From: "Ugis Berzins" ugis.berzins@swipnet.se
To: sveiks@latnet.lv
Date: 4/30/00 4:38Darba del diemzel nevareju regulari piealities diskusija. Dazas lietas aizgajusas savu celu, dazam atrisinami ir, tikai "nav vel pienacis laiks" tas risinat, tautaj, valstij jaiet vel grutak, Loti zel.
----- Original Message -----
From: Ausma Abele aabele@madona.lv
To: sveiks@latnet.lv
Sent: Saturday, April 22, 2000 2:53 PM> Kopā ar mazgājamo ūdeni nedrīkst izliet arī bērnu. Uzskatīt, ka
> līdzšinējā ekonomiskā politika bijusi viena vienīga kļūda un
> turpmāk darīt visu pretēji, nozīmē kļūdīties vēlreiz un nevar
> zināt, cik smagi. Gribot negribot kļūda jāmeklē globālā, nevis
> lokālā mērogā. Arī Latvija ir cieši saistīta gan ar krīzi Krievijā,
> gan notikušo Taivānā, gan kaimiņu Somijā.Kluda patiesam ir globala meroga - apzinata kluda - lielie uznemeji, kapitala ipasnieki var brivi maximet savu pelnu - bez jebkadas atbildibas pret vidi kura savu parak lielo pelnu rod ....
Atrisinajumi, problemu risinajumi var notikt TIKAI LOKALA MEROGA, globalie atrisinajumi nav pat vel nojausami ....
> Būsim atklāti un atzīsim, ka vecajās demokrātiskajās valstīs pēc
> kara tautas labklājība uzlabojās straujāk arī tāpēc, ka pastāvēja
> komunistiskais režīms, bija konkurence, vajadzēja pierādīt, kura
> iekārta ir tautai labvēlīgāka. Tagad šī veselīgā konkurence ir
> zudusi, un no tautas, kur vien tā pati ļaujas, spiež ārā pēdējo sulu.Rietumu valstis un talo austrumu valstis brangi pelnija uz komunisma trukumiem un ierobezojumiem. Nedrikstam aizmirst, ka komunismis butiba nesabruka savas politikas vai ideologijas del, bet gan vispirms del problemam kas saistitas ar visam "lielam, hirarhiski vaditam sistemam" un del Savienibas parak atras un neapdomatas parorganizesanas - isa laika "iznicinot" videjo ierednu slani, grupu.
> Bet kas maksā, tas pasūta mūziku, arī SVF finasētāji ir zināmi. Taču
> vienpusība nekad nenovedīs pie laba gala. Brūni sarkanie vai sarkani
> brūnie recidīvi nav tas ļaunākais, kaut arī sekas var būt ļoti
> bēdīgas. ļaunākais ir tas, ka ļoti bagāts ražošanas līdzekļu
> īpašnieks nevar pastāvēt ļoti nabadzīgā vidē, tikai šobrīd to
> negrib apzināties.Nabadziga vide nekur nav bagati razosanas lidzeklu ipasnieki! Nabadziga vide ir bagati zemes un mezu ipasnieki, vidas dabas produktu monopola veida izteresana.
> Nevar sagrābt un paturēt bagātību par katru cenu, ir
> godprātīgi jādalās ar vērtību ražotājiem. Diemžēl, Latvijā pie
> varas esošie liberāļi to nesaprot, viņuprāt patreizējais stāvoklis ir
> labs un optimāls, progresīvo nodokli viņi nekad neieviesīs un PVN
> pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem nekad nepazeminās.
> Sociāldemokrāti, kuriem pēc partijas nosaukuma būtu jārūpējas par
> tautu, ir zem katras kritikas, to tik vien dara, kā skatās citiem dibenā,
> atraduši, ka tā visveiksmīgāk iebāzt varas riteņos sprunguļus. Vai
> "gudrie" ekonomisti no opozīcijas partijām nākuši ar kādu
> tautsaimniecības analīzi, novērtējumu, praktisku ieteikumu? Nē taču,
> tas nemaz viņus neinterese. Jo arī opozīcijas partijām sponsori ir vieni
> un tie paši, ja netiek pie varas labējie, paliek rezervē kreisie, tie
> paši vēži citā kulītē. Izeju šobrīd neredzu, bet skaidrs viens -
> jāliek galvas kopā gan vienam, gan otram spārnam un jātrod risinājums.
> Lai tā slimība, par kuru runā Dhzefrijs Sommerss, nekļūtu nāvējoša,
> nedrīkst ņemt vienu patīkamu rādītāju - zemu inflāciju, un uzskatīt,
> ka viss ir O.K.
> AusmaNav laime un atrisinajums jamekle tikai opozicija, nalaime ir starp citu ta, ka pasu bagatibas palielinasana ieintreseta vara tos cilvekus, kas domaja ari par tautas labklajibu, izstuma lauka - iznema no apgrozibas un apzimogoja par neprasam un mulkiem.
Varas, kas jutas tik stipras, ka doma ka uz viniem nevieni likumi vairs neattiecas, (citats no Latvijas akademikes Zviedrijas televizijas raidijuma) un "savus dibenus pasi nemaxga" atstaj so darbu diemzel "opozicijai - darbi kas ir loti nepateicigs ......
Ugis G. Berzins, ar skatu uz ostu un soreiz ari diviem ugunskuriem. Ir "Valbogm@ssafton"
From: "Ugis Berzins" ugis.berzins@swipnet.se
To: sveiks@latnet.lv
Date: 4/30/00 4:38Ir dazadi ideologiski definejumi par inflaciju. Pec butibas tas ir kapitalisma produkts. Sodienas kapitalisms no viena uznemuma sagaida maximalo iespejamo pelnu isos laika posmos. Uznemumu "verte" ik pec ceturksna pec ta "pelnas". Lai sos skaitlus pareizi interpretu, ir jaiedzilinas attiecigas vides, zemes nodoklu- un uznemejdarbibas likumdosana, kas atlauj samera brivu atskaites veidu (vienam uznemumam japieturas pie viena veida, lai butu iespeja salidzinat ar agrakiem atskaites posmiem. Kam tas neizdevigi, tas "parstrukture ...." un aste atkal mugurpuse, ka medz teikt...
Bretton Woods sistemas laika posma (starp 1950 to gadu beigam un 1970 gadu sakumam) valutas bija saistitas tapat ka Latvijas Lats. Sistema bija jaizbeidz, jo bija butiba sabrukusi. Komunismam bija vajadzigs daudz, daudz ilgaks laika posms ka 20 gadi !
Mes latviesi patiesam esam viena fantastiska tauta.
Ugis G. Berzins, ar skatu uz ostu un diviem ugunskuriem.
From: "Ugis Berzins" ugis.berzins@swipnet.se
To: sveiks@latnet.lv
Date: 4/30/00 4:38----- Original Message -----
From: Kaspars Berzins Kaspars.Berzins@linstow.lv
To: sveiks@latnet.lv
Sent: Monday, April 24, 2000 1:45 PM> Hi !
>
> klau, kā tas ietas kopā, ka tu vienā vēstulē saki, ka vajadzētu
> tākā biku devalvēt latu, bet jau nākamajā uztraucies, ka tev
> nedod latos kredītu uz zemiem procentiem. Ja klausīs pirmajam
> tavam argumentam, tad otrais nesanāks, ja otrajam, tad no
> pirmā - nekā.
>
> K.Ir vel vienmer parpratums, ES neprasu kreditu sev! Runa ir bijusi un bus par godigu Latvija stradajosu cilveku ekonomiskam iespejam Latvija!
Mana augsa citeta rakstita nav nekadas pretrunas!
Acim redzot vel nav daudziem, ari Tev skaidris, ka runa iet par to, kadu celu Latvija ies, kas pelnis naudu, kam bus iespejas iegadaties savu kaktinu, savu sturiti zemes, savu dzivokli utt. Lidz sim Latvijas ipasumus uzperk arzemnieki un pelna aiziet ARPUS LATVIJAS robezam, pateicoties nevajadzigai un nepareizi izvestai privatizacijai! Tas tacu nevienam Sveikotajam nedrikstetu but noslepums, ka Latvija uznemums bija "janolaiz dibena" lai pec tam to varetu "iebazt" sava kabata ...... Ir ko brinities ka sadi uznemumi vairs nekad nevar "atkopties" ?
Mes latviesi patiesam esam viena fantastiska tauta.
Ugis G. Berzins, ar skatu uz ostu un diviem ugunskuriem.
From: "Ugis Berzins" ugis.berzins@swipnet.se
To: sveiks@latnet.lv
Date: 4/30/00 5:29----- Original Message -----
From: Gundar King kingga@plu.edu
To: sveiks@latnet.lv
Sent: Monday, April 24, 2000 6:23 PM> Milie Sveikotaji!
>
Jutos, ka manis agrak izteiktajam tomer noderes likt klat vel dazus komentarus.>
> 1. Vispirms par redzespunktu. Savus uzskatus izsaku no uznemeju
> viedokla, kaut vai tapec, ka tiem seit biezi trukst runasviru, un
> tapec, ka sis viedoklis man liekas svarigaks. Skepu lausana
> ekonomistu turniros ir interesanta skatitajam, bet citadi dod maz.
> Tautsaimnieciba nav zinatne; pec butibas ta ir maksla. Bez tam es
> loti labi atceros, ko macijos no dekana Morisa Oregonas U. pirmaja
> tautsaimniecibas kursa:
>
> Tautsaimnieciba jautajumi vienmer paliek tie pasi, mainas tikai
> atbildes."
>
> Ta tam jabut, jo atbildes uz paceltiem jautajumiem biezi vien
> nevar meklet tikai tautsaimniecibas teorijas vien. Mainas citi
> apstakli.
Citi apstakli = cita vide = citi jautajumi un nevis tie pasi ka apgalvots!Pienemu no ieprieks teikta, ka tautsaimnieciba ari aptver uznemejdarbibu. Paldies Dievam, ka ir izcili ekonomi kas augsminetai definicijai, ka jautajumi vienmer paliek tie pasi, mainas tikai atbildes, nepievienojas! Tas labaka gadijuma attiecinams uz stabilam, ilggadigam demokratijam.
Jautajumi var palikt tie pasi tikai tad, ja vinus ir atlauts atklati uzstadit un ka ir pienacigi stipri pretspeki kapitala ipasnieka merkiem! Ir vel daudz par daudz zemju kur kapitalam butiba nav nekada atbildiba pret savu darba speku! Jautajumu nedrikst pat pacelt. Tie kas to dara, loti atri un viegli tiek dazada veida "likvideti" - butiski, ekonomiski vai sociali iznicinati!
> 2. Attieciba uz jautajumiem par inflaciju esmu jutigs. Principa, es
> to uzskatu vairak vai mazak par gruti kontrolejamu vai pat neizbegamu
> socialu iemeslu un politisku apsverumu del.
> To esmu teicis jau gadus cetrdesmit, ari pec tam, kad man par sadu
> keceribu profesors Olins (slavena zviedra radinieks Stanforda U.)
> man novilka atzimi saimnieciskas attistibas prieksmeta no A uz B.
> Tas nenozime, kad inflaciju nebutu jaiegrozo. Latvija tas ir
> nepieciesams, lai veidotu bazi normalakai attistibai, tadai, kur var
> rekinaties ar to, ka sisdienas nauda ir nauda ari rit.Tas nekad nav izdevies agrak un neizdosies ari tik mazai, pat Eiropas meroga, ekonomiski nenozimigai zemitei ka musu Latvijai! Tikai brivi veidotas valutas vertiba atspogulo cik panakumaina ir vienas valsts uznemejdarbiba, vienas valsts ekonomiska un nodoklu likumdosana.
> 3. Ka jau piemineju agrak, Latvija, salidzinot ar kaiminu zemem,
> loti trukst uznemeju.
> Pie tam daudzi no tiem atrod, ka ir vieglak zagt, ka godigi pelnit.
> Citiem vardiem,es loti augsti verteju vajadzibu izveidot apstaklus,
> kur uznemeji var un grib darboties normali. No ta Latvija vel ir talu.
> Vairumam no Latviujas maziem un videja lieluma uznemumiem trukst
> pamatakapitala.
> Si ipasnieka pamatkapitala trukst tik loti, ka uznemeji, naudu
> meklejot bankas vai citur, raksturojas ka augsta riska kreditnemeji.
> No si izriet cetri secinajumi:To Latvija nekad nepanaks ar Lata piesaistisanu stingram ekonomiskam un samera taisnigam politiskam sistemam!
> a. Riskanta paradnbieku strukura Latvijas bankas prasa loti uzmanigu
> naudas politiku un vel rupigaku saimniekosanu ar kreditu pieskirsanu.Latvijas nakotne nav jabalsta un jacel uz arzemju banku kreditiem, bet gan uz Latvijas valsts gribu celt un veidot savu zemi. Nemot par merauklu musu jaunos miljonarus, Latvija un Latvijas tauta, iedzivotaji, iestigs aizvien lielaka nabadziba
> b. Nekas nepalidzes pavairot pamatkapitala veidosanos vairak, ka
> atgriesanas pie taupibas un kapitala uzkrasanas plasas sabiedribas
> aprindas vispar un normala augstas pelnas paturesana uznemumu
> attistibai.Ludzu patiesam nedzivot Latvija ar rozainam brillem un teorijas bezgaligos gaitenos. Kapitals Latvija nekad neuzkrasies un nekad nebus pieejams tautai, maziem un videjiem uznemejiem, kamer turpinas izpardot visu musu zemes bagatibu arzemniekiem, kas ieguto pelnu "aizvedis" uz citu pasaules malu.
> c. Sajos apstaklos runas par procentu likmem mani garlaiko. Vispirms
> jarada apstaklus, kas uznemejam palidz tikt pie aizdevumiem vispar.
> Ja vins nepieciesamo (ar labi pieraditu vajadzibu un savam spej paradu
> pa reizei nokartot) aiznemumu atradis, vins maksas augstus, ne zemus,
> procentus un cels cenas iespejami augsti. Lielakiem uznemumiem, ja tie
> ir ko verti, iespejams atrast arzemju partrnerus.Ja runas par procentu likmem garlaiko, tad ieteicu ar uznemejdarbibu nenoklut nekados sakaros, bus katastrofa un anarhija! Procenti un valsts nodoklu likumi ir viena jaunuznemeja panakums (izeju no ta ka uznemuma izveidosanas ideja ir dzivesspejiga). Lai mazs uznemums, kas izveidots tikai uz auzdevumiem,varetu izveidoties,augt, ir vajadziga mazakais 35% lidz 40% pelna uz ieguldito kapitalu, kas Eiropa gruti sasniedzams un butiba ir par zemu, ja 15% lidz 20% aiziet kapitala devejam! Ja var sanemt valsts garantetu aizdevumu par 3% lidz 5%, tad var sakuma iztikt ar apm. 20% pelnu. Zinu, bus protesti butu vispirms jadevine kas ir pelna, pirms nodokliem, pec nodokliem utt. utt.
> d. Visvairak Latvijas attistibai var dod inovacija. Ta ir uznemibai
> raksturiga un riskanta un ta, ka jau uz to noradija profesors
> Sumpeters, destabilize pastavoso iekartu un to salauz. Es, ka jau
> par to esmu rakstijis, labak izvelos sadus vetrainos aptaklus,
> pilnigi saprotot, ka tie pavairos citas problemas.Vien zeme, valst diemzel nevar dzivot tikai no inovacijas! Ir nepieciesami drosi ienakumi!
> 4. Inflacijas jautajums paliek atklats. Latvija aplaupa visus
> iedzivotajus, ipasi krajejus, ar augstu inflacijas limeni. Ar to
> ari atbaida arzemju iegulditajus un aizdevejus. Zema inflacija
> dod normalaku vidi saimnieciskai attistibai, bet so attistibu
> veicinat var un vajaga izdarit daudzos veidos, ipasi ar audzinasanu,
> izglitibu un apmacibu. Taisni pedejas nodarbibas redzu vislielaku
> deficitu. Ka jau teicu, ne visam tautsaimniecibas problemam
> atradisim tautsaimnieciskus atrisinajumus.
>
> 5. Augstas inflacijas problemas Latvija loti trauceja saimniecisko
> dzivi un saimniecibas attistibu dazus gadus atpakal. Par 10%
> inflacijas attaisnojumu Latvija nav pat ko runat.
> Latvijas apstaklos vispar nav verts runat par saimiecisku politiku,
> kas pacel pateretaju pieprasijumu, jo Latvija maznodarbinatiem
> trukst kustibas brivibas uz zinasanu.
>
> Visu labako jaunaja gadsimta!
>
> GundarsTiesi Latvijas apstaklos IR JARUNA par saimniecisku politiku, valstij, varai ir jagada par to lai palielinatos zinasanu limenis un deputati balsotu pamatojoties uz zinasanu un pasu parliecibu par penemta likuma, lemuma pareizibu gaisai Latvijas nakotnei un nevis pec "sava sponsora" uzskata un vadlinijam!
Mes latviesi patiesam esam viena fantastiska tauta.
Ugis G. Berzins, ar skatu uz ostu un diviem kvelojosiem ugunskuriem.
From: "Ugis Berzins" ugis.berzins@swipnet.se
To: sveiks@latnet.lv
Date: 5/1/00 4:51----- Original Message -----
From: Gundar King kingga@plu.edu
To: sveiks@latnet.lv
Sent: Monday, April 24, 2000 8:33 PM> Taisni ta, Zigi, jo rupes bija par nepietiekamu pieprasijumu
> saimnieciba vispar, un lidz ar to par nepietiekamu nodarbinatibu.
> Tagad, diemzel, jasaka, ka pavairojot pieprasijumu Latvija labaka
> gadijuma varam ceret uz mazu pieaugumu darba raziba. Sis vietejais
> pieprasijums reti kad bus pietiekams, lai saktu jaunus pasakumus
> (kas notiek ar inovaciju vilniem) Latvija. Latvija arkartigi svariga
> ir speja eksportet (ari saistita ar lielaku t. s. darba razibu,
> labaku kvalitati, zemakam izmaksam un speju sarazotu piegadat atri
> un laika). Citiem vardiem, pieprasijums jau eksiste arzemes, bet ne
> katrai padomju laika mantai. Pat pienemot, ka varam sakt jaunu
> uznemumu, Riga trukst letu dzivoklu, lai turp parsuknetu
> maznodarbinatos no laukiem (ka tas notika pirms 1. Pasaules kara)
> apmacibai un darbam, bet uz laukiem gruti iedomaties vietu, kur
> butu pietiekama masa kvalificetu darbinieku. (Vel pastav iespeja
> so kvalificetu darba speku pilsetas nosukt no iestadem, un
> tehniskas nozares tas jau notiek.) Citiem vardiem, jautajumi paliek
> tioe pasi, bet jaunu un labaku atbilzu pat trukst!
>
> GundarsJauni uznemumi saksies loti atri, ja tiks likvidets lielakais sprosts, Latvijas sausmiga birikratija. Esmu tas "ziedus" jau aprakstijis agrak ...... Ja vienas vienkarsas lietas kartosana aiznem 6 menesus, tad par uznemejdarbibu nav ko runat!
Butu labi zinat, kada veida uznemumi ir padoma un pastastit kadi cilveki, kada vecuma, ar kadam kvalifikacijam tiek mekleti! Nepietiek tikai ar vispareju runasanu, ir jaizdara analize, jauzstada merkis un tad jaredz vai problemu var atrisinat vai ne.
Infrasruktura ir valsts atbildiba, nevienam citam nevar uzlikt vainu ja ta nepilniga! Dzivoklu atrisinajumu esmu jau aprakstijis daudzas reizes ieprieks, viens veids ir veidor kooperativus, kas no valst var aiznemties naudu par zemiem procentiem. Ja valstij butu 10 gadu plans, ka katru gadu tiks viena vai otra veida atbalstita jaunu dzivoklu buve, vai esoso remonts un modernizesana, problema risinatos. Izveodotes mazi uznemumi, bezdarba mazinatos, iedzivotaju pirktspeja palielinatos utt. utt.
Lai atgriestos pie uznemejdarbibas, gribu tikai minet faktu, ka Latvija cilveki grib par daudz isa laika palikt bagati. Esmu izmeginajies gan sadi, gan tadi, nav laimejies. Vispirms nesola piegadat noteikta laika un to ari nedara. Nakamais ir cena! Cik daudz es varu atlauties maksat Latvijas razotajam par vienu produktu kuru es varu pardot par 100 US$?
Mazs aprekins Zviedrijas tirgu:
100 minus PVN 25% ir 80 US$ transporta izdevumi ieskaitot iepakojumu un apdrosinasanu 10 US$, paliek 70 US$. Marketings (drusku reklama, kataloga vieta, informacija par preci zviedriski utt.), pardeveja algas dala, noliktavas izmaksa, apmeram 25 US$ - paliek 45 US$. Tad man druscin ir janopelna un jāapmaksa izdevumi kas man saistiti ar so produktu uzturoties Latvija, teiksim 15% no pardosanas cenas butu 15 US$, pari paliek 30 US$. Razotajam man tatad nev iepeja maksat vairak par 30 US$! Latvijas sikuznemejs saka, tu velns esi krapnieks un izsucejs - par to cenu es tev nepardodu ..... Nav bizzzzneeesa ..................
Gribu ari piebilst, ka es neesmu ieintersets vest divas dazadas atskaites un krapties ar nodokliem.
Mes latviesi patiesam esam viena fantastska tauta.
Ugis G. Berzins, ar skatu uz ostu un diviem izdzisusiem ugunskuriem.
From: "Ugis Berzins" ugis.berzins@swipnet.se
----- Original Message -----
To: sveiks@latnet.lv
Date: 5/1/00 6:36
From: RUTENS@aol.com
To: sveiks@latnet.lv
Sent: Tuesday, April 25, 2000 6:25 AM
> Sveiki!
>
> Paldies visiem dalibniekiem, it seviski Gundaram Keninam, par loti
> interesantam parrunam par tautas saimniecibu. Kaut nav mani jautajumi
> gluzi par Latvijas attistibu, neesmu vieniga kas ar balta skaudibu vero
> konkretos raditajus par Igaunijas atplauksanu. Drosi vien "Sveiks" nav
> vislabakais forums kur meginat salidzinat Latviju ar Igauniju. (Ari
> cerams, ka nemeginu salidzinat abolu ar apelsinu.) Bet, Gundar, vai ir
> iespejams visparinata veida to meginat? >
> 1. Tad, kad PSRS sabruka, vai Igaunijai bija kadas prieksrocibas
> ekonomiska lauka, kas vismaz pa daleji izskaidrot kadel vinai tagad
> iet veiksmigaka neka Latvijai? Vini savas politiskas problemas ar okupacijas varu atrisinaja atra cela.
Igaunija vel sodien ir "tranzita zeme transportiem uz Latviju" > 3. Kadi citi faktori, ne tikai ekonomiska sfera, ietekmeja Igaunijas
> (salidzinosi ar Latviju) paatrinato veiksmi?
> Paldies!
> Elizabete Igaunijai butiba jau no pirmas dienas bija regulara satiksme ar Zviedriju un Somiju.Latvija vel desmit gadu laika nav varejusi iedarbinat kuga liniju starp Rigu un Zviedriju,vai Ventspili un Zviedriju utt.Lidojumu biletes starp Stockholmu un Rigu ir par dargam, jo butiba ir liniju monopols!
Starp citu, varbutejais nakamais ministru prezidents paspeja vel subvencionet vasaras kuga satiksmi starp Rigu un Zviedriju. Katra personas kuga bilete zviedriem, no Zviedrijas uz Rigu tiks subvencioneta ar 10 Ls. Jauks veids ka Latvijas ielas meitam piegadat "tirgus pieprasijumu"
Mes latviesu patiesam esam viena fantastiska tauta
Ugis G. Berzins, ar skatu uz ostu
