paris france
sodien aizgaju uz
hotel des
invalides
un apmekleju
varena
napoleona
sarkofagu
man ienaca prata
sada doma kamer
tur
staveju un
raudzijos
lejup uz vinu
patiesam ai
napoleon
vislabakas mantas
nak mazakajos
sainisos te nu
tu esi savas
slavenas
karjeras gala
punkta
un te esmu es
archy
knapi vira gados
vislielakas
uzvaras
stav vel man
prieksa
ne vienam ne
otram no mums
nebija
laimigas jaunibas
ne
viens ne otrs no
mums
neieklavamies
sabiedriba
musu karjeras
sakuma ne
viens ne otrs no
mums
netika uzskatits
ka
izskatigs un
varbut pec desmit
tukstos gadiem
tas ko tu
teici un tas ko
tu padariji
ai napoleon lauzu
atminas
tiks sajaukts ar
to ko
archy teica un
darija
un varbut ne
viena ne
otra no musu
apglabasanas
vietam nebus tad
vairs atrodama
napoleon kad es
ta
raugos lejup uz
tevi
man gribas tev
uzprasit
pavisam atklati
ka vienai
slavenai personai
no otras vai tas
bija to
verts vai visa ta
energija
ko paterejam un
viss tas
darbs un visas
tas
nepatiksanas bija
to
vertas ja nu tev
butu
dots nodzivot
savu dzivi
pa otram lagam
bonaparte
vai tu sekotu
godkaribas
zvaigznei es tev
pateiksu
atklati bonaparte
ka es
pats gan
izveletos
pazemigaku celu
es gan liktu
varenibas
kardinajumu pie
malas
un paliktu viens
parasts
vienkarss maz
pazistams
prusaks bet
diemzel
liktens ir tas
kas bida
mus uz prieksu
vienalga cik
dikti mes
meginam pretoties
man jau tev par
to nav
jastasta
bonaparte tu tacu
pats to zini tik
pat labi
cik es patiesi
raugoties
uz sim lietam ar
plasu
skatu ne vienam
ne otram
no mums nevar
piedevet
vainu par to ko
esam
padarijusi ne par
musu
slavenajam
uzvaram ne
par musu
slavenajam
neveiksmem jo mes
abi
napoleon bijam
kada
liela areja speka
virziti
mus abus pasus
javerte ka
varenus dabas
spekus
ka darba rikus
liktens roka
nevis ka
individus
kas pasi brivi
izvelejamies
darit to ko
padarijam
mums viss ir
japiedod
napoleon tev un
man
jo mes esam
atskirigi
no caurmera
butnem
es piedodu tev un
es zinu ka tu ari
man
piedotu ja tu
varetu
mani uzrunat un
ja jau
mes napoleon
piedodam viens
otram un
saprotam viens
otru
tad kas gan mums
par dalu ja visa
pasaule atrod
musos
ipasibas ko tai
gruti
piedot jeb
saprast mes
bijam tadi kadi
bijam
napoleon un lai
tad nu tie
parejie to
sagremo
zini apmeram
stundu sita
meditejis es
pagriezos lai
ietu un jutos it
ka butu
sarunajies ar so
lielo garu
un it ka pirmo
reizi sava
muza butu kadu
sapratis un
pats tapis
kartigi saprasts
un projam ejot
jutos
svinigi bet tai
pasa reize
pacilati starp
citu mehitabele
ir pazudusi
archy prusaks