From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 5/1/01 8:08

>Ko lai daram ar tiem krieviem Latvijā kas
>sūdzās un čīkst ja pieprasa, lai vini iemācās
>latviski?

Viņi nav spējīgi iemācīties. As simple as that.

From: wanamassazoo@aol.com
Date: 5/3/01 3:11

Arturs Rubenis izsaka domu, ka krievi neesot spējīgi iemācīties latvju valodu, "As simple as that". Par ko? Latvieši iemācījās krievu valodu. Kautkur es lasīju ka tikai 2% no latviešiem neprot krieviski. Nezinu vai tā ir dezinformācija vai patiesība. Jūs noteikti zinat vairāk par šīm lietām. Zigrīda

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 5/4/01 12:13

Būs drusku vairāk, ja ne 20%. Varbūt 2% no rietumu latviešiem saprot to.

From: rumpis@usa.net
Date: 5/4/01 1:50

Slikti, ka tik maz krievu valodu protam. Kā kara laikā gūstekņus nopratināsim? ;-)

Rumpis :)

From: Janis.Smelters@lattelekom.lv
Date: 5/4/01 2:17

Kara nebūs ...

Apsvērums tāds, ka mums nebūs kur tos gūstekņu miljonus likt.

Kaut kur nesen redzēju skaitļus ka no Latvijas iedzīvotājiem krievu valodu zina ~85%, latviešu valodu zina ~81%

Jans

From: uldis@parks.lv
Date: 5/4/01 3:49

Arturs Rubenis skaitīja latviešus, kas neprot krieviski:

>Bus drusku vairak, ja ne 20%. Varbut 2% no rietumu latviesiem saprot to.

Varētu būt arī 2%. Es nepazīstu nevienu, kurš neprastu krievu valodu. Es gan nerunāju par Rietumu latviešiem.

Uldis

From: wanamassazoo@aol.com
Date: 5/4/01 7:59

Artur. Jūs esat man vienu atbildi parādā. Kāpēc Jūs domājat, ka krievi ir nespējigi mācīties latvju valodu? "Its as simple as that" rāda, ka Jūs izvairāties man atbildēt. Vai viņi ir slinki, dumji, vai spītīgi? Varbūt skatās par daudz televīziju? Pacietīgi gaidīšu.

Zigrida

From: uldis@parks.lv
Date: 5/5/01 5:05

Arturam pilnīga taisnība, tā nav spekulācija, bet fakta konstatācija. Viņi nav spējīgi iemācīties latviešu valodu. Tāpat kā igauņu, lietuviešu, kirgīzu, gruzīņu etc. Kaut kā raksturīgi, ka viņi nevar iemācīties tieši savu kādreiz (vai joprojām) okupēto zemju valodas. Vai tas ir slinkums, stulbums vai spītība - manuprāt, viss kopā plus lieluma mānija.

Esmu sastapis krievus, kas nodzīvojuši Latvijā 20 gadus nesaprot Latviski ne vārda. Man to ir grūti saprast, jo pats, piemēram, pēc 3 mēnešiem Lietuvā un Igaunijā atiecīgi, varēju jau runāt par sadzīviskām tēmām...

Uldis

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 5/5/01 7:15

Sveiki!
Uldis solidarizējas ar Artūru:

> Arturam pilnīga taisnība, tā nav spekulācija,
> bet fakta konstatācija. Viņi nav spējīgi
> iemācīties latviešu valodu.

Nav labi šitā vispārināt! Arturam nekad un nekādi nebūs pilnīga taisnība par itin neko.

Ja Uldis tiešām nezinātu nevienu krievu, kas nebūtu spējis iemācīties ne vārda latviešu valodu, tad viņš tiešām varētu teikt, ka Arturam ir pilnīga taisnība, bet es pats, kas Latvijā parādos tikai ļoti reti, varu teikt, ka esmu sastapis Latvijā krievus, kas ir iemācījušies labāk latviešu valodu nekā daži labi latvieši.

Juris

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 5/5/01 7:55

Spekulācijas kapēc krievi nelasās kad viņus necieš un dzen ārā ir dažādas:

Zigrīda:
> Vai vini ir slinki, dumji, vai spītīgi?

Uldis:
> Viņi nav spējīgi iemācīties latviešu valodu.

Juris:
> esmu sastapis Latvijā krievus, kas ir iemācījušies labāk latviešu valodu nekā daži labi latvieši.

Šīm teorijām pievienošu vēl vienu iespējamu faktoru, ka ir arī tādi krievi kas zina, ka nav cienīti un un vērtēti vienalga kādas viņu spējas, bet tie tomēr pastāv, ka viņiem ir tikpat tiesības kā citiem cilvēkiem palikt. Šaubos, ka tie gaida mīlestību no latviešiem. Viņi ir spējīgi iemācīties bet uzskata, ka ir cilvēktiesību jautājumi kas arī būtu jāizkārto, ne tikai valodas apgūšana. Un ja ir letiņi kas uzskata citus cilvēkus par smerdeļiem tad tie ir tādi paši rasisti kā tie ASV kas ļauni apsmīn afro-amerikāņus, meksikāņus, redneckus, utt tikai, ka tāda ir viņu ādas krāsa. Ne visgudrākie.

Protams valodas neprašana nav attaisnojuma, jo esmu arvienu teikusi, ka visiem kas grib palikt Latvijā būtu jāiemācas latviski. Bet cerams ne visi uz to viszemāko līmeni, jo tas tikai rada neiecietību.

aija

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 5/5/01 9:57

Uldis rakstīja

> Esmu sastapis krievus, kas nodzīivojuši Latvijā 20
> gadus nesaprot Latviski ne vārda. Man to ir grūti
> saprast. . .

Es esmu sastapis krievus, kas nodzīvojuši Latvijā ne vien 20, bet visus 50 gadus un kategoriski atsakās runāt vai pat saprast latviski (varbūt arī patiešām nesaprot un nerunā).

Tāpat esmu sastapis krievus, kas pusotra gada laikā pēc iebraukšanas šeit (padomju laikos) iemācījušies latviešu valodu tik labi, ka nezinātājs nepateiks viņu tautību.

Viena lieta gan - to pirmo ir krietni vairāk nekā otro, tomēr tas mums nedod tiesības vispārināt, vismaz es tā uzskatu. Jo, ja šos mūsu izteikumus lasa kaut viens krievs, kurš pieder pie otrās grupas, tad viņš jūtas pamatoti aizskarts.

Vents

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 5/5/01 1:48

Juris rakstīja:

> Nav labi šitā vispārināt! Arturam nekad un nekādi nebūs
> pilnīga taisnība par itin neko.

Jurīt, tu pļāpā niekus! Pat amerikāņi pa reizei iemācās latviski runāt labāk, nekā dažs labs letiņš. Piemēram, Tēraudu Juris. Un tas ir no Klīvlandes.

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 5/5/01 1:48

Aija rakstīja:

> Viņi ir spējīgi iemācīties bet uzskata, ka ir
> cilvēktiesību jautājumi kas arī būtu jāizkārto,
> ne tikai valodas apgūšana. Un ja ir letiņi kas
> uzskata citus cilvēkus par smerdeļiem tad tie
> ir tādi paši rasisti kā tie ASV kas ļauni
> apsmīn afro-amerikāņus, meksikāņus, redneckus,
> utt tikai, ka tāda ir viņu ādas krāsa. Ne
> visgudrākie.

Kas tur par gudrību? Skaidrs, ka ir gudri krievi. Gudrāki par dažiem letiņu profesoriem. Prot latviski un citas valodas. Prot satikt ar citiem un arī ar latviešiem. Cienī citus cilvēkus un arī latvieši tos cienī.

Tāpat kā latviešiem ir sarkanie naciķi, arī krieviem ir. Tie prot gvelzt un draudēt, lamāt citus un izsmiet. Dzīvojot svešā zemē, tie paģēr privilēģijas. Kas var aizliegt tādus nīst?

Saprotams, arī latviešiem ir pulka neliešu. Un tie ir pat prastāki nekā maskalu sarkanie naciķi. Šie ļautiņi it kā runā latviski, bet domā pa maskalu modei. Tiem visi citi ir muļķi un nelieši. Sveikā pa laikam ari viens otrs parāda šo savu īsto dabu.

Vents rakstīja:

>Jo, ja šos mūsu izteikumus lasa kaut viens krievs,
>kurš pieder pie otrās grupas, tad viņš jūtas pamatoti
>aizskarts.

Tāds droši vien saprot,kāpēc tādas izteikas rodas.

From: alnis@lis.lv
Date: 5/5/01 2:08

Pārbraucu no Ķelnes Rigā, piebrauca taksis, šofers runāja tikai krieviski, lai gan to uzrunājām latviski. Es to atstāju citam klientam, lai gan viņs bija tik laipnas un izsauca man pa raciju citu. Atbrauca arī krievs, bet ar mani runāja latviski(patikams izņemums), bet braukšanas laikā dzirdēju kā pa raciju dispicers visu laiku runāja tikai krieviski. Klajs valodas likuma pārkapums, bet vai uz to kāds reaģē. Tadus var saukt daudz. Ko lidz likums, ja to neievēro un nerespektē?!

Vai mūsu varas vīri to zina? Domāju, ka viņi, dzīvojot savos izveidotajos "siltumnīcas apstakļos" vispār maz zina no tā, kas notiek Latvijā.

Kaut gan, manuprāt, ar likumu vien te ir par maz. Te ir jādomā un jāveido politika, jo pilnīgi skaidrs, ka ir spēki, kuri speciāli "sagatavo" šos valodas negribētājus un nepratējus.

Alnis.

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 5/6/01 4:48

Kas mācās tas iemācās, jauniešu lielākā daļa runā latviski, tie kas mācās augstskolās ir spiesti runāt latviski. To, ka vecie padomju produkti lielākajā vairumā nav spējīgi neko jaunu apgūt to jau mēs zinām, un tas attiecas arī uz Latviešiem.

G inc.

From: pistole@ebtech.net
Date: 5/6/01 7:19

Sveiki!

Ja nu mēs spriežam par valodas pareizu runāšanu un vispār tās saprašanu, tad varu teikt ka starp ilgāk par 55 gadiem no Latvijas projām dzīvojošiem latviešiem ir ļoti daudz no vecās paaudzes, kas savas mājas zemes valodu ļoti slikti pārvalda. Tā tad tie Latvijas krievi, kas skolās neiet, nav nemaz sliktāki.

Zigis.

From: aiviskip@nycap.rr.com
Date: 5/6/01 10:41

Jā, un tā kā daudziem šiem cilvēkiem tēvu valoda stipri vien klibo, tad mūsu vidū ir radušās būtnes, kas vairs labi nerunā nevienā valodā...

alvis

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 5/6/01 11:14

No Alvja teiktā būtu jāsecina, ka Latvijai jāpaliek par rezervātu. Varētu tam pat piekrist no ekoloģiskā viedokļa, vienīgi šaubos, ka pēcpadomju valoda ir "īstā" dainu valoda un tieši pēcpadomisms ir tas, kas šeit būtisks nevis cits ko latvieši lieto vai piesavinājušies. Man pašai liekas, ka ir aspekti no šīs pēcpadomju domāšanas kas dainu garu un mērķus šausmīgāk sakropļo nekā jebkas cits. To pašu gan arī varētu teikt, kā var redzēt no prakses, par vissliktāko kas nāk no rietumu puses ar savu iejaukšanos.

aija

From: aabele@madona.lv
Date: 5/6/01 1:16

"Redzējis sovietismu neesmu, taču spriest varu." Varētu domāt, ka atrašanās sovietijā bijusi līdzīga saslimšanai ar AIDS, kas nekad nav izārstējama, un vienīgie speciālisti sovieta lietās ir tie, kas to nav piedzīvojuši. Tikai nesaprotu, kur ar sovietismu inficējās Ceplis ar savu kompāniju, kuru prototipi itin veiksmīgi šiverē mūsdienās.

Dainu valoda tomēr vispilnīgāk saglabājusies Latvijā, nevis latviešu sīko apmešanās vietu saliņās citās zemēs. Ja neskaita terminus, kas ienāca kopā ar sovietismu, un ar to kopā arī aizgāja, latviešu valoda tika kopta vairāk nekā pašlaik, un latviskota vēl cītīgāk nekā Endzelīna laikos, kad vēl bija spēcīga ietekme gan no vācu, gan cara laikiem. Mēs savu valodu mīlējām, ne mazāk kā latvieši citās zemēs, varbūt pat vairāk, jo nekas cits jau mums nepiederēja. Tiem, kas melš par latviešu valodas tuvināšanos "lielajai krievu valodai", patiesībā no pašas krievu valodas neko nejēdz.

Citu zemju latviešiem ir ļoti daudz, ar ko palepoties vietējo latviešu priekšā. Taču valoda gan tā nav, un izņēmumi šajā ziņā ir ļoti reti.

Ausma

From: norandris@rcn.com
Date: 5/6/01 1:29

Pirms vērtējam, ka tie "krievi" ir tādi un tādi, der apskatīties kā ar mums pašiem. Starp latviešiem, kas pēc kara nonāca Rietumos, ļoti liels procents bija tādi, kas acīmredzot ļoti zemu vērtējuši savu pēcnācēju gara spējas vai arī nav turējuši visu to latviešu būšanu nekādā vērtē. Viņi no paša sākuma ir runājuši ar bērniem vairāk vai mazāk lauzītā mītnes zemes valodā. Viņu bērni latviešu valodu tā arī neiemācījās. Cik daudz tādu bija, laikam neviens nav skaitījis, bet tur "nobirums" ir liels. Varbūt puse vai vairāk? No otras puses ir arī gadījumi, kad vecāki pārāk fanātiski spieduši bērnus uz visu latvisko, tā izsaucot iekšēju pretestību un "nobirumu" arī tai galā. Kā no vieniem tā otriem daļa pēc neatkarības atjaunošanas ir atnākuši atpakaļ, bet ar trūcīgu Latvijas kultūras bagāžu.

Kopīga kultūra ir tas, ko var saprast pusvārdos. Ar elementāru latviešu valodas zināšanu ne tuvu nepietiek. Galu galā tas ir intereses un individa inteliģences jautājums. Kas ļoti daudz lasījuši, tiem ir izredzes labāk orientēties Latvijas jautājumos. Valoda ir tikai daļa no tā minimālā kopuma, kas inteliģentam latvietim jāzina.

Prātvēders Andris

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 5/6/01 2:57

Alnis rakstīja:

>Atbrauca arī krievs, bet ar mani runāja latviski
>(patikams izņemums), bet braukšanas laikā dzirdēju
>kā pa raciju dispicers visu laiku runāja tikai
>krieviski. Klajs valodas likuma pārkapums, bet vai
>uz to kāds reaģē.

Īsti neizpratu, kā šajā gadījumā ir pārkāpts valodas likums. Vai tad darbavietā pie mums starp darbiniekiem ir aizliegts lietot krievu (vai kādu citu) valodu, ja runātāji piekrīt tajā sazināties? Jūs taču nedzirdējāt protestus no šoferiem, ar kuriem sazinājās šis dispečers.

Par pirmo gadījumu - arī es rīkojos tieši tāpat kā Jūs. Ja taksometra šoferis (pārdevējs vai kāds cits, kas mani apkalpo) atsakās sarunāties latviski, tad es meklēju citu (ja iespējams, no citas firmas) - lai viņa kantoris cieš zaudējumus.

Vents

From: pistole@ebtech.net
Date: 5/6/01 8:00

Aija secināja, ka Latvijai jāpaliek par rezervātu. Vai par to ir kādas šaubas, ka Latvija ir un vienmēr paliks par latviešu kultūras, parašu un valodas rezervātu? Par to arī nav šaubas, ka pasaulē kara vēju aizpūstās latviešu valodu runājošo saujiņas nekad to nepataisīs par mājas zemes valodu, nedz arī to saglabās.

Kāds sakars ir šodien Latvijā runātai valodai ar to, kas dainās? Kura ir pareizā un kura nepareizā? Tad jau var arī teikt, ka šodienas angļu valoda nav pareiza, jo tā nerunāja Šekspīra laikā.

Kāds ir dainu gars un mērķi un kā tie tiek sakropļoti? Vai kāds grib teikt, ka mums vēl šodien ir jādzīvo dainu garā, kad "Tūdaliņ, tagadiņ, pastalnieki dancoja".?

Ko tauta pieņem no citiem un ko noraida, ir tautas pašas izvēle. Tā tas ir Latvijā un tāpat "Rietumos". Jaunatne, tautas nākotne, ir tā kas dara izvēli. Nav nemaz tālu jāskatās, pietiek ar novērošanu, kā jaunatne ģērbjās un izturās pret savu un iepriekšējām paaudzēm. Par laimi, tā ir tikai jaunatnes ilūzija, ka radikāli izmainīsies pasaules vērtības, " kad paši tiks pie stūres".

Zigis.

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 5/6/01 8:42

Viss būtu vienkāršāk, ja visi -pirmā kārtā- rūpētos par savu valodu, tikumību, uzvešanos, vērtībām, "tikšanu pie stūres", utt. Un atļautu atbildību par to pašu arī citiem.

Jaunieši, lai nav pieauguši vairs nav gluži bērni un viņi parasti par daudzko visai mazāk "jāvada" nekā lielais vairums pieaugušo iedomājas.

Varētu arī pieminēt, ka angļu valodā ir tāds vārds "slacker", kas ir apzīmējums vienai daļai jauno "vienaldzīgo" (rietumos) kas negrib vai nezina kā "tikt pie stūres", vai neuzskata to par nozīmīgu.

aija

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 5/12/01 2:07

Kaut gan mēs esam viena fantastiska tauta ar vēl fantastiskākiem cilvēkiem, ir reizes kad paliekam kā bailīgi, nobijušies bērni - klusējam!

Šis fenomens parādās atkārtoti, aktuālais ir šīs diskusijas par valodas mācīšanos.

Kamēr diskutēja procentus šurp un turp, bija labi ...... vairums sauļojās lielā pašapmierinātībā ....

Pēc Prātvēdera Andra un Aijas kritiskajiem - savādākiem uzskatiem - diskusija apklusa. Latvija nekad neizaugs par demokrātisku, patstāvīgu valsti, kamēr cilvēki nedrīkstēs? negribēs? nespēs? (Ir vēl kādi citi iemesli?) izteikt brīvi savas domas, ari kritiskas, savādākas!

Zviedriem ir divi iemīļoti sakāmvārdi (tas tā starp citu):

Es mīlu demokrātiju kamēr es varu pavēlēt!

Ja visi domā kā šefs, tad neviens vairs nedomā!

Agrāk problēmu atrisināja ātri un vienkārši - persona tika deklarēta, atkarībā no sociālās vides, par buržuju, par nodevēju, par komunistu par sarkano, par muļķi, par nezinātāju, par nepieaugušu utt. utt.

Tikpat "tabu = aizliegta" tēma daudzkārt ir apgalvojums ka mēs visi, (ar ļoti maziem izņēmumiem) esam divkultūru bērni - daudzkārt ar izlīdzinātību abās kultūrās, bet daudzkārt arī ar vienas kultūras pārsvaru pieaugot gados ...

Padomājiet pašas, paši, kādas tēmas Sveikā beidzamos gados burtiski "nomirušas" pēc diviem vai trim ierakstiem ....

Mēs latvieši patiešām esam viena fantastiska tauta.

Uģis G. Bērziņš, ar skatu uz ostu

From: wanamassazoo@aol.com
Date: 5/12/01 3:36

Kāpēc seit dažreiz valda tāds klusums? Nedomāju ka sveikotāji ir bailīgi. Ja kāds man pienestu ēdienu, māju iztīrītu, veļu izmazgātu utt., tad varētu šeit sēdēt stundām ilgi. Amerikāņiem arī ir labs teiciens "Life is messy, somebody has to clean it up".

Tomēr Tev ir taisnība, dažreiz jāpieliek jauna malka kvēlojošām oglēm, lai pilnīgi neizdziest uguns. Esi pacietīgs ar mums, Uģi. Mēs visi nevaram būt lieli filozofi. Ņemi par labu kādi esam. Zigrīda

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 5/12/01 10:05

Uģis:

> Latvija nekad neizaugs par demokrātisku, patstāvīgu
> valsti, kamēr cilvēki nedrīkstēs ? negribēs? nespēs?
> (Ir vēl kādi citi iemesli?) izteikt brīvi savas domas,
> arī kritiskas, savādākas!

Manas domas nav tik savdabīgas. Drīzāk tās ir sveikotājiem neparastās kombinācijās. Hiperteksts no tām sabiedrības grupām kuŗās vislabāk esmu iederējusies. Ierasta valoda, pārtulkota latviski.

Daudziem no mums ir sajūta, ka, ja cilvēkam ir x īpašība, tad viņam arī vajadzētu būt a, b, c... īpašības un tam jāpieder zināmai grupai ar zināmu valodu un uzvešanos. Tie nejūtas ērti ar alteritāti, kur nu vēl ar subalteritāti. Uzskata, ka ir visai skaidri definēti, dominanti kultūras segmenti un tie kas neiederas ir devianti. Tas ir iepretīm postmodernai domāšanai, kas uzskata cilvēku kā centrālu savai kultūrai, atbildīgu par tās izveidi un ar visai brīvu izvēli.

Trimdinieku liktenis ir pat radikālāks nekā atstājot vienu kultūru, neiederēties arī otrā. Tā kā es pati nedzīvoju latviešu centrā, šejienes latviešu sabiedrībā nekad neesmu bijusi kādas kultūras centrā. Visas kultūras (izņemot Sveiks) kas man bijušas nozīmīgas es varētu raksturot zināmā mērā alternatīvas.

Vistuvākā sabiedrība man bijusi saistīta ar amerikāņiem. Universitātes gados ar tiem kam interesē zinātnes fantastika, filmēšana, plašs mūzikas gaumes diapazons, kompjūteri, sports, utt. Šajās grupās satiekas un krustojas vairākas sabiedrības kategorijas kas Latvijā ir stingri +citādi+ nodalītas.

Cik esmu vērojusi, Latvijā alternatīvās (nekriminālās) kultūras saistās ar pavisam jauniem cilvēkiem kas izmēģinājas un izlecas pirms paliek "atbildīgi" un "stabīli," vai arī ar visai stipri izstumtām grupām. Tas ir pretēji uzskatam, ka cilvēks var pārdefinēt sevi mācīšanās procesā visu mūžu. ASV ir liela zeme ar lielu sabiedrisko veidojumu dažādību.

Galvenais vienojošais faktors manai pamatsabiedrībai bijis tās robežas. Kaut dalībnieki augsti izglītoti, tie jūtas kā "ārpusnieki" tipiskajos grupējumos bet identificējas ar savu alteritāti. Viņiem ir dziļa tolerance pret visādām īpatnībām ja tās netraucē citus un maz vēlēšanās salikt cilvēkus plauktiņos.

Cilvēks atspoguļo ne tik vien kā savu ģenētiku, bet arī kompāniju kuŗā uzturas. Šodienas cilvēks parasti ir spējīgs runāt vairākas valodas un iemanās vairākās "kultūrās".

Elektroniskās izmaiņas un iespēja ceļot pa pasauli pastiprina dažas "savādas kombinācijas" kādas nekad agrāk nav bijušas iespējamas tradicionālās sabiedrībās.

Tie latvieši ar kuŗiem izveidoju tuvākus virtuālus kontaktus man likās vistuvāk tai mentalitātei, interesēm un valodai ar kuŗu biju jau ieradusi. Protams, katrs antropologs zina, ka pat lietas, kas šķietami ir "viens un tas pats" divās atsevišķās kultūrās, faktiski var būt ļoti atšķirīgas.

aija

From: aabele@madona.lv
Date: 5/13/01 12:40

Aija rakstīja par savu sabiedrību:

> Šajās grupās satiekas un krustojas vairākas
> sabiedrības kategorijas kas Latvijā ir stingri
> un +citādi+ nodalītas.

Aija ir liela speciāliste Latvijas grupu dalīšanā. :-) Palīdzēšu mazliet. Piemēram, komjūteristi pie mums stingri nodalās sievišķos un vīrišķos kompjūteristos, gaļēdājos un veģetāriešos kompjūteristos, resnos un tievos kompjūteristos utt.

> Cik esmu vērojusi, Latvijā alternatīvās
> (nekriminālās) kultūras saistās ar pavisam
> jauniem cilvēkiem kas izmēģinājas un izlecas
> pirms paliek "atbildīgi" un "stabīli,"
> vai arī ar visai stipri izstumtām grupām.

Būtu labi, ja Aija konkrēti uzskaitītu, kuras Latvijā ir tās visai stipri izstumtās grupas. Bet par to, ka ASV ir lielāka zeme, gan nekādu šaubu nav, vienīgi no šejienes nav saskatāms, kā pie amīšiem tā pārdefinēšanās notiek.

> Viņiem ir dziļa tolerance pret visādām īpatnībām
> ja tās netraucē citus un maz vēlēšanās salikt
> cilvēkus plauktiņos.

Lūk, lūk - "dziļa tolerance par īpatnībām ja tās netraucē citus". Cilvēks jau tas pats dzīvnieks vien ir - pret tiem, kas neapdraud viņa eksistenci, izturas ar dziļu toleranci. šajā ziņā Latvijas iedzīvotāji nav nekāds izņēmums. Interesanti, cik toleranti būtu amerikāņi pret Huseina mēģinājumu pakļaut ASV.

Ausma

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 5/13/01 7:21

Ausma:

> Aija ir liela speciāliste Latvijas grupu dalīšanā. :-)

Par speciālistu par iekšletiņien sevi neuzskatu un neuzdodos. Man ir tikai savas pieredzes, kas ir tikai viena cilvēka un drausmīgi ierobežotas. Ne jau man tās pareizās - citiem atkal citas.

> Būtu labi, ja Aija konkrēti uzskaitītu,
> kuras Latvijā ir tās visai stipri izstumtās
> grupas.

Mani iespaidi nāk no publiskām pārrunām kādas var uztvert dažādos portālos un listservos, ieskaitot Sveikā. Kas tiek izstumti un izlamāti? Negribu kurināt naidu, bet aizspriedumi ir Latvijā tāpat kā ASV visumā pret analoģiskām grupām, tikai pastiprinātā veidā, jo apstākļi ir smagāki - piem. pret sievietēm kādas personīgi nepatīk, homoseksuāliem, citas tautības, nespējniekiem, neglīteņiem, utt. Viena mēraukla ir vai kādam ir iespēja pacelt savu balsi un saņemt godīgu atbildi, nevis tikt apsauktam.

Tas nesaka, ka cilvēki ir sliktāki (vai labāki) Latvijā vai cittur. Tas norāda uz zināmiem apstākļiem kādus var mainīt pēc vajadzības.

Lielākās zemes dēļ, ASV ir lielākas iespējas atrast sev piemērotas vienības. Tā tad tas nav absolūtas tolerances salīdzinājums, bet diapazona iespējas. (Resp. nesalīdzinu cilvēku "vērtības".)

> Cilvēks jau tas pats dzīvnieks vien ir -
> pret tiem, kas neapdraud viņa eksistenci,
> izturas ar dziļu toleranci. šajā ziņā Latvijas
> iedzīvotāji nav nekāds izņēmums.

Pieņemu kontekstā vērsto sarkasmu, resp. norādi, ka pate neesmu toleranta runājot par toleranci. Sveikā bieži ticis runāts par domu piesārņošanu, mēsliem un maldiem. Vai es domāju, ka tāda esmu nav šeit svarīgi. Būtisks ir, ja citi tā uztver. Atsaucos uz Uģa aicinājuma pārrunāt subjektu un dalīties ar saviem iespaidiem. Un pateicos, ka Ausma veltīja man godīgu atbildi.

Nevis mīlēt, bet patiešām atzīt otra atsevišķumu!

aija

From: aabele@madona.lv
Date: 5/13/01 9:02

Aija rakstīja:

>Mani iespaidi nāk no publiskām pārrunām kādas
>var uztvert dažādos portālos un listservēs,
>ieskaitot Sveikā.

Mīļā Aija, ir bīstami par situāciju spriest vienīgi pēc virtuālās realitātes. Vispār izskatās, ka Tev uz kādu brīdi derētu pamainīt vidi. Vai Tev nav iespējams atbraukt uz Latviju? Nebaidies, Tu esi stipra sieviete, izdzīvosi mūsu "drausmīgajos" apstākļos. :-)

> Negribu kurināt naidu, bet aizspriedumi ir
> Latvijā tāpat kā ASV visumā pret analoģiskām
> grupām, tikai pastiprinātā veidā, jo apstāķli
> ir smagāki - piem. pret sievietēm kādas personīgi
> nepatīk, homoseksuāliem, citas tautības,
> nespējniekiem, neglīteņiem, utt.

Hm, nespējnieku, neglīteņu, nepatīkamu sieviešu te ir aplam daudz. Varbūt tāpēc pret šīm grupām sadzīvē nekāds naids nav manāms. :-) Arī pret tautībām kā tādām ne. Neiecietība rodas vien tad, kad tiek apdraudēta pašu tautība vai kādas citas intereses. Es jau teicu, Aija, tas viss jāredz savām acīm, lai varētu objektīvi spriest. Iznāc uz brīdi laukā no tautas dziesmām un padzīvo reālā vidē!

>Viena mēraukla ir vai kādam ir iespēja pacelt
>savu balsi un saņemt godīgu atbildi, nevis tikt
>apsauktam.

Aija, ņem vērā, ka iekšlatvieši virtuālajā pasaulē ir daudz īsāku laiku nekā amīši. šis tas jau nepārtraukti mainās, bez kādas iedarbības no malas. Kad Latvijā ļautiņi masveidīgi tiks pie interneta, sākumā būs dažādi brīnumi jāpiedzīvo.

>Lielākās zemes dēļ, ASV ir lielākas iespējas
>atrast sev piemērotas vienības. Tā tad tas nav
>absolūtas tolerances salīdzinājums, bet diapazona
>iespējas. (Resp. nesalīdzinu cilvēku "vērtības".)

Aija, cilvēks var justies bezgala vientuļš lielā pilsētā, turpretī pāris cilvēku sabiedrībā pavisam labi. Kvantitātei nav nozīmes. Nozīme ir tam, cik daudz cilvēki pazīst cits citu.

>Nevis mīlēt, bet patiešām atzīt otra atsevišķumu!

Mīlestība tieši meklē atsevišķumu. Ne tā? :-)

Ausma

From: alnis@lis.lv
Date: 5/13/01 12:58

Visa šī Ausmas un Aijas diskusija bija "augstākās klases pilotāža". Bija interesanti tai sekot. Un piekrītu Ausmas uzaicinājumam Aijai apciemot Latviju.