paklausies man nupat
gandriz izgaja slikti
te ir viens vecs
prusaks kas stasta
ka esot bijis elle
un jaunie prusaki
vinu tamdel dievina
vins tik sez un brauci
ar savam priekskajam
savu sirmo bardu un
stasta ka vienu dienu
vins ierapojis viena
liela ala un peksni
nonacis bezdibena mala
kas pilna mutulojosiem
dumiem pasa apaksa
videjusi blava gaisma
dzeltenie dumu
mutulojusi
augsup vinam preti un
drausmigaja drumaja
kvele vins saskatijis
sparnotas butnes
rinkojam plivinamies
kritam un mirstam
ka pamestas dveseles
pa smirdoso sera miglu
paklau es vinam teicu
vecit tu neesi bijis
nekada elle elles
vispar nemaz nav
lietas butiba ir
transmigracija es pats
reiz biju cilveks biju
briva pantmera
dzejnieks
nomiru iekams nonacu
prusaka miesa nu un
ja butu tada elle tad
jau
es par to zinatu vai ne
tu esi neticigais teica
vecuks satraukuma
braucidams savas usas
vecit es vinam teicu
kamer parejie prusaki
salasijas apkart
tas ko tu redzeji
nebija
nekada elle bet gan
kaut kas pavisam dabigs
tu no istabas sienas
spraugas noveroji
istabas kvepinasanu
ateist vins kliedza un
visi parejie klatesosie
jauniesi cits caur citu
kliedza ateist un klupa
man virsu ja nebutu
paradijies freddy
zurka es tagad
butu nokauts prusaks
jau atkal celodams
transmigracija uz citu
veidolu nu un tas
vecais ar savu
bandu man tagad uzglun
vins ir greizsirdigs
jo es vinam atnemu vina
slavu nemaz nemegini
man
iestastit ka kukaini
ir liberalaki par
cilvekiem
archy prusaks