ja nu reiz runajam
par nopietnam lietam
pastastisu par
notikumu nesen
tramvaja kas
lika sastingt
manam asinim viens
cieniga paskata kungs
ar garu brunu
bardu it ka sava
nodaba peksni
pasniedzas un izpluca
pats savu kreiso
aci no acu dobuma
un to apeda
vari labi iedomaties
uztraukumu tramvaja
laudis atkapas no kunga
visapkart sievietes
kliedza un giba un
visi atskaitot
konduktoru un mani
staveja sadruzmejusies
vagona dibengala
un raudzijas uz
cieniga paskata kungu
ar sausmu pilnam acim
konduktors bija
uztraukuma
nosvidis gluzi slapjs
bet
darija savu pienakumu
sacidams jus kungs
manis neiebiedesit ne
ari
manis neapmulsinasit es
jau
neesmu vakardien dzimis
jus kungs esat stikla
edajs un ta bija
stikla acs
pie velna tadu zemi
kur cilveki maisas
citu darisanas teica
cieniga paskata kungs
neesmu nekads stikla
edajs ja nu tev tas
jazin tad ta nebija
nekada stikla acs bet
gan skabets sipolins
vai tiesam te ir tada
zeme kur cilveks nevar
apest skabetu sipolinu
neizraisijis traci tas
ir sis zemes posts visi
sie daudzie luretaji
nelaimes mekletaji
un balamutes kas
neliekas
miera un strada
atsperusies
lai ierobezotu individa
brivibu es varu saderet
ka nemaz nebus ilgi
jagaid kamer mums bus
atkal jauns likums
statutu gramatas
ar aizliegumu pret
skabetu sipolinu
esanu publiska vieta
un izgrudis rupju
lamas vardu vins
izkapa no tramvaja
kas nule piestajas
stacija un izgaja
no manas dzives
uz visiem laikiem
archy prusaks