From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 1/17/01 3:25
Subject: SV: SV: Džefrijs Sommerss

Arturs Rubenis:

> Nu, ne katrs papļāpājums vēl ir analīze.

Nepiederu pie tiem cilvēkiem, kas domā, ka izteikties ir tikai atļauts pilsētas mācītājam, dakterim, pamatskolas skolotājam un baronam - citi neko nezin un tos nav vērts uzklausīt ...

Lūdzu atcerēties laikus kad "brain storm" bija savos kalngalos .... Līdzstrādnieki ar "zemu skolas izglītību" deva fantastiskus problēmu risinājumus...

Tas ir viens no vecākiem veidiem kā atstumt pašam nepatīkamus uzskatus! Dažus desmit gadus atpakal tas bija sarkanais pirksts, tie bija vai nu komunistu vai fašistu uzskati ... pēc vajadzības un vides ...

Atļauts jautāt kas tad ir "īstā analīze"? (Tā kas līdzinās paša uzskatiem?)

> >Viss kas tiek un tiks uzspiests no ārzemēm, citām tautām
> >vai citām varām, nekad nav bijis ilglaicīgs!

> Nez kas Bērziņuģim "uzspiež"? Spriežot no 50.g. rezultāta, "uzspiesta
> padomiskā domāšana" diezgan pamatīgi realizējusies tautas prātos. To
> liecina tādas pērlītes kā izteicieni "valsts nedod" un "visi zog".

Šoreiz man domas gan virzījās uz ES "varasvīriem", kas no Latvijas prasa lietas, kas pašā ES nav vēl īstenotas un daudzkārt arī netiks vēl nākamo 25 gadu laikā! Nedrīkstam nekad aizmirst, ka "amats un ar to saistītā vara" daudzus padara par muļķiem.

> >To pierāda gadu tūkstošiem ilgā cilvēces vēsture, visas uz varu
> >celtas impērijas ir sabrukušas.

> UZ VARU. Jautājums, tikai kuras nav uz varu?

Spēja demokrātiski rīkoties ir arī vara. Starpība ir tikai tā, ka tā nebalstās ne uz "nemaldību", ne uz lielgabaliem un patšautenēm vai piedzimšanu pareizā ģimenē, bet gan uz satversmi, likumdošanu un kontroli.

> KOPUMĀ, Bērziņuģim smuks paladziņš. Smuki pavērvelēts.
> Bet? Cik tur labuma?

Atkal pārpratums, nav paladziņš bet gan karogs zem kura turpināšu cīnīties par labāku Latviju!

Tādēļ vēlreiz, pārmaiņas Latvijā būs tikai tad, kad tauta to patiešām no visas sirds gribēs un arī pie tā cieti piestrādās! Pārmaiņas nevar pa pastu vai e-pastu, paciņu nosūtīt.

Mēs latvieši patiešām esam viena fantastiska tauta.

Uģis G. Bērziņš, ar skatu uz ostu

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 1/17/01 3:25
Subject: SV: Džefrijs Sommerss

Uldis Liepkalns :

> Hmmm........... Bet kādēļ Tu (un arī Jefrijs) neprpogandē US$
> devalvāciju? Nu iesākumā tā līdz liras līmenim... kas par
> izaugsmi būtu - miljonāru skaits vien ASV palielinātos
> reizes 250, nemaz nerunājpt par citiem pozitīvajiem
> efektiem, ko ne uzskaitīt!!!
>
> Have an adequate day,
> Uldis, vienreiz nikns

Labvakar, kādēl jaklūst niknam? Ieteicu paskatīties drusku globālāk, tad arī būs redzams, kā valūtu attiecības pret dolāru un EURO ir mainījušās. Piemēram ASV dolāra, Anglijas Mārciņas vai Vācu markas izmaiņas kurss pret piemēram Zviedru Kronu par vairāk kā 4% (uz leju vai uz augšu, tas nav svarīgi) izraisa pārdodamo produktu cenas pielikšanu. Produkti paliek vai nu lētāki vai dārgāki. Sekas tam ir uzņēmumam nopietnas, un tiek ļoti iespaidotas no pārējās tirgus situācijas un tirgus struktūras.

Piem. ja mēs iepērkam no ASV Dolāros un krona paliek vājāka pret Dolāru un tanī pat laika posmā Krona paliek stiprāka pret franču Franku, tad mums ir "masu produktu" pārdošanā problēmas - Francijā ražotos produktus mūsu konkurenti maksā Frankos, var pārdot lētāk! Mums ir vai nu jāpazemina jau tā zemā peļņa vai jābeidz uz laiku so ražojumu pārdot. (Vienkāršības dēļ neminu paralēlas darbības kā cenu diskusijas ar ražotāju, speciālas īslaika atlaides no ražotāja utt).

Tikai šādā mijiedarbībā parādās produkta dzīvotspēja un vienas valsts brīvi plūstošā valūta patiešām atspoguļo tās zemes ekonomisko stāvokli.

Mēs latvieši esam viena fantastiska tauta.

Uģis G. Bērziņš, ar skatu uz ostu.

From: uldis@parks.lv
Date: 1/17/01 4:42
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Txnx, Uģi, par valūtas kursu svārstībām es tā nedaudz saprotu, abet- te daži DIŽI ekonomisti uzstāj ka visa vaina ir lata stabilitātē un to vajag devalvēt.. . #$%$, nupat nācās cilctēvu Čomski lasīt, darps tāc :(((

(Man bērnudārzā lika ēst vārītus burkānus, a pēc tam lielāko daļu mūža marxu zināt, var jau būt, ka vismaz pirmie satur kaut ko derīgu, abet man, sastopot jebkuru no abiem, vienkārši rauj augšā...) Tad nu arī gaidu, ja nu ne oickonomicku vai loģisku, tad uismaz kauč kaut kādu pamatojumu šim ģeniālajam priekšlikumam... Bet, neko sakarīgāku par Jura atbildi, ka šiem ar US ekononomiku uiss OK un viņiem dolāru nafig nevaig lirās pārvērst, neko neesmu sagaidījis...

Have an adequate day,

Uldis

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 1/17/01 6:00
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Sveiki!

Uldi! Vārīti burkāni ir veselīgāki, nekā nevārīti!

Pastāsti, ko Tu no cilctēva Čomska tādu esi salasījies?

Runa te ir par to, ka suverēnai valstij vajadzētu piederēt tiesības pārvaldīt pār savu valūtu, vajadzētu varēt uz savas valūtas pamata veicināt uzņēmējdarbību, rēķinoties uz tautas spējām nākotnē atmaksāt to naudu, ko valsts tai uzticas, veicinot uzņēmējdarbu valstī. Tā vietā Latvijas valdība nosaka stingru paritāti starp Latvijas latu un ASV dolāru, likdama uzņēmējiem saciensties ar lētiem importiem no ASV ražotnēm Meksikā un Indijā un velns viņu zina kur citur, un likdama tautai pelnīties latos uz valsts solījuma pamata, ka tie ilgi būs viegli konvertējami tajos pašos dolāros. Turpretī paši valdības vadoņi savu saprihvatizēto vērtību tura nevis latos bet dolāros un nevis Latvijas bankās bet stipri attālākos ofšoros.

Runa te ir tikai par to, kas tas ir - valūta, nevis par valūtas vērtības tīšu pazemināšanu, lai tautu piemānītu, ka tā nu ir bagātāka, kad par vienu latu saņēmusi daudz ziepju talonu!

Juris

From: hbush@apollo.lv
Date: 1/17/01 6:37
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Juris Zagarins rakstija:

> >Tā vietā Latvijas valdība nosaka stingru paritāti starp
> >Latvijas latu un ASV dolāru,

Ta nav taisniba. Lats ir piesaistits SDR vertibai, nevis ASV dolaram. Lata kursa izmainas attieciba pret dolaru var redzet Latvijas Bankas www lapa,

skat. http://www.bank.lv/Valutukursi/Latvian/Statistic/index.html

Harijs

From: kingga@plu.edu
Date: 1/17/01 6:38
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Sveiki!

Es ceru, ka vairums sveikotāju tiešām nebūs nākuši pie maldīgā slēdziena, ka uzņēmēji rodas un sekmīgi strādā tikai ar labvēlīgas monetārās politikas palīdzību.

Nesaku, ka var iztikt ar uzņēmību vien. Īsumā savelku kopā no saviem rakstiem sekojošos uzskatus. Manuprāt,

(1) Jāatbalsta konservatīva monetārā (naudas) un fiskālā (valsts kases) polītika. Stabīls lats Latvijas apstākļos ir svarīgāks kā citur, jo Latvijā jāvairo uzticāba visai sistemai.

(2) Jārūpējas par uzņēmēju rosību, jo bez viņiem nekas nopietns nenotiks, un tikai viņi var ar laiku iesaistīt ražīgā darbā pašreiz tā nenodarbinātos. Te valsts iestādēm ir jāatrod sava atbalsta, ne vadītāja loma.

(3) Lielais pieprasījums Latvijā paveiktajam nav pašu niecīgajā tirgū, bet eksporta preces un pakalpojumos. Latvijas tirgū var labu preci izmēģināt un uzlabot. To ļoti pareizi jau tagad uzsver Vitalijs Gavrilovs, "Aldaris" prezidents un latviesu datorprogrammu eksportētāji.

Par burkāniem piebilstot, nāk prātā Latvijas lauksaimnieku problēmas. Francijā nesen beigusies lielā lauksaimniecības un pārtikas rašojumu izstāde, kur franči nākuši tirgū ar 600 jauniem pārtikas produktiem.

Visiem vēlot labākus un garšīgākus burkānus vēl šajā gadsimtā,

Gundars

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 1/17/01 7:20
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Sveiki:

Harijs Bušs ākstās:

> Lats ir piesaistits SDR vertibai, nevis ASV dolaram.

Cik es esmu vērojis, lats visus pēdējos desmit gadus ir bijis apmēram 1 Ls = ,6 +/- .05 USD. Šī "svārstīšanās" ir tejāteris priekš vienkāršās tautas.

Juris

From: uldis@parks.lv
Date: 1/17/01 7:24
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Juris wrote:

>Uldi! Vārīti burkāni ir veselīgāki, nekā nevārīti!

Veselīgāki... diez vai. Sterilāki varbūt. Zaļi kartupeļi gan ir veselīgāki par vārītiem, bet lieku zobus uz kluča, ka Tu tomēr jūzē vārītus.

>Pastāsti, ko Tu no cilctēva Čomska tādu esi salasījies?

Mēdiju paradigmu, deviāciju, ideoloģijas, piederības un hegemoniju analīzi no tik pretīgi kreisa un sķiriska viedokļa, ka varētu azj pašam kārlim pieraxtīt, bijuši viņa laikā tādi termini izdomāti. Palasies bišku, un sagribas šim pašam flak'u uzgāzt, bet īstu, Fliegerabwehrkanone. Sorru, nu alerģija man pret visu srakanu.... brrrr...

>Runa te ir par to, ka suverēnai valstij vajadzētu piederēt
>tiesības pārvaldīt pār savu valūtu,

Yup, IMHO, Latvija to dara

>vajadzētu varēt uz savas valūtas pamata veicināt
>uzņēmējdarbību, rēķinoties uz tautas spējām nākotnē
>tmaksāt to naudu, ko valsts tai uzticas, veicinot
>uzņēmējdarbu valstī.

Kā? Devalvējot? Nu vot, naktī 03:00 devalvējam lasi 10 x, 6:00 no rīta, pirmajam veikalam atveroties (a Statoil tankos uzreiz), cenas būs 10 x augstākas šā vai tā, mēneša laikā naudas massa apgrozībā arī pieaugs 10 x (nebūs Latvijas bankai citas ixejas), nu, pa to mēnesi ārzemnieki te 10 x zem vērtības izpirks to, ko veikalnieki vai valdība nebūs paguvuši pārcenot (zemi, ēkas etc), 600 000 pensionāru nosprāgs badā un ar to arī atrisinās lielu daļu sociālo probzu (jo ja vēl var ar 50 lašiem kaut kā izvilkt, ar pieciem nevarēs, un visa pārtikas tirdzniecība ir privātā, tur cenas pāugstināsies 10 x devalvācijasminūtē).

>Tā vietā Latvijas valdība nosaka stingru paritāti starp
>Latvijas latu un ASV dolāru,

Hmmm... ne tik sen man bij tas goc dzīvot tādā dizjā valstī, kura nebija ne no viena atkarīga, tur pat valūtas kursu Fedja kremlī noteica pēc formulas "3 P" : paskatījas grīdā, paskatījās griestos, paurķēja degunu un teica: "davai, muzjiki, noteiksim, ka dolārs būs 60 kapeikas". Un???

>likdama uzņēmējiem saciensties ar
>lētiem importiem no ASV ražotnēm Meksikā un Indijā un velns
>viņu zina kur citur, un likdama tautai pelnīties latos uz valsts solījuma
>pamata, ka tie ilgi būs viegli konvertējami tajos pašos dolāros.

Lai aizsargātu vietējos razjotājus, Mesopotāmieši vai kas nu tur izdomāja muitas taxes. Diemzjēl, Latvijā tās galvenokārt lieto, lai aizsargātu vietējos auto razjotājus vai kafijas audzētājus. Līdz gaļas, graudu un kartupeļu audzētāju aizsardzībai vēl naff tikuši, bet nu nevar jau visu vienā desmitgadē, laps nāk ar sildīšanu...

>Turpretī paši valdības vadoņi savu saprihvatizēto vērtību tura
>nevis latos bet dolāros un nevis Latvijas bankās bet stipri attālākos
>ofšoros.

IMHO, tā volume $$$ papīros nevarētu būt tik liela, ka varētu būtiski ietekmēt Latvijas ekonomiku. Tā ka manis pēc, lai tur kauču uz Marsa. Bez tam, ofšori naff gluzji Šveice, 1 štelli nobīdīt- nu, OK, bet naudu tur glabāt...

>Runa te ir tikai par to, kas tas ir - valūta, nevis par valūtas vērtības
>tīšu pazemināšanu, lai tautu piemānītu, ka tā nu ir bagātāka,
>kad par vienu latu saņēmusi daudz ziepju talonu!

Nu, un kas tad tas ir "valūta"? AFAIK, Latvijas lats ir segts ar valūtas un zelta krājumiem LB, to biš Latvijas Balz, tfu, Bankā. Ko nevar teikt par ASV. Tā tad kas tas ir: "valūta"?

Have an adequate night,

Uldis

From: uldis@parks.lv
Date: 1/17/01 7:39
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Juris wrote:

>Cik es esmu vērojis, lats visus pēdējos desmit gadus ir bijis
>apmēram 1 Ls = ,6 +/- .05 USD. Šī "svārstīšanās" ir
>tejāteris priekš vienkāršās tautas.

Vai, Tu, Juri, lūdzu, šo savu domu nepaskaidrotu sīkāk?

PS. Krievu laikā dolārs bija 60 kapeikas un tas bija teātris, jo par tādu kursu (un vispār) to samainīt navarēja. Taču pēdējos 10 gados man nav (un nav dzirdēc, ka kādam itam būtu bijušas) bijušas problēmas praktiki jebkurā Latvijas vitā un jebkurā diennakts stundā samainīt latus pret dolāriem (vai jebkuru citu valūtu, var pat rubļus dabūt, tikai tad ķerru jāneaizmirst paņemt līdz).Have an adequate night,

Uldis

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 1/17/01 7:44
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Sveiki!

Uldis vaicā:

> Tā tad kas tas ir: "valūta"?

Valūta ir visnozīmīgākais valsts neatkarības un tautas saimnieciskās brīvības garants. No ASV viedokļa raugoties, ASV valūta dolārs ir saimieciskais ierocis ar kuru ASV bagātijājas uz savas globālās impērijas rēķina.

Juris

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 1/17/01 7:51
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Sveiki!

Uldis domā, ka konvertabilitāte ir brīvība:

> Krievu laikā dolārs bija 60 kapeikas un tas bija teātris, jo par tādu
> kursu (un vispār) to samainīt navarēja.

Tas nebija nekāds teātris, tas bija balagāns.

Pat ja visā pasaulē visiem būtu viena valūta, dolāri, un nemaz nebūtu jāmeklā PAREX bankas izmaiņas būdiņa, nebūtu labāk! ASV tāpat mierīgi turpinātu bagātinātiess uz ārpus-Amerikas mītošās vienkāršās tautas rēķina!

Nedomā, ka tāpēc, ka tagad vair nav balagāns, viss ir hunky dory!

Juris

From: vidbeldavs@aol.com
Date: 1/17/01 9:37
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Latvijas lats svarstas ar valuts tirgu ar saistibu ar SDR vertibu kada josla. Dolaru ipatsvars SDR vieniba ir samera liels un ta kustiba iepretim eiropas valutam ir bijuse manama pedejos divi gados lata kursa pret dolaru. Specifiku par so SDR "vertibas grozu" var atrast IMF lapa. Cik atceros Igaunijas krona ir saistita ar vacu marku un Lietuvas lita ar dolaru.

Vidvuds

From: uliss@ibna.org.lv
Date: 1/18/01 1:26
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Nu gan laiž!

Ilmārs, kas domā ka nesegtu papīrīšu piedrukāšana ir krāpšana.

Juris Zagarins wrote:

> Valūta ir visnozīmīgākais valsts neatkarības un
> tautas saimnieciskās brīvības garants. No ASV
> viedokļa raugoties, ASV valūta dolārs ir saimieciskais
> ierocis ar kuru ASV bagātijājas uz savas globālās
> impērijas rēķina.

From: kalvins@osi.lv
Date: 1/18/01 2:40
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Sveiki! Paskaidrojiet arī man kā lajam ekonomikā: kā tas var būt, ka Latvijā ir tik zema inflācija kā to apgalvo valdība. Cik zināms, vairums patēriņa preču tiek ievestas no rietumvalstīm un pārdotas te par trīskārtaugstāku cenu. Pieņemsim, ka zemē, no kurienes preces importējam, prečes, kas maksāja 100$, cena inflācijas dēļ pieaug par 10 % jeb 10$. Latvijā pārdodot, tirgotājam cenai automātiski jāpieaug par 3x lielāku summu , jeb 30 $, citādi kritīsies peļņa. Taču statistiķi apgalvo, ka tā Latvijā nenotiekot. Lats esot piesaistīts starptautiskajam valūtas grozam, bet šajās valstīs inflācija, ja nemaldos, tiek definēta augstākā līmenī kā Latvijā. Tā kā mūs saista nabas saite ar šīm ekonomikām, tad arī mūsu inflācijai jābūt vismaz tajā pašā līmenī, bet īstenībā augstākai. Paši taču saražojam mazāko daļu no patērētā. Kur tas suns ir aprakts?

Ivars

From: charles@fortech.lv
Date: 1/18/01 2:53
Subject: RE: SV: Džefrijs Sommerss

Es arī neesmu ekonomikas speciālists, taču man tas liekas ticami vērojot cenas veikalos. Par importu runājot, acīmredzot tirgotāji apmierinās ar 170% pelņu 200% vietā, savukārt lielāko daļu patēriņa IMHO veido kā reizi pašu ražotās preces un pakalpojumi. Jāņem vērā, ka daudziem maznodrošinātajiem vienkārši nav naudas, lai nopirktu ko vairāk par pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm. Daudzi dzīvo arī naturālā saimniecībā.

Kārlis

From: kalvins@osi.lv
Date: 1/18/01 5:19
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Karlis Gobleja wrote:

> savukārt lielāko daļu patēriņa IMHO veido kā
> reizi pašu ražotās preces un pakalpojumi. Jāņem vērā, ka daudziem
> maznodrošinātajiem vienkārši nav naudas, lai nopirktu ko vairāk par
> pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm. Daudzi dzīvo arī naturālā
> saimniecībā.

Sveiki! Domāju, ka tās pašmāju preces tomēr nesastāda lielāko daļu no patēriņa. Lētākie pārtikas produkti ir importētie (gaļa, ella, kontrabandas cukurs), arī mazgājamie līdzekļi, elektropreces, saimniecības preces, apģērbs u.t.t. Arī desas pārsvarā pārstrādā saldēto importa gaļu. Pat kartupeļi lielā mērā tiek ievesti no Polijas, augļi ir importētie. Kviešus importē, tagad rudzus arī. Varbūt šnabja un alus tirgū dominē pašmāju produkti, bet arī šņabi uz vietas pārsvarā taisa no importa spirta.

Ivars

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 1/18/01 7:38
Subject: RE: SV: Džefrijs Sommerss

Žagariņš rakstīja:

> Šī "svārstīšanās" ir tejāteris priekš vienkāršās tautas.

Šis ir ļoti dārgs tejāteris, tātad, lai tādu taisītu ir jābūt kādam mērķim. Ja mērķis ir kautkādā veidā ietekmēt Latvijas vidējo iedzīvotāju, nāvīgi veikli manipulējot 2 santīmu robežās, tad tam nav jēga, jo pat mani neuztrauc šīs svārstības, tā kā operēju pārsvarā ar Ls. Protams kautkur braucot kursu der zināt un viss. Tātad jēga taisīt dārgu teātri kādam, kuru tas neinteresē ir absurds un Latvijas valstij arī nav tik daudz naudas. :-)) Ja tas tiešām nebūtu tirgus, kas taisa šīs svārstības, tad būtu hronisks $ trūkums, mākslīgi uzturēta vērtīgāka Ls gadījumā, jeb pārpalikums pazemināta gadījumā. Jo atkarībā no situācijas visi pirktu $ vai Ls. Jā un vēl - valūtas stiprums nav atkarīgs no nomināla, ko 50% Latvijas iedzīvotāji pamanās saputrot utt..

G inc.

From: ervie@mail.lv
Date: 1/18/01 8:21
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

> Šis ir ļoti dārgs tejāteris, tātad, lai tādu taisītu ir jābūt
> kādam mērķim.

ginc šaubās par teijātera jēgu.

tici man, ir šāds mērkis - ir biznesi, kuri ļoti labi pelna uz šīm kursa svārstībām. piemeram pec tada scenārija - vispirms kursu nodzen lejā, iepērk, tad uzdzen kursu atpakaļ, un pārdod.

rv

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 1/18/01 8:51
Subject: RE: SV: Džefrijs Sommerss

Pasaules biržās būtu vieglāk nopelnīt, un Latvija ar savu mazo apgrozījumu valutas maiņas jomā- diezko interesants bizness, tādiem, kas vispār var ietekmēt šīs svārstības, nav!

G inc.

From: ervie@mail.lv
Date: 1/18/01 9:06
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

ginc, pamēgini pastāstīt to vietejām firmām, kas nodarbojas ar valūtas operacijām, un bankām, kas ari nodarbojās ar valutas operacijām.

pastāsti, un pec tam pasmiesimies kopā,

rv

From: kalvins@osi.lv
Date: 1/18/01 9:26
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Sveiki, Gint! Tas tejāteris patiešām ir dārgs, jo pērn Latvijas banka jau taisīja intervenci valūtas tirgū par summām, kas sniedzās miļonos dolāru.

Ivars

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 1/18/01 10:19
Subject: RE: SV: Džefrijs Sommerss

Cik Latvijā ir tādas firmas, kas var ietekmēt Ls kursu pret $, pie tam tikai īslaicīgi, kamēr nenoreaģēs LB? Paskatoties uz lielāko firmu peļņu, var ļoti labi redzēt, cik var nopelnīt no spekulācijām ar Ls svārstībām, protams vēl ir variants, ka vienkārši nemāk to darīt.

G inc.

From: ervie@mail.lv
Date: 1/18/01 10:28
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

ginc, vai tev ir konkreti skaitli/fakti par lielāko firmu peļņu no spekulācijām ar Ls svarstībām?

rv

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 1/18/01 10:41
Subject: RE: SV: Džefrijs Sommerss

Protams! :-)))))

Es domāju, ka nopelnīt uz svārstībām var, tacu vadīt tās nevelna nevar. Ja domā, ka var vadīt pastāsti, kādu summu būtu jāiepludina, cik ilgā laikā, un kāds būs mehānisms, kas garantēs atpakaļpirkšanu tā, lai process būtu vadāms.

Man sanāk tā, ka ja kādam izdotos nopirkt 100 000 000$, laikā, kad $ maksāja 59s un pārdot, kad tas maksā pašlaik 61s, tad starpā ir >gads, tad % no noguldījuma bankā būtu lielāki, nemaz nerunājot, par peļņu, ko dotu spekulācijas ar uzņēmumu pirkšanu un pārdošanu, kas tagad ir populāras. :-)))

G inc.

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 1/18/01 11:04
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Sveiki!

Ervie nesaprot, ko Ginc tur ar to valūtas kursu fingulierē:

> kārtejo reizi nesaprotu, kas īsti tiek rakstīts zem šī subj.

Globālie finansisti, protams, spekulē uz valūtu svārstībām.Tas ir viņu bizness.

Bet suverēna valsts var izvēlēties: vai kalpot galvenokārt finansistiem vai kalpot uzņēmējiem. Tāda valsts, kas kalpo uzņēmējiem, varētu nolemt no valūtas rezervēm piešķirt bankām ekstra naudu, paziminot aizdevumu procentes, paceļot uzņēmēju investīcijas, tā paceļot arī valsts kopproduktu.

Es to saprotu tā. Iedomājies grafiku, ar divām līknēm: viena ir investīcijas pret valsts kopproduktu, otra ir noguldīšana pret valsts kopproduktu. Šīs divas līknes krustojas vienā punktā, kas nosaka valsts kopproduktu. Ja noguldīšanas līkne ir stāvāka par investīciju līkni (tas ir - kā Līga teica, ka latvieši tipiski

sakrāj naudiņu iekams to izdod), tad valsts ar intervenci banku rezervēs paceļot investīciju līkni, panāk to, ka abu līkņu krustošanās punkts pavirzas virzienā uz lielāku valsts kopproduktu. Ar vārdu sakot, valsts bagatinās.

Lai panāktu šito numuru, valstij vajadzīgas naudas rezerves. Tādas tā var īslaicīgi dabūt spekulatīvi pazeminot valūtas vērtību pret citu valstu valūtām. Tātad ārvalstu finansistiem iezāģējot un ciešot finansu spekulantu bēgšanu. Ja šo spekulantu bēgšanu atsver iegūtās ražotspējas augsmes ieguvums, tad valsts ir vinnējusi, ja ne, tad valsts ir galu galā zaudējusi.

Mūsu Latvijas valdība nemēģina nekādas šādas spēles spēlēt. Latvijas Bankas vienīgā funkcija līdz šim ir bijusi gādāt, lai finansu spekulanti nebēgtu no Latvijas, cerībā, ka prihvatizācijas ceļā piesavinātās valsts ražotnes eventuēli kādam prihvatizācijas bajāram atmaksāsies izmantot arī ražošanas nolūkos.

Juris

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 1/19/01 3:37
Subject: SV: SV: Džefrijs Sommerss

Gundar King :

> Es ceru, ka vairums sveikotāju tiešām nebūs nākuši
> pie maldīgā slēdziena, ka uzņēmēji rodas un
> sekmīgi strādā tikai ar labvēlīgas monetārās
> politikas palīdzību.
> Nesaku, ka var iztikt ar uzņēmību vien. Īsumā
> savelku kopā no saviem rakstiem sekojošos uzskatus.
> Manuprāt,
> (1) Jāatbalsta konservatīva monetārā (naudas) un
> fiskālā (valsts kases) polītika. Stabīls lats Latvijas
> apstākļos ir svarīgāks kā citur, jo Latvijā jāvairo
> uzticība visai sistemai.

Kas saprotams zem konservatīvas monetārās politikas? (Cik konzervatīvi?. Konzervatīvi = nekādas pārmaiņas nav vēlamas?)

Zem "konzervatīvas fiskālās valsts politikas", saprotu to pašu, izmaiņas nav vēlamas, lai tiem kam jau ir, tiek vēl vairāk ........

Repšes valūtas politika līdz šim ir atbaidījusi pašu Latvijas iedzīvotāju investīcijas gribu uzņēmumos projektos kur peļņa nāks tikai pēc diviem vai trīs gadiem ..... Tas pats sakāms arī par ārzemju interesentiem.

Beidzamos gados situācija tādā veidā pasliktinājusies, ka kapitāls meklē TIKAI maximālo peļņu pēc iespējas īsā laika posmā ... Ar tādu politiku neviena valsts nevar zelt un zaļot un izveidoties ......

> 2) Jārūpējas par uzņēmēju rosību, jo bez viņiem
> nekas nopietns nenotiks, un tikai viņi var ar laiku
> iesaistīt ražīgā darbā pašreiz tā nenodarbinātos.
> Te valsts iestādēm ir jāatrod sava atbalsta, ne
> vadītāja loma.

Latvijas valsts līdz šim it uz visām līnijām atsacījusies no "atbalstītāja" lomas, jo visi ir nodarbināti, aizņemti ar savu privāto un savu draugu privātās labklājības celšanu un nostiprināšanu. Iespējas ir daudzas un dažādas, arī Sveikā diskutētas. Bet kamēr vairākums sveikotāju būs uzskatos, ka viss Latvijas ekonomikā ir labākā kārtībā, par uzlabošanos tikai var sapnot....

> (3) Lielais pieprasījums Latvijā paveiktajam nav
> pašu niecīgajā tirgū, bet eksporta preces un
> pakalpojumos. Latvijas tirgū var labu preci
> izmēģināt un uzlabot. To ļoti pareizi jau
> tagad uzsver Vitalijs Gavrilovs, "Aldaris" prezidents
> un latviesu datorprogrammu eksportētāji.

Principā pareizi, bet kā lai iestāsta Latvijas iedzīvotājam, ka labu biznessu var uzbūvēt arī ar vienkāršiem produktiem, ja ir vienmērīga kvalitāte, ja stingri turās pie solītiem piegādes laikiem un ja apzinās, ka pusgada vai viena gada laikā nevar par peļņu uzbūvēt "pili" un braukt apkārt dārgā automobīlī...

Principā tomēr maza problēma, Latvijas tirgus vērtē diemžēl ar ļoti individuālu mērauklu, kas grūti transferējama uz citiem Eiropas un pasaules tirgiem.

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 1/19/01 3:37
Subject: SV: SV: Džefrijs Sommerss

Gints Kiršteins :

> Šis ir ļoti dārgs tejāteris, tātad, lai tādu taisītu ir
> jābūt kādam mērķim. Ja mērķis ir kautkādā
> veidā ietekmēt Latvijas vidējo iedzīvotāju,
> nāvīgi veikli manipulējot 2 santīmu robežās,
> tad tam nav jēga, jo pat mani neuztrauc šīs
> svārstības, tā kā operēju pārsvarā ar Ls.

Tieši tas ir tas ģeniālais šai lietā! Neviens neuztraucās !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Visi apmierināti guļ kā "Dieva klēpī" ..... "Lats kļūst par stabīlāko valūtu pasaulē" Repše kāpj reitingos ....

> Protams kautkur braucot kursu der zināt un viss.
> Tātad jēga taisīt dārgu teātri kādam, kuru tas
> neinteresē ir absurds un Latvijas valstij arī nav tik
> daudz naudas. :-)) Ja tas tiešām nebūtu tirgus, kas
> taisa šīs svārstības, tad būtu hronisks $ trūkums,
> mākslīgi uzturēta vērtīgāka Ls gadījumā, jeb
> pārpalikums pazemināta gadījumā. Jo atkarībā
> no situācijas visi pirktu $ vai Ls. Jā un vēl -
> valūtas stiprums nav atkarīgs no nomināla, ko
> 50% Latvijas iedzīvotāji pamanās saputrot utt..

Diemžēl argumentācijā ir "aizmirsta?" starpība starp pirkšanas un pārdošanas kursu un eventuāli vēl nodevas bankā par "apstrādāšanu"....

Uģis G. Bērziņš, ar skatu uz ostu.

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 1/19/01 3:37
Subject: SV: SV: Džefrijs Sommerss

Uldis Liepkalns:

< Txnx, Uģi, par valūtas kursu svārstībām es tā nedaudz saprotu, abet-
< te dazji DIZJI ekonomisti uzstāj ka visa vaina ir lata stabilitātē un
< to vajag devalvēt.. .
< #$%$, nupat nācās cilctēvu Čomski lasīt, darps tāc :(((
< (Man bērnudārzā lika ēst vārītus burkānus, a pēc tam lielāko daļu mūzja
< marxu zināt, var jau būt, ka vismaz pirmie satur kaut ko derīgu, abet
< man, sastopot jebkuru no abiem, vienkārši rauj augšā...)
< Tad nu arī gaidu, ja nu ne oickonomicku vai loģisku, tad uismaz kauč
< kaut kādu pamatojumu šim ģeniālajam priekšlikumam... Bet, neko
< sakarīgāku par Jura atbildi, ka šiem ar US ekononomiku uiss OK un
< viņiem dolāru nafig nevaig lirās pārvērst, neko neesmu sagaidījis...

Nezinu atklāti sakot nevienu ekonomistu kas teiktu, ka VISA vaina ir lata nemainīgam kursam! Lats nav stabīls, cietais - nosacītais izmaiņas kurss māna tautu, kas labāk nezin. To var salīdzināt ar "Latvijas Ceļu", skan labi bet aizmugurē ir tikai personīgas ekonomiskas intereses un ne Latvijas Republikas intereses!

Tikai brīvi plūstoša valūta atspoguļo vienas valsts PATIESO ekonomisko stāvokli. No tā Latvijas varas vīriem ir šausmīgas bailes, tādēļ muļķo tautu ar teicienu "Lats ir stabīls". Uz ko tad šī stabilitāte balstās? Uz pielaikošanos stiprām valūtām bez jebkāda patiesa seguma paša mājās!

Tā mēs atšķiramies, man garšo vārīti burkāni un savā laikā ar interesi lasīju Marxu un Engeli, Spengleri uc. uc. Visi paplašināja redzes aploku ...... fantastiski!

Nesaprotu arī latviešu pārlielo cieņu pret visu ko ASV dara un vēl vairāk ko saka! Latvija atrodas ģeogrāfiski patiešām Eiropas centrā, mums beidzamais brīdis pienācis šo vienreizējo situāciju arī praktiski izmantot. Amerikā daudz kas nav kārtībā .......

Mēs latvieši patiešām esam viena fantastiska tauta

Uģis G. Bērziņš, ar skatu uz ostu

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 1/19/01 4:01
Subject: RE: SV: Džefrijs Sommerss

Uģis G. Bērziņš:

> Diemžēl argumentācijā ir "aizmirsta?" starpība starp pirkšanas un
> pārdošanas kursu un eventuāli vēl nodevas bankā par "apstrādāšanu"....

Starpība ir, OK, taču tāda tā ir gan ar, gan bez tejātera. Tas ko gribēju teikt, ir, lai pelnītu uz kursu svārstībām izdevīgāk ir, ka tās ir lielākas.

G inc.

From: aabele@madona.lv
Date: 1/19/01 4:44
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

From: Ugis.berzins <ugis.berzins@swipnet.se>

>Beidzamos gados situācija tādā veidā
>pasliktinājusies, ka kapitāls meklē TIKAI
>maximālo peļņu pēc iespējas isā laika posmā ...
>Ar tādu politiku neviena valsts nevar zelt
>un zaļot un izveidoties ......
>
>Uģis G. Bērziņš, ar skatu uz ostu

Tāda situācija valda visu laiku. Nedomāju, ka citur pasaule būtu izvairījusies no šīs slimības. Bet kas ir tas lūzuma punkts, kas pelnītājus ievirza normālā gultnē?

Ausma

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 1/19/01 8:27
Subject: SV: SV: Džefrijs Sommerss

Liga Ramana :

>To, ka Latvijas laukos cilvēki ir ļoti nabadzīgi,
>Latvijā nav attīstījusies ražošana un daudzas
>citas lietas redz katrs domājošs Latvijas iedzīvotājs
>un tam NAV VAJADZĪGI nekādi ekonomisti no ārzemēm.

Domāju ka vēl paies viena paaudze līdz Latvijas "zemnieki" atkopsies, atmetīs 30to gadu domāšanu un ražos to ko tirgus prasa un ko var pārdot par pietiekami augstu cenu! Man vēl nav izdevies dabūt skaitļus par to, cik Latvijas zemnieku mājās, lauksaimniecībās ir ĪSTU ZEMNIEKU, kas prot zemi apstrādāt un zin, prot kā lauku sēta jāvada! Man draugi ir teikuši, ka vairāk kā puse esot kļuvuši par "zemniekiem" tikai dažādu apstāklu dēļ .... un ka neesot vajadzigas zināšanas. Ceru ka ir starp sveikotājiem kāds kam ir pieejami dati, arī cik liela (hektāros) ir šodienas Latvijas lauku sēta (sadalīts mazākais 4 dalās: aramzeme, pļavas, mežs, atmata vai neizmantojama).

>Man (un ticu, ka arī citiem Latvijas cilvēkiem)
>tiešām nav vajadzīgas šādas analīzes, kas NEKO
>DERĪGU nepiedāvā vietā.

Patiešām nav viegli risināt problēmas. Neapšaubāms fakts ir, ka tas kas nav iesaistīts vidējā ikdienā, bet to redzot un piedzīvojot skata lietas loģiski un saka - tā neiet! Jums lietas jāmaina ....

Tas apmēram tāpat, visa apkārtne zin ka sievai jau gadu vai divus ir mīļākais. Vīram neviens, arī draugs neko nesaka ......

Latvijā diemžēl sastopu vēl vienmēr vairāk cilvēku kas man pastāsta "tā pie mums nevar", nekā tādus, kas būtu gatavi diskutēt jaunus atrisinājumus!

>Cita lieta, ja parādās idejas, ko vajag
>darīt. Nav teikts, ka tās uzreiz jāpieņem.
>Tur tiešām ir vispirms vietējiem cilvēkiem
>jādomā un jāanalizē, vai tas der. Jāskatās
>daudzas atšķirīgas idejas, lai var sintezēt
>labāko.

Latvija jau 10 gadus nodarbojas ar analīzēm un sintēzu meklēšanu .... Tiešām Latvijas cilvēkam nevar pastāstīt, ka viņam daudzkārt nav zināšanu par ārzemes tirgiem un to apkalpošanu! Ir jāuzticās un ir jāsadarbojas. Sadarbošanās process ir nonācis patlaban strupceļā, vispirms latvieši uzticējās rietumniekiem un tika no "lielākiem specialistiem" apkrāpti. Tad nāca laiks, kad latvieši "uz velna paraušanu" apkrāpa pārāk daudz "ārzemnieku". Man vismaz nav vienkārša atrisinājuma šai problēmai.

>Bet no malas tikai pelt un neko neieteikt,
>tas kaitina gan.

Nepiekrītu, kritiska analīze ir ļoti tālu no pelšanas! Kā jau augšā minēju un kā piedzīvots Sveikā, ja nāk ar priekšlikumu kā dažas lietas varētu uzlabot, problēmas risināt, tad 90% atbildes ir satura ... "tā nevar"

Labāk būtu, mēģināsim, tas neko sliktāk padarīt nevar .....

>Un es neko nebiju rakstījusi, ka
>no ārpuses kaut ko vajag uzspiest.
>Tikai katram kritizētājam ir pienākums
>piedāvāt savu risinājuma variantu vai variantus!

To es arī neapgalvoju, ko teicu ir, ka piemēram ES ierēdni prasa no Latvijas tādas lietas, kas pašā ES nav nokārtotas un arī netiks nokārtotas nākamos gadu desmitos. Latvijas valdība vienmēr šādu ierēdņu priekšā lokās un klanās un nekad neprotestē .....

>Te ir rakstīti draudi. Nopietni draudi.
>Un domāju, ka nepamatoti, jo nav
>nekāda sakara Latvijas ekonomikai ar
>ticību karu Dienvidslāvijā vai Palestīnā.

Nekādus draudus neizsaku un savā teiktajā arī nesaskatu. Norādu tikai uz vienu iespējamu, ļoti nelabvēlīgu scenāriju! Ja Latvijas valdība ātrākā laikā neuzlabos pilsoņu ekonomisko stāvokli var izveidoties ļoti ātri extremistu grupas, kas zem "Robin Hood" mēteļa mēģinās tikt pie varas.

>Tātad prognozes rāda, ka 5 gadu laikā pie
>teikšanas būs tikuši tie, kas domā, ka latu
>vajag devalvēt. Nu, tad jau man iekrātā
>līgumdarba alga jānes mainīt dolāros!
>Līgumdarbs beigsies, kaut arī kārtējās algas
>lielums izskatīsies 4 reizes lielāks kā
>tagad, nopirkt jau tādēļ nevarēsu 4 reizes
>vairāk! Tātad draud nabadzība, kur iekrājumi
> nelīdzēs!

Tā arī ir viena iespējama scenārija! Tikpat iespējama scenārija ir, ka nākamās vēlēšanās esošā vara atkal apbižos vēlētajus un paliks pie varas!

Repše gan tādā gadījumā atkāpsies no amata, lai "netīro, bet vajadzīgo" dara citi ......

>Dīvaini, ka to, ka Latvija nekļūs bagātāka, ja
>par 1$ varēs dabūt 4 latus, negrib saprast
>vairāki ārpus Latvijas dzīvojoši cilvēki. Laikam
>nav pieredzējusi inflāciju savā dzīvē.

Inflāciju ir piedzīvojusi visa pasaule. Cik nesen atpakal kad Dānijā bija inflācija lielos augstumos - atspērās!

Zviedrijas Krona pēdējo 15 gadu laikā ir zaudējusi 65% no savas pirktspējas pret vācu Marku! Zviedrija, kas patiešām ir valsts apbalvota ar visādām zemes bagātībam, bija spiesta laist Kronu brīvai plūsmei!

Uz ko Latvija balsta savu ekonomiku? Uz aizdevumu iztērēšanu un parādu neatmaksāšanu?

>To, ka Bojāra partija uzstājas lata devalvacijas
>idejām, es saprotu, jo tas nav vienīgais jautājums,
>kur šī partija izveido teoriju uz nepareizas
>aksiomas pamata, lai piemānītu vienkāršo tautu.
>Diemžēl vienkāršā tauta ir viegli piemānāma,
>daudzi ir pat ar mieru piedalīties finansu piramīdās.
>Tomēr es ceru, ka viņiem neizdosies piemānīt tautu
>un tikt pie varas. Ceru, ka tautas atmiņa nebūs
>pārāk īsa un tā atcerēsies, kā inflācija nozaga
>ietaupījumus, un jauna inflācija to darīs atkal.

(Tā nebija inflācija kas nozaga pec Rubļa un Repsīšiem ietaupījumus. Rubļa vaina bija STIPRAIS = NEMAINĪGAIS kurss pret Dolāru! Repsīši turpretīm bija izdevīgi mazai iedzīvotāju daļiņai!)

Mūs patlaban šķir tas, ka nepiekrītu ka tagadējā vara Latvijā vairāk domā par sevi, kā par iedzīvotājiem!

Mani nepārsteigtu, ja patreizējās varas nakamās vēlēšanās ietu starp citu ar saukli "Mēs esam stabilitāte Latvijā, Lats nedrīkst tikt palaists brīvs - domājiet par savu nākotni un savu bērnu nākotni, tikai mēs to jums garantējam"

Nākotne būs fantastiska, bet mēs latvieši patiešām arī esam fantastiski.

Uģis G. Bērziņš, ar skatu uz ostu.

From: jg@gaze.lv
Date: 1/19/01 10:16
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Ja nopietnā balsī fantazē aplamības, kāds vēl var noticēt. Tas ir mērķēts uz G. Bērziņa izklāstu. Tur izskan doma, ka latu nevajag piesaistīt pie valūtu groza, bet gan pie kādām citām attiecībām pret valūtu mainīgām vērtībām.

Pašlaik lats ir līdzsvarots vidējais starp pasaules konvertējamajām valūtām un pilnībā ar tām nosegts. Tātad neizbēgami pret šīm valūtām arī stabīls. Pret citām vērtībām - zemi, namiem, darbaspeku u.c., lats, protams, maina savu vērtību. Patiesībā nav lielas atšķirības - ieviest šāda veida latu vai pateikt, ka Latvijā norēķini notiks, piemēram, Vācu markās. Un kaut kādu tautas mānīšanu ar stabilu latu (stabilu Vācu marku), G. Bērziņš, diemžēl, ir izfantazējis.

Šāda veida lata priekšrocība ir tāda, ka tā vērtība ir piesaistīta spēcīgo valstu maksāšanas līdzekļiem un manto šo citu valūtu īpašības.

Jānis

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 1/19/01 10:45
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Sveiki:

Jānis nopietnā balsī sprediķo:

Šāda veida lata otrā priekšrocība ir tāda, ka Latvijas prihvatizētās vērtības viegli konvertējamas dolāros un noguldāmas ārzemēs un uzņēmējiem par zemām algām jāsacenšas ar dempingu.

Juris Žagariņš

From: rumpis@usa.net
Date: 1/19/01 11:16
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Lai prihvatizētās vērtības viegli nepārvērstu dolāros, naudas maiņu taču var aizliegt ;-)

Rumpis :)

P.S. Šveikā bija doma, ka vajag izcirst mežu, lai vārnām nebūtu, kur piemesties ;-)

> Šāda veida lata otrā priekšrocība ir tāda,
> ka Latvijas prihvatizētās vērtības viegli
> konvertējamas dolāros un noguldāmas
> ārzemēs un uzņēmējiem par zemām
> algām jāsacenšas ar dempingu.
>
> Juris Žagariņš

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 1/19/01 12:17
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Sveiki!

Smaidīgais Rumpis mācās ekonomiku:

> Lai prihvatizētās vērtības viegli nepārvērstu dolāros, naudas maiņu
> taču var aizliegt ;-)

Tieši tā. Un no otras puses kāpēc vispār vajadzīgas atsevišķas valūtas ja tās viena otrai stabili "piesietas"? Vai tas nav tikai tā, lai "vienkāršai tautai" būtu ko papriecāties par savu unikālo monētu? Un tad, kad viss jūk un brūk, lai "vienkāršā tauta" būtu zaudētāja, nevis tautas vadoņi un ideologi, kas nav gluži tik naīvi, kā "vienkāršā tauta"? Vismaz Igaunija piesiedamās vācu kronai rīkojās eiropiski. Letiņi un leiši turpretī ir piesējušies Amerikai. Vai Eiropai un Amerikai nevārētu būt katrai savas biznesa intereses? Vai sacensība un konkurence nav labas lietas? Un ja tā, vai letiņiem un leišiem labāk nepiestāvētu piesiešanās Eiropai, nevis Amerikai?

> P.S. Šveikā bija doma, ka vajag izcirst mežu, lai vārnām nebūtu,
> kur piemesties ;-)

Letiņi savus mežus izcērt tikai tāpēc, ka viņiem nekā cita nav, ko pasaulei "brīvā tirgū" piedāvāt.

Juris

From: viksning@georgetown.edu
Date: 1/19/01 12:35
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Sveiks sveikotāji!

Man sāk drusku apnikt Žagariņa žēlabainā sūdzēšanās par Latvijas saimniecību un pilnīgi nesaprotošā muldēšana par valūtu. No 1995. g. lata kurss pret dolāru kritās no 54 santīmiem uz 62,3 pagājušā gada augustā. Tagad tas ir 61,3. Viņš laikam pilnīgi nesaprot SDR nozīmi un funkciju -- un arī negrib saprast. Tad kad zociķi nāks pie varas, droši vien varēsim viņam uzticēt Finansu ministra portfeli. Viens no galveniem iemesliem kamdēļ Latvijas uzņēmēji lāga neuzticas latam vēl pat šodien ir tieši tāpēc, ka presē tik bieži dzirdam vieglprātīgu spriedelēšanu par lata kursu. Pilnīgi pievienojos Līgas Ramanas trāpīgi teiktam -- ja gribi progresu naudas laukā, sāc rēķināt visu santīmos...Juronkulis

From: vidbeldavs@aol.com
Date: 1/19/01 12:52
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Igaunija un Lietuva lieto "currency board" sistēmu kur valūta ir saistīta ar citu specifisku valsts valūtu. "Currency board" arī lieto Hong Konga kas savu valūtu - hongkongas dolāru - saista ar ASV dolāru. Lai gan ir bijuši gadījumi kur tieši lieto kādas citas valsts valūtu tie ir izņēmumi. Igaunijā un Lietuvā dolāri un markas ir papriekšu jāizmaina vietējā valūtā pirms var veikt darījumus. Pirms 1972 ASV dolārs bija saistīts ar zelta vērtību. Līdzīgā veidā arī "currency board" saistas ar ārvalsts valūtu, bet valsts emitē pati savu valūtu.

Latvija neizvēlējās "currency board" un tās valūta nav cieši saistīta ar kādu ārvalsts valūtu. Ir saistība ar SVF "standard drawing rights" (SDR) kas ir valūtas grozs kura sastāvs ieskaita ASV dolāru, vācu marku, japāņu yen utt. Šī saistība nav gan tik cieša kā būtu ar klasisko "currency board" bet tai ir svārstība maiņas joslā sakarā ar maiņām naudas tirgū. Šī elastīgā sistēma ir devusi Latvijai kautko starp "fiat money" kas ASV dolārs un "currency board." Cik saprotu šis unikālais arrangements tika veidots tieši lai veicinātu lata stabilitāti mainīgajā globālajā tirgū uz visstabilāko iespējamo bāzi - SVF SDR. Ja dolārs krītas un yens ceļas tad lata kurss iepretim dolāram celsies kā tas arī ir noticis. Pēdējos gados dolārs ir cēlies iepretim citām valūtām kas arī tiek atspoguļots lata kursā.

Par šo ļoti efektīvo ekonomikas izgudrojumu mēs varam pateikties prof. Vīksniņam. Šī valūtas polītika gan pati par sevi nenosaka valsts investīciju polītiku, vai banku pārvaldes polītiku vai tās efektivitāti. Šie ir citi jautājumi kuru risināšana ir veicināta ar Latvijas Bankas priekšzīmīgo valūtas polītiku. Šī valūtas polītika ir devusi to, ka lats patiešām notura savu vērtību. Tā ir "caurspīdīga" (transparent) sistēma, bet tā nav akla. Latvijas ekonomikas problēmu cēloņi ir jāmeklē citur, ne šajā valūtas polītikā.

Vidvuds

From: zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 1/19/01 12:58
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Sveiki!

Juronkulim sāk drusku apnikt:

Man sāk drusku apnīk Juronkuļa smagnējais elitārisms un pilnīgi nesaprotamā klusēšana par valūtu.

Tā nav. Drusku saprotu gan. Un noteikti gribētu labāk saprast. Tā vietā, kas kritinķus apsaukātu par "Jefiņiem" un "zociķiem", būtu interesantāk, ja Jūs šo to arī pamēģinātu visiem saprotamā veidā paskaidrot.

Tad, kad zociķi nāks pie varas, droši vien Juronkulim uzticēs roņkopības ministrija portfeli.

Otrs iemesls droši vien ir, ka viss, ko viņi no Juronkuļa dzird ir smagnēji elitāra apsaukāšana un norādīšana uz Ronaldu Reaganu kā savas ekonomiskās dogmas autoru.

Ja Jūs šitā uzrunājat arī savus studentus, tad lai Dievs mūs pasargā!

Juris ne onkulis

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 1/19/01 1:19
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Sveiki!

Paldies, Vidvud!

Es domāju, ka es saprotu! Saprotu, ka lats ir stabīls, bet tāpat vēl arvien nesaprotu, kāpēc lata stabilitāte kā tāda ir absolūti nepieciešams pamats ekonomikas attīstībai?

Es iedomājos, ka, protams, labīls lats gan nebūtu nekam nekāds pamats, bet ja valdībai būtu iespējas pašai spekulēt uz valsts valūtas vērtību, nevis tikai automātiski sekot Juronkuļa izgudrotām formulām, vai tas tomēr nebūtu viena svira, ko varētu pielietot, lai veicinātu ekonomisko attīstību?

Tā kā lietas patlaban pastāv, man liekas, ka valdībai nav itin nekādu rīku, lai veicinātu valsts attistību. Ja nu vienīgi pašiem bāzt pēc iespējas daudz naudas kabatās, ticībā uz Juronkuļa ideologa Ronald Reagana izgudrotā "lejupsūces" princīpu?

> Latvijas ekonomikas problēmu cēloņi ir
> jāmeklē citur, ne šajā valūtas polītikā.

Nu nesaki tikai lūdzu, ka tie būtu jāmeklē kristīgā morālē un labās biznesa skolās! Es zinu pietiekoši daudz labus, čaklus gudrus, godīgus latviešus, kas smok nost pastāvošajā uz superstabīlā lata pamatotajā iekārtā.

Juris ne onkulis

From: rumpis@usa.net
To: Sveiks sveiks@latnet.lv
Date: 1/19/01 2:14
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Nez no kurienes ir radusies tā doma, ka visu Latvijas ekonomisko nelaimju cēlonis ir pārāk stiprs lats? No šī pieņēmuma, kuram pārliecinoša apstiprinājuma vēl neesmu redzējis, parasti tiek tūlīt izdarīts secinājums, ka panaceja ir lata devalvācija. Varētu padomāt, ka citu ekonomisku sviru nav, ne nodokļu, ne centrālās bankas aizdevumu procentu likmju, nekā... Par zagšanu un korupciju pat neieminos. Savā pratā paskatos uz austrumiem, kur Krievijas rublis nemaz neizceļas ar savu stiprumu

un stabilitāti, un ko es tur redzu? Resursiem tik bagātajā valstī tas viss, ko kāds Juris Z tik kaismīgi pieraksta stiprā lata postošajām sekām, tur ir sastopams vēl daudzkārt dramatiskākos mērogos.

Atļaušos sevi pieskaitīt labiem, čakliem, gudriem (nedaudz paglaimojot pats sev ;-)) un godīgiem latviešiem. Strādāju algotu darbu, un kā zināms, ar to pie bagātības netikt. Daudz kas man nepatīk šodienas Latvijā, bet tas nu noteikti nav stiprais lats, kurš it kā liek man smakt ;-) Un var jau būt, ka tā ir tikai sagadījies, bet arī manu paziņu lokā, kurš patiešām ir ļoti plašs, negatīvi lata stabilitāti vērtē tikai daži.

Rumpis, joprojām smaidīgs :)

From: rumpis@usa.net
Date: 1/19/01 2:22
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss
Juris Zagarins raksta:

> Man sāk drusku apnikt Juronkuļa smagnējais elitārisms
> un pilnīgi nesaprotamā klusēšana par valūtu.

Tai nesaprašanas procesā ir vismaz divi iesaistīti. Vai nu viens nemāk pastāstīt, vai arī otram nepielec ;-))

Rumpis, arī grib piedalīties gudrās sarunās :)