From: alnis@lis.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 10/3/00 4:41
Subject: Re: Latvijas nākotne:ko darīt?

>> Lasu jau desmitiem vēstuļu, kuru kopējo domu manuprāt vislabāk
>> rezumē J. Žagariņa vārdi:
>>
>>, "Latvijas valdība smird jau pa gabalu, pūdama no galvas.

> Jau vienreiz arī es rakstīju- tuvojas vēlēšanas- vienīgā iespēja
> kaut ko mainīt.
> Mūsu ir daudz, un lasot par" balsojumu" un" karogu" secinu, ka
> būtībā galvenajā esam vienādās domās. Iesim tālāk!
> Alnis.

Ar Žagariņa skarbo teikumu sākās gara diskusija, kura gan ir apsīkusi tā arī nesagaidījusi nevienu konkrētu konstruktīvu priekšlikumu- ko darīt?

MĒRĶIS, kuru gribam realizēt: PANĀKT, lai mūsu ievēlētie deputāti un ieceltie varasvīri( ne tikai Saeima un MK) godīgi kalpotu Latvijai un tautai.

Šī mērķa realizēšanai, pēc Sveika runasvīru un sievu domām ir jāmaina vēlēšanu likums, kurā tiktu izmainīta deputātu ievēlēšanas kārtība( vairāki priekšlikumi) un jāparedz reāla iespēja atsaukt(nomest) tādus, kuri aizmirsuši, ka ir tautas kalpi.

Taču vēlēšanu likumu mainīt var likumdevējs, kurš to negrasās darīt, vai tauta, pirmkārt savācot parakstus referendumam, kurā tad izsakot savu gribu. Tātad, lai reāli kaut ko izdarītu, ir jābūt spējīgam mainit likumu vai sarīkot referendumu.

Pirmais variants iespējams iekļūstot saeimā, tātad dibinot jaunu partiju vai kolonizējot kādu no esošam, iefiltrējoties tajā, panākot vairākumu un diktējot savu gribu. Ja būtu realizējams- šāds ceļš visātrākais.

Otrais- sabiedriska organizācija, kura vāktu parakstus referedumam, iesniegtu tos utt.utt. līdz pēc ilgāka laika, daudzām pārbaudēm un birokrātiskām procedūrām nonāktu līdz referendumam.

Tad nu vēlētos no visiem Sveikotājiem saņemt īsas un kodolīgas a tbildes: 1) esmu gatavs darīt, 2) esmu par........variantu. , jo vēl gribu pateikt, ka Latvijā jau pastāv sabiedriska organizācija - vides aizsardzības klubs, kura biedrs es esmu jau no 1987.gada, un kuras statūtos nav tikai zaļo mērķi, bet gan plašāki. Zem "tautas dzīves vidi"jāsaprot arī citi dzīves aspekti- izglītība, kultūra, nabadzība, valoda utt.Šis klubs ir atvērts ikvienam jaunam biedram un jaunām idejām, tikai ar vienu noteikumu, ka nenāc tikai pļāpāt un idejas pasniegt, bet arī tās risināt. Biju domājis, ka pēc brīvības atgūšanas VAK programa ir "apcirpta", bet nupat redzot, ka tās pārstāvji piedalījās protesta akcijās Prāgā(nediskutēsim, pareizi

vainē), bet tas pierāda, ka sociālās un politiskās problēmas tiek risinātas. VAK nodaļas bija Kanādā, ASV, Vācijā, uc..

Tātad, ja Jūs nobalsojat par darbošanos referenduma virzienā, mums, domāju, sava lieka organizācija nav jādibina. Tādeļ gribu zināt vairākuma nostāju, tad es varētu par šo jautājumu konkrēti runāt ar VAK vadību. Runājot bez Jūsu atbalsta, varu atrasties pļāpas lomā.

Un vēl viens jautājums, kurš gan neattiecās uz šo lietu, domāju, interesē daudzus. To varētu paskaidrot Juronkulis,varbūt kāds arī viņam palīdzēt: kā tas sanāk, ka Lietuvā, Polijā, Igaunijā viss ir par apm.40% lētāks nekā Latvijā. Mēs nepārtraukti bariem braukājam iepirkties uz šīm valstīm, vedam no turienes, bet pie mums tās cenas kā nekrītas tā nekrītas? Kur tas" suns" aprakts?!

Alnis

From: zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 10/3/00 11:42
Subject: Re: Latvijas nākotne:ko darīt?

Sveiki!

Alnis piedāvā Vides Aizsardzības Klubu.

Priecājos, ka VAK darbojās Prāgā. Principā atbalstu VAK, bet lai būtu cerības uz plašu tautas atsaucību vēlēšanu likuma referenduma jautājumā, varbūt būtu prātīgāk norobežoties no tādām izdarībām kā protesta akcijas Prāgā un no citādām specifiski polītiskām idejām un ideoloģijām. Ņemot vērā, ka Latvijas inteleģence, kas, piemēram, ar klusu spiedienu panāca Vairas Vīķes Freibergas izvirzīšanu par prezidenti, vēl arvien tautā bauda uzticību un cieņu, es domāju, ka tai vajadzētu mēģināt novadīt šādu referenda prasības pacelšanu, tāpat klusi un bez demonstrācijām un bez banāniem un bez uguņošanām. Tādai akcijai vajadzētu būt pievilcīgai visai tautai, neatkarīgi no polītiskās pārliecības, kā no kreisās puses tā arī no labās puses. Es no šejienes gan laikam tādā pasākumā nekā cita nevaru piedāvāt kā pļāpāšanu.

> Un vēl viens jautājums, kurš gan neattiecās uz šo lietu,
> domāju, interesē daudzus. To varētu paskaidrot Juronkulis,varbūt kāds
> arī viņam palīdzēt: kā tas sanāk, ka Lietuvā, Polijā, Igaunijā viss
> ir par apm.40% lētāks nekā Latvijā. Mēs nepārtraukti bariem braukājam
> iepirkties uz šīm valstīm, vedam no turienes, bet pie mums tās cenas kā
> nekrītas tā nekrītas? Kur tas" suns" aprakts?!

Tas suns ir aprakts iekš Juronkuļa ieteiktās stingrās monetārās polītikas, t. s. "brīvā tirgus", kas jau pašā sākumā agrajos 90'os, kad mazie uzņēmēji un māzās bodītes īsu brīdi bija savairojušās kā sēnes pēc lietus, panāca to likvidēšanu par labu lielo prihvatizācijas bajāru ofšoriem.

Juris Žagariņš

From: kalvins@osi.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 10/4/00 3:41
Subject: Re: Latvijas nākotne:ko darīt?

Sveiki, Alni! Tavas domas pilnībā sakrīt ar manējām. Vienīgā iespēja ir - ja kāda sabiedriskā organizācija varētu savākt nepieciešamo parakstu skaitu referendumam. Taču par tā iznākumu es stipri šaubos, jo tautai tiktāl skalotu samdzenes un tā noformulētu jautājumus, ka puse nesaprastu, par ko te vispār runa. Bet, ja nemēģinās, vispār nekas nesanāks. Otra iespēja būtu, ja pirms Saeimas vēlēšanām izvērstu kampaņu, ka balsots tiks par partiju, kas savā programma ietvers Tavā vēstulē izklāstītos principus. Droši vien, kāda no partijām to uztvertu un padarītu par savu ideju. Bet vai pēc tam par to atcerētos, stipri šaubos. Mums jau laikam nav nevienas partijas un valdības bijis, kas nebūtu pasludinājusi izglītību par savu prioritāti. Bet kura no tām ir pildījusi savu programmu?

Ivars

From: aabele@madona.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 10/4/00 5:57
Subject: Re: Latvijas nākotne:ko darīt?

Ar tām partiju programmām notiek vienas spekulācijas - pirms vēlēšanām runā vienu, pēc tam dara pavisam citu. Lai tiktu pie varas, pietiek priekšvēlēšanu programmā iekļaut pāris vitāli nepieciešamu,taču neizpildāmu solījumu, un gatavs!

Pēc manām domām ir pēdējais laiks pašreizējām koalīcijas partijām izstrādāt vienotu Latvijas attīstības plānu tuvākajiem gadiem, līdz kādu mērķu sasniegšanai. Tie varētu būt gan sagatavošanās darbi iestājai ES un NATO, gan ražošanas attīstība, gan cilvēcisku apstākļu nodrošināšana iedzīvotājiem, gan latviešu valodas un tautas kultūras vērtību saglabāšana, gan izglītības un zinātnes prioritātes. Un tad vēlēt tikai tos, kas var to nastu nest. Ja tomēr starp ievēlētajiem gadīsies pļāpukules, jābūt iespējai tādus ar kaunu padzīt un liegt tādiem balotēties vismaz nākamajās vēlēšanās.

Pašlaik partiju programmas ir tikai širmis, aiz kura bariņš manīgu ļautiņu tiek pie biezāka rieciena. Par to liecina deputātu atziņas, ka lielākie ienaidnieki ir tie, kam līdzīgākas programmas. Vēl nesen pa radio dzirdēju tā spriedelējam Juri Dobeli. Absurds! Vajadzēja taču priecāties, ka vēl viena partija cīnās par tiem pašiem ideāliem. Tā vien liekas, ka Latvijas Ceļš beidzot to ir sapratis un tāpēc vairs nepiedalās Tautas partijas iznīcināšanā, jo nopietni strādāt var tikai ar sabiedrotajiem, nevis pretiniekiem. Diemžēl, tēvzemiešiem līdz šai atziņai laikam vēl tālu.

Beidzot tos mietiņus vajadzētu saspraust, un tad prasīt atbildību no tiem, kas uzņēmušies merķus sasniegt, bet aizklīst neceļos. Pagaidām katrs cenšas tikai otram iebāzt sprunguļus riteņos, nevis darīt ko nopietnu valsts un tās iedzīvotāju labā. Vai šobrīd tā saucamās krievu partijas dara ko nopietnu ražošanas attīstībai? Nē taču, visa enerģija aiziet boikotējot valsts valodu. Un ko mūsu labā izdarījuši sociāldemokrāti? Visi spēki izšķiesti, lai palīdzētu tiem, kas Latviju ķengā, nevis lai patiešām aizstāvētu beztiesiskos un bezpalīdzīgos.

Pašreizējā kārtība kopības sajūtu nerada, un tas ir pats ļaunākais.

From: viksning@georgetown.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 10/4/00 1:29
Subject: Re: Latvijas nākotne:ko darīt?

Sveiks, sveikotaji!

Nu, Zagarina kungs atkal muld.

Manis ieteikta stipra monetara politika -- respektivi, stabils lats un zema inflacija -- nekada zina nav saistamas ar cenu starpibam starp mums un kaiminiem. Vispirms, abam kaiminu zemem monetara politika ir bijusi vel stipraka. Abas darbojas ta sauktas naudas padomes ("currency board") rezimi, kur centralbanka ir pilnigi bezspeciga, un naudas kvantumu noteic arvalstu valutas ieplusme. Igaunu krona ir dzelzaini piesieta pie DM, tagad eiro, un litas pie dolara. Par so jautajumu variet latviski lasit nakama "Kapitals" burtnica, bet angliski nakama Intereconomics zurnala, kur paradisies Juronkula "Baltic Monetary Regimes in the XXIst Century." Par partikas cenam un slikto konkurences limeni Latvija laga neko nevaru teikt. Nezinu, kapec maniem radiem par pienu maksa 4-5 santimus un Riga to pardod par 25-28 santimiem. Liktos, ka starpiba ir parak liela, un kads varetu nopirkt par augstaku cenu laukos un pardot drusku letak pilsetas. To drosi vien aizliedz visvisadi valdibas likumi un oficiantu korumpeta iejauksanas tirgus lietas. Alnis min veselu 40% cenu starpibu -- tas drosi vien ir mazliet parspilets skaitlis, jo musu ienakumu limenis oficiali mazliet atpaliek no kaiminu zemem, un cenam vajadzetu but attiecigi zemakam. Vainosim partijas un valdibas, kas brivajam tirgum nelauj attistities.

From: zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 10/4/00 3:46
Subject: Re: Latvijas nākotne:ko darīt?

Sveiki!

Juronkuļa kungs atļāvās izprovocēties:

> Nu, Zagarina kungs atkal muld.

Zinu jau zinu, ka litas ir dzelžaini piesieta pie dolāra un krona tik pat dzelžaini pie DM kā mūsējais lats pie pārtikušo saimniecību valūtu groza. Pats par sevi tas neizskaidro lielo cenu starpību starp trim Baltijas valstīm, resp. Latvijas relatīvo nabadzību. Bet manuprāt tas izskaidro "oficiantu korumpēto iejaukšanos tirgus lietās". Galvenajam bankas oficiantam ir viegls darbs - jālūko, ka latiņš stāv dzelžaini stabīls. Par atlikušo laiku viņš var nodoties lidotājsportam. Sīkākiem oficiantiem tikai nedaudz grūtāks pienākums: garantēt, ka bankas nevienam citam naudiņu neaizdod, kā tādam, kam jau naudiņas ļoti daudz vai arī tādam, kam kādas pārtikušas rietumvalsts valdība garantē aizņēmuma atmaksu. Lai Dievs pasargā no tāda riska, kas saistīts ar vietējās industrijas un uzņēmumu inkubācijas procesiem, jo tas varētu devalvēt latiņu attiecībā pret pārtikušo Rietumuvalstu stabīlajiem valūtiem. Latvijā, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, šie "korumpētie oficianti" ir par tik daudz čaklāk pie šī svarīgā valūtas stabiliziācijas procesa piestrādājuši, cik latvieši ir nabagāki nekā lietuvieši un igauņi.

Jautājums iz principa: kā tikt vaļā no "korumpētiem oficiantiem" t.s. "brīvajā tirgū", ja ne ar valdības pašas monetārās polītikas pārkārtošanu ta, lai pirmā prioritāte būtu tautas pašas ražotspējas attīstība un nevis vispasaules lielfinansistu labklājība?

From: uldis@parks.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 10/4/00 9:12
Subject: Re: Latvijas nākotne:ko darīt?

At 20:19 00.10.04.Juronkulis wrote:

> Alnis min veselu 40% cenu starpibu -- tas drosi vien ir mazliet parspilets
> skaitlis, jo musu ienakumu limenis oficiali mazliet atpaliek no kaiminu
> zemem, un cenam vajadzetu but attiecigi zemakam.  

Alnis mazliet pārspīlē, bet Lietuvā un Igaunijā cenas IR zemākas, nu ne par 40%, bet veikalos vidēji par % 15-25 gan.

> Vainosim partijas un valdibas, kas brivajam tirgum nelauj attistities.

Yup, un sāksim ar Ausmas mīļoto BT, kurš piesūcot pie nagiem 90% no pārtikas tirgus Latvijā un ieņemot dazjādus maznozīmīgus valstiskus amatus :) savu ķepu arī tur ir pielicis... (piem. cukura muitā)- bagāc viņš, bet sirde mīksta, izvelk baltu nēzdodziņu... neatceros kā tur īsti bija, bet BT izvelk baltu padomiņu, vismaz skolotājiem :"A Mozambikā skolotāji saņem vēl mazāk... " A tūlītpēcpadomju lauksaimniecības ministrijas s$%da ierēdnim pašam 20ciktur M$ tāc sīkums vien ir- "nu tā man gadījās, kam sūdzēsies, saulespuķu sēklas te krievu laikā tirgojot iekrāju..."

Besti un Regārdi :)

Uldis

From: aabele@madona.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 10/5/00 1:51
Subject: Re: Latvijas nākotne:ko darīt?

Jā, man patīk Renārs Kaupers, Aigars Fadejevs un daudzi, daudzi citi, arī BT (kā manīgs latviešu biznesmenis). Taču lai kādu vīrieti mīlētu, viņam jābūt ļoti, ļoti īpašam, un, tici man, savā mūžā tādu esmu sastapusi šausmīgi maz. :-)

Ausma

From: RUTENS@aol.com
To: sveiks@latnet.lv
Date: 10/5/00 2:32
Subject: Re: Latvijas nākotne:ko darīt?

Sveiki!

Alnis, sakara ar velesanas likumu parmainam, ierosina sadarbibu ar VAK:

<Tātad, ja Jūs nobalsojat par darbosjanos referenduma virzienā, mums,
< domāju, sava lieka organizācija nav jādibina. Tādeļ gribu zzināt
< vairākuma nostāju, tad es varētu par sjo jautājumu konkrēti runāt ar
< VAK vadību.

Bet, Juris Zagarins iebilst:

<Principā atbalstu VAK, bet lai būtu cerības uz plašu tautas atsaucību
<vēlēšanu likuma referenduma jautājumā, varbūt būtu prātīgāk
<norobežoties no tādām izdarībām kā protesta akcijas Prāgā un no
<citādām specifiski polītiskām idejām un ideoloģijām.

Kaut pasai skiet pievilciga Alna doma, ka VAK (vismaz teoretiski) varetu praktisko darbu valsta meroga paveikt, kas saistits ar referenduma parakstu savaksanu, tapat ka Jurim man ir bazas vai VAK ir spejiga pietiekosu daudz pilsonus iedvesmot; ne jau visi piekritis pie VAK politisko ideologijas. Ar velesanas likumu parmainam, galu merkis tomer tikai butu nostadit pamatus, ta lai vairakam ideologijam (citos vardos - politiskiem viedokliem) butu iespejas piedavatu veletajiem savas programas, par kuru

Savukart, Rics vairak kartigi ir ierosinajis, (pec manuprat loti lietderigu!) domu par vajadzibu atrast bezpartejiska organizaciju:

<Ir istais bridis izveidot nepolitisku organizaciju, kura nekada zina
<negrib pate iegut politisku varu, nedz ari atbalstit kadu
<atsevisku politisku partiju, bet vienigi but tautas acim un ausim [ ]
< Rics, ka izpaligs Alnim.

Ric, vai Jums ir iespejams Jana Penika interese sados jautajumos iesaistit? Butu labi uzzinat, ka vins noverte Alna domu iesaistit VAK. Penikis "Sveika" rakstija (ar Jusu starpniecibu), ka ilgus gadus ir meginajis ierosinat to domu, lai velesanas likumu parmainitu. Vai gadiena vinam nebutu ieteikums par kadu esosa nevalstiska organizaciju Latvija, kas varetu (vismaz teoretiski) praktiska limeni detalus izpildit, kas saistits ar parakstu savaksanu?

Es ari piekritu Jura ierosinajumam, ka Latvijas inteligences interesi un atbalstu sadam pasakumam beigu beigas ir nepieciesama, lai so popularizetu un iesaistitu tautas atbalstu. Tikai nevaru iedomaties, ka pasreizejos apstaklos inteligence speja praktiskos pamatus nostadit (piem., lai parakstus savaktu).

Elizabete

From: GKirstei@exchange.telekom.lv
To: "'sveiks@latnet.lv'" sveiks@latnet.lv
Date: 10/5/00 3:28
Subject: RE: Latvijas nākotne:ko darīt?

Esmu pēdējā gada laikā bijis visās trijās minētajās valstīs, un godīgi sakot nav radusies vēlme kautko speciālu iepirkt. Normalas preces īpaši neatšķiras. Kas attiecas uz restorāniem, tad mani tikai priecē,ka tur tie ir lēti, kautgan Polijā sanāca drusku dārgāk kā Latvijā. Benzīns arī maksā līdzīgi. Kuras tad ir tās lētās preces. Dzīvoklli Tallinnas centrā nebūt nav lētāki, kā Rīgā. Lietuviešiem jau nekas cits neatliek, jo naudas trūkums tur manāms ik uz solla. Vienīgais, kas ir daudzmaz normāls tur ir ceļi, un arī kā mantojums no CCCP. Pensijas, piemēram, Latvijā ir vislielākās. Varat palasīt arī rakstu par investīcijām Dienā: http://www.diena.lv/bizness/lasit.php?id=100060

G inc.

From: kalvins@osi.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 10/5/00 4:03
Subject: Re: Latvijas nākotne:ko darīt?

Sveiki! Vakar TV bija raidījums ar opozīcijas pārstāvjiem. Bija arī sakarīgas domas. Bet visvairāk šokēja informācija par to, ka 1999. gadā Igaunijā bijušas ārvalstu investīcijas ap 5 miļardiem ASV dolāru apmērā, kamēr Latvijā ap 0,3 miļardiem. Lietuvu precīzi neatceros, bet arī bija ap 3 miļardiem. Spriežiet paši, kuras valstis ir ar attīstības perspektīvu un kuras nav. Lai dzīvo Latvijas ceļš grāvī!

Ivars

From: charles@fortech.lv
To: "'sveiks@latnet.lv'" sveiks@latnet.lv
Date: 10/5/00 4:46
Subject: RE: Latvijas nākotne:ko darīt?

Kāds pūš pīlītes. Šodien "Dienas Biznesā" bija sekojoši skaitļi:

Lietuva 0.5 mljrd.USD
Latvija 0.35 mljrd.USD
Igaunija 0.3 mljrd.USD

Domāju, ka Šķēle atšķirībā no citiem tā līmeņa pārstāvjiem vismaz nestrādā citiem par latvieti un šī iemesla pēc mana skaudība noplok.

Naudas skaitīšanas vngrinājumiem mums vajadzētu panākt izvērsta budžeta, ar visām papildus programmām, publicēšanu internetā un tad pilnīgi pietiktu visam gadam ko pārrunāt. (šaubos par iespēju

to panākt)- tas būtu apgaismot vistu zagli ar prožektoru. Tāpat interesanti būtu redzēt pārskatu par visiem valsts un pašvaldību pasūtījumiem - kas ir ieguvis, par kādām cenām, kas ir pasūtījuma priekšmets. Vai variet iedomāties kāpēc šie pasūtījumi atklātās izsolēs ir tikai 0,5%? Vai variet izskaidrot terminu pasūtījums ar pretendenta atlasi?

Varbūt varētu pavingrināties ap stratēģiskām rezervēm, kas velkās kā mantojums no padomijas, kad visu laiku kautkādām firmām tiek maksāts par nekur nelietojama īpašuma uzglabāšanu. Nelaimīgas

tās firmas būtu, ja viņām uzdāvinātu šīs rezerves. Priekš vingrinājumiem naudas skaitīšanai savā kabatā vēl tālu nav izsmeltas rezerves un tas būtu daudz efektīvāk un varbūt parādītos uzvārdi, kas aizēno Šķēli.

Ilmārs, kas uzskata Šķēli par gudru un mērķtiecīgu uzņēmēju. Par godīguma robežām neko nevaru pateikt, bet ja būtu pieticis pierādījumu, tad Ādamsons sen būtu varējis par savu draugu parūpēties.

From: hbush@apollo.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 10/5/00 12:23
Subject: Re: Latvijas nākotne:ko darīt?

Ilmars rakstija

>Vai variet iedomāties kāpēc šie pasūtījumi atklātās
>izsolēs ir tikai 0,5%?

Starp citu, kas tie par 0.5% un no kurienes tadi dati? 0.5% pec finansu apjoma, pec pasutijumu skaita, vai vel pec ka?

Varu ieteikt ari citiem sekot Latvijas Bankas piemeram un visus uzaicinajumus uz izsolem gan publicet masu informacijas lidzekļos, gan izlikt WWW - skat. piem. http://www.bank.lv/sapinfo/latvian/index_vp.html. Tomer jasaka, ka ari tagad visparpiējamos laikrakstos ļoti bieži ir redzami dažadu iestažu uzaicinajumi uz izsolem par nepieciešamajiem darbiem un piegādēm.

>Vai variet izskaidrot terminu pasūtījums ar
>pretendenta atlasi?

Zinami nosacijumi ir nepieciešami: firmai jabut registretai un licenzetai attiecigo darbu veikšanai Latvija, jabut ar zinamu pieredzi konkretaja joma, firmas spejam jabut samērojamām ar pasutijuma apjomu, firmas bilancei jabut kartiba u.t.t. Precizak tas atspoguļots katra konkreta uzaicinajuma uz izsoli.

Visu labu, Harijs

From: AstridaJ@aol.com
To: sveiks@latnet.lv
Date: 10/5/00 6:27
Subject: Re: Latvijas nākotne:ko darīt?

Ilmārs, kas ir svēti pārliecināts par to, ka gada laikā rastos līdzekļi bibliotēkai, ja radītu godīgas konkurences apstākļus šiem pasūtījumiem.

Visu labu, Harijs