Sestdien 15. aprīlī Ausma Ābele SVEIKS kopā rakstīja:
Pretēji Jeffry Sommers domāju, ka nav svarīgi, kas savāc peļņu - valsts vai privātais uzņēmums. Būtiski ir tas, kā dzīvo tautas lielākā daļa. Un te patiešām nav nekādas kārtības.
Vēl nupat TV deputāts Apinis visiem spēkiem centās pierādīt, ka progresīvais nodoklis atbaidīs investorus. Bet vai tas, ka pie mums ir visaugstākais PVN, neatbaida investorus un ikvienu, kas nodarbojas ar komercdarbību? Pie tam drīz vairs ar uguni nevarēs atrast pakalpojumu, par kuru no katra nabaga netiktu iekasēts šis augstais nodoklis. Protams, protams, te visi vienlīdzīgi, kā bagatais, tā nabagais, taču neaizmirsīsim, ka vēderi abiem vienādi ietilpīgi, siltumu un ūdeni arī abi patērē puslīdz vienādi. Bet kādas atšķirības ir proporcijās starp šiem ienākumiem!
Ņemsim vienu nabagu, kas taupīgi lieto elektrību un mēnesī ar savu spuldzīti nodedzina tikai 9 KWh. Par to jāsamaksā 35 santīmi, no kuriem 5 tiek valstij kā PVN. Otrus 35 santīmus saņem banka par "pakalpojumu". Trešos 30-40 santīmus jātdod par transportu, ja kājām nevar aiziet līdz maksāšanas vietai. Sanāk vesels lats, dari, ko gribi. Un tas par vienu pašu taupīgi lietoto elektrību, nerunājot nemaz par citām cilvēciskām vajadzībām. Kādam to latu makā ir tūkstošiem, bet vairumam tikai daži desmiti.
Ņemsim pensionāru ar stabīliem "ienākumiem" 50 latu mēnesī. vienalga, vai tos noēd vai samaksā par komunālajiem pakalpojumiem, 18% aiziet valstij - tātad savu pensiju faktiski nākas samazināt turpat par 10 latiem. Visvairāk nodokļu savācot nevis no ražošanas, bet no iedzīvotājiem - te nu tas ir.
Ja šos 50 latus saņem strādājošais, tad jātskaita ne tikai tie 9 lati par PVN, bet arī 5 lati sociālais un 7 lati ienākuma nodoklis. Gandrīz pusi no šiem nabaga grašiem paņem valsts. Diemžēl, par to neviens neuztraucas. Arī SVF ne, jo lepnajās viesnīcās, kur vienas vakariņas izmaksā vairāk, ar šādiem ļautiņiem nenākas saskarties, un varbūt, ka viņu nemaz nav. Tikai kam vajadzīgi tie investori, ja nabaga ļautiņi neko nevar nopirkt? Man liekas, ka par to nedomā arī Jeffry Sommers.
Ausma
Džefrijs Somerss atbildēja [Jura Žagariņa tulkojumā]:
Ausmas vēstule dod nepieciešamo fokusu tam, kā makroekonomikas polītika un ideoloģija iespaido cilvēku dzīves. Viņas vēstule ir svarīga. Viņas pieredze, par ko viņa stāsta, ir pieredze, kādu pārāk daudz cilvēku piedzīvo ikdienas. Tas patiesi ir it kā psīholoģisks cietums, kurā cilvēkiem jāpavada nomoda stundas bēdājoties par to, kā viņi paspēs samaksāt par valsts skopajiem pakalpojumiem.
Patiesi, regresīvi PVN ir izplatījušies visā pasaulē. Investora vajadzības trumpē sabiedrības vajadzības - katru reizi. Mēs nekad nedebatējam, vai tiem cilvēkiem, kas vismazāk var atļauties maksāt nodokļus būtu jānes arvien lielāka nodokļu nasta. Mūsu neoliberālajā kārtībā, tikai investoriem pienākas priekšrocības.
Es tikai gribētu pateikt, ka pretēji Ausmas beidzošajam apgalvojumam , šīs rūpes ir ne tikai manā prātā, bet tās ir allaž manu domu priekšplānā. Manos sakaros ar pensionāriem un ar cilvēkiem, ko esmu sastapis laukos, un ar tiem, kas šeit ubago - tie ir tieši tie, kas motivē mani manā darbā un visvairāk par to laiku, ko atlicinu no sava pētniecības darba lai iesaistītos debatēs, kas, cerams, vedīs uz nozīmīgām pārmaiņām. Varu pateikt, ka, jau 1995. gadā mēģināju dabūt atbalstu no Amerikas Skolotāju federācijas (American Federation of Teachers), lai palīdzētu pensionāriem šeit organizēties.
Ausmai es gribētu pateikt, ka ceru, ka viņa turpinās rakstīt par savu pieredzi. Mana personīgā pieredze ir kā kopienas, studentus un strādniekus organizēt. Arvien pieaugošais skaits to cilvēku, kas iedzīti trūcībā pēdējo 25 gadu neoliberālās polītikas sekās, ir motivējis mani sniegties pēc akadēmiskas ekonomikas teorijas saprašanas, un, sajuzdams, ka tagad to nedaudz saprotu, cenšos palīdzēt mainīt pastāvošo ekonomikas iekārtu, kas ir tik ārdoša tik daudzu cilvēku likteņos.
Sirsnībā,
Jeff Sommers
From: "Ugis Berzins" ugis.berzins@swipnet.se
To: sveiks@latnet.lv
Date: 4/16/00 5:18
Subject: SV: Joseph Stiglitz par SVF> Pretēji Jeffry Sommers domāju, ka nav svarīgi, kas savāc peļņu -
> valsts vai privātais uzņēmums. Būtiski ir tas, kā dzīvo tautas
> lielākā daļa. Un te patiešām nav nekādas kārtības.Principa uz pirmo skatu OK! Bet ko saka otris skats? Viena apziniga Valsts, Valdiba etc. etc. atkal ieguldis pelnu valsti, valsts iedzivotajos. Valsts augs, izveidosies!
Privatais to aizvedis uz savu maju (arzemem) un tur vai nu izteres, vai ari ieguldis cita zeme kur saredzama vel lielaka pelna! Valsts kura radas pelna, paliek nabagaka un nabagaka! Te ir ta "vienlidziba"
> Vēl nupat TV deputāts Apinis visiem spēkiem centās pierādīt, ka
> progresīvais nodoklis atbaidīs investorus. Bet vai tas, ka pie mums
> ir visaugstākais PVN,Nezinu ar kadam valstim salidzina, bet vairakas ES valstis tar ir augstaks! Zviedrija uz pirkumiem ir 25" PVN, tatad 20" no preces cenas panem valsts.
> neatbaida investorus un ikvienu, kas nodarbojas ar komercdarbību?
Tiem kas nodarbojas ar komercdarbibu, sis nodoklis ir samera mazsvarigs! Tas ir PVN pamata, maksa tikai par vertibas pieaugumu. Komercuznemejs savu preci pardodot uzliek nodokli bet tani pasa laika atvelk savu samaksato PVN!
> Pie tam drīz vairs ar uguni nevarēs atrast pakalpojumu,
> par kuru no katra nabaga netiktu iekasēts šis augstais nodoklis.
> Protams, protams, te visi vienlīdzīgi, kā bagatais, tā nabagais,
> taču neaizmirsīsim, ka vēderi abiem vienādi ietilpīgi, siltumu un
> ūdeni arī abi patērē puslīdz vienādi. Bet kādas atšķirības ir
> proporcijās starp šiem ienākumiem!LR tacu so problemu var atrisinat loti vienkarsi, lai paskatas uz ES zemem, Ir valstis kur ir tikai 11% uz buvmaterialiem un buvdarbiem, 5% uz partikas pamatcielam utt. utt. Bet nedrikst sudzeties jo sadu ricibu NEGRIB, atlauj gan, brivais kapitalisms, kapitaltirgus.
> Ņemsim vienu nabagu, kas taupīgi lieto elektrību un mēnesī ar savu
> spuldzīti nodedzina tikai 9 kWh. Par to jāsamaksā 35 santīmi, no
> kuriem 5 tiek valstij kā PVN. Otrus 35 santīmus saņem banka par
> "pakalpojumu". Trešos 30-40 santīmus jātdod par transportu, ja
> kājām nevar aiziet līdz maksāšanas vietai. Sanāk vesels lats, dari,
> ko gribi. Un tas par vienu pašu taupīgi lietoto elektrību,
> nerunājot nemaz par citām cilvēciskām vajadzībām. Kādam to latu makā
> ir tūkstošiem, bet vairumam tikai daži desmiti. Ņemsim pensionāru ar
> stabīliem "ienākumiem" 50 latu mēnesī. Vienalga, vai tos noēd vai
> samaksā par komunālajiem pakalpojumiem, 18% aiziet valstij - tātad
> savu pensiju faktiski nākas samazināt turpat par 10 latiem.
> Visvairāk nodokļu savācot nevis no ražošanas, bet no iedzīvotājiem -
> te nu tas ir.Zviedrijas galvenie ienakumi, izdevumi 2001 gada:
Apjoms 700 (miļadi kronu)
Ienakumi: Socialie nodokli un pasizmaksas 231 (tatad 33%)
PVN 191 (tatad 27%)
Alkohola, energijas, tabas nodokli 86 (tatad 12%)
No uznemejdarbibas 69 (tatad tikai 10%!!!!!!!)
Visada veida valsts darbiba 31 (tatad 4%)
Iedzivotaju ienakuma nodoklis 24 (tatad 3%)
Ipasuma nodoklis 23 (tatad 3%)
Izdevumi: Palidziba pasvaldibam 102 (tatad 15%)
Aprupei 100 (tatad 14%)
Procenti par valsts aiznemumiem 70 (tatad 10%)
Palidziba gimenem un berniem 48 (tatad 7%)
Aizsardziba 47 (tatad 7%)
Darba tirgum 46 (tatad 7%)
Izglitibai, petniecibai 35 (tatad 5%)
Ekonomiskai drosibai vecuma dienas 34 (tatad 5%)
Ekonimiskie pabalsti bezdarba esosiem 28 (tatad 4%)
Veselibai, slimnicam, socialai aprupei 27 (4%)
Kommunikacijai 25 (4%)
Tiesu sistemai 24, Studiju atbalsi 22,
zemniekiem un mezsaimniecibai 14, dzivoklu, savrupmaju buvei 12.> Ja šos 50 latus saņem strādājošais, tad jātskaita ne tikai tie 9
> lati par PVN, bet arī 5 lati sociālais un 7 lati ienākuma nodoklis.
> Gandrīz pusi no šiem nabaga grašiem paņem valsts. Diemžēl, par to
> neviens neuztraucas. Arī SVF ne, jo lepnajās viesnīcās, kur vienas
> vakariņas izmaksā vairāk, ar šādiem ļautiņiem nenākas saskarties, un
> varbūt, ka viņu nemaz nav. Tikai kam vajadzīgi tie investori, ja nabaga
> ļautiņi neko nevar nopirkt? Man liekas, ka par to nedomā arī Jeffry
> Sommers.
> AusmaKa jau daudzkart esmu sveika beidzamos gados rakstijis, nevar sapnot par brivo kapitalismu bez socialas atbildibas, ir jacensas pec rietumpasaules sociala kapitalisma. (Ne jau par velti lielais parsvars ES valsu veletie parlamenti sastav no partijam kas savos statutos ierkstijusu UN TO ARI PANAKUSI, pantus par valsts socialo atbildibu pret tas iedzivotajiem - dabigi ar dazadiem ierobezojumiem.
Merkis mums ir viens, plaukstosa Latvija.
Viens veids ka to sasniegt ir:
01. Mazinat korupciju
02. Izveidot nekukulojamu Valsts Ienemuma Dienestu. (Zinigu cilveku Latvija aplesums ir, ka valst ienemumi mazakais dubultoties.)
03. Atnemt valst ieredniem 10% pelnu
04. Palaist Latu "brivu", pec tam pāugstinat policijas, ierednu, skolotaju algas un pensijas.
05. Veicinat, atvieglinat ipasuma iegadi, subvencionet maju remontus un dzivojamas virsmas jaunbuves.
06. Vismaz 30% (sakuma) no valsts partikas paterina iepirkt Latvija un nepirkt piem. cukuru arzemes!
07. Gadat lai tiesu sistema darbotos likumu robezas un nevis naudas maku lieluma..... Tiesnesus, policistus, ierednus, skolotajus, universitates macibu spekus pienem augstakais uz 6 gadiem, ar ierobezojumu, ka tiesnesus, dazus augstakos ierednus un universitates profesorus var atkal ievelet augstakais 3 reizes, bet var atlaist, uzteikt atrak, ja nepida savu darbu vai vairakkart parkapis likumus vai piekerts kukulu nemsana vai dosana.
Mes latviesi patiesam esam vien fantastiska tauta.
Ugis G. Berzins, ar skatu uz ostu.
From: "Ausma Abele" aabele@madona.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 4/16/00 7:20
Subject: Re: Joseph Stiglitz par SVFUģi, neesi ideālists, skatīdamies uz ostu un sapņodams par vienu apzinīgu Valsti, Valdību etc. etc. Nekas nav tik neekonomisks kā valsts uzņēmums, tāpēc esmu kategoriski pret valsts nodarbošanos ar uzņēmējdarbību. Neprasmīgs privātais uzņēmējs vismaz fiksi vien bankrotē, bet valsts uzņēmumam ir iespējams vilkt dzīvību uz nodokļu maksātāju rēķina.
Esmu jau rakstījusi, ka valsts rokās ir pietiekoši efektīva svira - likumdošana. No tās atkarīgs, vai privātais valsti noslauc, piestūķē kabatas un tad aidā! projām uz ārzemēm, vai arī notiek sadarbība uz savstarpēji izdevīgiem pamatiem. Pagaidām tādu sadarbību neredzu, tikai izdabāšanu lielajiem uzņēmējiem no valsts puses un galīgu vienaldzību pret mazajiem uzņēmējiem un pašnodarbinātajiem. PVN arī ir izdevīgs tikai lieliem uzņēmējiem, mazajiem tas ir liels slogs - PVN jāmaksā par visu - sākot ar izejvielām un beidzot ar pārdoto produkciju, faktiski PVN dubultā, bet atpakaļ nedabū neko.
Sociālā atbildība pret iedzīvotājiem būtu neiekasēt vismaz ienākuma nodokli līdz reālam iztikas minimumam, vai arī samazināt PVN pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Pie mums nenotiek ne viens, ne otrs.
Pret Taviem labklājības sasniegšanas veidiem principā nav iebildumu. Tikai piebilde attiecībā uz dzīvojamo īpašumu - tur tauta taps noslaukta tāpat kā attiecībā uz zemi. Krievi vismaz zemi nacionalizēja, bet tagadējā valdīšana par to izsniedza nevērtīgus papīrīšus, un nekad netaisās samaksāt par tiem solītos 28 latus par sertifikātu. Arī privatizētos dzīvokļus, kas nonāk īrnieku īpašumā ne jau tanī normālākajā stāvoklī, drīzāk gan otrādi, drīz vien savāks naudīgie par grašiem vai nu par komunālo maksājumu parādiem, vai arī par nespēju apsaimniekot. Un atkal tauta taps apkrāpta dubultā - it kā saņēma pretī īpašumu par sertifikātiem, bet noturēt, redz, neprata. Tikai kā to izdarīt, ja vairums nesaņem līdzekļus pat normālai iztikšanai.
Ausma
From: "Ugis Berzins" ugis.berzins@swipnet.se
To: sveiks@latnet.lv
Date: 4/16/00 12:25
Subject: SV: Joseph Stiglitz par SVF> Uģi, neesi ideālists, skatīdamies uz ostu un sapņodams par vienu
> apzinīgu Valsti, Valdību etc. etc. Nekas nav tik nēkonomisks kā valsts
> uzņēmums, tāpēc esmu kategoriski pret valsts nodarbošanos ar
> uzņēmējdarbību.Tagad par velu parskoloties, idealists tomer laikam paliksu ......
Idealisti tiek verteti dazadi, kas verte un kadel verte .....
Bez idealistiem pasaule nebutu ta kas vina sodien ir .....
Ir vairakas valstis pasaule kuras gribetos apzimet par apzinigam.
Mums ir tikai jāpzinas, ka ari visapzinigaka valsts nekad nebus, nevar but "taisniga" pret visiem individiem, pret visiem nogrupejiem un grupam.Visa atbildiba par infrastrukturu ir bijusi un ari paredzama laika posma ari paliks! Ka valsts to risina, vai nu maksajot valsts eredniem, darbiniekiem, vai ari perkot pakalpojumus brivaja tirgu.
Pasaule ir pilna pieradijumu ka valsts var "dzit, vadit" uznemumus ar pelnu. Labakais piemers ir tagad privatizetas vai privatizemas Eiropas telefonu sabiedribas, energetikas uznemumi, celi, motorceli etc. etc.
Ja valst uznemumi piemer nebutu bijusi un izveidojusi telefona tiklus (kas starp citu visuma 20 gadu laika, vadu sistemas, izzudis, tad daudzas retak apdzivotas zemes telefons un elektriba daudzam majam nebutu vel sodiem. Zviedrija piem patlaban lepojas ar to, ka beidzamas cetras atlikusas dzives vietas tiks pieslegtas kopejam tiklam.
Vacijas telefona sabiedriba sava laika "raudaja" ka maksas par telefonu lietosanu esot par zemam - japāukstina! To kampaņu samaksaja Vacijas valdiba, jo neskatoties uz miļoniem pelnas - nepietika, vajag vel vairak. Tas ir tapat ka ar laupitajiem, ar vienu reizi nepietiek, iegarsojas .... Sada manipulacija ar atklato gramatvedibu notiek ka valstis, ta ari multinacionalos uznemumos. Multinacionalie uznemumi ar ieksejo pirksanu un pardosanu ar nodokliem apliekamo pelnu transfere uz to zemi, kur visvairak paliek pari........
Privatuznemejdarbibai Latvija piemeram redzamas un lasamas abas lietas, loti - navajadzigi dargi pakalpojumi (Latvijas Mobilais Telefons) un arzemju ipasnieki gadu pec gada savos gadu zinojumos akcionariem lielas ka sis ieguldijums bijis tas labakais uznemuma vesture (Latvijas Mobilais Telefons) ar vislielako pelnu.
> Neprasmīgs privātais uzņēmējs vismaz fiksi vien
> bankrotē, bet valsts uzņēmumam ir iespējams vilkt dzīvību uz nodokļu
> maksātāju rēķina.Nedrikstam domat par bijuso savienibu, tehnikai izvedojoties, strukturam mainoties, liela uznemuma darbiniekiem ir jagada par socialo drosibu. To var panakt dazadi, darit dazadi, tas tikai ir jadara. Atbildigas valstis par to rupejas!
Atbildigas valstis piemeram piespiez un piepalidz privatiem uznemejiem nemt atbildibu par saviem darbiniekiem un ari dazus gadus pec uznemuma likvidesanas.
Vai patiesam velies, lai latvijas berni, sievietes un mazizglitotie strzdatu un dzivotu tados pat apstaklos ka Indija, daudzas talo austrumu zemes, Vidus- un Dienvid- Amerika?
> Esmu jau rakstījusi, ka valsts rokās ir pietiekoši efektīva svira -
> likumdošana. No tās atkarīgs, vai privātais valsti noslauc, piestūķē
> kabatas un tad aidā! projām uz ārzemēm, vai arī notiek sadarbība uz
> savstarpēji izdevīgiem pamatiem. Pagaidām tādu sadarbību neredzu, tikai
> izdabāšanu lielajiem uzņēmējiem no valsts puses un galīgu vienaldzību
> pret mazajiem uzņēmējiem un pašnodarbinātajiem. PVN arī ir izdevīgs
> tikai lieliem uzņēmējiem, mazajiem tas ir liels slogs - PVN jāmaksā par
> visu - sākot ar izejvielām un beidzot ar pārdoto produkciju, faktiski PVN
> dubultā, bet atpakaļ nedabū neko.Laikam neskaidri izteicos, PVN kas jamaksa uznemejdarbiba ir: pie pardosanas ienemtais PVN atskaitot par izejvielam un pakalpojumiem jau samaksatais PVN. Starpiba mana izpratne nevar but dubulta! Piedosanu, var but un notiek tad, kad multinacionalie uznemumi pardod savas preces par "dumpinga" cenam. Tanis gadijumos "aizmigusi" vai ari korumpeta valsts "atmaksa" vairak nodokli neka no sis vienibas ienem!
> Sociālā atbildība pret iedzīvotājiem būtu neiekasēt vismaz
> ienākuma nodokli līdz reālam iztikas minimumam, vai arī samazināt PVN
> pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Pie mums nenotiek ne
> viens, ne otrs.Paldies, pedejais laiks mainit! Prasit mainu!
> Pret Taviem labklājības sasniegšanas veidiem principā nav iebildumu.
> Tikai piebilde attiecībā uz dzīvojamo īpašumu - tur tauta taps
> noslaukta tāpat kā attiecībā uz zemi. Krievi vismaz zemi nacionalizēja,
> bet tagadējā valdīšana par to izsniedza nevērtīgus papīrīšus, un
> nekad netaisās samaksāt par tiem solītos 28 latus par sertifikātu. Arī
> privatizētos dzīvokļus, kas nonāk īrnieku īpašumā ne jau tanī
> normālākajā stāvoklī, drīzāk gan otrādi, drīz vien savāks
> naudīgie par grašiem vai nu par komunālo maksājumu parādiem, vai arī
> par nespēju apsaimniekot. Un atkal tauta taps apkrāpta dubultā - it kā
> saņēma pretī īpašumu par sertifikātiem, bet noturēt, redz, neprata.
> Tikai kā to izdarīt, ja vairums nesaņem līdzekļus pat normālai
> iztikšanai.
> AusmaRakstiju jau agrak un nebeigsu atkartot, valstij vispirms ir japalidz saviem pilsoniem un nevis nekaunigi jabaro arzemju kapitals! Varetu labot, celt un izveidot, ja butu cilvekiem piējami leti un drosi krediti! Valsts meroga ir pat LOTI izdevigi aiznemties naudu par piemeram 5% un pilsoniem pret drosibu aizdot par 4%. Veidotos jaunas darba vietas un jauni uznemumi etc. etc. Valstij nebutu tik daudz jamaksa socialai palidzibai, apmeram 1/6 (PVN) atgriestos jau pirma gada atpakal valsts kase! Tas netikai segtu 1% atlaidi bet pat segtu procentu maksas, pieaugtu visi nodokli - valsts "pat penitu", "pelnitu bezkaunigi" pirmaja gada bet ari vel loti labi nakamos gados. Valsts varetu aiznemties uz 5 gadiem un pilsoniem piemeram aizdot uz 10 gadiem (lai atlautu ari pardzivot pie zemakam algam).
Mes latviesi patiesam esam viena fantastiska tauta, tadel ar drosu ticibu Latvijas nakotnei,
Ugis G. berzins, ar skatu uz ostu.
From: "Ausma Abele" aabele@madona.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 4/16/00 1:48
Subject: Re: Joseph Stiglitz par SVFLabs vadītājs nedara pats, bet ļauj visu izdarīt padotajiem. Tas pats attiecas uz valsti. Perspektīvām nozarēm valsts var dot pat 100% nodokļu atlaides un Tavus apakšā minētos lētos kredītus. Rīgā un Ventspilī uzņēmējdarbība iet plašumā, bet citur attīstība notiek gliemeža gaitā. Un tā būs, kamēr valsts nemainīs savu politiku - padarot "smagāku" uzņēmējdarbību "vieglajās" pilsētās un atvieglinot ražošanas sākšanu provincē.
Latvenergo monopola saglabāšanu motivē ar to, ka, lūk, pēc pārstrukturēšanas Ziemeļaustrumu elektrisko tīklu teritorijā - Aizkraukles, Jēkabpils, Madonas, Gulbenes, Balvu un Alūksnes rajonos tarifi pieaugs, bet Rīgā - samazināsies. Tad man jāsaka - priekš kam valstī ir Saeima un valdība, ja visu to nevar kontrolēt un iespaidot ar nodokļu politiku. ZAET teritorijā jebkurā vietā var izdevīgi būvēt jaunas jaudīgas ražotnes, ne tikai celulozes fabriku, elektrības visur pietiks, un rezultātā tarifi samazināsies paši, bez dotācijām. Bet ērtāk jau izvērsties Rīgā, un rezultāts ir tāds, kāds ir - province izmirst gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, un vainojama tur tikai valsts, neviens cits.
Bet kas attiecas uz lētiem kredītiem - jo mazāka iespējamā peļņa, jo augstāks kredīta procents. Uz Latvija Mobīlo Telefonu nav ko apvainoties - kamēr tam ir klienti, tikmēr, droši vien, arī lētu kredītu netrūkst. Ja valsts no šīs uzņēmējdarbības neiekasē pietiekoši daudz nodokļu, vainojama atkal ir pati valsts.
Tavs pieminētais PVN mehānisms, diemžēl, darbojas tikai attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kas sasniedz noteiktu peļņas līmeni - kam jau tāpat tiek dots, neieviešot progresīvo nodokli utt. Uz PVN "nemaksātājiem" tas neattiecas, slēptā veidā tie samaksā divkārt.
Ausma
