From: zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 1/21/01 1:22
Subject: inflācijas lāsts

Sveiki!

Aiz gara laika bišķi pārlasīju Juronkuļa grāmatu "Economic systems in Historical Perspective", lai pārliecinātos, ka tur neesmu palaidis garām kādu paskaidrojumu stabīlas valūtas lomai saimnieciskā attīstībā.

Juronkulis raksta apmēram tā (manā brīvā tulkojumā): "Monetārā sistēma līdzās ar finansu tirgiem un ar tiem saistītām institūcijām epitomizē privātīpašumu un saiti starp tagadni un nākotni. / . . . / Cilvēki ražo mantas, strādā grūti un izgudro jaunas lietas tā, lai pelnītu naudu. Nauda ir pozitīvas nākotnes solījums, stabīlas un drošas polītiski ekonomiskas sistēmas simbols, vērtības glabātuve. Uzņēmējam ir vajadzība ticēt, ka viņa nauda būs nākotnē pārvēršama līdzvērtīgās mantās un pakalpojumos vai arī citās valūtās ap to pašu vērtību kā tagad, ar to pašu pirkšanas spēju."

Labi, es saprotu, un tā es arī Juronkuļa nostāju mēģināju raksturot tad, kad Juronkulis sveikotājiem paziņoja, ka viņam bišķi apnikusi mana nesaprotamā muldēšana. Es tai pašā reizē teicu arī, ka ar naudu var darīt divas lietas: to var glabāt un to var investēt. Es teicu, ka tautas spēja naudu noglabāt (savings) un tautas spēja naudu investēt (investment) ir līknes - nu, teiksim vienkāršības dēļ taisnes, grafikā pret valsts kopproduktu. Noglabāšanas taisne ir stāvāka, nekā ivestīcijas taisne. Tātad jo tu esi bagātāks, jo vairāk tu noglabāsi, mazāk investēsi. Tātad ja valsts panāk investīciju līknes vispārēju pacelšanu (tādā veidā, ka no rezervēm ielaiž naudu bankās, lai pazeminātu aizdevumu procentes), tad tas punkts, kur investīciju taisne krusto noglabāšanas taisni pavirzas grafikā uz labo pusi, tātad virzienā uz lielāku valsts kopproduktu. (Skat. ilustrāciju.)Lai šo numuru panāktu, t.i. lai valsts spētu iepumpēt naudu bankās, tā var ar aprēķinu spekulēt uz tautas ražotspējas pacelšanos devalvējot valūtu.

Protams, es nesaku, ka drukāt naudu bez seguma automātiski pacels valsts kopproduktu! Tas ir jādara ar gudras valdības plānošanu, un es domāju, ka tas ir žēl, ka Juronkulis netic, ka latviešu tauta nav pietiekoši radoša, lai attaisnotu mazo un vidējo uzņēmumu veicināšanu bet tā vietā mēģina Latviju padarīt pievilcīgu naudas mazgātājiem un valūtu spekulantiem.

Pēc Juronkuļa prioritātēm iznāk tā, ka tie tautieši, kas šodien nopelna LS100 mēnesī var rēķināties ar to, ka tā nulle, ko viņi šodien spēj noguldīt bankās arī turpmāk nākotnē būs tās pašas nulles vērti kā tagadnē. Turpretī tie tautieši, kas pareizi sapratuši Juronkuļa mācību, un prihvatizācijas ceļā sagrābuši lielas naudas summas, var būt droši, ka arī nākamgad sagrābtās vērtības būs apmēram tādas pašas, kā šogad un viņi rēķinās, ka nav vērts šmurgāties ar sarežģīto ražotnes celtniecības darbu. Tā vietā viņi ķersies pie polītikas un gādās arī par polītisko stabilitāti.

Juris Žagariņš

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 1/21/01 3:00
Subject: Re: inflācijas lāsts

Sveiki!

Kaut arī no finansēm un uzņēmējdarbības nejēdzu ne tik, cik melns aiz naga, sāku iedziļināties Žagariņa piedāvājumos. Bēdīgi, bet tie manī nevieš uzticību. Tomēr vēlreiz gribu pārbaudīt, vai esmu pareizi sapratis.

Un mana saprašana ir tāda: Žagariņš piedāvā ar vienas mahinācijas palīdzību samazināt aizdevumu procentus bankās. Pieņemu, ka tā ir patiesība un ka pēc Žagariņa ieteiktās mahinācijas aizdevumu procenti samazināsies. Tas, pēc Žagariņa domām, nozīmē, ka daudzi cilvēki, kuri līdz šim baidījās kļūt par uzņēmējiem pārāk augstās likmes dēļ, tagad sarosīsies un metīsies pēc aizdevuma, lai uzsāktu kādu jēdzīgu biznesu. Nauda grozīsies, nevis tiks krāta zeķē, nacionālais kopprodukts pieaugs, mēs visi ķlūsim bagātāki un lustīgāki. Vai esmu pareizi sapratis?

Žagariņa oponenti gan norādīja, ka minētā mahinācija līdzi nesīs arī citas, krietni mazāk lustīgas lietas. Naudas devalvācija mani priecē tad, ja es esmu kādam parādā, jo varu atdot mazāk, nekā esmu aizņēmies. Bet, ja man kāds ir parādā, tad devalvācija mani nepriecē it nemaz. It īpaši, ja man parādā ir mans darba devējs vai esmu atkarīgs no valsts gādības. Jo, kā te viens sveikotājs viedi norādīja, cenas uzlēks laktā jau nākamajā dienā pēc devalvācijas, bet algas un pensijas tām sekos tikai ar mēnešu nobīdi (un tad arī nezin vai atbilstošā līmenī). Vai varbūt atkal melšu blēņas un murgus (jo, kā jau teicu, par šīm lietām man vāja sajēga)?

Un kā tad īsti ir - cik liela nozīme Latvijas vidējās un mazās uzņēmējdarbības ļenganajā attīstībā ir tam, ka bankas prasa augstus procentus un nevaru cerēt uz to, ka atdot drīkstēšu mazāk, nekā esmu aizņēmies? Piemēram, esmu iepazinies ar Hipotēku bankas piedāvājumu šajā jomā - tas man nebūt nelikās tik šausminošs. Tiesa, ir vajadzīgs kārtīgs biznesa plāns un garantijas parāda atdošanai, bet tas jau paliktu spēkā arī tad, ja lata vērtība mazinātos. Varbūt sveikotāju vidū ir kāds "vidējais un mazais", kas varētu komentēt savas būšanas un nebūšanas, lai rastos skaidrība, kas īsti viņam neļauj attīstīties.

Vents,

kurš grib kaut ko saprast

From: zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 1/21/01 3:51
Subject: Re: inflācijas lāsts

Sveiki!

Ventam tikai gribu pateikt, ka tā bilde, ko es te mālēju, un ko Tu tiešām pareizi saprati, nav mans izgudrojums bet tas ir katrā ekonomikas mācības pamatgrāmatā. Princips ir tāds, ka, ja valstij ir jebkāda teikšana pār valsts saimniecību, tad tā ir galvenokārt caur investīciju stimulēšanu. Valsts var veicināt investīcijas. Ja valsts uz ideoloģijas pamata atsakās no devalvācijas mehanisma kā vienu no investīciju veicinātājiem mehanismiem, tad var arī notikt tā, kā mēs visi redzam: prezidente ceļo pa pasauli ar izstieptu cepuri, cerībā citurienes lielbagātniekus pierunāt Latvijā būvēt ražotnes.

Atkārtoju, to grafiku ne es ne Kārlis Markss neizgodroja. Tā ir ņemta no manas mācības grāmatas, kurā mācījos ekonomikas pamatkursu savā jaunībā, Tufts Universitātē, kas ir, starp citu pirmā līmeņa universitāte, no viena ļoti prokapitalistiska profesora jedritvaikociņ. Grāmatas autors ir Paul Samuelson. No viņa grāmatas ekonomikas pamatkursu mācījās gandrīz visās universitātēs visā Amerikā.

Juris Žagariņš

From: aabele@madona.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 1/21/01 5:16
Subject: Re: inflācijas lāsts

Tāpat kā Vents varu runāt tikai par dzīves pieredzi, nevis balstīties uz teoriju.

Mazais uzņēmums pārtiek vienīgi no vietējā tirgus. Tāpēc šajos gados mazās pirktspējas dēļ vairojies tikai pārtikas ražotāju skaits, viņu produkcijas kvalitāte un daudzveidība. Bez ēšanas tak cilvēks mirst nost, turpretī visu pārējo var saknapināt līdz minimumam. Līdz ar to nepārtikas preču ražošana Latvijā iespējama vienīgi tiem, kas orientējas uz eksportu, tātad lielražotājiem. Sekas - palielinās nepārtikas preču imports un sarūk pašu ražotāju darbība.

Normālas algas un normālas pensijas paplašinātu vietējo tirgu un mazo uzņēmēju iespējas. Tas savukārt palielinātu iespējas nopelnīt lielākai sabiedrības daļai, un nu jau labklājība augtu uz uzņēmēju rēķina.

Diemžēl, politika orientēta uz to, lai bagātības koncentrētos pēc iespējas mazākas sabiedrības daļas rokās. Tam sekas - bagātie kļūst vēl bagātāki, nabagie - vēl nabagāki.

Varētu ar to samierināties, ja no tā kaut valsts kļūtu bagātāka. Diemžēl , tas nenotiek - milzīgi līdzekļi jātērē sociālajām mājām un dažādiem pabalstiem. šī nauda netiek ne infrastruktūras attīstīšanai, ne izglītībai, ne veselības aprūpei. Zemē nomesti līdzekļi.

Lai tiktu pie normālām algām un pensijām, nemaz nav jādrukā nauda. Viens pumpītis būtu neiekasēt ienākuma nodokli līdz 100 Ls nemaz, bet tālāk iekasēt progresīvā kārtībā. Netaisnīgi? Piemēram, bankā par pakalpojumu nabagam jāmaksā pat 50% no darījuma, turpretī bagātajam varbūt tikai 0,000001%. Pie ārsta, par komunālajiem pakalpojumiem, telefonu, elektrību, pārtiku nabagais maksā nesalīdzināmi lielāku % no kopējās summas, nekā bagātais. Vismaz valsts var paņemt progresīvā nodokļa veidā kādu daļu, tas nemaz nebūtu pāridarījums.

Otrs - nodoklis par luksus mantām, luksus ofisiem, autiņiem, banketiem utt. Tas, kurš ražo preci ar mazākām izmaksām, tiek vēl papildus stimulēts no valsts. Visādas atskaites taču VID saņem, lai tās pāršķirsta un izanalizē arī. Ir jau vēl daudz citu iespēju, ko ekonomisti profesionāļi noteikti zina.

Tā domā Ausma, ekonomiste diletante

From: kalvins@osi.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 1/22/01 2:53
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Sveiki! Pāris dienu atpakaļ Sveikā tika izteikta doma, ka krievu laikos nevarēja mainīt rubli pret dolāru pēc oficiālā kursa ( 1 rbl = apmēram 0,6 $) tāpēc, ka šis kurss bija noteikts pārāk augsts. N, tad man jāsecina, ka arī lata kurss tādā gadījumā ir pārāk augsts. Jo par krievu rubli iepērkoties par 12-22 kapeikām pirkām baltmaizes kukulīti, par 12 -22 kapeikām - litru degvielas, gaļa, piens arī daudz neatšķīrās cenās u.t.t., par transporta izmaksām nemaz nerunājot. šodien santīmos jāmaksā vairāk, un par daudzām lietām - stipri vairāk, kaut arī lata vērtība grozās ap tiem pašiem 0,6 $.

Ko teiksiet par to, ekonomisti? Tikai nevajag skaidrot to ar valsts subsīdijām un nesamaksātajām darba algām. Tās arī šodien vairumā gadījumu ir zemākas par tām, tur, PSRS laikos. Un subsīdijas jau arī kāds nopelnīja. Vienkāršajam patērētājam arī šodien ir vienalga, kāds mehānisms nodrošina zemas cenas un augstas algas. Svarīgi ir, kas galu galā tiek patērētājam no visa tā.

Man liekas, ka stabīls lats ir fikcija.

Es jau reiz aprakstīju šo mehānismu, kas balstās uz netīrās naudas atmazgāšanu Latvijas bankās un neaizskaramo uzkrājumu veidošanas prasību , kas nosaka ka uzkrājumi nedrošiem kredītiem , kas ņemti valūtā, jāveido latos, ko par valūtu jāiepērk Latvijas valsts bankā. Tā veidojas Latvijas bankas valūtas rezerves un komercbanku rēķinos parādās kredīti, kuriem nav seguma, un uzkrājumi latos, ko nevar laist apgrozībā, kamēr fiktīvais kredīts nav atgūts. Tā kā pēdējais nekad nenotiek, lati apgrozībā neparādās un valūtu no Latvijas bankas neviens neatprasa.

Nu nevar būt stabīls lats, ja imports pārsniedz eksportu par gandrīz miļardu dolāru gadā! Līdz šim ne no viena nēsmu dzirdējis skaidrojumu, kā pēdējais ir iespējams citādi, kā slepus profitējot no melnās naudas atmazgāšanas. Man šāda politika neliekas godu Latvijai darām.

Ivars

From: jg@gaze.lv
To: "sveiks@latnet.lv" sveiks@latnet.lv
Date: 1/22/01 3:22
Subject: Re: inflācijas lāsts

Dīvains grafiks Jurim Žagariņam ir sanācis. Otrajā punktā nez no kurienes investīciju un noguldījumu kopapjoms ir trīskāršojies. Nav brīnums, ka pie šādām izmaiņām arī valsts kopprodukts palielinās.

Otra lieta. Var jau būt, ka kautkāda ekonomikas macībgrāmata arī apgalvo, ka devalvācija pazemina banku procentus. Diemžēl dzīve rāda pretējo - tad, kad Krievija drukāja rubļus ar pilnu jaudu, bankas gada procenti pārsniedza noguldījuma summu. Kopš Latvija ieviesa savu valūtu ar noteiktām saistībām, bankas procenti ir visu laiku tikai mazinājušies un nav nonākuši līdz ASV līmenim, kā man šķiet, tikai tāpēc, ka pastāv risks, ka pie bankas stūres var nonākt Juris Žagariņš.

Jānis

From: charles@fortech.lv
To: "šveiks@latnet.lv'" sveiks@latnet.lv
Date: 1/22/01 3:40
Subject: RE: SV: Džefrijs Sommerss

> Nu nevar būt stabīls lats, ja imports pārsniedz eksportu par
> gandrīz miļardu dolāru gadā! Līdz šim ne no viena nēsmu
> dzirdējis skaidrojumu, kā pēdējais ir iespējams citādi, kā slepus
> profitējot no melnās naudas atmazgāšanas. Man šāda politika
> neliekas godu Latvijai darām.
> Ivars
>

Ir jau arī "baltais" pakalpojumu eksports un ārvalstu investīcijas Latvijā,ko nezkāpēc nekad neatspoguļo šajā importa/eksporta bilancē, taču tam ir būtiska nozīme lata maiņas kursā.

> Pāris dienu atpakaļ Sveikā tika izteikta doma,
> ka krievu laikos nevarēja mainīt rubli pret dolāru
> pēc oficiālā kursa ( 1 rbl = apmēram 0,6 $) tāpēc,
> ka šis kurss bija noteikts pārāk augsts. N, tad man
> jāsecina,ka arī lata kurss tādā gadījumā ir pārāk
> augsts. / . . . /
> Ivars
>

IMHO:

1. PSRS profitēja uz nežēlīgu resursu izmantošanu nedomājot par investīcijām nākotnes vajadzībām (70-jos un 80-jos gados). Tas arī bija viens no PSRS sabrukuma cēloņiem.

2. Šodienas vidējā alga latos nav zemāka par vidējo algu rubļos PSRS kādā 1980.gadā. Šodien gan ir lielāks algu izmēru diapozons.

Kārlis

From: kalvins@osi.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 1/22/01 4:59
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Sveiki! Es runāju par balto importu un eksportu.

Šobrīd arī Latvija "profitē" no nežēlīgas latvijas mežu izciršanas, "metāllūžņu izvešanas" un īpašumu izpārdošanas, tā ka neredzu lielas atšķirības.Ja arī vidējās algas ir tuvu tam, kā bija PSRS, tad nu nekādā ziņā ne skolotājiem, zinātniekiem u.t.t.. Un kā tad ir par cenām uz komunālajiem pakalpojumiem un energoresursiem? Uz iedzīvotājiem galvenokārt atstāj iespaidu dzīvokļa, komunālo pakalpojumu, transporta, pārtikas, medikamentu, izglītības u.tml. cenas. Un tās vairumā gadījumu ir augstākas, ja salīdzina 1ls.- = 1 rbl.

Ivars

From: charles@fortech.lv
To: "šveiks@latnet.lv'" sveiks@latnet.lv
Date: 1/22/01 6:00
Subject: RE: SV: Džefrijs Sommerss

Gribēju pievērst uzmanību, ka Ivara minētajā statistikā ir iekļauts tikai preču imports un eksports, bet ne naudas. Tad tā situācija vairs nav tik bēdīga.

Kārlis

From: kalvins@osi.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 1/22/01 6:02
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Sveiki! Ko nozīmē naudas eksports?

Ivars

From: charles@fortech.lv
To: "šveiks@latnet.lv'" sveiks@latnet.lv
Date: 1/22/01 6:06
Subject: RE: SV: Džefrijs Sommerss

Investīcijas un noguldījumi citās valstīs. Lata stabilitātei gan labāk patīk naudas imports. Tas gan ir mans nespeciālista viedoklis.

> Un kā tad ir par cenām uz komunālajiem
> pakalpojumiem un energoresursiem?

Slikti, protams. Es tomēr esmu nelabojams optimists un uzskatu, ka pievienotās vērtības radīšana Latvijā pieaugs. Tāda ir arī mežrūpniecībā, ne jau tikai apaļkokus ved ārā. Importa struktūra, kur lielākā daļa ir mašīnas un mehānismi, liek cerēt, ka ar investīcijām nākotnes ražošanai kā reizi ir kārtībā.

Algu/cenu līmeņa salīdzināšana ar PSRS lata stabilitātei tomēr neko neizsaka. Pārāk atsķirīga ir ekonomiskā sistēma.

Kārlis

From: Maris_Darbonis@swh-t.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 1/22/01 6:34
Subject: Re: inflācijas lāsts

Sveiki!

Vents mēģināja saprast Žagariņa ideju par manipulācijām ar latu:

> Un mana saprašana ir tāda: Žagariņš piedāvā
> ar vienas mahinācijas palīdzību samazināt
> aizdevumu procentus bankās. / . . . /
> Nauda grozīsies, nevis tiks krāta zeķē,
> nacionālais kopprodukts pieaugs, mēs visi
> ķlūsim bagātāki un lustīgāki. Vai esmu
> pareizi sapratis?

Es arī mēģinu saprast un rezultāts šķiet līdzīgs, proti, īsti negribas viņam piekrist. Man sanāk tā, ka Žagariņš grib nevis samazināt aizdevumu procentus lai cilvēkiem vieglāk ( mazāks risks ) būtu kļūt par uzņemējiem, bet gan palielināt tempu kādā nauda zaudē vērtību, lai tie, kuriem ir nauda, būtu spiesti to investēt ražošanā, likt lai nauda strādā nevis tikai guļ bankā.

Es šajā piējā neko labu nesaskatu: tā ir orientēta tikai uz vienu pašu noslēgtu Latviju un neņem vērā ārzemju investorus, kuriem zeme ar augstu inflāciju nav diez ko pievilcīga, un arī to ka augstas inflācijas gadījumā paši latvieši vairāk naudas gribēs turēt ārzemju bankās. Piedevām jāņem vērā ka tauta inflācijas palielināšanos uztvers kā pazīmi ka kaut kas nav kārtībā un tas jau nu nekādi neveicinās ekonomikas uzplaukumu.

Bet vispār interesanti sanāk: ja naudai ir liela bet stabila inflācija, teiksim 20% mēnesī, tad es savu naudu varu nolikt bankā uz 22% ( jo bankas būs pieradušas pie šādas inflācijas, mācēs to prognozēt un gribēs pelnīt piesaistot noguldītājus ) un par to neuztraukties, pēc gada mana noguldījuma summa būs mainījusies, bet vērtība apmēram tāda pati. Tātad prognozējamai inflācijai nekāda būtiska atšķirība no stabilas naudas nav; tātad ir vajadzīga mainīga inflācija; vai tas nav tas pats kas monetārs bardaks ( ārzemu latviešiem: haoss )? Bardakā jau arī visi rosās, tikai labums no tā ir mazs.

Īsumā, šķiet ka Žagariņš grib piespiest ļaudis čaklāk rosīties, un es uz to gluži tāpat kā uz visiem citiem piespiešanas mēģinājumiem raugos skeptiski.

Maris

From: kalvins@osi.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 1/22/01 6:49
Subject: Re: SV: Džefrijs Sommerss

Karlis Gobleja wrote:

> Investīcijas un noguldījumi citās valstīs.
> Lata stabilitātei gan labāk patīk naudas imports.
> Tas gan ir mans nespeciālista viedoklis.

Sveiki! Investīcijas ārzemēs un naudas ieguldīšana ārzemju bankās laikam gan tikai destabilizē situāciju. Kas attiecas uz uzkrājumu palielināšanos pašu bankās, tad es jau rakstīju, ka liela daļa no šiem ieguldījumiem ir fiktīva: mafija nogulda 1 miļonu $ depozītā, tad tūlīt pretī saņem 900 t'ukstošus $ kredītu skaidrā naudā un brauc mājās ar atmazgāto naudu. Latvijā paliek atskaite par to, ka noguldījumi Latvijas bankās pieauguši par 1 miļonu, banka guvusi peļņu no kredīta izsniegšanas, Latvijas banka pārdevusi kredīta devēja bankai obligāto uzkrājumu veidošanai nepieciešamo naudu latos, saņemot pretī dolārus. Visi priecīgi, valūtas rezerves Latvijas bankā pieauguši, bet reāli kas? Stimulēta mafija.

Karlis Gobleja wrote:

> Slikti, protams. Es tomēr esmu nelabojams
> optimists un uzskatu, ka pievienotās
> vērtības radīšana Latvijā pieaugs. Tāda ir
> arī mežrūpniecībā, ne jau tikai apaļkokus
> ved ārā. Importa struktūra, kur lielākā daļa
> ir mašīnas un mehānismi, liek cerēt, ka
> ar investīcijām nākotnes ražošanai kā reizi
> ir kārtībā.
>
> Algu/cenu līmeņa salīdzināšana ar PSRS lata
> stabilitātei tomēr neko neizsaka. Pārāk
> atsķirīga ir ekonomiskā sistēma.

Sveiki! Bet kāda tam ietekme uz lata stabilitāti? Ja vairāk ievedam nekā pārdodam, tad tā ir reāla bāze inflācijai, kura tomēr neatspoguļojas naudas maiņas kursā. Kāpēc, to jau rakstīju. Bet šis kāršu namiņš sabruks līdz ar iestāšanos ES vai pat agrāk..

Stabīls lats ir laba lieta, bet lai tas tā būtu, ir jāpanāk stabīls eksporta pārsvars par importu. Nekādas citas šēmas te nestrādās, lai arī ko kāds neapgalvotu: kas tērē vairāk nekā nopelna, bankrotēs agri vai vēlu. Tāpēc darbosimies katrs atsevišķi un visi kopā, lai atdzimtu mūsu ražošana, nevis lai pārdalītu valsts naudu sev par labu. Kā redziet, atkal cīņas arēnā saķērušies politiķi no TB LNNK ar pārējiem. Pirmajiem jānodrošina Latvijas kuģniecības nonākšana Ventspils grupas (lasi - Krievijas firmu) rokās, pārējiem simpātiskāks "sponsors" šķiet Lukoil no Krievijas. Man paliek jautājums: ja LK nes peļņu, kāpēc iestāšanās ES tiek saistīta ar obligātu LK prihvatizāciju? It kā rietumvalstīs nebūtu nevienas valsts kompānijas, tikai Latvijā vēl tadas palikušas. Man no tā, ja Lukoils vai kāda cita Krievijas kompānija aprīs LK, metās šķērmi ap dūšu. Nu jau esam pazaudējuši arī Laimu un Staburadzi. Un ne čiku, ne grabu! Par zviedru kuģi arī būs jāmaksā un kur tad vēl tie simti miļoni latu, kurus samaksāsim Lattelekoma īpašniekiem, kuriem tie peļņas miļoni, ko tie jau tāpat no mums ir noplēsuši, šķiet par maz. Kur tad tagad ir tie, kas lamāja Bojāru un pārējos LZA akadēmiķus, mani ieskaitot, kas ar pirkstui bakstīt bakstīja tajos punktos, kur runa gāja par monopoltiesībām. Kur tad nu ir palikusi tā politiskā atbildība, par ko toreizējie oponenti no LC un TB LNNK tā iestājās? Ko dara Gūtmanis un Ko? Un ko maksās tie, kas pirms vispār ko bija pasākuši darīt un līgumu izlasījuši, paziņoja valdības nodomus samazināt monopollaiku līdz 2003. gadam? Tas deva pamatu, Latviju iesūdzēt tiesā. Bet kur ir tie, kam pirms tam vajadzēja iesūdzēt Tiltcomunications tiesā, par līguma saistību nepildi un uz tā pamata pieteikt līguma laušanu? Prātiņa nepietika? Nu, tad nevajag par ierēdņiem salikt tos, kas ne velna nejēdz vai negrib sajēgt, it īpaši juridiskajās grupās, kas tos līgumus izstrādā. Kur palika prasība pret Baltijas Bankas auditoriem par nepatiesu ziņu sniegšanu, kas palīdzēja izzagt simtus miļonus? Mēs te tagad pļāpājam par pašvaldību vēlēšanām, bet izrādās, ka Rīgas Dome līdz šim nav varējusi atrast nevienu Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieku, kas nebūtu bijis blēdis. Un tikai nozieguma noilgums kārtējo reizi palīdz blēžiem izvairīties no kriminālatbildības. Riebjas par visu to domāt. Vakar klausījos Panorāmu un pēc 20 minūtēm konstatēju, ka nebiju vēl dzirdējis nevienu pozitīvu ziņu. Bet tad nāca Aldaris ar Operas balvu. Nu, vismaz tas...

Ivars

From: zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 1/22/01 7:59
Subject: Re: inflācijas lāsts

Sveiki!

Māris Darbonis neko labu nesaskata:

> Es šajā piējā neko labu nesaskatu: tā ir
> orientēta tikai uz vienu pašu noslēgtu Latviju . . .

Nē, nu protams, kā jau esmu teicis, un kā Džefrijs Sommerss ir atkal un atkal teicis, viena pati Latvija pret ASV vadīto vispasaules finansu sistēmu neko padarīt nevar. Tik vien tā viena pati Latvija var panākt, kā saprast, kas ar viņu notiek un mēģināt iekļauties Eiropā un piedalīties tādā polītikā, kas veido pretspēku ASV finansu žņaugam. Saproties, lieta ir tāda, ka Breton Vudsa konferencē tūlīt pēc Otrā pasaules karā tika dibināta SVF (IMF): Starptautiskais Valūtu fonds ar nolūku pārvaldīt pār starptautiskā finansu plūsmēm tā, lai veicinātu brīvu tirdzniecību. Kopš agrajiem 1970'iem gadiem šī sistēma tika apgriezta uz galvas: SVF tagad gādā par to, lai finanses brīvi plūstu uz konkurējošas tirdzniecības attīstības rēķina. Tas tiek panākts ar stabīlo valūtu ieviešanu visās zemēs visā ASV ietekmes sfairā. Pēckara posms, 1950'ie un 1960'ie gadi bija straujas augsmes gadi visā ASV ietekmes sfairā, bet kopš t.s. "Vašingtonas vienošanās" dibināšanas Niksona laikā, gandrīz visur ir bijusi ekonomiska stagnācija atskaitot Austrumāziju, kur arī, 1990'os gados, kad ASV beidzot izdevās uzspiest valūtas stabilizācijas polītiku, notika katastrofāls krahs. Vienīgā valsts visā pasaulē, kas bagātinājusies ar šo polītiku ir ASV.

> Īsumā, šķiet ka Žagariņš grib piespiest
> ļaudis čaklāk rosīties, un es uz to gluži
> tāpat kā uz visiem citiem piespiešanas
> mēģinājumiem raugos skeptiski.

Piespiešana ir viena lieta bet kontrole un stimulu pielietošana ir cita. Atdoties ASV internās labklājības veicināšanai nav nekādā veidā Latvijas suverenitātes viskrāšņākais zieds.

Juris

From: ugis.berzins@swipnet.se
To: sveiks@latnet.lv
Date: 1/22/01 4:45
Subject: SV: SV: Džefrijs Sommerss

Fr?n: Rumpis [mailto:rumpis@usa.net]
Skickat: den 19 januari 2001 21:12

>Nez no kurienes ir radusies tā doma, ka visu
>Latvijas ekonomisko nelaimju cēlonis ir pārāk
>stiprs lats? No šī pieņēmuma, kuram pārliecinoša
>apstiprinājuma vēl nēsmu redzējis, parasti
>tiek tūlīt izdarīts secinājums, ka panaceja
>ir lata devalvācija.

Nedomāju, ka ir kāds kas domā, ka lata administrācija būtu vienīgais cēlonis Latvijas ekonomiskai situācijai. Lata slavināšana ir gan iemesls kā mānīt un vēlāk atkal krāpt tautu! Par "stipru" Latu varēs runāt tikai tad, kan viņš būs parādījis savas spējas brīvajā sacensībā un izmaiņas kursu pret pasaules patiešām stiprām valūtām paturēs!

>Varētu padomāt, ka citu ekonomisku sviru nav,
>ne nodokļu, ne centrālās bankas aizdevumu
>procentu likmju, nekā... Par zagšanu un
>korupciju pat neieminos.

Katrā argumentācijā un Latvijas Bankas izrīcībā ir viens noteikts mērķis: maldināt Latvijas iedzīvotājus. Latvijas iedzīvotāji secina apmēram sekojoši: LATS IR STIPRIS, TĀTAD VALDĪBAS DARBĪBA IR PAREIZA - IR NEVAJADZĪGI KAUTKO DARĪT! Tas ir gandrīz visiem zināms, ka nodokļi netiek ievākti likumu ietvaros (par maz, likme nav jāpaceļ). Sveikotāji rudenī bija kā viens vīrs pretīm domai par lētiem aizdevumiem, tad tacu Latvijā darbojošās bankas aizies bankrotā .....

Latvijas valsti apzog un apkrāpj visos līmeņos. To jau dara pat mazos uzņēmumos, ja daļu algas izmaksā aploksnē ..... Šie paši iedzīvotāji var aizrautīgi runāt par visiem citiem, kas apzog tautu, valsti utt, un aizmirst, ka viņi visvairāk ir apzaguši paši sevi un to arī darīs turpmāk...

>Savā pratā paskatos uz austrumiem, kur Krievijas
>rublis nemaz neizceļas ar savu stiprumu un
>stabilitāti, un ko es tur redzu? Resursiem
>tik bagātajā valstī tas viss, ko kāds Juris Z
>tik kaismīgi pieraksta stiprā lata postošajām
>sekām, tur ir sastopams vēl daudzkārt
>dramatiskākos mērogos.
>Atļaušos sevi pieskaitīt labiem, čakliem,
>gudriem (nedaudz paglaimojot pats sev ;-)) un
>godīgiem latviešiem. Strādāju algotu darbu, un kā
>zināms, ar to pie bagātības netikt. Daudz kas
>man nepatīk šodienas Latvijā, bet tas nu noteikti
>nav stiprais lats, kurš it kā liek man smakt
>;-) Un var jau būt, ka tā ir tikai sagadījies,
>bet arī manu paziņu lokā, kurš patiešām ir ļoti
>plašs, negatīvi lata stabilitāti vērtē tikai daži.
>
>Rumpis, joprojām smaidīgs :)

Lobijings un marketings Latvijā, tāpat kā visās pārējās agrākās savienības valstīs, ir vienmēr bijis "augstas kvalitātes", cilvēkiem var iestāstīt visu ......

Mēs latvieši patiešām esam viena fantastiska un arī valdībai paklausīga tauta.

Ugis G. Bērziņš, ar skatu uz ostu.

Date: Tue, 23 Jan 2001 10:11:35 -0800
From: Gundar King kingga@plu.edu
Subject: Pelna
To: sveiks@latnet.lv
Tagad drusku par peļņas bubuli. Vispirms atzīšos, ka es pats savus galvenos noguldījumus esmu pēdējos divos gados pārcēlis no samērā riskantiem uz tādiem ieguldījumiem, kas ir droši, bet ar samērā maziem ienākumiem. Patreiz taisos tikt vaļā no ieguldījuma vācu papīrā un celulozes fabrikā pie čehu robežas, un tad, izņemot pensijas fondu, viss būs nolikts mierīgā vietā. Protams, ne jau gultā zem spilvena vai bēniņos kādā putekļainā kastē. Tomēr banku sistemā, un tā citi var naudu aizņemties un ieguldīt savos pasākumos (nav jau tā, ka bankā deponētā nauda netiek nekur ieguldīta!).

Es pašreiz netiecos pēc lielākās peļņas vairāku apsvērumu dēļ. Vispirms, man tā nav tik svarīga, kā to varētu iedomāties, ekonomiskās teorijas lasot. Otrkārt, manā cienījamā vecumā es lieku lielāku uzsvaru uz ieguldījuma relatīvo drošību. Iespējams, ka to es varētu atrast lielāku, nopērkot zeltu, bet zelta vērtība nebūt nav pastāvīgs, bet ir ļoti svārstīgs, lielums (arī stabilā lata vertība mainās tad, kad vērtība mainās dažādām ārzemju valūtām). Treškārt, man pašreiz patīk samērā vienmērīga ienākumu straume. Beidzot, es īpaši neizvairos no nodokļiem; tie ar prezidenta Buša gādību man samazināsies tā vai tā. Ilgtermiņa ieguldījumus nekustamos īpašumos (izņemot manu un sievas dzīvojamo māju un dārzu) esmu aizdāvinājis dēlam un meitai. Tā nu neesmu norūpējies ne par savu peļņu, ne par citu ienākumiem. Mani drīzāk kaitina mūsu spēkstaciju nojaucēji, kas tagad pēkšņi brīnās par to, ka trūkst elektrības un ka par strāvu būs jāmaksā vairāk.

Jāmaksā vairāk par strāvu, jo bez labas peļņas neviens jaunas spēkstacijas nebūvēs. Tā tas ir Kalifornijā, kur neviena jauna spēkstacija nav uzbūvēta 25 gados un kur peļņas regulētāji ir elektrības ražotājus noveduši tuvu bankrotam. Ja Uģis domā, ka lielā peļņa nāk viņam vai sabiedrībai par ļaunu, tad ieteicu gaidīt, līdz lielā peļņa pievelk vēl citus spēkstaciju būvētājus; tad, sacenšoties vienam or otru, tie iztiks arī ar mazāku peļņu. Galu galā, neviens jau neliedz Uģim pašam ieguldīt savus ietaupījumus tur, kur labāk (laikam ne Zviedrijā).

Vēlot visiem labākos ienākumus,

Gundars

From: zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 1/23/01 8:43
Subject: Re: pelna

Sveiki!

Kas par tie peļņas regulētājiem? Es zinu, tā lieta nav vienkārša, bet es to rupjos vilcienos saprotu tā: 1995. gadā Kalifornija ar likumu panāca elektrības piegādes deregulāciju. Šīs deregulācijas rezultāts bija esošās sistēmas izārdīšana bez jebkādas pārvaldes attīstīšanas tās atvietošanai. Valsts neļāva vidutājiem ielaisties ilgtermiņa piegādes kontraktos, jo tajā laikā cenas bija krītošas. Tajā pašā laikā valsts ar likumu pasargāja pircējus, garantējot nemainīgas cenas. Piegādes uzņēmēji nemaz neprotestēja, jo tas viņiem likās izdevīgi, pirkt "brīvajā tirgū" par krītošām cenām un pārdot publikai par nemainīgām cenām. Valsts neregulēja piegādātāju peļņas - valsts deregulēja piegādātāju pirkšanu bet regulēja pārdošanu. Valsts nerūpējās neko dziļāk, un ne valsts, ne piegādātāji neievēroja, ka pieprasījums pa to laiku strauji kāpās. Vienā gadā elektrības cenas uzkāpa no $0.05 par kilovatstundu līdz $0.40 par kilovatstundu. Kad ASV enerģijas sektretārs pavēlēja ārpuskalifornijas firmām pārdot elektrību Kalifornijai, tur nebija nekāda vairs "regulēta peļņa". Vienai no šīm firmām, Duke Energy, pagāšgad pēdējā ceturksnī peļņa bija mīnus $189 miļonus parādos, šogad pēdējā ceturksnī pelnīja plus $284 miļonus. Peļna tiem piegādātājiem, kas būs spējīgi turpināt piegādi, turpinās kāpt. Kur šai bildē Gundars saredz peļņas regulētājus?

Juris

From: viksning@georgetown.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 1/24/01 11:42
Subject: Re: inflācijas lāsts

Sveiks sveikotaji!

Ar lielu interesi apskatiju Zagarina makslas darbu. Man liekas, ka devalvacija un inflacijas izcelsanas to investiciju likni varetu tikpat labi parvietot krietni zemak! Ja Zagarina vadita LB piespiestu bankam prasit mazakas auglu procentu likmes, es domaju ka kapitala plusma uz ofšoriem butu milziga! Ari ludzu neievieto mani specialistu grupa kopa ar Jefinu -- ar Gundaru parasti esmu vienis pratis, un respekteju vina zinasanas ekonomika....

Ronkopibas ideologs, Juronkulis

From: Zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 1/24/01 12:01
Subject: Re: inflācijas lāsts

Sveiki!

Juronkulis aizrādīja:

> Ja Zagarina vadita LB piespiestu bankam
> prasit mazakas auglu procentu likmes,
> es domaju ka kapitala plusma uz ofšoriem
> butu milziga!

Tas gan! Naudas mazgātāji visi pārceltos uz Niģēriju. Starp citu, kā jau teicu, tas mans mākslas darbs nav ne mans ne Kārļa Marksa izgudrojums bet ņemts no 60'o gadu Amerikas standarta mācības teksta.

> Ari ludzu neievieto mani specialistu
> grupa kopa ar Jefinu -- ar Gundaru
> parasti esmu vienis pratis, un
> respekteju vina zinasanas ekonomika....

Es atrodu, ka Džefrijs (* n e v i s * Jefiņš!!) daudz sakarīgāk māk runāt par ekonomiku nekā Juronkulis. Juronkulis tik vien māk, kā plātīties par savu pirmā līmeņa stāžu un apzīmēt jebkādu pretrunu par marksismu. Nožēloju tikai, ka savā specialistu grupā nepieminēju arī Uģi Bērziņu. Taču arī daudz sakarīgāk runā par ekonomiku, nekā Juronkulis. Un Gundars arī tads paguris šķiet.

Juris ne onkulis, roņtiesību aizstāvis

From: kingga@plu.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 1/24/01 12:39
Subject: Re: pelna

Reguletāju un citu ierobežotāju netrūkst. Kalifrnija trūkstošo pērk no Ziemeļrietumiem un citur ārpus štāta, un tur arī parādās peļņa, ko arī mēģina regulēt. Bet kur palikusi Jura norādītā lielā peļņa tagad "slimajām" Kalifornijas "PG&E" un "Edison" firmām?

Raugi, un tā viss iet uz priekšu ar dažādām pārmaiņām, lielām un mazām, gaidītām un negaidītām, arī laikus nepamanītām. Un kad sāks trūkt elektrības Ziemeļaustrumos, kur laikam Jura domu biedri ārda spēkstacijas?

Visiem pietiekami daudz elektrības vēlot,

Gundars

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
To: "šveiks@latnet.lv'" sveiks@latnet.lv
Date: 1/25/01 2:49
Subject: RE: pelna

Vai tiessām arī ASV pamanījušies iebāzt degunu biznesā, no meila saprotu, ka krīze kalifornijā ir netikdaudz silikonielejas nopelns, bet gan pašvaldības regulācijas sekas, tipa kW griesti noteikti vai? :-)))

G inc.

From: zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 1/25/01 7:39
Subject: RE: pelna

Sveiki!

Ginc vientiesīgi vaicā:

> Vai tiešām arī ASV pamanījušies iebāzt
> degunu biznesā, no meila saprotu, ka krīze
> kalifornijā ir netikdaudz silikonielejas
> nopelns, bet gan pašvaldības regulācijas
> sekas, tipa kW griesti noteikti vai? :-)))

Gundars saka "regulētāju un citu ierobežotāju netrūkst". Jā. Netrūkst gan - pēc tam, kad valdība parausta plecus un saka: nu, tauta, darieties kā mākat. Piemēra pēc San Jose pilsētā tieši Silikonielejas pašā vidū kāda firma gribēja uzcelt vienu 600 MW spēkstacīju, kurai pietiktu jaudas apgādāt 600,000 rezidences tieši tai apvidū, kur patlaban notiek "rolling blackouts". Tas bija novembrī - San Jose pilsētas valde nobalsoja neatļaut šādu celtniecību, lai gan vides lobisti (Sierra Club) šo projektu atbalstīja. Kāpēc? Tāpēc ka viena no vietējām dižkorporācijām, Cisco Systems, kurā strādā lielais vairums turienes iedzīvotāju, lobēja pret. Iemesls: spēkstqacīja būtu sabojājusi estētiku industriālam parkam, ko šī firma bija iecerējusi projektēt tai pašā vietā.

Un jā, pašvaldības rūpīgi nosaka kW-h griestus, jo galu galā citādi jau par viņiem neviens nebalsotu. Un vēl - reti kāds, kas saklausījies tādus propagandistus kā Gundaru un Juronkuli nojauš, cik lielā mērā Amerika ir "Welfare state for the rich".

Juris

From: kingga@plu.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 1/25/01 12:43
Subject: Re: pelna

Mīļais Gint!

Nelaime nenāk tikai no viena kakta. Ne jau ar lielu blīkšķi, bet klusiņām.

Vispirms, esam izlepuši un nemēdzam elektrību taupīt. Elektrības patēriņš, cik atceros no maniem Kalifornijas laikiem, ir visaugstākais agrā pēcpusdienā, kad visās malās strādā gaisa dzesinātāji un tiek sildīti peldbaseini. Skatoties uz savu patēriņu Vašingtona štatā, interesanti, ka tas tomēr lēnām, gandrīz nemanot, pieaug gadu no gada. Turam istabas mazliet siltākas, nopērkam lielāku ledus skapi un saldētavu, saliekam dārzā vakara apgaismojumu un mazāk lietojam kamīnu. Īstenībā ietaupīt 10 procentus no mūsu patēriņa ir viegli diezgan. Mums pašreiz elektrības rēķinam pieliek 50 procentu virsmaksu. Mūsu reakcija? Izolācija zem grīdas un sienās.

Kalifornijas problēmu sākums ir 1996. gada "deregulācija", kad regulētāji atdalīja elektrības ražošanu no sadales. Lai veicinātu konkurenci, ražotājiem atlāva pārdot elektrību uz visām pusēm, bet sadales tīkliem atlāva pirkt visur. "Deregulācija" tomer aizliedza pacelt elektrības sadales tīklu cenas patērētājiem. Pašreiz elelektrības trūkums (pa daļai šīs ziemas lielā nokrišņu trūkuma dēļ Ziemeļrietumos; ir notikusi dažu spēkstaciju izjaukšana) ir pietiekami liels, lai papildiepirkumi iznāktu ļoti dārgi.

Dienvidkalifornijas "Edison" un Ziemeļkalifornijas "PG&E" sadales tīkli ir uz bankrota sliegšņa, jo nespēj augstāko iepirkumu cenas padot tālāk. Tāpēc jau arī ražotāji nav cēluši jaunas spēkstacijas. Jaunākais šajā frontē ir regulētāju ideja, ka valstij jānopērk ražotāji, kas nu tad ražos lēti (bet nodokļu maksātāji varēs uzturēt jaunu birokrātiju un subsidēt ražošanu). Ir arī ierosinājums federālai valdībai Kalifornijas vajadzībām būvet lielu spēkstaciju Meksikas dienvidos. Kā redzi, skriešana pie valdības ir pilnā sparā.

Par šīm elektrības lietām jādomā arī Latvijā, jo saimnieciskās dzīves uzlabošanās pacels tās patēriņu. Man liekas, ka ilgtermiņa atrisinājumi varētu būt atrodami "Gasprom"; tai ir milzīgas gāzes rezerves.

Visu labāko!

Gundars

From: Zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 1/25/01 1:16
Subject: Re: pelna

Sveiki!

Graduālisma ideologs Gundars atzinās:

> Vispirms, esam izlepusi un nemedzam elektrību taupīt.

Skaidrs. Sen jau vajadzēja četrkāršot enerģijas cenas! Sen jau vajadzēja četrkāršot arī benzīna cenas! Nelaime, ka mūsu "konservatīvie" polītiķi ir pat "konservatīvāki" nekā "liberāļi" šai jautājumā. Tā vietā taisās pārvērst Aļaskas liegumus par naftas urbtuvēm un turpināt bumbušanu Irakā un velns viņu sazina, kur citur.

> Mums pašreiz elektrības rēķinam pieliek 50
> procentu virsmaksu. Mūsu reakcija? Izolācija
> zem grīdas un sienās.

Lasu, ka daudzām trūcīgām ģimenēm par apkuri cenas pēdējā gadā trīskāršojušās. Varbūt tās arī varētu ņemt priekšzīmi no Gundara, izmaksāt savu dzīvokļu namu grīdu un sienu izolāciju?

Tā es arī to lietu saprotu.

Kas ir šie "regulētāji"? No kurienes radās šie "regulētāji" pēc tam, kad 1995.-6. gadā notika industrijas deregulācija? Vai tikai tie nebūs tie paši tautas ievēlētie pašvaldības ierēdņi, kas saprot, ka lielais vairums tautas nebūs vis spējīgi panest cenu četrkārtošanu? Lielbagātnieki un korporācijas jau neko nesaka, jo viņiem pašiem savi ģeneratori!

Tas ir pats labākais! NAFTA at work! Meksikā, nez kāpēc, cilvēki ir ar mieru par smieklīgi zemām algām nākt mūs glābt.

Labi vēl, ka vēl nenotiek skriešana uz elli!

Man domāt, ka varbūt arī Latvijā jau laikus vajadzēja četrkāršot enerģijas cenas, lai globāliem finansistiem atmaksātos uzbūvēt, teiksim, pie Jēkabpils labi jaudīgu jaunu spēkstaciju!

Vispirms būs jāuzpērk Pūtjins.

Juris ne onkulis

From: aabele@madona.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 1/25/01 5:09
Subject: Re: pelna

Gaisa dzesinātāji un peldbaseini Latvijas apjomā mūs vēl neapdraud, bet sildītāji gan iet plašumā. Gundars Vašingtonā runā par izolāciju zem grīdas, bet pie mums - par grīdu sildīšanu. Lielajai centībai visu noizolēt ir arī drūmā puse - atcerēsimies kaut vai latviešu ticējumu par puzuriem - kurā telpā tie nekustas, tur mājo daudz slimību. Tagad ir visādi aparātiņi, kas uzfrišina gaisu, bet tie savukārt arī ir elektrības rijēji.

No laucinieces aprobežotības nesaprotu, kāpēc lielpilsētās, kur ik dienas pa rokai svaigi produkti, vajadzīgi lieli ledusskapji. Bieži vien gadās, ka vienu lietu taupot, otrā zaudē.

žagariņu Juris raksta, ka: "Vai tikai tie nebūs tie paši tautas ievēlētie pašvaldības ierēdņi, kas saprot, ka lielais vairums tautas nebūs vis spējīgi panest cenu četrkārtošanu? Lielbagātnieki un korporācijas jau neko nesaka, jo viņiem pašiem savi ģeneratori!"

Gundars savukārt iesaka: "Par s@m elektr@bas liet@m j@dom@ ar@ Latvij@, jo saimniecisk@s dz@ves uzlabosan@s pacels t@s paterinu."

Par tiem lielbagātniekiem un korporācijām domāju, ka vaina nebūs ģenerātoros, tie jau noder vienīgi ārkārtas gadījumos. Drīzāk būs tā, ka tieši viņi Kalifornijā izpērk lēto enerģiju (tāda iespēja tādā kārtībā pastāv), un dārgā enerģija paliek sīkajiem elektrības patērētājiem. Pilnīgi iespējams, ka arī mūs tas sagaida nākotnē. Princips, ka bagātākie kļūst bagātāki un nabagie nabagāki, darbojas visur pasaulē. Tad arī ģeneratoru darbināšana krīzes gadījumos nav tik sāpīga un droši vien pat atmaksājas.

Mums pašlaik visvairāk elektrības tērē tieši mājsaimniecībā. Kad pilnībā nodalīsies pārvade no ražošanas, arī te lielie patērētāji, slēdzot ar ražotājiem tiešos līgumus, varēs "izpirkt" lētāko elektrību. Protams, dārgā un lētā nonāk vienā katlā, bet tam jau nav nozīmes.

Pēc šī paša principa neko nedos elektrības ražošanas pāriešana valsts pārvaldījumā - tad jau būs jānosaka, kam tieši tās varēs elektrību pārdot, un lielie patērētāji jau nu neļaus sevi ierobežot. Labākajā gadījumā tā būs vieta, kur aizplūst nodokļu maksātāju naudiņai un dažam labam ierēdnim tikt pie papildus ienākumiem.

Kalifornijas elektrības krīzes lietas mūsu politiķiem vajadzētu nopietni izanalizēt, lai jau tagad neaizietu pa to pašu taciņu. Labāk tomēr mācīties no citu kļūdām. Man liekas, ka zem aisberga redzamās daļas atklātos daudz interesantu un nākotnē vērā ņemamu likumsakarību.

Piekrītu Gundaram, ka mums ir alternatīva - gāze. Bet taisnība Jurim - imports paliek imports, Austrumu kaimiņš ir dikti neprognozējams. Esmu dzirdējusi par vienotu elektrotīklu ar Norvēģiju. Man tas patīk, būs lielāka izvēle. Amerikāņu ienākšana caur Igauniju gan nepatīk - tie paši krievi vien būs, lobēs krievu intereses.

Ausma

From: kingga@plu.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 1/25/01 7:21
Subject: Re: pelna

Mīļā Ausma!

Ieguldam mājas uzlabojumos tad, kad tas ir izdevīgi. Izolācija virs griestiem (bēniņos) atmaksājās pusotra gada laikā. Pie jaunām cenām pašreizējie izolācijas darbi atmaksāsies gada laikā. Saldētava atmaksājas. Lielākais ledusskapis ir tikai greznība lielākām ērtībām. Pa veikaliem katru dienu nedauzamies, un ledusskapi uzpildam divreiz nedēļā. Tā izdevumi līdzsvaro ērtības, vēlamo kvalitāti un mums pieņemamu racionālismu. Citi dzīvo sliktāk, citi labāk; mēs dzīvojam tā, kā mums liekas pieņemami.

Tev taisnība, ka ģeneratoru lietošana lielās mājās un uzņēmumos pa reizei sāk atmaksāties. Mazie patērētāji tiešām maksā vairāk par kilovatu, bet tāpēc jau bagātie nekļūst bagātāki. Trūcīgajiem ar valsts gādību arī neies neko labāk, bet viņi daudz nesūdzēsies par elektrības rēķiniem. Viņi brēks par dārgo bencīnu saviem lielajiem auto (Amerikā smieklīgi lēts, 25-30 santīmi litrā).

Izanalizēt gaidāmo situāciju būtu tiešām noderīgi, kaut vai lai novērstu nepatīkamus pārsteigumus.

Manuprāt "Latvijas gāze" un "Gasprom" jau ir partneri. Ja Latvijā ceļ gāzes spēkstaciju, tad to var barot no uzkrājumiem Inčukalnā vai Dobeles dobumos, un tā vismaz gadam enerģijas krājumi būtu nodrošināti. Esmu pārliecināts arī, ka "Gasprom" labprāt eksportētu vairāk gāzes un tāpēc atļauju no Putina dabūtu. Atklāti sakot, man labāk patiktu, ja Norvēģijai būtu pietiekami daudz gāzes spēkstaciju, lai nodrošinātu visu Ziemeļu un Baltijas tīklu. Lai enerģija Latvijā iznāktu lētāka, būtu labāk gāzi vai elektrību pirkt no abiem lielajiem avotiem. Starp citu, par Norvēģijas gāzes vadiem visai Ziemeļeiropai kādreiz cīnījās nelaiķis senators Džeksons, kurš bija norūpējies par vienu vienīgu lielu avotu, resp. Krieviju.

Priecājoties par pirmajiem šā gada ziediem - pavasara viršiem - siltu mūrīti novēl

Gundars