Bums rimis, sākas pilnveidošanās
Gints Feders

Pierimis ir vasaras beigās vērojamais visnotaļ skaļais interneta portālu dibināšanas bums. Tagad vairs tikai daudz nemanāmāk izskan pa ziņai par kādu jaunu šāda veida interneta pakalpojumu piedāvājumu. Valda uzskats, ka pašlaik tirgū tādi nopietni ir tikai daži portāli, ar ko arī var izskaidrot to dzimšanas pierimšanos, taču saasinājusies ir arī konkurence.

Starp populārākajiem — e-pasta serveri

Kā liecina pagaidām, šķiet, vienīgā interneta statistikas datu apkopotāja top.lv aprēķini, pašlaik populārākā interneta adrese ir mail.lv, kurā bez maksas ir iespējams izveidot elektroniskā pasta (e-pasta) adresi. Tam seko pazīstamais uzņēmuma Delfi vārds un inbox.lv (arī bezmaksas e-pasta reģistrēšana). Pirmo piecinieku noslēdz uzņēmuma Apollo portāla saits. Šajos uzņēmumos strādājošie atzīst, ka top.lv veiktie aprēķini ir puslīdz nopietnākais statistikas avots.

Pagājušā gada beigās, kad Latvijā parādījās nosaukums Delfi, Latvijas mediju leksikā tika ieviests jauns vārds — portāls. Tomēr uz jautājumu — kas tas ir — vienota un vispārpieņemta atbilde vēl nav sniegta. Viens no portāla definējumiem, kas tiek plaši lietots arī pasaulē — portāls ir interneta resurss, kas piedāvā lietotājam vairākus pakalpojumus, starp kuriem noteikti ir bezmaksas aktuālā informācija, meklēšanas iespēja, elektroniskā pasta pakalpojumi un personalizācijas iespēja. Valda uzskats, ka Latvijā šādiem nosacījumiem patlaban atbilst www.delfi.lv , www.apollo.lv , www.tvnet.lv  un www.fundamental.lv .

Pietiek ar diviem trim

Apollo portāla vadītāja Ieva Dmitričenko pauda uzskatu, ka Latvijas tirgus apstākļiem pietiktu ar diviem vai trim portāliem, jo lietotāju skaits un informācijas resursu apjoms kopumā ir samērā niecīgs. Taču noteikti ir vajadzīgs vairāk nekā viens portāls, jo lietotājiem vajadzīgas alternatīvas, turklāt konkurence ir būtisks apstāklis Latvijas interneta satura attīstībai. I.Dmitričenko gan arī norādīja, ka specializēto informācijas resursu apjoms ir neierobežots — «ja izdosies atrast un realizēt jaunas idejas, kas lietotājiem būs vajadzīgas, šie projekti būs dzīvotspējīgi». Apollo plāno attīstīties gan interneta informācijas resursu sakārtošanas jomā, gan specializētu informācijas resursu veidošanā, viņa teica.

Savukārt Tvnet (piedāvā ne tikai ziņas lasīt, bet lietotājam piemērotā laikā vērot arī televīzijas pārraides) projekta attīstības vadītājs Ivars Bauls Dienai apšaubīja, vai drīzumā varētu notikt vēl daudzu jaunu portālu dibināšana, jo šādi projekti ir saistīti ar ļoti apjomīgām investīcijām. «Ja nu vienīgi vietējā tirgū ienāk kāds liels ārvalstu uzņēmums, kurš ir gatavs šādus ieguldījumus veikt,»

viņš teica. Šādu projektu realizētāji lēš, ka viena portāla izveidošana izmaksā no 100 000

latu līdz pat vairākiem miljoniem.

Delfi mārketinga direktors Juris Mendziņš Dienai pauda pārliecību, ka pašreizējais Latvijas interneta tirgus apjoms nespēj nodrošināt jau eksistējošo portālu darbu, kas nozīmē, ka portāli vienkārši «noēd» statūtu kapitālu vai arī tiek subsidēti no citām uzņēmumu darbības jomām.

Izdzīvos apmeklētākais

SIA Ecom (nodarbojas ar elektroniskās komercijas risinājumiem) prezidents Andrejs Siliņš Dienai sacīja, ka portālu iespējas savstarpēji ir samērā līdzīgas — galvenā atšķirība ir portāla specifika un informācijas atjaunošanās ātrums. Arī viņš vērsa uzmanību uz Latvijas portālu ekonomiskās pamatotības aspektiem. «Ir skaidrs, ka portāla tehniskās izveides un it īpaši uzturēšanas izmaksas ir ļoti lielas. Vairumā gadījumu portāls vienlaikus ir arī resurss, par kura izmantošanu nav jāmaksā,» stāsta A.Siliņš, retoriski jautājot: «No kurienes nauda?»

Kā atbildi viņš minēja trīs ieņēmumu avotus — ieņēmumi no reklāmām portālā, lai gan interneta reklāmas tirgus Latvijā ir salīdzinoši neliels. Otrkārt, uzņēmuma atpazīstamības un popularitātes palielināšana, lai pievērstu interesi arī uzņēmuma tiešajai produkcijai. Un, treškārt, ārējs finansējums, ja ir nepieciešamība pēc šāda portāla.

Kāda bērnība internetam?
Vitālijs Mozerts, Delfi Internet direktors

Patlaban aptuveni 10% Latvijas iedzīvotāju ir lietojuši internetu pēdējā pusgada laikā, liecina uzņēmuma BMF dati. Tas nozīmē, ka aptuveni 250 000 Latvijas iedzīvotāju ir devušies klejot pasaules tīmeklī pēdējā pusgada laikā. Salīdzinājumam — Igaunijā internetu pēdējo sešu mēnešu laikā vismaz vienu reizi ir lietojuši 29% iedzīvotāju, bet Lietuvā — tikai 5%.

Tarifu barjera

Pašlaik svarīgākais jautājums ir — cik tas maksā? Interneta izplatību ietekmē galvenokārt divi faktori — cena par fiksētā telekomunikāciju tīkla operatora (Latvijā — Lattelekom) pakalpojumiem un cena par datu pārraidi ārpus valsts robežas jeb tā sauktais ārzemju trafiks.

Piemēram, vienkārša telefona zvana cenu salīdzinājums: Igaunijā vietējā telefona saruna fiksētajā tīklā maksimumstundās maksā 0,013 ASV dolārus minūtē, savukārt Latvijā — 0,038 ASV dolārus jeb gandrīz trīs reizes dārgāk. Zvans no fiksētā telefona uz mobilo Igaunijā izmaksā aptuveni 0,25 ASV dolārus minūtē, Latvijā — 0,36. Ja Igaunijas iedzīvotājs nolēmis pavadīt internetā 20 stundas, viņam jārēķinās ar 17 ASV dolāru izdevumiem, taču Latvijas iedzīvotājam šāds prieks izmaksātu ap 70 ASV dolāriem.

Bez datora neiztikt

Neapšaubāma patiesība — lai lietotu internetu, nepieciešams dators. Saskaņā ar BMF datiem patlaban tikai 9% Latvijas iedzīvotāju mājās ir dators, tādējādi interneta turpmāko izplatību privātajā sektorā kavē ne tikai interneta izmantošanas cenas, bet arī datortehnikas iegādes izmaksas.

Kā padarīt datoru pieejamāku? Vairākās Eiropas valstīs ir realizētas valsts mēroga programmas, kas pazemināja datoru iegādes izdevumus uz nodokļu rēķina. Latvijas Datortehnoloģiju asociācija (LDTA) ir izstrādājusi vairākus projektus, kā pazemināt datortehnikas iegādes izdevumus. Projekts par datortehnikas neaplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli nav guvis atbalstu varas struktūrās, taču patlaban LDTA kopā ar Saeimas Budžeta un finansu komisiju ir izstrādājuši vairākus citus projektus. Viens no tiem — Dators katrā ģimenē trīs gadu laikā — paredz iespēju samazināt datora iegādes izmaksas uz ienākuma nodokļa rēķina.

Izplatību veicinās pakalpojumi

1999.gada aprīlī Latvijas iedzīvotāji internetā pavadīja aptuveni septiņus miljonus iezvanpieejas minūšu, taču 2000.gada aprīlī šis skaitlis sasniedza jau 14 miljonus. Tomēr nevar gaidīt, ka arī turpmāk interneta lietotāju skaits pieaugs ar ātrumu 100% gadā, jo tie 10% iedzīvotāju, kam patlaban internets jau ir pieejams, pārstāv mūsu sabiedrības maksātspējīgo daļu. Pārējiem noteikti ir citas prioritātes un citas problēmas.

Viens no faktoriem, kas varētu ievērojami veicināt interneta izplatīšanos arī mazo un vidējo uzņēmumu sektorā, ir internetā pieejamo pakalpojumu attīstība. Kā piemēru varētu minēt banku sfēru Latvijas reģionos — daudzās Latvijas mazpilsētās banku pakalpojumi vienkārši nav pieejami un uzņēmējiem atliek izdarīt izvēli starp regulāriem braucieniem uz vietējo rajona vai pagasta centru vai internetbankas izmantošanu. Viegli paredzēt, ka līdz ar Lattelekom ciparu tīkla izplatību pieņemamas kvalitātes interneta pieslēgums būs pieejams daudzos Latvijas reģionos un arvien vairāk lauku uzņēmēju izmantos internetbanku.

Tomēr būtiskākais interneta izplatību ierobežojošais faktors joprojām ir cena. Interneta pakalpojumu cenu varētu ietekmēt kādas starptautiskas telekomunikāciju firmas ienākšana Latvijas tirgū, kas piedāvātu alternatīvu datu pārraides kanālu. Tomēr privātiem lietotājiem vissvarīgākais būtu vienošanās starp Latteekom un Latvijas interneta pakalpojumu sniedzējiem par interneta iezvanpieejas apmaksas sistēmu, kur lietotājs maksā tikai par telefonsarunu, bet pakalpojuma sniedzējs maksu par saviem pakalpojumiem saņem no Lattelekom kā komisijas maksu par fiksētā tīkla izmantošanas apjomu. Šāda vienošanās izraisītu sprādzienveida lietotāju skaita pieaugumu.