From: ligar@lanet.lv
Date: 1/16/01 12:19
Subject: Re: Džefrijs Sommerss

Sveiki!

Parasti nenodarbojos ar garu traktātu lasīšanu, bet šoreiz Žagariņa sūtīto vēstuli ar Džefrija Sommersa domām rūpīgi izlasīju 3 reizes. Un nesaprotu, kāpēc tā sūtīta. Atkal kāds "gudrinieks" ir tikai nokritizējis visu, kas Latvijā notiek un _neko_ nav ieteicis vietā. Katrs tāpat redz, ka daudziem iet grūti, bet ir vajadzīgas reālas idejas risinājumiem, nevis kārtējo reizi sludināt, cik Latvijā ir slikti. Vienīgais, ko var saprast ir, ka šis Sommerss kā Latvijas problēmu cēloni redz lata stabilitāti. Tādas idejas man nemaz nepatīk. Stabils lats ir labs tiem, kas nevēlas savu naudu momentā iztērēt, bet padomā, ko par to labāk nopirkt. Tas ir slikts tiem, kas grib aizņemties un tad atdot mazāk.

_Inflācija bija tā, kas tautu noveda nabadzībā!_ 90. gadu sākumā inflācija nebija pirmā Latvijas teritorijā, tomēr cilvēki vairumā gadījumu vienalga nesaprata, ka prātīgākais ir vienalga kā iztērēt savu naudu, kamēr tai ir jel kāda vērtība. Tāpēc tik daudzi zaudēja ietaupījumus. Nedomāju, ka jaunas inflācijas gadījumā cilvēku vairums būs apķērīgāki. Atkal daudzi zaudēs. Latviešiem visumā nav raksturīgi visu iespējamo iegādāties uz kredīta. Ja var, tad iztiek bez parādiem. Ņemt kredītu var jauni cilvēki ar labu darbu. Pārējie prāvākiem pirkumiem tomēr cenšas sakrāt, jo tad nav jāmaksā lieli procenti nākotnē. Ja kāds ir sakrājis pāris simtus latu un domā pēc dažiem mēnešiem nopirkt ko vērtīgāku, neņemot kredītu, tad viņam inflācija šo iespēju var liegt. Stabila naudas vērtība ilgā laikā tomēr dod cilvēkiem drošības sajūtu, bet inflācija problēmas neatrisina. Svarīga taču ir algas un cenu attiecība, nevis tas, cik liels skaitlis rakstīts darba līgumā vai uz cenu zīmes veikalā. Ja kādam gribas darboties ar lielākiem skaitļiem, lai rēķina visu naudu santīmos. Būs savas problēmas atrisinājis.

Ar cieņu
Līga.

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 1/16/01 4:06
Subject: SV: Džefrijs Sommerss

> Parasti nenodarbojos ar garu traktātu lasīšanu,
> bet šoreiz Žagariņa sūtīto vēstuli ar Džefrija
> Sommersa domām rūpīgi izlasīju 3 reizes.
> Un nesaprotu, kāpēc tā sūtīta.

Ļoti žēl, ka vēl vienmēr tik grūti panest kritiskas analīzes! Tikai pēc esošās situācijas analīzes var rast uzlabojumus un jaunus ceļus, veidus esošo problēmu risināšanai.

Lai rastu pastāvošās iekārtas pārmaiņas, tad RISINĀJUMIEM LATVIJĀ IR JĀNĀK NO PAŠIEM LATVIJAS IEDZĪVOTĀJIEM !!!!!!! Viss kas tiek un tiks uzspiests no ārzemēm, citām tautām vai citām varām, nekad nav bijis ilglaicīgs! To pierāda gadu tūkstošiem ilgā cilvēces vēsture: visas uz varu celtas impērijas ir sabrukušas.

Viena ekonomista teorijas noveda bankrotā ļoti daudzas Āfrikas, Āzijas un Dienvidu (Vidus) Amerikas valstis.

MUMS patiešām būtu jābūt pateicīgiem, ka ir vēl sveštautieši, kas uzskata, ka ir VĒRTS nodarboties ar Baltijas un Latvijas problēmām. Ja tas vairs nenotiks, respektīvi kad sveštautieši to vairs nedarīs, tad Latvijā būs pilsoņu karš! Vai ir mums vajadzīga jauna Jugoslāvija, jauna Palestīna mūsu mīļotā dzimtenē?

>Vienīgais, ko var saprast ir, ka šis Sommerss kā Latvijas
>problēmu cēloni redz lata stabilitāti.
> Tādas idejas man nemaz nepatīk.

Sapņot ir jauki, tas padara dzīvi dažreiz vieglāku ...

Latvijas Lats nekad nav atspoguļojis Latvijas ekonomisko stāvokli. Jo ilgāk šo neprātīgo finansiālo polītiku Latvija paturēs, jo smagāks būs kritiens un sāpīgāka atmošanās! Cietēja būs atkal pati tauta, jo uzņēmēji savu naudu tur valūtas kontos un ārzemēs ..... īstie zaudētāji būs Latvijas iedzīvotāji kam iekrājumi būs tikai latos. Prognozes norāda uz to, ka latam piecu gadu tecējumā būs apmēram tikai vairs 25% līdz 35% no šodienas pirktspējas. Tad notiks otrā lielā Latvijas izpārdošana, jo tad ārzemnieki ar savām "stiprām" valūtām uzpirks to, kas vēl būs palicis Latvijas pilsoņu īpašumā!

Mēs latvieši tomēr esam viena fantastiska tauta.

Uģis G. Bērziņš, ar skatu uz ostu.

From: Zagarins@stcc.mass.edu
Date: 1/16/01 3:17
Subject: Re: Džefrijs Sommerss

Sveiki!

Līga rakstīja, ka nesaprot, kāpēc es pārsūtīju to LETA ziņojumu par Džefriju. Tas tāpēc, ka Džefrijs Sveiks kopā jau no pagājušā gada pavasara ar manu starpniecību ir uzstājies un savus ieskatus klāstījis. Šīs vēstules var atrast <Kas jauns Latvijā?> mājas lapā. Vienu izmaiņu par monetārismu, neoliberālismu un keinsismu starp Džefriju un profesoru Gundaru Ķeniņu Kingu pagājušā vasarā ieliku arī savā "Kiberkambarī" žurnālā Jaunā Gaita. Es domāju, ka tas bija interesanti, ka LETA bija pievērsusi tik lielu uzmanību Džefrija domai. Tas rakstiņš noteikti nebija nekāds "garš traktāts" un ja tur paceltās problēmas intriģē, tad Līgai būs jālasa vēl garāki "traktāti", bet es nedomāju vis, ka Džefrijs ir nokritizējis visu, kas Latvijā notiek. Viņš ir nokritizējis to monetāro polītiku, kas Latvijas attīstību ir bremzējusi nu jau desmit gadus.

> Vienīgais, ko var saprast ir, ka šis Sommerss ka
> Latvijas problēmu cēloni redz lata stabilitāti.

Jā. Tā viņš ir, rupji ņemot. Interesanti, vai ne, ka Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše Latvijā ir pat populārāks (nesen bija) nekā Vaira Vīķe-Freiberga par to, ka viņš darījis Latvijai to godu desmit gadus noturēdams latu tik stingrā attiecībā ar dolāru, ka tik pat labi Latvijai varēja nemaz arī nebūt pašai sava valūta. Bet cik ilgi mēs priecāsimies par šito stingro latu? Vai tas nav tomēr tāpat kā priecāties par papīrīšiem sabāztiem apakš matrača? Protams, ja galvenā ekonomijas funkcija ir naudas uzglabāšana jeb krāšana un finansistu spekulatīvo investīciju piesaistīšana valsts mantas prihvatizācijas procesos, tad ir labi, ka naudas vērtība pārāk nesvārstās, bet vai Latvijai "pārejas laikmetā" pat svarīgāk nebija padomāt par ražotnes stimulēšanu, nevis naudiņas krāšanu un finansistu bagātināšanu? Protams. Latvija viena neko daudz pret pasaules lielfinansistiem panākt nevar, bet tas, kā Džefrijs aizrāda, ka Krievijā pēc rubļa sabrukuma patlaban notiek diezgan veselīga augsme norāda ne tikai uz to, ka Krievijai laimējies vinnests uz naftas cenu paaugstināšanās pamata bet arī to, ka rublim sabrūkot lielfinansisti bija spiesti savus monetāros žņaugus palaist vaļīgāk un atļaut maziem un vidējiem uzņēmējiem attīstīties vidē, kur nebija jākonkurē pret importiem.

> Latviešiem visumā nav raksturīgi visu iespējamo
> iegādāties uz kredīta. Ja var, tad iztiek bez parādiem.

Uzņēmējs nevar neko daudz iesākt bez kredīta.

> Svarīga taču ir algas un cenu attiecība, nevis tas, cik liels
> skaitlis rakstīts darba līgumā vai uz cenu zīmes veikalā.

Nē. Ja sāk no nulles, tad vēl svarīgāka ir ekonomisko vērtību augsme. Stabilitāte nulles līmenī nekādu lielu drošības sajūtu arī nedod. Naudiņa pati par sevi nav nekāda vērtība. Tā ir tikai vērtības simbols, kā Juronkulis pats mums māca, pareiza polītika ved uz visu vērtību augsmi, nevis tikai uz nulles rezultātu plusus un mīnusus saskaitot.

Juris

From: vidbeldavs@aol.com
Date: 1/16/01 3:42
Subject: Re: Džefrijs Sommerss

Juris rakstīja:

> tas, / . . . / ka Krievijā pēc rubļa sabrukuma patlaban
> notiek diezgan veselīga augsme norāda ne tikai uz to,
> ka Krievijai laimējies vinnests uz naftas cenu paaugstināšanās
> pamata bet arī to, ka rublim sabrūkot lielfinansisti bija
> spiesti savus monetāros žņaugus palaist vaļīgāk un atļaut
> maziem un vidējiem uzņēmējiem attīstīties vidē, kur nebija
> jākonkurē pret importiem.

Krievijā arī citi faktori darbojas, starp tiem ievedmuitas polītika, ar ko importētas preces kā automobīļi kļuva mirstīgajiem nenopērkamas. Šis deva lielu stimulu vietējam ražojumam kā pagājušā gada maijā, kad Krievijas valdība pat nopietni lūkoja ierobežot alumīnija metalu un citu jēlvielu eksportu.

Latvijas lieluzņēmumi - VEF, Radiotehnika, Alfa, Ellar, un vēl citi ir tie kas cieta no Padomju savienības sabrukšanas. Lata stabilitāte tur spēlēja gaužām mazu lomu. Diemžēl šie "dreadnauti" savu dzīvīgumu varēja atrast tikai lielāka jūrā nekā neatkarīgā Latvija varēja tiem dot. Lai tos glābtu būtu prasījis miljardus latu un menedžmentu ar pasaules klases spējām. Tas Latvijā nebija atrodams.

Fakts gan ir, ka Latvijā ražotājiem uzņēmējiem ir visumā bijis ļoti grūti ar finansēm jauniem pasākumiem. Ja valsts ekonomikas polītika būtu bijusi vairāk uzņēmējiem atbalstoša, tad ekonomiskais rosīgums būtu bijis manāmi lielāks. Bez skaidras ekonomikas valsts stratēģijas ar noteiktu valsts lomu ekonomikas veikšanā šāda polītika pati par sevi nenotiek.

Vidvuds

From: uldis@parks.lv
Date: 1/16/01 4:14
Subject: Re: Džefrijs Sommerss

At 22:16 01.01.16.Juris wrote:

>Einārs Repše Latvijā ir pat populārāks (nesen bija)
>nekā Vaira Vīķe-Freiberga par to, ka viņš darījis
>Latvijai to godu desmit gadus noturēdams latu tik
>stingrā attiecībā ar dolāru, ka tik pat labi Latvijai
>varēja nemaz arī nebūt pašai sava valūta. Bet
>cik ilgi mēs priecāsimies par šito stingro latu?
>Vai tas nav tomēr tāpat kā priecāties par papīrīšiem
>sabāztiem apakš matrača?

Hmmm........... Bet kādēļ Tu (un arī Džefrijs) nepropagandē US$ devalvāciju? Nu iesākumā tā līdz liras līmenim... kas par izaugsmi būtu - miljonāru skaits vien ASV palielinātos reizes 250, nemaz nerunājot par citiem pozitīvajiem efektiem, ko ne uzskaitīt!!!

Jeb tajā krastā sēžot vienkārši interesanti būtu - kā tas būtu, ja lats pielīdzinātos Baltkrievijas zvēriņiem un Latvijā un ziepju taloni te atkal būtu valūta????

Uldis, vienreiz nikns

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 1/16/01 4:33
Subject: Re: Džefrijs Sommerss

Sveiki!

> Hmmm........... Bet kādēļ Tu (un arī Džefrijs)
> nepropagandē US$ devalvāciju?

Tāpēc, ka Amerika valda pār pasauli un tai ne "pāreja" ne kautkāda izraušanās no nulles nav vajadzīga.

> Jeb tajā krastā sēžot vienkārši interesanti
> būtu kā tas būtu, ja lats  pielīdzinātos
> Baltkrievijas zvēriņiem un Latvijā un ziepju
> taloni te atkal būtu valūta????

Tici man, ka lielāku nabadzību, kāda redzama Latvijā patlaban, nevienam nebūtu interesanti redzēt.

Juris

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 1/16/01 8:48
Subject: Re: Džefrijs Sommerss

Ko nu, griez kā gribi, Jefiņš paliek Jefiņš. Var jau gudri papļāpāt, bet saturs "netur ūdeni"...

From: vidbeldavs@aol.com
Date: 1/16/01 11:23
Subject: Re: Džefrijs Sommerss

No Rubeņa dzird tikai rubināšanu bez satura. Latvijas ekonomikas problēmas ir daudzpusīgas, daudz-dimensionālas. Tām nav vienkāršas atbildes ne makroekonomikā ne arī institūcionālā ekonomikā ne polītiskā ekonomikā. Pasaulē atzītie spējīgākie ekonomisti, kā piemēram Lawrence Summers, par Latvijas ekonomikas polītikas problēmām ir devuši skaidri nepareizus risinājumus. Atceros, ka 91.g. oktobrī Indianapolē Summers pamācīja ministru prezidentus Godmani, Savisaaru un Vagnorius, lai tie sabalansējot savu valstu budžetus. Tad Summers bija Pasaules Bankas galvenais ekonomists kā arī International Baltic Economic Commission loceklis. Atceros, ka daži mūsu pašu speciālisti par šo izteicās: "kas par idiotismu! - Lai ASV pati nobalansē savu budžetu papriekšu. Kur nu valsts kas jāceļ no posta". Šis viens un arī citi līdzīgi ārzemju speciālisti nav iedziļinājušies Latvijas īpatnējās problēmās, starp kurām ir iespaids no Krievijas un sekas no Padomju Savienības sabrukuma. Džefrijs Sommers ir pavadījis vairāk par diviem gadiem Latvijā. Viņš nopietni mēģina Latvijas problēmas skatīt no jauna perspektīva. Viņa darbs ir topošs. Gala slēdzieni noteikti vēl ir tālu. Bet jēdziens par "developmental state" ir tā kodolā.

Korejas ekonomikas modelis, kā arī Japānas, ir uzskatāmi kā "developmental states", kur valsts spēlē aktīvu lomu valsts ekonomikas veidošanā. Korejas un Japānas kapitālismi ir atšķirīgi no Amerikas, kā arī no Vācijas vai Anglijas. Ko es saredzu ir ka Džefrija doma tiecas uz to, ka Latvijai vajadzētu veidot pašai savu "kapitālisma" jēgu kurā Latvijas valsts spēlētu lielāku lomu ekonomijas attīstībā. Te nav runa nopelt stabilo lata sasniegumu vai veicināt inflāciju. Te ir runa piemērot ekonomikas polītiku specifiski Latvijas apstākļiem, nevis ekonomikas teorijai. Pieņemu, ka Džefrija domas un polēmika kas saistās ar to var tikai palīdzēt veicināt dziļāku saprašanu par Latvijas nopietnām ekonomikas problēmām. Kamdēļ Rubenim polemika par ekonomikas polītiku ir jāsajauc ar personīgiem uzbrukumiem es nespēju saprast.

Vidvuds

BTW -- Zinu ka Džefrija kontakti ar viņa disertācijas komiteju - kurā ir plaši pazīstamas personas, ir ļoti aktīvi. Arī pats atceros vēl citu Džefrija kolēģu ar kuru pats sastapos - Borisu Kagarlitsky, kam ir vairākas nopietnas grāmatas par globalizācijas problēmām. Es izkārtoju Kagarlitsky ceļojumu uz Indianas štātu 2000.g. aprīlī, kur bija iespēja noklausīties viņa runās. Viena šī runa notika Hudson Institutā, polītiski konservativajā "think tank". John Clark (Director Eurasian Studies Center) Kagarlitskiju uzskata kā vienu no gaišākām galvām Krievijā ("Kagarlistky, he is my hero"). Kagarlitskijs arī ir Krievijas valsts ekonomikas polītikas ass kritiķis.