From: leitis@mail.lv
Date: 6/1/01 8:37

Varbūt tāpēc trešās pasaules valstis grimst nabadzībā, ka ekonomiski attīstītākie ierobežo importu no šīm valstīm.

Piemēram, tiklīdz Liepājas metalurgs ieguva kaut kādu reālos pilnos procentos mērāmu ASV tirgus daļu, tā amīšu lobisti viņus piežmiedza. Bet šādi Latvijas uzņēmumi cīnīties pret organizētu birokrātisku mašinēriju nevar.

Šobrīd globālais brīvais tirgus ir liekulīga fikcija kas darbojas tikai vienā virzienā, palīdzot imperiālistiem nogrūst savu uzņēmumu produkciju, (kāpinot apjomus, samazinot pašizmaksu). Viss būtu labi bet trešās pasaules rūpniecībai nav kur atsperties, lai uzsāktu puslīdz inteliģentu ražošanu. Viņu (mūsu) vietējais tirgus ir izpostīts ar lētiem importiem un šādos apstākļos sākt līdzvērtīgu spēkošanos ir grūti. Ja arī kāds pateicoties lētam darbaspēkam un zemiem nodokļiem izlien brīvā tirgus postulāti netraucē ciniski ar viņiem izrēķināties.

Talebānists

From: Gundar King kingga@plu.edu
Date: Fri, 01 Jun 2001 16:58:09 +0300

Talibanist, Tev laikam liekas slikti, ja kāds eksportē uz Ameriku, un slikti ja kāds ko importē no Amerikas. Ja vēl neesi aizbraucis uz Afganistānu, lūdzu izstāsti ko faktuālu par Liepājas metalurga problēmām ar eksportu.

Cik zinu, amerikāņu sūdzība bija par dempingu (cenas zem pilnas pašizmaksas). Ja ir jēdzīga grāmatvedība un nopietni ņemams advokāts, tad lieta liktos nokārtojama. Ko šajā lietā darīja Latvijas vēstnieks un komercatašejs Vašingtonā? Galu galā, amerikāņi vairumu no sava dzelzs un tērauda importē no citām zemēm (piemēram, Korejas). Vispār, amerikāņi importē vairāk nekā eksportē. Faktus, lūdzu!

Visu labāko pie citiem talibanistiem! Es Tev novēlu, lai viņi ar Tevi izdarās kā ar savējo!

Gundars

From: snar@junik.lv
Date: 6/2/01 3:18

> Cik zinu, amerikāņu sūdzība bija par dempingu
> (cenas zem pilnas pašizmaksas). Ja ir jēdzīga
> grāmatvedība un nopietni ņemams advokāts, tad
> lieta liktos nokārtojama.

No kura laika pierādīšanas nasta jānes apsūdzētājam? Amerikāņiem pašiem savu sūdzību jāpamato uz kārtīga audita. Jebkurā brīdī kad tiem sagribēsies traucēt tirgot -- tas ir tīrais protekcionisms, pilnīgā pretrunā ar skaļi deklamētiem brīvā tirgus un globalizācijas principiem.

Skaidrs, ka pašizmaksa mūsu zemē ir daudz lētāka, nekā tā saucamās attīstītās valstīs, jo izdevumi darbinieku apmaksai te ir ap 10 reizes mazāki.

From: mario@piens.apollo.lv
Date: 6/4/01 5:30

BNS 2001-05-23
RĪGA - Galīgo lēmumu par antidempinga pasākumu piemērošanu "Liepājas metalurga" ražotajai produkcijai, kas tiek eksportēta uz ASV, pieņems šā gada jūlijā. Tā tika secināts Latvijas un ASV divpusējā ekonomiskas sadarbības darba grupas tikšanās laikā, BNS pavēstīja ekonomikas ministra Aigara Kalvīša preses sekretāre Evita Timofejeva.

Tikšanās laikā ekonomikas ministrs izklāstīja Latvijas puses intereses un argumentāciju šajā jautājumā, uzsverot Latvijas no ASV institūciju atšķirīgo pozīciju "Liepājas metalurga" dempinga lietas sakara, sacīja Timofejeva.

Jau ziņots, ka "Latvijas metalurgs" bija viens no lielākajiem tērauda armatūru importētajiem ASV. Savukārt patlaban ASV Tirdzniecības ministrijas ierosinājuma dēļ Latvijas eksportētajai tērauda armatūrai piemērot papildu nodevu, "Liepājas metalurgs" produkciju uz ASV neeksportē.

"Liepājas metalurgs" nerekonstruēs martena cehu līdz skaidrībai par eksportu uz ASV

LIEPĀJA, MAI 07, BNS - A/s "Liepājas metalurgs" (LM) martena ceha rekonstrukcija netiks uzsākta, pirms netiks saņemta oficiāla atbilde no ASV Tirdzniecības departamenta par produkcijas eksportu uz šo valsti.

To BNS pavēstīja LM prezidents Kirovs Lipmans.

Viņš atzina, ka neesot pamata martenkrāsnu rekonstrukcijā investēt vairākus miljonus latu, pirms nav zināms, vai LM tiks atcelts aizliegums eksportēt savu produkciju uz ASV. Viņš arī norādīja, ka jau šobrīd uzņēmums eksporta aizlieguma dēļ ciešot zaudējumus un strādājot bez peļņas.

BNS jau vēstīja, ka marta sākuma "Liepājas metalurga" ASV Tirdzniecības departamenta pārstāvji veica pārbaudi, kas saistīta ar ASV lēmumu par antidempinga pasākumu uzsākšanu pret Liepājas tērauda ražošanas uzņēmumu.

Atbilde par pārbaudes rezultātiem tikšot sniegta maija beigās vai jūnija sākumā.

Jau vēstīts, ka LM sākotnēji bija iecerējis aprīlī vai maija sākumā uzsākt martena krāsnu rekonstrukciju. Līgumu ar vācu firmu "Fuchs" un austriešu industriālo firmu "Voest - Alpine" par martena ceha modernizāciju LM noslēdza pagājušā gada nogalē. Projekta kopējās investīcijas paredzētas 25 miljonu eiro apjomā. Projektu bija paredzēts realizēt 19 mēnešu laika.

From: kingga@plu.edu
Date: 6/3/01 4:18

Liels paldies, Mario, par ieskatu LM lieta. Vēl vēlētos dzirdēt par izmaksu pārbaudi. Vai LM ir ticama auditorfirma?

Visu labāko!

Gundars

From: mario@piens.apollo.lv
Date: 6/3/01 4:20

Diemžēl man nav pieeja LETAs un avīžu arhīviem, varbūt kāds, kam tā ir, var tur pameklēt vēl informāciju. Dienas Biznesā ir bijuši vairāki plašāki raksti par LM tēmu.

Ja nemaldos, LM pat algoja kādu diezgan ievērojamu Amerikas advokātu kantori, lai panāktu lietas labvēlīgāku iznākumu, bet nekā...

MARIO

From: liepag@idirect.com
Date: 6/3/01 11:03

Sveiki!

ASV un Kanada jau vairākus gadus strīdas par kokmateriāliem (Shakes and shingles). Kanada tos ražo lētāk un tas nepatīk ASV ražotājiem. Kanadai ir gluži labi advokāti, grāmatvedību visi saprot, ir lobisti Vašingtonā, bet ASV ražotāji negrib bankrotēt un sarunas neiet uz priekšu. Ar ASV tirgoties nav tik vienkārši!

Anita.

From: kingga@plu.edu
Date: 6/4/01 5:22

Sveiki!

Apjautājos zinātājiem par Kanadas kokmateriālu izcenošanu un ASV-Kanadas konfliktiem šo materiālu ievešanai ASV. Tie apstiprina manis agrāk teikto. Daži šie novērojumi attiecas uz LM problēmu un var, iespējams, attiekties uz Latvijas kokmateriālu eksportu.

Izmaksas kokmateriāliem var aprēķināt dažādi. Antidempinga argumenti vienmēr būs saistīti ar pilnas izmaksas kalkulāciju. Kā metalrūpniecibā, tā kokrūpniecībā lielākās domstarpības ir par atsevišķu izmaksu komponentu sadali dažādiem ražojumiem.

Abos gadījumos dažas izmaksas ir kopīgas vairākiem, dažādu vērtību ražojumiem. Koki ražošanas procesā sadalās ražojumos ar dažādām vērtībām. Tādi ir zāģskaidas, sijas un dēļi, dažādas kvalitātes finieri, celuloze un dažādas kvalitātes papīri. Viens izmaksu sadalījuma veids ir pēc šo ražojumu tirgus vērtības: zemāks kopīgu iedalījumu lielums zāģskaidām, augstāks ļoti labam papīram. Tā tad, varam ņemt kombinātā visu ražojumu vērtības kopsummu, to sadalīt pa pieminētajām kategorijām un tad aprēķināt izmantoto koku vērtību katram ražojumam. Ja tas izklausās sarežģīti un apstrīdami (kādas tirgus vērtības, kādas koku vērtību kategorijas, kādas cenas kurā laikā), tad Kanadas kokrūpniecības aprēķiniem nāk klāt Kanadas valdības norādījumi. Vismaz Kanadas Ziemeļrietumos lielie meži ir valsts meži, un Kanadas valdība nosaka gan koku, gan mežu vērtību. Bez tam Kanadas valdības norādījumi kokrūpniecībai ir izveidoti tā, ka aprēķini nāk par labu tiem ražotājiem, kas strādā ļoti ekonomiski, bet par sliktu firmām ar zemāku ražību.

Man nav ne mazāko šaubu, ka šādā situācijā Kanadas valdība ir iejaukta vai pat ved sarunas par kokmateriālu un papīra vērtību aprēķiniem. Lai vienotos, iespējami kompromisi, bet pamatā ASV lēmumiem varētu būt ASV ražotāju pielietota kokrūpniecības grāmatvedības sistēma. Citiem vārdiem, pat ja Latvija lieto ASV izmaksu aprēķinu metodes, valdības būs iejauktas šajos aprēķinos, jo eksporta valsts pati nosaka savu daļu vērtības un izmaksas, bet importa valsts nosaka aprēķina metodiku.

Visu labāko grāmatvedībā!

Gundars

From: snar@junik.lv
Date: 6/4/01 10:57

Kāda pie velna metodika? LM vienmēr strādāja ar peļņu, bet uzņēmums, kurš tirgo zem pašizmaksas nevar iegūt peļņu. Vai tas ieguva peļņu, pārdodot kādu nozīmīgu produkcijas daļu stipri dārgāk par pašizmaksu? Interesanti, kas tā par produkciju un kam tā tika pārdota?

From: kingga@plu.edu
Date: 6/5/01 2:05

Laikam vēl šis un tas ir jāpaskaidro. Centīšos to izdarīt īsi un skaidri.

Tā kā izmaksas varētu aprēķināt dažādi, īpaši tad, kad pastāv kopīgas izmaksu daļas vairākiem produktiem (piemēram, par koku izmantošanu un mašīnu lietošanu), dempinga vērtējumos nav svarīga uzņēmuma vispārējā peļņa vai zaudējumi. Svarīga ir vienošanās par atsevišķu ražojumu izmaksām. Tur, kur ir lieli izdevumi par materiāliem un mašīnām, izmaksas, kā jau teicu, var aprēķināt dažādi. Pasaulē nepastāv vienotas grāmatvedības normas šajos jautājumos, bet advokāta veiklības vērtība ir ierobežota.

Sūdzības par dempingu iesniedz konkurenti importa zemē, un izmaksas tur arī izvērtē. Tāpēc nozīmīgas kļūst izmaksu aprēķina metodes, ko lieto attiecīgā nozare importa zemē.

Uzņēmumos, kur maksimāli izmanto mašīnas un visus materiālus (pat koku mizas) pēc pieminētās (tirgus vērtības) metodes, kopīgās izmaksas visvairāk iedala vērtīgākajiem ražojumiem. Līdz ar to šiem ražojumiem izmaksas iznāk augstākas nekā pēc citiem aprēķiniem. Svarīgs tomēr ir tas, ka kopīgās izmaksu daļas tiek iedalītas visiem ražojumiem, līdz ar to tieši samazinot visas kopējās izmaksas un netieši noturot zemas izmaksas par atsevišķiem ražojumiem. Šī pieeja dod priekšrocības tiem lielajiem uzņēmumiem, kas strādā ar pilnu jaudu un ekonomiski maksimizē visu produkciju (tie arī ir tie Kanadas uzņēmumi, kam nav grūtību eksportēt uz ASV; tāds varētu būt iecerētais "Baltic Pulp" kombināts).

Visu labāko visos aprēķinos,

Gundars

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 6/5/01 3:49

Sveiki!

Gundars mums te māca aprēķināt koksnes dempingu.

Lasu Gerharda Basslera grāmatu "Alfred Valdmanis and the Politics of Survival". 1950. gadā Valdmanis pārstāvēja Ņufaundlendas valdību sarunās ar vācu uzņēmēju vārdā Siegheim, gribēdams viņu pierunāt Labradorā un Ņufaundlendā veidot lielu celulozes rūpnīcu. Viņš panāca, ka valdība piedāvāja Siegheimam 200,000 kordus malkas gadā par $5 par kordu (kas bijis trīs līdz desmit reizes dārgāk, nekā citās Kanadas provincēs) uz desmit gadiem, un Siegheims it kā bijis gandrīz jau gatavs parakstīt kontraktu par $ 1 miljonu neatkarīgi no eksporta apjoma. Kāds kritiķis parlamentā komentējis, ka "Ja reiz ir bijis tāda lieta kā Ziemassvētku vecītis, tad šis Siegheims ir viņš". Galu galā tā lieta tomēr izkritusi cauri un ar to arī iesākās Valdmaņa tikpat straujā lejupeja, kāda bija viņa augšupeja Ziemeļamerikas trimdā.

Nezinātājiem: Alfrēds Valdmanis bija Pirmās Republikas pēdējais finansu ministrs, jūsmīgs ulmanists gandrīz līdz pašām beigām.

Starp citu, pāris vietās pieminēts Gundara tēvs Atis Ķeniņš, kas, būdams izglītības ministrs 1931. gadā teicis, "Latvijā ir jābūt latviskai kultūrai. Minoritātes šeit nedrīkst domāt, ka viņiem ir atļauts kultivēt vācu, krievu, poļu, žīdu vai citas kultūras tādā pat veidā kā latviešu kultūru" (jo viņi neesot savrupējas kultūras radītāji bet gan tikai ārpus Latvijas robežas kultūru patērētāji.) Citā vietā minēts, ka Atis Ķeniņš bijis sabiedrots ar Valdmani un ģenerāli Balodi pēc krievu ienākšanas 1940. gadā un mēģinājis tā gada 14 jūlijā vēlēšanās tautai piedāvāt valdību pamatotu 1922. g. Satversmē un demokrātiskos principos. (22. jūlijā Ulmani deportēja).

Juris

From: kingga@plu.edu
Date: 6/5/01 6:29

Alfrēds Valdmanis bija talantīgs visādā ziņā, bet bieži vien viņam izdevās savu roku pielikt arī tām nastām, ko nesa citi.

Atis Ķeniņš jau savā 1918. gada 18. novembra runā teica, ka Latvijas tautai jābūt latviešu kultūras valstij, atļaujot katram iedzīvotājam arī savu kultūras autonomiju. Šeit teiktais būs vistuvāk viņa uzskatiem. Jā, viņš ierobežoja minoritāšu skolu autonomiju, bet šo polītiku aizstāvēja, piemēra pēc, ciānisti. Tie savās skolās mācīja latviešu valodu un ivritu. Viņiem pilnīgi pietika ar to, ko viņi varēja mācīt savās ebreju skolās, lai sagatavotu savus nākošos valstsvīrus. Visvairāk neapmierināti bija vācieši, un viņi kopā ar Kārli Ulmani arī forsēja neuzticības izteikšanu pēdējai Latvijas demokrātiskai valdībai. Tad nāca Ulmaņa valdība ar 1934. gada 15. maija apvērsumu un skolu programmām, kas būtībā turpināja Ata Ķeniņa plānoto. Starp citu, Atis Ķeniņš iesāka Latvijā "Kultūras dienas", kas vēlāk pārvērtās par "Draudzīgo aicinājumu".

Cik atceros, pilsoņu bloku vēlēšanu plānos 1940. gadā nebija Kārļa Ulmaņa vai viņa pēdējā kabineta ministru. Sava veida izņēmums bija Kārlis Balodis, kurš no šīs valdības tika izstumts 1940. sākumā.

Taču nav jau jāklausās tikai uz mani. Var jau arī apjautāties pie Gundara Valdmaņa Rīgā.

From: pistole@ebtech.net
Date: 6/5/01 9:03

Sveiki!

Valdmaņa "downfall" bija kukuļu prasīšana un saņemšana no vācu firmas, strādādams Newfoundlandes valdībā. Par to viņu apcietināja un notiesāja uz vairākiem gadiem cietumā. Starp citu, Valdmanis bija pirmais kas pēc kara gāja pie angļu un amerikāņu militārās pārvaldes, lai apgaismotu īsto, gūstā esošo latviešu leģionāru "Waffen SS" apzīmējumu. Kas attiecas uz Kanadas - ASV skuju koku (softwood lumber) demping disputu, to jau izmeklēja kādas trīs reizes un atzina Kanadu par nevainīgu. Tikai katru reizi kad ASV mainās valdība, "Lumber lobby" visu sāk no jauna. Kanadā lielie meži pieder provincēm un tās nosaka celmu maksu ekspluatācijas firmām (stumpage fee). Federālai valdībai tur nav nekāda teikšana. Kaut gan federālie ir tie kuriem ir jāstrīdas ar Vašingtonu. Neaizmirsīsim arī, ka Kanadā strādnieki saņem algas Kanadas dolāros un kokmateriālus uz ASV arī pārdod Kanadas dolāros, bet tā kā samaksa nāk ASV dolāros un to izmaiņas kurss ir apmēram 2:3, tad amīšu būvuzņēmējiem atmaksājas pirkt no Kanadas.

Zigis.

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 6/6/01 9:49

Tā kukuļu ņemšana laikam bija Ņufunlandes premjera Smallwood darījums, bet Valdmani ielika cietumā. Tā sakot, uztaisīja par blēdi.

From: snar@junik.lv
Date: 6/6/01 12:28

Gundar King raksta:

> Tā kā izmaksas varētu aprēķināt dažādi, īpaši tad,
> kad pastāv kopīgas izmaksu daļas vairākiem produktiem
> (piemēram par koku izmantošanu un mašīnu lietošanu),
> dempinga vērtējumos nav svarīga uzņēmuma vispārējā
> peļņa vai zaudējumi. Svarīga ir vienošanās par
> atsevišķu ražojumu izmaksām.

Protams. Tomēr ir skaidrs, ka lai iegūtu peļņu, jāpārdod kaut kādus produktus cenās, kuras ir virs pašizmaksas. Un ja pārsvarā nodarboties ar dempingu, vienkārši nevar atrast muļķi kurš nopirks ražojumus pa tik augstu cenu, lai kompensētu dempinga rezultāta radītus zaudējumus. Tāpēc ļoti interesanti -- no kuram precēm pēc ASV ekspertu viedokļa LM guva peļņu un kam šis preces tika pārdotas. Domāju, tas nav grūti: LM nav šūšanas fabrika, tāpēc pamatsortiments ir diezgan šaurs.

Nezinu ka šī gadījumā, bet dažreiz dempingu veicina ražotāja valsts, pērkot no tā kādas preces pēc ļoti augstam cenām.

> Šī pieeja dod priekšrocības tiem lielajiem uzņēmumiem,
> kas strādā ar pilnu jaudu un ekonomiski maksimizē visu
> produkciju (tie arī ir tie Kanadas uzņēmumi, kam nav
> grūtību eksportēt uz ASV; tāds varētu būt iecerētais
> "Baltic Pulp" kombinats).

Nevajag te šo Pulp-reklāmu. Pulp-peļņa ies Latvijai garām, bet Latvijas meži tiks pārdoti un Latvijas vide tiks piesārņota.

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 6/6/01 4:52

Juris Žagariņš citēja Ati Ķeniņu:

> "Latvijā ir jābūt latviskai kultūrai. Minoritātes šeit
> nedrīkst domāt, ka viņiem ir atļauts kultivēt vācu,
> krievu, poļu, žīdu vai citas kultūras tādā pat veidā
> kā latviešu kultūru" (jo viņi neesot savrupējas
> kultūras radītāji bet gan tikai ārpus Latvijas
> robežas kultūru patērētāji.)

Šajā sakarā man tāds jautājums. Skaidrs, ka 1931. gada Eiropā (arī Latvijā) priekšstati par to, kādai jābūt nacionālai valstij un nacionālas valsts kultūras politikai, atšķīrās no mūsdienu viedokļa. Bet gribētu zināt, cik stipri šis viedoklis ir mainījies. Kā Eiropas valstīs mūsdienās raugās uz nacionālo minoritāšu kultūru attīstību un kādas tiesības tām dod salīdzinājumā ar pamatnācijas kultūru?

Vents

From: kingga@plu.edu
Date: 6/6/01 11:12

Ventam:

Es domāju, ka būtībā maz kas ir mainījies. Francija ļoti cenšas sargāt savu nacionālo identitāti un noteikti cenšas franciskot ne tikai savus baskus un bretonus, bet arī itāļu un spāņu imigrantus. Vācija viesstrādniekiem (es domāju par turkiem) tiesību ir ļoti maz.

Liberālajās Skandināvijas zemēs pamattautu uzskati mainās; jo lielāka tolerance, jo vairāk iebraucēju, jo vairāk iebraucēju, jo mazāk tolerances. Somi man klusām čukst, ka viņi esot lieli rasisti, bet par to nevajagot runāt, lai nepārprastu viņu draudzību vai nedraudzību. Katrā ziņā, joprojām pastāv stipra sociālā hierarhija, ko raksturo sekojošais Igaunijā dzirdētais stāsts.

Igauņi paliek nejauki, kad šiem stāsta par igauņu meitenēm, kas braucot pelnīties uz Somiju. Neesot tiesa. Igaunietes braucot uz Zviedriju. Meitenes, kas pelnās Somijā esot krievietes.

Visu labāko!

Gundars

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 6/6/01 9:01

Sveiki!

Vents vaicāja, kā nacionālisma jēdziens mainījies kopš 30'iem gadiem. Vēsturnieks Modris Ekšteins (Walking Since Daybreak) apgalvo, ka pēc Otrā pasaules kara "mēs visi esam trimdinieki".

Interesanti, ka tai pašā grāmatā par Valdmani rakstīts, ka Valdmanis pats 1950. gadā uzskatījis, ka latviešiem trimdā vajadzīga centrāla organizācija lai pasargātu latviešu tautu no tieksmes uz neprātu. Toreiz veidojās, kā mēs vēl arvien smejamies, trīs organizācijas uz katriem diviem letiņiem, un tās sludināja tādas lietas, kā (1) latviešiem jācenšas izvairīties no pārticības, (2) tiem latviešiem, kam kāds īpašs talants būtu jāstrādā tikai lai iztiktu un jāziedo talants tautas labā, (3) lai pasargātu etniskumu, latviešu meitenēm nekādā gadījumā nedrīkstēt atļaut mācīties mītņu zemes valodu, (4) bērnus nelikt mītņu zemju skolās, lai tās tos neattālinātu no latviešu kultūras. Valdmanis pats saviem bērniem mājās lika runāt tikai angļu valodā (pats viņš tekoši runāja piecās valodās).

Katrā ziņā tie letiņi, kas Latvijā uzskatīja, ka minoritātēm nebūtu jākopj sava kultūra paši trimdā nonākuši tā vairs nedomāja.

Interesanti arī, piemēram, sakarībā ar to brēku par Nila Muižnieka izteikumiem avīzē Segodņa, ka tāds superletiņš kā Kārlis Leiškalns par Nilu Muižnieku saka tā (Lauku avīzē): " Es Nilu Muižnieku pazīstu kopš 1988. gada un esmu secinājis, ka viņa problēma ir tā, ka viņš ir uzaudzis kā minoritāte un domā kā minoritāte. Tā ir daudzu Amerikas latviešu problēma: visa viņu domāšana ir veidota, izejot no minoritātes viedokļa, tāpēc arī Muižnieks visur saskata diskrimināciju. Un šī ir vienīgā vieta pasaulē, kur viņš ar saviem kompleksiem var apliecināties, jo citur viņā vispār neviens neklausās ar visu viņa lielisko izglītību." (Kārlis Leiškalns nevar iedomāties, ka ir trimdā arī tādi letiņi, kas nedomā tā, kā N.Muižnieks. Ir arī tādi, kas domā, ka vēl nav par vēlu tos krievvalodīgos deportēt uz turieni, no kurienes viņi nākuši.)

Manuprāt Latviešu ceļinieks Leiškalns nav ne labāks ne stiprāks letiņš par Muižnieku. Labākais, ko par Leiškalnu varētu teikt ir, ka amerikānis gan viņš nav.

Juris

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 6/6/01 11:31

Sveiki!

Arturs izrādās vecs valdmanists:

> Tā kukuļu ņemšana laikam bija Ņufunlandes premjera
> Smallwood darījums, bet Valdmani ielika cietuma.
> Tā sakot, uztaisīja par blēdi.

Valdmanis piesavinājās apmēram 500 000 dolārus kas bija domāti Smolvuda Liberālai partijai kā komisijas maksājumi par dažādiem kontraktiem . Tas viss sīki aprakstīts Basslera grāmatā. Kādā vēstulē Valdmanis raksta, "Es nemaz īsti neapjēdzu, ko es darīju. Es biju tādā kā transā. /.../ Vēlāk es pat neatcerējos visā pilnībā kā tā nauda tika pieprasīta, kā tā tika nodota un kā saņemta. Visu to es dzirdēju un redzēju izmeklēšanā un es nevarēju ticēt, ka es tiešām to biju varējis izdarīt. Ar lauztu sirdi un dvēseli es turpināju veikt brīnumdarbus Ņufaundlendā. Es dzīvoju tikai tam. Es nekad neskaitīju to posta naudu. Tagad es saprotu, ka tā nauda bija atgriezusies mani iznīcināt." Citur viņš rakstīja, "Ar aizlauztu dvēseli bet ar pārcilvēcīgu spēku es atplēsu šo zemi civilizācijai. Es saliku pamatu tālākai attīstībai. Kad Māra man prasīja vai es tiesas priekšā teikšu ka es arī labu esmu darījis, man bija jāsaka manai lepnai meitai, ka atbilde ir nē. Mana daļa būs viss sliktais un tikai tas. Bet tā tas ir šai pasaulē, un tagad man jāuzdod mana dzīvība. Es būtu varējis paņemt divus miljonus un es ticu, ka Dievs man būtu piedevis."

Cik saprotu, Valdmanis tika ļoti bargi sodīts par pārkāpumu, kas bija toreiz diezgan normāla rīcība lielajā biznesā tāpēc, ka viņa ambiciozā Ņufaundlendas ekonomikas attīstības programma bija sākusi ciest neveiksmes un viņš bija sācis mēģināt attālināties no polītiskās atbildības par to. Apmēram tāpat, kā viņš to bija sekmīgi izdarījis Ulmaņa režīmā, Padomju okupācijā, nacistu okupācijā un arī dīpīšu pārvaldē pirms emigrēšanas uz Kanadu.

Juris

From: leitis@mail.lv
Date: 6/6/01 10:56

Sveiki,

Diemžēl biju pāris dienas biju projām un nevarēju piedalīties ievārītās putras maisīšanā.

Cik atceros Latvijā teorētiski ir pieņemts likums par tirgus aizsardzību kurš paredz ka var ierobežot importu ja cenas ražotāja valstī līdzīgam produktam ir būtiski augstākas nekā nekā Latvijā.

Praktiski man grūti iedomāties kā ASV tirgus uzraugi var sarēķināt pašizmaksas konkrētam produktam aiz trejdeviņām jūrām. Valstīs ir dažādas resursu izmaksas, var būt pat īpaši gadījumi, piemēram, jaunizstrādātas tehnoloģijas.

> Nevajag te šo Pulp-reklāmu. Pulp-peļņa ies
> Latvijai garām, bet Latvijas meži tiks pārdoti
> un Latvijas vide tiks piesārņota. Vajag gan!
> Jo dažiem te ir nepareizs priekšstats.

Apgalvojums Nr1 Pulp-peļņa ies Latvijai garām! Latvijai piederēs 40% no Baltic pulp akcijām(pelņas). Celuloze ir plaši izplatīta izejviela (commodity) kuras cenai var viegli izsekot biržā un nedomāju ka investori prasti krāps Latviju pārdodot produkciju savām papīra rūpnīcām zem tirgus cenas. Bez tam pat ar nodokļu atlaidēm rūpnīcas samaksātie nodokļi būs vairāku miljonu vērti.

Apgalvojums Nr2 Latvijas meži tiks pārdoti Valdība pamatkapitālā ieguldīs naudu un nevis mežus. Tomēr investoram ir jāgarantē ka izejvielas tiks piegādātas viņam par saprātīgu samaksu.

Apgalvojums Nr3 Latvijas vide tiks piesārņota Latvijā tiks pieņemti ES vides standarti (ļoti augsti). Apskaties Somijā piem Kotkas pilsētā kādas trīs vai četras papīrfabrikas bet upē var mierīgi peldēties.

Talebānists