No Ērika Snarska veblapas
"Sabiedriskā viedokļa pētīšanas sistēma JAMAJO"

http://jamajo.open.lv/sshow.php3?titl=Psychical+Agression&lang=L&inc=inc/L_psy.html

Praktiski visās zemēs ir likumi, kas cilvēkus aizsargā no miesas bojājumu izdarīšanas. Manuprāt, tas ir taisnīgi un vērtīgi. Diemžēl, ne šie, ne citi likumi parasti nav vērsti pret agresiju cilvēka psihei.

Kas notiek, ja slimnīcā nokļūst cilvēks ar lauztu kāju? Ārstu pienākums par to ziņot policijai, jo trauma var būt kriminogēna. Policijas pienākums savākt informāciju un, ja ir pietiekoši daudz pierādījumu, ierosināt krimināllietu un veikt rūpīgu izmeklēšanu. Tas darīts tāpēc, ka krimināllikumā ir pants, kas paredz sodu par miesas bojājumu izdarīšanu.

Likuma par psihes bojāšanu nav. Cilvēks nokļūst psihiatriskajā dziednīcā - un neviens neuztraucas par to, vai pats "sajucis", vai kāds "palīdzējis".

Ja vēl problēma ierobežotos vienīgi psihiski smagu slimnieku lokā, bet tas ne tuvu tā nav. Ik dienas milzums ļaužu gūst ne tik smagus psihes bojājumus. Pirmkārt, no masu saziņas līdzekļiem. Viltus reklāma, melīgi politiķu paziņojumi, jebkura, pat vismazākā nepatiesība - tas ir bojājums cilvēka psihei, kuru izdevies apmānīt. Tāpat kā cilvēks ar lauztu kāju nevar pilnvērtīgi pārvietoties, arī piemānīts cilvēks nespēj efektīvi darboties noteiktā situācijā.

Kļūdās tie, kas uzskata - sak, noticēja, pievīlās - pats vainīgs. Pilnīga patvaļa radījusi veselu melu un viltības industriju. Lai piemānītu ļaudis un tādējādi gūtu maksimālu labumu, jau sen gatavo attiecīgus speciālistus, veic pētījumus un izstrādā speciālas tehnoloģijas, kurās ietverta arī tieša iedarbība uz cilvēka zemapziņu. Tieša iedarbība uz zemapziņu, apejot apziņu! No tādas ietekmes pats gudrākais cilvēks ir pilnīgi neaizsargāts - viņš vienkārši nepamana (vai arī uzreiz nepamana), ka meli, sveša griba iespiežas un kļūst par daļu no tā, pēc kā viņš vadās savā rīcībā un lēmumos.

Tāpēc uzskatu, ka jāpapildina krimināllikums ar pantu par kaitējuma nodarīšanu psihei. Tas nepavisam nav sarežģīti. Ir taču jau noslīpēti panti par miesas bojājumiem. Šo struktūru var gandrīz pilnīgi pārņemt, izstrādājot jaunus pantus.

Tas īpaši svarīgi, ja mēs turam godā tā saucamās "demokrātiskās vērtības". Uzskatu, ka demokrātija, tautas vara, iekārta ir tikai formāla, ja svarīgākos lēmumus balsojot pieņem cilvēki, kas nav aizsargāti pret psihes bojāšanu, kas pakļauti visāda veida manipulācijām.

Autors: Ēriks Snarskis
Tulkoja: Ausma Ābele

From: wanamassazoo@aol.com
Date: 4/27/01 11:32

Viens jautājums. Lasīju LETA ka Latvijai [par celulozes rūpnīcu] būtu jāmaksā tuvu pie 100 M EURO, tas ir apmēram 56,390,000.00 lati. Kur mēs to naudu dabūsim? Ja esmu kļūdījusies naudas pārvēršanā lūdzu paziņojiet.

Zigrīda

From: Zagarins@stcc.mass.edu
Date: 4/27/01 11:48

Zigrīdai viens jautājums:

> Viens jautājums. Kur mēs to naudu dabusim?

Radio Erivaņa atbild:

Principā, mēs noprivatizēsim.

From: aabele@madona.lv
Date: 4/27/01 12:22

Principā, jo lielāka dezinformācija, jo labāk.

Ausma

"Viens jautājums. Lasiju LETA ka Latvijai būtu jāmaksā tuvu pie 100 M EURO tas ir apmēram 56,390,000.00 lati." Zigrida

From: Zagarins@stcc.mass.edu
Date: 4/27/01 1:16

Sveiki!

Ausma sacenšas ar radio Erivaņu:

> Principā, jo lielāka dezinformācija, jo labāk.

Tā es bez lielas domāšanas pārrakstīju no PBLA izvilkuma no Dienas Biznesa ziņām. Tiesa, 300 000 miljoni izklausās diezgan baigi. Kļūda ir mana, ka es to bez domāšanas pārrakstīju. Nākošā <<Kas jauns Latvijā>> numurā ir ziņa no Dienas, ka darba vietas celulozes rūpnīcā būs 350, un Latvijas ieguldījums vajadzīgajā publiskajā infrastruktūrā būs ap 2,5 miljoni lati.

Juris

From: snar@junik.lv
Date: 4/28/01 5:10

Ausma Abele wrote:

> Principā, jo lielāka dezinformācija, jo labāk.

Principā, citēt daudz vairāk nekā pateikt pašam (ka to iepriekšejā vēstulē dara Ausma) ir sliktas audzināšanas pazīme.

Ausma šeit, pēc būtības, neko nepateica: nav skaidrs ne par kuru principu viņa runā, ne par kādu konkreti dezinformāciju, ne kam no tā (pēc Ausmas domām, vai pēc miglaina principa?) ir labāk.

Ēriks

From: aabele@madona.lv
Date: 4/28/01 7:38

Kas domā ar galvu, tie saprata, Žagariņš pat bija spiests taisnoties par to citātu, bet Zigrīda pirms tam savas šaubas izteica sveikam.

Kam spriešanas spējas ir vājā puse, arī vesels spainis ar teikumiem nelīdzēs, tiem pietiks ar Erika balsojamo mašīnu - vai nu "jā", vai "nē". Un tādos gadījumos, lai sasniegtu mērķi, visi līdzekļi labi, īpaši dezinformācija. Būtu labi, ja tai Erika balsojamai mašīnai varētu pievienot arī tādu uzparikti, ka tie, kas nobalso bez domāšanas, dabū ar knipi pa pieri. Lai nākamreiz būtu uzmanīgāki. :-)

Ausma

From: wanamassazoo@aol.com
Date: 4/28/01 9:29

Ausma rakstija "Principā, jo lielāka dezinformācija jo labāk"

Nebīju domājusi sākt strīdu seit. Tikai zvejoju pēc reakcījām.

Internetā tagad kurš katrs var rakstīt ko grib. Šeit Amērikā mums tas ir "information overload". Es labāk eju ārā stādīt puķes nekā sēdēt kā apburts pie šīs kastes. Vismaz avīzēs, žurnālos utt. var vieglāk pārbaudīt informāciju. Tādēļ principā, pate nepiekrītu ka vairāk dezinformācija jo labāk. Ilgi neesmu izteicienu "knipi pa pieri" dzirdējusi , aceros ka tas loti sāpēja ka biju maz pintiķis. Zigrida

From: snar@junik.lv
Date: 4/28/01 11:28

Ausma Abele wrote:

Murgi. Pirms izvēlēties "jā" vai "nē" vienmēr ir vērts padomāt, seviški ja no atbildes ir atkarīgas tavas intereses. Dezinformācija

ir pretdemokratiskā, tāpēc es viemnēr runāju par tās apkarošanu. Manas sistēmas <http://jamajo.open.lv/>   mērkis ir dezinformācijas

apkarošana, un es savā rakstā "O psihičeskih povreždēnijah"
<http://jamajo.open.lv/articles/psy.html> runāju par Krimināllikuma papildināšanas nepieciešamību ar nolūku sodīt dezinformātorus ka noziedzniekus.

From: norandris@rcn.com
Date: 4/28/01 11:36

Un ko darīt ar dezinformētiem dezinformātoriem?

AP

From: aabele@madona.lv
Date: 4/28/01 12:33

Bet, Zigrīda, dezinformētais dezinformators Juris Žagariņš jau tieši no avīzes bija dezinformējies, un dezinformēja tālāk nākamo laikrakstu. Man tiešām noriebusies visa dezinformācija ap celulozes rūpnīcu.

Vairākus laikrakstus nav iespējams pasūtīt, taču lai pārbaudītu informāciju, labi noder internets, vienīgi pie mums tas ļoti dārgs. Praktiski lasu tikai "Dienu", un tur informācija ir daudzpusīga, ko nevar teikt par daudziem citiem laikrakstiem, kas publicē tikai vienu viedokli. Tieši turēšanās tikai pie viena viedokļa visbiežāk noved pie dezinformācijas.

Ausma

From: snar@junik.lv
Date: 4/28/01 1:45

Andris Priedītis wrote:

> Un ko darīt ar dezinformētiem dezinformātoriem?

Sodīt, protams. Taču par dezinformātoru nekļut ir ļoti vienkarši: vienmēr jānorāda savas informācijas avots, nevis jāpasniedz ziņas ka patiesību pēdējā instancē. Piemeram: "lasīju "Dienā", ka šie miljardu investīcijas nodrošinās tikai 350 darbavietas", nevis:

"patiesibā, šie miļardi investīcijas nodrošinas tikai 350 darbavietas". Jo otrā gadījumā notiek dezinformācijā, bet pirmajā jūs dodat patiesu informāciju par "Dienas" saturu, un ja tur pat ir dezinformācija, tā jau būs Dienas darbinieku vai tāpat, zināmu ziņu avotu problēma.

Ausma Abele wrote:

Vai droši zināt kur ir dezinformācija? Nosauciet, lūdzu, dezinformācijas saturu un to avotu. Laikām, jums arī ir patiesā informācija. Lūdzu tad izteikt arī to.

Viedokļa izteikšana nav dezinformācija. Vienkarši nevajag personīgo viedokli mēģināt iztēlot kā patiesību pēdējā instancē. Visus viedokļus izteikt nevienam spēka nepietiks, tāpēc šādu pieprasīt ir vienkārši stulbums. Ēriks

From: aabele@madona.lv
Date: 4/28/01 2:53

Erik, kā tur bija ar Tavu piesaukto slikto audzināšanu? Tavas vēstules neliecina, ka Erikam tā būtu izcila. Drīzāk gan - klausies uz maniem vārdiem, bet neskaties uz maniem darbiem.

Kā lai sauc to, ka Ēriks izsaka pārmetumus (pie tam nesolīdā formā), nemaz neizlasījis vēstules? Pārlasi, ko Žagariņš pēc tam rakstīja - viņš atbildēja gan par avotu, gan patieso informāciju. Tāpēc ka Tev šodien traucēta saprašana, nevaino citus! Ja reiz strādā ar datoriem, Tev tomēr vajadzētu just starpību starp miljonu un simt miljoniem.

Ausma

From: mahris@myself.com
Date: 4/28/01 3:26

Ausma Ābele wrote:

Piekrītu, ka Dienas orientācija mazāk uzbāzīga par Necīņas orientāciju. Un vairums materiālu patīkami objektīvi. Bet paskatieties, cik nervoza kļūst redakcija, ja tieši skartas Šķēles intereses. Nezinu finansēšanas mehānismus, bet parastā aukstasinīgā toņa pāreja uzbudinājumā rada aizdomas.

Starp citu - neesmu manījis partiju vai biznesu, kas būtu pasargāts no Dzeltenās zākājumiem. Vai tik šie nebūs paši neatkarīgākie. Mahris

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 4/28/01 4:36

PRINCIPĀ, Šņaršķis tikai pūš miglainu dezinformāciju, būdams pats glauns prastas audzināšanas paraugs. (Vai tā ir maskaļu metode?)

From: snar@junik.lv
Date: 4/29/01 1:16

Ausma Abele wrote:

Nesaprotu, par ko Jūs runājat, cienījamā Ausma. Pierādiet kaut vienu no savām pretenzijām ar konkrētu citātu.

Kur es "neskatos uz Jūsu darbiem"? Un no kura laika neskatīties uz kāda darbiem ir slikti? Vai esat pasaules slavenība, klasiķe, kuru darbus jāzin katram izglītotam cilvēkam?

Uz kādām konkreti pārmetumiem no manas puses Jūs atsaucaties? Uzrakstiet tās konkreti, lai visiem būtu skaidrs zolīda tiem forma vai nezolīda. Es lasīju Žagariņa rakstīto par avotu, un neko nekad nepārmetu Žagariņam. Tātad, mav skaidrs par ko Jūs runājat. Ēriks

From: aabele@madona.lv
Date: 4/29/01 2:48

Sakars tāds, ka viens muļķis spēj uzdot tik daudz jautājumu, uz kuriem miljons gudro nevar atbildēt. Jauku saulīti, jauku meiteni, un neizniekot savu jaunību, strīdoties ar vecām tantēm! :-) Ausma

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 4/30/01 4:00

Ēriks rakstīja:

Ēriks uzcels Latvijai apkārt mūri, kā savā laikā Berlīnē, iedzīvotājiem būs jādara klaušu darbs vai kā nosodītiem noziedzniekiem jāstrādā .....

Ērik, pastāsti man lūdzu kur vilkt robežu dezinformācījai? Dezinformācīja nav tikai nepareizas informācijas sniegšana bet vēl bistamāka ir informācijas apturēšana vai nepilnīgi sniegta informācija! Visi žurnalisti, kas ziņotu no kādas konferences vai sanāksmes, nekad nevar atreferēt visu. Kāds klausītājs vai lasītājs varētu tad apvainot žurnalistu par dezinformāciju un "noziedznieks gatavs"!

Juris Žagariņš rakstīja:

Dezinformācijai jauns uzplaukums.

Par 2,5 miljoniem latu šodien "infrastruktūras uzlabošana" pat projektēšanai valsts mērogā nepietiek, kur nu vēl realizēšanai!

Atvainojos par jautājumu, bet līdz šim nezināju, ka pastāv arī nepubliska valsts infrastruktūra? Kur meklējama atšķirība?

Uģis G. Bērziņš, ar skatu uz ostu.

From: snar@junik.lv
Date: 4/30/01 1:13

Uģis Bērziņš wrote:

Ļoti interesanti. Žēl, ka apstiprinošo argumentu vietā tikai daudzi punkti.

> Ērik, pastāsti man lūdzu kur vilkt robežu
> dezinformācījai?

Krimināllikums, nozieguma sastāvs. Un tiesa izlems galu galā.

Bistamāka-ne bīstamāka, bet dezinformācija gan.

Nav nozieguma sastāva. "Noziegums ir ļaunprātīgs, vai pēc noziedzīgas neuzmanības nodarīts..." Ja vienkārši nepietika laika, vai vietas avīzē -- te nav ne ļauna prāta, ne neuzmanības. Vienkārši nevajag teikt, ka re -- šeit publicēts pilnīgi viss, kas bija teikts konferencē. Ēriks

From: aabele@madona.lv
Date: 4/30/01 2:04

Bīstami arī tas, ja informācija nav pieejama. Nepietiekami informēts vēlētājs nespēj būt objektīvs.

Ausma

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 5/1/01 3:41

Tā jau ir mūsu laikmeta problēma, iegūt pareizu un pilnīgu informāciju. Viena liela daļa ir pieejama "par velti" aizvien biežāk ir par labu un pareizu informāciju jāmaksā.

Nākamā problēma ir "atšifrēt, izvērtēt" cik pareiza un pilnīga sniegtā informācija ir. Pareizu informāciju dabūt kļūst grūtāk no gada uz gadu.

Daudzi apmierinas ar informāciju kas saskan ar paša uzskatiem un to neapšauba.

Principā ir jāiziet no tā, ka vairums sniegtās informācijas nav pilnīga. Jāzin kur atrast iztrūkstošās daļas!

Pareizi, "neitrāli" informācijas sniedzēji nav daudz. Šeit mums jāšķiro starp pareiziem informācijas sniedzējiem, kas "stūrē" ar sniedzamās informācijas izvēli, piemēram CNN.

Lai varētu "izvērtēt" pareizu un samērā pilnīgu informāciju ir vajadzīgs laiks ko tam ziedot un labas svešvalodu zināšanas.

Domāju, ka vairums sveikotāju būs to jau atklājuši paši, ka Rietumeiropā nav daudz šādu sniedzēju (arī tiem ir savas intereses ko kad sniegt). Minēšu dažus: BBC, Neue Zuricher Zeitung, Die Welt, Frankfurter Zeitung, Der Spiegel.

Zviedrijā vistuvāk nāk Dagens Nyheter, pārējās pa laikam ir ļoti dezinformējošas - tīri apzināti, jo aizmugurē ir īpašnieku intereses. Agrāk industrijas un ekonomikas pasaulē laba bija "Dagens Industri", ("Dienas Biznes" māsa,) kuru izbeidzām abonēt, jo ir pārveidojusies par lētu skandālu avīzi. Ir ar tādu pašu saturu jauna konkurente, kura izveidojas ļoti interesanti - "Finanstidningaen".

Tīklā piemēram ir "mājas lapas" dažu labu reizi ar nepareizu dātumu, kur LR ministru prezidents ir Šķēle, Ulmanis utt. Arī tā ir dezinformācija.

Mēs latvieši esam viena fantastiska tauta.

Uģis G. Bērziņš, ar skatu uz ostu.

From: snar@junik.lv
Date: 5/1/01 6:55

Uģis Bērziņš wrote:

Tā problēma ir diezgan vienkārši risināma. Lai nebūtu jāmaksā par tīru gaisu, lai to elpotu (tādi gaisa aparāti jau ir dažas lielpilsētās), jāsoda gaisa piesarņotājus.

Tāpat jasoda dezinformētājus. Tie piesārņo tīras pirmatnējas patiesības vidi ar savējiem meliem.

Kad par dezinformāciju tiks noteikts sods, visi informācijas avoti paši rūpēsies par to, lai viņu informācija būtu pateiesa, un brīdinās paši par to nepilnībam, kad nav iespējas tās novērst.

Vai mūsējo avīžu redaktoriem, televīzijas darbiniekiem nemaksā algu? Vai tur nav cilvēku, kuri labi pārvalda svešvalodas? Lai strādā ka pienākas. Ēriks

From: hbush@apollo.lv
Date: 5/1/01 7:16

Ēriks Snarskis rakstīja:

Atliek tāds sīkums - kurš būs tas, kurš vēl pirms publicēšanas pateiks, vai tā ir infomācija vai dezinformācija? PSRS laikos tā iestāde saucās Glavlits, tā bija viena no KGB strukturālajām sastāvdaļām. Neviens vārds nevarēja tikt publicēts bez Glavlita ziņas, un viņiem bija speciālas instrukcijas (veselas grāmatas) ko drīkst publicēt un ko ne. Snarska propogandētās metodes īstenībā ir daudz bistamākas, nekā varētu izskatīties. Inkvizīcijas un komunistu āža kājas spīd cauri.

Skaisti, protams, skan "tīras pirmatnējas patiesības vide" ;-) Var ķert ideoloģiski nepieredzējušus cilvēkus uz muļķa. Realitātē tas nozīmē "patiesība ir tikai viena, manējā, un neko citu nebūs brīv teikt".

Patiesības etalons neeksistē, un tikai pašas pretīgākās totalitārās varas struktūras - inkvizīcija, KGB, vahabitu reliģiskā policija u.t.t. - uzņemas sadalīt visu pieejamo informāciju - informācijā un dezinformācijā. Totalitārās sistēmās tas ir vienkārši: Vadoņa, Partijas, Svēto rakstu (kādi nu kuriem tie ir) teiktais ir informācija, viss pārējais - dezinformācija. Nē, paldies, esam jau tur bijuši.

Harijs

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 5/1/01 9:25

Sveiki!

Harijs, atšķirībā no Ērika, ir starp tiem, kas "ir jau tur bijuši":

Vecīt, esi vēl arvien turpat kur bijis ar visu savu neeksistējošo patiesības etalonu. Vienīgā atšķirība, ka tagad vairs nav tik vienkārši, kā toreiz atširt patiesību no meliem. Nevari vis teikt, ka tas ir tik vienkārši, ka patiesība ir pretējais tam, ko Vadonis saka. Nepietiek vis teikt, ka tas, ko toreiz teica Vadonis, arī šodien un nekad nākotnē nebūs patiesība. Nepietiek vis ar stulbu atdošanos pārticības etalonam ASV.

(Vari, protams, lasīt vahabistu avīzes, lai uzzinātu, kas tā īstā nepatiesība ir, bet tad būs jāmācās arabu ābece.)

Juris

From: snar@junik.lv
Date: 5/1/01 9:27

Harry Bush wrote:

Tā ir informācijas avota problēma. Lai pats "fiļtrujet bazar", pirms ko izdos publikai. Mums ir Krimināllikums, kurš paredz sodus par miesas bojājumiem, un nav neviena, kas noteiktu pirms cilvēka iziešanas uz ielas -- vai viņš uzvedīsies kārtīgi, vai salauzīs kādam kaulus. Protams, būtu labi zināt papriekšu. Bet mēs nezinam, un tā nav problēma, kura traucētu mums sodīt noziedzniekus PĒC nozieguma izdarīšanas.

Vot par tādiem vārdiem sodīs nākotnē: Buša kungs savas šaubīgas un mani apvainojošas iedomas nosauc par īstenību.

Un te viņš mums stāsta kas ir realitāte -- atkal šaubīgas iedomas. Šaubīgas tāpēc, ka demokratiskā valstī vainu noteic tiesa, nevis kāds viens cilvēks, bet teikt var (vismaz, mēgināt) visu, tikai jāatbild par saviem vārdiem tāpat ka par saviem darbiem.

Tiešā demokrātijā katrs cilvēks var piedalīties tiesas sprieduma noteikšanā jebkurā procesā:

http://jamajo.open.lv/sshow.php3?titl=Demokracy&lang=L&inc=inc/L_demokracy.html

Tikumības etalons arī nēksistē, tomēr prakse pierada, ka daudz efektīvāk ir sodīt par pretsabiedriskiem nodarījumiem, nekā murmulēt par absolūto etalonu trūkumu.

Ļaunpratīga vai bezatbildīga manipulēšana ar cilvēku uzskatiem ir sabiedriski bīstama darbība, par kuru jāsoda demokrātiskā valsts institūcijā -- tiesā. Ēriks