Es uzrakstīju sho izaicinošo eseju cerībā panākt kaut kādu izpratni par traģisko vardarbības burvja loku kas pastaav attiecībās starp ASV un Vidusaustrumiem. Mūsu pirmā reakcija uz 11. septembra drausmīgajiem notikumiem bija shausmas un skumjas. Tai sekoja dusmas. Nākošā dienā, 12. septembrī man nācās dzirdēt vairākus universitātes studentus paužam vēlēšanos nogalināt tos palestīniešu bērnus, kas uz CNN ziņām izrādīja prieku par teroristu uzbrukumiem ASV. Es pats esmu nācis pie slēdziena, ka šo bērnu aplamais prieks ir vismaz daļēji izskaidrojams ar to garīgo trūcību un skumjām, kas ir viņu vēsturiskais mantojums dzīvojot pastāvīgā konflikta stāvoklī. Es sajutu, ka mans pienākums ir mēģināt izskaidrot šiem saviem studentiem kāpēc tik daudzi vidusaustrumieshi tik dziļi nicina Ameriku. Panākt šādu ieskatu ir svarīgi, jo nespēdami saprast viņu naida cēloņus, mūsu reakcijas uz šiem drausmīgajiem notikumiem 11. septembrī varētu būt netaisnīgas un varētu arī nepanākt vardarbības burvja loka laušanu. Kaut arī visi vainīgie par šo uzbrukumu ir jāsauc pie atbildības, mums jābūt uzmanīgiem nerīkoties tā, ka Vidusaustrumu tautas mūs vēl vairāk ienīst. Ja tas notiktu, mēs vis būtu zaudētāji.
Blowback!ASV Centrālās inteliģences pārvaldes (CIA) žargonā, operācijas, kas ir "veiksmīgas" nereti izraisa nevēlamas reakcijas, kuras apzīmē ar terminu "blowback".
Otrā pasaules kara beigās ASV pārņēma vājinātās Lielbritānijas un Francijas impērijas. Viena no pirmām sekām bija Austrumeiropas upurēšana jauno lielvalstu attiecību kārtošanā. Tā pati lielvalstu attiecību kārtošana prasīja Grieķijas apspiešanu no Lielbritānijas un ASV, piekrītot arī Padomju savienībai. Padomju savienība ar Rietumiem vienojās arī, ka abās interešu sfairās tautas būtu apspiežamas pēc vajadzības "stabilitātes" labad. Demokrātija abpus Aukstā kara frontes līnijas tika iesaldēta.
ASV uzturēja kārtību savā hegemonijas sfairā pielietojot gan slepenas gan atklātas operācijas, kas gala rezultātā palīdzēja izraisīt to pretreakciju jeb "blowback", ko piedzīvojām 11. septembrī. 1953. gadā Allen Dulles, ASV valsts sekretāra John Foster Dulles brālis iedomājas gudri darīt, noturēt Irānu pie kārtības izraisot apvērsumu pret tās demokrātiski ievēlēto vadoni, Mohammed Mossadegh. Populārais Mossadegh bija "kļūdījies" kad viņš nolēma, ka Irānas nafta piederēja Irānai, nevis multinacionālajām korporācijām, kuras bija izstrādājušas pašas savas likumīgās tiesības uz to. Viņš nacionalizēja Irānas naftu. Allan Dulles uz Irānu sūtīja vīrus ar naudas pilniem koferiem (toreiz CIA darbojās bez jebkādas atskaites un varēja liberāli tērēties) lai destabilizētu valdību. Irānā ieradās Kim Roosevelt ar uzdevumu novākt Mossadegh. Kim Roosevelt bija slavenā Spānijas-Amerikas kara karotāja mazdēls, kurš karš Amerikai pats par sevi sagādāja bez gala "blowback" . Viņu pavadīja toreiz ģenerālis H. Norman Schwarzkopf - nē, nevis tas ģenerālis, kuru mēs pazīstam kā amerikāņu karaspēku komandieri Persijas Līča karā, bet viņa tēvs. Schwarzkopfs trenēja Irānas Šaha slepenpoliciju visos paņēmienos, ko pielieto jebkura brutāla diktatūra pret saviem pilsoņiem. Ar to tika panākta "stabilitāte" un naftas atgriešana tās "likumīgo" īpašnieku rokās. Amerikas naftas firmas saņēma 40%, briti saņēma 40%, nīderlandieši 14% un franči 6%. Bet blakus efekts bija, ka ar Mossadegh novākšanu iesākās 25 gadu ilgstošas represijas pret disidentiem Irānā un izrietošas sekas, jeb "blowback" visām iesaistītām partijām. Visnozīmīgākā seka bija radikāla islāma fundamentalisma kustības izraisīšana kas eventuēli noveda pie Ayatollah Khomeini nākšanas pie varas. Daļēji, aarī 11. septembra traģēdija ir "blowback" no Vašingtonas polītikas, kas tika veidota pirms 50 gadiem.
1980. gados Amerikai radās jauna iespēja isaistīt CIA Vidusaustrumu likteņgaitās. 1978. gadā Padomju savienība vēroja kritiski Afgānistānā izveidojušos marksistisko valdību. Padomijas ideologi tik pat ciniski lietoja terminu "marksisms" kā Amerikas ideologi lietoja vārdu "demokrātija". Padomijas vadoņiem nebija itin nekādu aizpriedumu pret šīs marksistiskas valdības atvietošanu ar sev paklausīgāku. Padomju savienība Afganistanā ielika Padomijai lojālu valdību un tai nācās piedzīvot "blowback" kas eventuāli palīdzēja novest uz PSRS iziršanu.
Paši nesen pārdzīvojuši desmitiem gadu ilgstošu mēģinājumu uzstādīt un noturēt nepopulāru valdību Vietnamā, amerikāņi bija uzjautrināti redzot Padomju savienību līdzīgā situācijā Afganistanā. Starp tiem, kas protestēja Padomju balstīto režīmu Afganistanā bija Islāma fundamentalisti. CIA vēdināja fundamentalistu degsmi lai palīdzētu veicināt Afganistanas pretpadomju kustību, jeb mudžahedīnus. Taču, arī šai rīcībai bija nevēlamas sekas, jeb "blowback". Kas Padomju savienība sabruka, šī dedzīgi motivētā fundamentalistu kustība, ko ASV slepenās operācijās bija palīdzējusi izveidot un trenēt terorismā, tagad pavērsās pret savu sākotnējo labvēli. Šī "laulība" starp afgāņu fundamentalistiem un CIA bija tikai konjunktūras lieta. Kad vairs no šīs attiecības nebija labuma, ko iegūt, šie labi trenētie kaujinieki varēja mierīgi vērsties pret nākošo ciešanu cēloni Vidusaustrumos: ASV. Atkal "blowback".
Varētu jautāt kāpēc ASV Islāma fundamentalisti uzskata ASV par "ļaunuma" pirmavotu. Nav grūti atrast iemeslus. Desmit gadīga apbumbošana un embargo bija atstājusi Irakas elektrības, ūdens un veselības infrastruktūras izpostītas. Saddams Husseins turpināja valdīt, bet miljoniem cilvēku dzīvoja absolūtā nabadzībā, un ANO dati rāda, ka vairāk nekā 700,000 bērni bija miruši ASV polītikas rezultātā Irakā.
Irakas vadība turpretī nemaz nav cietusi, Irakas ziemeļos Husseins brīvi vajā kurdus un šiītu musulmaņi dienvidos arī bauda Husseina asiņaino dūri. Bet - Iraka nav sadalījusies atsevišķās valstīs. To, lūk Amerika negribēja pieļaut un to arī Amerika veiksmīgi nepieļāva bet sīs veiksmes cena ir bijusi briesmīgas cilvēku ciešanas un tās ir vēl viens iemesls, kāpēc izraisījušās nevēlamas šī polītikas sekas jeb "blowback" pret ASV.
ASV polītika pret Izraēlu turpina izraisīt rēgus, kas vajā Ameriku. Finansiāla palīdzība lielās summās liberāli plūst no Amerikas uz Izraēlas valdību un izpaužas represijās un uzbrukumos pret palestīniešu kopienām. Taču, miers starp Izraēlu un Ēģipti ir pamatnoteikums Vidusausturmu stabilitātei. ASV saņem maz naftas no Vidusaustrumiem, bet tur ir bazētas ASV naftas firmas un, vissvarīgāk, naftai jāplūst brīvi un pareģojami lai gludi darbotos globālā ekonomija pār kuru valda ASV. Palestīniešu dzīvojamie nami ar buldozeriem tiek rutīni nivelēti un palestīniešu tauta dzīvo zem militāras okupācijas. Kad arābu tautas pārstāvji mēģina pacelt šos jautājumus ANO, kā, piemēram nupat pagājušo nedēļu Durbanas konferencē, ASV viņiem pagriež muguras. Rezultātā, palestīniešu bērni ar prieku uztver ziņas par tūkstošiem nevainīgu amerikāņu nāvi 11. septembrī. Tas ir "blowback".
Tuvākā nākotnē Amerikai būs jāizvēlas, kā apieties ar Vidusaustrumiem. Cerēsim, ka Amerika ņems vērā, ka katrai rīcībai būs sekas. Impēriskas reakcijas var izraisīt nevēlamas pretreakcijas. Mums jāizvēlas starp vardarbības eskalāciju un ieskatīšanos mūsu vēsturē lai meklētu ceļu, kā izbeigt šo lavīnveidīgo traģēdiju. Cerēsim, ka prāts mūs savaldīs.