Man šito rakstu piespēlēja viens sveikotājs angļu valodā, ar lūgumu to pārtulkot latviešu valodā un ielikt Sveikā. Viņš vēlas palikt anonīms.
_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _
Jūrmalnieks Valdis baidās ļaudis garlaikot ar atkārtotiem atgādinājumiem par vajadzību pārmainīt balsošanas likumus tā, lai vēlētaji varētu turēt kandidātus atbildīgus par savām rīcībām. Es esmu viens, kas **nav** garlaikots ar šādiem atgādinājumiem un es esmu pārliecināts, ka tas ir tikai laika jautājums pirms tam tā tiešām būs notiek. Skaidrs, ka ne Saeimas deputāti ne jebkurš prezidents/-e šādu pārmaiņu neievadīs, bet tai būs jānāk no referenduma, ko ierosinātu nevalstiska organizācija. Atšķirībā no Valda, es domāju, ka tas, ka vēlētāji labprāt mēdz parakstīt referendumus ir pozitīva parādība. Neskatoties uz latviešu tieksmi mūžīgi sūdzēties, ja latvietim ir dota iespēja paust savu polītisko gribu, tad latvietis arī to dara, Paldies Dievam!

pašvaldību vēlēšanu likuma. (Pašvaldībām nav procentu barjeras. Vismaz pagaidām.)

Kā redzam, nekādas principiālas izmaiņas jau nebūtu - katrai šābrīža parlamenta partijai būtu 1 - 2 vietas mazāk un klāt nāktu piecas tā sauktās "sīkpartijas" (ja tā var teikt, teiksim, par Zemnieku Savienību) ar 10 balsīm pa visām kopā. Vai tās var ietekmēt spēku samēru? Nē. Vai tās radītu iespējamu valdības virzību vairāk pa labi vai kreisi? Noteikti nē. Vai tās padarītu sarežģītāku lēmumu pieņemšanas gaitu? Reizēm varbūt, bet vai tas ir slikti, salīdzinājumā ar jau otro sasaukumu pēc kārtas perfekti strādājošo vairākuma buldozeru, kas opozīcijā bieži pat neklausās un neinteresējas par tās priekšlikumu konstruktīvismu?

Un nestāstiet man par sadrumstalotību un atbildību vēlētāju priekšā. Vai tagadējās pajukušās Jaunās partijas 8 deputāti ir kāda priekšā vairāk atbildīgi, kā manā modelī piedāvātie 10? Un vai Saeimas sastāvs būtu sliktāks, ja no katra saraksta pazustu pāris vismazāk balsu ieguvušo (kuru uzvārdus, starp citu, tā arī vairums vēlētāju nav paguvuši ielāgot - zinām jau tikai "lokomotīves") un viņu vietā būtu tādi cilvēki kā Kārlis Čerāns, Ziedonis Čevers vai Ojārs Spārītis? (Man nav šobrīd pieejami dati par katra kandidāta balsu skaitu, tāpēc nevaru precīzi pateikt, kas izkristu un kas nāktu vietā. Bet domāju, ka tas arī nav tik būtiski.)

Tiktāl par procentu barjerām. Otra faktora - grozāmo sarakstu principa atcelšana vairāk savulaik tika pamatota ne tik daudz ar vēlētāju politiskā brieduma trūkumu, kā vienkārši ar viņu veselā saprāta netiešu apšaubīšanu, jo uzsvars tika likts uz to, ka tik sarežģītā sistēmā cilvēki nepratīšot orientēties lai pareizi nobalsotu un pavisam noteikti tajā neviens nepratīs balsis pareizi saskaitīt. Nekomentēšu. Piebildīšu gan, ka pēc tik haotiskas vēlēšanu tehniskās nodrošināšanas, balsu skaitīšanu ieskaitot, kāda bija vienīgajās pašvaldību vēlēšanās, kad grozāmo sarakstu princips daļēji bija ievērots, šo argumentu var gan saprast. Bet tomēr ne vērā ņemt. Tehniskās problēmas gan ir mūsu gaišo prātu mūžveca problēma - atceros jau Tautas frontes kongresu, kurā man ap pusnakti bija jāsāk mācīt balsu skaitītāji izmantot vismaz elementāras svītriņu un punktiņu metodes, lai skaitīšana neievilktos uz nedēļu. Tas it kā neattiecas uz lietu un tomēr - ja "domā tik uz augsto tāli", bet aizmirst, ka kādam ir jādomā par to, lai tribīnē ir ūdens glāze, lai zīmuļi ir noasināti un vispār ir un tā tālāk un tā joprojām, tad nonākam līdz haosam, kas noved pie nepareizā likuma oficiālas izsludināšanas un vēl nez kā. Arī pie it kā piespiestas vēlēšanu likuma vienkāršošanas.

> ... Bet vajadzētu būt kādam
> veidam, kā pārmainīt vēlēšanu likumu tā, lai rezultāts
> būtu struktūra, kas veicina gan atbildību pret vēlētājiem
> gan atbildību pret partiju.

Tāds ir. Pirmkārt, grozāmie vēlēšanu saraksti, kas ļauj vēlētājam izvēlēties par savu priekšstāvi jebkuru no pieteiktajiem politiķiem, tai pat laikā neatsakoties no katra politiķa piederības un atbildības kādai parlamenta partijai. Un otrkārt, veselas virknes citu sīkāku un lielāku nejēdzību novēršana, kas mūsu vēlēšanu sistēmu padara neskaidru. Šis palags jau ir kļuvis par garu, tāpēc tikai iezīmēšu dažas no tām - parlamenta deputāta iespēja mainīt partiju sasaukuma laikā un vēlēšanas no apgabaliem pie it kā neteritoriālas vēlēšanu sistēmas. Ja tēma liksies interesanta, gan jau atgriezīsimies pie tā sīkāk. Un neaizmirstiet divas lietas - pašvaldību vēlēšanas tuvojas, tāpēc šie jautājumi kļūst arvien aktuālāki. Un jā, protams - Vēlēšanu sarakstiem ir jābūt maināmiem!

Valdis, jūrmalnieks

Subject: Re: vēlēšanu likums
Date: Mon, 04 Sep 2000 04:57:40 -0400
From: "Juris Zagarins" zagarins@stcc.mass.edu

Sveiki!

Še atkal mans tulkojums latviešu valodā no anonīmā sveikotāja vēstules angļu valodā.

Juris Žagariņš
_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _
Liels paldies Jūrmalnieku Valdim par viņa vēstuli, kas man darīja skaidru cik maz es saprotu vēlēšanu likumus. Piemēram, es nezināju (un bez šaubām daudzi citi ārlatvieši tāpat nezin), ka pastāv atšķirības balsu skaitīšanas kārtībā Saeimas un pašvaldību vēlēšanās. Es ļoti ceru, ka Jums būs pacietība turpināt mums šīs lietas izskaidrot, lai nodrošinātu gan ārlatviešiem gan iekšlatviešiem pastāvošās iekārtas pamatu apzināšanu un lai visi saprastu kāpēc tie būtu jāmaina.

Rupjos vilcienos, mēs visi tagad saprotam, ka vēlētāji patiesībā nebalso par kandidātiem bet akli apstiprina partiju vadītāju autokratisko noteikšanu. Partiju bosi noteic, kā deputātiem balsot atsevišķos izšķiršanās un likumdošanas gadījumos, nemaz neskatoties uz balsotāju interesēm. Šī bezcerīgā situācija ir iemesls tam, ka pēdējo reizi Latvijā pirms 2 gadiem, es balsoju 7. Saeimas vēlēšanās ar tukšu aploksni. Gribēju, lai manu balsi pieskaita kā protesta balsi, bet patiesībā tas bija tikai izmisuma žests. (Taču ņemot vērā kā balsis tika skaitītas, manam žestam bija blakus efekts, ka tas palīdzieeja iznīcināt mazās partijas.) Kamēr valsts ierēdņi, vienalga vai nacionālā vai pašvaldību līmenī, nav atbildīgi pret balsotājiem, vēlēšanas Latvijā nebūs demokratijas apliecinājums bet gan tikai valdošās kleptokrācijas apstiprinājums. (Tieši tā pastāvošo iekārtu ir raksturojuši Rietumu preses novērotāji.)

Jūs pieminējāt vienu konkrētu piemēru par Saeimas sēžu darbību: " *otro sasaukumu pēc kārtas perfekti strādājošo vairākuma buldozeru, kas opozīcijā bieži pat neklausās un neinteresējas par tās priekšlikumu konstruktīvismu?" Jāatzīst, ka, ja balsotāji ir vienaldzīgi par apspriežamo likumdošanu, tad šāda veida rīcība automātiski neizzudīs kad "grozāmie saraksti" tiks atjaunoti. Bet tā, kā lietas pastāv tagad, balsotājiem absolūti nav iespējas iespaidot likumdevējus.

Es ļoti negribu, lai šī diskusija par grozāmiem sarakstiem izgaist, bet man ir grūti to turpināt, jo šķiet, ka vēlēšanu likumi vairs nav pieejami interneta tīmeklī. Reiz tiem varēja piekļūt no Saeimas vecās adreses <http://www.saeima.lanet.lv/cvkserv/likumdos.html>, bet Saeimas jaunajā adresē <www.saeima.lv> vairs nav saites uz šiem likumiem. Vai kāds nezin pateikt, kur tādas saites atrodamas? Un būtu labi arī zināt, vai 1922. gada Likums par Saeimas vēlēšanām (ar noteikumiem par grozāmiem sarakstiem) ir apskatāms tīmeklī.

Jautājumu par to, vai 5% barjera ir vajadzīga nebūs viegli izšķirt pēc tam, kad grozāmie saraksti būs atjaunoti. Lai gan Jūsu salīdzinošā tabulācija liek saprast, ka partijas ir nostabilizējušās, tas varētu zīmīgi mainīties, ja deputāti būtu atbildīgi pret vēlētājiem un nevis pret partiju bosiem. Šo faktoru noteikti vajadzētu vēl apspriest.

Es ļoti priecājos, ka Jūs pieminējāt tehniskās problēmas, kas varētu rasties grozāmo sarakstu rezultātā. Atšķirībā no Jums, es gan neesmu nemaz drošs, ka mēs tos vienmēr varēsim "tomēr neņemt vērā". Jāpieņem, ka Centrālo Vēlēšanu komisija būs iestāde, kas noteiks, kā balsis tiks skaitītas. Tā, kā lietas patlaban pastāv, vai šo iestādi faktiski nekontrolē tieši tās pašas partijas, kas darīs visu, lai noturētos pie teikšanas? Kāda Jums atmiņa par nekārtībām jeb haosu ap "pašvaldību vēlēšanām, kad grozāmo sarakstu princīpas daļēji bija ievērots?" Vai haoss izrietēja tikai no sliktas plānošanas? Es nemaz negribu īpaši domāt par "bīstamajām lapsenēm, slideniem balkoniem, pēkšņām sirdskaitēm", ko Harijs pieminēja sakarībā ar līdzīgu sarunu tematu, jo birokratiska nemākulība, kā Jūs pats minējāt, likumdošanā var būt tik pat nāvīga. Lai gan referenduma jautājums būtu jāsaliek vienkāršos un skaidros vārdos, varbūt referendumam vajadzētu pielikt blakus noteikumu par balsu skaitīšanas mehanismu tā, lai CVK to nevarētu grozīt?

Jūs pieminējāt vēl divus faktorus, kas būtu jāapskata: "* parlamenta deputāta iespēja mainīt partiju sasaukuma laikā un vēlēšanas no apgabaliem pie it kā neteritoriālas vēlēšanu sistēmas." Vai Jūs nebūtu tik labs tos pakomentēt? Vai ir arī citi faktori, kas būtu jāņem vērā referendumā par vēlēšanām?

Visu labāko!

Subject: Latvijas nākotne:ko darīt?
Date: Tue, 12 Sep 2000 22:14:57 +0300
From: "Alnis Freibergs" alnis@lis.lv

Lasu jau desmitiem vēstuļu, kuru kopējo domu manuprāt vislabāk rezumē J. Žagariņa vārdi:

>, "Latvijas valdība smird jau pa gabalu, pūdama
>no galvas. Neveselīgi būtu, ja tautai apniktu brēkt par savu kaunu."

Arī man, tik tiešām ir kauns, kauns par tautas bezcerību ko grozīt, kauns par korumpētajiem ierēdņiem un negodīgajiem politiķiem, par preses "brīvību", par ...., tā skaitīt varētu ilgi. Tas viss jau ir aizgājis līdz galējam cinismam un bezkaunībai. Zog, izvaro, izdarās tā, itkā likumi priekš viņiem nebūtu(kā zaims skan uzraksts saerima telpā), un vēl apvainojas un niknojas, ja ko saka, kaut gan parasti vienkārši klusē- ignorē tautu .

Ieskanās daži priekšlikumi, ierosmes. Jau vienreiz arī es rakstīju- tuvojas vēlēšanas- vienīgā iespēja kaut ko mainīt. Varbūt atliksim šobrīd bārdas un ūsas, un dziļā nopietnībā izteksimies- ko darīt, ko gatavs pats paveikt.

Mūsu ir daudz, un lasot par" balsojumu" un" karogu" secinu, ka būtībā galvenajā esam vienādās domās. Iesim tālāk!

Alnis.

Subject: paskaidrojums
Date: Wed, 13 Sep 2000 23:12:55 +0300
From: "Alnis Freibergs" alnis@lis.lv

Humors, asprātība, interesantas diskusijas- tas viss ir ļoti jauki, taču katram darbam, nodarbībām, arī apspriedēm un diskusijām prasās rezultāts. Un jo vairāk tādēļ, ka mēs visi to darām mūsu dzimtenes- Latvijas labā, nevis kā laika kavēkļa pokera spēli.

Ar nepacietību gaidu Jūsu domas un priekšlikumus uz vēstuli" Latvijas nākotne, ko darīt?! Alnis

Subject: RE: paskaidrojums
Date: Thu, 14 Sep 2000 19:20:51 +0200
From: Maris Darbonis mdarboni@exchange.telekom.lv

Sveiki!

Man nav ne sudraba lodes ne arī filozofu akmens un neesmu arī saticis nevienu kam būtu.

Un tas ko varu piedāvāt darīt nav nekas jauns un dažādos veidos tiek bieži atkārtots:

Uzticēties sev, dzīvot saskaņā ar sevi un pasauli un cik iespējams veicināt šādu saskaņu ap sevi, darīt to, kas man dara prieku un mācīties ar prieku paveikt to, kas jādara. Darīt to jau šodien, jo ūdensvīra laikmets jau ir sācies, bet tūkstošgadu miera valstību es varu arī nesagaidīt.

Neļauties bez apdoma mirkļa vilinājumam, jo tas ir sātana pirksts kas liek smagāk uzspiest uz gāzes pedāļa, vēl pēc mirkļa jau es maksāšu kukuli policistam un bojāšu savu un sabiedrības karmu.

Bet kad rodas izdevība, būvēt labākus ceļus un atļaut pa tiem braukt ātrāk. Un arī kādu drošu sacīkšu trasi uzbūvēt.

Nežēlot sevi ja kaut kas nesanāk, jo tas ir muļķīgi un situāciju neuzlabos.

Necensties piespiest savu tuvāko darīt to, kas man pašam nepatīk, jo tas

iemāca nepatiku pret šīm lietām un piedevām arī nepatiku pret saskarsmi ar cilvēkiem.

Veicināt kārtību, jo dzīvība ir kārtības veidošana no enerģijas, pretējs process entropijai jeb laika zobam; te var ļoti labi palīdzēt gudrība un nereti tiek panākts pretējais ja nav veltīts laiks lai saprastu kā sasniedzams vēlamais.

Pastāstīt savam tuvākam to, ko esmu atradis par labu esam, jo "there's a sucker born every minute" un daudzus bērnus uzaudzina cilvēki, kuriem pašiem pietrūkst pacietības, gudrības vai mīlestības.

Labi pavadīt laiku strādājot, priecājoties, diskutējot, smejoties kopā ar draugiem, jo "vienīgā patiesā greznība ir cilvēcisko attiecību krāšņums."

Nodarboties ar sportu, jo "dūrei tik spēks" un sports ir arī veselīgs ja nepārspīlē, un ja gadās kautiņš, nostāties tā pusē, kuram taisnība, arī tad ja tas ir "svešais" nevis "savējais".

Neapskaust tos kuru dzīves moto ir "pēc manis kaut vai ūdensplūdi" jo parasti plūdi tos panāk.

Nu un tā tālāk.

Jo sabiedrība sastāv no cilvēkiem, un ja cilvēki negrib labi dzīvot, tad piespiest tos - teiksim tā - nebūs vienkārši. Ir jau mēģināts, cik varu spriest, reizēm pat samērā godīgi un nopietni, lai arī vēlāk izrādījies ka naivi.

Maris

Subject: Re: RE: paskaidrojums
Date: Thu, 14 Sep 2000 14:54:42 -0400
From: "Juris Zagarins" zagarins@stcc.mass.edu

Sveiki!

Māris Darbonis atbildēja Alnim Freibergam:

> /.../
> Nu un tā tālāk.
>
> Jo sabiedrība sastāv no cilvēkiem, un ja
> cilvēki negrib labi dzīvot,tad piespiest tos -
> teiksim tā - nebūs vienkārši. Ir jau
> mēģināts, cik varu spriest, reizēm pat
> samērā godīgi un nopietni, lai arī vēlāk
> izrādījies ka naivi.

Jā, bet jautājums bija: ko darīt, lai valdībā būtu cilvēki, kuriem rūp visas tautas labklājība nevis tikai valdības locekļu labklājība. Es nedomāju, ka kāds būtu kritizējis valdību par mēģinājumiem piespiest tautu dzīvot labāk nekā tā vēlas.

Juris Žagariņš

Subject: Jauna vēlēšanas likuma ievešana Latvijā
Date: Thu, 14 Sep 2000 07:29:11 -0400
From: "George Liepins" gliepins@nc.rr.com

Nesen Sveikā parādijās runa par jauna saemas ievēlēšanas likuma ievešanu un satversmes grozīšanu lai pieļautu atsevišju kandidātu ievēlēšanu kuri būtu atbildīgi vēlētājiem. Man liekās ka piemērus nav tālu jāmeklē. Prātā nāk Anglijas sistēma, un noteikti ir arī daudzas citas.

Kur ir palikuši mūsu polītisko zinātņu gaišās galvas? Man liekās ka ir laiks Latvijā uzsākt šīs idejas veicināšanu un izplatīšanu.

Vai Latvijas vēlētāji ir tiešām tik apmulsuši un nezinīgi, ka neredz kas notiek acu priekšā, un nezin kā šo sistēmu var labot.

Komentāri?

Ar sveicienu,

Georgs

>>o<<>>o<<>>o<<
Georgs Liepin's', KE4HW
Radio Amatieris un
Profesiona'ls Di'kdienis
ke4hw@mindspring.com
>>o<<>>o<<>>o<<

Subject: Vēlēšanu likums,
Date: Thu, 14 Sep 2000 16:52:00 -0400
From: "Juris Zagarins" Zagarins@stcc.mass.edu

Sveiki!

Vai kāds tur tālajā Iekšlatvijā nevarētu kaut kur kādā bibliotekā uzokšķerēt LR Valsts likumu, kas attiecas uz Saeimas vēlēšanām, un to ieskenot un atsūtīt man? Es to ieliktu <<Kas jauns Latvijā>> mājas lapā, lai katrs, kas grib taisīt revolūciju, varētu sākt veidot taktiku.

Juris Žagariņš

PS kas noticies ar www.saeima.lanet.lv ? Vai tā lapa ir kaput?

Subject: Re: Vēlēšanu likums,
Date: Fri, 15 Sep 2000 12:39:05 +0200
From: ilmars uliss@ibna.org.lv

saeimas vēlēšanu likums ir http://www.saeima.lv/Lapas/7SaeimaTXTvisaLat.htm

Ilmārs

Subject: Re: Vēlēšanu likums,
Date: Fri, 15 Sep 2000 11:49:01 -0400
From: "Pistole" pistole@ebtech.net

Sveiki!

Juris dod padomu ką sąkt revolžciju. Revolžciju Latvijas satversme ļsti neparedz, tomŗr ja var savąkt 10 % no iepriekąŗjąs vŗlŗąanąs nodotąm balsļm, satversmi var pieprasļt mainļt likumļgi un tauta par to lems, nevis Saeima. Skati satversmes 78 punktu. Tą tad revolžciju nevajaga, nedz arļ jaunu partiju, tikai tautas balsu vąkąanas organiząciju un kas sastądļtu jauna likuma projektu un nodotu to Prezidentei, tąs tąląkai virzļąanai.

Zigis.

Subject: Re: Vēlēšanu likums & paskaidrojumi
Date: Sat, 16 Sep 2000 05:58:00 ICT
From: "Baiba" baiba2000@hotmail.com

Varbūt pirmais, ko vajadzētu panākt - uzzināt, ko ne tikai par vēlēšanu likuma maiņu (maināmiem sarakstiem), bet arī par citām Latvijas aktualitātēm domā (un kādus ierosinājumus dod) tie, kuriem saskaņā ar šiem likumiem būs jādzīvo. Tātad - kā saukt un sagaidīt atbalsi? Fix un fertig dibināt partiju? Diez vai - nule kā viena partija (Nākotnes partija ar R.Pussaru priekšgalā)jau pusnomirusi piedzima. Vai vērts laist pasaulē otru apstāvamo?

Šovakar gluži nejauši uzzināju - izveidots (un vajadzīgajā anštaltē reģistrēts)fonds "Burtnieks". Tā iecere - izdot avīzi bez "jumta". Un fonda priekšsēdis Eduards Berklavs pašlaik skribina naudu, lai doma varētu kļūt par realitāti. Varbūt ir vērts paskatīties, kas no tā iznāks?

Baiba

Subject: Re: Vēlēšanu likums & paskaidrojumi
Date: Sat, 16 Sep 2000 00:10:15 -0400
From: "Andris Prieditis" norandris@rcn.com

Manuprāt vajadzīga ārpusvaldības sabiedriska organizācija "Vēlētāju apvienība" ar mērķi rūpēties, lai ievēlētie tautas priekšstāvji tiešam būtu atbildīgi, pirmkārt, saviem vēlētājiem un Latvijas valstij, un tikai tad savai partijai. Mums par katru deputātu jāzina kas viņš ir par putnu: kā viņš/viņa balsojis, ko teicis Saeimas sēdēs, kādu likumu izstrādāšanā piedalījies, u.t.t. Jābūt datu bāzei internetā.

Vēlētāju apvienības īstermiņa uzdevums būtu, sadarbojoties ar juristiem, izstrādāt projektu jaunam vēlēšanu likumam, to noslīpēt internetā un sanāksmēs uz vietām un savākt pietiekošu skaitu parakstu, lai to varētu likt tautas nobalsošanā. Tā nav ķīniešu ābece, un par pamatprincipiem var mēneša laikā vienoties. Jārēķinās, ka Saeima būs rokām un kājāmpretī un mēģinās to padarīt bezzobainu, bet Satversme dod iespēju Saeimu apiet ja vajadzīgs. Cik zinu, Satversmē vēl arvienu ir sekojošais:

78. pants: Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

79. pants: Tautas nobalsošanai nodotie Satversmes pārgrozījumi ir pieņemti, ja tiem piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.

Iespējams, ka nedaudz jāmaina arī Satversmes 6. pants ("Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.")

Laiks šim ir nobriedis un liekas, ka šis ir vienīgais veids kā tikt pie īstas Saeimas -- tādas, ko mēs varam cienīi un kas var veikt desmit gados nokavēto. Padoties "Stiprā vīra" valdīšanas kārdinājumam būtu strupceļš, kas mūs atsviedīs valstiskā attīstībā atpakaļ un kas ārkārtīgi kaitētu Latvijas prestīžam Rietumos.

Kurš sāks? Tam jābūt par 99 procentiem Latvijas gaišāko galvu projektam. Un šis nav Rīgas projekts vien.

Andris Priedītis

Subject: Re: Jauna vēlēšanas likuma ievešana Latvijā
Date: Fri, 15 Sep 2000 03:08:16 EDT
From: RUTENS@aol.com

Sveiki!

"George Liepins" <gliepins@nc.rr.com> raksta:

>Nesen Sveikā parādijās runa par jauna saeimas ievēlēšanas likuma
>ievešanu un satversmes grozīšanu lai pieļautu atsevišju kandidātu
>ievēlēšanu kuri būtu atbildīgi vēlētājiem. []
>Kur ir palikuši mūsu polītisko zinātņu gaišās galvas? Man liekās ka
>ir laiks Latvijā uzsākt šīs idejas veicināšanu un izplatīšanu.
>Vai Latvijas vēlētāji ir tiešām tik apmulsuši un nezinīgi, ka neredz
>kas notiek acu priekšā, un nezin kā šo sistēmu var labot.

Spriezot no ta, kas pedejas sesas nedelas "Sveika" ir bijis rakstits, vairums (bet tomer ne visi!) 'neredz kas notiek acu priekšā, un nezin kā šo sitēmu var labot.' Laikam jagaida cita pāudzi, kas mantos savu vecako neizdarito un kam nepietruks dusas vismaz par to runat.

Elizabete

Subject: RE: RE: paskaidrojums
Date: Fri, 15 Sep 2000 11:11:28 +0200
From: Maris Darbonis mdarboni@exchange.telekom.lv

Sveiki!

Juris Žagariņš rakstīja:

>Jā, bet jautājums bija: ko darīt, lai valdībā
>būtu cilvēki, kuriem rūp visas tautas labklājība
>nevis tikai valdības locekļu labklājība. Es
>nedomāju, ka kāds būtu kritizējis valdību par
>mēģinājumiem piespiest tautu szīvot labāk, nekā
>tā vēlas.

Es tikai domāju ka nebūtu pareizi mēģināt piespiest tautu dzīvot labāk nekā tā šobrīd spēj.

Bet ideja par partijas dibināšanu pat varbūt nav slikta, tas varētu būt interesanti.

Maris

Subject: Re: paskaidrojums
Date: Fri, 15 Sep 2000 05:23:16 EDT
From: RUTENS@aol.com

Sveiki!

mdarboni@exchange.telekom.lv raksta:

> Bet ideja par partijas dibināšanu pat varbūt nav slikta, tas varētu
> būt interesanti.

Mari, tas ir Jusu izgudrojums. Itin neviens nav ierosinajis nodibinat partiju, lai velesanas likumus parmainit. Pasai ir gruti ticet, ka kads vel uzskata partijas par ciena nemamas, kur nu vel nopietnas. Bet bija gan ierosinajums nodibinat nevalstika organizaciju (ti, galigi bezpartejiska organizaciju), ta lai velesanas likumus parmainit. Seit, sekos diskusijas sakums:
_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _
Subject: Re: Fwd: All Too Human
Date: Mon, 7 Aug 2000 19:14:06 +0300
From: "Valdis Berzinš" valdis@rw.lv

Juris Zagarins [mailto:Zagarins@stcc.mass.edu] raksta tā:

> > ... Pirmais
> > soilis ir izveidot navalstisku organizāciju kas būtu spējīga
> > savākt nepieciešamos parakstus, lai pieprasītu saistošu
> > referendumu par tādas balsošanas kārtības ieviešanu,
> > kur tauta balso par kandidātiem, nevis par sarakstiem.

Pret ko Gints Kirsteins <GKirstei@exchange.telekom.lv> iebilst:

> Es noteikti balsotu pret, mums te pilns ar visādiem idinniem,
> kas aizbildinās ar vēlētāju dotu uzticību un taisa sev reklāmu.
> Rezultāts būs, ka viens cīnīsies par skolas jumtu Bebrenē, cits
> centīsies izsist cella remontu, vēl kāds taisīs pieminekllus un
> rezultāts būs skumjss, jo kā zināms visiem nepietiks.

Padomāju, padomāju un tomēr nenoturējos - atkārtošu atkal savu saucamo - vēlēšanu sarakstiem ir jābūt maināmiem!!! To esmu jau ne reizi vien teicis un ne tikai Sveikā, varbūt kādam esmu jau apnicis. Un tomēr, vēlreiz - VĒLĒŠANU SARAKSTIEM IR JĀBŪT MAINĀMIEM!

Ir jāatjauno vēlēšanu likums tāds, kāds tas bija. Pēc būtības, es domāju - protams, likumi arī noveco, kaut vai redakcionāli, tāpēc zināmas izmaiņas tajos ir neizbēgamas. Bet tik būtiskas lietas kā grozāmie saraksti vai procentu barjeras tik būtiskā likumā kā vēlēšanu likums, pēc manas saprašanas būtu maināmas tikai ar tautas nobalsošanu. Saprotu, ka referenduma jēdziens pie mums sāk jau nedaudz degradēties un dzird jau sakām, ka drīz opozīcija sāks parakstu vākšanas arī par to, cik bieži valsts ierēdņiem mazgāt kājas un mainīt zeķes. Laikam jau kādam ir izdevīgi padarīt tautas izteikšanās iespēju par smieklīgu. Neļausimies tam - tautai būtiskus jautājumus jālemj tikai tautai. Un tautai arī jāpatriec tie, kas būtiskos jautājumus no nebūtiskiem neprot atsijāt.

Tātad nav nekas no jauna jāizgudro - mūsu situācijai vispiemērotākais vēlēšanu likums Latvijā jau ir bijis, to tikai valdošās partijas ir par nēertu atradušas un tāpēc apcirpušas. Līdz ar to Jura domai piekrītu ar iebildi - nav jāievieš jauna balsošanas kārtība, tikai jāatjauno vecā - tā, pēc kuras Latvijā Saeimu vēlēja, pirms Ulmanis Pirmais par nēertu atrada jebkādu vēlēšanu kārtību. Tādam solim mūsu šodienas vadoņiem kājas par vieglu, tad nu viņi vienkārši tā - ar šķērītēm pa likumu. Nevajadzētu to pieļaut. Un viss nostātos savās vietās - vēlētājiem būtu patiesi brīva izvēle un partijām būtu sava nenoliedzamā ietekme, līdz ar to Ginta bažas paliktu bez pamata. Tad tiešām varētu teikt, ka tautai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi, jo pati to ievēlējusi. Un tam nemaz nevajag daudz - vienkārši vēlēšanu sarakstiem ir jābūt maināmiem.

Valdis, jūrmalnieks.
_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

Subject: RE: paskaidrojums
Date: Fri, 15 Sep 2000 11:45:24 +0200
From: Maris Darbonis mdarboni@exchange.telekom.lv

Sveiki!

RUTENS@aol.com rakstīja:

>> Bet ideja par partijas dibināšanu pat varbūt nav slikta, tas varētu
>> būt interesanti.
>
>Mari, tas ir Jusu izgudrojums. Itin neviens nav ierosinajis nodibinat
>partiju, lai velesanas likumus parmainit. Pasai ir gruti ticet, ka kads
>vel uzskata partijas par ciena nemamas, kur nu vel nopietnas.

Gluži mans izgudrojums nav, vēl drusku pirms manis (2000. gada 14.septembris 22:50) Alnis Freibergs rakstīja:

> Nedomāju, ka būtu utopija dibināt jaunu partiju, šāds
>priekssšlikums jau sveikā izskanēja.

Nu un par to, ka neviens partijas neciena - ja nu tomēr sanāk tāda, kuru var cienīt? Un īsti neredzu, ar ko varētu būt labāka sabiedriska organizācija, ar to ka ļautu protestēt neuzņemoties atbildību?

Lai gan, taisnību sakot, drusku skepticisms man arī ir.

Maris

Subject: Re: paskaidrojums
Date: Fri, 15 Sep 2000 06:24:59 EDT
From: RUTENS@aol.com

Sveiki!

mdarboni@exchange.telekom.lv writes:

> Gluži mans izgudrojums nav, vēl drusku pirms manis (2000. gada 14.
> septembris 22:50) Alnis Freibergs rakstīja:
> > Nedomāju, ka būtu utopija dibināt jaunu partiju, šāds
> >priekssšlikums jau sveikā izskanēja.
> Nu un par to, ka neviens partijas neciena - ja nu tomēr sanāk tāda,
> kuru var cienīt? Un īsti neredzu, ar ko varētu būt labāka sabiedriska
> organizācija, ar to ka ļautu protestēt neuzņemoties atbildību?
>
> Lai gan, taisnību sakot, drusku skepticisms man arī ir.
>
> Maris

Tas zel, ka Jums Jurmalnieka Valda un Zagarina Jura pamata doma pagaja garam. Tas bija tas butiskais.

Elizabete

Subject: Re: Vēlēšanu likums & paskaidrojumi
Date: Sat, 16 Sep 2000 05:58:00 ICT
From: "Baiba" baiba2000@hotmail.com

Varbūt pirmais, ko vajadzētu panākt - uzzināt, ko ne tikai par vēlēšanu likuma maiņu (maināmiem sarakstiem), bet arī par citām Latvijas aktualitātēm domā (un kādus ierosinājumus dod) tie, kuriem saskaņā ar šiem likumiem būs jādzīvo. Tātad - kā saukt un sagaidīt atbalsi? Fix un fertig dibināt partiju? Diez vai - nule kā viena partija (Nākotnes partija ar R.Pussaru priekšgalā)jau pusnomirusi piedzima. Vai vērts laist pasaulē otru apstāvamo?

Šovakar gluži nejauši uzzināju - izveidots (un vajadzīgajā anštaltē reģistrēts)fonds "Burtnieks". Tā iecere - izdot avīzi bez "jumta". Un fonda priekšsēdis Eduards Berklavs pašlaik skribina naudu, lai doma varētu kļūt par realitāti. Varbūt ir vērts paskatīties, kas no tā iznāks? Baiba

Subject: Re: Vēlēšanu likums & paskaidrojumi
Date: Sat, 16 Sep 2000 00:10:15 -0400
From: "Andris Prieditis" norandris@rcn.com

Manuprāt vajadzīga ārpusvaldības sabiedriska organizācija "Vēlētāju apvienība" ar mērķi rūpēties, lai ievēlētie tautas priekšstāvji tiešam būtu atbildīgi, pirmkārt, saviem vēlētājiem un Latvijas valstij, un tikai tad savai partijai. Mums par katru deputātu jāzina kas viņš ir par putnu: kā viņš/viņa balsojis, ko teicis Saeimas sēdēs, kādu likumu izstrādāšanā piedalījies, u.t.t. Jābūt datu bāzei internetā.

Vēlētāju apvienības īstermiņa uzdevums būtu, sadarbojoties ar juristiem, izstrādāt projektu jaunam vēlēšanu likumam, to noslīpēt internetā un sanāksmēs uz vietām un savākt pietiekošu skaitu parakstu, lai to varētu likt tautas nobalsošanā. Tā nav ķīniešu ābece, un par pamatprincipiem var mēneša laikā vienoties. Jārēķinās, ka Saeima būs rokām un kājām pretī un mēģinās to padarīt bezzobainu, bet Satversme dod iespēju Saeimuapiet ja vajadzīgs. Cik zinu, Satversmē vēl arvienu ir sekojošais:

78. pants: Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

79. pants: Tautas nobalsošanai nodotie Satversmes pārgrozījumi ir pieņemti, ja tiem piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.

Iespējams, ka nedaudz jāmaina arī Satversmes 6. pants ("Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.")

Laiks šim ir nobriedis un liekas, ka šis ir vienīgais veids kā tikt pie īstas Saeimas -- tādas, ko mēs varam cienīt un kas var veikt desmit gados nokavēto. Padoties "Stiprā vīra" valdīšanas kārdinājumam būtu strupceļš, kas mūs atsviedīs valstiskā attīstībā atpakaļ un kas ārkārtīgi kaitētu Latvijas prestīžam Rietumos.

Kurš sāks? Tam jābūt par 99 procentiem Latvijas gaišāko galvu projektam. Un šis nav Rīgas projekts vien.

Andris Priedītis

Subject: Re: Vēlēšanu likums & paskaidrojumi
Date: Sat, 16 Sep 2000 10:37:00 +0300
From: "Ausma Abele" ābele@madona.lv

Liekas, esam drusku apmaldījušies. Kāpēc ižuka Tautas fronte? Tāpēc, ka neatkarība, kopējais mērķis bija sasniegts, bet kā dzīvot tālāk, domas dalījās. Un radās neskaitāmās partijas. Diemžēl, tā saucamo programmu jeb izvēles ceļu nemaz nav tik daudz. Atšķirība starp partiju programmām parādās vienīgi kādā populistiskā niansītē. šo programmu aizsegā patiesībā noris cīņa par krēsliem. Sākumā podi, tagad dupši, sazin kāds ierocis vēl tiks atrasts, lai tikai piekļūtu varas silei. šis murgs neapšaubāmi steidzīgi jālikvidē, kamēr nēsam nolikvidēti pāsi.

Tācu - ko dos individuāli 100 cilvēku ievēlēšana? Pēc kādas programmas viņi rīkosies? Vai Latvijai ir attīstības programma kaut vai tuvākajiem gadiem? Uz šīm pārdomām mani uzvedināja TV Baibiņas intervija ar Guntaru Krastu. Kas tad ir lielākais Krastiņa trūkums, kāpēc tēvzemieši bija "pret"? Izrādās tas, ka Krastiņš ir izstrādājis daudzus svarīgus punktus Tautas partija programmā. Pēc Krasta domām, to īstenošanu nedrīkst pieļaut. Diemžēl, pāsi tēvzemieši gan tautsaimniecības jautājumos nav izcēlušies, vienīgi patriotisku saukļu izklieģsanā. Un arī tad, kad pāsiem izdevīgi. šobrīd, kad TB vajadzīgs jurkāniešu atbalsts Saeimas balsošanā, "latvieti, nepadodies!" ne dzird, ne redz sociālistu ālēšanos par krievvalodīgo tiesībām.

Es domāju tā. Vispirms mums jānonāk pie kopsaucēja par Latvijas attīstību. Vismaz galvenajos vilcienos. Protams, nepadarot to par dogmu, bet gan paredzot atkāpšanās ceļu, ja kāds solis objektīvi izrādīsies kļūmīgs. Un tad varam uzticēt vadīt valsti cilvēkiem, kuru vadībā to varēs īstenot. Un atsaukt deputātu ne jau par to, ka nav piešķīris naudu skolas jumta remontam, bet par to, ka nav pildīta programma. Subjektīva atsaukšana arī nedrīkst būt. Tad pāsi būsim spiesti ievēlēt nevis mutesbajārus, bet patiešām spējīgus un darbīgus cilvēkus.

Ausma

Subject: Re: Vēlēšanu likums & paskaidrojumi
Date: Sat, 16 Sep 2000 14:39:23 +0200
From: ilmars uliss@ibna.org.lv

Mēs nemaldāmies paši - mūs vadā Susaņins. Tautas fronte bija patiesi tautas veidots forums un latviešiem ar to pietika un pat vārds "partija" izsauca riebumu. Tomēr ar šo kustību nevarēja ne kārtīgi zagt ne arī nokrampēt varu. Tad stājās pie darba VDK partiju arhitekts Krūmiņš un izplānoja visu spektru, iepludinādams visur savus cilvēkus (Latvijā atklāti ir tikai 2,5 VDK darboņi). LC veidoja kā līderi un tas joprojām ir slēgts mafiozs klubs, bet ne partija. Kad sāka veidoties pirmā neplānotā partija TP, arhitektus pārņēma dzīvnieciskas bailes un Krūmiņšs ar eleganci iespēlēja JP un izdauzīja zobus jaunajam veidojumam. Galveno uzsvaru lika uz Šķēles kompromitēšanu, kas cītīgi turpinās joprojām. Neviens necenšas atcerēties ļaunumu, ko nodarījuši Godmanis, Birkavs, Gailis, Krištopāns. Šķēle tas gan ir nelietis joprojām. Acīmredzot bailes nav pārgājušas.

Te kuluāros jau mēs varam pļāpāt par partiju veidošanu vai likumu iniciēšanu, kas ierobežotu varu sagrābušo ietekmi. Domāju, ka ar mūsu aktivitātēm ātri un enerģiski tiks galā tiklīdz būs redzams kautkas nopietns. Kamaldiņam atkal kāds sados pa pliku dupsi un viņš tūlīt atradīs iemeslu iejaukties lai aizstāvētu Valsts pamatus.

Ilmārs

Subject: Re: Vēlēšanu likums & paskaidrojumi
Date: Sat, 16 Sep 2000 08:49:32 -0400
From: "Juris Zagarins" zagarins@stcc.mass.edu

Sveiki!

Ausma domā tā:

> Es domāju tā. Vispirms mums jānonāk pie kopsaucēja par Latvijas
> attīstību. Vismaz galvenajos vilcienos. /.../
> Tad pāsi būsim spiesti ievēlēt nevis mutesbajārus, bet patiešām
> spējīgus un darbīgus cilvēkus.

Piekrītu. Vispirms visiem jāsaprot, ka tas attīstības modelis, kas Latvijai kalpojis pēdējos desmit gadus ir galīgi bankrotējis. Mums jācer, ka šī modeļa arhitekti ekonomikas eksperti "Juronkulis" Dr. Vīksniņš un Dr. Ķeniņš Kings piekritīs, ka tas tā tiešām ir un palīdzēs mums aitas galvām izdomāt citu pieeju, neatkarīgi no pašu ideoloģijas.

Juris Zagariņš

From: RSpuris@aol.com
Date: 9/18/00 6:39
Subject: Fwd: Jauna vēlēšanas likuma ievešana Latvijā

Rics, prieka par notiekoso Sveikā.