From: kingga@plu.edu
To: Sveiks@latnet.lv
Date: 7/5/00 5:01
Subject: Padomu saimniecibas attistibai

Milais Ivar!

Es labprat sis parrunas turpinu. Man gan viss Tavas vestules nemaz navskaidrs. Vai tas Tev tikai ta iznak nevilus, jeb vai Tu tisi liec man mute vardus, ko neesmu teicis? Pirma gadijuma es varu parprasto paskaidrot, otra man nebus ko teikt.

Vispirms es velos teikt, ka desmit gadus atpakal tadus lot konkretus padomus, ko varbut Tu butu velejies dzirdet un parrunat, reti kads padomnieks (ne kada zina vairakums) velejas sniegt. Es biju PBLA padomnieku grupa (cik zinu, tad sai grupai neviena reize neka nemaksaja; divi latviesu juristi no Amerikas gan velak deva savus profesionalos pakalpojumus par labu atlidzibu, gan ne lielaku, ko butu nemusi citi), un mani ieteikumi, pastiprinat uz izveidot tranzitsaimniecibu, varbut bija ieveroti vairak un laikam ari bija konkretakie. Tacu mani kolegas un es vienmer skaidrojam savus pienemumus un apsverumus galveno kart velamiem attistibas virzieniem. Mes, padomnieki, Latvijas saimnieciskas attistibas politiku neveidojam. Var pat teikt, ka to neveidoja neviens.

Man ir viens un vienigs piemers Tavam ieskatam un Tavam pardomam.Tikai viena gadijuma piedava stradat pie viesnica "Latvija" privbatizacijas un parbuves. No sis iespejas es atteicos pec dazam dienam, tiklidz noskaidrojas, ka agrakie "Inturista" laudis pilnigi kontrole so projektu. Citiem vardiem, bija skaidrs, ka ne viesnicas darbinieki, ne Latvijas valdiba ne velejas, ne vareja sis viesnicas parbuvi finanset (ne ka atsevisku uznemumu, ne ka kopuzemumu ar Krieviju, lai ari viesu skaita bija daudz celotaju no Krievijas). Nekas no ieteikta agraka "Inturista" vaditajiem nebija pienemams; bija censanas so un to pielapit un uzlabot ar arzemju firmu piedalisanos. Lai parbuvetu visu viesnicu, ta butu japardod kadai arzemju firmai. No Latvijas piuses piedavaja noplesamo viesnicu, bet dalu no zemes; valdibas aprindas taja pat laika pretojas domai, ka jaunajai viesnicai vajadzetu visu bloku, ari namu uz bazincas un Dzirnavu ielas stura. Visu kopa velkot, (1) istas intereses viesnicu privatizet arzemju iegulditajiem un pelnit naudu ar turistiem no arzemem Latvijas valdibas aprindas nebija; (2) istas intereses ko uzlabot nebija ministrijas Turisma dala, jo ta vadijas no savam personigam interesem; (3) nebija ne mazakas izpratnes par to, ko jaunais uznemums un parbuveta viesnica varetu darit un sasniegt. Es varu lidzigus, neveiksmigus projektus iedomaties visa Latvija, ari ipasi rupnieciba.

Ja mes, PBLA padomnieki, butu velejusies veidot Latvijas saimniecisko politiku, tad jasaka, ka to no mums nevelejas ne Ivars Godmanis, ne vina paligi. Viniem toreiz bija citas, iespejami pareizakas vai taja bridi svarigakas. prioriates. Ta isteniba nebija svarigi, ko doma padomnieku vairakums vai mazakums. Noteikti varu teikt, ka padomnieki nevelejas Latvija parbuvetu plansaimniecibu, kur raksturigais butu "socialisms bez vienlidzibas un kapitalisms bez pelnas".

Ivar, ieskaties vel taja, ko teicu par viesnicu "Latvija". Naudu vareja un var dabut no arzemem, bet izglitibu un apstaklu izpratni ne. Bez sis izglitibas un izpratnes, atklati sakot, ari nauda vien butu maz ko devusi, un istu arzemju piedalisanos Latvijas saimnieciska attistiba nevareja sagaidit. Kada lielaka amerikanu firma ienaca Adazos un aizmuka tad, kad isti iepazinas ar Latvijas apstakliem un kartibu. Turigakie latviesu uznemeji no Amerikas un Kanadas ari tika aplaupiti vai ari aizlaidas uz citam ganibam. Citiem ir izdevies labak, un tur redzam tadu iznemumus, ka uznemejus informcijas tehnologija. Katra zina, nebutu bijis iespejams uzrakstit Latvijas valdibai pienemamas receptes dazadu uznemumu sakopsanai pec kadiem planveidigiem sabloniem.

Ja Tu tiesam pie visam Latvijas nelaimem gribi vainot padomniekus no arzemem, jajauta kur Tu biji tad, kad valdiba pretojas arzemju riska kapitala iesaistei? Kur Tu biji, kad padomnieki ieteica reformet augstako izglitibu un zinatni? Kur Tu biji tad, kad arzemnieku ieteiktos un Petera Cimdina ierosinatus samera pieticigos reformu meginajumus noreja? Kur Tu biji tad, kad Latvija gandriz visur gudri runaja un teica, ka padomju sistema ir gan labaka (uz parada dzivot visai sistemai jau bija tiri labi, bet tad aptrukas lidzeklu)? Es par Tevi nesudzos, bet velos atgadinat, ka pagajusos desmit gados, un ari sodien, tirgus saimniecibas attistiba Latvija klibo visvairak latviesu pasu uzskatu del. Pat labakaja gadijuma ta velkas aiz Polijas un Igaunijas, un pat Lietuvas. Proecajos, ka esam tomer prieksa bagatai Kijevai, Maskavai un Peterburgai .

Visu labako!

Gundars

From: kalvins@osi.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/6/00 3:21
Subject: Re: Padomu saimniecibas attistibai

Sveiki, Gundar! Tie padomnieki nebija uz Tevi tēmēti. Privatizācijas aģentūrā gan sēž vairāki padomdevēji, kas arī tās ziepes vārīja. Bet sava daļa vainas ir arī mūsu tautiešiem - tieši aiz viņu muguras slēpjoties mūsu činavnieki taisīja sev izdevīgu politiku, vai ik vārdā uz jums atsaucoties. Tad man jāprasas - kāpēc neprotestējāt, ja tās nebija jūsu domas.

Par to - vai esmu kur slēpies, kad Latvijā viss sākās? Nebūt nē! Arī pats to labi zini, kopā viena no TV raidījumiem, lai, piedalījāmies. Bet labi arī zini to, ka es nebiju parocīga persona mūsu politiķiem un pat kolēģiem zinātniekiem. Atceries vien to Zinātnieku savienības kongresa reultātu anulēšanu, kad mani ievēlēja par savienības priekšsēdētāju. Palasi manus rakstus Dienā, Vēstnesī un citur. Cita lieta, ka man personīgi nav vēlēšanās iesaistīties politikā, jo tur vajag speciālo izglītību.

Pilnīgi piekrītu Tavām domām, ka Latvijas neveiksmju pamatā ir korumpētā ierēdniecība un politikāņi. Bet kāpēc tad viņus vajadzēja visus šos gadus aizstāvēt? Arī no PBLA puses. Kas attiecas uz Cimdiņa kunga reformām: domāts jau varbūt bija labi, bet piedāvatais bija daudzās vietās šķērsām, tāpat kā arī pati izglītības un zinātnes reforma no paša sākuma, kaut arī Tu pats to toreiz īpaši aizstāvēji. Pirmkārt jau tāpēc, ka tika pilnībā iznīcināta pielietojamā zinātne. Otrkārt tāpēc, ka Latvijā ar retiem izņēmumiem nebija augstas raudzes fundamentālā zinātne, bet gan pārsvarā sistemātiskā akadēmiskā zinātne, kas darbojas pēc principa " me too". Treškārt tāpēc, ka sameta vienā maisā gan sociālisma un komunisma ideologus un pseidoekonomistus un pseidovēsturniekus ar dabas un inženierzinātniekiem. Ko tad deva tā saucamā nostrifikācija, kam iztērēja milzums laika, naudas un nervu? Neko, ne velti zinātnieku aprindās to sauca par kastrifikāciju. Un vinpakāpju zinātnisko grādu sistēmas ieviešana, ko deva tā? To, ka tie, kas nevbija spējīgi iegūt augstāko grādu, ar likumu kļuva līdzīgi tiem, kas to spēja. Ar labiem nodomiem ir bruģēts ceļš uz elli!

Ivars

From: hbush@apollo.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/6/00 3:47
Subject: Re: Padomu saimniecibas attistibai

At 09:18 00.07.06.@ +0300, Ivars rakstija:

>Ko tad deva tā saucamā nostrifikācija, kam iztērēja milzums laika,
>naudas un nervu?

Nu ka, pateicoties šai procedūrai, es no tehnisko zinatņu kandidata pilnigi automatiski kluvu par trisgadigu bakalauru un varu justies daudz jaunaks ;-)

"Nostrifikacijas" rezultata isteniba daži politiskie komunistu laiku doktori tagad sekmigi ir Latvijas akademiķi , bet visai daudzi tehnisko un citu pavisam nepolitisko virzienu specialisti, kuriem nebija ne laika ne iespeju pasiem kartot visu "mūsifikacijas" birokratiju, tika automatiski pazeminati par bakalauriem. Tipiski vairuma tie, kuri taja laika nestradaja lielajas augstskolas vai akademiskajas iestades. Nostrifikatori pat necentas savest kartiba statistiku par to, cik daudz cilveku ar PSRS laiku zinatniskajiem gradiem vispar bija Latvija, un protams nepapulejas apziņot sos cilvekus un novirzit uz tam attiecigajam iestadem, kur darbojas "diplomu atmazgašanas" komisijas. Man ta vien liekas, ka vel joprojam nevienu neinterese tas, cik daudzi cilveki tada veida tika izspiesti uz arzemem (kur PSRS laiku zinatnisko gradu diplomus pazist joprojam un daudzas vietas noverte diezgan augstu), vai vienkarši izvelejas citu nodarbošanas veidu, vai "tikai" pardzivoja kartejo pazemojumu - vienu no daudziem...

Visu labu, Harijs

From: Jon.Plunt@gmx.li
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/6/00 5:58
Subject: Re: Padomu saimniecibas attistibai

Sveiki, sveiki

Ļoti atvainojos, ka iejaucos pa vidu Ivara & Gundara diskusijā pa vidu. Nu bet, ja jau iet caur sveiku, tad laikam tā ir publiska. Tikai daži komentāri, jo Jūsu apraxtītajā laikā knapi sildīju degunu Universitātes pirmajos kursos un varēju būt tikai procesu vērotājs.

Gundars raxta:

> Mes, padomnieki, Latvijas saimnieciskas attistibas politiku
> neveidojam. Var pat teikt, ka to neveidoja neviens.

Plunts pārdomā:

Man arī paliek iespaids, ka neviens nekad nav lāga plānojis attīstību un arī šobrīd lāga neplāno. Diemžēl. Vismaz neesmu nekad redzējis tādus precīzus publiski paustus virzienus kuros Latvijai būtu jāiet un uz ko varētu orientēties. Saminieciskie vadītāji, izskatās, ir vairāk nodarbojušies ar populismu vai savas personīgās erudīcijas demonstrēšanu. Rēalu mēķtiecīgu un konsekventu darbu kādos konkrētos virzienos neesmu manījis. To mēs arī varam redzēt pie riskanti & stihiski attīstītā exporta gandrīz tikai Krievijas virzienā. Par ko mēs arī dārgi samaxājam. Tāpat mēs redzam puslīdz veixmīgi attīstīto IT nozari. Diemžēl izskatās, ka arī šī nozare ir attīstījusies bez redzama valdības atbalsta. Vēl bēdīgaka situācija ir ar tūrismu. Šeit vispār nav bijusi un nav nekāda mērķtiecīga attīstība. Pretēji igauņiem mūsu valdība nav darījusi absolūti neko. Igauņi visus šos gados šajā tik perspektīvajā tautsaimniecības nozarē ir mēķtiecīgi ieguldījuši spēkus un līdzekļus. Šodien viņi plūc augļus. Un diezgan sulīgus (cipari ir šokejoši). Tomēr acīmredzami tas ir sistemātiska un ilgsotša darba rezultāts.

Varbūt tikai Latvijas Bankas darbību varētu vērtēt par puslīdz mērķtiecīgu. Kaut gan banku krīze & Bankas Baltija lieta ir atstājusi aiz sevis arī daudz jautājuma zīmes tieši no LB puses. Tomēr arī šo procesu varētu noraxtīt uz likumsakarīgiem procesiem visās postsociālisma valstīs. Banku krīze izskatījās pēc prgnozējamu un nenovēršamu kļūdu procesa. Apmēram kā cūciņas bērnībā. Tās vienkārši ir jāpārslimo un viss.

Vēl Gundars atzīmē:

> Man ir viens un vienigs piemers Tavam ieskatam un Tavam pardomam.
> Tikai viena gadijuma piedava stradat pie viesnica "Latvija"
> privatizacijas un parbuves.

Jons piezīmē:

Manuprāt viesnīca "Latvija" pašā Rīgas centrī iepretīm Ministru Kabinetam un blakus exPrez. dzīvoklim ir vēl šausmīgāx sociālisma atgādinājums nekā sen nojauktais Lenina piemineklis turpat blakus. Šī viesnīca baisi simbolizē, ka mēs esam bijuši spējīgi rīkoties vairāk demonstratīvi (noplēšot Leninekli), nekā reāli - rekonstruējot lielāko tūrisma citadeli.

Gundars stāsta:

> Ja mes, PBLA padomnieki, butu velejusies veidot Latvijas
> saimniecisko politiku, tad jasaka, ka to no mums nevelejas ne
> Ivars Godmanis, ne vina paligi.

Jons domā:

Protams tagad mēs varam rādīt viens uz otru ar pirxtu. Vai no tā kaut kas mainīsies? Varbūt ir laiks aiziet pie tā paša Godmaņa un teikt:"Ivar, tā nu ir sanācis, ka mums jāmācās no pašu kļūdām. Tomēr tagad ir jāmēgina būt kopīgi gudrākiem."

Gundars stāsta:

> Kada lielaka amerikanu firma ienaca Adazos un aizmuka tad, kad
> isti iepazinas ar Latvijas apstakliem un kartibu.

Jons mēgina minēt:

Šeit laikam domāts "Cellogs"? Tajā gadījumā, man liekas, bija daudz apstākļu kopums. Tomēr piekrītu, ka ļoooooti lielu lomu spēlēja vietējo ierēdņu tikumi. Kā šodien atceros skatu, ka pie vienā ļoti nopietnā zviedru firmā pie nabaga grāmatvedes ieradās vietējie pašvaldības policisti un deguna gala pārlādēja lauvu šaujāmās bīses. Tā arī neviens līdz pat šai dienai nav sapratis ko viņiem īsti vajadzēja.

Gundars atzīmē:

> sodien, tirgus saimniecibas attistiba Latvija klibo visvairak
> latviesu pasu uzskatu del. Pat labakaja gadijuma ta velkas aiz
> Polijas un Igaunijas, un pat Lietuvas.

Pluntam diemžēl ir jāpiekrīt:

Valsts attīstība diezmžēl ir ļoti atkarīga no tāda netverama jēdziena kā tautas mentalitāte. Nesen lasīju kādu gudru domu, ka viss ir atkarīgs no paša tautas raxtura. Labs salīdzinājums bija, man liekas, ar zemēm bagātais Pievolgas apgabals Krievijā. 17 gs tur bija bads, 18 gs tur bija bads, 19 gs , 20 gs arī. It kā tik bagātā zemē tam nebūtu logisks pamats. Drīzāk tā ir vietējo iedzīvotāju tradīcija un tādeļ arī 21 gs visdrīzāk tur atkal būs bads .... Vai latvieši spēs lauzt tradīcijas, kas viņiem iepotētas tikai pēdējo 50 gadu laikā? Man patīk teiciens - "Latviešu valodā nav vārda "nevaru", latviešu valodā ir tikai vārds "negribu"".

ads

Jons Plunts, "Vabadus Ruhnu" ierindniex

Sveiki!

Par ekonomikas plānošanu šeit izsakās kompetentāki cilvēki par mani un neko daudz nevaru piebilst, taču gribu pastāstīt par savu, patērētāja, pieredzi ar vienu firmu kura jau tika pieminēta:

Īsti nezinu, kurš ir vainīgs, bet tajā laikā, kad Kelloggs sāka pārdot savu produkciju Latvijā, pa radio veselu gadu dienu no dienas tika atskaņota viena un tā pati dziesmele par minerālvielām un vitamīniem. Mani šī reklāma tā nokaitināja, ka es apņēmos uzmanīties lai netīšām nenopirktu nekādu Kelloggs ražojumu, iespējams ka arī vismaz uz daļu no pārējiem potenciālajiem pircējiem tā atstāja līdzīgu iespaidu. Pēc kāda laika šī reklāma tomēr izbeidzās un kaut kā tā sanāca ka es tagad reizēm brokastīs ēdu Kellogs kukurūzas pārslas ar jogurtu, parasti ķiršu vai zemeņu :)

Manuprāt, reklāmas faktors šajā gadījumā varētu būt svarīgāks par ierēdņu faktoru.

Maris

From: kalvins@osi.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 7/6/00 9:02
Subject: Re: Padomu saimniecibas attistibai

Jon.Plunt@gmx.li wrote:

> Man arī paliek iespaids, ka neviens nekad nav lāga plānojis
> attīstību un arī šobrīd lāga neplāno. Diemžēl.
> Vismaz neesmu nekad redzējis tādus precīzus publiski paustus
> virzienus kuros Latvijai būtu jāiet un uz ko varētu orientēties.
> Saminieciskie vadītāji, izskatās, ir vairāk nodarbojušies ar
> populismu vai savas personīgās erudīcijas demonstrēšanu. Rēalu
> mērķtiecīgu un konsekventu darbu kādos konkrētos virzienos
> neesmu manījis.

Sveiki! Un ko tad var gaidīt no valdības, ja pašreizējās valdības deklarācijas pirmais punkts ir noturēties pie varas līdz Saeimas vēlēšanām. (Par katru cenu - piebilde mana!)Zinātnieki iesniedza 1991. gadā valsts attīstības stratēģijas projektu. Tika parādīts, ka tranzīts, kas var spēlēt nozīmīgu lomu, nevar nodrošināt pietiekoši augstu pievienotās vērtības daļu, tāpēc nepieciešams uzsvaru likt uz materiālneietilpīgām ražosanas sfērām, kurās nepieciešams augsts intelektuālā un inženierdarba potenciāls, bet pārstrādājošu rūpniecību koncentrēt uz būvmateriālu un kokapstrādes rūpniecību. Vēlak tika izstrādāti arī vairāki ieteikumi veidot valsts zinatniski-tehniskās attīstības komisiju ar premjeru priekšgalā, kurā būtu vadošajie pašmāju eksperti no zinātniski tehniskās inteliģences. Tad tika izstrādāti projekti inovāciju fonda dibināšanai, inovāciju politikai u.t.t. Visi tie tika iemesti miskastē, līdz ar zinātniski tehniskajām programmām high teč produkcijas izstrādei. Tā vietā pārtrauca finansēt pielietojamos pētījumus, likvidēja konstruktoru birojus, atcēla patentu likumu, pārtrauca regulēt importu, atļāva eksportēt metāllūžņus (lasi - iekārtas un izejmateriālus, piemēram nerūsējošā tērauda loksnes, caurules, lidmašīnbūves alumīniju u.t.t.) Lūžņu eksporta liceneces izsniedza ar personīgu Godmaņa parakstu (ļaunas mēlēs zin nosaukt % , kas bija jāatdod licences izsniedzējam). Godmaņa valdība pilnībā pārtrauca konsultācijas ar zinātniekiem un citiem ekspertiem nozarēs, visu uzticot politiski uzticamajiem rokaspuišiem. Tad sekoja naudas afēras ar Krievijas rubļiem, noguldījumu firmas, banku krīzes u.c., kas atņēma latviešiem pēdējo starta kapitālu un pārvietoja to uz KGB un partijas funkcionāru, kā arī mafijas kabatām. Ar nožēlu jāsaka, ka politiskā vara aizvien vairāk sāug ar tā saucamo biznesu. Daži no tiem - piemēream TB ģenerālsponsors Lakučs atklāti ņirgājas par mūsu valsti, piesmiedams to ar savu nodokļu deklarāciju. Diez, pie kādas partijas pieder Počas kundze ar savu valst ieņēmumu dienestu?

Skandāls pēc skandāla un tauta sāk bloķēt valsts robežas, lai beidzot kāds arī uzklausītu, ko tas baurs savā prātā par to visu domā. Premjeri atļaujas savu zemi nosaukt par muļķu zemi un tautu par reņģu ēdājiem. Un rezultāti ilgi nav jāgaida: Latvija arvien vairāk nonāk Krievijas un krievvalodīgo rokās. Bet tur, kur dominē kriminālais bizness, kārtīgs rietumvalstu biznesmenis neienāks. Baidos, ka nebūšu par'egis, ja teikšu, ka pie varas nonāks socialdemokrāti. Ka būs labāk, to apšaubu, bet pēriens būs saņemts pelnīti. Tiem, kas man oponē un domā, ka protu tikai kritizēt, iesaku apciemot mūsu institūtu un paskatīties, ko var izdarīt Latvijā pat tad, kad valdība nepalīdz. Mums trūkst galvenokārt darbaspēka un telpu (kā nekā Grindekss prihvatizēja mūsu laboratoriju jaunos korpusus), bet ne rietumvalstu pasūtītāju. Ja mūs neaizliegs ar likumu, turpināsim attīstīties ar vidējo pieaugumu 25% gadā. Varbūt panāksim arī rietumus savā nozarē (materiālā nodrošinājuma ziņā). Ja Dievs tā gribēs un valdība neaizliegs!

Ivars, kam apnicis runāt.

From: kingga@plu.edu
To: Sveiks@latnet.lv
Date: 7/6/00 11:46
Subject: Vel mazliet

Milais Ivar!

Liels paldies par Tavu atsaucibu. Vienu bridi jau saka izklausities, ka Ivars tikai cikst un sudzas vien. Tagad visiem sveikotajiem Tavas attieksmes un darbosanas ir skaidraka.

Tomer vel gribu parunat mazliet par saimnieciskam lietam. Savus uzskatus par privatizaciju Ivars Avots un es sniedzam "Diena" tad, kad so funkciju sadalija pa ministrijam. Ka to sodien laikam atzist gandriz visi, ta bija drausmiga kluda. Mes ieteicam ne jau visu slegt ciet, bet pielietot triazas principu: (1) Likvidet neglabjamos uznemumus; (2) pec iespejas atri palaizt briviba konkuretspejigos uznemumus (lielako ties' mazos); un (3) valdibai smagi piestradat pie tiem uznemumiem, kas vel jasalapa un jastiprina pirms tos privatize. Principa mums nebija iebildumu pret valsts uznemumiem ka tadiem. No praktiska viedokla mums bija un ir saubas par valsts spejam sadus uznemumus vadit un uzturet bez lielam nodoklu maksatajam piemaksam. Tomer so eksursu beigsu ar domu, ka saimniecisko politiku, labu vai sliktu, laimiga karta neveido tautsaimnieki. Politikas veidosana ir politisks process, un tapec biezi vien ir nepieciesami skali kliegt un brekt.

Visu labako!

Gundars