezidents sūta vēstuli Ministru prezidentam, kurā apgalvo, ka valsts budžetā ir lieki 800 miljoni eiro, kurus steigšus vajadzētu samaksāt Parex bankas īpašajiem (VIP) klientiem. Valdība nostājas miera stājā, un – fuk! – teju miljards latu jau pazudis Parex dzīlēs.

Tik tiešām – nauda budžetā ieplūst kā treknajos gados. Kā liecina Ministru kabinetam sagatavotā izziņa par nodokļu ieņēmumiem līdz februāra vidum, tie no 1. janvāra līdz 15. februārim kopumā bijuši 231 miljons latu, kas ir tikai par 5% mazāk, nekā plānots. Daudzu nodokļu ieņēmumi bijuši lielāki par plānoto. Par 20,3% vairāk iekasēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, par 61,3% vairāk iekasēts uzņēmumu ienākuma nodoklis, pat akcīzes nodokļa ieņēmumi bijuši par 7,2% vairāk, nekā plānots.

Kopumā valsts pamatbudžeta ieņēmumi no 1. janvāra līdz 15. februārim bijuši 399 miljoni latu, kas ir par 26,4% vairāk, nekā plānots. Valsts sociālā budžeta ieņēmumi kopš gada sākuma līdz februāra vidum bijuši 165 miljoni latu, kas ir par 4,9% vairāk, nekā plānots.

Tādējādi valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi līdz februāra vidum bijuši 564 miljoni latu, kas ir par 19,2% vairāk, nekā paredzēts.

Valsts pamatbudžeta izdevumi no janvāra līdz 1. februārim bija 414 miljoni latu, kas ir par 9,2% mazāk, nekā plānots. Savukārt valsts sociālā budžeta izdevumi bijuši par 6,4% mazāki, nekā paredzēts.

Budžetā iekasēts vairāk un tērēts ievērojami mazāk, nekā plānots.

Rezultātā Latvijas konsolidētā budžeta izdevumi pārsniedz ieņēmumus par 44 miljoniem latu. Finansiālais deficīts, ja to aprēķina pret par 12% samazinātu (oficiālā prognoze) 2008. gada IKP lielumu, būs aptuveni 2,6% no IKP.

Te atzīmēsim, ka 2009. gada valsts budžeta ieņēmumi plānoti 4,7% apmērā no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Šajā brīdī uz skatuves parādās pāris politiķu un ekonomistu, kas sāk histēriski klaigāt. Visskaļāko vaidu izdvesa Ojārs Kehris, kurš pieprasīja nekavējoties pārdot visu, kas nekustas (Ojārs Kehris: "Jāpārdod viss, ko var pārdot – piemēram, valstij piederošās Lattelecom, airBaltic daļas." Diena, 18. februāris).

Attopieties, ļaudis! Kam lai mēs ticam? Histēriskajiem kliedzējiem, kas tagad aicina izpārdot visu kaut vai par kapeikām, lai tikai būtu vēl simt miljoni kārtējam Parex VIP klientam? Varbūt ir jātic kaut vai skaitļiem, kurus apkopo VID un Valsts kase.

Kāds atkal kā pērn novembrī un decembrī melo. Kāds grib izmantot valsts un tautas nelaimi, lai sagrābtu to, ko neizdevās sakampt treknajos gados.

Jā, situācija ekonomikā ir traģiska, jā, ir simptomi, ka būs vēl sliktāk, pārdošanas apjomi mazināsies. Par to liecina vājie rezultāti PVN iekasēšanā. No gada sākuma līdz februāra vidum PVN ieņēmumi atpalika no plāna par 28,8%.

Taču Latvijas ekonomiskā situācija nav tik katastrofāla kā daudzās Eiropas zemēs. Ukrainā, Donbasā, ogļu un metāla ražošana ir pilnīgi apstājusies, bet pēc vietējo kehru ieteikuma steigšus pārdotās domnas jau tiek apdzēstas ar tādu metodi, ka tās iedarbināt vairs nekad nebūs iespējams. Krievijā vidējās algas ir par ceturtdaļu mazākas nekā pērn utt. Vērtējot rūpniecības apjomus, kritumu jomā Latvija jau sen nav Eiropas līderis. Igaunijā decembrī rūpniecības apjomi ir samazinājušies par 20,7%, Spānijā – par 19,6%, Zviedrijā – par 18,4%, Slovēnijā un Rumānijā – par 17,5%, Slovākijā – par 16,7% un Somijā – par 15,6%.

Latvijai tikai mīnus 14,2%!!! Pie mums vēl ir kūrorts. Spānija, Igaunija un citas valstis mūs ir sen apsteigušas kritiena dziļumā.

Latvijas situācija jau tagad nav nekas ārkārtējs uz Eiropas un īpaši Austrumeiropas fona. Ja nebūtu Parex melnā cauruma un politiķu – ekonomistu kliķes, kas Latviju ievilka Parex afērā, tad Latvija krīzi pārvarētu ar ne sliktākām sekmēm par tām valstīm, kuras bija ar augstāku administratīvo kapacitāti vai bija slavenas ar efektīvāku valsts līdzekļu izlietojumu.

Tagad tās pašas aprindas, kas valsti ievilka Parex mēslos, sāk saukt, ka ātri jāprivatizē visi valsts uzņēmumi. Latvijai kaut vai ar referenduma palīdzību ir jāuzliek aizliegums privatizēt jebkuru valsts īpašumu līdz brīdim, kad tiks atmaksāts pilnīgi viss Parex bankā ieguldītais.

Kad visi Parex ieguldītie līdzekļi būs atgūti līdz pat pēdējam penijam, tad – jā! Tad uzticība būs atgūta un varēs atjaunot diskusijas par citiem darījumiem ar vēl neprivatizēto valsts īpašumu.

 

 

"Parex bankas" zaudējumi pērn - aptuveni 100 miljoni latu

BNS  02/20/09 Valsts kontrolē pārņemtā "Parex banka" pērn strādājusi ar zaudējumiem aptuveni 100 miljonu latu apmērā, piektdien Latvijas Radio 4 intervijā atklāja "Parex bankas" valdes loceklis Vladimirs Ivanovs.

Viņš gan norādīja, ka bankas pagājušā gada zaudējumi ir grāmatvedības zaudējumi, kas saistīti ar uzkrājumiem nedrošiem aktīviem. Tas gan nenozīmējot, ka "Parex banka" ir pārdevusi kādus savus aktīvus par daudz zemāku cenu, nekā tos iegādājusies.

Ivanovs arī sacīja, ka "Parex banka" pērnā gada darbības zaudējumus segusi no saviem līdzekļiem.

"Neskatoties uz zaudējumiem 100 miljonu latu apmērā, "Parex banka" visus šos zaudējumus segusi no pašu kapitāla, kas uzkrājumu veidošanas mirklī pārsniedza zaudējumus par daudz lielāku summu," sacīja Ivanovs.

"Parex bankas" meitasuzņēmuma "Parex Asset Management" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons savukārt norādīja, ka janvārī banka strādājusi ar 40 000 latu peļņu, kas, lai arī ir neliela, tomēr ir peļņa.

Idelsons arī sacīja, ka situācija bankā no finanšu viedokļa ir stabila. Banka ir maksātspējīga, par to nav šaubu, un tā turpina darbību.

Runājot par pagājušā gada zaudējumiem, Idelsons paskaidroja, ka tie ir saistīti ar problēmām ekonomikā un to, ka sliktajiem kredītiem ir jāveido uzkrājumi. "Tas, ka mēs to darām lielākā apmērā nekā citas bankas, liecina par to, ka mēs esam konservatīvāki, novērtējot situāciju," klāstīja "Parex Asset Management" valdes priekšsēdētājs.

Jau vēstīts, ka "Parex bankas" pagājušā gada revidētie finanšu rezultāti būs zināmi pēc 31.marta.

"Parex" grupas peļņa 2008.gada deviņos mēnešos bija 13,182 miljoni latu. Savukārt 2007.gadā "Parex" grupas auditētā peļņa bija 41,42 miljoni latu, tostarp bankas auditētā peļņa - 40,146 miljoni latu.

Latvijas otra lielākā banka "Parex banka" pagājušā gada rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība 8.novembrī pieņēma lēmumu kļūt par "Parex bankas" kontrolpaketes īpašnieci. "Parex bankas" akciju pakete pārņemta ar "Latvijas Hipotēku un zemes bankas" starpniecību.

Savukārt 3.decembrī valdība nolēma pārņemt 84,83% "Parex bankas" akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam 51% bankas akciju iegūstot arī no bankas līdzšinējiem lielākajiem akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim atlikušos 34% akciju. Šo vienošanos iesaistītās puses parakstīja 5.decembrī. Atlikušie 15,17% akciju no bankas kapitāla pagaidām atstāti mazākuma akcionāru īpašumā.

 

 

Intervija ar Mairu Dzelzkalēju: «Kad pūķim vienu galvu nocērt, izaug nākamā»

Sallija Benfelde, Žurnāls "Nedēļa" 02/23/09 Zemnieku saeima un tās atbalstītāju rīkotā akcija ir panākusi, ka piensaimniekiem valsts piešķir 27 miljonus latu, bet vai iedotā nauda atrisina visas lauksaimnieku problēmas un ko darīt tālāk? Uz sarunu par situāciju Latvijas laukos Nedēļa aicināja Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietnieci Mairu Dzelzkalēju.

Zemnieku saeima (ZS) apvieno 795 zemnieku saimniecības, kuras nodarbina 3017 darbinieku un no Latvijā izaudzētā kopējā daudzuma dod 46% graudu un 54% rapša, apsaimniekojot aptuveni 265 370 tūkstošus hektāru. Lopkopībā ir specializējušies 29%, bet graudkopībā – 54% organizācijas biedru, pārējās ir jauktās vai šaurāk specializētas saimniecības.

Pēc pēdējiem zemnieku nemieriem presē izskan daudz pārmetumu: piena ražotāji domājot tikai par sevi, ZS aizstāvot lielražotāju intereses, bet tai ir pilnīgi vienalga, kas notiek ar visiem pārējiem laukos dzīvojošajiem dažu gotiņu īpašniekiem, un ka ar tik lepniem traktoriem nabagi nebraukājot. Izskanējis arī viedoklis, ka varbūt mums nav vajadzīga piena lopkopība, ja jau reiz to uzturēt pie dzīvības maksā tik dārgi.

Tiesa gan, līdzīgas atziņas varēja dzirdēt arī pirms tam, kad Latvijā tikai aizvērtas cukura rūpnīcas. Toreiz skanēja apgalvojumi, ka Eiropā cukurs ir lētāks un labāk to iepirkt, aizmirstot, ka Eiropas Savienībā ir noteiktas tā sauktās intervences cenas, tāpēc Eiropas cukurs nevar būt lētāks, jo cukurbiešu iepirkuma cena ir vienāda, bet Eiropas cukuram klāt nāk vēl arī loģistikas izdevumi. Tāpat toreiz cukurbiešu audzētājiem tika pārmests, ka vairāki no viņiem brauc ar džipiem, it kā šīs mašīnas būtu radītas braucieniem pa bulvāru asfaltu, nevis pa lauku bezceļiem.

Un, protams, gan toreiz, gan tagad tiek klusēts par to, ka lauksaimniecības produktu ražošana dod darba vietas, uztur ģimenes un visi nodokļi un peļņa paliek Latvijā. Par lielajiem un mazajiem zemniekiem, par Eiropas subsīdijām, dārgiem traktoriem, kredītiem un nākotnes izredzēm Latvijas laukos mūsu žurnāls vaicāja Mairai Dzelzkalējai.

− Vai jūsu organizācijā ir tikai lielie piena ražotāji, un vai ir arī zemnieki, kuriem pieder piecas vai desmit govis?

− Ir arī zemnieki ar desmit vai piecpadsmit govīm, bet, manuprāt, ir nevis jāskaita govju astes, bet jāskatās, vai piens tiek oficiāli pārdots pārstrādātājiem, vai tiek veikta grāmatvedība un maksāti nodokļi. Ja piens tiek nevis dāvināts vai pārdots brīvdienās atbraukušajiem radiem un draugiem, bet pārdots pārstrādei, tad zemnieks ir piena ražotājs.

− Vai nav tā, ka politiķi joprojām negrib skaidri un gaiši pateikt, ka ne jau visi, kas dzīvo laukos, nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu? Daļai cilvēku tas ir dzīvesveids, pašiem savas pārtikas nodrošināšana, bet tas nekad nebūs turīgas dzīves garants.

− ZS biedriem tas ir skaidrs, viņi ir ražotāji. Protams, tas bija jau sen skaidri jāpasaka un jāsaka arī pašlaik, ka ir lauksaimniecība kā nozare, kas saražo zināmu daudzumu piena un graudu, kas ir arī eksporta nozares. Gaļas ražotāji nepiepilda pat pusi Latvijas tirgus, un to nezina ļoti daudzi patērētāji.

− Vai tas nozīmē, ka Latvijas zemnieki nevar saražot vajadzīgo gaļas daudzumu vai arī nevar konkurēt ar lētāku importa gaļu?

− Attiecībā uz gaļu mēs esam importētāja valsts, un iemesli tam ir dažādi. Starp citu, gaļas pārstrādāšana ir tas bizness, kurā mēdz arī šaut. Jebkurā gadījumā gaļas ražošana un pārstrāde ir atsevišķs un garāks stāsts.

− Labi, atgriezīsimies pie ražotājiem un tiem, kas nav ražotāji.

− Mums reizēm pārmet, ka ZS ir pret mazajiem ražotājiem un pret tiem, kurus es sauktu par mājražotājiem, jo dzīvesveids nav gluži precīzs apzīmējums – arī zemniekam lielražotājam viņa nodarbošanās ir dzīvesveids. Cilvēki, kuriem ir pāris gotiņu vai dažas aitas, ir laukos šodien un vēl kādu laiku būs noteikti, un tas ir labi. Tādas mazas saimniecības ir visās valstīs, bet Latvijā problēma ir tā, ka mēs visu sajaucam vienā baļļā, pasakām, ka viņi visi ir lauksaimnieki un mēs viņus visus subsidējam. Un tad iznāk tā, ka 7% lauksaimniecībā nodarbināto saražo aptuveni tikai 2% no IKP. Ja mēs paraudzītos, cik cilvēku saražo to produkciju, kas nonāk Latvijas tirgū, tad zemnieku skaits būtu mazāks un reāli tie būtu 3–4% no nodarbinātajiem, bet tas ir pavisam normāls rādītājs.

Tie lauku iedzīvotāji, kam piemājas saimniecības ir iztikšanas avots, hobijs, šajā ekonomiskajā situācijā valstij ir bijis un ir labs sociālais buferis. Kur tad šiem cilvēkiem likties? Ko viņiem citu laukos darīt, ja darba tur nav. Astoņpadsmit gados mums nav attīstīta lauku infrastruktūra un uzņēmējdarbība. Ja cilvēki nesaimniekotu savās piemājas saimniecībās un reizēm kādam nepārdotu kādu piena litru vai cūkgaļas kilogramu, viņi būtu bez naudas, bez darba un nevienam nebūtu vajadzīgi. Tagad dzīve viņus ir nolikusi šajā situācijā, viņi iztiek, kaut gan daudzi no viņiem nejūtas laimīgi.

− Vispirms par piemājas jeb naturālajām saimniecībām. Vai valstij daudz vairāk nebūtu jārūpējas par to, lai šīs saimniecības daudz plašāk varētu pārdot savu produkciju – bez skarbajiem ierobežojumiem un noteikumiem, kas pastāv Latvijā? Protams, produkcijai ir jāatbilst zināmiem standartiem, un tā nedrīkst nodarīt kaitējumu veselībai.

− Šobrīd valdība ir sākusi kaut ko darīt, tika mainīti piena tiešās tirdzniecības noteikumi. Traki ir tas, ka bija jānonāk līdz traktoriem ielās, lai parādītos vēlme kaut ko mainīt. Citās Eiropas valstīs it tiešā tirdzniecība un ir tiešais patērētāju kontakts ar zemniekiem, bet mums tas ir pazaudēts. Mums tagad viss būs jābūvē no jauna. Un tas mani uztrauc, jo pēdējās nedēļās dzirdamie aicinājumi pirkt produkciju tieši no zemniekiem, internetā pieejamie un aktualizētie kontakti ir ļoti laba lieta, bet tas ir piliens jūrā. Ir jāmaina patērētāju ieradumi, bet mums gandrīz jau ir izaugusi paaudze, kas prot un grib iepirkties tikai lielveikalos. Šajā kontekstā ir vēl kāds ļoti svarīgs jautājums. Esmu bijusi gandrīz visās Eiropas valstīs, un tur vienmēr esmu skatījusies uz vietējo lauksaimniecības produktu pieejamību un uz tiešo tirdzniecību. Nezinu, cik lielā mērā Latvijā to var attīstīt un paplašināt.

− Ja jau noteikumi tiek mainīti, kāpēc Latvijā tas būs grūti izdarāms?

− Mums ir mazs iedzīvotāju blīvums, mums miljons dzīvo Rīgā. Lai neliela saimniecība, kura saražo maz, atvestu savu produkciju uz Rīgu, ceļa izmaksas pārsniegs to naudu, kuru iegūs, tirgojot savu produkciju. Arī vest uz rajona centru nemaz nav tik vienkārši, jo ceļi laukos ir ļoti slikti, degviela ir vajadzīga arī braucienam uz vietējo centru, bet produkcijas noiets šajā vietējā centrā nav liels, tātad izdevumi atkal var pārsniegt ieņēmumus. Tā ir problēma, par kuru runājam, bet, šķiet, mēs tomēr neapzināmies, ka Latvijas infrastruktūra un iedzīvotāju mazais blīvums padara tiešo tirdzniecību problemātisku.

− Vai kooperācija šajā jautājumā nevar kļūt par risinājumu?

− Protams, kooperācija varētu līdzēt, bet tas prasa ieradumu maiņu no abām pusēm – gan no zemniekiem, gan no pircējiem. Protams, dažu govju turētājiem loģiskāk būtu pārdot pienu savā pagastā, nevis sūtīt to garajā ceļā uz piena pārstrādes kombinātu, no kura tas atkal pa garu ceļu atgriežas, jau iesaiņots tetrapakās vietējo veikalu plauktos. Saprotu, ka savulaik lielie piena pārstrādātāji bija ieinteresēti, lai viss piens nonāktu pie viņiem, un ka PVD politika tika veidota tā, lai katras govs turētājs savukārt nebūtu ieinteresēts pārdot pienu tiešajā tirdzniecībā. Ceru, ka tagad visai ātri pagastos sapratīsim, ka pēc piena, kartupeļiem vai olām var aiziet pie Jāņa vai Marijas, nevis uz veikalu. Galu galā arī lielais ražotājs kādu savas produkcijas daļu var pārdot tiešajā tirdzniecībā. Kā jau teicu, ir jāmaina domāšana un jāsamazina birokrātija. Tas ir izdarāms, to vajag darīt, lai gan tas neatrisinās lielās lauksaimniecības problēmas.

− Vai šobrīd Latvijā ir kāda sabiedriska organizācija, kas apvieno mājražotājus jeb naturālās saimniecības un aizstāv viņu intereses?

− Nē, tādas organizācijas nav, kaut gan tā ir brīva un perspektīva niša sabiedriskajām organizācijām. Tur ir tik daudz ko darīt!

− Politiķi "pamanīja", ka Latvijā ir zemnieki, jo sadumpojās piena ražotāji. Vai pārējās lauksaimniecības ražošanas nozarēs problēmu ir mazāk?

− Agrāk vai vēlāk šīs problēmas bija jāpamana, ar piena ražotājiem tās sākās ātrāk, jo pasaules ekonomiskā krīze un piena tirgus pārsātinājums notika vienā laikā. Piena tirgus cenas svārstās visu laiku, jo ir divi pasaules lielie piena ražotāji – Jaunzēlande un Brazīlija, kas daļu piena izmanto piena pulvera ražošanai un kādā brīdī to ielaiž tirgū piena taisīšanai no pulvera, totāli nositot piena iepirkuma cenas.

Ja par problēmām, tad daudzi jau ir aizmirsuši, ka mēs, ZS, pirms iestāšanās ES bijām klajā opozīcijā, kliedzām visur, kur vien varējām, ka tiešie maksājumi, kas paredzēti Latvijai, padarīs mūs konkurēt nespējīgus. Nauda tika rēķināta uz aptuveni 400–500 tūkstošiem hektāru, bet bija skaidrs, ka reālais hektāru skaits būs daudz lielāks. Tā nu mūsu zemnieki saņem gandrīz vismazākos maksājumus, aiz mums ir tikai viena no tām valstīm, kas iestājās pēdējās.

− Zemniekiem gan pārmet, ka naudas nav, bet traktorus viņi pērk pašus dārgākos...

− To apgalvoja Augusts Brigmanis, un tas bija spļāviens mums dvēselē. Viņš sacīja, ka mēs braucam ar jauniem un dārgiem traktoriem, kamēr Grieķijā zemnieki pārvietojas ar ratiem. Pirmkārt, ir jāpaskatās, cik Grieķijā zeme vispār ir piemērota lauksaimniecībai un vai ir vērts ieguldīt lielas naudas summas, ja lauksaimniecības zemju salīdzinoši ir maz.

Otrkārt, ir kāda lieta, kuru Brigmaņa kungs labi zina, bet izliekas nezinām. Proti, pirms iestāšanās ES pirmā līdzfinansējuma nauda modernizācijai bija SAPARD, kura ļoti stingrs nosacījums bija, ka var iegādāties tikai ES ražotu lauksaimniecības tehniku. Tāpēc Brigmaņa kunga pārmetumi, ka viņš esot nopircis lētāku, Brazīlijā ražotu tehniku, nevis Eiropas dārgo, ir vismaz izlikšanās. Vai viņš, kura partijas ministrs vadīja ministriju vairāk nekā sešus gadus, to nezina? Ja Brigmaņa kungs ir bagāts un viņam nevajadzēja SAPARD līdzfinansējumu, tad tā ir cita lieta. Un vēl – nav korekti rēķināt, cik pensionāriem varētu maksāt pensijas par viena traktora naudu. Traktori un kombaini ir tie, kas nopelna naudu, ko maksāt pensionāriem pensijās. Nauda kokos neaug, to kāds nopelna ar savu saražoto produkciju un samaksātajiem nodokļiem.

− Acīmredzot daudzi politiķi, kas uzdodas par zemnieku pārstāvjiem un interešu aizstāvjiem, drīzāk ir lielo pārstrādātāju un ārzemju meitasuzņēmumu tirgotāju interešu lobiji.

− Neesmu pētījusi, kurš ir vai nav kāda interešu lobijs, bet skaidri redzams, ka daudzas lietas šobrīd ir politizētas līdz absurdam. Ir reāla pirmsvēlēšanu gaisotne. Briesmīgākais ir tas, ka patiesībā jau vairākumam politiķu ir vienalga, kas notiks ar šo valsti. Tāpēc zemnieki ar saviem traktoriem bija ielās. Akcijā bija gatavi piedalīties arī citu nozaru pārstāvji, bet mēs sacījām, lai šoreiz vēl pagaida. Mums bija savas ekonomiskās prasības un arī politiskā prasība par ministra atkāpšanos. Tāpat arī akciju atbalstīja daudzu citu lauksaimnieku organizāciju biedri, ne tikai no ZS. Meli ir arī apgalvojums, ka akciju rīkojis mūsu kādreizējais priekšsēdētājs Valters Bruss un tā bijusi vienas partijas ideja. Meli! Akcijā iesaistījās gan dažādu partiju biedri, gan cilvēki ārpus partijām. Akcijas iniciatīva bija no ierindas biedriem jeb, kā mēdz sacīt, "no apakšas". Cilvēku pacietības mērs ir pilns. Viņi grib patriekt šo valdību, viņi grib, lai vienreiz beidzas cilvēku, zemnieku, organizāciju rīdīšanacitam pret citu. Mēs kā organizācija to visu tikai koordinējām.

− Akcija bija iespaidīga, piensaimniekiem ir piešķirti 27 miljoni latu – kā vērtējat pašreizējo situāciju?

− Nav nemaz tik viegli. Ziniet, kā tas ir – kad pūķim nocērt vienu galvu, vietā izaug nākamā. Tas ir vien Ministru kabineta lēmums – piešķirt 27 miljonus latu, bet tikai septiņi miljoni nāk no privatizācijas, bet pārējā nauda ir saistīta ar nepieciešamajiem grozījumiem budžetā. Tātad lēmējs būs Saeima. Jau šobrīd ir jūtams, ka pārējās nozares tiek kūdītas pret mums ar saukli: kāpēc lauksaimnieki domā, ka naudu vajag tikai viņiem, lauksaimnieki nav nekāds izņēmums. Budžeta grozījumi būs marta beigās, un mums nav pārliecības, ka šī Saeima nobalsos par to, lai piešķirtā nauda reāli tiktu mums iedota.

− Tātad jūsu galvenais darbs ir sekot līdzi notiekošajam un uzmanīt, lai viss notiek, kā solīts?

− Jā, mēs sekojam visam, kas notiek.

− Kādēļ zemnieki ņēma tik lielus kredītus? Vai bija prātīgi rēķināt, ka piena iepirkšanas cena visu laiku būs ļoti augsta?

− Pirmkārt, gribu teikt, ka tā nav taisnība, ka projekti modernizācijai tika rakstīti, rēķinot, ka iepirkuma cena būs 25–26 santīmi par litru piena. Lielāko tiesu tika rēķināts, ka litra cena būs 20–21 santīms, pat 19 santīmu. Ja kāds rakstīja projektus ar lielākām iepirkuma cenām, jāvaicā, kāpēc konsultanti un bankas tos tā viegli laida cauri. Otrkārt, nevarēja paredzēt, ka piena tirgus cenu kritums sakritīs ar pasaules globālo finanšu krīzi.

Lai kā – tik zemu cenu, kāda ir pašlaik, neviens nevarēja paredzēt. Treškārt, Latvijā augstā piena iepirkuma cena bija tikai aptuveni astoņus mēnešus, bet projekta apstiprināšana, kredīta saņemšana un citas ar to saistītās darbības ilga vismaz pusgadu un vairāk, tāpēc visā Latvijā varbūt kādas trīs fermas ir paspētas uzcelt, balstoties uz tik optimistiskiem projektiem.

− Kādēļ bija jāņem tik lieli kredīti?

− Liela daļa zemnieku bija sākuši no dažām govīm, bet patiesība ir arī tā, ka par nopietnu piena ražošanu un nopietnu biznesu var sākt domāt, ja ir vismaz 50 govju ganāmpulks. Uzcelt fermu ar iekārtām un tehnoloģijām, kas atbilst visām prasībām, maksā aptuveni pusmiljonu latu simts govīm. Ja zemnieks grib palikt piena tirgū ilgtermiņā, nākas ņemt kredītu. Katrā gadījumā gribu sacīt, ka šajos jautājumos sabiedrībai nav daudz patiesas informācijas, tāpēc bieži vien dzirdami dažādi izdomājumi.

− Vai domājat arī par pārstrādes kooperatīviem zemniekiem?

− Jā, tas būtu noderīgi, bet tas nav ātri un vienkārši risināms jautājums, jo atkal vajadzīga nauda. Tāpēc darāmā mums vēl daudz, un esam gatavi neatkāpties no savām prasībām. Atbalsts mums ir, un, par spīti kūdīšanai, mūs atbalsta arī citas nozares.

 

 

Intervija ar Annu Žīguri: Pienācis laiks nošķirt graudus no pelavām

Guntars Laganovskis, Latvijas Vēstnesis 02/23/09 Kāpēc Latvija uzņēma kļūmīgu attīstības kursu? Kas ar valsti notiek pašlaik? Kā uz Latviju raugās ziemeļvalstīs? Kur rodama izeja no krīzes? Šos un citus jautājumus intervijā LV.LV skaidro rakstniece, tulkotāja, bijusī diplomāte Anna Žīgure.

– Somu un igauņu lasītājiem esat rakstījusi par Latviju. Pērn gada nogalē latviešu valodā iznāca jūsu grāmata "Es stāstu par Latviju". Ko pašlaik - ekonomiskās, politiskās un nu jau, šķiet, arī demokrātijas krīzes laikā - jūs nezinātājam varētu teikt par Latviju?

– To pašu, ko esmu teikusi pēdējos 18 gadus. Mūsu tautai ir sarežģīta pagātne, bet iespējām pilna nākotne - joprojām. Latvija arvien vēl atrodas nepieredzētā pārejas laikā - tā bijusi okupēta valsts un spējusi atjaunot neatkarību. Bet sociālistisko tautsaimniecību, pieļaudami lielas kļūdas, pārveidojam par brīvo tirgus ekonomiku. Diemžēl neesam pratuši atrast, neesam meklējuši vai pat esam atgaiņājuši labus padomdevējus. Igauņi šajā ziņā bijuši gudrāki. Galvenā kļūda, manuprāt, bijusi tā, ka laikus nav pamanīts, kā pašu cilvēki izzog valsti. Valdījusi pārāk liela uzticība, ka tautas ievēlētie priekšstāvji un viņu palīgi darbosies godprātīgi. Uzticības krīze Latvijā sākās jau vairākus gadus pirms globālās ekonomikas krīzes. To saprata visi, atskaitot tos, kuriem neuzticējās. Viņi aizvainojās, un aizvainojums šajā laikā tikai audzis.

– Kāds priekšstats par Latviju, jūsuprāt, dominē Somijā un pārējās ziemeļvalstīs?

– Tieši tāds, kāds tas ir. Reāls un mazliet ar nožēlu iekrāsots. Viņi redz, ka mēs neesam izmantojuši savas iespējas. Mēs paši savu situāciju pamanījām ievērojami vēlāk, nekā to redzēja Somijā un citās ziemeļvalstīs.

– Ja ziemeļvalstu un arī pārējo rietumvalstu sabiedrībā iespaids par Latviju, iespējams, ir caurmērā pozitīvs, tad kāda pašlaik, īpaši pēc prezidentes V. Vīķes-Freibergas pilnvaru beigām, varētu būt Latvijas reputācija diplomātu un politiķu aprindās?

– Diemžēl iespaids par Latviju ziemeļvalstīs jau labu laiku nav caurmērā pozitīvs, tomēr vismaz Somijā tas bijis objektīvs. Ziemeļvalstu diplomāti un uzņēmēji taču te strādājuši visus mūsu atjaunotās neatkarības gadus un pat vēl mazliet pirms tam. Diplomāta pienākums ir ziņot par to valsti, kur viņš strādā. Tas arī ir darīts. Un tā viņi zina daudz labāk par mums, kurš, kad un ko nozadzis Latvijas valstij un kādi kukuļi prasīti par labvēlīgiem lēmumiem. Iegūto informāciju viņi dalījuši savām valdībām, ministrijām un uzņēmēju organizācijām. Noslēpums tas ilgi bijis mūsu valsts pilsoņiem.

– Tuvojas 16. marta leģionāru atceres pasākumi Latvijā. Kā tos, ņemot vērā Turpinājuma karu un dažādi vērtēto Somijas līdzdarbošanos ar nacistiem pret PSRS Otrā pasaules kara laikā, uztver šajā ziemeļvalstī?

– Somijā gadā ir viena Varoņu diena, kad piemin visos karos kritušos. Tajā dienā līdz pusdienlaikam karogs ir pusmastā, bet pēc tam pacelts, lai plīvo, jo Somija ir uzvarējusi, tā ir saglabājusi savu neatkarību. Pret Somiju Krievija nekad neatļaujas tik apvainojošas replikas, kādas dzirdamas attiecībā pret Latviju un citām Baltijas valstīm.

– Kāpēc, jūsuprāt, veidojot valsts politisko un ekonomisko modeli, Latvija 90. gadu sākumā neaizgāja pa trūcīgai sabiedrībai piemērotāko sociāldemokrātisko tradīciju ceļu, bet uzņēma kursu uz plēsoniskajam kapitālismam lojālu virzienu, kurā, spītējot loģikai, kursējusi arī līdz šim?

– Droši vien tāpēc, ka okupācijas gados cilvēki ieguva dziļu riebumu pret visu, kam kāds sakars ar sociālismu. Mūsu valsts nepiedodami ilgi nespēja izvēlēties piederību, un tikai samērā nesen esam uzzinājuši, ka Latvijas vēlētos sekot ziemeļvalstu modelim. Līdz tam modeļa lomā bijušas gan Botsvāna, gan Taivāna, gan Honkonga. Kapitālisms ir īpaši plēsonīgs tajās valstīs, kur valda primitīva un tuvredzīga domāšana - zināšanas apgūtas apmēram populārās spēles "Monopols" līmenī. Šajā spēlē ir tikai pirkšana un pārdošana, nekas vairāk. Un tie, kas uz kādu laiku nonāk cietumā, savu naudu nepazaudē.

Rietumu "padomdevēji", kuri sludināja primitīvo kapitālismu un uzsvēra finanšu tirgus nozīmi, piemirsa pateikt, ka valstij nepieciešama arī rūpniecība un eksports. Rezultātā mums ir 20 komercbankas, bet nevienas nopietnas rūpnīcas. Arī celulozes ražošanas projektu neīstenoja, koku joprojām ved uz ārzemēm bez pievienotās vērtības, par vislētāko cenu.

– Vairāki redzami politiķi pēdējā laikā ir solījuši Latvijā radīt Skandināvijas tipa labklājības valsts modeli. Kā jūs to komentētu, ņemot vērā, ka jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem ar to ir grūtības pašās ziemeļvalstīs?

– Skandināvijas modelis vispirms prasa augstu sabiedrības izglītības līmeni, ētisko un morālo vērtību izpratni un godīgu attieksmi pret savu valsti, kā arī darboties spējīgu demokrātiju, progresīvos nodokļus un salīdzinoši vienādu ienākumu sadali. Ja mūsu politiķi ir nobrieduši mainīt savu domāšanu un rīcību, par to var tikai priecāties. Domāju, ka vēlētājiem tas būtu liels ieguvums.

Labklājības valsts modelis ziemeļvalstīs ir grūtībās kopš 90. gadu krīzes, tomēr galvenais princips ir un paliek: tos, kam klājas grūtāk, neatgrūž.

– Ne reizi vien ir izskanējis aicinājums Latviju atdot Zviedrijai, lai tā ievieš kārtību. Ja atmet šīs idejas komisko pusi, tad paliek traģiskā. Vai patiesi latvieši nespēj pārvaldīt valsti?

– Pēc Brīvības cīņām pagājušā gadsimta 20. gados latvieši pierādīja, ka, neraugoties uz lielajiem cilvēku zaudējumiem un sagruvušo tautsaimniecību, mēs spējām pārvaldīt savu valsti un ātri nodrošināt tautai visai augstu labklājības līmeni, kā arī plašas demokrātiskās tiesības.

Pašlaik tiešām var rasties iespaids, ka latvieši nav nobrieduši savai valstij, bet patiesībā šis ir tikai viens, tiesa, grūts posms mūsu attīstībā. Salīdzinot ar laiku pirms diviem trim gadiem, ir pieaugusi visas sabiedrības aktivitāte un ieinteresētība valsts lietās. Cilvēki ir sapratuši, ka nevar akli uzticēties ievēlētajiem pārstāvjiem, un tāpēc ir prasība pēc iespējas ietekmēt tos arī vēlēšanu starplaikā.

– Kopš pērnā gada nogales virkne inteliģences pārstāvju, tajā skaitā arī jūs, par krīzi ir izteikušies arī kā par jaunu iespēju pavērēju. Vai tomēr šīs iespējas nav pārvērtētas, ņemot vērā graujošo iespaidu, ko, pēc katastrofālajām Latvijas ekonomikas tendenču prognozēm spriežot, krīze varētu atstāt uz valsts demogrāfisko stāvokli, tautsaimniecību, politisko kursu?

– Manuprāt, pašlaik, kaut arī grūts, šis tomēr ir pozitīvs laiks, kas varētu ievirzīt valsts attīstību sekmīgākā gultnē. Attiecībā uz politisko kursu vēlētājiem ir jābūt modriem, un vēlēšanas taču tuvojas. Tagad vairāk nekā jebkad redzams, kādu kļūdu vēlētāji pielaiduši, neiedami balsot vai bez domām noticēdami daudzsološiem reklāmu klipiem. Domāju, ka vēlētājiem jāuzņemas daļa vainas par valstī notiekošo, jo acīmredzot bijis nepietiekami, ja savu neapmierinātību pauž vien draugu vidū vai kaimiņiem.

Sabiedrībai ir jāorganizējas biedrībās un jāpieprasa savas tiesības - izglītotā formā, bet skaļi, jo klusās, pārāk inteliģentās balsis neviens neuzklausa. Tikko partijas iesniegs kandidātu sarakstus pašvaldību vēlēšanām, ikvienam rūpīgi jāpārdomā, kam atdot savu balsi. Ja deputāti ir pievīluši vai bijuši negodīgi, no tā jāizdara secinājumi. Doma, ka savu attieksmi var izteikt, nedodoties balsot, var novest pie tā, ka pazaudēsim savu valsti.

Tas, kas Latvijā notiek pašlaik, ir lielas grūtības. Katastrofa bija 1940. gadā, kad valsts zaudēja neatkarību un demokrātiskas vēlēšanas vairs nebija iespējamas. Ekonomiskā situācija ir smaga, bet, ja izdosies ievēlēt tādas pašvaldību domes un tādu Saeimu, kam cilvēki spēs uzticēties, sāksies valsts atveseļošanās laiks, kas atnesīs sev līdzi gan dzimstības pieaugumu, gan tautsaimniecības atveseļošanos.

– Lai konsolidētu dažādās pilsoniskās nesamierināšanās izpausmes, sabiedrībā zināmi dažādu jomu pārstāvji iecerējuši radīt Latvijas forumu, kura ierosinātāju vidū esat arī jūs. Šī kustība, kā var saprast, iecerēta kā pilsonisko aktivitāšu koordinētāja sabiedrības interešu īstenošanai politiskās un ekonomiskās krīzes apstākļos. Ko plānojat darīt, ņemot vērā, ka līdzīgām pilsoniskajām grupām līdz šim nekas daudz vairāk par valdošās elites kritizēšanu nav izdevies?

– Forums pašlaik ir pašā ceļa sākumā, un par ko tas kļūs, atkarīgs no cilvēkiem, kuri tam pievienosies. Ir svarīgi radīt telpu, kur var apmainīties domām par situāciju valstī un veidiem, kā to varētu labot. Valdošā koalīcija to acīm redzami nespēj. Varbūt kopīgi izdosies noformulēt tik veiksmīgu ideju, kam noticētu un varētu sekot liela daļa sabiedrības.

– Kā vērtējat miermīlīgu pilsonisko aktivitāšu iespējas, ņemot vērā, ka politiķu kaut cik jūtamu piekāpšanos, kā to apliecina 13. janvāra notikumi un zemnieku akcijas Rīgā, var panākt, tikai liekot lietā spēka paņēmienus.

– Miermīlīgas akcijas piederas demokrātijai, un, protams, nav sevi izsmēlušas. Tas, kas notika 13. janvārī, daļēji bija izprovocēts, vismaz tādu iespaidu guva daudzi klātesošie. Patiesību sakot, man nav atbildes uz jautājumu, kā lai ietekmē tos, kuri ieveduši valsti tik dziļā uzticības un pārējās krīzēs. Līdz šim viņi tēlojuši, ka neko neredz - tiesa, izlikdamies, ka visu zina. Nevar saprast, cik tur muļķības, cik nekaunības - šīs parādības pārklājas. Katrā ziņā man ir žēl un kauns par to, kā Latvijas priekšstāvji atkal un atkal demonstrē pilnīgu ignoranci pret saviem vēlētajiem. Kauns par to, ka citas valstis mūs žēlo, citas - par mums smejas, bet vēl citas ir ļoti apmierinātas. Mūsu jaunajai paaudzei būs grūti iegūt spēcīgu pašapziņu, kas palīdzēs dzīvē.

No kaut kādām aprindām, varbūt no Krievijas, kur valda līdzīgi uzskati, radies atsevišķu politiķu redzējums, ka nevalstiskās organizācijas ir gandrīz noziedzīgas, valstij naidīgas un tās manipulē "no ārzemēm". Visās demokrātiskās valstīs NVO ir svarīga demokrātijas sastāvdaļa. Bez tām nav demokrātijas.

Kā viens no paņēmieniem, kas turpmāk varētu likt politikai darboties sabiedrības interesēs, tiek minēts iedzīvotāju masveida stāšanās politiskajās partijās, lai mainītu tās no iekšienes. Kā vērtējat šāda scenārija izredzes?

Tas būtu labi, bet diemžēl vairākas partijas ir tā diskreditējušas sevi, ka es brīnītos, ja vēlētāji vēlreiz dotu iespēju sevi apmuļķot. No otras puses, ikvienā partijā ir cilvēki, kam var uzticēties. Šķiet, ir pienācis laiks nošķirt graudus no pelavām.

– Arvien biežāk izskan secinājums, ka Latvijai pašlaik nav skaidras nākotnes vīzijas. Vai jūs tādu saskatāt?

– Mūsu ģeopolitiskais novietojums vienmēr izraisījis lielus satricinājumus, kaut dabas katastrofas gājušas secen. Arī pašreiz notiekošo redzu kā Rietumu un Austrumu ietekmju cīņu mūsu teritorijā - šajā tūkstošgadē tas notiek bez lielu karapūļu klātbūtnes. Pirmo reizi vēsturē mēs varam būt samērā droši. Latvija ir ES un NATO dalībvalsts, un kā tādai mums ir vīzija - uz Rietumu vērtībām būvēta.

Latvija ir tik maza valsts, ka mums nav iespējas sadalīt tautu bagātos un nabadzīgos, mums nepieciešams, lai visi bērni neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, iegūtu labu izglītību. Nav iespējams scenārijs, ka valsts tūkstoš miljonārus apkalpos pārējie - viņi dosies uz tām vietām, kur cilvēks tiek cienīts un var saņemt par savu darbu algu, ar ko var izdzīvot.

 

 

Viedoklis: Kohēzijas politikas krahs

Juris Paiders, NRA  02/25/09 Latvijas ekonomikā 2008. gadā ir sākusies ļoti nopietna krīze. Vienlaikus finanšu sektors prognozē Latvijas IKP atgriešanos 2006. vai 2005. gada līmenī tuvāko divu gadu laikā.

Ņemot vērā to, ka Latvija 2004. gada maijā iestājās ES, Latvijas IKP atgriešanās 2005. gada līmenī jau tuvākā gada laikā rada daudz pamatotu jautājumu par kohēzijas politikas efektivitāti un par to, kas notika ar ES maksājumiem, kompensācijām, ar ES struktūrfondiem un kohēzijas fondu līdzekļiem? Latvija piecus gadus izmantojusi ES līdzekļus un ir atgriezusies starta pozīcijā, kurā tā bija pirms kohēzijas un ES līdzekļu izmantošanas sākuma.

Pašlaik vēl nav pieejamas precīzas aplēses par kopējo ES līdzekļu izlietojumu.

Lauksaimniecībā 2005.–2007. gadā kā vienotais platībmaksājums tika izmaksāti 229,2 miljoni latu, t.s. 127,05 miljoni no ES budžeta. Eksporta subsīdijās (89% no eksporta subsīdijām bija par piena produktu eksportu) 1,3 miljoni tika izmaksāti 2006. gadā, bet 1,9 miljoni 2007. gadā.

Atbilstoši Ekonomikas ministrijas datiem, 2004.–2006. gadā Latvijai bija pieejami 845 miljoni eiro struktūrfondu naudas (625 miljoni no ES budžeta un 220 miljoni no valsts budžeta). Līdz 2008. gada 31. martam jau bija saņemti 435,9 miljoni no Kohēzijas fonda līdzekļiem. Tas nozīmē, ka kopējais Eiropas kohēzijas un struktūrfondu izlietojums, summējot gan ES, gan Latvijas valsts budžeta līdzfinansējumu, noteikti pārsniedz 1 miljardu eiro, neskaitot lauksaimniecības atbalsta naudas, eksporta subsīdijas u.c., kur apjomi ir daudzkārt lielāki. Tagad Eiropā ekspertu līmenī tiek konstatēts, ka ekonomiskās izaugsmes ziņā Latvija atgriežas starta pozīcijā, kādā tā bija pēc iestāšanās ES. Kas ir noticis, un vai var runāt par kohēzijas politikas krīzi? Vai tie mehānismi, kam bija jāveicina reģionālās attīstības līmeņa izlīdzināšanās, nav darbojušies?

Kāpēc kohēzijas politika Latvijā bijusi bez atdeves?

Kad līdzīga atklāsme pirms vairākiem gadiem tika konstatēta saistībā ar Grieķiju, tad tika izplatīti paziņojumi, ka nauda ir izzagta un korupcijas dēļ ir traucēta kohēzijas politika Grieķijā.

Vērtējot, kas Latvijā ir noticis ar ES naudu, varētu piekrist, ka daļa naudas, protams, ir apgūta fiktīvi (nozagta). Tomēr ātrāku ekonomisko izaugsmi var panākt, arī vienkārši ar helikopteru lidojot virs mazāk attīstītas teritorijas un kaisot naudu. Šādi pirms pusgada ASV Federālo rezervju vadītājs piedāvāja atdzīvināt ASV ekonomiku. Ļaudis uzreiz sāks tērēt naudu, un tas atdzīvinās ekonomiku. Pat fiktīvs projekts, ja nauda tik tiešām nonāk mazāk attīstītā teritorijā, var stimulēt teritorijas pieprasījuma pieaugumu un attīstību. Taču daļa naudas nonāca teritorijās ārpus Rīgas. Par to liecina viesu nami un šur tur salabotie ceļi. Kāpēc šī nauda nav devusi gaidīto efektu?

Viena no atbildēm ir meklējama Latvijas biznesa un ekonomiskajos apstākļos pēc iestāšanās ES. Latvijā 2004. gadā sākās nekustamo īpašumu un celtniecības bums. Nekustamo īpašumu cena auga par 20–30% gadā. Līdzīgā tempā auga būvniecības izmaksas.

Naudas ieguldīšana nekustamo īpašumu attīstīšanā 2005. gadā garantēja 100% peļņas normu. Rezultātā ieguldījumi mazāk attīstītajās teritorijās kļuva nevis par papildu naudas piesaisti attiecīgajam reģionam, bet atļāva īpašniekiem pēc ES līdzekļu piesaistes izbrīvēt savus līdzekļus, lai investētu spekulācijās ar nekustamajiem īpašumiem Rīgā un Rīgas apkārtnē. Savukārt tik tiešām nepieciešamie ieguldījumi infrastruktūrā laikā, kad celtniecības cenas pieauga desmitos procentu gadā, veicināja vēl lielāku pieprasījuma pieaugumu un palielināja ekonomikas pārkaršanu. Lielā mērā ES kohēzijas politikas realizācijas prakse 2005.–2008. gadā veicināja Latvijas ekonomikas pārkaršanu un nekustamo īpašumu spekulācijas

un kreditēšanas burbuļa izaugsmi.

Taču ir otrs jautājums: vai forma, kādā tiek dalīta ES palīdzība, ir efektīva. Varbūt problēmas rodas tāpēc, ka ES atbalsta shēmas vairāk izskatās kā ES veco valstu ekonomiku stimulējoša atbalsta sistēma.

Latvijas zemnieki, saņemot ES atbalstu, bija spiesti pirkt nevis no izmaksas un apkopes viedokļa efektīvākos un pieckārt lētākos Baltkrievijas traktorus, bet gan daudz dārgākos veco ES valstu ražojumus. Tas ir viens no pašreizējo zemnieku nemieru cēloņiem, jo Eiropas traktori ar Latvijas piena iepirkuma cenām nav nomaksājami.

Pašlaik ir laiks, lai izvērtētu kohēzijas politiku.

Latvijas jaunajai valdībai būs jāatbild, kā tas sanāca, ka miljardi ES naudas Latvijā ieplūda, bet labuma nekāda. Šādi turpinot, Latvija riskē zaudēt pieeju ES naudai.

Savukārt arī Latvijai būtu jānorāda, ka veco dalībvalstu ražošanas atbalsts nav jādēvē par kohēziju.

 

 

Komentārs: Kopprodukts bija un izbija? Nē, kopprodukts bija, ir un būs!

Aija Žīgure, Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece NRA  02/24/09 Centrālā statistikas pārvalde (CSP) regulāri seko līdzi masu informācijas līdzekļu publikācijām, kurās Latvijas makroekonomiskās situācijas raksturošanai tiek izmantoti statistikas dati. Viens no svarīgākajiem Latvijas ekonomisko situāciju atainojošajiem rādītājiem ir iekšzemes kopprodukts, kura aprēķina analīzei 10. februāra publikācijā pievērsās Neatkarīgā Rīta Avīze. Šai sakarā CSP sniedz savu komentāru par IKP aprēķinu virtuvi.

Pašreiz valstī strauji lejupslīdošās ekonomikas novērtēšanā nozīmīgu vietu ieņem savlaicīga un precīza statistiskā informācija. Datiem nonākot valsts pārvaldes un pašvaldību, uzņēmēju un citu lietotāju rīcībā, tie tiek izmantoti ekonomiskās situācijas, tās tendenču un iespējamo attīstības virzienu izvērtēšanā. Jāatzīmē, ka atsevišķos gadījumos statistikas dati tiek atrauti no kopējā konteksta, nenovērtējot to aprēķinu procesu komplicētību, kas noved pie virspusēju secinājumu veikšanas. Reizēm analītiķu un komentētāju aprindās dati tiek vērtēti, pamatojoties uz personisko pieredzi, nepilnām datu kopām, vienkāršotiem aprēķiniem, kas nav veikti, izmantojot statistikas speciālistu ilgākā laika posmā aprobētās un starptautiski atzītās metodoloģijas. Atsevišķos gadījumos par valsts statistiku ir izveidojusies izpratne, ka publicētie rezultāti tiek iegūti, tikai summējot no respondentiem iegūtās atskaites, bez to izvērtēšanas un kontroles. Tas, protams, tā nav.

IKP, kas pašlaik atrodas ļoti daudzu datu lietotāju uzmanības lokā, ir Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas EKS"95 centrālais rādītājs. Tās metodoloģisko un tehnisko prasību ietvaros tiek veidota arī Latvijas nacionālo kontu sistēma, kuru lieto, lai sistemātiski un detalizēti raksturotu kopējo valsts ekonomiku un tās sastāvdaļas, kā arī salīdzinātu iegūtos rezultātus ar situāciju citās valstīs.

Nacionālo kontu sistēma ir pārskats visas valsts līmenī. Pašreizējos ekonomikas apstākļos tās rādītāji ir aizvien vairāk pieprasīti un izraisa arvien lielāku interesi gan visas valsts un tās finanšu sektora pārvaldē, gan kredītiestāžu analītiskajos dienestos, gan masu medijos. Nacionālo kontu sistēma sniedz visplašāko ainu par preču un pakalpojumu eksportu un importu, ražošanu, ienākumu veidošanos un to sadali, kapitālu un finansēm dažādos ekonomikas sektoros.

IKP izmaiņas raksturo vairāki indikatori, kas tiek aprēķināti gan pa ceturkšņiem, gan par gadu kopā – dati faktiskajās cenās un salīdzināmās cenās, kā arī neizlīdzināti un sezonāli un pēc darbdienu skaita izlīdzināti dati.

IKP aprēķins ir komplicēts process, it sevišķi jau tajā iesaistīto datu avotu dažādības un apjoma dēļ. CSP, lai aprēķinātu IKP, lieto gan savos regulārajos statistiskajos apsekojumos no respondentiem tieši iegūtos datus un aprēķinus par patēriņa un ražošanas cenu izmaiņām, gan veic ar pārskatiem neaptvertās ražošanas (bieži sauktas par ēnu ekonomiku) apjomu novērtējumu, gan arī izmanto informāciju, ko saņem no citām Latvijas iestādēm, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts kases, Latvijas Bankas. Šis process aptver visu valsts ekonomikas subjektu – ražotāju, tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju, kā arī valsts pārvaldes iestāžu un organizāciju, mājsaimniecību un to apkalpojošo bezpeļņas organizāciju jeb nevalstiskā sektora radīto produkciju noteiktā laika periodā.

Diemžēl pēdējo gadu pieredze liecina, ka rindai uzņēmumu gada auditētie finanšu rezultāti ievērojami atšķiras no tās informācijas, ko uzņēmēji statistiķiem sniedza ceturkšņu atskaitēs. Jaunākais piemērs, kas radīja arī atsevišķu kredītiestāžu ekonomistu neizpratni par informācijas izmaiņām, bija CSP publicētie rezultāti par IKP dinamiku divu aizvadīto gadu ceturkšņos. Pēc 2008. gada beigās veiktās iepriekšējā gada kontu sistēmas sabalansēšanas atklājās situācija, ka no ceturkšņu operatīvajiem datiem aprēķinātais IKP faktiskajās cenās 2007. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga par 25 procentiem, bet, apkopojot gada pārskatu auditētos rezultātus, kāpums bija ievērojami augstāks – tas pārsniedza 32 procentus.

Jāpiebilst, ka arī no citām Latvijas iestādēm saņemtie dati tiek iekļauti tālākajos CSP aprēķinos nevis mehāniski, bet gan tikai pēc tam, kad ir novērstas vietējās uzskaites neatbilstības starptautiskās nacionālo kontu metodoloģijas prasībām. Ar slavenā Dienvidu tilta būvniecību saistītās izmaksas un saistības, piemēram, jau kopš 2006. gada ir iekļautas CSP gatavotajos kopsavilkuma datos par vispārējās valdības sektora budžeta deficītu un parādu, lai arī valdības izdevumos tās netika uzrādītas.

Statistikas pamatuzdevums ir sniegt ziņas par jau notikušajām sociāli ekonomiskajām izmaiņām. Mūsdienās, kad visi ekonomiskie procesi norit ļoti strauji, datu lietotāji statistikas iestādēm izvirza prasības ievērojami saīsināt datu iegūšanas, apstrādes, analīzes un publikācijas termiņus.

Tāpēc jau kopš 2006. gada arī CSP ātro novērtējumu par IKP izmaiņām ceturksnī publicē jau 40. dienā pēc pārskata perioda, lai arī uz šo momentu tās rīcībā ir tikai nedaudz vairāk nekā 30 procenti no nepieciešamās tiešās informācijas. Vienīgā iespēja šādā termiņā iegūt IKP ātro novērtējumu ir matemātiskā modelēšana, kam, protams, ir arī savi trūkumi. Galvenais no tiem ir nespēja pietiekami precīzi uztvert pēkšņas izmaiņas ekonomikā, pie kuriem var pieskaitīt arī globālās finanšu sistēmas krīzes izraisīto spējo ražošanas apjomu kritumu.

Diemžēl ir arī jāatzīst, ka vēlme iegūt datus pēc iespējas ātrāk nonāk pretrunā ar iespējām nodrošināt augstu datu precizitāti un ticamību. Pasaules ilggadējā prakse liecina, ka priekšroka tomēr tiek dota pirmajam aspektam – savlaicīgumam, saprotot, ka precizitāti statistiķi uzlabos, turpinot strādāt ar konkrētajiem datiem un iegūstot papildu informāciju – detalizētāku statistiku, datus no administratīvajiem avotiem, kā arī, diezgan bieži, pašu uzņēmēju korekcijas par iepriekš iesniegtajiem datiem.

Tomēr, kā liecina iepriekšējos trijos gados publicēto IKP apjoma izmaiņu rādītāju salīdzinājums, starpība starp ātro novērtējumu un precizēto informāciju, kas tiek laista klajā 70. dienā pēc pārskata perioda, nav būtiska un atbilst arī citu valstu pieredzei.

Datu korekcijas ir neizbēgamas, plānotas, un tās nosaka objektīvi apstākļi – aprēķiniem nepieciešamo datu apjoma izmaiņas un lielāks analīzei veltāmais laiks. Statistikas praksē tās tiek sauktas par datu revīzijām, un tā ir ES un citu valstu IKP aprēķina neatņemama sastāvdaļa. Statistiķu darba organizācijas un lietotāju informētības uzlabošanas nolūkos tiek gatavoti datu revīzijas politikas dokumenti, kuros reglamentē revīziju grafiku, ciklu un apjomu. Ar CSP makroekonomiskās statistikas datu revīziju politiku jebkurš interesents var iepazīties pārvaldes mājas lapas www.csb.gov.lv sadaļā Kvalitāte statistikā.

Statistikas datu lietotājiem ir svarīgi izprast, ka statistika ir nozare, kam ir jāseko līdzi izmaiņām ekonomiskajos procesos, kuri skar ikvienu valsts iedzīvotāju. Izmaiņas CSP publicētajos datos ir saistītas arī ar novitātēm metodoloģijā vai aprēķinu kārtībā. Tā, ievērojot visā Eiropas Savienībā pieprasīto un akceptēto metodoloģiju, CSP, publicējot 2008. gada 3. ceturkšņa rezultātus, IKP ceturkšņa pieauguma tempus salīdzināmās cenās sāka rēķināt, izmantojot iepriekšējā gada ceturkšņa vidējo IKP vērtību faktiskajās cenās. Pārrēķināta tika visa laikrinda kopš 1995. gada, un atšķirība no iepriekš publicētajiem rādītājiem nebija lielāka par vienu procentu vai nu palielinājuma, vai samazinājuma virzienā. Tā kā IKP salīdzināmās cenās labāk parāda izmaiņas ekonomikā, iepriekšējā gada ceturkšņa vidējo vērtību faktiskajās cenās izmantošana izmaiņu tempu aprēķināšanā ir pamatota, jo dod iespēju precīzāk noteikt ekonomikas struktūru un cenu līmeni. Par izmaiņām aprēķinu kārtībā laikus tika informēti statistikas datu lietotāji – vēl pirms pārrēķināto datu publicēšanas CSP aicināja gan valsts pārvaldes, gan komercbanku analītiķus uz prezentāciju, kurā tika skaidrota pārrēķinu nepieciešamība, izvēlētās metodes priekšrocības un izmaiņu ietekme.

Noslēgumā jāpiebilst, ka diemžēl atsevišķu uzņēmēju vidū dominē viedoklis, ka ne tikai objektīvu datu ietveršana statistikas atskaitēs, bet arī pārskatu iesniegšana vispār ir tikai lieks laika patēriņš, lai gan statistisko datu iesniegšana ir valstiski svarīgs pienākums, kas ir nostiprināts ar likumu. Pasliktinoties valsts ekonomiskajai situācijai, statistiķiem ir jāiegulda aizvien vairāk cilvēku un finanšu resursu, lai pārliecinātu respondentus iesniegt nepieciešamo informāciju. Lai rosinātu uzņēmējus uz sadarbību, CSP piedāvā viņiem izvēlēties piemērotāko datu iesniegšanas veidu – e-pārskata sistēmā, pa faksu vai tradicionālajā papīra formā. CSP, apzinoties uzņēmēju noslodzi, tomēr lūdz ar sapratni izturēties pret statistisko atskaišu aizpildīšanu, jo precīza un kvalitatīva informācija ir pamatā jebkurām ne tikai valdības, bet arī konkrētas nozares biznesa aktivitātēm, kam mūsdienu situācijā ir īpaša nozīme.

 

 

Likvidē 'lokomotīvju principu' Saeimas vēlēšanās

DELFI  02/26/09 Saeima ceturtdien trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz svītrot tā dēvēto "lokomotīvju principu" un turpmāk ļaut vienam deputāta kandidātam startēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā.

Izmaiņas likumā paredz - vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā, vienā vēlēšanu apgabalā. Ja kāds kandidāts pieteikts dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos vai viena nosaukuma kandidātu sarakstā dažādos vēlēšanu apgabalos, viņa kandidatūra svītrojama visos kandidātu sarakstos.

Šis bija viens no uzdevumiem, ko Valsts prezidents Valdis Zatlers prasīja Saeimai izpildīt līdz 31.martam. Valsts prezidents Saeimai izvirzījis trīs uzdevumus, kuru vidū ir arī prasība grozīt vēlēšanu likumus, liedzot deputātu kandidātiem startēt vairākos apgabalos, tādā veidā "ievelkot" Saeimā cilvēkus, par kuriem nav bijis tiks liels atbalsts.

 

 

Vai uzņēmumu apvienošanās ir neizbēgama?

Lolita Rūsiņa, speciāli "Nedēļai" 02/26/09 Vairāku nozaru, tajā skaitā būvniecības, tirdzniecības, asociāciju pārstāvji daudzkārt izteikušies, ka uzņēmumu apvienošanās ir viens no risinājumiem krīzes laikā. Nedēļas aptaujātie eksperti atzīst, ka šāds solis Latvijas tirgū ir neizbēgams, kaut arī 2008. gada statistika to neapliecina.

Gada laikā Konkurences uzraugu – Konkurences padomes (KP) – izskatāmo apvienošanās lietu skaits pērn, salīdzinot ar 2007. gadu, ir sarucis gandrīz par ceturto daļu, kas varētu būt skaidrojams ar 2008. gadā vērojamo ekonomisko lejupslīdi. KP pērn uzraudzījusi 57 uzņēmumu apvienošanos, no kuriem divos šāds risinājums tika aizliegts, jo būtu varējusi nodarīt būtisku kaitējumu konkurencei. Piecos gadījumos konstatēts pārkāpums un piemērots naudas sods komercsabiedrībām, kas par plānoto apvienošanās darījumu nebija iesniegušas ziņojumu KP. Savukārt divos gadījumos KP atļāvusi tā darīt, nosakot saistošus noteikumus, kuri novērš apvienošanās iespējamo negatīvo ietekmi uz konkurenci.

2008. gadā par galvenajām prioritātēm konkurences aizsardzības jomā KP bija noteikusi smagāko konkurences pārkāpumu – karteļvienošanos un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas – atklāšanu un novēršanu. Pērn izskatītas 36 lietas un 12 no tām tika konstatēts pārkāpums, tādējādi kopumā sodīti 29 uzņēmumi, un tiem piespriests naudas sods 507,6 tūkstošu latu apmērā. Salīdzinot ar 2007. gadu, pērn izskatīts par 11 lietām vairāk un arī konstatēto pārkāpumu skaits bijis lielāks.

"Draudzējas" dažādu nozaru pārstāvji

Vairākās tautsaimniecības nozarēs 2008. gadā bija vērojamas uzņēmumu apvienošanās tendences, kas attiecās gan uz lieliem, gan uz vidējiem uzņēmumiem. Piemēram, pārtikas rūpniecībā Dobeles dzirnavnieks apvienojās ar Igaunijas lielāko miltu ražotāju. Izejvielu un citu resursu sadārdzinājums lika meklēt iespējas, kā strādāt efektīvāk. AS Tartu Veski kļuvusi par Latvijas lielākā miltu ražotāja līdzīpašnieci. Apvienošanās mērķis bija ne vien modernizēt ražošanas iekārtas, bet arī attīstīt tehnoloģiskos procesus un uzlabot produkcijas konkurētspēju, pavērt jaunas iespējas savstarpējai kooperācijai un darbinieku apmācībai. Abu Baltijas lielāko graudu pārstrādātāju apvienošanās ir stratēģiski svarīgs solis, lai uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju vietējā un Eiropas Savienības tirgū.

Vairākas apvienošanās notikušas arī būvniecības industrijā. Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs uzskata, ka ar laiku firmas būs spiestas "draudzēties" un pievienoties lielajiem uzņēmumiem. Pērn to apliecināja vairāki gadījumi. Piemēram, viens no Latvijas vadošajiem būvmateriālu tirgotājiem maxit sāka darboties Saint–Gobain grupas sastāvā. Vērtējot notikušo, maxit valdes loceklis Mārtiņš Misa atzīst, ka tas ir svarīgi, lai visas pārmaiņas norit daudz sabalansētāk. Vadītāja uzdevums ir ievērot un ierobežot tos izdevumus, kam ir mazākā ietekme uz pamatbiznesu. Apvienošanās tempu nosaka tehnoloģiju izmantojums.

Savukārt SIA Cramo pērn ir parakstījusi līgumu par simtprocentīgu SIA Tapeks Noma Latvijā iegādi no Tapeks Grupas. 2008. gadā Tapeks Nomas būvtehnikas nomas punkti tika integrēti Cramo tīklā. Uldis Rungēvics, SIA Cramo direktors, skaidro, ka svarīgi ir strādāt pie veiksmīgākā integrācijas modeļa izstrādes. Šī darījuma būtiskākais mērķis – būt ilgtermiņa spēlētājam Latvijas tirgū. Savukārt Ričards Batarags, bijušais SIA Tapeks Noma valdes priekšsēdētājs, tagad SIA Cramo direktora vietnieks, piebilst, ka nu, apvienojot resursus, ir reālas iespējas kļūt par vienu no diviem spēcīgākajiem būvtehnikas nomas uzņēmumiem Latvijā. Batarags akcentē: "Mēs varam daudz mācīties viens no otra, piemēram, Cramo stiprā puse ir aktīvā pārdošana ar ļoti labiem efektivitātes rādītājiem, savukārt Tapeks Nomai ir liela pieredze, kā veiksmīgi vadīt filiāļu tīklu."

Jāmācās no Rietumeiropas pieredzes

Ekonomists Uldis Osis, vērtējot uzņēmējdarbības vidi Latvijā, skaidro, ka vairums mazo uzņēmumu cenšas darboties katrs atsevišķi un dara to visai haotiski. Reti kuram ir apzināta tirgus stratēģija vai pat attīstības vīzija. Līdz ar to Latvijas uzņēmējdarbības sektors kopumā ir ļoti vājš un ar dažiem izņēmumiem pat iekšējā tirgū praktiski konkurētnespējīgs ar ārvalstu produkciju, nereti pat no kaimiņvalstīm – Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas u.c.

Uzņēmumu apvienošanos parasti virza konkurences cīņa un peļņas perspektīvas. Tas ir galvenais virziens, kā panākama darba ražīguma palielināšanās un izmaksu samazināšanās tautsaimniecībā kopumā un katrā uzņēmumā atsevišķi, padarot tos par konkurētnespējīgiem spēlētājiem starptautiskā līmenī, pat runājot par uzņēmumu konsolidācijas mērķiem.

Latvijā sava veida "lāča pakalpojumu" industrijai pēdējos gados izdarījuši samērā viegli pieejamie banku kredīti, it īpaši nekustamo īpašumu sektorā, kad likās, darba algas, peļņa un ieņēmumi valsts budžetā rodas paši par sevi un nekādas "superstruktūras" nav nepieciešamas. Pat daudzu ārvalstu investoru piedāvājumi veidot lielākus uzņēmumus tika noraidīti kā nevajadzīgi. Kā vienu no piemēriem var minēt celulozes kombināta projektu, kurš tika burtiski "noriets".

Ekonomists uzskata, ka tautsaimniecības nozaru pārstrukturizācija iespējama dažādos veidos, atkarībā no katras nozares vai nozaru grupas specifikas. Tradicionālajās Latvijas nozarēs viens no efektīvākajiem uzņēmējdarbības konsolidācijas virzieniem varētu būt vertikālā integrācija. Tas nozīmē produkta virzību pa integrētu tehnoloģisko vērtību ķēdi, kur katrā tās posmā tiek palielināta produkta vērtība. Piemēram, integrētu pārtikas produktu ražošanas un pārdošanas tehnoloģisko ķēdi veidotu kooperatīvi, kuri aptvertu patstāvīgas, saimnieciski neatkarīgas zemnieku saimniecības, pārtikas pārstrādes uzņēmumus, transporta un tehniskā servisa kompānijas, eksporta kompānijas u.c., kā tas jau daudzus gadu desmitus darbojas Rietumeiropā.

Līdzīgi industrijas konsolidācijas process varētu noritēt arī mežu nozarē, aptverot mežu īpašniekus, kokapstrādes, mēbeļu ražošanas, eksporta un citas komercsabiedrības. Viens no galvenajiem virzieniem būvniecībā ir mazo un vidējo uzņēmumu apvienošanās, veidojot spēcīgus celtniecības industriālos koncernus.

Citās nozarēs, piemēram, mašīnbūvē, perspektīva varētu būt dažu lielu, diversificētu uzņēmumu attīstība vai arī industriālo vai zinātniski industriālo klasteru veidošanās, kas var sastāvēt no daudzām, savstarpēji tehnoloģiski saistītām nelielām komercsabiedrībām. Tagad, kad ārvalstu investoru interese par Latviju ir samazinājusies, visu jāsāk veidot pašiem, saskaņoti sadarbojoties uzņēmējiem, bankām, valdībai un pašvaldībām.

Grūti atrast pircējus

KPMG Corporate Finance Predictor analīze norāda, ka uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanas darījumu aktivitāte zemāko punktu sasniegs 2009. gada 2. un 3. ceturksnī, tomēr atsevišķās nozarēs samazinātā uzņēmumu vērtība spēs piesaistīt pircējus. Prognozes liecina, ka 2009. gadā starptautisko uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanas darījumu skaits turpinās sarukt, taču gada beigās, paaugstinoties likviditātei, darījumu aktivitāte varētu lēnām palielināties, jo atsevišķās nozarēs iegādes cenas varētu būt pievilcīgas.

Evija Miezīte, KPMG Baltics korporatīvo finanšu projektu vadītāja, atzīst, ka "jau 2008. gadā, it īpaši gada otrajā pusē, salīdzinājumā ar 2007. gadu uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanas darījumu skaits Latvijā būtiski samazinājās. Arī 2009. gadā Latvijā ir sagaidāms šādu darījumu daudzuma kritums. Taču arī Latvijā pat šajos apstākļos, neraugoties uz pesimistiskajām prognozēm, ir sagaidāmi tādi darījumi, kurus veiks uzņēmumi ar brīviem naudas līdzekļiem, vai arī tādi, kas tiks veikti zemu cenu "pievilcības" dēļ. Cenu samazināšanās līdz "pievilcīgam" līmenim ir laika jautājums, un svārstības, iespējams, sagaidīsim tuvāko ceturkšņu laikā."

Runājot par komercsabiedrību pārņemšanas darījumiem dažādās nozarēs, Miezīte skaidro, ka "jau pērn aizvien vairāk uzņēmumu īpašnieku vēlējās pārdot savus uzņēmumus, jo īpaši nozarēs, kas piedzīvo lielākās grūtības, piemēram, kokmateriālu, nekustamo īpašumu un celtniecības. 2008. gadā dažkārt darījumi nenotika finansējuma trūkuma dēļ vai netika panākta vienošanās par cenu. Arī šobrīd joprojām problemātisko nozaru uzņēmumiem Latvijā atrast pircēju ir ļoti grūti vai pat neiespējami. Tajā pašā laikā arī pie mums ir perspektīvas jomas, par kurām potenciālie investori izrāda interesi, kā arī ir nozares, kuru potenciālajiem investoriem ir pieejams finansējums." Šo nozaru vidū ir transports un loģistika, kā pakalpojumi, piemēram, telekomunikācijas.

Ja starptautiskais uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanas darījumu tirgus atgūsies, arī Latvija noteikti jutīs pozitīvu ietekmi. Taču ir apšaubāms, vai pesimistisko ekonomikas prognožu dēļ kvalitatīva aktīvu tirgošana Latvijā par saprātīgām, nevis "krīzes" cenām sāksies tik drīz, prognozē Miezīte.

Jāņem vērā negatīvie aspekti

Ieva Azanda, konkurences tiesību eksperte, uzsver, ka viens no negatīviem aspektiem apvienošanās gadījumā krīzes situācijā varētu būt tīri matemātisks – summējot "mīnusu" ar "mīnusu", rezultāts veidojas negatīvs. Alternatīvais modelis uzņēmumu apvienošanās gadījumiem krīzes situācijā ir valsts finansiāls atbalsts vai arī tieša valsts dalība, nacionalizējot vai pārņemot attiecīgos uzņēmumus no to īpašniekiem. Līdz ar to, no tirgus regulēšanas viedokļa raugoties, iespējams, noteiktās situācijās ir labāk, kad tirgus pats "sakārtojas", dzīvotspējīgākajiem optimizējoties un radot sinerģiju, savukārt citiem pārtraucot darboties.

"Krīzes situācijā uzņēmumi apvienošanos uztver kā vismaz īstermiņa risinājumu vai "glābšanas plānu". Parasti ir ļoti maz laika šāda plāna īstenošanai, līdz ar to ne vienmēr tiek izvērtēti apstākļi. Turklāt šādi gadījumi ne vienmēr atstāj pozitīvu ietekmi uz konkurenci tirgū, kā, piemēram, kad tika apvienotas divas no lielākajām Lielbritānijas kredītiestādēm (HBOS un Llyods TSB), lai arī pret apvienošanās darījumu iebilda vietējā konkurences uzraudzības iestāde," šā soļa negatīvos aspektus skaidro Azanda.

Pēdējie publiski izziņotie šāda veida darījumi, kas notikuši Latvijā, īstenoti mazumtirdzniecības sektorā. Azanda prognozē, ka tirgū varētu palielināties riska kapitāla investīciju skaits. Ja tā tiešām notiktu, šādi darījumi varētu būt, piemēram, IT, medicīnas nozarē.

Konkurences tiesību eksperte uzsver, ka apvienošanās notiks tikai tad, ja valdība tuvākajā laikā demonstrēs investoriem, ka ir spējīga uz noteiktu rīcību, kas vērsta uz ienākumu palielināšanu, radot papildu pievienoto vērtību, nevis tikai izdevumu samazināšanu.

 

 

Gribīgo koalīcijā, Eiropā un citur pasaulē...

 

 

Krievijas ģenerālkonsuls: Latvijas un Krievijas attiecībās aizvadītais gads bijis neviennozīmīgs

LETA  02/10/09 Latvijas un Krievijas attiecībās aizvadītais gads bijis neviennozīmīgs, to šodien par godu Diplomātu dienai organizētajā preses konferencē atzinis Krievijas ģenerālkonsuls Daugavpilī Nikolajs Vihļajevs.

Ekonomikā sadarbība starp Latviju un Krieviju pērn bijusi veiksmīga - tirdzniecības apjoms starp valstīm būtiski palielinājies un sasniedzis 9 miljardus ASV dolāru (4,9 miljardus latu).

Savukārt sadarbība politiskajā jomā pērn neesot bijusi tik raita, kā gribētos, teica Vihļajevs.

Kā vienu no panākumiem starpvalstu sadarbībā politiskajā jomā Vihļajevs minēja Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vizīti Latvijā. Šī bija pirmā Krievijas ārlietu ministra vizīte Latvijā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Nozīmīga arī bijusi Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa (TP) atbildes vizīte Krievijā.

Patlaban turpinoties Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes Maskavā organizēšana. Kad šī vizīte varētu notikt, pagaidām gan neesot skaidrs.

Prognozējot Latvijas un Krievijas attiecību attīstību, Vihļajevs atzina: ja attiecības tiks balstītas uz savstarpēju izdevīgumu, tām esot labas iespējas uzlaboties.

No starptautiskā viedokļa aizvadīto gadu Vihļajevs raksturoja kā sarežģītu. Tajā pasaule piedzīvoja finansiālo krīzi un zaudēja uzticību starptautiskajām finanšu institūcijām.

Vihļajevs pieminēja arī Gruzijas un Dienvidosetijas konfliktu. Pēc viņa teiktā, labāk izprotot, kas īsti notiek Kaukāzā, sadarboties ar Krieviju konflikta novēršanā sāka arī Eiropas Savienība (ES). Viņš atzina, ka tik labas savstarpējās attiecības ar ES kā patlaban Krievijai sen nav bijušas.

 

 

Latvija atbalsta Turcijas iestāšanos ES

NRA  02/12/09 Latvija atbalsta Turcijas vēlmi iestāties Eiropas Savienībā (ES), ceturtdien, 12.februārī, tiekoties ar Turcijas ārlietu ministru Ali Babadžanu (Ali Babacan), uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, vēstī Saeimas ES informācijas centrs.

Saeimas priekšsēdētājs norādīja, ka Latvija vienmēr atbalstījusi Turcijas kļūšanu par pilntiesīgu ES dalībvalsti un apliecina šo atbalstu arī šobrīd. Latvijas un Turcijas attiecības G.Daudze raksturoja kā ļoti labas, uzsverot sadarbības potenciālu, it īpaši ekonomiskas jomā.

Saeimas priekšsēdētājs arī darīja zināmu, ka šī gada laikā Latviju oficiālā vizītē plāno apmeklēt Turcijas parlamenta priekšsēdētājs. „Esmu pārliecināts, ka tas būs vēl viens pozitīvs solis Latvijas - Turcijas attiecību attīstībā,” teica G.Daudze.

„Latvijas un Turcijas attiecības var raksturot ar vienu vārdu - tās ir lieliskas,” norādīja Turcijas ārlietu ministrs. Viņš atgādināja, ka arī Turcija vienmēr atbalstījusi Latviju un nekad neatzina Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā.

Runājot par Turcijas iestāšanās sarunām ES, A.Babadžans atzina, ka tās ir nedaudz lēnākas, nekā vēlētos. Tomēr ārlietu ministrs apliecināja Turcijas gatavību risināt visus jautājumus, kuri kavē sarunu procesu, tai skaitā, veicināt Kipras problēmas risinājumu.

 

 

Ārkārtas samits par krīzi un protekcionismu

NRA  02/12/09 1.martā plānotā Eiropas Savienības dalībvalstu līderu ārkārtas samita uzmanības centrā būs pasaules finanšu krīzes negatīvā ietekme uz Eiropas valstu ekonomiku, vēstī Saeimas ES informācijas centrs.

Tomēr dalībvalstu vienošanos par kopēju krīzes risinājumu nopietni apdraud aizvien pieaugošās protekcionisma tendences.

Rīkot īpašu finanšu krīzei veltītu ārkārtas samitu jau februāra sākumā aicināja Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, tēlaini norādot, ka Čehijas prezidentūras laikā ES kuģis finanšu krīzes okeānā palicis bez kapteiņa. “Pagājis tikai mēnesis, kopš beidzās Francijas prezidentūra Eiropas Savienībā, bet ES Padomes prezidentūra vairs nav absolūti pamanāma,” Čehijas prezidentūru kritizēja Sarkozī.

Sākotnēji Francija vēlējās, lai uz ārkārtas samitu tiktu aicināti tikai eirozonas valstu vadītāji, tomēr Vācijas iebildumu dēļ samita dalībnieku skaits tika paplašināts, aptverot visas ES dalībvalstis. “Kreditēšanas atjaunošanā izmantojamie līdzekļi var atšķirties, tomēr par galvenajiem principiem un vadlīnijām jāvienojas visai Eiropas Savienībai,” teikts Sarkozī un Vācijas kancleres Angelas Merkeles kopīgajā aicinājumā rīkot ES līderu sanāksmi.

Sasaucot ārkārtas samitu, Čehija norādījusi, ka tas kalpos par sava veida diskusiju forumu, kuram vajadzētu sagatavot konkrētus uz ekonomikas un finanšu krīzes pārvarēšanu vērstus priekšlikumus, kuri vēlāk, 19-20.martā, tiktu apstiprināti ikgadējā pavasara Eiropadomes samitā. Tomēr līdzšinējā dalībvalstu amatpersonu asā vārdu pārmaiņa ļauj prognozēt, ka sarunas būs smagas un nogurdinošas. Lielākās diskusijas raisa jautājums par protekcionismu - to cik lielā mērā ES dalībvalstis savu uzņēmumu aizsardzības vārdā var iejaukties brīvā tirgus ekonomikā?

Galvenās strīdnieces ir tieši Francija un Vācija, kuras šobrīd pārstāv katra savu Eiropas ekonomikas attīstības modeli raksta Le Monde. Sarkozī vadītā Francija vēlas vienlaikus gan padziļināt eirozonas valstu koordināciju, gan arī aizvien aktīvāk aizstāvēt savas valsts uzņēmumus.

Francijas valdība 9.februārī prezentēja 7,8 miljardus eiro lielo autorūpniecības atbalsta plānu, par kura atbilstību brīvā tirgus principiem nopietnas bažas jau paudusi Eiropas Komisija. Savukārt Vācija kritizē gan Francijas realizēto protekcionismu, gan līdzšinējos uzbrukumus Eiropas Centrālās bankas politikai.

Francijas atbalsts tās autobūves nozarei pēdējā laikā kļuvis par savdabīgu Eiropā pieaugošā protekcionisma simbolu. Nedēļas sākumā Francija iesaistījās pastarpinātā asu vārdu apmaiņā ar Čehiju un Slovākiju, kurās izvietotas franču autoražotāja Peugeot-Citroen rūpnīcas. Sarkozī norādīja, ka nav attaisnojams fakts, ka Francijas tirgum ražojošas rūpnīcas izvietotas šajās Austrumeiropas valstīs, un aicināja ražotnes pārcelt atpakaļ uz Franciju.

Čehijas premjerministrs Mireks Topolaneks uz to reaģēja negaidīti asi, pieļaujot, ka šādi paziņojumi varot pat apdraudēt Lisabonas līguma ratifikāciju Čehijā. “Kā Čehijas premjerministrs es nesaprotu argumentu, ka Francijas tirgum paredzētu automašīnu ražošana Čehijā neesot attaisnojama,” teica Topolaneks. Arī Slovākijas premjerministrs Roberts Fiko ir satraucies par iespējamo franču autoražotāju aiziešanu no Slovākijas. “Aicinājumi ieviest šādu brutālu protekcionismu neveicina Eiropas vienotību. Ja Francija tā rīkosies, mēs nosūtīsim mājās arī Gaz de France,” teica Fiko, liekot saprast, ka runa ir par franču energokompānijas akcijām Slovākijas gāzes kompānijā.

 

 

Atklāts par Latvijas naudu Afganistānā uzbūvētais policijas iecirknis

Diena  02/12/09 Šonedēļ atklāts Latvijas atbalstītais policijas iecirknis Afganistānas Farjabas provinces dienvidrietumos. Policijas stiprināšana Afganistānā ir daļa no drošības situācijas uzlabošanā valstī.

Par Latvijas atvēlētajiem 27 087 latiem Farjabas provinces dienvidrietumos, Keisaras rajonā, tika uzbūvēta un labiekārtota policijas iecirkņa ēka, uzbūvētas 2,5 metru augstas aizsargsienas ap iecirkņa teritoriju 200 metru garumā, kā arī iegādāts autonoms elektrības ģenerators un izveidota ūdens ieguves aka.

Iecirkņa izbūve tika izstrādāta sadarbībā arī ar ASV militārajiem un Norvēģijas policijas pārstāvjiem Farjabas provincē. Līdz šim Čilgazi policijas iecirkņa 40 policistu darbs risinājās uzbrukumos izpostītā ēkā, kādas joprojām atrodamas lielā daļā Farjabas provincē un Afganistānā.

Policijas iecirkņa atklāšanā Meimanas provinču atjaunošanas vienību pārstāvēja komandiera vietnieks Jānis Gailis, Latvijas politiskais un attīstības padomnieks Valts Vītums, Latvijas un Norvēģijas policijas pārstāvji. Atklāšanā piedalījās Farjabas galvenā policijas pārvalde, Keisaras rajona policijas vadība, vietējā garīdzniecība un vietējā pašvaldība, informē Ārlietu ministrija.

 

 

Vēstniecība brīdina nebraukt uz Īriju, ja nav konkrēta darba

Diena  02/12/09 Attiecībā uz Īriju nav piepildījušās prognozes, ka līdz ar bezdarba līmeņa krasu pieaugumu Latvijā, aizvien vairāk latviešu atkal varētu doties darba meklējumos uz šo valsti. Ja nav konkrēti sarunāts darbs, labāk nebraukt, Dienai uzsvēra Latvijas vēstniecībā Īrijā.

“Ir cilvēki, kas atbrauc no Latvijas meklēt darbu šeit un vēstniecībai ir jāpalīdz nogādāt viņus atpakaļ. Gribētu pasargāt cilvēkus un brīdināt, ka darbu atrast ir ļoti grūti,” stāstīja vēstniecības pārstāve Jeļena Lobzova. Viņa neatklāja, cik šādu gadījumu ir bijis, taču “pietiekami daudz, lai mums būtu bažas”.  Uz ielas Īrijā esot palikt daudz dārgāk nekā Rīgā. Viņa ieteica, ka būtu vēlams jau Latvijā parakstīt līgumu, jo pretējā gadījumā darba meklētājam nepienāksies nekādas garantijas.

Šobrīd Īrijā ik mēnesi strādāt ierodas mazāk par simts cilvēkiem. 2005.gadā tie bija līdz pat 900 cilvēku mēnesī.

Vēstniecības rīcībā nav datu par latviešu skaitu, kuru skārusi ekonomiskā krīze un, iespējams, darba zaudējums. Taču vēstniecībā prognozē, ka bez darba palikušie atpakaļ uz Latviju nebrauks. “Tuvākā perspetīvā, domāju, ka cilvēki nogaidīs, kas notiks ar ekonomisko krīzi,” komentēja J.Lobzova.

Bezdarbs Īrijā šā gada janvārī palielinājās līdz 9,2%, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo desmit gadu laikā, vēsta LETA. Kā liecina Īrijas Statistikas biroja apkopotā informācija, bezdarbnieku pabalstam pieteikušos cilvēku skaits Īrijā janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 36 498 un sasniedza 327 861.

Jau četrus gadus Dublinā dzīvo un strādā Aiga, kas Dienai pastāstīja, ka pati ekonomisko krīzi vēl personīgi neizjūt. Viņa mērķtiecīgi kāpjot pa karjeras kāpnēm un jūt, ka darba devējs viņu novērtē. Vienīgi, bailes piemetoties, vakarā skatoties televizoru, kur stāsta, ka bezdarbs pieaug, lielie ārvalstu investori Īriju vairs neuzskata par pievilcīgu zemi, parlamenta deputāti plēšas, bet opozīcija lejupslīdē vaino pozīciju, viņa raksta e-pasta vēstulē Dienai. Tai pat laikā viņa norāda, ka daudzām precēm veikalā cenas ir kritušās un kā patērētājam viņai nebūtu par ko sūdzēties.  

Aiga dzirdējusi par vairākiem latviešiem, kuri darbu ir zaudējuši, tomēr nav dzirdējusi to, ka tādēļ, kāds brauktu atpakaļ uz Latviju. Tie, ka Īrijā strādājuši vismaz divus gadus, var pieteikties gan bezdarbnieka pabalstam, gan citai sociālai palīdzībai, piemēram, īres apmaksai.  Cilvēki jau šiet ir iedzīvojušies, un, pieļauju, ka jūtas daudz drošāk šeit, nekā Latvijā, uzskata Aiga.

Vēstniecībā lēš, ka Īrijā šobrīd dzīvo un strādā 208 tūkstoši Latvijas pilsoņu.

 

 

NATO kravas no Latvijas ceļos uz Afganistānu

Ģirts Kondrāts, Latvijas Avīze   02/12/09 Vakar ASV vēstniecības Latvijā pārstāvji, ieskaitot pilnvaroto lietvedi Brūsu Rodžersu, devās uz tikšanos pie Valsts prezidenta Valda Zatlera.

ASV pagaidu pilnvarotais lietvedis Latvijā Brūss Rodžerss nodevis Latvijas Valsts prezidentam jaunā ASV prezidenta Baraka Obamas pateicību par apsveikumu, stājoties matā. Taču tikuši pārrunāti arī jautājumi, kas saistās ar jaunās ASV administrācijas ārpolitiku. Tā būtiski nemainīsies, salīdzinot ar iepriekšējos gados īstenoto, lai gan kļūšot pragmatiskāka. Kā jau iepriekš sacījis ASV viceprezidents Džo Baidens, būtiskāka kļūs NATO loma alianses dalībvalstu drošības garantēšanā.

Sarunas laikā apspriesta iespēja izmantot Latviju kā vietu, kur tiks pārkrautas komerckravas no ASV, kas domātas NATO spēkiem Afganistānā. To paredzamais saturs – celtniecības materiāli un pārtika. Kravas tiks vestas no ASV līdz Latvijas ostām – Rīgu, Liepāju un Ventspili – un tad tālāk pa dzelzceļu uz Afganistānas ziemeļiem. Kravu pārvadājumi varētu sākties jau februāra beigās. Zināms, ka pirmajā kravā būs 100 konteineri ar rūpniecības precēm. Turpmāk šādu kravu apjoms varētu sasniegt pat no 20 līdz 30 dzelzceļa kravām nedēļā. Kā skaidroja Valsts prezidenta padomnieks ārpolitikas jautājumos Andris Pelšs, Latvija ir ieinteresēta šādu nemilitāru kravu pārkraušanā un transportēšanā, jo tas nozīmē ne vien atbalstu NATO, bet arī papildu darba vietas un naudas plūsmu, kas ir ļoti svarīgi pašreizējās krīzes apstākļos. No otras puses, kā uzsvēra padomnieks, Latvija ir ASV stratēģiskais partneris un Latvija tāpat kā ASV ir ieinteresēta, lai situācija Afganistānā noregulētos pēc iespējas ātrāk. Turklāt tieši Afganistānas ziemeļos, uz kurieni virzīsies pieminētās kravas, dien arī Latvijas miera spēku karavīri.

Parasti diplomātiskajā praksē ir pieņemts, ka pagaidu pilnvarotais lietvedis darba jautājumus risina līmenī, kur augstākā amatpersona ir ārlietu ministrs, tāpēc ASV diplomātu došanās pie Valsts prezidenta neapšaubāmi piesaistīja uzmanību. Tomēr, kā skaidroja Ārlietu ministrijā, ja valstī nav vēstnieka, bet jautājums ir svarīgs, tad diplomāts var doties arī pie prezidenta. Šoreiz tas bijis svarīgi tāpēc, ka tieši Valsts prezidents jau pērnruden, apmeklējot Centrālās Āzijas valstis, ir uzsvēris tranzīta lomu mūsu valstu attiecībās.

Runājot par laiku, kad Latvijā varētu ierasties jaunais ASV vēstnieks, ir skaidrs, ka tuvākajā laikā tas nebūs. Kā skaidrojis B. Rodžerss, Amerikai šobrīd ir svarīgi risināt valsts iekšējos jautājumus, proti, atrast nepieciešamās amatpersonas Obamas administrācijai, tāpēc arī jauna vēstnieka iecelšana pagaidām ir atlikta.

Tā kā šajās dienās daudz tiek runāts par jauno KNAB vadītāju, tad painteresējos, vai ASV diplomāti, kuri allaž sekojuši tam, kā tiek apkarota korupcija mūsu valstī, ir izteikuši savas domas par Normunda Vilnīša virzīšanu KNAB vadītāja amatam. "Nē, šoreiz tika runāts vienīgi par ārpolitiku," sacīja Valsts prezidenta ārlietu padomnieks.

 

 

Satversmes tiesa lietu par Lisabonas līgumu sāks skatīt 3.martā

NRA  02/13/09 Satversmes tiesa šī gada 3.martā atklātā tiesas sēdē sāks skatīt pagājušā gada septembrī ierosināto lietu par Eiropas Savienības Lisabonas līguma ratificēšanu, vēstī Saeimas ES informācijas centrs.

Satversmes tiesa pēc 13 fizisko personu konstitucionālās sūdzības 19.septembrī ierosināja lietu “Par likuma “Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101.pantam”.

Prasības iesniedzēji uzskata, ka Saeimai nebija tiesību ratificēt Lisabonas līgumu, jo tas varēja tikt apstiprināts tikai tautas nobalsošanā. Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Latvija zaudēs savu suverenitāti, jo jaunais ES pamatlīgums ierobežos Latvijas tiesības brīvi lemt par izstāšanos no Eiropas Savienības, norāda prasības iesniedzēji.

Prasībā uzsvērts, ka Lisabonas līgumā esot saskatāmas arī demokrātijas vājināšanas tendences, piemēram, ES Padomē paredzēta jauna balsošanas kārtība, kas būs balstīta uz vairākuma, nevis konsensa principu. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka, nerīkojot tautas nobalsošanu par Lisabonas līguma ratificēšanu, tiek pārkāptas Satversmes 101.pantā noteiktās Latvijas pilsoņu tiesības piedalīties valsts darbībā, proti, nodot savu balsi tautas nobalsošanā.

ST iesniegtajā atbildes rakstā Saeima pauž viedokli, ka likums par Lisabonas līgumu nav pretrunā ar Satversmes 101.pantu. Saeimas ieskatā, gadījumā, ja vismaz puse Saeimas locekļu nav pieprasījusi tautas nobalsošanu par izmaiņām nosacījumos attiecībā uz dalību ES, tautas nobalsošana nav rīkojama.

Ja konstitucionālais likumdevējs būtu gribējis paredzēt obligātu tautas nobalsošanu gadījumā, kad ar kādu līgumu tiek veiktas būtiskas izmaiņas attiecībā uz dalības nosacījumiem ES, tad Satversmes 68.panta ceturtā daļa būtu attiecīgi formulēta, nesaistot tautas nobalsošanas rīkošanu ar 50 deputātu gribu jeb parakstiem, atbildes rakstā ST norāda Saeima.

Satversmes 68.panta ceturtā daļa tiesības ierosināt tautas nobalsošanu piešķir nevis Saeimai kā valsts varas instancei, bet gan noteiktam Saeimas deputātu skaitam kā tautas priekšstāvju grupai. Šādā gadījumā deputāti kā tautas priekšstāvji šīs tiesības var īstenot pēc sava ieskata gadījumos, kad uzskata to par nepieciešamu un atbilstošu Latvijas tautas interesēm.

Tādējādi secināms, ka tikai 50 Saeimas deputātu kompetencē ir izšķirt, vai faktiskie un tiesiskie apstākļi traktējami kā būtiskas izmaiņas nosacījumos attiecībā uz Latvijas dalību ES, kas būtu pamats Saeimai lemt par tautas nobalsošanas rīkošanu, atbildes rakstā ST norāda Saeima.

Saeima arī domā, ka atsevišķu noteikumu maiņa attiecībā uz dalības nosacījumiem ES nav uzskatāma par būtiskām izmaiņām. ES kompetences paplašināšana kādā jautājumā neesot "būtiskas izmaiņas dalības nosacījumos".

Šā jautājuma izšķiršana atstāta politiskās lietderības lemšanai. Tautas nobalsošana, kas paredzēta Satversmes 68.panta ceturtajā daļā, Saeimai jāsarīko vienīgi tad, ja tiek saņemts 50 deputātu parakstīts lēmuma projekts. Kamēr šāds projekts nav saņemts, Saeima kā valsts varas instance ar balsu vairākumu nav tiesīga pieņemt lēmumu par tautas nobalsošanas sarīkošanu saistībā ar būtiskām izmaiņām nosacījumos par dalību ES, teikts ST iesniegtajā atbildes rakstā.

Saeima ST iesniegtajā atbildes rakstā arī izsaka šaubas par to, vai pieteikuma iesniedzējiem ir radies reāls Satversmē noteikto pamattiesību aizskārums.

Pirmkārt, Lisabonas līgums starptautisko tiesību izpratnē nav stājies spēkā un šobrīd attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem nevar radīt tiesiskas sekas. Otrkārt, pat tādā gadījumā, ja Lisabonas līgums būtu stājies spēkā, no Satversmes 68.panta ceturtās daļas, tāpat kā no Satversmes 72.panta, neizriet automātiskas subjektīvas publiskas tiesības piedalīties tautas nobalsošanā, rakstīts Saeimas sagatavotajā vēstulē.

Abās minētājās normās juridiskā konstrukcija balstās uz to, ka procedūras uzsākšanas kritērijs ir attiecīgi vienas vai vairāku amatpersonu pieprasījums, bez kā subjektīvas publiskas tiesības nerodas, norādīts atbildes rakstā.

Tādējādi Saeima lūdz ST izvērtēt, vai ir lietderīgi turpināt tiesvedību šajā lietā.

Uz 3.martā paredzēto tiesas sēdi kopā ar pieteikuma iesniedzēju pārstāvi, Saeimas, Ministru kabineta un Tiesībsarga biroja pārstāvjiem aicināts arī bijušais ST priekšsēdētājs un tagadējais biznesa augstskolas "Turība" Publisko tiesību katedras profesors Aivars Endziņš, Latvijas Universitātes (LU) lektore Annija Kārkliņa, Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors Mārtiņš Mits un Oksfordas universitātes doktorants Mārtiņš Paparinskis.

 

 

Intervija ar Aleksandru Vešņakovu: krīze veicina starpvalstu sapratni

Anita Daukšte, Juris Paiders, NRA  02/13/09 Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

– Ekonomiskā krīze vienlīdz smagi skārusi gan Latviju, gan Krieviju. Cik lielā mērā tā var ietekmēt savstarpējo sadarbību?

– Ikvienā krīzē ir gan draudu, gan iespēju laiks. Nepatīkamu notikumu ir daudz. Samazinās ražošanas apjomi, tiek atbrīvoti no darba cilvēki. Daudzi, kas cerēja uz vienu algas līmeni, tagad saņem mazāku algu. Tie uzņēmumi, kas gatavojās paplašināties, ir spiesti samazināt apjomus. Taču tas ir laiks, kad var apjēgt notiekošo un sākt mainīties. Viens no jautājumiem, kuru aktivizēja krīze, – paplašināt to valstu loku, kas piedalās svarīgāko pasaules problēmu apspriešanā. Nevis tikai septiņnieks vai astoņnieks, bet divdesmit valstis. Pirms krīzes bija vienota izpratne, ka pasaulē ir viena noteicošā starptautiska valūta – ASV dolārs, un tajā jānotiek norēķiniem. Tagad arvien vairāk piekritēju rod viedoklis, ka nevar visus finanšu lēmumus pieņemt tikai vienā centrā.

Par Latvijas un Krievijas attiecībām. Jau pirms gada es izteicos, ka krīze var palīdzēt Latvijas un Krievijas attiecības izveidot konstruktīvākas. Krīzes laikā ideoloģiski jautājumi var nokļūt otrajā plānā. Mēs esam kaimiņvalstis, un sapratne par kopēju sadarbību var kļūt noteicošā un palīdzēt veidot savstarpējās attiecības.

Turklāt, atrodoties Davosā, Latvijas prezidents Valdis Zatlers uzsvēra, ka krīze virza mūs uz enerģiskāku rīcību, lai uzlabotu attiecības ar Krieviju. Par to esmu vienisprātis ar jūsu prezidentu. Šis ir laiks, kad var atmest tos ideoloģiskos stereotipus, kas traucē mūs sadarbībai.

– Tomēr zināmu spriedzi mūsu attiecībās krīze rada – Krievijas rublis ir būtiski devalvējies. Savukārt ES, atbildot uz daudzu valstu valūtas politiku, atjauno eksporta subsīdijas. Ekonomists Uldis Osis Neatkarīgās slejās uzdeva jautājumu – vai valūtu devalvāciju karš nepāraugs tarifu karā?

– Problēmas uzstādījums ir pareizs. Ko var darīt? Lielākā daļa valstu izvēlas ceļu, ka stabilai ekonomikai atbilst stabila valūta. Ja ekonomika kļūst nestabila, ja sākas lejupslīde, tad mākslīgi uzturēt valūtas kursu ir pretrunā ar ekonomikas likumiem. Tāpēc Krievija tieši tāpat kā Lielbritānija un Zviedrija izvēlējās dabisku ekonomikas ceļa virzienu. Tāpēc Krievijā tika pieņemts lēmums par pakāpenisku nacionālās valūtas devalvāciju. Attiecībā pret dolāru rublis tika devalvēts gandrīz par piecdesmit procentiem.

Latvija ir izvēlējusies citu ceļu. Valūta ir cieši piesaistīta eiro. Tā ir jūsu izvēle.

– Vai, jūsuprāt, tā ir nepareiza izvēle?

– Ja vadāmies no ekonomikas likumiem, tad tā ir mākslīga kursa uzturēšana. Kādus tas dos ieguvumus vai zaudējumus?

Domāju, jūsu valdība un centrālā banka to ir izsvērusi un pietiekami labi apzinās. Krievija rīkojas atbilstoši savām nacionālajām interesēm, vadoties no tirgus likumiem un no tā, ka devalvācija ir ekonomikas atveseļošanas veids. Šādai pieejai tāpat kā medaļai ir divas puses, savi plusi un mīnusi. Jā, jauni tarifi arī tiek pieņemti. Krievija, piemēram, ieviesa jaunas nodevas automašīnām. Daudzas no jaunajām normām ir nepieciešamas, daudzi lēmumi diskutējami, taču tie tiek pieņemti, lai palīdzētu Krievijas ražotājiem izturēt šos laikus. Tas atbilst Krievijas nacionālajām interesēm. Attiecībās ar citām valstīm ir izpratne, ka mēs rīkojamies loģiski, un mēs atrodam kopēju valodu. Kas attiecas uz Krieviju un Latviju, tad 2008. gadā ārējās tirdzniecības apgrozījums pietuvojies deviņiem miljardiem ASV dolāru. Jā! Šāds apjoms ir tāpēc, ka energoresursu cenas pērn bija ļoti augstas. Visticamāk, šādi apjomi 2009. gadā netiks sasniegti. 2008. gada vasarā barels naftas maksāja vairāk nekā 140 dolāru, tagad turas 40 dolāru līmenī, un tas nozīmē, ka drīzumā gaidāma gāzes cenas samazināšanās, jo gāzes cenas aprēķina formula ir ar pusgada nobīdi, salīdzinot ar naftas tirgu.

Pērn pieaudzis arī Latvijas eksports uz Krieviju. Farmācijas nozarē vien pieaugums ir 30 procentu. Ir vērojama vietējo pārtikas ražotāju interese apgūt Krievijas tirgu. Kad pērn tikās Latvijas Valsts kontroles un Krievijas Uzskaites palātas vadība, Sudrabas kundze kopīgi ar Stepašina kungu uzņēmās noskaidrot tos apstākļus, kas kavē Latvijas produkcijas nokļūšanu Krievijas tirgū. Iestāžu kopējā ieinteresētība novērst šķēršļus tirdzniecībā dod cerības, ka mums izdosies pārvarēt krīzi bez konfliktiem un bez tarifu kariem.

– Vai krīzes iespaidā Krievija izvērtē iespēju atteikties no ambicioziem projektiem, piemēram, no Ziemeļeiropas gāzesvada projekta?

– Kārtējā gāzes krīze saistībā ar Ukrainu nodemonstrēja, ka alternatīvi gāzes piegādes ceļi ir ļoti svarīgi Eiropas valstīm. Ziemeļeiropas gāzesvads ir viens no ES prioritārajiem projektiem, kurā piedalās Krievija. Cik man zināms, nav domāts šo projektu apturēt, tieši otrādi. Krīze, kas izraisīja gāzes piegāžu pārtraukšanu Ukrainas problēmu dēļ, stimulē šā projekta ātrāku virzību. Spriežot pēc attieksmes, kāda bija vērojama Baltijas jūras valstu samita laikā pagājušā gada vasarā, vairākām valstīm tagad jau ir pavisam cits viedoklis. Galvenais jautājums, kas tagad ir darba kārtībā, – pierādīt, ka projekts ir ekoloģiski drošs. Tiklīdz to izdosies pierādīt, nesaskaņas tiks pilnībā noņemtas.

– Tomēr Krievija īpaši neapsveic projektu, kas paredz piegādāt Eiropai Azerbaidžānas gāzi, apejot Krieviju.

– Krievija nav pret šāda projekta realizāciju. Arī ES neiebilst pret to, ka tiek būvēts Dienvidu plūsmas gāzesvads. Bulgārijas valsts vadītājs apstiprināja, ka šāds gāzesvads ir nepieciešams daudzām Eiropas austrumu daļas valstīm. Krievija neiebilst pret citu gāzesvadu celtniecību. Pilnīgi pretēji, Krievija norāda, ka enerģētisku drošību var panākt, palielinot gāzesvadu skaitu.

– Rubļa pakāpeniskajai devalvācijai ir ne tika plusi, bet arī mīnusi. Vai prognozējat plašas neapmierinātības izpausmes? Vai Krievijas valdība spēs kontrolēt situāciju?

– Krīze signalizē par briesmām. Krīze ir smags pārbaudījums iedzīvotājiem. Neapmierinātie, protams, ir. Tas bija manāms arī Latvijā, kad neapmierinātie pauda savu attieksmi janvāra notikumos. Neapmierinātība ir arī Krievijā, tostarp par jaunajām automašīnu nodevām.

Tomēr ir atšķirības. Kādus lozungus izteica ļaudis Rīgā 13. janvārī? Atlaist Saeimu. Tas nozīmētu visu valdošo slāņu maiņu. Krievijā aicina atcelt to vai citu lēmumu.

Latvijā neuzticība Saeimai un valdībai tuvojas 90% slieksnim. Tie nav mani dati, tie ir jūsu socioloģisko aptauju rezultāti. Krievijas Federācijā 59% iedzīvotāju uzticas Vladimiram Putinam un 53% uzticas Dmitrijam Medvedevam. Tomēr ir nozīmīgas atšķirības gan attiecībā uz prasībām, kuras izvirza neapmierinātie, gan attiecībā uz cilvēku uzticību valsts vadītājiem.

Uz jautājumu, vai Krievijas Federācijas valdība kontrolē situāciju un vai tā tiks galā ar sociālajām problēmām, atbildu – kontrolē, tiek galā un tiks galā.

Turklāt Krievijā sociālās programmas tiks nevis samazinātas, bet palielinātas. Pensijas tiks palielinātas par 30 procentiem. Tiks atbalstīta sociālā joma. Tas nav vienkārši, bet Krievijai ir iespējas. Mēs apzinājāmies, ka krīze var notikt, tāpēc tai gatavojāmies. Krievija ir uzkrājusi pietiekami lielas zelta un valūtas rezerves, kuras tagad var izmantot, lai mazinātu krīzes negatīvo ietekmi.

– Nacbolu līderis raidstacijā Exo Moskvi izteicās, ka janvāra nemieros piedalījās daudz viņa partijas aktīvistu. Vai Krievija izjūt atbildību par savu ekstrēmistu darbošanos kaimiņvalstīs?

– Man nav ziņu, ka Krievijas ekstrēmisti masveidā būtu piedalījušies 13. janvāra notikumos Rīgā. Bija mājieni dažās avīzēs. Taču notiek izmeklēšana, kurai jānoskaidro gan kūdītāji, gan organizatori. Mūsdienās visu var nofilmēt. Jā! Vairākums notikumu dalībnieku bija latvieši un bija arī krieviski runājošie iedzīvotāji. Šos notikumus jau neizraisīja kādas grupas tiesību neievērošana. Notikumu dalībniekus apvienoja krīzes radītie sociālie apstākļi. Arī lozungs, kuru atbalstīja visi, cik man zināms, bija aicinājums uz ārkārtas vēlēšanām. Es uzskatu, ka apgalvojumiem, ka notikumos bija plaši iesaistīti Krievijas ekstrēmisti, nav nekāda pamata.

Attiecībā uz jautājuma daļu par Krievijas atbildību. Krievija pati cīnās ar ekstrēmismu. Ja kāds citā zemē pastrādā noziegumus, tas ir jāvērtē pēc tās zemes likumiem, kurā nodarījums noticis, kā tas notiek ikvienā civilizētā zemē.

Taču apgalvot, kā to darīja Lietuvas prezidents, ka aiz janvāra notikumiem ir konkrēti spēki, dodot nepārprotamus mājienus, ir nepamatoti. Tas ir veids, kā savas problēmas un savu atbildību uzvelt citiem. Tad jau var meklēt Krievijas ekstrēmistus arī Grieķijā un Islandē. Problēma jāmeklē attiecīgo valstu iedzīvotāju neapmierinātībā ar vietējiem apstākļiem, un šīs neapmierinātības izpausmes formas dažādās valstīs ir atšķirīgas. Personīgi es nosodu metodes, kad dialogā piedalās ar bruģakmeņu argumentiem.

– Krīze ir tikai sākuma stadijā, un neapmierinātība tikai pieaugs. Ko gaidīt?

– Ir jāsaprot, ka no vairākiem smagiem lēmumiem izvairīties nav iespējams. Ir jābūt gatavībai šādus lēmumus pieņemt. Ja šādos apstākļos būs uzticība valdībai, tad situācija būs kontrolējama. Krievijā uzticība valdībai ir augsta, šī uzticība saglabājas, un tas man ļauj prognozēt, ka mēs tiksim galā ar krīzes izaicinājumiem bez nozīmīgiem sociāliem satricinājumiem.

Attiecībā uz Latviju jārīkojas tieši tāpat. Latvija ir maza valsts, un valdības pasākumi, piemēram, garantijas no Starptautiskā valūtas fonda, var mazināt spriedzi. Kā izteicās jūsu prezidents – ja nebūtu aizdevuma, tad kavētos budžeta iestāžu algas un pensijas. Es ceru, ka Latvija sadarbībā ar ES pārvarēs šo ne tik vienkāršo laika posmu. Ceru, ka ES solidaritāte izpaudīsies ne tikai vārdos, bet arī darbos. Pavisam nesen Latviju apmeklēja Zviedrijas, Somijas ārlietu ministri, un ir jāsecina, ka solidaritāte izpaužas konkrētos palīdzības priekšlikumos. Latvijai tiek solīta konkrēta palīdzība, un tas vieš cerības, ka situācija nav galēji katastrofāla un izeja no šīs situācijas būs civilizēta, bez sociāliem satricinājumiem.

– Vēl pirms krīzes tika spriests par ES un Krievijas attiecību uzlabošanu, par bezvīzu režīmu utt. Vai krīze apturēs šos plānus? Vai bezvīzu režīms starp Krieviju un Šengenas zonu joprojām ir dienas kārtībā?

– Krievija un ES ir atjaunojusi darbu pie bāzes līguma. Manuprāt, šis darbs vairs netiks apturēts. Krīze parāda, ka kopīgiem spēkiem var sasniegt labākus rezultātus. Krievija neatsakās no jautājuma par bezvīzu režīmu starp Krieviju un ES un uzskata, ka to varētu īstenot tuvākajā piecgadē. Šāds attiecību pilnveidošanas solis ir nepieciešams mūsu tautām.

Krīze aizsākās ASV, un viena no atbildes reakcijām varētu būt lielāka izolēšanās. Taču tas ir strupceļš. Bezperspektīvs ceļš. Tā nebūtu atbildīga pieeja – izolēties no starptautiskajām norisēm.

Process nav viegls, jo dažas ES valstis to torpedē. Jau vairāk nekā gadu dažu valstu nostājas dēļ tika apturēts darbs, lai sāktu kopējās vienošanās izstrādi. Ja valstis, kas kavēja procesu, atbrīvosies no saviem kompleksiem, tad process ritēs daudz raitāk. Savstarpējā sadarbība ir nepieciešama ikvienai ES dalībvalstij un arī Krievijai.

– Kāda ir Krievijas izpratne par globālās krīzes cēloņiem?

– Nauda tika aizdota tiem, par kuriem, jau naudu izsniedzot, bija skaidrs, ka viņi kredītus nespēs atmaksāt. Tas nav normāli. Taču mums skaidroja, ka tirgus būs tas, kas visu noregulēs. Tomēr tirgus visu nevar noregulēt. Pelņas kāre un vieglas naudas pieejamība pieauga, līdz burbulis pārsprāga. Cēlonis ir neadekvāta finanšu politika, kuru īstenoja vairākas valstis, pirmām kārtām ASV.

– Latvijas politisko procesu attīstība pašlaik ir neskaidra. Ja vēlēšanas notiktu tagad, iespējams, Saeimā par visietekmīgāko partiju kļūtu Saskaņas centrs. Kāda būs Krievijas rīcība, ja šādas prognozes piepildīsies?

– Krievija ir ieinteresēta normālā savstarpējo attiecību attīstībā. Pirmais solis bija robežlīguma noslēgšana. Tas jau ir noticis. Nākamais solis bija sākt normālu politisku dialogu starp valstu vadītājiem. Tas ir sākts. Ministru prezidents Aigars Kalvītis savā laikā apciemoja Maskavu, un Krievijas ārlietu ministrs Aleksandrs Lavrovs apciemoja Latviju. Dialogs nav apstājies. Notiek abpusējo līgumu un tiesiskās bāzes izstrāde. Kalvīša valdības aizsākto tagad turpina Godmaņa valdība, un progress šajā jomā mūs apmierina. Ja jaunā likumīgā valdība vēlēsies vēl aktīvāk uzturēt abpusējo dialogu, tad Krievija to tikai apsveiks. Krievija nav ieinteresēta dialoga un sadarbības pārtraukšanā. Pie jums 6. jūnijā notiks vietējās un Eiroparlamenta vēlēšanas. Tās arī parādīs, kuri politiķi un kādi lozungi bauda tautas uzticību. Jā, ir bažas, ka priekšvēlēšanu laikā varētu aktivizēties nacionālais jautājums. Šādi var iegūt zināmas politiskas dividendes, tostarp, samaitājot attiecības ar kaimiņvalstīm. Ceru, ka laiki, kad šādi lozungi garantēja panākumus, ir pagātne. Krīzes cēlonis nav meklējams Krievijā, ekonomisko krīzi nav izraisījusi Krievijas tauta un pat ne krievu ekstrēmisti. Ceru, ka to sapratīs gan latvieši, gan Latvijas krievi, ukraiņi un citas tautas. Ceru, ka atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām šajās nacionālo trumpi izspēlēt neizdosies.

– Tomēr viens no abpusējo attiecību pasliktināšanās cēloņiem bija Latvijas dotie vērtējumi Gruzijas notikumiem pagājušā gada augustā.

– Protams, politiķu vērtējumi radīja zināmu sasprindzinājumu abu valstu attiecībās. Tomēr lielā mērā jāpiekrīt, ka tā jau ir pagātne, ka Latvijas kursa korekcija ir notikusi, ka tagad attieksme atbilst ES dotajam situācijas vērtējumam. Es neparedzu līdzīgus notikumus šogad, tāpēc nesaredzu draudīgus mākoņus mūsu attiecībām.

– Vai 16. marta notikumi nevarētu būt tāds draudīgs mākonis, kas pasliktinātu attiecības? Latvija Krievijas medijos atkal tiks pasniegta kā ienaidnieks.

– Krievija šādi nemeklē ienaidniekus. Taču bijušo esesiešu maršs civilizētā valstī nav pieļaujams. Tā ir mūsu pozīcija, kas nemainīsies. Mēs neesam vienpaši, paužot šādu attieksmi. Pagājušā gada decembra beigās ANO Ģenerālajā asamblejā tika pieņemta rezolūcija, kas nosodīja rasu diskriminācijas un ksenofobijas formas. Rezolūcijā atzīmēts, ka mēģinājumiem legalizēt Waffen SS, kas Nirnbergas tiesā tika atzīta par noziedzīgu organizāciju, nav nekā kopīga ar demokrātiskām vārda brīvības izpausmēm, bet tas jau robežojas ar noziedzīgu darbību un rasisma propagandu.

122 valstis nobalsoja par. Pret bija tikai ASV, un ES valstis atturējās. Krievija nav vientuļa, cīnoties pret nacisma izpausmēm, un Latvijas veselīgi domājošajiem spēkiem būtu jāieklausās arī starptautiskajā novērtējumā. Apsveicami, ka oficiālā vara pēdējos gados šajos pasākumos nepiedalās.

Pagājušajā gadā 16. marta pasākumi notika tikai Rīgā, tāpēc tas ir jautājums Rīgas vadībai. Galvaspilsētas vadībai būtu nopietni jāizvērtē, ko tā atbalsta. Vai tiek atbalstīta demokrātija, kas izpaužas kā gājieni? Vai arī, atbalstot šādus gājienus, jau tiek veikta nacisma propaganda? Pagājušā gadā pasākumā piedalījās ļoti maz veterānu. Dalībnieki bija jauni cilvēki. Mani ļoti aizskāra viena jaunieša paziņojums, ka mēs, lūk, 16. martā nodemonstrējām, ka esam patiesie Rīgas saimnieki. Vadoties no šādas loģikas, iznāk, ka īstie pilsētas saimnieki ir bijušie Waffen SS leģionāri, kuri zvērēja uzticību fīreram, un viņu atbalstītāji. Vai tas ir pieņemami Rīgas pilsētas vadībai? Rīga taču ir normāla civilizēta pilsēta. Manuprāt, šajā jomā kaut kas ir jādara. Vai šādā krīzes situācijā ir nepieciešami šādi gājieni? Krīzes laikā nav jāprovocē situācija, nav jārīko konfrontācija skaistās Rīgas ielās.

– Gada otrajā pusē gaidāma Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Maskavā.

– Ir zināma gan Latvijas Valsts prezidenta nostāja, gan Latvijas Ārlietu ministrijas nostāja, ka šāda vizīte ir nepieciešama. Galvenais uzdevums ir vizītes saturiskās daļas sagatavošana, lai tai būtu svarīgs piepildījums, lai Latvijas Valsts prezidenta vizītes laikā varētu parakstīt līgumus un citas vienošanās. Līgumu sagatavošana notiek. Teikmaņa kungs izteicās, ka šāda vizīte ir reāla 2009. gada pirmajā pusē. Ja šāds viedoklis paliek spēkā, tad tieši Teikmaņa kungam kā Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāram ir daudz iespēju šādu vizīti veicināt. Krievijas Federācijas vēstniecība Latvijā ir ieinteresēta šajā vizītē. Būtu jāpārskata līgumi ekonomiskajā un sociālajā jomā, un šādai vizītei jābūt ar noteiktu politisku fonu. Ja tiek izteikti nepamatoti apvainojumi Krievijai, tad tas nevar veicināt vizītes paātrināšanu. Es ceru, ka politiķi, no kuriem šī vizīte ir atkarīga, to saprot. Oficiāls uzaicinājums Valdim Zatleram, kurš tika nosūtīts vēl Vladimira Putina prezidentūras laikā, no dienas kārtības nav izsvītrots.

 

 

Krievijas telekanāls Latvijā meklē «fašistus»

Viesturs Sprūde, Latvijas Avīze   02/13/09 Krievijas masu informācijas līdzekļi ''iesildās'' pirms 16. marta.

Krievijas bruņoto spēku telekanāls ''Zvezda'' pēc tā filmēšanas grupas dažu dienu ciemošanās Latvijā demonstrējis sižetu, ko var uzskatīt par Krievijas masu informācijas līdzekļu ''iesildīšanos'' pirms 16. marta Leģionāru piemiņas dienas.

''Vēstures stundas latviešu gaumē. Fašistu meklējumos'', tā nosaukts pagājušo svētdien minētajā telekanālā rādītais septiņas minūtes garais sižets, ar kuru ''Zvezda'' aizsākusi ''fašistu meklējumus''. Krievijas bruņoto spēku sabiedrisko attiecību speciālisti iecerējuši veselu virkni tāda veida raidījumu. Pirmais ciklā veltīts Latvijai – ''gandrīz vai vienīgajai valstij, kur fīrera atbalstītāji kļuvuši burtiski par nacionālajiem varoņiem''.

Latvijā filmētāju uzmanības lokā vispirms tradicionāli nonākuši muzeji. Ar sašutumu tiek stāstīts, ka ''esesiešiem'' ekspozīcijas veltītas veselos divos muzejos – gan Okupācijas, gan Kara. Pirmais sižetā tiek dēvēts par ''Padomju okupācijas muzeju''. Ekrānā parādās arī kadri no dažādos gados uzņemtām nekārtību ainām, kas attiecas uz 16. martu, taču samontētas tā, lai parādītu visu kā vienas dienas notikumu.

Sižetā kāds atvaļināts padomju armijas pulkvedis žurnālistiem sūdzas, ka agrāk dienējis Vācijā, ''kas bija mūsu ienaidnieks'', bet tur viņu neviens par okupantu neesot saucis un vāciešu attieksme bijusi ''visnotaļ normāla'', taču Latvijā ''mēs esam okupanti''. Jo rūgtākas pulkveža dienas dara apstāklis, ka jādzīvo līdzās Džohara Dudajeva gatvei.

''Esesiešu aizstāvju'' un pašu bijušo ''esesiešu'' lomas sižetā ierādītas ''Zvezda'' intervētajiem Saeimas deputātiem Pēterim Tabūnam ("TB"/LNNK) un Visvaldim Lācim. Latvijas Nacionālo karavīru biedrības pārstāvji, zinot, ka jebkurā gadījumā saruna tiks attiecīgi izrediģēta, no tikšanās ar Krievijas telekanālu principiāli atteicās.

Kara muzeja Otrā pasaules kara nodaļas vadītājs Valdis Kuzmins, kurš ''Zvezda'' filmēšanas grupai izrādījis muzeja ekspozīciju un sniedzis nelielu interviju, sacīja, ka sižeta veidotāji acīmredzami bijuši ''vienkārši puiši'', kas ieradušies Rīgā bez priekšzināšanām par leģiona un Latvijas vēsturi, toties ar skaidru uzdevumu atrast Latvijā ''fašisma'' pazīmes. Tad nu centušies, kā mācējuši. Maskavas viesu neieinteresētība niansēs ir acīmredzama. Ar to arī var izskaidrot neskaitāmās paviršības vai varbūt apzinātas manipulācijas. Piemēram, brīdī, kad tiek runāts par Salaspils nometni, ekrānā var redzēt 1941. gada vasarā Rīgas Centrālcietuma pagalmā ekshumētos čekistu sakropļoto Latvijas politisko un militāro darbinieku līķus. Falsifikācijas kalngals ir Latvijas 1919. gada brīvības cīņu laika Studentu rotas dibināšanai veltītās piemiņas plāksnes fragmenta demonstrēšana skatītājiem. Kadrā redzama rotas nozīme ar ugunskrustu un zobenu. Plāksne atrodas Brīvības bulvārī pie ieejas LU Vēstures un filozofijas fakultātē. Skatītājam netiek parādīts plāksnes kopskats ar piemiņas uzrakstu, tikai Studentu rotas krūšu nozīmes daļa ar attiecīgo zīmi. Diktora balss vēsta: ''Latvijas galvaspilsēta šodien pārsteidz ārzemju tūristus ne tikai ar lieliski saglabātiem arhitektūras pieminekļiem. Krievijas tūristiem un citiem ārzemniekiem nodrebēt liek fašistiskais kāškrusts, kurš pilnīgi likumīgi lepojas pie vietējās universitātes filozofijas fakultātes ieejas. Līdz tādiem atklājumiem filozofija vēl nekur pasaulē nav nonākusi!''

Telekanāla mājaslapā internetā pie šā sižeta ir lasāma tikai viena atsauksme. Tās autore ir agrākā Latvijas TV krievu valodas ziņu dienesta darbiniece Natālija Ābola, neatkarīgās producentu grupas "Alter A" direktore, kura viesiem no Krievijas palīdzēja orientēties vietējā situācijā. Ābola savā atsauksmē norāda, ka ''sižets izdevies veiksmīgs''. Cik zināms, tad nākamais ''fašistu meklēšanas'' cikla raidījums būs veltīts Igaunijai.

Jāatzīmē, ka 2005. gadā dibinātā ''Zvezda'' ir skatāma visā Krievijas teritorijā un tās potenciālā auditorija oficiāli tiek lēsta vairāk nekā 68 miljonu skatītāju apjomā. Kā teikts ''Zvezda'' mājaslapā: ''Telekanāls palīdz skatītājiem apzināties Krievijas pagātnes varenību, iedvesmoties aktīvai darbībai tagadnē un sajust aizraujošās nākotnes perspektīvas.''

 

 

Čehijas parlamenta apakšpalāta atbalsta 200 miljonu eiro aizdevumu Latvijai

LETA  02/17/09 Čehijas parlamenta apakšpalāta šodien apstiprināja 200 miljonu eiro (140 miljonu latu) aizdevumu Latvijai, ziņo aģentūra AFP. Čehijas valdības, kuru vada premjers Mireks Topolaneks, virzīto priekšlikumu parlamenta palātā atbalstīja 157 no 189 klātesošajiem deputātiem.

Likumprojektu vēl jāapstiprina Senātam. Aizdevums plānots septiņus gadus ilgam periodam.

Čehijas finanšu ministrs Miroslavs Kalouseks parlamenta deputātiem norādīja, ka aizdevums ir "svarīgs solidaritātes akts Eiropas Savienības kontekstā" un tas nepalielinās Čehijas nacionālo parādu.

Čehijas plānotais aizdevums ir saistīts ar kopējo 3,1 miljarda eiro (2,1 miljarda latu) Eiropas Savienības aizdevumu Latvijai.

Finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) norādījis, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts un tas šajā saspringtajā finanšu situācijā pasaulē ir devis mūsu valstij iespēju paļauties uz mūsu ārzemju partneriem un viņu sniegto atbalstu.

"7,5 miljardu eiro aizdevums Latvijai sastāv no vairākām daļām, tādēļ katra partnera pozitīvie lēmumi īstenot iepriekš pausto apņemšanos iesaistīties finanšu atbalsta sniegšanā Latvijai vēlreiz apliecina starptautiskās sabiedrības uzticību Latvijas valdības apstiprinātajai ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmai. Pateicos Čehijas parlamentam par aizdevuma apstiprināšanu," sacījis Slakteris.

Kā ziņots, zināms starptautiskā aizdevuma Latvijai precīzs piešķiršanas grafiks. Kopumā Latvijai būs pieejami 7,5 miljardi eiro (5,25 miljardi latu).

Eiropas Komisijas 2009.gada piešķirtais finansējums Latvijai būs 2,9 miljardi eiro (2,03 miljardi latu), 2010.gadā tiks piešķirti 100 miljoni eiro (70 miljoni latu), bet 2011.gadā - arī 100 miljoni eiro.

Starptautiskā Valūtas fonda 2009.gada piešķirtais finansējums Latvijai būs 1,2 miljardi eiro (0,84 miljardi latu), 2010.gadā tiks piešķirti 400 miljoni eiro (280 miljoni latu), bet 2011.gadā - arī 100 miljoni eiro.

Ziemeļvalstis - Dānija, Zviedrija, Somija un Norvēģija - 2010.gadā piešķirs 1,8 miljardus eiro (1,26 miljardus latu).

Pasaules Bankas 2009.gada piešķirtais finansējums Latvijai būs 200 miljoni eiro (140 miljoni latu), bet 2011.gadā - arī 200 miljoni eiro.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Čehijas, Polijas un Igaunijas sniegtais finansiālais atbalsts Latvijai 2009.gadā būs 200 miljoni eiro, bet 2010.gadā - 300 miljoni eiro (210 miljoni latu).

 

 

Karavīri par piedalīšanos ātrās reaģēšanas spēkos ārpus Latvijas mēnesī saņems 400 latu piemaksu

LETA  02/17/09 Laika posmā, kad karavīrs piedalīsies ātrās reaģēšanas spēkos ārpus Latvijas teritorijas, viņš mēnesī saņems piemaksu 400 latu apmērā, to paredz otrdien Ministru kabinetā (MK) pieņemtie grozījumi noteikumos par karavīru dienesta atalgojumu.

Kā skaidro grozījumu autore - Aizsardzības ministrija, par piemaksu pamatu tiek ņemtas piemaksas karavīram, kurš piedalās starptautiskajās operācijās, jo dalība ātrās reaģēšanas spēkos ir nesaraujami saistīta ar dalību tajās.

Piemaksas apjomu paredzams noteikt, vadoties pēc iepriekšēja gada periodā Jūras spēku dalības ātrās reaģēšanas spēkos - NATO augstas gatavības kaujas spēkos 1.pastāvīgā pretmīnu kuģu grupā laikā personālsastāvam izmaksāto finanšu līdzekļu kopsummas: dienesta atalgojuma un komandējuma dienas naudas 30% apjomā.

Normatīvais akts izstrādāts atbilstoši likumam "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās", kura normas definē ātrās reaģēšanas spēkus un to sastāvu, kā arī to izveides mērķi - iespējamo iesaistīšanu starptautiskajās operācijās, kā arī MK noteikumiem "Kārtība, kādā veidojamas, finansējamas un sagatavojamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos".

Tāpat valdība otrdien noteica kārtību, kādā veidojamas, finansējamas un sagatavojamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos.

Minētie noteikumi ir izstrādāti, lai izpildītu likumā par Latvijas NBS piedalīšanos starptautiskajās operācijās noteikto deleģējumu un precizētu normatīvo aktu regulējumu atbilstoši šā likuma grozījumam.

Noteikumi paredz kārtību, kādā veidojamas, finansējamas un sagatavojamas Latvijas NBS vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos. Starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos piedalās NBS sastāvā esošie militārie formējumi, militārie formējumi, kas īpaši izveidoti uz operāciju vai dalībai ātrās reaģēšanas spēkos laiku. Militāro formējumu komplektē no profesionālā dienesta karavīriem, zemessargiem un militārajiem darbiniekiem.

Pirms piedalīšanās starptautiskajā operācijā un ātrās reaģēšanas spēkos militārā formējuma personāls apgūst apmācības kursu. Ja nepieciešams, AM var vienoties ar citas valsts AM, bruņotajiem spēkiem vai starptautisko organizāciju par apmācības kursa rīkošanu citā valstī.

Starptautiskās operācijas rajonā reprezentācijas pasākumiem paredzēto līdzekļu apmērs vienai starptautiskajai operācijai ir 100 latu, ko atkarībā no misijā iesaistītā militārā formējuma personāla skaita palielina par trim latiem uz katru profesionālā dienesta karavīru, zemessargu un militāro darbinieku.

AM no ministrijas budžeta līdzekļiem militārā formējuma personālam sedz ceļa izdevumus līdz dienesta vietai ārvalstī un atpakaļ. Tāpat AM no ministrijas budžeta līdzekļiem militārā formējuma personālam par laiku, kas pavadīts ceļā līdz dienesta vietai ārvalstī un atpakaļ, atlīdzina dienas naudas izdevumus un izdevumus par viesnīcu (naktsmītni), ja tādi ir radušies un ir iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši dokumenti.

Pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas profesionālā dienesta karavīram, zemessargam un militārajam darbiniekam ir tiesības ieņemt iepriekšējo amatu.

 

 

Eiropas finanšu sistēma atrodas kraha priekšā Austrumeiropas maksāt nespējas dēļ

NRA  02/23/09 Virkne analītiķu uzskata, ka tuvākajos mēnešos Eiropas bankas saskarsies ar jaunu finanšu zaudējumu vilni, kura iespējamība nav iekļauta nevienā no nacionālajiem banku glābšanas plāniem.

Tādu valstu kā Austrijas, Zviedrijas un Šveices banku gaidāmās problēmas radīsies no lielā kredītu apjoma, kurus tās laikā no 2002. līdz 2007. gadam par galēji zemām starptautiskajām procentu likmēm izsniedza klientiem Austrumeiropas valstīs, raksta portāls dubultversija.lv.

Potenciāli riskantos kredītus ir izsniegušas galvenokārt Itālijas, Austrijas, Šveices, Zviedrijas un, domājams, arī Vācijas bankas. Pēc tam, kad 1990. gadu sākumā bijušajās Padomju Savienības un Varšavas līguma valstīs mainījās ekonomiskie modeļi, Rietumeiropas bankas sāka masveida invāziju šajās teritorijās, lai par simbolisku samaksu uzpirktu jauno, neatkarīgo valstu lielākās bankas. Kad pēc 2002. gada fondu krīzes strauji kritās dolāra procentu likmes, tām sekoja procentu likmes daudzviet pasaulē, kredīti kļuva viegli pieejami, bet tas noveda pie riskantas kreditēšanas ārvalstu valūtās milzu pieauguma Austrumeiropā.

Tādās valstīs, kā, piemēram, Ungārija, Šveices un Austrijas bankas masveidā virzīja hipotekāros kredītus, kas bija nominēti Šveices frankos (šiem kredītiem procentu likmes bija ievērojami zemākas). Vienīgais iespējamais risks slēpās Ungārijas valūtas devalvācijas iespējā, kuras rezultātā mājokļu īpašniekiem Ungārijā rastos problēmas segt ievērojami pieaugušos ikmēneša maksājumus Šveices frankos. Tieši tas notika pēdējo astoņpadsmit mēnešu laikā, kad rietumu bankas un fondi krasi samazināja savas spekulatīvās investīcijas Austrumeiropas valstīs, lai atgrieztu kapitālu mājup, kur mātes bankas izjuta nopietnas problēmas ASV banku krīzes dēļ.

Interesanta nianse - Austrijas bankas „Vienna Creditanstalt” krahs 1931. gadā, kļuva par starta šāvienu ķēdes reakcijai, kura izplatījās tālāk uz Vācijas bankām un „atnesa” arī kontinentālajai Eiropai 1931. -1933. gadu ekonomisko krīzi. Vēsturiskas ironijas dēļ šobrīd viskritiskākajā situācijā ir nonākusi Vīnes „Bank of Austria”, kura pēdējo banku apvienošanās un pārņemšanas viļņa laikā ir kļuvusi par „Vienna Creditanstalt” īpašnieci.

Pašlaik Austrija atrodas „Vienna Creditanstalt” kraham līdzīga sabrukuma priekšā – parādnieki vienkārši nespējatdot aizņemtos līdzekļus. Kā uzskata Austrijas finanšu laikraksts „Der Standart”, ja tuvāko mēnešu laikā tikai desmit procenti austriešu kredītu ņēmēju Austrumeiropā paziņos par defoltiem, tas novedīs pie valsts finanšu sistēmas kraha. („Der Standart” situāciju, ar kuru austrumos saskārušās „Bank of Austria” un tās Itālijas un Vācijas īpašnieki „Unicredit” un „HypoVereinsbank”, nodēvēja par „monetāro Staļingradu”.) Londonā bāzētā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) tikmēr aprēķinājusi, ka bezcerīgo parādu daudzums Austrumeiropā pārsniedz 10%, un „var sasniegt 20%”.

Pēc preses ziņām, Austrijas finanšu ministrs Džozefs Prolls februāra vidū ieguldījis gluži vai neticamas pūles, lai ES valstu finanšu ministru sanāksmē Briselē panāktu atbalstu 150 miljardus eiro vērtam bijušā padomju bloka valstu glābšanas plānam, kas arī saprotams, jo Austrijas bankas šim reģionam aizdevušas 230 miljardus eiro, kas veido 70 % Austrijas IKP.

Krustu Prolla centieniem pārvilka Vācijas finanšu ministrs Pērs Štainbruks, kurš kategoriski noraidījis jebkādu īpašu glābšanas fondu Austrumeiropai izveidošanu, paziņojot, ka tā nav Vācijas problēma. Atsevišķi eksperti gan uzskata, ka Štainbruks drīz vien var nožēlot savu lēmumu, jo krīze var pārmesties arī uz vācu bankām un rezultātā sekas Vācijas nodokļu maksātājiem būs vēl postošākas, nekā tad, ja laikus būtu uzsākta Austrumeiropas glābšana.

Amerikāņu investīciju bankas „Morgan Stanley” Londonas filiāle lēš, ka Austrumeiropa ārvalstīs aizņēmusies aptuveni 1,7 triljonus ASV dolāru, lielākoties kā īstermiņa aizņēmumus. Tikai šogad reģionam ir jāizmaksā vai jāpārkreditē 400 miljardi dolāru, kas būtu aptuveni trešdaļa no Autrumeiropas IKP. Pēc analītiķu domām, problēmas var rasties pat Krievijai, kura vēl pirms gada bija uzkrājusi valūtas rezerves vairāk nekā 600 miljardu dolāru apmērā. Lielajām Krievijas kompānijām (vai pareizāk – oligarhiem) šogad ir jāatmaksā ārvalstu kreditoriem (vai jāpārkreditē) kopumā aptuveni pustriljons dolāru. Vienlaikus Krievija kopš 2008. gada augusta ir iztērējusi 36% savu valūtas rezervju, lai aizsargātu rubli, tāpat naftas cenas pašlaik ir 33 ASV dolāri par barelu (pēc oficiālas informācijas, Krievijas budžets veidots, balstoties uz naftas cenu 40 dolāru par barelu, taču ar deficītu - bezdeficīta budžets iespējams, ja naftas cena ir 70 dolāru), kamdēļ Kremlis jau licis skaidri saprast, ka visiem pretendentiem uz palīdzību no budžeta naudas nepietiks. Praksē tas nozīmē, ka Kremlis finansēs tikai stratēģiski svarīgas nozares, lai tās nenonāktu ārvalstu kontrolē, bet tas būs vēl viens trieciens rietumu un galvenokārt Eiropas bankām, kuras kreditējušas Krievijas uzņēmējus.

Tikmēr Polijā, kur 60% visu hipotekāro kredītu (pēc dažiem datiem) ir ņemti Šveices frankos – kreditēšana šajā valūtā tika pārtraukta tikai 2008. gada oktobrī, zlots attiecībā pret Šveices franku jau ir krities divas reizes. Ungārija, Balkāni, Baltijas valstis un Ukraina vairākumā gadījumu vai nu jau seko, vai gatavojas sekot šim scenārijam. (Kādā interneta komentārā centieni atgūt kredītus no Ukrainas, kuras IKP jau krities par vairāk nekā 15%, kamdēļ informācija par šo statistiku ieskaitīta valsts noslēpumu kategorijā, salīdzināta ar anekdotiskajiem centieniem pakārt pasaku tēlu Rausīti.) Šis kolektīvais prāta aptumsums (vispirms jau no kreditoru, taču tādā pašā mērā arī no nacionālo valdību un kredītu ņēmēju puses) nodarīto zaudējumu ziņā, visticamāk, pārspēs pat subprime kredītu fiasko Savienotajās Valstīs.

Jāpiebilst, ka Eiropas bankām Austrumeiropā radušies zaudējumi apvienosies ar tiem zaudējumiem, kuri tām radušies ieguldījumu ASV hipotekārajos vērtspapīros dēļ. Rietumeiropas bankas ir izsniegušas 84% visas Austrumeiropas kredītu, tāpat eiropiešiem pieder 74% no 4,9 triljonus ASV dolāru lielā attīstošos tirgu kredītportfeļa, līdz ar to tās šajā gadījumā ir daudz ievainojamākas, nekā amerikāņu vai Japānas bankas.

 

 

ERAB: Finanšu krīze Austrumeiropu var atmest 20 gadus atpakaļ

LETA  02/25/09 Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) trešdien brīdināja, ka finanšu krīze Austrumeiropu var atmest 20 gadu senā pagātnē.

"Smagā ekonomiskā krīze Austrumeiropā apdraud pēdējos 20 gados veiktās ekonomiskās reformas," teikts ERAB ziņojumā.

Banka arī paziņoja, ka ERAB šogad bijušā padomju bloka valstīs ieguldīs septiņus miljardus eiro (4,9 miljardus latu), lai palīdzētu novērst ekonomiskās krīzes sekas Austrumeiropā.

"ERAB plāno 2009.gadā ievērojami palielināt investīcijas Austurmeiropas valstīs, tādā veidā reaģējot uz globālās finanšu krīzes iespaidu šajās valstīs. Banka plāno šogad šajās valstīs investēt aptuveni septiņus miljardus eiro, salīdzinot ar 2008.gadā ieguldīto 5,1 miljardu eiro (3,57 miljardus latu)," teikts bankas paziņojumā.

Pērn ERAB strādājusi ar 602 miljonu eiro (421,4 miljonu latu) tīrajiem zaudējumiem, kas saistīts ar kapitāla investīciju vērtības krišanos.

 

 

Krievijas ekspremjers: Krievija ir sabrukuma robežas

LETA  02/25/09 Opozīcijas rindās pārgājušais bijušais Krievijas premjerministrs Mihails Kasjanovs trešdien brīdināja, ka valstij draud sabrukums, ja vien vara nerīkos godīgas un brīvas vēlēšanas.

"Arvien pieaugošā sociālā un politiskā nestabilitāte draud sagraut Krievijas kā valsts pamatus," teikts Kasjanova vadītās Krievijas Tautas demokrātiskās savienības (RNDS) paziņojumā. "Vienīgais nerevolucionārais ceļš ārā no pašreizējās sistēmiskās krīzes ir apstākļu radīšana efektīvu valsts institūciju un konkurējošas ekonomiskās sistēmas izveidei valstī. Ceļu uz to var pavērt tikai brīvas un godīgas demokrātiskas vēlēšanas."

Ekonomiski labākajos laikos opozīcijai Krievijā nebija nekādas ietekmes, un tās prasības netika sadzirdētas. Taču tagad opozīcijas kustības cer, ka, padziļinoties ekonomiskajai krīzei, situācija mainīsies.

RNDS atkārtoti aicināja premjerministru Vladimiru Putinu atkāpties un atlaist visus federālos tiesnešus, valsts kontrolēto centrālo telekanālu vadītājus un Federālā drošības dienesta amatpersonas, kuras nodarbojas ar "cenzūru un citām kontrolējošām funkcijām".

Kasjanovs arī paziņoja, ka jaunā Mihaila Hodorkovska tiesas prāva "nešaubīgi pēc savas nežēlības un juridiskā absurda pakāpes pārsniegs pirmo paraugprāvu".

Hodorkovskis un viņa biznesa partneris Platons Ļebedevs kopš 2003.gada atrodas cietumā, un viņiem par krāpšanu un nodokļu nemaksāšanu piespriests astoņu gadu cietumsods.

Pašlaik Hodorkovskis un Ļebedevs no Sibīrijas nogādāti Maskavā, kur 3.martā pret viņiem sāksies jauna tiesas prāva par svešas mantas zādzību lielos apmēros, par ko viņiem var piespriest par 20 gadiem ilgāku cietumsodu. Viņu advokāti jaunās apsūdzības nodēvējuši par anekdotisku safabricējumu.

Hodorkovska notiesāšanu un jaunās apsūdzības daudzi analītiķi uzskata par atriebību naftas magnātam par politiskajām ambīcijām.

 

 

Komentārs: Krievijas stils

Askolds Rodins, Diena  02/26/09 Nav pamata sākt domāt, ka Krievija pārstājusi būt drauds kaimiņvalstīm.

Otrdien, Igaunijas Neatkarības dienā, Krievijas prezidenta preses dienests daļēji publiskoja vēstules, ar kurām tika apmainījušies Dmitrijs Medvedevs un Tallinas "bronzas nakts" laikā notikušā grautiņa haosa apstākļos nodurtā 20 gadus vecā Krievijas pilsoņa Dmitrija Gaņina māte. Slepkavība joprojām nav atklāta. Medvedeva vēstulē norādīts, ka Krievija "grasās panākt, lai vainīgie tiktu sodīti".

Pagājušajā nedēļā saulainās Kirgizstānas prezidents Kurmanbeks Bakijevs parakstīja parlamenta gandrīz vienprātīgi pieņemto lēmumu lauzt līgumu, saskaņā ar kuru galvaspilsētai Biškekai tuvīnajā Manasas lidostā atradās ASV gaisa karaspēku bāze, kas apgādā sabiedroto militāros kontingentus Afganistānā. Iecere lauzt līgumu tika publiskota tūlīt pēc tam, kad nāca zināms, ka Krievija ir gatava piešķirt Kirgizstānai aizdevumu — divus miljardus ASV dolāru.

Abiem notikumiem nav tiešas sasaistes, taču tie labi ilustrē Krievijas stilu starptautiskajās attiecībās. Dūre galdā vai klusa ieriebšana, kaut arī pašai var nākties saskarties ar sliktām sekām, un šīs sliktās sekas nebūs tikai Amerikas neapmierinātība ar "kniepadatas dūrienu mugurā".

Jauna cilvēka nāve, dabiski, ir traģēdija viņa tuviniekiem un draugiem, taču nav dzirdēts, ka vēl kāda ārzemēs vardarbīgā nāvē miruša Krievijas pilsoņa vecākiem Krievija maksātu speciālu pensiju vai prezidents personiski atbildētu uz viņu vēstulēm. Slikti, ka, paejot turpat diviem gadiem, Igaunijas tiesībsargājošajām institūcijām nav izdevies atrast slepkavu. Taču kādā veidā Krievija "grasās panākt", lai Igaunija izdarītu to, ko, iespējams, nemaz nevar izdarīt? Pieprasīs iesaistīt izmeklēšanā savus miličus?

Ir pamats uzskatīt, ka noslepkavotais puisis bija visparastākais marodieris — par tādiem pēc sadursmēm ar policiju un tumsiņas iestāšanos kļuva daudzi, kas sākotnēji tikai protestēja pret kritušo sarkanarmiešu pārbedīšanu un Bronzas kareivja pārvietošanu no Tallinas centra uz garnizona kapiem. Par patieso Dmitriju Gaņinu zināms maz, taču tas nav liedzis Medvedevam apgalvot: "Dmitrijam piemita kāpināta taisnīguma izjūta." Nejēdzīgā nāvē bojāgājušo sāk veidot par varoni. Paātrināti. Ne jau velti sarakste publiskota (vēstules rakstītas agrāk) Igaunijas Neatkarības pasludināšanas dienā.

Manasas lidostas nomas līguma laušana Krievijai ir cita veida pašapliecināšanās, varējuma demonstrēšana pat ne tik daudz pārējai pasaulei, cik pašai sev. ASV karabāze atrodas Kirgizstānā septiņus gadus un atradīsies tur vēl trīs mēnešus (tas ir līgumā paredzētais evakuācijas termiņš), kuru laikā Kirgizstāna var pagūt saņemt Krievijas "aploksnīti", bet attiecībā uz bāzi — pārdomāt, ja tai piedāvās, piemēram, augstāku nomas maksu. Vienmēr var atrast ieganstus gan līguma denonsēšanai, gan tā darbības atjaunošanai.

Manasai ir visai būtiska nozīme sabiedroto apgādē, un ja bāze tiks slēgta un šim ceļam neizdosies atrast līdzvērtīgu aizvietotāju, ieguvēji būs talibi, kuriem var pavērties iespēja sākt ekspansiju ziemeļu virzienā — vispirms uz Vidusāzijas valstīm, kurām (atskaitot Kazahstānu) jau bijusi darīšana ar islāma ekstrēmistiem. Droša no viņu uzskatu izplatīšanās un no šiem uzskatiem izrietošas rīcības nevar justies arī pati Krievija: Gvantanamo bāzē ieslodzīto vidū tika fiksēti vairāki Afganistānā gūstā saņemti Krievijas pilsoņi. Vēl atliek piebilst, ka diezin vai bija prāta darbs ieriebt Amerikai laikā, kad tur amatā nule kā stājies jauns prezidents un nav īsti skaidrs, kā attīstīsies ASV un Krievijas attiecības.

Krīze skārusi Krieviju visai smagi, un veltas izrādījušās cerības, ka grūtā brīdī tā varēs paslēpties aiz prāvajām, pirms krīzes pasaulē trešajām lielākajām valūtas un zelta rezervēm. Tās kūst triecientempā. Šogad Krievijas budžeta ieņēmumi būs par 31% mazāki nekā pērn — tā ir Finanšu ministrijas, tātad oficiālā versija.

Tomēr "uz āru" Krievija izrādās tā, itin kā nekas sevišķs nenotiktu. Tā piedāvāja četru miljardu dolāru aizdevumu finanšu nokautā nonākušajai Īslandei, tiesa, līdz darīšanai lieta nenonāca. Divi miljardi dolāru tika Baltkrievijai, un tomēr Aleksandrs Lukašenko tā arī nav atzinis Abhāzijas un Dienvidosetijas valstisko neatkarību. Mazākus kredītus saņēmušas arī Armēnija un Kuba. Janvārī sarunas par piecu miljardu dolāru aizņēmumu sāka Ukrainas premjerministre Jūlija Timošenko, tiesa, tālāk par runāšanu pagaidām nav tikts.

Tā nu tas kaimiņvalstī izveidojies, ka tur valdošajam režīmam šķietamība nereti izrādījusies svarīgāka par skarbo realitāti: gribas justies kā pasaules lielvarai, kas brīvi var atļauties stutēt īstenus vai iedomātus vasaļus un būt soģim tiem, kas nevēlas uzņemties šo lomu. Krievija ir novājināta, tomēr tās ambīcijas nav gājušas mazumā, tāpēc nav pamata sākt domāt, ka Krievija pārstājusi būt drauds kaimiņvalstīm. Joprojām ir — tikai savu nupat sarukušo iespēju robežās.

 

 

SVF un EK ietur pauzi sarunās ar Latviju

Diena  02/26/09 Kamēr tiek veidota jaunā valdība, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) ieturēs pauzi sarunās ar Latviju, žurnālistiem sacīja SVF pārstāvis Baltijā un Polijā Kristofs Rozenbergs. Tikai atsākoties sarunām, būs lielāka skaidrība par iespējamiem soļiem sociālās politikas jomā, kā arī fiskālajā politikā, nekādus paziņojumus pagaidām starptautisko institūciju pārstāvji nav snieguši. Pirms došanās prom - piektdien, SVF un EK pārstāvji vēl tiksies ar politiskajām partijām un Latvijas Banku.

Diena jau rakstīja, ka SVF ieteikusi Latvijai ne vien atteikties no pensiju indeksācijas, bet arī tās samazināt, tomēr gan Labklājības ministrijas amatpersonas, gan Saeimā pārstāvētās partijas dzelžaini uzsver, ka SVF priekšlikumu par pensiju samazināšanu Latvija neņems vērā un pensijas netiks samazinātas. Valsts prezidenta izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts Valdis Dombrovskis (JL) šodien uzsvēris, ka SVF nepieprasa pensiju vai citu konkrētu budžeta pozīciju samazināšanu, bet prasa ievērot fiskālo disciplīnu un makroekonomikas rādītājus, vēsta LETA.

EK pārstāve Elena Floresa atzina, ka, tiklīdz būs izveidota jaunā valdība un tā būs gatava iesaistīties diskusijās, sarunas atsāksies. Jaunajai valdībai būs jāpārdomā par risinājumiem problēmām, kuras SVF ir identificējis, un, kad tā būs gatava par tām runāt, tad sarunas atsāksies, norādīja arī Rozenbergs. Kā ziņo BNS, komentējot Latvijas ekonomikas situāciju, Rozenbergs atzina, ka "situācija ir nopietna un jaunajai valdībai nāksies pieņemt nopietnus lēmumus".

Tiek uzsvērts, ka valdībai būs strikti jāpieturas pie iepriekš apstiprinātās programmas, un tās izpildes nodrošināšana būs atkarīga no valdības darbībām sadarbībā ar SVF pārstāvjiem.

Latvija no EK šonedēļ saņēmusi pirmo viena miljarda eiro (700 miljonu latu) finansējumu.

 

 

Izglītībā, kultūrā un veselībā...

 

 

Piespiedu taupība piebeidz skolotājus

Zane Stankeviča, NRA  02/12/09 Premjerministrs Ivars Godmanis 27. decembrī intervijā Neatkarīgajai teica: "Krīze ir tad, kad ikviens – ikviens! – cilvēks to izjūt. Lūk, nākamgad februārī katrs, kas saņems janvāra algu, ieraudzīs par 15 procentiem mazāku summu, un tad sāksies. Prēmiju nebūs, piemaksu nebūs."

Pretēji attīstīto valstu praksei Latvijā krīzes apstākļos finansējums samazināts grandiozos apjomos arī izglītības sistēmai – par vairāk nekā ceturtdaļu –, un tagad tiešām ikviens skolotājs jūt, ko nozīmē krīze. Vissmagāk samazinājums skāris arodskolas, kuras nesaņem atbalstu no pašvaldībām, un pirmsskolas, kuru pedagogu atalgojumam

valsts dotācijas pārtraukusi pilnībā. Pedagogi neraud, nesūdzas, tikai brīnās: "Cik tālu valsts atļausies spīdzināt godīgus cilvēkus?" Krīzes stāsti tālu nav jāmeklē – skolotājiem ir bērni, kas jāuztur, dzīvoklis, par kuru rēķini jāmaksā.

"Vienīgais prieciņš ir paēst, vienīgā bauda – grāmatu palasīt. Ja papildus nebūtu vecāku atbalsta, būtu jāiet zagt," atklāti stāsta Rīgas būvamatniecības vidusskolas latviešu un krievu valodas skolotāja Jana Jansone, kura viena audzina divus bērnus 14 un 17 gadu vecumā. Par 1,6 slodzēm viņa februārī saņēma 380 latus pēc nodokļu nomaksas. "Decembrī tie bija 430 lati, un jau tad dzīvojām no algas līdz algai," saka J. Jansone. Aptuveni 100 latu ik mēnesi jānomaksā rēķinos, par atlikušo naudu jāmēģina pabarot, apģērbt un izskolot bērnus.

"Kā var mācīt bērniem kaut kādas vērtības, ja valdība melo un krāpjas, acīs skatoties? Vienīgais, ko vari parādīt – ka pats godīgi dzīvo un naktīs vari mierīgi gulēt. Galvenais, ka bērni ir labi – saprot un atbalsta," saka J. Jansone. Ja varētu, viņa uz pāris gadiem aizbrauktu uz ārzemēm, taču atbildība par bērniem un nestabilā ekonomiskā situācija arī aiz robežām viņu attur. Lai dabūtu labāku darbu, ir jāmācās, taču kardināli mainīt nodarbošanos viņa nav gatava. "Es mēģināju kaut ko mainīt, bet pamatdarbs man tomēr ir mācīšana. Vajadzēja agrāk domāt, mācīties citu profesiju jaunībā," mierīgi secina skolotāja. Dažiem meistariem, kas pasniedz profesionālos mācību priekšmetus, Rīgas būvamatniecības vidusskolā algas samazinājums sasniedz pat 200 latu.

"Mēs esam studējoša ģimene, kas tūlīt paliks bez darba," smejas Mazsalacas pirmsskolas izglītības skolotāja Maija (vārds mainīts). No 1. janvāra jau tā necilais atalgojums sarucis vēl par 70 latiem. Par vienu pilnu slodzi, audzinot 2–3 gadus vecus bērnus, Maija pēc nodokļu nomaksas saņem aptuveni 240 latu. Decembrī tie bija 309 lati. Lielāku slodzi skolotāja uzņemties nevar, jo pašai ir divi bērni – viens pirmklasnieks un viens piecu gadu vecumā. Janvārī Mazsalacas pašvaldība paziņojusi, ka bērnudārzs jāslēdz ciet vispār, jo tā uzturēšanai trūkst finansējuma, tomēr pēc iedzīvotāju un pedagogu protestiem pieņemts lēmums līdz septembrim dārziņu tomēr vēl saglabāt. Skolotāji bez naudas paliks vēl pirms bērnudārza slēgšanas, jo vasarā visi tiks sūtīti trīs mēnešus ilgā bezalgas atvaļinājumā.

Decembrī Maija pabeigs studijas un būs jāsāk maksāt studiju kredītu. "Bankas jau negaidīs, nesapratīs, ka tev nav darba," prognozē skolotāja.

Maijas dzīvesbiedrs patlaban strādā autoservisā par autoatslēdznieku un arī studē. Tuvākajā laikā arī viņš, iespējams, darbu zaudēs. Par laimi, jaunā ģimene dzīvo privātā dzīvoklī, tāpēc par dzīvesvietu mēnesī jāmaksā vidēji 50 latu, tomēr laiks, kad varēja atļauties to, ko sirds kāro, ir pagājis, tā īsti nemaz nepienācis. Ko ģimene darīs tālāk? "Nezinu. Kaut kāda izeja būs jāmeklē, jo divi bērni aug un tie jau prasīs savu. Ja brauksim uz ārzemēm, droši vien bērnus ņemsim līdzi, jo te jau arī nav, kur atstāt," domā Maija. "Grūti iet, bet vēl turamies pie dzīvības. Mums grupiņā ir auklīte, kura saņem minimālo algu, no kuras vēl atvelk nodokļus. Viņai ir divi bērni, kas iet skolā, un vīrs ir bez darba. Nezinu, kā viņi vispār var savilkt galus kopā," brīnās skolotāja.

 

 

Rīgas 18.vidusskolas skolēni fizikas stundā ņirgājas par skolotāju

LETA  02/16/09 Rīgas 18.vakara vidusskolas astotās klases skolēni fizikas stundā ņirgājušies par skolotāju, nolamājot necenzētiem vārdiem un mēģinot skolotājam iesist, apstiprināja Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Vilde.

Ar mobilo telefonu filmētais videomateriāls, kurā redzams incidents starp skolotāju un klasi, vakar tika demonstrēts Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā "Top 10". Video redzams, kā skolotājam, vadot fizikas stundu, skolēni necenzēti lamājas un staigā pa klasi.

Brīdī, kad pedagogs mēģina vienu no skolēniem izdzīt no klases, kāds cits tikmēr mēģina skolotājam iesist un skolēni turpina skolotāju necenzēti lamāt. Visbeidzot skolēni demonstratīvi uzliek kājas uz galda, paužot pārliecību, ka safilmētais materiāls tiks parādīts direktoram, kurš skolotāju atlaidīs no darba.

Kā norādīja Vilde, skolas vadība par notikušo uzzinājusi tikai pēc sižeta noskatīšanās un šobrīd tiek gatavots plāns situācijas risināšanai. Paredzēts, ka notikušo ar skolēniem pārrunās sociālais pedagogs un psihologs, bet paralēli notiks sarunas arī ar pedagogiem, spriežot par to, vai ir normāli, ka pedagogi par šādiem gadījumiem neziņo skolas vadībai.

Video redzamie skolēni mācās sociālās korekcijas klasē, un, kā atzīst skolas vadība, tajā ir "smags kontingents", turklāt daudzi skolēni gadu ziņā vairs sen neatbilst vidējam 8.klases audzēkņa vecumam. "Nav noslēpums, ka šinī gadījumā nav daudz ko cerēt arī no vecāku puses," atzīst Vilde.

 

 

Vai esam kultūras tauta vai tikai reņģēdāji?

Ivars Kalviņš, profesors, Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas konsultatīvās padomes priekšsēdētājs

Diena  02/17/09 Latvijas Akadēmiskā bibliotēka ir viena no senākajām bibliotēkām Eiropā un vecākā zinātniskā iestāde Latvijā, kura ir dibināta 1524.gadā. Tās rokrakstu un reto grāmatu nodaļā glabājas liela daļa no Latvijas rakstītās vēstures un kultūras mantojuma, to skaitā 32 000 seno iespieddarbu — arī 210 inkunābulu, kas izdotas XV gadsimtā, senas kartes, notis, fotogrāfijas, ievērojamu valstsvīru, zinātnieku, rakstnieku un mūziķu autogrāfi. Rokrakstu kolekcija aptver laika posmu no XIII gadsimta līdz mūsdienām.

Pārcieta pat karus

Šīs bibliotēkas atsevišķa un ļoti nozīmīga daļa ir Misiņa bibliotēka, kura ir pilnīgākā latviešu literatūras krātuve pasaulē (vairāk nekā 1 milj. dažāda veida iespieddarbu, sākot no XVII gadsimta). Šo krājumu daļu Rīgas pilsētai 1925.gadā nodeva izcilais latviešu bibliofils un bibliogrāfs Jānis Misiņš ar noteikumu, ka tiks nodrošināta tā saglabāšana, jo šiem krājumiem neapšaubāmi ir unikāla vērtība visas pasaules kultūrvēsturiskā mantojuma kontekstā.

Taču tas, kas bibliotēkai ir izdevies 485 gadus — pie visām varām un valdībām — saglabāt un vairot savus krājumus, par spīti kariem un mēra laikiem, revolūcijām un plūdiem — atjaunotās Latvijas laikā izrādās neiespējami!

Pašreizējā valdība un deputāti šo bibliotēku ar visām tās vērtībām ir nolēmusi bojāejai! Pat maziem bērniem ir skaidrs, ka uz papīra rakstītajam — grāmatām, rokrakstiem utt. — nevar pateikt: pacietieties mitrumā un salā, nāks laiks, būs nauda arī siltumam un žurku indei! Tad jūs vairs nepelēsiet, un žurkas jūs negrauzīs, jo krīze būs atkal garām un valdībai labs prāts! Būs atkal nauda apkurei un elektrībai, žurkas un peles tiks apindētas, un viss būs atkal kārtībā, tik pašlaik pacietieties! Diemžēl tā nesanāks, lai arī kā gribētos!

Nepietiek pat apkurei

Bet kā tad sanāks, ja bibliotēkai atvēlētais budžets (kopā Ls 562 141) šogad ir par 30% mazāks nekā 2008.gadā un naudas pat apkurei nepietiek? Lai nodrošinātu nepieciešamo siltuma un mitruma režīmu bibliotēkas telpās (tie ir 18 890 kvadrātmetri), ir nepieciešams ap Ls 10 000 mēnesī. Neskatoties uz to, valsts piešķirtais finansējums komunālajiem pakalpojumiem un preču iegādei pirmajam gada ceturksnim ir tikai Ls 7751 mēnesī, kas nesedz pat apkures izmaksas!

Varbūt atlaist visus darbiniekus? To gan pēc kārtējā samazinājuma par 18% tāpat ir palicis vairs tikai 90, kas nenodrošina bibliotēkas funkcionēšanas iespējas pat krīzes apstākļos. Pat sliktajos padomju laikos lasītājus un fondus apkalpoja piecas reizes vairāk darbinieku! Tāpēc ar 2009.gadu bibliotēka spēj strādāt vairs tikai vienā maiņā un tikai darbdienās. Tas nu gan nekādi neatbilst lasītāju vajadzībām, kas labprāt apmeklētu bibliotēku tad, kad darbadiena beigusies, kā arī nedēļas nogalēs, bet kam par to valdībā bēda?

Varbūt vēl vairāk samazināsim algas vēl atlikušajiem darbiniekiem? Tas nekas, ka jau šodien Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā strādājošo vidējā alga ir par 38% zemāka nekā viņu kolēģiem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, "viens likums, vien taisnība" jau tikai tāda deklarācija vien ir. Lai savelk jostu vēl ciešāk, vai pamet šo bibliotēku. Kur nav cilvēka, nav problēmas!

Kam bauriem zināšanas?

Latvija ir deklarējusi savu mērķi kļūt par zināšanās balstītu sabiedrību. Taču patiesība ir tā, ka zinātniskās literatūras iegādei bibliotēkai naudas nav. Vairs netiek abonētas arī datubāzes, kas bija unikālas Latvijas zinātniskās darbības nodrošināšanai visās zinātņu nozarēs. Tā, piemēram, 2008.gadā datubāze Web of Science bija pieejama 2900 institūcijās 70 pasaules valstīs. Zīmīgi, ka pat Grieķijā to abonēja 70 institūcijas, Ungārijā — 60, Slovēnijā un Horvātijā — katrā 50, Čehijā — 35 utt., bet Latvijā — viena, un to pašu — ar ierobežotu pieejamību. Nu nebūs arī šīs vienīgās!

Nav vairs naudas arī Chemical Abstract un citu referatīvo žurnālu iegādei. Tagad ķīmiķi, fiziķi, farmaceiti, materiālzinību speciālisti u.c. ir atstāti bez iespējām iegūt tiem vitāli nepieciešamo informāciju zinātnei un inovācijām. Tad par kādu zināšanās balstītu Latvijas ekonomiku mēs te runājam? Bauru tautai taču nav vajadzīgas nedz bibliotēka, nedz pasaules kultūras mantojums, par pieeju zinātniskajai literatūrai nemaz nerunājot! Tā vietā celsim skaistas un apbrīnojami nepraktiskas ēkas par Ls 3000 kvadrātmetrā un sauksim tās par bibliotēkām! Vai nebūtu prātīgāk 6,7 miljonus latu, ko grasījāmies iztērēt nākotnes mirāžas — koncertzāles projektēšanai, novirzīt reāla kultūras mantojuma saglabāšanai un zināšanu vairošanai?

Patiesībā, lai pārdzīvotu 2009.gada pirmo ceturksni krīzes darba režīmā ar minimālām darbaspēka, kā arī ar minimāli iespējamiem tēriņiem komunālajiem pakalpojumiem, Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai papildus steidzami nepieciešami 82 765 lati. Tāda ir tā minimālā cena, kas maksājama, lai saglābtu tās milzīgās vērtības, ko glabā šī bibliotēka.

Ja Latvijas valdība un Saeima to nevēlas, vai tad nav steidzami jāizsludina Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas krājumu izpārdošana? Tad valdībai atkal būs nauda, ko tērēt, un nevajadzēs satraukties, ka milzu bagātības, kuras nekur citur par naudu nav nedz nopērkamas, nedz atjaunojamas, aizies bojā mitrumā sēnīšu un žurku uzbrukumos. Tikai — vai šo mankurtu cienīgu rīcību mums piedos mūsu bērni? Vai mēs esam kultūras tauta vai tikai tādi reņģēdāji, par kādiem dažiem politiķiem labpatīkas mūs uzskatīt?

 

 

Intervija ar Pēteri Apini un Dzintaru Mozgi: Liekas naudas vairs nav!

Viktors Avotiņš, NRA  02/26/09 Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris APINIS un Latvijas Slimnīcu biedrības valdes loceklis Dzintars MOZGIS intervijā Neatkarīgajai vērtē stāvokli veselības aprūpē.

– Vai valdības, Veselības ministrijas pretkrīzes ekonomijas pasākumi ir nozarei veselīgi?

Pēteris Apinis: – Pie mums nez kādēļ pieņemts, ka viss te ir vai nu balts, vai melns. Bet – es nevaru pateikt: viss, ko dara Veselības ministrija, ir nepareizi. Tāpat kā nevaru likt roku uz sirds un teikt, ka ticu visam, ko dara ministrija. Ir diezgan sarežģīta situācija, kurā katrs darbojas mazliet autonomi. Iespējams, nedzirdēdams otru pusi. Tāpēc dīvainā kārtā laiku pa laikam aizstāvu ministru, ministrijas politiku. Ja redzu, ka tai pietrūkst savas dukas. Un – vienlaikus – nežēlīgi kritizēju tās darbības, kas Latvijas valstij pašlaik rada depresiju, nomākumu un bezcerību tieši veselības jomā.

– Kādas konkrēti?

P.A.: – Te katrs gadījums būtu jāskatās atsevišķi un konkrēti. Ministrija paziņoja, ka ietaupīsim, slēdzot 15 vai 16 mazās slimnīcas. Teicu: "Pagaidiet – Sloka vai Olaine, kas atrodas padsmit kilometrus no lielas klīnikas, ir viens, bet Ērgļi, Aknīste, Dagda vai Viļaka – kaut kas cits." Uz katru no tām jāskatās atsevišķi. Nevis unificēti. Unificēti var skatīties māsterplānā, kuru izstrādā uz desmit piecpadsmit gadiem. Bet, kad gribi kaut ko darīt, strēbdams karstu, tad tev nav tiesību skatīties unificēti.

Otra liela mūsu valsts problēma ir tendence skatīties caur šauru resora prizmu. Sacīt – tas attiecas tikai uz medicīnu. Ja skatāmies tikai tā, tad, protams, varētu aizklapēt visas mazās slimnīcas. Izlikties, ka pediatrisko dienestu pilsētā un laukos nevajag, ka visu var izoperēt Rīgā u.tml. Bet – tiklīdz skatāmies uz valsti kopumā, tā redzam, kā bezdarbnieku pieaugums apgrūtina sociālo budžetu, redzam, ka sociālā budžeta pārtēriņš, Labklājības ministrijas pilnīgais distress atsauksies uz mums. No veselības kopbudžeta naudu noņems, lai glābtu Labklājības ministriju. Arī tāpēc mans ierosinājums ir – katra lieta jāskatās individuāli.

Dzintars Mozgis: – Voltērs teica, ka cilvēkam ir viena labā un viena ļaunā acs. Tā mēs laikam to stāvokli redzam. Tas, kas notiek, ir viens, tas, ko mēs vēlētos, cits. Es mēģinu šo jautājumu skatīt dziļi personīgi. Varbūt tā nav pareizi, bet šis ir mans dzīves laiks. Kaut kur dzirdēti šie visi stāsti! Slimnīcu par daudz, par maz, ārstu par daudz, par maz... Droši vien, lai to izprastu, mazliet jāatkāpjas. Studentiem, kad runājam, no kurienes nākam, es stāstu, ka būtībā mēs nākam no militārās medicīnas. Nākam no principa, ka frontē ir traumu epidēmija un vajadzīgi daudzi cilvēki, kas sniedz kaut kādu pakalpojumu zemā kvalitātes līmenī. Toties – noklājoši. Mēs nākam no tā, ka bērns līdz trīs gadu vecumam bija jāatrāda slimnīcā, lai valsts tur rūpi par viņu. Tātad – bezmaksas medicīna, valsts tur rūpi par cilvēka veselību. Mēs nākam no laika, kad, kā teica, izsaukt ārstu uz māju bija vieglāk nekā izsaukt taksi. Kas tad ir mainījies? Ir sasniegts milzīgs kvalitatīvs lēciens... iespējās. Iespējās! Pieejamība..? Pieejamība ir sarukusi. Un sabiedrība, cilvēki vērtē sistēmu – pieejamība šķēršļiem bagāta, lielas starpinstitūciju barjeras... Slimnīcas ārsti un ģimenes ārsti viens uz otru skatās greizi. Lai arī – abi divi tie no rītiem ceļas ar domu – es gribu šo dienu dzīvot labi.

– Kāpēc nesanāk?

Dz.M.: – Rietumeiropā XX gadsimta astoņdesmitajos gados slimnīca bija tehnoloģisks templis. Tagad Rietumeiropa iet prom no tehnoloģiskā tempļa. Ir universitātes slimnīcas, kas ļoti īslaicīgi, ļoti agresīvi veic to, kas ir nepieciešams, bet pēc tam eksistē kaut kāda sistēma, veids, kādā pacients tiek rehabilitēts, sociāli rehabilitēts, kā viņš nonāk atpakaļ ģimenes ārsta aprūpē. Ģimenes ārsts ir par pacienta stāvokli pietiekami informēts un spējīgs tikt ar to galā... Bet tas, kā mums sanāk, rada jautājumu – vai šī sistēma bija, lasi – ir, labi organizēta? Ja situācijā kaut kas mainās, no sistēmas top vienkārši nošņakstināta zināma naudas summa, kura būtībā apdraud šīs sistēmas pastāvēšanu kopumā. Vismaz apdraud.

– Kas sistēmai jāpārdomā?

Dz.M.: – Izvedums te varētu būt līdzīgs daktera Apiņa domai par to, ka sabiedrības veselība Latvijā piekrīt tikai vienai ministrijai... Pārējie par to nemaz nepiedomā. Minēšu tikai vienu mazu piemēru. Tā pati nolāpītā etiķa esence, par izvairīšanos no kuras runājam jau gadus piecpadsmit, arvien ir nopērkama katrā veikalā. Divas trīs reizes gadā tā ir fatāla mazam bērnam. Un joprojām elektrības slēdži atrodas tādā augstumā, lai mazam bērnam vajadzētu kāpt uz ķeblīša un salauzt rociņu. Nekādi nespējam tos nolikt zemāk.

Pārdomāta rīcība sauktos – intersektorālā kolaborācija. Tās trūkst. Mazās slimnīcas ir jāslēdz. Nav kur likties. Bet – ir tā otra puse. Tie ir pansionāti, tās ir sociālās aprūpes institūcijas. Ja ministrijas uzreiz savā starpā aprunātos, tās, iespējams, vienotos par to, ko ar šiem cilvēkiem darīt. Ja ministrijas nebūtu savrupa ceļa gājējas, bet bišķīt paskatītos pāri savām robežām, varbūt ar pavisam ne dārgu rīcību varētu sasniegt saprātīgas lietas.

– Neatceros nevienu jaunāko laiku Latvijas valdības deklarāciju, kuras darbības pamatprincips būtu šī starpnozaru, intersektorālā kolaborācija...

P.A.: – Patlaban Latvijā ir divas problēmas. Punkts viens – pieejamība. Punkts divi – aprūpes kvalitāte. Tas ir akmens manā lauciņā. Akmens ārstu lauciņā. Kāpēc kvalitāte krīt? Kāpēc cilvēki nemīl ģimenes ārstus? Izlasīju pētījumus, kuros apgalvots, ka mēs gandrīz visos veselības un aprūpes pieejamības parametros atpaliekam no pārējām Eiropas valstīm. Problēma ir tā, ka normālā Eiropas valstī ministrija aizstāv pacientu intereses. Sadarbības partneris, kas aizstāv ārstu intereses, ir Ārstu kamera vai Ārstu biedrība. Latvijā iniciatīvas, kas saistītas ar tabakas samazināšanu, ar sabiedrības veselību, ar bērnu potēšanu, faktiski – ar pacienta tiesību aizsardzību, parasti nāk no Ārstu biedrības. Absurdi ir tas, ka ministrija un tās aģentūras, īpaši VOAVA, aizstāv tikai un vienīgi ierēdņu vai šīs institūcijas darbinieku intereses. Arī tas, ka finanses vispirms samazinās medicīnā, nevis ierēdniecībā, ir būtisks rādītājs. Pat tas, ka VOAVA ar sludinājumiem Latvijas Vēstnesī vēl šodien tiecas aizpildīt brīvās vakances, liecina, ka te radīta sistēma sistēmai. Daļai no VOAVA darbiniekiem es tomēr sirsnīgi novēlu kļūt par bezdarbniekiem. Ministrs Ivars Eglītis ir viens no mūsu labākajiem ārstu kadriem – ar plašu redzējumu, zināšanām, izglītību... Viņa idejas atsitas kā pret porolona maisu. Un porolona maiss – ierēdniecība – turpina dragāt tālāk. Tai ir ļoti liela inerce, un tā turpina reaģēt ar jau novecojušu skatījumu. Bet būtiskākais ir arvien dzirdamie apgalvojumi, ka te joprojām it kā ir gandrīz vai bezmaksas medicīna. Ja neskaita pacienta iemaksas.

– Par to mums arī medaļa Eiropas čempionātā – augstākie pacientu maksājumi... Taču – kas liecina, ka tieši ierēdņi ir sistēmas bremzes?

P.A.: – Katrai valstij ir kaut kādas prioritātes. Tā kā par bērniem labāk var runāt docents Mozgis, minēšu to, ka mums katru mēnesi ir 26 vai 28 akūtas leikozes. VOAVA paziņo, ka kvota ir 22. Tas nozīmē, ka par šo skaitli vairāk nevar būt! Kur tās liekas? Kas enerģiskāks, tas izspiež laukā mazāk ietekmīgo. Otrs izspiež kvotu par vienu garāku. Trešais gaida nākamo mēnesi, kas nozīmē viņa nāvi. Vai, piemēram, ministrija ar kompensācijas samazināšanu medikamentiem spēra rupju soli. Medikamenti, kuru iegāde tika kompensēta par 90%, turpmāk tiks apmaksāti par 75%, kam bija 75%, būs 50%. Nevienu no šiem gadījumiem neskatīja individuāli. Tas, protams, rada aizdomas, ka atsevišķiem ministrijas ierēdņiem ir koruptīvas intereses. Piemēram, lai nosargātu atsevišķus medikamentus. Bet lielākā varbūtība ir tā, ka ministrijā tiek dzīvots ar pārliecību – a varbūt viss pāries! Marta sākums mums nesīs nākamo triecienu. Tas, pēc manā rīcībā esošām ziņām, ir veselības budžeta samazinājums par 32 miljoniem. Mans informācijas avots var kļūdīties, bet apmēram ar to varam rēķināties. Tajā mirklī atkal teiks – davai, vēl piecus procentus visām iestādēm pa visu Latviju nost. Man liekas, ka tāda būs Veselības ministrijas reakcija. Tas jau sāks robežoties ar absurdu. Esmu viens no tiem, kuri uzskata, ka problēma ir finansēšanas kārtības organizēšanā.

Dz.M.: – Vai es varu nedaudz oponēt? Protams, jebkuras valsts veselības aprūpes sistēma ir spējīga apēst jebkuru naudas summu. Mēs diemžēl varam atļauties to, ko varam atļauties.

Mēs mēģinām turēt Eiropas Savienībai līdzi. Tas Latvijas pilsonim, kurš ir arī Eiropas pilsonis, tā arī pienāktos. Jānodrošina viņa veselībai labākais iespējamais. Ne vienmēr to diemžēl iespējams nodrošināt.

Vēl atduramies ētikas principos. Par mašīnu mēs vienā brīdī varam teikt – tā tiktāl sabojāta, ka nav vērts remontēt. Uz cilvēku šādu formulu nevar attiecināt nekādi. Veselības budžets šādā situācijā rada dilemmu – kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp. Un tad tiek darīts pats sliktākais – tiek paņemts no visiem pa gabaliņam. Tas arī nav ētiski. Es saprotu, ka tas ir liels izaicinājums pašiem, ir grūti izšķirties, ir sarežģīti mēģināt pašķirot, kas te būtu sociāls, kas varbūt būtu jāuzņemas kādam citam. Labāk censties atbildēt par visu, skaidri apzinoties, ka nevar samaksāt visu. Lai arī faktiski atbildības vietā Latvijas pilsoņi, pareizāk – slimie pilsoņi, tiek aplikti ar pacientu līdzmaksājumu, kas būtu interpretējams kā nodoklis slimajiem. Paldies Dievam, bērni ir prioritāte, bērniem tas nedraud. Tas ir viens no šīs ministrijas pozitīvajiem momentiem, ka bērnus un grūtnieces viņi tomēr žēlo.

– Vai jums ir kāda, ja tā var teikt, pozitīva krīzes laika pārmaiņu vīzija?

P.A.: – Ārstu biedrībai sava vīzija, kā vajadzētu reformēt, ir. Domāju, ka valsts būs spiesta samazināt ierēdniecību. Mūsu piedāvājums valdībai ir – VOAVA funkciju sašaurināšana līdz primārās aprūpes aģentūrai, kurai ir finansējums un atbildība tikai un vienīgi par primāro aprūpi. Otrs – strikti jānodala tas, ko valsts nodrošina pilnībā, no tā, kur valsts pērk pakalpojumus vai tos daļēji pērk. Valstij strikti jāmaksā par bērniem, par neatliekamo palīdzību, par onkoloģiju, hematoloģiju, asins pārliešanas dienestu, akūto psihiatriju, bērnu potēšanu un vēl veselu virkni precīzi definējamu lietu. Protams, domāju, ka šajā sarakstā jābūt iekšā arī universitātes slimnīcām, lai būtu kur studentiem mācīties. Šajās slimnīcās gan sekundārā, gan terciārā palīdzība būtu jānodrošina no valsts finansējuma. Tātad – precīzi definējam, ko var samaksāt valsts. Pārējo liekam otrā grozā. Es sāktu ar ļoti precīzu šo grozu sadalīšanu.

Dz.M.: – Ir daļa lietu, kam es LĀB vīzijā varbūt nepiekrītu (piemēram, galveno speciālistu dienesta izveidošanai), bet visumā – jā. Redzam, kas notiek, kad glābj vienu banku. Valsts aizņemas naudu. Es gribētu likt uzsvaru uz to, ka tad, kad jāglābj tautas veselība, valstij, manuprāt, būtu konsekventi jāturpina šī rīcība. Arī jāaizņemas nauda. Vai pašreiz Latvijā ir kāds veselības pētīšanas institūts, kurš pēta, kas notiek ar veselības rādītājiem? Pieejamība, mirstība... Jā, mēs zīmējam līknītes, kā tas mainās. Bet – kāpēc mainās? Ko darīt, lai maiņa notiktu pozitīvā virzienā? Ar pragmatisku, intersektorālu organizēšanas darbu daudz ko varēja izdarīt arī iepriekšējos gados. Bet tad bija jāauklējas, kura slimnīca labāka – uz burtu A vai D... Kuru tad nu slēgs, kuru neslēgs... Lai nekas nenotiktu, labāk bija neslēgt nevienu... Daudz laika pazaudēts. Ministrija uzsākusi daudzas pragmatiskas lietas. Pilnīgi skaidrs, ka slimnīcās vidējam ārstēšanas ilgumam ir jāsamazinās. Joprojām tas Latvijas slimnīcās, sevišķi pieaugušo profilos, ir nesalīdzināmi augstāks nekā Igaunijā. Varu tikai jautāt – kāpēc? Vai te ir tā augsne, kur slimniekam nonākt pēc tam? Varbūt pacienti vienkārši netic, ka ārpus slimnīcas viņus aprūpēs? Bet arī šīs šaubas ir jākliedē. Tai skaitā – respektējot cilvēkus. Piemēram, Rīgas pilsētā ir 38 punkti, kur var saņemt palīdzību. Jautājums – vai cilvēki zina, kur ir šie punkti? Stāsta, ka zīriņiem uzbūvēts skaists lidlauks. Vai zīriņiem to kāds ir pateicis? Bet tas, ka veselības aprūpes sistēmas iekšpusē vēl varētu atrasties lieki līdzekļi, ir mīts! Tātad – samazināšana draud ar to, ka kaut kas netiks realizēts.

P.A.: – Šobrīd es tāpat kā docents Mozgis ar simtprocentīgu pārliecību saku – veselības aprūpē liekas naudas iekšā vairs nav! Resursi ir noplicināti līdz beidzamajam. Piemēram, biju aizgājis uz valdības sēdi runāt par Ministru kabineta 899. noteikumiem (zāļu kompensācijas). Man teica – mēs lietojam dārgas zāles. Es teicu – tā ir nekompetence. Latvijā kompensējamiem medikamentiem uz vienu iedzīvotāju lieto 36 latus, bet Eiropā – ap 250 latiem, kaimiņvalstīs tie ir 60–70 latu. Šī kompensācija jau tā ir daudz par mazu, un tur vairs apcirpt nevar neko. Tāpēc, ja man tagad stāsta, ka no veselības aprūpes varēs paņemt vēl 32 miljonus nost, tad es uz to skatos ļoti, ļoti, ļoti bēdīgi. Jebkurā gadījumā – veselības aprūpes sistēmas glābšana ir nācijas ekonomikas glābšanas sastāvdaļa. Un nevar pateikt – liecieties jūs mierā, ejiet ārstēt tagad ar zilām, nevis sarkanām tabletītēm, jo zilās lētākas... gan visiem būs labi! Nē, ārstu uzsvars šajā gadījumā ir: mēs esam atbildīgi par nācijas veselību. Un – nācijas veselība ir nācijas labklājība.

Dz.M.: – Es arī gribētu likt milzīgu uzsvaru uz sabiedrības veselību. Sabiedrībai, jauniem cilvēkiem, piemēram, jāzina, ka bērnam līdz gadam normāla ķermeņa temperatūra ir 37,5. Nevis 36,6. Nu tad nav ko ar 37,2 ierasties slimnīcā, lai, iespējams, noķertu kādu vīrusu no tur blakus esoša bērna. Vēl ticam veciem stāstiem par to, ka visu izdarīs slimnīcā. Vairāk būtu jārūpējas par savu veselību un mazāk jāaizraujas ar darbaholismu, alkoholismu, tabaku un citām lietām. Un – vēl. Runājam par krīzi. Visapkārt skan – krīze, krīze, krīze... Cilvēks slīgst depresijā. Viņš jūtas slims, viņš psihosomatiski ir slims. Tātad – veselības aprūpei nāk papildu balasts. Cilvēki, kuri patiesībā ir veseli, bet plašsaziņas līdzekļos sludinātais krīzes drauds un Godmaņa skumjā seja rada bailes un nedrošības izjūtu, kas var rezultēties slimībā. To vismaz profilaktiski vajadzētu novērst.

– Piektdien jau tika veikta zināma profilakse...

P.A.: – Man par šo ir mazliet citāds viedoklis. Publiskas vai nācijas krīzes kā likums rada depresiju, un tā kā likums rada imunitātes krišanos. Piemēram, iepriekšējos gadus cilvēks gāja uz darbu arī tad, ja viņam mazliet sāpēja mugura. Tagad brīdī, kad viņam draud atlaišana un bezdarbs, viņš savas muguras sāpes arī uztver fatāli un steidzas pie ārsta. Un reālā problēma ir tāda, ka valsts budžets darba nespējai ir pārtērēts par astoņiem miljoniem. Liela summa. Jārēķinās, ka iestādes mēģinās atbrīvot no darba ne jau to enerģisko un darbīgo, bet kundzi, kurai ir cukura diabēts, mērena aptaukošanās, hipertensija, neliela sirds mazspēja... To var traktēt dažādi, bet nezinu nevienu ārstu, kurš cilvēkam, kas atnācis pie viņa ar šādu buķeti, nedos darba nespējas lapu. Jau divas nedēļas klausos no daža valstsvīra, ka ārsti izdod darba nespējas lapas tiem, kas tiek atbrīvoti no darba. Tā nav.

Domāju – ir vesela virkne lietu, kas jārisina daudz aktīvāk. Pasaulē jau sen zināms, ka jādod cerība, jādod pozitīva vēsts. Pozitīvu vēsti valsts var iedot vispirms novados, kur ir lielākais bezdarbs. Tas šodien lielākais ir Rēzeknes rajonā – 18,1%, Krāslavas rajonā – 14,7%... Nu tad – pie darba. Lai valsts sāk, piemēram, siltināt mājas Rēzeknē vai Krāslavā, asfaltēt ielas vai remontēt skolas. Es neredzu citu iespēju kā vien skatīties uz veselību kompleksā ar ekonomiku. Sociālā garantija veselībai ir pats būtiskākais.

Dz.M.: – Pats lielākais kapitāls, kas šai valstij ir – tās cilvēki, šo cilvēku veselība. Izglītība un kultūra. Mums ir tāda tauta, kāda ir. Mums ir tauta Dziesmu svētkos un tauta, kas ķēzās mežos. Veselības aprūpēšana satur divas lietas – sabiedrības veselību un medicīnu. Varbūt resursi jāliek iekšā sabiedrības veselībā un jāaizrāda, patiešām jāaizrāda valsts vadītājiem, ka tiem jāiet cilvēku priekšā ar pozitīvu vēsti, ar vīziju. Ja tās nav, tad ir depresija, tad ir Brauna kustība, tad viens skatās uz otru – vai tik tu neesi paņēmis vairāk, vai tik tu neesi vainīgs. Un kļūst nevesels.