From: leitis@mail.lv
Date: 6/7/01 7:10

Ēriks man atbildēja tā:

> > Apgalvojums Nr1 Pulp-peļņa ies Latvijai garām!
> > Latvijai piederēs 40% no Baltic pulp akcijām(pelņas).

>Jā, un ja peļņa būs nulle, Latvija saņems nulli.

Tāda iespēja vienmēr pastāv. Kaut arī mazticama. Pēdējā laikā pasaulē papīra patēriņš kļūst lielāks un cenas aug!

> > Celuloze ir plaši izplatīta izejviela (commodity)
> > kuras cenai var viegli izsekot biržā un nedomāju
> > ka investori prasti krāps Latviju pārdodot produkciju
> > savām papīra rūpnīcām zem tirgus cenas.

>Tie nekrāps. Tie vienkārši ražos celulozi ļoti lielos apmēros,
>kas vedīs pie tirgus cenas krišanas. Peļņa būs ap 0. Visa peļņa
>noies celulozes patērētājiem ārpus Latvijas. Nekādi nevajadzēja
>piekrist šādai uzņēmējdarbībai, kamēr Latvijā piederošais
>uzņēmums nevarēs ražot preci, kuru var pasniegt plašam
>patērētājam (papīra izstrādājumus, atšķirībā no celulozes,
>pērk jebkurš cilvēks), nevis šauram ārvalstu koncernu kontrolētam
>patērētāju lokam.

Stora Enso lielākais papīra ražotājs pasaulē (apgroz 13 miljardi EUR) saražo tikai ap 6% no kopējā papīra apjoma. Vēlreiz varu atkārtot celuloze tāpat kā metāla rūda vai nafta ir pamatizejviela tās cenu nosaka pamatojoties uz biržu cenu attiecīgajā dienā. Latvijas rūpnīcas jaudas nav pietiekamas lai kaut cik būtiski ietekmētu tirgu.

> > Bez tam pat ar nodokļu atlaidēm
> > rūpnīcas samaksātie nodokļi būs vairāku miljonu vērti.

>Vēl atlaides! Forši! Dodiet atlaidi vietējiem uzņēmējiem un
>dabūsiet rezultātā rūpniecības uzplaukumu un tautas labklājību.
>Bet nē -- vietējos spiedīsim ar pilna apmēra nodokļiem, bet
>ārvalstnieki lai kļūs vēl bagātāki.

Iedomājies 1.5% no īpašuma vērtības (`1.000.000.000$*.015= vietējai pašvaldībai) nekustamā īpašuma nodoklis gadā! Kūku vai kāds tur pagasts aizrīsies ar tādu naudu. Šādi vērienīgi projekti ir ekonomikas stūrakmeņi. Vietējie ražotāji piegādās rūpnīcai iepakojuma materiālus, palīgiekārtas, transporta un cita veida pakalpojumus kompjūterus utt. Netiešie labumi Latvijas rūpniecības ir grūti samērojami.

> > Apgalvojums Nr2 Latvijas meži tiks pārdoti. Valdība
> > pamatkapitālā ieguldīs naudu un nevis mežus. Tomēr investoram
> > ir jāgarantē ka izejvielas tiks piegādātas viņam par saprātīgu
> > samaksu.

>Nebūs investora -- nebūs arī tādas problēmas. Valsts vīri pārāk
>daudz par sevi iedomājusies -- pajautājiet tautai un tā skaidri
>pateiks, ka neuztic savas zemes mežus (valsts mežus) pašreizējo
>valdnieku rīcībai. Šie valdnieki pēc 2 gadiem tiks aizmirsti, bet
>meži un zeme pastāvēs mūžīgi.

Tur jau tā lieta tu šai lietai pieej emocionāli jo netici pastāvošajai varai. Pats sliktākais tu neticību cilvēkiem projicē uz mērķiem. ES NATO utt tiek diskreditēti ja pastāvošā elite tos aizstāv. Pats projekts tev ir pilnīgi sekundāra iespēja paust savu neapmierinātību. Bet šis tiešām nav īstais objekts uz kuru izliet žulti.

> > Apgalvojums Nr3 Latvijas vide tiks piesārņota
> > Latvijā tiks pieņemti ES vides standarti (ļoti augsti).
> > Apskaties Somijā piem Kotkas pilsētā kādas trīs vai
> > četras papīrfabrikas bet upē var mierīgi peldēties.

> 1) Papīrfabrika un celulozes fabrika ir dažādas ražotnes.

Pat negribas teikt bet tev ir taisnība. Tomēr Kotla ir pilsēta uz kuru šobrīd KATRU DIENU dodas kāds kuģis ar Latvijas mežiem vai sķeldu. Un tu domā ka viņi aiz tīrās labdarības pērk par grašiem mūsu mežus. Tieši patreizējais stāvoklis ir labākais veids kā piedzīt imperiālistu makus uz mūsu rēķina.

> 2) Latvijā var mierīgi attīstīt jebkuru citu, ekoloģiski
> drošāku rūpniecību -- kokapstrādi, mēbeļu ražošanu...

Tieši tā bet papīrmalka kā arī pats nosaukums rāda ir piemērota tikai dedzināšanai vai papīram. Tā kā šo industriju attīstība nav savstarpēji pretrunīga

Jānis Renkaitis eks talebānists

From: snar@junik.lv
Date: 6/7/01 2:28

Uz maniem vārdiem:

>>Jā, un ja peļņa būs nulle, Latvija saņems nulli.

leitis atbildēja:

> Tāda iespēja vienmēr pastāv. Kaut arī mazticama.
> Pēdējā laikā pasaulē papīra patēriņš kļūst lielāks
> un cenas aug!

Ticība varbūt ir laba lieta, tomēr pieredzējušie investori nekad neliek "visas olas vienā grozā", ka to mēģina izdarīt Latvijas valdība acīmredzami pārsniedzot pilnvaras, kuras tai uztic tauta.

> Stora Enso lielākais papīra ražotājs pasaulē (apgroz
> 13 miljardi EUR)saražo tikai ap 6% no kopējā papīra apjoma.

Un?

> Vēlreiz varu atkārtot celuloze tāpat kā metāla rūda
> vai nafta ir pamatizejviela tās cenu nosaka
> pamatojoties uz biržu cenu attiecīgajā dienā.

Un? Kas dod vairāk peļņas -- izejvielas pārstrāde vai galēja produkta ražošana? Un kas no tiem diviem vairāk piesārņo vidi?

> Latvijas rūpnīcas jaudas nav pietiekamas lai
> kaut cik būtiski ietekmētu tirgu.

Meli. Arī labi zināms, ka vairākas tādas pašas rūpnīcas pašlaik būvējas citās valstīs.

> Iedomājies 1.5% no īpašuma vērtības (`1.000.000.000$*.015=
> vietējai pašvaldībai) nekustamā īpašuma nodoklis gadā!

1) Un cik gadu vajag lai atgūtu 40% pa 1.5 procenta gadā?

2) Kur var redzēt kas tieši ietilpst tajā miljardā? Manuprāt, pat simts miljonu būtu pārāk liela vērtība tādai rūpnīcai.

> Šādi vērienīgi projekti ir ekonomikas stūrakmeņi.

Ekonomikas sagrāvēji.

> Vietējie ražotāji piegādās rūpnīcai iepakojuma materiālus,
> palīgiekārtas, transporta un cita veida pakalpojumus
> kompjūterus utt.

Kāpēc es tagad atcerējos Ostapu Benderu un New-Vašuki? :-)

> Netiešie labumi Latvijas rūpniecības ir grūti
> samērojami.

Nemuldiet. 400 miljonu dolāru varētu izmantot daudz prātīgāk.

> Tur jau tā lieta tu šai lietai pieej emocionāli jo netici
> pastāvošajai  varai.

Jā, tas ir fakts. Tauta netic varai, un varai ar to jārēķinās. Tai mazāk jāiejaucas ekonomikā -- tikai tad, kad tas ir patiešam nepieciešams. Vara aplaupīja tautu, izspiežot no tās šos 400 miljonu dolāru, un tagad mēģina ieguldīt šo naudu šaubīgā uzņēmumā.

> Pats sliktākais tu neticību cilvēkiem projicē uz mērķiem.

Sejiņu vienkāršāku padariet.

> ES, NATO utt tiek diskreditēti ja pastāvošā elite tos aizstāv.

Par ko ir runa? Kur ES tiek diskreditēta?

> Pat negribas teikt bet tev ir taisnība. Tomēr Kotla ir pilsēta
> uz kuru šobrīd KATRU DIENU dodas kāds kuģis ar Latvijas mežiem
> vai šķeldu. Un > tu domā ka viņi aiz tīrās labdarības pērk par
> grašiem mūsu mežus.

Un ļoti slikti, ka par grašiem. Ja tepat varētu pārstrādāt, arī tiem Kotlariem būtu jāmaksā vairāk par mūsu koksni.

> Tieši patreizējais stāvoklis ir labākais veids kā piedzīt
> imperiālistu makus uz mūsu rēķina.

Nē, tas ir labākais veids kārtējo reizi aplaupīt mūsu tautu.

> Tieši tā bet papīrmalka kā arī pats nosaukums rāda ir
> piemērota tikai dedzināšanai vai papīram. Tā kā šo
> industriju attīstība nav savstarpēji pretrunīga.

Ja Jums nav sajēgas no tehnoloģiju spektra, kur var izmantot papīrmalku -- tā ir tikai Jūsu problēma. No šī koksnes var ražot etanolu, metanolu un citas vērtīgas ķīmiskās vielas.

Ēriks

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 6/8/01 7:53

Labvakar,

Iesācies vasaras laiks, jau beidzu darbu. Kaut gan ir vēl neatbildētas vēstules Sveikā, nevaru nociesties atgriezties pie celulozes rūpnīcas plāniem.

Sievai vakar bija no Ventspils līdzi Dienas Bizness 5. jūnija numurs.

Virsraksts ir "nekaunīgie investori". Investoru uzvešanās ir nekaunīga un vēl vairāk, prasta. Pēc avīzes ziņām no investoru puses ir celtas šādas prasības:

Šitādas bezkaunības savā mūžā redzu pirmo reizi, kaut gan brīnumus esmu piedzīvojis gan tepat Eiropā, gan Āfrikā,Dienvidamerikā un Āzijā.

Augšminētās prasības patiešām ir prastas uzvešanās kalngals.

Ja sarēķinām visas prasības kopā, tad tās pārsniedz vairākkārt "pašas investīcijas".

Kā atbildīgs Latvijas pārstāvis es viņus būtu lūdzis nekavējoties atstāt manu kabinetu un ja ir patiešām interese, atgriezties ar nopietnu priekšlikumu.

Mēs latvieši patiešām esam viena fantastiska tauta, tikai paceļas jautājums: cik ilgi vēl?

Uģis G. Bērziņš, ar skatu uz ostu

From: guntx@inbox.lv
Date: 6/8/01 8:07

Te nu beidzot redzams, protams, ka neviens investors nedos miljonus bez atdeves plāna. Tikai skatos, ka šajā gadījumā viss ir vēl trakāk, taču mūsu valdībiņa, kā vienmēr vēlēdama tikai labu savai valstij, vēl paņems un piekritīs piedāvājumam, taču nākamie, kas nāks gribēs līgumus lauzt, līdzīgi kā ar Lattelekom, bet būs par vēlu, tāda lūk brīnumaina tauta mēs esam. (Ķēdes reakcija, tā saucamā.)

guntis

From: senotajs@navigators.lv
Date: 6/8/01 8:33

Tas, ka bagātas valsts investors jaunattīstības valstij uzstāda savus noteikumus nav nekas jauns. Domāju, daudzi atceras kādreizējo United Fruits spēku Latīnamerikā. Cits jautājums, ka Latvijas valsts patiešām varētu atšūt šo investoru ar visām prasībām. Varbūt kāds iebildīs, ka esmu L-ju nosaucis par jaunattīstības valsti.....

From: ke4hw@mindspring.com
Date: 6/8/01 9:09

Man liekas, ka labāks variants Latvijas pusei būtu dot investoru pārstāvjiem LATVIJAI pieņemamu PRETPRIEKŠLIKUMU. To sauc par tirdznieciskām sarunām, tirgošanos, diņģēšanos, jeb vienalga kā pārtulkot operatīvo vārdu "negotiation."

Tirgošanā nav vietas morāliskam sašutumam. Tur valda tikai nauda un peļņa. Un kas LABI tirgojās, iegūst arī savai pusei labumu. Vai mums Latvijā ir tādi cilvēki atbildīgās vietās?

Georgs, ar skatu uz Latviju, un drīzām ceļa gaitām uz dzimteni.

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 6/8/01 9:36 

Georgs:

> Tirgošanā nav vietas morāliskam sašutumam. Tur valda tikai
> nauda un peļņa. Un kas LABI tirgojās, iegūst arī savai pusei
> labumu. Vai mums Latvijā ir tādi cilvēki atbildīgās vietās?

Kādu laiku atpakaļ man prasīja skolas presei recenzēt amīšu jaunkrieva humorista angliski rakstīto grāmatu "Making War not Love. Gender and Sexuality in Russian Humor." Vienu ievēroju: autors bija izvēlējis un apcerējis savu materiālu tā, lai sakristu ar tagadējiem ASV fadiem par seksismu. Līdz ar to viņš krievu humoru bija ierīkojis un apskatījis tā, lai amerikāņu rakstītājs lasītu to ko viņi jau "zina": krievi un austrumeiropieši vispār ir šausmīgi seksisti. Nu jā, tas jau tā ir, bet tomēr, cik daudz zinātnei pakalpo šāda krasi komerciāla pieeja kas piedāvā tikai to ko lietotājs/ tirgus jau "zina" un it kā vēlas un neko vairāk. Vismaz zinātnes laukā maz ieguvuma, jo jauna informācija netiek piedāvāta, tikai veco jau zināmo stereotipu atkārtošana BEZ JAUNIEM ATKLĀJUMIEM, IZPRATNES, VAI IESKATES!

aija

From: leitis@mail.lv
Date: 6/8/01 9:42

snar@junik.lv (Erik Snarski) wrote:

> Ticība varbūt ir laba lieta, tomēr pieredzējušie investori nekad
> neliek "visas olas vienā grozā", ka to mēģina izdarīt Latvijas
> valdība acīmredzami pārsniedzot pilnvaras, kuras tai uztic tauta.

Tu domā valdībai vajag pabalstīt vēl kādu projektu? Etanola vai kādu tur citu ķīmisku rūpniecību? Spriežot pēc tavas kritikas par pulp, tiklīdz to piedāvās tā tu būsi pirmais noracējs.

> > Stora Enso lielākais papīra ražotājs pasaulē (apgroz 13
> > miljardi EUR) saražo tikai ap 6% no kopējā papīra apjoma.
>
> Un?

Tu te bišķi selektīvi atstāj textu. Latvijas rūpnīca pasaules apmēros nevar viena ražot" ļoti lielos apmēros" un ietekmēt cenu. Pat lielie spēlētāji to nevar darīt. Lai cik mums liktos projekts milzonīgs tas būs tikai piliens jūrā.

> > Vēlreiz varu atkārtot celuloze tāpat kā metāla rūda
> > vai nafta ir pamatizejviela tās cenu nosaka
> > pamatojoties uz biržu cenu attiecīgajā dienā.
>
> Un? Kas dod vairāk peļņas -- izejvielas pārstrāde vai galēja
> produkta ražošana? Un kas no tiem diviem vairāk piesārņo vidi?

Papīrrūpniecība ir sekundāra. Šobrīd Latvija nepelna pat uz pamatapstrādes.

> > Latvijas rūpnīcas jaudas nav pietiekamas
> > lai kaut cik būtiski ietekmētu tirgu.
> >
> Meli. Arī labi zināms, ka vairākas tādas pašas
> rūpnīcas pašlaik būvējas citās valstīs.

Pats tāds!!! Tas ir normāls process. Pārprodukcija tuvākajā laikā mums nedraud (manam uzņēmumam, diemžēl).

> > Iedomājies 1.5% no īpašuma vērtības (`1.000.000.000$*.015=
> > vietējai pašvaldībai) nekustamā īpašuma nodoklis gadā!
>
> 1) Un cik gadu vajag lai atgūtu 40% pa 1.5 procenta gadā?

Latvijai būs iespēja dalīt pelņu līdztiesīgi ar pārējiem investoriem. Pats paskaties aprēķinus. Vienu brīdi raksti ka ārvalstu kapitālisti iedzīvojas uz Latvijas rēķina otru ka ekonomiskās atdeves nebūs.

> 2) Kur var redzēt kas tieši ietilpst tajā miljardā?
> Manuprāt, pat simts miljonu būtu pārāk liela vērtība
> tādai rūpnīcai.

Paskaties kāda izskatās rūpnīca.

> > Šādi vērienīgi projekti ir ekonomikas stūrakmeņi.
>
> Ekonomikas sagrāvēji.

Argumenti?????

> > Vietējie ražotāji piegādās rūpnīcai iepakojuma
> > materiālus, palīgiekārtas, transporta un cita veida
> > pakalpojumus kompjūterus utt.
>
> Kāpēc es tagad atcerējos Ostapu Benderu un New-Vašuki? :-)

Nav ne jausmas.

> > Netiešie labumi Latvijas rūpniecības ir grūti samērojami.
>
> Nemuldiet. 400 miljonu dolāru varētu izmantot daudz prātīgāk.

AHA izdalīt pensionāriem lai stimulētu importa patēriņu.

> > Tur jau tā lieta tu šai lietai pieej emocionāli jo netici
> > pastāvošajai  varai.
>
> Jā, tas ir fakts. Tauta netic varai, un varai ar to jārēķinās.
> Tai mazāk jāiejaucas ekonomikā -- tikai tad, kad tas ir
> patiešam nepieciešams. Vara aplaupīja tautu, izspiežot no
> tās šos 400 miljonu dolāru, un tagad mēģina ieguldīt šo naudu
> šaubīgā uzņēmumā.

Ja valdība neiejauksies ekonomikā, būs mums mežonīgais kapitālisms. Šie desmit gadi ir pierādījuši ka

1 Jāizstāv savs tirgus,

2 Jāsekmē veselīga konkurence,

3 Stratēģiskos virzienos jākordonē privātais sektors.

> > Pats sliktākais tu neticību cilvēkiem projicē uz mērķiem.
>
> Sejiņu vienkāršāku padariet.

A tu bišķi pasmaidi. Savādāk briesmīgi žultains paliec.

> > ES, NATO utt tiek diskreditēti ja pastāvošā elite tos
> > aizstāv.
>
> Par ko ir runa? Kur ES tiek diskreditēta?

Pagaidām vēl nav bet daudz netrūkst

> > Pat negribas teikt bet tev ir taisnība. Tomēr Kotla
> > ir pilsēta uz kuru šobrīd KATRU DIENU dodas kāds kuģis
> > ar Latvijas mežiem vai šķeldu. Un tu domā ka viņi aiz
> > tīrās labdarības pērk par grašiem  mūsu mežus.
>
> Un ļoti slikti, ka par grašiem. Ja tepat varētu pārstrādāt,
> arī tiem Kotlariem būtu jāmaksā vairāk par mūsu koksni.

A ko citu lai mūsu bāleliņi dara?

> > Tieši patreizējais stāvoklis ir labākais veids kā
> > piedzīt imperiālistu makus uz mūsu rēķina.
>
> Nē, tas ir labākais veids kārtējo reizi aplaupīt mūsu tautu.

Argumenti????

> > Tieši tā bet papīrmalka kā arī pats nosaukums rāda ir
> > piemērota tikai dedzināšanai vai papīram. Tā kā šo
> > industriju attīstība nav savstarpēji pretrunīga.
>
> Ja Jums nav sajēgas no tehnoloģiju spektra, kur var izmantot
> papīrmalku -- tā ir tikai Jūsu problēma. No šī koksnes var
> ražot etanolu, metanolu un citas vērtīgas ķīmiskās vielas.

Skat iepriekšējo iebildi.

Jr

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 6/8/01 10:17

Gundar King rakstīja

> Tiešām, pašizmaksas cenas ir grūti aprēķināt pat
> tad, ja aprēķinātājam ir pie rokas visi ražotāja
> grāmatvedības dati. Liekas, ka pie šāda slēdziena
> ir nākusi arī ASV valdība. Prezidents Džordžs Bušs
> vakar izteicās, ka attiecībā uz dzelzs un tērauda preču
> importu būšot jaunāki, stingrāki noteikumi.

Gundar, atkal konservatīvi piesardzīgs? Jau pirms 15 gadiem nebija nekāda problēma aprēķināt pašizmaksas cenas dažādiem produktiem. To darījām katru mēnesi. Šodienas programmas to var izdarīt par iepriekšējām 24 stundām un tā salīdzināt no dienas uz dienu un vajadzības gadījumā var redzēt dažādo faktoru, sevišķi produktam īpašo cenu variāciju iespaidu uz produkta pašizmaksas cenu. Nav nekāda slepena bībele!. Tas uzņēmums, kuram ir "pilna" kontrole pār izmaksām, var viegli noteikt peļņas līmeni. Tie, kam nav laba kontrole pār pašizmaksām, ir spiesti pārdot dārgāk, lai būtu "rezerves spilventiņš". Prezidenta Buša reakcija drīzāk norāda, ka patiesībā nekāds dempings nav bijis! Bet tas arī nav nekāds noslēpums, ka ASV vienmēr ir sargājusi savu daudzkārt novecojušo fabriku un novecojušo sistēmu produktus. Ja nevar savādāk, tad aizliedz ASV uzņēmumiem eksportēt noteiktus produktus uz to un to valsti.... Privātās attiecībās tādu rīcību sauc par izspiešanu.

Uģis G. Bērziņš, ar skatu uz ostu

From: kingga@plu.edu
Date: 6/8/01 11:13

Uģim:

Tev pilnīga taisnība par izmaksu aprēķinu iespējamību. Grūtāk, protams, pielietot pilnīgi jaunu izmaksas sadales principu, teiksim, nomainīt darba izmaksām bāzi izmaksām ar mašīnu pielietojuma bāzi vai dokumentu un kontaktu bāzi (mēdz teikt, ka lidmašīnas būvei izlieto vairāk papīra kā metāla!). Tomēr visgrūtāk tādās dempinga lietās ir vienoties par visiem partiem pieņemamu pieeju. Te ar labām informācijas sistēmām vien nepietiks!

Tas jāņem vērā Latvijā, kur pierasts lietot vienu vienīgu pieeju.

Par tām bezkaunībām no celulozes rūpnīcas investoriem. Bezkaunības te tiešām netrūkst, bet tā jau nav neparedzēta. Manuprāt, šīs prasības varētu būt tālāku sarunu pamatā. Tas, protams, nenozīmē, ka pieņemamais ir kādā viduspunktā. Abi parti var vienoties tikai tad, ja viņi sarunās atrod abpusīgi pietiekamu atrisinājumu.

Visu labāko!

Gundars

From: iugleske@hampširecontrols.com
Date: 6/8/01 12:11

Gundars rakstīja:
> Abi parti var vienoties tikai tad, ja viņi sarunās atrod
> abpusīgi pietiekamu atrisinājumu.

Tas jau viss izklausās jauki un pareizi, bet problēma ir, ka lapsas ir noliktas vistas sargāt.

Vai tad kāds tiešām tik vieglprātīgs lai ticētu ka no visa šī projekta Latvijai kāds kopējs labums var sanākt? Protams būs indivīdi kā Latvijā tā ārpus kas no visas šīs postažas pelnīs.

Visu labu,

Indulis no NH

From: kingga@plu.edu
Date: 6/8/01 12:27

Indulim:

Vai lapsu dēļ neļausim vistām dēt olas? Varu vienīgi ieteikt lapsu medības. Arī lapsas ir gudras diezgan, lai gaidītu līdz vistu īpašnieks atver durvis. Ko darīsim ar vistu īpašniekiem?

Visu labāko ar pankūkām!

Gundars

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 6/8/01 4:00

Sveiki!

Skatieties, ko nupat izlasīju:

Metalurga izredzes samazinās

NRA. / . . . / Dž. Bušs . . . paziņojis, ka ir ļoti norūpējies par stāvokli tērauda ražošanas nozarē. "Mūsu nacionālajās interesēs ir īstenot enerģiskus pasākumus, ja tērauda ražošanas rūpniecībā pastāv netaisnīga tirdzniecības prakse," viņš paziņoja žurnālistiem Baltajā namā. Iepriekšējais ASV prezidents Bils Klintons, kuram republikāņi bieži vien pārmetuši atkāpšanos no ekonomiskās brīvības ideāliem, vismaz publiski centās neatbalstīt protekcionisma pasākumus attiecībā pret vietējiem tērauda ražotājiem.

_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

Ko Reagans būtu darījis Buša Junjora vietā?

Stājies iekšā Demokrātos vai? Apbumbojis Liepāju?

Juris Neonkulis

From: snar@junik.lv
Date: 6/9/01 1:11

leitis wrote:

> Tu domā valdībai vajag pabalstīt vēl kādu projektu?
> Etanola vai kādu tur citu ķīmisku rūpniecību? Spriežot
> pēc tavas kritikas par pulp, tiklīdz to piedāvās tā tu
> būsi pirmais noracējs.

Man liekas, es jau skaidri izteicos.

Valstij pēc iespējas mazāk jāiejaucas ekonomikā. Nekādos gigantiskos projektos valstij nav jāpiedalās. Izņēmums ir tikai gadījumi, kad grūti izvairīties no dabiskas monopolijas veidošanas. Koksnes pārstrāde tādu situāciju neveido.

Tātad, valstij neko šeit speciāli nav jāpabalsta. Šie 400 miljoni tika atņemti no Latvijas uzņēmējiem nodokļu veidā -- ja to nedarītu, Latvijas ražotnes būtu daudz konkurentspējīgākas pasaules tirgū - Latvijas tautsaimniecība būtu attīstīta daudz labāk, un tautas labklājība būtu daudz augstākā līmenī. Un uzņēmēji paši izlemtu apsverot tirgus iespējas (nevis kukuļu ņemšanas iespējas) -- ko ražot: etanolu, celulozi vai ko citu.

Otrs variants -- šo naudu varēja pielietot dabisko monopoliju uzturēšanai -- tad nevajadzētu pārdot, piemēram, Lattelekoma daļas ārvalstniekiem -- mūsu iedzīvotājiem un tiem pašiem uzņēmējiem vai nevajadzētu apmaksāt milzīgus rēķinus par telefonu sarunām, vai nauda paliktu Latvijā, nevis plūstu ārvalstnieku kabatās.

> Tu te bišķi selektīvi atstāj textu. Latvijas rūpnīca
> pasaules apmēros nevar viena ražot" ļoti lielos apmēros"
> un ietekmēt cenu.

Cenu ietekmēs bez šaubām. Cena, ka zināms, atkarājas no piedāvājuma. Ja rūpnīca nodrošina piedāvājumu, tas ietekmē cenu. Žēl, ka Jums jāmāca ekonomikas alfabēts.

Jums nepatīk mans teiciens "ļoti lielos apmēros"? Lūdzu -- nosauciet konkrētus skaitļus -- cik pašlaik ir celulozes patēriņš pasaulē un cik plāno ražot šī prettautiskā veidā uzspiestā rūpnīca.

> Pat lielie spēlētāji to nevar darīt. Lai cik
> mums liktos projekts milzonīgs tas būs tikai piliens
> jūrā.

Meli.

1) Pilienus jūrā saskaitot un celulozes rūpnīcas saskaitot, mēs dabūsim ļoti atšķirīgus skaitļus.

2) Skaidroju vēlreiz - jau tiek celtas vairākas tāds pašas, ļoti jaudīgas rūpnīcas, tāpēc tas viss kopā pūs plūdi, nevis piliens.

> Papīrrūpniecība ir sekundāra. Šobrīd Latvija nepelna
> pat uz pamatapstrādes.

Skaidroju vēl reiz. Tā skaitā uz "sekundāras" papīrrūpniecības, kura ir daudz diversificētāka un daudz ekoloģiski tīrāka galēja produkta ražošana tiks pelnīta nauda, bet "primārai" un ekoloģiski daudz bīstamākai izejvielu pārstrādei peļņa būs ap nulli.

> Pārprodukcija tuvākajā laikā mums nedraud
> (manam uzņēmumam diemžēl)

Jums nav zināms par citu rūpnīcu būvēšanu? Ļoti žēl. Interesanti, uz kādiem faktiem balstās Jūsu apgalvojums "pārprodukcija tuvākajā laikā mums nedraud"? Uz tās pašas nezināšanas?

> Latvijai būs iespēja dalīt pelņu līdztiesīgi ar pārējiem
> investoriem. Pats paskaties aprēķinus.

Šie aprēķini ir makaroni uz ausīm. Peļņa būs ap nulli, un līdztiesīgi dalot, Latvija saņems nulli.

> Vienu brīdi raksti ka ārvalstu kapitālisti iedzīvojas
> uz Latvijas rēķina otru ka ekonomiskās atdeves nebūs.

Ja šis prettautiskais projekts tiks īstenots, tad būs, tikai citos uzņēmumos, kuri lietos celulozi, un kuros 100% piederēs ārvalstu kapitālam.

>> Kāpēc es tagad atcerējos Ostapu Benderu un New-Vasjuki? :-)
>
> Nav ne jausmas.

Uz kura pamata Jūs apgalvojat, ka "iepakojumu materiāli" tiks pasūtīti vietējiem ražotājiem? Vai Jums pieder rūpnīcas kontrolpakete? Cik procentus no materiāliem un iekārtam Lattelekoms pasūtīja vietējiem ražotājiem, kaut tur ārvalstniekiem nepieder kontrolpakete? Jūs esat melis. Es zinu, kāpēc meloja Ostaps, bet nav skaidrs kāpēc melojāt Jūs -- kas Jums maksā?

> Ja valdība neiejauksies ekonomikā būs mums mežonīgais
> kapitālisms.

Lasiet uzmanīgāk, kungs. Runas nav par neiejaukšanos, runa ir par iejaukšanās saprātīgo minimizāciju.

> Šie desmit gadi ir pierādījuši ka 1 Jāizstāv savs tirgus
> 2 Jāsekmē veselīga konkurence
> 3 Stratēģiskos virzienos jākordonē privātais sektors

Jūs varētu vēl piebilst ka 2x2 ir 4, lai visi saprastu, ka neesat galīgi stulbs. Diemžēl, visam šiem patiesībām nav sakara ar apspriežamās šeit lietas būtību.

> A ko citu lai mūsu bāleliņi dara?

Lai brīvi izvēlas no plaša tehnoloģiju spektra. Bet lai tehnoloģiju izmantošanai būtu jēga un pamatkapitāls -- jāsamazina nodokli, nevis jāizspiež no uzņēmēja visas sulas.

Ēriks