From: zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 2/12/01 12:25
Subject: Igaunijas minibums

Sveiki!

Šodien iznāca sarakste ar Džefriju Sommersu, atgriezušos Rīgā. Savā esejā "Atmiņas no 1995. gada" viņš bija ieminējies par Igauniju. Viņš tur izteicās, ka iespējams, ka Igaunijas "minibums" (salīdzinājumā ar Latvijas stagnāciju) varētu būt izskaidrojams ar valsts polītiku, kas paspēja veicināt uzņēmējdarbību internajam tirgum un no kura izveidojās konkurētspējīga eksporta ražotne. Viņš tur atsaucās uz kādiem datiem, kas to it kā liecināja. Es Džefrijam uzprasīju, vai viņš tajos datos ir paspējis tuvāk ieskatīties un še ir viņa atbilde, manā tulkojumā.

Juris

_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

Kas attiecas uz Igaunijas relatīvo labklājību, atzīstos, ka neesmu to pietiekoši izpētījis, lai piedāvātu informētu viedokli. Mans vispārējais iespaids ir, ka tai ir sakars ar to, ka Igaunija ir tāda kā "ofshore" Somijai, kas īsā terminā palīdz Igaunijai, taču neesmu pārliecināts, ka tas nāk par labu Somijai (tās pilsoņiem) ilgā terminā. Monetārai, fiskālai un tirdzniecības polītikai ir tikai sekundāra nozīme šai sakarā, bet, protams, tā ir saistīta ar to un tā pastiprina Igaunijas ģeogrāfijas un kultūras lomu šai saitē ar Somiju. Bez tam, šai "minibumā" prievārds "mini" ir jāuzsver, jo tas izskatās labi tikai salīdzinājumā ar citām NVS ekonomijām. kuras raksturo īsts posts pēc desmit gadiem SVF/PB (Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas) priekšrakstiem kaut gan to tautas ir tiešām varonīgi cīnījušās lai iekustinātu savas valstis pastāvošajā ekonomikas bezvējā. Kā atzīmēja Chalmers Johnson, ir novērojama liela līdzība starp Padomju ekonomistiem un SVF ekonomistiem (kurus nesen atkāpušais Pasaules Bankas šefs raksturoja kā "trešās šķiras studentus no pirmās šķiras universitātēm"). Abi piedāvā savus doktrināros risinājumus, abi ieņem vienādi vienaldzīgas nostājas pret atsevišķu valstu starpībām un niansēm. Abi pieiet savam darbam ar misionāra dedzību pamatotu ticībā ko viņi piedāvāja kā "zinātni". Un abu darba rezultāts ir bijis galīgs posts tām valstīm, kuras viņi apsēduši. Un jā kāds iedomātos, ka tas pārāk stipri teikts, pēc keinsiskās Bretonvudsas sistēmas noārdīšanas sākot ar Niksona Finansu ministra William Simon rīcībām katra valsts, kas uzdrošinājās novirzīties no "spēles noteikumiem" varēja sagaidīt soda mēru no globālajiem valūta spekulantiem kapitāla bēgšanā utt. jo tiem jaunajā vidē bija brīvība graut valstu polītisko autonomiju bez ierobežojuma. Varbūt lomu šeit nespēlēja šauteņu stobri, bet šis drauds bija tik pat efektīvs pats par sevi.

Attiecībā uz Latviju, tai būtu lietderīgi tālākvirzīt savu speciālo attiecību ar Krieviju. Der atcerēties, ka pirms Otrā pasaules kara Somija bija līmenī ar Latgales nabadzīgajiem laukiem (ar to nav domāts apvainojums). Tikai pēc Otrā pasaules kara, kad Somija piekopa intensīvu valsts kontrolētu attīstības programmu pamatotu tranzīta tirdzniecībā ar PSRS, kad somi pacēlās no nabadzības līdz dzīves standartam salīdzinājamam ar šveiciešiem.

Katram momentam ir savi vēsturiski specifiski unikāli noteicēji, taču vēsture var būt pamācoša veidojot polītiku tagadnē. Ekonomijā, šodienas Krievija ir ēna no PSRS bijušās varenības, taču kultivēt speciālu attiecību ar to varētu dot tāda paša tipa priekšrocības (lai arī ne tādā pašā mērā) kādas baudīja Somija pēc Otrā pasaules kara. Es saprotu, ka parastā atbilde šādai domai ir, ka somi atraisījās no PSRS pie pirmās iespējas 1980'os gados. Taču tas bija tikai PĒC TAM, kad Somija jau bija pacēlusies pirmās pasaules līmenī caur tirdzniecību ar PSRS un caur valstisku attīstības modeli (ar zināmām līdzībām ar Austriju, Dienvidkoreju, Taivanu, utt.) ko tā atļāva piekopt. Tātad ap to laiku jau somi varēja atļauties ieņemt paši savu kursu, "neatkarīgu" no sirgstošās Padomju savienības.

Diemžēl Latvijas okupācijas vēsture apgrūtina tās vadoņu iespējas šo izdevību izmantot, lai gan somi, apbrīnojamā kārtā to spēja izdarīt kaut gan viņi nule bija pārcietuši divus sāpīgus karus ar Padomiju. Rezultātā, ne krievi, ne latvieši nav gatavi sadarboties šādā virzienā, un, kā Latvija ir piedzīvojusi pēdējos gados, Krievija ir izvēlējusies citus ceļus tranzītam ar izredzēm turpināt tālākveidot šos ceļus. Šī izdevība varbūt ir neatgriezeniski pagājusi . . .

Diemžēl tas tikai mums atstāj proto-utopisko Ūdensnesēja laikmeta (age of Aquarius) tofflereskās Trešā-viļņa fantāzijas par Īrijas modeļa sekošanu. Taču tas ir sarežģītāk, nekā daudzi to spēj apjēgt un tādam modelim ir īpatnības specifiskas ģeogrāfijā, kultūrā, valodā, utt. Es to nenoraidu, nedz es noliedzu, ka tam ir daudz, no kā varētu mācīties, bet gribu aizrādīt, ka šim mūsu dienu modes kliedzienam kas liek priekšā Jerry Quarry kā pasaules glābēju ir vairāk kopības ar tiem, kas velti meklē pazīmes, ka SVF ekonomikas liberālisms varētu vēl iedarboties.

From: beldavsa@indiana.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 2/12/01 3:09
Subject: Re: Roku rokā
Lasīju grāmatu, iespēja prasīt Jānim Kučinskim pašam.

Manos senčos ir dievturi, mana nosliece ir starp tiem kuŗus grāmata nosoda - simpātija dievturiem, eko-neo-pagāniem, modernās mūzikas cienītājiem, popkultūras sapratējiem, elektroniskās iespējas izmantotājiem, feministēm un fenomenologiem (!!!). Tā tad it kā pārstāvot ko grāmata nosoda. Bet manā uzskatā esmu cilvēks ar stipru ētikas un atbildības sajūtu kā arī ar līdzjūtību pret citiem, kā lai gan mani daži nosaukuši kā nelatvisku un pat nelatvieti, tomēr man ir dziļa identitāte. Tad nu pa dažiem grāmatas punktiem:

Visvairāk kur strīdētos ar grāmatu ir par to, ka liekas viss jau atklājies, nekas neatliek ko apskatīt, nav nozīmes dialoģikai ar citiem, jo viss saprasts un var uz paplātes pasniegt. Daudz kas uzrakstīts kam vairumā varētu piekrist - vispār analīze par Latvijas stāvokli nemaz nespēju apstrīdēt (sevišķi, jo neesmu vietējā) bet tad visai labai analīzei piešuj & iešuj paša ideoloģiju tam klāt.

Grāmata piemēram nesaprastu nekristīgu, teiksim japāņu dialogu starp Susano-O, [vētras dievību kas sapurināja sastrēgtas jūtas, ja lietas palika par stagnantu, kustējās ātri, radīja haosu, troksni, tsumi] un saules dievību Amaterasu kas pārstāvēja kārtību, bija līdzīga latv. Saulei. Tikai latviešu Saules & Pērkona loma dažkārt bija citādā. No visām dievībām, ja skatās saule bija iesaistīta visvairāk "strīdos" (ar pērkonu, kas viņu iesper avotā, ar mēnesi kuŗu viņa pate ar zobenu sacērt par katra lomu dienā vai naktī vai par mēneša predatorismu, ar lietus dievību par spīdēšanas & līšanas izkārtojumu). Citos vārdos dialoģika starp struktūru & anti-struktūru kas notiek drošā izmēģināšanās liminālā telpā.

Daži citāti no grāmatas un piebildes:

"Ja kāds mus aicina izvēlēties starp diviem ceļiem ļauno un mazāk ļauno, tad jāzina, ka vēl ir trešais labais ceļš"

- njā, =my way=kučinskaway

- domāju tie ceļi ir daudz, daudz vairāki kā trīs & ne visiem jāiet pa to pašu

"jāizslēdz televizors" - pieņemts, ka neprot refleksīvi domāt, bet pate esmu refleksīvi turpinājusi domāt arī kad skatos filmas & tv, arī tādas kas nav visai "smukas"

"ziepju operas - surogāts" - yeach, pašai nemaz nepatīk, bet cēlonis & efekts ačgārni (vai drīzāk kibernētiska) - cilvēki ir "optimizer", arvien meklē kur & kā labāk apmierināt ko grib & ja neatrod, tad nododas notrulinājumā kā veidu samazināt sāpes, apātiju, depresiju, boredom. ja PIEDĀVĀ cilvēkam īstu dzīvi, tas surogātus, virtuālo pametīs TŪLIŅ. nepalīdz sūdzēties par narkotiku, masu līdzekļiem - ja nav alternatīvs, kas dod dzīvei nozīmi. kristīgā atbilde var būt viena, bet ne vienīgā. pazīstu tādus, kas sit vai nost, kā nevar tā nevar.

daļa par masoniem

- kā var zināt ko dara masoni? ja slēpts, tad nezin ārpusnieki vai zemākas rangas, bet ja pats ir masonu augstās aprindās, tad neko publisku neizklāstīs.

par masonu it kā būtisko & izšķirošo lomu visā nacionālisma attīstīšanas laikmetā dzirdu pirmo reizi.

- "XIX gadsimta romantisms bija iracionāls, mitoloģizēts un reakcionārs strāvojums, kas idealizēja senatni"

te totāli saspiests (collapsed) komplekss fenomens ideoloģijā!!! Baltijā tam bija progresīvs aspekts ar cilvēktiesībām. senatne bija veids kā meklēt "mūsu pašu" nevis "baltvācu" vai "caristu" ceļu.

dabīgi nekas nestāv un nevajag stāvēt uz vietas un stāv uz vietas galvenokārt otra acīs.

- "Starp draudzēm valda neuzticība, apvainojumi un pat neremdināms naids.

Muļķības! Kā var nepārbaudītu negatīvu informāciju par citām kopienām izplatīt? Cik reizes ir apmeklēts dievturu daudzinājums lai praksē pārliecinātos kas notiek. Daudzinājumi ir atvērti - nav slēgti. vispār šī daļa par dievturību atklāj grāmatas pētījuma & patiesības meklēšanas NEdziļumu, tiem kas kaut ko par šī tematu zinu & ir pieredze. Izklausās, ka ir izlasīta Daces Bulas disertācijas pētījums, kuŗas lielākais trūkums ir, ka viņa nav pētījusi kontekstā, praksē, vai pat intervējusi īstus dievturus - tikai rakājusies pa 20o un 30o gadu rakstiņiem kādi sen novecojuši un sen nav piemēroti šiem laikiem. Dievturība, līdzīgi unitāriešu-universālistu kustībai ir vairāk prakse un tai faktiski īsta dogma nemaz nav, jo Brastiņš nekāds svētais pravietis nebija, tikai iesācējs. Mani paši uzskati mainās kā mainās mana zināšana un kā pienāk jaunas ziņas - bet tas ir jo man interesē teorētiskais aspekts. Citiem dievturība ir laba dzīvošana pēc senču gudrību iedvesmas, līdzīgi kā Ausma izsakās. Nevis dogma bet prakse ir pamatā. Dievturis ir dzīvojošs praktizējošs tāds un kāda viņa dogma ir plastiska, pietiek, ka sevi uzskata par dievturu un ir draugu attiecībās ar citiem.

par fenomenoloģiju kā ļaunu virzienu

- nu johaidī, ja grib politizēt tādus filoz. virzienus kā fenomenoloģiju (kas ir tikai epistemoloģija - zināšanas pieejamība) kas līdzīgi matemātikai nepadodas uz tīru gribas spēku, bet ir ar savu loģiku, tad uzskats ir tikai ideoloģisks kūdītājs pat, ja saka citur patiesību vai ir ar pareizām analīzēm.

Vispār šī nodaļa norāda cik grūti ir atbildēt kad sapin faktus, to par ko visi piekrīt kopā ar sagrozījumiem, pussaprasto un visu pasniedz kā savu ideoloģiju nevis atver uz dialoģiku.

Bet tas, ka pats ir sveikotājos gatavs iesaistīties brīvās pārrunās jau ir pretējs tam kas izteikts grāmatā un par to jāpriecājas.

Pēdīgi manuprāt nav jāpiekrīt, vai pat šausmīgi viens otra jāmīl lai varētu loģiski sastrādāt uz kopējiem mērķiem. Lai atbildība ir katram sava kas ir pareizi, man par savu dzīvi un citiem par savējo.

Visu labu,

aija

From: viksning@georgetown.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 2/12/01 3:25
Subject: Re: Igaunijas minibums

Sveiks, sveikotāji!

Žagariņa kungs rūpējas mūs aplaimot ar Jefiņa gudrībām, bet Kučinskis ar putām uz lūpam to dara pats tik intensīvi, ka ļoti iecietīgajai Ausmai Ābelei nācās drusku par īsteno dzīvi paskaidrot. Man nav bijis laika ar sirdi un dvēseli iejaukties gudrās runās par tautas un valsts izpestīšanu. Domāju, ka pāris teikumos to laikam arī neizdosies izdarīt. Visi trīs lielie lietpratēji velk uz lielāku valsts plānošanu. Biju nesen pieminējis faktu, ka Latvija nav Hong Konga. Tagad arī varu iebilst, ka Hong Kongas maksibums (redz, cik viegli varam piegudrot jaunus vārdus) bija pamatots pilnīgi uz brīvā tirgus principa -- pāris gadu desmitos Hong Konga aizskrēja garām koloniālajai dižvalstij, Lielbritānijai. Prof. Rabuška teica, ka "U.K." nozīmē "Unhappy Kingdom" (nelaimīgā karaļvalsts), bet H.K. ir "Happy Kingdom" (laimīgā...). Tas bija tāpēc, ka Anglijas valdība pirms Margareta baigi sačakarēja privāto saimniecību, bet valdības loma Hong Kongā bija tik minimāla, ka tai pat nebija savas centrāl-bankas. Naudu drukāja HSBC pēc naudas padomes principa, kas pastāv arī mūsu kaimiņvalstīs. Jefiņam ir taisnība, ka mēs sarāvām ekonomiskās saites ar Krieviju pārāk ātri un neatgriezeniski. Problēma jau ir, ka Krievija, Ukraina, Baltkrievija u.c. paraugvalstis pie mums šprotes un šņabi jau ļoti labprāt pasūtīs, bet maksāt gan nemaz negribēs.

Šeit nav tā īstā vieta kur izanalizēt Ulmaņa neomerkantilisma polītiku. Viņš jau dāsni pārdeva eksportus Vācijai, bet par to neviens samaksāt negribēja. Diez vai Anglija arī kārtīgi norēķinājās par bekonu un olām, ko Latvija tur aizsūtīja īsi pirms kara sākuma. Iesaku Kučinskim sākt organizēt Musolini un musulmaņu piekritēju partiju jau laicīgi...Varbūt Žagariņš tomēr piekritīs būt viņam galvenais ekonomikas padomdevējs un Jefiņš varēs tikt universitātes politekonomijas katedras vadītāja "siltajā amatā..."

Gandrīz jau ceļa jūtīs uz Rīgu, Juronkulis

George J Viksnins
viksning@georgetown.edu

From: zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 2/12/01 5:23
Subject: Re: Igaunijas minibums

Sveiki!

Profesors Dakteris Juronkulis Vīksniņa Kungs rakstīja tā:

> Žagariņa kungs rūpējas mūs aplaimot ar Jefiņa gudrībām . . .

Jā. Žēl, ka neviens nerūpējas mūs aplaimot ar Profesora Daktera Juronkuļa Vīksniņa Kunga gudrībām . . .

> Prof. Rabuška teica, ka "U.K." nozīmē "Unhappy Kingdom"
> (nelaimīgā karaļvalsts), bet H.K. ir "Happy Kingdom"
> (laimīgā...). Tas bija tāpēc, ka Anglijas valdība pirms
> Margareta baigi sačakarēja privāto saimniecību, bet
> valdības loma Hong Kongā bija tik minimāla, ka tai pat
> nebija savas centrāl-bankas.

Vot vot! Likvedēsim Latvijas Banku. Profesors Dakteris Juronkulis Vīksniņa Kungs saka okei! Visi par?

A tad kur ies Profesors Dakteris Juronkulis Vīksniņa Kungs pēc tam, kad būs pensionējies?

> Iesaku Kučinskim sākt organizēt Musolini un
> musulmaņu piekritēju partiju jau laicīgi...Varbūt
> Žagariņš tomēr piekritīs būt viņam galvenais
> ekonomikas padomdevējs un Jefiņš varēs tikt
> universitātes politekonomijas katedras vadītāja
> "siltajā amatā..."

Labais! Un Profesors Dakteris Juronkulis Vīksniņa Kungs varēs par brīvu piesēdēt siltā vietiņā un pamācīties no Jefiņa. Ehhh. Sauksim taču viņu vienkārši par Veco Jurkiņu.

Juris neonkulis

From: mees_pashi@delfi.lv
To: "sveiks" sveiks@latnet.lv
Date: 2/13/01 1:05
Subject: Re: Roku rokā

Aija raksta:

> Lasīju grāmatu, iespēja prasīt Jānim Kučinskim pašam.
>
> Manos senčos ir dievturi, mana nosliece ir
> starp tiem kuŗus grāmata nosoda - simpātija
> dievturiem, eko-neo-pagāniem, modernās mūzikas
> cienītājiem, popkultūras sapratējiem, elektroniskās
> iespējas izmantotājiem, feministēm un
> fenomenologiem (!!!). Tā tad it kā pārstāvot ko
> grāmata nosoda. Bet manā uzskatā esmu cilvēks ar
> stipru ētikas un atbildības sajūtu kā arī ar
> līdzjūtību pret citiem, kā lai gan mani daži
> nosaukuši kā nelatvisku un pat nelatvieti, tomēr
> man ir dziļa identitāte. Tad nu pa dažiem
> grāmatas punktiem:

Pateicos, Aija, par Jūsu interesi. Priecājos, ka esat meitene ar stipru ētikas un atbildības sajutu un līdzjūtību, tātad sirdī esat īstāka kristiete par vienu otru liekulīgu baznīcā gājēju. Es īpaši nenosodīju dievturus, tikai citēju Brastiņa raksturojumu, kas apstiprināja manas aizdomas par dievturības filozofiskajām saknēm. Personīgi pazīstu daudzus Latvijas dievturus, pats padomju laikā dziedāju folkloras kopā "Klinči" un zinu arī latviešu mitoloģiskās dziesmas. Kad strādāju par redaktoru avīzē "Pilsonis", dievturi man nesa rakstus. Es biju nelaimīgs, ka ielaidos, jo viņi šausmīgi ienīda un zākāja viens otru, lai gan pret mani - esmu kristīts katolis - izturējās ar cieņu. Par modernu mūziku es rakstīju maz, bet grāmatā aprakstīti Rietumos veikto pētījumu rezultāti par tehno mūzikas (rave) un narkotiku postošo ietekmi uz jauniešiem. Es neesmu pret elektronisko iespēju izmantošanu (kā redzat, pats to daru), bet pret pārdabisku spēju piedēvēšanu kompjūtertehnoloģijām, to dievināšanu, saslimšanu ar vardarbīgām kompjūterspēlēm vai interneta autismu, kas ir nopietna slimība, kas dod darbu Amerikas psihiatriem. Kompjūteri ir jāizmanto savu cilvēcisko mērķu sasniegšanai, nevis tiem jāļauj izmantot sevi. Popkultūra ir zemas kvalitātes masu kultūra (arī es esmu to pārslimojis), kas nivelē, apdullina, bet neveicina radošas personības izkopšanu. Mūsu konkrētajos Latvijas apstākļos tas nav labākais līdzeklis jauniešu audzināšanai. Man patīk sievietes un sievišķīgums, bet tipiskas feministes, manuprāt, to zaudē. Kā vīrietis negribu to kritizēt, bet kaut kas jau tur nav riktīgi. Droši vien vainīgi arī vīrieši, jo viena pagale nedeg. Starp citu, viena no feminisma aizsācējam bija marksiste Klāra Cetkina, un tajā laikā bija runa par vēlēšanu tiesību došanu sievietēm, ko es atzīstu par labu. Bet galējības un pārspīlējumi, cilvēku šķelšana un pretnostādišana, manuprāt, nav vajadzīga, bet ir izdevīga zināmiem oligarhijas slāņiem, kas grib mūs skaldīt un valdīt.

> Visvairāk kur strīdētos ar grāmatu ir par to,
> ka liekas viss jau atklājies, nekas neatliek
> ko apskatīt, nav nozīmes dialoģikai ar citiem,
> jo viss saprasts un var uz paplātes pasniegt.
> Daudz kas uzrakstīts kam vairumā varētu
> piekrist - vispār analīze par Latvijas stāvokli
> nemaz nespēju apstrīdēt (sevišķi, jo neesmu vietējā)
> bet tad visai labai analīzei piešuj & iešuj paša
> ideoloģiju tam klāt.

Nekas šai pasaulē nav ideāls, arī manai grāmatai ir daudz trūkumu. Latvijā pašlaik valda ideoloģiska stagnācija, dominējošajai brīvā tirgus ideoloģijai nav pretinieku, spēle notiek vienos vārtos. Tas atgādina padomju laikus, kad arī bija atļauts sludināt tikai vienu ideoloģiju. Tas ne pie kā laba neved. Es esmu nolēmis savu dzīvi saistīt ar Latviju, tāpēc man nav vienalga, kas te notiek. Mana grāmata bija pirmais mēģinājums radīt alternatīvu, parādīt, ka ne visi domā vienādi, atmaskot valdošās ideoloģijas vājumu un patiesos nolūkus. Varbūt mans tonis ir pārāk kategorisks, bet otra galējība ir miglaina, tukša runāšana, uzspēlēta neitralitāte. Es šai kritiskajā situācijā, kad mūsu tauta cieš lielu postu, negribu būt neitrāls, jo tas nozīmētu ļaunuma atbalstīšanu. Bībelē rakstīts: esi auksts vai karsts, jo remdenie tiks izspļauti.

> Grāmata piemēram nesaprastu nekristīgu,
> teiksim japāņu dialogu starp Susano-O,
> [vētras dievību kas sapurināja sastrēgtas jūtas,
> ja lietas palika par stagnantu, kustējās ātri,
> radīja haosu, troksni, tsumi] un saules dievību
> Amaterasu kas pārstāvēja kārtību, bija līdzīga
> latv. Saulei. Tikai latviešu Saules & Pērkona
> loma dažkārt bija citādā. No visām dievībām,
> ja skatās saule bija iesaistīta visvairāk "strīdos"
> (ar pērkonu, kas viņu iesper avotā, ar mēnesi
> kuŗu viņa pate ar zobenu sacērt par katra lomu
> dienā vai naktī vai par mēneša predatorismu, ar
> lietus dievību par spīdēšanas & līšanas izkārtojumu).
> Citos vārdos dialoģika starp struktūru &
> anti-struktūru kas notiek drošā izmēģināšanās
> liminālā telpā.

Atzīšos, ka japāņu dievības es nepazīstu un diez vai tās kaut ko palīdzēs latviešiem. Kā poētiskas līdzības, protams, tās var izmantot. Saule un mēness ir debesu spīdekļi, kas mums ļoti vajadzīgi un kas ir daļa mūsu dzīves un padara to skaistāku, tomēr diez vai tās vajadzētu pielūgt. Vētra un pērkons ir neatņemamas dabas parādības, kas mēdz iedvesmot dzejniekus un citus ļaudis un baidīt netīras sirdsapziņas cilvēkus. Tam visam ir sava vieta mūsu dzīvē, bet šaubos, vai tos vajadzētu uzskatīt par ko pārdabisku un pielūdzamu. Kāds man pazīstams dievturis (Tomariņu Kārlis no "Sidabrenes") Jums to paskaidrotu daudz bargāk.

> "jāizslēdz televīzors" - pieņemts, ka neprot
> refleksīvi domāt, bet pate esmu refleksīvi
> turpinājusi domāt arī kad skatos filmas & tv,
> arī tādas kas nav visai "smukas"

Ne visi cilvēki ir vienādi. Mani vairāk uztrauc televīzijas zibenīgi mainīgo multeņu un ekrāna vardarbības ietekme uz bērniem, kas tiem dod "uzmanības deficīta" sindromu, sagrozītu pasaules uztveri un fiziskas vainas, kas rodas no ilgas sēdēšanas. Mūsdienās televīzija ir daļa no izklaides industrijas, kas atgādina "maizes un izpriecu" laikus Romas impērijas norieta periodā. Tā ir sveša, virtuāla pasaule, kas ielaužas katrā mājā, katrā ģimenē. Televīzijā redzam cilvēkus, kādus mēs negribētu satikt uz ielas. Tā ir narkotika, ar ko saslimst, ja to lieto bez prāta. Es domāju, ka televīziju vajadzētu izmantot labākiem mērķiem.

> "ziepju operas - surogāts" - yeach, pašai
> nemaz nepatīk, bet cēlonis &  efekts ačgārni
> (vai drīzāk kibernētiska) - cilvēki ir
> "optimizer", arvien meklē kur & kā labāk
> apmierināt ko grib & ja neatrod, tad
> nododas notrulinājumā kā veidu samazināt
> sāpes, apātiju, depresiju, boredom. ja PIEDĀVĀ
> cilvēkam īstu dzīvi, tas surogātus, virtuālo
> pametīs TŪLIŅ. nepalīdz sūdzēties par narkotiku,
> masu līdzekļiem -ja nav alternatīvs, kas dod
> dzīvei nozīmi. kristīgā atbilde var būt viena,
> bet ne vienīgā. pazīstu tādus, kas sit vai
> nost, kā nevar tā nevar.

Televīzija, kāda tā ir, notrulina, emocionāli iztukšo, atrauj no realitātes, uztur permanentu vilšanos, jo dzīves realitāte tik ļoti atšķiras no uzburtās televīzijas pasaules. "Runājošās galvas" parasti melo un skalo smadzenes. Televīziju izmanto zemapziņas manipulēšanai, kas mums galīgi nav vajadzīgs. Es Jums pilnīgi piekrītu, ka cilvēkam jādzīvo īsta dzīve un tie surogāti jāatmet TŪLIŅ. Sevišķi svarīgi tas ir Latvijā, jo mums taču jāceļ sava valsts, un darba ir tik daudz, ka divas-trīs paaudzes nepazītu bezdarbu.

> - kā var zināt ko dara masoni? ja slēpts,
> tad nezin ārpusnieki vai zemākas rangas, bet
> ja pats ir masonu augstās aprindās, tad
> neko publisku neizklāstīs. par masonu it kā
> būtisko & izšķirošo lomu visā nacionālisma
> attīstīšanas laikmetā dzirdu pirmo reizi.

Manis minētie masoni radīja seklu un falšu surogātnacionālismu, kas tatas novirzīja no ceļa un sanaidoja. Kā to var zināt? Jūs jau redzat, kādi man finansētāji. Ja nopietni : kas meklē, tas atrod. Ierakstiet savā brauzerī "Mazzini", "Albert Pike", KKK, "Young Europe" un sāciet meklēt. Par pagājušā (XIX) gadsimta masoniem - gan Rietumos, gan Austrumos - ir plaša literatūra, bijušo masonu un laikabiedru liecības. Tikai neuzķeraties uz pašu masonu propagandas un māņiem.

> -"XIX gadsimta romantisms bija iracionāls,
> mitoloģizets un reakcionārs strāvojums, kas
> idealizēja senatni" te totāli saspiests
> (collapsed) komplekss fenomens ideoloģijā!!!
> Baltijā tam bija progresīvs aspekts ar
> cilvēktiesībām. senatne bija veids kā meklēt
> "mūsu pašu" nevis "baltvācu" vai "caristu" ceļu.
> dabīgi nekas nestāv un nevajag stāvēt uz
> vietas un stāv uz vietas galvenokārt otra acīs.

Senatne mums ir ļoti nepieciešama: tautai bez vēstures nebūs arī nākotnes. Taču senatni nevajadzētu idealizēt, mitoloģizēt vai kā citādi sagrozīt - to dara mūsu nelabvēļi, kas, laikmetiem mainoties, vēl un vēl pārraksta mūsu vēsturi. Senatne ir skaista pati par sevi un pamācoša. Sagrozot senatni, mēs zaudējam spēju orientēties pasaulē. Daudzu latviešu traģēdija ir tā, ka tā uz senatni skatās caur jaunlatviešu sašķobītajām brillēm un pieļauj tās pašas vecās kļūdas. Jaunlatvieši nemeklēja "mūsu pašu" ceļu, bet svešu kungu uzdevumā kroplīgās slidēs ievirzīja mūsu tautisko atmodu, kas patiešām bija sākusies. Jaunlatvieši ģenerēja "prievīšu tautiešus", Pietuka Krustiņus un līdzīgus ākstus, kam ārējais, teatrālais latviskums šķita svarīgāks par iekšējo saturu un tautas nacionālām interesēm. Jaunlatvieši atzina tikai turīgas un ietekmīgas famīlijas, trūcīgos zemniekus un strādniekus atstājot marksistu aģitatoriem, tāpēc mums bija tik daudz marksistu. Jaunlatviešus savā cīņā pret baltvāciem atbalstīja Krievijas slavofili un slepenais dienests "ohranka" - tas ir fakts, kas atzīts pat Tildes datorenciklopēdijā "Latvijas vēsture". Ļoti izsmeļoši jaunlatvieši aprakstīti Augusta Deglava dokumentālajā grāmatā "Rīga".

> -"Starp draudzēm valda neuzticība, apvainojumi
> un pat neremdināms naids. Muļķības! Kā var
> nepārbaudītu negatīvu informāciju par citām
> kopienām izplatīt? Cik reizes ir apmeklēts
> dievturu daudzinājums lai praksē pārliecinātos
> kas notiek. Daudzinājumi ir atvērti - nav
> slēgti. vispār šī daļa par dievturību atklāj
> grāmatas pētījuma & patiesības meklēšanas
> NEdziļumu, tiem kas kaut ko par šī tematu
> zinu & ir pieredze. Izklausās, ka ir izlasīta
> Daces Bulas disertācijas pētījums, kuŗas
> lielākais trūkums ir, ka viņa nav pētījusi
> kontekstā, praksē, vai pat intervējusi īstus
> dievturus - tikai rakājusies pa 20o un 30o
> gadu rakstiņiem kādi sen novecojuši un sen
> nav piemēroti šiem laikiem. Dievturība,
> līdzīgi unitāriešu-universālistu kustībai
> ir vairāk prakse un tai faktiski īsta dogma
> nemaz nav, jo Brastiņš nekāds svētais pravietis
> nebija, tikai iesācējs. Mani paši uzskati mainās
> kā mainās mana zināšana un kā pienāk jaunas
> ziņas - bet tas ir jo man interesē teorētiskais
> aspekts. Citiem dievturība ir laba dzīvošana
> pēc senču gudrību iedvesmes, līdzīgi kā Ausma
> izsakās. Nevis dogma bet prakse ir pamatā.
> Dievturis ir dzīvojošs praktizējošs tāds un kāda
> viņa dogma ir plastiska, pietiek, ka sevi
> uzskata par dievturu un ir draugu attiecībās ar
> citiem.

Kā jau teicu, es daudzus dievturus pazīstu personīgi, esmu bijis arī daudzinājumos. Es gan runāju tikai par Latvijas dievturiem, lai gan "Montreālas Vēstnesī" pirms kāda gada man bija diskusija ar Kanādas latviešu dievturi Memeni. Starp citu, Latvijā dievturu kustība savu uzplaukumu piedzīvoja okupācijas pēdējos gados, bet tagad tā ir organizatoriski pajukusi (līdzīgi, kā pēc dziesmotās revolūcijas ir pajucis daudz kas, kas agrāk latviešus saturēja), ja neskaita teatrālus un filmētus uzvedumus saulgriežos un mūsu "likumīgās valdības" draudzīgu, pat iztapīgu un pielienošu apdziedāšanu Ziemassvētkos. Zinu, ka daudzi kārtīgi cilvēki, arī kristieši, tautiskos tikumus un parašas kopj savā ģimenē un tuvu kaimiņu lokā, neiesaistoties nekādās draudzēs. Es domāju, ka tas ir labi un vērtīgi, un nekad neesmu noliedzis latviešu dainu tikumisko, estētisko, vēsturisko un audzinošo vērtību. Bet ne jau dievturi sacerēja dainas. Dievturi kā kustība radās tikai XX gadsimta pirmajā pusē. Pretendēšana uz senās latviešu dzīvesziņas pārmantošanu daudzos gadījumos ir liela spekulācija, jo dievturi daudz aizguva no citu tautu cikliskajiem dabas kultiem. Nesaskaņas draudžu vidū ir lielas un asas. Piemēram, "Sidabrene" atzīst tikai Dievu, Laimu un Māru (gandrīz kā katoļu trīsvienība), bet citas draudzes arī Pērkonu, Jumi, visādus svētakmeņus u.c. Jūsu skatījums uz dievturību, manuprāt, ir salīdzinoši veselīgs, lai gan nav pasargāts no māņticības. Prakticisms daudz neatšķiras no britu empīrisma, bet tā nav radošākā pieeja. Starp citu, katoļu baznīca tautas tradīciju un gara mantu kopšanu atbalsta un veicina. Lai kā, bet ir novērotas zināmas likumsakarības. Latviešu dievi nespēja apvienot latviešu ciltis pret Rietumeiropas laupītāju tīkojumiem XĪ - XIV gadsimtā - gluži otrādi. Bet kristīgie leiši to spēja. Rietumu civilizācija un nacionāla valsts, kā modernā laika fenomens, ir kristietības produkts. Atsakoties no kristietības un atkrītot pagānismā, mēs atkal ieslīgstam globālismā, verdzībā un kosmopolītismā, kad nav robežu un valda oligarhi.

> -nu johaidī, ja grib politizēt tādus filoz.
> virzienus kā fenomenoloģiju (kas ir tikai
> epistemoloģija - zināšanas pieejamība)kas
> līdzīgi matemātikai nepadodas uz tīru gribas
> spēku, bet ir ar savu loģiku, tad uzskats ir
> tikai ideoloģisks kūdītājs pat, ja saka
> citur patiesību vai ir ar pareizām analīzēm.
> Vispār šī nodaļa norāda cik grūti ir atbildēt
> kad sapin faktus, to par ko visi piekrīt kopā
> ar sagrozījumiem, pussaprasto un visu pasniedz
> kā savu ideoloģiju nevis atver uz dialoģiku.

Es savā grāmatā fenomenoloģiju neesmu iztirzājis (tas vārds bija Brastiņa citātā) un nezinu, vai gribu tajā iedziļināties, jo pašlaik svarīgākas šķiet citas lietas. Ceru, šo filozofijas virzienu iztirzās kāds cits, kam tas labāk izdosies. Varbūt Jūs, un tad es palasīšu.

> Bet tas, ka pats ir Sveikotājos gatavs
> iesaistīties brīvās pārrunās jau ir pretējs
> tam kas izteikts grāmatā un par to jāpriecājas.
>
> Pēdīgi manuprāt nav jāpiekrīt, vai pat
> šausmīgi viens otra jāmīl lai varētu loģiski
> sastrādāt uz kopējiem mērķiem. Lai atbildība
> ir katram sava kas ir pareizi, man par savu
> dzīvi un citiem par savējo.

Es Jums piekrītu: mums vienam otru šausmīgi jāmīl, tad pārējais nokārtosies. Mūsu tautas lielākā vājība ir hronisks mīlestības trūkums. Dievs ir mīlestība. Varbūt manu nākamo grāmatu, ja tā sanāks, tā arī sauks: "Galvenais ir mīlestība".

Bija ļoti patīkami ar Jums, Aija, parunāt, jo Jūsos nemanīju ne mazākās augstprātības, pārgudrības vai tieksmes iekost tautietim. Jums vajadzētu uzdot toni visām "Sveiks" diskusijām, lai tas nenoslīd apsaukāšanās un atkošanās līmenī.

Visu labu - Jānis.

From: mees_pashi@delfi.lv
To: "sveiks" sveiks@latnet.lv
Date: 2/13/01 1:05
Subject: Re: Igaunijas minibums

Viksnings raksta:

> Visi trīs lielie lietpratēji velk uz lielāku valsts
> plānošanu. Biju nesen pieminējis faktu, ka
> Latvija nav Hong Konga. Tagad arī varu iebilst,
> ka Hong Kongas maksibums (redz, cik viegli
> varam piegudrot jaunus vārdus) bija pamatots
> pilnīgi uz brīvā tirgus principa -- pāris gadu
> desmitos Hong Konga aizskrēja garām koloniālajai
> dižvalstij, Lielbritānijai. Prof. Rabuška teica,
> ka "U.K." nozīmē "Unhappy Kingdom" (nelaimīgā
> karaļvalsts), bet H.K. ir "Happy Kingdom"
> (laimīgā...). Tas bija tāpēc, ka Anglijas valdība
> pirms Margareta baigi sačakarēja privāto
> saimniecību, bet valdības loma Hong Kongā
> bija tik minimāla, ka tai pat nebija savas
> centrāl-bankas. Naudu drukāja HSBC pēc
> naudas padomes principa, kas pastāv arī
> mūsu kaimiņvalstīs. Jefiņam ir taisnība, ka
> mēs sarāvām ekonomiskās saites ar Krieviju
> pārāk ātri un neatgriezeniski. Problēma jau ir,
> ka Krievija, Ukraina, Baltkrievija u.c. paraugvalstis
> pie mums šprotes un šņabi jau ļoti labprāt pasūtīs,
> bet maksāt gan nemaz negribēs. 

Jā, te nu ir brīvā tirgus šamaņa murgi pilnā krāšņumā, paļaujoties uz publikas neinformētību. Honkonga nevarēja aizskriet priekšā koloniālajai dižvalstij Lielbritānijai, jo pati bija šīs dižvalsts kolonija, Honkongai nebija savas valdības, bet gan britu koloniālā administrācija, un britu koloniālās metodes, sākot no Opija kariem pret Ķīnu, ir labi zināmas. Hongkonga britiem kalpoja kā ērta bāze narkotiku tirdzniecībai, ietekmes uzturēšanai visā Dienvidaustrumāzijas reģionā. Hongkongā briti ierīkoja vienu no lielākajiem starptautiskajiem finansu centriem, kas bija daļa no britu finansu un tirdzniecības impērijas. Hongkonga bija arī offshore teritorija, kur ērti atmazgāt britu koloniālajos noziegumos salaupītās bagātības. Jā, Hongkongā pēdējā laikā bija arī ražotnes. Ir tāda īpatnēja tauta kā ķīnieši (diemžēl latviešiem pietrūkst viņu solidaritātes), kuru ir ļoti daudz un kas izmētāti pa visu pasauli. Hongkongu viņi pamatoti uzskatīja par savu teritoriju un tur par saviem līdzekļiem iekārtoja ražotnes, kuru panākumi balstījās uz ķīniešu nepretenciozajām darba spējām un lētumu. Hongkongā ir labs klimats, maza, aptverama teritorija, liels iedzīvotāju blīvums un tā izvietota ļoti stratēģiskā vietā, tāpēc kuģu satiksme nodrošināja labus tirdzniecības sakarus un panākumus. Margareta sačakarēja Anglijas valsts saimniecību, t.i., sāka privatizāciju, no kā vēlāk sāka nīkuļot arī privātsaimniecība. Tieši pēc Margaretas receptēm sākta šoka terapija un privatizācija Austrumeiropā, tāpēc dīvaini, ka Viksnings savu elku tā noniecina. Tomēr Viksninga traktātā parādās patiesā saistība starp koloniālismu un brīvo tirgu. Brīvas narkotiku tirdzniecības vārdā tika sākti britu Opija kari pret Ķīnu. Neko teikt, laba kompānija Viksningam. Starp citu, Eiropas ekonomiskajos izdevumos Latviju dēvē par Krievijas Hongkongu un Krievijas kontrabandas vārtiem. Paldies Viksningam! Pateicoties Jūsu "stiprajam latam" (kura stiprums balstīts ne uz ražošanu, bet uz Latvijas izpārdošanu), mūsu šprotes un šņabis Krievijai ir par dārgu.

> Šeit nav tā īstā vieta kur izanalizēt Ulmaņa
> neomerkantilisma polītiku. Viņš jau dāsni
> pārdeva eksportus Vācijai, bet par to
> neviens samaksāt negribēja. Diez vai Anglija
> arī kārtīgi norēķinājās par bekonu un olām,
> ko Latvija tur aizsūtīja īsi pirms kara sākuma.
> Iesaku Kučinskim sākt organizēt Musolini un
> musulmaņu piekritēju partiju jau laicīgi...Varbūt
> Žagariņš tomēr piekritīs būt viņam galvenais
> ekonomikas padomdevējs un Jefiņš varēs tikt
> universitātes politekonomijas katedras vadītāja
> "siltajā amatā..."

Nezinu, kā citi sveikotāji, bet es sevi nepieskaitu pie K. Ulmaņa cienītājiem. Ulmanis bija britu marionete, kas 1940. gadā demontēja Latvijas valsti. Palasiet Kārļa Baloža Saeimas runas, kurās viņš Ulmaņa sīko personību ir gana labi aprādījis. Tomēr nevar noliegt, ka Ulmaņa laikā latviešiem bija dota iespēja saimniekot, ko viņi arī izmantoja, dažās jomās sasniedzot izcilus panākumus. Bet Musolini varat paturēt sev, Viksninga kungs (tieši tāds uzvārds Jums labāk piestāv). Ja palasīsiet 30. gadu New York Times, redzēsiet, kā brīvā tirgus piekritēji jūsmo par Musolini un Hitlera finansu ministru Hjalmaru Šahtu. Šahts līdz šai dienai ir elks un paraugs brīvā tirgus šamaņiem un pesteļotājiem. Tikai viena lieta, Viksninga kungs! Ja jau Jūs esat pataisījuši Latviju par brīvā tirgus paradīzi, tad esiet tik godīgs un brauciet šajā paradīzē dzīvot. Nē, ne uzreiz par "atbildīgu personu" Latvijas bankā, bet par godīgu zemnieku. Paņemiet zemi un parādiet iezemiešiem, kā pareizi šajā paradīzē jāsaimnieko! Tad es Jūs godāšu un saukšu par lāga zēnu Juri Vīksniņu.

Ar cieņu - Jānis Kučinskis

From: "Ausma Abele" aabele@madona.lv
To: sveiks@latnet.lv
Sent: Tuesday, February 13, 2001 3:22 PM
Subject: Re: Baznica un valsts

Mana nostāja ir tāda, ka pašlaik valsts prioritātes ir izglītība, zinātne, ražošana, nacionālā kultūra, un tad tikai baznīcu atjaunošana.

Draudze nedrīkst atstumt nevienu grēcinieku, arī bagāto ne. :-)

Tieši viņiem jāļauj ieguldīt baznīcas lietās lauvas tiesu, lai izpirktu savus grēkus, jo viņiem jau visa kā, arī grēku, ir vairāk nekā nabaga pensionāriem, uz kuriem pašlaik balstās draudzes. Cik zinu, senos laikos baznīckungi pret dāsnu ziedojumu bagātniekiem atvēlēja baznīcā labākās vietas, kur ierīkot greznākos un mīkstākos sēdekļus. Būtu draudžu gani mazlietiņ apsviedīgāki, jau sen būtu noorganizējuši neoficiālu sacensību, kurš no bagātajiem dievkapojumos labāk prot izrādīties. Vajag celt godā bagātniekus, nevis lamāt plikās marionetes - politiķus. Vai tad labāk, ka naudīgie izrādās kazino un citādos apšaubāmos pasākumos? Un izrādīties viņiem ir absolūti nepieciešami - te nu draudzes ar savu noraidošo lepnību dara grēku darbu.

Ausma

From: mees_pashi@delfi.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 2/13/01 4:03
Subject: Re: Baznica un valsts

Lūdzu nosauciet konkrētus faktus, kā izpaužas šīs valsts prioritātes: izglītība, zinātne, ražošana, nacionālā kultūra, baznīcu atjaunošana. Ja Jūs šo savu nostāju nevarat pamatot ar pārliecinošiem faktiem, bet esat tikai kaut ko dzirdējusi televīzijā vai lasījusi, tad labāk ir nerunāt aplamības, bet pievērsties realitātei.

Ausma, es vēl īsti neesmu sapratis, vai Jūs tāda esat vai tikai izliekaties, lai kaitinātu cilvēkus.

J.K.

From: aabele@madona.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 2/13/01 4:53
Subject: Re: Baznīca un valsts

Cilvēkam, kas visu ierauga vienīgi baltā un melnā krāsā, droši vien izskatos briesmīga. Bet tā nav mana problēma.

Man patīk krāsaina pasaule, arī visi pelēkie toņi. Esmu laimīga, ka manas acis neaizmiglo ne naids, ne augstprātība. Hm, vai tur nav arī kristiešu vērtības?

Ausma

From: beldavsa@indiana.edu
To: sveiks sveiks@latnet.lv
Date: 2/13/01 10:32
Subject: Re: Roku rokā

NORAIDU, ka būtu kāds sveikotājs jāpasūta aiz restēm vai pie velna vai uz lūžņu kasti, utt. savu uzskatu dēļ. Cik zinu, visi šeit dara kā zina labāk un tiesnesis kas izvērtētu citus nav. Atbilde adresēta loģiskam labā aspektam, laikam visiem ir savi +/-.

Dažas vispārējas piezīmes, ko izsauc Jāņa Kučinska man adresētā garajā vēstule:

Sinhronisms - plūsma darbībā & dzīvē.

Nekas nav sasaldēts laikā-telpā un tāpēc analīzes, materiāla mehāniska loģika par tādām lietām kā ticības sistēmām vai mūziku paies gaŗām nejūtot.

Slikta pieredze ar Latvijas dievturiem nav izsmeļoša. Man atkal bijusi laba ASV Dievsētā, Kanādā, Garezerā. Lai gan varu strīdēties par pagātni ar savu Labieša kaudzi, interesē potencialitāte nākotnē.

Latv. vernakulārai ticības sistēmai ir milzīgas potencialitātes, vieglāk saistāma ar austrumnieciski taoisko bet saglabājot arī ko no pirmsspecializētā agrā eiropiskā. Tas ir kā salīdzināt Āfrikas mūziku ar Eiropas kur pirmā ir smadzeņu kognitīvā aspektā plašāka <www.fromusalive.com/outer/list.asp> iesaistot intuitīvu uztveri, psīhosintēzi, superfizisko plūsmu, neorolingvistisko programmatūru, sinhronismu, transcendenci, kvantuma dinamiku, eksperimentālu visuma sajūtu, pirmssajūtu. (Fritjof Capra)

Un potenciāli sakrīt ar fenomenoloģisko, ka realitāte nav struktūrās, kategorijās un mērīšanā un ka tā nav mehāniska sistēma kuŗa sastāv no objektiem bet ir attiecību tīkls uz makro un mikro līmeni. Politizēt fenomenoloģisko ir politizēt zinātni (Bohm,Chew S-matrix, Hoyle, Prigogine, Heisenberg utt utjp.) pilnīgi bezjēdzīgi mūsu gadsimtā.

Tā tad ar dzirnavām cīnīšanās pret relativitāti, tīkla attiecībām, utt. jo tie ir dziļi mūsu laikmeta zinību kā no zinātnes atradumi. Ja Latviju nošķir no šī un mēģina izveidot kādu viduslaicīgu salu, tad tomēr tās viena daļa inteliģence dzīvos savu garīgo un ētisko dzīvi kas būs atšķirīga. Vai tas ir labākā versija, ka ir milzīga atšķirība starp pašu elītu un pārējo tautu? Vai tas tiešām ir nepieciešami? Domāju, ka austrumu reliģijas to izkārto labāk neatšķirdamas elīto no parastā kā gluži atšķirīgas ētiskas sistēmas, bet atļaujot katram indivīdam celties no līmeņa uz līmeni, iesākot ar kopējiem pamatiem.

Tad dažas specifiskas īsas piezīmes:

> ētikas un atbildības sajutu un līdzjūtību,
> tātad sirdī esat īstāka kristiete par
> vienu otru liekulīgu baznīcā gājēju.

Paldies par labiem vārdiem, tomēr tas nav pareizi piesavināt labo savai kustībai un slikto citu. Varbūt Dieva acī ir loma papildināt dažādību.

> "Pilsonis", dievturi man nesa rakstus.
> Es biju nelaimīgs, ka ielaidos, jo
> viņi šausmīgi ienīda un zākāja viens
> otru, lai gan pret mani - esmu
> kristīts katolis - izturējās ar cieņu.

vai naids vai slikts interakcijas stils ir jautājums, bet pat ja taisnība, tad raksturo nevis kustību bet disfunkcionālus cilvēkus. ja būtu rakstīts "latvietis" nebūtu pārsteigta, jo tāds raksturojums arī dzirdēts, ka latvietis būs ārēji laipns bet nejēga savējiem.

> Par modernu MŪZIKU es rakstīju maz,
> bet grāmatā aprakstīti Rietumos
> veikto pētījumu rezultāti par tehno
> mūzikas (rave) un narkotiku postošo
> ietekmi uz jauniešiem.

Jau pagājušas piecas paaudzes visu pagājušo gadsimteni kur jaunieši izveido savu telpu un identitāti iedomājoties, ikreiz priekš sevis un spītējoties pret vecākiem atrod to ko katra paaudze atradusi. varbūt viena starpība, ka ar katru paaudzi feminisms atstāj savu akumulatīvo iespaidu, vismaz šeit ASV dažās aprindās noteikti. Cik esmu uz savas ādas piedzīvojusi internetā pie jums šovinisms ir manāmi smagāks.

> Es neesmu pret ELEKTRONISKO iespēju
> izmantošanu (kā redzat, pats to daru),
> bet pret pārdabisku spēju piedēvēšanu
> kompjūtertehnoloģijām, to dievināšanu,
> saslimšanu ar vardarbīgām kompjūterspēlēm
> vai interneta autismu, kas ir nopietna
> slimība, kas dod

Pašai liekas, ka Latvijā jācenšas saglabāt ko var un paplašināt. Un paplašināt iespējas lai piedalītos vairāk sievietes, lai nebūtu totāls sajukums & paranoja kad kāda iemaldās neparastā interneta stūrī.

> POPKULTŪRA ir zemas kvalitātes masu kultūra
> (arī es esmu to pārslimojis), kas nivelē,
> apdullina, bet neveicina radošas personības
> izkopšanu. Mūsu konkrētajos Latvijas apstākļos
> tas nav labākais līdzeklis jauniešu audzināšanai.

Tad ko? Vai aizliegs somiem, zviedriem, vāciešiem arī raidīt un gatavot? Un ja savam bērnam aizliegsi, tas aizies pie kaimiņiem kur atļauj. Un ja valsts mērogā pieņems Irānas vai Afganistānas cenzūras modeli, tad tik prohibicija un melnā tirgus korupcija uz priekšu! Ja nopietni grib labāk, jāiet sacensībās ar masu mēdiju: pasniegt alternatīvus kas ir pievilcīgāki!!!

> Man patīk sievietes un sievišķīgums,
> bet tipiskas feministes, manuprāt, to zaudē.
> Kā vīrietis negribu to kritizēt, bet
> kaut kas jau tur nav riktīgi.

Jā, jā, vīrietim tikai viena nozīmīga mēraukla - vai pievilcīga. Ideoloģija viņam neinteresē, izņemot, ja tā īsti stājas viņam ceļā un tad tas, ka sieviete no agresijas nepasargās. Feministes ko es pazīstu vismaz ir ar humora sajūtu & spēj pasmīnēt par visu stulbo džendera kaŗu, kas lielā mērā ir tāpēc, ka ir tik daudz izlikšanās.

> labu. Bet galējības un pārspīlējumi,
> cilvēku šķelšana un pretnostādišana,
> manuprāt, nav vajadzīga, bet ir izdevīga
> zināmiem oligarhijas slāņiem, kas grib
> mūs skaldīt un valdīt.

Atkal runa par vēsturi un cik feministes ir pazīstamas? Tās ko pazīstu ir par cilvēku IZVĒLI - jā tas ir individuālisms, bet vēsture gājusi uz atsevišķa cilvēka sevis izkopšanu. Tas ieskaita to, ka var piedalīties kādā kopienā kur ir stipri ierobežojumi uz šo cilvēku bet vismaz vajadzētu būt brīvprātīga izvēle, kā teiksim būt mūķenei, nevis piespiedu kārta.

> Varbūt mans tonis ir pārāk kategorisks,
> bet otra galējība ir miglaina, tukša
> runāšana, uzspēlēta neitralitāte. Es šai
> kritiskajā situācijā, kad mūsu tauta cieš
> lielu postu, negribu būt neitrāls, jo
> tas nozīmētu ļaunuma atbalstīšanu. Bībelē
> rakstīts: esi auksts vai karsts, jo remdenie
> tiks izspļauti.

Jā, tā ir vecā apdziedāšanās tehnika pretnostādīt galējības. Tikai jāatceras, ka ja negrib ar tām sarežģītām niansēm, starpposmiem, divdabībām un neskaidrībām spēlēt, tad jābūt gatavam polaritātes arvien salāgot sadursmē un arvien atvietot ar uzlabotu (upgraded) versiju un šī procesa nebeidzas.

> vai tos vajadzētu uzskatīt par ko pārdabisku
> un pielūdzamu. Kāds man pazīstams dievturis
> (Tomariņu Kārlis no "Sidabrenes") Jums to
> paskaidrotu daudz bargāk.

Nepazīstu, ka kāds dievturis *pielūgtu* dabas parādības. Arī Brastiņš lietoja vārdu "daudzināt" kas ir līdzīgs aplīgot, apdziedāt - es/tu ievērībā un attiecība. Pašai ir bijis numismātiski pārdzīvojumi, piem. braucot ziemeļmičiganā pa tumšiem egļu mežiem uzreiz pienākot pie bērzu birzes kuŗai cauri spīd saule, pārvēršot koku zelta un sudraba gaismā. Aizrauj elpu savā skaistumā!

> katrā mājā, katrā ģimenē. Televīzijā redzam
> cilvēkus, kādus mēs negribētu satikt uz ielas.
> Tā ir narkotika, ar ko saslimst, ja to lieto
> bez prāta. Es domāju, ka televīziju vajadzētu
> izmantot labākiem mērķiem.

Jākonkurē. Cilvēks meklēs kas viņam vajag un atradīs vienādi vai otrādi. Vesels cilvēks negribēs ielaisties ķīmikāliju lietošanā. Šeit universitātē, ir daudzi, kas lieto ķīmikālijas, legālas un nelegālas, bet man nevajag. Televīzījs man arī pieejams, bet man nav laika, jo ir nozīmīgākas lietas ko darīt.

> uzburtās televīzijas pasaules. "Runājošās galvas"
> parasti melo un skalo smadzenes. Televīziju
> izmanto zemapziņas manipulēšanai, kas mums galīgi

Televīziju skatās cilvēki, jo ir par nogurušiem vai apātiskiem kaut ko citu darīt. Ja ir kaut kas labāks, tie tur netupēs. Šeit skatu televīziju gandrīz tikai kompānijā, jo tad var pārrunāt kas bijis & tas ir interaktīvs, nevis pasīvs.

> Austrumos - ir plaša literatūra, bijušo
> masonu un laikabiedru liecības. Tikai
> neuzķeraties uz pašu masonu propagandas un māņiem.

Pate labāk ieliktu savu laiku darot kur redzu tiešu iespaidu, nevis veltītu milzīgu laiku mēģinot atšifrēt INTERNACIONĀLAS slepenorganizācijas par kuŗu darbību neko daudz nespēšu izdarīt.

> Daudzu latviešu traģēdija ir tā, ka tā
> uz senatni skatās caur jaunlatviešu
> sašķobītajām brillēm un pieļauj tās pašas
> vecās kļūdas. Jaunlatvieši nemeklēja
> "mūsu pašu" ceļu, bet svešu kungu

Vēlreiz varam strīdēties par vēsturi, bet realitāte, ka es nu gan neskatos uz sabiedrību ar rožainām brillēm un mans skats visu laiku mainās kā mainās tas kas notiek.

> latviešu dievturi Memeni. Starp citu,
> Latvijā dievturu kustība savu uzplaukumu
> piedzīvoja okupācijas pēdējos gados, bet
> tagad tā ir organizatoriski pajukusi
> (līdzīgi, kā pēc dziesmotās revolūcijas ir
> pajucis daudz kas, kas agrāk latviešus
> saturēja), ja neskaita teatrālus

pajukšana jau nav pozitīva pazīme. daudz kas iespējami labs Latvijā pajucis ne tās iekšējās būtības vai vainas dēļ.

> Bet ne jau dievturi sacerēja dainas.
> Dievturi kā kustība radās tikai XX
> gadsimta pirmajā pusē. Pretendēšana
> uz senās latviešu dzīvesziņas

kuŗš dievturs saka, ka dievturi sacerēja dainas, vai noliedz, ka izveidojās agros 20os gados??!!! Dainas ir latviešu tautas gadu simteņos, dievturi tikai tās lieto par pamattekstiem, un šie teksti atspoguļo lielu dažādību pēc laika, telpas, sabiedriskiem iedalījumiem.

pārmantošanu daudzos gadījumos ir liela  spekulācija, jo dievturi daudz aizguva no citu tautu cikliskajiem dabas kultiem. Nesaskaņas draudžu vidū tas, ka izmanto dialogā ar citu ir pašā būtībā. nav viens kādas dainas iztulkojums bet katra daina sasaucās ar citām un ar informāciju ārpus teksta korpusam līdzīgi kā ir Sv. Raksti, komentāri par tiem un tauta kas tos dažādi izmanto.

> ir lielas un asas. Piemēram, "Sidabrene"
> atzīst tikai Dievu, Laimu un Māru
> (gandrīz kā katoļu trīsvienība), bet
> citas draudzes arī Pērkonu,

es uzskatu dažādību praksē par stiprumu - kā teicu, atdzīvinās tiešā praksē kā lieto.

> nav radošākā pieeja. Starp citu, katoļu
> baznīca tautas tradīciju un gara mantu
> kopšanu atbalsta un veicina.

Apsveicami. Kursīte jau arī katole. Un Biezais bija teologs.

> Lai kā, bet ir novērotas zināmas
> likumsakarības. Latviešu dievi nespēja
> apvienot latviešu ciltis pret Rietumeiropas
> laupītāju tīkojumiem XII - XIV gadsimtā -
> gluži otrādi. Bet kristīgie leiši to spēja.
> Rietumu

šaubos, ka Dievs vienus sodīja un otriem bija žēlīgs bet bija citi faktori

> civilizācija un nacionāla valsts, kā modernā
> laika fenomens, ir kristietības produkts.
> Atsakoties no kristietības un atkrītot
> pagānismā, mēs atkal ieslīgstam globalismā,
> verdzībā un kosmopolītismā, kad nav robežu un
> valda oligarhi.

kristietība ir kosmopolīts un globāls spēks. latviešu vernakulārā ticība izveidojas ļoti ilgā laiku posmā mijiedarbībā ar savu ekoloģiju.

> Es Jums piekrītu: mums vienam otru šausmīgi
> jāmīl, tad pārējais nokārtosies. Mūsu
> tautas lielākā vājība ir hronisks mīlestības
> trūkums. Dievs ir mīlestība. Varbūt manu
> nākamo grāmatu, ja tā sanāks, tā arī sauks:
> "Galvenais ir mīlestība".

Žēl, bet pārpratāt. Teicu, ka NAV jāmīl lai sadarbotos. Var būt gadījumi kur mīlestība tikai sajauc galvu. Tieši tām kam vājības uz pārāk emocionālu mīlestību vajag arī attīstīt NEŽĒLĪGU loģiku.

> Bija ļoti patīkami ar Jums, Aija, parunāt,
> jo Jūsos nemanīju ne mazākās augstprātības,
> pārgudrības vai tieksmes iekost tautietim.
> Jums vajadzētu uzdot toni visām "Sveiks"
> diskusijām, lai tas nenoslīd apsaukāšanās
> un atkošanās līmenī.

Paldies, tikai būs tā gadījies, jo visi šeit zinās stāstīt, ka uzvedības ziņā raganas loma piestāvēs man vairāk nekā Ausmai. Bet piekrītu, ka dzīve ir par daudz sarežģīta un īsa lai pārāk tērētu laiku ar augstprātību, pārgudrību, liekulību. Godīgā izmaiņā, kad NAV vienošanās uzskatos, arī labi, jo dažādība ir laba. Jāvienojas tikai par realizējamiem padarāmiem kopīgiem mērķiem.

aija

From: mees_pashi@delfi.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 2/14/01 4:49
Subject: Re: Roku rokā

Sveiks, Aija!

Jūs man uzdevāt jautājumus un es Jums centos atbildēt, bet Jūs laikam gaidījāt kaut ko citu. Ar mīlestību es nedomāju emocionālu vai juteklisku mīlestību, bet to, ko sauc par "agape". Varbūt Jums vairāk interesē kādi astrālie augstumi, ne zemes dzīve, tomēr būtu jāmāk atšķirt uzskati no nekaunības vai ļaunprātības. Atbrauciet ciemos uz Latgali, varbūt sapratīsiet, ko es ar to domāju. Visu labu - Jānis

From: Uldis Liepkalns
To: sveiks@latnet.lv
Sent: Wednesday, February 14, 2001 10:31 AM
Subject: Re: Roku rokā

Pie daktera neesi mēģinājis griesties? Ja neesi, (tā tāda tautas recepte), pamēģini tabletes trīs triftazīna un vienu holoperidolu tūlīt pēc rīta kafijas, varētu palīdzēt...

Ar cieņu,

Uldis

Have an adequate night :)))

From: mees_pashi@delfi.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 2/14/01 4:49
Subject: Interneta varoņi

Uldi, es nu kaut kā vēl iztikšu bez Jūsu receptēm, bet ar jums, zēni, gan ir pavisam švaki. Cik dienu pagājis, kopš jūs svinīgi diskutējāt un principā nolēmāt atbalstīt nopietnu lietu, kas tika definēta ar cēliem vārdiem: "MĒRĶIS, kuru gribam realizēt: PANĀKT, lai mūsu ievēlētie deputāti un ieceltie varasvīri( ne tikai Saeima un MK) godīgi kalpotu Latvijai un tautai."

Jūsu cēlās diskusijas ir apkopotas un augsti godājamais Juris Žagariņš tas publicējis mājas lapā, un tautieši ar cerību uz jums raugās, gaida darbus un gatavojas palīdzēt. Alnis nodibināja darba grupu "Rītdienai", nokārtoja visas formalitātes, bet ko darāt jūs, dižie prātvēderi un kaktu dakteri? Jūs rīkojāties kā lēti čekas provokatori. Vispirms viens (tīšām vai netīšām) Alņa mutē ielika vārdus, kurus viņš tādā nozīmē nemaz nav teicis, bet otrs liekulīgi iesaucās: "Es jau biju nolēmis savu naudiņu ziedot šai dižai lietai, bet nu to nedarīšu, jo Alnis ar necienīgu runāšanu ir šo lietu uz visiem laikiem sabojājis..." Un viss jūsu pulveris ir izšauts, lielie dakteri un Latvijas glābēji.

Otrs piemērs. Latvijas lielāko konfesiju arhibīskapi beidzot sadūšojās un 18. novembrī iecirta pliķi tiem pašiem negodīgajiem varasvīriem, kurus jūs ap to pašu laiku grasījāties pataisīt par godīgiem vai panākt citu ievēlēšanu. Ne jau baznīcas īpašumu aplikšana ar nodokli bija galvenais Vanaga runās. Viņš pateica kaut ko daudz svarīgāku: valdošās partijas, Saeima un viņu veidotā valdība nepilda vēlētājiem dotos solījumus, valdība ir amorāla un vairs sen nekalpo tautai. Tā ir smaga un fundamentāla problēma jebkurai valstij, kur nu vēl izlaupītajai Latvijai. Ja ar šo problēmu mēs netiksim galā, tad problēma tiks galā ar mums pašiem, arī ar sveikotājiem personīgi.

Vanags aicināja lūgt Dievu, lai Viņš atpestī Latviju no parazītiem, no pērkamiem tiesnešiem, no zaglīgiem ierēdņiem. Varētu gaidīt, ka sveikotājiem un "Rītdienai" uzradies ietekmīgs sabiedrotais un jūs tam uzgavilēsiet. Bet nē! Jūs sākāt Vanagā meklēt visādas vainas un kliedzāt, lai viņš nešantažē valdību, lai nejaucas valsts kompetencē. Jūs meklējāt vainu katrā Vanaga vārdā un iespējamā zemtekstā, jūs nenogurstoši diskutējāt par nodokļu likumiem, 3x3 nometnēm, līgavām, veiklām sektām, konfesiju īpatnībām, arhitektūras pieminekļiem un velns zina ko vēl, tikai ne par galveno jautājumu, ko bija pacēlis Vanags un, kā jau aprādīju, arī jūs paši. Savās diskusijās jūs (ne visi, bet lielākā daļa) gļēvi mūkat no katra argumenta, no katras nopietnas problēmas. Aiz katras nestandarta domas, kas neiegulstas jūsu pašapmierinātajās smadzenēs, jūs slimīgi meklējat kaut kādus slēptus motīvus, kaut kādus finansētājus vai velns zina ko. Vai jums sakāpis galvā, ka esat tik vareni un kruti, ka tas viss uz jums neattiecas, ka tās ir plebeju vai nēģeru problēmas? Vai jums piemeties balto nēģeru sindroms? Ar jums, zēni, patiešām ir švaki, pavisam švaki.

Ar sveicienu - Jānis Kučinskis

From: zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 2/14/01 5:03
Subject: Re: Interneta varoņi

Sveiki!

Interneta varonis Jānis Kučinskis mūs apsauc:

> Ar jums, zēni, patiešām ir švaki, pavisam švaki.

Hehehe. Visu cieņu, bet, kā sacīt jāsaka, ar Jums arī patiešām švaki, pavisam švaki.

Lūdzu nemēģiniet mums iestāstīt, ka citādi Latviju neglābsim, kā solidarizējoties ar Viņa Excellenci!

Un lūdzu nenonieciniet demokrātijas nekārtības un nenonieciniet mūsu centienus dzīves postažā saskatīt humoru un lētu gandarījumu izklaides līmeņa debatēs.

Juris

From: beldavsa@indiana.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 2/14/01 6:40
Subject: Re: Roku rokā

> Jūs man uzdevāt jautājumus un es Jums
> centos atbildēt, bet Jūs laikam gaidījāt
> kaut ko citu. Ar mīlestību es nedomāju
> emocionālu vai juteklisku mīlestību, bet
> to, ko sauc par "agape". Varbūt Jums vairāk
> interesē kādi astrālie augstumi, ne zemes
> dzīve, tomēr būtu jāmāk atšķirt uzskati no
> nekaunības vai ļaunprātības. Atbrauciet
> ciemos uz Latgali, varbūt sapratīsiet, ko
> es ar to domāju.
> Visu labu - Jānis

Laikam interneta zēni atbildējuši, tad šeit no vienas "raganas."

Augšējais Jāņa Kučinska tikai blakus punkts gaŗām atbildēm, nu tad atbildu uz blakus punktu ko laikam cits pacēla: Ja esat garīdznieks, vai pat tikai ticīgs katolis, nenāktu prātā, ka runātu par citu kā agape, kas arī tā paša brālīgā vai kristīgā mīlestība kāda būtu jābūt vienam pret otru. Arī dainās minētā daudzināšana ir tāda es-tu atskārsme. Bet cik agape bija atbildē Ausmai par velnu un raganu slotām?

Vēstule Ausmai nerādīja iecietību un mani pārslēdza uz cinisko modi, jo pārāk bieži sastop cilvēkus kas saprot mīlestību savā kopienā bet citus ārpus tās pat par cilvēkiem neuzskata. Un tā bija vēsturiski ar kristīgo ticību kas pagānus par pilnvērtīgiem cilvēkiem neuzskatīja, tā tas ir ar primitīvo mēs (labie) - jūs svešie ārpusnieki kas neesiet īsti cilvēki (piem. goyi krasā iztulkojumā).

Bet sajaukt agape ar eros ir tīšs joks. O esmu tādus jokus citā zobošanās kontekstā, tikai tā nebiju šoreiz es.

Mana disertācija ir par apdziedāšanos. Viena tās funkcija ir kā tuvināt divas atsevišķas vienības lai varētu sadarboties. Kas interesants par šo modeli ir, ka nav sintēze un vienības neuzdod savu neatkarību. Tās nolīgst, saderas, saprotas par kaut ko kopīgu. Un ja vinnē šoreiz, otrā puse varbūt vinnēs nākamreiz.

Disertācijā ir arī nozīmīga nodaļa par juteklisko, emocionālo "mīlestību" = baudu, resp. analizē arī nerātnās dainas kā sakņojoties maģiskā domāšanā. Un uzskats tajā būs tuvāks austrumnieciskam, jo pielaiž iespēju, ka iespējams arī caur (tantrisko?) baudu tikt uz otrā cilvēka saprašanu, kā ideāli būtu starp laulātiem. Atšķirībā no vēsturiskā kristīgā, dzimumdzīve pate par sevi nav ļauna, bet ir divdomīgs fakts un labs piemērs viskrasākai polaritātei: Visagresīvākais un Vismaigākākais. Līdzīgi kā arī ar jokošanos. Vienā galējībā nebūs agresīvāks veids kā pazemot un uzbrukt otram, bet otrā galējībā nebūs konkrētāks veids kā parastais cilvēks tuvosies savam "nozīmīgam otram." Pavisam vienkārši, tas ir ļoti spēcīgs pārdzīvojums, kāpēc arī izmanto metaforiski par garīgo, astrālo, vai vienalga ko citu aiz tiešā, konkrētā.

Feminisms atzīst, ka pārāk ilgi sievietes tikušas iebiedētas - dzimumdzīves jautājums ir ļoti politisks. Tas var būt veids kā kontrolēt un ieturēt savā vietā otrās šķiras cilvēkus. Un tāpēc uzskatu, ka sievietēm nav vairāk jākaunas par šo subjektu nekā vīriešiem. Ir pietiekoši daudz sieviešu kas var atstāstīt kā tikušas TERORIZĒTAS ar draudiem un lamām un īstu agresiju, ja neietur normas kuŗām ne vienmēr tām bijušas iespējas piekrist. Bet noraidot šo terorismu, sieviete pate var izvēlēties pēc savas sirdsapziņas un vērtībām - un ziniet ko, tipiski optimāls sievietei nebūs atdot sevi kuŗam katram bet būt izvēlīgai! Tas uz universāli racionāla pamata pat bez Sv.Rakstiem.

Domāju arī, ka konkrēti kā cīnīties pret izvirtību, bērnu pāragra eksperimentācīju, utt. ir drīzāk ar patiesu informāciju, jo ja apslāpē tad tikai pārtrūkst dialogs, šie atradīs tā vai tā bet līdzīgi ar visu aizliegto tam būs klāt kriminālais un daudz disinformācijas. Bērni vienmēr zina vairāk nekā vecāki iedomājas. Vispār jautājumu nevar atraut no vispārējās kultūras un ekonomijas. Ja bērnam ir slikta ģimenes dzīve, tas droši atradīs disfunkcionālus un pat pašnāvnieciskus veidus kā izrādīt savu nemieru un sāpes.

Par astrālo, šoreiz nerakstīšu, jo faktiski neesmu īsta "New Ager" ar lielu "ticību" horoskopos utt. Domāju visumā cilvēks ir atbildīgs par sevi un viņam ir mazāk "nolemts" nekā parasti iedomājas. Viens ceļš aizveras, citi parādās līdz pašam pēdējam elpas vilcienam.

aija

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 2/14/01 6:26
Subject: Re: Interneta varoņi

Jānis Kučinskis rakstīja:

> Uldi, es nu kaut kā vēl iztikšu bez Jūsu
> receptēm, bet ar jums, zēni, gan ir pavisam
> švaki. Cik dienu pagājis, kopš jūs svinīgi
> diskutējāt un principā nolēmāt atbalstīt
> nopietnu lietu,

Pavisam traki, Kučinska kungs. Šī vēstkopa ir pilna ar latviešu tautas nodevējiem, aizkrāsnes filozofiem, sātaniskā brīvā tirgus patriarhiem un visādu citādu nešķīstību. Galu galā - ar nožēlojamiem demokrātiem, kas cenšas ieklausīties citu domās, kaut ne vienmēr tas izdodas, un izveidot kaut jel kādu pamatu kopīgai sadarbībai. Jā, arī tas ir grūti, jo atšķiras gan paaudzes, gan pieredze, gan pasaules uzskati. Tomēr kā nebūt kustam uz priekšu, naivi (un gluži kristīgi) ticēdami, ka visi mūsu sarunu partneri ir godprātīgi cilvēki, kaut viņu uzskati palaikam galīgi un galīgi nesakrīt. Ja arī Jūs esat gatavs ieklausīties kādā, kas domā citādi nekā Jūs, un pacensties viņu vismaz saprast, tad - laipni lūdzam! Jūsu idejām par pasaules iekārtojumu laikam gan lielākā daļa nepiekritīs, taču centīsies atrast arī prātīgas un pieņemamas atziņas. Bet, ja centīsieties tikai cīnīties pret ienaidniekiem (vienalga - īstiem vai izdomātiem), tad agrāk vai vēlāk varat rēķināties ar to, ka tiksiet ignorēts. Savs skaistums jau ir arī "saucēja balsij tuksnesī", taču kopīgiem mērķiem tā parasti dod tikpat daudz, cik "bizantiski strīdi" par to, no kura gala īsti jāpārsit vārīta ola. Savulaik pārtraucu klausīties Jūsu "saucēja balsī", kas skanēja no "Pilsoņa" un "Pavalstnieka" lappusēm. Ne tāpēc, ka nekam nepiekristu, bet tieši "dievišķās nemaldības" un nepārtrauktās anatēmu straumes dēļ, kas bagāti plūda no Jūsu rakstiem. Būdams grēcīgs Romas katolis, gan nemaldību, gan anatēmas un ekskomunikācijas pieņemu tikai no viena cilvēka - pāvesta. Bēdīgi, bet Jūs tas neesat. Naivi ticu Jūsu godprātībai un patiesi kristīgajai pārliecībai. Tikpat kristīgs un godprātīgs kā Jūs laikam būs bijis arī vecais Savonarola. Tomēr neņemos spriest, cik daudz viņā bija iecietības un kristīgas mīlestības.

Ar cieņu -

Vents

P.S. Varbūt vēl tā uzreiz neklausiet Uldim un neķerieties pie triftazīna un haloperidola. Pārlasiet Ausmas mazo vēstulīti par krāsu redzi. Viņa gan nav kristiete, tomēr arī kristīgajā pasaulē gadsimtiem ilgi tika izmantoti Hipokrāta un Avicennas ieteikumi.