From: aabele@madona.lv
To: "Sveiks" sveiks@latnet.lv
Date: 3/26/01 6:08
Subject: Antiņš par ēsmu

Jjjāa, cik var izlobīt no saziņas līdzekļiem, nākotnes meti sāk parādīties. Pēc sociķu plāna Rīgā beigsies dzīvokļu, sabiedriskā transporta un cita veida privatizācija. Rīgas attīstība būs jurkāniešu rokās, bet pie galvenās varas stūres - bojārieši. Parex beidzot tiks pie galvaspilsētas budžeta...

Labākās vietas Domē jau sadalītas starp vieniem sociķiem un otriem sociķiem. Balsu pietrūkst, tāpēc jaunpienākušiem izveidos jaunus amatus.

Lai sauc to vienošanos kā grib, jurkānieši un bojārieši ir apprecējušies, un mīļais Dainītis viņiem bija par vedējtēvu. Īvāndainis gan saka, ka nekādu precību neesot bijis, citādi viņš nolikšot deputāta mandātu. Patiesi, mūsu nacionālais varonis prot acis mālēt pat pie rokas pieķerts. šovakar TV izskatījās ne kā pillā, ne kā narkotikas sarijies. Droši vien Dainim kauns par naivajiem vēlētājiem...

Brīnumi rītdien vēl var notikt, bet diezin vai. Un varbūt var sacīt kā tai reklāmā - labi, ka tā! Jo Rīgas dome tomēr nav visa Latvija, vismaz tagad redzams, kas šiem prātā. Kad groži rokās, ar politiskajiem pretiniekiem nekāda maigošanās nebūs, tas nu ir skaidrs - Antiņš par pievilinātāju, čekisti par izpildītājiem. Ar tautas rokām zem demokrātijas karoga - varbūt beidzot būs izdevies tas, pēc kā visiem spēkiem un līdzekļiem centās vairāku gadu garumā.

Ausma

From: j_kaza@yahoo.com
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/26/01 5:26
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Nu tad lai Juris Z vēro kā veiksies kreisiem vadīt Rīgu. Kā izskatīsies, kad atlikušās ekonomiskās vadības sviras būs tirgus noliedzēju (sociālistu un rubikiešu) un tirgos skeptiķu un populistu (sociāldemokrātu) rokās.

Juris K

From: purapele@parks.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/26/01 5:42
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Juris K. gatavs vainot Juri Z. visos pasaules kreiso izdarītajos un vēl gaidāmajos grēkos. Te nu Jura K. ironija par Juri Z.

Daffy pārdomas.

Visi kārtīgie letiņi, ieskaitot Ausmu no "sveika", gaida to pastaro dienu, kad Raiņa sociki slēgs līgumu ar pašu sātanu - sarkanajiem krievu JurkānRubikiešiem. Tad nu gan Rīga tix norauta elles peklē!!!! Pat extautfrontietis tagad sociķis DIvāns sācis raustīt valodiņu un saka, ka pārošānās jau nav nekāds sex ... atvainojos, ka sadarbības līgums jau neesot nekāda koalīcija.

Dāmas & kungi, par ko ir satraukums?

Sāxim jau ar to, ka pašreizējie Latvijas sociki un krievu partijas nav nekādi brīvā tirgus ekonomikas noliedzēji. Drīzāk tas ir mīts. Ziniet, es pat domāju, ka krievu partijas pieies saimnieciskajām lietām daudz pragmatiskām un reālāk nekā iepriekšējie "rīcības" cilvēki. Ja atceramies, tad tas pats nelaimīgais Rubix savā laikā bija ļoti izdarīgs un saimniecisks Rīgas mērs. Jebkurā gadījumā Rīgas krievvalodīgie iedzīvotājie un viņu pārstāvji nekad nav pierādījuši sevi kā sliktus saimniekotājus. Ko pavisam nevar teikt par Navigator Latvijas ceļiniekiem, Baltiņas, Ārgaļa "rīcības" cilvēkiem.

Un vēl ... sakiet gan kādēļ Raiņa sociālisti nevarētu salīgt mieru & draudzību ar postinterfrontistiem? Vai tad tagad Īvānam & Co visu mūžu jāstaigā ar akmeni azotē pret interfrontistiem? Miers baro, ienaids posta. Kāpēc gan vieni nevarētu beidzot augstsirdīgi otrajiem piedot un turpmāk vienoties pragmatiskam darbam kopējas pilsētās un valsts nākotnes vārdā. Var jau visu mūžu nodzīvot ar vēlmi ielauzt pauri Rubikam un salauz žokli Ždanokai. Var ... Bet kam no tā jēga?

Arī Raiņa socikus par gluži nejēgām nevar saukt. Es domāju, ka no socikiem var sagaidīt samērā pragmatisku Rīgas pārvaldīšanu. Protams viņiem ir jātrisina jautājums ar nekontrolējamo Bojārtēvu. Augstākais kam vinš ir derīgs ir nežēlīgā vilka lomai. Ja tiešām atradīsies kaut kādi reāli pierādījumi iepriekšējās domas "rīcības" cilvēku zaglīgumam un korumpētībai, tad tieši Bojārtēvs neļaus šīm lietām izčāxtēt. Līdz šim šaurajā Latvijas polītikas virtuvītē visi reālie noziegumi tā arī izčāxtēja rēalpolītiskukompromisu dēļ. Un tas radīja sūdīgus precedentus. Bojārtēva "bremžu trūkums" neļaus klusēt "reālpolītisku kompromisu" dēļ.

Vienādi vai otrādi sociku nosacītie panākumi Rīgas Domē ir tikai prelūdija uzvaras maršam Saeimas vēlēšanās. Pa šo laiku līdz Saeimas vēlēšanām viņi īpašās ziepes pat gribēdami nesavārīs, bet paspēs tautai atliku likām laupīt pēdējās ilūzijas par varas partijām, kas līdz šim valdījušas Rīgā.

Man nav nekādu simpātiju pret socikiem un kreisām idejām kā tādām. Bet ar skumjām jātzīmē, ka Latvijas "labējie" ir sevi sakompromitējuši pārāk smagi. Akūts līderu trūkums, snobisms, skandālu smaka - Latvijas labējiem steidzīgi kaut kas jāizdomā.

ads

Daffy Duck

P.S. Starp citu, Atmodas līderis DĪvāns manā uztverē nav nekāds Atmodas laika simbols. Drīzāk vinš ir samocītās sabiedrības simbols. Pavisam neilgi pirms Atmodas sākuma vinš mazliet strādāja LPSR TV studijā. Vinš bija aktīvs kompartijas biedrelis un aplam uzcītīgi vāca "brīvprātīgo" ziedojumus "Uzvaras" pieminekļa būvei Karātavu laukumā. Un pēc tam zemiski skrēja sūdzēties par tiem, kuri negribēja "brīvprātīgi" ziedot. Varbūt atceraties, ka LPSR TV čeka ļāva strādāt tikai pārbaudītiem & drošiem komunistiem. Bet tā jau ir cita opera.

From: mahris@myself.com
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/26/01 11:31
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Ausma Abele wrote:

> Lai sauc to vienošanos kā grib, jurkānieši un bojārieši ir
> apprecējušies, un mīļais Dainītis viņiem bija par vedējtēvu.
> Īvāndainis gan saka, ka nekādu precību neesot bijis, citādi viņš
> nolikšot deputāta mandātu. Patiesi, mūsu nacionālais varonis prot acis
> mālēt pat pie rokas pieķerts. šovakar TV izskatījās ne kā pillā, ne
> kā narkotikas sarijies. Droši vien Dainim kauns par naivajiem
> vēlētājiem...

Jā, abi konkurenti pamanījušies pašapkrāpties, kamēr rubikieši demonstrējuši spožu komerciju.

Atcerešimies saķotnējos piedāvājumus:

Tezemieši: koaličijā TB, LC, TP, SD, galva Ārgalis.
Bajāri: koaličijā SD, TB, LC, galva Bojārs.

Ir atšķirības, ir par ko kaulēties. Kaulēties un dalīt mantu savā starpā. Ne viena, ne otra puse neko nepiedāvā rubikiešiem. Liktos skaidrs - lai kā beigtos tirgus, koalīcijas centrā SD un TB, vieniem pilsētas galva, otriem galvas vietnieks.

Un pēkšņi izrādās, ka TB un SD vienā balsī piedāvā vicemēru Dolgopolovam. Pie tam sāk Grīnblats. TB pirmā piedāvā rubikiešiem mīlestību un sadarbību, kopīgi ievēlot tandēmu Ārgalis-Dolgopolovs. Tad - meistarīgs Rubika uznāciens. Intervija, kurā paskaidrots, ka TB daudz stabīlāks partneris par SD, un balsots tiks par Ārgali. Dota īstajā brīdī, intervija ārkārtīgi paceļ PCTVL tirgus vērtību. Bojāram jādomā, ka viņš kārtējo reizi apspēlēts (atcerieties, kā viņu piešmauca pie Krištopaņa gāšanas). Un jāskrien pie PCTVL ar saviem piedāvājumiem.

Piedāvājuma pamatdaļa - Dolgopolovs - tāda pat kā TB. Nav skaidrs, ko vēl Rubiks dabūjis, pilns līgums nav publicēts. Droši vien radušajos konkurences apstākļos pietiekami daudz. Lai gan Rubikam, protams, labāk vienoties ar SD. Kā TB un SD ir nacionālie vēlētāji, kam grūti sagremot brālību ar Rubiku, tā Rubikam ir idejiskie vēlētāji, kas neiebilstu pret SD, bet protestētu pret TB. Lai gan - Grīnblats bija gatavs savējiem izskaidrot, cik pareizi sadarboties ar PCTVL, gan jau Rubiks pārliecinātu arī savējos.

Abi galvenie sarunu partneri zaudējuši.

Un zaudējuši esam mēs visi. Ja TB paliks pirmo pēclīguma paziņojumu ietvarā: jo sliktāk, jo labāk, ejam opozīcijā, tad mūsu zaudējumu būs katastrofāli. Ne saimnieciski. Tramvaji ies, metro necels. Zags mazāk (spēcīgā opozīcija, kas labi pārzina zagšanas tehnoloģiju, neļaus). Bet domes rokās daudz rīku nacionālo problēmu ietekmēšanai. Kaut vai - latviešu un krievu skolas.

Mahris

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/27/01 3:55
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

> Bet domes rokās daudz rīku nacionālo problēmu
> ietekmēšanai. Kaut vai - latviešu un krievu skolas.

Sveiki!

Vai Jūs nevarētu pēdējo frāzi komentēt sīkāk? Ko labu/sliktu Rīgas latviešu un krievu skolām būtu izdarījusi TB un ko labu/sliktu tagad var izdarīt PCTVL?

Vents

From: mahris@myself.com
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/27/01 5:00
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Grūts jautājums, ja prasāt precīzu atbildi. Jo nepārzinu finansēšanas mehānismu.

Protams, nav vairs cara tētiņa laiki, kad pagasti centās viens otru pārsolīt, lai tiktu pie labākiem skolmeistariem un saviem bērniem dotu labāku izglītību.

Bet, cik saprotu, ir nauda, kas skolās nonāk no ministrijas, un nauda, kas nāk no pašvaldības. Un arī ministrijas naudas tēriņu daļēji var ietekmēt pašvaldība. Esmu pārliecināts, ka lielajā Rīgā, kur nemitīgi parādās jautājumi, kur skolu atvērt, kur slēgt, kuru remontēt, kurai pirkt datorus,- pašvaldības nozīme ļoti ievērojama.

Mahris

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/27/01 5:13
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Sveiki!

Paldies, apmēram sapratu. Ja runa ir par to, tad, manuprāt, ir normāli, ka pilsētā, kur dzīvo liels daudzums krievu, pašvaldībā kāda partija aizstāv krievu skolu finansēšanu.

Vents

From: jg@gaze.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/27/01 5:33
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Var jau būt, ka ir normāli, ka valstī, kur ir tik daudz krievu, valsts valoda ir krievu (iestāžu valoda ir krievu), bet es tomēr pieturēšos pie sava nenormālā viedokļa un mīlēšu to, ko es mīlu.

Jānis

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/27/01 5:51
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Sveiki!

Es saskatu lielu starpību starp valsts valodu un skolu finansēšanu. Mēs visi zinām, kāpēc mūsu zemē ir tik daudz krievu, un diezgan skaidri redzams, ka lielākā daļa no viņiem šeit arī paliks. Mums ir pilnas tiesības uzstāt, ka valsts valodai šajā zemē jābūt latviešu. Taču būt naidīgi noskaņotiem pret to, ka krievi grib rūpēties par savām skolām, manuprāt, ir nepareizi. Domāju, ka arī Latvijai izglītoti krievi ir vairāk vajadzīgi un mazāk bīstami nekā neizglītoti.

Es domāju, mums jārēķinās ar to, ka krieviem Latvijā vienmēr būs arī savas nacionālās intereses. Tāpēc būtu stingri jānošķir, kādas intereses mēs uzskatām par draudīgām un nepieņemamām (piemēram, autonoma apgabala nodibināšanu Latgalē), bet kādas - par civilizētām un atbalstāmām (piemēram, krievu kultūras biedrību veidošana, krievu teātru atvēršana utt.). Diez vai latviešu partijām vajadzētu uzmesties par šo interešu aizstāvēm, taču nav jānīst pašu krievu organizācijas, kas tās centīsies īstenot.

Tas gan ir tikai mans viedoklis.

Vents

From: Janis.Smelters@lattelekom.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/27/01 6:19
Subject: RE: Antiņš par ēsmu

> , taču nav jānīst pašu krievu organizācijas, kas tās centīsies īstenot.

Bet ja pareizi sapratu, tad tagad tas notiks par nodokļu naudu vai

Jans

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/27/01 6:27
Subject: RE: Antiņš par ēsmu

Jā, taču krievi jau arī ir nodokļu maksātāji, tā ka mēs nevaram teikt, ka tas notiks par "mūsu naudu".

Vents

From: Janis.Smelters@lattelekom.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/27/01 7:24
Subject: RE: Antiņš par ēsmu

Es jau nemaz necerēju ka par visu "mūsu naudu", bet sanāk tomēr ka svaru kausi (naudas daudzums) tomēr nosvērsies vairāk uz krievu pusi.

Jans

From: aija_atis@yahoo.com
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/27/01 10:00
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Sveiki,

Daffy Duck uzdod paris jautajumus, loti labusjautajumus, uz kuriem man gribas atbildet.

> * Vai tad tagad Īvānam & Co visu
> mūžu jāstaigā ar akmeni azotē pret
> interfrontistiem?

Ja.

> *Miers baro, ienaids posta. Kāpēc gan vieni
> nevarētu beidzot augstsirdīgi otrajiem piedot un
> turpmāk vienoties pragmatiskam darbam kopējas
> pilsētās un valsts nākotnes vārdā.

Tapec, ka iet runa par uzticibu. Ja metasies ka traki suni, tad viniem neviens netices. Jebkurs politikis, kuram veletaji neuzticas pamazam parversas Baltina.

> *Var jau visu mūžu
> nodzīvot ar vēlmi ielauzt
> pauri Rubikam un salauz žokli Ždanokai. Var ...

Var, un vajag. Nevajag sist, bet nevajag ari sadarboties.

> Bet kam no tā jēga?

Naktis vares gulet, un berniem acis skatities ari.

Tikai pardomas.

Sirdsbijiba, Atis

From: siemens.pastars@fa.wiennet.at
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/27/01 10:17
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Sveiki.

Atis Zakatistovs atbildēja uz Daffy Duck jautājumiem:

> > * Vai tad tagad Īvānam & Co visu
> > mūžu jāstaigā ar akmeni azotē pret
> > interfrontistiem?
>
> Ja.

Pēc jūsu atbildes izriet, ka jums paduses pilnas ar akmeņiem, pavienam katram jūsu pretiniekam. Nav pārāk smagi to visu nest??

> > * Miers baro, ienaids posta. Kāpēc gan vieni
> > nevarētu beidzot augstsirdīgi otrajiem piedot un
> > turpmāk vienoties pragmatiskam darbam kopējas
> > pilsētās un
> > valsts nākotnes vārdā.
>
> Tapec, ka iet runa par uzticibu. Ja metasies ka traki
> suni, tad viniem neviens netices. Jebkurs politikis,
> kuram veletaji neuzticas pamazam parversas Baltina.

Atteikties no saviem uzskatiem ir viena lieta. Pavisam kas cits ir reālajos apstākļos sasniegt maksimāli iespējamo rezultātu. Ja Domē visi nosatāsies savās pozās un neviens neies uz sadarbību, pilsēta no tā tikai cietīs. Vai no "pareizajiem" bija lielāks labums, ja tie pirka Nafigatorus??

> > *Var jau visu mūžu
> > nodzīvot ar vēlmi ielauzt
> > pauri Rubikam un salauz žokli Ždanokai. Var ...
>
> Var, un vajag. Nevajag sist, bet nevajag ari
> sadarboties.

Mūžīgs naids tikai bojā nervu sistēmu. Tā var arī līdz pensijai nenodzīvot.

> > Bet kam no tā jēga?
>
> Naktis vares gulet, un berniem acis skatities ari.

Vai varēs paskatīties bērniem acīs ja nekas labs nav bijis izdarīts?? Bērnu jūsu izdarīto mērīs pēc savas mērauklas nevis pēc jūsu.

BACR

From: Zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/27/01 10:31
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Sveiki!

Sirdsbijīgais Atis kaunās bērniem acīs skatīties bet melnai pīlei skatās acīs acīs bez kauna:

> >* Vai tad tagad Īvānam & Co visu
> > mūžu jāstaigā ar akmeni azotē pret
> > interfrontistiem?
>
> Ja.

Labi gan, ka mums dubultletiņiem pašiem nav nekādi akmeņi jānēsā azotē. Mēs tikai savas karsti pukstošās sirsniņas nēsājam azotēs.

> >*Miers baro, ienaids posta. Kāpēc gan vieni
> >nevarētu beidzot augstsirdīgi otrajiem piedot un
> >turpmāk vienoties pragmatiskam darbam kopējas
> >pilsētās un valsts nākotnes vārdā.
>
>Tapec, ka iet runa par uzticibu. Ja metasies ka traki
>suni, tad viniem neviens netices. Jebkurs politikis,
>kuram veletaji neuzticas pamazam parversas Baltina.

Vispirms, runa vai nu ir vai runas nav. Runa nekur aiziet nevar. Priecāsimies, ka demokrātija strādā. Nākamreiz visus polītiķus, kas pārvērtušies Baltiņās balsosim ārā un liksim atkal tos pašus vecos labos šķēlistus atpakaļ pie svirām, lai parāda ko jaunu iemācījušies.

> >*Var jau visu mūžu
> > nodzīvot ar vēlmi ielauzt
> > pauri Rubikam un salauz žokli Ždanokai. Var ...
>
> Var, un vajag. Nevajag sist, bet nevajag ari
> sadarboties.

Tev taču kas par probzu? Ne sist Tu vari no Tava attāluma ne Tev jāsadarbojas ar kādu.

> > Bet kam no tā jēga?
>
> Naktis vares gulet, un berniem acis skatities ari.

Tas nu gan. Zini, ieņem vislabāk ap gulētiešanas laiku pāris simts gramu džina ar sauso vērmelīti. Pavisam cita gulēšana. Un ja bērniem nevari acīs skatīties, tad tas droši vien vairāk tāpēc, ka bērniem pie vienas vietas visa Tava lielā bēda.

Juris Nekaža, apsūdzētais visas pasaules kreiso izdarītajos un vēl neizdarītajos grēkos

From: aija_atis@yahoo.com
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/27/01 11:04
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Sveiki,

Juris Z grib izlamaties. Nu, var jau ari to.

> Labi gan, ka mums dubultletiņiem pašiem nav
> nekādi akmeņi jānēsā azotē. Mēs tikai
> savas karsti pukstošās sirsniņas nēsājam
> azotēs.

Tev jau Juri ta sirsnina ari ir dikti karsta, un ari acis drosi vien kvelo. Es ceru, ka ta sirsnina pukstes mierigak tagad, kad mani esi sarajis.

Tu pagere (sis vardins bus labaks neka 'iet runā, ko?) pie manas sirdsapzinas, un liec manit, ka esmu divkosis. Runaju vienu, un daru citu. Varbut, ka Tev ir taisniba. Bet redzi, man nav jaizpelnas uzticiba. Es netaisos sadalit nodoklu naudu. Un man liekas, ka tas man neliedz kaut ko teikt.

> Vispirms, runa vai nu ir vai runas nav.
> Runa nekur aiziet nevar.

Tev taisniba. Es gan gribetu dzirdet, ko saka Tavs radio saja sakara. Ka butu sis: Runa vai nu ir, vai runas nav. Teica Old Vaverli, panema binokli un taurinu tiklinu, un izgaja plava runas medibas.

> Priecāsimies, ka demokrātija strādā.
> Nākamreiz visus polītiķus, kas pārvērtušies Baltiņās
> balsosim ārā un liksim atkal tos pašus vecos labos
> šķēlistus atpakaļ pie svirām, lai parāda ko jaunu
> iemācījušies.

Dzive nav perfekta, ko? Kadas ciesanas Jurim, kurs pat zin isto recepti, ka lietas padarit labakas -- cilveki lasiet Comski.

> Zini, ieņem vislabāk ap gulētiešanas
> laiku pāris simts gramu džina ar sauso
> vērmelīti.

Redzi Juri, es vel joprojam uzstaju, ka pat politika neder princips -- anything goes. Es saprotu, ka no manis nekas nav atkarigs, bet kapec man butu jatur mute?

Nu iedosu Tev iemeslu mani citet -- Es domaju, ka konflikts nav slikta lieta. Ja es nepiekritu Daffy, vai Tev, es tadel neklustu Tavs vai vina ienaidnieks. Ups, varbut man butu jasak uzmanities? Konflikts padara dzivi nedaudz interesantaku, un lietas skaidrakas. Ja visi viedokli saderetu kopa viena skaista bilde tikai pamainot 'akcentuš, tad jau gan butu prieciga dzivosana. Varetu visiem dot slapjas bucas, un asarainam acim skatities makonos.

Vel joprojam, sirdsbijiba, Atis

From: aija_atis@yahoo.com
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/27/01 11:27
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Sveiki.

Sen neesmu bijis tik lielas krustugunis. Nu bet tagad sezu pie kompjutera, un meginasu notureties kajas vel kadu britinu.

BACR man dod pa pieri:

> Pēc jūsu atbildes izriet, ka jums paduses pilnas
> ar akmeņiem, pa vienam katram jūsu pretiniekam.
> Nav pārāk smagi to visu nest??

Ne. Man parasti cilveki nedara pari, jo es no visas sirds meginu labi sadzivot. Bet ir bijusi paris nejauki tipi, kas par katru cenu man ir gribejusi sariebt, un viniem tas ir izdevies. Nu, paris akmentini man paduse ir.

Nakamais nak kreisais akis:

> Atteikties no saviem uzskatiem ir viena lieta.
> Pavisam kas cits ir reālajos apstākļos sasniegt
> maksimāli iespējamo rezultātu.

Sis ir mans bloks. Kad cilveki sak runat par REALAJAM LIETAM (apstakliem, situacijam, utt.) vini mekle attaisnojumu savai ricibai. Es domaju, ka ricibas pamata biezi ir kadas citas lietas -- varaskare, mantas kare, slavas kare, milestiba, akla ticiba, utt. (Protams, tajas retajas reizes, kad iet runa par dzivibas glabsanu, tad nu realie apstakli ir svarigi). 'Realas lietaš ir tads jauks veids ka pateikt, ka nebija citas iespejas. Nu, BACR. Vai Tu tiesam doma, ka socialdemokratiem nebija citas iespejas? Realie apstakli -- seit es labprat redzetu sarakstu. Un ja tads saraksts paradas, tad varetu runat par to, ka katra lieta taja saraksta ir atrisinata ar socialdemokratu un interfrontistu vienosanos.

> Vai no "pareizajiem" bija lielāks labums, ja tie
> pirka Nafigatorus??

Nu nebija tas pareizi. Ta bija liela mulkliba, un vini par to tagad cies. Un pasaule nav perfekta. Bet tapec jau nav jasak sadarboties interfronti un to attaisnot.

Seko aperkots.

> Mūžīgs naids tikai bojā nervu sistēmu. Tā var
> arī līdz pensijai nenodzīvot.

Tiess trapijums. Ja, naids boja nervu sistemu.

> Vai varēs paskatīties bērniem acīs ja nekas labs
> nav bijis izdarīts??

Man liekas, ka paslepnuma un goda saglabasana ir labs darbs.

Sirdsbijiba, Atis

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/27/01 12:12
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

>Nu nebija tas pareizi. Ta bija liela mulkliba, un
>vini par to tagad cies. Un pasaule nav perfekta. Bet
>tapec jau nav jasak sadarboties interfronti un to
>attaisnot.

Sveiki!

Saprotu Jūsu viedokli, bet laikam nepiekrītu. Es gan īsti nezinu, cik liels ir interfrontistu (un arī interfrontisti ir plašs jēdziens, tāpat kā tautfrontieši) īpatsvars PCTVL, bet liekas, ka viņi tur ir krietnā mazākumā.Protams, var jau teikt, ka pietiek ar vienu pašu Rubiku (vai Ždanoku), lai neielaistos nekādās attiecībās ar šo partiju apvienību (jo tā pat nav viena partija), bet tas gan man šķiet pārspīlēti. Es PCTVL uzskatu par kreisu prokrieviski orientētu organizāciju. Tāpēc, manuprāt, ir daudz loģiskāk, ja LSDSP kā kreisa partija metas uz vienu roku ar tiem, ar kuriem sakrīt mērķi sociālajā jomā, nevis ar valdošās koalīcijas pārstāvjiem, ar kuriem tos vieno uzskati vairākos nacionālajos jautājumos.

Vai varbūt maldos?

Vents

From: purapele@parks.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/27/01 12:15
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Sveiki, sveiki

mēgināšu Atim atbildēt bez ironijas uz viņa aizrādījumiem

1.Atis iesaka Īvānam & Co visu

>> mūžu jāstaigā ar akmeni azotē pret
>> interfrontistiem

Kāds reiz ir mācījis, ka vislielākā drosme ir piedot savam pretiniekam, ienaidniekam un nevis mest ar akmeni. Padomā par šiem vārdiem. Protams, ka tā piedošana dažkārt nāk grūti un dažkārt normāls cilvēx to saprotamu apstākļu dēļ (ja pārinodarījums ir bijis dziļi personīgi nežēlīgs) nespēj. Bet ... ja ne piedošana, tad izpratne gan varētu būt cilvēkiem iespējama lieta.

Par interfrontistiem runājot - tie no viņiem kuri patiesi noziedzās pret Latviju visdrīzākais jau savu sodu ir cietumā saņēmuši. Tādēļ nedrīxtam viņus sodīt visu mūžu. Naids rada tikai naidu. Lielākā daļa interfrontistu ir sen sapratuši, ka normāla pilsoniska Latvija ir kaut kas daudz labāx par varenplašo PSRS. Tikai latviešu biežā, demonstratīvā, snobiskā norebežošanās likusi viņiem būt asiem un neatsaucīgiem pret Latvijas oficiālo varu. Saprotiet jel, ka nevar vainot visus Latvijā dzīvojošos krievus par komūnistu izdarītajiem noziegumiem. Viņa savā būtībā ir tādi paši upuri kā mēs. Neviens no viņiem jau nebrauca uz šejieni kādu ļaunu nodomu vadīts. Liktenis viņus šeit nometa bez atpakaļbiļetes. Tie ir murgi, ka viņi nevēlas runāt latviešu valodā un ir pret neatkarību. Sausa statistika rāda, ka aizvien vairāk krievu jaunatnes prot latviešu valodu, aizvien vairāk krievu bērni tiek brīvprātīgi sūtīti latviešu skolās un bērnudārzos. Es neatkarības laikā esmu centies būt atvērts un draudzīgs pret krieviem. Un ar uzviju esmu to pašu saņēmis atpakaļ. Daudzi no viņiem man ir atzinušies, ka kaunās par latviešu valodas nezināšanu. Daudzi no viņiem salīdzinoši īsā laika posmā, pat solīdā vecumā ir spējuši tomēr apgūt latviešu valodu. Vēlme noteikti ir. Pats galvenais ko gribu uzsvērt - viņi ir ne tikai nodokļu maxātāji vien, viņi ir arī cilvēki. Tādi paši kā mēs. Un ir kādreiz jāsaprot, ka viņi dzīvo mazliet naidīgā vidē. Varbūt iedomāti naidīgā vidē, bet tomēr dzīvē viņi nerovozē.

Ati, vai Tu nedomā, ka "Atmodas sirdsapziņa" Dīvāns nevarētu būt tas kurš tomēr pirmais no latviešiem mēgina saprast šos cilvēkus un spētu saņemt drosmi pirmais spert soli viņiem pretī. Es saprotu, ka reālpolītiski tas viņam kā politikim varētu būt ārkārtīgi bīstami. Tas varētu sagraut viņa reitingu starp "īstenajiem letiņiem". Apmēram kā tas noticis ar Jurkānu. Šādam solim ir vajadzīga patiesa drosme un izpratne.

Re ko vēl Atis norāda Dīvanā sakarībā:

>Tapec, ka iet runa par uzticibu. Ja metasies ka traki
>suni, tad viniem neviens netices. Jebkurs politikis,
>kuram veletaji neuzticas pamazam parversas Baltina.

Ati, es aicinu Dīvānu uz cilvēcisku drosmi un izpratni un nevis mētāsahnos. Cilvēciska attiexme un mēginājumi rast sapratni starp sadalītu sabiedrību nekādā gadījumā nav metāšanās. Tā ir tikai attīstība un mēginājumi radīt nākošajām pāudzēm harmonisku un saskanīgu sabiedrību bez lieka naida. Baltiņas piemērs nav pats veixmīgākais piemērs. Baltiņa pārvērtās par baltiņu sava saimnieciskā stulbuma un neizdarības dēļ. Baltiņas nelaime bija tas šausmas kas notika Rīgas satiksmes jomā un tam nav nekāda sakara ar politiku. Baltiņa sevi izblamēja visu autobraucēju acīs neatkarīgi no viņu tautības, ādās krāsas vai sexuālās orientācijas.

Atis novēl Dīvānam

> Nevajag sist, bet nevajag ari
>sadarboties ( Ar Rubiku & Ždanoku)

Ati, Rubiku & Ždanoku es izmantoju kā simbolus. Pirmais no viņiem jau pamazām kļūst par tragikomisku vēstures figūru. Dīvanam nevajag sadarboties ar pašu Ždanoku, bet viņam vajag mēgināt palīdzēt Žadanokas pārstāvetajam elektorātam kļūt par Latvijai lojālākiem un mēgināt arī viņiem radīt sajūtu, ka viņi nav otrās škiras cilvēki. Ati, man patiesi ir kauns par tādu brīvu Latviju, kur jelkāds no tās iedzīvotājiem jūtās, kā otrās škiras cilvēx.

>Naktis vares gulet, un berniem acis skatities ari.

Jā, Ati varēs gan skatīties bērniem acīs. Tikai kuriem? Krievu bērniem? Jebšu tie nav bērni? Vai savējiem? Tiem kuri dzīvos naidīgā, sadalītā sabiedrībā? Piedod, es jau komūnistu laikā tādā sabiedrībā dzīvoju. Es visu bērnību situ krievu bērnus par to, ka viņi ir krievi un krievu bērni mani sita par to, ka es biju latvietis. Zini, tā jau kādreiz var palikt bez tām pašām acīm kurās, Tavuprāt, jāskatās.

>Tikai pardomas.
>Sirdsbijiba, Atis

Man arī tikai pārdomas, Ati.

ads

Daffy Duck, žīdu & masoņu uzticamais roklaiža (hmmm ... pašās beigās bez ironijas nevarēju iztikt, piedod, ja vari, ja nevari, tad arī)

From: purapele@parks.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/27/01 12:15
Subject: RE: Antiņš par ēsmu

Jans atzīmē

>Es jau nemaz necerēju ka par visu "mūsu naudu",
>bet sanāk tomēr ka svaru kausi (naudas daudzums) tomēr
>nosvērsies vairāk uz krievu pusi

Daffy atzīmē, ka runa bija par nodokļu naudu. Vai ar to Tu gribēji teikt, ka latvieši turpmāk mazāk maxās nodokļus? Vai krievi pēkšņi sāx vairāk maxāt?

Ja runā par naudas pārdali, tad derētu atcerēties, ka polītiskie apskatnieki tur aizdomās par "Parex" bankas pieaugošo ietekmi Rīgas Domē. Vai "Parex" banka ir krievu banka? Vai Unibanka & Hansabanka ir latviešu bankas?

Ja Tu domā, ka tagad nauda vairāk tix investēta krievu izglītībā? Varbūt nebūtu nemaz tik slikti, ja krievu skolās tix mazliet vairāk maxāts latviešu valodas skolotājām, kuras tur ar uguni brīžam grūti sameklējot, jo "īstenie latvieši" spēja viņas subsidēt ar smieklīgām aldziņām.

Cita starp der atcerēties, ka krievu skolas izsenis bijušas bagātākas par latviešu skolām, jo krievi ir bijuši naskāki uz savu skolu privātu atbalstīšanu.

tas tā

ads

Daffy Duck

From: beldavsa@indiana.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/27/01 12:17
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Atis:

> Kad cilveki sak runat par REALAJAM LIETAM
> (apstakliem, situacijam, utt.)vini mekle
> attaisnojumu savai ricibai. Es domaju, ka ricibas
> pamata biezi ir kadas citas lietas -- varaskare,
> mantas kare, slavas kare, milestiba, akla ticiba,
> utt. 'Realas lietaš ir tads jauks veids
> ka pateikt, ka nebija citas iespejas.

Nelaime ar šo viedokli, ka izklausās, ka cilvēks melo/ māna par savu rīcību un tas gluži vienmēr tā nav. Arī cilvēki stipri atšķiras cik lielā mērā tie spēj iedarbināt racionālo vienlaikus ar savām emocijām, vēlmēm. Resp. racionālais ietver arī citu (piem. ētiku kas ietver vairāk nekā paša tūlītējo, tiešo gribu).

Attaisnojumi ir racionālais izskaidrojums rīcībai. Tādi var bieži iztrūkt. Jebkurš antropologs zinās, ka tipiski par savu kultūru lielais vairums nespēj izteikties teorētiski. Tas gan nenozīmē, ka rīcība nav "racionāla". Ātrā bieži neapzinātā veidā tomēr izdarītas kādas kalkulācijas kas pamatotas uz pagātnes pieredzēm un to vērtējumiem, piem. aprēķinātām izredzēm, konsekvencēm. Darītājs to var uztvert kā "instinktīvu" un cik ātri kāds reaģē atšķiras no cilvēka uz cilvēka. Ir tie kas vairāk reaģē tūliņ un tie kas pārdomā.

Ja jākustas ātri, jareaģē tūliņ, kad ir neatliekamības sajūta, tad nav laika/ iespēja pārdomām. Visai augstā procentā daži var nenožēlot šādas savas rīcības, lai gan ja būtu izdomāts, varbūt būtu darīts citādi. Jo ir iespējams vismaz dažiem dažreiz iedarbināt racionālo praktiski vienlaicīgi kad uznāk dziņas un kāres.

aija

From: peteris@louisville.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/27/01 12:20
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Sveicieni! Kadu laicinu atpakal Uldis Sveika ielaida, manuprat, situacijas raksturojumu pec velesanam Rigā: "Lietiskas parrunas ar Sirdsapzinu beidzas sekmigi: noslegta vienosanas par atlaizu palielinasanu un ieprieksejo paradu norakstisanu. Puses augstu noverteja jauno soli celā uz abpuseji izdevigu sadarbibu." Tiktal par Antinu...

Interesanti, vai lidzigas gremas moca ari Ilzes Auzeres viru? Ka savu kompromisa staju attaisno nelokamais komunists Alfreds Rubiks (Hanbergs un Jakubans sava laika rakstija gramatu par Alfredu Rubiku; vai ta ir jau publiceta?)? Vai Tatjanai Zdanokai nav smagi ap sirdi, ka nakas but kopa ar cilvekiem, kas nodevusi piecdesmito gadu komjauniesu idealus? Kas atbildes uz siem jautajumiem?

Peteris Romanovskis

From: peteris@louisville.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/27/01 12:23
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Sveicieni! LSDSP ir gara un bagata vesture. Ja vien mana atmina mani nevil, tad jau pagajusa gadsimta sakuma LSDSP aizgaja lidziga koalicijā.

Peteris Romanovskis

From: aija_atis@yahoo.com
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/27/01 1:02
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Daffy,

Es gandriz apraudajos Tavu vestuli izlasot. (Redzi, es nevaru iztikt bez ironijas jau pasa sakuma). Centisos no tas tikt vala atbildot.

> Kāds reiz ir mācījis, ka vislielākā drosme ir
> piedot savam pretiniekam, ienaidniekam un nevis
> mest ar akmeni.

Un ari pagriezt kreiso vaigu, ja ir sists pa labo.

Ja, Duffy. Ja man kads prasitu teoretisku jautajumu -- ka mes varam padarit apkartejo pasauli labaku? Es Tev piekristu, ka ta maciba, kuru kads reiz ir macijis butu laba recepte parmainam. Ta varbut pat ir labaka neka Comska recepte, par kuru mes sad un tad esam dzirdejusi no Zagarina.

Bet ir milziga atskiriba starp receptem, starp teoretiskam lietam un ikdienu. Un es ticu, ka neviena no tam nedarbosies ikdiena. Cilvekiem ir svarigs paslepnums un savtiba, ari draudziba un uzticiba. Manuprat, sis lietinas bus pamata ricibai. Un neviena teorija tur nu neko nemainis.

> ... ja ne piedošana, tad izpratne gan varētu
> būt cilvēkiem iespējama lieta.

Nu par to mes varam runat. Tu uzzime diezgan rozainu pavasarigas Rigas aininu, kura starp igniem un pastaisniem latviesiem, gluzi ka aitinas, staiga nevainigi krievini, kas pasi ir bijusi upuri, un kuri pasi ir cietusi no komunistu varas.

Ja, ta nu tas ir. Un butu pareizi, ja vinu tiesibas tiktu ieverotas. Bet man tiesam nav skaidrs, kas ir tas vinu tiesibas. Vai tu doma, ka bijusie interfrontes vaditaji zin, kas ir so nabaga upuru tiesibas? Vai vini tagad ir tie glabeji?

Man liekas, ka tie cilvektiesibu aizstavji ir pasi tikpat lieli gudrinieki, ka citi politiki. Un vini neaizstav savu krievinu tiesibas. Tas iemesls kapec vini blaustas par cilvktiesibam, manuprat, ir privata labuma meklesana. Es nedomaju, ka Maskava viniem maksa. Es domaju, ka viniem patik iespeja izbraukt uz konferencem, pablaustities un dabut Eiropas Savienibas naudu.

Ir pratigi sadzivot ar Latvijas krieviem, jo vinu ir tik daudz. Un daudzi krievi ir lojali Latvijai. Un butu pratigi izmantot vinu atbalstu, ja tie grib sadarboties.

Bet man ir aizdomas, ka tie interfrontes gudrinieki neparstav sos lojalos krievus.

> Es neatkarības laikā esmu centies būt atvērts un
> draudzīgs pret krieviem. Un ar uzviju esmu to pašu saņēmis
> atpakaļ. Daudzi no viņiem man ir atzinušies, ka kaunās
> par latviešu valodas nezināšanu. Daudzi no viņiem salīdzinoši
> īsā laika posmā, pat solīdā vecumā ir spējuši tomēr apgūt
> latviešu valodu. Vēlme noteikti ir.

Cepuri nost. Redzi, tas izmainas nak caur mazam lietam -- draudzibu, uzticibu, pieklajibu. Daffy, tu nevari vienlaicigi sedet uz diviem kresliem. Kapec tev nepietiek ar sadam izmainam ikdienas limeni?

Kapec tu gribi vel kaut kadu oficialu piedosanu?

> Ati, vai Tu nedomā, ka "Atmodas sirdsapziņa"
> Dīvāns nevarētu būt tas kurš tomēr pirmais no
> latviešiem mēgina saprast šos cilvēkus un
> spētu saņemt drosmi pirmais spert soli viņiem
> pretī.

Kapec? Ka jau mineju, tas neko nemainis. Lojalajiem krieviem ir daudz svarigaka Tava draudziba, neka kaut kada politika piedosana.

> Ati, es aicinu Dīvānu uz cilvēcisku drosmi un
> izpratni un nevis mētāsahnos. Cilvēciska attiexme
> un mēginājumi rast sapratni starp
> sadalītu sabiedrību nekādā gadījumā nav
> metāšanās.

Man liekas, ka cilveciskai attieksmei ir vieta uz ielam, krodzinos un kino.

> Tā ir tikai attīstība un mēginājumi radīt nākošajām
> pāudzēm harmonisku un saskanīgu sabiedrību bez lieka naida.

Un tada sabiedriba bez lieka naida man liekas ka Neverland. šaules pilsetā un 'Republikā pastav tikai ideju makonos.

> Ati, man patiesi ir kauns par tādu brīvu Latviju, kur
> jelkāds no tās iedzīvotājiem jūtās, kā otrās škiras cilvēx.

Nu tad Tev butu jakaunas ari jebkura cita pasaules valsti.

Es visu

> bērnību situ krievu bērnus par to, ka viņi ir
> krievi un krievu bērni mani sita par to, ka es biju latvietis.

Ko neizdarija vacu tanki, to izdaris latviesu panki. Es ari to dariju, un bija laba sajuta. Un pats dabuju, un tad sapeja. Tas nebija pareizi, bet ... pasaule nav perfekta.

Sirdsbijiba, Atis

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/27/01 1:35
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Atis rakstīja:

>Ir pratigi sadzivot ar Latvijas krieviem, jo vinu ir
>tik daudz. Un daudzi krievi ir lojali Latvijai. Un
>butu pratigi izmantot vinu atbalstu, ja tie grib
>sadarboties.Bet man ir aizdomas, ka tie interfrontes
>gudrinieki neparstav sos lojalos krievus.

Cik nu es varu spriest, šis apgalvojums nav patiess. Jau fakts, ka Rīgas domē ir ievēlēta tik liela PCTVL frakcija (Rīgā ir samērā daudz nepilsoņu, kas taču nebalsoja vispār), liecina, ka par šo partiju apvienību ir balsojis vairums nelatviešu pilsoņu. Arī man pazīstamo krievu vidū lielākā daļa balsojusi tieši par PCTVL, retais - par LSDSP, bet nezinu nevienu (gan jau pa kādam ir), kas būtu balsojis par LC, TP vai TB. Šo paziņu vidū visi prot latviešu valodu un sarunās (ja nemelo) apliecina savu lojalitāti neatkarīgai Latvijas Republikai. Taču neslēpj arī, ka balsojuši tieši par PCTVL.

Kāpēc tāda izvēle? PCTVL viņus spējusi pārliecināt, ka ir vienīgā lielākā legālā organizācija, kas aizstāvēs tieši viņu kā krievu intereses. Un ar katru jaunu TB (patiesībā pilnīgi maldinošu) paziņojumu, ka tūlīt, tūlīt sāksies pasākumi, lai veicinātu krievvalodīgo izbraukšanu uz Krieviju vai viņu asimilāciju, PCTVL piekritēju skaits palielinās. Pašlaik PCTVL savā ziņā pilda kādreizējās Tautas frontes lomu. Tajā apvienojušies visdažādāko uzskatu pārstāvji - no rubikboļševikiem līdz liberālā tirgus piekritējiem, bet viņus vieno kopēji lozungi, kas pievelk visus krievvalodīgos - tiesības palikt uz dzīvi Latvijā, tiesības (viegli) iegūt pilsonību, tiesības palielināt savas valodas ietekmi valstī, īpaši izglītībā un kultūrā. Ne visi šie lozungi latviešiem būs pieņemami, taču jāņem vērā, ka tos atbalsta gandrīz visi krievi neatkarīgi no savas lojalitātes Latvijas valstij. Un latviešu partijām ar to būtu jārēķinās. Pretējā gadījumā, pieaugot krievu vēlētāju īpatsvaram, mēs varam piedzīvot to, ka reiz viņus Saeimā pārstāvēs nevis pilna politiskā spektra partijas (daļa turklāt apvienosies ar latviešu partijām), bet gan viena vienīga liela PCTVL frakcija, kas spēs stāties pretī daudzajām latviešu partijām. Un tas jau patiešām būs bīstami.

Vents

From: aabele@madona.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/27/01 2:02
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Piekrītu Atim. Jurkānieši ir tikai ambicioza grupiņa, kam, lai nu kā to ņem, galvenā "tiesība" ir justies Latvijāa kā Krievijā, respektīvi, tāpat kā krievu laikā, kad oficiālā bija krievu valoda un otrs gals matuškai Tālajos Austrumos. Krievija to sparu uztur, kaut gan ekonomiskā ziņā "saviem krieviņiem" Latvijā liek visādus šķēršļus priekšā, dzīves apstākļu uzlabošana laikam neskaitās gādība par saviem tautasbrāļiem.

Latvieši tiešām ir fantastiska tauta. Tā vietā, lai no interfrontiešiem vispirms pieprasītu stingru lojalitāti, viņi pielaiž šos pie lielākā Latvijas katla, sak, cik mēs esam labiņi. Lai cienītu pretinieks, vispirms ir jāciena pašiem sevi. Man ir kauns, ka pazīstu DĪvānu un zemsaviešus, par sociāldemokrātiem toties man nekad nav bijis ilūziju, vismaz par pašreizējiem. Viena piekāpšanās turpinās citas. Arī mēs savulaik tikai prātā paturējām, ka gribam tikt no krieviem vaļā. Un jurkāniešiem "prātā" ir iestāšanās NVS, nu nebūsim tik naivi, ka ES viņus vilina vairāk.

Ausma

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/27/01 3:11
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Sveiki!

Viens jautājums Ausmai:

Ja jurkānieši ir tikai ambicioza grupiņa, tad kāpēc viņiem ir otrs lielākais vietu skaits Rīgas Domē? Un kas mums būtu jādara, lai nākamajās Saeimas vēlēšanās šis īpatsvars nebūtu vēl lielāks?

Vents

From: purapele@parks.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/27/01 4:06
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Sveiki, sveiki

Re ko Ausma sadomājuse:

>Un jurkāniešiem "prātā" ir iestāšanās NVS, nu
>nebūsim tik naivi, ka ES viņus vilina vairāk.

Radio Addis Abeba: Nu nebūs tik naivi gan. Sen zināms, ka arī Jurkāņāņa sieva Ilze nav no Amerikas, bet gan krievu spiega Kim Filby garīgā krustmeita.

Daffy aizrāda Ausmai.

Ausma, esi lūdzu paškritiskāka pret visiem murgiem, kurus Tev mēģina iestāstīt. Arī "rīcības" cilvēkiem no TB/LNNK patīk manipulēt ar absolūtām muļībām uz kurām lēticīgie žigli vien uzķeras. Viena no šīm absolūtajām mulķībām ir ka "jurkāniešie" perina plānus kā pievienot Latviju PSRS atraugai NVS. Tā absolūti nav taisnība. Jānis Jurkāns kā DonKihots cenšas cīnīties par saliedētu, pilsonisku sabiedrību, kurā cilvēki netiek iedalīti škirās pēc viņu tautības. Nekādi murgi par pievienošanu kaut kādiem austrumu blokiem viņam pat prātā nav nākuši. Mazliet ironiski, bet Jurkāns & Co savā būtībā cīnās par to nosacīti normālo daudzo tautību līdzāspastāvešanu, kāda bija Pirmās republikas un pat Ulmaņa režīma laikā.

Es zinu, ka ļoti ir viegli nosodīt un nolamāt kādu. To arī mēs lielākoties centīgi darām. Bet vai kāds kādreiz nemēģinātu saprast un izprast Jurkānu & Co.? Man liekas, ka daudziem pietiek tikai ar faktu, ka "vinš ir kopā ar tiem krieviem". Tas uzreiz dod automātiski tiesības viņu nogānīt. Vai izglītotiem cilvēkiem, par kādiem mums latviešiem sevi gribas uzskatīt, nepieklātos pamēgināt noskaidrot un izprast kāpēc vinš ir "kopā ar tiem krieviem"?

Vai Tu Ausma, man māki izskaidrot šo faktu un kaut ko vairāk pastāstīt par Jurkāna kustības mērķiem, nodomiem, rīcības iemesliem? Labprāt uzzināšu to no Tevis?

ads

Daffy Duck

From: purapele@parks.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/27/01 4:06
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Sveiki, sveiki

Nu redz kā izskatās, ka Atis ir lasījis gan Bībeli, gan Čomski:

> Un ari pagriezt kreiso vaigu, ja ir sists pa labo.
>..... Ta varbut pat ir labaka neka Comska recepte,
> par kuru mes sad un tad esam dzirdejusi no Zagarina.

Apsveicamas zināšanas Ati, apsveicamas. Ja drīxt, tad es Tev iemācīšu vēl kaut ko. Zini, lasīšana nav tikai pazīstamu burtu pareiza salikšana kopā.

Pietix spīdēt ar asprātībām. Mēgināšu atbildēt tikai uz dažiem Taviem argumentiem.

>Cepuri nost. Redzi, tas izmainas nak caur mazam
>lietam -- draudzibu, uzticibu, pieklajibu. Daffy, tu
>nevari vienlaicigi sedet uz diviem kresliem. Kapec
>tev nepietiek ar sadam izmainam ikdienas limeni?
>Kapec tu gribi vel kaut kadu oficialu piedosanu?

Ati, nav runa par kaut kādu milzīgu piedošanu. Diskusijas sākumā vienīgi ieteicu Dīvānam piedot tiem postinterfrontistiem viņu 10 gadus senos maldus, kad viņi aizstāvēja PSRS un nevēlējās neatkarīgu Latviju. Spēt rast sevī spēkus rast saskaņu ar seniem pretiniekiem normālas nākotnes būšanas vārdā. Lielākā daļa no viņiem tagad lieliski saprot, ka stavēja greizajā pusē. Tomēr atceries labi, ka daudzi no tagadējiem postinterfrontistiem stavēja arī neatkarības aizstāvju pusē. Vai labējo partiju "veikums" liek viņiem joprojām priecāties par neatkarību?

>Kapec? Ka jau mineju, tas neko nemainis. Lojalajiem
>krieviem ir daudz svarigaka Tava draudziba, neka kaut
>kada politika piedosana.

Lojāli krieviem diemžēl man draudzība neko vairāk kā cilvēcību nenozīmē. Viņi sagaida vienkārši draudzīgāku attieksmi no valsts puses. Tad par lojāliem kļūs arī tie daudzie nelojālie. Tāpēc arī būtu svarīga kādas polītiskas personas spēja & drosme celt šo sapratnes tiltu.

>> Ati, man patiesi ir kauns par tādu brīvu Latviju,
>> kur jelkāds no tās iedzīvotājiem jūtās, kā otrās
>> škiras cilvēx.
>
>Nu tad Tev butu jakaunas ari jebkura cita pasaules
>valsti.

Labs attaisnojums - ja citi ir sūdabrāļi, tad mēs arī, ko?

>Ko neizdarija vacu tanki, to izdaris latviesu panki.
>Es ari to dariju(sita krievus), un bija laba sajuta. Un
>pats dabuju, un tad sapeja. Tas nebija pareizi, bet ...
>pasaule nav perfekta.

hmmm ... es gan nezinu kāda tur var būt laba sajūta no citu sišanas .... Pasaule tiešām nav perfekta. Varbūt labas sajūtas labad dodies palīgā serbiem un albāņiem palīga vienam otram griezt rīkles. Arī viņi savā būtībā to dara tādēļ, ka atškiras tautības & ticība. Tas nav pareizi, bet ... pasaule nav perfekta.

ads

Daffy Duck

P.S. Pasaule tiešām nekad nebūs perfekta, ja mēs to tādai neticēsim

From: aija_atis@yahoo.com
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/27/01 8:26
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Sveiki,

Man liekas, ka Duffy ir palicis dusmigs.

> Apsveicamas zināšanas Ati, apsveicamas. Ja drīxt,
> tad es Tev iemācīšu vēl kaut ko. Zini, lasīšana nav
> tikai pazīstamu burtu pareiza salikšana kopā.

Man laikam pietrukst milestibas. Bet Duffy, ja Tu uz mani nedusmosies, ja Tev tikai pietiks pacietibas, tad man ta milestiba varetu rasties.

> Spēt rast sevī spēkus rast saskaņu ar
> seniem pretiniekiem normālas nākotnes būšanas vārdā.

Kamer tu nepasaki, kas ta ņormala nakotnes busanā ir, tikmer es tev piekritu. Bet ja mes saksim uzskaitit, kas tiesi pieder pie si uzpusta jedziena ņormala nakotnē, tad varetu sakties nesaprasanas.

> Lojāli krieviem diemžēl man draudzība neko
> vairāk kā cilvēcību nenozīmē. Viņi sagaida
> vienkārši draudzīgāku attieksmi no valsts puses.

Ko tas nozime? Vai Latvijas valstij butu jauzsak reklamas kampana -- mes jus milam? Vai vini grib nodoklu atlaides? Ka ta draudzigaka attieksme var tikt paradita?

> būtu svarīga kādas polītiskas personas spēja &
> drosme celt šo sapratnes tiltu.

Kadu "sapratnes tiltu"? Vienigais tilts, ko es varu iedomaties ir kaimini, kas labi izturas viens pret otru, veikalnieki, kas uzsmaida, tirgus tantina, kas tevi pazist. Kada tur ir saistiba valdibai?

> Labs attaisnojums - ja citi ir sūdabrāļi, tad
> mēs arī, ko?

Ne. Valsts, kura viss ir pareizi, ir sapnis. Kaut kas tads, ko principa nevar uztaisit. Daudziem citiem pirms Jurkana un Bojara idealas valsts buvesana ir aizgajusi greizi.

Piedod Duffy, bet tas kas seko talak ir tikai apvainota cilveka asociacijas. Tu solijies runat par ko citu.

> hmmm ... es gan nezinu kāda tur var būt laba
> sajūta no citu sišanas ....
> Pasaule tiešām nav perfekta. Varbūt labas
> sajūtas labad dodies palīgā serbiem un albāņiem
> palīga vienam otram griezt rīkles. Arī viņi savā
> būtībā to dara tādēļ, ka atškiras tautības &
> ticība. Tas nav pareizi, bet ...
> pasaule nav perfekta.
>

Sirdsbijiba, Atis

P.S. Duffy, ir lietas, kuram es nevaru noticet. Piemeram, ka Jurkans ir idealistisks Don Kihots. Vai ari tam, ka interfrontiesi ir sapratusi to, ka viniem nebija taisniba. Es ari neticu, ka visi krievini ir komunistu upuri. Man nav daudzas labas lietas sakamas par latviesiem. Bet, ja man ir jaizvelas starp diviem launumiem, es izvelos mazako.

From: aabele@madona.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/28/01 1:46
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Daffy, man pietiek jau ar šo teikumu no jurkāniešu programmas Rīgas domē:

"Mēs esam par minoritāšu skolu saglabāšanu, par tiesībām izmantot krievu valodu valsts un pašvaldību iestādēs, par visu tautību un visu laikmetu kultūras pieminekļu saglabāšanu."

Skaties, nojauks stalažas, a tur Mildiņas vietā Pētera ūsas. :-)

Ko nozīmē krievu valoda valsts un pašvaldību iestādēs laikam neesi piedzīvojis, ja reiz esi tik naivs. Pasaki man kaut vienu jomu, kur nabaga krieviņi tiek apspiesti. Makarovs pat darbojas tēvzemiešu partijā un itin veiksmīgi piedalās valdību gāšanā.

Ausma

From: mahris@myself.com
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/28/01 3:40
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Vents Zvaigzne wrote:

> Paldies, apmēram sapratu. Ja runa ir par to, tad,
> manuprāt, ir normāli, ka pilsētā, kur dzīvo liels
> daudzums krievu, pašvaldībā kāda partija
> aizstāv krievu skolu finansēšanu.

Protams, nedomāju, ka krievu skolnieki izmetami uz ielas. Jautājums par proporciju.

Runas vīriem spēks realizēt un interpretēt daudzus likumus. Tai skaitā nopietni ietekmēt nacionaļās politikas realizāciju - gan finansiāliem, gan citiem līdzekļiem.

Gribētu, lai cilvēki, kas realizē izglītības un citus ar nacionālām problēmām saistītos likumus, darbotos pašreizējo likumu garā. Domāju, ka tie nodrošina krieviem pietiekamas tiesības.

PCTVL publiski paziņojusi, ka uzskata pašreizējos likumus par diskriminējošiem. Baidos, ka, tikuši pie lemšanas, viņi rīkosies pretēji likumu garam visur, kur nepilnības likuma burtā to ļaus.

Pārpirkšanas lavīna, kas sākās ar Grīnblata un rubikiešu piektdienas vienošanos, radījusi situāciju, kur PCTVL būs liela teikšana Domē. Neiebilstu, ja viņi dabū, teiksim, tramvajus. Bet par skolām nopietni uztraucos.

Mahris

From: ervie@mail.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/28/01 3:55
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

mahris, kas no myself.com, baidās:

> Baidos, ka, tikuši pie lemšanas, viņi
> rīkosies pretēji likumu garamvisur,
> kur nepilnības likuma burtā to ļaus.

es personīgi domāju, ka tas ir tiesi tas, kas būtu jādara. ir laiks izkratīt mūsu nacionālos bāleliņus no lielās snaudas, kas valda saeimā - ir laiks sākt strādāt kārtīgi, nevis tikai bumbieri dauzīt un savas bizneslietas no deputātu sēdekļiem bīdīt.

rv

From: rumpis@usa.net
To: Sveiks sveiks@latnet.lv
Date: 3/28/01 6:19
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

<mahris@myself.com> cita starpā raksta arī tā:

> PCTVL publiski paziņojusi, ka uzskata pašreizējos
> likumus par diskriminējošiem. Baidos, ka, tikuši
> pie lemšanas, viņi rīkosies pretēji likumu garam visur,
> kur nepilnības likuma burtā to ļaus.

Pašreiz pie varas esoši bāleliņi jau sen rīkojas pretēji likumu garam visur, kur nepilnības likuma burtā to ļauj.

Tā tikai sīka piebilde, pēc būtības rakstīto neapstrīdu.

Rumpis :)

From: aabele@madona.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/28/01 6:21
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Redzi, kaut gan pats dzīvo un strādā Rīgā, tiesības vēlēt galvaspilsētas Domi Tev nebija tāpat kā tiem, kas par pilsoņiem nemaz necenšas kļūt. Vai tik drīz tiksi Rīgā pie sava īpašuma, arī nav zināms. Ja apturēs dzīvokļu privatizāciju, Tavs pieraksts attālināsies vēl vairāk. Kā tur būs, kad pietiks ar dzīvesvietas deklarēšanu, man nav ne jausmas. Taču es nešaubos, ka Tu un daudzi Tev līdzīgie par jurkāniešiem nebūtu balsojuši.

Man nav naida pret krieviem, bet es ienīstu cenšanos joprojām Latviju uzskatīt par Krievijas guberņu, spiešanu latvietim runāt krievu mēlē ikreiz, kad spēris soli laukā no mājas. Man nav nekas pretī, ka krievi saglabā savu kultūru un tradīcijas, tas ir pat jauki un interesanti, taču lai dara to savā sabiedrībā un savās mājās, neuzspiešot to arī latviešiem. Tās ir manas cilvēktiesības - runāt savā valstī savā valodā.

Diemžēl, jurkānieši kopā ar saviem Maskavas draugiem uzskata, ka viņiem nav jārēķinās ar kaimiņiem, kuru valstī viņi dzīvo. Lielai daļai krievvalodīgo ieceļotāju tas ir ļoti pa prātam. Saprotu viņu nostaļģiju pēc krievu laikiem, bet attaisnot bezkaunību netaisos. Tāpēc manās acīs DĪvāniņš ir un paliek nodevējs, pat ja spētu ko sakarīgu un argumentētu paskaidrot par to valsts izzagšanu. šitie nu būs īstie, kas rūpēsies par Latvijas interesēm!

Labējiem ir jālabojas. Kaut no zemes apakšas, bet jāatrod iespējas, lai normāli varētu dzīvot tie, kas strādā. Lai bērniem un pensionāriem visā valstī iznāktu ne tikai maizei, bet arī pavalgam. Jāizskaidro ne tikai tas, ko dara paši, bet arī jāceļ dienasgaismā demagoģiskie gājieni, ar ko pārpilnas bojāriešu un jurkāniešu runas.

Arī darbi, nav ko kautrēties.

Pretējā gadījumā uzvarēs nostaļģija un mīti. Nu bija taču tādi, kas gaidīja labas pārmaiņas arī 1940.gadā. Un ko sagaidīja?

Ausma

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/28/01 9:55
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Sveiki!

Taisnība - ja es varētu vēlēt Rīgā, tad nebalsotu ne par bojāriešiem, ne par jurkāniešiem. Tāpat jādomā, ka nebalsošu par viņiem arī nākamajās Saeimas vēlēšanās. Galvenais iemesls - es neatbalstu kreiso politiku. Taču saprotu cilvēkus, kas nonākuši bezizejas situācijā un par viņiem balso. Ne tikvien saprotu, bet arī pazīstu tādus.

Par PCTVL. Mēs varam daudz un dikti uzskaitīt visus Rubika, Ždanokas, Jurkāna un citu grēkus, jau sākot ar 80. gadu beigām. Bet mums ir jārēķinās ar to, ka par viņiem balso aizvien vairāk - ar visu to ideju mistrojumu, ko šī kustība iekļāvusi savos lozungos. PCTVL atbalstītāji vēl nāks klāt, jo nepārtraukti palielinās krievu pilsoņu skaits. Es prognozēju, ka maz kas no viņiem izvēlēsies citas partijas, kamēr nebūs dabūjuši kaut ko no tā, ko viņi vēlas un ko viņiem sola. Tur ir gan slēptas ilgas pēc impērijas, gan populistiski centieni labākajās sociālisma tradīcijās, gan bailes par savu bērnu nākotni un cilvēciski gluži saprotamas prasības.

Latviešiem ir veselas trīs iespējas reaģēt uz to:

a) cīnīties;
b) ignorēt;
c) sadarboties un iesaistīt.

A. Vispirms latvieši teica - jā, cīnīties! Kā rāda šodiena, esam izcīnījuši tieši tik daudz, cik Eiropa mums atļāva, - maksimālo iespējamo pilsonības un maksimālo iespējamo valodas likuma variantu. Vai varēja nerēķināties ar šiem eirokomisāriem? Nevarēja, jo tad mēs varētu pazaudēt arī tās vārgās garantijas, kas mums ir. Daži vēl cer uz cīņu par krievu aizbraukšanu no Latvijas (ar domu, ka nu mēs esam radījuši pietiekami sarežģītus apstākļus, lai viņi gribētu emigrēt). Nekā nebija, krievu vairums nekur netaisās braukt. Un lieki mānīt sevi ar konvencijām, kas aizliedz okupētu zemju kolonizāciju. Šo konvenciju uzraugi Eiropā mums ir gana skaidri pateikuši, ka šeit tās netiks pielietotas. Gan tāpēc, gan tāpēc, gan tāpēc, un vispār - kāpēc mēs globalizācijas laikmetā gribam atbrīvoties no bezmaz miļona cilvēku, kas varētu sniegt vērtīgu ieguldījumu ekonomikā. Var jau būt, ka ir daži latvieši, kas šo jautājumu cer atrisināt ar ieroču palīdzību. Es starp viņiem neesmu.

B. Tad latvieši teica - ignorēt. Mēs jau tā neesam dabūjuši gluži visu, ko gribējām, un tādu Latviju, kādu 1940. gadā atņēma, mums neviens vairs neatdos. Tāpēc no saviem ieguvumiem neatkāpsimies ne soli, bet jūs sēdiet mierīgi un priecājieties, ka mēs ar jums nedarām tā, kā Staļintētiņš darīja ar mums. Jums te ir pietiekami daudz visa kā, un tāpat vien vairāk mēs nedosim, jo esam šeit saimnieki. Ja gribat ko vairāk, esiet lojāli (paklausīgi) un izpildiet mūsu nosacījumus. Uz ko latvieši cerēja, šitā teikdami? Pirmām kārtām jau uz Eiropu. Noturēsim savas tiesības tikmēr, kamēr tiksim ES un NATO. Un pēc tam jau viss būs kārtībā - Eiropa mums sniegs īstas garantijas pret agresīvo, bet mazspējīgo Krieviju, un krievi šite dancos pēc mūsu stabules. Daļa asimilēsies, daļa aizbrauks, bet pārpalikušo impēriķu nebūs tik daudz, lai mēs ar viņiem netiktu galā. Es esmu pārliecināts, ka arī tās ir diezgan lielas muļķības. Neizskatās, ka Eiropa būtu gatava mums sniegt tādas garantijas, no kurām Krievija pavisam nobītos. Bet, ja arī sniegtu, tad tas neko daudz nelīdzētu. Nekāda ES vai NATO nepalīdzēs mums tikt galā ar krieviem šepat Latvijā. Tad jau ES un NATO lielvalsts Anglija sen būtu atrisinājusi savas Ziemeļīrijas problēmas. Bet krievi Latvijā netaisās ne asimilēties, ne kaut kur braukt, toties arvien ciešāk sakļaujas ap visādu veidu impērisma sludinātājiem. Vēl daļa latviešu cerēja, ka mūsu pašreizējais stāvoklis ir gana labs, lai krievi palēnām naturalizētos, iedzīvotos un kļūtu par Latvijai lojāliem pilsoņiem. Arī naivi. Daļa naturalizējas, bet šo iespēju pārsvarā izmanto tāpēc, lai aizstāvētu (piemēram, balsojot par PCTVL) savu nenaturalizēto tautasbrāļu intereses - gan mums nekaitīgās, gan naidīgās. Daļa ir lojāli Latvijai kā neatkarīgai valstij, bet cik ir tādu, kas būtu lojāli latviešiem kā šīs valsts saimniekiem? Augstākais, ko var pieprasīt, ir paklausība, bet cik ilgi tā turpināsies? Priecāsimies, ka pagaidām viņi par savām interesēm cīnās ar legāliem līdzekļiem, ievēlot arvien lielāku PCTVL deputātu skaitu. Mēs, protams, varam vēl arvien šo faktu ignorēt, uz kaut ko cerot. Uz ko?

C. Jautājums par sadarbību un iesaistīšanu ir vissmagākais, bet uz to latviešiem būs jāatbild, jo neizskatās, ka krievu atbalsts savu interešu īstajiem vai melīgajiem aizstāvjiem mazinātos. Viens ir skaidrs - jebkāda sadarbība ir iespējama, tikai kaut kur piekāpjoties. Bet vai mēs esam tiesīgi piekāpties? Un kurās jomās tad mēs piekāpsimies? Garantiju mums patiešām ir ļoti maz - vismazāk jau par to, ka, atdodami pirkstiņu, beigās netiksim aprīti ar visiem matiem un nagiem. Var mēģināt "iekonservēt" situāciju līdz iestāšanās brīdim ES un NATO (ja beigās latvieši paši gribēs tur iestāties), jo vismaz no šīm organizācijām nokļūt NVS sadraudzībā būs pagrūti, pat ja visi krievi to vēlētos. Bet neviens jau nevar paredzēt, cik ilgi tā iestāšanās vilksies. Un par NATO vispār nekas nav skaidrs. Ko tad, ja negribam iestāties un neiestājamies? Kā mēs tiksim galā ar to krievu alus mučeli, kas gan pagaidām šķiet krietni nostīpota, bet iekšā rūgst un vārās? Krievi var piekrist, ka Staļina režīms bija cūcība, bet nekad nejutīsies vainīgi par to, ka uz šejieni braukuši, jo tolaik tas bija legāli un daudzi pat tika īpaši aicināti. Un dažs labs "bijušais", kas tolaik aicināja, ir pat latvietis, pat LR pilsonis, pat nenes nekādu atbildību par to un pat sēž augstā amatā. Kāds varbūt teiks, ka rūgstošā alus mučele ir mans izdomājums, jo viss taču ir kārtībā. Daudzi jo daudzi krievi uz ielām nemet mums ar akmeņiem,iemācījušies latviešu valodu, dzīvo un strādā, un uzvedas rātni. Vai tad tas ko pierāda? Latvieši vairākus desmitus gadu nemeta ar akmeņiem, mācēja krievu valodu, dzīvoja un strādāja, un uzvedās rātni, bet vienalga cerēja reiz dabūt to, ko vēlas. Un, kad laiks pienāca, tad arī dabūja. Krievi nemaz nav dumjāki, varbūt vienīgi atklātāki (atšķirībā no mums tolaik, viņiem šodien par atklātību nekas nedraud). Un, redzot PCTVL pieaugošo veiksmi, gūstu stipru pārliecību, ka alus mučele nav mans paranoiķa murgs.

Ko darīt šādā situācijā? Es nezinu. Es neredzu iespēju cīnīties, jo mēs neesam tik stipri, bet citi mums nepalīdzēs vairāk, kā ir jau palīdzējuši. Ignoranci, kas pašreiz ir valdošais virziens nacionālajā politikā, es uzskatu par bīstamu. Sadarbība un iesaistīšana prasa atbildēt uz pārāk daudziem jautājumiem, bet visas atbildes es nezinu un daudz ko nevaru prognozēt. Uz to, ka vara tomēr tiek dalīta ar lielākajām krievu atbalstītajām organizācijām, es skatos kā uz mēģinājumu pielikt tai alus mučelei krāniņu ar ventili. Varbūt putas drusku noies, ja krieviem būs apziņa, ka arī viņu pārstāvji šajā zemē var kaut ko ietekmēt (ej nu vēl sazini, cik tie pārstāvji gribēs ietekmēt, varbūt kopā ar latviešu politiķiem čakli metīsies tukšot Varasvīru Labumu Sili). Bet varbūt tas neko daudz nelīdzēs.

Vents

From: aija_atis@yahoo.com
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/28/01 10:52
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Sveiks Vent,

Tikai paris lietinas. Nevar jau katru dienu rakstit Sveika, japelna ari maize.

Es izlasiju Tavas pardomas, un viena lieta lec acis. Tas ir pamatotas uz pienemumu, ka var kaut kada veida runat par VISU latviesu un VISU Latvijas krievu uzvedibas strategiju. Tas ir tads slidens cels, un mes biezi vien ieslidam sados visparinajumos. Es jau noteikti ari kaut ko tadu esmu izmuldejies.

Bet nav jau tas vienotibas. Sveiks, un velesanas var paradit cik maz vienotibas ir latviesos. Es domaju, ka lidzigi varetu but ari ar krieviem. Ari tur ir turigaki, un uz Eiropu orienteti krievi. Latvijas cels varetu tadus dabut par balsotajiem. Protams, ir ari vesela varza ar izbijusiem fabriku stradniekiem. Nu, tie turpinas balsot par interfrontistiem, tapat ka vini to ir darijusi lidz sim.

Mana pablaustisanas ar Duffy vakar bija saistita ar kaut kadas mistiskas, un politiskas piedosanas kampanu. Ievero, atkal -- piedosana VISU latviesu varda VISIEM Latvijas krieviem. Un nabaga Īvans ka tads upurjers. Pataisi sevi par mulki, Īvan, musu kopejas REALAS NORMALAS nakotnes varda REALOS apstaklos. Un ir gauzam aplami sagaidit, ka ta no zila gaisa -- BUM BUM -- piedosana parakstita un SADARBIBAS TILTS ir uzbuvets, un tad nu atnak dzivosana bez lieka naida, utt.

Es domaju, ka Latvijas partijas bus dabujusas macibu, un turpmak tads Latvijas cels izvelesies ari kadas popularas lokomotives no Latvijas krievu aprindam. Un vini tadas dabus, jo tas bus visiem izdevigi. Un bus krievi, kas balsos par Latvijas celu. Bet redzi, ta nebus sadarbiba kaut kadas visparejas piedosanas labad visu latviesu un visu krievu varda. Ta bus tada veseliga politiska izdzivosana.

Sirdsbijiba, Atis

P.S. Es tiesam ceru, ka Īvans noliks savu mandatu. Tas jau nebus viegli. Ne tikai politisku iemeslu del. Īvanam jau japelna iztika ari.

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/28/01 12:04
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Sveiki!

>Bet nav jau tas vienotibas. Sveiks, un velesanas var
>paradit cik maz vienotibas ir latviesos. Es domaju,
>ka lidzigi varetu but ari ar krieviem. Ari tur ir
>turigaki, un uz Eiropu orienteti krievi. Latvijas
>cels varetu tadus dabut par balsotajiem. Protams, ir
>ari vesela varza ar izbijusiem fabriku stradniekiem.
>Nu, tie turpinas balsot par interfrontistiem, tapat
>ka vini to ir darijusi lidz sim.

Zinu, arī tā uzskata daudzi latvieši. Domāju, ka mēs lielā mērā vēlamo pieņemam par esošo. Krievu vienotība pagaidām ir krietni lielāka un izrāda tendenci pieaugt, nevis sadrumstaloties pa visu politisko spektru, kā tas loģiski ir noticis latviešu vidē. Pilsonības un valodas jautājumi pagaidām vieno lielāko daļu krievu neatkarīgi no viņu politiskās orientācijas. Tāpēc es vakar salīdzināju PCTVL ar Tautas fronti. Domāju, ka ir bīstami uzskatīt PCTVL par trūcīgo krievu un lumpeņu atbalstītu organizāciju. Jau minēju, ka gandrīz visi man zināmie krievu pilsoņi domes vēlēšanās nobalsoja par PCTVL. Viņi ir samērā labi atalgoti, prot latviešu valodu un ārēji ir veiksmīgi iekļāvušies Latvijas sabiedrībā, kur ieņem pietiekami stabilu vietu. Latviešu vidē šie cilvēki drīzāk būtu LC, TP vai TB elektorāts, nevis balsotu par sociķiem. Tāpat viņiem nav simpātiju pret Alfrēdu Petroviču Rubiku, un viņi apgalvo, ka 1991. gadā bijuši pret viņu. Kāpēc tad viņi balso par PCTVL? Tāpēc, ka tā esot vienīgā vērā ņemamā partija, kas uzņēmusies aizstāvēt viņu kā krievu tiesības (latvietis teiktu - intereses). Kad šīs tiesības būšot nodrošinātas ar garantijām, tad varēšot domāt par vairāku partiju izveidi atkarībā no ekonomiskajiem uzskatiem.

Bieži vien simpātijas pret PCTVL ir kas cits, nevis ilgas pēc sociālisma labumiem vai Vidzemes guberņas Krievijas sastāvā. Šeit ir darīšana ar nu jau 10 gadus krātu aizvainojumu. Saprātīgāko krievu vidū aizvainojums ir versts tikai pret latviešu politiķiem (īpaši TB), bet dumjāko un šovinistu vidū - pret visiem latviešiem. Mēs varam šo aizvainojumu uzskatīt par nepamatotu un teikt, ka tad jau mums ir simtreiz lielākas tiesības apvainoties, bet tas maz ko līdzēs. Mums būs ar to jārēķinās.

Vents

From: Zagarins@stcc.mass.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/28/01 12:04
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Sveiki!

Vents par to nostīpoto rūgstošo krievu alus mučeli izteicās tā:

> Uz to, ka vara tomēr tiek dalīta ar lielākajām
> krievu atbalstītajām organizācijām, es skatos kā
> uz mēģinājumu pielikt tai alus mučelei krāniņu ar ventili.

Ja tas alutiņš būtu dzerams, letiņi to iztukšītu viens divi.

Juris

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/28/01 12:12
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

>Ja tas alutiņš būtu dzerams, letiņi to iztukšītu viens divi.

Tur jau tā lieta, ka mēs nezinām, vai būs sanācis "Zelta" vai "Žiguļovskoje". Bet varbūt brāga vai kaut kas vēl ļaunāks. Uzzināsim tikai pagaršojot.

Vents

From: amviens@delfi.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/28/01 1:37
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

At 10:292001.03.27.Juris Nekaža paraxtījās:

>Juris Nekaža, apsūdzētais visas pasaules kreiso
>izdarītajos un vēl neizdarītajos grēkos

He he, a ko padarīsi, ja mums te, Sveikā, neviena kreisāja ko lamāt nav :))))

To biš ir jau, bet ar tiem bīstami sākt diskutēt, pēc tam trīs stundas paies, kaleit visu viņu vienas dienas atbilzju pastu dial upā paņemsi...

Have an adequate day :)

Uldis

From: jg@gaze.lv
To: sveiks@latnet.lv sveiks@latnet.lv
Date: 3/28/01 3:53
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Kad vestkopā piedalijas Eriks, bija vismaz kaut kas sapratigs, ko palasit. Pat Zagarins aprava savus telainos vardu pludus. Bet tagad atkal palikusi tikai miegaina plapasana augstos tonos. It seviski no Venta to nu negaidiju. Varbut vitaminu trukums?

Laikam jau esmu apnicis ar savu viedokli, bet atkartosu velreiz:

Mana redzejuma latviesu dzivesveids ir zemniecisks, saistits ar pastavigu dzivesvietu, kam celonis ir dzive starp savejiem. Dzive starp savejiem ir novajinajusi speju apzinaties savu tautibu. Uzvediba ir braliska uz godiguma balstita. Latvietis ka pie savas zeme piesaistitais ir ar Zalu parliecibu. Ja redzesi piegaugusu normalu cilveku splaudoties uz ietves vai izmetot limonades pudeli uz cela, dodu 9/10 ka tas nav latvietis. Virs mana dzivokla dzivo piecas gimenes, viena no tam ir krievu. Lieki paskaidrot, no kura stava apvemj manu palodzi.

Latviskais dzivesveids, jau sen piedzivo triecienus. Ir bijis drukas aizliegums Latgale, bet tik vetrains tautu sajaukums, ka PSRS laika vel nebija bijis. Atelpu solija Atmoda, bet ar "Tevzemei un Brivibai" premjera palidzibu tika pienemts pilsonibas likums, ar kuru tautu sajaukums ieguva likuma speku un latviesi ieguva lavinu, kas vinus nes uz varas zaudesanu vel sava valsti un latviska dzivesveida iznicibu. Iznikstot latviskajam dzivesveidam izniks latviska dziveszina un latviska cilvecibas dvesele. Pec si pilsonibas likuma pienemsanas es centos atteikties no jaunizceptas pilsonu kopas, bet diemzel likumi nepielauj atteikties no pilsonibas.

Ja Latvija iecelotu igauni, iecelotu leisi, ari ja iecelotu senas krivicu ciltis, tas vel nebutu nekas. Bet Krievija jau nav valsts. Ta nekalpo pilsoniem. Krievija ir imperija, liktenu kroplotaja, parazitisma kalve. Es esmu ari pret so vienlaidus Eiropas savienibu un Nato. Latvijai jasadarbojas ar kaiminiem! (Krievija nav kaimins)

Paredzu 1/2 iespejamibas, ka latviesu dvesele nomirs, dzivesveids izzudis, latviesi izmirs un Latvija klus par tautu katlu un klaidonu citadeli.

Janis
latvietis
tirasinu latgalietis

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/28/01 4:13
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

>Kad vestkopā piedalijas Eriks, bija vismaz kaut kas
>sapratigs, ko palasit. Pat Zagarins aprava savus
>telainos vardu pludus. Bet tagad atkal palikusi tikai
>miegaina plapasana augstos tonos. It seviski no
>Venta to nu negaidiju. Varbut vitaminu trukums?

Žēl, Jāni, bet, ja Jūs šādi sākat savu vēstuli, tad no Jums es gaidīju konkrētus ieteikumus. Tagad sanākusi tikai tāda pati pļāpāšana augstos toņos kā man (piedodiet, ja maldos, bet vitamīnu trūkums pavasaros skar mūs visus).

Par latviešu tautas grūto likteni un smagajiem triecieniem, kas mūs piemeklējuši pagājušā gadsimta otrajā pusē, es esmu informēts tikpat labi, cik Jūs. Vēl vairāk - ir brīnišķīgi, ka Jūsu palodzi apvemj tikai krievi. Es esmu dzīvojis arī mājās, kurā bez viņiem ar to nodarbojas arī latvieši. Un tas jau ir vēl sāpīgāk. Pēc padomju piecdesmitgades arī mūsu tauta no tiem dubļiem nav izlīdusi tik tīra, cik gribētos.

Bet ne par to es gribēju runāt. Es Jums un visiem sveikotājiem centos aprakstīt problēmu un vaicāju (vismaz tā tas bija iecerēts) - KO DARĪT? Jo situācija ir tāda, kāda tā ir, un neviens mums nepalīdzēs.

Es saredzēju tikai trīs risinājuma veidus:

a) cīnīties, ko atzinu par bezjēdzīgu, jo mēs esam izcīnījuši maksimālo, kas bija iespējams (ja nē, tad pastāstiet, kādā veidā mēs varējām izcīnīt vairāk un ko mēs vēl varētu izcīnīt); b) ignorēt, kas notiek pašlaik un ko es uzskatu par bīstamu stāvokli; c) sadarboties, kas manā apziņā pagaidām vēl ir zem jautājuma zīmes.

Varbūt Jums ir vēl ceturtais variants?

Vents

From: hbush@apollo.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/28/01 4:53
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

At 23:53 01.03.28., Janis Grigals rakstija:

> >Paredzu 1/2 iespejamibas, ka latviesu dvesele nomirs,
> >dzivesveids izzudis, latviesi izmirs un Latvija klus
> >par tautu katlu un klaidonu citadeli.

Bija tads vecs ebreju jocinš. Darba kolegis apvaicajas: "Rabinovič, ka Jums ar veselibu?" Rabinovičs atrūc: "Nesagaidisiet!" ;)

Tapat ar to latviešu izmiršanu. "Nesagaidisiet!"

Protams, idiliskais, no pirksta izzistais un nekad daba nēksistejušais idealizetais Antiņa tipa pastoralais Latvju Zemnieks ka tads gan var nebut vairs sastopams, tapat ka nav bijis sastopams iepriekšejos gadsimtos. Tādi pamata eksistejuši tikai romantisku rakstnieku un jūsmīgu dzejnieku fantāzijās. Lai viņi tur ari paliek.

Starp citu, par kuras cilts parstavjiem vispar bija runa vesture atskatoties - jo vesturiski pavisam nesen mes bijam letgali, sēļi, kurši, zemgaļi, lībieši un vel citas ciltis, loti dažadas pec sava dzives veida, etniskajam tradicijam un ta joprojam... Pat tik lielas atškiribas bija, ka mongoloidie lībieši un baltu ciltis. Katrs, kurš izrakumos vai muzejos redzejis savam acim kaut paliekas no lībiešu rotam un apgerbiem, nekad tos nesajauks ar zemgaļu lietam. Domaju, ka toreiz, viņiem dziviem esot, atškiribas bija pamatigas un diez vai kads varetu iedomaties sevi piederam pie visam šim ciltim uzreiz..

Latvieši ka sajaukums, savstarpeja asimilacija no visa ši cilšu kokteiļa izveidojusies no vestures viedokla pavisam nesen. Un kur nu vel neizbegamais piejaukums no svešuma atvestu līgavu veida - kurši taču bija lieli juras brauceji, ka zinams. Un tad vel biežas svešzemju jurnieku, tirgotaju, karotaju vizītes... Kokteilis no izturigajam un dzīvīgajam ciltim izradijas varen sīksts un uz izmiršanu netaisas ari tagad, kaut gan jaukšanas starp "dažadam asinim" un pat rasem turpinas. Pagajušaja gada ASV viena latviešu saieta redzeju briniškigi jauku mazu latviešu meiteniti, varda Zīle, ar zilimelniem mirdzošiem matiem, acis zibēja vien - tevs indianis, mate latviete. Pamata valoda - latviešu: par to esmu dross, jo kad meitenite pa zāli skriedama paklupa pret kadu izcilni, viņa kaut ko noburkškeja latviski, nevis angliski - tieši pec šim automatiskajam reakcijam labi redzams, kura valoda cilveks pamata doma. Ja/kad Zīle pāugsies lielaka un atbrauks uz Latviju, - vai ka sagrozīs galvu ne vienam vien latviešu puisim... ;)) Kas zina, varbut mūsu genofonds papildinasies ari ar Ziemelamerikas isto pamatiedzivotaju asinim. Isteniba tas droši vien jau ne vienu reizi vien ir noticis. Gan jau nākotne genu bankas pētījumi daudz ko interesantu atklās par savstarpejo radniecibu ;) Tautu katls ka tads nav nemaz tik slikts, ja mes spesim saglabat savu pasaules uztveri - visa tas daudzveidiba - un etnisko identitati.

Visu labu, Harijs, kurš nupat nesen atbraucis no vējainās un dažbrīd pagajušnedēl ļoti lietainas Nujorkas, bet tomer nemaz netaisas izmirt :))

From: jg@gaze.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/29/01 12:33
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

> Varbūt Jums ir vēl ceturtais variants?

Pienemt, ka latviesiem ir izeja, tad kad viņas nav, ir pats sliktakais variants, jo tas nomac velesanos domat, meklet un ceret uz nakotni.

Janis

From: charles@fortech.lv
To: "šveiks@latnet.lv'" sveiks@latnet.lv
Date: 3/29/01 1:04
Subject: RE: Antiņš par ēsmu

> Varbūt Jums ir vēl ceturtais variants?

d) vairoties tā, lai pēc 40 gadiem latviešu skaits uz zemes būtu salīdzināms ar krievu skaitu.

Kārlis

From: purapele@parks.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/29/01 1:56
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

>>Ja tas alutiņš būtu dzerams, letiņi to iztukšītu viens divi.
>>
>>Juris

Un žigli vien pec tam viens otru apvemtu un nodibinātu trīs partijas, ar četriem koalicijas ligumiem, kurš tiktu astoņas reizes lauzts.

ads

Daffy Duck

From: jg@gaze.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/29/01 3:10
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Ar zemāk rakstito Harijs apgalvo, ka manu vecaku un vecvecaku dzivesveids nekad nav eksistejis.

Janis

> Protams, idiliskais, no pirksta izzistais un nekad
> daba neeksistejušais idealizetais Antiņa tipa pastoralais
> Latvju Zemnieks ka tads gan var nebut vairs sastopams,
> tapat ka nav bijis sastopams iepriekšejos gadsimtos.
> Tādi pamata eksistejuši tikai romantisku rakstnieku un
> jūsmīgu dzejnieku fantāzijās. Lai viņi tur ari paliek.

From: jg@gaze.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/29/01 3:18
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Karlis Gobleja rakstija:

> d) vairoties tā, lai pēc 40 gadiem latviešu skaits
> uz zemes būtu salīdzināms ar krievu skaitu.

Jā, tiesam, tas ir nopietni!

Kauns slinkajiem.

Janis

From: beldavsa@indiana.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/29/01 6:54
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Janis:

> Ar zemāk rakstito Harijs apgalvo, ka manu vecaku
> un vecvecaku dzivesveids nekad nav eksistejis.

Tas ir ļoti nopietni. Katram ir tiesības uz savām atmiņām ko tam nodevuši savi vecāki un citi tuvenieki. Dilēma - kā var sacensties Antiņš paliekot Antiņš, nepārmainoties par Robocop vai nekļūtu glābjamās princeses lomā?

Galvenais viņam jātrod kā pastiprināt savu balsi un atrast veidu kā viņa vīzija piedāvā kautko labāku ko citi nevar.

Harijs:
> Tādi pamata eksistejuši tikai romantisku rakstnieku
> un jūsmīgu dzejnieku fantāzijās. Lai viņi tur ari paliek.

Nepiekrītu, ka tur tiem būtu jāpaliek, ja tas ir kas cēls, labs, mīļš, svēts. Tādā gadījumā tam jāpaliek savā sirdī. Varbūt tas izglābs no kādas totāli ekstrēmas nepareizības, pametīs kautkādu glābšans striķi grūtos laikos, dos spēku izturēt un cīnīties.

Bet daži mēs neuzaugam tikai ar latviešu romantiķiem. Vienlaikus kad lasīju Pienenīti, Pīkstīti, Kriksi, dainas, tad Raini, Brigaderi utt. lasīju visādus internacionālus dēku stāstus, zf, komikus, utt.

Interesanti kā prāts ir krāsns kas sakausē un savieno visu ko...

aija

From: purapele@parks.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/29/01 7:01
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Sveiki, sveiki

Ausma oponējot manu interesi par Jurkāna labajiem nodomiem norāda uz sekojošu partijas vēlmi:

> "Mēs esam par minoritāšu skolu saglabāšanu, par
> tiesībām izmantot krievu valodu valsts un pašvaldību
> iestādēs, par visu tautību un visu laikmetu kultūras
> pieminekļu saglabāšanu."

Atklāti sakot, mani gan vairāk interesē Jurkāna iekšējie personīgie motīvi, kādēļ gan viens tautfrontietis, latvietis pēkšņi nonāca pie krievu tiesību aizstāvības Latvijā? Negribas gan ticēt, ka šo dziļi principiālo (padomju laika krāsotāju), izglītoto cilvēku vadīja kādi merkantīli apsvērumi. Pie slavas, varas un turības vinš varēja nonākt arī tāpat, bez konfrontācijas ar saviem tautiešiem. Ausma tas ir tas jautājums uz kuru es gribētu dzirdēt atbildi.

Bet par Tavām minētajām Jurkāniešu prasībām varu teikt sekojošu ... Pats personīgi neuzskatu tās par pamotātām un Latvijai piemērotām

Zinu un uzskatu, ka Jurkāns & Co arī netic, ka kādreiz to izdosies realizēt dzīvē. Tas ir drīzāk populisms kādu no viņa sagaida vēlētāji. Un arī tā daļa vēlētaju daļa, kura drīz izmirs dabīgā nāvē.

Tomēr no otras puses modernajā pasaulē šādi cilvēktiesību principi šur un tur tiek piemēroti un atzīti par pamatotiem. Tā kā Jurkāns & Co neko fantastiku principā neprasa.

Piemēram pēc Somijā. Arī tur zviedru valoda tiek atzīta par otru valsts valodu, skolās tā tiek mācīta. Izkārtnes visur ir divās valodās. Par tās lietošanu valsts iestādes nezinu, bet man liekas, ka ierēdņiem tā arī it kā ir jāzin. Un tas viss neskatoties uz to, ka zviedri vēsturiski arī ir bijuši okupanti Somijā. Viens Somijas zviedru apgabals bauda plašas autonomijas tiesības un tur somiski runā reti un daži pat nerunā vispār.Kaut gan zviedri sastāda tikai 5 % no kopējā iedzīvotāju skaita. Pārstvniecībā valdībā, ekonomikā un kultūrā gan ir augstāka par 5 %. Protams, Jūs varat teikt, ka zviedri jau nav krievi un nekad komūnismu nav nesušu uz Somiju. Tomēr šis arguments neiztur nekādu kritiku modernajā cilvēktiesībās. Nav sliktāku un labāku tautību. Un autoritārus režīmus nes konkrēti kara noziedznieki no visām tautībā nevis no kādas konkrētas. Par Latvijas 1940.gada okupāciju mēs varam pateikties "kaukazas nacionalitēs personai" Stalinam, žīdiem, krieviem un mūsu pašiem brašajiem bāleliņiem. Aktīvākie čekisti, ziņotāji un rusifikatori Latvijā bieži vien bija latviešu izcelsmes. Tie paši zviedri bez liekām ceremonijām atdeva legionāru komūnistu baltā lāča zobos, inteligentie briti ar (atvainojos - dāmas un bērni tālak dažus vārdus izlaižiet) maucīgo sūdabrāli Kim Filby priekšgalā aizdzina latviešu mežabrāļus zem sarkano teroristu stobriem, slimais amerikānis Rūzvelts Jaltā pārdeva Baltiju Stalinam. Kāpēc es to tik gari raxtīju - tikai tādēļ, ka nevajag nabaga krievus vienus pašus vainot visās XX gs pastrādātajās cūcībās pret Latviju.

Par to valodas lietošanu Latvijā faktiski arī nav lielas jēgas satraukties. Tirgus ekonomika pavisam drīz vien piespiedīs visus zināt un runāt latviešu valodā. Tas ir viens pāudzes jautājums. Tiem pašiem krievu biznesmeņiem, bankieriem simts gadus nebūs vajadzīgi darbinieki, kuri nespēj iemācīties un lietot vietējo valodu. Cits jautājums cik šie cilvēki būs lojāli tai netakarīgajai Latvijai kādu viņi iepzinuši pēc 1991.gada? Brīžam šai netkarīgajai Latvijai, kurā toni noteica tautieši, nav bijušas tās pašas labākās manieres. Esmu pārliecināts, ka viņi vēlas izmainīt šīs manieres. Tomēr doma par atgriešanos varenplašajā PSRS jeb NVS saimē viņus baida ne mazāk kā mūs pašus. Tā kā draudus neatkarībai viņi neradīs. Tāpat arī par Krievijas Piekto kolonnu netaps, jo nav ienteresēti zaudēt tieši savu ekonomisko neatkarību no Krievijas.

ads

Daffy Duck, latvietis

From: peteris@louisville.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/29/01 10:02
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Sveicieni! Duffi, ka rada laiks, tad tautfrontiesi bija gan Sarkangalvite, gan vecmamina, gan pelekais vilks... Tu raksti par Jani Jurkanu ta, it ka vins butu Jana Maulina darba "Kajamgajejs" prototips. Varbut, ka bija ari, nestridesos. Bet man nez kapec atmina sturgalvigi aizkerusies citi fakti (neesmu pazistams ar Elitas Veidemanes atminu krajumu): vina maja pie Langstinu ezera (mans jautajums, vai vins taja augstsirdigi ielaidis ari kadas paris "tas" gimenes, kuru intereses vins sakas aizstavam, lai iegutu "real life" pieredzi, ta ari lidz sim neatbildets karajas gaisa); neatbildets ir ari jautajums par atskaiti par latviesu sabiedriskas organizacijas pieskirto lidzeklu izlietojumu (cik atceros, vairaki desmit tukstosi dolaru); vina dzives biedre Ilze Auzere sava laika ar vieglu roku Latvijas varda parakstija vekseli par $400 000 000.00 (cetri simti miļonu dolaru) un pec tam taisnojas, ka neesot piegriezusi veribu, kas tie par papiriem taja cupina, ko vina paraksta...

Ja ir vairak par divam sakritibam (neatceros, kas to ir teicis) jaklust uzmanigam. "Ja ari tas ir arprats, tad tomer tur ir metode..."

Peteris Romanovskis

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/29/01 10:21
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Sveiki!

Īsi formulēšu kādu uzskatu par PCTVL. Katrs sveikotājs var padomāt, vai viņš tam piekrīt, vai ne.

"PCTVL ir Krievijas imperiālistu atbalstīta politisku avantūristu, lielkrievu šovinistu un nostalģisku zaudētās PSRS iekārtas pielūdzēju saujiņa, par kuru balso galvenokārt degradēti krievu lumpeņproletārieši. Latviešu partijas, neatkarīgi no to politiskās orientācijas, ar šiem ļaudīm nedrīkst saistīties nekādā veidā, ja negrib pazaudēt pēdējās cieņas un uzticības paliekas savā tautā."

Savukārt, runājot par krievu interesēm un tiesībām Latvijā, uzskats būtu:

"Krieviem nav un nedrīkst būt citu interešu un tiesību Latvijā, kā tās kas viņiem jau ir dotas, jo arī tas jau ir krietni par daudz. Mēģinājumus realizēt intereses, kas atšķiras no pašlaik atļautajām, var uztvert vienīgi kā cīņu pret Latvijas valstisko suverenitāti un latviešu tautas neatņemamajām tiesībām savā zemē, kā kalpošanu Krievijas imperiālistiskajai politikai. Krieviem Latvijā jādod tikai divas iespējas - vai nu pildīt visus latviešu uzstādītos noteikumus, vai doties no šīs zemes projām, kur deguns rāda."

Es nepiekrītu nevienam no abiem apgalvojumiem, un man ir savs pamats tiem nepiekrist. Bet es arī nevaru prasīt, lai citi piekristu man. Piedodiet, ka apgrūtināju Jūs ar saviem spriedelējumiem šajā diskusijā - nez kāpēc man tie šķita diezgan svarīgi. Bet ir arī citas svarīgas un laikam gan mazāk sāpīgas lietas, par kurām varam diskutēt.

Vents

From: aabele@madona.lv
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/29/01 11:30

Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Paga, paga, pirms aizej noraudāties, pasaki mums arī, ko konkrēti tie latvieši tik briesmīgi apbižo.

Ausma

From: Vents Zvaigzne Vents_Zvaigzne@mccann.lv
To: "Juris Zagarins" Zagarins@stcc.mass.edu
Date: 3/29/01 3:47
Subject: Re: Antiņš par ēsmu

Vai es izklausījos pēc tāda, kas tūlīt raudās? :))

Iepriekšējo vēstuli rakstīju ļoti mierīgā noskaņojumā.

Es nepiederu pie tiem, kas brēc, ka latvieši (runa ir par visu tautu, nevis par atsevišķiem politiķiem) krievus būtu kaut kā briesmīgi "apbižojuši" - katrā ziņā man pēc savas pieredzes liekas, ka padomju gados daudzi krievi mūs "apbižoja" krietni vairāk. Es runāju par aizvainojumu, kas var būt gan pamatots, gan nepamatots. Un šis aizvainojums pastāv - ne tikai tajos bez darba palikušajos krievu strādniekos, kam bija radīta padomju iekārta, bet arī miermīlīgos un inteliģentos cilvēkos, kuru draudzīgā nostāja pret latviešiem man bija zināma jau padomju gados un kuri šo nostāju aktīvi pauda Atmodas laikā. Ja cilvēki, kas savulaik palīdzēja veidot Tautas frontes vēlēšanu kampaņu (es to zinu, es frontē 1990. gadā strādāju), šodien balso par PCTVL, tad problēmai ir pamats.

"Krievu problēmai" esmu sācis sekot līdzi nu jau kādu gadu. Pirms tam arī es biju cieši pārliecināts, ka aiz tās skaļās kliegšanas, kas izskan krievu presē un "atbrīvotāju" mītiņos, nekas cits neslēpjas kā vien Krievijas politiķu uzkūdītas interfrontistu saujiņas intereses. To, ka šis skaļais un neadekvātais burbulis varētu liecināt par ko dziļāku, neiedomājos. Tagad manas domas vismaz daļēji ir mainījušās. Esmu aptaujājis visus sev pazīstamos krievus - šie cilvēki dzīvo dažādās vietās, ir dažāda gadagājuma un atšķiras arī pēc sociālā stāvokļa. Viņu vidū nav neviena aktīva kādreizējās interfrontes atbalstītāja - ar tādiem man nav bijis tas gods nonākt tuvākos personiskos kontaktos. Viņu vidū ir gan cilvēki, kas saņēmuši Latvijas pilsonību kā pilsoņu pēcteči, gan tādi, kas ir naturalizējušies, gan tādi, kas vēl arvien dzīvo ar nepilsoņa pasi. Varbūt starp pēdējiem ir arī kāds Krievijas pilsonis, bet par to neesmu īsti pārliecināts. Viņu īstā tautība arī atšķiras - lielākā daļa sevi uzskata par īstiem krieviem, bet ir arī, šķiet, divi ukraiņi, viens Baltkrievijas polis, divi ebreji un viena karēliete. Pamatā viņu dzimtā valoda ir krievu, bet pilnīgi visi labāk vai nedaudz sliktāk pārvalda latviešu valodu. Mans jautājums bija viens - vai šī nupat 10 gadus atjaunotā valsts šajā laikā Jūs izjūtat aizvainojumu kā nelatvietis. Praktiski visos gadījumos esmu saņēmis atbildi - jā, izjūtu gan. Kāds ir galvenais iemesls? Acīmredzot tas, ka pieņemot likumus mūsu tautas interešu aizstāvībai, latviešu politiķi savulaik nepadomāja par to, ka šis ir viens no tiem gadījumiem, kad ar katru cilvēku jārēķinās individuāli. Īpaši tāpēc, ka mēs (arī es kā vēlētājs) šos likumus pieņēmām ar atpakaļejošu datumu - līdz pat 50 gadiem pēc cilvēka apmešanās uz dzīvi Latvijā.

Aizvainojuma iemesli ārēji ir dažādi - katram cilvēkam ir savs stāsts, kāpēc viņš Latvijā sācis justies kā "otrās šķiras iedzīvotājs". Tas ir tāpat kā ar sieviešu diskrimināciju - mēs varam minēt nezin cik daudz objektīvu statistisku rādītāju, kas it kā pierāda, ka šāda diskriminācija nepastāv, bet, ja aptaujā pietiekami daudzas sievietes atzīst, ka jūtas diskriminētas, tātad pastāv gan. Viena kundze tāpēc zaudēja darbu - viņa strādāja valsts iestādē, kur bija nepieciešams ierēdņa statuss. Pilsonību viņa nevarēja saņemt, jo tolaik vēl pastāvēja kvotas, bet Latvijā viņa bija iebraukusi tikai 1969. gadā. Labās latviešu valodas zināšanas un tas, ka viņas dēls 1989. gadā beidza latviešu skolu, neko nenozīmēja. Citā cilvēkā aizvainojumu izraisīja fakts, ka viņš vairākus gadus nevarēja izbraukt darba komandējumos un tūrisma braucienos uz ārzemēm - ilgu laiku viņa dokumenti tam nebija derīgi, bet Latvija "marinēja" starpvalstu līgumus šā jautājuma nokārtošanai. Arī pašlaik vīzu ziņā nepilsoņiem ir lielākas problēmas nekā pilsoņiem. Vēl cits kā nepilsonis nevarēja privatizēt iecerēto zemes gabalu, kas diemžēl negaidīja viņa naturalizāciju, - un tagad vai no ādas sprāgst ārā, dzirdot, ka ar fiktīvu pilsoņu starpniecību namus Rīgā privatizē Solncevas mafija no Maskavas. Un tā tālāk. Nerunāsim par programmu krievu skolu pilnīgai pārejai uz latviešu mācību valodu, ko, šķiet, neatbalsta neviens krievs, lai cik lojāls viņš būtu. Un, kad man jāpadomā, kā izskatīsies, kad skolēni, kas mājās un savā starpā sarunājas krieviski, stundās latviešu valodā runās un klausīsies skolotājus, kas arī mājās un savā starpā runā krievu valodā, kļūst drusku šķērmi. "Tev nebūs par valsts naudu uzturētas nacionālās skolas, ja tu tādas kādreiz esi pieļāvis, pārvērst par valsts valodas skolām!" - tā skan bauslis, ko savulaik Latvijā pārkāpa Krievijas cars Aleksandrs ĪI. Vēsturnieki stāsta, ka tas esot bijis viens no 1905. gada notikumu cēloņiem. Mana tante Vācijā vēl tagad nevar piedot Kārlim Ulmanim, ka savulaik bijusi spiesta pamest vācu skolu tāpēc, ka viņas tēvs bija latvietis (Ulmanis ļāva mazākumtautību skolās mācīties tikai tiem bērniem, kam abi vecāki cittautieši).

Šitādus stāstiņus es zinu pārdesmit - un katrs no stāstītājiem var nosaukt vēl desmit līdzīgus. Vai tas ir kas briesmīgs, vai darīšana ir ar zvēriskiem pārkāpumiem pret cilvēka veselību, dzīvību utt.? Nē, nav vis. Tāpēc man pazīstamie cilvēki, būdami gana inteliģenti, nemaz netaisās Latvijā veikt sociālistisko revolūciju vai triekt latviešus uz Sibīriju, jo vairāk tāpēc, ka viņi visus latviešus nemaz nevaino - varbūt vienīgi tikdaudz, ka latvieši balsojuši par partijām, kas viņu katra dzīvē ļāvušas ienākt šādiem nepatīkamiem notikumiem. Bet viņi nebalso un nebalsos par latviešu partijām, jo uzskata, ka tās viņu intereses nekad neaizstāvēs, kā to nav darījušas līdz šim. Un es viņus saprotu. Es nebūt neesmu labāks. Saeimas vēlēšanās es varbūt vēl varu nobalsot par "Tēvzemei un Brīvībai", bet nemūžam nedarītu to Rīgas Domes vēlēšanās. Kāpēc? Tāpēc, ka dzīvoju Vidzemes priekšpilsētā. Un katrs, kurš kaut reizi apmeklējis šīs priekšpilsētas pašvaldību, zina, ka tā ir pilna ar superpatriotiskām tēvzemiešu ierēdnēm, kas uz katru latvieti skatās kā uz tautas ienaidnieku, nerunājot nemaz par cittautiešiem. Nevienu jautājumu tur nevar nokārtot, bezgalīgi nelūdzoties un neuzklausot nepārtrauktu morāli par to, cik tu esi netautisks un nepatriotisks. Skaidrs - šādu notikumu dēļ es netaisos gāzt Latvijas valsts iekārtu, bet Domes vēlēšanās balsotu par partiju, kas "tās raganas" no šīs iestādes varbūt izsvēpētu.

Un tāpat taisās darīt arī krievi. Ar pārāk daudzām nebūšanām un "raganām" viņi ir sastapušies šo 10 gadu laikā un lielu daudzumu nebūšanu noteicis tieši tas, ka viņi tobrīd nav bijuši pilsoņi. Tāpēc viņi ir ar mieru balsot tikai par partiju, kas skaidri nosaka, ka aizstāvēs viņu intereses. Par Krievu partiju vai Labklājības partiju nav jēgas balsot, jo tās ir pārāk sīkas. Tāpēc balso par PCTVL. Jā, šovinisti un brēcēji tur balso par "Rubiku un Ždanoku", bet man pazīstamie krievi - par jurkānieti Dolgopolovu, kurš, pēc nostāstiem, jau 70. gados esot palīdzējis saviem tautasbrāļiem mācīties sarežģīto latviešu valodu.

Bet, ja latviešu politiķi arī turpmāk kultivēs ideju, ka PCTVL ir vieni vienīgi imperiālisti un šovinisti, un kategoriski noliegs sadarbību ar viņiem, tad no tā šīs partijas (kuras kreiso spārnu pārstāv man galīgi nesimpātiskas personas) atbalstītāju skaits krievu vidū tikai pieaugs cerībā sasniegt tik lielu deputātu skaitu, lai vienkārši būtu spiesti ar viņiem rēķināties. Vai mums tas ir izdevīgi? Domāju, ka nav. Vai PCTVL ir mums bīstama? Kaut kādā ziņā ir, bet viņus pašlaik atbalsta arī cilvēki, kas mums nepavisam nebūtu bīstami, ja vien mēs paši būtu prātīgāki. Prātīgums šajā gadījumā neizpaužas prasmīgākā LC, TB vai TP vēlēšanu kampaņā - šīm partijām, īpaši pirmajām divām, krievi nekad vairs neuzticēsies. Vēl mazliet uzticas sociķiem un nākamajās vēlēšanās uzticēsies vēl vairāk, ja sociķi tagad sadarbosies ar PCTVL. Es nebūšu sajūsmā par sociķu pārsvaru Saeimā, bet, ja nu man jāizvēlas, tad es labāk gribētu, lai sakarīgie krievi balso par LSDSP, nevis par PCTVL.

Tas nu arī viss. Neesmu ne apvainojies, ne dusmīgs, ja nu vienīgi Jāņa Grigala vēstule man mazliet "uzsita asinis".

Vents