sarkankrutitis uzrunaja
slieku ezdams to
man zel bet putnam
kaut ka jadzivo un
lenpratiga
slieka nezinaja atri
preti dot
un tapa norita
pirms paspeja
izteikties
kad beidzot atjedzas
vaicat ja bet
kapec tad putnam
jadzivo
jau juta lenu parmainu
pari visai miesai
vel nekad nejustu
ardosu speku juta
plustam
no viena pola pari
lidz pat otram un
vinai truka sikstuma
kads piemita jonam
pretoties viltigajam
asimililacijas procesam
tas naca ka zaglis
nakti
velns un makskerkats
vina izsaucas
zud mana personiga
sliekas identitate
mana individualitate
no manis atkust
sausmas
es partopu par
asinaina sarkankrutisa
sastavdalu
lai dievs man palidz
es pat saku domat
ka viens sarkankrutitis
un ne
ka slieka vairs ja ja
un
pats sev par brinumu
es pat piekritu
sarkankrutitim jadzivo
lai gan vel nesaprotu
ar savu pratu
kapec sarkankrutitim
jadzivo
bet tomer gibstu un
padodos ticibai
ja ja sasodits ta ir
mana dogma un es
pilna balsi saucu
sarkankrutitim jadzivo
amen teica vabule kas
bija
nonakusi pirms vina tur
iekspuse ta ir tiesi
mana
doma ari vai nav
briniskigi nonakt
beidzot vieta
kur var nolikt rupes un
dzinas un
pasaizliedzigi
ne pat svetlaimigi
izprast ka
daudz daudz labak but
kosmiska visuma
harmoniskai
sastavdalinai
un si erta sajuta
vina viduci
ta uzmundrinaja paeduso
sarkankrutiti ka vins
uzlidoja uz ziedosa
zarina un dziedaja ta
ka ziedlapinas drebeja
vins dziedaja
man veseligs kungis
un ticu tomer ka
pasaules
valdnieks ir dievs
ko vakardien tik launi
apsaubiju kad lietins
lija
brokastis brokastis
esmu paedis brokastis
un tie ko apedu
brokasto
debesis
tie brokasto debesis
virs zemes viss kartiba
un tik aizravies bija
sis dievbijigais un
slepkavigais
sarkankrutitis
ar savu melodisko
dziesminu
ka nemaz nepamanija
pielavijusos jau
pavisam tuvu
kaki mehitabeli
vina leca tiesi bridi
kad pilnu
rikli vins dziedaja par
savu
pateicibu un
atri pazuda tur kur
visas
zivis, miesa, un labas
sarkanas silkes
aiziet
ak ja murraja
mehitabele
nolaizidama pedejo
spalvinu
no savam usam
vai tik ta nebija
skaista dziesmina
ko vins dziedaja
to bridi pirms es vinu
panemu
pie savas kruts
vini brokasto debesis
virs zemes viss kartiba
patiesi ta tas ir
un pat vel sobrid vina
dziesma
atbalso miglainajas
mezaines
mana viduci
miers un prieks visa
pasaule
un parpilnajas debesis
cik skaista ir pasaule
kad kaut kas edams
sastopas ar
labu estgribu
cik saldas ir skavas
kad atoms skrien jau
gaidosam atomam preti
un tie dejo kopa
vieglam kajinam
pari kunga sulu jurai
ai kaka kosmos tu tapi
radits
tikai kakiem
un pavasari
tu vecais kosmosa kaki
es mielosos un dejosu
ar tevi
es lavisos caur labi
augstu
saaugusajam zalajam
un redzesu vai
varbutinas
kads padumjs putnens
no ligzdinas izkritis
nespardas tur
man ir apetite sorit
man ir izsalkums
man ir ilgas dzirdet
muziku mana vedera
muziku saskana ar
debesu
gavilem ar zvaigznem
kas
dziedaja vienbalsiga
kori
pasaules radisanas
bridi
sludinadamas edamo
prieks manis un es ticu
ka liktens ir manam
vajadzibam
paslepis tur augstaja
zale
vel citas
ornitologiskas
delikateses
ai jautri es nozmiegsu
to davanu kas jautri
man dota
zini ko man liekas
ka nevaram noliegt
lirisko un
imperialistisko
nostaju
ticet ka viss ir tikai
pasam par labu lidz
bridim kad
izradas ka pats esi
citam
par labu
dzied savu ticibu tam
ko edi
lidz bridim kad pasu
cits aped
jo tapsi
apests
ludzu orkestrim
uznemt takti
veca tutankhamena
dzesam
kamer es uzdejosu vienu
dejas soli ko iemacijos
no vabules egipte un
kadu dienu es
pastastisu
jautru vieglu joku
ko dzirdeju no jorika
galvas kausa
kad tas atbildeja
melanholiskajam danim
un ari ko hamleta teva
velis sacija
uz to pasu galvas kausu
un neaizmirsisim slieku
kas
tobrid staipijas uz
kapraca
lapstas un aci
pamirkskinaja
preti horacijam kamer
galvas kauss
velis un princis sava
starpa
sarunajas
sacidama
vidu starp sliekas magu
un nirvanu ir vairak
brinumu
neka tu paredzeji visa
sava
filozofija ai horacijo
tra diri dirallalla
neputisim pilites
archy prusaks