From: Zagarins@stcc.mass.edu
Date: 3/20/01 9:23

Sveiki!

Nupat ieraudzīju interesantu lapu tīmeklī:

http://www.politika.lv

Tur, starp citu, Jānis Ikstens kodolīgi apraksta Latvijas tagadējo vēlēšanu sistēmu (sadaļā "Institucionālais satvars"). Starp citu, Ikstens raksta tā:

<<Latvijā vēlēšanu sistēma ir samērā vienkārša un līdzīga daudzu Eiropas valstu sistēmām. Tā atbilst arī Satversmē izvirzītajiem Saeimas ievēlēšanas principiem. Līdz ar 5% vēlēšanu barjeras ieviešanu ir samazinājusies pēcpadomju Latvijas politisko spēku sadrumstalotība. Tomēr vairākas politiskās organizācijas un visai plaša sabiedrības daļa atbalsta jaukto vai pat mažoritāro vēlēšanu sistēmu.

Taču vēlēšanu sistēmas maiņa pēcpadomju Latvijā būtu uzskatāma par nepārdomātu rīcību vairāku apsvērumu dēļ. Pirmkārt, Latvijas sabiedrība ir ārkārtīgi neviendabīga kā no sociāli ekonomiskā, tā etniskā viedokļa. Mažoritārās sistēmas (un daļēji arī jauktās sistēmas) apstākļos rastos pilnīgi reāli draudi, ka zināmas minoritātes netiktu pārstāvētas likumdevējā. Otrkārt, neproporcionālās sistēmas saasinātu cīņu par politisko varu, un tas apgrūtinātu sabiedrības integrāciju un attīstību. Treškārt, pastāvot nestabilām attiecībām starp partijām, sabiedrību un atsevišķiem politiķiem, rastos politiskās atbildības principa īstenošanas grūtības mažoritārajos apgabalos. >>

Es pilnīgi piekrītu, ka liela problēma būtu ar to, ka minoritātes, gan letiņu gan "krievvalodīgo", kā nu kurā vietā, varētu palikt ārpus polītiskas pārstāvniecības gan valdībā gan lojālā opozīcijā. Tā tas ir Amerikā. Ja tu neesi ne Demokrāts ne Republikānis, tad tu esi tik pat kā tautas nodevējs ar kuru kopā neviens pie galda nesēd.

Bet par to, ka cīņa par varu saasinātos zem mažoritārās sistēmas es gan daudz nebēdātu. Es domāju, ka tas ir tieši tas, ko vajag, lai saasinātos cīņa par varu. Amerikā arī nav nekādi asumi cīņā par varu, bet tikai liels "šovs", un kas par labumu? Nāk pie varas tādi plānprātiņi, kam nekas vairāk neinteresē kā izpatikt saviem personīgiem pelēkām eminencēm. Labāk lai cīņa būtu īsta un lai atbildība pret tautu būtu īsta un kaut vai uz dzīvību un nāvi, nevis tikai uz piekļūšanu pie siles un uz tukšu tingeltangeli.

Juris Ž.

 

From: alnis@lis.lv
Date: 3/21/01 4:14

Juris rakstīja:

> Es pilnīgi piekrītu, ka liela problēma būtu ar to,
> ka minoritātes, gan letiņu gan "krievvalodīgo", kā
> nu kurā vietā, varētu palikt ārpus polītiskas
> pārstāvniecības gan valdībā gan lojālā opozīcijā.

Ja deputāts ir lojāls pret Latvijas valsti un godīgi tai kalpo, tad viņam ir arī jāīsteno valsts politika attiecībā uz minoritātēm. Varbūt mazliet naivi, bet zemnieki man rakstītajā vēstulē uzskaita noteikumus, kuri nodrošinātu valsts drošību mažoritāro vēlēšanu gadījumā: Kandidātam obligāti teicami jāzina latv. val. un vēsture, jāparaksta dokuments, kurā viņš apņemas uzticību Latv. Valstij un tās nedalāmībai, valsts valoda tikai viena-latv., nedrīkst būt VDK vai krimināli sodīts uc. Domāju, ka varētu būt, protams, ar starptautiskām tiesībām saskaņoti, bet Latvijas apstākļus vērā ņemami deputātu kandidātu kritēriji, un varētu arī būt izstrādāts dokuments, kurs viņam jāparaksta.

> Bet par to, ka cīņa par varu saasinātos zem mažoritārās
> sistēmas es gan daudz nebēdātu. Es domāju, ka tas ir
> tieši tas, ko vajag, lai saasinātos cīņa par varu.

Piekrītu, tikai ir arī šeit jāpadomā, lai nesanāktu deputāti no 30partijām un vēl 30 neatkarīgie- biezie, kuri cerējuši padarboties ar lobēšanu.

Alnis.

 

From: aabele@madona.lv
Date: 3/21/01 5:58

> Kandidātam obligāti teicami jāzina latv. val. un
> vēsture, jāparaksta dokuments, kurā viņš apņemas
> uzticību Latv. Valstij un tās nedalāmībai,
> valsts valoda tikai viena - latv., nedrīkst
> būt VDK vai krimināli sodīts uc.

Manuprāt, "Rītdienai" jaunie sabiedrotie - zemnieki te runā prātīgi: kritērijiem jābūt, kam drīkst dot varu un kam ne. Citādi nupat pēdējo vēlēšanu "uzvarētāji" bez sirdsapziņas pārmetumiem un bez kādas atlases sabāž vienā katlā kā valsts atzinējus, tā noliedzējus.

> Es pilnīgi piekrītu, ka liela problēma būtu ar
> to, ka minoritātes, gan letiņu gan "krievvalodīgo",
> kā nu kurā vietā, varētu palikt ārpus polītiskas
> pārstāvniecības gan valdībā gan lojālā opozīcijā.

Ja vērtē pēc statistikas, latviešu valstī ir tikai puse. Ja spriež pēc vēlēšanu rezultātiem - "krievvalodīgo minoritāšu" nemaz tik daudz nav. Vēlot pēc mažoritārās sistēmas, galējie radikāļi atkristu kā no vienas, tā otras puses. Vai tas vien jau nebūtu pats lielākais pluss valsts nākotnes veidošanā?

Ausma

 

From: kalvins@osi.lv
Date: 3/21/01 6:05

Sveiki! Statistika melo, latviešu valstī ir mazāk kā puse. Cita lieta, ka ne jau valoda izšķir, vai cilvēks ir stulbs vai nē.

Ivars

 

From: charles@fortech.lv
Date: 3/21/01 6:08

No kurienes tāds apgalvojums? Es drīzāk teiktu, ka nu jau ir bišķi vairāk par pusi. Pēdējos 10 gados emigrē pārsvarā nelatvieši, savukārt jaundzimušo vidū latviešu jau pārsniedzot 60%.

 

From: kalvins@osi.lv
Date: 3/21/01 6:45

Sveiki! Lieta tāda, ka īsi pirms neatkarības atgūšanas par latviešiem kļuva daudzi, kam gribējās. Kā dzird, tad daži kļuva arī par arābiem. Mums jau krievu laikos bija lērums "latviešu" Latvijā, kas latviešu valodu nemaz nezināja.

Un par to latviešu īpatsvara pieaugumu - šaubos, vai tāds ir, jo latviešu vidū mirstība ir augstāka un šķiet arī dzimstība zemāka, ka cittautiešu vidū. Nejauksim Latvijas pilsoņus ar latviešiem. Latvijas pilsoņiem šī tendence ir pozitīva.

Ivars

 

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 3/21/01 6:57

Priekā pesimistiem jau viss samazinās un brūk. :-))

Iedzīvotāju dabiskās kustības, kā arī migrācijas rezultātā latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā valstī kopumā 2000.gadā ir pieaudzis līdz 57,6 % salīdzinājumā ar 52 % 1989.gadā, poļiem no 2,3 % līdz 2,5 %, lietuviešiem no 1,3 % līdz 1,4 %. Šai pašā laikposmā krievu tautības iedzīvotāju īpatsvars ir samazinājies no 34 % 1989.gadā uz 29,6 % 2000.gadā, baltkrievu - no 4,5 % uz 4,1 %, ukraiņu - no 3,5 % uz 2,7 %, ebreju - no 0,9 % uz 0,4 %.

Vislielākais pamattautības iedzīvotāju īpatsvars republikas pilsētu vidū ir Ventspilī un Jelgavā, attiecīgi, 51,5 % un 50,9 %. Talsu un Kuldīgas rajonā latviešu īpatsvars ir visaugstākais, attiecīgi, 91,9 % un 91,2 %.

G inc.

 

From: alnis@lis.lv
Date: 3/21/01 2:05

> . . . ebreju - no 0,9 % uz 0,4 %.

Kur tad šie  palikuši, vai atkal šauj?
Talsos gan visi dzīvi, izrādās, vācietis nevienu nav nošāvis- visas bijušās mājas un īpašumi atkal atgūti. Tikai vienam nepaveicās- čigāns apkrāpa un mājas bez samaksas paņēma.

Alnis.

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 3/21/01 9:02

Gints:

> Priekā, pesimistiem jau viss samazinās un brūk. :-))

- no visām grupām latvieši Latvijā tomēr ir vislielākā, visspēcīgākā un ar eponimiskām garīgām tiesībām būt galvenai

- latvieši bija tie, kas bija tiesīgi Latvijas valsti atjaunot un saglabāt un joprojām tā ir pirmā tauta Latvijā

- arī krieviem uc kas dzīvo Latvijā vajadzētu būt kopīgas intereses par valsts veselību un par ekoloģijas aizsardzību.

- arī krieviem uc vajadzētu būt interese, ka izglītības sistēma koncentrējas uz to lai mācītu sargāt, saudzēt un kopt Latvijas

ekoloģiju, meklējot iespējas paplašināt aizsargājamās zonas utt

- utt ir citas kopīgas intereses labākai nākotnei

- tas tā vai izvēlas mažoritāti ar priekšrocību, ka uz laiku ir stabilitāte lai arī jāuzticas vadībai, vai koalīciju ar juceklīgāko bet uz kārtējo interešu jūtīgāko versiju.

- vienā vai otrā versijā citādas spēles iespējas kuŗās abās var uzlaboties Latvijas apstākļi un latvieši var saglabāt savu identitāti.

aija

 

 

Kas jauns Latvijā?