Labā griba valsts informatizācijā
Gints Feders

Nesen Ekonomikas ministrijas izstrādātā sociāli ekonomiskā programma e-Latvija, pēc informācijas tehnoloģiju speciālistu uzskatiem, ir viens no nozīmīgākajiem priekšnoteikumiem turpmākai informācijas tehnoloģiju nozares attīstībai Latvijā, kas pirmām kārtām veicinātu visu Latvijas skolu un pašvaldību pieslēgšanu internetam. Šā mērķa realizēšanai nākamā gada budžetā ir paredzēts arī visnotaļ daudz līdzekļu.

Finansējums ir liels

Pagaidām programmai, pēc IT nozarē strādājošo domām, ir daudz nepilnību, tādēļ būs jāgaida, vai valdība Ekonomikas ministrijas iesniegtos priekšlikumus akceptēs un konsekventi centīsies tos realizēt. Diena jau rakstīja, ka nākamā gada budžetā šīs programmas realizēšanai paredzēti 17 miljoni latu, turklāt šis ir pirmais šāds dokuments, kas radīts, lai veicinātu informācijas tehnoloģiju nozares attīstību un izskaustu pašlaik akūto augsti kvalificētu speciālistu trūkumu. IT sfēras pārstāvji vērtē, ka paredzamais finansējums — 17 miljoni latu — ir pietiekams.

Piemēram, lai katrā Latvijas skolā (to skaits ir ap tūkstoti) uzstādītu pa trim datoriem (neņemot vērā, ka vairākumā skolu tie jau ir iegādāti), saslēgtu tos vienā tīklā un nodrošinātu pieeju internetam, nepieciešams aptuveni miljons latu. Arī šīs sistēmas uzturēšana gadā izmaksātu ap miljonu latu (interneta izmantošana jebkurā laikā un daudzumā, dažādu datu bāzu izmantošanas u.c. iespējas). Nauda būs jāatvēl arī elektronisko dokumentu ieviešanai, pašvaldību internetizācijai un vēl citiem mērķiem.

Tomēr, kā nesen vēstīja ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, lielākā investīciju daļa pro-

grammas e-Latvija ietvaros tikšot piešķirta tieši skolu informatizācijai. Programmas veidotāji uzskata, ka sekmīgi sāktā Latvijas skolu apgādāšana ar augstajām tehnoloģijām ir jāpaātrina, turpmāk lielāku uzsvaru liekot tieši uz informātikas mācībām, kā arī metodisko materiālu izstrādi un skolotāju izglītošanu. Ministrs arī izteica prognozi, ka turpmāko četru gadu laikā visas Latvijas skolas tiks pieslēgtas interneta tīklam. Kā zināms, līdz šim daudzām skolām šķērslis interneta pieslēgumam bijušas augstās izmaksas.

IT magnāti gandarīti

«Šī programma nosaka cēlus mērķus, taču pagaidām nav skaidri definēts, kā tie tiks realizēti,» vērtējot e-Latvijas programmas saturu, Dienai sacīja informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Tilde programmizstrādes direktors Andrejs Vasiļjevs. Viņš pieļāva, ka dokuments tapis tikai Ekonomikas ministrijas ietvaros, kas atspoguļojoties arī tā kvalitātē. «Esmu runājis ar vairākiem interneta jomā strādājošajiem uzņēmējiem, taču arī tie nevarēja pateikt, kā programma radusies, jo viņu speciālisti šajā projektā nebija iesaistījušies,» teica A.Vasiļjevs. Viņš tomēr pauda cerību, ka drīzumā šai programmai sekos konkrēts rīcības plāns. «Tas pagaidām ir vairāk politisks, nekā ekonomiski pamatots.»

Tomēr pārsvarā visi Dienas aptaujāto IT uzņēmumu vadītāji e-Latvijas programmu vērtēja atzinīgi, jo beidzot tam ir pievērsta pastiprināta valsts uzmanība. Daži pat izteicās, ka šāds projekts varētu kļūt par izšķirošo soli valsts sekmīgā attīstībā. Vairums speciālistu neko būtiski jaunu šajā programmā nesaskata.

Arī Lattelekom valsts uzņēmumu un valdības klientu apkalpošanas grupas vadītājs Miks Ekbaums sacīja, ka programma ir ļoti vispārēja un, lai varētu spriest par tās pilnvērtīgumu, ir nepieciešama detalizēta informācija. «Būtisku nepilnību e-Latvijas programmā nav, un beidzot tam visam ir atrasts arī finansējums,» norādīja M.Ekbaums.

Savukārt, kā Dienai atzina viena no lielākajiem pašmāju IT uzņēmuma Dati viceprezidents Ojārs Krūmbergs: «Priecē fakts, ka tagad par IT nozares attīstību runā arī ekonomikas ministrs, tādēļ varbūt beidzot tiks panākta stabilitāte Latvijas informatizācijas finansēšanā.» Viņš uzsvēra, ka līdz šim svārstīgais budžets radījis milzu problēmas lielu projektu virzībā. «Galvenais ir saglabāt tempu un pēc iespējas ātrāk šo programmu ieviest dzīvē,» sacīja Dati viceprezidents.

Vajag lētāku internetu

Ikviena iedzīvotāja un uzņēmuma kvalitatīvs pieslēgums informācijas un telekomunikāciju tīkliem visā Latvijas teritorijā par sociāli pieņemamām cenām ir viens no galvenajiem nosacījumiem informācijas sabiedrības izveidošanai, sacīts programmā. Tā paredz krasi uzlabot pašlaik neapmierinošo valsts teritorijas pārklājumu ar interneta pakalpojumiem, kura galvenais cēlonis ir telekomunikāciju tīkla digitalizācijas zemā pakāpe Latvijā (ap 45%).

Interneta izplatība Latvijā ir ap 10% no iedzīvotāju kopskaita, kas nozīme reālu atpalicību no līdervalstīm šajā jomā par 3—4 gadiem, atzīst programmas autori. Sevišķi mazs ir mājas datoru pieslēgumu skaits internetam, kas nepārsniedzot 1% no mājsaimniecību kopskaita.