From:     "Juris Zagarins" zagarins@stcc.mass.edu
To:       sveiks@latnet.lv
Date:     2/5/01 2:06
Subject: Roku rokā

Sveiki!

Tā kā šodien sniedziņš snieg un skolā nav jārādās, varu nodoties pilnu krūti plānu galdiņu urbšanai. Nesen man rokās krita intervija ar kluso sveikotāju Dr. Juronkuli Vīksniņu no grāmatas "Millenium - skats uz Latviju", Rīga, a/s Valters un Rapa, 1999. Nodaļas virsraksts: Brīvais trigus - roku rokā ar demokratiju". Te daži izvilkumi:

_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

- Kādas ir dažas galvenās atziņas ekonomikā, pie kurām esat nonācis . . . ?

- Nu, protams, par naudas ļoti svarīgo lomu saimnieciskajā attīstībā. / . . . / Naudas milzīgā spēka, kā labā, tā arī sliktā, ietekme uz ekonomiku - tā ir atziņa, kas ar katru gadu desmitu man liekas svarīgāka.

- Kāds tasinīgumam ir sakars ar kapitālismu?

- Tasinīgumu angliski varētu tulkot kā "equity". Bet "equity" angļu valodā ir tāds divdomīgs vārds. Tas vispirms nozīmē taisnīgumu, bet nozīmē arī privātīpsahumu, privātīpašuma tiesības. [Es gan teiktu - privātīpašuma tirgus vērtību. JŽ]. Un līdz ar privātīpašumu rodas zināma atbildība par to, lai tu savu naudu ieguldītu visefektīvāk. Un tādā veidā palīdzi pats sev un arī visai sabiedrībai. Tā ir slavenā neredzamā roka, par kuru Adams Smits runāja jau 1776. gadā. Diemžēl mūsdienās daudzās pārejas ekonomikas valstīs neredzamajai rokai neļauj darboties, bet redzamās rokas grābj, cik vien var. / . . . /

- Bet "vienlīdzība" gan ir slikts vārds?

- Jā, vienlīdzība nav tāds mērķis, uz kuru vajadzētu virzīties. / . . . / Domāju, ka viena joma, kur vienlīdzībai vajadzētu būt, ir iespējas. Lai būtu vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību, kaut ko sasniegt dzīvē. / . . /

- Kas, jūsuprāt, ir galvenās cilvēces pamatvērtības?

- Mīlestība, ticība Dievam, un arī piederības sajūta savai tautai / . . . /

- Bet nauda?

- Uzskatu, ka nauda ir samērā mazsvarīga lieta no cilvēces vispārējā viedokļa.

- Droši vien esat vērtējis, kas ir Latvijas ekonomikas stiprā puse un kas - vājā.

- Stiprā puse ir mūsu ģeogrāfiskais stāvoklis. / . . . /
Latvijas vājā vieta ir sadrumstalota lauksaimniecība. / . . . /
Nespēju saprast, kāpēc Latvijas zemkopji nevar konkurēt cūkgaļas tirgū, lai gan ievedmuita ir augsta. / . . . /

- Neesam laikam vēl apguvuši tirgzinības.

- Tā arī ir problēma. Kāpēc nevar nopirkt "Aldara" alu Amerikā? / . . . /

- Par ko jums, raugoties uz Latvijas sabiedrību un to, kā tā ķepurojas uz priekšu, visvairāk sāp sirds?

- Ļoti sasāpējusi problēma ir pensionāru stāvoklis. / . . . / Viņi ir spiesti pārdot savas grāmatas un izvākties no dzīvokļiem, jo nespēj samaksāt par to īri.

- Vai jums nešķiet, ka Latvijā līdz šim (pēdējā desmitgadē) variāk ir bijis nevis jaunu vērtību radīšanas, bet zagšanas?

- Protams, pārejas periodā centās ātri tikt pie bagātības. / . . . / Bet tagd, manuprāt, lietas iet uz labo pusi, un cilvēki maksā nodokļus. Sāk sakārtot muitas sistēmu. Nav tik lielas kukuļošanas kā pirms pieciem gadiem. Bet var jau būt, ka gribu vairāk saskatīt progresu, un īstenība ir citādāka.

- Cik lielā mērā godīgums ir kļuvis par vērtību cilvēkiem Latvijā?

- Es vienmēr domāju, ka cilvēks būs godīgs, un man ir pārsteigums, ja cilvēki šīs cerības neatļauj piepildīt. Ārzemju latvieši, manuprāt, ir izteikti godīgi cilvēki, strādīgi. / . . . / Varbūt Latvijā reliģijas loma neatgriežas tik ātri jauno cilvēku vidū, kā biju gaidījis. Lai gan, iespējams, to pārāk idealizēju.

/ . . . /

- Ko savā atlikušajā mūžā gribat paveikt, sasniegt?

- Man ir cerības kļūt par Latvijas Bankas darbinieku pēc gadiem trijiem, četriem, tikt no konsultanta statusa atbildīgākā amatā. / . . . /

_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

Ziniet, man rādās, ka Juronkulis gaidīt gaida sociāldemkrātu nākšanu pie varas, lai viņš kopā ar Viņa Excellenci roku rokā varētu nodoties to redzamo roku savaldīšanai tā, lai tās neredzamās rokas varētu brīvi darītu sav svētīgo darbu. Jo citādi, ko tad tas Juronkulis tur tai Bankā iesāks? Naudiņa regulējās automātiski pēc pašizgrudotajām formulām, un vai tik cienījamā vecumā lai piebiedrojas Eināram Repšem lidotājsportā?

Juris

From:      "Alnis Freibergs" alnis@lis.lv
To:        sveiks@latnet.lv
Date:      2/5/01 2:41
Subject:   Re: Roku rokā

Labvakar!

Kāpēc tik plaša domāšana, vajaga šaurāk! Kad Juronkulis būs bankas darbinieks, mēs bez kukuļošanas dabūsim labus kredītus lai savestu kārtībā savus namīpašumus. Kaut tikai tie vēl šos trīs gadus saturētos kopā un mēs paši vēl būtu uz šīs pasaules.

Un arī lidotājsportā Juronkulim ir lielas priekšrocības svara samērā ar Repši. Ja nu vienīgi uz augšu ies lēnāk, tad toties uz leju...

Alnis.

From:     Gundar King kingga@plu.edu
To:       sveiks@latnet.lv
Date:     2/5/01 2:47
Subject: Re: Roku rokā

Nupat tiešām salēcos. Roku rokā? Manas jaunās grāmatas nosaukums, ko varēs lasīt uz Ziemassvētkiem ir: ROKU ROKĀ: ĀTRĀK, AUGSTĀK UN TĀLĀK. Šis pa daļai olimpiskais nosaukums atgādina, ka mums jau ir labi sacensības un izcilības paraugi sportā, mākslās un pat uzņēmībā (par to arī var lasīt "Millenium"), lai varētu gluži labi iztikt bez sociālistu gādības, plānošanas, kontroles un iespējamas varas kāres.

Man ir arī viens komentārs, kas saistas gan ar saimniecisko attīstību, gan ar "Rītdienas" un citiem mēģinājumiem celt augstāk un vairot zemo Latvijas sociālo kapitālu (sociālo kapitālu augstā līmenī raksturo savstarpēja sadarbošanās, uzticamība un godīgums). Pēc desmit gadu pārmaiņām, mums jāatgriežas pie vēsturiski pierādītā novērojuma, ka esam dziļi nemitīgos pārmaiņu laikos. Tie nebeigsies, bet turpināsies arvien ātrākā gaitā. Lai šādām pārmaiņām tiktu līdzi, nepieciešams ātrāk augt tālāk izglītībā, apmācībās un pieredzē. Tā kā pārmaiņu laikā nopelnīt godīgi ir grūtāk nekā zagt, ar steigu jāuzlabo valdības darbs.

Starp citu, ir jau iznākusi "Millenium" II daļa.

Lasot un mācoties, visu labāko!

Gundars

From:     zagarins@stcc.mass.edu
To:       sveiks@latnet.lv
Date:     2/5/01 10:40
Subject: Re: Roku rokā

Sveiki!

Gundars rakstīja:

Vai īsumā varat pateikt, kā mēs uzlabosim valdības darbu bez plānošanas, bez kontroles un bez iespējamas vara kāres?

Lūdzu tikai nesakiet, ka jāpērk Jūsu grāmata un nesakiet arī, ka jāklausās Viņa Excelences sprediķus Valsts Svētkos!

Juris

From:    Ilze@rcc.lv
To:      sveiks@latnet.lv
Date:    2/6/01 3:56
Subject: Ieguldīt naudu visefektīgāk

Žagariņa izvilkumos no Vīksniņa grāmatas "Millenium - skats uz Latviju" lasām:

From:    mees_pashi@delfi.lv
To:      sveiks@latnet.lv
Date:    2/6/01 5:53
Subject: Re: Roku rokā

Parokot rakstos, patiešām var atrast unikālas brīvā tirgus priesteru "gudrības pērles". Pirms kādiem pieciem gadiem Latvijas bankas angļu valodas izdevumā "Averss&Reverss" bija lasāma intervija ar slaveno Uldi Klausu, kurā viņš atzinās, ka algu par gudrajiem pakalpojumie Latvijas bankai viņš saņem no ASV Kongresa un ka tieši ASV kongress viņu iecēlis par Repšes padomnieku. Par Klausa gudrību pārliecinājās arī vidējais Bankas Baltija personāls. Kad pēc BB sabrukšanas Klausu iecēla par šīs bankas administratoru, notika anekdotisks gadījums: Klauss BB darbiniekiem pieprasījis SWIFT naudas pārskaitījumu sistēmas atslēgu un bijis ļoti apjucis, kad viņam iedots kompjūtera kods, jo bija gaidījis parastu metāla (varbūt zelta?) atslēgu. Pēc tam gan nekādu anekdošu vairs nebija, jo Klausa administrēšanas laikā (aptuveni mēneša laikā)no bankas Baltija pazuda visi dokumenti, pēc kuriem varētu sadzīt galus pastrādātajām blēdībām un pazudušajai naudai. Bez tam pastāv samērā ticama hipotēze, ka Klausa administrēšana palīdzējusi atgūt naudu dažiem privileģētiem BB klientiem. Lūk, kā darbojas Smita "neredzamā roka" un kas to apmaksā! Starp citu, par ko liecina arī pēdējais skandāls ap "Latvijas kuģniecību", visas ar prihvatizāciju un citām brīvā tirgus manipulācijām saistītās norises no atklātības sargā komercnoslēpums un pat valsts noslēpums! Tā tiek nodrošināta brīva "neredzamās rokas" darbība. Pateicoties tam, neviens nopietns tautas mantas zaglis un izšķērdētājs vēl nav notiesāts, arī "vienīgā zagļa" simbols - Lavents. Toties bada nomocītu bērnu vai dzērāju, ja tas veikalā nozog maizi vai kafijas bundžu, tiesā bargi. Ja zagtu "redzamā roka", tad jau zaglis būtu zināms un zagšanai zustu katra jēga, jo par zagli uzskata tikai pieķertu zagli. Ja Vīksniņš sūrojas par šķeršļiem, kas likti "neredzamās rokas" darbībai, viņš runā acīim redzamas aplamības vai arī rīkojas pēc profesionāla zagļa principa, kas publiku pārsteidz ar kliedzieniem: "Ķeriet zagli!" Es gan nezinu, vai arī Vīksniņš saņem algu no ASV Kongresa vai arī viņš raujās bez algas, cerot uz "atbildīgu amatu" Latvijas bankā. Lai maz pieredzējušiem ļaudīm vieglāk izprast "brīvā tirgus" mistēriju, vislabāk uz to raudzīties kā uz reliģisku kultu. Brīvtirdznieku dievs ir nauda jeb perversais naudas dievs Mamons, viņu pravieši ir Smits, Rikardo (kas, starp citu ir arī marksistu pravieši),Frīdmans, fon Hajeks u.c., bet priesteri - Dzefri Sakss un pārējie reformatori un šoka terapeiti, arī Vīksniņš, Ķeniņš Kings, Bruno Rubess un Klauss. Brīvtirdznieku svētnīcas ir bankas, kazino, biržas, prieka mājas, narkotiku perēkļi un citas vietas, kas nes lielāku naudu. Tās gudrības, ar ko jau 10 gadus tiek skalotas mūsu smadzenes, ir viņu dogmas, bet par upuri, ko upurē par godu Mamonam, kalpo visa mūsu tauta. Ja Vīksniņš intervijā uztraucas par "reliģijas lomu Latvijā", viņš ar to domā tieši Mamona pielūgšanu un kalpošanu naudai. Kamēr šamaņi tautai klāsta dogmas par "neredzamās rokas" brīnumainajām spējām un to iemidzina ar saldām nākotnes vīzijām (paradīzi zemes virsū vai komunismu), tikmēr "ziedojumu vācēji" iztīra tautas kabatas un atstāj to izmiršanai. Kamēr tauta ir brīvā tirgus šamaņu burvestības varā(to nodrošina televīzija, reklāma, "ziepju operas" un citas informatīvas narkotikas), tā ir pilnīgi nevarīga un paralizēta kā čūskas hipnotizēts trusis. Tiklīdz burvestība krīt, cilvēkiem paliek kauns, kādām aplamībām viņi ticējuši.

Pilnīgas aplamības savā intervijā gvelž arī Vīksniņš. Kāpēc Amerikā nevar tirgot "Aldara" alu? - Tāpēc, ka Amerika sargā savu iekšējo tirgu. Es Amerikas latviešu centros "Aldara" alu redzēju, bet tā bija kontrabanda. Amerikā aizliegts ievest stipru alu un lēto "Liepājas metalurga" metālu, tāpat kā no Amerikas aizliegts eksportēt neapstrādātus kokmateriālus - tāds ir tas "liberālisms". Kāpēc Latvijas zemkopji nevar konkurēt cūkgaļas tirgū? - Tāpēc, ka Eiropa savus zemkopjus bagātīgi subsidē, Eiropā lopus baro ar kaušanas atkritumiem (no kā ceļas visas tās govju trakumsērgas un cūku mēri),

Latvijas valdība pieļauj milzīgu kontrabandas apjomu, pēc Klausa un Vīksniņa padoma Latvijā ieviesta absurda monetārā politika, iznīcināta visa ražošanas infrastruktūra, cilvēkiem atņemta pirktspēja utt. Ja Vīksniņš būtu godīgs tautietis, viņš jautātu, kāpēc Latvijas valdība nesargā savu tirgu un neveicina savu ražošanu? Interesanti, ka visas brīvā tirgus priesteru gudrības bez kavēšanās publicē Latvijas prese. Brīnīties gan nevajag, jo tā pieder vai nu ārzemniekiem vai vietējiem laupītājiem. Ja kādam ir šaubas par mūsu preses "brīvību", palūdziet, lai savus rakstus Latvijas avīzēm iesniedz profesors Juris Zagariņš. Kamēr mums nebūs savas preses, publika tiksturēta brīvā tirgus šamaņu burvestības varā un domās ar viņu iedvestajiem stereotipiem. Tāpēc katrai tautas kustībai jāsāk ar savas preses un propagandas radīšanu, lai šo burvestību norautu un atgrieztu cilvēkus realitātē. Kamēr tautai nebūs skaidru domāšanas un izvēles kritēriju, nelīdzēs nekāda vēlēšanu likuma maiņa.

Jānis Kučinskis

From:     beldavsa@indiana.edu
To:       sveiks@latnet.lv
Date:     2/6/01 7:11
Subject: Re: Roku rokā

> Kāpēc nevar nopirkt "Aldara" alu Amerikā? / . . . /

Pēdējā baltiešu studentu sanāksmē kāds teica, ka vietējā "Big Red Liquors" var dabūt latviešu alu. Vai Aldaris nevaru pārbaudīt, jo ir par agru šeit patreiz no rīta lai liķierveikali būtu vaļā. Bet tikai roku rokā noteikti - arī sliktu ziņu nesēji vismaz ziņas atnes un bez tiem var būt vēl lielākā neziņā.

aija

From:     indulislacis@yahoo.com
To:       sveiks@latnet.lv
Date:     2/6/01 8:35
Subject: Re: Roku rokā

Sveiki!

Pec šādiem anonīmiem murgiem un muldešanas, atliek vienigi teikt: "Pratiņ, nāc mājas!"

Indulis

From:      pistole@ebtech.net
To:        "Sveiks" sveiks@latnet.lv
Date:      2/6/01 10:00
Subject:   Re: Roku rokā

Sveiks!

Juris, protams nekad nedzīvojis zem padomju piecu gadu plāniem un grafikas, valsts kontroles pat par pilsoņu domām un vienīgās pieļautās politiskās partijas varas kāres, prasa paskaidrojumu kā iztikt bez tā visa.

Ir tiešām smieklīgi lasīt tādu jautājumu no ASV dzīvojoša profesora.

Valsts plānošanas rezultātus mēs visi jau zinam.

Tā tas notika komunistu leiputrijā, kur viss tika plānots un vienlīdzība bija tikai savā aplokā. Partijas vīriem bija cits aploks un cita vienlīdzība. Kāds dzīves mērķis bija padomju jaunatnei, ja ne tikt pie partijas siles un plānot kā dabūt kaut ko vairāk par citiem? Kaut vai ar zagšanu no valsts un kukuļošanu, to tauta uzskatīja par pieņemamu, citādi tāda nebūtu arī šodien.

Zigis.

From:     Pormals@aol.com
To:       sveiks@latnet.lv
Date:     2/6/01 10:07
Subject: Re: Roku rokā

<< > - Tā arī ir problēma. Kāpēc nevar nopirkt "Aldara" alu Amerikā? / . >>

Aldara alu pārdod Čikāgā, un ir dabūjams visos nopietnos sarīkojumos.

From:     zagarins@stcc.mass.edu
To:       sveiks@latnet.lv
Date:     2/6/01 10:31
Subject: Re: Roku rokā

Sveiki!

Čikāga priecājas:

> Aldara alu pardod Cikaga, un ir dabujams visos nopietnos sarikojumos.

Ziniet, manuprāt tas, ka Čikāgā var dabūt Aldara alu ir tik pat "brīnumaini" kā tas, ka Rīgā var dabūt Makdonalda "Zemnieku".

Juris

From:     zagarins@stcc.mass.edu
To:       sveiks@latnet.lv
Date:     2/6/01 10:42
Subject: Re: Roku rokā

Sveiki!

Zigis noskurinas par tādu ēverģēlību kā plānošanu:

> Valsts plānošanas rezultātus mēs visi jau zinam.

Eu, Zigi. Padzīvo kādus gadus Kanadā! Redzēsi, ka tur valsts nodarbojas ļoti rūpīgi ar plānošanas darbiem, kuru rezultātā pensionāri dzīvo cepures kuldami un visai pasaulei sludinādami anarhiju. Un ja Tu tiešām nopietni domā, ka pasaulē nekur citur kukuļošana un laupīšana nav atrodama kā brīvi laistās komunisma zemēs, tad Tev vajadzētu padzīvot vēl dažus Kanadā pēc tam, kad Kanadas valdība uz Tavu rekomendāciju būs izbeigusi plānošanu.

Juris

From:     zagarins@stcc.mass.edu
To:       sveiks@latnet.lv
Date:     2/6/01 10:43
Subject: Re: Roku rokā

Sveiki!

Indulis lūdzas:

> "Pratiņ, nāc mājas!"

Nāc gan, prātiņ! Indulim tā paplāni.

Juris

From:     AstridaJ@aol.com
To:       sveiks@latnet.lv
Date:     2/6/01 11:34
Subject: Re: Roku rokā

Arī Klīvlandē Aldaris esot pērkams vairākos veikalos. Domāju, ka nav nekāda kontrabanda. Astrīda, kas pati gan alu nepērk.

Sveiki, sveiki!

Te nu cienījamais zaimu un rupjību lielmeistars ir savā elementā - šoreiz es tieku aplaimots no šī bagatīgā zinību pūra.

Indulis

From:     viksning@georgetown.edu
To:       sveiks@latnet.lv
Date:     2/6/01 1:03
Subject: Re: Roku rokā

Sveiki sveikotāji!

Arī es gribu pateikties Žagariņa kungam par to, ka viņš citēja dažus izvilkumus no manas intervijas Millenium I grāmatā. Varbūt tomēr pievienošu pāris komentārus.

1) Tad, kad piedalījos intervijā ar Gunti Rozenbergu, "Aldaris" vēl nebija atklājis Ameriku. Tagad varu to nopirkt arī Vašingtonā, lai gan tas sanāk ļoti dārgs prieks -- apmēram $1.50 pudele, kamēr, teiksim, Heinekens, Pilsner Urquells, Singha, Sopporo, un daudzi citi ir pērkami par vienu dolaru. ASV muitas importētam alum ir samērā zemas, un fakts, ka "Aldaris" šeit legāli nebija dabūjams gandrīz desmit gadus nav izskaidrojams ar ASV naidīgu polītiku pret Latviju un arī ar nevajadzīgi stipro latu.

2) Tagad Vašingtonas apkārtnē var atrast kā Latvijas maizi tā arī šprotes un citus zivju izstrādājumus. Par to esmu priecīgs un drusku lepns, bet es jau pieminēju pirms desmit gadiem, ka Latvija nav Hong Konga. Lai gudrie teorētiķi padomā par to paši.

3) Paldies Žagariņa kungam, ka viņš ir mazliet labāk paskaidrojis Jefiņa pašreizējo stāvokli. Viņš raksta doktora disertāciju vēsturē -- tātad nav ekonomikas profesors -- un ir saistīts ar Northeastern University World History Center (Boston/Riga)... -- tātad nav saistīts ar kaut kādu Bostonas Starptautiskās Ekonomikas Pētījumu Centru. Gribu to paskaidrot, jo Jeffrey'a intervija bija arī pārdrukāta "Jaunā Avīzē" nesen. Viņš arī mācot P. Stradiņa (medicīnas) universitātē taisni ekonomiku, par ko kādam tanī iestādē vajadzētu paskaidrot..

4) Man ar ASV valdību šodien nav nekādas saistības.

5) Raženi ieguldot naudu kapitālā īpašnieks palīdz visai sabiedrībai sasniegt augstāku ražošanas līmeni. Ir taisnība, ka var ļoti labi nopelnīt ar nelegāliem darījumiem, bet tas fakts nav kapitālisma vaina. Azartspēles, krogi un (laikam) prieka mājas Latvijā ir legālas lietas. Kuģniecības skandāls ir saistīts ar valdības iejaukšanos privātos darījumos.

Ar sveicienu, Juronkulis
George J Viksnins
viksning@georgetown.edu

From:     zagarins@stcc.mass.edu
To:       sveiks@latnet.lv
Date:     2/6/01 1:59
Subject: Re: Roku rokā

Sveiki!

Profesors Dakteris Juronkuļa kungs rakstīja šitā šiten te:

> Paldies Žagariņa kungam, ka viņš ir mazliet
> labāk paskaidrojis Jefiņa pašreizējo stāvokli.

Ņemiet par labu, profesora kungs! Taču atļaušos atkārtot: priekš Jums Džefrijs Sommerss nav nekāds Jefiņš. Arīdzan atļaušos atgādināt, ka ne es ne Džefrijs nav nepatiesu liecību devis par viņa akadēmisko činu. Tas bija LETA's korespondents, kas no sava personīgā īkšķa izzīda, ka Džefrijs esot ekonomikas profesors saistīts ar kādu Bostonas ekonomikas pētījumu centru. Tā nebija intervija. To pašu ziņojumu vēl varat apskatīt un par to pārliecināties manā mājas lapā: < http://lls.stcc.mass.edu/zagarins/kjl.htm > Man atmiņā, ka Džefrijs man pagājšgad stāstīja, ka viņš pasniedzot, starp citu, ekonomiku Stradiņa universitātē. Tā lai Jums nebūtu pašam jāpiepūlas, es uzrakstīju Džefrijam un paprasīju, kur un ko viņš patlaban pasniedz, un tiklīdz saņemšu atbildi, es to Jums nosūtīšu. tā lai Jūs to informāciju pats varētu nodot tālāk Stradiņa universitātei.

> Man ar ASV valdibu sodien nav nekadas saistibas.

Man arī ne, bet nesakiet, lūdzu, ka Amerikas valdības intereses propagandējot Jūs pierādat, ka Jūs Ameriku karstāk mīlat, nekā es.

> Kugniecibas skandals ir saistits ar valdibas
> iejauksanos privatos darijumos.

Skaidrs. Bet kur ir robeža starp valdību un privātiem darītājiem, ja privātie darītītāji ir sen jau sekmīgi prihvatizējuši visu valsti?

Juris ne onkulis

From:     kingga@plu.edu
To:       sveiks@latnet.lv
Date:     2/6/01 2:10
Subject: Re: Roku rokā

Mīlīši!

Visiem par prieku varu teikt, ka esmu aizdāvinājis bibliotekām manas grāmatas pietiekoši lielā skaitā, lai tās varētu aizņemties lasīšanai. Jāpērk nav! Bet ja Juris grib pārdot necenzētas grāmatas, lūdzu!

Es savu naudu ieguldu tur, kur tas saskan ar manis gaidāmo ieguldījumu vērtības un peļņas pacelšanos, manis pieņemamo risku un manām zināšanām par koņunktūras apstākļiem Amerikā. Par panākumu trūkumu es sūdzēties nevaru, bet visumā var teikt, ka turīgie profesori vairāk pelnas ar savām mācību grāmatām. Ja es zinātu visu vajadzīgo par ieguldījumu tirgu, es jau sen nebūtu profesors. Laimīgā kārtā, par savām kļūdām atbildu es ar savu maku. Par centralizētas saimniecības plānotāju kļūdām maksā valsts nodokļu maksātāji.

Par labi domājošiem plānotājiem nāk prātā lietuviešu plānotāja, kura savus gadus atpakaļ ĀBS konferencē Monreālā ar asarām acīs stāstīja Juronkulim, man un visiem citiem, kam tas nebija apnicis, ka tikai pietrūkstot naudas un plānotāju, lai plānotu vairāk un labāk. Par citiem plānotājiem var teikt, ka viņi pat nemēģina labi plānot (un tiktāl tas ir prātīgi); diemžēl, viņi kalpo varas kāriem diktatoriem un visgudrām partijām un būtībā rūpējas tikai par valdnieku varas koncentrāciju un viņu labumiem. Es labāk paļaujos uz tādu sistēmu, kur visa vara nav vienās rokās, bet saimnieciskā dzīve ar neskaitāmiem ražotāju un patērētāju lēmumiem, kaut kļūdām pilna un reizēm klibodama, tomēr ķepurojas uz priekšu labāk nekā plānotāju pasaule. Pasargi mani no tiem, kas vēlas domāt un rīkoties ar manu naudu manā vietā!

Visu labāko!

Gundars

From:     zagarins@stcc.mass.edu
To:       sveiks@latnet.lv
Date:     2/6/01 2:57
Subject: Re: Roku rokā

Sveiki!

Gundars mīļi piedāvā:

> Jāpērk nav! Bet ja Juris grib pārdot
> necenzētas grāmatas, lūdzu!

Ar prieku pārdošu Jūsu necenzēto grāmatu un ar prieku pats to pašķirstīšu!

> Ja es zinātu visu vajadzīgo par
> ieguldījumu tirgu, es jau sen nebūtu
> profesors. Laimīgā kārtā, par savām
> kļūdām atbildu es ar savu maku.

Profesors gan, laimīgā kārtā, par savām kļudām ar maku nemaksā!

> Par centralizētas saimniecības plānotāju
> kļūdām maksā valsts nodokļu maksātāji.

Arī par neplānošanu maksā valsts nodokļu maksātāji. Vai ne tā?
Ja jau Latvijā tā problēma ir tik vienkārša, kā Profesors Dakteris Juronkuļa kungs mums stāsta, ka valdībai vienkārši vajadzēja valsts dzīvē neiejaukties, lai tā slepenā roka darbotos pēc Adam Smita receptes, tad jau vajadzētu varēt arī iztikt pilnīgi bez nodokļiem. Lai slepenā roka gādā ne tikai par uzņēmēju peļņu bet arī par pensionāriem!

> Par labi domājošiem plānotājiem nāk
> prātā lietuviešu plānotāja, kura savus
> gadus atpakal AABS konferencē Monreālā
> ar asarām acīs stāstīja Juronkulim, man
> un visiem citiem . . .

Tāpēc jau es uz tām AABS konferencēm nemaz neeju. Man labākas lietas, ko darīt, nekā klausīties visādus tur marazmojošus profesorus.

> Par citiem plānotājiem var teikt, ka viņi
> pat nemēģina labi plānot (un tiktāl tas
> ir prātīgi); diemžēl, viņi kalpo varas kāriem
> diktatoriem un visgudrām partijām un būtībā
> rūpējas tikai par valdnieku varas koncentrāciju
> un viņu labumiem.

Bet kam tad lai kalpo, ja ne tam, kam nauda? Vienīgi jāmāk gudri kalpot,lai noturētos pie činas. Tāpat jau arī mums profesoriem jādara.

> Es labāk paļaujos uz tādu sistēmu, kur visa
> vara nav vienās rokās, bet saimnieciskā dzīvē
> ar neskaitāmiem ražotāju un patērētāju lēmumiem,
> kaut kļūdām pilna un reizēm klibodama, tomēr
> ķepurojas uz priekšu labāk nekā plānotāju pasaulē.

Jā, bet kā Jūs varat būt drošs, ka visa vara nekritīs tikai vienās rokās, ja Jūs atturēsities no polītiskās atbildības par varas iegrožošanu? Vai varu var iegrožot bez iejaukšanās polītikā un tirgū?

> Pasargi mani no tiem, kas vēlas domāt un
> rīkoties ar manu naudu manā vietā!

Es gan ar savu naudu negribu šmurgāties. Es lieku drošās rokās, kam dotības uz tādām lietām un maksāju viņiem labi. Jūs laikam turat visu savējo zem matrača?

Juris, kam prieks, ka jau otro dienu pēc kārtas nav jārādās skolā

From:     kingga@plu.edu
To:       sveiks@latnet.lv
Date:     2/6/01 4:10
Subject: Re: Roku rokā

Mīlīši!

1. Var jau būt, ka neonkulis par savām kļūdām apzināti nemaksā, bet citur tas nu tā nav. Maksā kaut vai par plānotāju kļūdām tajā pašā Bostonā, īpaši par to, kas sacelts līdzīgi blokmājām Rīgas priekšpilsētu mikrorajoniem. Labais mācītājs Adams Šmits (un es arī), gluži labi zin, ka bez sabiedriskā sektora un nodokļiem tomēr nevar iztikt.

2. Neonkulim gan grūti izpatikt. Ja viņš tik labprāt sajūsminas par plānotājiem, tad, kā jau stāstīju, tos var noklausīties arī AABS konferencēs. Ja to nav, atkal slikti!

3. Labāk kalpot naudīgiem patērētājiem tirgū, nevis badīgiem valdniekiem.

4. Varu var iegrožot, noturot un stiprinot demokrātisku sistēmu. Ja tā turas stipra, par viena vīra varu vai vienas partijas rīkojumiem nav jārūpējas.

5. Naudu jau var likt iedomāti drošās rokās, kaut vai valsts obligācijās (gan ne socialistu zemēs!). Tomēr, jāuzmanās no kensistu izraisītās inflācijas! Par tādu gudrību daudz maksāt nav gudri. Var jau arī uzticēt ieguldījumus tiem gudrajiem, kur, ja viņi tiešām būtu gudri un tāpēc bagāti, ar neonkuļa nauda laikam nez' vai gribēs nodarboties. Atliek mazāk gudrie!

6. Tik dulls jau nu gan es neesmu, lai paļautos uz naudas deflāciju zem mana matrača. Zinu, ka inflācijai tomēr ir daudz draugu valdībā, un naudas vērtība zem droša matrača necelsies.

Visu labako!

Gundars

From:     Juris Zagarins
To:       sveiks@latnet.lv
Date:     2/6/01 4:42
Subject:  Re: Roku rokā

Sveiki!

Gundars atbild mīlīgi:

> 1. Var jau būt, ka neonkulis par savām
> kļūdām apzināti nemaksā, bet citur tas
> nu tā nav. Maksā kaut vai par plānotāju
> kļūdām tajā pašā Bostonā, īpaši par to,
> kas sacelts līdzīgi blokmājām Rīgas
> priekšpilsētu mikrorajoniem. Labais
> mācītājs Adams Šmits (un es arī),
> gluži labi zin, ka bez sabiedriskā
> sektora un nodokļiem tomēr nevar iztikt.

Labi! Teiksim tā: Nost ar sliktu plānošanu! Nevis nost ar visu plānošanu.

> 2. Neonkulim gan grūti izpatikt.
> Ja viņš tik labprāt sajūsminas par
> plānotājiem, tad, kā jau stāstīju,
> tos var noklausīties arī AABS konferencēs.
> Ja to nav, atkal slikti!

Es nešausminos par plānotājiem. Es šausminos par marazmojošiem profesoriem.

> 3. Labāk kalpot naudīgiem patērētājiem
> tirgū, nevis badīgiem valdniekiem.

Ja Jūs pārmērīgi uzbāzīsities naudīgajiem patērētājiem, viņi sāks brēkt, ka Jūs jaucaties viņu darīšanās.

> 4. Varu var iegrožot, noturot un stiprinot
> demokrātisku sistēmu. Ja tā turas stipra,
> par viena vīra varu vai vienas partijas
> rīkojumiem nav jārūpējas.

Skaidrs. Un kādā veidā Jus noturēsit un stiprināsit demokratisku sistēmu, ja ne ar stipros likumos un stiprā izpildvarā gruntētu valdību? Es domāju, ka Latvijai vajag stipru valdību, nevis abstraktu ticību, ka demokratiska sistēma zaļo zied un zeļ pašplūsmē.

> 5. Naudu jau var likt iedomāti drošās
> rokās, kaut vai valsts obligācijās
> (gan ne socialistu zemēs!).

Ar vārdu sakot, ne Zviedrijā? ne Vācijā?

> Tomēr, jāuzmanās no kensistu izraisītās
> inflācijas! Par tādu gudrību daudz maksāt
> nav gudri.

Inflācijas gadījumā visgudrāk naudiņu pārcelt no valstu obligācijām uz visrosīgākajiem uzņēmējiem.

> Var jau arī uzticēt ieguldījumus tiem
> gudrajiem, kur, ja viņi tiešām būtu gudri
> un tāpēc bagāti, ar neonkuļa nauda laikam
> nez' vai gribēs nodarboties. Atliek mazāk
> gudrie!

Skaidrs. Visgudrākais cilvēks pasaulē ir Žoržs Soross. Viņš priekš manis par dārgu. Bet ir tomēr atrodami godīgi cilvēki arī finansu pasaulē, kam es ne tikai uzticos bet kas ir arī pateicīgi man par manu uzticību.

Juris ne onkulis

Sveiki!

Nupat saņēmu atbildi no Džefrija Sommersa. (Uz Profesora Daktera Juronkuļa Vīksniņa kunga ierosinājuma biju viņam pavaicājis par viņa nodarbībām.)

Viņš paskaidro, ka viņš ir pasniedzis divus kursus par polītisko ekonomiku (kas nav gluži tas pats, kas ekonomika) Stradiņa universitātē, uz dekānes Ilzes Ostrovskas, ielūguma. Viņš ir arī ticis aicināts vadīt turienes "akadēmisko centru", bet, diemžēl, esot pietrūkušas finanses.

Juris

Have been quite busy. Am in the US now. Was flown here to interview for a tenure track job. I would encourage Viksnins to focus on what I say rather than his authoritarian fixation on "credentials." Let him know it gives the appearance of him having no counter argument. Go ahead and tell him I said so :-)

I have taught 2 courses in political economy (quite different from economics) at Stradins at the invitation of their academic dean, Ilze Ostrovska. Moreover, they have even asked me to serve as director of an academic center there, but alas, they have no funding.... As usual, he gets everything wrong :-)

Take care,