celulozes dempings (2. turpinājums)

From: leitis@mail.lv
Date: 6/11/01 10:48

Ēriks Snarskis rakstīja:

> Valstij pēc iespējas mazāk jāiejaucas ekonomikā. Tas
> nozīme, ka nekādos gigantiskos projektos valstij nav jāpiedalās.
> Izņēmums ir tikai gadījumi, kad grūti izvairīties no dabiskas
> monopolijas veidošanas. Koksnes pārstrāde tādu situāciju neveido.

Valstij ir jāattīsta stratēģiskas nozares. Un jākordionē efektīva resursu izmantošana.

> Tātad, valstij neko šeit speciāli nav jāpabalsta. Šie 400 miljoni
> tika atņemti no Latvijas uzņēmējiem nodokļu veidā -- ja to
> nedarītu, Latvijas ražotnes būtu daudz konkurētspējīgākas
> pasaules tirgū - Latvijas tautsaimniecība būtu attīstīta daudz
> labāk, un tautas labklājība būtu daudz augstākā līmenī. Un
> uzņēmēji pasi izlemtu apsverot tirgus iespējas (nevis kukuļu
> ņemšanas iespējas) -- ko ražot: etanolu, celulozi vai ko citu.

Pat Microsoft nav šādas naudas. Normāli projektus finansē bankas vai citas institūcijas un aizņēmumus atdod no ieguldījumu pelņas. Tā kā par nodokļiem ir pilnīgi garām

> Otrs variants -- šo naudu varēja pielietot dabisko monopoliju
> uzturēšanai -- tad nevajadzētu pārdot, piemēram, Lattelekoma
> daļas ārvalstniekiem -- mūsu iedzīvotājiem un tiem pašiem
> uzņēmējiem vai nevajadzētu apmaksāt milzīgus rēķinus par telefonu
> sarunām, vai nauda paliktu Latvijā, nevis plūstu ārvalstnieku
> kabatās.

Kaut kā dīvaini pabalstīt monopolus. Igaunijā piem. internetu lietot maksā tikai par savienojumu. Stratēģiskais investors ir tas pats Sonera. Uzminiet kur ir starpība?

> Cena, ka zināms, atkarājas no piedāvājuma.
> Ja rūpnīca nodrošina piedāvājumu, tas ietekmē cenu.
> Žēl, ka Jums jāmāca ekonomikas alfabēts.

Es pārāk daudz esmu mācījies ekonomiku lai zinātu ka ar to ir tāpat kā ar juristiem kur divi profesionāļi tur trīs viedokļi. Bet cena ir atkarīga no tirgus modeļa.

> Jums nepatīk mans teiciens "ļoti lielos apmēros"? Lūdzu --
> nosauciet konkrētus skaitļus -- cik pašlaik ir celulozes patēriņš
> pasaulē un cik plāno ražot šī prettautiskā veidā uzspiestā
> rūpnīca.

Stora Enso (kur es strādāju) viens no pasaulē vadošajiem ražotājiem ar savām Ntajām fabrikām pieder pāris % no tirgus. Stora Enso nevar ietekmēt cenu.

lml> Pat lielie spēlētāji to nevar darīt. Lai cik mums liktos
lml> projekts milzonīgs tas lml> būs tikai piliens jūrā.

> Meli.
> 1) Pilienus jūrā saskaitot un celulozes rūpnīcas saskaitot,
> mēs dabūsim ļoti atšķirīgus skaitļus.

Piekrītu, bet tas lietas būtību nemaina. Dīvaini šķiet Ostapa cienītājam vajadzēja būt mēroga sajūtai.

> 2) Skaidroju vēlreiz - jau tiek celtas vairākas tāds pašas,
> ļoti jaudīgas rūpnīcas, tāpēc tas viss kopā pūs plūdi, nevis
> piliens.

Tik tikko teicāt ka Jums nav nekādu datu. Rūpnīcu jaudas nav saskaitāmi lielumi. No Latvijas mežiem jau šobrīd Skandināvijā tiek ražots pietiekoši jaunās rūpnīcas jaudām. Latvijas rūpnīca vienkārši šos materiālus pārstrādās uz vietas.

lml> Papīrrūpniecība ir sekundāra. Šobrīd Latvija
lml> nepelna pat uz pamatapstrādes.

> Skaidroju vēl reiz. Tā skaitā uz "sekundāras" papīrrūpniecības,
> kura ir daudz diversificētāka un daudz ekoloģiski tīrāka galēja
> produkta ražošana tiks pelnīta nauda, bet "primārai" un ekoloģiski
> daudz bīstamākai izejvielu pārstrādei peļņa būs ap nulli.

Mēs liekas nevaram vien beigt atkārtot tos pašus argumentus. Ja tiek ievēroti vides standarti īstenībā var ražot kaut vai pupu mizas. Arī papīru var ražot balinot ar hloru utt. Nezinu kur Jūs tās nulles grābjat! Celulozes cena pasaulē ceļas un tas notiek sistemātiski. Jaunās tehnoloģijas tikai palielina papīra patēriņu.

lml> Pārprodukcija tuvākajā laikā mums nedraud (manam
lml> uzņēmumam diemžēl)
>
> Jums nav zināms par citu rūpnīcu būvēšanu? Ļoti žēl.
> Interesanti, uz kādiem faktiem balstās Jūsu apgalvojums
> "pārprodukcija tuvākajā laikā mums nedraud"? Uz tās pašas
> nezināšanas?

Rūpnīcu būvēšana, modernizācija un slēgšana ir normāli procesi. Kapacitāte vienmēr būs lielāka nekā tirgus pieprasījums. Interesanti vai pārējie kas ceļ arī ir tādi paši muļķi un meļi kā es.

lml> Latvijai būs iespēja dalīt pelņu līdztiesīgi ar pārējiem
lml> investoriem. Pats paskaties aprēķinus.
>
> Šie aprēķini ir makaroni uz ausīm. Peļņa būs ap nulli, un
> līdztiesīgi dalot, Latvija saņems nulli.

Protams jūsu aprēķini ir zinātnisks fakts, kas balstīts uz rūpīgu tirgus analīzi.

lml> Vienu brīdi raksti ka ārvalstu kapitālisti iedzīvojas
lml> uz Latvijas rēķina otru ka ekonomiskās atdeves nebūs.
>
> Ja šis prettautiskais projekts tiks īstenots, tad būs, tikai
> citos uzņēmumos, kuri lietos celulozi, un kuros 100% piederēs
> ārvalstu kapitālam.

Kaut kā fiksi mani tautas ienaidniekos ieskaitīji! Iesaku neuzurpēt tautas balsi. Zemnieki, vietējā pašvaldība, rūpnīcā nodarbinātie domās savādāk. Ekonomiskā analīze projektam ir jāveic kā to valdība jau dara un nav ko ķērkt par tām nullēm.

> Uz kura pamata Jūs apgalvojat, ka "iepakojumu materiāli" tiks
> pasūtīti no vietējiem ražotājiem? Vai Jums pieder rūpnīcas
> kontrolpakete? Cik procentus no materiāliem un iekārtam Lattelekoms
> pasūtīja vietējiem ražotajiem, kaut tur ārvalstniekiem nepieder
> kontrolpakete? Jūs esat melis. Es zinu, kāpēc meloja Ostaps, bet
> nav skaidrs kāpēc melojāt Jūs -- kas Jums maksā?

Tieši tas pats kas liek apgalvot ka rūpnīca šeit jāceļ. Vietējie materiāli ir lētāki. Lieliem koncerniem parasti ir speciālas vienošanās par materiālu iepirkšanu par īpašām cenām, bet visu paredzēt nav iespējams. Jūsu apgalvojumi liecina par domāšanas veidu. Nezinu kur strādājiet Jūs bet jaunā rūpnīca manam uzņēmumam būs konkurente. Es šo diskusiju uzturu jo patiešām domāju ka Latvijas valstij nāks tikai par labu ja šeit tāda rūpnīca tiks uzbūvēta.

> Jūs varētu vēl piebilst ka 2x2 ir 4, lai visi saprastu, ka neesat
> galīgi stulbs. Diemžēl, visam šiem patiesībām nav sakara ar
> apspriežamas šeit lietas būtību.

A jūs varētu pacitēt kādu citu grāmatiņu izņemot Ostapu Benderu.

> lml> A ko citu lai mūsu bāleliņi dara?
>
> Lai brīvi izvēlas no plaša tehnoloģiju spektra. Bet lai tehnoloģiju
> izmantošanai būtu jēga un pamatkapitāls -- jāsamazina nodokli,
> nevis jāizspiež no uzņēmēja visas sulas.

Par to sulu izspiešanu mēs lieki gaužamies. Latvijā nodokļi ir gluži normālā līmenī. Vaina ir valsts nespējā organizēt normālu biznesa vidi.

From: snar@junik.lv
Date: 6/11/01 2:42

leitis Jānis Renkaitis rakstīja:

lml> Valstij ir jāattīsta stratēģiskas nozares. Un
lml> jākordionē efektīva resursu izmantošana.

Kurš izlemj kādas nozares ir stratēģiskās? Visi zina, ka valsts organizācijas vienmēr izmanto resursus visai neefektīvi salīdzinot ar privātām firmām. Valstij nav ko jaukties ekonomikā kamēr nav skaidri redzama, konkrēta pamata iejaukšanai.

lml> Pat Microsoft nav šādas naudas.

Bet Bilam Geitsam ir -- 50 miljardi, cik es zinu. Un kas?

lml> Normāli projektus finansē bankas vai citas institūcijas
lml> un aizņēmumus atdod no ieguldījumu pelņas. Tā kā
lml> par nodokļiem ir pilnīgi garām

Vēl trakāk! Ko tad Latvijas valsts ieķīlāja? Nebūs peļņas -- un valsts īpašums tiks zaudēts!

lml> Kaut kā dīvaini pabalstīt monopolus.

Nekā dīvaina. Tā ir patiešam valsts funkcija -- kontrolēt dabiskas monopolijas, un neļaut nevienam gūt superpeļņu izmantojot monopola stāvokli.

lml> Stora Enso (kur es strādāju) viens no pasaulē vadošajiem ražotājiem
lml> ar savām Ntajām fabrikām pieder pāris % no tirgus. Stora Enso nevar
lml> ietekmēt cenu.

Labi, tad paskaidrojiet kāpēc celuloze tiks izvesta no Latvijas, nevis tepat tik veidot gala produkts -- papīrs un papīra
izstrādājumi?

lml> Tik tikko teicāt ka Jums nav nekādu datu. Rūpnīcu jaudas nav saskaitāmi
lml> lielumi. No Latvijas mežiem jau šobrīd Skandināvijā tiek ražots
lml> pietiekoši jaunās rūpnīcas jaudām. Latvijas rūpnīca vienkārši šos
lml> materiālus pārstrādās uz vietas.

Jau teicu, ka pārstrādei uz vietas ir daudz jēdzīgākie paņēmieni.

lml> Celulozes cena pasaulē ceļas un tas notiek sistemātiski.
lml> Jaunās tehnoloģijas tikai palielina papīra patēriņu.

Tieši tā -- "dzīva" nauda tiek savākta par papīru. Bet celulozes ražotāji dabūs tik daudz, cik tiem dos transnacionālo monopoliju vadītāji.

lml> Rūpnīcu būvēšana, modernizācija un slēgšana ir normāli procesi.
lml> Kapacitāte vienmēr būs lielāka nekā tirgus pieprasījums. Interesanti
lml> vai pārējie kas ceļ arī ir tādi paši muļķi un meļi kā es.

Protams. Saskaitiet cik daudz tiek celtas "attīstītās" valstīs un cik daudz tādās ka Latvija -- un viss paliks skaidrs.

lml> Zemnieki, vietējā pašvaldība, rūpnīcā nodarbinātie
lml> domās savādāk.

Un cik tādu ir? Kāds te sakars zemniekiem? Tiem raža paliks lielāka? Protams, dažus miljonus var iztērēt cilvēku uzpirkšanai, lai vēlāk sagrābtu 400 miljonus.

lml> Ekonomiskā analīze projektam ir jāveic kā to valdība
lml> jau dara un nav ko ķērkt par tām nullēm.

Valdībai neviens neuzticēja veikt tādu analīzi un rīkoties ar valsts īpašumu tādos apmēros.

lml> Es summu īstenībā pagrābu no gaisa, balstoties uz savu
lml> pieredzi šajā biznesā. Bet tā viņas maksā.

Un kuri ir visdārgākie komponenti? Un cik tie aptuveni maksā?

lml> Tieši tas pats kas liek apgalvot ka rūpnīca šeit jāceļ.
lml> Vietējie materiāli ir lētāki.

Vidi piesārņot te ir lētāk.

lml> Par to sulu izspiešanu mēs lieki gaužamies. Latvijā nodokļi
lml> ir gluži normālā līmenī. Vaina ir valsts nespējā organizēt
lml> normālu biznesa vidi.

Nepareizi. Valsts birokrātija ir pārāk liela, to var vairakkārt samazināt, un respektīvi samazināt nodokļus. Arī nodokļu sistēma jāvienkāršo. Tā skaitā jāatlaiž no darba sūdīgus analītiķus, kuri apskaita celulozes rūpnīcas peļņu.

Erik
http://jamajo.open.lv/ - public opinion investigation

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 6/11/01 4:56

Leitis Jānis Renkaitis rakstīja:

> Valstij ir jāattīsta stratēģiskas nozares. Un jākordionē
> efektīva resursu izmantošana.

Sevišķi tik mazai valstij ka Latvijai, ļoti svarīgi ir vides aspekti. Par cik grādiem tiks uzsildīts upes ūdens?

> Kaut kā dīvaini pabalstīt monopolus. Igaunijā piem.
> internetu lietot maksā tikai par savienojumu. Stratēģiskais
> investors ir tas pats Sonera. Uzminiet kur ir starpība?

Tas, ka valsts uzņēmumu privatizē un valsts patur akciju majoritāti, nemaina situāciju - padara lielāku peļņu tautas
acīs tikai "smeķīgāku". Ir taču "tirgus likumi" kas tagad nosaka - monopolists tas pats ....

> Es pārāk daudz esmu mācījies ekonomiku lai zinātu
> ka ar to ir tāpat kā ar juristiem kur divi profesionāļi tur
> trīs viedokļi. Bet cena ir atkarīga no tirgus modeļa.

Internacionālie, multinacionālie koncerni visus šos likumus internā atskaitē prot ļoti eleganti apiet. Tas ir bizness, kas tikai rēķinās ar sava uzņēmuma peļņu un kam vide, kur uzņēmums atrodas, nemaz neinteresē!

> Stora Enso (kur es strādāju) viens no pasaulē vadošajiem
> ražotājiem ar savām Ntajām fabrikām pieder pāris % no
> tirgus. Stora Enso nevar ietekmēt cenu.

Tik tālu pareizi, bet skaitļi internā grāmatvedībā ir ļoti bieži daudz savādāki....

> Rūpnīcu būvēšana, modernizācija un slēgšana
> ir normāli procesi. Kapacitāte vienmēr būs lielāka nekā
> tirgus pieprasījums. Interesanti vai pārējie kas ceļ arī ir
> tādi paši muļķi un meļi kā es.

Nebūt ne, tie zina, kā īsā laikā "taisīt naudu". Vairums uzņēmumu, industrijas pasaulē šodien plāno un skatās ļoti tuvredzīgi. Noteicošā ir totāla uzņēmuma peļņas situācija un nevis vides prasības un iespaids. Zviedrijā, piemēram, tika slēgti vairāki uzņēmumi, kaut gan strādāja ar labu peļņu. Viens multinacionālais ražotājs Zviedrijā, Piemēram, pārcēla produkciju, ko lielāko daļu pārdeva tepat Zviedrijā, uz Spāniju. Spānija fabriku dabūja gandrīz uzdāvinātu, jo novietoja apgabalā, kas pēc ES lēmumiem bija "atbalstāms" apgabals.

> Protams jūsu aprēķini ir zinātnisks fakts, kas
> balstīts uz rūpīgu tirgus analīzi.

Tikpat rūpīgs kā Ericssona aprēķini un analīzes?

> Kaut kā fiksi mani tautas ienaidniekos ieskaitīji!
> Iesaku neuzurpēt tautas balsi. Zemnieki, vietējā
> pašvaldība, rūpnīcā nodarbinātie domās savādāk.
> Ekonomiskā analīze projektam ir jāveic kā to valdība
> jau dara un nav ko ķērkt par tām nullēm.

Tas būtu negods savu uzņēmumu neaizstāvēt ........
Gribu tikai atgādināt, ka ir pietiekoši daudz zinātniecisko studiju, kas parāda, ka panākumaini ir tie uzņēmumi, kur vadībām ir intuīcija, vīzijas un arī drusciņ laime ...... Multinacionālie milži patlaban gūst panākumus uzpērkot uzņēmumus un slēdzot tos. Zviedrijā, Gēteborgā tikko jauns piemērs, slēgs modernu brūzi (Dāņu Carlsberg nopirka) un pievedīs alu pusmiljonam iedzīvotāju no pāris simtu kilometru tālākiem brūžiem un no Dānijas. Fantastiska ekonomika, fantastiska doma par pāris simts darbiniekiem un par Zviedrijas Rietumkrasta vidi, kur palielināsies kravu mašīnu transporti ......

> Tieši tas pats kas liek apgalvot ka rūpnīca šeit jāceļ.
> Vietējie materiāli ir lētāki. Lieliem koncerniem parasti
> ir speciālas vienošanās par materiālu iepirkšanu par
> īpašām cenām, bet visu paredzēt nav iespējams. Jūsu
> apgalvojumi liecina par domāšanas veidu. Nezinu
> kur strādājiet Jūs bet jaunā rūpnīca manam uzņēmumam
> būs konkurente. Es šo diskusiju uzturu jo patiešām
> domāju ka Latvijas valstij nāks tikai par labu ja šeit tāda
> rūpnīca tiks uzbūvēta.

Vai tas uzņēmums Latvijai un Latvijas iedzīvotājiem nāks par labu ir, kā pats rakstāt, Jūsu domas. Tas, kas līdz šim kļuvis publisks norāda uz tieši pretējo - uzņēmuma būve būs katastrofa Latvijai un Latvijas videi.

Mēs latvieši patiešām esam viena fantastiska tauta!

Uģis G. Bērziņš, ar skatu uz ostu

From: jg@gaze.lv
Date: 6/12/01 4:05

Gribētu dzirdēt zinātāja Jāņa Renkaitis viedokli dažos manos, Baltic Pulp noliedzēja, jautājumos:

Daugavas krastos, rūpnīcas iespējamā piesārņojuma laukā dzīvo puse Latvijas cilvēku. Vai ES piesārņojuma noteikumi ir droši? Noteikumi taču visu laiku ir papildinājušies un mainījušies. Kas pārbaudīs noteikumu ievērošanu? Ja pret pārbaudītājiem stāvēs nauda, tas nebūs viegli. Lūdzu minēt pēc iespējas vairāk piemērus, kur tāda mēroga celulozes uzņēmumi ilgstoši darbojas cilvēku bieži apdzīvotās vietās. Kādas izmaiņas vērojamas dabā? Prātā nāk Lietuviešu naftas termināls.

Man ir iebildumi pret uzņēmuma apjomu (Vai tas nav pats lielākais Latvijas uzņēmums?). Man liekas, lieli uzņēmumi padara cilvēkus par bezgribas skrūvītēm. It sevišķi, ja gudrie ārzemju onkuļi sabrauc bīdīt savu naudu. Kādas ir darbinieku attiecības lielos uzņēmumos? Prātā nāk ogļraču pilsētiņas.

Kāpēc valstij būtu jāiegulda šajā uzņēmumā tik liela nauda? Varbūt labāk šo "lieko" naudu noguldīt bankā vai kādā ienesīgākā uzņēmumā? No kāda budžeta šī nauda tiks ņemta? Vai celulozes uzņēmumos valsts piedalīšanās ir izplatīta parādība? Prātā nāk privatizācija.

Jānis

From: leitis@mail.lv
Date: 6/12/01 9:01
Ēriks Snarskis rakstīja:

lml> Valstij ir jāattīsta stratēģiskas nozares. Un
lml> jākordionē efektīva resursu izmantošana.
>
> Kurš izlemj kādas nozares ir stratēģiskās?

Dīvaini ka kādam vēl jāpierāda, ka no mežiem Latvijai jāiegūst lielāka pievienotā vērtība.

> Visi zina, ka valsts organizācijas vienmēr izmanto
> resursus visai neefektīvi salīdzinot ar privātām firmām.
> Valstij nav ko jaukties ekonomikā kamēr nav
> skaidri redzama, konkrēta pamata iejaukšanai.

Tas ir mīts! Šobrīd lielāko pasaules firmu vadītāji ir algoti darbinieki. Nav nekādas starpības vai tu atskaities vienreiz gadā vispārējai sapulcei vai valsts pilnvarniekiem. Cita lieta ka valsts uzņēmumi parasti ir stratēģiski svarīgie monopolisti, kuri nekonkurē ne ar vienu un tālab vienkārši uzbarojas.

lml> Pat Microsoft nav šādas naudas.
>
> Bet Bilam Geitsam ir -- 50 miljardi, cik es zinu. Un kas?

Bilam Geitsam ir Microsoft akcijas kuru vērtība tad arī ir šie miljardi. Uz viņa bankas konta reāli šo miljardu nav. A jēga tāda ka nodokļu naudu šis projekts nekādi neietekmēs.

lml> Normāli projektus finansē bankas vai citas institūcijas
lml> un aizņēmumus atdod no ieguldījumu pelņas. Tā kā
lml> par nodokļiem ir pilnīgi garām
>
> Vēl trakāk! Ko tad Latvijas valsts ieķīlāja? Nebūs peļņas --
> un valsts īpašums tiks zaudēts!

Nekas un viss reizē tiks ieķīlāts. Valsts galvos par šo kredītu kurš ieguldāms pamatkapitālā. Lauvas tiesu naudas aizņemsies Baltic pulp pats. Un neķērc par tiem zaudējumiem.

> Labi, tad paskaidrojiet kāpēc celuloze tiks izvesta no Latvijas,
> nevis tepat tik veidot gala produkts -- papīrs un papīra
> izstrādājumi?

Latvijā nav papīra fabriku. Līgatnē tehnoloģija ir simts gadus veca, un eksportam tur ražot nevar. Jauna normāla rūpnīca tas ir vēl Ntie simti miljonu.

lml> No Latvijas mežiem jau šobrīd Skandināvijā tiek ražots
lml> pietiekoši jaunās rūpnīcas jaudām. Latvijas rūpnīca
lml> vienkārši šos materiālus pārstrādās uz vietas.
>
> Jau teicu, ka pārstrādei uz vietas ir daudz jēdzīgākie paņēmieni.

Celuloze ir labs produkts jo to ir relatīvi viegli pārdot neveidojot savas pārstāvniecības utt.

lml> Celulozes cena pasaulē ceļas un tas notiek sistemātiski.
lml> Jaunās tehnoloģijas tikai palielina papīra patēriņu.
>
> Tieši tā -- "dzīva" nauda tiek savākta par papīru. Bet celulozes
> ražotāji dabūs tik daudz, cik tiem dos transnacionālo monopoliju
> vadītāji.

Kā jau teicu, šajā nozarē NAV monopoliju.

lml> Rūpnīcu būvēšana, modernizācija un slēgšana ir normāli
lml> procesi. Kapacitāte vienmēr būs lielāka nekā tirgus
lml> pieprasījums. Interesanti, vai pārējie kas ceļ arī ir tādi paši
lml> muļķi un meļi kā es.
>
> Protams. Saskaitiet cik daudz tiek celtas "attīstītās" valstīs un
> cik daudz tādās ka Latvija -- un viss paliks skaidrs.

Jaunas rūpnīcas vispār cenšas celt valstīs ar zemākām izmaksām. Latvijai manna no debesīm nekritīs un pašiem ir jāiesaistās cīņā par šiem projektiem. Baltijā šādā līmenī var strādāt viena rūpnīca. Dēļ dažiem skeptiķiem tā drīzāk būs Igaunijā vai Lietuvā.

lml> Zemnieki, vietējā pašvaldība, rūpnīcā nodarbinātie
lml> domās savādāk.
>
> Un cik tādu ir? Kāds te sakars zemniekiem? Tiem raža paliks
> liekāka? Protams, dažus miljonus var iztērēt cilvēku
> uzpirkšanai, lai vēlāk sagrābtu 400 miljonus.

Iepirkumu cenas papīrmalkai celsies un zemnieki būs tiešie ieguvēji. Konkurence darbojas arī pretējā virzienā. Tev visur zagšana rēgojas, laikam pēc sevis spried.

lml> Ekonomiskā analīze projektam ir jāveic kā to valdība
lml> jau dara un nav ko ķērkt par tām nullēm.
>
> Valdībai neviens neuzticēja veikt tādu analīzi un rīkoties ar
> valsts īpašumu tādos apmēros.

Derētu referendumu sarīkot. Celulozes rūpnīcas iespējas tiek pētītas jau desmitiem gadu. Ideja ir ka jāizmanto lietderīgi VISI Latvijas mežu resursi.

> Vidi piesārņot te ir lētāk.

ES standarti visiem ir vieni.

Eiroskeptiķi pēdējās aptaujās ir ap 40%. Lielākoties tie ir vīlušies neapmierināti īdoņas.

> Valsts birokrātija ir pārāk liela, to var vairakkārt
> samazināt, un respektīvi samazināt nodokļus. Arī nodokļu
> sistēma jāvienkāršo. Tā skaitā jāatlaiž no darba sūdīgus
> analītiķus, kuri apskaita celulozes rūpnīcas peļņu.

Muļķības. Birokrātiem jāpalielina algas lai viņi nemainītos pat biežāk nekā ministri. Tagad valsts pārvaldē strādā studenti kuri iegūst minimālu darba pieredzi un fiksi pāriet privātajā sektorā. Patstāvīgie ierēdņi šobrīd ir lohi, kas citur nevar atrast normālu darbu. Tālab nekādi sakarīgi projekti nevar tikt veikti.

From: leitis@mail.lv
Date: 6/12/01 9:28

Uģis Bērziņš rakstīja:
> Internacionālie, multinacionālie koncerni visus
> šos likumus internā atskaitē prot ļoti eleganti apiet.
> Tas ir bizness, kas tikai rēķinās ar sava uzņēmuma
> peļņu un kam vide, kur uzņēmums atrodas, nemaz neinteresē!

Internacionāliem koncerniem ir daudz vairāk ko zaudēt. Ja Indijā kāda vietējā ādas miecētava svētajā Gangā iegāž tonnu sērskābes mēs par to neko neuzzināsim. Ja to pašu izdarīs Exxon visas avīzes par to ziņos. Lielajos koncernos arī eksistē lielās vadības līmenī stratēģiskie plāni utt. kas tomēr piespiež cilvēkus uz vietas darīt kaut ko lietas labā. Tomēr jebkurā gadījumā tas būs atkarīgs cik apzinīga būs vietējā firmas vadība.

lml> Protams jūsu aprēķini ir zinātnisks fakts,
lml> kas balstīts uz rūpīgu tirgus analīzi.
>
> Tikpat rūpīgs kā Ericssona aprēķini un analīzes?

Ēriksona telefoni ir stulbi un neviens tos nepērk. Biržās tirgoto preču cenas ir labas ar to ka tās atkarīgas tikai no vispārējā pieprasījuma-piedāvājuma. Tiešā produkta kvalitāte ir sekundāra.

> Vai tas uzņēmums Latvijai un Latvijas |
> iedzīvotājiem nāks par labu ir, kā pats rakstāt,
> Jūsu domas. Tas, kas līdz šim kļuvis publisks
> norāda uz tieši pretējo - uzņēmuma būve būs
> katastrofa Latvijai un Latvijas videi.

Pilnīgi godīgi sakot, jebkuru labu domu var sabojāt to neprasmīgi realizējot. Tas ka rūpnīca vajadzīga Latvijai ir neapšaubāmi. Tomēr tās cena Latvijai ir rūpīgi jāizvērtē, un to Latvijas valdība šobrīd dara. Ceru ka aprēķini tiks publiskoti un mēs visi varēsim ar tiem iepazīties. Ceru arī ka Latvijas puse pratīs gluži vienkārši prasmīgi kaulēties.

> Uģis G. Bērziņš, ar skatu uz ostu

Varbūt drīz Zviedrijas ostās būs mazāk kuģu ar Latvijas papīrmalku un skats būs garlaicīgāks.

From: leitis@mail.lv
Date: 6/12/01 9:42

Jānis jg@gaze.lv rakstīja:

> Man ir iebildumi pret uzņēmuma apjomu / . . . / Prātā nāk ogļraču pilsētiņas.

Rūpnīcā strādājošie būs simtos nevis tūkstošos mērāmi. Daudzi Latvijas uzņēmumi būs lielāki. Ieskaitot Latvijas Gāzi kur cik sapratu pats strādā. Rūpnīca būs Latgalē un cilvēki tajā saņems vietējiem mērogiem pat ļoti labas algas. Kas neapšaubāmi ceļ cilvēka pašapziņu. Ārvalstu onkuļi ir diezgan dārgi, tā kā ar laiku vairumu aizstās pašu izskolotie eksperti. Papildus izaugsmes iespējas vietējiem Latgaliešiem. Darbs lielā multinacionālā koncernā dod iemeslu justies piederīgam lielam kolektīvam. Tā ka ar motivāciju problēmu nebūs.

Es varu tiešām tikai minēt bet rūpnīca uz vispārējā Latgales panīkuma fona izcelsies tikai un vienīgi pozitīvi.

ASk

From: snar@junik.lv
Date: 6/16/01 7:44

Leitis Jānis Renkaitis rakstīja:

lml> Rūpnīcā strādājošie būs simtos nevis tūkstošos
lml> mērāmi. Daudzi Latvijas uzņēmumi būs lielāki.

Lielāki darbinieku skaita ziņa. Ja šis sūdīgais (vidi piesārņojošs) uzņēmums varētu nodarbināt cilvēku skaitu proporcionāli līdzekļu ieguldījumu apmēram, tautai būtu mazāk pretenziju. Tieši te slēpjas noziegums pret tautu -- tai neļauj strādāt un pārdot savu darba spēku pasaules tirgū, bet bagāto ārvalstu strādnieku darbaspēks tiek pielietots milzīgos apjomos un par augstu samaksu (skaidri zināms, ka kapitāls, kuru taisās ieguldīt ārvalstnieki-oligarhi ir nekas cits ka pārveidots naudā bagāto ārvalstu cilvēku darbaspēks).

lml> Rūpnīca būs Latgalē un cilvēki tajā saņems vietējiem
lml> mērogiem pat ļoti labas algas.

Nožēlojams spekulants! Nosauciet konkrētus ciparus: cik cilvēku, kādas algas - un salīdziniet to ar ieguldījumu apjomu.

lml> Ārvalstu onkuļi ir diezgan dārgi, tā kā ar laiku vairumu
lml> aizstās pašu izskolotie eksperti.

Jā, tie ir dārgi, tad kāpēc valsts vīri nolēma tagad pirkt šo dārgo onkuļu spējas tādos apmēros (viens miljards dolāru)? Droši vien, Krievija vai Ukraina varētu piedāvāt mūsdienu tehnoloģijas iekārtas pa daudz zemāku samaksu.

lml> Internacionāliem koncerniem ir daudz vairāk ko zaudēt.

Nemuldiet. Tie var zaudēt tikai naudu kuriem tā ir niecīga (ASV viena gada budžets tiek mērīts nevis miljardos, bet triljonos dolāru), bet Latviešu tautai tie taisās atņemt zemi, mežus, tīru ūdens un bērnu veselību.

lml> Ja Indijā kāda vietējā ādas miecētava svētajā Gangā
lml> iegāž tonnu sērskābes mēs par to neko neuzzināsim.
lml> Ja to pašu izdarīs Exxon visas avīzes par to ziņos.

Palasiet avīzes par dabas piesārņojumu tā saucamās attīstās valstīs kaut 20 gadu atpakaļ. Pēdējā laikā tur situācija tiek uzlabota tieši tāpēc, ka tie sūdīgākus uzņēmumus izved ārpus savas teritorijas -- tāda tiem ir viena no galvenajām globalizācijas izpratnēm.

lml> Tomēr jebkurā gadījumā tas būs atkarīgs cik
lml> apzinīga būs vietējā firmas vadība.

Uz tāda pamata ir pārāk nedroši balstīties. "Ziniet, mēs vispār esam labākais koncerns pasaulē, tikai jums gadījies neapzinīgs vadītājs, un viņš ir vienīgais vainīgs par to, ka jūsu daba ir galīgi sačakarēta".

lml> Pilnīgi godīgi sakot, jebkuru labu domu var sabojāt
lml> to neprasmīgi realizējot. Tas ka rūpnīca vajadzīga
lml> Latvijai ir neapšaubāmi.

Meli. ŠĀDA rūpnīca, tik dārga un ārvalstniekiem piederoša Latvijai nav vajadzīga.

lml> Ceru arī ka Latvijas puse pratīs gluži vienkārši
lml> prasmīgi kaulēties.

Lai sākumā tādu prasmi pierada mazākos projektos. Bet labāk vispār lai neiejaucās ekonomikā pēc iespējas.

lml> Dīvaini ka kādam vēl jāpierāda, ka no mežiem Latvijai
lml> jāiegūst lielāka pievienotā vērtība.

Jūs esat pilnīgais profāns! Pievienota vērtība rodas kad tiek pielietots cilvēku darbaspēks. Kad jaudīgā uzņēmuma strādā tikai ap 100 cilvēku, tas nozīme, ka Latvijas pievienotā vērtība būs ap nulli, ja skaitīt procentos no kopējiem ieguldījumiem.

Lai pievienotā vērtība būtu liela, šeit, Latvijā, jāražo plašo izstrādājumu sortimentu, lai rūpniecība būtu iesaistīti tūkstoši cilvēku, nevis simts. Ar šo celulozes rūpnīcu Latvija netiks daudz tālāk par Krieviju, kura gadu desmitiem tirgo ar savas dabas resursiem, bet tās iedzīvotāji grimst nabadzībā, protams, izņemot tos "simtus", kuri tieši "sēž uz caurulēm".

lml> Nav nekādas starpības vai tu atskaities vienreiz gadā
lml> vispārējai sapulcei vai valsts pilnvarniekiem.

Ir starpība. Akcionāri ir daudz dziļāk ieinteresēti peļņā, neka valsts vīri, kuriem ļoti bieži rodas pretrunīgas blakus intereses kukuļu saņemšanas veidā.

lml> Cita lieta ka valsts uzņēmumi parasti ir stratēģiski
lml> svarīgie monopolisti, kuri nekonkurē ne ar vienu un
lml> tālab vienkārši uzbarojas.

1) Valstij arī jāierobežo iejaukšanās ekonomikā ar dabiskām monopolijām. Celulozes fabrika nav tāds gadījums.

2) Kaut valsts monopolijas uzņēmumi ne ar vienu nekonkurē, to amatpersonām nav jāļauj uzbaroties. Uz šo amatu aizņemšanu jābūt pastāvīgai un atklātai konkurencei.

lml> . . . nodokļu naudu šis projekts nekādi neietekmēs.

Meli. Valsts budžets tiek formēts tikai uz to iedzīvotāju rēķina. Jūs varat saukt šo naudu par nodokļiem, nodevām, obligāto valsts apdrošināšanu, fiksēto valsts monopolu pakalpojumu apmaksu vai jebkura citā veidā -- vienalga tā ir nasta, kuru jānes valsts iedzīvotājiem.

lml> Nekas un viss reizē tiks ieķīlāts. Valsts galvos par šo kredītu kurš
lml> ieguldāms pamatkapitālā. Lauvas tiesu naudas aizņemsies Baltic pulp
lml> pats. Un neķērc par tiem zaudējumiem.

"Valsts galvos". Valsts ne tikai galvos, bet kredītus būs vēl jāatdod. Uz kura rēķina tiks atdoti kredīti? Uz nākamas peļņas? Bet ja peļņas nebūs? Kur var redzēt pilno šī kredīta līguma projekta tekstu?

Arī pastāstiet, kāda daļa no valsts budžeta jau TAGAD aiziet agrāko kredītu procentu apmaksāšanai. Latvijas tauta jau sen kalpo ārvalstniekiem, bet tās valdniekiem ir košs dzīves veids -- neproporcionāli to sasniegumiem.

lml> Latvijā nav papīra fabriku. Līgatnē tehnoloģija ir
lml> simts gadus veca, un eksportam tur ražot nevar.
lml> Jauna normāla rūpnīca tas ir vēl Ntie simti
lml> miljonu.

Daudz lētāk, ja neslimot ar gigantismu, un apskatīties piedāvājumus ne tikai no rietumiem, bet arī no austrumiem.

lml> Celuloze ir labs produkts jo to ir relatīvi viegli pārdot
lml> neveidojot savas pārstāvniecības utt.

Nemuldiet. Pārstāvniecību veidošana civilizētā pasaulē nav nekāda liela problēma.

lml> Jaunas rūpnīcas vispār cenšas celt valstīs ar zemākām izmaksām.

Ne visas jaunas rūpnīcas, bet sūdīgākas rūpnīcas. Tāpēc ka izmaksās tiek iekļautas arī nodokli. Savā valstī būs jāmaksā papildus ekoloģijas nodoklis -- bet "labsirdīgie" Latvijas valsts vīri pat atbrīvo no parastiem nodokļiem!

lml> Latvijai manna no debesīm nekritīs un pašiem ir
lml> jāiesaistās cīņā par šiem projektiem.

Paldies. Kāpēc jācīnās par svešiem projektiem, kad var veidot savus?

lml> Baltijā šādā līmenī var strādāt viena rūpnīca.
lml> Dēļ dažiem skeptiķiem tā drīzāk būs Igaunijā vai
lml> Lietuvā.

Ja tur arī neatradīsies muļķu, tad ar tādiem priekšnosacījumiem lai tā tiek būvēta Zviedrija vai Somijā. Tādā līmenī.

lml> Iepirkumu cenas papīrmalkai celsies un zemnieki būs tiešie ieguvēji.

Kādi vēl zemnieki, melotāja kungs? Tie būs pamatā uz pirkstiem saskaitāmie resnie mežīpašnieki, kuri sapirka mežus izmantojot tautas nabadzīgo stāvokli un privatizācionālas mahinācijas.

lml> Derētu referendumu sarīkot.

Mūsdienu tehnoloģijas attīstība ļauj padarīt teicienu "rīkot referendumu" par aizmirstu. Referendumam jābūt vienmēr. Katram jābūt tiesības uzdot jautājumus un atbildēt uz jebkuriem jautājumiem centralizētā sistēmā, kurā tiek sarēķināti visi balsojumu rezultāti... Sīkāk lasiet rakstā "Par demokrātiju":

http://jamajo.open.lv/sshow.php3/lang-L/id-12

lml> Celulozes rūpnīcas iespējas tiek
lml> pētītas jau desmitiem gadu.

Un kur var redzēt šo pētījumu rezultātu? Un cik tika iztērēts līdzekļu šim pētījumam?

lml> Ideja ir ka jāizmanto lietderīgi VISI
lml> Latvijas mežu resursi.

Tā nav laba ideja. Tas ir tikai labas vēlēšanās. Laba ideja ir pašrealizējamā substance. Kad jūs aptverat labu ideju, jums uzreiz ir skaidrs kas tieši ir jādara.

lml> ES standarti visiem ir vieni.

Jūs uzskatāt, ka latviešiem būs vieglāk dzīvot, zinot, ka ūdens, kuru dzerot dzīvība tiek samazināta pa 5-10 gadiem, tika piesārņots saskaņā ar standartiem?

lml> Eiroskeptiķi pēdējās aptaujās ir ap 40%. Lielākoties tie ir
lml> vīlušies neapmierināti īdoņas.

Jūsu aptaujas ir meligie makaroni uz ausīm. Es te dzīvoju daudz gadu, bet vienīgā aptauja kurā mani mēģināja iejaukt (zvanot pa telefonu) bija kādas alus kompānijas rīkota par alu un to saistītam lietam, protams.

Latvijas tautai neko nejautā, bet ļoti daudz melo. Šo stāvokli varbūt izlabos tādi projekti ka šis:

http://jamajo.open.lv/lang-L - sabiedriska viedokļa pētīšanas sistēma

lml> Birokrātiem jāpalielina algas lai viņi nemainītos pat
lml> biežāk nekā ministri.

Kāpēc muļķības? Vai štatu samazināšana nav savietojama ar algas palielināšanu?

lml> Patstāvīgie ierēdņi šobrīd ir lohi, kas citur nevar
lml> atrast normālu darbu.

Ierēdņiem pārsvarā un jābūt lohiem, kuri tomēr labi zina savus pienākumus un pilda tos saskaņā ar skaidri izveidotam instrukcijām un likumu.

lml> Tālab nekādi sakarīgi projekti nevar tikt veikti.

Sakarīgus projektus pārsvarā jāveic uzņēmējiem, nevis valsts ierēdņiem.

Erik

http://jamajo.open.lv/ - public opinion investigation