From: Gundar King kingga@plu.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 5/1/00 1:00
Subject: Isi komentari UgimMilais Ugi!
Skatoties par juram uz austrumu pusi, nak prata vecs anekdots par to, ko kur var teikt un jautat. Reiz vecos laikos kads no amerikaniem lielijies padomju funkcionaram, ka luk, Amerika ir ista briviba. "Mes vienmer varam kritizet savu valdibu"! Funkcionars atbildejis: " Mums ari tada pat briviba! Mes vienmer varam kritizet Amerikas valdibu!"
Amerika no siem laikiem nekas nav mainijies, un ta man gruti iedomaties, kas ir tie jautajumi, kas butu tiesam jauni (vai Tev ir kads pie rokas?). Tas, ka uz tiem atbildes mainas ir skaidrs par musu kensistiem, kas ir pieredzejusi lorda Kensa atbilzu paisumu un begumu jau sava dzives laika! Visvairak atbildes mainas nevis stabilas situacijas, bet taisni tad, kad apstakli tiesam mainas.
Apstaklus maina saimnieciska globalizacija un tehnologijas attistiba (abas saistitas viena ar otru). Visatrak attistas zemes, ka seit ir ieklautas. Singapura un Taivana ir sada veida attistijusas tik atri, un savu labklajibas limeni pavcelusas tika augstu, ka jautajumiem par talako attistibu tiesam jamekle jaunas atbildes (es sagaidu, ka tur naudinieki tagad daudz vairak doma par ieguldijumiem arzemes).
Gurdojot par mazakam valstim, nav nemazako saubu, ka tas vismazak spej "dzivot uz savu roku", apmeram ta, ka to bija iedomajies Karlis Ulmanis. Bagataka valsts Eiropa ir no mazakam visa pasaule. Ari tai divreiz gaja pari Otrais pasaules kars. Ta ir Lukemsburga, viena no BENELUX, agrinas tris valstu saimnieciskas apvienibas dibinatajam.
Tavus uzskatus par naudas vertibas veidosanos es pat nemeginasu mainit. Ceru, ka ar laiku Tev sius lietas klus skaidrakas pasam. Galu gala, Tev si lieta interese. Es ticu katra cilveka spejam macities. Starp citu, Amerika "ekonomika" ir atdalijusies no "uznemumu saimniecibas" jautajumiem. Ekonomistu skaits ir relativi loti mazs un tie stav tuvak visas tautas saimnieciba un valsts politikas problemam. Uznemumu vaditaji maz vadas no ta, ko viniem var ieteikt ekonomisti, jo ekonomistu pavisam briva tirgus pamatamodelis (saskan darbibai ar Adamna Smita un Alfreda Marsala macibam) uznemumu darbibai ir nereals un neatbilst tam, ko uznemumos dara.
Gruti izprast Tavu visparinajumu par Latvijas jaunajiem miljonariem. Nesaubos, ka nabadziga zeme negativi uzskatu par turigiem netrukst. Vai tie, kas sazagusies Krievija ir ko atnemusi latviesiem? Vai tie, kas parnemusi darbibas nespejigos uznemumus (tiesa, par nieka naudu, bet nespejigi uznemumi klust vertigi tikai tad, kad tie sak stradat ar pelnu) un, varbut ne labakas, bet tomer darba vietas? Vai tie, kas savu naudu iegulda uznemuma ko kadam atnem? Rekini ka velies, Tu maz atradisi, ko pardalit bez nevelamam sekam saimnieciba. To saubies par inovaciju noderibu, un Tev laikam liekas, ka Latvija par daudz aizdod projam savus letos razojumus uz arzemem. Ko tad Tu isti velies?
Par aiznemumiem un procentu limeni teiksu velreiz, ka visvairak Latvija trukst pamatkapitala. Ja nepiedzivojis uznemejs, tieksim ar radinieku palidzibu, ieguvis 10 000 latu var aiznemties no valsts Hipoteku bankas 100 000, tad tas ir tuvu arpratam. Atceresimies ari, ka valsts aizdodamo kapitalu ari ir aiznemusies, respektivi parupejusies, lai sos aiznemumus citi nevaretu dabut tiesi no citam bankam. Rozainas brilles? Ja, es ticu, ka ar izglitibu un labiem piemeriem vismaz jauna paaudze tiks uz augsu pati un pavilks lidzi ari citus. Es vismaz neieteicu naudu dalit uz politiskas pazisanas pamata, jo neticu, ka tadi valsts ieguldijumi var atnest ko labu Latvijas tautai.
Es visvairak piekritu Tev par domu, ka par saimnieciskas politikas jautajumiem ir jaruna. Jo vairak par tiem runasi, ieklausies, ko runa ari citi. Nepalaujies uz deputatu saimnieciskam zinasanam. To vienmer bus maz, un saimniecisko politiu liela mera veidos Latvijas Banka un saimnieciskas aprindas, protams, ar politiskas dabas apsverumiem.
Prieka!
Gundars
From: "Ausma Abele" aabele@madona.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 5/1/00 6:36Sveiciens Uģim, kas vienmēr skatās uz ostu! Tu saki, ka Latvijā cilvēki grib īsā laikā tikt bagāti. Kurš gan to negrib, Tevi pašu ieskaitot.
Tagad paskatīsimies no ražotāja viedokļa. Vai transports un apdrošināšana viņam ir vajadzīgi? Ir - tātad 10%. Vai reklāmai, strādniekiem, telpām ir izdevumi? Ir - tātad 25%. Vai pašam ir kaut kas jānopelna? Ir - tātad 15%. Jau visi 50%, bet Tu soli tikai 30%.
Un kur tad vēl izejvielas, amortizācijas un citi ražošanas izdevumi, nodokļi? Pēc dabas likumiem izsūkt drīkst tik, lai izsūcamais neietu bojā. Tu gribi, lai ražotājs uzdāvina Tev to produktu, bet uz kā rēķina viņš to lai saražo?
Ja gribi biznesu, apdomā labi savus izdevumus un arī savu peļņu. Pārdošana vien nekādi nedrīkst divkārtīgi pārsniegt pašas ražošas izmaksas.
Ausma
From: "Ugis Berzins" ugis.berzins@swipnet.se
To: sveiks@latnet.lv
Date: 5/1/00 2:48----- Original Message -----
From: Ausma Abele aabele@madona.lv
To: sveiks@latnet.lv
Sent: Monday, May 01, 2000 11:34 AM> Sveiciens Uģim, kas vienmēr skatās uz ostu! Tu saki, ka Latvijā
> cilvēki grib īsā laikā tikt bagāti. Kurš gan to negrib, Tevi pašu
> ieskaitot.Esmu vienmer stradajis un dzivojis ka patik, nekad neesmu pat domas nodarbojies ar domu klut par miljonaru - cilveka vertiba man vienmer ir bijusi un bus svarigaka.
> Tagad paskatīsimies no ražotāja viedokļa. Vai transports un
> apdrošināšana viņam ir vajadzīgi? Ir - tātad 10%. Vai reklāmai,
> strādniekiem, telpām ir izdevumi? Ir - tātad 25%. Vai pašam ir kaut kas
> jānopelna? Ir - tātad 15%. Jau visi 50%, bet Tu soli tikai 30%.Pateretajiem cenas uzrada ar ieskaititu PVN. Zviedrija tas ir 25%, kas atbilst 20% no preces cenas, ko ari uzradiju pasa sakuma. 50 % minus 20 % ir tie 30 % ko solu.
> Un kur tad vēl izejvielas, amortizācijas un citi ražošanas izdevumi,
> nodokļi? Pēc dabas likumiem izsūkt drīkst tik, lai izsūcamais neietu
> bojā. Tu gribi, lai ražotājs uzdāvina Tev to produktu, bet uz kā
> rēķina viņš to lai saražo?
> Ja gribi biznesu, apdomā labi savus izdevumus un arī savu peļņu.
> Pārdošana vien nekādi nedrīkst divkārtīgi pārsniegt pašas ražošas
> izmaksas.
> AusmaLiels, liels paldies, tagad tuvojamies Latvijas problemai no otras puses! Citi lidzvertigu produktu ieperk vai nu Kina, vai kada no talo austrumu zemem vai Dienvidamerika etc. etc.. Es patiesam gribu palidzet, piestradat lai Latvijas iedzivotajiem ietu labi, bet ja Latvijas uznemejs man savu preci nav gatavs pardot, vai nevar pardot par to cenu ko piedavaju, jo pasizmaksa ir lielaka ka tas ko vinam varu solit, tad mums jāatbild sekojosie jautajumi:
1. Ir produkts tadel tik dargs, ka izejvielas ir dargas
a. izmeklet vai izejvielu nevar kautkur citur iepirkt letak?
b. varbut pietiek ar citas, zemakas kvalitates izejvielu?
c. varbut ar apvienoties ar citiem uznemejiem iepirksanas
"projekta",lai dabutu zemaku cenu?
d. varbut ir iespejams lietot citu, citas izejvielas -
inovacija!
2. Cik daudz no produkta pasizmaksas ir cilveka darbaspeks?
a. varam darbu veikt atrak apmacot darbiniekus, parveidojot
produkcijas gaitu? Ievest lentas sistemu? (iespejama ari
stradajot vienam vienigam cilvekam) - inovacija!
b. varam darbu veikt atrak un varbut pat labak, iegadajoties,
pasam konstruejot razosanas paliglidzekli vai lidzekli -
inovacija!
3. Ir man visparigi verts meginat so preci pardot sini tirgu??
a. "Uga" tirgu pirceji nav gatavi par so produktu vairak maksat
b. Varbut ir cita vide, tirgus kur pirceji maksa un ir ar prieku maksat
2 lidz 3 reiz vairak?
4. Izdarama maza tirgus analize:
a. cik man par so produktu maksas vairak:
ja mainu dizainu? mainu produkta ipasibas?
izveidoju jaunu "razosanas tehniku" - inovacija
pielaikoju produkta ipasibas vienam tirgum un tada
veida rodas unikals produkts - inovacija!
5. Var izmeklet vai ir iespeja samazinat vajadzigo ieguldito kapitalu,
izmantojot "piegadataju kreditus", meginat ari sarunat "pirceja
kreditu" etc. etc.
Parbaudit vai noliktais pelnas limenis patiesam ir vajadzigs?
6. Ja atbildes uz visiem ieprieksejiem jautajumiem nerada pardodamu
preci, tad sis Latvija, tada veida razotais produkts arzemes un
varbut ari pasa Latvija nav vajadzigs!Apzinos, ir vel daudz citi parametri kuri jaievero .......
Ta ka mes latviesi esam viena fantastiska tauta, tad problema ir atrisinama!
Ugis G. Berzins, ar skatu uz ostu
From: Girts Zegners Girts.Zegners@t-online.de
To: vēstkopa SVEIKS sveiks@latnet.lv
Date: 5/1/00 3:57
Subject: Lai SVEIKS 1.maijā dzivo sveiks !Visumā uzskatu diskusijās par Rietumu universitāsu dazbriid ari pargudro latviesu u.c. profesoru padomu pareizumu un ietekmi uz Austrumeiropas un it ipasi Latvijas saimniecibu par tiri rosinosām. Viena lieta mani gan kaitina : proti biezi Austrumu pusē sastopamais pseidoarguments diskusijās par tirgus ekonomikas vairāk vai mazāk lielo savaldisanas nepieciesamibu, kas biedē ar to, kādi apstakli savā laikā bija Latvijā un PSRS , sodien Kinā vai Ziemelkorejā. Jedzieni "kreisie" un "labejie" istenibā jau sen ir novecojusi. Jautajums butibā ir par to , cik lielā merā valstim , ekonomikas - finansu ministrijam , internacionalām institucijām ( SVF , OECD , Pasaules Banka, Eiropas Savienibas Briseles superbirokrati u.c.) ir lietderigi un sapratigi vairāk vai mazāk kontrolēt , koordinēt , stuurēt , virziit vai ietekmēt visus sos komplicetos nacionalos , regionalos un globalos ekonomiskos procesus. Tur protams var but dazadas pieejas. Ir vai nav pareizi lauksaimniecibā noteikt kvotas vietejo razotaju aizsardzibai. Kam un kados nolukos sniegt valsts , banku kreditus , subvencijas , pabalstus. Kā sabalansēt uznemeju un darba nemeju biezi atskirigās , bet arii kopigas intereses. Kā regulēt tirgu un aizkavēt karteljus , megakoncernus , kas nospiez mazos , monopolus. Ka aizkavēt konkurences koncernu "draudzigas" un - ja nepiekriit sada tipa "padomju veida draudzibai" - "naidigas" parnemsanas ( kā nesen starp britu Vodafone un vacu Mannesmann , kura galvenais menedzeris par cinas zaudesanu sanems turpat 60 milj. vacu marku "sapju naudu".) Kā ierobezot parak lielās spekulācijas birzās , kur katru dienu miljonus - miljardus - biliardus bida surp un turp. Jeb pilnigi visu atstat pasplusmei un brivā tirgus pasregulesanas mechanismiem, kas - kā labi zinam - biezi neiedarbojās laicigi.
Sadam lietiskām diskusijām tacu visai maz sakaru ar neo - marksismu vai to nejedzigo sistemu, kas 80 gadus tika piekopts PSRS , 50 gadus Austrumeiropā & Latvijā un sodien vel joprojām Ziemelkorejā , Vjetnamā vai sarkanajā Kinā ( vai tur patreiz nenotiek jauns variants ? ) , ko viens sauca par socialismu , cits par komunismu , bet rietumu analitiki par valsts kapitalismu , kas paldies Dievam bija lemts bankrotam. Apnicis tamdel ari dzirdet ne visai inteligento argumentu , kas katru , kas aicina vismaz mazliet ierobezot vai savaldit nevelamas un greizas attistibas pasaules ekonomikā , tulit megināt politiski un ideologiski tuvināt komunistam un PSRS pasugas "socialistam" . Nedomaju , ka - iznemot Rubika tipa divainjus un psichopatus - neviens nopietns cilveks negribes atgriezties pie tadas sistemas , kas valdija Latvijā un PSRS . Tamdel izbeigt draudet un argumentēt ar sadiem berniskigiem bubuliem !
girts.zegners@t-online.de
From: Indulis Gleske iugleske@ttlc.net
To sveiks@latnet.lv
Date: 5/1/00 4:33Ugis Bērzins raksta:
(Ausma:)
>> Kopā ar mazgājamo ūdeni nedrīkst izliet arī bērnu. Uzskatīt, ka
>> līdzšinējā ekonomiskā politika bijusi viena vienīga kļūda un
>> turpmāk darīt visu pretēji, nozīmē kļūdīties vēlreiz un nevar
>> zināt, cik smagi. Gribot negribot kļūda jāmeklē globālā, nevis
>> lokālā mērogā. Arī Latvija ir cieši saistīta gan ar krīzi Krievijā,
>> gan notikušo Taivānā, gan kaimiņu Somijā.
(Ugis:)
>Kluda patiesam ir globala meroga - apzinata kluda - lielie uznemeji,
>kapitala ipasnieki var brivi maximet savu pelnu - bez jebkadas
>atbildibas pret vidi kura savu parak lielo pelnu rod ....
>
>Atrisinajumi, problemu risinajumi var notikt TIKAI LOKALA MEROGA,
>globalie atrisinajumi nav pat vel nojausami ....Es pats pilnīgi piekrītu uzskatam ka problemas tikai var risināt, sākot lokālā mērogā.
Bet, tuvāk apskatot viņa rakstīto, viņs izsaka negatīvu domu par kapitalismu, tāpēc jādomā, ka viņš varbūt ir kāds neomarksists. Un tās runas par "lokālu mērogu" varbūt ir domātās virzīt uz kautkādu cilts sistēmu, Ugis var izrādīties kāds slepens folklorists. Un lai Dievs nedod, varbūt pat inženieris.....
Runājot nopietni, ko nozīmē "brīvība" ja cilvēks, vai valsts (piem. Latvija) ir ekonomiski atkarīga no cita? Kādu atrisinājumu Ausma gaida globālā mērogā? Cik ilgi Latvija var atļauties gaidīt, līdz kāds gudris ekonomiķis kautkur atradīs kādu varbūt vērtīgu atbildi?
Indulis no NH
From: "Ausma Abele" aabele@madona.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 5/1/00 4:44Sveiks, Uģi! Tavi ieteikumi nav slikti. Bet tagad tuvosimies Tavai problēmai Zviedrijā. Tu lepni paziņo, ka līdzvērtīgu produktu vari iepirkt vai nu Kina, vai kada no talo austrumu zemem vai Dienvidamerika etc. etc.. Ja Tev transports no Latvijas paņem 10%, cik tad Tu izdosi par transportu no ķīnas vai Dienvidamerikas? Alga un komandējumi uz Latviju Tev paņem 15%, cik tad Tu iztērēsi braucieniem uz tālo austrumu zemēm? Nav mazsvarīgi arī tas, ka Latvijā pie viena satiksi arī savus radus un draugus, tā teikt, vari apvienot patīkamo ar lietderīgo.
Zem katras kritikas ir Tava pardeveja algas dala, noliktavas izmaksa, apmeram 25 US$. Gandrīz tikpat, cik Tu esi gatavs maksāt par pašu produktu. Izskatās, ka Tu tā produkta glabāšanai gatavojies noīrēt pili un pārdevējam maksāt ministra algu. Tas tā, salīdzinoši. Tas ir ļoti vājš punkts Tavā biznesa plānā. Ja Tu gribi tirgot vienīgi minēto produktu, Tev jaiztiek bez pārdevēja un produkts jāglabā zem gultas. Tad tā biznese varētu iet.
Ausma
From: "Ausma Abele" aabele@madona.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 5/1/00 5:39Par problēmu atrisināšanu lokālā mērogā var sapņot tikai tādas lielvalstis kā ASV, Kanāda, Krievija un vēl dažas, kur uz vietas ir gan pietiekošs tirgus, gan izejvielas. Tāpēc jau iešana uz ES ir neizbēgama.
Protams, tas Latvijai neizslēdz arī lokālas aktivitātes, piemēram, nepārdot kokus uz ārzemēm, bet izvest gatavas mēbeles vai ēku blokus. Finansēt zinātniekus, lai rada jaunu tirgus produkciju no kūdras vai dolomita. Un tomēr jārēķinās ar to, ka degviela un vēl daudz kas ir un būs jaieved, un nedrīkst ignorēt to izmaksās, visu padārdzinājumu uzveļot tikai un vienīgi ražotāja pleciem, tanī pat laikā pārējiem(bankām, starpniekiem) atstājot brīvu vaļu. Es runāju par rekomendācijām, kuras pēc būtības ir pavēles.
Esmu pret globālu iejaukšanos valstu saimnieciskajā dzīvē, ar standartu saprotu tikai kvalitātes rādītājus, visam pārējam jābūt atsevišķu valstu un ražotāju ziņā. Jebkura vienveidība bremzē attīstību, uzspiežot vienu un to pašu attīstības štampu visām postsociālisma valstīm, ļaunums nodarīts globālā mērogā, nav bijis iespējams brīvi izmēģināt dažādus variantus un tad no tiem izvēlēties piemērotāko.
Kas attiecas uz brīvību, pat šāda ir labāka par to, kas bija "brīvajā padomju tautu saimē". Taču tādu, kas pretendētu kļūt par kaklakungiem nekad nav trūcis, un ja politiķiem pietrūkst mugurkaula, neko nevar darīt.
Ausma
From: Gundar King kingga@plu.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 5/1/00 7:05Ugi!
Priecajos, ka Tu sac taustities uz izmaksu samazinasanas pusi. Tur tiesam vel daudz citu apsverumu.Tev parsteigums: Ja atsutisi man savu pasta adresi, Tu busi pirmais lasitajs manai jaunajai gramatai:
Moderna apgade: Labak, letak un laika.
Gaidi, kad Roze to izdos septembri. Zemak paskaties, ka inovacijai pamata ir kas jauns un labaks. Lidz tam laikam vari padomat ari par to, kapec augsti izglitotas, bagatas tautas nav specializejusas uz vienu uin to pasu:
Amerika tikusi citiem prieksa datoru programmesana;
Japana taisa, relativi runajot, vertigakas automasinas;
Sveice, lietojot nepartrauktu maisisanas metodi, izvelejusies razot un tirgot labako sokoladi.
Visu labako!
GundarsPS. Informaciju par izmaksam dazādas nozares regulari publice Dun & Bradstreet kredita izzinu firma.
