pag, kā tur ir tai amerikā ar nodokļiem?

viņus maksā reizi gadā pats cilvēks, izejot no saviem ienakumiem, vai kā?

rv

Sveiki!

Ervie vaicā:

> pag, kā tur ir tai amerikā ar nodokļiem?

Amerikā ienākumu nodokli no algas atvelk pēc formulas gan valsts gan štāts. Pavasarī katram pilsonim jādod] precīza ienākumu atskaite un viņš saņem vai nu pārmaksātās naudas atmaksu vai viņam vēl jāpiemaksā klāt.

Ir arī PVN u.c. Caurmēra vidus šķiras pilsonim jāmaksā viskopā apmēram 25% - 30%.

Juris Žagariņš

Sveiki, sveikotaji!
Gribu pieminet, ka bagatakais 1% no pelnitajiem sanem apmeram 17% no visas valsts ienakumiem, bet samaksa 33% no ienakumu nodokliem. Ja Busa piedavatas nodoklu reformas istenosies, sis procents vel mazliet celsoties!!! ASV nepastav AVN, lai gan lielaka tiesa statu valdibu ka ari daudzas pilsetas apliek pirksanas darijumus ar 5-8% tirdzniecibas nodokliem ("sales tax"). Tas fakts ir tagad ienacis uzmanibas centra vairakos statos, jo par timekla iepirksanos sadus nodoklus nepiedzen. Tiem nelaimigajiem, kas dzivo galvas-pilseta, ka piemeram es, ir jamaksa federalais ienakumu nodoklis -- ka Zagarins saka, ap 30% -- ka ari DC ienakumu nodoklis, 10% virs (laikam) $10,000 gada, un vel 6% minetais tirdzniecibas nodoklis. Bez tam, ja pilsetniekam pieder maja vai zeme, tad vel kadi paris tukstosi katru gadu ari nak klat. Gribeju visu to isuma pieminet, jo tautiesi Latvija biesi skatas uz brutto ienakumiem ASV ar zinamu izbrinu, varbut dazreiz ari ar skaudibu...
Ar sveicieniem no rudenigas Vasingtonas, gatavojoties uz Hallowēn budeliem,
Juronkulis

Sveiki! Jāpiezīmē, ka Latvijā nākas maksāt 25% ienākumu nodokli, bet vēl 18%
klāt, ja gada ienākumi pārsniedz 10000 latu, tātad - 43%. Tad vēl sociālais
nodoklis. Pašnodarbinātam tas būtu 38%. Tā, ka sanāk tā ap 80%. Par īpašumu
nodokli - tāds ir arī Latvijā, precīzi nepateikšu iekasēšanas kārtību un
apjomu. Nabaga Juronkulis, viņam tiešām nav paveicies dzīvojot ASV, kur tik daudz jāmaksā....
Ivars

Sveiki!

Juris rakstija:

>Caurmēra vidus šķiras pilsonim
>jāmaksā viskopā apmēram 25% - 30%.

Apskauzu laimigo cilveku, kas Masacuseta dzivo!!
Ja Kalifornija dzivo, (neskaitot tirdzniecibas nodokli uz precem un zemes
nodokli, ko Juronkulis piemina) tad apmeram 42% iznak.

Elizabete

Sveiki!

Juronkulis priecājās/bēdājās, nav gluži skaidrs:

> Gribu pieminet, ka bagatakais 1% no pelnitajiem sanem apmeram 17%
> no visas valsts ienakumiem, bet samaksa 33% no ienakumu nodokliem. Ja
> Busa piedavatas nodoklu reformas istenosies, sis procents vel mazliet
> celsoties!!!

Pēc Dž. Dubbya paša partijas datiem, viņa programma samazināšot federālās valdības ienākumus par 1.3 triljoniem dolāriem no 2001. līdz 2010. gadam. Ar to pietiktu, lai izdzēstu 60% no šīs desmitgades paredzāmā (iecerētā) budžeta pārpalikumu (neieskaitot sabiedrisko apdrošināšanu).

19. oktobra "New York Review of Books" numurā ir interesants raksts par Juronkuļa pacelto Buša "filozofiju". Raksta autors ir Benjamin Friedman, ekonomikas profesors Harvardā. Viņš raksta (manā tulkojumā):
_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _
Viena no filozofiskām tēmām , kas caurstrāvo šī gada ekomikas debati ir jautājums par ienākumu distribūciju un pārdistribūciju. /*/

Daži fundamentāli fakti /*/: Vispirms, augsti pelnošie pilsoņi maksā nodokļu lauvas tiesu zem likuma par personīgo ienākuma nodokli. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem (1997) caurmēra ASV nodokļu maksātājs pelna apmēram $25,000. Bet nodokļu maksātāji ar ienākumiem pāri par šo caurmēru maksā 95% no no visiem individuāliem nodokļiem. Tie 6% no visiem nodokļu maksātājiem, kas pelna vairāk nekā $100,000 - t.i. četras reizes vairāk nekā  caurmēra ienākums - maksā 55% no visiem nodokļiem. Tikai trīs nodokļu  maksātāji no tūkstoša pelna vairāk nekā $500,000, bet viņi maksā 24% no visiem nodokļiem. Skaidra ir implikācija, ka nav iespējams samazināt ienākuma nodokli nedodot vislielāko vinnestu tiem nodokļu maksātājiem, kas peln vairāk, nekā caurmērs.

Otrkārt, amerikāņi ar visaugstākajiem ienākumiem ir baudījuši vislielāko ienākumu palielinājumu nevis tikai cauri vispārējai augsmei 90'os gados bet arī  viscaur 80'iem gadiem arī. Caurmēra ģimenes pelna 12% vairāk, nekā pirms 20 gadiem, ja ieskaita inflāciju. Visaugstākā piektdaļa pelna 44% vairāk. Tie, kas ir visaugstākajos 5% pelna 78% vairāk. /*/ Tātad nav grūti saprast kāpēc Republikāņu priekšlikumi par lieliem nodokļu samazinājumiem nav savilņojuši tādu drudžainu atbalstu, kā Kemp-Roth priekšlikumi pirms divdesmit gadiem. Šodien nodokļu maksātāji, kas varētu cerēt uz vislielāko vinnestu jau tā izbauda daudz lielākus ienākumus - neskatoties uz viņu paaugstinātajiem nodokļu rēķiniem.
_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _
Juris Žagariņš iegrabināja

Sveiks, sveikotaji!
Man tiesam prieks, ka Juris Z. laida talak Ben Friedmana faktus par nodoklu maksajumiem, kas objektivi atspogulo pasreizejo situaciju. Republikanu partijas labais sparns atbalstitu daudz krasaku nodoklu reformu neka Busa priekslikumus. Mes daudz labpratak gribetu redzet vienlidzigu likmi visiem maksatajiem (angliski, "flat tax"), kura varetu but ta ap 20%, ar zinamu atskaiti loti nabadzigiem maksatajiem. Ari man tagad sak drusku nobazit federalais mantojuma nodoklis -- redziet, Kalvina kungs, Juronkulim visuma seit ir gajis tiri labi, neskatoties uz augstajam nodoklu likmem -- ko sauc par naves nodokli ("death duty"). Ta filozofiski uz to lietu skatoties, kada velna pec valdibai ir jātvel kautkada dala no manis iekratas naudas un ipasumiem? Ja Buss tiesam klus par prezidentu un Kongress noturesies "labaja puse," sadam kecerigam domam ir tiri gaisas izredzes.
Vi$u gai$u, Juronkulis
George J Viksnins

Sveiki!

Juronkulis priecājas, ka ja Dž. Dubbya tiks par prezidentu un Kongress noturēsies Republikāņu rokās, tad tādām ķecerīgām domām kā progresīvā  ienākumu nodokļa likvidēšanai būs gaišas izredzes.

Juronkulis arī priecājas, ka es citēju Benjaminu Friedmani. Bet Benjamins Friedmans tālāk raksta tā:
_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _
Nav jēgas norādīt uz lielajām nodokļu/ienākumu proporcijām kā iemeslu samazināt nodokļu likmes ja fakts ir tāds, ka tā ir lielā nevienlīdzība, t.i. nesamērīgā ienākumu pieaugšana vislielāko bagātnieku līmenī - daudz vairāk nekā valsts vispārējās turības pieaugšana, kas izskaidro šo nodokļu/ienākumu proporcijas palielināšanos.
_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

Ar vārdu sakot, iekasēto nodokļu ienākumi valdībai ir tautas nevienlīdzības seka, nevis tautas turības seka. Patlaban 9.9% no federālās valdības ienākumiem nāk no ienākumu nodokļa. 1992, gadā šis cipars bija 7.7%. Federālās valdība ienākums no visiem nodokļiem ir 20.4%. 1992. gadā tas bija 17.5%. Šis pieauguma lielā mērā izskaidro kāpēc federālā valdība šajos īsos gados ir pārgājusi no deficīta ekonomijas uz pārpalikumu. Skaidrs, ka, ja mēs sekotu Dž. Dubbya un Juronkuļa filozofijai bagātināt bagātniekus vēl vairāk uz vidus šķiras rēķina, tad mums tiešām varētu būt gaišas izredzes nonākt atpakaļ turpat, kur 1992. gadā bijām - deficīta ekonomijā. Ja ieviest vēl "plakano nodokli" (flat tax) un pilnīgi likvidētu progresīvā nodokļa ideju, tad skaidrs, ka mums būtu gaišas izredzes nonākt apmēram tur, kur bijām 19. gadsimta norietā, pirms izcēlās komūnisms un lielie pasaules kari.

Galvenais Friedmaņa raksta arguments ir par sabiedrisko aprošināšanu (Social Security) un kā par to maksāt. Ir interesanti apzināties, ka šī sabiedriskās apdrošināšanas nodokļa likme ir regresīva - visi maksā 12.4% līdz $76,500 ienākumam, bet nulli par visiem ienākumiem pāri par to . Tātad, pareizais filozofiskais jautājums ir - vai veicināt vai neveicināt sabiedrisku vienlīdzību Amerikā. Demokrati Sabiedrisko apdrošināšanu grib nosargāt no bankrota, kas izriet no fakta, ka bagātniekiem tādu vispār nevajag. Republikāņi grib sabeidrisko apdrošināšanu privatizēt, tā garantējot bagātniekiem vēl vienu jauku ienākumu avotu.

Man atmiņā, ka vienā no mūsu senajām debatēm par naudas lietām, Juronkulis mums stāstīja, ka mums nevajadzētu "lūrēt bagātnieku maciņos", jo viņi ir gudri, augsti izglītoti, uzdrīkstēties spējīgi, jauki cilvēki, un viņiem pienākas viss, ko viņi pelna "brīvajā tirgū". Toreiz es atbildēju, ka varbūt tas tā tiešām ir, bet es arī pazīstu daudzus gudrus, augsti izglītotus, uzdrīkstēties spējīgus, jaukus cilvēkus, kuriem tomēr nav laimējusies tieksme uz lielu bagātību. Bet vēl vairāk es nevaru un nevaru saprast kā Juronkulis pats, kas nekādā veidā nav liels bagātnieks, pats var iedomāties ka viņam personīgi būs kāds labums no bagātnieku bagātināšanas caur regresīvu nodokļa likuma pārmaiņu.

Es nevaru un nevaru saprast, kā tas izskaidrojams, ka lielais vairums amerikāņu, kas nemaz nav bagātnieki, var sekot šitam bagātnieka dēlam Dž. Dubbya ar viņa idiotisko "Alfred E. Newman" ģīmi un viņa apliecinājumu, ka lūk, atšķirībā no visiem citiem, viņš esot "vadonis" pēc rakstura.

Vai tiešām tas varētu būt tāpēc, ka neviens nemaz nemēģina saprast ekonomikas pamatprincipus, bet dzīvo sapņu pasaulē, kur kovboji savu vīrišķīgo raksturu pierāda ar šaušanas māku? Varbūt tiešām vēl vairāk nekā  ekonomikas apsvērumi, no svara ir Dž. Dubbya apliecinājums, ka ASV pienākas karot tikai lai turpinātu uzvarēt, nevis valdīt pār jau uzvarēto pasauli?

Juris Žagariņš

Juris Zagarins raksta:

> Ar vārdu sakot, iekasēto nodokļu ienākumi valdībai ir tautas
> nevienlīdzības seka, nevis tautas turības seka. Patlaban 9.9%
> no federālās valdības ienākumiem nāk no ienākumu
> nodokļa. 1992, gadā šis cipars bija 7.7%. Federālās valdība
> ienākums no visiem nodokļiem ir 20.4%. 1992. gadā tas bija
> 17.5%. Šis pieauguma lielā mērā izskaidro kāpēc federālā
> valdība šajos īsos gados ir pārgājusi no deficīta ekonomijas
> uz pārpalikumu.

Es savā zemnieka prātā saprotu teikto tā, ka Demokrātu valdība šo nevienlīdzību savas valdīšanas laikā ir palielinājusi, ja reiz nodokļi ir nevienlīdzības seka ;-))

> Skaidrs, ka, ja mēs sekotu Dž. Dubbya un
> Juronkuļa filozofijai bagātināt bagātniekus vēl vairāk uz
> vidus šķiras rēķina, tad mums tiešām varētu būt gaišas
> izredzes nonākt atpakaļ turpat, kur 1992. gadā bijām -
> deficīta ekonomijā. Ja ieviest vēl "plakano nodokli" (flat
> tax) un pilnīgi likvidētu progresīvā nodokļa ideju, tad skaidrs,
> ka mums būtu gaišas izredzes nonākt apmēram tur, kur
> bijām 19. gadsimta norietā, pirms izcēlās komūnisms un
> lielie pasaules kari.

Wow! Divreiz vienā upē neiekāpsi.  Manuprāt - pārpalikums ir tikpat skaužams kā deficīts. Un, jo mazāk naudas pārdala valdība, jo labāk ;-) Es pats ļooooooooti labi protu rīkoties ar savu nopelnīto naudiņu un nevēlos, lai kāds cits to dara manā vietā. Vēl vairāk, man vēl nav nācies savā mūžā satikt cilvēku, kurš savas naudas izlietojumu gribētu uzticēt valdībai, nevis pats par to izlemt ;-)

> Galvenais Friedmaņa raksta arguments ir par sabiedrisko
> aprošināšanu (Social Security) un kā par to maksāt. Ir
> interesanti apzināties, ka šī sabiedriskās apdrošināšanas
> nodokļa likme ir regresīva - visi maksā 12.4% līdz $76,500
> ienākumam, bet nulli par visiem ienākumiem pāri par to.

Latvijā arī vienu brīdi tā bija.  Ja nemaldos, no ienākumiem virs Ls 12,000.00 gadā sociālo nodokli neiekasēja.  Ideja jau bija saprotama -ierobežot izmaksājamo pensiju lielumu.  Neesmu pasekojis, kā ir tagad.

> Tātad, pareizais filozofiskais jautājums ir - vai veicināt vai
> neveicināt sabiedrisku vienlīdzību Amerikā. Demokrati
> Sabiedrisko apdrošināšanu grib nosargāt no bankrota, kas
> izriet no fakta, ka bagātniekiem tādu vispār nevajag.
> Republikāņi grib sabeidrisko apdrošināšanu privatizēt,
> tā garantējot bagātniekiem vēl vienu jauku ienākumu
> avotu.

:) Vienlīdzība - tas ir skaisti! ;-)  Kurā jomā (vai jomās) mēs gribētu vienlīdzību sasniegt?  Nedefinējot to, "mums būtu gaišas izredzes nonākt apmēram tur, kur bijām 19. gadsimta norietā, pirms izcēlās komūnisms un lielie pasaules kari." (c) Juris Zagarins

> Man atmiņā, ka vienā no mūsu senajām debatēm par
> naudas lietām, Juronkulis mums stāstīja, ka mums nevajadzētu
> "lūrēt bagātnieku maciņos", jo viņi ir gudri, augsti izglītoti,
> uzdrīkstēties spējīgi, jauki cilvēki, un viņiem pienākas viss,
> ko viņi pelna "brīvajā tirgū". Toreiz es atbildēju, ka varbūt
> tas tā tiešām ir, bet es arī pazīstu daudzus gudrus, augsti
> izglītotus, uzdrīkstēties spējīgus, jaukus cilvēkus, kuriem
> tomēr nav laimējusies tieksme uz lielu bagātību. Bet vēl
> vairāk es nevaru un nevaru saprast kā Juronkulis pats, kas
> nekādā veidā nav liels bagātnieks, pats var iedomāties
> ka viņam personīgi būs kāds labums no bagātnieku
> bagātināšanas caur regresīvu nodokļa likuma pārmaiņu.

Es arī neesmu liels bagātnieks, bet Juronkuļa idejas man patīk vairāk. Kaut kā labāk tās saprotu, jo redzu tajās loģiku ;-)

> Es nevaru un nevaru saprast, kā tas izskaidrojams, ka lielais
> vairums amerikāņu, kas nemaz nav bagātnieki, var sekot
> šitam bagātnieka dēlam Dž. Dubbya ar viņa idiotisko "Alfred
> E. Newman" ģīmi un viņa apliecinājumu, ka lūk, atšķirībā no
> visiem citiem, viņš esot "vadonis" pēc rakstura.

Ūu, lapps!!! ;-)) Cik tas ir pazīstams arī Latvijā! ;-)  Kandidāts nr1 ir slikts kandidāts, jo ir slikts, bet kandidāts nr2 ir labs, jo tam ir tik mīļš nogurušo acu skatiens vai smuka frizūra ;-)))

> Juris Žagariņš
>
> PS Rumpim: "Dubbya" ir Džordza W. Buša iesauka.
> Teksasā tā izrunā "double-u" jeb burta W nosaukumu.
> Vienā no viņa reklāmām viņš dižojas, "Dubbya is
> for women". Tas tāpēc, ka viņš grib lai sievieši arī par
> viņu balsotu.

Paldies, tagad zināšu :-)  Vai Goram arī ir kāda iesauka? ;-)

Rumpis :)

Sveiki!

Rumpis balso par Juronkuli:

> Es savā zemnieka prātā saprotu teikto tā, ka Demokrātu valdība šo
> nevienlīdzību savas valdīšanas laikā ir palielinājusi, ja reiz nodokļi
> ir nevienlīdzības seka ;-))

Tur Tev taisnība. Klintona administrācija bija Republikāņus sakaitinājusi līdz pat apvērsuma mēģinājumam ar to, ka tās polītika ir bijusi republikāniskāka par Republikāņu pašu.

> Divreiz vienā upē neiekāpsi.  Manuprāt - pārpalikums ir tikpat
> skaužams kā deficīts. Un, jo mazāk naudas pārdala valdība, jo labāk ;-)
> Es pats ļooooooooti labi protu rīkoties ar savu nopelnīto naudiņu un
> nevēlos, lai kāds cits to dara manā vietā. Vēl vairāk, man vēl nav
> nācies savā mūžā satikt cilvēku, kurš savas naudas izlietojumu gribētu
> uzticēt valdībai, nevis pats par to izlemt ;-)

Jā. Bet ja valdībai reiz ir pārpalikums sanācis, tad tā ir atbildīga par pārpalikuma sadalīšanu. Atdot tautai pēc princīpa "katram tik, cik katrs maksājis" nozīmē paplašināt ilgi briestošo ekonomisko polarizāciju.

> :) Vienlīdzība - tas ir skaisti! ;-)  Kurā jomā (vai jomās) mēs gribētu
> vienlīdzību sasniegt?  Nedefinējot to, "mums būtu gaišas izredzes nonākt
> apmēram tur, kur bijām 19. gadsimta norietā, pirms izcēlās komūnisms un
> lielie pasaules kari." (c) Juris Zagarins

Nav runa par vienlīdzības sasniegšanu bet par vienlīdzības veicināšanu. Jā. Vienai zemnieku galvai ir vieglāk iedomāties, ka katram pilsonim pienākas būt atbildīgam tikai par sevi vien. Bet paskaties sev apkārt - kā klājas zemniekiem Latvijā?

> Es arī neesmu liels bagātnieks, bet Juronkuļa idejas man patīk vairāk.
> Kaut kā labāk tās saprotu, jo redzu tajās loģiku ;-)

Tu būsi viens no vienīgiem Latvijas latviešiem, ko man bijis tas gods iepazīt,   kas priecājas par Juronkuļa rekomendētās polītikas sekām Latvijas saimnieciskā dzīvē. Juronkulis un viņa sabiedrotie mēdz aizrādīt, ka LR valdība esot vainojama par iejaukšanos "brīvajā tirgū" .Taču kā izskaidrot, ka LR valdība ir veidojusies "brīvajā tirgū" kas pamatota "Džordžtaunas skolas" rekomendētajā "brīvas" privatizācijas neaizskaramības kārtībā?

Juris Žagariņš

Juris Zagarins raksta:
>Sveiki!
>
>Rumpis balso par Juronkuli:

Nemaz nekaunos no tā. Esmu diezgan ilgi lasījis abu Juru disputus Sveikā un savs viedoklis ir radies.  Vismaz šī izvēle nav saistīta ar frizūru, bārdas formu vai balss tembru ;-) 

>Jā. Bet ja valdībai reiz ir pārpalikums sanācis, tad tā ir atbildīga par
>pārpalikuma sadalīšanu. Atdot tautai pēc princīpa "katram tik, cik
>katrs maksājis" nozīmē paplašināt ilgi briestošo ekonomisko
>polarizāciju.

Grūti jau ir budžetu sarēķināt tā, lai nekas nepaliek ne pāri, ne arī pietrūkst. Ar to ir pazīstams katrs, kas savā darba vietā nākošam gadam budzetu plāno. Ar pieminēto principu "katram tik, cik katrs maksājis" šajā kontekstā neesmu pazīstams. Vai var lūgt īsu skaidrojumu?

>Tu būsi viens no vienīgiem Latvijas latviešiem, ko man bijis tas gods
>iepazīt,  kas priecājas par Juronkuļa rekomendētās polītikas sekām
>Latvijas saimnieciskā dzīvē. Juronkulis un viņa sabiedrotie mēdz
>aizrādīt, ka LR valdība esot vainojama par iejaukšanos "brīvajā
>tirgū" .Taču kā izskaidrot, ka LR valdība ir veidojusies "brīvajā
tirgū"
>kas pamatota "Džordžtaunas skolas" rekomendētajā "brīvas"
>privatizācijas neaizskaramības kārtībā?
>
>Juris Žagariņš

:) Zinu vēl dažus ;-)  Vienu gan gribētos piezīmēt: Viena lieta ir Juronkula rekomendācijas un pavisam cita - to realizācija vai pat no šīm rekomendācijām neizrietoša darbība. Viedoklis par valdību man nav glaimojošs un neesmu pārliecināts, ka praktiskajā dzīvē viņi daudz vadās no šīm rekomendācijām. Visticamāk, ka viņi uz tām atsaucas tad, kad tas viņiem ir izdevīgi.  Kad viņiem tas būs izdevīgi, viņi atsauksies arī uz Jura Zagarina ieteikumiem ;-)

Rumpis :)

Sveiki!

Smaidīgais Rumpis lūdz paskaidrojumu:

> Grūti jau ir budžetu sarēķināt tā, lai nekas nepaliek ne pāri, ne arī
> pietrūkst.  Ar to ir pazīstams katrs, kas savā darba vietā nākošam gadam
> budzetu plāno.  Ar pieminēto principu "katram tik, cik katrs maksājis"
> šajā kontekstā neesmu pazīstams.  Vai var lūgt īsu skaidrojumu?

Dž. Dubbya apsola, ka ja viņš tikšot iebalsots par prezidentu, tad viņš valdības pārpalikušo naudu atdošot atpakaļ nodokļu maksātājiem "katram tik, cik katrs maksājis". Alberts Gors, turpretī, sola pārpalikumu iztērēt tā, lai uzlabotu un nodrošinātu universālo veselības aprūpes un izglītības sistēmu.

>>Tu būsi viens no vienīgiem Latvijas latviešiem, ko man bijis tas gods
>>iepazīt,  kas priecājas par Juronkuļa rekomendētās polītikas sekām
>>Latvijas saimnieciskā dzīvē. Juronkulis un viņa sabiedrotie mēdz
>>aizrādīt, ka LR valdība esot vainojama par iejaukšanos "brīvajā
>>tirgū" .Taču kā izskaidrot, ka LR valdība ir veidojusies "brīvajā
>>tirgū"  >kas pamatota "Džordžtaunas skolas" rekomendētajā "brīvas"
>>privatizācijas neaizskaramības kārtībā?
>
> :) Zinu vēl dažus ;-) 

Ak tā. Aizmirsu Gincu.

> Vienu gan gribētos piezīmēt: Viena lieta ir Juronkula rekomendācijas
> un pavisam cita - to realizācija vai pat no šīm rekomendācijām
> neizrietoša darbība.

Viena lieta ir rekomendēt valdības neiejaukšanos privatizācijas procesā un pavisam cita otra lieta ir gausties, ka valdību savās rokās saņem privatizācijas bajāri. Viena lieta ir rekomendēt valdības lomas samazināšanu tautas dzīvē un pavisam cita lieta ir sūdzēties, ka valdība sastāv no privatizācijas bajāru kalpiem, kas neklausās vairs uz nekādām rekomendācijām, nedz arī uz tautas balsi.

Mana rekomendācija ir valdību mēģināt padarīt tautai atbildīgu. Juronkuļa
rekomendācija ir mēģināt valdības lomu tautas dzīvē samazināt. Jautājums
paliek tikai, kura rekomendācija ir realistiskāka?

Juris Žagariņš

Juris Zagarins raksta:

> Sveiki!
> Dž. Dubbya apsola, ka ja viņš tikšot iebalsots par prezidentu, tad viņš
> valdības pārpalikušo naudu atdošot atpakaļ nodokļu maksātājiem
> "katram tik, cik katrs maksājis". Alberts Gors, turpretī, sola pārpalikumu
> iztērēt tā, lai uzlabotu un nodrošinātu universālo veselības aprūpes
> un izglītības sistēmu.

Var jau būt, ka neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs vēlēšanās, valdība ASV būs godīgāka, un nauda nepazudīs ;-) Bet Latvijas valdībai es ne santima neuzticētu pārvaldīt virs absolūti nepieciešamā minimuma.  Ja būs pārpalikums, kuru novirzīt sociālām vajadzībām, tad es būšu ļooooti izbrīnīts, ja vismaz 30% nepazudīs.  Pirms kāda laika man no VID atnāca paziņojums, ka es esot kādu tur nodokli pārmaksājis, un lūdza norādīt bankas kontu, uz kuru pārmaksājumu atpakaļ pārskaitīt. Atbildēju.  Naudas nav vēl šodien, kaut vairāk par gadu pagājis.   Kam tā tika izlietota, nezinu.  Labi vēl, ka pārējā nauda no tā konta nepazuda ;-)  Jo mazāk brīvas naudas būs valdības rīcībā, jo sabiedrībai labāk.

> >>Tu būsi viens no vienīgiem Latvijas latviešiem, ko man bijis tas gods
> >>iepazīt,  kas priecājas par Juronkuļa rekomendētās polītikas sekām

> > :) Zinu vēl dažus ;-) 
> Ak tā. Aizmirsu Gincu.

Lai Ginc neapvainojas, bet par viņu tajā brīdī neiedomājos. Nekas, izrādās, ka mūsu ir vēl vairāk ;-)

> Mana rekomendācija ir valdību mēģināt padarīt tautai atbildīgu. Juronkuļa
> rekomendācija ir mēģināt valdības lomu tautas dzīvē samazināt. Jautājums
> paliek tikai, kura rekomendācija ir realistiskāka?

Varbūt atkal tas liksies ērmoti, bet domāju, ka abi šie varianti nav pretrunā un ir apvienojami: mazāka, lētāka valdība ar lielāku atbildību.  Ja valdībai būs mazāk iespēju piepildīt sev tuvu stāvošo politisko spēku kabatas, varbūt, ka zagļi pārcelsies uz citurieni zagt. Lai nu kā, bet par visiem teorētiski skaistajiem modeļiem domājot, mēs nedrīkstam ne uz mirkli aizmirst par cilvēka grēcīgo dabu ;-)

Rumpis :)

Sveiki!

Smaidīgais Rumpis grūtsirdīgi nopūšas:

> Lai nu kā, bet par visiem teorētiski skaistajiem modeļiem domājot, mēs
> nedrīkstam ne uz mirkli aizmirst par cilvēka grēcīgo dabu ;-)

Jā, un tas ir tas ko Juronkulis nevis aizmirst bet atsakās atzīt kad viņš sludina savu skaisto ideoloģiju - ka "brīvo tirgu" nevarot apšmaukt.

Juris Žagariņš

Juris Zagarins raksta:
> Sveiki!
> Smaidīgais Rumpis grūtsirdīgi nopūšas:
>
> > Lai nu kā, bet par visiem teorētiski skaistajiem modeļiem domājot, mēs
> > nedrīkstam ne uz mirkli aizmirst par cilvēka grēcīgo dabu ;-)
>
> Jā, un tas ir tas ko Juronkulis nevis aizmirst bet atsakās atzīt kad viņš
> sludina savu skaisto ideoloģiju - ka "brīvo tirgu" nevarot apšmaukt.

Aga, un gluži tāpat kādam citam Jurim misējas, kad viņš sludina par valdības lomas palielināšanu ;-)))

Var jau būt, ka man, ilgi dzīvojušam sabiedrībā, kur viss tika no augšas noteikts un regulēts, ir izveidojusies zināma alerģija pret palielinātu valdības ietekmi, vienalga, vai šī valdība ir sociālistiska, sociāldemokrātiska, liberāla, konservatīva, nacionāla, internacionāla, komunistiska, fašistiska, kosmopolītiska (sarakstu katrs drīkst papildināt pats ;-).  Tāpat pieļauju, ka Tev ir dažādu iemeslu dēļ izveidojusies nepatika pret to kārtību (vai nekārtību), kas valda Tavā mītnes zemē.  Nu un rezultātā mēs viens otram rekomendējam tos attīstības modeļus, kuros paši neesam dzīvojuši un kurus neesam iepazinuši, un tādēļ mums ir ilūzijas, ka tie ir labāki ;-)

Kā teikts vienā parunā: Labi ir tur, kur mūsu nav ;-)

Rumpis :)

Sveiki!

Smaidīgais Rumpis smejas:

>> Jā, un tas ir tas ko Juronkulis nevis aizmirst bet atsakās atzīt kad
>> viņš sludina savu skaisto ideoloģiju - ka "brīvo tirgu" nevarot apšmaukt.

> Aga, un gluži tāpat kādam citam Jurim misējas, kad viņš sludina par
> valdības lomas palielināšanu ;-)))

Kur Tu ņēmi, ka es sludinu LR valdības loma palielināšanu? Latvijas valdība, tādā, kāda tā jums tur tagad ir, gan nebūtu palielināma. Tik daudz pat tāds tālumnieks kā es no šejienes saredzu.

Es sludinu demokratisku tautai atbildīgu valdību. Diemžēl prihvatizācijas bajāri, brīvā tirgus ideologu leģitimēti, ir iekārtojušies tā, ka tautai vairs nav nekādas nozīmīgas teikšanas valdības darīšanās. Brīvā tirgus ideologiem tagad rekomendēt valdības samazināšanos ir apmēram tik pat gudri, kā rekomendēt, a la maniere de Gundars Ķeniņš Kings, latviešu tautas pārizglītošanu Amerikas elitārās biznesa skolās par brīvā globālā tirgus likumībām un tikumībām.

Juris Žagariņš

Juris Zagarins piktojas:

> > Aga, un gluži tāpat kādam citam Jurim misējas, kad viņš sludina par
> > valdības lomas palielināšanu ;-)))
>
> Kur Tu ņēmi, ka es sludinu LR valdības loma palielināšanu? Latvijas
> valdība, tādā, kāda tā jums tur tagad ir, gan nebūtu palielināma.
> Tik daudz pat tāds tālumnieks kā es no šejienes saredzu.

Ļoti atvainojos, ja esmu ko pārpratis vai pārprotami izteicis, bet vismaz vienu kopīgu punktu esam atraduši - Latvijas valdības loma nav palielināma
;-)

> Es sludinu demokratisku tautai atbildīgu valdību. Diemžēl prihvatizācijas
> bajāri, brīvā tirgus ideologu leģitimēti, ir iekārtojušies tā, ka tautai
> vairs nav nekādas nozīmīgas teikšanas valdības darīšanās.

Jā, demokrātiska un tautai atbildīga valdība būtu jauka parādība :) Tāpat kā daudzas citas pasakas, arī šī ir skaista.  Vai kaut kur pasaulē tāda lieta ir sastopama, kur to apskatīt? ;-)

> Brīvā tirgus
> ideologiem tagad rekomendēt valdības samazināšanos ir apmēram
> tik pat gudri, kā rekomendēt, a la maniere de Gundars Ķeniņš Kings,
> latviešu tautas pārizglītošanu Amerikas elitārās biznesa skolās par
> brīvā globālā tirgus likumībām un tikumībām.

Līdz šodienas pusdienlaikam man likās, ka ir dažas likumības, kas visā pasaulē darbojas vienādi, piemēram - matemātikas likumi, fizikas likumi, arī ekonomikas likumi.  Nu, varbūt musulmaņu zemēs, kur bankas nedrīkst procentus ņemt, ir nelielas atšķirības, kuras paši musulmaņi jau sen ir atraduši kā apiet ;-))   Kas gan slikts būtu šajā kontekstā, ja Gundars Ķeniņš Kings vai Juris Vīksniņš izglīto latviešus biznesa skolās? Kas ir tas būtiskais, kas Amerikā der, bet Latvijā nē?

Rumpis :)

Sveiki!

Smaidīgais Rumpis vaicā:

> Kas ir tas būtiskais, kas Amerikā der, bet Latvijā nē?

Amerika ir impērijas metropole. Latvija ir impērijas sterbele. Sūtīt LR jauniešus uz Ameriku skoloties praktiski nozīmē, ka viņi vai nu paliek Amerikā vai atgriežas Latvijā sarūgtināti. Vai arī viņi iemācās kalpot LR lielajai valdībai. Labāk skolotājiem filantropiem doties uz Latviju, skolot latviešus uz vietas, un pašiem mācīties par rūgtajām realitātēm uz savām ādām, nevis pieradināt Latvijas jauniešus pie Amerikas liekulīgā "brīvā tirgus".

Latvijai jāmācas domāt pašai par sevi. Latvijai jāmēģina veidot un nosragāt pašai savu ražotni, nevis cerēt, ka ASV Latvijā cels ražotnes tādas, kādas tā ceļ, teiksim, Meksikā un citās Trešās Pasaules valstelēs "brīvā tirgus" ietvaros.

Sūtīt LR pilsoņus uz Ameriku skoloties ir apmēram tas pats, kas atdot latviešu virsaišu bērnus bīskapam Albertam viņus izskolot Romā vai Prāgā par kristiešu misionāriem.

Juris Žagariņš

Interesanti apgalvojumi bez pierādājumiem.   Apskatot to, kā desmit gados ir gājis maniem pirmajiem, izmekleti labiem,   "brīvā tirgus" igaunu, latviesu un lietuviesu studentiem pec nepilna gada mācīsanas Amerikā, kā arī citiem, kas tikusi pie līdzīgas izglītības papildināsanas, varu teikt, ka visiem, ar kuriem man ir tiesi vai neitiesi sakari, ir gājis loti, loti labi savās dzimtajās zemes, bez sarūgtinājumiem.  Tikai dazi lietuviesi (tagad biotehniskie lietprateji) ir pārcelusies uz Ameriku (pa dalai tapec, ka vinus sirsnīgi uznema sejienes lietuviesu sabiedrība, pa dalai nelaimīgas pieredzes del ar vietejiem izspiedejiem; jāpiezīme, ka vini no Amerikas uz Lietuvu aizbrauca atapakal kā pārliecināti idealisti, kas velejas palīdzēt celt jaunu Lietuvu).  Igauni studenti ir kluvusi loti internacionāli savās intereses un darbos, bet ar dzilām saknem Igaunijā; viniem visvairāk atmaksājusies vinu centība un izcilība.  Latviesu vidū ir vissekmīgākais materiālā zinā (ar milzīgu, loti īsā laikā iegūtu akademisko un prakstisko pieredzi.  Vins ir vārda vislabākajā nozīme uznemejs "brivā tirgū", bet citi darbojas, gan kā ārzemju, gan vietejo firmu vadītāji, strādā ārzemju pārstāvniecības, savos pasākumos, nevalstiskās organizācijās un arī pie valdības.  Neesmu izdarījis aptauju, bet vinu studijas un pieredze ārzemes ir vismaz vinu pasu augsti verteta.  Man ir aizdomas, ka vissvarīgākais vinu ārzemu pieredze bija iegūt viniem svarīgas zināsanas un izveidot pārliecību par savām spejām godīgi iegūt labus sasniegumus visādos apstāklos.   Jāpiezīme, ka iznemot pieminetos
lietuviesus, studenti nāca no dazādām disciplīnām, bet seit visi mācījās komerczinības un uznemumui vadību.

Gundars

Juris Zagarins skaidro:

>Labāk skolotājiem filantropiem doties uz Latviju, skolot
>latviešus uz vietas, un pašiem mācīties par rūgtajām
>realitātēm uz savām ādām, nevis pieradināt Latvijas
>jauniešus pie Amerikas liekulīgā "brīvā tirgus".

It kā jau jauki, bet...  Kas būs šie skolotāji filantropi?  Vai mēs neriskējam, ka atbrauks dzīvē vīlušies vai visādu pasaules glābšanas ideju apsēsti cilvēki?  Bezmaksas siers, kā zināms, ir dabonams peļu slazdā, parasti par visu vērtīgo ir jāmaksā ;-)

>Latvijai jāmācas domāt pašai par sevi. Latvijai jāmēģina
>veidot un nosragāt pašai savu ražotni, nevis cerēt, ka ASV
>Latvijā cels ražotnes tādas, kādas tā ceļ, teiksim, Meksikā
>un citās Trešās Pasaules valstelēs "brīvā tirgus" ietvaros.

Ražošana, manuprāt, nav absoluta panaceja :-(  Es drīzāk vēlētos, lai plaukst tādi uzņēmumi kā DATI, TILDE un vēl citi, kas savus programmu produktus tirgo.   Gan darbs tīrāks, gan uzņēmumi videi draudzīgāki, gan saprašana vairāk vajadzīga ;-)  Kaut kādai ražošanai protams jābūt, bet akcentēt tikai to nebūtu saprātīgi.  Tagad jau galvenā problēma nav saražot, bet gan saražoto kādam pārdot.

>Sūtīt LR pilsoņus uz Ameriku skoloties ir apmēram tas
>pats, kas atdot latviešu virsaišu bērnus bīskapam Albertam
>viņus izskolot Romā vai Prāgā par kristiešu misionāriem.

Vai pie Jura Zagariņa skoloties ir tikpat kaitīgi? ;-)))

Rumpis :)

Sveiki!

Smaidīgais Rumpis ķircina:

>>Sūtīt LR pilsoņus uz Ameriku skoloties ir apmēram tas
>>pats, kas atdot latviešu virsaišu bērnus bīskapam Albertam
>>viņus izskolot Romā vai Prāgā par kristiešu misionāriem.
>
>Vai pie Jura Zagariņa skoloties ir tikpat kaitīgi? ;-)))

Es tikai inženieris. Gluži nekaitīgs  : o )

Juris Žagariņš

Rumpis (reizēm smaidīgs, reizēm skumjš):

>Es drīzāk vēlētos, lai plaukst tādi uzņēmumi kā DATI, TILDE un vēl
>citi, kas savus programmu produktus tirgo.  Gan darbs tīrāks, gan
>uzņēmumi videi draudzīgāki, gan saprašana vairāk vajadzīga ;-) 
>Kaut kādai ražošanai protams jābūt

Bet vai tad DATI un TILDE neko neražo? Un kāda vaina, ja "produktu"  dod smadzenes nevis kalēja āmurs - lai zeļ, plaukst un iziet pasaulē! Tikai neiesaku lasīt šodien "Dienas" pārdomas par izglītību (4. lpp. "Skolas negribīgi pieņem darba tirgus noteikumus") - Velta Vikmane, Izglītības ministrijas augstākās izglītības nodaļas vadītāja: "Kādēļ gan valstī, kur ir tik trūcīgs augstskolu finansējums, vajadzētu sagatavot speciālistus tik dārgās nozarēs kā informācijas tehnoloģijas, celtniecība, kuģniecība...". Mans ieteikums (VV viedos vārdus izlasot) - klapēt augstskolas vispār ciet: nevajadzēs izglītībai un zinātnei piešķirt tik neredzēti dāsnu finansējumu (0,7% no IKP)un par ietaupīto naudu vest tautu uz muzeju. Kādreiz Krievijā tika uzgleznota lieliska bilde - "Volgas strūdzinieki".
   Bet Žagariņa kungam jautājums: kopš kura laika mācības (vienalga - Latvijā, Amerikā, Anglijā utt.) būtu uzskatāmas par grēku vai tumsonību? Neba mucā Latvijas jaunajiem augt un pa spundīti zināšanu drumsliņas saņemt. Starp citu, mūsu vidējā izglītība (kamēr tā vēl nav nolaista uz grunti) ir labāka nekā pārdīķī. Augstākā, diemžēl... Tā kā šai gadījumā diez vai der analoģija ar bīskapu Albertu un virsaišu atvasēm.   Baiba

Paldies, Baiba!

Un ja mes vel salīdzinām niecīgos ieguldījumus augstākajā izglītībā un zinātne ar, teiksim, iecereto miļarda ieguldījumu celulozes un papīra lielfabrikā, un tad paskatīsiem, ko var atnest  ieguldījumi intelektuālā kapitālā ...

Protams, lai to izdarītu, daziem lietpratejiem būtu jāmaina arī savus uzskatus un pieejas sīsdienas un, vel vairāk, ritdienas problemām.  Citādi mums vel sanāks par daudz tiesām nekaitīgu inzenieru.

Visu labāko!

Gundars

> Velta Vikmane, Izglītības
> ministrijas augstākās izglītības nodaļas vadītāja: "Kādēļ gan
> valstī, kur ir tik trūcīgs augstskolu finansējums, vajadzētu sagatavot
> speciālistus tik dārgās nozarēs kā informācijas tehnoloģijas,
> celtniecība, kuģniecība...".

Grūti iedomāties, kādu savam amatam mazāk piemērotu personu, kā šī jautājuma vaicātāju. Kas atbildīgs par šādas būtnes atrašanos atslēgas pozicijā?
alvis

Baiba raksta:

> Rumpis (reizēm smaidīgs, reizēm skumjš):
>
> >Es drīzāk vēlētos, lai plaukst tādi uzņēmumi kā DATI, TILDE un vēl
> >citi, kas savus programmu produktus tirgo.  Gan darbs tīrāks, gan
> >uzņēmumi videi draudzīgāki, gan saprašana vairāk vajadzīga ;-) 
> >Kaut kādai ražošanai protams jābūt
>
> Bet vai tad DATI un TILDE neko neražo? Un kāda vaina, ja "produktu"   dod
> smadzenes nevis kalēja āmurs - lai zeļ, plaukst un iziet pasaulē!

Tā jau arī bija domāts, un ar ražošanu te bija tradicionālā ražošana ar materializētu gala produktu saprasta.

Rumpis, nemaz ne skumjš :)

Alvis vaicā:

> > Velta Vikmane, Izglītības
> > ministrijas augstākās izglītības nodaļas vadītāja: "Kādēļ gan
> > valstī, kur ir tik trūcīgs augstskolu finansējums, vajadzētu
> > sagatavot speciālistus tik dārgās nozarēs kā informācijas
> > tehnoloģijas, celtniecība, kuģniecība...".
>
> Grūti iedomāties, kādu savam amatam mazāk piemērotu personu, kā
> šī jautājuma vaicātāju. Kas atbildīgs par šādas būtnes atrašanos
> atslēgas pozicijā?
> alvis

Gan jau viņa nav vienīgā tāda, un nav pārliecība, ka viņa šos jautājumus izlemj.   Politika pret zinātni un izglītību jau nesākās šodien, bet vēl Godmaņa valdīšanas laikā. Nu, VV pateica to, par ko citi klusēja, bet darīja.  Sitīsim ziņnesi, kurš sliktu ziņu atnesa? ;-)

Rumpis :)

> Alvis vaicā:
> > Velta Vikmane, Izglītības
> > ministrijas augstākās izglītības nodaļas vadītāja:
> > "Kādēļ gan valstī, kur ir tik trūcīgs augstskolu
> > finansējums, vajadzētu sagatavot speciālistus tik
> > dārgās nozarēs kā informācijas tehnoloģijas,
> > celtniecība, kuģniecība...".
>
> Nu, VV pateica to, par ko citi klusēja, bet darīja. 
> Sitīsim ziņnesi, kurš sliktu ziņu atnesa? ;-)
>
> Rumpis :)

Ja ir vadītāja tad lai vada, un nepārliecina viņu slēpt aiz ziņneša lomas
vai pat aiz Godmaņa. Kas tad lai cīnās par specialistiem "tik dārgās nozarēs kā informācijas tehnologija", ja ne augstākās izglītības nodaļas vadītāja?   Gaišs pamatskolnieks varētu atbildēt kāpēc izejvielām nabadzīgai Latvijai vajag informācijas tehnologijas speciālistus Ja kāds bomzis tā grabētu, tad vienalga, bet vadītājas amatam līdz jānāk atbildībai  Ja Vikmanes jautājums bija domāts retoriski un tam sekoja pārliecinoši argumenti PAR, tad es par savu piezīmi atvainojos.
alvis

:) Rumpis par izglītibas un zinatnes perspektīvām:

>VV pateica to, par ko citi klusēja, bet darīja.  Sitīsim
>ziņnesi, kurš sliktu ziņu atnesa? ;-)

Pas' Dievs no kaušanās! Par informāciju - paldies. Tagad naivi jāpamirkšķina ačeles un tikpat naivi jāpajautā IZ ministram - Greiškalna kungam un kungiem iz Augstā nama, vai tā ir ziņneša pārteikšanās, vai arī valsts politika. Un, ja nav valsts politika, lai tad atbilstoši RĪKOJAS (nevis kārtējo reizi tricina gaisu). Kādi būtu citi priekšlikumi?        
Baiba, pagaidām nedaudz :(

   Alvi, te Dienas raksts:

Izglītības iestādes negribīgi pieņem darba tirgus noteikumus Gunita Nagle Eiropas Komisijas aizrādījumi par savstarpēji nesaistīto izglītības un nodarbinātības politiku Austrumeiropas valstīs attiecībā uz Latviju ir trāpījuši kā ar āmuru pa naglu — mūsu valsts izglītības sistēmā ir sperti tikai pirmie soļi, lai skolās un augstskolās mācīto pielāgotu vietējam darba tirgum. Eiropas Savienības (ES) darba tirgus diktēto noteikumu ievērošana Latvijā vēl šķiet tāla nākotne. Lai Austrumeiropas jaunieši spētu iekļauties ES mainīgajā nodarbinātības situācijā, Eiropas Komisija ES kandidātvalstīm ieteikusi samazināt to jauniešu skaitu, kas mācības universitātēs pamet jau pirmajos gados. Savukārt, lai augstskolu jaunieši nebūtu spiesti pamest studijas, Austrumeiropā esot jāuzlabo vispārējās izglītības kvalitāte vidusskolas pēdējās klasēs. Latvijas augstskolās studentu atbirums patiešām ir pārlieku augsts, Dienai apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta direktora vietnieks Anatolijs Melnis. Studijas jau pirmajos mācību gados pamet ap 20—30% jauniešu. Iemeslus tam A.Melnis nemeklē vidusskolās, bet gan lielākajās augstskolās, kuru pēdējos gados mīkstinātās iestājeksāmenu prasības pavērušas durvis arī tādiem jauniešiem, kuriem studijas izrādās par grūtu. Turklāt studenti ir pārliecinājušies, ka augstskolas darba tirgus prasībām pielāgojas lēnām, sacīja Latvijas Universitātes Studentu padomes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.
    Nevis darba tirgus prasības, bet augstskolu iespējas ir pirmais, ko Augstākās izglītības padome (AIP) ņem vērā valsts finansējuma sadalē pa dažādām studiju programmām, Dienai atzina AIP loceklis Pēteris Cimdiņš. «Augstskolu varēšanai tiek uzlikts budžeta rāmis, un tad arī kļūst zināms, cik speciālistu katrā no jomām tiks izglītoti,» skaidroja AIP loceklis. Kā stāstīja IZM Augstākās izglītības nodaļas vadītāja Velta Vikmane, augstākās izglītības finansējums pēdējo piecu gadu laikā samazinājies no 0,9% no iekšzemes kopprodukta (IK) līdz 0,7% no IK. Kādēļ gan valstī, kur ir tik trūcīgs augstskolu finansējums, vajadzētu sagatavot speciālistus tik dārgās nozarēs kā informācijas  tehnoloģijas, celtniecība, kuģniecība, neizpratnē ir V.Vikmane. Taču minētās jomas ir tieši tās, kuras vietējie uzņēmēji nepietiekamā speciālistu skaita dēļ jau 2. vai 3.kursa laikā aicina strādāt. Kā uzskata P.Cimdiņš, AIP pirms nākamā gada studiju vietu sadales būs jāizlemj, kādi speciālisti valstij vajadzīgi un kādi — uzņēmumiem, un vai no pēdējiem prasīt naudu viņu darbinieku izglītošanai. Skolas gaida jaunos izglītības standartusEK norādījumus uzlabot vispārējās vidējās izglītības kvalitāti IZM Vispārējās izglītības departamenta direktors Guntis Vasiļevskis atsacījās komentēt, jo ar EK ziņojumu neesot iepazinies. Viņaprāt, skolas jau sākušas mainīties, mācībās pārejot no faktu iegaumēšanas uz faktu analīzi. Kāda Ventspils ģimnāzijas pedagoģe gan Dienai atzina, ka skolotāji «kā strādājuši, tā strādā». Varbūtējais iemesls, kādēļ daudzi skolotāji nav pielāgojušies laikmeta prasībām, ir skolu ikdienā neiedzīvinātie jaunie pamatizglītības un vidējās izglītības standarti. Pirms diviem gadiem izstrādātie valsts pamatizglītības standarti uz iedzīvināšanu var cerēt tikai 2001.gadā, atzina G.Vasiļevskis. Tas tādēļ, ka tikai šā gada decembrī tikšot pabeigta atsevišķu mācību priekšmetu programmu paraugu izstrāde, bet vēl darbam pēc jauno izglītības standartu prasībām jāsagatavo skolotāji. Tikai 1,5—2 gadus pēc tam, kad skolās būs sagaidīti pamatizglītības standarti, kārta pienāks valsts vispārējās vidējās izglītības standartiem, stāstīja G.Vasiļevskis. Prasības vidusskolu izglītībai izstrādātas jau pirms pusotra gada, taču dažādu mācību priekšmetu skolotāji vēl neesot varējuši vienoties par stundu skaita sadalījumu — cik stundas nedēļā atvēlēt ķīmijai, fizikai, latviešu valodai un citiem mācību priekšmetiem. Katrs skolotājs turoties pie pārliecības, ka viņa nozarei atvēlēto stundu skaits vairs nav samazināms. Galu galā IZM valdībā iesniegusi vidējās izglītības standartu projektu, kurā nav izmaiņu mācību satura sadalījumā. Tiklīdz IZM īpašā pētījumā būs noskaidrojusi augstskolu un pašu skolēnu vajadzības pēc dažādu jomu zināšanām un prasmēm, tās nāksies iestrādāt jaunajos standartos, solīja G.Vasiļevskis. Arodu izglītība tāla no uzņēmējdarbības Viskardinālākās reformas Austrumeiropā EK ir pieprasījusi profesionālajā izglītībā, jo brīvā tirgus apstākļos šaurai tehniskai specializācijai ir grūti rast pielietojumu. Latvijā aizvadītajā mācību gadā lielā daļā skolu nomainītas profesionālās izglītības programmas, apgalvoja IZM Profesionālās izglītības departamenta direktors Gunārs Krusts. Tagad topošajiem arodu speciālistiem krietni vairāk nekā līdz šim jāapgūst vispārizglītojošo mācību priekšmetu. Taču profesionālās izglītības uzlabošanā gaida vēl smagākais uzdevums — vienoties ar uzņēmējiem, lai viņi arodskolu audzēkņiem piedāvātu prakses vietas, atzina G.Krusts.
Kā stāstīja Latvijas Pašvaldību darba devēju asociācijas izpilddirektore Gaida Lāce, uzņēmumiem nav motivācijas piedāvāt prakses vietas arodskolu bērniem — mazie un vidējie uzņēmumi nevar atļauties «liekas mutes», savukārt lielie uzņēmumi veido mācību centrus, kur izglītot jau darbā pieņemtos speciālistus. Kā norādīja G.Krusts, skolu darbagaldi novecojuši un jaunus tās nabadzīgā finansējuma dēļ nespēj iepirkt. Vienīgā izeja esot piedāvāt uzņēmumiem apmaiņā pret prakses vietām nodokļu atlaides, par ko tagad IZM diskutējot ar darba devējiem.
    Lai Latvijā beidzot tiktu īstenotas arī profesionālās augstākās izglītības programmas, IZM ir izstrādājusi pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu projektu, kas jau apstiprināšanai iesniegts valdībai, klāstīja G.Krusts. Programmas Phare ietvaros tiekot izstrādātas pirmās augstākās profesionālās izglītības mācību programmas informācijas tehnoloģijās, būvniecībā, autotransportā un ekonomikā.

Ausma, mīļš PALDIES!   Atbildi V.Vikmanes neizpratnei sniedz jau raksta nākamais teikums.  Atvainošanās izpaliek...
alvis

Mīlīsi!

Prieksnieku netrūkst, un netrūkst arī plāpāsanas.  Paldies vismaz ka profesors Peteris Cimdins patreiz ir tikai padomnieks, jo prieksnieku jau tā ir par daudz. Es ceru, ka si diskusija vismaz palīdzes atzīmet sekojoso:

    1.  Tā sauktās "dārgās"  profesijas dod visvairāk to darbinieku, kas pacel tauitas labklājības līmeni un maksā vairāk nodoklos.  Kā jau varam iedomāties bez īpasas statistikas, valsts ieguldījumi izglītībai valstij atmaksājas neticami labi (pie tam ieguldītais un ar to iegūtais nezūd, bet vairojas talāk).  Tacu ar to laikam nepietiek.

    2.  Izglītības nozare vispār grūti ko nozagt (vai tāpec te trūkst kompetentu vadītāju?).  Eksāmenus tagad grūtāk pārdot.  Pec tam, kad ieprieksejais izglītības ministrs trieciena tempā izplānoja pārdot skolu zemi pie Mezaparka, zogamā sajā nozare palicis vel mazāk.  Kā nu attaisnot ieguldījumus izglītībā?

    3.  Liekas, ka no sīs zupas terīnes vai vienkārsas siles pedejais smelamais ir algas nevajadzīgai birokrātijai (atceresimies ari, ka lielie vepri vienmēr aped vairāk ka mazie sivenini).  Ja nu jāpaplasina pamatu bāze studentiem, kāda velna pec vel joprojām mākslīgi atdala "akademisko" no "profesionālās" izglītības?

    4.  Visur pasaule skolu pamet tie, kas vai nu nevar vai nevelas mācīties. Pirmajā gadījumā svarīgs var būt naudas trūkums;  otrajā var pietrūkt kaut cik jedzīgi mācību procesi.

Velot visiem ko labāku,

Gundars

> Kādēļ gan valstī, kur ir tik trūcīgs augstskolu finansējums, vajadzētu
> sagatavot speciālistus tik dārgās nozarēs kā informācijas tehnoloģijas,
> celtniecība, kuģniecība, neizpratnē ir V.Vikmane. Taču minētās jomas ir
> tieši tās, kuras vietējie uzņēmēji nepietiekamā speciālistu skaita dēļ
> jau 2. vai 3.kursa laikā aicina strādāt.

No vietējiem sveikotājiem pietiekoši, ka var arī piketu uz Vīkmanes biroju.;)   Bet ko es, nekur pašreiz netieku, varu tikai klabināt rindiņas.

No pēdējām vēstulēm: inteliģence nevada, ir pārstrādāta nepietiekama atalgojuma dēļ, nespēj būt iedvesmotāji vai piedāvat radošus atrisinājumus, vai izveidot pārejas plānus lai maiņu starplaikā viss nesaietu ratā.  Trūkst vadītāja ar lielāku izdomu, tvērienu un radošu enerģiju.  Trūkst vadītājas kas spētu izveidot darba vienību kas varētu aptvert kādas lauskas palikušas, ar ko vēl var strādāt, izveidot īslaika un pārejas plānu ar ilgtermiņa mērķi, spēju atrast jau izveidotus sekmīgus modeļus un brīvu vai lētu palīdzību no ārpuses.

Vai izveido vai neizveido informācijas tečnoloģijas visaugstākās mācības Latvijā, vai arī patiešām tin vēstures lentu atpakaļ un sūta uz "Tērbatu"   vai pie Žagariņa, pats minimāli neuzdodamais jābūt visplašākā informācijas tečnoloģijas pieeja Latvijas iedzīvotājiem. Pieeja internetam ir vislabākais VIENLĪDZĒTĀJS (equilizer).  Latvijai patiešām ir jānotur un jāizveido sava ražotne. Bet starplaikā katram studentam pa visu varu jāatrod tā mācības iestāde kurjā var tikt iekšā kas sagatavo vislabāk viņa specialitātē kur arī tā nebūtu.

Pat Amērikā visas universitātes, profesori un programmas nav ar to pašu programmu vai ideoloģiju.  Var izvēlēt un lūgt palīdzību no padomdevējiem lai pat pielāgotu programmu savām vajadzībām un uzskatiem.
aija

Zagariņjuris saka:

>Brīvā tirgus
>ideologiem tagad rekomendēt valdības samazināšanos ir apmēram
>tik pat gudri, kā rekomendēt, a la maniere de Gundars Ķeniņš Kings,
>latviešu tautas pārizglītošanu Amerikas elitārās biznesa skolās par
>brīvā globālā tirgus likumībām un tikumībām.
>
>Juris Žagariņš

Lai skolo! Tas tak brivs tirgus. Kuram bus lielaka piekrisana? Kurs kuru izkonkures: Kingakunx vai Jurakunx? Vai tad no konkurences bailes? Vai tad Zagarinam ir pasam savs plans, kuram tiks veltita vislielaka uzmaniba sis kampanas laika?!

Nekad neesmu ieteicis Latvijas tautas pārizglītosanu Amerikā.  Esmu ieteicies un piedalījies vairākās apmainās programmās.  No tām es esmu noorganizejis un vadījis pirmo baltiesu (igaunu, latviesu un lietuviesu) apmainas programmu ar ASV ārlietu ministrijas finansejumu.  Paldies, izdevās labi!   Par sīs programmas rezultātiem es stāstīju tad, kad apsaubiju Jura Zagarina argumentus pret mācīsanos arzemes.

Desmit gadus atpakal es biju Rīgā pie Rīgas Biznesa Institūta nodibināsnas un izveidosanas.  Lai arī tur programma ir izveidota iespejami labi un stabīli un dod labus vadītājus Latvijas uznemumiem un iestādem, sī Zagarina ieteiktā misionāru pieeja nav bez problemām.  Islaicīgi nodarbināti mācībspeki no ārzemem var pasniegt, vieniem norādītos prieksmetus lieliskā izolācijā no apstākliem. Sādi īslaicīgi "celojosie laukstrādnieki" nespej veidot un talāk attīstīt kopīgu programmu.  Sādu visas veselas skolas pieeju, ko pazīstu no Taizemes un Tunīzijas, ASV diemzel vairs nefinanse. Tāds tomer ir Stokholmas Ekonmiskās Augstskolas lieliskais Latvijas- Zviedrijas kopīgais pasākums Rīgā.  Arī tur pastāvīgo mācībspeku kadri vel tikai veidojas.

Vel velos piebilst, ka Zagarinam loti iepaticies zināms fetisisms, tas ir piedevet man, brivajam tirgum un kam vel nekam pilnīgi neoiespejamas īpasības.  No tām vissmiegligākais ir censanās brivajā tirgū saskatīt īpasības, kas tam jau pec definicijas, nemaz nevar būt.  Protams, sis fetisisms man liek so un to pārdomāt, arī  joku un jautrības momentos. Latvijas saimniecības raksturojumiem vel joprojam visvairāk piestāv un pieder nesenā komunistu pieredze.  Lūdzu Juri Zagarinu to salīdzināt ar savām brivā tirgus vizijām.  Par vārsmoto "Padomju Latvijas Komunista"  V. Tammerta  raksta (1980. gada septembrī)  redakciju pateicos nelaikim Uldim Germanim (Ulafs Jānsons, LAIKMETA LIECĪBAS, 10 GADI (1977-1986), Stokholmā, Memento, 1988, 136-138):

Niknā skiru cīnā
radies mums
socīpasums.
Kā acuraugu,
lai tam nekrīt
ne mats,
to sargāt un glabāt
novelejis
Lenins pats.

Tomer socmantas
aizsardzībā
par spītimlikuma bardzībai
ir daudz trūkumu,
kas pielauj
mantas permanentu
apdraudejumu.

To petīt Soctevijā
tiecas
veselas trīsdesmit
piecas
laboratorijas.
Arī mūsu nodala --
"Latlaba"
izstrādā patlaban
petījumu, laim
noskaidrotu,
kā un kāpec rodas
cupu cupam
organizetas
izlaupītāju grupas,
un ka'di apstākli veicina
to ilgu pastāvesanu,
socmantas nemitīgu
izlaupīsanu,

Kā rāda petījumi,
socīpasuma prettiesisko
apdraudejumu
visnotāl rada
pierakstījumi,
darbalgu uzrekijni,
"miruso dveselu"
ierakstījumi,
neuzskaitīto materialu
izpārdosana,
nelikumīgu premiju
izmaksāsana,
voisvisāda dosana,
nemsana,
noformesana,
ko nespej kavet nekāda
kontrole un revīzija.
Lai kāda būtu mūsu
nākotnes vīzija
neviena revidenta sūtība
nav atklāt pasa resora
ieksejo būtību.
.....

mes petīsim tālāk
pārliecībā, ka pienāks
laimets cits,
kad zudis būs deficits.
Tad gaisīs zulicība, blats,
versies komlaudim
lielcels plats.
.....

Visu labāko!

Gundars

Mīlā Aija!

Priecājos, ka Tu uzsver vajadzību pec augstākas kvalitātes vadības un domu to apvienot ar labākām tehniskām zināsanām.  Man patīk plasa meroga pieslegsanās internetam, jo ar to var iegūt katrs savām spejām piemerotas zināsanas, gan un pat pieredzi.  Ja sai pieejai ir savi izlīdzinātāji aspekti, tā vismaz dažiem palīdzes izrauties ātrāk uz prieksu.

Labākais, bet arī radikālākais, no ārzemju ieteikumiem bija lielā merā Latvijas vajdzībām piemerot Gvelfas Universitātes (Guelph, Ontario) nesenās un loti sekmīgās reformas un strategiskos plānus.  Cik zinu, sīs, stipri uz lauksaimniecību orientetās universitātes, plānus visnopietnāk peta LLU Jelgavā.  Jelgavas prorektors bija arī tas, kas visvairāk no latviesiem nema verā Losandzelosas rajonā noskatīto dazādo Amerikas pieredzi (ĀBS-USIS vasaras semināri un skolu apmeklejumi ar bāzi Kalifornijas Luterānu U.).

Atlauj vel piezīmet vel so un to no manas pieredzes ar ārzemju padomniekiem.  Dazus gadus atpakal es akademisko reformu vertejumos iesaistīju devinus izmekletus ASV un Kanādas rektorus (no valsts universitātem agrākos lauksaimniecības statos ar stipri izkliedetiem iedzīvotājiem).  Viena pilnīga plānu paka bija no jau pieminetās Gvelfas

Man kopā sanāca vesela kaudze apsverumu un ieteikumu, dazi viens ar otru konfliktā). Tos pārrunāju ar profesoru Peteri Cimdinu (toreiz IZM), un vins uz so ieteikumu pamata vins izveidoja reformu projektu; to principā noraidīja (nolika pie malas, gaidot profesora Cimdina aiziesanu no IZM) mācības speki, kas nevelejās pārmainas.  Dazi no ieteikumiem.  Vairāki no ieteikumiem "dzīvo" tālāk savu dzīvi, visvairāk kā apsverumi.  Dala no tiem parādīsies, kopā ar daziem citiem maniem ieteikumiem, "LATVIJAS ILGTSPEJĪGAS ATTĪSTĪBAS KONCEPCIJĀ"; to izstrādāt patreiz beidz profesors Cimdins ar savu darba grupu.  Apstāklu izpratne sai grupai ir laba, un es noteikti piekrītu vairākiem sīs koncepcijas elementiem.  Lielākā problema joprojām ir polītiski stipra prasība pec visa jau sodien un rīt.  Otra ir sagaidāma biezā valdības vadības nomainaina, kas var iesaldet jebkuru priekslikumu.

Visu laāko!

Gundars

Gundar King:
> Lielākā problema joprojām ir polītiski stipra prasība pec visa jau
> sodien un rīt.  Otra ir sagaidāma biezā valdības vadības nomainaina, kas
> var iesaldet jebkuru priekslikumu.

Japāņu paruna:  "Krīti septiņas reizes.  Celies augšā astoņas." Patiešām enerģija un neatlaidība ir noteicoši.

Robert Jarvik, ķirurgs:  Vadītāji ir vizionāri kurjiem slikti attīstīta bailes sajūta un kas neievēro probabilitāti pret viņiem. Tie ir tie, kas panāk neiespējamo.

Indira Gandhi ievēroja, ka ir divas šķirnes cilvēku:  tie kas strādā un tie kas saņem par to kredītu.  Viņa ieteica būt pirmā grupā, jo tajā mazāk sāņcensības.

Popmuziķis David Bowie dziedāja:  Ja tik mēs varētu būt varoņi, kaut vienu dienu...

aija

Juris Zagarins wrote:

> Sūtīt LR pilsoņus uz Ameriku skoloties ir apmēram tas
> pats, kas atdot latviešu virsaišu bērnus bīskapam Albertam
> viņus izskolot Romā vai Prāgā par kristiešu misionāriem.

Sveiki! Diemžēl te Jurim taisnība. Vairums sūtīto Latvijā neatgriežas (ieprecas vietējos) , vai arī atgriezušies specialitātē nestrādā, jo par godīgu darbu Latvijā maksā ubagu grašus.
Ivars

Ivar!

Bilance noskaidrosies talākā nakotne.

Kad Taivāna sāka veidot elektronikas (un mazākā merā, bio) nozari, loti daudzus izcilos kīniesus aizsūtija uz ASV un citur uz Rietumiem mācīties un iegūt praksi, varbūt arī tradītu plasāku drosības bāzi Kīnas naciona;listui gimenem.  Daudzi atgriezās, daudzi ne.  Tagad, kad Taivana ir drosi ieklāvusies starp tehniski un saimnieciski attīstītām tautām, notiek apmierinosi sekmīga repatriācija.  Tur ir labas profesionālās iespejas, īpasi sastrādaties ar Rietumiem, kā arī labas ieguldījumu iespejas.  Repatriantus censas atgūt ar visu vinu naudu ieguldījumiem. Visā programmā jānem verā loti ciesās kīniesu tradicijas paplasinātu gimenu merogā; tas ir faktors pats par sevi, kā arī polītiski svarīgs apstāklis repatriācijas politikā un likumdosanā. Cik noprotu no Taivānas kolega blakus kabinetā, atgriezas kīniesu (ne jauktas) gimenes, bet daudzas no tām, patur arī savas Amerikas
"bāzes".

Visu labāko!

Gundars

Sveiki, Gundar! Bet tagad, kad Taivāna attīsta savu farmacētisko rūpniecību, palīdzību viņi meklē arī pie Latvijas ķ'imiķiem. Un mēs ar prieku palīdzam, jo - ja Latvijai nevajag, tad vismaz Taivānai vajag.
Ivars

Gundar King wrote:

> I  Apskatot to, kā desmit gados ir gājis
> maniem pirmajiem, izmekleti labiem,  "brīvā tirgus" igaunu, latviesu
> un lietuviesu studentiem pec nepilna gada mācīsanas Amerikā, kā arī
> citiem, kas tikusi pie līdzīgas izglītības papildināsanas, varu teikt,
> ka visiem, ar kuriem man ir tiesi vai neitiesi sakari, ir
> gājis loti, loti labi savās dzimtajās zemes, bez sarūgtinājumiem.

> Jāpiezīme, ka iznemot pieminetos lietuviesus, studenti nāca no
> dazādām disciplīnām, bet seit visi mācījās komerczinības un
> uznemumui vadību.
> > Labāk skolotājiem filantropiem doties uz Latviju, skolot

Sveiki! Gundar, tur jau ir tas suns aprakts, mācījās komerczinības un uzņēmumu vadību. Tirdzniecība un starpniecība , diemžēl ir vienīgās nozares Latvijā, kuras zeļ un plaukst. Ja neskaita melno biznesu....Parādi man, kur ir tie inženieri, zinātnieki , tehnologi, kas atgriezušies Latvijā. No manējiem - varbūt katrs piektais. Un , ja nācija zaudē 4/5 labāko spēku, tā ir katastrofa.
Ivars

Sveiki! Es nemaz nedomāju, ka kādu te vajadzētu turēt būrī. Taivānas pieredze rāda, katikai masveidā sūutot studentus izglītoties uz ārzemēm un pēc tam radot labi apmaksātasdarba vietas Dzimtenē izdodas atkal kādu daļu savākt atpakaļ. Bet tur jau tas suns iraprakts, ka, ja valsts politika ir tāda, ka maksimālā darba alga no valsts budžeta (uzpapīra) zinātņu habilitētajam doktoram, kas strādā par vadošo pētnieku vai irpētnieciskās laboratorijas vadītājs, ir 125 lati ( tātad netto 82,50 lati jeb 133dolāri). Taivānā par to pašu var dabūt vismaz 20 reižu vairāk.Nevienam no manējiem es ne mazākā mērā neesmu mēģinājis likt sķ'ēršļus mācībāmun   darbam ārzemēs. Gluži otrādi - visādi palīdzējis. Un vienīgā reālā iespēja manvi'ņus dabūt atpakaļ  ir - pašam sagādāt  kontraktus ar naudu, kas viņus apmierinātu uninteresantu darbu un darba apstākļus. Un to mēs arī darām. Pēdējo trīs gadu laikā man ir izdevies saviem cilvēkiem trīskāršot algas, un   ceru tā turpināt, līdz sāks nāktatpakaļ. Tikai - ierēdņi jau spicē ausis - kā varētu atkal kaut ko ieturēt , aizliegt,atņemt: kā tas var būt, ka zinātnieks var nopelnīt vairāk, nekā ierēdnis? Un tas irtas, ar ko es nevaru samierināties.Ivars

> Kādēļ gan valstī, kur irtik trūcīgs augstskolu finansējums,
> vajadzētu sagatavot speciālistus tik dārgās nozarēs kā informācijas
> tehnoloģijas, celtniecība, kuģniecība, neizpratnē ir V.Vikmane.
> Taču minētās jomas ir tieši tās, kuras vietējie uzņēmēji
> nepietiekamā speciālistu skaita dēļ jau 2. vai 3.kursa laikā
> aicina strādāt.

Sveiki! Te jau ir tas cēlonis - ierēdņiem nevajag ražojošās vai augstu tehnoloģiju radošas nozares. Un Augstākās izglītības padome, diemžēl, ir ieinteresēto personu kopums, kas neko prātīgu izglītības struktūrā neieteiks, jo ir ieinteresēti saglabāt savu augstskolu struktūru un mācību plānus nemainītus.Ivars

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 10/31/00 2:04
Subject: Re: Nodokļi

Juris Žagariņš

Paldies par skaidru valodu!  Taivānas attīstības galvenās sviras ir noskaidrotas pareizi.  Vel var teikt, ka ieguldījumi izglītībā naca pa prieksu.

Tagad par Latvijas attīstibas strategijām.   Bija tie, kas sagaidīja Rietumvācijas saimniecisko brīnumu.  Izrādijās, ka salidzinot ar Rietumvāciju, Latvijā tikpat kā nebija saglabājusās pirmskara iemanas un tradicijas (un arī tās būtu modernā saimnieciskā dzive nepietiekamas). Vel klāt nāca Marsala plāna līdzekli un tautas ticība sev (pozitīvais, stipri atskaidīt;a formā, parādījas pat Austrumvācijā!).

Par mantas dalīsanu mani uz uzskati ir ciniski diezgan, lai piekristu itin prātīgam amerikānu kolegim, kas teica apmeram tā:  "Lai dala kaut vai komūnistu vadoniem, jo dalīs sā vai tā.  Cerams, ka dala no tiem iemācīsies ar to prātīgi uzvesties!" Starpība bija tā, ka Latvijā gan iestādes, gan privātpersonas centās savaākt pec iespejas daudz, un tajā pat laikā darīt pec iespejas maz konstruktīva.  man pasam diezgan vienaldzīgi, vai tā uzvedas sabiedriskā vai privāta sektorā -- resultāti vienlīdz bedīgi.  Mani visvairāk satrauc konsekventas izglītības un saimnieciskās attīstības strategijas trūkums.   Bez tās, kā es atlāvos teikt prese vairāk vai mazāk, "tie gadi tiek aizcurāti!".  Ko es sākumā vel neredzeju, bija tas, ka zagli nemaz nedomāja savus dzīves veidu mainīt. Tā es sodien uzskatu, ka galvenais vairs nav uznemeju trūkums (dalai mo tiem skolu nav vajadzīgs - skati Kirsona uznemumus) vai bedīgā attieksme valdosās aprindās attiecībā uz izglītību, bet sociālā kapitāla nozelojamies līmenis (lasi, korupcijas iespaids) visās malās (iznemot vienkārsā tauta, kas manā pieredze ir bijusi apbrīnojami godīga).  Tāpec arī mana pirmā grāmata par uznemejiem, otrā par uznēmumu darbību. Tresā, cerams, būs darbu un sadarbību uznemumā, īpasi augstās tehnologijas nozares.  Pārejos manus brecienus Latvijas sveikotāji jau būs dzirdejusi.

Valstiskā koordinācija no blezu puses nekā nav devusi nevienam, iznemot bleziem pasiem.   Reformu rekomendācijas ir dotas bez gala, un tās ir lielāko tiesu noliktas pie malas. Vai patreizejais antikorupcijas vilnītis spes ko grozīt, nezinu.  Cik varu spriest no cilvekiem, kam es uzticos, situācija ir daudz bedīgāka nekā tā, ko līdz sim biju ieverojis.  Ja tā, tad varam sagaidīt straujākas pārmainas, vai nu uz labo, vai slikto pusi. Ceru labāko, jo citādi jau nebrektu!

Vel par Taivānu, arī Koreju.  Taivānā vareja attīstību būvet uz zinātniskas tehonologijas pamata, tapec, ka visiem Amerikas braucejiem līdzi jau bija iedotas kīniesu gimenu tradicionālas vertības, gan etiskas attieksmes pret darbu un izglītību, gan saimnieciskā darbības prasme.  Latvijā vajadzīgs daudz vairāk.   Visu!  Parasto kapitālu, masīvus ieguldījumus uzglītībā un augstu sociālā kapitāla līmeni.

Esmu pārliecināts, ka kungi Kīnas kungi arī Taivānā iedzīvojās tīri labni, bet viņi tajā pat laikā cela visu valsti (varbut taisni tapec, ka tā bija apdraudeta).   Līdzigi Korejā, kur arī saimnieciskā attīstībā stipri iejaukta bija valsts (no sīs ietekmes tagad megina tikt valā) bija daudz korupcijas augstākajā līmenī, bet atkal, varbūt ar lielām lojalitātes prasībām pret tautu, situačija mainās uiz labo pusi un daudzi lielie kungi sez buros.

Mana attieksme pret soka terapijas pielietujumu jau no  pasa sākumā bija pa dalai izsmejīga, pa dalai ciniska.  Tas, ka tautas mantu sagrābj un sev sadala ietekmīgi laudis bija skaidrs.  Es sākumā uzsveru piemerotas izglītosanās vajadzību, tāpec viens no maniem pirmiem darbiem bija rūpeties, lai tiktu nodibināta Rīgas Biznesa Institītūts (RBI pie RTU) ar magistra programmu (kā arī īsiem semināriem) firmu vadītājiem un nākosiem mācībspekiem.  RBI deva labāku vadību, kaut nelielā skaitā, Latvijas uznemumiem loti ātri, jau dazu gadu laikā.

Tā es nonācu pie pirmās grāmatas uzmodināt uiznemību un pie otras par uznemumu darbību.  Tresā, cerams, būs par darbu un sadarbību uznemumos.

Visu labāko!

Gundars

From: vidbeldavs@aol.com
Date: 10/31/00 11:12
Subject: Re: Nodokļi

stavokli izmantot. Pat Vacija, ar visam stipram arodbiedribam un savu lielo bezdarbu atlauj imigret specilistiem. Prognoze ir ka specialistu iztrukums klus daudz sliktaks daudzas nozares. Ja butu strategija ka specialistu kolektivus un ta radito technoligu salaulat ar rietumu partneriem varbut rasties patikami parsteigumi. Latvijas ZA un Latvijas universitatem vajadzetu koordinetu marketingu ASV, ES, Japana kur var piedavat telpas, sakarus, un citas prieksrocibas veikt high tech attistibu vai pat iesakt hi-tech uznemumus. Varbut dazi no Ivara listes varetu sadu marketingu veicinat.

Vidvuds

Juris Zagarins wrote:

> Taivana, protams, ļoti lepojas par saviem panākumiem augstajā
> tehnoloģijā. Cik saprotu, Taivanas sekmes ir nodrošinājušas
> divas lietas: viens, brīvais tirgus, kas attīstību motivē ar peļņas
> vinnestu, un, divi, Nacionālā Zinātnes un Tehnoloģijas padome,
> kas gādā par stabilu, racionālu koordināciju un valsts atbalstu
> augstās tejnoloģijas inkubācijas centriem un dabas zinātnēs pamatotiem
> industriāliem parkiem.

Sveiki! 1950. gadā, kad Taivāna bija galīgi  atpalikusi un Japānas izlaupīta saliņa, Taivānas valdība nolēma, ka vienīgais glabiņš tautai un valstij ir : savilkt jostu un stimulēt zinātni (lasi zinātnes veidošanu) Taivānā un taja pašā gadā zinātnei izdalīja 50 miljonus dolāru. Un tā katru gadu, arvien kāpinot valsts atbalstu zinātnei un izglītībai. Un tagad vienam pašam zinātne parkam Tainaņā Taivāna atvēl 13 miļardus dolāru gadā. Tā ir vienīgā pareizā pieeja valsts nākotnes veidošanā, par ko šodien katrs var pārliecināties pats. Ja Latvija labāk grib tērēt pirtīm, ofisiem u.t.t., ja Privatizācijas  aģentūra iztērē lielākus līdzekļus kā valsts atvēl zinātnei, tad nekas labāks par prihvatizāciju un krahu ražošanā  nesanāk. Ja tā pati Privatizācijas aģentūra privatizē par 39 miljoniem, šim nolūkam notērējot pati 7,5 miljonus, tad jāprasa - kuram starpniekam valsts drīkstētu atdot gandrīz 20% par papīru kārtošanu? Tāda nu, Kinga kungs, ir tā brīvā iniciatīva Latvijas ierēdņu skatījumā. Un kā uz to lūkojas deputāti, redzams kaut vai no Linarda Muciņa, kurš pilnīgi atklāti un par naudu lobē monopolus. Un mediju secinājums: deputāta sodīšana (atsaukšana) par to nav iespējama, jo deputātu atsaukšanu mūsu likumi nepredz. Tā ka pienākas tikai "fui"!
Ivars