From: Zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/1/00 11:50
Subject: "Brīvais tirgus"

Sveiki!

Grāmatā "Government Works: Why Americans Need the Feds", Cornell University Press, Milton J. Esman, emeritēts starptautisko zinību profesors Cornell universitātē raksta tā:

"Amerikāņu tirgus atvērtība ārzemju ražojumiem, ieskaitot tos, kas nāk no firmām zem ASV īpašuma tajās zemēs, kur valda zemu algu režīms, ir lielā mērā atņēmis motivāciju ASV firmām investēt, lai uzlabotu ražotspēju pašmāju industrijās. Saimnieciski racionāli apsvērumi liek šīm firmām vispār pamest Amerikā bāzētās ražotnes. Manufaktūras darba izzušana savukārt ir izraisījusi pazeminātas reālas algas atlaistajiem strādniekiem, jo darbs, ko viņi spiesti meklēt pakalpojumu sektorā ir daudz sliktāk atalgots, nekā manufaktūras darbs, ko viņi zaudējuši."

/.../

"Tādā integrētā un globalizētā ekonomijā, kā mūsējā, vienīgi federālā valdība var ierobežot koncentrētas ekonomiskas varas patvaļības: pasargāt neorganizētus pircējus, investorus, ieguldītājus un strādniekus, un pasargāt dabas vidi un mūsu dabas resursu mantojumu. Amerikas Savienotās Valstis ir kļuvusi viena nesadalāma valsts (one nation, indivisible). Koncentrētas ekonomiskas varas un neregulētās uzņēmējdarbības patvaļības ir nacionālas mērogā, un pret tām spēj stāties vienīgi likumdošana kas ir nacionāla mērogā."

/.../

"Valsts valdības polītika nevar atļauties paralīzi kas izriet no ideoloģiskas padošanā brīvajam tirgum, ko enerģiski sludina neoliberālie ideologi un multinacionālie uzņēmēji. Organizētais bizness ir izmantojis globalizāciju lai izdarītu apvērsumu un likvidētu ierobežojumus attieksmē ar strādniekiem un attieksmē pret peļņas sadali lai veicinātu sabiedrības labklājību. Tas ir vājinājis arodbiedrības un pārcēlis visu ražošanu uz ārzemēm, uz zemo algu zemēm."

/.../

Amerikas Republikāņu partija ir attīstījusi plašu infrastruktūru, sastāvot no "think tanks" un no publiskiem medijiem, kas "izsmej "polītiski korekto domāšanu", sludina "tradicionālu" moralitāti un individuālistisko pašlabumu kā mūsu ērai piemērotu etosu. Viņi slavē tirgus automātiskos mehānismus un nosoda valdību par korumpētību, nekompetenci un bezjēdzīgu iejaukšanos indivīda, ģimenes un, galvenais, biznesa darīšanās. Līdz šim kreisi noskaņotajiem intelektuāliem ir pietrūcis pārliecības un degsmes un vienotības stāties pretī šim labējā spārna uzvaras gājienam. Līdz kamēr šāds pretspēks nav izveidojies un progresīvie spēki nav saliedējušies pastāvošajos polītiskajos apstākļos un guvuši pašapziņu, viņi nevarēs neko panākt."

T.s. "brīvo tirgu" nevajadzētu saukt par tirgu. Kā var apzīmēt par "tirgu" tādu izmaiņu, kur ASV uzstāda savu fabriku Meksikā tikai ar tādu nolūku, lai tad šīs fabrikas preces importētu atpakaļ uz Ameriku un tādā veidā palielinātu fabrikas īpašnieka peļņu? NAFTA, (North American Free Trade Agreement) nav nekāds brīvā tirgus līgums bet gan līgums, kas garantē ASV investīcijas, nevis lai veicinātu izmaiņu starp Meksikas tautas ražojumiem un ASV tautas ražojumiem.

Mans personīgais komentārs: latviešiem Latvijā jāsaprot, ka "brīvais tirgus" ir mīts, kas ir gan bagātinājis un turpina bez precedenta bagātināt ASV, bet tas nekādā ziņā nekad nebagātinās zemo algu zemes, kas pazemīgi meklē patvērumu ASV paspārnē, to skaitā arī Latviju. Latviešiem, kuriem rūp Latvijas attīstība, vajadzētu meklēt domu biedrus Eiropā un arī ASV, kas saprot ASV bagātnieku dominētā "brīvā tirgus" būtību un šīs būtības netaisnību.

Juris Žagariņš

 

From: kingga@plu.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/1/00 12:42
Subject: Re: "Brīvais tirgus"

Milie sveikotāji!

Vecā kunga uzskati neapsaubami datejas ar 1970. gadiem, varbut ari gramatas manuskripts vai pat pati gramata. Žēl, ka vecais kungs nebūs ilgi skatījies pa logu, lai redzetu, kas notiek arpuse. Liekas, ka vins nebus ari lasijis ko jaunaku, kaut vai par to, ko atnes tečnologiska inovacija un citas demografiskas, socialas, politiskas un saimnieciskas parmainas.

Protams, Amerika izdeveju var atrast vienmer visam, kam ir pamata ir labi izteikts savas domas pavediens. Doma, ka valdiba var vislabak izveidot un iedzivinat valsts aktivu saimniecisko politiku nemaz nav ne jauna, ne seviski parsteidzosa.

Aklai vistai gadas pa graudam. Rakstitaja jau ir ari savas taisnibas druscinas. Amerikas teraudrupniecibas melnstradnieki tiesam nevar pat sapnot par desmitiem dolaru augstam algam. Tie var sapnot par nemainigu, valsts nodrosinatu stabilitati, gandriz vai kapsetas mieru. Un lidzigus sapnus sapno ari visi tie citi, kas parmainu laikos zaude vairak ka iegust. Varbut vel vairak Latvija, kur labu darbu trukst agrako padomju brunoto speku rupnicu stradniekiem un vaditajiem.

Protams, ka "brivais tirgus", kadu to apraksta ekonomikas teoretiki, ir mits. Par to jau sen nestridas. Es gan brinos par to, ka Juris nav istas realitates ieverojis, jo nu jau labu laiku macoties par makroekonomiskiem procesiem un ir pat uzgajis vecus kensiskos saimnieciskas politikas ieteikumus. Tos, ka zinam, ari var pielietot vieta un nevieta, sodien visvairak nevieta.

Panta rei! Viss (aiz)plust!

Gundars

 

 

From: zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/1/00 2:28
Subject: Re: "Brīvais tirgus"

Sveiki!

Vecais Gundars Ķeniņš Kinga kungs par veco Miltonu Esmana kungu rakstīja šitā:

> Vec? kunga uzskati neapsaubami datejas ar 1970. gadiem, varbut ari
> gramatas manuskripts vai pat pati gramata.

Jā. Nav jau gudri klausīties ko tie vecie kungi tur marasmo, tāpēc labāk atzīšos, ka es tos citātus nocēlu no recenzijas jaunajā "New York Review of Books" numurā. Tur ir raksts zem nosaukuma "Watch Out, Democrats!". Rakstītājs ir kāds, jādomā vēl relatīvi nenovecojis reportieris no New York Daily News, vārdā Lars-Erik Nelson. Viņš rakstīja:

"Esmana ieteikumi droši vien tiks apsmieti kā nostalģija pēc pagājušas polītiskās pasaules. Taču vismaz tie piedāvā mērauklu pēc kuras Demokrātiskās partijas polītiķi var sevis nomērīt. Tas noteikti būtu daudz konstruktīvāk, nekā viņu tagadējā apmātība ap jautājumu, vai viņi spēj vai nespēj turēties līdzi Republikāņu fundreizingiem."

Tai pašā recenzijā apskatītas arī četras citas grāmatas. Viena ir Teixeira and Rodgers, "America's Forgotten Majority: Why the White Working Class Still Matters". (No tās arī izlasīju ļoti labu kondensējumu pēdējā "Atlantic Monthly".) Tai grāmatā ir interesanta tabele, kas rāda, kā ekonomija kopš 1973. gada ir attālinājusi lielo vairumu amerikāņu no reālas iespējas dalīties gan tehnoloģijas gan ekspluatācijas ceļā gūtajos labumos, un tur ir ieteikts tā: atšķirībā no tā, kā līdz šim to darījusi Klintona administrācija, sekojot un sitot pušu pašu Republikāņu programmu, Demokrātiem vajadzētu sākt piekopt stratēģiju, kas apstiprina sabiedriskās vērtības: tas ir, labu algu par labu darbu, taisnīgus likumus garantējot visiem vienādu konkurenci darba vietās, u.t.t. Citādi tauta vairs nesapratīs, ka vispār pastāv kāda starpība starp Demokrātiem un Republikāņiem ārpus personalitāšu atšķirībām un ārpus atšķirībām nostājā pret tādām lietām kā karogu dedzināšanu un ārpuslaulības seksuālām attiecībām un reliģiskiem jautājumiem - jautājumiem, kas vairumam tautas gluži vienkārši nav svarīgi.

> Es gan brinos par to, ka Juris nav istas realitates ieverojis, jo nu jau
> labu laiku macoties par makroekonomiskiem procesiem un ir pat
> uzgajis vecus kensiskos saimnieciskas politikas ieteikumus. Tos,
> ka zinam, ari var pielietot vieta un nevieta, sodien visvairak nevieta.

Vēl vecāks par Keinsu ir Deivids Ricardo. So what? Visu var pielietot vietā un nevietā. Arī vecos kungus var apsmiet vietā un nevietā. Īstās realitātes es esmu gan ievērojis. Nav jābūt dikti gudram, lai saredzētu, ka Amerika nu jau ir tik bagāta, ka drīz būs nomaksājusi savus nesen tik bezcerīgos parādus. Bet es redzu arī kāda ir īstā realitāte tajās valstīs, kurās ASV pamato savu ekonomiju un arī tajās valstīs, par kurām ASV tikai parausta plecus tādā gadījumā, ja tām nekā nav Amerikai ko dot. Pat tad, ja Amerika būtu pietiekoši bagāta, lai izmaksātu labu dzīvi visiem Amerikas iedzīvotājiem-bezdarbniekiem, tomēr kaut kur, cerams, tālu, tālu projām kādam joprojām būs par to jācieš.

> Panta rei! Viss (aiz)plust!

Var jau tā uz pasauli skatīties. Bet daudz kas arī vienkārši notek izlietnē kamēr ideoloģisku apsvērumu dēļ atsakāmies īstajā realitātē dziļāk ieskatīties.

Juris Žagariņš

 

From: #arubenis@ix.netcom.com
To: "sveiks sveiks" sveiks@latnet.lv
Date: 7/1/00 5:00
Subject: Re: "Brīvais tirgus"

Vai-vai-vai-vai-Vai-vai-vai-vai-Vai-vai-vai-vai-Vai-vai-vai-vai

Zagarins atkal palago:

> "progresīvie spēki nav saliedējušies pastāvošajos polītiskajos
> apstākļos un guvuši pašapziņu, viņi nevarēs neko panākt."

Vai kas japanak, Zagarin?

Salasijies laikam slavenos marksa klasikus! Vajadzeja vel paskoloties universitate pie paris izbankrotejusiem marksistiem, tad jau "progresiva" gudriba bijusi pilniga un apala.

Interesanti, kapec tiem marksistiem vienmer jāizstav "darba cilveks", "progress", "miers". Bet no ta neka nesajedz. Pasi neko nestrada. Nekur neprogrese. Tikai taisa tracus.

Vai Dievin, Zagarin, ko papus saka par sitadu ne-gudribu????

Iznaks vel tapat ka "miera-miliem" Vietnamas kara laika. Blaustijas, blaustijas, bet kad cetrus "mieramilus" nosava, cauri bij. Pliuks. "Progresiva miermiliba" ir bistama "darba cilveka" smadzenem.

Esmu noraizejies par Zagarina butibas nebutibu. Vai labak nebutu uzrakstit Archy Prussakka balazu piekto sejumu. Varbut ka pieskir godalgu??????????????????????????????

 

From: zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/2/00 10:13
Subject: Re: "Brīvais tirgus"

sveiki

arturs rubenis vavuloja
> Vai-vai-vai-vai-Vai-vai-vai-vai-Vai-vai-vai-vai-Vai-vai-vai-vai
>
> Vai Dievin, Zagarin, ko papus saka par sitadu ne-gudribu????

zinu jau zinu ne visi
kukaini ir augstdzimusi
bet vai tapec cilveku
rokam pret visiem
jabut vienadi paceltam

archy prusaks

 

From: #arubenis@ix.netcom.com
To: "sveiks sveiks" sveiks@latnet.lv
Date: 7/2/00 12:05
Subject: Re: Parakstu vaksanas provizoriskie rezultati

Harijs Bušs:

>Parakstu v@k@anas pret "Latvenergo" privatiz@@ anu provizoriskie rezult@ti
>R@ga, 1.j@l., LETA. Sav@kts nepiecie@amais parakstu skaits, lai Saeim@
>iesniegtu Ener@@tikas likuma groz@jumus, kas paredz aizliegt PVAS
>"Latvenergo" privatiz@ciju.
>Centr@l@s v@l@@anu komisijas apkopotie provizoriskie parakstu v@k@anas
>rezult@ti liecina, ka kopum@ ir sav@kti 22% balssties@go iedz@vot@ju jeb
>291 995 paraksti.

Parakstus vajaga vakt. Ta esot demokratijas izpratne. Cits jautajums, vai tas ir pratigi, derigi un vajadzigi. Pagaidam neesmu lasijis par vai pret secinajumus. Zagarina domas varetu uzminet. Bet vai ta ir?

 

From: kingga@plu.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/2/00 2:38
Subject: Re: Parakstu vaksanas provizoriskie rezultati

Artura jautajums par "Latvenergo" proivatizacijas pratigumu vai par nepratu to paturet valsts ipasuma laikam paliks bez parliecinosas atbildes.

1. Latvijai nepieciesama un loti vajadziga ir apgade ar iespejami letu energiju, taja pat laika saglabajot ekologiskos lidzsvarus. Tas nozime, ka Latvija nevaram bezrupigi sagaidit jaunas hidro-, kudras un kodolenergijas spekstacijas. Tas nozime, ka lidz radisies citi jauni energijas avoti, izejvielas energijas razosanai (piemeram gazi) vai pasu energiju iepirks arzemes. Manuprat, specigakie un veiklakie energijas pirceji nebus atrodami Latvijas valsts iestades un starp Saeimas politikiem. Lietiskakas butu lielas Rietumeiropas energijas firmas, bet tas atbalstit nebus Latvijas politiku intereses. Sa vai ta, politika energijas politika sodien spele un ari nakotne speles lielu lomu. Tauta, drosi vien, vares priecaties par to, ka leti iegust saimnieciskos labumus pati no sevis, bet isteniba par so prieku maksas dargi.

2. Energijas razosanu un sadali var izdarit gan valsts uznemums vai uznemumi, gan privatas sabiedribas. Istais jautajums ir par to, kas to vares izdarit labak. Isteniba neka isti laba nevaram sagaidit ne viena, ne otra gadijuma. Latvijas energetiki medz savus uzdevumus uzskatit par tiri tehniskiem. Butu jauki, ja ar to pietiktu. Pietrukst francu uzsvara uz augstu tehnisko kvalitati, vacu uzmanigas planosanas, anglu tirdzinieku instinktu un tradiciju un amerikanu finansialas lietpratibas un labako alternativu meklejumu. Patreizeja politiska un saimnieciska kultura nevedis pie labakas energijas saimniecibas prakses. Ja to atstas valsts uzdevumos vai ari tad, ja to nodos privatam sektoram, ta klibos neveiklas politikas rezultata. Labumu meklesana un atrasana turpinasies visvairak politiskos procesos, jo tauta nav parliecinata par privata sektora lietderibu sajos jautajumos. Iespejams, ka energijas Latvija bus samera leta pateretaju limeni, protams, aizmirstsot, ka par to stingri piemaksas pasi nodoklu maksataji. Ir pat iespejams, ka sada cenu politika ari nakotne savu arpratu pieradis ar to, ka ziema siltumu dzivoklos biezi turpinas regulet socialistiski, ar vala atstatiem logiem.

Servus,

Gundars

 

From: zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/2/00 3:41
Subject: Re: Parakstu vaksanas provizoriskie rezultati

Sveiki!

Gundars rakstīja, starp citu:

> Energijas razosanu un sadali var izdarit gan valsts uznemums vai
> uznemumi, gan privatas sabiedribas. Istais jautajums ir par to, kas
> to vares izdarit labak. Isteniba neka isti laba nevaram sagaidit ne
> viena, ne otra gadijuma.

Jā. Kā jau Andrievs Ezergailis savā jaunībā reiz rakstīja, "Aizbildniecības alternatīvas varbūt ir vienīgās, kas mums ir".

Bet ja nopietni, tad tāda valdība, kas svēti tic, ka galvenā valdības atbildība ir atturēties no iemaisīšanās prihvatizācijas bajāru tiesībās gan būs tāda, no kuras nevarēs ne vairāk labuma sagaidīt kā no pašiem prihvatizācijas bajāriem, ja viņiem uzticētu enerģijas ražošanu un sadali.

Juris Žagariņš

 

From: RSpuris@aol.com
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/2/00 5:14
Subject: Fwd: Parakstu vaksanas provizoriskie rezultati

B E T - vai tad NAV tā, ka valsts galvenais uzdevums ir gādāt lai tās iedzīvotāji var brīvi strādāt un sava darba augļus baudīt ? Ja valsts pate nodarbojas arī ar saimnieciskiem pasākumiem tad taču tas ir perēklis ierēdņu armijai, kuru ir grūtāk kontrolēt kā privātus uzņēmējus , ne tā?

Rics.

From: zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/2/00 10:25
Subject: Re: Fwd: Parakstu vaksanas provizoriskie rezultati

Sveiki!

Ja tas tā būtu, ka valsts galvenais uzdevums ir gādāt, lai tās iedzīvotāji var brīvi strādāt un sava darba augļus baudīt, tad tādai valstij būtu krietni vairāk jānodarbojas ar saimnieciskiem pasākumiem, nekā to dara, piemēram , tagadējā Latvijas valdība un tās padomdevēji Amerikā, kas sludina, ka brīvība nozīmē atturēties no iemaisīšanās prihvatizācijas bajāru privātīpašumu darīšanās. Starp citu, visiem derētu mazliet informēties, cik lielā mērā, piemēram, pašā Amerikā valdība nodarbojas ar saimniecisku pasākumu inkubēšanu un atbalstīšanu un subsidēšanu ar nolūku, lai gādātu saviem iedzīvotājiem iespēju brīvi strādāt un sava darba augļus baudīt. Krietni vairāk, nekā tās padomdevēji ieteic to darīt Latvijas valdībai attiecībā pret Latvijas tautu. Un tomēr interesanti, ka parādās, kā minēju, arī tādi raksti, kas apgalvo, ka Amerikas polītikāņi ir aizmirsuši Amerikas majoritāti.

Juris Žagariņš

 

 

From: valdis@rw.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/3/00 2:20
Subject: Re: Parakstu vaksanas provizoriskie rezultati

> Parakstus vajaga vakt. Ta esot demokratijas izpratne.
> Cits jautajums, vai tas ir pratigi, derigi un vajadzigi.

Labs jautājums, ja tas attiecināts uz parakstu vākšanu kā tādu. Vēl labāks, ja tas uzdots konkrētās "Latvenergo" privatizēšanas sakarā.

Pirmajā variantā atbilde vienkāršāka - jā, tas ir prātīgi, jo tā ir iespēja bez bezgalīgiem strīdiem un kašķiem noskaidrot, cik liels segums ir no Saeimas kanceles deklarētajiem: "Mēs, tauta...", derīgi, jo tautas domas vienmēr tās priekšstāvjiem ir derīgi zināt, un vajadzīgi, jo, lai cik dārgi un neelastīgi tas nebūtu, šobrīd parakstu vākšanas un tālākie iespējamie referendumi faktiski ir vienīgā iespēja, kā vēlētāji var ietekmēt savu deputātu lēmumus starp vēlēšanām.

Konkrētā lieta nav tik skaidra. Jo grūti labi un pareizi atbildēt uz jautājumu, kas ved sānis. "Latvenergo" vadība ir uzdodama valstij vai privātpersonām? Bet ne jau tas ir īstais jautājums, ne uzdevējiem, ne atbildētājiem. Par uzdevējiem neizteikšos - āža kāja caur elektrības tīklu reto pinumu ir pārāk labi redzama un vēlme Rīgas tuvumā uzsliet kādu kārtējo daudzstāvu privātpili taču ir tik saprotama. Katrs savu šefti sauc par biznesu un bīda to, kā prot. Un kā viņam ļauj. Savukārt atbildētāji - vēlētāji, parakstu devēji - nu ir sprukās, jo faktiskais jautājums taču ir cits - kā panākt, lai visiem tik svarīgā nozarē, kā enerģētika, iespējami labāk tiktu salāgotas visu intereses un kārtējo reizi paplānais deķītis netiktu pavilkts nost tiem, kas jau tāpat ir pliki. Un tā kā rūgtā pieredze rāda, ka šīs cerības nepiepilda ne valsts, ne privātuzņēmēji, nav brīnums, ka daudzi parakstu vākšanu uzskata par nevajadzīgu tērēšanos, jo domā, ka īsti labi nebūs ne tā, ne šitā.

Valdis, jūrmalnieks.

 

From: kalvins@osi.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/3/00 4:28
Subject: Re: Parakstu vaksanas provizoriskie rezultati

Sveiki! Domāju, ka vairums latviešu pamatoti uzskata, ka peļņai par dabas resursu izmantošanu Latvijā būtu jānokļūst Latvijas valsts kabatā. Pie Latvijas gāzes prihvatizācijas piedalījās Gazprom un citi ārvalstu uzņēmumi. Tagad peļņa plūst to kabatās. Un Gazprom ir pārgājis Putina (Staļina) pārvaldē. Tātad -arī daļa Latvijas dabas bagātību ( gāzes uzglabāšanai piemērotas apakšzemes struktūras) ir nonākusi Krievijas prezidenta tiešā kontrolē. Ja valsts enerģētika nonāk ārvalstu politiķu kontrolēta biznesa rokās, tad tiek apdraudēta arī Latvijas neatkarība. Un neatkarīgi no tā, vai Latvenergo būs privāts vai valsts uzņēmums, vairāk enerģijas saražots netiks, tikai peļņa no šīs saimnieciskās darbības nonāks privātās ķešās.

Ivars

 

From: uliss@ibna.org.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/3/00 5:10
Subject: Re: Parakstu vaksanas provizoriskie rezultati

Es nebūtu gājis parakstīties, ja nebūtu Lattelekoma piemēra. Tagad mana pārliecība ir, ka atstājot LE valsts īpašumā turpināsies līdzekļu izzagšana un izšķērdēšana. Šajā gadījumā tomēr zēniem mazliet jāuzmanās. Privatizējot šīs procedūras sauksies saimnieciskā darbība un būs likumīgas. Manuprāt Latvijā dabīgajiem monopoliem jābūt bezpeļņas valsts uzņēmumiem līdz brīdim, kad mūsu valsts pārvalde varēs garantēt kaut kādas godīguma un caurredzamības pazīmes. Ar to es domāju, VISU valsts institūciju izvērstu budžetu publiskošanu. Speciālu izsekojamību tam, ka nav interešu konfliktu Tarifu padomēs, valsts uzņēmumu padomēs un direkcijās. Publiski, patiešām neatkarīgu auditoru slēdzieni par saimnieciskās darbības lietderīgumu. Jāparedz aizliegumi ieņemt amatus, saistītus ar atbildību par valsts līdzekļu izlietojumu, uz laiku virs 5 gadiem personām, kas pieļāvušas ar savu darbību lielus materiālus zaudējumus, interešu konfliktus vai veikuši noziedzīgas darbības ar valsts līdzekļiem.

Ilmārs

 

From: uliss@ibna.org.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/3/00 5:29
Subject: Re: Parakstu vaksanas provizoriskie rezultati

Ivara teikto gribu papildināt: Ļoti jāuzmana lai koncesija uz pārējām potenciālajām gāzes krātuvēm nenonāktu Latvijas Gāzei bez plaša konkursa. Latvija šajā jomā vēl nav pilnīgi pazaudējusi radīt konkurences apstākļus.

Ilmārs

 

From: vidbeldavs@aol.com
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/3/00 9:08
Subject: Re: "Brīvais tirgus"

Ivar,

Neapsaubam ipatsvars no Latvijas razojumiem bija civilam vajadzibam nevis militarajam -- lai gan augstaka tečnologija un zinatne kalpoja visssavienibas vajadzibam ar uzsverdams militaras vajadzibas. Riga ari bija centrs elektroenergijas tiklam visam rietumziemelrajonam (Leningradas).

Valdiba var profesionali izstradat priekszimigus planus bet ja pirceji vairs neperk par nekadu naudu tad razotnei japarprofilejas. VEF, Rigas Radio Rupnieciba, RAF, Rigas Vagon rupnieciba, gala un citi lauksaimniecibas razojumi - temeja savus razojumus uz Krieviju un citur Padomju Savieniba pec centralo planu. Kad Krievija radija barrikades siem razojumiem tad tirgus saplaka un bija jamekle citur. Ta ka dezins, tehnologija un razosanas process bija tada limeni ka rietumos 70 ajos gados visuma sie produktu nevareja konkuret arpus Latvijas. Ir iznemumi -- Liepajas Metalurgs, Valmieras Stikluskiedru Fabrika, Ribar, dazi produkti no ALFA kam turpinajas tirgus Ukraina, Radiotehnikas akustiskas zistemas un notekti vel citi. Kas problemu iztaisija gandrizi neatrisinamu ir fakts ka attistit distribucijas zistemu un produktu pazisanu arzemju tirgos prasa varbut tik pat daudz vai vairak investiciju ka pasa razotne. Ir ari standarti. Latvijas produkti bija razoti pec Gosstrandarta. Lai pardotu citur tie ir jarazo pec standartiem kur tos velas pardot. Vel faktors ar svaru ir fakts ka visuma Latvija bija razotnes bet vadiba kas deva rikojumus bija Leningrada vai Maskava.

Vai kas butu darics pec jeb cik geniala plana pareja pec Padomju Savienibas sabrukumu butu bijusi sapiga. Analogiska pareja notika pec Krievijas Imperijas sabruksanu. 30ajos gados Latvijas areja tirdznieciba ar Krieviju svarstijas no 2 lidz 10 procentu. Ekonomka bija parprofileta. Vai no sis ieprieksejas transformacijas varam ko iemacities ir gruti teikt. Ir skaidris ka Anglijai vairs nevajaga Latvijas bekons. Lauksaimniciba neizskatas ka Latvijas cels uz nakotni. Pastav iespejas elektrotehnika. Sini joma svarigi ir iniciativi ka Jana Smilga veidotais Elektrotehnologijas centrs. Vadoso strategija saglabat kautko no lielam spejam ka tas bija pirms desmit gadiem ir svarigi. Iemanas vel pastav. Bet, visuma, parastaja elektronikas razosana pelna ir maza un to veic Kina un citur kur algas iz zemakas neka Latvija, kur ir miļoniem kam vajadzigs ir darbs kur algas paligs zemas vel ar gadiem. Ar tagadejam Latvijas algam ja pat VEF razotne butu modernizeta un ja pat butu distribucijas iespejas Eiropa un ASV sie razojumi nevaretu konkuret ar leto darba speka razojumiem no Kinas. Tatad, Latvija ir jamekle komplicetaki, "smadzenietilpigi produkti". Lai sadas iespejas radit Radioelectronikas centram jabut ari savienoti tehnologijas biznesa inkubatori un "venture" kapitals kas ir gatavs risket lidzeklus investejot jaunas rupniecibas Latvija. Ar planiem vien nepietiks.

Vidvuds

 

From: kingga@plu.edu
To: Sveiks@latnet.lv
Date: 7/3/00 1:43
Subject: Ivara komentari

Milie sveikotaji!

Ari man sodien, lietaina rita, is velesanas paplapat. Ceru, ka es neaiziesu tik talu, ka Juris, kurs viena reize suta izvilkumus no sausmu stastiem par nedienam Amerikas saimnieciska dzive, bet otra reize mudina macities no Amerikas, kur valdiba daudz rupejas par tehnologijas attistibu un jaunu privatu uznemumu veidosanu.

Es lasu un parlasu to, ko esmu teicis, bet es nekadi nevaru atrast man piedevejamu parliecibu par Latvijas rupniecibas ipasu kalposanu padomju militaram vajadzibam. Ja Ivars velas lasit labu rakstu par Latvija iemantotam padomju problemam, es ieteicu: George J. Neimanis, 'The Tyranny of Antecedent Circumstances" sis vasaras JOURNAL OF BALTIC STUDIES, 31.2: 136-147, ipasi par to, ka rupniecibu Baltijas valstis reiz noverteja zviedru petnieki L. Grams un L. Kenigsons. Ja Ivars velas ar mani stridities par to, kadus lieliskus darbus sodien atrod agrakie padomju brunoto speku fabriku darbinieki, ludzu! Mani tiesi Ivara noverojumi saja lieta loti intereses, jo es tiesam velos uzzinat, kapec Latvijas saimnieciska attistiba pec padomju sistemas sabrukuma vel nav atguvusies Igaunijas un Lietuvas limeni, nemaz nerunajot par Poliju.

Varam ari runat par konkretiem uznemumiem. Desmit gadu laika esmu ar vairakiem no tiem iepazinies. Kad apskatoju elektronikas razosanu VEF 1990. gadu sakuma, vareju drosi teikt, ka ta bija loti lidziga tam, ko atceros no ieskatiem 1950. gadu beigas "Hewlett-Packard" fabrikas pie Stanforda Universitates. Lielaka redzama starpiba bija ta, ka darbinieki Palo Alto stradaja daudz brivak un patstavigak un ... ar lielu atbildibas sajutu (tapec jau ari viniem deva premijas uznemuma akciju forma).

Velak, apskatot vairakas militari-industriala kompleksa fabrikas, ieveroju lielas starpibas to iekartas un darba metodes. Ja man butu bijis jamekle agrinas rupniecibas tipa pasakumi, tad viens no tiem neapsaubami bija padomju gaisa speku lidmasinu motoru parbuves uznemums Pardaugava. Neka tik primitiva es nebiju redzejis vel sadu motoru parbuve Sanfrancisko 40 gadus ieprieks. Nav daudz ko runat par marmora klato "Alfa", bet atgadinasim, ka nevajadzigs uznemums saimnieciska zina nav daudz vairak ka luznu kaudze.

Drausmigakais sajas vizites, piemeram, vecaja dizela motoru fabrika un jaunaja lidostu transporta lidzeklu fabrika bija vai nu nespeja vai nevelesanas pielagoties tirgus saimniecibas apstakliem. Ja dizelu fabrikas vadibai si velesanas bija, tad truka daudz cita, ipasi eksportam piemerotas tirdzniecibas nozares un naudas, lai tadu varetu izveidot. Lidostu uznemumam sadas tehniskas spejas bija, bet truka pat mazakas velesanas. Ja ari sie noverojumi liekas fragmentari un pec savas anekdotiski, tad par Latvijas rupniecibu varam lasit Latvijas Attistibas Agenturas departamenta direktora Jura Dreimana rakstu maija "Biznesa Partneri" par FIAT firmas nespeju atrast konkuretspejigus autodalu razotajus Latvija. Cik sis prasibas ir augstas Latvijas apstaklos, to es nevaru pateikt, bet tas ir Rietumos ierastas.

Interesanti, ka Jura Dreimana raksta piemineti RRR labie skalruni. Ja man Rigas biroja vel joprojam stav defektiva un neizlabojama RRR atskanosanas sistema, tad tiesam labus skalrunus RRR speja eksportet jau desmit gadus atpakal. Tagad par tiem sarunas ar FIAT ved RRR relativi spejiga vadiba sodien. Tomer, kapec tikai tagad?

Ivars uzsver, ka tas pie latviesiem parasts, spejas razot. Ta neapsaubami visvairak saskan ar latviesu uzskatiem par to, kas ir vajadzigs un verigs. Tacu amerikani teiktu, "ja esam tik gudri, kapec neesam bagati?" Atbildot uz Ivara jautajumiem, es teiksu, ka nevar sagraut to, kas nav bijis. Latvijai desmit gadus atpakal faktiski nebija eksporta spejigu uznemumu. Kad sabruka padomju saimnieciska sistema, sabruka ari vairums padomju uznemumu.

Atkal nonakam pie problemam, ko Latvijas rupnieciba sastop vel sodien saskare ar saimniecibu, kas ir orienteta uz tirgu. (Tiesam, labak soreiz nerunasim par koku eksportu!) Lai nu kadas ir seit minetas razosanas spejas (atceros, ka sava laika Jelgava vispar nespeja razot businus, kas nebija defektivi), es saprotu gan Latvijas uznemumiem nebija savas naudas un izkoptas tirdzniecibas funkcijas. Ivars sos trukumus nepiemin, un man ir aizdomas, ka tie laikam nav tik svarigi, lai par tiem ipasi rupetos. Tacu razosanas uznemums viens pats ir ka rokas bez parejam kermena dalam, sisdienas apstaklos dzivot nespejigs.

Tur, kur Latvijas (vieglas rupniecibas) uznemumi bija tuvak tirgus realitatem, ari bija verojamas interesantas problemas. Trikotazas fabrika Ogre tiesam vareja lepni radit savas, Rietumos iepirktas jaunas iekartas, bet pirma tiesa saskare ar piemerotas vilnas pardevejiem naca ar manu palidzibu. Te uzreiz paradijas finansesanas problema, jo arzemes "rublisus un repsisus" laga nevelejas nemt pretim. Finansu problemai prieksa staveja tirzncibas, respektivi eksporta problema situacija, kad nebija ierasts atri un apsviedigi mainit razojamo precu sortimentu (loti parasta prasiba tirgus saimnieciba).

Ar cienu es slaveju to, ka Rietumos ir paveikusas "Lauma" vaditajas. Zinu ari to, ka grutibas rada agrak veidotas saistibas ar agrakam padomju zemem, kas tagad ir paputejusas. Lielais jautajums ir ko no sis pieredzes ir macijusies citi?

Visu labako!

Vairak nopietnu stastu un mazak pasacinu stastitajs,

Gundars

 

From: kingga@plu.edu
To: Sveiks@latnet.lv
Date: 7/3/00 1:50
Subject: Vidvuda komentari

Paldies Vidvudam par vina komentariem. Es tiem labprat pievienojos! Vel es ar prieku piemini to, ko veic profesoru Stabulnieka vaditais tehnologiskas attistibas centrs.

Gundars

 

From: zagarins@stcc.mass.edu
To: Sveiks@latnet.lv
Date: 7/3/00 3:52
Subject: Gundara un Vidvuda komentari

Sveiki!

Gundars bīstas pļāpāšanas kārdinājuma:

> Ceru, ka es neaiziesu tik talu, ka Juris, kurs viena reize suta
> izvilkumus no sausmu stastiem par nedienam Amerikas saimnieciska
> dzive, bet otra reize mudina macities no Amerikas, kur valdiba
> daudz rupejas par tehnologijas attistibu un jaunu privatu
> uznemumu veidosanu.

Ne Esmana ne Rogers & Teixeira grāmatu citācijās nebija nekas īpaši šausminošs par ASV saimniecību. Domāju, ka tur ļoti skaidri bija pateikts, ka saimniecība Amerikā sit augstu vilni. Šausmas ir par polītiku, kas attālinās no demokrātiskas atbildības, arvien vairāk veicinot saimnieciskās varas centralizāciju polītiski neatbildīgās rokās un arvien vairāk vadoties no globālo lielbagātnieku savtīgām interesēm. Tas nav nevienam nekāds noslēpums, ka ASV valdība jau sen ir rūpīgi kalpojusi ASV biznesam, pat tik rūpīgi, kas tās galveno prioritāti varētu apzīmēt kā "welfare for the rich". Latvija, mēģinādama ASV valdībai pakaļdarīt, savu galveno atbildību uzskata par atturēšanos no iejaukšanās savējo lielbagātnieku privātās darīšanās, bet par biznesa veicināšanu tā nekā nedz saprot nedz vispār necenšas saprast, sacīdama, kā Vidvuds saka, ka vajag atdoties spekulantiem un ka "ar plānošanu ir par maz". Jo ne jau Latvija var darīt tā, kā Amerika dara, savas fabrikas demontējot un pārvācot uz Meksiku, kur tiem tur nabagiem iztikas minimums ir pavisam cits jēdziens, nekā mums te amerikāņiem.

> Kad apskatiju elektronikas razosanu VEF 1990. gadu sakuma, vareju
> drosi teikt, ka ta bija loti lidziga tam, ko atceros no ieskatiem
> 1950. gadu beigas "Hewlett-Packard" fabrikas pie Stanforda
> Universitates.
> /*/
> Ivars uzsver, ka tas pie latviesiem parasts, spejas razot. Ta
> neapsaubami visvairak saskan ar latviesu uzskatiem par to, kas ir
> vajadzigs un verigs. Tacu amerikani teiktu, "ja esam tik gudri,
> kapec neesam bagati?" Atbildot uz Ivara jautajumiem, es teiksu, ka
> nevar sagraut to, kas nav bijis. Latvijai desmit gadus atpakal
> faktiski nebija eksporta spejigu uznemumu. Kad sabruka padomju
> saimnieciska sistema, sabruka ari vairums padomju uznemumu.

Man atmiņā, ka nesen te viens mums stāstīja, ka, toreiz, kad Latvijas industrijas vēl bija integrētas ar Krieviju, tad tā bija Latvija, kas pagrieza muguru Krievijai, nevis, kā Vidvuds saka, Krievija Latvijai. Tika apgalvots, ka toreiz Latvija būtu darījusi gudri, nopietnāk papētījusi iespējas izmantot šos pašus sasāpējušos saimnieciskos sakarus un mēģinājusi pārorientēties racionāli uz esošā pamata. Piemēram, ne jau VEFa slikto aparatūru būtu bijis jāturpina ražot, bet izmantot VEFa daudz lielāko vērtību - tās zināšanas par esošo Padomju bloka telefona sistēmu, lai piedalītos kā līdzspēlētāja šīs sistēmas modernizācijā viscaur Padomju blokam. Tā vietā tika salīgts ar monopolistiem, kas vēl šobaltdien ļoti maz interesējas par Latvijas attīstību un telefonsakariem.

Arī tas tika izskaidrots, kāpēc, ja esam tik gudri, neesam bagāti. Tas tāpēc, ka pārāk lēti sekojam visādiem pasaciņu stāstītājiem, kas mēģina iestāstīt, ka viss, kas Latvijai vajadzīgs, lai bizness veiktos, ir amerikāniska dzīves ziņa.

Juris Žagariņš

 

 

From: aabele@madona.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/3/00 4:37
Subject: Re: "Brīvais tirgus"

Brīnos, ka neviens neraksta par to, kas katram bērnam bija zināms - militārajām vajadzībām atsevišķas detaļas ražoja arī civilās rūpnīcas, tā ka militāro ražojumu toreiz bija krietni vairāk par oficiālajiem. Lai nu kā, Latvijā tomēr bija augstāka kvalitāte nekā caurmērā citās republikās un pašā Krievijā, tāpēc te arī bija vairāk šo "valsts pasūtījumu", kuru izpildītāji saņēma augstāku atalgojumu.

Oponējot Jurim jāsaka, ka Latvijai nevar pārmest augstprātību attiecībā pret Krievijas tirgu, jo saglabājot ciešu agrāko "brālību", mūsu valsti būtu piemeklējušas visas tās pašas likstas kas Krieviju, un izķepuroties mums būtu daudz grūtāk. Arī citādi mēs tad būtu tikai Krievijas marionete, atcerēsimies kaut vai neskaitāmās ekonomiskās sankcijas pret mūsu ražojumiem krievvalodīgo "apspiešanas" dēļ utt. Ko var atļauties ASV, to nevar atļauties Latvija.

Ausma

 

From: zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/3/00 4:50
Subject: Re: "Brīvais tirgus"

Sveiki!

Jā, bet vai Latvija tāpat jau nav Krievijas marionete, varbūt vēl vairāk, jo Latvija ir *tikai* marionete? Kā jau Ivars teica, Latvijas enerģiju ražotnes "privatizācija" to ir nogādājusi lielā mērā mūsu Lielkaimiņa dižvadoņa V.Putina rokās. Un vai visas tās neskaitāmās ekonomiskās sankcijas pret mūsu ražojumiem ir panākušas mums lielāku piekrišanu mūsu lielo Rietumu draugu pulkā? Drīzāk viņi sūta mums savus emisārus, lai mācītu, kas jādara, lai nākotnē vairs nebūtu tādas sankcijas.

> Ko var atļauties ASV, to nevar atļauties Latvija.

Tas jau ir tieši tas, ko es saku.

Juris Žagariņš

 

From: norandris@rcn.com
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/3/00 5:17
Subject: Re: "Brīvais tirgus"

Piekrītu Ausmai, un vēl piebildīšu, ka Krievijas sankcijas un dažādi citi saimnieciski ierobežojumi ir tieši Latvijas interesēs par tik, par cik tās mudina pārslēgties uz rietumu tirgus apgūšanu. Tā tas ļoti efektīvi iedarbojies Igaunijā. Brīnos, ka Krievijā to neapjēdz. Bet varbūt tomēr apjēdz, jo par sankcijām gan daudz runā, bet neko nedara. Solīt sola, bet nedeva... Taču pastāv citi ierobežojumi. Krievijas tirgum jābūt kā putukrējumam uz kūkas, nevis pašai kūkai. Bīstamākā tomēr ir atkarība enerģijas ziņā.

AP

 

From: aiviskip@eudoramail.com
To: <sveiks@latnet.lv>, sveiks@latnet.lv
Date: 7/3/00 5:39
Subject: Re: "Brīvais tirgus"

At 16:48 00.07.03. -0400, Juris Zagarins wrote:

>Sveiki!

>Jā, bet vai Latvija tāpat jau nav Krievijas marionete...

Kam der tāda Latvijas apsaukāšana ?!

Netīk lasīt.

alvis

 

From: vidbeldavs@aol.com
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/4/00 2:12
Subject: Re: Gundara un Vidvuda komentari

Juri,

Atceros zinas par tonnam ar Latvija razoto galu ko Krievija vienkarsi nelaida pari robezai. Noteikti lidzigi bija ar rupniecibas precem. Kad saruka pieprasijums militaram rupniecibam Krievija tas bija spiestas razot to kas tam bija iespejams un drizi vien radas VEF, Radiotehnikai un citiem uznemumiem konkurenti. Esmu bijis sadas fabrikas Krievija, Ukraina un Kazakstana kur pirms daziem gadiem razojo militaros produktus un tagad radio aperatus, un citas ikdienas preces. Sie Krievijas produkti ar joprojam

subsidetu energoresursu un transportu butu stipri izdevigaki pircejiem neka Latvijas kuriem nebutu subsidijas un kas butu apkrauti ar Krievijas ievedmuiti un kam butu loti neizdevigs transporta tarifs.

VEFam nebija tehnologija ar ko modernizet savas razotnes kur tur vel butu bijuse runa modernizet sakaru zistemu Krievija. 94. gada jautajums ar ko nodarbinaja augstako limena vadibu VEFa bija vai iegadat 4 486 limena datorus lai varetu Mastercam CAD programmu pielietot konstruktora nodala. Varbut ja kads onkulis butu radies kas ieguldit $200-300 miļonu investiciju VEFa butu bijis iespeja razot 2-3 konkurentspejigus produktus - ja butu vadiba. Tad paliktu neatrisinamais jautajums ka siem produktiem radit tirgu. Cehijas kravmazinu razotajs Tatra pienemu komandu ar vislabaki kvalificetiem ASV manageriem, bija pieklajigi lieli ieguldijumi razosanas tehnologijai un ar visu to tali nav tikusi.

Strategiskais investors varbut vareja VEFa ieguldit nepieciesamo $200-300 miļonus un ar savu marketing speju butu varejies kautko pardot, bet ka tad konkuret ar Kinas, Korejas, Malazijas razojumiem? Un ar sadu ieguldijumu varbut nodarbinat 3,000. Parejie darbi pazustu. Sos $300 miļonus glabt VEF nevaretu attrast starp parastajiem komerciealiem iegulditajiem. Varbut ja veco rupniecibu glabsana ir tik svariga tad varetu atvilkt no stradajoso algam zinamu procentu. Veco rupniecibu glabsana ir miļardu nevis dazu simtu miļonu dolaru jautajums. Ja no katra stradnieka algas atvilkt teiksim 15% no algas tad varbut varetu but runa par financesanu. Bez sadu lielu investiciju nekur netikt. Bez loti labu managementu pat sada limena investicija butu neaugliga.

Vai Juris butu gatavs parlliecinat savus kolegus Latvija lai tie iegulda 15% no sanemtas algas investiciju fonda lai glabt VEF un citas valsts rupniecibas. Ja Juris ar saviem draugiem nav gatavi to darit kapec lai dara citi?

Latvija ir loti svarigi ar valsts politiku -- planosanu - veicinat jaunus, mazos un videjos uznemumus. Sadiem uznemumiem ir iespeja klut konkrentspejigiem tirgus nišos.

Vidvuds

 

From: zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/4/00 10:18
Subject: Happy fourth! (Nav vīruss!!)

Sveiki!

Šorīt balkoniņā izkāru Amerikas zvaigžņoto, strīpoto karogu, jo šodien mēs visi kārtīgie amerikāņi pieminam ASV neatkarību no Lielbritānijas. Vēlāk iešu pie kaimiņiem uz lawn party un vakarā iešu uz Kanetikatas upes malu skatīties uguņošanu no tilta.

Neesmu es nekāds viszinis, bet bez dzīvas diskusijas man uznāk snaužāmais, ja mēģinu nopietni mācīties. Tāpēc paldies Vidvudam un Gundaram un visiem citiem, kas nedusmojas uz mani.

Vidvuds rakstīja:

> Atceros zinas par tonnam ar Latvija razoto galu ko Krievija
> vienkarsi nelaida pari robezai.

Tas taču bija tikai nupat nesen, pirms pusotra gada. Starp citu, ceru, ka neviens nedomā, ka es mēģinu aizstāvēt Latvijas saimniecisku padotību Krievijai kā alternatīvu Eiropas Savienībai. Bet vai mēs pagriežam muguru Krievijai vai nepagriežam, turpat vien pie Krievijas sliekšņa mēs paliekam.

> Noteikti lidzigi bija ar rupniecibas precem. Kad saruka pieprasijums
> militaram rupniecibam Krievija tas bija spiestas razot to kas tam bija
> iespejams un drizi vien radas VEF, Radiotehnikai un citiem uznemumiem
> konkurenti. Esmu bijis sadas fabrikas Krievija, Ukraina un Kazakstana
> kur pirms daziem gadiem razojo militaros produktus un tagad radio
> aperatus, un citas ikdienas preces. Sie Krievijas produkti ar joprojam
> subsidetu energoresursu un transportu butu stipri izdevigaki pircejiem
> neka Latvijas kuriem nebutu subsidijas un kas butu apkrauti ar
> Krievijas ievedmuiti un kam butu loti neizdevigs transporta tarifs.

Turpat pie Krievijas sliekšņa mēs tomēr paliekam. Sākumā šoka terapija Krievijā nebija gluži tik šokējoša, kā Latvijā, bet viss tas pats bija tāpat eventuāli jāpārcieš Krievijai, kas Latvijai. Šoka terapisti ieteica plānošanas jēdzienu kā tādu atmest un es varu tīri labi iedomāties, ka Ivaram Godmanim nebija viegli saprast no dienas dienā, kas vispār pasaulē notiek, bet laikam tas tomēr nebija gudri jau no paša sākuma atmest domu par mazo un vidējo uzņēmumu plānošanu un tā vietā rēķināties ar lielo globalizācijas vinnestu.

> VEFam nebija tehnologija ar ko modernizet savas razotnes kur tur vel
> butu bijuse runa modernizet sakaru zistemu Krievija. 94. gada
> jautajums ar ko nodarbinaja augstako limena vadibu VEFa bija vai
> iegadat 4 486 limena datorus lai varetu Mastercam CAD programmu
> pielietot konstruktora nodala. Varbut ja kads onkulis butu radies
> kas ieguldit $200-300 miļonu investiciju VEFa butu bijis iespeja
> razot 2-3 konkurentspejigus produktus - ja butu vadiba.

Tas jau ir tas, ka nebija vadības. Pat no ārzemju padomdevējiem nāca padoms, ka šajās lietās jāiztiek bez vadības, jo tāda esot "brīvā tirgus" būtība. Nevainoju tikai Padomju iekārtā samaitātos latviešus, kas nebija baudījuši labu biznesa skolu izglītību. Pēc manām domām vainīgi bija arī Rietumu ideologi.

> /.../
> Strategiskais investors varbut vareja VEFa ieguldit nepieciesamo
> $200-300 miljonus un ar savu marketing speju butu varejies kautko
> pardot, bet ka tad konkuret ar Kinas, Korejas, Malazijas razojumiem?
> Un ar sadu ieguldijumu varbut nodarbinat 3,000. Parejie darbi
> pazustu. Sos $300 miļonus glabt VEF nevaretu attrast starp
> parastajiem komerciealiem iegulditajiem. Varbut ja veco rupniecibu
> glabsana ir tik svariga tad varetu atvilkt no stradajoso algam
> zinamu procentu. Veco rupniecibu glabsana ir miljardu nevis dazu
> simtu miljonu dolaru jautajums. Ja no katra stradnieka algas
> atvilkt teiksim 15% no algas tad varbut varetu but runa par
> financesanu. Bez sadu lielu investiciju nekur netikt. Bez loti
> labu managementu pat sada limena investicija butu neaugliga.

Tā tas noteikti ir, kā Tu saki, un es tur pretī neko nezinu teikt. Ja toreiz vienīgā izeja bija uzdot Latvijas infrastruktūras modernizāciju ārzemju privātai monopolei, tad tā laikam gan ir Rietumu lielvalstu vaina, ka citas iespējas mums toreiz netika piedāvātas, un pašmāju talantam tur netika piedāvātas vietas.

> Vai Juris butu gatavs parlliecinat savus kolegus Latvija lai tie
> iegulda 15% no sanemtas algas investiciju fonda lai glabt VEF un
> citas valsts rupniecibas. Ja Juris ar saviem draugiem nav gatavi
> to darit kapec lai dara citi?

Es savus 25% maksāju ASV valdībai, lai tā vadītu pasauli kā tā redz un māk. Apmierināts es neesmu. (Tomēr karogu šorīt porčiņā izkāru.)

> Latvija ir loti svarigi ar valsts politiku -- planosanu - veicinat
> jaunus, mazos un videjos uznemumus. Sadiem uznemumiem ir iespeja
> klut konkrentspejigiem tirgus nišos.

Tas būtu iespējami tikai ar fundamentālu nostājas pārmaiņu valdības attiecībās pret Latvijas lielbagātnieku privātīpašuma tiesībām.

Juris Žagariņš

 

From: RSpuris@aol.com
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/4/00 11:13
Subject: Svētku domas.

In a message dated 7/4/00 9:26:03 AM Central Daylight Time,

zagarins@stcc.mass.edu writes:

<< tā laikam gan ir Rietumu lielvalstu vaina, ka citas iespējas mums toreiz netika piedāvātas, un pašmāju talantam tur netika piedāvātas vietas. >>

Ne lai vaininiekus mekletu, bet lai macitos no notikusā nākotnes labad: manuprāt laba dala vainas bija cilveku "realajai domašanai", jeb precizak - neticibai. Nezinu nevienu kurs nopietni butu gatavojies un citus lidzi aicinajis but gataviem brīdim kad Latvija atkal atgus patstavibu. Mes macejam un daudz paveicam budami PRET, bet PAR ir jau grutak darboties, jo tam pamatos jabut ticibai labā uzvarai. Manuprat, arī sodienas Latvijā pats lielākais ir ticibas trukums - sev, savam spejam, ritdienai. To vislabak apliecina fakti kuri liecina par cilveku panakumiem. Tadi tomer ir ! Un visiem viniem pamatos ir ticiba ka bus labi, ja vien gudri un pasaizliedzigi tiks stradats.

Protams - seit tad nu ir pamatāķa jautajums: ka pie tadas ticibas nonakt, kā to cilvekos veicinat ? Varbut ir kadam pieredze ?

"Nav problēmu (domatas neatrisinamas grutibas) - ir tikai jautajumi, kuriem jātrod pareizas atbildes." So domu nupat lasu Bruna Rubesa gramatā "Brinumainā kārtā..." Vai sajā atbilžu meklesanā neslēpjas arī mūsu šodienas problemu risinajums ? To parveršot par kustibu mes klutu par speka kamolu, kuram nekas nebutu neiespejams. Ko Tu par to saki ?

Rics.

 

From: zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/4/00 3:16
Subject: Re: Svētku domas.

Sveiki!

Ričs rakstīja, ka latviešiem vislielākais deficīts ir ticība, un citēja Bruni Rubesu.

Pats par sevi saprotams, ka ticībā ir spēks. Bet nevajadzētu iedomāties, ka šī ir kaut kāda jauna jeb oriģināla doma. Bez tam, Rubesa vārdi izklausās vairāk pēc tiekšanās uz tīri reālu domāšanu, jeb pragmatismu, nevis uz kaut kādu ticību. Personīgi, profesors būdams, esmu diezgan daudz sastapis tādu studentu, kuriem acīmredzot bijis iestāstīts, ka ar gribas spēku un ar ticību visu ko var panākt. Daudziem no viņiem tomēr praksē nācās piedzīvot rūgtu vilšanos, ja pietrūka Dieva dotā talanta mācīties uz katru manis uzstādīto jautājumu atrast pareizo atbildi.

Es arī esmu pašķirstījis Rubesa grāmatu. Par Latvijas enerģijas problēmu viņš raksta, ka Latvijai vajadzētu savā teritorijā pašai savu kodolreaktoru. Par saimnieciskās attīstības izredzēm viņš raksta, ka NAFTA (North American Free Trade Agreement) esot labs piemērs tiem labumiem, ko Latvija varot cerēt iegūt no piederības Eiropas Savienībā. Viņš raksta:

"Ir daudz vienkāršāk dot ražošanas un tirgus iespējas tādām zemēm kā Meksikai, ar zemāku algu līmeni, veicināt cilvēku apmaiņu know how izplatīšanai, atbalstīt modernas infrastruktūras izbūvi nekā cīnīties ar nelegālajiem ieceļotājiem."

Ko es par to domāju, es jau savās iepriekšējās pāris vēstulēs šeit esmu sveikotājiem izklāstījis.

Starp citu, dažus gadus atpakaļ vienu laiku Brunis Rubess bija aktīvs sveikotājs. Viņš ļoti šerpi apsauca tos Latvijā dzīvojošos gudriniekus, kas SVEIKĀ toreiz regulāri gāza žulti par Lattelekom ačgārnībām, jo viņaprāt tas esot pats par sevi saprotami, ka Latvijas infrastruktūru modernizēt citādi nevarēja kā to darbu uzticot kompetentu ārzemnieku monopolam.

Juris Žagariņš

 

From: RSpuris@aol.com
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/4/00 3:44
Subject: Fwd: Svētku domas.

Protams - zināšanām ir jābūt, taču Rubesa dzīves stāsts tieši loti labi parāda, ka ar zinašanam vien arīdzan nepieteik, cilvekam ir jabut uznemigam un drosmigam sis zinasanas likt lieta - risket un stradat - un tur lūk ir nepieciešama ticiba. Varbūt neesmu uzsveris , ka šeit nav domāta ticiba religiskā nozīmē, bet ticība sev, saviem līdzcilvekiem, un panakumiem, ja vien tiks gudri un neatlaidigi stradats.

Rics.

 

From: baiba2000@hotmail.com
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/4/00 5:06
Subject: Re: Svētku domas

Bruno Rubess Žagariņa kunga pārstāstā par visu mūsu karsti mīļoto Lattelekomu:

>tas esot pats par sevi saprotami, ka Latvijas infrastruktūru
>modernizēt citādi nevarēja kā to darbu uzticot kompetentu
>ārzemnieku monopolam.

Lai dzīvo ārzemnieki un monopoli, tikai - par kādu cenu Latvijai? Vai, slēdzot līgumu ar Lattelekomu, kāds no tiem, kuri parakstīja šos papīrus, iedomāja arī par zemes plaķīti, kam Latvijas vārds, un par tās iemītniekiem? Jau tūlīt pēc tam, kad līgums nāca zināms, Zinātņu akadēmijā (Kalviņa kungs mans liecinieks) speciālisti pa punktiem nolika visus plusus un mīnusus, ko mēs no šī līguma sagaidīsim. Kā mērīt nomērīja situāciju, kādā pašlaik atrodamies. Vai jums šķiet, ka viņu viedoklī, kas tika aizsūtīts gan likumdevējiem, gan valdībai, kāds ieklausījās? Kāds naivums, mīļie! - neviens. Un ne jau tikai tāpēc, ka "pravieši savā tēvzemē.." : gluži vienkārši - tiem, kuri parakstīja (un vēl dažam labam) tas bija izdevīgi. Jo, kā zināms, par visu zemi ne mīla, bet nauda valda. Arī Latvijā.

Baiba

 

From: #arubenis@ix.netcom.com
To: "sveiks sveiks" sveiks@latnet.lv
Date: 7/4/00 9:09
Subject: Re: Gundara un Vidvuda komentari

>pārāk lēti sekojam visādiem pasaciņu stāstītājiem, kas mēģina
>iestāstīt, ka viss, kas Latvijai vajadzīgs, lai bizness veiktos, ir >amerikāniska dzīves ziņa.
>
>Juris Žagariņš

Smuks paladzins, smuks paladzina klajejs.

 

From: vidbeldavs@aol.com
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/4/00 9:29
Subject: Re: Gundara un Vidvuda komentari

Neizprotu kads sakars ir uznemejudarbibai Latvija ar palagiem un palagaklajejiem. Zinu to ka katra kultura biznes tiek veikts samera atskirigi. Tomer ja grib celt uznemumu kadam ir jariske lidzekli. Pareizi apsvert risku atskir sekmigu uznemeju no nesekmigu. Neesmu Latvija sastapis cilvekus kas butu ar mieru risket savus personigos lidzeklus lai glabt bijusos rupniecibas gigantus.

Vidvuds

 

From: kalvins@osi.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/5/00 5:08
Subject: Re: "Brīvais tirgus"

Sveiki! Es nevaru piekrist Ausmai, ka Latvijai Krievijas tirgus nav svarīgs Latvijai. Mums tas ir vēl svarīgāks, kā tiem rietumniekiem, kas apgalvo pretējo, bet paši to vien dara, kā mēģina šo tirgu iekarot. Paskatieties, kā visas farmācijas firmas metas Krievijā iekšā, bet mūsu pašu Latvijas firmām rekomendē atturēties no šī tirgus. Labi, tas ir nedrošs, riskants tirgus, bet labāk tāds nekā nekāds.

Ivars

 

From: kalvins@osi.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/5/00 5:10
Subject: Re: "Brīvais tirgus"

Andris Prieditis wrote:

> Piekrītu Ausmai, un vēl piebildīšu, ka Krievijas sankcijas un dažādi
> citi saimnieciski ierobežojumi ir tieši Latvijas interesēs par tik,
> par cik tās mudina pārslēgties uz rietumu tirgus apgūšanu. Tā tas
> ļoti efektīvi iedarbojies Igaunijā. Brīnos, ka Krievijā to neapjēdz.
> Bet varbūt tomēr apjēdz, jo par sankcijām gan daudz runā, bet neko
> nedara. Solīt sola, bet nedeva... Taču pastāv citi ierobežojumi.
> Krievijas tirgum jābūt kā putukrējumam uz kūkas, nevis pašai kūkai.
> Bīstamākā tomēr ir atkarība enerģijas ziņā.

Sveiki! Andri, vai Tu vari nosaukt igauņiem pašiem piederošus uzņēmumus ( ne somu vai zviedru, kas darbojas caur Igaunijas meitas uzņēmumiem) kas ir šo rietumu tirgu veiksmīgi iekarojuši? Nebūtu prātīgi jaukt divas lietas - rietumu kapitāla kontrolētu meitas firmu darbību ar pašmāju uzņēmumu panākumiem.

Ivars

 

From: kalvins@osi.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/5/00 5:37
Subject: Re: Gundara un Vidvuda komentari

Sveiki! Lasot gan Gundara, gan Vidvuda, gan citu komentārus jāsecina, ka nevienam no viņiem nav citas receptes kā tikai slēgt visus Latvijas uzņēmumus tā iemesla pēc, ka tiem uz 1991. gadu bija novecojusi tehnoloģija un Krievija bija noskaņota naidīgi. Bet šādam padomam jau nekāda prāta un izdomas nevajag. Es personīgi šādiem konsultantiem atlīdzību par labo padomu nemaksātu. Saprātīgākie rūpnieki cīnījās kā varēja, bet tad nāca Godmanis un Repše ar naudas reformu un iznīcināja visus apgrozāmos līdzekļus. Tad nu nekas vairs neatlika, kā bankrotēt, jo no valdības un konsultantiem jēgas tāpat nebija nekādas - tie tikai plēsās savā starpā, kas un par cik un ko prihvatizēs. Rezultāts mums labi redzams, tā kā padomdevējiem nebūtu ar ko lepoties. Valsts varēja izvēlēties citu politiku : tad kad Latvijas uzņēmumiem nebija valūtas, lai rietumos iepirktu kvalitatīvas izejvielas, piemēram vilnu un kokvilnu Ogres trikotāžas kombinātam, Rīgas manufaktūrai u.c. no kurām uz tolaik Itālijā iegādātajām vēl visai modernajām iekārtām saražotu kvalitatīvu un lētu preci un realizētu rietumu tirgos, valdība norobežojās no rūpniecības vajadzībām, kā atzīmē savā komentārā arī Gundars. Tajā pašā laikā valdība atļāva Latvijā noorganizēt visu naudas līdzekļu izkrāpšanu no iedzīvotājiem ar aizdevumu krāpjfirmu palīdzību, no kurām vēl neviena nav saukta pie atbildības. Ja šos naudas līdzekļus, kurus lēš uz 2 miļardiem dolāru būtu saglabājuši tautas rokās, tad pašmāju tirgū būtu lielāka pirktspēja un rūpniecība varētu saglabāt vismaz iekšējā tirgus vajadzībām nepieciešamo potenciālu. Tā vietā mēs uzdāvinājām Krievijai tās rubļus, savu iesaldēto valūtu Vnešekonombankā neatprasījām un vispār neko nedarījām, jo neesot taču vērts glābt savu ekonomiku - tā izskanēja no vairums padomdevēju mutes. Un pie viena uzradās daudzi, kas nodarbojās ar tā saucamo labdarību : piemēram - bez maksas piegādāja Latvijai zāles, tai skaitā tādas, kuras ražoja tepat uz vietas. Ar notecējušiem vai iztekošiem derīguma termiņiem, lai. Bet tas savukārt sagrāva iekšējo tirgu tiem, kas ražoja. Gribēja, kā labāk, sanāca - ka vienmēr. Ja Latvija aktīvi būtu dibinājusi kopuzņēmumus ar Krievijas firmām, atdodot tiem iekārtas un tehnoloģijas, ko paši vairs nevarējām izmantot, tad mums būtu Latvijas firma VEF Maskavā, Pēterburgā, Kijevā u.c., kurām nebūtu ne muitas barjeru, ne noieta problēmas, jo energo resursus tie tērētu Krievijā, bet peļņa nāktu uz Latviju. Un arī Latvijā saglabātos darba vietas, vismaz daļēji un būtu līdzekļi, ko guldīt ražošanas reorganizācijā. Bet tad jau būtu jāstrādā sūri un grūti, jo nekādas savstarpējās simpātijas mums nav. Tā darīja somi, kas sava ienaidnieka zemi padarīja par savu galveno noieta tirgu un sakrāja naudu, lai pārbūvētu un attīstītu savu zemi. Mēs to negribējām - galvenokārt impotences un politisko apsvērumu pēc.

Un vēlreiz! Ko tad konkrēti tagad Gundars mums iesaka darīt? Ja neskaita vispārējos saukļus - tad kvintesence ir tāda : atstājiet to visu pašplūsmā. Gan brīvais tirgus visu noregulēs... Noregulēs gan, tikai ne jau nu par labu Latvijai!

Ivars

 

From: kalvins@osi.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/5/00 6:30
Subject: Re: Gundara un Vidvuda komentari

Vidvuds:

> Neesmu Latvija sastapis cilvekus kas butu ar mieru risket savus
> personigos lidzeklus lai glabt bijusos rupniecibas gigantus.

Sveiki! Tā nu nebūs viss! Savulaik visi VEFā strādājošie gribēja šo uzņēmumu privatizēt paši. Neatļāva, novilka līdz tam laikam, kad viss bija sadalīts un izzagts. Kāpēc tad mūsu valdība tā cenšas, lai iedzīvotājiem nepārdotu vairāk par kādiem 5-10% no uzņēmumu akcijām, tos privatizējot, vienlaikus iztiekot bez likumdošanas, kas aizstāv mazo akcionāru tiesības un intereses? Latvijā nevienam latvietim nebija tādas naudas, kas būtu vērā ņemama, kad bija nepieciešams investēt gigantos. To sazagās vietējā mafija ar krājfirmu un banku palīdzību, izsaimniekojot G-24 un citus kredītus, savus parādus Unibankā un Latvijas krājbankā u.c. sedzot no nodokļu maksātāju naudas. Tāpēc vienīgā jēdzīgā formula būtu bijusi - atdot uzreiz kaut par velti strādājošiem šos uzņēmumus, lai tad viņi paši tiek galā ar šo uzņēmumu vai pārdod to akcijas investoriem un iegulda naudu citā biznesā. Bet nē - tautu pie vārda nelaida, jo tad jau nevarētu zagt. Reiz jau rakstīju, ka arī kolhozus īstenībā prihvatizēja to vadība (respektīvi - to kustāmo mantu un līdzekļus). Dažviet arī ēkas. Un tagad dzirdam, ka to, ko teica zinātnieki : zemnieku saimniecība graudkopībā nevar būt rentabla pasaules tirgū, ja tai nav 1000 ha un vairāk aramzemes, ka pienu nevar lēti saražot, ja to nedara ar rūpnieciskām metodēm, tāpat gaļu un pārējo. Varēja taču atdot zemes īpašuma tiesības un paturēt kooperācijas mehānismus (kaltes, mašīnu parku u.t.t.) Uz 50 ha labības kombainu turēt nerentējas un citu tehniku arī nē. Bet nekā, pieņēmām padomus par brīvo tirgu.

Ivars

 

From: mdarboni@exchange.telekom.lv
To: "'sveiks@latnet.lv'" sveiks@latnet.lv
Date: 7/5/00 8:03
Subject: RE: Gundara un Vidvuda komentari

Sveiki!

Ivars rakstīja:

> Un vēlreiz! Ko tad konkrēti tagad Gundars mums iesaka darīt? Ja
> neskaita vispārējos saukļus - tad kvintesence ir tāda : atstājiet
> to visu pašplūsmā. Gan brīvais tirgus visu noregulēs... Noregulēs
> gan, tikai ne jau nu par labu Latvijai!

Kuš, kuš, būs jau labi. Lāčplēšonkulis drīz jau būs izgulējies, kad atnāks, iecels par padomdevējiem Juronkuļus, vienu pa labai, otru pa kreisai rokai; sametīs visus svešzemniekus, dienaszagļus un krāpniekus Daugavā; pārējos pieliks pie darba, pilsētniekus datorprogrammas rakstīt un lauciniekus audzēt kartupeļus, un tad jau uz leiputriju nebūs ne četras piecgades jāgaida.

Maris, Lāčplēšonkuļa fans

P.S. Ja es tiksu par padomdevēju, ieteiksu laukos audzēt arī zemenes, ķiršus un burkānus.

Kas jauns Latvijā?