Reklāmas cenas internetā kabatu nespiežot
Baiba Rulle

Uzskatam, ka reklāma internetā ir dārga un firmu reklāmu budžetiem var iegriezt lielus robus, Latvijā nav pamata. Neraugoties uz vēl visnotaļ augstajiem interneta lietošanas tarifiem, kuru dēļ tas visvairāk tiek lietots tieši darbā, nevis mājās, reklāmas izvietošana šajā medijā neesot dārga. To pašlaik diezgan droši varot saukt par lētu, Dienai atzina vairāki aptaujātie reklāmas aģentūru un interneta sabiedrību pārstāvji.

Tiesa, minēt kādas konkrētas reklāmas cena, populārākajiem dažādas atraktīvas iespējas piedāvājošās interneta reklāmas veidiem varot diezgan nosacīti. Latvijā šis reklāmas tirgus segments vēl nav paguvis izaugt līdz tādiem apjomiem, lai būtu pieejami kādi pētījumi par izmaksām.

Pamatā reklāmas cena internetā tiek noteikta par 1000 aplūkošanas reizēm vai par 1000 apmeklējumiem. Tiek izmantota arī samaksa par konkrētu termiņu, nedēļu, mēnesi u.tml.

Piemēram, pēc aģentūras Bates ADM (specializējas interneta reklāmā) veiktajiem pētījumiem, vidēji Latvijā pašlaik reklāmas cena par 1000 parādīšanas reizēm esot 4 lati. Savukārt reklāmas cena par izvietošanu pieprasītākajos portālos vai interneta lapās nedēļā varot svārstīties starp 50 un 150 latiem atkarībā no izvietošanas vietas, apmeklējuma biežuma, popularitātes.

Salīdzinājumam — piemēram, vienā no pasaulē populārākajiem interneta portāliem Yahoo reklāmas izvietošana ne īpaši izceltās vietās maksājot 20—30 ASV dolāru par 1000 apmeklējumiem. Savukārt portāla vietas, kas adresētas konkrētai auditorijai, piemēram, banku tirgum, reklāmas cena esot pat aptuveni 60 ASV dolāru par tūkstoš apmeklējuma reizēm.

Nozares līderi

Reklāmas tirgū populārākie portāli un interneta lapas Latvijā

Delfi, Apollo, Diena, Tvnet, BNS, LETA, Zaļās lapas

Igaunija straujiem soļiem apgūst reklāmu internetā
Sanita Upleja Tallinā

Lai gan pēdējo divu gadu laikā Igaunijā reklāmas interneta tirgus ir visstraujāk audzis un šāda tendence tiek prognozēta arī turpmāk, tomēr pagaidām tas veido ļoti mazu daļu no kopējā reklāmas tirgus. Pēc tirgus pētījumu firmas BMF Gallup Media datiem, 1999.gadā reklāmas interneta tirgus daļa bija 0,7%, bet šā gada pirmajos astoņos mēnešos — 1,3%, un joprojām tā ir vismazākā tirgus daļa reklāmas tirgū.

Mediju reklāmas tirgus ir nepārtraukti audzis šā gada laikā, lai gan dažās jomās pieaugums ir bijis dažāds, komentējis BMF izpilddirektors Margo Veskimegi biznesa laikrakstā Äripäev. Visvairāk ša gada astoņos mēnešos ir audzis reklāmas apjoms internetā, kas ir gandrīz divkāršojies, tāpat ievērojams pieaugums bijis reklāmai TV un žurnālos, savukārt reklāmas apjoms avīzēs ir faktiski palicis iepriekšējā līmenī un sarucis ārējās reklāmas apjoms. Pēc M.Veskimegi paustā, pēdējo divu gadu laikā visvairāk ir audzis reklāmas apjoms internetā, kam seko reklāma žurnālos un radio. Kopējais Igaunijas reklāmas tirgus apjoms pērn bijis 639 miljoni kronu. Arī šogad tiek prognozēts, ka vislielākais pieaugums būs reklāmai internetā.

Pēc dažādu ekspertu vērtējuma, pērn reklāmas apjoms internetā bijis aptuveni pieci miljoni kronu, un paši interneta portālu pārstāvji savu reklāmas apgrozījumu pērn vērtējuši pieticīgi. Taču, pēc reklāmas lietpratēju domām, tas ir ļoti jauns tirgus un jāņem vērā arī fakts, ka reklāmas cenas internetā ir daudzkārt mazākas par reklāmas cenām tradicionālajos medijos.

Pēc mārketinga palātas Turundusnļukoda, kas veic reklāmas internetā monitoringu, projektu vadītāja Mika Meres informācijas, septembrī bijis vērojams īpaši straujš lēciens šajā tirgū. Salīdzinājumā ar 1,2 miljonu kronu tirgu augustā, septembrī reklāmu internetā apjoms sasniedzis jau 2,4 miljonu kronu robežu. M.Mere skaidro, ka lielā mērā tirgus apjoma pieaugumu ir izraisījis liels cenu celšanās vilnis, jo gandrīz visas lielākās interneta vides salīdzinājumā ar vasaru ir būtiski palielinājušas cenu. Jāatzīst, ka ir audzis arī internetā publicēto reklāmu skaits. Veiksmīgākais reklāmas ziņā septembrī ierasti bijis interneta portāls Delfi, kura tirgus daļa gan dabiskas attīstības dēļ sarūk — pirmkārt, pēdējā pusgada laikā ir parādījušies vērā ņemami konkurenti. Otrkārt, reklāmdevēji ir kļuvuši informētāki par interneta reālajām iespējām. Tas izpaužas tā, ka klienti vairs neskatās tikai kopējo aplūkoto skaitu, bet pievērš uzmanību konkrētas reklāmas iespējamam kontaktu skaitam, potenciālajam click ratio un cost per click.

Vairāk nekā līdz šim reklāmas tiek virzītas arī uz specifisku mērķauditoriju, un tas dod iespēju izmantot arī portālus ar mazāku lietotāju skaitu, secina M.Mere.

Treškārt, samazinājušās ir arī reklāmas cenu starpības dažādos portālos. Prognozējot tirgus turpmāko attīstību, M.Mere pauž viedokli, ka «uzvarētājs būs nevis interneta vide ar lielāko kopējo lietotāju skaitu, bet tie, kas spēs saviem klientiem piedāvāt labākas iespējas mērķa mārketingam».

Prognozē krasu izaugsmi interneta ekonomikā Eiropā
BNS

Eiropā interneta ekonomikas apjoms turpmākajos četros gados pārsniegs viena triljona ASV dolāru līmeni, gadā pieaugot par 87 procentiem, vēstī Lielbritānijas Gārtnera pētījumu aģentūra.

Pēc tās datiem, pašlaik Eiropas interneta ekonomika, kas aptver datoraparatūru un telekomunikāciju infrastruktūru, programmatūru un programmatūras pakalpojumus un elektronisko tirdzniecību, ir 53 miljardu ASV dolāru vērta.

Gārtnera pētījumu aģentūra prognozē, ka visstraujākā izaugsme interneta ekonomikas jomā būs vērojama Francijā, tai sekos Vācija, Itālija un Lielbritānija.

Paredzams, ka tieši e-komercija visstraujāk attīstīsies Nīderlandes, Zviedrijas un Šveices tirgos.

Austrumeiropā interneta ekonomikas pieauguma jomā līderes būs Čehija, Ungārija, Polija un Slovēnija, tomēr, pēc aģentūras ekspertu viedokļa, šajā reģionā interneta ekonomikas izaugsmi kavēs efektīvas regulējošas sistēmas trūkums.