Sveiki!Man ienāca prātā pastāstīt par to, ko daži šaizemē domā par ASV ekonomiku. Šīs domas neizzīdu no sava nekvalificētā īkšķa. Tās esmu noklausījies no viena mana paziņas, ekonomikas departamenta priekšsēža vienā no Springfieldas koledžām. Es tikai atstāstu.
Pat Amerikā ir brīvi domāt par alternatīvām iepretī pastāvošai Reiganomikas iekārtai. Pamatā jautājums ir: vai saimniecība, kas balstās uz brīva indivīda iniciatīvas visos lēmumos, tāda, kas ietekmē ieguldījumus un tā tālāk, var efektīgi garantēt nodarbinātību visai tautai, garantēt katram indivīdam iespēju censties pēc lielākas algas, garantēt visai tautai iztiku, patvērumu un veselības aprūpi kā arī izglītību un sabiedrisku drošību?
Katru reizi šai gadsimtenī, kad šādi jautājumi tikuši pacelti, piemēram 30'os gados ar Sabiedriskās Apdrošināšanas aktu (Social Security Act), opozīcija pielietojusi veco labo argumentu, ka tādas lietas ir pret dabas (jeb tirgus) likumībām. Kad 1985. gadā katoļu bīskapi proponēja "Economic Justice for All" (ekonomikas taisnību pret visiem), tad tā laika konservatīvie polītiskie vadoņi Anglijas Tečeres vārdos atbildēja, ka neesot alternatīvas tirgus likumībām attiecībā uz jautājumiem par trūcību un tā tālāk. Parasti visi šāda veida priekšlikumi tiek izsmieti kā "neomarksistiski" jeb "zociķistiski", un tautai tiek atgādināts, ka 2000. gadā tādas domas cilāt esot "mazliet piedauzīgi".
Piemēram, doma, ka principā būt iespējami nodarbināt visus darba spējīgos indivīdus mēdz atspēkot ar apgalvojumu, ka tāda lieta novestu uz nesavaldāmu inflāciju. Tā tas arī būtu, ja nebūtu tādas lietas kā tehnoloģijas attīstības un ja uzņēmēji būtu brīvi celt cenas bez ierobežojumiem. Bet vai tiešām ir tāds dabas likums, kas nosaka, ka tam tā jābūt? Pilna nodarbinātība tādā darbā kā ceļu konstrukcija vai meliorācija varētu, kā Vidvuds Maskavas Taimzā proponēja, pacelt produktivitāti visapkārt. Ieguldījumi,kas savieno skolas un visu tautu caur internetu arī paceltu produktivitāti. Veselības aprūpes jomā, garantēt visai tautai preventīvu veselības programmu kas pasargātu no vajadzības pēc daudz dārgākām katastrofālo slimību ārstēšanas un invalīdu kopšanas programmām, arī veicinātu ne tikai katra indivīda produktivitāti bet visas tautas produktivitāti.
Šīs lietas varētu veicināt caur atsevišķu kapitāla kontu valsts budžetā. Ir Amerikā nopietni ekonomisti, keinsisti acīmredzot, kas apgalvo, ka šādu ieguldījumu atmaksājas veidot kaut vai uz tautas parāda, kaut vai drukājot naudu. Galvenā problēma ir gādāt, lai šie ieguldījumi tiktu veidoti leģitīmi tautas labā, nevis lai pārvērstos par lopu silēm polītiķiem. Kritiķi apgalvo, ka tāda ir cilvēku daba, būt lopam, un tur nekā nevar darīt. Bet atbilde ir - vairāk demokrātijas vajag, vajag apzināti veicināt publikas piedalīšanos valdības mehānismos un likt valdībai visās lietās dot skaidru atskaiti publikas vēlmēm. Brīvi cilvēki nav vis lopi.
Amerikā nauda valda polītiku. 1996. g. vēlēšanās tikai divas trešās daļas no viena procenta no visas tautas ziedoja vairāk nekā $200 polītiskai kampaņai - un tie daži tātad bija tie, pret kuriem polītiskie kandidāti bija visdzirdīgāki. Šogad polītiskā kampaņā ir lielas runas par to, ka šī sistēma būtu jāmaina, bet, ieklausoties runās paliek skaidrs, ka tās nav nopietnas, tās tiek runātas tikai, lai tūlīt pēc vēlēšanām tās kārtējo reizi aizmirstu.
Otra problēma ar pilnu nodarbinātību ir, ka pilna nodarbinātība it kā nenovēršami spiestu cenas uz augšu, izraisot nesavaldāmu inflāciju. Pret šo argumentu varētu aizrādīt, ka Amerika, lai cik tā liela, tomēr ir spiesta konkurēt starptautiski. Amerikas firmas necels cenas ja tās vairs nevarēs sacensties starptautiski. Netrūkst arī līdzekļu, ko valdības varētu pielietot, lai bremzētu katastrofālu inflāciju, piemēram noteicot tādu nodokļu sistēmu, kas veicina mērenību. Nemaz nebūtu jāpieiet pie starptautiskās tirdzniecības ar varmācību un ar nežēlīgu ekspluatāciju lai Amerika varētu sacensties. Galvenais, kas vajadzīgs ir polītiska griba tautai apliecināt, ka ja arī bizness zaudētu absolūtu kontroli pār nodarbināto tautu, bizness šo zaudējumu vairāk nekā kompensētu ar tautas produktivitātes pacelšanu.
Pieņemsim, ka būs vajadzīgs pārejas laikmets, lai pastāvošo iekārtu Amerikā nomainītu līdzīgi kā tas patlaban notiek Austrumeiropas valstīs pārejot no centralizētās uz brīvo
saimniecību. Uzņēmēji varētu izvēlēties neieguldīt ražošanas pasākumos bet meklēt ātrāku un lielāku peļņu finansu spekulācijā. Tas nozīmē, ka būtu jāpārveido finansu sistēma tā, lai tā atspoguļotu demokrātiski izteiktas prioritātes, nevis, kā tagad, sekot parādzīmju tirgus diktātam, kā to dara Federālā banka. Demokrātiski valdīta Federālā banka varētu pazemināt aizdevumu likmes tā, lai neļautu ieguldītājiem "izbēgt" no ražošanas sektora uz spekulatīvo finansu sektoru. Bez tam, Federālā banka pati varētu veicināt ieguldījumus ilgtermiņa ražotnes celšanā uz pietiekoši zemām procentēm lai privātā sektora uzņēmēji varētu atļauties maksāt pietiekoši lielas algas lai paceltu tautas labklājību. Tādā veidā pievēršot vērību tiem saimniecības sektoriem, kurus privātie kapitāla tirgi parasti nemēdz piekopt, Federālā banka rādītu priekšzīmi un piedalītos lietderīgā konkurences veicināšanā starp uzņēmumiem, kas to tad varētu arī paši darīt.
Vēl viens arguments pret augstas peļņas, pilnas nodarbinātības ekonomiju un pret valsts iejaukšanos privātuzņēmumu darbībā ir, ka tādā gadījumā investori liktu savu kapitālu citās zemēs un tas izraisītu depresiju. Taču, liela tiesa no kapitāla ir nekustāma. Bez tam, pilnas nodarbinātības, augstas peļņas saimniecībā tautas pieprasījumi pēc saimniecības produkcijas būtu arvien augošs. Ja kāds privāts uzņēmējs gribētu slēgt kādu savu fabriku, tad viņš būtu spiests to pārdot. Ja tautas pirktspēja un pieprasījums ir veselīgs, un ja tādam nolūkam naudu varētu aizņemties no Federālās bankas, tad grūti iedomāties ka nerastos uzņēmēji apdraudētajā kopienā ar mieru to atpirkt un turpināt tās darbību.
Un ko ja investori ņemtu savu kapitālu un ieguldītu to ārzemju fabrikās kur algas ir zemākas, lai tad eksportētu atpakaļ uz ASV? Te būtu vajadzīga jauna starptautisko ekonomisko sakaru sistēma, spējīgi gādāt lai augstas algas un augsta nodarbinātība nevestu uz augstiem tirdzniecības deficītiem un finansu kapitāla plūsmēm uz āru. Patlaban ļoti daudzi tiek mēģināts darīt, lai iegūtu tādu alternatīvu panākumu par spīti pastāvošai konvencionālajai gudrībai, ka "globalizācijas" process neko tamlīdzīgu nepieļauj. Galvenie elementi šādā programmā būtu stimulēt, nevis aizkavēt vispārējo pieprasījumu un ievest nopietnus likumus attiecībā uz starptautiskiem līgumiem, lai uzturētu un uzlabotu darbaspēka un dabas vides standartus un uzliekot ierobežojumus uz spekulatīvām kapitāla plūsmēm. Viens no visvienkāršākiem tādiem ierobežojumiem ir t.s. "Tobina nodoklis", tā nosaukts pēc Nobeļprēmijas laureāta Džeimsa Tobina. Viņa priekšlikums ir uzlikt mazu (ap 1%) nodokli uz visām spekulatīvām vērtspapīru transakcijām lai tādā veidā aizkavētu lielas naudas kustības turpu un atpakaļ uz akciju vai valūtu svārstībām.
Juris Žagariņš šeit atstāstīja dažas sava paziņas Maikla Meropola (Michael Meeropol) domas par ASV saimniecību.
From: George Viksnins viksning@gusun.georgetown.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 4/27/00 10:50Sveiks sveikotaji!
Juris Z. ir noraizejies par bezdarbu ASV, kur paslaik ir 4,1% oficialo bezdarbnieku. Daudzi no tiem jau drosi vien ari drusku pahalture... Kapitals plust ieksa Nujorkas tirgu no visam pasaules malam tapat ka cilveki pari robezam vai ar vizu vai ar pastalam.
Man liekas, ka seit nemaz tik slikti nav!
Ar sveicienu, briva tirgus ideologs, Juronkulis
George J Viksnins
From: Aija Veldre Beldavs beldavsa@indiana.edu
To: sveiks sveiks@latnet.lv
Date: 4/27/00 9:35Neizbēgami ekonomiskā polītika ir dziļi saistīta ar pārmaiņām cilvēktiesībās un vērtībās. Jaunās pasaules koloniālisms iznīcināja vietējos cilvēkus kas dzīvoja uz "Garšvielu salām" (Molucca, Banda). Kad jūrjas laupīšanas laiks pārvedot zeltu un sudrabu izbeidzas un to atvietoja DienvidAmērikas cukura plantācijas, iedzimtos turpināja verdzināt un daudzas tautas pavisam izmira. Rietumeiropa attīstijās uz citu kontinentu iedzimto cilvēku rēķina. Tie kas ieguva ekonomiski noteikti prata attaisnot verdzību un laupīšanu un nejuta atbildību par izmantotiem cilvēkiem. Viņi uzskatīja, ka paši nes augstāku kultūru un valsts attīstību mežoņiem. Bet šodien par šo ekonomisko darbību vēsturē nav tikai ekonomiskas analīzes, ir arī ētisks vērtējums: tas bija koloniālisms kur lielam vairumam nebija izvēles un labums bija tikai dažiem. aija
From: George Viksnins viksning@gusun.georgetown.edu
To: sveiks sveiks@latnet.lv
Date: 4/27/00 10:58Sveiki velreiz!
Liekas ironiski, ka man jacinas ar neo-marksismu ASV tautiesos. Aija, visbagataka zeme Eiropa ir Sveice, kurai nekad nav bijusas kolonijas -- tapat varam pieminet Skandinaviju. Zviedrijai pedeja kolonija, Livonija, bija jauzdod 1721.g. Viena no visnabadzigakam "Tresas pasaules" valstim ir Etiopija, kadreiz Abisinija, kas bija Italijas kolonija (kauns!), bet tikai 7 gadus. Ieteicu folkloristiem un inzinieriem tureties vairak pie pasu seftes. Ar sveicienu amatieru ekonomistiem un kolonialistu nidejiem, Juronkulis
George J Viksnins
From: Gunars Tomsons gtomsons@beothuk.swgc.mun.ca
To: sveiks@latnet.lv
Date: 4/27/00 11:52George Viksnins wrote:
> Liekas ironiski, ka man jacinas ar neo-marksismu ASV tautiesos.
Vai drikstu Jus lugt izskaidrot Jusu neo- marksisma definiciju?
Gunars Tomsons
From: Aija Veldre Beldavs beldavsa@indiana.edu
To: sveiks sveiks@latnet.lv
Date: 4/27/00 3:44Juronkolis:
> Liekas ironiski, ka man jacinas ar neo-marksismu ASV tautiesos. Aija,
> visbagataka zeme Eiropa ir Sveice, kurai nekad nav bijusas kolonijas --
> tapat varam pieminet Skandinaviju. Zviedrijai pedeja kolonija, Livonija,
> bija jauzdod 1721.g. Viena no visnabadzigakam "Tresas pasaules" valstim
> ir Etiopija, kadreiz Abisinija, kas bija Italijas kolonija (kauns!), bet
> tikai 7 gadus. Ieteicu folkloristiem un inzinieriem tureties vairak pie
> pasu seftes. Ar sveicienu amatieru ekonomistiem un kolonialistu nidejiem,Diemžēl manā vēstulē nav ekonomisku spriedumu, slēgumu, vai ieteikumu - pat ne amatieru. Teicu kas vajadzētu būt pašsaprotams iepriekšējo vēstuļu kontekstā (Jānis, Ervie), ka politiskā ekonomija nav no pārējās dzīves atraujama un koloniālisms ir viens spilgts piemērs (neattiecinot ko īpašu par Austrumeiropu). Un es nepiekrītu, ka folkloristiem nebūtu jāinteresējas kur ekonomiski jautājumi skaidri iespaido sabiedrību un izteiksmi par to. Par to būtu jāinteresējas pat visiem, jo politiskā ekonomija iespaido visus. aija
From: Gunars Tomsons gtomsons@beothuk.swgc.mun.ca
To: sveiks@latnet.lv
Date: 4/27/00 7:19George Viksnins wrote:
> Sveiki velreiz!
> Liekas ironiski, ka man jacinas ar neo-marksismu ASV tautiesos. Aija,
> visbagataka zeme Eiropa ir Sveice, kurai nekad nav bijusas kolonijas --
> tapat varam pieminet Skandinaviju. Zviedrijai pedeja kolonija, Livonija,
> bija jauzdod 1721.g. Viena no visnabadzigakam "Tresas pasaules" valstim
> ir Etiopija, kadreiz Abisinija, kas bija Italijas kolonija (kauns!), bet
> tikai 7 gadus. Ieteicu folkloristiem un inzinieriem tureties vairak pie
> pasu seftes. Ar sveicienu amatieru ekonomistiem un kolonialistu nidejiem,Sveicinati!
Neapsaubu to, ka labi izglitots tautsaimnieks/ekonomists loti daudz ko zina par tautsaimniecibas strukturam, procesiem un cilveku savstarpejam attiecibam skatoties no ekonomiska viedokla. Amatieriem [tiem kas ar sadam zinibam naudu nepelna] butu jau gruti sacensties sini lauka. Nevar tomer secinat no ta, ka mes zinam daudz ko par briva tirgus norisem, un so norisu manipulaciju, to , ka mes labi saprotam cilveku vertibas un so vertibu pamatosanu. Ekonomiskai ideologijai parasti ir kadi vertibu prieksnoteikumi, bet tie, ka tadi, netiek pieraditi ar ekonomijas teoriju palidzibu. Ir jau iespejams ka vismaz dazi folkloristi, inzinieri un citi mirstigie daudz ko zina par cilveku vertibam, cilveku tiesibam, un taisniguma principiem, un tapec var novertet ekonomisko procesu manipulaciju.
Ar cienu,
Gunars TomsonsP.S. Vel labprat gribetu zinat Viksnina kunga ekonomiska neo-marksisma definiciju. Ja es teiktu, ka neo-marksisms ir tas, kas nav neo-klasiskais kapitalisms, man skiet ka ta nebut laba definicija. Tad tad ir vajadzigs kaut kas vairak. Ja tas par daudz laika nepieprasa, varbut isuma Jus varetu sveikotajiem par to kaut ko pateikt.
From: George Viksnins viksning@gusun.georgetown.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 4/28/00 11:39Sveiks sveikotaji!
Gunars Tomsons velas kautko drusku vairak par neo-marksismu. Labi, lai iet! Manuprat, ta ir piēja vesturei ar skatu vienigi caur skiru cinas brillem. Visa pasaule tiek sadalita centra un "periferijas" valstis. Kad kapitalisms ieiet pedeja imperialisma stadija (skat Lenina "Imperialisms - Kapitalisma augstaka pakape"), tad tas var vel izvilkt elpu lidz pasam beigam izmantojot so periferijas zemju nabadzibu -- atnemot viniem izejvielas par letu cenu un pardodot savu parprodukciju. Tatad, musu bagatiba Ziemelos ir pamatota uz Dienvidu nezeligu ekspluataciju -- un vinu nabadziba mes esam tie vainigie. Izklausas uz mata pec Zagarina. Bet tagad nesen tur kautko loti lidzigu arīemeta Aija, kas visuma ir sakariga dama -- bet laikam kaut kada sociologijas kursa bija kautko lidzigu par "pasaules sistemu" dzirdejusi. Nevaru ari nepieminet jauno Dzefriju, kas salidzina Latviju ar Porto Riko sava diplomdarba... Kad es ierados ASV 1950.g., sis valsts importi bija 3% no IKP un tie lielako tiesu naca no Kanadas, Meksikas, un Vakar-Eiropas. Amerikani savu bagatibu ir sarazojusi un sakrajusi pasi, un par Pol Pota apslaktetajiem kambodiesiem es vainu nēsmu gatavs uznemties! Ceru, ka ar to pietiks -- ari es nēsmu visas dzives vertibas merit ar dolara merauklu, un esmu priecigs dzirdet visus citadus viedoklus, bet pret klajiem meliem un nepatiesibam ir tacu jacinas. Ekonomistu monopolu aizstavedams, korpulentais Juronkulis
George J Viksnins
From: "Ausma Abele" aabele@madona.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 4/28/00 1:56Ar to neo-marksismu laikam ir tāpat kā krievu laikā ar milici - ar to baidīja b@rnus, sak, ja neklausīsi, atnāks milicis un tevi paņems. Tagad tāpat - ja nebūsi mierā ar to, kā ir, atnāks marksisti un iekals atkal tevi važās.
Nav ko baidīt ar bubuļiem. Ij neceri, Juronkuli, ka izvairīsies no visādu skolmeistaru, folkloristu, penzionāru un visādu citādu kritikas zobiem. Kādam tā vaina ir jāuzņemas, un kurš gan cits to labklājības deķīti rausta, ja ne ekonomisti, un Juronkulis tai skait@. Un tā kā Juronkulis ir letiņš, tad sveikā jo vieglāk plucināms.
Neviens monopols nav labs, un ekonomistu tai skaitā. Ekonomists nedrīkst aizbildināties, ka katram jādara savs darbs. To var sacīt zābaku ražotājs, ja mums nepatiks vieni, tad pirksim citu ražojumu. Te mums nav izvēles, ekonomistu panākumi un kļūdas agrāk vai vēlāk nonāk uz mūsu katra ādas. Ja ekonomisti grib dabūt cauri efektīvu, bet nepopulāru pasākumu, tad vairāk jānodarbojas ar izskaidrošanu. Tad grūtības cilvēki uzņems pacietīgāk, un varēs arī sekot līdzi ekonomistu solījumiem. Tas ekonomistiem liks būt piesardzīgākiem, eksperimentējot ar veselām valstīm un lielām cilvēku grupām. Amerikāņiem nevajadzētu būt tik pašapmierinātiem - nekur citur pasaulē vēl neapšauj darbabiedrus un klasesbiedrus. Tātad kaut kas tomēr nav tā, kā vajag. Marksisms ir novecojis, kādas gan īpašas izejvielas vajadzīgas tai kastītei, ko sauc par datoru, galvenais ir smadzenes, kas to padara par šodien ejošāko preci. Bet vai tikai ASV viss nav sasniegts, balstoties uz "dūžiem", kamēr pārējā tautas daļā kvalitāte ir tālu no pilnības.
Ausma
From: Harry Bush hbush@apollo.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 4/28/00 2:33Pasas iedarbigakas zales pret marksistisku domasanu laikam ir - padzivot marksistu parvaldita valsti dazus desmitus gadu. Tagadejos laikos varetu deret ZiemelKoreja. Protams, dzivot ne ka valdosas klikes parstavim. Mums jau bija PSRS - paldies, pietiks. To izstastit nemaz laga nevar, tas ir japiedzivo, lai saprastu, pat ja bez represijam... Pasi kvelakie marksistiskie un komunistiskie rrrrrevolucionari musdienas bieži sastopami briva tirgus valstis, parsvara diezgan labi nodrosinatas sikas un videjas burzuazijas vidu (nevis starp stradniekiem). Nelaime ta, ka vini zina labakaja gadijuma kaut ko no "revolucionaro klasiku" teoretiskajiem prieksstatiem. Vini nekad nav pa istam uz savas adas izbaudijuši, cik pretigas formas sis teoretiskas iluzijas izpaužas, kad tas megina realizet prakse. Ta, ka aprakstits marksisma klasiķu gramatas, ta lieta vienkarši nestrada. Tadel ta devetie "revolucionarie praktiki" - ka piemeram Lenins - budami gudri cilveki, vairak vai mazak atteicas no daudzam socialdemokratu un marksistu teoretiskajam iluzijam un dogmam. Tomer pat "izkartnes saglabasanai" bija nepieciesams ciets totalitars režims ar milzigu represivo sistemu. Galu gala katrs padomju laika augstskolu beidzis cilveks ir bijis spiests so to palasit no Marksa, Engelsa, Lenina darbiem (daži ari Stalina u.c.), tadel tur rakstitais daudziem vairs nemaz nav ilgi jaklausas musdienu kreiso ideologu parstastijuma, lai "iedegtos bridinajuma signals": mani atkal meģina apmulķot.
Visu labu! Harijs,
ar novelejumu - lai komunistiski noskaņotajiem iznak dzivot komunistu valdita sabiedriba, var jau but ka viniem iepatiksies... Bet man (un daudziem citiem) ir labak brīvā pasaule, kaut ari tai tapat ir savas enas puses. Vismaz nav jastrada ar 25 gadus atpalikušu skaitlosanas tehniku ka PSRS laikos, vai japrasa rakstiska atlauja kserokopetaja lietosanai.
