nesen gadijas
redzet dzivu
pieradijumu
ka pilsetas dzive
pavedina uz izputesanu
te ielidoja piedzeries
sirsenis un apsedas
kakta un tapat dukdams
aizsnaudas ne jau isti
aizmiga bet snabaina
pusnomoda izpludusiem
vardiem pa sapniem
slupsteja riebiga
balsi mans vards ir
krama karlis neviens
mani nepieveiks un es
un es
un tad vins atkal
aizmiga
bet neviens negribeja
vinu
aiztikt un pec laika
vins pietiekosi
atzirga lai saprastu ka
bijis galigi
piedzeries un iesaka
sevi apraudat
un palika sentimentals
mana dzive
ir izskerdigi patereta
vins teica bet
iesakuma es nebiju tads
snabis ir
tas kas mani izputinaja
vins teica un
elsoja pastasti man par
sevi es
teicu divus gadus
atpakal vins
teica es biju lauku
sirsenis
jauns un stiprs un
smuks es
dzivoju izrusejusa
notekas
caurule ar saviem
vecakiem
un braliem un masam un
visi
bijam nevainigi un
jautri mums
bija laimiga lauku
dzive biezi mes
jautri smiedamies
nolaidamies sadzelt
skolas bernus ciema
zalaja bet vienu
launu dienu ak vai es
nokluvu pilseta
viena firziku kaste
tirgu pie ostas
viens pats bez draugiem
lielaja pilseta
kas skita man tik
draudosa un divaina
un ediens tik gruti
atrodams un es
domaju man bus jamirst
nost un es
dukdams gaju pa ielu un
domaju
drumas domas un sastapu
vienu citu
sirseni kas slaistijas
pie kroga
puika vins teica tu
izskaties noslucis
nebedajies puika vins
teica es tev
pamacisu ka dzivot bez
darba nu ka
es teicu novero mani
vins teica un tiesi
to bridi viena
piedzerusies musa naca rapodama
lauka no krogus un ar
slinku kustibu mans
jaunais draugs
pasniedzas un iedzela tai
un to sagrieza kumosos
un apeda to re
ka vins teica laizidams
savas lupas
ta jadzivo ta bija
tikai alus musa bet pagaidi
es tev dabusu kokteila
musu sita tik ir dzive
un es sekoju vina
paraugam ak vai
un musas tur krogu ta
piedzeras
dzerdamas visu kas tur
izliets ka vinas top
bezpalidzigas un viss
ko vienam sirsenim jadara
ir rami janogaida kamer
viena tada izstreipulo pa
kroga durvim un brinies
partika pati rokas nak
iesakuma budams jauns
un nevainigs
es edu tikai alus musas
bet dzeriena
lasts mani pievareja un
mana lideriga
dzive saka radit sekas
un beidzot
nonacu tik talu ka
vairs negribeju est
musu kas nebija
piesukusies pilna ar kadu
stipru un reibinosu
dzerienu un nakts dzive
un nakts gaismas mani
apbura un es vairs
negribeju est auglus un
darzenus es nicinaju
musas no kafejnicas tas
skita man
pliekanas un bez garsas
beidzot es
kluvu tik izvirtis ka
aizceloju atpakal
uz laukiem un saverveju
sesus mazus
sirsenisus un tos
aizvedu us pilsetu un
ievadiju savas
nodarbibas es tam iemaciju
prieks manis kert musas
un nu es
esmu nonacis briesmiga
strupcela jo mani
sirseni no laukiem
streiko un uzsakusi pasi
savu biznesu un man
atkal jaker
musas pasam saviem
spekiem un tie slinkuma
un izvirtiba nodzivotie
menesi nu
nemusi savas sekas un
samaitajusi manus
refleksus es vairs
nespeju nokert musu tikai
ja ta ir piedzerusies
lidz bezsamanai
kas nu ar mani bus ak
vai alkoholisko
dzerienu lasts ja tas
nak lidz ar katru edamo
nu ja es teicu tas ir
viens bedigs stasts
karli tas ir viens
stasts ko mes dzirdam
parak biezi musu laikos
ja gan vins teica
man pielecies gikts
mana dzeloni tik
sapigs ka man jakliedz
no sapem katru
reizi kad to lietoju
lai iedzeltu kadai musai es
nogaju sanis viena
drosa vieta rakstam
masinas tastatura un
skala balsi saucu
mans padoms karli ir
pasnaviba ta es
vinam uzsaucu jo visu
laiku kamer vins
pats sevi bija
nozelojis manas
simpatijas bija musu
puse
archy prusaks