Nākamgad Hanzas dienās Doma baznīcas klostera pagalmā paredzēta pieminekļa atklāšana Rīgas dibinātājam (pastāv arī citas versijas) bīskapam Albertam. Kā dekoratīvs elements tas droši vien iederēsies mūsu pilsētā, un, ja arī nebūs tik jauks, kā daudzi vēlētos, vajadzēs vien samierināties, jo dāvinātiem zirgiem zobos nav pieklājīgi skatīties.
Šis piemineklis pašmāju un ārzemju tūristu acīs funkcionēs kā zīmogs uz svarīga dokumenta: bīskaps Alberts ir Rīgas dibinātājs (Āmen!), gaismas jeb kristīgās ticības un līdz ar to visa labā nesējs šim nožēlojamajam tumsoņu kaktam pie Baltijas jūras (atkal Āmen!)
Droši vien pieklājības dēļ tādā pašā garā būs ieturētas runas atklāšanas ceremonijā un pēc tam tās pārceļos uz profesionālo gidu tekstiem, kas visai pasaulei tālāk skandinās par labo onkuli Albertu ar baznīcas sveci vienā un dziesmu grāmatu otrā rokā.
Ko darīt, lai saglabātu vismaz kādu daļiņu no vēsturiskās patiesības? Patiesībā taču bīskaps Alberts bija mežonīgā Zobenbrāļu leģiona mežonīgs ģenerālis, kas šeit ieradās savam patronam pāvestam iekarot valsti. Iznīcinot vienu, neagresīvu reliģiju, tika uzspiesta otra, agresīva, un var ilgi strīdīties, vai ļaudīm vairāk piemērota bija pirmā vai otrā - toreiz kristīgā ticība nesaistījās ar kristīgu dzīvošanu šodienas izpratnē. Lai sagrābtu jaunas zemes un vergus, zobenbrāļi ir dedzinajuši arī baznīcas un apkāvuši jau nokristītos lībiešus. Un tā gaismas nešana arī bijusi visai teorītiska, jo lībiešu un latviešu bauri no latīniskajiem sprediķiem diezin vai kādu gudrību spēja izlobīt. Vēl XVI gadsimtā no katra zemnieku tūkstoša tēvreizi zinājis labi ja viens, un tikai pēc tam, kad pēdējais ordeņa mestrs Ketlers kļūst par Kurzemes hercogu, viņš iedomājas, ka mācītājiem derētu mācīties latviešu valodu, lai zemnieki no dievvārdiem varētu vismaz kaut ko saprast.
Pēc Latvijas šodienas likumiem labais onkulis Alberts būtu saucams pie kriminālas atbildības par ķīlnieku sagrābšanu, izspiešanu jeb reketu (tā viņš arī esot ticis pie zemes Rīgas pilsētai, visādā ziņā pircis no lībiešiem viņš to nav, kā vēlāk dažus citus zemes gabalus tuvākajā apkārtnē), būtu tiesājams par līdzdalību neskaitāmās laupīšanās un mūsu tālo senču slepkavību organizēšanu ar iepriekšēju nodomu. Vai taisnības labad nevajadzētu visus šos kriminālpantus alfabētiskā secībā iekalt pieminekļa pamatnē, lai visi zina, ka labais onkulis Alberts savā rīcībā pret lībiešiem un latviešiem nemaz daudz neatšķīrās ne no onkuļiem Josifa Džugašvili un Ādolfa Šiklgrūbera, ne mūsu pašu Jūlija Daniševska, kuram vēl ne tik sen stāvēja krūšutēls Esplanādē.
Var jau pieminekli Albertam uzstādīt un atklāt, vai mazums slepkavām un laupītājiem pieminekļu celts, bet uzstādītājiem ir pienākums gādāt, lai informācija par šo vīru būtu objektīva, un tā nu gan nekādi svētku runās neiederēsies.
Kas attiecas uz mani, tad es gan labprāt skatītos uz pieminekli Saules kaujas atcerei, nevis uz pieminekli bīskapam, kura savervētie noziedznieki izkāva mūsu senčus ar saucienu "Dievam tā patīk!" uz lūpām.
From: beldavsa@indiana.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 10/13/00 8:51
Subject: Re: raksts Dienā 12 okt.
A. Kolberga raksts ir ar raksturu! Iespējams piekrist jebkādas ticības cilvēkam - kristīgam, pagānam, neticīgam, vai citam. Tā pamatdomai var piekrist jebkuŗš kuŗam patiesība ir svarīgāka par simbolikas
nelietīgu lietošanu. Kolbergs jautā: ja Alberts pārstāv kristīgo ticību, kāda simbolika ir izteikta? Un tālāk viņš atzīst, ka Saules kaujās piedalijās tie, kas nebija uzdevuši - un vismaz šo reizi arī uzvarēja ar savu pārliecību. aija
From: arubenis@ix.netcom.com
To: "sveiks sveiks" sveiks@latnet.lv
Date: 10/13/00 10:22
Subject: Re: raksts Dienā 12 okt.
Vajaga sarīkot publisku tribunālu Alberta tiesāšanai. Tikai tapēc vien, lai būtu līdzsvars. Kādas ir abas patiesības? Vai varam "noformēt" tribunāla dibināšanu?
From: aabele@madona.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 10/13/00 10:48
Subject: Re: raksts Dienā 12 okt.
Visu cieņu rakstniekam Andrim Kolbergam! Vismaz ir vēl kāds, kam saglabājies mugurkauls un kas nav ar mieru atteikties no vēsturiskās patiesības, lai tikai tiktu pievienots "izredzēto" pulkam.
Paredzu, ka latviskās iztapības dēļ Rīgas 800 gadu svinībās pasaulē tiks palaists daudz aplamību par mūsu tautas vēsturi. Ko darīt? Apelēt pie tautas sirdsapziņas laikam nav nozīmes. Aicināt būt drosmīgākiem, laužot stereotipus? - ja nebūs izdevīgi, daudzi neatsauksies. Laikam jāsamierinās ar domu, ka arī mazs cinītis īstajā reizē var apgāzt lielu vezumu.
Ausma
From: beldavsa@indiana.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 10/13/00 11:13
Subject: Re: raksts Dienā 12 okt.
Vai Artura ieteikums ir realizējams? Izklausās darams un ar izdomu, vismaz tāda tipa simboliskam tribunālam ir precedenti šejienes universitātēs sarīkojot tādu (dažreiz spontānu) izrādi - nav pat jāizdod īstus līdzekļus. --aija
From: alnis@lis.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 10/13/00 5:18
Subject: kurs dibināja Rīgu?
Mān brīžam liekas, ka mēs sarežģījam un izpludinām vienkāršas un konkrētas patiesības:
Sank- Peterburgu uzcēla Pēteris I, kurš savā dzīvē paveicis daudzas nelietības ne tikai ārpus krievijas, bet arī daudz krievu galvas ir nocirtis, bet viņa dibināto pilsētu viņam neatņemt.
Vesture saka , ka Rīgu sācis tā nopietni būvēt biskabs Alberts, ko vēl vajag? Varbūt kāds var pierādīt ko citu. Jā, cēluši to... cerams, ka visi ziniet vardus no J.Raiņa-"Uguns un nakts".
Ziniet, arī sveikotājs Alnis nav bijis savā dzīvē nekāds "zeltiņš". Ko nu darīt ar viņa pīšļiem: sadedzināt unizkaisīt? nevar- piesārņos svēto Latvijas zemi, bet tad jau rakt ne tik nevar. Kas tur, ka esmu paveicis kautko labu-galvenais - tur tas sliktais. Ar šo"veseri"saskaldīsim visus vēstures faktus!
Alnis.
From: beldavsa@indiana.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 10/13/00 5:11
Subject: Re: kurs dibināja Rīgu?
Vai kuŗš "dibināja" Rīgu pat ir vissvarīgākais jautājums?
Ja jau Raini pieņem kā autoritāti par Rīgas celšanu, tad būtu jāceļ pieminekli zinātnes/ mākslas/ zināšanas/ revolūcionārā progresa simbolam Spīdolai vai viņas meitai Rīgas raganai (kuŗas tēls
laikam pat teikās- nēesmu pārbaudījusi). Bet strādnieki kas tos mūrus uzcēla zvejniekciema vietā....jā Uguns un nakts vārdos:
Rokam, vedam un veļam, jaunu cietoksni
ceļam.
Beram vaļņus, tik beram, kādu sev patversmi ceram?
Sitam akmeņus, sitam, pamats un nams būs citam.
Rokam mēs, pagrabus rokam, Paši vēl iekšā tur smokam.
Cērtam mēs, kokus cērtam, Nedzīvot pašiem pa ērtam.
Kaļam tik, grūžam tik, tēšam, Salkumu, slāpes kad dzēšam.
Pētera I un Alberta godināšana sakrīt ar t.s. "lielā vīra" teoriju par civilizācijas celšanu, aizmirstot visus citus faktorus un aģentus. Čingiz Hānam droši vien ir pieminekļi Mongolijā, bet ne Ķīnā kur varbūt drīzāk urbanizēta civilizācija pastāvējusi gadus tūkstošus. Izceļot impēriju veidotājus un vardarbību ir noklusināts viss cits kas veidojis pilsētas un civilizācijas, lai gan imperātoru izveidotās teritorijas var arī nebūt pārāk stabilas.
Katrā gadījumā Bīskaps Alberts simbolizē arī citu nekā Rīgas celšanu. Un Rīgas celšanu nedrīkst pabeigt......aija
From: privat@latnet.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 10/13/00 5:23
Subject: Re: kurs dibināja Rīgu?
Patiesību sakot, "vēstures deķi "katrs grib vilkt
uz savu pusi. Man nepatīk, ka atkal izvirzas teorija par "mazu zaglīgu tautiņu,
kas dzīvo kokos un partiek no sēnēm" kurai dižais Vāczemes krusta karotājs
kultūru atnesa. Daudz pieņemamāks ir tas, ko paši krustneši atzina. Vietējie Letu
Galli runā atskaņās un līdzībās, kā AUSTRUMU GUDRIE.
:=))).
Ar visa laba vēlējumiem
/////////
/// @-@
( > )
\\\\\\\\
From: kingga@plu.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 10/13/00 5:58
Subject: Re: kurs dibināja Rīgu?
Pilsētu dibināšana ir daudz kas vairāk, kā kādas apdzīvotas vietas nocietināšana. Rīgā pirms 1201. atradās lībiešu miests, bet tad tā vēl nebija pilsēta. Ja Pēterburgas vietā bija zviedru forts, tad tas arī vel nebija pilsēta.
Gundars
From: sls6k@cc.usu.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 10/13/00 10:04
Subject: par diviem Albertiem
Sen Daugavmalā izdevīgi
bij' sludināt un andelēt,
Kāds bīskaps lībju ciemā Rīgā
sev lika pili uzbūvēt.
Visapkārt mūra sētas cēla,
un ieksčā krogus, baznīcas,
Un strauji tirdzniecība zēla,
un elegantas izpriecas.
Un simtiem jaunekļu turp traucās,
kas saldu dzīvi kāroja,
Gan mēli mežģīja, gan sčmaucās,
bet retais mērķi sasniedza.
Pats bīskaps Alberts sen guļ kapā,
bet viņa sāktā pilsēta
Ar katru gadu bagātāka
kļūst varenāka, krāšņāka.
Pēc gadiem septiņsimt no Valkas
cits Alberts Rīgā ieradās,
un iegādājies steru malkas,
pie savas tantes apmetās.
Šis Alberts neiedzina tirpas
nedz lībiešiem, nedz latgaļiem
tik stundas astoņas pie virpas
viņš nošancēja katrudien.
Tam nebija līdz mantojumā
ne krustnesu, ne mūra pils
tik' cemodānā noskrambātā
bij' mātes iedots lakats - zils.
======bija vēl, rakstu no galvas - var būt neprecizitātes========
dziesmuspēle "Alberts", Mārtiņa Brauna mūzika, dzied "Sīpoli"
From: gailitis@istar.ca
To: sveiks@latnet.lv
Date: 10/14/00 2:36
Subject: RE: raksts Dienā 12 okt.
Aija, Ausma un Resnis slavē Kolberga domu graudus kurus ieklabināja Imants no Dienas laikraksta.
Saprotams, ka vēsturi jau visi vienmēr vēlas "palabot", lai uzturētu savu viedokli, slavu u.t.t. Tas tā bijis un būs līdz pastarai dienai! Skaidrības labad tomēr ir jaiebilst....
Pirmkārt, par to, ka vismaz sekojošos trīs piemēros komentāri "svēto" Albertu uztver kā kādu kristietības pārstāvi, kurš nekad (vismaz manā uzskatā) nevarētu tāds būt, it sevišķi tiem kas sīkāk izprot kristietības vēsturi. Tāpēc vai mēs turpmāk nevarētu rakstīt par kristietības pretendentiem minot viņu konfesijas kurās tie darbojās un kuru dogmām tie piekļaujas?
Otrkārt, vel svarīgāk, neviens patiess kristietis nenoliegs patiesību, ka viņš ir grēcīgs savā būtībā un arī grēkojis vismaz Dieva priekšā (domās, ja ne darbos), kaut gan, iespējams, dzīvojis tik izcilu dzīvi, ka citiem līdzcilvēkiem tas varētu likties kā "svētais".
Piemēram, "māte" Terēza varētu būt viena no tādiem cilvēkiem (mūsu laikmetā) kuŗas nesavtīgā dzīve tika upurēta citu labklājībai. Viņas darbi "runāja" daudz spēcīgāk nekā viņas vārdi, kaut gan darbi tomēr sekoja viņas liecībai par to brīnumdarbu kurš bij veikts viņas dveselē.
Piedalīšanās grēksūdzē tikai pasvītro to, ka meklējot mēs atradīsim ģindeņus ikkatras konfesijas klozetā, līdzīgi bīskapam Albertam. Galu galā, tikai Dievs izprot mums citiem neredzāmos iemeslus, kāpēc mēs ko darām, un kaut šeit mēs spējam slēpties aiz savām maskām, Dieva priekšā mēs stāvam pilnīgi atmaskoti un "kaili"!
From: beldavsa@indiana.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 10/14/00 3:01
Subject: RE: raksts Dienā 12 okt.
Tā tad būtībā Vilis neuzskata Albertu par labu kristietības pārstāvi. Nu, Vili, kā kristīgo pārstāvis, vai nāksi līdz uz vismaz virtuālo sanāksmi tiesāt Albertu? Laikam jau Alberts bija maita vienalga kādā skatījumā.
aija
From: gailitis@istar.ca
To: sveiks@latnet.lv
Date: 10/14/00 11:59
Subject: RE: raksts Dienā 12 okt.
Nu nez vai es uzņemtos tādu lomu, jo tiešām pārstāvētu tikai ļoti mazu daļu no tā saucamajiem Jaunās Derības kristiešiem. Un, otrkārt, es sīki nezinu Alberta lomu kādu viņš spēlēja tik sen atpakaļ - tik vien kā tas ir dzirdēts un vēsturē aprakstīts. Tāpēc īstenībā tikai Dievs varētu viņu pareizi tiesāt, kaut gan mēs spējam novērtēt viņa nodarīto kā labu vai sliktu samērā ar mūsdienu morāles un ētikas standartiem. No tās perspektīves, saprotams, varētu pievienoties tiem, kas viņa darbus un darbību tanī laikā neslavētu un nepieņemtu kristietības kanditatūrai.
Vienmēr atceros to stāstu par ielas meitu, kuŗu kādi farizeji pieveda pie Kristus un vēlējās to ar akmeņiem nosist, kā arī saņemt Kristus piekrišanu tam. Kristus sāka rakstīt ar pirkstu smilktīs un viens pēc otra tie nometa akmeņus un atstāja viņus vienus. Kristus pēc tam izteicās tai, ka, lūk neviens tevi nenotiesā, tāpēc ej un negrēko vairāk!
Vilis B. Gailitis
From: beldavsa@indiana.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 10/15/00 1:09
Subject: RE: raksts Dienā 12 okt.
Vilis acīmredzams pielīdzina ielas meitas grēkus Alberta grēkiem.
Vai Alberts sasniedzis debess valstību patiešām nebūs cilvēkam tiesāt vai zināt. Man nu gan nebija padomā tāda tiesāšana no reliģiskā viedokļa, tikai no civīlā pēc vislabākām vēsturiskām liecībām, īpaši vai viņš būtu godinams kā kādas vienības simbols, ieskaitot tādas kas sevi uzskata par kristiešiem. aija
From: aabele@madona.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 10/15/00 5:20
Subject: Re: kurs dibināja Rīgu?
Tieši tā, Aijai taisnība, ka nedrīkst aizmirst citus faktorus, kas ir vēl svarīgāki par "dibinātāju".
Krustneši cēla pilis arī citās Latvijas vietās, bet vissvarīgāko nozīmi ieguva tieši Rīga. Tikai ne bīskapa Alberta, bet gan sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ. Rīga agri vai vēlu būtu tapusi par rosīgu tirdzniecības ceļu krustpunktu, jo svarīga ir ne vien vieta, bet arī laiks un civilizācijas pakāpe. Tieši varmācība atņēma mūsu senčiem iespēju attīstīties šajā apritē, ne tikai uz gadiem, uz gadu simtiem. Un faktiski iznīcināja pašus lībiešus, atstājot atmiņai tikai "lībiešu miestu". Latvijas teritorija tanīs laikos bija pietiekoši bagāta gan ar precēm, ko mainīt, gan gaišiem prātiem, kas uzceltu ne tādu vien pilsētu un pārvaldītu valsti. To visu pārcirta ar zobenu.
Rīga savdabīga ar to, ka katrs iekarotājs atstājis tanī savu zīmogu. Pašu veidota tā būtu bijusi vēl savdabīgāka. Arī Pēteris I, būvējot Pēterpili, ņēma pieredzi no visas pasaules, bet izmantoja tikai Krievijai piemērotāko.
Visiem tiem, kas arī tagad pašu labuma dēļ gatavi pazudināt savu valsti, gribētu likt aiz auss - savā zemē zem sveša zābaka mūsu tautai ir bijis un būs vissmagāk. Cik daudzmaz ievērojamu politiķu, valstsvīru, zinātnieku Latvijā bija visos padomijas gados? Jā, lielākā slavenība - estrādes mūziķis Raimonds Pauls, un tad arī tikai pateicoties lielajām darbaspējām.
Ausma
From: zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 10/15/00 1:28
Sveiki!
From: baiba2000@hotmail.com
From: beldavsa@indiana.edu
From: vents@divizija.lv
Sveiki!
Vēsture mums atstājusi tikai divus plašākus rakstu gabalus par bīskapa Alberta darbību - "Indriķa Livonijas hroniku" un "Atskaņu hroniku". Iespējams, Vatikāna arhīvos glabājas arī noraksti no bīskapa ziņojumiem par stāvokli Livonijā, taču šo dokumentu meklēšanai vēl neviens tā īsti nav pieķēries.
Par Livonijas apustuli katoļi atzīst Alberta priekšgājēju Meinardu. Kaut arī viņa darbība neaptvēra plašu teritoriju, tomēr Meinards, vismaz XIII gadsimtā valdošo tikumu ietvaros, uzskatāms par miermīlīgu misionāru. Alberts nekad nav kanonizēts par svēto un, jādomā, tas arī netiks darīts.
Uz Albertu katoļi raugās ar dalītām jūtām - formāli arī viņš ir Livonijas apustulis, jo lielākā Latvijas cilšu daļa pieņēma kristietību tieši viņa laikā, tomēr metodes, ar kādām kristianizācija tika sasniegta, un Alberta politikas sekas Latvijas vēsturē daudzu latviešu apziņā ir kompromitējušas ne vien pašu Albertu, bet visu kristīgo reliģiju kā tādu.
Protestanti dažkārt (arī "Sveikā") cenšas norobežoties no Alberta, liekot uzsvaru uz viņa piederību katoļticībai. Tomēr jāatceras, ka XIII gs. Eiropā citu konfesiju nebija, savukārt baltvācu muižniecība arī pēc pāriešanas luterticībā turpināja godināt Albertu kā savas varas aizsācēju Latvijā, izcilu politiķi un Rīgas dibinātāju.
Tiem, kuri sludina miermīlīgo pareizticības ieplūšanu Latvijā pretstatā agresīvajai katolicisma ekspansijai, gribu atgādināt, ka vācu ienākšanas laikā pareizticību jau balsta politiski veidojumi, kas diez vai radušies mierīgā ceļā. Kokneses valdnieks Vetseka (Vjačko) un viņa karadraudze gandrīz noteikti bija slāvu cilšu pārstāvji, šaubas izraisa arī Jersikas Visvalža (Vsevoloda?) tautība. Vai šāda situācija bija radusies bez karadarbības? Protams, Latvijā droši vien ieradās arī gluži miermīlīgi Austrumu Baznīcas misionāri, atkal - "miermīlības" XIII gs. izpratnē.
Laika gaitā par bīskapu Albertu tikuši veidoti divi pretēji priekšstati. Par vācu muižniecības veikto Alberta slavināšanu jau minēju. Otru priekšstatu par Albertu veidoja pagājušā gadsimta tautas atmodas darbinieki, kuri bīskapā saredzēja latviešu tautu piemeklējušo nelaimju pirmcēloni. Tika pārņemtas gandrīz visas vācu vēsturnieku radītās klišejas par Albertu - tikai apgrieztā veidā. To, ko vācu muižnieki cildināja, latvieši no visas sirds ienīda. Tādējādi Alberts izglītoto latviešu apziņā kļuva par simbolu nīstajai vācu kundzībai, par senās latviešu kultūras iznīcinātāju un tautas paverdzinātāju. Pirmās atmodas laikā radies priekšstats ir dzīvs līdz pat mūsu dienām.
Kuram no šiem viedokļiem ir taisnība? Vai kāds no tiem atspoguļo arī reālo Albertu, par kuru patiesībā zināms ļoti maz? Visvairāk par bīskapa darbību stāstīts Indriķa hronikā, taču šim avotam īsti nevar uzticēties. Hronika tika sarakstīta paša Alberta uzdevumā, tāpēc Indriķis visādi cildina savu maizes tēvu, cenšoties noklusēt faktus, kas bīskapam nerunā par labu. "Atskaņu hronika" - ordeņbrāļu dziesmu krājums - šajā ziņā nav tik saudzīga, taču tur Alberts pieminēts mazāk.
Jebkurā gadījumā skaidrs ir viens - Latvijas teritorija XIII gs. patiešām tiek iekarota (Kurzeme un Zemgale jau pēc Alberta nāves), un šīs iekarošanas pirmais nozīmīgākais aizsācējs ir Alberts.
Cik lielā mērā Alberts identificējams ar Zobenbrāļu ordeni, cik lielā mērā sakrita viņa un ordeņa darbības mērķi un metodes? Alberts ir Zobenbrāļu ordeņa dibinātājs (1202). Būtu smieklīgi apgalvot, ka ar ordeņa palīdzību viņš gribēja miermīlīgi kristianizēt Livoniju. Taču ir noteikti zināms, ka nesaskaņas starp viņu un ordeni sākas gandrīz tūlīt pēc tā nodibināšanas. Galvenais iemesls bija gluži laicīgs - iekaroto zemju sadale. Tomēr bīskapa akceptētajā Indriķa hronikā pausts nosodījums ordeņa veiktajiem sirojumiem, nerūpējoties par kristietības sludināšanu, bet gan par lielāku laupījumu. Vai tā ir tikai Alberta liekulība cerībā nokampt sev lielāku kumosu? Vai varbūt viņš ir izlaidis no pudeles džinu, ko vairs neprot iedabūt atpakaļ? Šķiet, vienkāršajam garīdzniekam un vietējo valodu pratējam Indriķim ir gluži cits priekšstats par to, kā būtu jāsludina kristīgā ticība. Vai tāds ir arī bīskapam? Un kā ar citiem garīdzniekiem? Mēs to nezinām.
Vai Albertu varam uzskatīt par atbildīgu krustnešu iebrukumā? Noteikti - jā. Vai viņš vainojams arī ordeņa nežēlīgajā rīcībā? Arī jā, bet cik lielā mērā? Ordenis nebūt nebija paklausīgs bīskapa ierocis, jau drīz tas kļuva par bīstamu politisko pretinieku. Vai Alberts uzskatāms par Rīgas dibinātāju? Drīzāk jā - līdz viņam šajā vietā atradās nelielas vietējo cilšu apmetnes, lielāki centri bija citur. Vai Alberts uzskatāms par vietējo tautu masveida iznīcinātāju (kā, piemēram, Pēteris I)? Drīzāk nē, jo Livonijas cilšu pakļaušana nebija tik vardarbīga, kā tā bieži tēlota tautiskā romantisma laikmetā un vēlāk. Jāatceras, ka krustnešu skaits šeit nebija tik liels, lai ar tā palīdzību varētu iekarot vietējās ciltis. Liela Alberta karaspēka daļa bija vietējo cilšu - lībiešu un latgaļu (latviešu) pārstāvji. Vai tie bija paverdzināti ļaudis, kurus piespieda karot? Laikam gan nē, jo hronikās minēti arī viņu virsaiši, kas piedalās sirojumos un dala laupījumu ar krustnešiem. Dažkārt latvieši par kolaboracionistu uzskata vienīgi līvu virsaiti Kaupo. Tomēr savu reizi ar ordeni uz līdztiesīgiem vai daļēji līdztiesīgiem pamatiem sadarbojušies vai visi vietējie virsaiši. Pirmais kolaboracionists ir zemgaļu Viestarts (Viesturs), ar kura palīdzību Alberts pakļauj Daugavas lībiešus. Vispār šāda pakļaušana un zemes kungu nomaiņa vietējiem iedzīvotājiem nav nekas svešs arī pirms vācu iebrukuma. Brīdi pa brīdim jāmaksā mesli te kādam slāvu kņazam, te kaimiņu cilts virsaitim. Tad laiki mainās, līdzšinējais meslu maksātājs dodas veiksmīgā sirojumā un kaimiņš jau maksā nodevas viņam. Vai Alberts vainojams pie vācu kultūras un valodas kā valdošā slāņa kultūras ieviešanas? Jā, pilnīgi noteikti. Vēsture gan klusē par ordenim padevīgo vietējo virsaišu pārvācošanos un kļūšanu par zemes īpašniekiem. Minēti tiek vienīgi firsti fon Līveni - Kaupo pēcteči.
Jādomā gan, ka Kaupo nebija vienīgais. Vēl pāris gadsimtus pēc Alberta mūsu senči drīkstēja nēsāt ieročus, mums bija gan bajāri, gan labieši. Kur viņi palika? Kuršu ķoniņi bija vienīgie, kam paralēli brīvu cilvēku stāvoklim izdevās saglabāt arī valodu. Vai citi senās aristokrātijas pēcteči neieplūda vāciskajā augšslānī un pēc tam rūpīgi neslēpa savu latvisko izcelsmi? Nopietnāka nevāciešu ierobežošana sākas XIV gs. vidū, bet par tautas paverdzināšanu varam runāt XV gadsimtā, kad, nostiprinoties dzimtbūšanai, patiešām stingri tiek nodalīts brīvais augšslānis no nebrīvā apakšslāņa. Tad līdz galam tiek īstenota arī vācu valodas un kultūras nošķiršana no latviešu - kā divu iedzīvotāju kārtu kultūras.
Vai Albertam Rīgā būtu jāceļ piemineklis? (Cik noprotu, tad Doma pagalmā uzstādāmais būšot dāvana.) Nez vai latviešiem to vajadzētu darīt - Alberts sev pieminekli jau uzcēlis, Doma baznīcu neviens nojaukt negrasās. Un tās loga vitrāžā viņš stāv jo cēls - tāds, kādu viņu iztēlojās Rīgas vācieši XIX gs. Neviens autentisks Alberta portrets nav saglabājies. Kādu tad viņu grasās tēlot - kā viedības un žēlsirdības caurstrāvotu kristietības sludinātāju vai kā bargu teitoni skarbiem sejas vaibstiem, kas pāri visam ir tipisks sava laika politiķis? Šķiet, otrais vairāk atbilst reālajam Albertam - Rīgas dibinātājam. Svētais viņš nebija, briesmonis un necilvēks - manuprāt, arī ne. Es varu pieņemt, ka vēsturiskais Alberts nebija tas Melnā Bruņinieka arhetips, par kādu viņu dažkārt uzdod, tomēr mīlestību pret šo politiķi (un tikai tad - bīskapu) nejūtu.
Vents