Sestdien, 15. aprīlī dr. Gundars Ķeniņš Kings rakstīja:

From: Gundar King <kingga@plu.edu>

Es absoluti nevaru piekrist domai, ka saimnieciska attistiba viss gods vai negods pienakaS TIKAI vienai organizacijai, valdibai, bankai, vai kadam citam iestadijumam. Taivanas piemers man rada veselu rindu Taivanai labveligu faktoru, ieskaitot daudzus videja lieluma privatus uznemumus, lielas rezerves valsts banka un atru izdaribu un veiklibu saimnieciskos jautajumos. Ja, var pat teikt, politiska vara Taivana lidz pedejam velesanam bija apsaubama rakstura parstavjos, tad pie tik daudziem labveligierm faktoriem sis negativais faktors nemaz nesvera tika daudz.

Priecajos, ka Taivana ierobezoja arzemju kapitala iespejamo. negaidito nopludi. Par to jadoma katrai centralai bankai, jo peksna noplude izdara milzigu spiedienu un katras valsts finansu sistemu un valdibu. Piemera pec, Latvija, kur vieteja ipasnbiekui kapitala kapitala uzkrajies ir maz, peksna noplude varetu smaga forma samazinat centralas bankas rezerves un radit saubas par banku vitalitati. Gandriz lieki piezimet, ka Azijas valstis sis kapitala paisums un begums bija loti nozimigs. Tas pats par sevi nav liels drauds Latvijas saimniecibai, bet vieteja kapitala trukums Baltijas valstis to saimniecibu dara nestabilu. nesalidzinami vairak ka Azijas valstis.

Otrs lielais Latvijas trukums ir nelielais pieredzejusi uznemeju un uznemumu vaditaju skaits. Paturet valsts ipasuma uznemumus nozime tos atstat savtigu neprasu rokas, bet tos privatizejot, sie pasi savtigie neprasas uznemumu vadibu neuzlabo.

Ja atzistam, ka saimnieciska politika veidojas dazadu faktoru mijiedarbiba, tad musu domasana bus gajusi labu soli uz prieksu. Tas nenozime, ka visu sugu anarhistiem (ka par to varam lasit sis nedelas "New Yorker" garaja raksta par PTO , PB un IVF) butu labakas atbildes. Redzu tikai, ka nemiers klust populars. Tomer atbildes, panakumi un vainas nav jamekle viena vieta.

Labako!
Gundars

From: "Ugis Berzins" ugis.berzins@swipnet.se
To: sveiks@latnet.lv
Date: 4/16/00 5:18
Subject: SV: Joseph Stiglitz par SVF

LR lielakais drauds ir Latvijas Banka un Latvijas Ministrijas.

> Otrs lielais Latvijas trukums ir nelielais pieredzejusi uznemeju
> un uznemumu vaditaju skaits.

Nepiekritu tam, Latvija ir un iecelotu loti atri vairaki, ja Ministrijas un valsts birokratija neuzturetu "neparvaramus" skerslus. Ta ir lielaka mera valsts grausana, ja piemeram vienam Rigas (vietejo latviesu) uznemumam vajadzigi 5 menesi un vairaki kukuli, lai lieta vispar kustetos, lai atvertu nodalu viena cita pilseta Latvija!

Ja ieredni nojaus, ka iemaisits arzemes kapitals, tad kukulu prasibas desmitkartojoties un skersli dubultojoties?

>Paturet valsts ipasuma uznemumus nozime tos atstat savtigu
> neprasu rokas, bet tos privatizejot, sie pasi savtigie neprasas
> uznemumu vadibu neuzlabo.

Pietiek ja valsts patur 51%, tad jau parejie akcionari gadas par to, ka varbuteji zagli un krapnieki uznemumu vadibas drizi vien nonaktu aiz restem. Bet lai tas darbotos, tad ir jabut nekukulojamai tiesu varai un atbilstosai likumdosanai. Lidzsinejas privatizacijas ir bijusas Latvijas valsts apzagsana.

Kamer Latvija bus tik viegli apiet nodoklu maksasanu un parada paliksanu valstij un lieliem uznemumiem, ka sodien, un kamer darba nemeji bus spiesti akceptet divas algas par savu darbu, nekas nemainisies. Kamer veletaji tices "kampaņam ka - velesim tos pasus vecos, tie jau ir pietiekosi apzagusies - tiem vairak nevajaga, tagad ari tiks mums kautkas ..."

Mes latviesi patiesam esam viena fantastiska tauta.

Ugis G. Berzins, ar skatu uz ostu.

 

Svētdien, 16. aprīlī Džefrijs Sommers Kinga kungam atbildēja:

[Jeffrey Sommers' reply in English]

From: jeffrey sommers <jsommers@latnet.lv>

Vispirms, es piekrītu Kinga kunga novērtējumam par vēlamību attīstīt līdzsvarotu saimniecību, kurā ietilpst daudzi vidēja lieluma uzņēmumi. Viņš pasaka lietu, kas ir pati par sevi saprotama, un patiešām dažreiz ir tā, ka jāsaka lietas, kas pašas par sevi saprotamas. Diemžēl, monetārā polītika, kas uzspiesta Austrumeiropai un vairumam Trešās Pasaules valstu kopumā, apgrūtina šō vēlamo iznākumu. Par katru cenu ierobežojot inflāciju, šī polītika ir iznīcinājusi saimniecisko pieprasījumu, kas būtu varējis atbalstīt šādus vidēja lieluma uzņēmumus. Es neredzu nekādu talanta trūkumu Latvijā. Patiesībā, Latvijai ir talanta pārpalikums. Latvija pat eksportē savu talantu! Es arī nedomāju, ka latvieši ir sliktāk sagatavoti, nekā Austrumāzieši ekonomijas attīstības brīnumam. Īstenībā, latviešu stāvoklis izglītības jomā ir krietni pat labāks. Taču, tā ir makroekonomikas polītika, kas noteic ekonomijas attīstības apstākļus un ierobežojumus. Tas ir tas, kas noteic, vai būs vide, kas veicinās radošu attīstību vai būs vide, kas veicinās peļņu uz attīstības rēķina. Es domāju, ka mēs visi saredzam, ka Latvijas vide ir otra veida vide, nevis pirmā. Citiem vārdiem, atšķirībā no tiem, kas, pēc šeit paustām domām spriežot saskata, ka problēma ir ar latviešiem pašiem, es vainoju vidi, kurā latvieši atrodas. Skatoties uz vēsturi, varam redzēt, ka attīstība neprasa paaudžu maiņas. Tā parasti notiek diezgan strauji, ja apstākļi ir labvēlīgi. Kas parasti notiek ir, ka ja aptrūkst attīstības pazīmes, tautai draud iekrišana zemas augsmes trūcības līdzsvara slazdā. Citiem vārdiem, tai draud ilgtermiņa stagnācija. Es domāju, ka Latvijai draud briesmas iekrist tieši šādā situācijā.

SVF, PB (mazāk tagad, bet daudz problemātiskāk pirms, teiksim 1996. gada), ASV Finansu ministrija un ekonomikas kopiena visumā ir dalījušās kopējā ideoloģijā (neoliberalismā) un ir guvušas kontroli pār strukturālām institūcijām, darot iespējamu šīs ideoloģijas izpildīšanu. Šīm iestādēm ir patiešām bijusi liela ietekme veidojot globālo saimniecību. Patiešām, ne tikai tām ir piederējusi ideoloģiskā hegemonija, bet tām ir arī bijusi vara to uzspiest, piedraudot atturēt aizdevumus tām valstīm, kas nepadodas doktrīnai. Bez tam, iztrūkstot globālai sadarbībai, lai kontrolētu (t.i. kontrolētu, nevis aizturētu) kapitāla plūsmes ir nozīmējis, ka vairums valstu, kas nepieturas pie ortodoksijas var rēķināties ar kapitāla plūsmi ārā no šīm valstīm - un ar neizbēgamu rezultējošu nabadzību. Galu galā notiek tā, ka attīstās vietējas oligarhijas, kurām kalpo tīri labi šī polītika, un tāpēc tās ir pilnīgi ar mieru atbalstīt šo polītiku.

Ko tas viss ir nozīmējis Austrumeiropai pasaka Džosefs Stiglics žurnāla "Challenge" novembra/decembra numurā "QUIS CUSTODIET IPSOS CUSTODES?" (Kas sargā pašus sargus?). Austrumeiropai tas ir nozīmējis trūcības līmeņa pieaugumu pēdējā gadudesmitā no "4 procentēm iedzīvotāju līdz 45 procentēm, pielietojot $4 dienā kā nabadzības mērauklu." Austrumeiropa ir paspējusi veikt sava veida brīnumu, radot "gan zemāku augsmi, gan lielāku nevienlīdzību" pēdējā desmitgadē. Tas ir diezgan apbrīnojami, ''ņemot vērā, ka salīdzinājums ir ar drausmīgi disfunkcionālo Padomju sistēmu tās lūzuma brīdī. Un kur stāv Latvija šai bildē? Pēc Pasaules Bankas datiem, Latvijai ir viszemākais Iekšzemes Kopprodukts (IKP) no visām ES kandidātvalstīm, pat zemāks, nekā Krievijai un Baltkrievijai. Paturēsim prātā, ka Latvija ir viena no valstīm, kas visverdziskāk sekoja Rietumu padomam un polītikai. Tagad, pēc vienas desmitgades varam vērot šī kursa sekas.

Taču papletīsim savu redzes loku lai ietvertu visu pasauli. Vienā nesenā Žurnāla FOREIGN AFFAIRS numurā Džei Mazur (Jay Mazur) apgalvo, ka šodien 200 miljoni vairāk cilvēku dzīvo absolūtā trūcībā, nekā 1987. gadā. Deregulāciju un privatizāciju ir pavadījusi vispārēja zema augsme gan nabagajās gan bagātajās valstīs izņemot vienīgi Austrumāziju, kas atraidīja SVF/Vašingtonas polītiku.

Šos notikumus daži ir apsveikuši kā veiksmi cīņā ar inflācijas pūķi. Protams, inflācija pāri par zināmu robežu bremzē attīstību. Taču mazāk atzīts fakts ir, ka inflācija zem zināmas robežas arī bremzē attīstību. Šī nav nekāda intelektuāla jeb akadēmiska spēlīte. Ekonomijas polītikai ir milzīgas konsekvences cilvēku dzīvēs, un tās var būt pat noteicošas dzīvības un nāves jautājumos.

Kinga kungs noslēdz savas piezīmes pieminēdams anarhistus vai kaut ko tādu. Es tikai gribētu ieteikt ieskatīties lielā ungāru tautības ekonomikas vēsturnieka Kārļa Polanji kapitāldarbā. 1944. gadā savā "LIELĀ TRANSFORMĀCIJA" Polanji brīdināji, ka, ja pasaule vēl kādreiz būs tik vieglprātīga, ka tā atdotos liberālai ekonomikas kārtībai (kā tā ir darījusi pēdējos 20 gadus), tad rezultāts būs ekstrēmas reakcijas, tādas kā fašisms, komunisms, u.t.t. Nu, un mēs esam gājuši tieši to ceļu, pret ko mūs brīdināja Polanji. Tas mūs ved visādos nelāga virzienos. Es lieku priekšā Kinga kungam, ka tie ir neoliberālās ekonomikas polītikas veidotāji un šīs polītikas izpildītāji, kas mūs ir noveduši pie haosa sliekšņa. Anarhistiem un citiem nemiera cēlējiem, gan īstiem gan iedomātiem, ir nepieciešama attiecīga vide nemiera celšanai. Tekošā neoliberālā polītika ir izveidojusi attiecīgo vidi.

Solidarizējoties ar Latviju,

Jeff Sommers

Kas jauns Latvijā?