[Pēc manas saprašanas, Džefrijs Sommerss nav vis vēl profesors. Viņš ir doktorands, kas starp citu nodarbojas ar ekonomisko zinātņu pasniegšanu Stradiņa universitātē Rīgā. J.Ž.]

http://www.tvnet.lv/news/finanse/index.php?id=92862

Bostonas Ekonomisko pētījumu institūta profesors aicina pārvērtēt Latvijas attīstību

Jānis Silakalns , LETA 14. janvāris (2001) 13:00

Jau sen bija laiks pārvērtēt ekonomisko attīstību Latvijā, kuras kļūdas tautsaimniecībā tiek pasniegtas kā sasniegumi, uzskata ASV Bostonas ekonomisko pētījumu institūta profesors Džefrijs Somerss. "Gadu pēc gada tiek apgalvots, ka tā [Latvija] atrodas "pārejas" stadijā, lai novērstu kritiku no Latvijas neoliberālās politikas neveiksmēm," teikts ekonomista publikācijā Bostonas ekonomisko pētījumu institūta Interneta mājaslapā

http://www.zmag.org/ZSustainers/ZDaily/2001-01/02sommers.htm

"Prognozēja, ka šī valsts pēc neatkarības atgūšanas kļūs par Baltijas pērli, taču tās verdziskā turēšanās pie neveiksmi cietušās monetārās doktrīnas Džordžtaunas universitātes ekonomistu vadībā sasitusi to druskās," Latvijas attīstību novērtē institūta pārstāvis.

Somerss norāda, ka Latvijas sasniegtais desmit neatkarības gados ir jāizvērtē objektīvi, lai turpmāk valsts varētu veidot veselīgu ekonomisko politiku. Vērtējums ir jāsniedz sabiedrībai, nevis "bezpersoniskajiem Pasaules tirdzniecības organizācijas birokrātiem, ne arī intelektuāļiem no visbagātākajiem privātajiem analītiķu grupējumiem".

Ekonomists uzskata, ka Latvija, vērtējot tās ekonomiskās attīstības tempus - iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju dinamiku, atrodas Eiropas Savienības 11 kandidātvalstu saraksta beigās.

"Taču varasvīri pasludinājuši Latvijas ceļu uz "reformām" par panākumiem bagātu. Ja ar šo ceļu mēs domājam, ka daži ir ieguvuši uz daudzu rēķina, tad - jā, tas ir bijis "veiksmīgs"," uzsver speciālists.

Ekonomists atzīst, ka daļa Latvijas galvaspilsētas Rīgas tik tiešām "dzirkstī". Taču Latvijas galvaspilsēta sasniegusi panākumus, jo tā darbojas kā Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas ārzonas centrs. "Kā skaista sēne, kas barojas no šo lielo kritušo koku trūdošajiem stumbriem, tās radītā bagātība ir parazītiska, ne produktīvas ekonomiskās attīstības radīta," apgalvo Somerss.

Kā pierādījumu saviem apgalvojumiem ekonomists min ANO datus, kas liecina, ka Rīga ik gadu nosūta 15 tūkstošus sieviešu Rietumu seksa industrijas verdzībā. Šīs sievietes, kas ir "tranzīta prece", nākot ne tikai no Latvijas, bet arī no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas.

Somerss ir pārliecināts, ka ieguvēji no tā saucamās "jaunās ekonomikas" galvenokārt ir jauna un vidējā vecuma darboņi, kā arī vecā nomenklatūra, kas secinājusi, ka "savā revolūcijā no augšas tā ar neoliberālismu iegūs vairāk nekā ar komunismu".

Zaudētāji ir lielākā daļa tautas - sievietes, lauku iedzīvotāji, strādnieki, bērni, norāda Bostonas ekonomisko pētījumu institūta profesors. "Šī grimšana nabadzībā ir sava veida "gulags", un pašreizējai vadībai jāuzņemas atbildība par to," ir pārliecināts Somerss.

Ar ideoloģiju - neoliberālismu - tiek slēpti Latvijas ražošanas katastrofas apmēri, apgalvo ekonomists. Neoliberālisms nav pārticība, ko Rietumu valstis ieguva pēc Otrā pasaules kara, Rietumvācija un Skandināvija - pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, "Āzijas tīģeri" - līdz deviņdesmito gadu vidum un šobrīd Ķīna.

"Šos panākumus deva veiksmīga jauktā ekonomika, kurā sabiedrības kolektīvā rīcība atļāva gūt panākumus indivīdiem, kopīgi nodrošinot ekonomikas augšupeju daudzu cilvēku labā," norāda ekonomists.

Neoliberālisms ir atgriešanās pie 19.gadsimta vidus un beigu ekonomiskajām koncepcijām, neviena nācija neko nav ieguvusi no šīs ekonomiskās politikas raisītajām pārmaiņām pasaules ekonomikā, apgalvots publikācijā.

"Kad tādas valstis kā Latvija atguva neatkarību no padomju režīma ķetnām, tie bija svētki visiem demokrātiski domājošiem cilvēkiem. Būtu traģiski, ja Latvija nebūtu guvusi mācību no padomju jūga un reaģētu uz to, vienīgi pieņemot pretējo ideoloģiju," norāda Somerss.

Ekonomists aicina mācīties no vēstures notikumiem un sākt pārmaiņas jau tagad.

Kas jauns Latvijā?