From: Ausma Abele aabele@madona.lv
Sent: Friday, October 27, 2000 8:47 PM
Subject: Re: Satiksimies ?

Gribētos zināt RĪTDIENAS līderu domas par šodienas mītiņu. Cik varēja spriest no mūsu saziņas līdzekļiem, tanī bija iesaistītas tādas spilgtas personības kā Grīgs, Lakučs, Ādamsons. Un mērķis bija Ķemeru sanatorijā izveidot valsts akciju sabiedrību. Mīlīši, esam taču brīdināti, ka valsts ir pārdota, tā atrodas grupējumu rokās. Vai tad palīdzēsim tiem cept aizvien jaunus pīrāgus, dēļ kuriem savā starpā plēsties visneķītrākajā veidā?

Mans priekšstats par rītdienu gan ir tāds, ka valstij godīgi jādara savs darbs, bet uzņēmējiem tikpat godīgi - savs. Citādi sabrukušās valsts iekārtas reanimācija vien notiks, pie tam vēl kroplīgākā būtībā.

Ausma, ar skatu no malas

From: normunds.riekstins@mail.teliamtc.lv
Date: 10/28/00 2:48
Subject: Fw: Satiksimies ?

Pilnīgi piekrītu Ausmas domai - tikai tad, kad valsts pilnvērtīgi darīs savu darbu: 1.iznīdēs korupciju; 2.nodrošinās iespējami augstvērtīgāko izglītību, sāksies atkopšanās no šodienas nelaimēm. Katram ir jādara savs darbs, un visi taču izjūtam cik traucējoša ir valsts ierēdņu jaukšanās strādāt gribošu cilvēku darbībā.

Citādi man nav iespēju izvērtēt notikušo mītiņu, ,jo tādā piedalījos dzīvē pirmo reizi, un pārāk liela uzmanība tika pievērsta tam, ka esmu no ārpuses, kas kavēja nopietni izsekot notiekošajam. Par savu uzdevumu uzskatīju uzsvērt sadarbības, kopā turēšanās nozīmīgumu. Kā tas izdevās, par to būtu jāziņo kādam citam SVEIKS aktīvistam.

Ričs, melnā dzīves sūruma piesūcināts, taču pārliecināts, ka paveiksim, ja darīsim.

From: Zagarins@stcc.mass.edu
Date: 10/28/00 12:02
Subject: Re: Fw: Satiksimies ?

Sveiki!

Ausma ar skatu no malas rakstīja tā:

>> Mans priekšstats par rītdienu gan ir tāds, ka valstij godīgi
>> jādara savs darbs, bet uzņēmējiem tikpat godīgi - savs.

un Ričs, melna sūruma piesūcināts, piekrīt:

> Katram ir jādara savs darbs, un visi taču izjūtam cik
> traucejosa ir valsts ierednu jauksanas stradat gribosu cilveku
> darbiba.

Atvainojiet, bet ar to vien nepietiks, ka mēs katrs darīsim tikai savu darbu. Tas jau ir tieši tas, ko Juronkulis un viņa dižbajāri no mums vēlas - lai mēs nejauktos iekšā tādās lietās, par ko mums nav un nekādi nevar būt saprašanas.

Ja mēs prasām godīgu, minimālu valdību un godīgus tautai atbildīgus uzņēmējus, mēs prasām sindikālu anarhiju. Bet neizliksimies un neticēsim Juronkulim, ka tāda lieta izriet no "brīvā tirgus". Tā prasa lietu darbu no katra pilsoņa, nevis tikai no speciālistiem elitārās ASV biznesa skolās izglītotiem. Tā prasa apmēram tādu pašu tautas izmisumu un uzupurēšanos, nevis tikai vienreizējā krīzes stāvoklī bet pastāvīgi un bez atslābuma, kādu pauda, teiksim, serbu tauta, kad tā panāca Miloseviča patriekšanu no valsts vadības.

Visu laiku pūst, ka mēs vēlamies valdības lomas samazināšanos tautas saimniecībā ir tik pat bezatbildīgi, kā pūst, ka mēs vēlamies kompetentu diktatoru, lai visu mums nokārto.

Juris Žagariņš

From: aabele@madona.lv
Date: 10/28/00 3:03
Subject: Re: Fw: Satiksimies ?

Profesors Žagariņš ir pārpratis skatītāju no malas. Neesmu pret kritizēšanu, varas kontrolēšanu un ieteikumiem, kā tai labāk strādāt. Taču tās darbs un pienākums ir izdot nepieciešamos likumus un gādāt par to ievērošanu.

Bet - valstij piederoši uzņēmumi vismaz pašreiz nav nekas vairāk kā brangs kumoss, ap kuru plēšas politiskās partijas, un aiz viņu mugurām - finansu oligarhi (žagariņa formulējums). Nebūs valsts uzņēmumu - nebūs šīs plēšanās. Vismaz es tā domāju. šie ķīviņi paņem tik daudz spēka un enerģijas, ka patiesi valstisku problēmu risināšanai varas pārstāvjiem nekas nepaliek pāri.

Valsts taču ietekmē saimniecību ar likumdošanu - vai nu pozitīvi, vai negatīvi. Ja tie, kas ir pie varas, ar šo likumdošanu gūst tiešus materiālus labumus, kā tas ir pašlaik Latvijā, tad šī ietekme ir negatīva. Jaunajai tautas kustībai RĪTDIENAI, manuprāt, vajadzētu cīnīties par to, lai varas virsotnes pie labumiem tiek vienīgi pastarpināti - caur ražošanas attīstību un nodokļiem, nevis kāš naudu caur uzņēmumu padomēm un vēl daudzos citādos veidos.

Ausma

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 10/28/00 5:35
Subject: Re: Fw: Satiksimies ?

Sveiki:

Pateicos Ausmai par gudrajiem vārdiem. Bet . . .

> Nebūs valsts uzņēmumu - nebūs šīs plēšanās.

Tas ir naivi. Nebūs valsts uzņēmumu, būs oligarhu uzņēmumi. Ja tādā kārtībā būs miers, tad tas būs tāpēc, ka tauta būs galīgi atšķirta no jebkādās atbildības par savu likteni. Man liekas dumi, ka daudzi no mums neatskarst, ka LR valdība patlaban pieder tieši tiem pašiem oligarhiem kas valda tajā t.s. "brīvajā tirgū", caur kuru gribam privatizēt Latvijas sabiedriskās apkalpes infrastruktūru. Atdosim visu valsti oligarhiem mīļā miera dēļ, varēsim izvēlēties - dzīvosim kā dzimtcilvēki paši savā zemē vai dzīvosim kā kungi Amerikā. Vairs nebūs jālasa avīzēs par tām šmucēm, kas notiek kad oligarhi savā starpā tirgojas. Lasīsim drīzāk Rietumu gudro ieteikumus būt pacietīgiem, jo fundamentālas pārmaiņas nenotiekot vis vienā dienā.

Juris Žagariņš

From: aabele@madona.lv
Date: 10/28/00 7:02
Subject: Re: Fw: Satiksimies ?

Interesanti gan - valdība pieder oligarhiem, tāpēc privatizēt neko viņu vadībā nedrīkst, bet "tautas mantu" pārvaldīt un izsaimniekot drīkst. Kas pie varas ir Amerikā - nabagie, vai? Un vai amerikāņi būtu vēl dumāki par latviešiem, jo tur varasvīri noteikti ir bagātāki par mūsējiem.

Pus gadsimtu jau pastāvēja iekārta, kad "viss piederēja visiem". Ko tagad liek priekšā Žagariņš?

Ausma

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 10/28/00 9:18
Subject: Re: Fw: Satiksimies ?

Žagariņjuris raksta:

> Atvainojiet, bet ar to vien nepietiks, ka mēs katrs darīsim tikai
> savu darbu. Tas jau ir tieši tas, ko Juronkulis un viņa dižbajāri
> no mums vēlas - lai mēs nejauktos iekšā tādās lietās, par ko mums
> nav un nekādi nevar būt saprašanas.

Diez vai tiem dižbajāriem tik liela sacīšana? Un ja nav saprašanas par kādu lietu, kā var pateikt vai tā vajag vai nevajag darīt? Pats taču apgalvo, ka jābūt domu dažādibai.

>Ja mēs prasām godīgu, minimālu valdību un godīgus
>tautai atbildīgus uzņēmējus, mēs prasām sindikālu
>anarhiju. Bet neizliksimies un neticēsim Juronkulim, ka
>tāda lieta izriet no "brīvā tirgus".

Kas to saka, ka mēs ticam vai izliekamies? Lai jau Juronkulis runā. Tāpat kā Žagariņjuris.

>Tā prasa lietu darbu no katra pilsoņa, nevis tikai no
>speciālistiem elitārās ASV biznesa skolās izglītotiem.

Piekrītu. Latvijas lietā visiem jāstrādā. Pēc katra varēšanas un goda prāta.

>Tā prasa apmēram tādu pašu tautas izmisumu un uzupurēšanos,
>nevis tikai vienreizējā krīzes stāvoklī bet pastāvīgi un bez atslābuma,
>kādu pauda, teiksim, serbu tauta, kad tā panāca Miloseviča
>patriekšanu no valsts vadības.

Bet ja tas "izmisums" nav gluži tāds, kā to "neapmierinātie" pindzelē? Mēs it kā visi klusībā pieņemam, ka "Dānijā nav viss kārtībā" (atsaucoties uz onku Viliju), bet "sveiki" nav tiesas zāle, kur it kā var pierādīt savu taisnību.

>Visu laiku pūst, ka mēs vēlamies valdības lomas
>samazināšanos tautas saimniecībā ir tik pat bezatbildīgi,
>kā pūst, ka mēs vēlamies kompetentu diktatoru, lai visu
>mums nokārto.

Skaidrs, ka vajag saprātīgu vidusceļu. PSR daudz valstu - traki; viens Rubiks, Zīgerists, Kauls vai Lembergs - vēl trakāk! Ko tad lai dara?

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 10/29/00 1:05
Subject: Re: Fw: Satiksimies ?

Sveiki!

Arturs prasa "Ko tad lai dara?" un Ausma: "Ko tagad liek priekšā Žagariņš?"

Viens, ko lieku priekšā: runāsim, runāsim, runāsim. Rakstīsim, rakstīsim, rakstīsim. Pirmais solis jebkādās pārmaiņās ir savstarpēja informēšanās. Otrā soļa nebūs kamēr nebūsim pieraduši pie brīvas, nopietnas domu izmaiņas. Kultivēsim mūsu burvīgos elektroniskos sakaru kanālus un nenievāsim tos par "pļāpu kanāliem". Neapvainosimies, neierausimies sevīs sarūgtināti, ja kāds pasaka kaut ko kaitinošu. Dosim pēc labākām iespējam pretī. Apsauksim visus, kas sprediķo, ka nedrīkstot sprediķot.

Mūsu kultūrā vislielākais demokratijas šķērslis ir pastāvošās iekārtas propagandas sistēma. Vienīgais pretlīdzeklis ir mācīties meklēt baudu brīvās diskusijās. Jo labāk, kad to var darīt abstrakti, caur e-pastu, kad nav jābēdājas par fizisku intimidāciju, nievājošiem skatiem, indīgām lapsenēm, kritieniem no balkoniem, u.t.t.

Man pašam nav izdomāta nekāda revolucionāra programma. Es neesmu nemaz ne vairāk marksists, kā Juronkulis ir marksists par to, ka viņš atzīst Marksa milzīgo lomu apgaismības kultūras veidošanā. Es noteikti neatbalstu centralizētas valsts birokratijas jēdzienu kā pretlīdzekli tagadējam postu nesošam Latvijas t.s. "brīvajam tirgum". Runāt par teorētiskām sabiedrības struktūrām ir interesanti, bet tas ir praktiski beznozīmīgi kamēr, kā Arturs aizrāda, lielais vairums cilvēku dzīvo trulā apātijā. Vispār, man nepatīk dot padomu, kā dzīvot. Ieteikt iesaistīties kaut kādā disidentu kustībā es varētu tikai tādā gadījumā, ja, vispirms, es pats būtu kādā tādā iesaistījies. Tas nozīmētu radikāli pārmainīt dzīvi.

Tā nav tāda lieta, kur tu vari vieglu prātu pačakarēties un, kad apnīk, pagriezt muguru un aiziet prom. Es baidos savu brīvību kompromitēt. Es neesmu pēc dabas ne polītiķis ne diplomāts. Es pat savām meitām nesaku priekšā kā dzīvot, ko un kā domāt. Es tikai saku, ko domāju un runāju pretī, ja man nepatīk ko viņas saka.

Runāsim par tām lietām, kas mums zināmas un sekosim instinktam solidarizēties savās zināšanās ar citiem. Visu polītisko sistēmu pamatā ir atšķirīgi cilvēka dabas priekšstati. Dažiem no mums ir cinisks cilvēka dabas priekšstats: cilvēks ir mantrausīgs, nenovīdīgs, naida apsēsts radījums. Personīgi, es nešaubos, ka viena no cilvēka pamatdziņām ir aktīvi piedalīties sabiedrisko institūciju vadībā. Pēc manām domām, visā pasaulē tendence vēl arvien ir virzienā uz sabiedrisko institūciju vadības centralizāciju un uz propagandas sistēmas izveidošanos, kas pieradina cilvēkus pie nespēcības un nebrīvības. Pēc manām domām, šī pastāvošā iekārta ir pretdabiska un tā nenovēršami, agrāk vai vēlāk, vedīs uz kaut kādu lūzumu, vai no iekšas vai no āra. Tā ASV Zaļo partijas prezidenta kandidāts Ralfs Neiders, piemēram, savās runās mēdz norādīt uz nesenu žurnāla "Business Week" numuru, kura virsraksts ir apmēram "Big Business Should Get Out of Politics". Viņš aizrāda, ka šī doma esot pretrunā gan ar Republikāņu partijas gan ar Demokratu partijas ideoloģijām. Interesanti, ka pats BigBizness varētu sākt domāt, ka decentralizācija ir laba lieta. Daži no lielajiem monopoliem pat negaida uz valdības iejaukšanos, pirms pārorganizējas decentralizētās mazākās firmās, lai tādā veidā veicinātu lielāku apsviedību, atbildību.

Te daži man pārmet, ka es mēdzu vienā elpā runāt par Ameriku un par Latviju. Es par to neatvainošos, jo manuprāt tā nav nekāda lielā unikālā priekšrocība, kā daži apgalvo, būt pārdzīvojušam Pisrisiju un būt pieradušam izjust uz personīgās ādas, ko nozīmē dzīvot iekārtā, kur "viss piederēja visiem" un kur valsts propaganda sludināja, ka valsts vara esot pamatota optimistiskā cilvēka dabas priekšstatā, pretstatā Rietumos valdošajam cinismam.

Fakts ir tāds, ka Amerikas polītiskā realitāte ir ļoti līdzīga tagadējai Latvijas un pārējas pasaules polītiskajai realitātei. Vislielākā starpība starp to iekārtu, kas tagad valda un to, kas valdīja Pisrisijā ir, ka tagadējā iekārtā ir grūtāk būt disidentiem jo esam "brīvi", kā smejas Gundars.

Ausma vaicāja:

Amerikā pie varas ir republikāņu/demokratu partija. Šī partija vadās no bigbiznesa interesēm. Šī republikāņu/demokratu partija taisa lielu, dārgu tingeltangeli ap to, vai Alberts Gors vai Dž.Dubbya būs nākamais prezidents. Tas viens sludina, ka vajadzīgs BigBizness. Tas otrs, ka vajadzīgs BigGovment.

Un BigGovment, protams, nav nekas cits kā tas pats BigBizness bišķi pārģērbies. Tas ir apmēram tā, kā Lewis Carrol "Alīse brīnumzemē": Tweedledum and Tweedledee. Kā jau šeit Alvis un Arturs un citi izteikušies, abi divi galīgi garām. Es pats gan domāju, ka Gors ir samērā sakarīgāks par Bušu, kas nerunā par lietu būtību bet par savu "filozofiju" kas pamatojas uz viņa parākajām "vadoņa" raksturīpašībām. Tad te ir vēl trešais kandidāts, un tāds vienmēr Amerikā prezidenta vēlēšanu laikā parādās - tāds trešais. Šoreiz viņš ir Ralfs Neiders, zaļo partijas kandidāts. Šis draud izjaukt demokratisko" līdzsvaru - atņemt balsis no Gora, rezultātā uzdāvināt prezidentūru Bušam par mazāk, nekā balsu vairākumu. Parādās, lūk, arī Amerikā tādas kustības "Rītdienai", kurām principā vienalga, vai valsts infrastruktūra pieder Tweedledum vai Tweedledee. Tāpat, kā lielam vairumam Latvijas tautas ir pie vienas vietas, vai Latvijas kuģniecība pieder Latvijas valstij vai kādam privātam finansierim. Vienalga, vai tas uzņēmums reģistrēts Latvijā vai, teiksim - Īrijā. Tāpat no tā nodokļus neiekasēsim. Tāpat tur strādās Amerikas Savienotās Valstīs augsti izglītoti ekonomisti par rietumnieciskām algām, kas gādās par to, lai savējās un savu finansistu privilēģijas nosargātu. Šīs kustības, tāpat kā kustība "Rītdienai" vēlas panākt vēlēšanu likuma izmaiņas, lai nebūtu tā, ka balsot pret republikāņu/demokratu partiju nozīmētu iebalsot sliktāko no tās piedāvātiem variantiem. Vairākās vietās Amerikā veidojas pilsoņu kustības, kurām interesē citādas vēlēšanu kārtības. Piemēram viena no proponētām vēlēšanu kārtībām ir "Instant Runoff Voting" (IRV), otra ir "Proportional Representation" (PR). Pēc pirmā plāna, tā vietā, ka par kandidātu balso ar "X" pret viņa vārdu, ielikt numuru - "1" par pirmo izvēli, "2" par otro, u.t.t. Kad balsis tiek skaitītas, ja nevienam kandidātam nesanāk balsu majoritāte, tad zemākais kandidāts tiek atskaitīts un balsis par viņu tiek pārskaitītas par nākošo pēc kārtas, līdz kamēr vienam sanāk pāri par 50%. Tādā veidā nebūtu jābaidās, ka balsot par Neideru nozīmētu, praktiski, balsot par Bušu. Proporcionālās vēlēšanas, tāda kāda Latvijā garantē arī mazākuma partijām reprezentāciju Saeimā, pat Amerikā nav. Amerikā Kongresā ir tikai viena, republikāņu/demokratu partija. Doma par disidentu reprezentāciju Amerikas kongresā ir revolucionāra.

Dažiem šeit pretī runāju, kas bijuši līdzatbildīgi Latvijas "pārejas" polītikas veidošanā. Par cik viņi acīmredzot nav sapratuši Latvijas būtību pirms pārejas un arī pasaules būtību, kādā Latvijai pēc pārejas jāiederas, bet, līdzīgi kā dzirdēju vienreiz pašos sākumos Latvijas ceļinieku Pēteri Bolšaiti 1990. gadā runājam, ka Latvijai jāpārdzīvo tādi paši laiki, kā Amerikā 19. gadsimtenī, kad veidojās lielbagātnieku vadītā industriālā revolūcija, un turpina runāt tā, it kā pietiek apzīmēt savus kritiķus par komunistiem un pietiek sludināt rietumniecisku "uzņēmību" un valdības neiejaukšanos uzņēmējdarbībā kā vienīgo ceļu uz augšupeju, es tomēr viņiem nevaru un nevaru piekrist. Lai gan man nav pašam tik pat vienkārša atbilde, tas nenozīmē, ka es esmu norakstāms kā komunists. Galvenais, manuprāt, ir vēlēšanas padarīt demokratiskākas. Punkts.

Juris Žagariņš

From: normunds.riekstins@mail.teliamtc.lv
Date: 11/1/00 12:30
Subject: 31.okt.sede.

Pirmajā darba sēdē "Darba grupai Rītdienai" (turpmāk RĪT) piedalījās 4 reizes vairāk kā pirmajā tikšanās reizē. Pirmais darbības priekšlikums: velēšanu likuma maiņa atpakaļ uz likumu kāds tas sekmīgi darbojās pirms 1934.g.15.maija. Rūdīts jurists apliecināja, ka tas ir izdarāms, ja vien būs darītāji un viņu atbalstītāji. Tā tad : no manis un Tevis.

Balstītājiem Latvijā atliek pieteikties pie VAK nodaļām, jeb centra: 722-6042, piesakot atbalstu-līdzdalību RĪT. Darba sēdes katru otrdienu 18:00.

Ārpus Latvijas: informēsim tautiešus par notiekošo, iesakot katram tālāk aicināt paziņas, radus un draugus veicināt RĪT darbību. Šāda darbība palīdzēs atgūt ticību labākas dzīves iespējai. Pašlaik parastie cilvēki redz vienīgi melnu...

Otrkārt no ārpuses mēs varam vismaz gādāt līdzekļus RĪT darbībai...Bet galvenais - katrs kurš uz laiciņu būs Latvijā varēs pielikt plecu šai ļoti nozīmīgajai kustībai.

Protams, protams, protams : bez GRIBAS, bez DARBA, bez LĪDZDALĪBAS nekas nesanāks. Bet RĪT pirmajā darbības pieteikumā, kuru jau pieņēmusi VAK valde, noslēgumā rakstīts: "Nevēlams meklēt iemeslu kādēļ nevar. Izvairīsimies no tā!"

Ar šo atvainojos ka nespēšu atbildēt visiem kuri rakstīja man tieši. Jau rīt jābūt lidojumā uz Čikāgu, bet veicamā vēl daudz. Daudz laba visiem!

Ričs.