Vislabākais vēlēšanu likums vēl negarantē labu valsts vadību, bet nepiemērots vēlēšanu likums var radīt grūtības valdības sastādīšanā, stabilitātē un valsts vadībā.
    Vēlēšanu likums parasti ietver vairākus nodalījumus kuri nosaka:

• Kas var balsot,
• Kas var kandidēt,
• Vēlēšanu veidi,
• Balsu skaitīšana.

    Šeit es apskatīšu tikai dažus vēlēšanu veidus. tie var būt:

• Proporcionālas vēlēšanas,
• Tiešas vēlēšanas,
• Abu šo veidu apvienojums.

    Proporcionālās vēlēšanās deputātu skaits tiek aprēķināts proporcionāli nodoto balsu skaitam par katru partiju. Vistuvāk šis proporcionālais vēlēšanu veids tiek īstenots Francijas, Itālijas un pirmskara Latvijas vēlēšanu likumos.
    Pašlaik Latvijā pastāv proporcionālu vēlēšanu veidu mistrojums.

1. Latvija ir sadalīta vēlēšanu apgabalos un tikai katrā apgabalā deputāti tiek ievēlēti proporcionāli.

2. Ir ievests proporcionālais slieksnis zem kura nodotās balsis neskaitās.

    Šie divi pārveidojumi, sevišķi pēdējais, ir domāti, lai samazinātu ievēlēto partiju skaitu Saeimā.
    Kādi ir rezultāti?

a) Lai gan partiju skaits ir samazinājies, tomēr nevienai partijai nav izdevies dabūt pilnīgu vairākumu un sastādīt stabilu valdību.

b) Ievēlētie deputāti jūt atbildību tikai partijai, bet nevis vēlētājiem, jo vēlētāji nav balsojuši tieši par kandidātu bet par partiju.

    Tiešās vēlēšanās valsts ir sadalīta vēlēšanu iecirkņos.

1. Katrā iecirknī var būt tikai viens kandidāts no katras partijas.

2. Kandidāts var kandidēt tikai vienā iecirknī.

3. No katra iecirkņa ievēl tikai vienu deputātu.

    Šis vēlēšanu veids tīrā formā tiek praktizēts Lielbritānijā, Kanadā un laikam arī Austrālijā.
    Šī vēlēšanu veida pozitīvais rezultāts ir tas, ka parasti valstī nostabilizējas divpartiju sistēma. Vairākuma partija sastāda valdību un mazākuma partija paliek opozīcijā. Pārējās partijas dabūt tikai nominālu deputātu skaitu vai arī nemaz.
    Negatīvais aspekts ir tas, ka vairākuma partija var tikt ievēlēta ar mazākuma balsu skaitu. Teorētiski partija ar 26% nodoto balsu skaitu var dabūt vairākumu deputātu.
    Tāpēc dažas valstis, piemēram Vācija, ir ievedušas tiešu vēlēšanu kombinējumu ar proporcionālo vēlēšanu veidu.
    Šis tiešu vēlēšanu likuma kombinējums paredz:

a) Daļa deputātu tiek ievēlēti tieši,

b) Otra daļa tiek ievēlēti proporcionāli.

    Pēc manām domām Latvijai būtu jāapsver šis pārveidotais tiešu vēlēšanu veids. Tas varētu darboties šādi:

1. Latviju sadalītu 80 vēlēšanu iecirkņos, kuri ievēlētu tiešās vēlēšanās 80 deputātus.

2. Pārējās 20 deputātu vietas sadalītu proporcionāli saņemto balsu skaitam katrai partijai.

a) Tas samazinātu disproporciju starp partijai nodotām balsīm un ievēlēto deputātu skaitu.

b) Dotu iespēju partijai izvirzīt deputātus, kuri nebūtu ievēlēti tieši.

    Tā kā proporcionāli tiktu ievēlēti 20 deputāti, tad katra partija par katrām 5% saņemtām balsīm varētu nozīmēt vēl vienu deputātu.
    Piemēram: Ja no partijas tiešās vēlēšanās ir ievēlēti 25 deputāti un viņa ir saņēmusi 30% balsu, tad partija var nozīmēt vēl 6 deputātus. Vai arī, ja partija nav dabūjusi nevienu deputātu tiešās vēlēšanās bet saņēmusi 6% balsu, tad viņa tomēr dabū vienu deputātu.
    Kādi ir pozitīvie aspekti šādai sistēmai?

1. Vēlētāji katrā iecirknī balso par vienu kandidātu, kuru viņi pazīst un kam uzticas.

2. Ievēlētie deputāti jūtas atbildīgi savu vēlētāju priekšā.

3. Tiešo vēlēšanu rezultātā Saeima tuvotos divpartiju sistēmai un ar to stabilai valdībai.

4. Mazās partijas, kas dabū vismaz 5% balsu tomēr tiek pārstāvētas, kaut arī nebūtu dabūjušas nevienu kandidātu tiešās vēlēšanās.

    Negatīvais aspekts varētu rasties, ja dažos novados pārsvaru ņemtu Latvijai naidīgs noskaņojums un tur ievēlētu deputātus, kas negrib valsti celt. Proporcionālās vēlēšanās šis negatīvais aspekts tiktu atšķaidināts.

    Pēc manām domām šis tiešo un proporcionālo vēlēšanu kombinējums ietekmētu labvēlīgu mūsu Saeimas sastāvu un valdības stabilitāti.

Alberts Caune
6565 Collins, Apt. 511
COTE ST. LUC, Que. H4W 3H3
Tel/Fax: 514 484 0272
E-mail: albertc@total.net