Subject: lavina sakustejusies
Date: Fri, 20 Oct 2000 13:31:02 +0300
From: "Alnis Freibergs" alnis@lis.lv

    Vakar VAK telpas notika satikšanas :
        A. Ulme VAK prezidents
        R. Spuris Cikaga ASV
        A. Freibergs Sigulda
    Sarunas bija konstruktivas, tika aprunati galvenie darbibas virzieni un " Velešanu likuma" izmaiņu koncepcijas.
    Lai apzinatu iespejamos aktivos paligus Latvijā, nolemts, ka rikojam sanaksmes vel otrdien un tresdien(24.,25.10) no 17oo lidz 20oo. Tie, kuri var 24., kuri ne-25. Atnaksiet 20oo, paliksim ilgak.
    Tuvāk un dziļaku izklastu vakarā. Alnis.

Subject: Re: lavina sakustejusies
Date: Fri, 20 Oct 2000 08:34:01 -0400
From: "Andris Prieditis" norandris@rcn.com

    Lieliski! Šovakar Bostonā notiek Latviskā Mantojuma fonda padomes sēde, kur parunāšu vai, kad un kā LMF ir iespējams lietu atbalstīt. Iespējams gan ka statūti polītiskas iniciatīvas nepieļauj, bet redzēsim.

Andris

Subject: Re: lavina sakustejusies
Date: Fri, 20 Oct 2000 21:46:09 +0300
From: "Alnis Freibergs" alnis@lis.lv

Sveiki, sveikotaji!
    1. Nacam pie sledziena, ka sadarbiba ar VAK- pareiza izvele:
        a) ir telpas,
        b) materiali-tehniska baze (datorus ieskaitot)
        c) darbinieki- gramatvede, sekretare (mazak izdevumi)
        d) pieredze
        e) saglabajies un paplašinas aktivs kontingents visa Latvijā
        f) nodaļas arzemes
        g) utt
    2. VAK statuti atlauj darboties ar musu projektu:
Pagaidām projekta nosaukums" Jaunā Atmoda", bet plasak- "demokratijas tradiciju pilnveidošana, tiesiskuma un taisniguma nostiprinašana Latvujā". šads nosaukums ietver sevī gan musu pirmo nodomu- velesanu likuma grozisanu, bet dos iespejas, ja spesim, ja bus nepieciesamiba utt , darboties plasaka plaksne. Tapat ari - piesaistit lidzeklus no fondiem, kuri paredz demakratijas nostiprinasanu.

Galvenie velesanu likuma grozijumu punkti:
    a) kandidatu izvirzisana
    b) deputata atbildibas pastiprinasana un atsauksanas kartibas vienkarsosana.
    c) prezidenta ievelesana un pilnvaru paplasinasana.

Kada vajadzetu gudro galvu palidziba:
    Izstrādat labu starta uzrunu tautai, interneta majas lapu
    Iepriekseja reklama iespejami visos Latvijas un c. masu inf. lidzeklos,
    Bet pats galvenais-- sakt darbu pie projekta izmainam, darot to individuali un veidojot vairakas darba grupas, kuras stradatu paraleli, lai reize nebutu daudz viedoklu vienkopus, kas kavetu darbu. Pec tam salikt kopa un noslipet galvenaja darba grupā.

Darbu veikt intensivi, jo nacam pie sledziena, ka " ir izveidojusies vesturiskie apstakli un situacija" (Ļeņins "Ko darit?"), lai so pasakumu dabutu cauri vel šis saeimas laika!

Neesmu parliecinats, ka esmu pastastijis visu un labi saprotami, bet ceru, ka ari Rics tiks pie kompa un pastastis savu skatijumu. Vel jau tika runats par plakatiem, kulturas- agitacijas pasakumiem, agitatoru un preses iēinteresesanu, celiem, ka tikt pie "vajadzigiem" deputatiem utm.

Loti gaidam uz sapulcem domu biedrus un nakamos paligus, jo man ir tada sajuta , ka lavina ir uznemusi strauju sakumu, un nevajadzetu tai ļaut gaitu paleninat!

Visubeidzot, skatot albumu ar 10gadu vecam foto, ieraudziju viena piketu un plakatu ar uzrakstu:

    Celais notikums ir iespejams,
    Papira ūķis ir nojaucams!
    Latvija ir musu majas,
    Tadel- ienakot, noslauki kajas!

Visumā pacilats un priecigs par paveikto!

Alnis.

 

Subject: Re: lavina sakustejusies
Date: Sun, 22 Oct 2000 13:27:42 -0400
From: "Uldis Matiss" umatiss@trigger.net

Sveiks Alni!

Prieks, ka ieceretais projekts ir iekustejies un ka VAK ir gatavs dot savu atbalstu.

Man bazas rada Jūsu apspriedē izvirzītais punkts c). Nēsmu sini diskusija dzirdejis par to, ka vajadzetu ari mainit likumu sakara ar prezidenta ievelesanu un pilnvaru paplasinasanu. Gribetu zinat, ka sis priekslikums ir radies un kada tam motivacija.

Ja mes gribam, lai so projektu atbalsta vairakums veletaju, tad tam ir jabut vienkarsam un caurmera veletajam viegli saprotamam. Tas nedrikst but sarezgits.

Panakumus velot,

Uldis Matiss

 

Subject: Re: lavina sakustejusies
Date: Sat, 21 Oct 2000 16:33:26 EDT
From: RUTENS@aol.com

Sveiki!

Sirsnigs paldies Alnim par pasniegto informaciju! Piebiedrojos tiem Sveikotajiem, kas no sirds velu Jums veiksmi! Cik nu tas ir iespejams no attaluma Jums palidzibu pasniegt, to ari darisu.

Ari priecajos par ceribu ne tikai velesanu likumus grozit, bet ari "darboties plasaka plaksne." Parmainit abus velesanas likumus ir tikai pirmais solis.

Ka jau citi ir pieminejusi, ir diezgan lielas problemas ar ieredniem un tas,

ka daudz no viniem neuzskata sevus atbildigus tautai. Parsutu vienu rakstu no "Zemgales Zinam", ko Lursofts Interneta iespieda septembra sakuma. Vismaz pasreizejos apstaklos, pasai neparak patika, ka augstakie ieredni bus atbildigi tiesi MK, jo skiet kas tas tikai pastiprina 'varas viru' valdibu.

Vai kads zina vai Civildienesta likums tika pienemts tai pasa diena, kad Adamsons netika izdots?

Alni, ja gadiena "Jauna Atmoda" jau uzsaka savakt apspriezamos jautajumus, kas nakotne jātrisina, pati ieteiktu petit civildienesta likumu. Kaut VVF Jura Dreifelda ieteikta 'ombudsman' amatu ir uzsakusi realizet, iespejams ka ar to vien nepietiks.

Visu labu,

Elizabete

*********

Civildienesta likums neatrisinās visas problēmas
Mārtiņš Kaprāns

Viens no svarīgākajiem darbiem, kas Saeimas deputātiem jau pirmajā rudens sesijas plenārsēdē (7. septembrī) būs jāpaveic, ir jaunā Valsts civildienesta likuma pieņemšana trešajā lasījumā. Tas nomainīs kopš 1994. gada 21. aprīļa spēkā esošo civildienestu regulējošo likumu. Jaunais būšot krietni kvalitatīvāks un vairāk piemērots šodienas situācijai nekā iepriekšējais, taču arī ar ap šo likumprojektu tieši pēdējo nedēļu laikā pirms tā pieņemšanas uzvirmojušas vairākas diskusijas gan valdībā, gan arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā.

Pirmais nopietnais un, šķiet, arī diskutablākais jautājums ir saistīts ar Valsts civildienesta pārvaldi (VCP), proti, gan valdībā, gan arī iepriekšminētajā komisijā ir panākta vienprātība punktā, kas paredz līdz ar jaunā civildienesta likuma spēkā stāšanos ierobežot VCP tiesības pārraudzīt ierēdņu darbu, tajā pašā laikā dodot plašākas iespējas ministrijām ietekmēt ierēdņu iecelšanu, atcelšanu un darbību. Faktiski tas nozīmē līdzšinējā VCP tiesiskā pamata (statūtu) maiņu, jo ierēdņu kontroles funkcija bija viena no būtiskākajām šīs iestādes darbības sfērām. Šī VCP funkcija vismaz radīja iespaidu, ka politiskās amatpersonas nepolitizē civildienesta darbību. Šajos un arī citos gadījumos valsts sekretāri (valsts augstākie ierēdņi) atteikušies respektēt VCP lēmumu, samazināt disciplinārsoda bardzību, kas pamatoti pievērsis masu saziņas līdzekļu uzmanību, atstājot traipu uz attiecīgās ministrijas un civiliestādes vadītāja reputācijas. Un nav nekur rakstīts, ka daudzus politiķus, kas varēju ši ietekmēt jaunā civildienesta likuma izstrādi, nav apmierinājusi VCP «patvaļa», sak', kaut kāds niekalbis te nāks un apstrīdēs lielo vīru lēmumus, tālab labāk tādam vispār vajag atņemt tiesības kaut ko tādu darīt arī nākotnē. Līdz ar to varam secināt, ka VCP ir kļuvusi par politiskās cīņas upuri, ierēdņu kontroles sfērā saglabājot tikai fizisko un juridisko personu sūdzību par ierēdņu rīcību izskatīšanas funkciju, attiecīgajā gadījumā atceļot nelikumīgos lēmumus, ko vainīgais ierēdnis kā tiesību subjekts ir piemērojis.

Lai gan pagaidām jaunajā civildienesta likumprojektā netiek runāts par augstākā līmeņa ierēdniecības korpusa izveidi, valdība ir nolēmusi, ka Valsts kancelejai būs jāanalizē jautājums par nepieciešamību nodot augstākos civildienesta ierēdņus kancelejas tiešā pakļautībā. Realitātē tas nozīmētu, ka valsts sekretāri, viņu vietnieki un departamentu direktori (aptuveni 200 līdz 300 cilvēku) tiktu atdalīti no pārējā, vairākus tūkstošus lielā struktūrvienībās strādājošo ierēdņu slāņa.

Atklāti runājot, šāda ierēdniecības stratifikācija augstākā un zemākā slānī nav pietiekami argumentēta, jo tas, ka tā dara daudzās attīstītās valstīs, vēl neko nenozīmē. Trūkst arī praktiskā pamatojuma, ka šāds ierēdniecības modelis varētu sekmēt civildienesta administratīvo spēju palielināšanu tieši Latvijas politikā. Patiesību sakot, šāds modelis ir tikai lieka riskēšana, un politiķiem administratīvās spējas palielināšanai vajadzētu labāk vairāk uzmanības pievērst ierēdņu eksaminācijas un kvalifikācijas nodrošināšanai.

Tāpat nozīmīgs solis publiskās pārvaldes darbinieku darbības efektivitātes pāugstināšanai ir vienotas atalgojuma sistēmas izveide civildienestā strādājošajiem. Pašlaik šādas sistēmas trūkums nozīmē, ka vienāda ranga ierēdņi saņem dažādus atalgojums, kas, protams, neveicina pārvaldes efektivitāti. Bez šaubām, svarīgs administrēšanas efektivitātes veicinātājs ir personāla vadības sistēmas izstrāde un tās ieviešana (padomju laikos to mēdza arī saukt par kadru daļu), kas garantētu katra ierēdņa darba analīzi.

Pagaidām šāda analīze noris tikai VCP ietvaros, kaut patiesībā tai jābūt katrā institūcijā, kur to veiktu iestādes vadītājs ar sev tieši pakļautu darbinieku.

Rezumējot iepriekš teikto, varam secināt, ka administratīvo spēju palielināšanai ir daudzi svarīgāki uzdevumi, kas jārisina, tālab diskusiju par vai pret augstākā ierēdniecības ranga izveidi vajadzētu uztvert kā sekundāru. Turklāt jāuzsver, ka augstākais ierēdņu korpuss varētu bremzēt zemāka ranga ierēdņu karjeras izaugsmes iespējas, jo iestāžu vadītāji it kā būtu atrauti no civiliestādes un pārāk neaizsniedzami.

Runājot par jaunā civildienesta likuma kvalitāti, pozitīvi ir vērtējamas vairākas lietas, kas rada skaidrību valsts pārvaldē. Pirmkārt, šis likums beidzot reglamentē 15. pants), kam pieder politiskā un kam administratīvā atbildība, kas kā problēma samilza saistībā ar vairākām nepamatotām valsts sekretāru naudas izšķērdēšanas lietām, jo nepareizi tika interpretēts iestādes vadītāja jēdziens (ar kuru jāsaprot arī ministrs - tikai kā politiskais vadītājs ar dažām administratīvām funkcijām). Svarīgi ir arī tas, ka jaunajā likumā ietvertas vairākas Korupcijas novēršanas likumā iekļautas tiesību normas - izvairīšanās no interešu konflikta vai amatu ierobežojumi, lai nenonāktu korumpētā stāvoklī. Saprotams, jaunais civildienesta likums tiek pieņemts ar stratēģisku mērķi - pozitīvi ietekmēt Eiropas Komisijas (EK) ekspertu viedokli par valsts pārvaldes attīstību, kas kā atsevišķa sadaļa būs EK rudenī gaidāmajā progresa ziņojumā.

Taču būtu jāsaprot, ka ne jau ar šo likumu viss beigsies. Civildienesta tiesiskās bāzes sakārtošanā tas būs tikai kā pamats, uz kura tiks veidota milzīga dažādu normatīvo aktu virsbūve. Tāpat ļoti iespējams, ka nākotnē arī šis likums varētu tikt grozīts, jo ir vairāki punkti, par kuriem pašlaik noris diskusijas.

Publicēšanas datums: 2000. gada 2. septembris, sestdiena.

 

Subject: Re: lavina sakustejusies
Date: Sun, 22 Oct 2000 21:18:12 +0300
From: "Alnis Freibergs" alnis@lis.lv

Labvakar, draugi-Sveikotaji!

Priekslikumu par prezedenta ievēlēšanu izteica Rics. Sveika ienacu bridi, kad pilna spara gaja diskusija par velesanu likumu un ta sakumu nezinaju, tadel sapratu ka ari par so jautajumu ir runats. A. Ulme ari bija par to, ka prezidentei vajag but stiprakai, plasakam pilnvaram, un ari es, bet vai javel tautai, tas ir stipri apsverams jautajums, zinot latviesu ipatsvaru un pilsonu loka paplasinasanos.

Tadel, loti ludzu gudrakos pratus, politikus, likumu zinatajus- diskusija vel turpinas, un mans stastitais par musu spriedumiem ir vel tikai apspriesanas limeni. Velreiz atgadinu, ka otrdien un tresdien no 17oo lidz 20oo es, Rics un Ulme gaidis aktivistus VAK telpas Audeju iela 7/9 4.stavs, 402 istaba.

Alnis

 

Subject: Re: lavina sakustejusies
Date: Mon, 23 Oct 2000 10:39:12 -0400
From: "Uldis Matiss" umatiss@trigger.net  

Alni,

Par tautas veletu prezidentu.Ja tauta butu velejusi prezidentu 1999. gada, tad ta butu ievelejusi vai nu kadu popularu hokeja speletaju (Irbi par prezidentu!), kadu popularu dziedataju, vai Raimondu Paulu. Nekada zina Vairu Viki Freibergu. Tauta Vairu tad vel pat nepazina.

Par to, ka prezidentei jabut stiprakai, ar plasakam pilnvaram.Vispirms musu prezidente ir stipra. Pieskirot prezidenta amatam plasakas pilnvaras mes attalinatos no demokratijas un tuvinatos Karla Ulmana diktaturai.

Es atkartosu, ko jau ieprieks teicu. Mes nedrikstam so projektu padarit par tik sarezgitu, ka caurmera veletajs to vairs nesapratis.Ja panaksim grozijumus, ko ieteca Janis Penikis, tad busim daudz sasniegusi.

Uldis Matiss

 

Subject: Re: lavina sakustejusies
Date: Mon, 23 Oct 2000 08:33:29 -0700
From: Gundar King kingga@plu.edu

Piekrītu Uldim Matīsam.

Parlamentārā demokrātijā valsts prezidents (Jānis Cakste, Gustavs Zemgals)ir tik stipri, cik stipras ir vinu personības. Prezidenti, kas netic demokrātijai, bet velas sastrādat ar stipriem vīriem (A. Kviesis)pazaude jau to iespaidu, kas viniem ir.

Rūpesiem, lai Saeima ieveletu lielākas un spejīgākas personības un mazāk varas kāros; tad viss būs labi. Ceru, ka latviesu tauta būs diezgan izdzīvojusies pie monomahiem, visāda veida diktatoriem un citiem autokrātiem, lai zinātu,. ka ar viena cilveka gudrību vienm nepietiek.

Gundars

Subject: Re: lavina sakustejusies
Date: Mon, 23 Oct 2000 17:57:56 +0300
From: "Ausma Abele" aabele@madona.lv  

Referendumā varētu būt jautājums:

- Vai piekrītat, ka 50% deputātu ievēl no vēlē'sanu apgabaliem? Jā? Nē?

Ja tiks jautāts, vai piekrītat mainīt Vēlē'sanu likumu, tas kārtējo reizi būs sivēns maisā un diezin vai kādu atsaucību tautā radīs. Viss pārējais, kas attiecas uz deputātu atsaukšanu, atbildību u.c., panākams citādā veidā.

Tādas ir manas domas.

Ausma

 

Subject: Re: lavina sakustejusies
Date: Mon, 23 Oct 2000 18:09:02 +0300
From: "Ervie" ervie@mail.lv

isteniba jautajums tāds - vai šī topošā kustība ir aktuala? resp. par saeimas vēlēšanu?

galugalā partijām tagad īstais darbs pašvaldību vēlešanu ciņu sagatavošanā. - konkreti rīgas pašvaldību velešanās. vai tur nekas nav darāms?

rv

 

Subject: Re: lavina sakustejusies
Date: Tue, 24 Oct 2000 09:55:47 -0400 (EDT)
From: peteris 0 romanovskis peteris@louisville.edu

Sveicieni! Alni, paldies par iniciativu. Tai pasa laika gribu vaicat, kads ir velesanu likums Lietuva (ja nekludos, tad pusi parlamentariesu ievel no partiju sarakstiem, pusi vienmandatu apgabalos)? Ko par ieveleto deputatu atbildibas limeni veletaju prieksa saka pasi lietuviesi? Ka Lietuva tiek izvirziti kandidati? Vai salidzinot Latviju ar Lietuvu ir starpiba (ka diena pret nakti)?

Ja nekludos, tad ari Krievija dalu deputatu ievel vienmandatu apgabalos, dalu no partiju sarakstiem. Cik talu sai zina Krievija ir prieksa Latvijai, kas tur ir labs, kas tur nav labs?

Kada ir situacija Igaunija?

Peteris Romanovskis

 

Subject: Re: lavina sakustejusies
Date: Tue, 24 Oct 2000 16:0:44 +0200
From: Janis Grigals jg@gaze.lv

Stalinam bija dzelzs griba, viņš prata virzit lietas uz prieksu. Bet ar to vien izradijas par maz, lai sabiedribas dzive uzlabtos. Mes saja vestkopa un vispar cilveki dzive gandriz visu laiku pavadam nostadot savu gribu pareizajas attiecibas.

Vienkarsaka griba vieglak piepildama, vieglak atrast domubiedrus un apvienoties. Lepna maja Baltezerā, sava "apsardzes firma", harems - saprotamas velmes, vai ne? Dibinam partiju ar sadu moto un panakumi nodrosinati. Izveidot perversijas tiklu Ainaram Eisakam bija vieglak neka likt darboties Vides Aizsardzibas klubam.

Sabiedribas attiecibas ir jamaina ta, lai sarezgitas, talejosas, cilveciskas ilgas vismaz nepaliktu konkuretnespejiga stavokli. Sbiedribas attiecibas (Vilis Gailitis uztveres ertibas labad tas var izteloties ka dievu) nosaka, par ko mes klusim un vai vispar busim.

Cilveciko attiecibu uzplaukums bija verojams Atmodas laika (Ceru, ka valsts tikumiski bedigais stavoklis liks tiem, kas uzskata, ka Atmodai vairak nebija ko darit, pardomat savu viedokli). Tad bija atklatiba un tautvaldiba. Tas bija laiks, kad jebkura prata dzimusi gaisa doma kluva par visu kopeju uzskatu.

Puslidz drosi var teikt, ka atklatiba un tautvaldiba ir neatdalamas paradibas.

Tas, ka nekada valdiba nesanaks bez zinasanam par stavokli, liekas pats par

sevi saprotams. Grutak ir pamanit, ka atklatiba izsauc tautvaldibu, bet ari tas ir tiesa. Vai tik slepenibu nevar saukt par valsts attistibas graveju? Seit, manuprat, ir meklejama atslega.

Janis

 

Subject: stāvam!!!!!!
Date: Tue, 24 Oct 2000 23:14:25 +0300
From: "Alnis Freibergs" alnis@lis.lv

Sveikotaji, latviesi!

Vismaz 17 personas ir ar lv pastu, bet sodien VAK kluba nesagaidijam nevienu. Ka ar Jusu sirdsapzinu? Es braucu no Siguldas, Ricjs- vīrs gados atbraucis no ASV, skraida , tiekas, mekle musu idejas atbalstitajus. Sovakaru norakstijam uz lietus gazi, bet rit?! Ja nebija pienemamas sis dienas un laiki, varejat ierosinat citus - pa e-pastu, pa telefonu, bet ne ciku ne grabu...

Atgadinu, ka atkal rit gaidam no 17oo-20oo VAK telpās,Audeju iela 7/9, iēja no Vecpilsetas ielas, 4.stavs, 412 istaba. Ilze, Tev sutitais pasts man atnaca atpakal, bet zvanu nesagaidiju. Atgadinu- mans tel.-9487122., Ricam Riga-293711.

Līdz ritdienai! Alnis

 

Subject: Re: stāvam!!!!!!
Date: Tue, 24 Oct 2000 20:41:00 EDT
From: ANTONSZ@aol.com 

Dargie Patrioti -Reformisti

Man gribas noradīt uz trijiem faktoriem, kas pēc mana prāta ir loti svarīgi, ja tikai pats nemaldos.

1. Reformistiem vajadzetu piegriest vērību arī Tieslietu Resoram. Jo tiesas un prokuratūra ir atbildīgas par nevienlīdzīgi izvērtētiem sodiem un korumptētības tolorešanu. Šeit jaieved kartība un kontrole.

2. Varbūt valsts prezidenti vajadzētu autorizēt, lai viņa varētu

iecelt specialu izmeklēšanas prokuroru svarīgu specifisku noziegumu izmeklēšanai svarīgās valsts iestādēs vai valsts ierednu un pat polītiku noziegumos.

3. Reformistu iniciatoru grupai vajadzētu pieaicināt redzamakos, godīgākos tautas parstavjus - zinatniekus, polītikus, valstsvīrus, garīdzniekus, arī pirmās atmodas redzamākās personības un vismas 2 - 3 avīžu redakcijas, kas sadarbotos šīs reformu lavīnas iekustināžanā.

Labs darbs prasa daudz laika. Nesteidzieties !

Novelot Jums Dievpalīgu - Antons Z.

 

Subject: Re: stāvam!!!!!!
Date: Tue, 24 Oct 2000 20:40:36 -0500 (EST)
From: Aija Veldre Beldavs beldavsa@indiana.edu

> Vismaz 17 personas ir ar lv pastu, bet sodien VAK kluba
> nesagaidijam nevienu. Ka ar Jusu sirdsapzinu? Es braucu no Siguldas,
> Ricjs- vīrs gados atbraucis no ASV, skraida , tiekas, mekle musu idejas
> atbalstitajus.

Liekas, ja patiešām nenāk pēc tam kad paziņots universitātei, profesoriem, studentiem, studentu uc aktīvistu grupām, izdalītas skrējlapas un pieprasīti žurnalisti, tad jārīko kautkas skaļš un interesants - muzikāla izrāde, forums, protests, utt. kautkur lai NEVAR paiet gaŗām! aija

 

Subject: Re: stāvam!!!!!!
Date: Tue, 24 Oct 2000 22:25:40 -0400
From: "Joseph A.Truckson" truckš@email.uc.edu  

Es gan nevaru ierasties uz sapulci, jo dzivoju aiz dika. Bet es apsolos stradat lai ideja par Satversmes sakarosanu izdodas. Ir ienakusi daudzi raksti jau tagad kurus ir nepieciesams pardomat un apspriest. Klausisim latviesus ar pieredzi, ka Penika kungu un citus. Apskatisim jautajumus no visam pusem. Ne katrs projekts uz reizi skrien. Bet lieta ir iekustinata un ta ir javirza merktiecigi uz prieksu.

Es pasreiz studeju Latvijas Satversmi un man jau ir radusies jautajumi kapec tadas klauzas tur ir.

Daudz laimes darba un nepagurt.

Jazeps A.Trucksons

Cincinnati, ASV

 

Subject: Re: stāvam!!!!!!
Date: Wed, 25 Oct 2000 07:42:09 -0400
From: "Juris Zagarins" zagarins@stcc.mass.edu  

Sveiki!

Aija ieteica tā:
> Liekas, ja patiešām nenāk pēc tam kad paziņots universitātei,
> profesoriem, studentiem, studentu uc aktīvistu grupām, izdalītas
> skrējlapas un pieprasīti žurnalisti, tad jārīko kautkas skaļš un
> interesants - muzikāla izrāde, forums, protests, utt. kautkur lai NEVAR
> paiet garjām! aija

Varētu piedāvāt banānus?

Juris Žagariņš

 

Subject: Re: stāvam!!!!!!
Date: Wed, 25 Oct 2000 15:09:12 +0300
From: "Ronalds Drunka" ronalds.drunka@silva.lv

nevajag piedavat nekādus bananus.....

man šī neizpratne par tautas neaktivitati liek domat ka idejas iniciatori

nav pratuši uzskatami paradīt kādēļ kādam ir jānāk un jālauž galva par satversmes maiņu, referendumiem etc. sauklis LATVIJA BRIESMĀS! mūsdienās nestrādā un nestrādās, rodas iespaidis ka ir karalis (idejas tēvs) bet nav pavalstnieku

 

Subject: Re: stāvam!!!!!!
Date: Wed, 25 Oct 2000 08:42:33 -0500 (EST)
From: Aija Veldre Beldavs beldavsa@indiana.edu

Man atkal lēti runāt tapēc, ka nevaru būt klāt bet ievērojot Ronalda Latvijas adresi jāprasa vai Ronalds piedalās vai nu kā idejas tēvs vai pavalstnieks vai citāds dalībnieks? Cik sapratu, sanāksme domāta lai iekustināt un ierosināt, nevis pasniegt uz paplāti skaisti smaržīgas kūciņas ar krejumu un zemeņu ievārījumu tiem kas ar atvērtu muti tās gaida no debesīm iekrītam. Noteikti Ronalds ir gaidīts, ja viņš tur nav. aija

 

From: normunds.riekstins@mail.teliamtc.lv
Date: 10/26/00 6:31
Subject: Satiksimies ?

Rit - piektdien, 11:00-13:00, pie Kongresu nama notiks protesta mitins, sakara ar to , ka Latvijas varasviru darbibas rezultātā tiek par smiekla naudu pārdota arzemniekiem Kemeru sanatorija (pirmas Latvijas lepnums!!!).

Tur piedalisies ari VAK, kadel centisos but ari es (vakar VAK valde apstiprinaja musu iecereto "Darba grupu RITDIENAI" kā savu sastavdalu kamer busim spejigi nostaties uz savam kajam). Varbut satiekamies ? VAK karoga tuvumā? Rics.

 

From: renkaitis@yahoo.com
Date: 10/26/00 8:29
Subject: Re: Satiksimies ?

Sveiki,

It kā cēli mērķi, bet riebjas ka "neapmierinātība" tiek organizēta lai panāktu privatizācijas aģentūras vadības nomaiņu. Vienalga kam pieder, ja tik saimnieko normāli. Ja nepilda privatizācijas līguma nosacījumus līgumu jālauzj un jādod privatizēt citiem. To arī PA tagad dara reāli. Visa šitā tautas neapmierinātība ir mākslīgi orķestrēta. Netīra politiska spēle.

Janis Renkaitis

 

From: jg@gaze.lv
Date: 10/26/00 9:41
Subject: Re: Satiksimies ?

Ja tas mitins ir pret privatizacijas a@enturas darbu, tad tad pie Kongresu nama varetu nepietik vietas. Vai sis pasakums ir izzinots laikrakstos?

Vakar viens pieredzejis virs ar spilgtu stastijumu paradija man savu piēju Latvijas valstij. Pamatdoma bija tada, ar godigumu un taisnigumu vins apkartejos cilvekos nerekinas. Ar piemeriem no savas pieredzes un visparinajumiem, kuri izskaidro pasreizejo valsts stavoki, vins viesa mani parliecibu, ka no 20% bagatako Latvijas cilveku kopas 80 procentiem butu jātrodas cietuma. Vinu bagatibas celonis ir korupcija, prasme verpt mahinacijas un dot kukulus. Beidzoties sarunai es biju gatavs ar puskiegeli izsist prieksejo stiklu jebkurai spozai automasinai Rigas ielas. Ja vel izdotos trapit ipasniekam ... Nakosajas velesanas laikam jabalso bus par komunistiem un nacionalizaciju, citadi noziedznieki vel ilgi valdis valsti. Varbut VAK vel var piedavat kaut ko labaku, citu partiju gan vairak nav.

Janis Grigals

 

From: rumpis@usa.net
Date: 10/26/00 9:52
Subject: Re: Satiksimies ?

Janis Grigals raksta:

> Ar piemeriem no savas pieredzes un
> visparinajumiem, kuri izskaidro pasreizejo valsts
> stavoki, vins viesa mani parliecibu, ka no 20%
> bagatako Latvijas cilveku kopas 80 procentiem
> butu jātrodas cietuma.

Varbūt tas nozīmē, ka brīvībā palikušie 20% ir prokurori, tiesneši un policisti? ;-)

Rumpis :)

 

From: charles@fortech.lv
Date: 10/26/00 9:58
Subject: RE: Satiksimies ?

> Ja vel izdotos trapit ipasniekam ...

Un ja Tu trapisi tam 1 no 5, kurs ir godigs? Vai vinam ta butu pateiciba par godigumu?

Karlis

 

From: RUTENS@aol.com
Date: 10/26/00 12:23
Subject: Re: Fw: Satiksimies ?

Sveiki!

> Tadel jau veidojam "Darba grupu RITDIENAI" lai
> cilvekiem palidzetu atrast labako un tie spetu
> savu dzivi uzlabot.

Ric, vai Jums vai Alnim laiks drusku detalus uzrakstit par vakardienas mitinu?

Elizabete

 

From: normunds.riekstins@mail.teliamtc.lv
Date: 10/27/00 3:45
Subject: Fw: Fw: Satiksimies ?

Centišos zinot - pec mitina. Paslaik ceru tur sastapt ari paris Saeimas deputatus un noskaidrot ar cik balsu parsvaru tika pienemts "Korupcijas veicinasanas" likums (tas ir mans apzimejums - likums nosaka ka valdibas cilveki varesot kandidet pasvaldibu velesanas un tad , ja valdiba kristu, ienemt vietas pasvaldiba. Pec tam iet atkal atpakal uz valdibu. Isi - no viniem nebutu iespejams atbrivoties!...) Varbut ka mums butu iespejams aizkavet si likuma galigo pienemsanu. Tas butu siks solitis musu darbibas uzsaksanā. Turiet īkškus !!!

Rics.