Pagājušo nedēļu Džefrijs Sommerss (Jeffrey Sommers), kas Rīgā doktorējas un pasniedz sabiedriskās zināšanas un ekonomiku, aicināja prof. dr. Juronkuli Vīksniņu debatēt. Dr. Vīksniņš atbildēja izvairoši. (Skat. "Re: Raksts par biznesa studentiem").

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 1/4/01 9:58
Subject: Re: Aicinājums . . .

Sveiki!

Juronkulis smalkjūtīgs:

Tik tiešām. Džefrijs man atrakstīja, ka viņš ļoti aizņemts ar pasniegšanu, rakstīšanu un tā tālāk. Viņš labprāt izvairītos no plūkšanās ar Juronkuli bet labāk tomēr tā nekā ļaut Juronkulim viņu apsaukāt. Personīgi, es domāju, ka par Džefrija disertāciju jau reiz šeit Juronkulim tika paskaidrots, bet viņš jau ir tāds kā vecais Reagans pats: Tu vari viņam vienkāršas lietas skaidrot cik Tu gribi bet viņam pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā.

Juronkulis rakstīja vēl arī tā:

Jā, Labs piemērs. Nekādā gadījumā nevajadzētu arī Latvijai nekādas investīcijas uzticēt. Radīsies vēl vairāk miljonāru Latvijā.

Kā gan tas nākas, ka tikai tajās vietās, kur paveras spraugas un šķirbas ASV ieviestajā vispasaules monetārā stingrības režīmā, kā, piemēram, Austrumāzijā agrajos 90'os gados un pat Krievijā tad, kad rublis sagāzās - rodas vienlaicīgi iespēja attīstīt vietējo industriju? Ja Juronkulis norāda uz Baltkrieviju kā atbaidošu monetāra liberālisma piemēru, tad mēs varam arī norādīt uz Roņu salu, kā labu monetārās visatļautības piemēru.

Mēs jau visi zinam, kas Juronkulis par šķīstu tīpu. Nekāds miljonārs viņš nav un nemaz pat negrib būt.

Juris ne onkulis

From: viksning@georgetown.edu
Date: 1/4/01 3:48
Subject: Re: Aicinājums . . .

Sveiki, sveikotāji!

Mani mulsina Ž. citāts par Austrumāziju 1990.'to gadu sākumā -- devalvācijas uzsākās tikai 1997.g. ar manu bijušo mītnes zemi Taizemi. Austrumāzijā Taivana pat iztaisīja REVALVĀCIJU, no 40 NT dolāriem uz 28. Varbūt man kaut kas ir gājis garām, jeb Ž. lāga nezina, par ko viņš runā...

Roņu salā, protams, mēs atjaunosim zelta standartu.

Nobijies no tik ultraradikālas domāšanas, ar sveicienu,

Juronkulis
George J Viksnins
viksning@georgetown.edu

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 1/5/01 3:16
Subject: Re: Aicinājums . . .

Sveiki!

Juronkulis apmulsis:

Nu jā. Man bija sajucis. Bet te ir kā to paskaidro vēl viens Juronkuļa pretinieks, Joseph Stiglitz, Pasaules Bankas galvenais ekonomists agrajos 90'os gados:

Juris ne onkulis nocitēja Džosefu Stiglicu

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 1/7/01 9:07
Subject: Kapitalisma mistērija

Sveiki!

Pagājušo piektdienu uz NPR (National Public Radio) noklausījos sižetu par Dienvidamerikas valstī Peru notiekošo polītisko saviļņojumu sakarā ar bijušā tās valsts prezidenta Fujimori kaunpilno izgāšanos. Pēkšni lielu popularitāti bauda ilgi represēts ekonomists vārdā Hernando Desoto. Viņš uzrakstījis grāmatu ar nosaukumu "The Mystery of Capital: Trickle-Up Economics" (Kapitālisma mistērija: augšupsūknes ekonomika). (Te domāta vārdu spēle uz amerikas rupublikānisko prof. dr. Juronkuļa Vīksniņa ideoloģijas, t.s. Reaganomikas pamatprincīpu - lejupsūknes ekonomiku). Sižetā bija intervijas ar pašu autoru un dažiem viņa ļoti entuziastiskiem faniem viņa grāmatas publikācijas pasākumā, kurā spēlēja tauru orķestri u.t.t. Runāja, ka nēsot izslēgts, ka Desoto varētu būt nākošais Peru prezidents.

Pēc manas saprašanas (lai gan es to vēl nēsmu lasījis), savā grāmatā Desoto atzīmē, ka vairāk nekā gadudesmitu pēc marksisma sakāves, gaidītā kapitalisma uzvara nav notikusi. Kapitalisms ir veiksmīgi noturējies tikai attīstītajās zemēs un nav panācis nekādu progresu t.s. Trešajā pasaulē un bijušajā Padomijā. Viņa pārliecība ir tāda, ka galvenā problēma ir slikti definēti īpašumtiesību likumi. Viņš apgalvo, ka nabadzīgajiem ļaudīm mazattīstītajās valstīs pieder daudz kapitāla, bet šī piederība ir tikai atzīta neformālā līmenī un tamdēļ tautas vairumam trūkst iespēju izmantot šos īpašumus, lai to vērtību vairotu. Tātad reāli lielais vairums kapitālīpašuma nav nemaz legāli atzīts zemattīstītajās valstīs. Desoto proponē šo īpašuma tiesību formalizēšanu. Viņš atzīmē, ka īpašuma tiesību iegūšana neformālā veidā (vienkārši apmešanās uz zemes, ko Amerikā sauc par "squatting") ir ar senu vēsturi. Piemēram, SVEIKS kopā, mēs nesen atzīmējām, ka vācu baroniem pašiem nekad nebija nekādi īsti pārliecinoši dokumenti par savām īpašuma tiesībām Baltijas zemēs. Desoto atzīst, ka tautas īpašuma tiesību formalizēšana varētu būt polītiski grūta, bet viņš apgalvo, ka rezultātā ieguvēji būtu gan bagātie, gan nabagi. Viņš atzīmē arī, ka formālas īpašuma tiesības visvairāk tiek apdraudētas mūsu laikos tieši attīstītajās zemēs, kur valstis uzņemas nedemokratiskas metodes zemes ekspluatācijā un vides regulēšanā. Viņš mudina padomāt, vai šī pastāvošā kārtība nav traucējoša vispārējai ekonomiskai augsmei.

Juris Žagariņš

From: ronalds.drunka@silva.lv
Date: 1/8/01 2:48
Subject: Re: Kapitalisma mistērija

Kāds gan kapitāls pieder nabadzīgajiem ļaudīm? Par vienīgo kapitālu, tas ir, vērtību kas rada virsvērtību es uzskatu viņu fizisko ķermeni (viņi var būt par maksas donoriem vai pasūtījuma mātēm, cits jautājums cik kvalitatīvas trūcīga uztura apstākļos ir viņu asinis vai radītais bērns). Salīdzinājums ar vācu baroniem liekas drusku ne par tēmu, krustneši bija iekarotāji un kā tādi viņi arī ieguva ipašumtiesības uz zemi, cik zināms ASV kolonisti izpirka zemi no indiāņiem, Latvijā tas bija savādāk - tāda ir tā vēsture.

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 1/8/01 5:07
Subject: Re: Kapitalisma mistērija

Sveiki!

Ronalds vaicāja:

> Kāds gan kapitāls pieder nabadzīgajiem ļaudīm?

Desoto izdarījis rūpīgu aprēķinu un konstatējis, ka Peru nabagiem piederot kopumā daudz lielāka reāla vērtība, nekā valstij. Viņš skaitīja zemi, kur nabagi mīt, viņu būdiņas, ratiņus, darba rīkus, mikrobusiņus, visu, ar ko viņi savu iztiku izvelk. Nelaime ar pastāvošo likumu tāda, ka viņi tiesiski nevarot pierādīt, ka viņiem tā mantība pieder, tāpēc viņi arī nevar neko būtisku uz tās pamata saorganizēt.

Ar to es tikai gribēju aizrādīt, ka īpašumtiesības nevienam, pat bagātniekiem, pašos pamatos nekad un nekur nav pamatotas skaidrā likumībā. Iekarošana nav nemaz likumīgāks īpašumtiesību pamats, kā tās tiesības kas ir nabagiem, kas savu zemi uzskata par savu tikai tāpēc, ka viņi tur mīt. Tātad īpašumtiesību kodificēšana jeb privatizācija ir vairāk nekā tikai gādāšana par to, lai tādi biznesmeņi kā, teiksim, A. Šķēle vai, teiksim, G. Indriksons savus īpašumus iegādājas "likumīgi" uz nepilnīgas likumības pamata.

Juris

From: viksning@georgetown.edu
Date: 1/8/01 11:19
Subject: Re: Aicinājums . . .

Esmu šo to no DeSoto lasījis jau ilgi. Viņš nav sevišķi kreisi noskaņots, tādēļ man prieks, ka Juris Ž. arī drusku citādus viedokļus ņem vērā.

Ar sveicienu no lietainās Vašingtonas, Juronkulis

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 1/8/01 10:50
Subject: Re: Aicinājums . . .

Sveiki!

Juronkulis apliecināja:

> Esmu šo to no DeSoto lasījis jau ilgi.

Es jau ilgi esmu sapratis, ka atsevišķi ne tīra socialisma ne tīra kapitalisma nekur nav un nevar būt, bet ir abi divi kopā un abi divi neatšķirami. Turpretī tīrā socialisma un tīrā kapitalisma "ideologi" nav nekas vairāk kā neatšjķirāmi totalitāristi un kūdītāji uz marazmu.

Tas, ka Desoto prasa likumos pamatotas īpašuma tiesības visiem, nevis tikai bagātniekiem, nozīmē, ka jabūt tādai valdībai, kurai rūp visas tautas labklājība, nevis tikai bagātnieku labklājība. Tā nevarētu būt tāda valdība, kas vadās pēc princīpa "brīvais tirgus nav apšmaucāms". Vai tādu valdību sauc par socialistisku valdību vai kapitalistisku valdību nav svarīgi. Tik pat labi tādu valdību varētu saukt par nacionalistisku valdību.

Juris