archyp1.jpg (26892 bytes)

            sarkankrutitis uzrunaja
            slieku ezdams to
            man zel bet putnam
            kaut ka jadzivo un lenpratiga
            slieka nezinaja atri preti dot
            un tapa norita
            pirms paspeja izteikties
            kad beidzot atjedzas
            vaicat ja bet
            kapec tad putnam jadzivo
            jau juta lenu parmainu
            pari visai miesai
            vel nekad nejustu
            ardosu speku juta plustam
            no viena pola pari
            lidz pat otram un
            vinai truka sikstuma
            kads piemita jonam
            pretoties viltigajam
            asimililacijas procesam
            tas naca ka zaglis
            nakti
            velns un makskerkats
            vina izsaucas
            zud mana personiga
            sliekas identitate
            mana individualitate
            no manis atkust
            sausmas
            es partopu par
            asinaina sarkankrutisa
            sastavdalu
            lai dievs man palidz
            es pat saku domat
            ka viens sarkankrutitis un ne
            ka slieka vairs ja ja un
            pats sev par brinumu
            es pat piekritu 
            sarkankrutitim jadzivo
            lai gan vel nesaprotu ar savu pratu
            kapec sarkankrutitim jadzivo
            bet tomer gibstu un
            padodos ticibai
            ja ja sasodits ta ir
            mana dogma un es 
            pilna balsi saucu
            sarkankrutitim jadzivo
            amen teica vabule kas bija
            nonakusi pirms vina tur
            iekspuse ta ir tiesi mana
            doma ari vai nav
            briniskigi nonakt
            beidzot vieta
            kur var nolikt rupes un
            dzinas un pasaizliedzigi
            ne pat svetlaimigi izprast ka
            daudz daudz labak but
            kosmiska visuma
            harmoniskai sastavdalinai
            un si erta sajuta
            vina viduci
            ta uzmundrinaja paeduso
            sarkankrutiti ka vins
            uzlidoja uz ziedosa
            zarina un dziedaja ta
            ka ziedlapinas drebeja
            vins dziedaja
            man veseligs kungis
            un ticu tomer ka pasaules
            valdnieks ir dievs
            ko vakardien tik launi
            apsaubiju kad lietins lija
            brokastis brokastis
            esmu paedis brokastis
            un tie ko apedu brokasto
            debesis
            tie brokasto debesis
            virs zemes viss kartiba
            un tik aizravies bija
            sis dievbijigais un
            slepkavigais sarkankrutitis
            ar savu melodisko dziesminu
            ka nemaz nepamanija
            pielavijusos jau pavisam tuvu
            kaki mehitabeli
            vina leca tiesi bridi kad pilnu
            rikli vins dziedaja par savu
            pateicibu un
            atri pazuda tur kur visas
            zivis, miesa, un labas sarkanas silkes
            aiziet
            ak ja murraja mehitabele
            nolaizidama pedejo spalvinu
            no savam usam
            vai tik ta nebija skaista dziesmina
            ko vins dziedaja
            to bridi pirms es vinu panemu
            pie savas kruts
            vini brokasto debesis
            virs zemes viss kartiba
            patiesi ta tas ir
            un pat vel sobrid vina dziesma
            atbalso miglainajas mezaines
            mana viduci
            miers un prieks visa pasaule
            un parpilnajas debesis
            cik skaista ir pasaule
            kad kaut kas edams sastopas ar
            labu estgribu
            cik saldas ir skavas
            kad atoms skrien jau
            gaidosam atomam preti
            un tie dejo kopa
            vieglam kajinam
            pari kunga sulu jurai
            ai kaka kosmos tu tapi radits
            tikai kakiem
            un pavasari
            tu vecais kosmosa kaki
            es mielosos un dejosu ar tevi
            es lavisos caur labi augstu
            saaugusajam zalajam  
            un redzesu vai varbutinas
            kads padumjs putnens
            no ligzdinas izkritis
            nespardas tur
            man ir apetite sorit
            man ir izsalkums
            man ir ilgas dzirdet
            muziku mana vedera
            muziku saskana ar debesu
            gavilem ar zvaigznem kas
            dziedaja vienbalsiga kori
            pasaules radisanas bridi
            sludinadamas edamo
            prieks manis un es ticu
            ka liktens ir manam vajadzibam
            paslepis tur augstaja zale
            vel citas
            ornitologiskas delikateses
            ai jautri es nozmiegsu
            to davanu kas jautri man dota
            zini ko man liekas
            ka nevaram noliegt
            lirisko un imperialistisko
            nostaju
            ticet ka viss ir tikai
            pasam par labu lidz bridim kad
            izradas ka pats esi citam
            par labu
            dzied savu ticibu tam ko edi
            lidz bridim kad pasu cits aped
            jo tapsi
            apests
            ludzu orkestrim
            uznemt takti
            veca tutankhamena dzesam
            kamer es uzdejosu vienu
            dejas soli ko iemacijos
            no vabules egipte un
            kadu dienu es pastastisu
            jautru vieglu joku
            ko dzirdeju no jorika galvas kausa
            kad tas atbildeja
            melanholiskajam danim
            un ari ko hamleta teva velis sacija
            uz to pasu galvas kausu
            un neaizmirsisim slieku kas
            tobrid staipijas uz kapraca
            lapstas un aci pamirkskinaja
            preti horacijam kamer galvas kauss
            velis un princis sava starpa
            sarunajas
            sacidama
            vidu starp sliekas magu
            un nirvanu ir vairak brinumu
            neka tu paredzeji visa sava
            filozofija ai horacijo
            tra diri dirallalla
            neputisim pilites

            archy prusaks