From:     "Ausma Abele" aabele@madona.lv
To:  "Sveiks" sveiks@latnet.lv
Date:     12/25/00 6:46
Subject:  Pārdomas Ziemsvētkos!

Neko teikt, varena izdevusies Dieva Dēla apaļā dzimšanas diena! Pat dabā pie mums beidzot iestājies balts un kluss Ziemas miers. Taču ūdeņi nav aizsaluši, un zem pūkainās sniega segas visi asniņi un tārpiņi gatavi dzīvei un darbībai.

TV un radio gandrīz nepārtraukti skan pestīšanas tēma. Ticības apliecinājumā, tiešraidē no Jēkaba baznīcas, Pujāts šodien sludināja jaunus vārdus: "Es ticu uz vienu svētu katoļu baznīcu" ... Līdz šim biju zinājusi vienīgi par ticību kristīgai baznīcai. Vakar gan kristīgo konfesiju vadītāji kopīgi sveica tautu Doma laukumā. Tikai nesapratu, kāpēc slimais eksprezidents Guntis Ulmanis tika mocīts līdzi tanī slapjdraņķī, kas tobrīd valdīja virs Rīgas.

Toties prezidente VVF visus uzrunāja vientulībā blakus uzpostai eglītei. Kautrīgi runāja par tumsas un gaismas spēkiem, un neaizmirsa arī Kristus dzimšanu.

Viss, kopā salikts, man atgādina lielas kaislības, kas paslēptas zem mānīgā ziemas miera. Konkurence baznīcās, un konkurence biznesā. Neģēlīgi noslepkavotais spirta nozares uzņēmējs, un zem gruvešiem bojā gājušās sievietes veikalā, kas atradās remontētā ēkā.

Mūsu senči nelūdzās mieru ar kopā saliktām rokām. Viņi vilka un dedzināja smagu ozola bluķi, lai atkāptos posts un nelaimes, līdz ar jauno dzīves cēlienu, kas sākas kopā ar saules kārtējo kāpienu uz augšu.

Latviešiem neizdodas pārmantot materiālās bagātības, kā tas ir pie daudzām citām tautām. Bet no garīgajām mēs kaunamies. Uz Eiropu ejam, pilinot sveču taukus skaistāko meiteņu matos Lūcijas dienā, un spokojoties gaismā, kas nāk no izdobtiem ķirbjiem.

Ekonomikā un aizsardzības lietās katru soli salīdzinām ar tiem, kas "jau ir tur". Vai arī savu garīgo slāni atmazgāsim deviņos ūdeņos, lai tikai, nedod die`s, kāds latviešiem nepārmestu pagānismu? Gandrīz jebkura ideoloģija savējos uzskata par izredzētajiem un ir agresīva pret citādi domājošajiem. Mēs bez sirdsapziņas pārmetumiem ļaujam savas garamantas samīdīt. Dzīvesziņu, kas ir tik saudzīga pret visu dzīvo šai pasaulē, cik vien saudzīgi tas iespējams.

Konkurences apstākļos rēķinās ar tiem, kurus pamana. Pat putni īpašos gadījumos uzvelk spožāku tērpu. Turpretī mēs darām visu, lai tikai neatšķirtos no citiem. Ar katru gadu tas izdodas jo veiksmīgāk...

Pa šiem gadiem aug jauna paaudze, kas zaudē pat to, ko bijām spējuši saglabāt apspiestības un Klaida laikos. Vai nav laiks apstāties un padomāt, ar ko šādi iesākts ceļš var beigties?

Mēs drīkstam, un tas mums jādara - jāatdod pēcnācējiem mūsu senču Saulgriežu tradīcijas. Ne jau latvieši tās pielāgoja baznīcas svētkiem, bet baznīca centās un joprojām cenšas izravēt tās ar saviem rituāliem, ļaunprātīgi piedēvējot tām elkdievību. Mēs tikai iegūsim, ieejot Eiropas valstu saimē ar ko īpašu, Latvijai vien raksturīgu.

Ja to neizdarīsim mēs, drīz vairs nebūs, kam to izdarīt. Iesākums nemaz nebūtu tik smags: vasaras rītā, kad ik smildziņa zied, paņemt saujās rasu un nomazgāt seju. šeit pļavas ir tīrākas nekā jebkur citur Eiropā. Latvieša vieta ir starp rasu un sauli. Tikai no turienes sākts ceļš pasaulē ļaus mūsu tautai izdzīvot.

Ausma

From:    Aija Veldre Beldavs beldavsa@indiana.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date:    12/25/00 7:41
Subject: Re: Pārdomas Ziemsvētkos!

Zaudējot īpatnējo latvisko dzīves ziņu, būs samazināta dažādība un pielāgošanās spēja. Visas lielās starptautiskās varas un ideoloģijas normalizē un iznīcina dažādību bet to darot samazina dabas, kultūru un sabiedrību bagātību. Kad cilvēks jūtas visai drošs savā ritmā, var būt daži palēcieni bet ievainotam jānostiprina takts kas izsista. Kautkādīgi jāiepin dzīves kustībā uz priekšu pašveidotā ritmā. Pašveidotā, pašizvēlētā un tai nav jābut Top 40 vai Top 10 mūzikas taktī.

> Viss, kopā salikts, man atgādina lielas kaislības, kas
> paslēptas zem mānīgā ziemas miera. Konkurence
> baznīcās, un konkurence biznesā.

Varbūt atcerēties Bob Dylan vārdus: "I used to care, but things have changed." (vienā brīvā tulkojumā) Reiz biju dzīvē iesaistīts, bet nu vienalga. Pretēji spītējot: neuzdot, nekad neuzdot citu kaislības iznīcināt paša mīlestību!

aija

From:    Indulis Lacis indulislacis@yahoo.com
To: SVEIKS Sveiks@latnet.lv
Date:    12/25/00 9:37
Subject: Re: Pārdomas Ziemsvētkos!

Labrīt!

Pašā Ziemassvētku rītā, mūsu Sveika meitenes un latviskās Dzīvesziņas lolotājas, ir sasparojušās izklāstot savas pārdomas mums visiem. Paldies - man liekas, ka būtu tiešām noderīgi visu sacīto likt "aiz auss"!

...Bet, Ausma, kas vainas Guntim Ulmanim?

Indulis

From:     "Ausma Abele" aabele@madona.lv
To:  "Sveiks" sveiks@latnet.lv
Date:     12/25/00 12:40
Subject:  Re: Pārdomas Ziemsvētkos!

Indulis vaicāja:

>...Bet, Ausma, kas vainas Guntim Ulmanim?

TV ekrānā izskatījās, ka vaina tā pati vecā. Viņš taču pat pie jums, Amerikā, operāciju kādreiz taisīja. Bija saguris, stipri trīcošu galvu. Tad stāvēt aukstumā un slapjumā, tikai lai konfesiju vadītāji varētu kaut ko pierādīt...

Ausma

From:    RSpuris@aol.com
To: sveiks@latnet.lv
Date:    12/25/00 12:19
Subject: Fwd: Pārdomas Ziemsvētkos!

Lai slava Ausmai ! Manuprāt viņas svētku rīta raksts Pārdomas Ziemsvētkos) ir cienīgs greznot latvju lielāko laikrakstu pirmās lapaspuses.

Varbūt varam palīdzēt šim rakstam tur nokļūt ?

From: "Alvis" aiviskip@nycap.rr.com
To: sveiks@latnet.lv
Date: 12/25/00 5:49
Subject: Fw: Pārdomas Ziemsvētkos!

> TV ekrānā izskatījās, ka vaina tā pati vecā. Viņš taču pat pie
> jums, Amerikā, operāciju kādreiz taisīja. Bija saguris, stipri trīcošu
> galvu. Tad stāvēt aukstumā un slapjumā, tikai lai konfesiju vadītāji
> varētu kaut ko pierādīt...

> Ausma

Kāds bizārs pārmetums! Vai tad konfesiju vadītāji viņu slimu atvilka uz laukumu un nostādīja aukstumā un slapjumā?? Viss ko varu no sacītā secināt ir ka Ausma necieš konfesiju vadītājus.

alvis, kam pat no katoļu baznīcas nu itnemaz nav bailes...

From: "Ausma Abele" aabele@madona.lv
To: "Sveiks" sveiks@latnet.lv
Date: 12/26/00 12:05
Subject: Re: Pārdomas Ziemsvētkos!

Baidīties nevajag, bailes ir slikts padomdevējs.

Nevajag man pārmest neiecietību pret baznīcu. Es kā latviete pasauli uztveru no tās gaišākās puses - ar dainām esmu uzaugusi, un mūža otrajā pusē nekas diametrāli pretējs nav panākams.

Bet vai esat kādreiz galvu lauzījuši par to, kāpēc pie Dievgalda ēdam visvarenā kunga miesu un dzeram viņa asinis? Nu, protams, vajag ticēt, nevis censties izprast. :-) Taču ja padomā, tas taču kanibālisms, vai ne? Kāpēc Dievs uz to vedina?

Tāpēc, ka Bībeles radītāji veikli iekodējuši to pašu patiesību, ko latvieši izteic atklāti. Dievs tā pati Daba vien ir. Tā izaudzē maizi, no tās gūst ūdeni. Dieva miesa un asinis. Dievs ir bargs - soda par vismazāko nepaklausību. Taisnība - ik reizi, pārkāpjot dabas likumus, cilvēks saņem sodu. Grēcinieks ir ikviens, pat tas, kurš punktīgi ievēro visus Dieva baušļus - dabīgi, tā vai citādi cilvēka darbība nodara dabai pāri.

Ievas ziņkārības dēļ cilvēks padzīts no paradīzes - arī pareizi. Pie kā tad novedušas cilvēku zināšanas - pat no televizoru ekrāniem pamanījušies diversijas taisīt. Dabas bērni mielotos ar to, ko Dievs devis, un dzīvotu bez raizēm.

Latviešu Dievs ir maigs un uzmanīgs tāpēc, ka daba šeit nav barga. Ne tuksnešu, ne kailu klinšu, ne vētru, ne postošu plūdu, ne zemestrīču, ne vulkānu izvirdumu - nekā, no kā cilvēki masveidā iet bojā. Tad jau nav grūti saskatīt tieši to jaukāko.

Kad fanātisks kristietis apbrīno saulrietu un slavē šī skaistuma radītāju, viņam ir pilnīga taisnība - Dievs-Daba ir visuvarena. Par spīti tam, ka dzīvība var pastāvēt vienīgi nepārtraukti iznīcinot citas dzīvības, dabā valda pilnīga harmonija un līdz ar to arī skaistums. Kur valda haoss, nav dzīvības, tie jau ir Sātana Postītāja spēki.

Kāpēc Dievs sūtīja tik īpatnējā veidā savu dēlu pie cilvēkiem? Kā citādi viņš to pateiktu, to nevar izdarīt bez vārdiem. Kas būs tie izredzētie, kad beidzot vadzis būs pilns un pienāks Pastarā tiesa? Cik var saprast, veseli palikušie nekļūs ne jaunāki, ne vecāki, viņi atradīsies caurspīdīgā pilī, norobežoti no visa, un viņiem nekā netrūks, un nebūs vairs ne klibo, ne aklo, ne kurlo. Cerams, ka tas nebūs ledus bluķis.

Ausma

From: "Juris Zagarins" Zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 12/27/00 10:52
Subject: Re: Pārdomas Ziemsvētkos!

Sveiki!

Ausma nelaimīga par tiem kristiešiem:

> Bet vai esat kādreiz galvu lauzījuši par to, kāpēc
> pie Dievgalda ēdam visvarenā kunga miesu un dzeram
> viņa asinis? Nu, protams, vajag ticēt, nevis censties
> izprast. :-) Taču ja padomā, tas taču kanibālisms, vai ne?
> Kāpēc Dievs uz to vedina?

Kā Antons Benjamiņš raksta, vārds "upurēšana" ir saliktenis no "upura" un "ēšanas". Un viņš apgalvo, ka letiņu senči nemaz tik jauki un tik nevainīgi neesot bijuši, kā tie modernie dievturi cenšas izreklamēt. Dziļš ļaunums piemitis arī senletiņiem tāpat kā visiem cilvēkiem un ne tikai tas, bet viņi arī vienu otru upurējuši un pat upurēduši, nemaz ar to nekā īpaši ļauna nedomādami. Gluži otrādi, tāda vajadzība pēc periodiska upura jeb upurēšanās ir piemitusi visām senām tautu kopībām un tie ir kristieši, kas to mums atņēma, nevis uzspieda. Pats Kristus, protams, sevi piedāvāja savai tautai kā upuri, lai ar savu nāvi apstiprinātu paliekošas vērtības un tautas tikumību. Tie bija laicīgās varas vadoņi, kas no Kristus upura uztaisīja pasaciņu par nemirstību, un tikai tāpēc, ka Tu, tāpat kā itin visi modernās pasaules cilvēki ir noticējuši šai pasaciņai Tu šausminies par tādu lietu kā kanibālisms un reklamē, ka senletiņi ir modernākie cilvēki pasaulē un tāpēc dievturisms ir pārāks par kristietību. Es domāju, ka ticamāk būtu, ja mēs dievturībā piekoptu skaidru un atklātu upurēšanu - tad mēs varētu teikt, ka dievturība ir pārāka un stiprāka par kristietību. Jo ne jau upurēšanā ir tā tumsonība, bet liekulībā.

Juris Žagariņš

From: Harry Bush hbush@apollo.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 12/27/00 11:16
Subject: Re: Pārdomas Ziemsvētkos!

Līdz šim zināju, ka Latvijas teritorija vēsturiski nekad nav bijis ne kanibālisms, ne verdzība. Ar to mēs varam lepoties. Ja tagad kādi pētījumi būtu devuši savādākus rezultātus, es labprāt redzētu konkrētas norādes uz tiem. Protams, te nav runa par rituālo simulēto kanibālismu, ko aizejošajā gadu tūkstotī daži pārņēmuši no citu tautu paradumiem un kultiem.

Visu labu, Harijs

From: "Juris Zagarins" Zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 12/27/00 11:51
Subject: Re: Pārdomas Ziemsvētkos!

Sveiki!

Harijs aizstāv letiņu nevainību. Nū. Kā jau Uldis mums šeit nesen atgādināja, tas latviešu gēns visvairāk izpaužas gremošanas trakta uzbūvē, jo kurai tautai vēl mīļāks ēdiens ir kaimiņš?

Bet ja nopietni, tad, kā es pats šeit rakstīju, ņemsim vērā, ka mūsu vēsture nav tik sena, kā citur pasaulē, jo tā sākās tikai ar pēdējā ledus laikmeta atkusni, kad "stikla kalna" pakājē atradās Ēdenes dārzi un upurēšana tika darīta tikai rituāla līmenī, nevis iztikas līmenī. Tas pats Jānītis, ko dievinām vasaras saulgriežos, varēja būt bijis rituāls upuris, kas ievada rituālu svēto mielastu. Ir tādas pazīmes pat tautas dziesmās, kā, piemēram:

Mēs Jānīti pakārām
Ozoliņa zariņos.
Lai tas tur karājās
Līdz citiem Jānīšiem.

Jānīts sēd ozolā,
Jāņa bērni pazarēs.
Kāp, Jānīti, no ozola,
Vedi bērnus istabā.

Un par verdzību, es domāju ka nav šaubu, ka senletiņi ir ne tikai slaktējuši savos sirojumos, bet arī gūstījuši. Un nemaz nebūtu tik ačgārni teikt, ka senletiņi ar savām salaupītām sievām dažkārt apmēram tāpat apgājās, kā modernā laikmetā talebanieši.

Benjamiņš stāsta, ka Džeimss Frezers grāmatā "Zelta zars" aprakstījis Jāņu senās tradīcijas Normandijā, kur Jānis apzīmēts ar vārdu Zaļais Vilks. Jāņu vakarā ļaudis pulcējušies un izvēlējušies nākamā gada Zaļo Vilku un tinuši viņu garā zaļā mētelī. (Latviešiem ir dziesma par lēnu lēnu braukšanu no kalniņa lejiņā, Lai vējiņš nenorāva zaļa zīda mētelīti.) Normandiešu Zaļais Vilks tad vadījis dziesmotu procesiju, un procesijas galā ieņemts rituāls mielasts. Pienākot vakaram, iededzināts ugunskurs un ļaudis grūstījuši Zaļo Vilku, it kā ar nolūku viņu iestumt ugunī. Tad visi devušies atkal uz mājām, atkal ieņēmuši skopu rituālu maltīti, gaidījuši pusnakti. Tad iestājusies visatļautība un svēto dziesmu vietā dziedātas nerātnās. Nākamajā dienā viens no rituāliem bijis liela maizes kukuļa nēsāšana, kas nevarot būt bijis nekas cits, kā izceptā Zaļā Vilka ķermenis.

Tas viss ir interesanti tai ziņā, ka mums nevajadzētu iedomāties, ka latviešu tautas tradīcijas ir kaut kādīgi unikālas. Tās piemīt visām Eiropas tautām tāpat, kā šodien kristietība tām visām kopīgi piemīt.

Juris

From: "Baiba" baiba2000@hotmail.com
To: sveiks@latnet.lv
Date: 12/27/00 1:43
Subject: Re: Priecīgus Ziemsvētkus!

Žagariņa kungs citē "kanibāliskas" Jāņu dziesmas (1. variants):

>Mēs Jānīti pakārām
Ozoliņa zariņos.
Lai tas tur karājās
Līdz citiem Jānīšiem.>

Tīri vai bail sametas: tāds žāvētas gaļas blāķis visu gadu ozolā šūposies! Ka tik pazarītes nenolauž... :-(

Bet, ja par autoritāti - vienalga kurā letonikas jomā - piesauc Benjamiņu, tad - cepuri nost! Es nepiedalos.

Un, pat pieņemot (ne mana - Žagariņa kunga versija!), ka latvieši senatnē bijuši kanibāli (kaut arī Harija pusē taisnība - vismaz tajā vēstures periodā, par ko liecina arheoloģija), pirmkārt, "bijuši" un, otrkārt, "senatnē". Dīvaini, bet nav gadījies dzirdēt, ka M.& M. Grīni vai iekš-Latvijas dievturi (atvainojos, ja neesmu kompetenta - neesmu dievture) 2. gadu tūkstoša izskaņā būtu rosinājuši "ēdiet" un "dzeriet" - kaut arī simboliskā nozīmē. Tā taču ir, vai ne?

Baiba

From: "Juris Zagarins" Zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 12/27/00 1:56
Subject: Re: Priecīgus Ziemsvētkus!

Sveiki!

Baibai tīri vai bail sametās:

> Tīri vai bail sametas: tāds žāvētas gaļas blāķis visu gadu ozolā
> šūposies! Ka tik pazarītes nenolauž... :-(

Nav ko bīties - tas taču viss par pilnu ņemams tikai tādā pārnestā nozīmē - tā pat kā Kristus asins dzeršana un Kristus miesas ēšana.

Bet ko mēs viens ar otru darījām pirms kāds to pierakstīja, to mēs tikai varam iedomāties no šāda veida rituāliem.

> Bet, ja par autoritāti - vienalga kurā letonikas jomā - piesauc Juri
> Benjamiņu, tad - cepuri nost! Es nepiedalos.

Antonu ne Juri. Man tas Antons patīk, man vienalga ko visi citi saka. Man patīk viņa pseidoerudīcija un viņa čakaru ēšana.

> Un, pat pieņemot (ne mana - Žagariņa kunga versija!), ka latvieši
> senatnē bijuši kanibāli (kaut arī Harija pusē taisnība - vismaz tajā
> vēstures periodā, par ko liecina arheoloģija), pirmkārt, "bijuši" un,
> otrkārt, "senatnē".

Nu vai tad es ko citu teicu? Varbūt Liepkalnu Uldis kaut ko citu teica.

> Dīvaini, bet nav gadījies dzirdēt, ka M.& M. Grīni
> vai iekš-Latvijas dievturi (atvainojos, ja neesmu kompetenta -
> neesmu dievture) 2. gadu tūkstoša izskaņā būtu rosinājuši "ēdiet"
> un "dzeriet" - kaut arī simboliskā nozīmē. Tā taču ir, vai ne?

Kas tur tik dīvaini? Visi modernie cilvēki grib būt tādi pēc iespējas labiņi, nekādas šmucīgas mistērijas nereklamē.

Juris

From: "Ausma Abele" aabele@madona.lv
To: "Sveiks" sveiks@latnet.lv
Date: 12/27/00 2:20
Subject: Re: Pārdomas Ziemsvētkos!

Juris Zagarins Zagarins@stcc.mass.edu  aizrāda:

<<Tas viss ir interesanti tai ziņā, ka mums nevajadzētu
iedomāties, ka latviešu tautas tradīcijas ir kaut kādīgi
unikālas.Jo ne jau upurēšanā ir tā tumsonība, bet
liekulībā. >>

Ko nu, ko nu, mums ir viss, kā pie cilvēkiem - mafija ir, rekets ir, narkomānija ir, utt. Kāpēc gan lai senāk te būtu dzīvojuši kā eņģelīši.

Svarīgi ir, ko pieņem par pamatvērtībām, un tās latvieši pratuši saglabāt gan mutvārdos, gan vēlāk rakstībā. Palasot kaut vai Vidusāzijas tautu folkloru - pavisam cita gaisotne.

Tagad biznesa problēmas palīdz atrisināt algots slepkava. Senāk nevēlamu kaimiņu tā smuki varēja upurēt. Cik ir to, kas pieņem šīs "tradīcijas"? Cik bija to, kas lēca gaisā aiz priekiem par slaktiņiem kara laikā? Cik bija to, kuri jutās aplaimoti par Staļina zvērībām miera laikos?

Tas, ka tā bija, nenozīmē, ka to par normālu uzskatīja visi. Izdzīvošanas instinkts normālos apstākļos tomēr prasa otram nedarīt to, kas pašam nepatīk. Un tā nav nekāda liekulība. Vai tad ASV izveidojusies "tradīcija" šaut nost darba kolēģus nozīmē nebūt liekuļiem?

Kam vara, tam taisnība - tā nu gan ir "tradīcija", kas saglabājas vienmēr.

Ausma

From: "Juris Zagarins" Zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 12/27/00 3:38
Subject: Re: Pārdomas Ziemsvētkos!

Sveiki!

Ausma nav nekāda asinsrijēja:

> Svarīgi ir, ko pieņem par pamatvērtībām, un tās latvieši
> pratušisaglabāt gan mutvārdos, gan vēlāk rakstībā. Palasot
> kaut vai Vidusāzijas tautu folkloru - pavisam cita gaisotne.

Tās pamatvērtības, ko Brastiņš sakopoja nav ne par mata tiesu svarīgākas, kā tās, ko Kristus sludināja. Es pat teiktu, ka Brastiņa pierakstītās pamatvērtības ir seklākas, nekā Kristus sludinātās vērtības. Bet ne par to gribu strīdēties. Gribu tikai pateikt, ka tas, ka Ernests Brastiņš tās pamatvērtības pierakstīja nepierāda, ka latvieši ir pratuši tās saglabāt. Un nezinu, ko Tu esi lasījusi no Vidusāzijas tautu folklorām, bet es varu pateikt, ka, trīs gadus nodzīvojis Afganistānā es absolūti noraidu domu, ka latviešiem ir kaut kādas stipri atšķirīgas pamatvērtības iepretī vidusāziešiem. Es pat teiktu, ka afgāņi ir tik pat jauka tauta kā latviešu tauta, ar dziļi nojaustu tradicionālo vērtību skālu, kas nebūt nav musulmaņu uzspiesta. Cieņa pret vecākiem, zemnieka cieņa pret dabu, lojalitāte pret draugu, u.t.t. Bet tā lojalitāte ir tikai pret draugu, nevis pret tautu, un afgāņiem tāpat kā latviešiem ir mīļa tā anekdote par elli, kur visiem katliem ir vāki virsū, tikai ne afgāņu/latviešu katlam, jo afgāņi/latvieši paši gādā par to, lai neviens neizkāptu ārā.

Juris

From: Aija Veldre Beldavs beldavsa@indiana.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 12/27/00 3:49
Subject: Re: Pārdomas Ziemsvētkos!

Pārnāku mājās un redzu, ka Juris Žagariņš uguņo pilnā sparā un bāž visādus vēžus vienā kulē, tā, ka grūti izvēlēties kuŗu izzvejot:

> ja mēs dievturībā piekoptu skaidru un atklātu upurēšanu -
> tad mēs varētu teikt, ka dievturība ir pārāka un stiprāka
> par kristietību. Jo ne jau upurēšanā ir tā tumsonība,
> bet liekulībā.

Kanibālisms - nav universāli pierādīts visām pat pirmscilvēku kopienām. Ja A. Benjamiņš pastāv, ka tāda bijusi Baltijas telpā, lai uzrāda avotus.

Cilvēku upurēšana - ļoti atšķirīgos laikos izbeidzās pie dažādām tautām. Ticami, cik un kad un kādos apstākļos pie baltu tautām varēja pat stipri atšķirties. Starp grieķu tautiņām Homera laikā, piemēram cilvēku upurēšana jau visumā bija palikusi tikai folklorā bet starp ķeltiem un ģermāņiem vēl Cezāra laikā. Nav nekāda iemesla kāpēc dievturiem un latviešu senās ticības cienītājiem būtu jāuzņem parašas kādas nav uzglabājušās un nav cienītas. Citētās dainas kur Jānis tiek pakārts, slīcināts, vai pie ozola piesiets ir ārkārtīgi interesantas, bet trūkstot vairāk liekas Benjamiņš tikai izmantojis Frazera The Golden Bough kā templātu kuŗā ielikt latviešu materiālus bez konteksta.

Pēdīgi, Žagariņš grēko ar "essentialist" domāšanu kad iedomājās reiz bija tāda īsta prototipiska ticība. Reliģijas arvien attīstās, tās gan nodod no vienas paaudzes uz otru, bet arvien adaptējas līdz ar kultūru un sabiedrību. Tā tad šīsdienas dievturība ir kā izlietots un izvēlēts senču mantojums lai būtu derīgs un nozīmīgs šodien. Par dzīves saudzību kā mērķi atradīs cik tik liecību vēlēsies dainās.

Man pašai domāšana par senlatviešu ticību sen aizgājusi aiz Ernesta Brastiņa. Brastiņš bija viens cilvēks kas saredzēja vērtības dainās, nevis Mozus-pravietis.

> Un par verdzību, es domāju ka nav šaubu, ka senletiņi ir ne
> tikai slaktējuši savos sirojumos, bet arī gūstījuši. Un nemaz
> nebūtu tik ačgārni teikt, ka senletiņi ar savām salaupītām
> sievām dažkārt apmēram tāpat apgājās, kā modernā
> laikmetā talebanieši.

Visiem latviešiem ar tām igauņu verdzenēm tik labi negāja. Ja atceros pareizi bija tāds stāsts no igauņu robežpuses, kur sagūstītās igaunietes noslaktēja latviešus bāleliņus un aizbēga atpakaļ uz igauņu zemēm. (Jāpameklē vai nebija tajā Ceļā uz Biterīnu, kas ir par vispatriarhālāko posmu un novadu kāda bijusi, salīdzinot piem. ar Velius materiāliem.)

Bet par sieviešu tiesībām, dainām un senlatviešu tradīcijām labāk lai te neiesāku, jo neviens negribēs visu lasīt. Varbūt tikai piezīmēt, ka, pat ja sociobioloģijiskos games theory aprēķinus pieņem nopietni kā izšķirošos faktorus, sabiedrību dažādība norāda, ka stratēģiju dažādība raksturīgāka nekā viens atrisinājums. Kā piemērs, vienam vienkāršam vīrietim varbūt labāk viena sieva ar kuŗu var sastrādāt un kas viņam palīdzēs nekā četras verdzenes kuŗas var gan terorizēt bet kas arī varētu ielikt ēdienā indi vai nodot saviem brāļiem. Fakts ir, ka sieviešu stāvoklis stipri atšķīries no sabiedrības uz sabiedrību - ja būtu tikai krasa sociobioloģija kur būtisks ir vai vīrs var piekaut sievu, tad varbūt visas sabiedrības patiešām būtu tādas pašas. Senlatviešu sabiedrību varbūt drīzāk pielīdzināt ārkārtīgi kareivīgai bet visumā dženderā līdzsvarotai Amerikas iedzimto irikvoja indiāņu sabiedrības struktūrai. Senās sabiedrībās maģijai, ārstniecībai, dzemdības un aborta zināšanā piedevēja tikpat lielu vai lielāku varu kā ieroču lietošanai. Tas mainījās kad izveidojās militārais feodalisms un varoņepa laikmets. Kaŗa laikā sieviešu stāvoklis arvien pasliktinājies. Iesāksim ar tām liecībām kas neapšaubāmi ir (dainas, arheoloģija, vēstures avoti) un tad palēnam var vērsties ārā no turienes uz plašākām spekulācijām.

aija

From: Indulis Lacis indulislacis@yahoo.com
To: SVEIKS sveiks@latnet.lv
Date: 12/27/00 4:27
Subject: Re: Pārdomas Ziemsvētkos!

> Aija izklāja kā uz delnas:
>
> >Cilvēku upurēšana - ļoti atšķirīgos laikos izbeidzās pie
> dažādām tautām. Ticami, cik un kad un kādos apstākļos pie baltu
> tautām varēja pat stipri atšķirties. Starp grieķu tautiņām Homera
> laikā, piemēram cilvēku upurēšana jau visumā bija palikusi tikai
> folklorā bet starp ķeltiem un ģermāņiem vēl Cezāra laikā. Nav
> nekāda iemesla kāpēc dievturiem un latviešu senās ticības
> cienītājiem būtu jāuzņem parašas kādas nav uzglabājušās un nav
> cienītas.

Jā, pasaule jau ir ļoti raiba, un lietas nemaz nav tik vienkāršas, kā liktos. Šis nedēļas ziņas vēstīja, ka Indijā vēl tagad, vīri nepaklausīgās sievas aplejot ar benzīnu un aizdedzinot - lai nu šīs pacepas. Protams, tas tiekot darīts, ja iepriekšēja klapēšana un sišana neesot līdzējusi. Lūk, kultūra! Un visi jau zina, cik ļoti Jura mīluļi Afganistānā ciena savas sievas...

Indulis

From: "Juris Zagarins" zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 12/28/00 12:31
Subject: Re: Pārdomas Ziemsvētkos!

Sveiki!

Man uzkrīt, ka te neviens lāga nešķiro jēdzienus upurēšanās un slepkavība. Svešs jau varbūt viņš ir latviešu kultūrā, tāds jēdziens kā upurēšanās citu labā, bet tas nav tikai tāpēc, ka dievturu vīkšķotāji to nav spējīgi atrast tautas pūrā vai arī tāpēc, ka kristiešu mācītāji rūpīgi seko Bībeles burtam. Drīzāk tas ir tāpēc, ka dievturi ir modernās komerciālās kultūras produkti, kas nav spējīgi saredzēt nekādu pašlabumu no uzupurēšanās. Tāpat kristiešu mācītāji akli seko Viņa Excelences priekšzīmei un sludina hierarhisko kundzību jo lūk vācu cienīgtēvi arī tā darīja.

> kāpēc dievturiem un latviešu senās ticības cienītājiem būtu
> jāuzņem parašas kādas nav uzglabājušās un nav cienītas.

Un kad Indulis norāda uz varmācībām pret sievietēm Indijā un Afganistānā:

> Lūk, kultūra!

tad viņš aizmirst, ka arī Latvijā notiek varmācības pret sievietēm kas lielāko tiesu mīļā miera dēļ tiek noklusētas. Pats Latvijas arhibīskaps liedz sievietēm sludināt Dieva vārdu un uzskata atturēšanos no Dieva vārda sludināšanas valsts svētkos par piemērotu protestu pret tādām lietām kā abortu, pederastiju un pedofīliju un nodokļu diskrimināciju pret baznīcas īpašumu. Nedomāju, ka ar to pietiks, lai no tumsonības atpestītos pāriet dievturībā un izlikties, ka mums nav nekādas upurēšanās parašas jebkad bijušas nedz arī būs tādas kādreiz nākotnē vajadzīgas.

Juris

From: aabele@madona.lv
To: "Sveiks" sveiks@latnet.lv
Date: 12/28/00 5:12
Subject: Re: Pārdomas Ziemsvētkos!

Kas ar Tevi, Juri, - tik žēl šķirties no Kristus tūkstošgades, ka būtu ar mieru upurēt nezin ko, tikai nav saprotams, uz kura altāra?

Manuprāt, upurēšanās īpašos gadījumos ir laba lieta, turpretī upurēšana un slepkavība ir viens un tas pats. Kas attiecas uz latviešu rituāliem, Tu esi aizmirsis - kur divi latvieši, tur trīs partijas. Gan jau vienmēr tā ir bijis. Āronu Matīss, nu jau gandrīz aizaizvadītajā simtgadē, apraksta, ka Līgo svētkos upurēts (cepts) pērnā gada bullēns. Var jau būt, ka to uzkarināja ozolā, katrs nogrieza pa gabaliņam, bet kauliņi kopā ar Jāņu vaiņagiem žāvējās līdz pat nākamajam gadam.

Bet tā slīcināšana, iespējams, gan būs nākusi no vācu puses. Arī tagad to dara - liellopa galvu pilda ar svaigiem kūtsmēsliem un dažādām zālītēm, ierok tādā vietā, kur pāri tek strautiņš. Pēc gada rok vaļā, ber baļļā ar ūdeni un maisa pēc īpaša rituāla. Vajagot pavisam mazu koncentrāciju šī šķīduma, lai viss augtu griezdamies bez jebkādas ķīmijas. šo metodi Vācijā sākuši atcerēties krietni pirms mums. Starp citu, vācieši atzinuši, ka gan laika pareģošanu, gan šīs izdarības ar galvām un ragiem, viņi aizguvuši no latviešiem. Tagad to sauc par biodinamisko lauksaimniecību.

Arī es kā īstena latviešticīgā uzskatu, ka dievturi ir maldu avis - pilnīgi pietiek ar Saules celšanu debesīs, nav ko ķēmoties dievlūdzējiem pakaļ. Bet kā jau teicu - divi latvieši - trīs partijas.

Kas attiecas uz sievietēm Latvijā, viņām vienmēr ir izvēle. Un parasti viņas dabū, ko grib. Ja kāda upurējas dzērāja vai dauzoņas labā, tā ir bijusi viņas piekrišana viņai vien zināmu iemeslu dēļ. Un ja sievietes Latvijā tik ļoti kārotu kļūt par mācītājām, tas Vanags sen būtu noplucināts pa spalviņai, neraugoties uz viņa smuko ģīmi.

Bet Tu, Juri, atceries - kā gadu sagaidīsi, tā pavadīsi. Uzmanies! :-)

Ausma

From: beldavsa@indiana.edu
To: Sveiks sveiks@latnet.lv
Date: 12/28/00 9:25
Subject: Re: Pārdomas Ziemsvētkos!

Šoreiz ar Ausmu man domstarpība:

> Arī es kā īstena latviešticīgā uzskatu, ka dievturi ir maldu
> avis - pilnīgi pietiek ar Saules celšanu debesīs, nav ko ķēmoties
> dievlūdzējiem pakaļ. Bet kā jau teicu - divi latvieši - trīs partijas.

Maldu avis interesanta kombinācija, jo ar maldināšanu biju sapratusi kā ar vadāšanu - aktīvi ievest nelaimē. Bet avis simbolizē tieši to, ka tām vajadzīgs gans. Katrā gadījumā, kopā vai atsevišķi man šis teiciens labi nesēžas ar to ko pazīstu par dievturību praksē vai ar dievturiem kā reliģiski ētiskiem cilvēkiem. Dievturība izceļas ar to, ka lai gan tai ir Brastiņa uc iesāktie un pieņemtie rituāli kuŗi daži kļuvuši nevien savā starpā iemīlēti, bet izplatījušies tautā (Sākuma dziesma: "Klusat jauni, klusat veci, Dievs ienāca istabā." vai beigšanas dziesma: "Ar Dieviņu sanācām, ar Dieviņu šķīrāmies...") tiem īstenībā nav dogma kas pielīdzināma kristīgās baznīcas konfesijām. Un tāpēc dievturība nevar īsti maldināt, tā var tikai aicināt piedalīties, ja kāds grib. Dievturi kā cilvēki arī nav bijuši pasīvi kā avis bet daudzi šeit ārpus Latvijas daudz darīja lai koptu latvisko apziņu piemēram 2 x 2 un 3 x 3 nometnēs. Tos kuŗus vislabāk pazīstu, kā piemēram Juri Kļaviņu, nav agresīvi bet ļoti laipni un iecietīgi. Kļaviņam arī ir lieliska humora sajūta.