Kļūst nozīmīga interneta saitu statistika
Gints Feders

Parādoties aizvien jauniem interneta saitiem Latvijā, to veidotājiem aizvien nozīmīgāka kļūst arī informācija par to, cik lielu interesi interneta lietotāji izrāda par kādu adresi un līdz ar to — kāda ir konkurējošo saitu apmeklētība.

Salīdzinājumā ar interneta lappušu attīstības pirmsākumiem, kad vienkārši tika uzskaitīti lapas apmeklējumi, tagad iespējas un pielietojumi ir ievērojami paplašinājušies.

Kā Dienai skaidroja SIA Ecom (nodarbojas ar elektronisko komerciju) prezidents Andrejs Siliņš, ir iespējams mērīt gan vienkārši apmeklējumu skaitu — hits, gan arī unikālu apmeklētāju skaitu — hosts, kas, viņaprāt, ir krietni vien objektīvāks rādītājs. Papildus tam ir iespējams arīdzan noskaidrot — konkrēti kādu informāciju, kādā secībā un cik ilgi apmeklētājs ir vērojis. Pēc A.Siliņa vārdiem, visbiežāk tiekot izmantoti unikālu apmeklētāju skaita mērījumi un apmeklējumu skaitu noteikšana laika vienībā (attiecīgi hosts un hits).

Kā sarunā ar Dienu atzina portāla Apollo redaktore Ieva Dmitričenko, patlaban vienīgais objektīvais informācijas avots, kas apkopo šos jau divus interneta adrešu apmeklējuma rādītājus, ir neatkarīgais serveris www.top.lv. «Šī statistikas servera priekšrocība ir tā, ka interneta mediji tiek salīdzināti pēc līdzīgiem noteikumiem, taču trūkums ir tas, ka tie ir tikai kvantitatīvie rādītāji, kas nesniedz nekādu informāciju par šo mediju auditorijas kvalitāti, kas ir ļoti būtisks jautājums kaut vai no reklāmdevēju viedokļa,» viņa teica. I.Dmitričenko zināja stāstīt, ka dati par auditoriju, kurus patlaban izmanto interneta mediju īpašnieki (Delfi, Apollo), ir aprēķināti, izmantojot tehnoloģiskas metodes, proti, ir fiksētas apmeklētāju IP adreses un šo IP adrešu darbība attiecīgajos serveros.

Tomēr speciālisti atzīst — kaut arī tehnoloģiskās lietotāju pētīšanas metodes dod ļoti precīzus datus par to, cik bieži ir apmeklētas kādas medija sadaļas, gan arī to, kurā laika periodā ir lielākais apmeklējums, šie dati neataino reālo situāciju, jo nereti aiz vienas IP adreses slēpjas vairāki simti lietotāju. Pēc I.Dmitričenko domām, pamatā tas attiecas uz tiem lietotājiem, kas ar internetu strādā darbā, jo viņu uzņēmumam ir viena IP adrese. «Tas nozīmē, ka faktiskais lietotāju skaits ir daudz lielāks par tiem datiem, ko uzrāda www.top.lv serveris.»

Iespējams, pilnīgāku priekšstatu par pašmāju interneta auditoriju sniegs BMF Gallup Media, izmantojot socioloģiskās pētniecības metodes.

Interaktīvās reklāmas tirgus rāpjas laukā no «autiņiem»
Baiba Rulle, Gints Feders

Kaut arī pasaulē kopumā, it īpaši attīstītajās valstīs, internets kā reklāmas nesējs jau nostājies līdzvērtīgas pozīcijās ar tradicionālajiem medijiem, Latvijā un arī Baltijā kopumā tas savu uzvaras gājienu reklāmas tirgu iekarošanā vēl tikai gatavojas sākt. Arī reklāmas devēju uzticība interneta reklāmai un tās atdevei tikai pamazām pārtop reālos reklāmas budžetos.

Speciālisti lēš, ka nopietns reklāmas tirgus izrāviens uz šo intereaktīvā medija vidi ir gaidāms nākamgad un vēlāk. Protams, straujš interenta re-klāmas tirgus izrāviens saistāms ar interneta izplatības attīstību valstī kopumā — interneta pieslēgumu skaita palielināšanos un to lietošanas izmaksām, kas lielā mērā Lattelekom monopoltiesību dēļ uz fiksētiem sakariem vēl aizvien ir augstas.

Eiropā un ASV apjomi dubultojas

Patlaban Latvijā reklāma internetā aizņem gauži nelielu tirgus daļu — tā tiek lēsts, ka tikai aptuveni 0,2—0,3% no reklāmas budžetiem šogad būs iztērēti reklāmai internetā. Aptuveni rēķinot, Baltijas reklāmas tirgus apjoms šogad būs veidojis 150 miljonus ASV dolāru, no tā reklāmai internetā būšot iztērēts tikai viens miljons, kas ir ļoti neliela naudas summa. Turklāt, pēc reklāmas aģentūras Bates ADM Baltijas un NVS valstu reģionāla direktora Andra Blakas lēstā, aptuveni puse no šī miljona tiekot tērēta Igaunijā, kur interenta attīstība un izplatība bijusi straujāka.

Viņš arī zināja teikt, ka ES valstīs interneta reklāmas tirgus šogad būs palielinājies aptuveni divas reizes un tā apjoms sasniegšot ap 393 miljonus britu mārciņu (ap 357 miljoni latu). ASV, kas ir lielākais reklāmas tirgus, reklāmai internetā šogad būšot iztērēts aptuveni 10 reižu vairāk nekā Eiropā. Tirgus apjoms pārsniegšot 3,4 miljardus britu mārciņu (aptuveni 3,09 miljardi latu). Pērn ASV interneta reklāmai tikuši iztērēti ap 1,8 miljardi britu mārciņu.

Speciālisti arī uzskata — nav pamata domāt, ka nākotnē internets atraus ievērojamus līdzekļus tiem reklāmas budžetiem, kas tagad tiek tērēti reklāmai tradicionālajos medijos. Finansiāli tā visdrīzāk būšot neliela daļa naudas, kas aizies no preses, radio, TV, jo pasaules prakse jau ir apliecinājusi, ka šie mediji reklāmas izvietošanā viens otru papildina.

Par labu vēsti interneta re-

klāmas tirgus attīstībai Latvijā speciālisti min faktu, ka reklāmas devēji ir sākuši ticēt šim medijam. Par to ļaujot domāt arī jau vairākas uz nākamo gadu plānotas kampaņas, par kurām lielās firmas norādot, ka obligāti izmantojams ir arī internets.

Internets — noteiktas nišas medijs

Vērtējot internetu kā reklāmas vidi, aģentūras Via Media direktore Barbara Smidzere uzskata — kaut arī rodas iespaids, ka interneta un tajā rodamās informācijas apjoms ir milzīgs un iespējas neizsmeļamas, tas tomēr vairāk esot vērtējams kā konkrētas nišas medijs. Diez vai esot pamats domāt, ka internets izkonkurēs reklāmu, piemēram, žurnālos vai TV. Šie mediji daudz tiešāk iedarbojoties uz auditoriju.

Interneta dēļ varētu sarukt radio reklāmas, tiešā pastu, sponsorēšanas, reklāmas akcijas. Tieši šīm mārketinga aktivitātēm, pēc B.Smidzeres teiktā, internets kā interaktīva vide esot vispiemērotākā. Viņasprāt, varot paredzēt, ka turpmākajos divos gados Latvijā reklāma internetā savu daļu kopējā reklāmas tirgus «pīrāgā» palielinās līdz 1,5—2%.

Neesot pamata uzskatam, ka, tiklīdz katra maza bodīte būs interenetā ar savu mājas lapu vai konkrētu reklāmas laukumu interneta portālos vai populārākajās lapās (baneri), tā bizness uzreiz veiksies. To apstiprinot jau citu attīstīto valstu pieredze. Piemēram, tirgus pētījumi liecinot, ka Norvēģijā, kur interneta izplatība ir krietni lielāka nekā Latvijā, 80% no tā sauktajām interneta komercijas firmām cieš zaudējumus. Taču kā nišas medijs — dažām konkrētām produktu grupām, dažādām preču un pakalpojumu mārketinga akcijām reālā laikā režīmā konkrētai auditorijai internets noteikti būšot perspektīvākais risinājums.

Tirgū pagaidām haoss

Viena no lielākajiem portāliem Apollo redaktore Ieva Dmitričenko sarunā ar Dienu sacīja, ka pašmāju interneta reklāmas tirgus pašlaik ir attīstības sākuma stadijā — interneta satura aktīva veidošana sākās tikai šā gada rudenī, kad tika ieviesti vairāki jauni interneta mediji jeb portāli. «Patlaban interneta reklāmas tirgus Latvijā ir nesakārtots — nav vienotas izpratnes par terminoloģiju, līdz ar to interneta mediju īpašnieki samērā brīvi var interpretēt savus apmeklējuma datus, proti, uzdot vienus rādītājus par citiem,» viņš sacīja. Pēc viņas uzskatiem, būtiskākais trūkums ir tas, ka nav vienotas mērījumu sistēmas, līdz ar to neviens nevar izkontrolēt, vai interneta mediju sniegtā informācija ir patiesa vai ne.

Tā kā Latvijas interneta satura veidošanās ir vēl tikai sākuma stadijā un lielākie interneta mediji vēl nav specializējušies un pamatā sniedz ziņas par līdzīgiem tematiem, varot secināt, ka Latvijas jauno interneta mediju auditorijas pārklājas. «Apollo lietotāji apmeklē arī Delfi un Tvnet,» teica I.Dmitričenko, norādot, ka aktīvs interneta lietotājs pārlasa visus šos medijus.

Viņa tādējādi secināja — veidojot reklāmas kampaņas internetā, vajag izvietot reklāmu lielākajos portālos, specializētos serveros, kas spēj piesaistīt plašu lietotāju skaitu, piemēram, elektroniskā pasta serverī, 118.lv, Tvnet, ass.lv, cvonline.lv un citi.

Plusi un mīnusi

Interneta reklāmas attīstības kavēkļi Latvijā

mazais pieslēgumu skaits

augstās izmaksas (interneta firmu tēriņos 60% veido maksājumi Lattelekom par sakaru kanāliem)

Interneta reklāmas priekšrocības

izmaksas nav augstas

interaktīva vide

pieejamība konkrētām mērķu grupā

iespēja operatīvi reaģēt, mainīt izvietojumu, saturu

tiešs kontakts ar patērētaju

perspektīva mārketinga akcijām

Prognoze

Paredzams, ka baneru tirgus daļa samazināsies. Savukārt palielināsies nauda, kas tiek tērēta sponsorēšanas un tamlīdzīgām akcijām. Tāpat arī pieaugšot citu, jaunu reklāmas veidu tirgus daļa internetā. Līdzīgi tiek vērtēta arī situācija Latvijā