Ceturtdien 13. aprīlī SVEIKS kopā Džordžtaunas universtitātes prof. Juris Vīksniņš raksturoja Džosefu Stiglitzu tā:

> Diemzel vina kurss ir baigi vienpusigs ar loti kreisu ieslieci jeb
> iegriezienu ("spin"). /.../ Stiglitzs bauda "pirmdienas rita
> kapteina" (Monday morning quarterback) privilegeto poziciju,
> kur vins var brivi kritizet liepajnieku gimenes spejigo atvasi
> Stanley Fisčer'u, kas ta isti giftigi vinam atbildet nevar, jo vins
> vel joprojam ir atbildiga posteni SVF. Pagajusa gada visas
> Azijas zemes inflacija bija pilnigi izskausta, bet akciju tirgus
> strauji atplauka. Ja auglu procentu likmes nebutu bijusas
> pāugstinatas krizes limenos 1997. un 1998. gada, diez vai
> tik labi rezultati butu bijusi iespejami...Pilnigi piekritu Stiglitzam,
> ka krievi SVF baigi apsmauca, bet vecie SVF viri nav vienigi --
> tapat ir apsmaukti Vacijas bankieri, Krievijas nodoklu iestades,
> u.t.t.

Tai pašā dienā, ceturtdien, LZA ārzemju loceklis prof. Gundars Ķeniņš Kings rakstīja tā:

> Es Stiglica domas daudzkart respekteju, bet visas Azijas valstu
> nelaimes uzkraut SVF nebus ne gudri, ne pareizi. Vislabak krizi
> pardzivoja Singapura un Taivana, dazadu labu iemeslu del.

Džefrijs Sommerss no Rīgas atbildēja angliski. Izlasījis prof. Vīksniņa un prof. Kinga vēstules, viņš 13. un 14. aprīlī rakstīja tā (manā tulkojumā):

[Jeffrey Sommers' reply in English]

_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

Nav gluži pareizi apzīmēt Stiglitzu par "pirmdienas rīta kapteini". Stiglitz šādā pašā valodā kritizēja SVF jau 1996. gadā. Bija daudzi, mani ieskaitot, kas jau sen saredzēja, ka viss SVF/Harvardas/Čikāgas Universitātes ideoloģiskais pasākums bija lemts neveiksmei jau no paša sākuma. Kad Stiglitzs iesniedza savu atlūgumu Pasaules Bankai 1999. g. novembrī viņš darīja skaidru, ka viņa atkāpšanās iemesls pa daļai bija, lai brīvi nodotos ASV globālās ekonomikas polītikas kritizēšanai. Savā postenī kā Pasaules Bankas galvenais ekonomists, viņš bija zem spiediena turēties klusu un beidzot viņš nolēma, ka viņš varētu vairāk laba darīt ārpus pastāvošās iekārtas institūcijām nekā iekšpus tām.

Apgalvot, ka SVF polītika bija veiksmīga Austrumāzijā ir groteski ņemot vērā, ka visi, sākot no centristi-labējiem ekonomistiem kā Paul Krugman un Jeffrey Sachs (un pat Žoržs Soross), ir aprādījuši kas par milzīgu neveiksmi tā ir bijusi. Nebija nekāda vajadzība iedzīt šīs valstis ekonomiskas depresijas stāvoklī, lai "glābtu" tās. SVF polītikai nebija nekāda sakara ar šo valstu eventuēlo atkopšanos. Tā bija Alana Greenspana [Amerikas Federālās Bankas priekšsēža] saprātīgā pieeja, radot pieprasījumu pēc Āzijas ražotnes un noturot aizdevumu procentu likmes zemu pa krīzes laiku, kas to panāca, nevis SVF drausmīgi ačgārnā polītika.

Cipari nemelo - krīzes pāreja ir bijusi katastrofāla un tās inženieriem pienāktos tā atzīties. Jau no sākuma nebija nekādas vienbalsības, par ieņemamo virzienu. Gluži pretēji. Fakts ir tāds, ka šie ļaudis noraidīja pretrunas un uzspieda savu viedokli. Austrumāzijas tautas cieta sekas kamēr viesnīcu konferencēs speciālisti savstarpēji dalījās gratulācijās.

Kas attiecas uz Taivanu, es lāga nesaprotu, ko Kinga kungs gribēja teikt. Es saprotu, ka pastāvošās iekārtas atbalstītāji mēdz norādīt uz Taivanu kā vienu piemēru, kas viņiem atļauj noliegt savu neveiksmi. Bet Taivana pati gan to tā neredz. Pirmkārt, Taivana nebūt nebija pilnīgi izolēta no krīzes, lai gan tā to pārcieta labāk nekā citas valstis. Taivanas reakcija uz krīzi bija diametrāli pretēja neoliberālai polītikai. Tā aizliedza ārzemju īstermiņa investīcijas. Tā pastiprināja ierobežojumus uz darījumiem ar kapitālu. Centrālā banka tik pat kā izbeidza visu spekulatīvo tirdzniecību (shut down trade in futures markets). Tā arī noslēdza visu ārzona (offshore) tirdzniecību. Tā asi brīdināja visus spekulatīvos tirgotājus, ka viņu mahinācijas netiks pieļautas. Ar vārdu sakot, Taivana ieņēma stingru stāju pret globālajiem spekulantiem. Vispār, Austrumāzijas problēma nebija ar ekonomijas pamatiem (izņemot nekustamo īpašumu inflāciju Taizemē), tā bija spekulācija. Bet SVF un ASV Finansu ministrija to nevar atzīt, jo to atzīt nozīmētu izlaist gaisu no viņu ideoloģijas par perfekto brīvo tirgu. Un turklāt Pasaules Bankas pētījumi ir pierādījuši, ka viņu Pavlova reakcija pret inflāciju iedarbojas lai pasliktinātu ekonomijas krīzes, nevis izārstētu tās. Daudzi pētījumu tagad pierāda, ka pārāk zema inflācija patiesībā pasliktina ekonomiju. Alans Greenspans to iemācījās, kad viņš bez laba iemesla iegrūda ASV ekonomiju recesijā agrajos 1990'os gados, tādejādi ievadot Bilu Klintonu prezidenta amatā. Gods kam gods, viņš saņēma savu mācību ka mērena inflācija ir laba lieta, tā darot iespējamu sekojošo astoņu gadu ASV ekonomijas ekspansiju.

Viens no maniem studentiem Rīgā, latvietis, nesen izteica novērojumu, ka SVF/PB ierēdņi uzvedas līdzīgi Padomju birokrātiem, kas pulcējas konferencēs tikai lai viens otru apsveiktu par brīnišķīgo darbu, ko viņi dara, kamēr visapkārt pasaule jūk un brūk. Latvijas dēļ, es ceru, ka tās ļaudis drīz sapratīs milzīgās kļūdas, kas ir tikušas pielaistas, un beigs apgalvot, ka viss ir kārtībā. Es nopietni domāju, ka šis ir patlaban visnopietnākais drauds Latvijai.

Kā centristi-labējais ekonomists Pauls Krugmans reiz teica, "Parasti mēdz apgalvot, ka sliktas idejas pastāv spēkā tāpēc, ka tās kalpo spēcīgu grupējumu savtīgajām interesēm." Kā Noams Čomskis pat vēl skaudrāk reiz pateica, "Sliktas idejas varētu nekalpot izteiktajiem mērķiem, bet parasti tās izrādās ļoti labas idejas spēcīgu grupējumu savtīgiem nolūkiem." Ir pienācis laiks atzīt, ka šīs varbūt labi domātās idejas ir pastāvējušas un noturējušās tikai tāpēc, ka tās kalpoja spēcīgiem grupējumiem. Tas prasītu lielu drosmi. Diemžēl uz tādu drosmi reti kāds ir gatavs.

_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

12. aprīlī Džefrijs Sommers rakstīja tā:

_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

Vakar vakarā es noklausījos priekšlasījumu no viena bijušā Latvijas Bankas ierēdņa, finansu profesora šeit. Mani šokēja šī vīra vaļsirdība. Kad viņam prasīja kāds labums varētu nākt no Latvenergo privatizācijas, viņš teica "Slovēnijā sešas lielākās publisko pakalpojumu firmas ir publiskā īpašumā. Tām ir ienākumi sešas reizes augstāki nekā mūsējām. Vienīgais iemesls tās privatizēt būt, lai investori varētu no tām pelnīt." Un viņš to atbalstot. Es domāju, ka kāds nāks ar varu novākt šo kungu pirms viņš vēl vairāk atklās. Bet viņš turpināja atklāt vairākus pasākumus, ko finansisti šeit uzstādījuši, lai pelnītos, bet kas nepalīdz nekāda veida attīstībai, vai pat to traucē. Un visu šo viņš stāstīja tā, ka bija skaidrs, ka viņš to atbalsta. Viņš vairākkārt atkārtoja, ka mēs taču visi gribam Mercedes Benzu un lielu namu un - šis bija veids, kā to dabūt. Viena lieta, ko latviešu finansistiem vēl jāiemācās no Rietumiem ir kā paskaidrot kā tas, kas kalpo pašinteresēm "īstenībā" kalpo tautas interesēm.

Neticami!

Lielais vairums publikas šai priekšlasījumā bija tādi paši latviešu finansisti. Tātad auditorija bija "droša".

Viens izņēmums bija kāda ASV Fulbraita stipendiāta viesojošais vīrs. Ieradies Rīgā nupat pirms 11 dienām, viņš esot ievērojis neticamo trūcību un brīnījies (naivi) vai kāds Latvijas finansistu saimē nav iedomājies mēģināt noorganizēt kooperatīvas kredītbiedrības lai finansētu zemu ienākumu dzīvokļu celtniecību. Mūsu lektors izrādīja apjukumu. Viņš angļu valodu nepārvaldīja perfekti, un man likās, ka viņš mēģināja saprast, kur viņam tas Mercedes Benz šai priekšlikumā. Pēc nedaudz paskaidrošanas, viņš beidzot saprata, un, sapratis, vairs nebija ieinteresēts.

Latvija patlaban ir grimusi lielā skandalī. Šķēle ir tajā tik dziļi iegrimis, ka viņš gandrīz pilnībā ir zaudējis ticamību. Šķiet, ka viņš ir līdz galam pārbaudījis pat prezidentes Freibergas bezgalīgo pacietību. Tiesas sistēma ir galīgi nojukusi. Latvija ir izveidojusi pati savu oligarhu šķiru visādā ziņā tik pat nežēlīgu un korumpētu kā to, kas Krievijā. Neviens vairs viņiem nespēj pretī stāties. Šis ir SVF un ASV finansu ministrijas ideologu nopelns. Nebūt nebija nekādas vajadzības tam tā notikt.

_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

Džefrija Sommersa (Jeffrey Sommers) vārdus pārtulkoja Juris Žagariņš