Re: Cilvēktiesības Latvijā pēc N.Muižnieka gaumes

From: Girts.Zegners@t-online.de
Date: 6/1/01 11:31

Sveiki !

Tikai nupat paguvu palasīt N.Muižnieka apgalvojumu DELFI (citēts no BNS), ka :

Cilvēktiesību aizstāvis atzīst sociālu mazākumtautību diskrimināciju Latvijā
BNS 30. maijs 2001 15:50

Latvijas cilvēktiesību un etnisko pētījumu centra direktors Nils Muižnieks uzskata, ka Latvijā nacionālā diskriminācija ir pārgājusi sociālajā un ka ar latviešu valodas palīdzību daļa Latvijas iedzīvotāju tikusi izstumta no darba tirgus un sociālās aprites.

Intervijā krievu valodā iznākošajam laikrakstam "Vesti Segodna" Muižnieks trešdien sacījis: "Pēdējos piecos gados vienlaikus ar integrāciju notikusi arī dezintegrācija. Ar latviešu valodas palīdzību vesela Latvijas iedzīvotāju grupa tikusi izstumta no darba tirgus un sociālās aprites kopumā."

"Pašlaik Latvijā veidojas ļaužu grupa, kuri ir izmesti "aiz borta". Pārsvarā tie ir mazākumtautību pārstāvji, kas palikuši bez jebkādas eksistences nišas," sacījis Muižnieks.

Kā piemēru šai situācijai viņš minējis socioloģiskajās aptaujās noskaidroto, ka trešdaļa nepilsoņu nevarētu strādāt vietās, kur nepieciešamas latviešu valodas zināšanas. Muižnieks norāda, ka līdz ar to šo cilvēku profesionālās iespējas tiek krasi iegrožotas un viņi kļūst konkurētnespējīgi. "Viņi pirmie paliek bez darba, pirmie parādu dēļ zaudē dzīvokli un pirmie nokļūst padibenēs," sacījis Muižnieks.

Tik tālu citāts no BNS.

Atzīstos, ka līdz šim biju mēģinājis atrast N.Muižnieka izteicienos vismaz kādu patiesības graudu, bet šoreiz man ar to ir vēl grūtāk nekā līdz šim... Līdz šim biju ieskatos, ka latviešu valodai ir grūti ielauzties saimnieciskā apritē, kur valda krievu valoda. Tagad izrādās, ka esot otrādi?! Vai kaut ko esmu pārpratis jeb stāvoklis pēdējos pāris gados (Rīgā) tā būtu mainījies? Kurš man palīdzēs saprast Nilu Muižnieku, kurš tāpat kā es ir dzimis, izglītojies un uzaudzis Rietumos?

Ģirts

 

From: alnis@lis.lv
Date: 6/2/01 3:46

Sveiki, Ģirt un pārējie!

Salīdzinot varu pastāstīt par Talsiem. Ilgus gadus pēc kara tur dzīvoja salīdzinoši maz krievu. Ar laiku jaunieši jau tā runāja latviski, ka pat aizmirsām, ka viņi ir krievu tautības. Tad pie Talsiem uzcēla armijas objektu un parādījās arī armijas daļa. Ar to brīdi visi krievi "aizmirsa" latviski.

Šodien Latvijā jūtams tas pats! Uzsvērti tie krievi, kuri strādā par izplatītājiem, veikalos, atbildot pa telefonu (piem. sajaucot numuru) cenšas runāt tikai krieviski, kaut gan kādu laiciņu atpakaļ centās runāt latviski. Jūtama spriedze, jūtama propaganda un centieni jaukt gaisu.

Mans priekšlikums- visiem uzrakstīt protesta vēstules, kurās minēt arī konkrētus piemērus, kā piem. "Dzintaru", kur direktors (varbūt prezidents) un citi priekšnieki visus spiež runāt krieviski.

Varbūt kāds tad varētu šīs vēstules izkopēt un aiziet personīgi pie tā Muižnieka un aprunāties - kur viņš tādas muļķības rāvis. Lai aizbrauc, teiksim, uz Sarkandaugavu, izkāpj no savas tumšlogu mašīnas un mēģina latviski pajautāt- kur atrast kādu ielu. Domāju, pietiks!

Alnis- briesmīgi sašutis, un ja nav cits, labāks, gatavs pats aiziet pie tā mērgļa!

 

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 6/2/01 4:17

Zināma taisnība jau tur ir, jo runa iet par zemi atalgotiem cilvēkiem, pārdevēju, kurš nezina latviski neviens normāls darbā neņems. Tātad šiem cilvēkiem, kuri paši nenodibina savus uzņēmumus iet visai grūti. Respektīvi nezinot krievu valodu darbu atrast ir vieglāk, kā nezinot latviešu valodu. Bez latviešu valodas zināšanas normāli izvērsties ir pagrūti. Protams ir daži izņēmumi, un kantori, kur nerunā latviski.

Taču vēl lielāka diskriminācija darba tirgū ir pēc vecuma.

G inc.

 

From: mavaeds@madara.apollo.lv
Date: 6/2/01 4:32

Jebkurā valstī, neprotot valsts valodu, ir grūti izvērsties.

Uldis Matīss

 

From: Guntis Lazda guntx@inbox.lv
Date: Sun, 03 Jun 2001 15:37:41 +0300

Sveicināts Ģirt un pārējie !

Tas ir interesanti, ka cilvēki rietumos tā uztraucas par Latvijas latviskajām problēmām. Tā kā Alnis pastāstīja par savu pusi tā varu pateikt par savējo - Daugavpili. Te vispār latvieši ir minoritāte, bet pilsētas jaunievēlētais mērs runā tikai krieviski. Lielākais joks ir tas, ka ar to nevar cīnīties, krievi tik tālu ir emancipējušies pateicoties savai mafijai un lobijiem, ka LR likums par "pašvaldību vēlēšanām" nosaka, ka kandidātam ir brīvi jāpārvalda latviešu valoda, tas ir, viņam tā ir jāzina uz 3B kategoriju (ja nekļūdos tad tā ir augstākā), bet še tev, Daugavpilī par mēru ievēl cilvēku, kuram 2 nedēļas pēc viņa ievēlēšanas valsts valodas komisija konstatē, ka runā viņš uz 3A kategoriju, bet raksta tikai uz 2A, izejot no šādām likumu kolīzijām varu teikt tikai vienu, ka krievvalodīgie Latvijā nu nemaz nav diskriminēti, kā arī Daugavpilī ir ļoti maz sabiedrisko vietu, kur bārmenis, pārdevējs tev atbildētu latviski. Taču prieks ir vismaz par jaunatni, kura saprot, ka bez latviešu valodas viņiem būs grūti, tāpēc ar interesi to apgūst, taču arī tādu jauniešu ir zināms procents, pārējie ir naidīgi noskaņoti pret latvisko nāciju vispār. vārdu sakot, mēs te varam diskutēt vai ne, taču man liekas, ka Eiropa piespiedīs krievu valodu atzīt par otro valsts valodu, tādi nu tie birokrātiskie principi, taču iespējams, ka tas mazinātu spriedzi, jo iestājoties ES mums te tāpat būs "cuku un geku" papilnam, ka mēs pat par krievvalodīgajiem aizmirsīsim.

Ar vislabākajiem novēlējumiem, Guntis

Kas jauns Latvijā?