archyp1.jpg (26892 bytes)

            nesen gadijas
            redzet dzivu pieradijumu
            ka pilsetas dzive
            pavedina uz izputesanu
            te ielidoja piedzeries
            sirsenis un apsedas
            kakta un tapat dukdams
            aizsnaudas ne jau isti
            aizmiga bet snabaina
            pusnomoda izpludusiem
            vardiem pa sapniem
            slupsteja riebiga
            balsi mans vards ir
            krama karlis neviens
            mani nepieveiks un es un es
            un tad vins atkal aizmiga
            bet neviens negribeja vinu
            aiztikt un pec laika vins pietiekosi
            atzirga lai saprastu ka bijis galigi
            piedzeries un iesaka sevi apraudat
            un palika sentimentals mana dzive
            ir izskerdigi patereta vins teica bet
            iesakuma es nebiju tads snabis ir
            tas kas mani izputinaja vins teica un
            elsoja pastasti man par sevi es
            teicu divus gadus atpakal vins
            teica es biju lauku sirsenis
            jauns un stiprs un smuks es
            dzivoju izrusejusa notekas
            caurule ar saviem vecakiem
            un braliem un masam un visi
            bijam nevainigi un jautri mums
            bija laimiga lauku dzive biezi mes
            jautri smiedamies nolaidamies sadzelt
            skolas bernus ciema zalaja bet vienu
            launu dienu ak vai es nokluvu pilseta
            viena firziku kaste tirgu pie ostas
            viens pats bez draugiem lielaja pilseta
            kas skita man tik draudosa un divaina
            un ediens tik gruti atrodams un es
            domaju man bus jamirst nost un es
            dukdams gaju pa ielu un domaju
            drumas domas un sastapu vienu citu
            sirseni kas slaistijas pie kroga
            puika vins teica tu izskaties noslucis
            nebedajies puika vins teica es tev
            pamacisu ka dzivot bez darba nu ka
            es teicu novero mani vins teica un tiesi
            to bridi viena piedzerusies musa naca rapodama
            lauka no krogus un ar slinku kustibu mans
            jaunais draugs pasniedzas un iedzela tai
            un to sagrieza kumosos un apeda to re
            ka vins teica laizidams savas lupas
            ta jadzivo ta bija tikai alus musa bet pagaidi
            es tev dabusu kokteila musu sita tik ir dzive
            un es sekoju vina paraugam ak vai
            un musas tur krogu ta piedzeras
            dzerdamas visu kas tur izliets ka vinas top
            bezpalidzigas un viss ko vienam sirsenim jadara
            ir rami janogaida kamer viena tada izstreipulo pa
            kroga durvim un brinies partika pati rokas nak
            iesakuma budams jauns un nevainigs
            es edu tikai alus musas bet dzeriena
            lasts mani pievareja un mana lideriga
            dzive saka radit sekas un beidzot
            nonacu tik talu ka vairs negribeju est
            musu kas nebija piesukusies pilna ar kadu
            stipru un reibinosu dzerienu un nakts dzive
            un nakts gaismas mani apbura un es vairs
            negribeju est auglus un darzenus es nicinaju
            musas no kafejnicas tas skita man
            pliekanas un bez garsas beidzot es
            kluvu tik izvirtis ka aizceloju atpakal
            uz laukiem un saverveju sesus mazus
            sirsenisus un tos aizvedu us pilsetu un
            ievadiju savas nodarbibas es tam iemaciju
            prieks manis kert musas un nu es
            esmu nonacis briesmiga strupcela jo mani
            sirseni no laukiem streiko un uzsakusi pasi
            savu biznesu un man atkal jaker
            musas pasam saviem spekiem un tie slinkuma
            un izvirtiba nodzivotie menesi nu
            nemusi savas sekas un samaitajusi manus
            refleksus es vairs nespeju nokert musu tikai
            ja ta ir piedzerusies lidz bezsamanai
            kas nu ar mani bus ak vai alkoholisko
            dzerienu lasts ja tas nak lidz ar katru edamo
            nu ja es teicu tas ir viens bedigs stasts
            karli tas ir viens stasts ko mes dzirdam
            parak biezi musu laikos ja gan vins teica
            man pielecies gikts mana dzeloni tik
            sapigs ka man jakliedz no sapem katru
            reizi kad to lietoju lai iedzeltu kadai musai es
            nogaju sanis viena drosa vieta rakstam
            masinas tastatura un skala balsi saucu
            mans padoms karli ir pasnaviba ta es
            vinam uzsaucu jo visu laiku kamer vins
            pats sevi bija nozelojis manas
            simpatijas bija musu puse
                                   

            archy prusaks