man iznak daudz apgrozities kukainu sabiedriba ipasi tagad kad pavasaris klat nupat vakardien dabuju noklausities vienu domstarpibu starp agrinu circeni un caklu bititi circenis izteicas pa dalai sekojosi
pavasara kokles strinkskina un skan strazdini dzied vienalga man zvani lai zvan bet lai velns parauj skolu par darbu es tikai acis bolu un kurkulis purva aridzan
biezo apaksvelu rausisim gan tagad nost un lekasim uz velna parausanu spelesim dzezu un roken rolu uz pavasara kokles
pukites plava galvinas klana rupjais arajs neludz piedosanu brien virsu ar rupju lamasanu un par sito trulo darbu sola nopelnit gan olu ko est gan abolinu gan sipolu dzili es vinu nicinu lai atskan mana pavasara kokle
uz to ta cakla bitite atbildeja sita te
tu tik dzejo dzied un alejies un taisi lieku troksni tu apsmej pavasara gruto augsni tu nirgajies par manu caklumu par gadibu un par tikumu bez kauna tu notelo palaidni
lai debess tev piedod ja velni tevi neparauj bet neceri nopietni ka zeme tev piedos nemekle zelumu dzejo vien dziedi un alejies
un kad atkal ziema putinas ledaini bus arajam karta nemaz par to nesmini tad baudis vins jautribu un kamina siltumu un mielastu bagatu un tad vai zini mes apsmiesim tavas miesinas liesumu ak jus idini kas dzejo dzied un alejas
si domstarpiba mani protams neskar personigi es jau vienmer vienalga kura gada laika varu atrast kadu versgalas zupu kur iegriezties apsildities un biski iekost
archy prusaks